Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.23 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma 4 1212 3669604 3621947 2022-08-12T18:23:51Z Meistars Joda 781 /* 2022 */ wikitext text/x-wiki {{TOCright}} Šeit uzrādītas '''aktualitātes''' [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijai latviešu valodā]]. <!-- Ziņas sakarā ar šīs Vikipēdijas jaunumiem un sasniegumiem var meklēt šeit. Jaunākās ziņas, lūdzu, pievienojiet sākumā. Pievienojot informāciju, lūgums ievērot Vikipēdijas kvalitātes standartus. --> == 2022 == * [[12. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''116 000'''. * [[20. maijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''113 000'''. * [[2. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''112 000'''. * [[9. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''111 000'''. == 2021 == * [[15. decembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''110 000'''. * [[27. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''109 000'''. * [[12. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''108 000'''. * [[5. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''107 000'''. * [[15. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''106 000'''. * [[22. janvāris]] — par 2020. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|šeit]]). * [[22. janvāris]] — par 2020. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku atzīta {{u|Kasparoviča}} (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|šeit]]). == 2020 == * [[31. decembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''105 000'''. * [[13. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''104 000'''. * [[2. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''103 000'''. * [[4. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''102 000'''. * [[10. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''101 000'''. * [[17. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā administratora amatā iecelts {{u|Egilus}}. * [[24. janvāris]] — '''Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza <big>100 000</big>'''. * [[16. janvāris]] — par 2019. gada vērtīgākajiem latviešu valodas Vikipēdijas dalībniekiem atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}} (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|šeit]]). * [[16. janvāris]] — par 2019. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|šeit]]). == 2019 == * [[24. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''99 000'''. * [[3. oktobris]] — Vikipēdijas latviešu valodā administratora amatā iecelts {{u|DJ EV}}. * [[11. septembris]] — [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 11. septembris|dibināta Vikipēdijas atbalsta biedrība]]. * [[6. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''98 000'''. * [[15. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''97 000'''. * [[5. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''96 000''' (tika ar botu sagatavoti aizmetņi par [[:Kategorija:Latvijas ciemi|Latvijas ciemiem]]). * [[10. maijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''93 000'''. * [[30. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''92 000'''. * [[19. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''91 000'''. * [[20. janvāris]] — par 2018. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|šeit]]). * [[20. janvāris]] — par 2018. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieci atzīta [[Dalībniece:Lieeeneee|Lieeeneee]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|šeit]]). == 2018 == * [[27. decembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''90 000'''. * [[6. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''89 000'''. * [[2. oktobris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''88 000'''. * [[12. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''87 000'''. * [[6. jūlijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''86 000'''. * [[6. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''85 000''' tieši [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijas latviešu valodā]] 15. dzimšanas dienā * [[12. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''84 000'''. * [[8. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''83 000'''. * [[31. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''82 000'''. * [[20. janvāris]] — par 2017. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|šeit]]). * [[20. janvāris]] — par 2017. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieci tika atzīta [[Dalībnieks:Lieeeneee|Lieeeneee]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|šeit]]). == 2017 == * [[26. decembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''81 000'''. * [[17. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''80 000'''. * [[1. novembris]] — administratora tiesības neaktivitātes dēļ tika atņemtas šādiem dalībniekiem: {{u|Laurijs}} un {{u|SpeedKing}}. * [[25. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''79 000'''. * [[28. augusts]] — administratora tiesības pēc pašas lūguma noņemtas {{u|Xil}}. * [[18. jūlijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''78 000'''. * [[29. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''77 000'''. * [[6. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā administratora amatā iecelts {{u|Biafra}}. * [[2. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''76 000'''. * [[3. februāris]] — par 2016. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|šeit]]). * [[3. februāris]] — par 2016. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|šeit]]). * [[15. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''75 000'''. == 2016 == * [[5. decembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''74 000'''. * [[11. oktobris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''73 000'''. * [[31. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''72 000'''. * [[1. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā administratora amatā iecelts {{u|Zuiks}}. * [[21. jūlijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''71 000'''. * [[20. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''70 000'''. * [[19. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā birokrātu amatā iecelti {{u|Edgars2007}} un {{u|ScAvenger}}. * [[2. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''69 000'''. * [[10. maijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''68 000'''. * [[30. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''67 000'''. * [[12. marts]] — sadarbībā ar [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālo bibliotēku]] un ''Europeana Sounds'' notika pirmā [[WP:LNB 2016|vikidarbnīca]], kurā izveidots 21 jauns raksts. * [[26. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''66 000'''. * [[21. janvāris]] — par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku/Otrā kārta|šeit]]). * [[15. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''65 000'''. * [[14. janvāris]] — par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Kokomokoz|Kokomokoz]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|šeit]]). == 2015 == {{skatīt arī|Vikipēdija:2015. gada statistika}} * [[15. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''64 000'''. * [[29. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''63 000'''. * [[1. septembris]] — atklāts "[[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015]]" konkurss. * [[2. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''62 000'''. * [[21. jūnijs]] — birokrāta tiesības neaktivitātes dēļ tika atņemtas šādiem dalībniekiem: {{u|Tail}} un {{u|Yyy}}. * [[19. jūnijs]] — administratora tiesības neaktivitātes dēļ tika atņemtas šādiem dalībniekiem: {{u|Tail}}, {{u|Yyy}} un {{u|Zummis}}. * [[25. maijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''61 000'''. * [[4. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''60 000''', apsteidzot [[Latvijas padomju enciklopēdija|Latvijas padomju enciklopēdiju]]. * [[11. marts]] — atklāts [[Latvijas Vikipēdijas maratons]]. * [[5. marts]] — ''[[Wikimedia Foundation]]'' pieņēma oficiālu lēmumu par ''[[Vikipēdija:Wikimedians of Latvia User Group|Wikimedians of Latvia]]'' dalībnieku grupas atzīšanu * [[28. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''59 000'''. * [[27. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skats ir sasniedzis '''50 000'''. Tas notika plkst. 15.35 (Latvijas laiks) un par 50 000. dalībnieku kļuva [[Dalībnieks:Railyards|Railyards]]. * [[17. janvāris]] — par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem dalībniekiem atzīti [[Dalībnieks:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|šeit]]). * [[17. janvāris]] — par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|šeit]]). * [[5. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''58 000'''. == 2014 == * [[19. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''57 000'''. * [[22. oktobris]] — [[Slubice|Slubicē]], [[Polija|Polijā]], atklāts pasaulē pirmais [[Vikipēdijas piemineklis|Vikipēdijai veltītais piemineklis]]. * [[11. oktobris]] — administratora tiesības neaktivitātes dēļ tika atņemtas šādiem dalībniekiem: [[Dalībnieks:Daarznieks|Daarznieks]], [[Dalībnieks:Dekaels|Dekaels]], [[Dalībnieks:Juristiltins|Juristiltins]], [[Dalībnieks:Mrom|Mrom]]. * [[11. septembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā tiek ieviesta [[Vikipēdija:Pēdējo izmaiņu pārbaude|izmaiņu pārbaude]]. * [[29. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''56 000'''. * [[17. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''55 000'''. * [[28. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''54 000'''. * [[11. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''53 000'''. * [[1. februāris]] — par 2013. gada vērtīgākajiem latviešu valodas Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Dalībniece:Ingii|Ingii]] un [[dalībnieks:Pirags|Pirags]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|šeit]]). * [[7. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''52 000'''. == 2013 == * [[6. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''51 000'''. * [[17. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza <big>'''50 000'''</big>. * [[13. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''49 000'''. * [[21. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''48 000'''. * [[21. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā kopējo izmaiņu skaits plkst. 17.54 ^{(pēc Latvijas laika)} sasniedza '''2 000 000''' ([[:Attēls:Wiki-2milj.labojumi.jpg|statistikas ekrānuzņēmums]]). * [[21. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''47 000'''. * [[20. janvāris]] — par 2012. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|šeit]]). * [[7. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''46 000'''. * [[1. janvāris]] — līdz ar Sākumlapas dizaina maiņu ieviesta sadaļa "Šī diena vēsturē". == 2012 == * [[18. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''45 000'''. * [[1. oktobris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''44 000'''. * [[8. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''43 000'''. * [[4. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''42 000'''. * [[12. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''41 000'''. * [[26. marts]] — par administratoru kļuva dalībnieks [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]. * [[15. marts]] — administratora tiesības pēc paša dalībnieka vēlēšanās atņemtas dalībniekam [[Dalībnieks:Juzeris|Juzeris]]. * [[19. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''40 000'''. * [[26. janvāris]] — par 2011. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|šeit]]). * [[5. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''39 000'''. == 2011 == * [[22. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''38 000'''. * [[1. oktobris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''37 000'''. * [[27. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''35 000'''. * [[3. maijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''34 000'''. * [[3. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''33 000'''. * [[13. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''32 000'''. == 2010 == * [[26. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''31 000'''. * [[23. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā ielādēto attēlu skaits sasniedza '''10 000'''. * [[19. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''30 000'''. * [[2. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits ir sasniedzis '''20 000'''. Par 20 000. dalībnieku plkst. 00:21 (Latvijas laiks) kļuva [[Dalībnieks:Patrons|Patrons]]. * [[8. augusts]] — uzsākta [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšana]]. * [[1. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''29 000'''. * [[29. jūlijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā kopējo izmaiņu skaits plkst. 04.00 ^{(pēc Latvijas laika)} sasniedza '''1 000 000''' ([[:Attēls:Wiki-1milj.labojumi.jpg|statistikas ekrānuzņēmums]]). * [[10. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''28 000'''. * [[2. jūnijs]] — esošajiem 17 administratoriem pievienojās vēl viens — [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]]. * [[2. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā kopējo lapu skaits sasniedza '''100 000'''. * [[25. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''27 000'''. * [[12. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''26 000'''. * [[17. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''25 000'''. Vikipēdija latviešu valodā tajā brīdī ieņem 61. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:bn:|albāņu]] un [[:pms:|manipuri]] Vikipēdijām). == 2009 == * [[7. decembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits ir sasniedzis '''15 000'''. Tas notika plkst. 14.15 (Latvijas laiks) un par 15 000. dalībnieku kļuva [[Dalībnieks:AlbaniaShqiperia|AlbaniaShqiperia]]. * [[3. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''24 000'''. * [[17. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''23 000'''. * [[11. augusts]] — dalībnieks [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ir izveidojis pirmo vikiprojektu — [[Vikiprojekts:Latvijas pagasti|Latvijas pagasti]]. * [[19. jūlijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā dziļums (''[[:meta:Wikipedia article depth|depth]]'') sasniedzis '''50'''. * [[20. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''22 000'''. * [[15. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits ir sasniedzis '''21 000'''. * [[8. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skats ir sasniedzis '''10 000'''. Tas notika plkst. 20.24 (Latvijas laiks) un par 10 000. dalībnieku kļuva [[Dalībnieks:Janis24|Janis24]]. * [[13. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits ir sasniedzis '''20 000'''. Vikipēdija latviešu valodā tajā brīdī ieņem 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:bn:|bengāļu]] un [[:pms:|pjemontiešu]] Vikipēdijām). == 2008 == * [[28. decembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits ir sasniedzis '''19 000'''. * [[1. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits ir sasniedzis '''18 000'''. * [[1. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits ir sasniedzis '''17 000''' un ieņem 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (Vikipēdija latviešu valodā tajā brīdī atrodas starp [[:bn:|bengāļu]] un [[:pms:|pjemontiešu]] Vikipēdijām). * [[20. augusts]] — izveidots Vikipēdijas tests [[:incubator:Wp/liv/Kuodlēḑ|lībiešu valodā]]. * [[8. augusts]] — esošajiem 12 administratoriem pievienojās vēl pieci: [[Dalībnieks:Digital1|Digital1]], [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]], [[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]], [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] un [[Dalībnieks:Zummis|Zummis]]. * [[31. jūlijs]] — trīskāršojās Vikipēdijas latviešu valodā [[Vikipēdija:Birokrāti|birokrātu]] skaits. Papildus pirmajai birokrātei [[Dalībnieks:Tail|Tail]], tagad tiesības būs arī [[Dalībnieks:Feens|Feenam]] un [[dalībnieks:Yyy|Yyy]]. * [[3. jūlijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits ir sasniedzis '''16 000''' un ieņem 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (Vikipēdija latviešu valodā tajā brīdī atrodas starp [[:cy:|velsiešu]] un [[:pms:|pjemontiešu]] Vikipēdijām). * [[31. maijs]] — raksts [[Go]] ir pirmais raksts Vikipēdijā latviešu valodā, kam tiek piešķirts [[Vikipēdija:Labi raksti|laba raksta]] statuss. * [[24. maijs]] — izstrādāti labu rakstu atzīšanas noteikumi. Sarakstu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|šeit]]. * [[24. maijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits ir sasniedzis '''15 000'''. * [[27. marts]] — Vikipēdija latviešu valodā ir sasniegusi '''14 000''' rakstus. * [[30. janvāris]] — Vikipēdija latviešu valodā ir sasniegusi '''13 000''' rakstus. * [[2. janvāris]] — [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ir uzsācis pirmo portālu — [[Portāls:Zinātne|par zinātni]]. Šobrīd gan vēl ir jāatrisina [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs5#Portāli|dažas problēmas]]. == 2007 == * [[10. decembris]] — līdz ar '''12 000''' rakstu robežas sasniegšanu tika nomainīts Sākumlapas izskats. * [[10. novembris]] — administratoru pulkam pievienojās [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] un [[Dalībnieks:Xil|Xil]]. * [[19. jūlijs]] — Vikipēdija latviešu valodā sasniedza <big>'''10 000'''</big> rakstu. == 2006 == * [[12. decembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''6988''' raksti. * [[3. jūlijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''4055''' raksti un 1055 reģistrēti dalībnieki. * [[20. februāris]] — tika izveidotas Vikipēdijas [[:incubator:Wp/ltg|latgaliešu]] (ltg), [[:bat-smg:Pėrms poslapis|žemaišu]] (smg) un [[:incubator:Wp/prg|prūšu]] (prg) valodā. * [[20. janvāris]] — raksts [[Rožkrustieši]] bija pirmais raksts Vikipēdijā latviešu valodā, kas tika nominēts un kam neoficiāli tika piešķirts [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|vērtīga raksta]] statuss. == 2005 == * [[4. augusts]] — notika ''[[Wikimania]] 2005'': pirmā starptautiskā ''[[Wikimedia]]'' konference [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]], [[Vācija|Vācijā]], 2005. gada 4.—8. augustā.<ref>[http://wikimania.wikimedia.org/wiki/Main_Page Saite wikimania.wikimedia.org]</ref> * [[5. marts]] — Vikipēdija latviešu valodā sasniedza <big>'''1000'''</big> rakstu. * [[6. februāris]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''974''' raksti. == 2004 == * [[16. decembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''499''' raksti.<ref>[http://web.archive.org/web/20041215092052/lv.wikipedia.org/wiki/Main_Page web.archive.org] {{dat|2004|12|16|SK}}</ref> * [[4. aprīlis]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''78''' raksti.<ref>[http://web.archive.org/web/20040415083422/lv.wikipedia.org/wiki/Main_Page web.archive.org] {{dat|2004|4|4|SK}}</ref> == 2003 == * [[6. oktobris]] — tika veikts pirmais labojums [[Sākumlapa|Sākumlapā]]. * [[6. jūnijs]] — tika izveidots pirmais raksts latviešu valodas Vikipēdijā. Par pirmo rakstu kļuva [[Psiholoģija]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Psihologija&action=history|title=Raksta "Psiholoģija" vēsture|publisher=Vikipēdija|accessdate={{dat|2012|1|30||bez}}}}</ref> kas tika uzrakstīts plkst. 20.07.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Psihologija&oldid=90|title=Psiholoģija|publisher=Vikipēdija|accessdate={{dat|2012|1|30||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vikipēdija]] 2xzpa5f2j40xevnfwg33rgpzaqcaeil 3669617 3669604 2022-08-12T20:02:57Z Papuass 88 pieturiet zirgus ([[m:Special:MyLanguage/User:Jon Harald Søby/diffedit|diffedit]]) wikitext text/x-wiki {{TOCright}} Šeit uzrādītas '''aktualitātes''' [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijai latviešu valodā]]. <!-- Ziņas sakarā ar šīs Vikipēdijas jaunumiem un sasniegumiem var meklēt šeit. Jaunākās ziņas, lūdzu, pievienojiet sākumā. Pievienojot informāciju, lūgums ievērot Vikipēdijas kvalitātes standartus. --> == 2022 == * [[12. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''115 000'''. * [[20. maijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''113 000'''. * [[2. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''112 000'''. * [[9. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''111 000'''. == 2021 == * [[15. decembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''110 000'''. * [[27. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''109 000'''. * [[12. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''108 000'''. * [[5. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''107 000'''. * [[15. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''106 000'''. * [[22. janvāris]] — par 2020. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|šeit]]). * [[22. janvāris]] — par 2020. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku atzīta {{u|Kasparoviča}} (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|šeit]]). == 2020 == * [[31. decembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''105 000'''. * [[13. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''104 000'''. * [[2. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''103 000'''. * [[4. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''102 000'''. * [[10. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''101 000'''. * [[17. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā administratora amatā iecelts {{u|Egilus}}. * [[24. janvāris]] — '''Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza <big>100 000</big>'''. * [[16. janvāris]] — par 2019. gada vērtīgākajiem latviešu valodas Vikipēdijas dalībniekiem atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}} (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|šeit]]). * [[16. janvāris]] — par 2019. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|šeit]]). == 2019 == * [[24. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''99 000'''. * [[3. oktobris]] — Vikipēdijas latviešu valodā administratora amatā iecelts {{u|DJ EV}}. * [[11. septembris]] — [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 11. septembris|dibināta Vikipēdijas atbalsta biedrība]]. * [[6. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''98 000'''. * [[15. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''97 000'''. * [[5. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''96 000''' (tika ar botu sagatavoti aizmetņi par [[:Kategorija:Latvijas ciemi|Latvijas ciemiem]]). * [[10. maijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''93 000'''. * [[30. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''92 000'''. * [[19. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''91 000'''. * [[20. janvāris]] — par 2018. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|šeit]]). * [[20. janvāris]] — par 2018. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieci atzīta [[Dalībniece:Lieeeneee|Lieeeneee]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|šeit]]). == 2018 == * [[27. decembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''90 000'''. * [[6. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''89 000'''. * [[2. oktobris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''88 000'''. * [[12. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''87 000'''. * [[6. jūlijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''86 000'''. * [[6. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''85 000''' tieši [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijas latviešu valodā]] 15. dzimšanas dienā * [[12. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''84 000'''. * [[8. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''83 000'''. * [[31. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''82 000'''. * [[20. janvāris]] — par 2017. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|šeit]]). * [[20. janvāris]] — par 2017. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieci tika atzīta [[Dalībnieks:Lieeeneee|Lieeeneee]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|šeit]]). == 2017 == * [[26. decembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''81 000'''. * [[17. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''80 000'''. * [[1. novembris]] — administratora tiesības neaktivitātes dēļ tika atņemtas šādiem dalībniekiem: {{u|Laurijs}} un {{u|SpeedKing}}. * [[25. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''79 000'''. * [[28. augusts]] — administratora tiesības pēc pašas lūguma noņemtas {{u|Xil}}. * [[18. jūlijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''78 000'''. * [[29. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''77 000'''. * [[6. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā administratora amatā iecelts {{u|Biafra}}. * [[2. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''76 000'''. * [[3. februāris]] — par 2016. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|šeit]]). * [[3. februāris]] — par 2016. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|šeit]]). * [[15. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''75 000'''. == 2016 == * [[5. decembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''74 000'''. * [[11. oktobris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''73 000'''. * [[31. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''72 000'''. * [[1. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā administratora amatā iecelts {{u|Zuiks}}. * [[21. jūlijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''71 000'''. * [[20. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''70 000'''. * [[19. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā birokrātu amatā iecelti {{u|Edgars2007}} un {{u|ScAvenger}}. * [[2. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''69 000'''. * [[10. maijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''68 000'''. * [[30. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''67 000'''. * [[12. marts]] — sadarbībā ar [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālo bibliotēku]] un ''Europeana Sounds'' notika pirmā [[WP:LNB 2016|vikidarbnīca]], kurā izveidots 21 jauns raksts. * [[26. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''66 000'''. * [[21. janvāris]] — par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku/Otrā kārta|šeit]]). * [[15. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''65 000'''. * [[14. janvāris]] — par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Kokomokoz|Kokomokoz]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|šeit]]). == 2015 == {{skatīt arī|Vikipēdija:2015. gada statistika}} * [[15. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''64 000'''. * [[29. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''63 000'''. * [[1. septembris]] — atklāts "[[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015]]" konkurss. * [[2. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''62 000'''. * [[21. jūnijs]] — birokrāta tiesības neaktivitātes dēļ tika atņemtas šādiem dalībniekiem: {{u|Tail}} un {{u|Yyy}}. * [[19. jūnijs]] — administratora tiesības neaktivitātes dēļ tika atņemtas šādiem dalībniekiem: {{u|Tail}}, {{u|Yyy}} un {{u|Zummis}}. * [[25. maijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''61 000'''. * [[4. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''60 000''', apsteidzot [[Latvijas padomju enciklopēdija|Latvijas padomju enciklopēdiju]]. * [[11. marts]] — atklāts [[Latvijas Vikipēdijas maratons]]. * [[5. marts]] — ''[[Wikimedia Foundation]]'' pieņēma oficiālu lēmumu par ''[[Vikipēdija:Wikimedians of Latvia User Group|Wikimedians of Latvia]]'' dalībnieku grupas atzīšanu * [[28. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''59 000'''. * [[27. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skats ir sasniedzis '''50 000'''. Tas notika plkst. 15.35 (Latvijas laiks) un par 50 000. dalībnieku kļuva [[Dalībnieks:Railyards|Railyards]]. * [[17. janvāris]] — par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem dalībniekiem atzīti [[Dalībnieks:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|šeit]]). * [[17. janvāris]] — par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|šeit]]). * [[5. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''58 000'''. == 2014 == * [[19. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''57 000'''. * [[22. oktobris]] — [[Slubice|Slubicē]], [[Polija|Polijā]], atklāts pasaulē pirmais [[Vikipēdijas piemineklis|Vikipēdijai veltītais piemineklis]]. * [[11. oktobris]] — administratora tiesības neaktivitātes dēļ tika atņemtas šādiem dalībniekiem: [[Dalībnieks:Daarznieks|Daarznieks]], [[Dalībnieks:Dekaels|Dekaels]], [[Dalībnieks:Juristiltins|Juristiltins]], [[Dalībnieks:Mrom|Mrom]]. * [[11. septembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā tiek ieviesta [[Vikipēdija:Pēdējo izmaiņu pārbaude|izmaiņu pārbaude]]. * [[29. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''56 000'''. * [[17. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''55 000'''. * [[28. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''54 000'''. * [[11. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''53 000'''. * [[1. februāris]] — par 2013. gada vērtīgākajiem latviešu valodas Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Dalībniece:Ingii|Ingii]] un [[dalībnieks:Pirags|Pirags]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|šeit]]). * [[7. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''52 000'''. == 2013 == * [[6. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''51 000'''. * [[17. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza <big>'''50 000'''</big>. * [[13. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''49 000'''. * [[21. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''48 000'''. * [[21. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā kopējo izmaiņu skaits plkst. 17.54 ^{(pēc Latvijas laika)} sasniedza '''2 000 000''' ([[:Attēls:Wiki-2milj.labojumi.jpg|statistikas ekrānuzņēmums]]). * [[21. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''47 000'''. * [[20. janvāris]] — par 2012. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|šeit]]). * [[7. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''46 000'''. * [[1. janvāris]] — līdz ar Sākumlapas dizaina maiņu ieviesta sadaļa "Šī diena vēsturē". == 2012 == * [[18. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''45 000'''. * [[1. oktobris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''44 000'''. * [[8. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''43 000'''. * [[4. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''42 000'''. * [[12. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''41 000'''. * [[26. marts]] — par administratoru kļuva dalībnieks [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]. * [[15. marts]] — administratora tiesības pēc paša dalībnieka vēlēšanās atņemtas dalībniekam [[Dalībnieks:Juzeris|Juzeris]]. * [[19. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''40 000'''. * [[26. janvāris]] — par 2011. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku atzīts [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] (balsojumu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|šeit]]). * [[5. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''39 000'''. == 2011 == * [[22. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''38 000'''. * [[1. oktobris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''37 000'''. * [[27. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''35 000'''. * [[3. maijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''34 000'''. * [[3. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''33 000'''. * [[13. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''32 000'''. == 2010 == * [[26. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''31 000'''. * [[23. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā ielādēto attēlu skaits sasniedza '''10 000'''. * [[19. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''30 000'''. * [[2. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits ir sasniedzis '''20 000'''. Par 20 000. dalībnieku plkst. 00:21 (Latvijas laiks) kļuva [[Dalībnieks:Patrons|Patrons]]. * [[8. augusts]] — uzsākta [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšana]]. * [[1. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''29 000'''. * [[29. jūlijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā kopējo izmaiņu skaits plkst. 04.00 ^{(pēc Latvijas laika)} sasniedza '''1 000 000''' ([[:Attēls:Wiki-1milj.labojumi.jpg|statistikas ekrānuzņēmums]]). * [[10. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''28 000'''. * [[2. jūnijs]] — esošajiem 17 administratoriem pievienojās vēl viens — [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]]. * [[2. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā kopējo lapu skaits sasniedza '''100 000'''. * [[25. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''27 000'''. * [[12. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''26 000'''. * [[17. janvāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''25 000'''. Vikipēdija latviešu valodā tajā brīdī ieņem 61. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:bn:|albāņu]] un [[:pms:|manipuri]] Vikipēdijām). == 2009 == * [[7. decembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits ir sasniedzis '''15 000'''. Tas notika plkst. 14.15 (Latvijas laiks) un par 15 000. dalībnieku kļuva [[Dalībnieks:AlbaniaShqiperia|AlbaniaShqiperia]]. * [[3. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''24 000'''. * [[17. augusts]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''23 000'''. * [[11. augusts]] — dalībnieks [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ir izveidojis pirmo vikiprojektu — [[Vikiprojekts:Latvijas pagasti|Latvijas pagasti]]. * [[19. jūlijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā dziļums (''[[:meta:Wikipedia article depth|depth]]'') sasniedzis '''50'''. * [[20. jūnijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits sasniedza '''22 000'''. * [[15. aprīlis]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits ir sasniedzis '''21 000'''. * [[8. marts]] — Vikipēdijas latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skats ir sasniedzis '''10 000'''. Tas notika plkst. 20.24 (Latvijas laiks) un par 10 000. dalībnieku kļuva [[Dalībnieks:Janis24|Janis24]]. * [[13. februāris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits ir sasniedzis '''20 000'''. Vikipēdija latviešu valodā tajā brīdī ieņem 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:bn:|bengāļu]] un [[:pms:|pjemontiešu]] Vikipēdijām). == 2008 == * [[28. decembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits ir sasniedzis '''19 000'''. * [[1. novembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits ir sasniedzis '''18 000'''. * [[1. septembris]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits ir sasniedzis '''17 000''' un ieņem 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (Vikipēdija latviešu valodā tajā brīdī atrodas starp [[:bn:|bengāļu]] un [[:pms:|pjemontiešu]] Vikipēdijām). * [[20. augusts]] — izveidots Vikipēdijas tests [[:incubator:Wp/liv/Kuodlēḑ|lībiešu valodā]]. * [[8. augusts]] — esošajiem 12 administratoriem pievienojās vēl pieci: [[Dalībnieks:Digital1|Digital1]], [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]], [[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]], [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] un [[Dalībnieks:Zummis|Zummis]]. * [[31. jūlijs]] — trīskāršojās Vikipēdijas latviešu valodā [[Vikipēdija:Birokrāti|birokrātu]] skaits. Papildus pirmajai birokrātei [[Dalībnieks:Tail|Tail]], tagad tiesības būs arī [[Dalībnieks:Feens|Feenam]] un [[dalībnieks:Yyy|Yyy]]. * [[3. jūlijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits ir sasniedzis '''16 000''' un ieņem 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (Vikipēdija latviešu valodā tajā brīdī atrodas starp [[:cy:|velsiešu]] un [[:pms:|pjemontiešu]] Vikipēdijām). * [[31. maijs]] — raksts [[Go]] ir pirmais raksts Vikipēdijā latviešu valodā, kam tiek piešķirts [[Vikipēdija:Labi raksti|laba raksta]] statuss. * [[24. maijs]] — izstrādāti labu rakstu atzīšanas noteikumi. Sarakstu skatīt [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|šeit]]. * [[24. maijs]] — Vikipēdijas latviešu valodā rakstu skaits ir sasniedzis '''15 000'''. * [[27. marts]] — Vikipēdija latviešu valodā ir sasniegusi '''14 000''' rakstus. * [[30. janvāris]] — Vikipēdija latviešu valodā ir sasniegusi '''13 000''' rakstus. * [[2. janvāris]] — [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ir uzsācis pirmo portālu — [[Portāls:Zinātne|par zinātni]]. Šobrīd gan vēl ir jāatrisina [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs5#Portāli|dažas problēmas]]. == 2007 == * [[10. decembris]] — līdz ar '''12 000''' rakstu robežas sasniegšanu tika nomainīts Sākumlapas izskats. * [[10. novembris]] — administratoru pulkam pievienojās [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] un [[Dalībnieks:Xil|Xil]]. * [[19. jūlijs]] — Vikipēdija latviešu valodā sasniedza <big>'''10 000'''</big> rakstu. == 2006 == * [[12. decembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''6988''' raksti. * [[3. jūlijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''4055''' raksti un 1055 reģistrēti dalībnieki. * [[20. februāris]] — tika izveidotas Vikipēdijas [[:incubator:Wp/ltg|latgaliešu]] (ltg), [[:bat-smg:Pėrms poslapis|žemaišu]] (smg) un [[:incubator:Wp/prg|prūšu]] (prg) valodā. * [[20. janvāris]] — raksts [[Rožkrustieši]] bija pirmais raksts Vikipēdijā latviešu valodā, kas tika nominēts un kam neoficiāli tika piešķirts [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|vērtīga raksta]] statuss. == 2005 == * [[4. augusts]] — notika ''[[Wikimania]] 2005'': pirmā starptautiskā ''[[Wikimedia]]'' konference [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]], [[Vācija|Vācijā]], 2005. gada 4.—8. augustā.<ref>[http://wikimania.wikimedia.org/wiki/Main_Page Saite wikimania.wikimedia.org]</ref> * [[5. marts]] — Vikipēdija latviešu valodā sasniedza <big>'''1000'''</big> rakstu. * [[6. februāris]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''974''' raksti. == 2004 == * [[16. decembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''499''' raksti.<ref>[http://web.archive.org/web/20041215092052/lv.wikipedia.org/wiki/Main_Page web.archive.org] {{dat|2004|12|16|SK}}</ref> * [[4. aprīlis]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''78''' raksti.<ref>[http://web.archive.org/web/20040415083422/lv.wikipedia.org/wiki/Main_Page web.archive.org] {{dat|2004|4|4|SK}}</ref> == 2003 == * [[6. oktobris]] — tika veikts pirmais labojums [[Sākumlapa|Sākumlapā]]. * [[6. jūnijs]] — tika izveidots pirmais raksts latviešu valodas Vikipēdijā. Par pirmo rakstu kļuva [[Psiholoģija]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Psihologija&action=history|title=Raksta "Psiholoģija" vēsture|publisher=Vikipēdija|accessdate={{dat|2012|1|30||bez}}}}</ref> kas tika uzrakstīts plkst. 20.07.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Psihologija&oldid=90|title=Psiholoģija|publisher=Vikipēdija|accessdate={{dat|2012|1|30||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vikipēdija]] 520911tphcytvzwb6djzmrc4nmj4i66 0 3876 3669478 3669470 2022-08-12T12:08:34Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Laba raksta kandidāts}} {{citas nozīmes|politisku organizāciju 1933.—1944. gados|Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)|Pērkonkrusts}} {{Politiskās partijas infokaste |name = Pērkonkrusts |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = [[Attēls:Pērkonkrusts logo.svg|200px]] [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|200px]] | image = | image_size = |colorcode = #8b0000 |chairperson = |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = Vadītājs |leader1_name = [[Gustavs Celmiņš]] |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |slogan = "Latviju latviešiem!" <br />"Latviešiem darbu un maizi!" |founded = {{dat|1933|5|12|N|bez}} |dissolved = {{dat|1934|1|30|N|bez}} |merger = |split = |predecessor = |merged = [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]] |successor = |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership =12 000—15 000 cilvēki<br><small>([[1934]])</small> |ideology = * [[Latvieši|Latviešu]] [[nacionālisms]] * Etnisks [[šovinisms]] * [[Antikomunisms]] * [[Dievturība]]s atbalsts |position = [[galēji labēja]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = |state = |country = {{LAT}} |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts"''' bija [[Latvieši|latviešu]] [[nacionālisms|nacionālistiska]] organizācija un [[politiska partija]], kura darbojās no 1933. gada līdz 1944. gadam. Organizācija tika dibināta 1933. gada 12. maijā kā aizliegtā [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēctece, 1934. gada 30. janvārī tika aizliegta, taču turpināja darbību. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā sākotnēji sadarbojās ar vāciešiem, taču 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde [[Ostlande]]s teritorijā to aizliedza. Organizācija daļēji darbojās līdz 1944. gadam, kad [[Gestapo]] apcietināja Pērkonkrusta vadītājus, t.sk., [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]], un [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] laikā Pērkonkrusts vairs darbību neatsāka. 1991. gadā pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un veica [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju, pēc kura grupas darbība tika apturēta. == Ideoloģija == [[Attēls:Kas ir Perkonkrusts.jpg|thumb|''Pērkonkrusts: Kas ir? Ko grib? Kā darbojas?'' – Pērkonkrusta [[propaganda]]s izdevums no 1933. gada.|left]] Organizācija pauda radikāli [[Nacionālisms|nacionālistiskus]] uzskatus. Pērkonkrustiešu vidū bija populārs gan [[antisemītisms]], gan pret [[vācbaltieši]]em un [[Latvijas krievi|krieviem]] vērsts [[šovinisms]], viņu vidū bija arī populāras [[autoritārisms|autoritāras]] idejas.<ref name=":3" /> Pērkonkrusta programma sastāvēja tikai no četriem punktiem. Taču saskaņā ar [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] 1933. gada 17. septembra programmatisko runu, kas vēlāk pārpublicēta Pērkonkrusta rokasgrāmatā "Kas ir, ko grib, kā darbojas Pērkonkrusts?", kā Pērkonkrusta mērķis bija paredzēta politisko tiesību atņemšana [[minoritātes|minoritātēm]], pieprasīta 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] atcelšana.<ref name="historia">[https://web.archive.org/web/20060305084659/http://www.historia.lv/alfabets/P/Pe/perkonkrusts/perkonkrusts.htm Historia.lv Pērkonkrusts]</ref> [[Saeima]]s vietā bija paredzēts nodibināt korporatīvu arodpārstāvību (kameras) ar 50 deputātiem. [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās uz 5 gadiem.<ref>[http://www.angelfire.com/la3/gc/runa1.htm Pērkonkrusta nacionālie, sociālie un valsts iekārtas pamata nolikumi] — Gustava Celmiņa runa 1933. gada 17. septembrī</ref> Pērkonkrusts noraidīja [[Kristietība|kristietību]] kā svešu ietekmi un tā vietā ieteica pieņemt [[Dievturība|Dievturību]].<ref>{{cite journal |last=Misāne |first=Agita |year=2005 |title=Dievturība Latvijas reliģisko un politisko ideju vēsturē |journal=Reliģiski-filozofiski raksti |volume=X |pages=101–17 |url=http://www.ceeol.com/aspx/getdocument.aspx?logid=5&id=327041b4-8dad-4951-9e82-2d6f130602ab |language=lv |access-date=2008-06-02 }} </ref> Bieži autori pērkonkrustiešus pieskaita pie [[Nacionālsociālisms|nacistiem]] vai [[Fašisms|fašistiem]], taču paši pērkonkrustieši līdz pat 1940. gadiem nacismu kritizēja, bet pret fašismu izturējās ar simpātijām, taču nesekoja tā principiem. Pērkonkrustieši no fašisma un nacisma pārņēma tikai struktūru un dekorācijas.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija">{{Publikācijas atsauce|title=Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija|Archivo Storico Ministero, Affari Esteri. Tulkojums no itāliešu valodas.}}</ref><ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums. 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.-35., 412.-413.}}</ref> [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] sūtnis [[Latvija|Latvijā]] [[Džordžio Mameli]] rakstīja Itālijas Ārlietu ministrijai: {{citāts|Iebildumi, ko varētu izteikt attiecībā uz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra apgalvojumiem par Pērkonkrustu, ir šādi: vispirms nav jau nemaz taisnība, ka tie būtu vācu nacionālsociālistu kopija. Īpaši pret šiem pēdējiem viņi atkārtoti pauda savu nepatiku, tieši tāpat kā pret ebrejiem un citām minoritātēm, priekšplānā izvirzot to pašu kredo, ko Ulmanis tagad taisa par savu: Latviju latviešiem. Iespējams, viņi bija izrādījuši patiesas simpātijas fašismam, tomēr līdz šim dzīvē nesekojot nevienam to principam. Bet Latvijā - ir noderīgi to atkārtot - pastāvīgā neskaidrība starp fašismu un nacionālsociālismu ir vairāk pat ikdienišķa parādība. Pērkonkrusts no nacionālsociālistiem visādā veidā pārņēmis vienīgi pasīvu politisko nesamierināšanos kā līdzekli nokļūšanai pie varas.|Dž. Mameli 1934. gada 22. jūnijs.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija"/>}} 1941. gadā Pērkonkrusta biedru dažādās sadarbības formas ar [[Ostlande|vāciešu okupācijas]] režīmu bija taktiska rakstura. Vācu amatpersonas arī atzina, ka Pērkonkrusts ir grupa, kuras politiskie mērķi ir atšķirīgi no vāciešu: “Viņiem patīk sevi saukt par [[Latvieši|latviešu]] [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālistiem]], kas rada iespaidu, ka viņi ir dotā izvēlē kā starpnieki [[Trešais reihs|Vācijas]] vadībai. Taču nekad nedrīkst aizmirst, ka līdz 1940. gadam viņi ar savu saukli “Latviju latviešiem” centās no Latvijas izvest gan ebrejus, gan vāciešus."<ref name=":5" /> Šī divdomīgā situācija ilga tikai nepilnus divus mēnešus līdz 1941. gada 17. augustam, kad vācu okupācijas režīms Pērkonkrustu aizliedza. == Pirmsākumi == === 20. gados === Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības kara]] beigām [[Latvija|Latvijā]], 20. gadu sākumā izveidojās sabiedriskie apstākļi kas veicināja [[Politika|politisko]] radikalizāciju. Daudzi etniskie [[latvieši]] uzskatīja, ka Latvija ir viņu [[nacionāla valsts]], kuru viņi aizstāvejuši neatkarības karā un kur, līdz ar to, viņu interesēm – pirmo reizi kopš [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Vācu ordeņa valsts|vācu krustnešu]] iekarošanas – jābūt pirmajā vietā. [[Demokrātija|Demokrātiskā]] [[valsts]] iekārta pirmo reizi [[Latvijas vēsture|latvijas vēsturē]] ļāva izteikt visu, "kas uz sirds", līdz ar to sāka veidoties latviešu [[Nacionālisms|nacionālistiskas]] [[organizācija]]s.<ref name=":5" /><ref name=":6">{{Publikācijas atsauce|last=Krēsliņš|first=Uldis|date=2005. gads|title=Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.-1934.)|journal=Latvijas Vēstures institūta apgāds}}</ref> Daudzi [[vācbaltieši]] un [[Latvijas krievi|krievi]] no bijušām valdošām dzimtām nevarēja samierināties ar politisko privilēģiju zaudēšanu. Tomēr šīs grupas saglabāja lielu ietekmi uz valsts [[Ekonomika|ekonomiku]], kas izraisīja lielu neapmierinātību jaunajā Latvijas [[Elite|elitē]]. [[Liberālisms|Liberālās]] demokrātijas sniegtās iespējas [[Ebreji|ebreju]] tautības pārstāvjiem ieņemt ievērojamus amatus [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]], [[Profesija|profesijās]] un augstākajā [[Izglītība|izglītībā]] vēl vairāk apvainoja latviešu nacionālistus.<ref name=":6" /> === Pirmās nacionalistiskās organizācijas === Pirmā nacionalistiskā organizācija Latvijā radās 1920. gadā: [[Latvju Nacionālais klubs]]. Tajā pašā gadā tika nodibināta radikāli nacionālistiska [[Jaunatnes politika|jaunatnes]] [[organizācija]] – [[Latvju nacionālā jaunatnes savienība]]. Starp kuras līderiem bija [[Indriķis Pone]], [[Jānis Štelmahers]] un [[Gustavs Celmiņš]], pēdējie divi 30. gadu sākumā izveidoja savas nacionalistiskās organizācijas.<ref name=":5" /> 1922. gada sākumā jaunatnes savienība jau bija pārvērtusies par saliedētu organizāciju un kopā ar Latvju Nacionālo klubu uzbrūka sociāldemokrātu [[Darba svētki|maija demonstrācijai]] [[Rīga|Rīgā]]. Tas piesaistīja uzmanību un jaunu pieplūdumu organizācijās.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918–1940|publisher=Valsts kanceleja|year=2016|pages=134|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/21/download}}</ref> Savukārt Latviju Nacionālais klubs centās paplašināt savas rindas, meklējot atbalstu [[Augstskola|augstskolu]] [[Students|studentos]].<ref name=":6" /> 1925. gada 18. februārī pēc dažādiem incidentiem (tostarp 1925. gada 15. februārī notikušās ebreju skolnieka [[Aleksandrs Masaks|Aleksandra Masaka]] slepkavības) Latvju Nacionālo klubu slēdza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/varaklanu-kautins-1925-gada-miesta-tracis-kas-atbalsojas-ari-saeima.a422431/|title=«Varakļānu kautiņš»: 1925. gada miesta tracis, kas atbalsojās arī Saeimā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-30|language=lv}}</ref> Taču jau martā organizācija tika atjaunota kā [[Latvju nacionālistu klubs]], taču tā savu agrāko organizatorisko spēku tā arī neieguva. Viņas augstākā līmeņa publiskais akts bija [[Musolīni]] apsveikuma [[telegramma]].<ref name=":5" /> == Vēsture == [[Attēls:Celmins_gustavs.jpg|thumb|left|200px|Gustavs Celmiņš]] === Ugunskrusts === {{Pamatraksts|Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)}} 1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. 1932. gada 19. janvārī [[Rīga|Rīgas]] [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesā]] tika reģistrēta Latviešu tautas apvienība “Ugunskrusts".<ref name=":7">{{Publikācijas atsauce|last=Treļs|first=Ēriks|date=2018. gads|title=Policijas uzdevumi un to īstenošana pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/1050/1/18-112_Socrates_10_2018_02-Treljs_017-029_.pdf|journal=RSU elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls|pages=21}}</ref> Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]].<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm|title=Ugunskrusts|website=web.archive.org|access-date=2022-07-30|date=2005-04-16|archive-date=2005-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm}}</ref> Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200 cilvēku. 1932. gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus [[Akadēmija|akadēmiskās]] jaunatnes vidū un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]], bet jau 1933. gada sākumā Ugunskrusta dalībnieku skaits sāka strauji pieaugt, tomēr precīzu datu par biedru skaitu nav.<ref name=":8" /> 1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] slēgšanu.<ref name=":7" /> === Pērkonkrusts === Pēc Ugunskrusta slēgšanas tā biedri izlēma nodibināt Pērkokrustu, kā Ugunskrusta pēcnācēju. Pērkonkrustu kā [[politiska organizācija|politisko organizāciju]] (partiju) Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1933. gada 12. maijā. Dibināšanas sapulce notika 1933. gada 17. maijā, tajā ievēlēja Pērkonkrusta Centrālo valdi. Par Centrālās valdes priekšsēdētāju un Pērkonkrusta priekšnieku ievēlēja Gustavu Celmiņu. Tā kā Pērkonkrusts bija [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēcnācējs, tas mantoja tā idejas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.angelfire.com/la3/gc/perkonk.htm|title=Pērkonkrusts|website=www.angelfire.com|access-date=2022-07-17}}</ref> Līdz 1934. gada aizliegumam Pērkonkrusta rindās bija līdz 5 tūkstošiem cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija no latviešu inteliģences un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijām]] ''[[Lettonia]]'', “[[Selonija]]”, ''[[Talavia]]'' u.c.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945|last=Press, Bernhard|year=2000|pages=29|url=}}</ref> Organizācija izdeva nedēļas laikrakstu [[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]], kura tirāža, pēc izdevēja J. Dumpja vārdiem, sasniedza 8000 eksemplāru (tomēr pēc Politpārvaldes datiem, tirāža esot bijusi 20 000). Tā redaktora pienākumus pārmaiņus veikuši Gustavs Celmiņš, [[Leonīds Breikšs]] un [[Alfrēds Zēbauers]].<ref name="historia" /> [[Attēls:Perkonkrusta plakāts.jpg|thumb|314x314px|30. gadu Perkonkrusta [[propaganda]]s [[plakāts]]]] Pērkonkrusts uzturēja sakarus ar radniecīgo [[Igaunija|igauņu]] [[vabsi]]stu organizāciju (Vabs — ''Vabudussõjalaste Liit'' — 'Brīvības cīnītāju apvienība') un [[Rumānijas karaliste|rumāņu]] [[Dzelzs gvarde|Dzelzs gvardi]].<ref name=":1" /> Pērkonkrusta darbība aptvēra visu Latvijas teritoriju. Visaktīvākā darbība tika izvērsta [[Rīga|Rīgā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. Pēc G. Celmiņa sniegtajām ziņām, Pērkonkrusta biedru skaits sasniedza 12 000—15 000, taču šie skaitļi tiek apšaubīti. Vācijas izlūkdienests biedru skaitu novērtēja no 5000 līdz 6000. Īpaši aktīvu atbalstu Pērkonkrustam izrādīja daļa akadēmiskās jaunatnes. Liela ietekme pērkonkrustiešiem bija akadēmiskajā izdevumā [[Universitas]], kā arī [[studentu korporācijas|studentu korporācijās]]. Piemēram tika nolemts, ka visiem “Selonijas” biedriem ir jāiestājas Pērkonkrustā. 1933. gada decembrī Pērkonkrusts ieguva četras vietas Studentu padomes vēlēšanās. Organizācijā sastāvēja arī vairāki virsnieki un virsdienesta karavīri, [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidējais komandējošais sastāvs, ārsti un citi intelektuālo aprindu pārstāvji. Saskaņā ar Politpārvaldes rīcībā esošajām ziņām, Pērkonkrusta sastāvā esot bijušas pat veselas aizsargu nodaļas (Sīpeles un Plāņu pagastos un Alojā).<ref name="historia" /> Īpašās nometnēs Pērkonkrusts rīkoja savu biedru sākotnējo militāro apmācību, tomēr organizācija nebija bruņota. Ar Pērkonkrusta darbību bija cieši saistīta sporta un morāli-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], abu organizāciju nodaļu dibināšana reizēm notika vienlaicīgi.<ref name="historia" /> Pērkonkrusts saņēma materiālu atbalstu no virknes uzņēmēju, tai skaitā no saldumu ražotājiem [[Vilhelms Ķuze|Ķuze]]s un Geogingera.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada jūlijā notika kratīšanas Pērkonkrusta vasaras mītnē [[Majori|Majoros]] un G. Celmiņa dzīvoklī, bet 1. augustā iekšlietu ministrs ierosināja organizāciju slēgt. 15. decembra Saeimas sēdē pie balsošanas par [[LSDSP|sociāldemokrātu]] iesniegto lēmuma projektu, ar nospiedošu balsu pārsvaru pieņēma lēmumu ierosināt Pērkonkrusta, kā Latvijas demokrātiskai republikai naidīgas organizācijas, slēgšanu. Attiecīgi, Rīgas apgabaltiesas administratīvā nodaļa 19. decembrī apturēja Pērkonkrusta un “Tēvijas Sarga” darbību "līdz lietas izspriešanai pēc būtības". 22. decembrī apcietināja laikraksta “Pērkonkrusts” atbildīgo redaktoru Alfrēdu Zēbaueru un konfiscēja nodrukāto laikraksta tirāžu. Galīgo lēmumu par Pērkonkrusta slēgšanu pieņēma Rīgas apgabaltiesa 1934. gada 30. janvārī. Tika apcietināti 35 organizācijas vadības pārstāvji un izdarītas kratīšanas 300 pērkonkrustiešu dzīvokļos. Vienlaikus tika slēgta sporta biedrība “Tēvijas Sargs”.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada 15. augustā kā iespējamā Pērkonkrusta aizsegorganizācija tā slēgšanas gadījumam tika reģistrēta organizācija [[Jaunā Latvija]], kas turpināja darbību pēc 1934. gada 30. janvāra. 12. februārī sāka iznākt tās laikraksts [[Taurētājs (laikraksts)|Taurētājs]]. Taču jau 17. martā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu “Jaunās Latvijas” darbība tika apturēta. 20. martā Saeima uzdeva valdībai mēneša laikā atlaist no dienesta valsts, pašvaldības un policijas darbiniekus, kā arī izslēgt no aizsargiem personas, kuras sastāv vai sastāvējušas Pērkonkrustā, “Tēvijas Sargā” vai “Jaunajā Latvijā”. 1934. gada 20. martā tika reģistrēta Kultūras un sporta veicināšanas biedrība [[Dzimtene (biedrība)|Dzimtene]], kas arī kalpoja kā pērkonkrustiešu segorganizācija.<ref name="historia" /> === Pirms 15. maija apvērsuma === Lai gan pērkonkrustieši atbalstīja [[Autoritārisms|autoritārismu]], viņu vēlmē pārņemt varu valstī un uzsākt savas politikas īstenošanu, visas cerības tika liktas uz gaidāmajām [[Vēlēšanas|vēlēšanām]]. Pērkonkrustiešiem, neraugoties uz [[Nacionālisms|nacionālisma]] ideju aktīvu izplatīšanu spēka struktūrās, nebija izdevies izveidot attīstītu tīklu ne [[Armija (bruņotie spēki)|armijā]] un [[Policija|policijā]], ne [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidū. Turklāt no Aizsargu organizācijas pērkonkrustiešus 1933.—1934. gados lielā skaitā izslēdza.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (Sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.,45}}</ref> === Pēc 15. maija apvērsuma === [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]] Pērkonkrustiešus [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] [[1934. gada 15. maija apvērsums]] pārsteidza nesagatavotus, un viņu attieksme pret to nebija viennozīmīga. Vairums aktīvo nacionālistu Ulmaņa rīcību novērtēja atzinīgi, viņi atbalstīja arī jaunās valdības [[Lozungs|lozungus]] un [[Politika|politiku]], tomēr Pērkonkrusta vadošās personas, kā [[Gustavs Celmiņš]] un citi, sākumā — tūlīt pēc 16. maija — izturējās nogaidoši un tikai novēroja situāciju. [[Edmunds Puksis]] liecībā politiskajā policijā rakstīja, ka pēc apvērsuma daudzi pērkonkrustieši domājuši, ka bez tik plašas atbalstošas organizācijas līdzdalības jaunā valdība vienalga nevarēs iztikt, bet pretdarbībai tai Pērkonkrusts nebija gatavs.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=1937. g. 5. septembris// LVVA, 3235. f., 3. apr., 118. l.,|journal=|pages=194}}</ref> Tomēr, K. Ulmaņa politika pērkonkrustiešiem pilnībā nevarēja būt pieņemama un atbalstāma, un ar 23. maija uzsaukumu Perkonkrusta vadība izšķīrās par apvērsuma neatbalstīšanu.<ref name=":2"/> Pēc apvērsuma Pērkonkrusts izlēma aiziet pagrīdē, kamēr turpinājās [[ārkārtas stāvoklis]] valstī un bija aizliegta [[Organizācija|politisko organizāciju]] darbība. Pērkonkrusta valdība izlēma par savu galveno uzdevumu vervēt jaunus cilvēkus un izveidot tīklu pagrīdē. Valdība uz pērkonkrustiešiem skatijās ļoti piesardzīgi, jo pret pērkonkrustiešiem tajā laikā sāka pieaugt simpātijas tautā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā">{{Publikācijas atsauce|title=Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā|journal=LVVA, 3235. f., 1/22. apr., 921. l,|pages=51}}</ref> Politiskās pārvaldes priekšnieks [[Jānis Fridrihsons]] ziņojumā par politisko stāvokli 1934. gada jūnijā, rakstīja šādi: {{citāts|Viņu [pērkonkrustiešu] piekritēju skaits armijā arvien pieaugot, kā, piemēram, Rīgā, Aviācijas pūlkā, esot liels pērkonkrustiešu iespaids. Organizācijas skarus turpmāk uzturēšot ar speciāliem kurjeriem. Jāvedot aģitācija, ka ārēji korporācijas un kalpakieši gan nosodot pērkonkrustiešu izturēšanos pret tagadējo valdību, bet to šīs organizācijas darot uz valdības spiedienu, patiesībā simpātija pret pērkonkrustiešiem visur pieaugot.|J. Fridrihsons 1934. gada jūlijs.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā"/>}} 1934. gada 13. jūnijā, pēc kara stāvokļa likumiem, nelegālas sapulces laikā tika apcietināti 97 pērkonkrustieši ar Gustavu Celmiņu priekšgalā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā" /> Kopumā vasarā apcietinājumā nonāca 128 pērkonkrustieši.<ref name=":2" /> 1935. gada 26. un 27. februārī notikušajā kara tiesas sēdē Pērkonkrusta vadītājiem — G. Celmiņam un vēl 12 personām piesprieda cietumsodus. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71. pantu — "par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās".<ref name="historia" /> Sākot ar 1935. gadu, pērkonkrustieši pulcējoties sāka izmantot [[dievturi|dievturu]] rīkotos pasākumus. Pēc ieslodzījumā pavadītajiem diviem gadiem vadību pārņēma [[Ernests Plāķis]] ([[Juris Plāķis|J.Plāķa]] dēls), kurš mēģināja apvienot izkliedētās pērkonkrustiešu grupas. 1937. gada 14. maijā viņš kopā ar 31 citu pērkonkrustieti tika apcietināts un 1938. gada jūnija sākumā notiesāts.<ref name="historia" /> Gustavu Celmiņu 1937. gada 13. novembrī izraidīja no Latvijas. Izraidīts [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]], viņš apmeklēja arī [[Polija|Poliju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Dienvidslāvijas karaliste|Dienvidslāviju]], [[Turcija|Turciju]], [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Igaunija|Igauniju]]. Šajā laikā viņš bieži tikās ar citiem [[Fašisms|fašistiem]], tostarp devās uz Rumāniju, lai tiktos ar [[Zelea Kodreanu|Kodreanu]] un apsprieda starptautiska tīkla izveidi [[Šveice|Šveicē]]. Celmiņš uzskatīja, ka Pērkonkrustam ir spēcīga radniecība gan ar [[Nacionā fronte|Nacionālo fronti]], gan ar [[Dzelzs Gvarde|Dzelzs Gvardi]].<ref name=":5" /> No 1938. gada G. Celmiņš dzīvoja [[Somija|Somijā]] un piedalījās brīvprātīgo vervēšanas organizēšanā [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, 1940. gada augustā Celmiņš pārcēlās uz [[Trešais reihs|Vāciju]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://diletant.media/articles/45333004/|title=«Перконкрустс» — латышские нацисты|website=diletant.media|access-date=2022-07-23|language=ru}}</ref> Latvijas teritorijā Pērkonkrusta vadību uzņēmās [[Ādolfs Šilde]].<ref name="historia" /> Celmiņa trimdas laikā [[Ernests Plāķis|Ernesta Plāķa]] vadībā viņi turpināja savu slēpto pretošanās darbību, izplatot pret Ulmani vērstas [[skrejlapa]]s un mēģinot izveidot tīklu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] un paramilitārajos [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargos]].<ref name=":5">{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}</ref> Ulmaņa režīma laikā pavisam tika apcietināti aptuveni 800 pērkonkrustieši, bet aptuveni 2000 pērkonkrustieši tika atlaisti no darba.<ref name="historia" /> Trīsdesmito gadu beigās sāka iezīmēties pērkonkrustiešu simpātijas pret nacionālsociālistisko [[Vācija|Vāciju]].<ref name="historia" /> === Otrā pasaules kara laikā === Neilgi pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] 1939. gadā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|ieņēma Padomju Savienība]]. Kamēr Ulmaņa ieslodzītos [[Komunisms|komunistus]] padomju režīms atbrīvoja ar skaļām ceremonijām, Pērkonkrusta politieslodzītie netika atbrīvoti, jo bija ideoloģiskie pretinieki un [[Antikomunisms|antikomunisti]]. Tā vietā 1940.—1941. gadā padomju varas iestādes apcietināja vairākus Pērkonkrusta biedrus, [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|dažus no tiem deportēja]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]].<ref name="Paeglis">{{cite book |title=Pērkonkrusts pār Latviju: 1932–1944 |last=Paeglis |first=Armands |year=2005 |publisher=Klubs 415 |location=Riga |language=lv |isbn=9984-9405-4-3 |oclc=62894045 }}</ref> [[Attēls:Bundesarchiv_Bild_183-L19397,_Lettland,_Riga,_Begrüßung_der_deutschen_Soldaten.jpg|thumb|left|200px|Vācu kareivju sagaidīšana Rīgā]] 1941. gada jūnijā G. Celmiņš un virkne citu pērkonkrustiešu vadītāju atgriezās Latvijā kopā ar vācu karaspēku. Latvijas pērkonkrustieši aktīvi iesaistījās tā saucamajās “pašaizsardzības grupās”. Pēc vācu ienākšanas Rīgā Pērkonkrusts atjaunoja legālu darbību, kļūdams par vienīgo atļauto latviešu politisko organizāciju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvia in World War II|last=Lumans|first=Valdis O.|publisher=Fordham University Press|year=2006|isbn=978-0-8232-2627-6|url=https://books.google.com/books?id=IPv1gjLhtZ4C&q=lumans}}</ref> Īsā laikā kā pērkonkrustiešos pieteicās 10-15 000 cilvēku, daudzi no kuriem ieņēma amatus vācu okupācijas varas izveidotajās iestādēs, policijā un ''[[Sicherheitsdienst]]''. Arī vācu atļauto latviešu preses izdevumu, it īpaši provincē, vadībā nonāca pērkonkrustieši. 1941. gada 25. jūlijā G. Celmiņš Austrumu okupēto apgabalu ministram [[Alfrēds Rozenbergs|Rozenbergam]] piedāvāja dibināt divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] sākšanas pie pērkonkrustiešiem un arī citiem latviešiem atgriezās cerības par nākotni, taču laikam ritot, kad vācieši sāka parādīt savus īstos nolūkus, šī pērkonkrustiešu un tautas apņēmība zuda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Pret svešām varām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-04|language=lv}}</ref> 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde Pērkonkrustu slēdza.<ref name="historia" /><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kas-bija-perkonkrusts-10020071|title=Kas bija Pērkoņkrusts|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-17}}</ref> Droši nav pierādīta Pērkonkrusta kā organizācijas līdzdalība [[holokausts|ebreju iznīcināšanā]] (arī zināmo individuālo eksekūcijās iesaistīto Pērkonkrusta biedru skaits ir samērā neliels, piemēram, [[Viktors Arājs]] līdz 1934. gada apvērsumam, iespējams, ir bijis Pērkonkrusta biedrs), taču viņiem bija nozīmīga loma antisemītisma propagandas izplatīšanā demokrātiskās Latvijas beigu periodā un pirmajos vācu okupācijas mēnešos.<ref name="historia" /> Pēc Pērkonkrusta aizliegšanas daļa pērkonkrustiešu turpināja aktīvu [[Kolaboracionisms|sadarbību]] ar okupantiem, taču daļa iesaistījās pretestības kustībā. Daļa biedru 1942. gadā no Pērkonkrusta izstājās. G. Celmiņš vienlaikus ar darbu vācu administrācijā vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] (1943.) un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] (1943—1944) izdošanu.<ref name="historia" /> 1944. gada 14. martā [[Gestapo]] G. Celmiņu apcietināja un nosūtīja uz [[Dahavas koncentrācijas nometne|Dahavas koncentrācijas nometni]] (1945. gada 5. maijā G. Celmiņu atbrīvoja amerikāņu armija, pēc līdz savai nāvei Celmiņš dzīvoja [[ASV]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm|title=Celmiņš, Gustavs (01.04.1899.-10.04.1968.)|website=web.archive.org|access-date=2022-07-17|date=2007-09-27|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927234730/http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm}}</ref><ref name=":4" /> 1944. gadā tika apcietināti arī citi pērkonkrustieši, un pēc šiem arestiem Pērkonkrusta darbība apsīka un pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] atjaunošanas tā arī vairs neatsākās ne Latvijā, ne trimdā.<ref name=":0" /> == Mūsdienās == [[Attēls:Pērkonkrusts Flag (1990s).svg|thumb|Pērkonkrusta karogs no 1990. gadiem.]] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un idejas, kā [[Latvija|Latviju]] — [[latvieši]]em. Grupa veikusi vairākas kriminālas darbības, t. sk., [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju. Pēc iesaistīto personu ([[Juris Rečs|Jura Reča]], [[Igors Šiškins|Igora Šiškina]] un citu) aizturēšanas un notiesāšanas šis grupas darbība tika pārtraukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> 2007. gadā [[Igors Šiškins]] nodibināja biedrību "[[Gustava Celmiņa centrs]]" jeb saīsināti GCC, kura uzskatīja sevi par Pērkonkrusta [[Tradīcija|tradīciju]] turpinātājorganizāciju. Šiškins kļuva par vienu no tās vadītājiem, līdz biedrības darbību izbeidza [[Rīga]]s [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/gustava-celmina-centrs/40008105505|title=Gustava Celmiņa centrs , 40008105505 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2019-05-22|date=2019-05-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> 2013. gadā Šiškins tika tiesāts par [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] un [[Ierocis|ieroču]] glabāšanu.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/108224-perkonkrustietis-siskins-gribejis-spridzinat-kiniesus-gejus-un-nato Pērkoņkrustietis Šiskins gribējis spridzināt ķīniešus, gejus un NATO?]</ref> Šī procesa rezultātā 2014. gadā tika izbeigta biedrības "Gustava Celmiņa centrs" darbība.<ref>[https://www.pardrosibu.lv/2020/07/23/pirms-9-gadiem-breiviks-pirms-gada-jurmalnieks-terorisma-draudi-latvija/ "Par drošību": Pirms 9 gadiem Breivīks, pirms gada – jūrmalnieks. Terorisma draudi Latvijā]</ref> Šiškins ir apgalvojis, ka pārstāv Pērkonkrustu dažādos pasākumos, piemēram, Latviešu [[leģionāru piemiņas diena]]s atzīmēšanā un [[Uzvaras diena|Padomju Uzvaras dienā]] (9. maijs) [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20520524|title=Leģionāru piemiņas pasākums noritējis bez starpgadījumiem|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]}}</ref> 2016. gadā blogeris Jānis Polis ziņoja, ka bijušās GCC vietnes īpašnieks varbūt ir saistīts ar viltus ziņu vietnēm.<ref name="fake">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/features/features/blogger-unmasks-more-fake-news-sites.a214227/|title=Blogger unmasks more fake news sites|website=Public Broadcasting of Latvia|date=2016-12-12|language=en}}</ref> Attiecībās ar Latviju [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]] dažkārt izceļ Pērkonkrusta kustības vēsturi kā mūsdienu Latvijas "[[Fašisms|fašisma]]" mantojuma liecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Involvement of the Lettish SS Legion in War Crimes in 1941-1945 and the Attempts to Revise the Verdict of the Nuremberg Tribunal in Latvia|url=http://www.mid.ru/ru/maps/lv/-/asset_publisher/9RJVTEXfWg7R/content/id/485336|date=February 14, 2004|publisher=Ministry of Foreign Affairs of Russia|access-date=January 13, 2009}}</ref> == Simboli == [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|thumb|Pērkonkrusta karogs|317x317px]] Pērkonkrustam bija savs [[karogs]], karogam bija karmīnsarkans [[fons]], kura centrā tika attēlots balts [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts, uz kā novietots zelta krāsas [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusts]]. Karogā tika lietoti [[Latvieši|latviešu]] tautas [[Simbols|simboli]]. Pērkonkrusts saglabāja [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] laika formastērpus — tumši pelēks krekls, melna berete (ugunskrustieši nēsāja tumši zilu vai melnu bereti), nozīme ar [[ugunskrusts (zīme)|ugunskrustu]] pie krekla vai beretes, tumšas bikses un stulmzābaki. Sveicienam tika izmantots tā sauktais "[[Hitlera sveiciens|Romas sveiciens]]" — izstiepta labā roka — un frāze "Cīņai sveiks!".<ref name="historia" /> == Struktūra == Pērkonkrusta struktūrā bija pārņemti daudzi vācu [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistu]] un itāļu [[Nacionālā fašistu partija|fašistu]] organizāciju elementi. Organizāciju vadīja Galvenais štābs, tā bija iedalīta piecos apgabalos, ko vadīja apgabalu inspektori. Biedri bija organizēti blokos, kuri savukārt apvienoti rajonos. Iestājoties organizācijā, bija jādod solījums. Pēc noteikta laika pēc iestāšanās organizācijā Pērkonkrusta biedri varēja tikt uzņemti trieciengrupās jeb “T” grupās. 1935. gadā šīs grupas pārdēvēja par [[Gustava Celmiņa trieciennieki]]em (G.C.T.). Trieciennieki deva īpašu solījumu. Daļai no viņiem rokā ar metāla zīmogu iededzināja zīmi.<ref name="historia" /> == Pērkonkrusta programma == # Par Latvijas valsti, savu turpmāko paaudžu un citu tautu priekšā atbild latviešu tauta. # Gādība par latviešu tautas godu, vienību un labklājību ir augstākais uzdevums. # Latvija ir un paliek lauksaimniecības valsts. Viņas saimnieciskai polītikai jāatbilst vienīgi šim nolikumam. # Baltijas valstu militārā, polītiskā un saimnieciskā savienība ir Latvijas valsts ārējās polītikas pamats. == Literatūra == * Уничтожение евреев в Латвии 1941—1945. (ред. ''М. Баркаган''). — Рига, 2008. (krievu valodā) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]] 52zmwuzadszq07a90ndaw9aficstn6p 3669723 3669478 2022-08-13T07:32:50Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Laba raksta kandidāts}} {{citas nozīmes|politisku organizāciju 1933.—1944. gados|Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)|Pērkonkrusts}} {{Politiskās partijas infokaste |name = Pērkonkrusts |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = [[Attēls:Pērkonkrusts logo.svg|200px]] [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|200px]] | image = | image_size = |colorcode = #8b0000 |chairperson = |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = Vadītājs |leader1_name = [[Gustavs Celmiņš]] |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |slogan = "Latviju latviešiem!" <br />"Latviešiem darbu un maizi!" |founded = {{dat|1933|5|12|N|bez}} |dissolved = {{dat|1934|1|30|N|bez}} |merger = |split = |predecessor = |merged = [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]] |successor = |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership =12 000—15 000 cilvēki<br><small>([[1934]])</small> |ideology = * [[Latvieši|Latviešu]] [[nacionālisms]] * Etnisks [[šovinisms]] * [[Antikomunisms]] * [[Dievturība]]s atbalsts |position = [[galēji labēja]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = |state = |country = {{LAT}} |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts"''' bija [[Latvieši|latviešu]] [[nacionālisms|nacionālistiska]] organizācija un [[politiska partija]], kura darbojās no 1933. gada līdz 1944. gadam. Organizācija tika dibināta 1933. gada 12. maijā kā aizliegtā [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēctece, 1934. gada 30. janvārī tika aizliegta, taču turpināja darbību. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā sākotnēji sadarbojās ar vāciešiem, taču 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde [[Ostlande]]s teritorijā to aizliedza. Organizācija daļēji darbojās līdz 1944. gadam, kad [[Gestapo]] apcietināja Pērkonkrusta vadītājus, t.sk., [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]], un [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] laikā Pērkonkrusts vairs darbību neatsāka. 1991. gadā pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un veica [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju, pēc kura grupas darbība tika apturēta. == Ideoloģija == [[Attēls:Kas ir Perkonkrusts.jpg|thumb|''Pērkonkrusts: Kas ir? Ko grib? Kā darbojas?'' – Pērkonkrusta [[propaganda]]s izdevums no 1933. gada.|left]] Organizācija pauda radikāli [[Nacionālisms|nacionālistiskus]] uzskatus. Pērkonkrustiešu vidū bija populārs gan [[antisemītisms]], gan pret [[vācbaltieši]]em un [[Latvijas krievi|krieviem]] vērsts [[šovinisms]], viņu vidū bija arī populāras [[autoritārisms|autoritāras]] idejas.<ref name=":3" /> Pērkonkrusta programma sastāvēja tikai no četriem punktiem. Taču saskaņā ar [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] 1933. gada 17. septembra programmatisko runu, kas vēlāk pārpublicēta Pērkonkrusta rokasgrāmatā "Kas ir, ko grib, kā darbojas Pērkonkrusts?", kā Pērkonkrusta mērķis bija paredzēta politisko tiesību atņemšana [[minoritātes|minoritātēm]], pieprasīta 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] atcelšana.<ref name="historia">[https://web.archive.org/web/20060305084659/http://www.historia.lv/alfabets/P/Pe/perkonkrusts/perkonkrusts.htm Historia.lv Pērkonkrusts]</ref> [[Saeima]]s vietā bija paredzēts nodibināt korporatīvu arodpārstāvību (kameras) ar 50 deputātiem. [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās uz 5 gadiem.<ref>[http://www.angelfire.com/la3/gc/runa1.htm Pērkonkrusta nacionālie, sociālie un valsts iekārtas pamata nolikumi] — Gustava Celmiņa runa 1933. gada 17. septembrī</ref> Pērkonkrusts noraidīja [[Kristietība|kristietību]] kā svešu ietekmi un tā vietā ieteica pieņemt [[Dievturība|Dievturību]].<ref>{{cite journal |last=Misāne |first=Agita |year=2005 |title=Dievturība Latvijas reliģisko un politisko ideju vēsturē |journal=Reliģiski-filozofiski raksti |volume=X |pages=101–17 |url=http://www.ceeol.com/aspx/getdocument.aspx?logid=5&id=327041b4-8dad-4951-9e82-2d6f130602ab |language=lv |access-date=2008-06-02 }} </ref> Bieži autori pērkonkrustiešus pieskaita pie [[Nacionālsociālisms|nacistiem]] vai [[Fašisms|fašistiem]], taču paši pērkonkrustieši līdz pat 1940. gadiem nacismu kritizēja, bet pret fašismu izturējās ar simpātijām, taču nesekoja tā principiem. Pērkonkrustieši no fašisma un nacisma pārņēma tikai struktūru un dekorācijas.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija">{{Publikācijas atsauce|title=Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija|Archivo Storico Ministero, Affari Esteri. Tulkojums no itāliešu valodas.}}</ref><ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums. 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.-35., 412.-413.}}</ref> [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] sūtnis [[Latvija|Latvijā]] [[Džordžio Mameli]] rakstīja Itālijas Ārlietu ministrijai: {{citāts|Iebildumi, ko varētu izteikt attiecībā uz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra apgalvojumiem par Pērkonkrustu, ir šādi: vispirms nav jau nemaz taisnība, ka tie būtu vācu nacionālsociālistu kopija. Īpaši pret šiem pēdējiem viņi atkārtoti pauda savu nepatiku, tieši tāpat kā pret ebrejiem un citām minoritātēm, priekšplānā izvirzot to pašu kredo, ko Ulmanis tagad taisa par savu: Latviju latviešiem. Iespējams, viņi bija izrādījuši patiesas simpātijas fašismam, tomēr līdz šim dzīvē nesekojot nevienam to principam. Bet Latvijā - ir noderīgi to atkārtot - pastāvīgā neskaidrība starp fašismu un nacionālsociālismu ir vairāk pat ikdienišķa parādība. Pērkonkrusts no nacionālsociālistiem visādā veidā pārņēmis vienīgi pasīvu politisko nesamierināšanos kā līdzekli nokļūšanai pie varas.|Dž. Mameli 1934. gada 22. jūnijs.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija"/>}} 1941. gadā Pērkonkrusta biedru dažādās sadarbības formas ar [[Ostlande|vāciešu okupācijas]] režīmu bija taktiska rakstura. Vācu amatpersonas arī atzina, ka Pērkonkrusts ir grupa, kuras politiskie mērķi ir atšķirīgi no vāciešu: “Viņiem patīk sevi saukt par [[Latvieši|latviešu]] [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālistiem]], kas rada iespaidu, ka viņi ir dotā izvēlē kā starpnieki [[Trešais reihs|Vācijas]] vadībai. Taču nekad nedrīkst aizmirst, ka līdz 1940. gadam viņi ar savu saukli “Latviju latviešiem” centās no Latvijas izvest gan ebrejus, gan vāciešus."<ref name=":5" /> Šī divdomīgā situācija ilga tikai nepilnus divus mēnešus līdz 1941. gada 17. augustam, kad vācu okupācijas režīms Pērkonkrustu aizliedza. == Pirmsākumi == === 20. gados === Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības kara]] beigām [[Latvija|Latvijā]], 20. gadu sākumā izveidojās sabiedriskie apstākļi kas veicināja [[Politika|politisko]] radikalizāciju. Daudzi etniskie [[latvieši]] uzskatīja, ka Latvija ir viņu [[nacionāla valsts]], kuru viņi aizstāvejuši neatkarības karā un kur, līdz ar to, viņu interesēm – pirmo reizi kopš [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Vācu ordeņa valsts|vācu krustnešu]] iekarošanas – jābūt pirmajā vietā. [[Demokrātija|Demokrātiskā]] [[valsts]] iekārta pirmo reizi [[Latvijas vēsture|latvijas vēsturē]] ļāva izteikt visu, "kas uz sirds", līdz ar to sāka veidoties latviešu [[Nacionālisms|nacionālistiskas]] [[organizācija]]s.<ref name=":5" /><ref name=":6">{{Publikācijas atsauce|last=Krēsliņš|first=Uldis|date=2005. gads|title=Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.-1934.)|journal=Latvijas Vēstures institūta apgāds}}</ref> Daudzi [[vācbaltieši]] un [[Latvijas krievi|krievi]] no bijušām valdošām dzimtām nevarēja samierināties ar politisko privilēģiju zaudēšanu. Tomēr šīs grupas saglabāja lielu ietekmi uz valsts [[Ekonomika|ekonomiku]], kas izraisīja lielu neapmierinātību jaunajā Latvijas [[Elite|elitē]]. [[Liberālisms|Liberālās]] demokrātijas sniegtās iespējas [[Ebreji|ebreju]] tautības pārstāvjiem ieņemt ievērojamus amatus [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]], [[Profesija|profesijās]] un augstākajā [[Izglītība|izglītībā]] vēl vairāk apvainoja latviešu nacionālistus.<ref name=":6" /> === Pirmās nacionalistiskās organizācijas === Pirmā nacionalistiskā organizācija Latvijā radās 1920. gadā: [[Latvju Nacionālais klubs]]. Tajā pašā gadā tika nodibināta radikāli nacionālistiska [[Jaunatnes politika|jaunatnes]] [[organizācija]] – [[Latvju nacionālā jaunatnes savienība]]. Starp kuras līderiem bija [[Indriķis Pone]], [[Jānis Štelmahers]] un [[Gustavs Celmiņš]], pēdējie divi 30. gadu sākumā izveidoja savas nacionalistiskās organizācijas.<ref name=":5" /> 1922. gada sākumā jaunatnes savienība jau bija pārvērtusies par saliedētu organizāciju un kopā ar Latvju Nacionālo klubu uzbrūka sociāldemokrātu [[Darba svētki|maija demonstrācijai]] [[Rīga|Rīgā]]. Tas piesaistīja uzmanību un jaunu pieplūdumu organizācijās.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918–1940|publisher=Valsts kanceleja|year=2016|pages=134|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/21/download}}</ref> Savukārt Latviju Nacionālais klubs centās paplašināt savas rindas, meklējot atbalstu [[Augstskola|augstskolu]] [[Students|studentos]].<ref name=":6" /> 1925. gada 18. februārī pēc dažādiem incidentiem (tostarp 1925. gada 15. februārī notikušās ebreju skolnieka [[Aleksandrs Masaks|Aleksandra Masaka]] slepkavības) Latvju Nacionālo klubu slēdza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/varaklanu-kautins-1925-gada-miesta-tracis-kas-atbalsojas-ari-saeima.a422431/|title=«Varakļānu kautiņš»: 1925. gada miesta tracis, kas atbalsojās arī Saeimā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-30|language=lv}}</ref> Taču jau martā organizācija tika atjaunota kā [[Latvju nacionālistu klubs]], taču tā savu agrāko organizatorisko spēku tā arī neieguva. Viņas augstākā līmeņa publiskais akts bija [[Musolīni]] apsveikuma [[telegramma]].<ref name=":5" /> == Vēsture == [[Attēls:Celmins_gustavs.jpg|thumb|left|200px|Gustavs Celmiņš]] === Ugunskrusts === {{Pamatraksts|Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)}} 1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. 1932. gada 19. janvārī [[Rīga|Rīgas]] [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesā]] tika reģistrēta Latviešu tautas apvienība “Ugunskrusts".<ref name=":7">{{Publikācijas atsauce|last=Treļs|first=Ēriks|date=2018. gads|title=Policijas uzdevumi un to īstenošana pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/1050/1/18-112_Socrates_10_2018_02-Treljs_017-029_.pdf|journal=RSU elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls|pages=21}}</ref> Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]].<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm|title=Ugunskrusts|website=web.archive.org|access-date=2022-07-30|date=2005-04-16|archive-date=2005-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm}}</ref> Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200 cilvēku. 1932. gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus [[Akadēmija|akadēmiskās]] jaunatnes vidū un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]], bet jau 1933. gada sākumā Ugunskrusta dalībnieku skaits sāka strauji pieaugt, tomēr precīzu datu par biedru skaitu nav.<ref name=":8" /> 1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] slēgšanu.<ref name=":7" /> === Pērkonkrusts === Pēc Ugunskrusta slēgšanas tā biedri izlēma nodibināt Pērkokrustu, kā Ugunskrusta pēcnācēju. Pērkonkrustu kā [[politiska organizācija|politisko organizāciju]] (partiju) Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1933. gada 12. maijā. Dibināšanas sapulce notika 1933. gada 17. maijā, tajā ievēlēja Pērkonkrusta Centrālo valdi. Par Centrālās valdes priekšsēdētāju un Pērkonkrusta priekšnieku ievēlēja Gustavu Celmiņu. Tā kā Pērkonkrusts bija [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēcnācējs, tas mantoja tā idejas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.angelfire.com/la3/gc/perkonk.htm|title=Pērkonkrusts|website=www.angelfire.com|access-date=2022-07-17}}</ref> Līdz 1934. gada aizliegumam Pērkonkrusta rindās bija līdz 5 tūkstošiem cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija no latviešu inteliģences un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijām]] ''[[Lettonia]]'', “[[Selonija]]”, ''[[Talavia]]'' u.c.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945|last=Press, Bernhard|year=2000|pages=29|url=}}</ref> Organizācija izdeva nedēļas laikrakstu [[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]], kura tirāža, pēc izdevēja J. Dumpja vārdiem, sasniedza 8000 eksemplāru (tomēr pēc Politpārvaldes datiem, tirāža esot bijusi 20 000). Tā redaktora pienākumus pārmaiņus veikuši Gustavs Celmiņš, [[Leonīds Breikšs]] un [[Alfrēds Zēbauers]].<ref name="historia" /> [[Attēls:Perkonkrusta plakāts.jpg|thumb|314x314px|30. gadu Perkonkrusta [[propaganda]]s [[plakāts]]]] Pērkonkrusts uzturēja sakarus ar radniecīgo [[Igaunija|igauņu]] [[vabsi]]stu organizāciju (Vabs — ''Vabudussõjalaste Liit'' — 'Brīvības cīnītāju apvienība') un [[Rumānijas karaliste|rumāņu]] [[Dzelzs gvarde|Dzelzs gvardi]].<ref name=":1" /> Pērkonkrusta darbība aptvēra visu Latvijas teritoriju. Visaktīvākā darbība tika izvērsta [[Rīga|Rīgā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. Pēc G. Celmiņa sniegtajām ziņām, Pērkonkrusta biedru skaits sasniedza 12 000—15 000, taču šie skaitļi tiek apšaubīti. Vācijas izlūkdienests biedru skaitu novērtēja no 5000 līdz 6000. Īpaši aktīvu atbalstu Pērkonkrustam izrādīja daļa akadēmiskās jaunatnes. Liela ietekme pērkonkrustiešiem bija akadēmiskajā izdevumā [[Universitas]], kā arī [[studentu korporācijas|studentu korporācijās]]. Piemēram tika nolemts, ka visiem “Selonijas” biedriem ir jāiestājas Pērkonkrustā. 1933. gada decembrī Pērkonkrusts ieguva četras vietas Studentu padomes vēlēšanās. Organizācijā sastāvēja arī vairāki virsnieki un virsdienesta karavīri, [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidējais komandējošais sastāvs, ārsti un citi intelektuālo aprindu pārstāvji. Saskaņā ar Politpārvaldes rīcībā esošajām ziņām, Pērkonkrusta sastāvā esot bijušas pat veselas aizsargu nodaļas (Sīpeles un Plāņu pagastos un Alojā).<ref name="historia" /> Īpašās nometnēs Pērkonkrusts rīkoja savu biedru sākotnējo militāro apmācību, tomēr organizācija nebija bruņota. Ar Pērkonkrusta darbību bija cieši saistīta sporta un morāli-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], abu organizāciju nodaļu dibināšana reizēm notika vienlaicīgi.<ref name="historia" /> Pērkonkrusts saņēma materiālu atbalstu no virknes uzņēmēju, tai skaitā no saldumu ražotājiem [[Vilhelms Ķuze|Ķuze]]s un Geogingera.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada jūlijā notika kratīšanas Pērkonkrusta vasaras mītnē [[Majori|Majoros]] un G. Celmiņa dzīvoklī, bet 1. augustā iekšlietu ministrs ierosināja organizāciju slēgt. 15. decembra Saeimas sēdē pie balsošanas par [[LSDSP|sociāldemokrātu]] iesniegto lēmuma projektu, ar nospiedošu balsu pārsvaru pieņēma lēmumu ierosināt Pērkonkrusta, kā Latvijas demokrātiskai republikai naidīgas organizācijas, slēgšanu. Attiecīgi, Rīgas apgabaltiesas administratīvā nodaļa 19. decembrī apturēja Pērkonkrusta un “Tēvijas Sarga” darbību "līdz lietas izspriešanai pēc būtības". 22. decembrī apcietināja laikraksta “Pērkonkrusts” atbildīgo redaktoru Alfrēdu Zēbaueru un konfiscēja nodrukāto laikraksta tirāžu. Galīgo lēmumu par Pērkonkrusta slēgšanu pieņēma Rīgas apgabaltiesa 1934. gada 30. janvārī. Tika apcietināti 35 organizācijas vadības pārstāvji un izdarītas kratīšanas 300 pērkonkrustiešu dzīvokļos. Vienlaikus tika slēgta sporta biedrība “Tēvijas Sargs”.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada 15. augustā kā iespējamā Pērkonkrusta aizsegorganizācija tā slēgšanas gadījumam tika reģistrēta organizācija [[Jaunā Latvija]], kas turpināja darbību pēc 1934. gada 30. janvāra. 12. februārī sāka iznākt tās laikraksts [[Taurētājs (laikraksts)|Taurētājs]]. Taču jau 17. martā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu “Jaunās Latvijas” darbība tika apturēta. 20. martā Saeima uzdeva valdībai mēneša laikā atlaist no dienesta valsts, pašvaldības un policijas darbiniekus, kā arī izslēgt no aizsargiem personas, kuras sastāv vai sastāvējušas Pērkonkrustā, “Tēvijas Sargā” vai “Jaunajā Latvijā”. 1934. gada 20. martā tika reģistrēta Kultūras un sporta veicināšanas biedrība [[Dzimtene (biedrība)|Dzimtene]], kas arī kalpoja kā pērkonkrustiešu segorganizācija.<ref name="historia" /> === Pirms 15. maija apvērsuma === Lai gan pērkonkrustieši atbalstīja [[Autoritārisms|autoritārismu]], viņu vēlmē pārņemt varu valstī un uzsākt savas politikas īstenošanu, visas cerības tika liktas uz gaidāmajām [[Vēlēšanas|vēlēšanām]]. Pērkonkrustiešiem, neraugoties uz [[Nacionālisms|nacionālisma]] ideju aktīvu izplatīšanu spēka struktūrās, nebija izdevies izveidot attīstītu tīklu ne [[Armija (bruņotie spēki)|armijā]] un [[Policija|policijā]], ne [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidū. Turklāt no Aizsargu organizācijas pērkonkrustiešus 1933.—1934. gados lielā skaitā izslēdza.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (Sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.,45}}</ref> === Pēc 15. maija apvērsuma === [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]] Pērkonkrustiešus [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] [[1934. gada 15. maija apvērsums]] pārsteidza nesagatavotus, un viņu attieksme pret to nebija viennozīmīga. Vairums aktīvo nacionālistu Ulmaņa rīcību novērtēja atzinīgi, viņi atbalstīja arī jaunās valdības [[Lozungs|lozungus]] un [[Politika|politiku]], tomēr Pērkonkrusta vadošās personas, kā [[Gustavs Celmiņš]] un citi, sākumā — tūlīt pēc 16. maija — izturējās nogaidoši un tikai novēroja situāciju. [[Edmunds Puksis]] liecībā politiskajā policijā rakstīja, ka pēc apvērsuma daudzi pērkonkrustieši domājuši, ka bez tik plašas atbalstošas organizācijas līdzdalības jaunā valdība vienalga nevarēs iztikt, bet pretdarbībai tai Pērkonkrusts nebija gatavs.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=1937. g. 5. septembris// LVVA, 3235. f., 3. apr., 118. l.,|journal=|pages=194}}</ref> Tomēr, K. Ulmaņa politika pērkonkrustiešiem pilnībā nevarēja būt pieņemama un atbalstāma, un ar 23. maija uzsaukumu Perkonkrusta vadība izšķīrās par apvērsuma neatbalstīšanu.<ref name=":2"/> Pēc apvērsuma Pērkonkrusts izlēma aiziet pagrīdē, kamēr turpinājās [[ārkārtas stāvoklis]] valstī un bija aizliegta [[Organizācija|politisko organizāciju]] darbība. Pērkonkrusta valdība izlēma par savu galveno uzdevumu vervēt jaunus cilvēkus un izveidot tīklu pagrīdē. Valdība uz pērkonkrustiešiem skatijās ļoti piesardzīgi, jo pret pērkonkrustiešiem tajā laikā sāka pieaugt simpātijas tautā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā">{{Publikācijas atsauce|title=Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā|journal=LVVA, 3235. f., 1/22. apr., 921. l,|pages=51}}</ref> Politiskās pārvaldes priekšnieks [[Jānis Fridrihsons]] ziņojumā par politisko stāvokli 1934. gada jūnijā, rakstīja šādi: {{citāts|Viņu [pērkonkrustiešu] piekritēju skaits armijā arvien pieaugot, kā, piemēram, Rīgā, Aviācijas pūlkā, esot liels pērkonkrustiešu iespaids. Organizācijas skarus turpmāk uzturēšot ar speciāliem kurjeriem. Jāvedot aģitācija, ka ārēji korporācijas un kalpakieši gan nosodot pērkonkrustiešu izturēšanos pret tagadējo valdību, bet to šīs organizācijas darot uz valdības spiedienu, patiesībā simpātija pret pērkonkrustiešiem visur pieaugot.|J. Fridrihsons 1934. gada jūlijs.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā"/>}} 1934. gada 13. jūnijā, pēc kara stāvokļa likumiem, nelegālas sapulces laikā tika apcietināti 97 pērkonkrustieši ar Gustavu Celmiņu priekšgalā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā" /> Kopumā vasarā apcietinājumā nonāca 128 pērkonkrustieši.<ref name=":2" /> 1935. gada 26. un 27. februārī notikušajā kara tiesas sēdē Pērkonkrusta vadītājiem — G. Celmiņam un vēl 12 personām piesprieda cietumsodus. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71. pantu — "par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās".<ref name="historia" /> Sākot ar 1935. gadu, pērkonkrustieši pulcējoties sāka izmantot [[dievturi|dievturu]] rīkotos pasākumus. Pēc ieslodzījumā pavadītajiem diviem gadiem vadību pārņēma [[Ernests Plāķis]] ([[Juris Plāķis|J.Plāķa]] dēls), kurš mēģināja apvienot izkliedētās pērkonkrustiešu grupas. 1937. gada 14. maijā viņš kopā ar 31 citu pērkonkrustieti tika apcietināts un 1938. gada jūnija sākumā notiesāts.<ref name="historia" /> Gustavu Celmiņu 1937. gada 13. novembrī izraidīja no Latvijas. Izraidīts [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]], viņš apmeklēja arī [[Polija|Poliju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Dienvidslāvijas karaliste|Dienvidslāviju]], [[Turcija|Turciju]], [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Igaunija|Igauniju]]. Šajā laikā viņš bieži tikās ar citiem [[Fašisms|fašistiem]], tostarp devās uz Rumāniju, lai tiktos ar [[Zelea Kodreanu|Kodreanu]] un apsprieda starptautiska tīkla izveidi [[Šveice|Šveicē]]. Celmiņš uzskatīja, ka Pērkonkrustam ir spēcīga radniecība gan ar [[Nacionā fronte|Nacionālo fronti]], gan ar [[Dzelzs Gvarde|Dzelzs Gvardi]].<ref name=":5" /> No 1938. gada G. Celmiņš dzīvoja [[Somija|Somijā]] un piedalījās brīvprātīgo vervēšanas organizēšanā [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, 1940. gada augustā Celmiņš pārcēlās uz [[Trešais reihs|Vāciju]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://diletant.media/articles/45333004/|title=«Перконкрустс» — латышские нацисты|website=diletant.media|access-date=2022-07-23|language=ru}}</ref> Latvijas teritorijā Pērkonkrusta vadību uzņēmās [[Ādolfs Šilde]].<ref name="historia" /> Celmiņa trimdas laikā [[Ernests Plāķis|Ernesta Plāķa]] vadībā viņi turpināja savu slēpto pretošanās darbību, izplatot pret Ulmani vērstas [[skrejlapa]]s un mēģinot izveidot tīklu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] un paramilitārajos [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargos]].<ref name=":5">{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}</ref> Ulmaņa režīma laikā pavisam tika apcietināti aptuveni 800 pērkonkrustieši, bet aptuveni 2000 pērkonkrustieši tika atlaisti no darba.<ref name="historia" /> Trīsdesmito gadu beigās sāka iezīmēties pērkonkrustiešu simpātijas pret nacionālsociālistisko [[Vācija|Vāciju]].<ref name="historia" /> === Otrā pasaules kara laikā === Neilgi pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] 1939. gadā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|ieņēma Padomju Savienība]]. Kamēr Ulmaņa ieslodzītos [[Komunisms|komunistus]] padomju režīms atbrīvoja ar skaļām ceremonijām, Pērkonkrusta politieslodzītie netika atbrīvoti, jo bija ideoloģiskie pretinieki un [[Antikomunisms|antikomunisti]]. Tā vietā 1940.—1941. gadā padomju varas iestādes apcietināja vairākus Pērkonkrusta biedrus, [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|dažus no tiem deportēja]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]].<ref name="Paeglis">{{cite book |title=Pērkonkrusts pār Latviju: 1932–1944 |last=Paeglis |first=Armands |year=2005 |publisher=Klubs 415 |location=Riga |language=lv |isbn=9984-9405-4-3 |oclc=62894045 }}</ref> [[Attēls:Bundesarchiv_Bild_183-L19397,_Lettland,_Riga,_Begrüßung_der_deutschen_Soldaten.jpg|thumb|left|200px|Vācu kareivju sagaidīšana Rīgā]] 1941. gada jūnijā G. Celmiņš un virkne citu pērkonkrustiešu vadītāju atgriezās Latvijā kopā ar vācu karaspēku. Latvijas pērkonkrustieši aktīvi iesaistījās tā saucamajās “pašaizsardzības grupās”. Pēc vācu ienākšanas Rīgā Pērkonkrusts atjaunoja legālu darbību, kļūdams par vienīgo atļauto latviešu politisko organizāciju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvia in World War II|last=Lumans|first=Valdis O.|publisher=Fordham University Press|year=2006|isbn=978-0-8232-2627-6|url=https://books.google.com/books?id=IPv1gjLhtZ4C&q=lumans}}</ref> Īsā laikā kā pērkonkrustiešos pieteicās 10-15 000 cilvēku, daudzi no kuriem ieņēma amatus vācu okupācijas varas izveidotajās iestādēs, policijā un ''[[Sicherheitsdienst]]''. Arī vācu atļauto latviešu preses izdevumu, it īpaši provincē, vadībā nonāca pērkonkrustieši. 1941. gada 25. jūlijā G. Celmiņš Austrumu okupēto apgabalu ministram [[Alfrēds Rozenbergs|Rozenbergam]] piedāvāja dibināt divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] sākšanas pie pērkonkrustiešiem un arī citiem latviešiem atgriezās cerības par nākotni, taču laikam ritot, kad vācieši sāka parādīt savus īstos nolūkus, šī pērkonkrustiešu un tautas apņēmība zuda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Pret svešām varām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-04|language=lv}}</ref> 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde Pērkonkrustu slēdza.<ref name="historia" /><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kas-bija-perkonkrusts-10020071|title=Kas bija Pērkoņkrusts|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-17}}</ref> Droši nav pierādīta Pērkonkrusta kā organizācijas līdzdalība [[holokausts|ebreju iznīcināšanā]] (arī zināmo individuālo eksekūcijās iesaistīto Pērkonkrusta biedru skaits ir samērā neliels, piemēram, [[Viktors Arājs]] līdz 1934. gada apvērsumam, iespējams, ir bijis Pērkonkrusta biedrs), taču viņiem bija nozīmīga loma antisemītisma propagandas izplatīšanā demokrātiskās Latvijas beigu periodā un pirmajos vācu okupācijas mēnešos.<ref name="historia" /> Pēc Pērkonkrusta aizliegšanas daļa pērkonkrustiešu turpināja aktīvu [[Kolaboracionisms|sadarbību]] ar okupantiem, taču daļa iesaistījās pretestības kustībā. Daļa biedru 1942. gadā no Pērkonkrusta izstājās. G. Celmiņš vienlaikus ar darbu vācu administrācijā vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] (1943.) un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] (1943—1944) izdošanu.<ref name="historia" /> 1944. gada 14. martā [[Gestapo]] G. Celmiņu apcietināja un nosūtīja uz [[Dahavas koncentrācijas nometne|Dahavas koncentrācijas nometni]] (1945. gada 5. maijā G. Celmiņu atbrīvoja amerikāņu armija, pēc līdz savai nāvei Celmiņš dzīvoja [[ASV]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm|title=Celmiņš, Gustavs (01.04.1899.-10.04.1968.)|website=web.archive.org|access-date=2022-07-17|date=2007-09-27|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927234730/http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm}}</ref><ref name=":4" /> 1944. gadā tika apcietināti arī citi pērkonkrustieši, un pēc šiem arestiem Pērkonkrusta darbība apsīka un pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] atjaunošanas tā arī vairs neatsākās ne Latvijā, ne trimdā.<ref name=":0" /> == Mūsdienās == [[Attēls:Pērkonkrusts Flag (1990s).svg|thumb|Pērkonkrusta karogs no 1990. gadiem.]] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un idejas, kā [[Latvija|Latviju]] — [[latvieši]]em. Grupa veikusi vairākas kriminālas darbības, t. sk., [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju. Pēc iesaistīto personu ([[Juris Rečs|Jura Reča]], [[Igors Šiškins|Igora Šiškina]] un citu) aizturēšanas un notiesāšanas šis grupas darbība tika pārtraukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> 2007. gadā [[Igors Šiškins]] nodibināja biedrību "[[Gustava Celmiņa centrs]]" jeb saīsināti GCC, kura uzskatīja sevi par Pērkonkrusta [[Tradīcija|tradīciju]] turpinātājorganizāciju. Šiškins kļuva par vienu no tās vadītājiem, līdz biedrības darbību izbeidza [[Rīga]]s [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/gustava-celmina-centrs/40008105505|title=Gustava Celmiņa centrs , 40008105505 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2019-05-22|date=2019-05-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> 2013. gadā Šiškins tika tiesāts par [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] un [[Ierocis|ieroču]] glabāšanu.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/108224-perkonkrustietis-siskins-gribejis-spridzinat-kiniesus-gejus-un-nato Pērkoņkrustietis Šiskins gribējis spridzināt ķīniešus, gejus un NATO?]</ref> Šī procesa rezultātā 2014. gadā tika izbeigta biedrības "Gustava Celmiņa centrs" darbība.<ref>[https://www.pardrosibu.lv/2020/07/23/pirms-9-gadiem-breiviks-pirms-gada-jurmalnieks-terorisma-draudi-latvija/ "Par drošību": Pirms 9 gadiem Breivīks, pirms gada – jūrmalnieks. Terorisma draudi Latvijā]</ref> Šiškins ir apgalvojis, ka pārstāv Pērkonkrustu dažādos pasākumos, piemēram, Latviešu [[leģionāru piemiņas diena]]s atzīmēšanā un [[Uzvaras diena|Padomju Uzvaras dienā]] (9. maijs) [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20520524|title=Leģionāru piemiņas pasākums noritējis bez starpgadījumiem|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]}}</ref> 2016. gadā blogeris Jānis Polis ziņoja, ka bijušās GCC vietnes īpašnieks varbūt ir saistīts ar viltus ziņu vietnēm.<ref name="fake">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/features/features/blogger-unmasks-more-fake-news-sites.a214227/|title=Blogger unmasks more fake news sites|website=Public Broadcasting of Latvia|date=2016-12-12|language=en}}</ref> Attiecībās ar Latviju [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]] dažkārt izceļ Pērkonkrusta kustības vēsturi kā mūsdienu Latvijas "[[Fašisms|fašisma]]" mantojuma liecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Involvement of the Lettish SS Legion in War Crimes in 1941-1945 and the Attempts to Revise the Verdict of the Nuremberg Tribunal in Latvia|url=http://www.mid.ru/ru/maps/lv/-/asset_publisher/9RJVTEXfWg7R/content/id/485336|date=February 14, 2004|publisher=Ministry of Foreign Affairs of Russia|access-date=January 13, 2009}}</ref> == Simboli == [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|thumb|Pērkonkrusta karogs|317x317px]] Pērkonkrustam bija savs [[karogs]], karogam bija karmīnsarkans [[fons]], kura centrā tika attēlots balts [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts, uz kā novietots zelta krāsas [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusts]]. Karogā tika lietoti [[Latvieši|latviešu]] tautas [[Simbols|simboli]]. Pērkonkrusts saglabāja [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] laika formastērpus — tumši pelēks krekls, melna berete (ugunskrustieši nēsāja tumši zilu vai melnu bereti), nozīme ar [[ugunskrusts (zīme)|ugunskrustu]] pie krekla vai beretes, tumšas bikses un stulmzābaki. Sveicienam tika izmantots tā sauktais "[[Hitlera sveiciens|Romas sveiciens]]" — izstiepta labā roka — un frāze "Cīņai sveiks!".<ref name="historia" /> == Struktūra == Pērkonkrusta struktūrā bija pārņemti daudzi vācu [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistu]] un itāļu [[Nacionālā fašistu partija|fašistu]] organizāciju elementi. Organizāciju vadīja Galvenais štābs, tā bija iedalīta piecos apgabalos, ko vadīja apgabalu inspektori. Biedri bija organizēti blokos, kuri savukārt apvienoti rajonos. Iestājoties organizācijā, bija jādod solījums. Pēc noteikta laika pēc iestāšanās organizācijā Pērkonkrusta biedri varēja tikt uzņemti trieciengrupās jeb “T” grupās. 1935. gadā šīs grupas pārdēvēja par [[Gustava Celmiņa trieciennieki]]em (G.C.T.). Trieciennieki deva īpašu solījumu. Daļai no viņiem rokā ar metāla zīmogu iededzināja zīmi.<ref name="historia" /> == Pērkonkrusta programma == # Par Latvijas valsti, savu turpmāko paaudžu un citu tautu priekšā atbild latviešu tauta. # Gādība par latviešu tautas godu, vienību un labklājību ir augstākais uzdevums. # Latvija ir un paliek lauksaimniecības valsts. Viņas saimnieciskai polītikai jāatbilst vienīgi šim nolikumam. # Baltijas valstu militārā, polītiskā un saimnieciskā savienība ir Latvijas valsts ārējās polītikas pamats. == Literatūra == * Уничтожение евреев в Латвии 1941—1945. (ред. ''М. Баркаган''). — Рига, 2008. (krievu valodā) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]] 7y7zonfifntqpoxw0w7rf0kbn555gxw 3669743 3669723 2022-08-13T08:25:04Z Dark Eagle 3595 wikitext text/x-wiki {{Laba raksta kandidāts}} {{citas nozīmes|politisku organizāciju 1933.—1944. gados|Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)|Pērkonkrusts}} {{Politiskās partijas infokaste |name = Pērkonkrusts |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = [[Attēls:Pērkonkrusts logo.svg|200px]] [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|200px]] | image = | image_size = |colorcode = #8b0000 |chairperson = |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = Vadītājs |leader1_name = [[Gustavs Celmiņš]] |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |slogan = "Latviju latviešiem!" <br />"Latviešiem darbu un maizi!" |founded = {{dat|1933|5|12|N|bez}} |dissolved = {{dat|1934|1|30|N|bez}} |merger = |split = |predecessor = |merged = [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]] |successor = |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership =12 000—15 000 cilvēki<br><small>([[1934]])</small> |ideology = * [[Latvieši|Latviešu]] [[nacionālisms]] * Etnisks [[šovinisms]] * [[Antikomunisms]] * [[Dievturība]]s atbalsts |position = [[galēji labēja]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = |state = |country = {{LAT}} |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts"''' bija [[Latvieši|latviešu]] [[nacionālisms|nacionālistiska]] organizācija un [[politiska partija]], kura darbojās no 1933. gada līdz 1944. gadam. Organizācija tika dibināta 1933. gada 12. maijā kā aizliegtā [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēctece, 1934. gada 30. janvārī tika aizliegta, taču turpināja darbību. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā sākotnēji sadarbojās ar vāciešiem, taču 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde [[Ostlande]]s teritorijā to aizliedza. Organizācija daļēji darbojās līdz 1944. gadam, kad [[Gestapo]] apcietināja Pērkonkrusta vadītājus, t.sk., [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]], un [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] laikā Pērkonkrusts vairs darbību neatsāka. 1991. gadā pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un veica [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju, pēc kura grupas darbība tika apturēta. == Ideoloģija == [[Attēls:Kas ir Perkonkrusts.jpg|thumb|''Pērkonkrusts: Kas ir? Ko grib? Kā darbojas?'' – Pērkonkrusta [[propaganda]]s izdevums no 1933. gada.|left]] Organizācija pauda radikāli [[Nacionālisms|nacionālistiskus]] uzskatus. Pērkonkrustiešu vidū bija populārs gan [[antisemītisms]], gan pret [[vācbaltieši]]em un [[Latvijas krievi|krieviem]] vērsts [[šovinisms]], viņu vidū bija arī populāras [[autoritārisms|autoritāras]] idejas.<ref name=":3" /> Pērkonkrusta programma sastāvēja tikai no četriem punktiem. Taču saskaņā ar [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] 1933. gada 17. septembra programmatisko runu, kas vēlāk pārpublicēta Pērkonkrusta rokasgrāmatā "Kas ir, ko grib, kā darbojas Pērkonkrusts?", kā Pērkonkrusta mērķis bija paredzēta politisko tiesību atņemšana [[minoritātes|minoritātēm]], pieprasīta 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] atcelšana.<ref name="historia">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|title=Pērkonkrusts (politiska organizācija)|author=Valters Grīviņš|date={{dat|2014|8|28|SK|bez}}|publisher=historia.lv|accessdate={{dat|2022|8|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220607090531/https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|archivedate={{dat|2022|6|7||bez}}}}</ref> [[Saeima]]s vietā bija paredzēts nodibināt korporatīvu arodpārstāvību (kameras) ar 50 deputātiem. [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās uz 5 gadiem.<ref>[http://www.angelfire.com/la3/gc/runa1.htm Pērkonkrusta nacionālie, sociālie un valsts iekārtas pamata nolikumi] — Gustava Celmiņa runa 1933. gada 17. septembrī</ref> Pērkonkrusts noraidīja [[Kristietība|kristietību]] kā svešu ietekmi un tā vietā ieteica pieņemt [[Dievturība|Dievturību]].<ref>{{cite journal |last=Misāne |first=Agita |year=2005 |title=Dievturība Latvijas reliģisko un politisko ideju vēsturē |journal=Reliģiski-filozofiski raksti |volume=X |pages=101–17 |url=http://www.ceeol.com/aspx/getdocument.aspx?logid=5&id=327041b4-8dad-4951-9e82-2d6f130602ab |language=lv |access-date=2008-06-02 }} </ref> Bieži autori pērkonkrustiešus pieskaita pie [[Nacionālsociālisms|nacistiem]] vai [[Fašisms|fašistiem]], taču paši pērkonkrustieši līdz pat 1940. gadiem nacismu kritizēja, bet pret fašismu izturējās ar simpātijām, taču nesekoja tā principiem. Pērkonkrustieši no fašisma un nacisma pārņēma tikai struktūru un dekorācijas.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija">{{Publikācijas atsauce|title=Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija|Archivo Storico Ministero, Affari Esteri. Tulkojums no itāliešu valodas.}}</ref><ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums. 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.-35., 412.-413.}}</ref> [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] sūtnis [[Latvija|Latvijā]] [[Džordžio Mameli]] rakstīja Itālijas Ārlietu ministrijai: {{citāts|Iebildumi, ko varētu izteikt attiecībā uz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra apgalvojumiem par Pērkonkrustu, ir šādi: vispirms nav jau nemaz taisnība, ka tie būtu vācu nacionālsociālistu kopija. Īpaši pret šiem pēdējiem viņi atkārtoti pauda savu nepatiku, tieši tāpat kā pret ebrejiem un citām minoritātēm, priekšplānā izvirzot to pašu kredo, ko Ulmanis tagad taisa par savu: Latviju latviešiem. Iespējams, viņi bija izrādījuši patiesas simpātijas fašismam, tomēr līdz šim dzīvē nesekojot nevienam to principam. Bet Latvijā - ir noderīgi to atkārtot - pastāvīgā neskaidrība starp fašismu un nacionālsociālismu ir vairāk pat ikdienišķa parādība. Pērkonkrusts no nacionālsociālistiem visādā veidā pārņēmis vienīgi pasīvu politisko nesamierināšanos kā līdzekli nokļūšanai pie varas.|Dž. Mameli 1934. gada 22. jūnijs.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija"/>}} 1941. gadā Pērkonkrusta biedru dažādās sadarbības formas ar [[Ostlande|vāciešu okupācijas]] režīmu bija taktiska rakstura. Vācu amatpersonas arī atzina, ka Pērkonkrusts ir grupa, kuras politiskie mērķi ir atšķirīgi no vāciešu: “Viņiem patīk sevi saukt par [[Latvieši|latviešu]] [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālistiem]], kas rada iespaidu, ka viņi ir dotā izvēlē kā starpnieki [[Trešais reihs|Vācijas]] vadībai. Taču nekad nedrīkst aizmirst, ka līdz 1940. gadam viņi ar savu saukli “Latviju latviešiem” centās no Latvijas izvest gan ebrejus, gan vāciešus."<ref name=":5" /> Šī divdomīgā situācija ilga tikai nepilnus divus mēnešus līdz 1941. gada 17. augustam, kad vācu okupācijas režīms Pērkonkrustu aizliedza. == Pirmsākumi == === 20. gados === Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības kara]] beigām [[Latvija|Latvijā]], 20. gadu sākumā izveidojās sabiedriskie apstākļi kas veicināja [[Politika|politisko]] radikalizāciju. Daudzi etniskie [[latvieši]] uzskatīja, ka Latvija ir viņu [[nacionāla valsts]], kuru viņi aizstāvejuši neatkarības karā un kur, līdz ar to, viņu interesēm – pirmo reizi kopš [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Vācu ordeņa valsts|vācu krustnešu]] iekarošanas – jābūt pirmajā vietā. [[Demokrātija|Demokrātiskā]] [[valsts]] iekārta pirmo reizi [[Latvijas vēsture|latvijas vēsturē]] ļāva izteikt visu, "kas uz sirds", līdz ar to sāka veidoties latviešu [[Nacionālisms|nacionālistiskas]] [[organizācija]]s.<ref name=":5" /><ref name=":6">{{Publikācijas atsauce|last=Krēsliņš|first=Uldis|date=2005. gads|title=Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.-1934.)|journal=Latvijas Vēstures institūta apgāds}}</ref> Daudzi [[vācbaltieši]] un [[Latvijas krievi|krievi]] no bijušām valdošām dzimtām nevarēja samierināties ar politisko privilēģiju zaudēšanu. Tomēr šīs grupas saglabāja lielu ietekmi uz valsts [[Ekonomika|ekonomiku]], kas izraisīja lielu neapmierinātību jaunajā Latvijas [[Elite|elitē]]. [[Liberālisms|Liberālās]] demokrātijas sniegtās iespējas [[Ebreji|ebreju]] tautības pārstāvjiem ieņemt ievērojamus amatus [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]], [[Profesija|profesijās]] un augstākajā [[Izglītība|izglītībā]] vēl vairāk apvainoja latviešu nacionālistus.<ref name=":6" /> === Pirmās nacionalistiskās organizācijas === Pirmā nacionalistiskā organizācija Latvijā radās 1920. gadā: [[Latvju Nacionālais klubs]]. Tajā pašā gadā tika nodibināta radikāli nacionālistiska [[Jaunatnes politika|jaunatnes]] [[organizācija]] – [[Latvju nacionālā jaunatnes savienība]]. Starp kuras līderiem bija [[Indriķis Pone]], [[Jānis Štelmahers]] un [[Gustavs Celmiņš]], pēdējie divi 30. gadu sākumā izveidoja savas nacionalistiskās organizācijas.<ref name=":5" /> 1922. gada sākumā jaunatnes savienība jau bija pārvērtusies par saliedētu organizāciju un kopā ar Latvju Nacionālo klubu uzbrūka sociāldemokrātu [[Darba svētki|maija demonstrācijai]] [[Rīga|Rīgā]]. Tas piesaistīja uzmanību un jaunu pieplūdumu organizācijās.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918–1940|publisher=Valsts kanceleja|year=2016|pages=134|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/21/download}}</ref> Savukārt Latviju Nacionālais klubs centās paplašināt savas rindas, meklējot atbalstu [[Augstskola|augstskolu]] [[Students|studentos]].<ref name=":6" /> 1925. gada 18. februārī pēc dažādiem incidentiem (tostarp 1925. gada 15. februārī notikušās ebreju skolnieka [[Aleksandrs Masaks|Aleksandra Masaka]] slepkavības) Latvju Nacionālo klubu slēdza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/varaklanu-kautins-1925-gada-miesta-tracis-kas-atbalsojas-ari-saeima.a422431/|title=«Varakļānu kautiņš»: 1925. gada miesta tracis, kas atbalsojās arī Saeimā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-30|language=lv}}</ref> Taču jau martā organizācija tika atjaunota kā [[Latvju nacionālistu klubs]], taču tā savu agrāko organizatorisko spēku tā arī neieguva. Viņas augstākā līmeņa publiskais akts bija [[Musolīni]] apsveikuma [[telegramma]].<ref name=":5" /> == Vēsture == [[Attēls:Celmins_gustavs.jpg|thumb|left|200px|Gustavs Celmiņš]] === Ugunskrusts === {{Pamatraksts|Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)}} 1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. 1932. gada 19. janvārī [[Rīga|Rīgas]] [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesā]] tika reģistrēta Latviešu tautas apvienība “Ugunskrusts".<ref name=":7">{{Publikācijas atsauce|last=Treļs|first=Ēriks|date=2018. gads|title=Policijas uzdevumi un to īstenošana pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/1050/1/18-112_Socrates_10_2018_02-Treljs_017-029_.pdf|journal=RSU elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls|pages=21}}</ref> Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]].<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm|title=Ugunskrusts|website=web.archive.org|access-date=2022-07-30|date=2005-04-16|archive-date=2005-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm}}</ref> Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200 cilvēku. 1932. gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus [[Akadēmija|akadēmiskās]] jaunatnes vidū un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]], bet jau 1933. gada sākumā Ugunskrusta dalībnieku skaits sāka strauji pieaugt, tomēr precīzu datu par biedru skaitu nav.<ref name=":8" /> 1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] slēgšanu.<ref name=":7" /> === Pērkonkrusts === Pēc Ugunskrusta slēgšanas tā biedri izlēma nodibināt Pērkokrustu, kā Ugunskrusta pēcnācēju. Pērkonkrustu kā [[politiska organizācija|politisko organizāciju]] (partiju) Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1933. gada 12. maijā. Dibināšanas sapulce notika 1933. gada 17. maijā, tajā ievēlēja Pērkonkrusta Centrālo valdi. Par Centrālās valdes priekšsēdētāju un Pērkonkrusta priekšnieku ievēlēja Gustavu Celmiņu. Tā kā Pērkonkrusts bija [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēcnācējs, tas mantoja tā idejas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.angelfire.com/la3/gc/perkonk.htm|title=Pērkonkrusts|website=www.angelfire.com|access-date=2022-07-17}}</ref> Līdz 1934. gada aizliegumam Pērkonkrusta rindās bija līdz 5 tūkstošiem cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija no latviešu inteliģences un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijām]] ''[[Lettonia]]'', “[[Selonija]]”, ''[[Talavia]]'' u.c.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945|last=Press, Bernhard|year=2000|pages=29|url=}}</ref> Organizācija izdeva nedēļas laikrakstu [[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]], kura tirāža, pēc izdevēja J. Dumpja vārdiem, sasniedza 8000 eksemplāru (tomēr pēc Politpārvaldes datiem, tirāža esot bijusi 20 000). Tā redaktora pienākumus pārmaiņus veikuši Gustavs Celmiņš, [[Leonīds Breikšs]] un [[Alfrēds Zēbauers]].<ref name="historia" /> [[Attēls:Perkonkrusta plakāts.jpg|thumb|314x314px|30. gadu Perkonkrusta [[propaganda]]s [[plakāts]]]] Pērkonkrusts uzturēja sakarus ar radniecīgo [[Igaunija|igauņu]] [[vabsi]]stu organizāciju (Vabs — ''Vabudussõjalaste Liit'' — 'Brīvības cīnītāju apvienība') un [[Rumānijas karaliste|rumāņu]] [[Dzelzs gvarde|Dzelzs gvardi]].<ref name=":1" /> Pērkonkrusta darbība aptvēra visu Latvijas teritoriju. Visaktīvākā darbība tika izvērsta [[Rīga|Rīgā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. Pēc G. Celmiņa sniegtajām ziņām, Pērkonkrusta biedru skaits sasniedza 12 000—15 000, taču šie skaitļi tiek apšaubīti. Vācijas izlūkdienests biedru skaitu novērtēja no 5000 līdz 6000. Īpaši aktīvu atbalstu Pērkonkrustam izrādīja daļa akadēmiskās jaunatnes. Liela ietekme pērkonkrustiešiem bija akadēmiskajā izdevumā [[Universitas]], kā arī [[studentu korporācijas|studentu korporācijās]]. Piemēram tika nolemts, ka visiem “Selonijas” biedriem ir jāiestājas Pērkonkrustā. 1933. gada decembrī Pērkonkrusts ieguva četras vietas Studentu padomes vēlēšanās. Organizācijā sastāvēja arī vairāki virsnieki un virsdienesta karavīri, [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidējais komandējošais sastāvs, ārsti un citi intelektuālo aprindu pārstāvji. Saskaņā ar Politpārvaldes rīcībā esošajām ziņām, Pērkonkrusta sastāvā esot bijušas pat veselas aizsargu nodaļas (Sīpeles un Plāņu pagastos un Alojā).<ref name="historia" /> Īpašās nometnēs Pērkonkrusts rīkoja savu biedru sākotnējo militāro apmācību, tomēr organizācija nebija bruņota. Ar Pērkonkrusta darbību bija cieši saistīta sporta un morāli-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], abu organizāciju nodaļu dibināšana reizēm notika vienlaicīgi.<ref name="historia" /> Pērkonkrusts saņēma materiālu atbalstu no virknes uzņēmēju, tai skaitā no saldumu ražotājiem [[Vilhelms Ķuze|Ķuze]]s un Geogingera.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada jūlijā notika kratīšanas Pērkonkrusta vasaras mītnē [[Majori|Majoros]] un G. Celmiņa dzīvoklī, bet 1. augustā iekšlietu ministrs ierosināja organizāciju slēgt. 15. decembra Saeimas sēdē pie balsošanas par [[LSDSP|sociāldemokrātu]] iesniegto lēmuma projektu, ar nospiedošu balsu pārsvaru pieņēma lēmumu ierosināt Pērkonkrusta, kā Latvijas demokrātiskai republikai naidīgas organizācijas, slēgšanu. Attiecīgi, Rīgas apgabaltiesas administratīvā nodaļa 19. decembrī apturēja Pērkonkrusta un “Tēvijas Sarga” darbību "līdz lietas izspriešanai pēc būtības". 22. decembrī apcietināja laikraksta “Pērkonkrusts” atbildīgo redaktoru Alfrēdu Zēbaueru un konfiscēja nodrukāto laikraksta tirāžu. Galīgo lēmumu par Pērkonkrusta slēgšanu pieņēma Rīgas apgabaltiesa 1934. gada 30. janvārī. Tika apcietināti 35 organizācijas vadības pārstāvji un izdarītas kratīšanas 300 pērkonkrustiešu dzīvokļos. Vienlaikus tika slēgta sporta biedrība “Tēvijas Sargs”.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada 15. augustā kā iespējamā Pērkonkrusta aizsegorganizācija tā slēgšanas gadījumam tika reģistrēta organizācija [[Jaunā Latvija]], kas turpināja darbību pēc 1934. gada 30. janvāra. 12. februārī sāka iznākt tās laikraksts [[Taurētājs (laikraksts)|Taurētājs]]. Taču jau 17. martā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu “Jaunās Latvijas” darbība tika apturēta. 20. martā Saeima uzdeva valdībai mēneša laikā atlaist no dienesta valsts, pašvaldības un policijas darbiniekus, kā arī izslēgt no aizsargiem personas, kuras sastāv vai sastāvējušas Pērkonkrustā, “Tēvijas Sargā” vai “Jaunajā Latvijā”. 1934. gada 20. martā tika reģistrēta Kultūras un sporta veicināšanas biedrība [[Dzimtene (biedrība)|Dzimtene]], kas arī kalpoja kā pērkonkrustiešu segorganizācija.<ref name="historia" /> === Pirms 15. maija apvērsuma === Lai gan pērkonkrustieši atbalstīja [[Autoritārisms|autoritārismu]], viņu vēlmē pārņemt varu valstī un uzsākt savas politikas īstenošanu, visas cerības tika liktas uz gaidāmajām [[Vēlēšanas|vēlēšanām]]. Pērkonkrustiešiem, neraugoties uz [[Nacionālisms|nacionālisma]] ideju aktīvu izplatīšanu spēka struktūrās, nebija izdevies izveidot attīstītu tīklu ne [[Armija (bruņotie spēki)|armijā]] un [[Policija|policijā]], ne [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidū. Turklāt no Aizsargu organizācijas pērkonkrustiešus 1933.—1934. gados lielā skaitā izslēdza.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (Sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.,45}}</ref> === Pēc 15. maija apvērsuma === [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]] Pērkonkrustiešus [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] [[1934. gada 15. maija apvērsums]] pārsteidza nesagatavotus, un viņu attieksme pret to nebija viennozīmīga. Vairums aktīvo nacionālistu Ulmaņa rīcību novērtēja atzinīgi, viņi atbalstīja arī jaunās valdības [[Lozungs|lozungus]] un [[Politika|politiku]], tomēr Pērkonkrusta vadošās personas, kā [[Gustavs Celmiņš]] un citi, sākumā — tūlīt pēc 16. maija — izturējās nogaidoši un tikai novēroja situāciju. [[Edmunds Puksis]] liecībā politiskajā policijā rakstīja, ka pēc apvērsuma daudzi pērkonkrustieši domājuši, ka bez tik plašas atbalstošas organizācijas līdzdalības jaunā valdība vienalga nevarēs iztikt, bet pretdarbībai tai Pērkonkrusts nebija gatavs.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=1937. g. 5. septembris// LVVA, 3235. f., 3. apr., 118. l.,|journal=|pages=194}}</ref> Tomēr, K. Ulmaņa politika pērkonkrustiešiem pilnībā nevarēja būt pieņemama un atbalstāma, un ar 23. maija uzsaukumu Perkonkrusta vadība izšķīrās par apvērsuma neatbalstīšanu.<ref name=":2"/> Pēc apvērsuma Pērkonkrusts izlēma aiziet pagrīdē, kamēr turpinājās [[ārkārtas stāvoklis]] valstī un bija aizliegta [[Organizācija|politisko organizāciju]] darbība. Pērkonkrusta valdība izlēma par savu galveno uzdevumu vervēt jaunus cilvēkus un izveidot tīklu pagrīdē. Valdība uz pērkonkrustiešiem skatijās ļoti piesardzīgi, jo pret pērkonkrustiešiem tajā laikā sāka pieaugt simpātijas tautā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā">{{Publikācijas atsauce|title=Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā|journal=LVVA, 3235. f., 1/22. apr., 921. l,|pages=51}}</ref> Politiskās pārvaldes priekšnieks [[Jānis Fridrihsons]] ziņojumā par politisko stāvokli 1934. gada jūnijā, rakstīja šādi: {{citāts|Viņu [pērkonkrustiešu] piekritēju skaits armijā arvien pieaugot, kā, piemēram, Rīgā, Aviācijas pūlkā, esot liels pērkonkrustiešu iespaids. Organizācijas skarus turpmāk uzturēšot ar speciāliem kurjeriem. Jāvedot aģitācija, ka ārēji korporācijas un kalpakieši gan nosodot pērkonkrustiešu izturēšanos pret tagadējo valdību, bet to šīs organizācijas darot uz valdības spiedienu, patiesībā simpātija pret pērkonkrustiešiem visur pieaugot.|J. Fridrihsons 1934. gada jūlijs.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā"/>}} 1934. gada 13. jūnijā, pēc kara stāvokļa likumiem, nelegālas sapulces laikā tika apcietināti 97 pērkonkrustieši ar Gustavu Celmiņu priekšgalā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā" /> Kopumā vasarā apcietinājumā nonāca 128 pērkonkrustieši.<ref name=":2" /> 1935. gada 26. un 27. februārī notikušajā kara tiesas sēdē Pērkonkrusta vadītājiem — G. Celmiņam un vēl 12 personām piesprieda cietumsodus. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71. pantu — "par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās".<ref name="historia" /> Sākot ar 1935. gadu, pērkonkrustieši pulcējoties sāka izmantot [[dievturi|dievturu]] rīkotos pasākumus. Pēc ieslodzījumā pavadītajiem diviem gadiem vadību pārņēma [[Ernests Plāķis]] ([[Juris Plāķis|J.Plāķa]] dēls), kurš mēģināja apvienot izkliedētās pērkonkrustiešu grupas. 1937. gada 14. maijā viņš kopā ar 31 citu pērkonkrustieti tika apcietināts un 1938. gada jūnija sākumā notiesāts.<ref name="historia" /> Gustavu Celmiņu 1937. gada 13. novembrī izraidīja no Latvijas. Izraidīts [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]], viņš apmeklēja arī [[Polija|Poliju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Dienvidslāvijas karaliste|Dienvidslāviju]], [[Turcija|Turciju]], [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Igaunija|Igauniju]]. Šajā laikā viņš bieži tikās ar citiem [[Fašisms|fašistiem]], tostarp devās uz Rumāniju, lai tiktos ar [[Zelea Kodreanu|Kodreanu]] un apsprieda starptautiska tīkla izveidi [[Šveice|Šveicē]]. Celmiņš uzskatīja, ka Pērkonkrustam ir spēcīga radniecība gan ar [[Nacionā fronte|Nacionālo fronti]], gan ar [[Dzelzs Gvarde|Dzelzs Gvardi]].<ref name=":5" /> No 1938. gada G. Celmiņš dzīvoja [[Somija|Somijā]] un piedalījās brīvprātīgo vervēšanas organizēšanā [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, 1940. gada augustā Celmiņš pārcēlās uz [[Trešais reihs|Vāciju]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://diletant.media/articles/45333004/|title=«Перконкрустс» — латышские нацисты|website=diletant.media|access-date=2022-07-23|language=ru}}</ref> Latvijas teritorijā Pērkonkrusta vadību uzņēmās [[Ādolfs Šilde]].<ref name="historia" /> Celmiņa trimdas laikā [[Ernests Plāķis|Ernesta Plāķa]] vadībā viņi turpināja savu slēpto pretošanās darbību, izplatot pret Ulmani vērstas [[skrejlapa]]s un mēģinot izveidot tīklu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] un paramilitārajos [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargos]].<ref name=":5">{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}</ref> Ulmaņa režīma laikā pavisam tika apcietināti aptuveni 800 pērkonkrustieši, bet aptuveni 2000 pērkonkrustieši tika atlaisti no darba.<ref name="historia" /> Trīsdesmito gadu beigās sāka iezīmēties pērkonkrustiešu simpātijas pret nacionālsociālistisko [[Vācija|Vāciju]].<ref name="historia" /> === Otrā pasaules kara laikā === Neilgi pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] 1939. gadā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|ieņēma Padomju Savienība]]. Kamēr Ulmaņa ieslodzītos [[Komunisms|komunistus]] padomju režīms atbrīvoja ar skaļām ceremonijām, Pērkonkrusta politieslodzītie netika atbrīvoti, jo bija ideoloģiskie pretinieki un [[Antikomunisms|antikomunisti]]. Tā vietā 1940.—1941. gadā padomju varas iestādes apcietināja vairākus Pērkonkrusta biedrus, [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|dažus no tiem deportēja]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]].<ref name="Paeglis">{{cite book |title=Pērkonkrusts pār Latviju: 1932–1944 |last=Paeglis |first=Armands |year=2005 |publisher=Klubs 415 |location=Riga |language=lv |isbn=9984-9405-4-3 |oclc=62894045 }}</ref> [[Attēls:Bundesarchiv_Bild_183-L19397,_Lettland,_Riga,_Begrüßung_der_deutschen_Soldaten.jpg|thumb|left|200px|Vācu kareivju sagaidīšana Rīgā]] 1941. gada jūnijā G. Celmiņš un virkne citu pērkonkrustiešu vadītāju atgriezās Latvijā kopā ar vācu karaspēku. Latvijas pērkonkrustieši aktīvi iesaistījās tā saucamajās “pašaizsardzības grupās”. Pēc vācu ienākšanas Rīgā Pērkonkrusts atjaunoja legālu darbību, kļūdams par vienīgo atļauto latviešu politisko organizāciju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvia in World War II|last=Lumans|first=Valdis O.|publisher=Fordham University Press|year=2006|isbn=978-0-8232-2627-6|url=https://books.google.com/books?id=IPv1gjLhtZ4C&q=lumans}}</ref> Īsā laikā kā pērkonkrustiešos pieteicās 10-15 000 cilvēku, daudzi no kuriem ieņēma amatus vācu okupācijas varas izveidotajās iestādēs, policijā un ''[[Sicherheitsdienst]]''. Arī vācu atļauto latviešu preses izdevumu, it īpaši provincē, vadībā nonāca pērkonkrustieši. 1941. gada 25. jūlijā G. Celmiņš Austrumu okupēto apgabalu ministram [[Alfrēds Rozenbergs|Rozenbergam]] piedāvāja dibināt divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] sākšanas pie pērkonkrustiešiem un arī citiem latviešiem atgriezās cerības par nākotni, taču laikam ritot, kad vācieši sāka parādīt savus īstos nolūkus, šī pērkonkrustiešu un tautas apņēmība zuda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Pret svešām varām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-04|language=lv}}</ref> 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde Pērkonkrustu slēdza.<ref name="historia" /><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kas-bija-perkonkrusts-10020071|title=Kas bija Pērkoņkrusts|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-17}}</ref> Droši nav pierādīta Pērkonkrusta kā organizācijas līdzdalība [[holokausts|ebreju iznīcināšanā]] (arī zināmo individuālo eksekūcijās iesaistīto Pērkonkrusta biedru skaits ir samērā neliels, piemēram, [[Viktors Arājs]] līdz 1934. gada apvērsumam, iespējams, ir bijis Pērkonkrusta biedrs), taču viņiem bija nozīmīga loma antisemītisma propagandas izplatīšanā demokrātiskās Latvijas beigu periodā un pirmajos vācu okupācijas mēnešos.<ref name="historia" /> Pēc Pērkonkrusta aizliegšanas daļa pērkonkrustiešu turpināja aktīvu [[Kolaboracionisms|sadarbību]] ar okupantiem, taču daļa iesaistījās pretestības kustībā. Daļa biedru 1942. gadā no Pērkonkrusta izstājās. G. Celmiņš vienlaikus ar darbu vācu administrācijā vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] (1943.) un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] (1943—1944) izdošanu.<ref name="historia" /> 1944. gada 14. martā [[Gestapo]] G. Celmiņu apcietināja un nosūtīja uz [[Dahavas koncentrācijas nometne|Dahavas koncentrācijas nometni]] (1945. gada 5. maijā G. Celmiņu atbrīvoja amerikāņu armija, pēc līdz savai nāvei Celmiņš dzīvoja [[ASV]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm|title=Celmiņš, Gustavs (01.04.1899.-10.04.1968.)|website=web.archive.org|access-date=2022-07-17|date=2007-09-27|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927234730/http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm}}</ref><ref name=":4" /> 1944. gadā tika apcietināti arī citi pērkonkrustieši, un pēc šiem arestiem Pērkonkrusta darbība apsīka un pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] atjaunošanas tā arī vairs neatsākās ne Latvijā, ne trimdā.<ref name=":0" /> == Mūsdienās == [[Attēls:Pērkonkrusts Flag (1990s).svg|thumb|Pērkonkrusta karogs no 1990. gadiem.]] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un idejas, kā [[Latvija|Latviju]] — [[latvieši]]em. Grupa veikusi vairākas kriminālas darbības, t. sk., [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju. Pēc iesaistīto personu ([[Juris Rečs|Jura Reča]], [[Igors Šiškins|Igora Šiškina]] un citu) aizturēšanas un notiesāšanas šis grupas darbība tika pārtraukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> 2007. gadā [[Igors Šiškins]] nodibināja biedrību "[[Gustava Celmiņa centrs]]" jeb saīsināti GCC, kura uzskatīja sevi par Pērkonkrusta [[Tradīcija|tradīciju]] turpinātājorganizāciju. Šiškins kļuva par vienu no tās vadītājiem, līdz biedrības darbību izbeidza [[Rīga]]s [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/gustava-celmina-centrs/40008105505|title=Gustava Celmiņa centrs , 40008105505 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2019-05-22|date=2019-05-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> 2013. gadā Šiškins tika tiesāts par [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] un [[Ierocis|ieroču]] glabāšanu.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/108224-perkonkrustietis-siskins-gribejis-spridzinat-kiniesus-gejus-un-nato Pērkoņkrustietis Šiskins gribējis spridzināt ķīniešus, gejus un NATO?]</ref> Šī procesa rezultātā 2014. gadā tika izbeigta biedrības "Gustava Celmiņa centrs" darbība.<ref>[https://www.pardrosibu.lv/2020/07/23/pirms-9-gadiem-breiviks-pirms-gada-jurmalnieks-terorisma-draudi-latvija/ "Par drošību": Pirms 9 gadiem Breivīks, pirms gada – jūrmalnieks. Terorisma draudi Latvijā]</ref> Šiškins ir apgalvojis, ka pārstāv Pērkonkrustu dažādos pasākumos, piemēram, Latviešu [[leģionāru piemiņas diena]]s atzīmēšanā un [[Uzvaras diena|Padomju Uzvaras dienā]] (9. maijs) [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20520524|title=Leģionāru piemiņas pasākums noritējis bez starpgadījumiem|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]}}</ref> 2016. gadā blogeris Jānis Polis ziņoja, ka bijušās GCC vietnes īpašnieks varbūt ir saistīts ar viltus ziņu vietnēm.<ref name="fake">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/features/features/blogger-unmasks-more-fake-news-sites.a214227/|title=Blogger unmasks more fake news sites|website=Public Broadcasting of Latvia|date=2016-12-12|language=en}}</ref> Attiecībās ar Latviju [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]] dažkārt izceļ Pērkonkrusta kustības vēsturi kā mūsdienu Latvijas "[[Fašisms|fašisma]]" mantojuma liecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Involvement of the Lettish SS Legion in War Crimes in 1941-1945 and the Attempts to Revise the Verdict of the Nuremberg Tribunal in Latvia|url=http://www.mid.ru/ru/maps/lv/-/asset_publisher/9RJVTEXfWg7R/content/id/485336|date=February 14, 2004|publisher=Ministry of Foreign Affairs of Russia|access-date=January 13, 2009}}</ref> == Simboli == [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|thumb|Pērkonkrusta karogs|317x317px]] Pērkonkrustam bija savs [[karogs]], karogam bija karmīnsarkans [[fons]], kura centrā tika attēlots balts [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts, uz kā novietots zelta krāsas [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusts]]. Karogā tika lietoti [[Latvieši|latviešu]] tautas [[Simbols|simboli]]. Pērkonkrusts saglabāja [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] laika formastērpus — tumši pelēks krekls, melna berete (ugunskrustieši nēsāja tumši zilu vai melnu bereti), nozīme ar [[ugunskrusts (zīme)|ugunskrustu]] pie krekla vai beretes, tumšas bikses un stulmzābaki. Sveicienam tika izmantots tā sauktais "[[Hitlera sveiciens|Romas sveiciens]]" — izstiepta labā roka — un frāze "Cīņai sveiks!".<ref name="historia" /> == Struktūra == Pērkonkrusta struktūrā bija pārņemti daudzi vācu [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistu]] un itāļu [[Nacionālā fašistu partija|fašistu]] organizāciju elementi. Organizāciju vadīja Galvenais štābs, tā bija iedalīta piecos apgabalos, ko vadīja apgabalu inspektori. Biedri bija organizēti blokos, kuri savukārt apvienoti rajonos. Iestājoties organizācijā, bija jādod solījums. Pēc noteikta laika pēc iestāšanās organizācijā Pērkonkrusta biedri varēja tikt uzņemti trieciengrupās jeb “T” grupās. 1935. gadā šīs grupas pārdēvēja par [[Gustava Celmiņa trieciennieki]]em (G.C.T.). Trieciennieki deva īpašu solījumu. Daļai no viņiem rokā ar metāla zīmogu iededzināja zīmi.<ref name="historia" /> == Pērkonkrusta programma == # Par Latvijas valsti, savu turpmāko paaudžu un citu tautu priekšā atbild latviešu tauta. # Gādība par latviešu tautas godu, vienību un labklājību ir augstākais uzdevums. # Latvija ir un paliek lauksaimniecības valsts. Viņas saimnieciskai polītikai jāatbilst vienīgi šim nolikumam. # Baltijas valstu militārā, polītiskā un saimnieciskā savienība ir Latvijas valsts ārējās polītikas pamats. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Literatūra == * Уничтожение евреев в Латвии 1941—1945. (ред. ''М. Баркаган''). — Рига, 2008. {{ru ikona}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]] 7u6nmcuykzf9rvfsh5df1laxo7mjhy6 3669745 3669743 2022-08-13T08:28:55Z Dark Eagle 3595 pagaidām šādi (nav ārējo saišu) wikitext text/x-wiki {{Laba raksta kandidāts}} {{citas nozīmes|politisku organizāciju 1933.—1944. gados|Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)|Pērkonkrusts}} {{Politiskās partijas infokaste |name = Pērkonkrusts |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = [[Attēls:Pērkonkrusts logo.svg|200px]] [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|200px]] | image = | image_size = |colorcode = #8b0000 |chairperson = |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = Vadītājs |leader1_name = [[Gustavs Celmiņš]] |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |slogan = "Latviju latviešiem!" <br />"Latviešiem darbu un maizi!" |founded = {{dat|1933|5|12|N|bez}} |dissolved = {{dat|1934|1|30|N|bez}} |merger = |split = |predecessor = |merged = [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]] |successor = |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership =12 000—15 000 cilvēki<br><small>([[1934]])</small> |ideology = * [[Latvieši|Latviešu]] [[nacionālisms]] * Etnisks [[šovinisms]] * [[Antikomunisms]] * [[Dievturība]]s atbalsts |position = [[galēji labēja]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = |state = |country = {{LAT}} |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts"''' bija [[Latvieši|latviešu]] [[nacionālisms|nacionālistiska]] organizācija un [[politiska partija]], kura darbojās no 1933. gada līdz 1944. gadam. Organizācija tika dibināta 1933. gada 12. maijā kā aizliegtā [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēctece, 1934. gada 30. janvārī tika aizliegta, taču turpināja darbību. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā sākotnēji sadarbojās ar vāciešiem, taču 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde [[Ostlande]]s teritorijā to aizliedza. Organizācija daļēji darbojās līdz 1944. gadam, kad [[Gestapo]] apcietināja Pērkonkrusta vadītājus, t.sk., [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]], un [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] laikā Pērkonkrusts vairs darbību neatsāka. 1991. gadā pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un veica [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju, pēc kura grupas darbība tika apturēta. == Ideoloģija == [[Attēls:Kas ir Perkonkrusts.jpg|thumb|''Pērkonkrusts: Kas ir? Ko grib? Kā darbojas?'' – Pērkonkrusta [[propaganda]]s izdevums no 1933. gada.|left]] Organizācija pauda radikāli [[Nacionālisms|nacionālistiskus]] uzskatus. Pērkonkrustiešu vidū bija populārs gan [[antisemītisms]], gan pret [[vācbaltieši]]em un [[Latvijas krievi|krieviem]] vērsts [[šovinisms]], viņu vidū bija arī populāras [[autoritārisms|autoritāras]] idejas.<ref name=":3" /> Pērkonkrusta programma sastāvēja tikai no četriem punktiem. Taču saskaņā ar [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] 1933. gada 17. septembra programmatisko runu, kas vēlāk pārpublicēta Pērkonkrusta rokasgrāmatā "Kas ir, ko grib, kā darbojas Pērkonkrusts?", kā Pērkonkrusta mērķis bija paredzēta politisko tiesību atņemšana [[minoritātes|minoritātēm]], pieprasīta 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] atcelšana.<ref name="historia">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|title=Pērkonkrusts (politiska organizācija)|author=Valters Grīviņš|date={{dat|2014|8|28|SK|bez}}|publisher=historia.lv|accessdate={{dat|2022|8|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220607090531/https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|archivedate={{dat|2022|6|7||bez}}}}</ref> [[Saeima]]s vietā bija paredzēts nodibināt korporatīvu arodpārstāvību (kameras) ar 50 deputātiem. [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās uz 5 gadiem.<ref>[http://www.angelfire.com/la3/gc/runa1.htm Pērkonkrusta nacionālie, sociālie un valsts iekārtas pamata nolikumi] — Gustava Celmiņa runa 1933. gada 17. septembrī</ref> Pērkonkrusts noraidīja [[Kristietība|kristietību]] kā svešu ietekmi un tā vietā ieteica pieņemt [[Dievturība|Dievturību]].<ref>{{cite journal |last=Misāne |first=Agita |year=2005 |title=Dievturība Latvijas reliģisko un politisko ideju vēsturē |journal=Reliģiski-filozofiski raksti |volume=X |pages=101–17 |url=http://www.ceeol.com/aspx/getdocument.aspx?logid=5&id=327041b4-8dad-4951-9e82-2d6f130602ab |language=lv |access-date=2008-06-02 }} </ref> Bieži autori pērkonkrustiešus pieskaita pie [[Nacionālsociālisms|nacistiem]] vai [[Fašisms|fašistiem]], taču paši pērkonkrustieši līdz pat 1940. gadiem nacismu kritizēja, bet pret fašismu izturējās ar simpātijām, taču nesekoja tā principiem. Pērkonkrustieši no fašisma un nacisma pārņēma tikai struktūru un dekorācijas.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija">{{Publikācijas atsauce|title=Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija|Archivo Storico Ministero, Affari Esteri. Tulkojums no itāliešu valodas.}}</ref><ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums. 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.-35., 412.-413.}}</ref> [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] sūtnis [[Latvija|Latvijā]] [[Džordžio Mameli]] rakstīja Itālijas Ārlietu ministrijai: {{citāts|Iebildumi, ko varētu izteikt attiecībā uz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra apgalvojumiem par Pērkonkrustu, ir šādi: vispirms nav jau nemaz taisnība, ka tie būtu vācu nacionālsociālistu kopija. Īpaši pret šiem pēdējiem viņi atkārtoti pauda savu nepatiku, tieši tāpat kā pret ebrejiem un citām minoritātēm, priekšplānā izvirzot to pašu kredo, ko Ulmanis tagad taisa par savu: Latviju latviešiem. Iespējams, viņi bija izrādījuši patiesas simpātijas fašismam, tomēr līdz šim dzīvē nesekojot nevienam to principam. Bet Latvijā - ir noderīgi to atkārtot - pastāvīgā neskaidrība starp fašismu un nacionālsociālismu ir vairāk pat ikdienišķa parādība. Pērkonkrusts no nacionālsociālistiem visādā veidā pārņēmis vienīgi pasīvu politisko nesamierināšanos kā līdzekli nokļūšanai pie varas.|Dž. Mameli 1934. gada 22. jūnijs.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija"/>}} 1941. gadā Pērkonkrusta biedru dažādās sadarbības formas ar [[Ostlande|vāciešu okupācijas]] režīmu bija taktiska rakstura. Vācu amatpersonas arī atzina, ka Pērkonkrusts ir grupa, kuras politiskie mērķi ir atšķirīgi no vāciešu: “Viņiem patīk sevi saukt par [[Latvieši|latviešu]] [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālistiem]], kas rada iespaidu, ka viņi ir dotā izvēlē kā starpnieki [[Trešais reihs|Vācijas]] vadībai. Taču nekad nedrīkst aizmirst, ka līdz 1940. gadam viņi ar savu saukli “Latviju latviešiem” centās no Latvijas izvest gan ebrejus, gan vāciešus."<ref name=":5" /> Šī divdomīgā situācija ilga tikai nepilnus divus mēnešus līdz 1941. gada 17. augustam, kad vācu okupācijas režīms Pērkonkrustu aizliedza. == Pirmsākumi == === 20. gados === Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības kara]] beigām [[Latvija|Latvijā]], 20. gadu sākumā izveidojās sabiedriskie apstākļi kas veicināja [[Politika|politisko]] radikalizāciju. Daudzi etniskie [[latvieši]] uzskatīja, ka Latvija ir viņu [[nacionāla valsts]], kuru viņi aizstāvejuši neatkarības karā un kur, līdz ar to, viņu interesēm – pirmo reizi kopš [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Vācu ordeņa valsts|vācu krustnešu]] iekarošanas – jābūt pirmajā vietā. [[Demokrātija|Demokrātiskā]] [[valsts]] iekārta pirmo reizi [[Latvijas vēsture|latvijas vēsturē]] ļāva izteikt visu, "kas uz sirds", līdz ar to sāka veidoties latviešu [[Nacionālisms|nacionālistiskas]] [[organizācija]]s.<ref name=":5" /><ref name=":6">{{Publikācijas atsauce|last=Krēsliņš|first=Uldis|date=2005. gads|title=Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.-1934.)|journal=Latvijas Vēstures institūta apgāds}}</ref> Daudzi [[vācbaltieši]] un [[Latvijas krievi|krievi]] no bijušām valdošām dzimtām nevarēja samierināties ar politisko privilēģiju zaudēšanu. Tomēr šīs grupas saglabāja lielu ietekmi uz valsts [[Ekonomika|ekonomiku]], kas izraisīja lielu neapmierinātību jaunajā Latvijas [[Elite|elitē]]. [[Liberālisms|Liberālās]] demokrātijas sniegtās iespējas [[Ebreji|ebreju]] tautības pārstāvjiem ieņemt ievērojamus amatus [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]], [[Profesija|profesijās]] un augstākajā [[Izglītība|izglītībā]] vēl vairāk apvainoja latviešu nacionālistus.<ref name=":6" /> === Pirmās nacionalistiskās organizācijas === Pirmā nacionalistiskā organizācija Latvijā radās 1920. gadā: [[Latvju Nacionālais klubs]]. Tajā pašā gadā tika nodibināta radikāli nacionālistiska [[Jaunatnes politika|jaunatnes]] [[organizācija]] – [[Latvju nacionālā jaunatnes savienība]]. Starp kuras līderiem bija [[Indriķis Pone]], [[Jānis Štelmahers]] un [[Gustavs Celmiņš]], pēdējie divi 30. gadu sākumā izveidoja savas nacionalistiskās organizācijas.<ref name=":5" /> 1922. gada sākumā jaunatnes savienība jau bija pārvērtusies par saliedētu organizāciju un kopā ar Latvju Nacionālo klubu uzbrūka sociāldemokrātu [[Darba svētki|maija demonstrācijai]] [[Rīga|Rīgā]]. Tas piesaistīja uzmanību un jaunu pieplūdumu organizācijās.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918–1940|publisher=Valsts kanceleja|year=2016|pages=134|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/21/download}}</ref> Savukārt Latviju Nacionālais klubs centās paplašināt savas rindas, meklējot atbalstu [[Augstskola|augstskolu]] [[Students|studentos]].<ref name=":6" /> 1925. gada 18. februārī pēc dažādiem incidentiem (tostarp 1925. gada 15. februārī notikušās ebreju skolnieka [[Aleksandrs Masaks|Aleksandra Masaka]] slepkavības) Latvju Nacionālo klubu slēdza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/varaklanu-kautins-1925-gada-miesta-tracis-kas-atbalsojas-ari-saeima.a422431/|title=«Varakļānu kautiņš»: 1925. gada miesta tracis, kas atbalsojās arī Saeimā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-30|language=lv}}</ref> Taču jau martā organizācija tika atjaunota kā [[Latvju nacionālistu klubs]], taču tā savu agrāko organizatorisko spēku tā arī neieguva. Viņas augstākā līmeņa publiskais akts bija [[Musolīni]] apsveikuma [[telegramma]].<ref name=":5" /> == Vēsture == [[Attēls:Celmins_gustavs.jpg|thumb|left|200px|Gustavs Celmiņš]] === Ugunskrusts === {{Pamatraksts|Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)}} 1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. 1932. gada 19. janvārī [[Rīga|Rīgas]] [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesā]] tika reģistrēta Latviešu tautas apvienība “Ugunskrusts".<ref name=":7">{{Publikācijas atsauce|last=Treļs|first=Ēriks|date=2018. gads|title=Policijas uzdevumi un to īstenošana pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/1050/1/18-112_Socrates_10_2018_02-Treljs_017-029_.pdf|journal=RSU elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls|pages=21}}</ref> Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]].<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm|title=Ugunskrusts|website=web.archive.org|access-date=2022-07-30|date=2005-04-16|archive-date=2005-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm}}</ref> Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200 cilvēku. 1932. gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus [[Akadēmija|akadēmiskās]] jaunatnes vidū un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]], bet jau 1933. gada sākumā Ugunskrusta dalībnieku skaits sāka strauji pieaugt, tomēr precīzu datu par biedru skaitu nav.<ref name=":8" /> 1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] slēgšanu.<ref name=":7" /> === Pērkonkrusts === Pēc Ugunskrusta slēgšanas tā biedri izlēma nodibināt Pērkokrustu, kā Ugunskrusta pēcnācēju. Pērkonkrustu kā [[politiska organizācija|politisko organizāciju]] (partiju) Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1933. gada 12. maijā. Dibināšanas sapulce notika 1933. gada 17. maijā, tajā ievēlēja Pērkonkrusta Centrālo valdi. Par Centrālās valdes priekšsēdētāju un Pērkonkrusta priekšnieku ievēlēja Gustavu Celmiņu. Tā kā Pērkonkrusts bija [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēcnācējs, tas mantoja tā idejas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.angelfire.com/la3/gc/perkonk.htm|title=Pērkonkrusts|website=www.angelfire.com|access-date=2022-07-17}}</ref> Līdz 1934. gada aizliegumam Pērkonkrusta rindās bija līdz 5 tūkstošiem cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija no latviešu inteliģences un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijām]] ''[[Lettonia]]'', “[[Selonija]]”, ''[[Talavia]]'' u.c.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945|last=Press, Bernhard|year=2000|pages=29|url=}}</ref> Organizācija izdeva nedēļas laikrakstu [[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]], kura tirāža, pēc izdevēja J. Dumpja vārdiem, sasniedza 8000 eksemplāru (tomēr pēc Politpārvaldes datiem, tirāža esot bijusi 20 000). Tā redaktora pienākumus pārmaiņus veikuši Gustavs Celmiņš, [[Leonīds Breikšs]] un [[Alfrēds Zēbauers]].<ref name="historia" /> [[Attēls:Perkonkrusta plakāts.jpg|thumb|314x314px|30. gadu Perkonkrusta [[propaganda]]s [[plakāts]]]] Pērkonkrusts uzturēja sakarus ar radniecīgo [[Igaunija|igauņu]] [[vabsi]]stu organizāciju (Vabs — ''Vabudussõjalaste Liit'' — 'Brīvības cīnītāju apvienība') un [[Rumānijas karaliste|rumāņu]] [[Dzelzs gvarde|Dzelzs gvardi]].<ref name=":1" /> Pērkonkrusta darbība aptvēra visu Latvijas teritoriju. Visaktīvākā darbība tika izvērsta [[Rīga|Rīgā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. Pēc G. Celmiņa sniegtajām ziņām, Pērkonkrusta biedru skaits sasniedza 12 000—15 000, taču šie skaitļi tiek apšaubīti. Vācijas izlūkdienests biedru skaitu novērtēja no 5000 līdz 6000. Īpaši aktīvu atbalstu Pērkonkrustam izrādīja daļa akadēmiskās jaunatnes. Liela ietekme pērkonkrustiešiem bija akadēmiskajā izdevumā [[Universitas]], kā arī [[studentu korporācijas|studentu korporācijās]]. Piemēram tika nolemts, ka visiem “Selonijas” biedriem ir jāiestājas Pērkonkrustā. 1933. gada decembrī Pērkonkrusts ieguva četras vietas Studentu padomes vēlēšanās. Organizācijā sastāvēja arī vairāki virsnieki un virsdienesta karavīri, [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidējais komandējošais sastāvs, ārsti un citi intelektuālo aprindu pārstāvji. Saskaņā ar Politpārvaldes rīcībā esošajām ziņām, Pērkonkrusta sastāvā esot bijušas pat veselas aizsargu nodaļas (Sīpeles un Plāņu pagastos un Alojā).<ref name="historia" /> Īpašās nometnēs Pērkonkrusts rīkoja savu biedru sākotnējo militāro apmācību, tomēr organizācija nebija bruņota. Ar Pērkonkrusta darbību bija cieši saistīta sporta un morāli-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], abu organizāciju nodaļu dibināšana reizēm notika vienlaicīgi.<ref name="historia" /> Pērkonkrusts saņēma materiālu atbalstu no virknes uzņēmēju, tai skaitā no saldumu ražotājiem [[Vilhelms Ķuze|Ķuze]]s un Geogingera.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada jūlijā notika kratīšanas Pērkonkrusta vasaras mītnē [[Majori|Majoros]] un G. Celmiņa dzīvoklī, bet 1. augustā iekšlietu ministrs ierosināja organizāciju slēgt. 15. decembra Saeimas sēdē pie balsošanas par [[LSDSP|sociāldemokrātu]] iesniegto lēmuma projektu, ar nospiedošu balsu pārsvaru pieņēma lēmumu ierosināt Pērkonkrusta, kā Latvijas demokrātiskai republikai naidīgas organizācijas, slēgšanu. Attiecīgi, Rīgas apgabaltiesas administratīvā nodaļa 19. decembrī apturēja Pērkonkrusta un “Tēvijas Sarga” darbību "līdz lietas izspriešanai pēc būtības". 22. decembrī apcietināja laikraksta “Pērkonkrusts” atbildīgo redaktoru Alfrēdu Zēbaueru un konfiscēja nodrukāto laikraksta tirāžu. Galīgo lēmumu par Pērkonkrusta slēgšanu pieņēma Rīgas apgabaltiesa 1934. gada 30. janvārī. Tika apcietināti 35 organizācijas vadības pārstāvji un izdarītas kratīšanas 300 pērkonkrustiešu dzīvokļos. Vienlaikus tika slēgta sporta biedrība “Tēvijas Sargs”.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada 15. augustā kā iespējamā Pērkonkrusta aizsegorganizācija tā slēgšanas gadījumam tika reģistrēta organizācija [[Jaunā Latvija]], kas turpināja darbību pēc 1934. gada 30. janvāra. 12. februārī sāka iznākt tās laikraksts [[Taurētājs (laikraksts)|Taurētājs]]. Taču jau 17. martā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu “Jaunās Latvijas” darbība tika apturēta. 20. martā Saeima uzdeva valdībai mēneša laikā atlaist no dienesta valsts, pašvaldības un policijas darbiniekus, kā arī izslēgt no aizsargiem personas, kuras sastāv vai sastāvējušas Pērkonkrustā, “Tēvijas Sargā” vai “Jaunajā Latvijā”. 1934. gada 20. martā tika reģistrēta Kultūras un sporta veicināšanas biedrība [[Dzimtene (biedrība)|Dzimtene]], kas arī kalpoja kā pērkonkrustiešu segorganizācija.<ref name="historia" /> === Pirms 15. maija apvērsuma === Lai gan pērkonkrustieši atbalstīja [[Autoritārisms|autoritārismu]], viņu vēlmē pārņemt varu valstī un uzsākt savas politikas īstenošanu, visas cerības tika liktas uz gaidāmajām [[Vēlēšanas|vēlēšanām]]. Pērkonkrustiešiem, neraugoties uz [[Nacionālisms|nacionālisma]] ideju aktīvu izplatīšanu spēka struktūrās, nebija izdevies izveidot attīstītu tīklu ne [[Armija (bruņotie spēki)|armijā]] un [[Policija|policijā]], ne [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidū. Turklāt no Aizsargu organizācijas pērkonkrustiešus 1933.—1934. gados lielā skaitā izslēdza.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (Sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.,45}}</ref> === Pēc 15. maija apvērsuma === [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]] Pērkonkrustiešus [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] [[1934. gada 15. maija apvērsums]] pārsteidza nesagatavotus, un viņu attieksme pret to nebija viennozīmīga. Vairums aktīvo nacionālistu Ulmaņa rīcību novērtēja atzinīgi, viņi atbalstīja arī jaunās valdības [[Lozungs|lozungus]] un [[Politika|politiku]], tomēr Pērkonkrusta vadošās personas, kā [[Gustavs Celmiņš]] un citi, sākumā — tūlīt pēc 16. maija — izturējās nogaidoši un tikai novēroja situāciju. [[Edmunds Puksis]] liecībā politiskajā policijā rakstīja, ka pēc apvērsuma daudzi pērkonkrustieši domājuši, ka bez tik plašas atbalstošas organizācijas līdzdalības jaunā valdība vienalga nevarēs iztikt, bet pretdarbībai tai Pērkonkrusts nebija gatavs.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=1937. g. 5. septembris// LVVA, 3235. f., 3. apr., 118. l.,|journal=|pages=194}}</ref> Tomēr, K. Ulmaņa politika pērkonkrustiešiem pilnībā nevarēja būt pieņemama un atbalstāma, un ar 23. maija uzsaukumu Perkonkrusta vadība izšķīrās par apvērsuma neatbalstīšanu.<ref name=":2"/> Pēc apvērsuma Pērkonkrusts izlēma aiziet pagrīdē, kamēr turpinājās [[ārkārtas stāvoklis]] valstī un bija aizliegta [[Organizācija|politisko organizāciju]] darbība. Pērkonkrusta valdība izlēma par savu galveno uzdevumu vervēt jaunus cilvēkus un izveidot tīklu pagrīdē. Valdība uz pērkonkrustiešiem skatijās ļoti piesardzīgi, jo pret pērkonkrustiešiem tajā laikā sāka pieaugt simpātijas tautā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā">{{Publikācijas atsauce|title=Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā|journal=LVVA, 3235. f., 1/22. apr., 921. l,|pages=51}}</ref> Politiskās pārvaldes priekšnieks [[Jānis Fridrihsons]] ziņojumā par politisko stāvokli 1934. gada jūnijā, rakstīja šādi: {{citāts|Viņu [pērkonkrustiešu] piekritēju skaits armijā arvien pieaugot, kā, piemēram, Rīgā, Aviācijas pūlkā, esot liels pērkonkrustiešu iespaids. Organizācijas skarus turpmāk uzturēšot ar speciāliem kurjeriem. Jāvedot aģitācija, ka ārēji korporācijas un kalpakieši gan nosodot pērkonkrustiešu izturēšanos pret tagadējo valdību, bet to šīs organizācijas darot uz valdības spiedienu, patiesībā simpātija pret pērkonkrustiešiem visur pieaugot.|J. Fridrihsons 1934. gada jūlijs.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā"/>}} 1934. gada 13. jūnijā, pēc kara stāvokļa likumiem, nelegālas sapulces laikā tika apcietināti 97 pērkonkrustieši ar Gustavu Celmiņu priekšgalā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā" /> Kopumā vasarā apcietinājumā nonāca 128 pērkonkrustieši.<ref name=":2" /> 1935. gada 26. un 27. februārī notikušajā kara tiesas sēdē Pērkonkrusta vadītājiem — G. Celmiņam un vēl 12 personām piesprieda cietumsodus. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71. pantu — "par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās".<ref name="historia" /> Sākot ar 1935. gadu, pērkonkrustieši pulcējoties sāka izmantot [[dievturi|dievturu]] rīkotos pasākumus. Pēc ieslodzījumā pavadītajiem diviem gadiem vadību pārņēma [[Ernests Plāķis]] ([[Juris Plāķis|J.Plāķa]] dēls), kurš mēģināja apvienot izkliedētās pērkonkrustiešu grupas. 1937. gada 14. maijā viņš kopā ar 31 citu pērkonkrustieti tika apcietināts un 1938. gada jūnija sākumā notiesāts.<ref name="historia" /> Gustavu Celmiņu 1937. gada 13. novembrī izraidīja no Latvijas. Izraidīts [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]], viņš apmeklēja arī [[Polija|Poliju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Dienvidslāvijas karaliste|Dienvidslāviju]], [[Turcija|Turciju]], [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Igaunija|Igauniju]]. Šajā laikā viņš bieži tikās ar citiem [[Fašisms|fašistiem]], tostarp devās uz Rumāniju, lai tiktos ar [[Zelea Kodreanu|Kodreanu]] un apsprieda starptautiska tīkla izveidi [[Šveice|Šveicē]]. Celmiņš uzskatīja, ka Pērkonkrustam ir spēcīga radniecība gan ar [[Nacionā fronte|Nacionālo fronti]], gan ar [[Dzelzs Gvarde|Dzelzs Gvardi]].<ref name=":5" /> No 1938. gada G. Celmiņš dzīvoja [[Somija|Somijā]] un piedalījās brīvprātīgo vervēšanas organizēšanā [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, 1940. gada augustā Celmiņš pārcēlās uz [[Trešais reihs|Vāciju]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://diletant.media/articles/45333004/|title=«Перконкрустс» — латышские нацисты|website=diletant.media|access-date=2022-07-23|language=ru}}</ref> Latvijas teritorijā Pērkonkrusta vadību uzņēmās [[Ādolfs Šilde]].<ref name="historia" /> Celmiņa trimdas laikā [[Ernests Plāķis|Ernesta Plāķa]] vadībā viņi turpināja savu slēpto pretošanās darbību, izplatot pret Ulmani vērstas [[skrejlapa]]s un mēģinot izveidot tīklu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] un paramilitārajos [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargos]].<ref name=":5">{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}</ref> Ulmaņa režīma laikā pavisam tika apcietināti aptuveni 800 pērkonkrustieši, bet aptuveni 2000 pērkonkrustieši tika atlaisti no darba.<ref name="historia" /> Trīsdesmito gadu beigās sāka iezīmēties pērkonkrustiešu simpātijas pret nacionālsociālistisko [[Vācija|Vāciju]].<ref name="historia" /> === Otrā pasaules kara laikā === Neilgi pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] 1939. gadā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|ieņēma Padomju Savienība]]. Kamēr Ulmaņa ieslodzītos [[Komunisms|komunistus]] padomju režīms atbrīvoja ar skaļām ceremonijām, Pērkonkrusta politieslodzītie netika atbrīvoti, jo bija ideoloģiskie pretinieki un [[Antikomunisms|antikomunisti]]. Tā vietā 1940.—1941. gadā padomju varas iestādes apcietināja vairākus Pērkonkrusta biedrus, [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|dažus no tiem deportēja]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]].<ref name="Paeglis">{{cite book |title=Pērkonkrusts pār Latviju: 1932–1944 |last=Paeglis |first=Armands |year=2005 |publisher=Klubs 415 |location=Riga |language=lv |isbn=9984-9405-4-3 |oclc=62894045 }}</ref> [[Attēls:Bundesarchiv_Bild_183-L19397,_Lettland,_Riga,_Begrüßung_der_deutschen_Soldaten.jpg|thumb|left|200px|Vācu kareivju sagaidīšana Rīgā]] 1941. gada jūnijā G. Celmiņš un virkne citu pērkonkrustiešu vadītāju atgriezās Latvijā kopā ar vācu karaspēku. Latvijas pērkonkrustieši aktīvi iesaistījās tā saucamajās “pašaizsardzības grupās”. Pēc vācu ienākšanas Rīgā Pērkonkrusts atjaunoja legālu darbību, kļūdams par vienīgo atļauto latviešu politisko organizāciju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvia in World War II|last=Lumans|first=Valdis O.|publisher=Fordham University Press|year=2006|isbn=978-0-8232-2627-6|url=https://books.google.com/books?id=IPv1gjLhtZ4C&q=lumans}}</ref> Īsā laikā kā pērkonkrustiešos pieteicās 10-15 000 cilvēku, daudzi no kuriem ieņēma amatus vācu okupācijas varas izveidotajās iestādēs, policijā un ''[[Sicherheitsdienst]]''. Arī vācu atļauto latviešu preses izdevumu, it īpaši provincē, vadībā nonāca pērkonkrustieši. 1941. gada 25. jūlijā G. Celmiņš Austrumu okupēto apgabalu ministram [[Alfrēds Rozenbergs|Rozenbergam]] piedāvāja dibināt divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] sākšanas pie pērkonkrustiešiem un arī citiem latviešiem atgriezās cerības par nākotni, taču laikam ritot, kad vācieši sāka parādīt savus īstos nolūkus, šī pērkonkrustiešu un tautas apņēmība zuda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Pret svešām varām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-04|language=lv}}</ref> 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde Pērkonkrustu slēdza.<ref name="historia" /><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kas-bija-perkonkrusts-10020071|title=Kas bija Pērkoņkrusts|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-17}}</ref> Droši nav pierādīta Pērkonkrusta kā organizācijas līdzdalība [[holokausts|ebreju iznīcināšanā]] (arī zināmo individuālo eksekūcijās iesaistīto Pērkonkrusta biedru skaits ir samērā neliels, piemēram, [[Viktors Arājs]] līdz 1934. gada apvērsumam, iespējams, ir bijis Pērkonkrusta biedrs), taču viņiem bija nozīmīga loma antisemītisma propagandas izplatīšanā demokrātiskās Latvijas beigu periodā un pirmajos vācu okupācijas mēnešos.<ref name="historia" /> Pēc Pērkonkrusta aizliegšanas daļa pērkonkrustiešu turpināja aktīvu [[Kolaboracionisms|sadarbību]] ar okupantiem, taču daļa iesaistījās pretestības kustībā. Daļa biedru 1942. gadā no Pērkonkrusta izstājās. G. Celmiņš vienlaikus ar darbu vācu administrācijā vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] (1943.) un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] (1943—1944) izdošanu.<ref name="historia" /> 1944. gada 14. martā [[Gestapo]] G. Celmiņu apcietināja un nosūtīja uz [[Dahavas koncentrācijas nometne|Dahavas koncentrācijas nometni]] (1945. gada 5. maijā G. Celmiņu atbrīvoja amerikāņu armija, pēc līdz savai nāvei Celmiņš dzīvoja [[ASV]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm|title=Celmiņš, Gustavs (01.04.1899.-10.04.1968.)|website=web.archive.org|access-date=2022-07-17|date=2007-09-27|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927234730/http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm}}</ref><ref name=":4" /> 1944. gadā tika apcietināti arī citi pērkonkrustieši, un pēc šiem arestiem Pērkonkrusta darbība apsīka un pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] atjaunošanas tā arī vairs neatsākās ne Latvijā, ne trimdā.<ref name=":0" /> == Mūsdienās == [[Attēls:Pērkonkrusts Flag (1990s).svg|thumb|Pērkonkrusta karogs no 1990. gadiem.]] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un idejas, kā [[Latvija|Latviju]] — [[latvieši]]em. Grupa veikusi vairākas kriminālas darbības, t. sk., [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju. Pēc iesaistīto personu ([[Juris Rečs|Jura Reča]], [[Igors Šiškins|Igora Šiškina]] un citu) aizturēšanas un notiesāšanas šis grupas darbība tika pārtraukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> 2007. gadā [[Igors Šiškins]] nodibināja biedrību "[[Gustava Celmiņa centrs]]" jeb saīsināti GCC, kura uzskatīja sevi par Pērkonkrusta [[Tradīcija|tradīciju]] turpinātājorganizāciju. Šiškins kļuva par vienu no tās vadītājiem, līdz biedrības darbību izbeidza [[Rīga]]s [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/gustava-celmina-centrs/40008105505|title=Gustava Celmiņa centrs , 40008105505 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2019-05-22|date=2019-05-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> 2013. gadā Šiškins tika tiesāts par [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] un [[Ierocis|ieroču]] glabāšanu.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/108224-perkonkrustietis-siskins-gribejis-spridzinat-kiniesus-gejus-un-nato Pērkoņkrustietis Šiskins gribējis spridzināt ķīniešus, gejus un NATO?]</ref> Šī procesa rezultātā 2014. gadā tika izbeigta biedrības "Gustava Celmiņa centrs" darbība.<ref>[https://www.pardrosibu.lv/2020/07/23/pirms-9-gadiem-breiviks-pirms-gada-jurmalnieks-terorisma-draudi-latvija/ "Par drošību": Pirms 9 gadiem Breivīks, pirms gada – jūrmalnieks. Terorisma draudi Latvijā]</ref> Šiškins ir apgalvojis, ka pārstāv Pērkonkrustu dažādos pasākumos, piemēram, Latviešu [[leģionāru piemiņas diena]]s atzīmēšanā un [[Uzvaras diena|Padomju Uzvaras dienā]] (9. maijs) [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20520524|title=Leģionāru piemiņas pasākums noritējis bez starpgadījumiem|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]}}</ref> 2016. gadā blogeris Jānis Polis ziņoja, ka bijušās GCC vietnes īpašnieks varbūt ir saistīts ar viltus ziņu vietnēm.<ref name="fake">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/features/features/blogger-unmasks-more-fake-news-sites.a214227/|title=Blogger unmasks more fake news sites|website=Public Broadcasting of Latvia|date=2016-12-12|language=en}}</ref> Attiecībās ar Latviju [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]] dažkārt izceļ Pērkonkrusta kustības vēsturi kā mūsdienu Latvijas "[[Fašisms|fašisma]]" mantojuma liecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Involvement of the Lettish SS Legion in War Crimes in 1941-1945 and the Attempts to Revise the Verdict of the Nuremberg Tribunal in Latvia|url=http://www.mid.ru/ru/maps/lv/-/asset_publisher/9RJVTEXfWg7R/content/id/485336|date=February 14, 2004|publisher=Ministry of Foreign Affairs of Russia|access-date=January 13, 2009}}</ref> == Simboli == [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|thumb|Pērkonkrusta karogs|317x317px]] Pērkonkrustam bija savs [[karogs]], karogam bija karmīnsarkans [[fons]], kura centrā tika attēlots balts [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts, uz kā novietots zelta krāsas [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusts]]. Karogā tika lietoti [[Latvieši|latviešu]] tautas [[Simbols|simboli]]. Pērkonkrusts saglabāja [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] laika formastērpus — tumši pelēks krekls, melna berete (ugunskrustieši nēsāja tumši zilu vai melnu bereti), nozīme ar [[ugunskrusts (zīme)|ugunskrustu]] pie krekla vai beretes, tumšas bikses un stulmzābaki. Sveicienam tika izmantots tā sauktais "[[Hitlera sveiciens|Romas sveiciens]]" — izstiepta labā roka — un frāze "Cīņai sveiks!".<ref name="historia" /> == Struktūra == Pērkonkrusta struktūrā bija pārņemti daudzi vācu [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistu]] un itāļu [[Nacionālā fašistu partija|fašistu]] organizāciju elementi. Organizāciju vadīja Galvenais štābs, tā bija iedalīta piecos apgabalos, ko vadīja apgabalu inspektori. Biedri bija organizēti blokos, kuri savukārt apvienoti rajonos. Iestājoties organizācijā, bija jādod solījums. Pēc noteikta laika pēc iestāšanās organizācijā Pērkonkrusta biedri varēja tikt uzņemti trieciengrupās jeb “T” grupās. 1935. gadā šīs grupas pārdēvēja par [[Gustava Celmiņa trieciennieki]]em (G.C.T.). Trieciennieki deva īpašu solījumu. Daļai no viņiem rokā ar metāla zīmogu iededzināja zīmi.<ref name="historia" /> == Pērkonkrusta programma == # Par Latvijas valsti, savu turpmāko paaudžu un citu tautu priekšā atbild latviešu tauta. # Gādība par latviešu tautas godu, vienību un labklājību ir augstākais uzdevums. # Latvija ir un paliek lauksaimniecības valsts. Viņas saimnieciskai polītikai jāatbilst vienīgi šim nolikumam. # Baltijas valstu militārā, polītiskā un saimnieciskā savienība ir Latvijas valsts ārējās polītikas pamats. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Literatūra == * Уничтожение евреев в Латвии 1941—1945. (ред. ''М. Баркаган''). — Рига, 2008. {{ru ikona}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]] 8za7bc8icyyveehf3zbqbcmkisaan3z 0 5371 3669505 3658290 2022-08-12T13:31:42Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāju skaita izmaiņas Limbažos */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|bijušo dzelzceļa staciju|Limbaži (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Limbaži | native_name = | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Limbažu vecpilsēta.jpg | imagesize = | image_caption = Limbažu centrālais laukums | image_flag = Bandera Limbazi.png | flag_link = Limbažu karogs | image_shield = Limbazi gerb.png | shield_link = Limbažu ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | latd = 57| latm = 30| lats = 41| latNS =N | longd = 24| longm = 43| longs = 09| longEW =E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1385. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Lemsal}}<br />{{val|ru|Лемзаль}} | area_total_km2 = 9.01 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Limbaži}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4001 | area_code = | website = {{url|www.limbazunovads.lv}} | footnotes = }} '''Limbaži''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Limbažu novads|Limbažu novada]] centrs. Sena [[Hanzas savienība]]s pilsēta, bijušais [[Rīgas arhibīskapija]]s tā sauktā [[Līvu gals|Līvu gala]] administratīvais centrs un [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] rezidences pilsēta 14.—16. gadsimtā. == Nosaukuma izcelsme == 10.—12. gadsimtā mūsdienu Limbažu vietā atradusies līvu pils '''Lemisele'''<ref name="LME">{{LME|2|382}}</ref> (arī '''Lembsele''' vai '''Lemesele'''), kas nozīmējis "plaša sala mežainā purvā." Šajā laikā Ziemeļvidzeme tiešām bija klāta ar bieziem mežiem un purviem. Izskaņa "-aži" (kā Pabaži, Allaži, Ainaži, Ropaži u.c.) ir raksturīga pārlatviskoto [[līvi|līvu]] apvidiem Vidzemē. Kopš viduslaikiem Limbažu pils un pilsētas nosaukums vāciski bijis '''Lemsal'''. Toties pēc tautas nostāstiem 17. gadsimtā kāds zviedru mācītājs nejauši izdzirdētos vārdus "Limba" un "āži", salicis kopā, domādams ar to vietas nosaukumu, un tā esot cēlies pilsētas pašreizējais nosaukums Limbaži. == Ģeogrāfija == Limbažu apkārtne ir samērā līdzena un auglīga platforma ar lēzeniem reljefa viļņiem, uz kuru mugurām mālaina zeme. Lēzenās ieplakas starp reljefa viļņiem un dziļās glaciālās renes, kur tagad ezeri, atvieglina ūdeņu noteku no reljefa viļņu mugurām.<ref>{{lkv||23521.—23522}}</ref> Limbažu rietumpusē atrodas izstiepti [[Limbažu Lielezers|Lielezers]] un [[Dūņezers (Limbažu pagasts)|Dūņezers]], kurus savieno caurteka [[Donaviņa]]. No Dūņezera ziemeļos no Limbažiem iztek [[Svētupe]]. Limbaži atrodas [[Idumejas augstiene]]s Limbažu viļņotajā līdzenumā, uz rietumiem no Limbažiem atrodas [[Metsepoles līdzenums]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5,5 °C, jūlijā — +16,5 — +17 °C. Nokrišņu daudzums 800 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 145 dienām.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> == Vēsture == {{galvenais|Limbažu vēsture}} [[Attēls:Panorama of Limbaži after the great fire of 1747 and description from Broce's collection (1773).jpg|thumb|left|280px|Limbažu panorāma pēc lielā 1747. gada ugunsgrēka un apraksts no [[Broce]]s kolekcijas (1773).]] Limbažu kā pilsētas izveidošanās saistāma ar Rīgas arhibīskapa [[Limbažu pils]] celtniecību 13. gadsimtā. Literatūrā atrodamas norādes, ka [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] 1223. gadā sev cēlis pili Limbažos. Līdz ar to iedibinājās tradīcija šo laiku uzskatīt par pilsētas dibināšanas gadu, kaut gan [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] par to nekas nav teikts. 1385. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans IV fon Zintens|Johans IV]] dāvināja zemes gabalu pilsētas tālākai izbūvei, oficiāli piešķirot pilsētas tiesības, un nocietināja to ar mūriem un aizsarggrāvjiem. Tolaik pilsētas tirgus laukumā atradies ģilžu nams (trim ģildēm), rātsnams un [[Svētais Labrencis|Sv. Labrenča]] (Sv. Laurencija) baznīca. Viduslaikos Svētais Laurencijs, domājams, bijis arī svarīgs pilsētas simbols, jo ar Evanģēliju un dzelzs restēm attēlots arī uz pilsētas spiedoga (1418), vēlākajos gados (1546) tikai viņa režģis.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Est- und Livländische brieflade : eine sammlung von urkunden zur Adels- und Gütergeschichte Est- und Livlands, in Uebersetzungen und Auszügen. Vierter Theil.|last=|first=|publisher=|year=1887|isbn=|location=|pages=Tafel 19, S.85.}}</ref> Dzīvojamo ēku skaits lēsts ap 400, bet iedzīvotāju skaita ziņā Limbaži atpalikuši tikai no Rīgas. Pilsēta bija [[Hanzas savienība]]s locekle un vienlaikus arī plaša [[Rīgas arhibīskapija]]s novada saimnieciskais centrs. No Limbažiem pa [[Svētupe|Svētupi]] iekšzemes preces (medu, vasku, ādu, labību) veda līdz jūrai, kur pārkrāva jūras kuģos, kas tās nogādāja [[Lībeka]]s, [[Visbija]]s un citu Hanzas pilsētu ostās. 16. gs. sākumā pilsētas kā tirdzniecības centra nozīme mazinājās, jo sakarā ar [[Dūņezers (Limbažu pagasts)|Dūņezera]] un Svētupes aizsērēšanu tie vairs nebija izmantojami upju transportam un līdzšinējās novadā ražoto preču eksporta funkcijas lielā mērā pārņēma Rīga un Salacgrīva. Bez tam pilsētu cita pēc citas piemeklēja dažādas nelaimes. 1558. gadā to nodedzināja [[Jānis Briesmīgais|cara Ivana IV (Bargā)]] karaspēks, 1567. gadā to pašu izdarīja zviedri, bet 1575. gadā atkal krievi. Pēc atkārtotas Limbažu ieņemšanas 1602. gadā zviedri galīgi nopostīja pilsētu un tās nocietinājumus, kurus pēc tam vairs neatjaunoja. 1747. gada ugunsgrēkā pāris stundu laikā nodega visa pilsēta, neskarot tikai 4 ēkas. Kaut arī pilsēta tika atjaunota, tās turpmākā attīstība bija gausa. Aktīvāka saimnieciskā rosība sākās 1877. gadā, kad ar likumu Limbažus atbrīvoja no līdzšinējās pakļautības Rīgai. 1876. gadā Limbažos nodibinājās vecākais uzņēmums, kas vairākām pilsētnieku paaudzēm nodrošināja darbu - A. Tīla cepuru fabrika un vilnas vērptuve (vēlākais "Limbažu filcs"). 1913. gadā to pārveidoja par [[Beļģija]]s akciju sabiedrību ar direktoru rīkotāju J. Husmani. [[Attēls:The march of soldiers mobilized by the Latvian Provisional Government along Jūras Street in Limbaži in 1919.jpg|thumb|[[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas pagaidu valdības]] mobilizēto karavīru gājiens pa Jūras ielu Limbažos 1919. gadā.]] Pēc Pirmā pasaules kara gadu panīkuma saimnieciskā un kultūras dzīve Limbažos atjaunojās ar jaunu sparu, tomēr, tāpat kā pirms kara, tā bija neliela [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] pilsētiņa, kuras iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija tirdzniecība un amatniecība. Limbažu attīstību veicināja 1934. gadā izbūvētā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīgas-Limbažu dzelzceļa līnija]]. 1936. gadā atklāja jauno slimnīcu (50 vietas), bet 1939. gadā - Vienības namu. Otrā pasaules kara laikā vācu armija atkāpšanās laikā 1944. gadā dzelzceļu nopostīja, un to atjaunoja tikai 10 gadus vēlāk. Strauja pilsētas izaugsme sākās pēc 1967. gada, kad izveidoja [[Limbažu rajons|Limbažu rajonu]] un pilsētā sākās intensīva celtniecība. Ar barakām aizņemto Stacijas ielas rajonu apbūvēja ar bezpersoniskām tipveida piecstāvu dzīvojamām ēkām. Individuālā būvniecība koncentrējās Rīgas un Alojas šoseju virzienos. 1970. gadu sākumā aizsākās savrupmāju celtniecība Kaupiņciemā. Par galveno saimniecības nozari pilsētā kļūst rūpniecība, bet par lielākajiem pilsētas uzņēmumiem līdzās "Limbažu filcam" kļuva pienotava, mežrūpniecības saimniecība un "Lauktehnika". == Mūsdienas == Mūsdienās Limbažu dzīve pārsvarā ir saistīta ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]] un [[pārtika]]s pārstrādi. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes Limbažu rajonā sastāda gandrīz trešdaļu no kopējās rajona zemes platības. Attīstās arī [[mežsaimniecība]] un [[kokapstrāde]] un citas [[apstrādes rūpniecība]]s nozares. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas Limbažos == {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |footnote = |ap 1385|ap 6000 |1622|12 |1773|549 |1800|600 |1840|877 |1863|1134 |1881|1814 |1897|2412 |1914|4700 |1920|2501 |1925|3085 |1930|2935 |1943|2806 |1959|4823 |1970|5791 |1979|8257 |1989|9985 |1997|9522 |2004|8934 |2007|8686 |2008|8657 |2009|8619 |2010|8559 |2011|8406 |2012|8290 |2013|8186 |2014|8022 |2015|7957 |2016|7805 |2017|7652 |2018|7498 |2019|7393 |2020|7306 |2021|7253 |2022|7139 }} == Cilvēki == [[Attēls:Karlis Baumanis Denkmal Limbazi.jpg|thumb|Piemineklis [[Baumaņu Kārlis|Baumaņu Kārlim]] Cēsu ielā]] * [[Baumaņu Kārlis]] (1835—1905) — Latvijas Republikas himnas "Dievs, svētī Latviju!” autors, kopš 1882. gada dzīvoja Limbažos, apbedīts Limbažu kapos * [[Ivars Auziņš]] (1969) — [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris == Apskates vietas == * Limbažu pils (1223.-1602.) drupas * Evaņģēliski luteriskā Sv. Jāņa baznīca (arh. R.Bindenšū, 1679.-80.) * Vecais rātsnams Burtnieku ielā 14 (18. gadsimts) * Rātsnams Baumaņu Kārļa laukumā (bijušajā Tirgus laukumā, 1825.) * Bijusī Rīgas rātes Limbažu pilsmuižas pārvaldnieka māja, tagad pilsētas muzejs (19. gadsimta sākums) * Limbažu Kristus Apskaidrošanas draudzes ortodoksā baznīca (1900.-1903.) * Piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Sv. Jāņa luterāņu baznīcas pagalmā (arhitekts P. Kundziņš, 1923.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Limbaži}} * [https://web.archive.org/web/20110305223229/http://www.limbazi.lv/ Agrākā oficiālā mājaslapa] * [http://www.visitlimbazi.lv Tūrisma mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20070928022233/http://www.daily-tangents.com/Gerboni/Cities/index.php3?city=Limbazi Limbaži] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Limbažu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Limbažu rajons}} {{Limbažu apriņķis}} {{Valmieras apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hanzas pilsētas]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Limbaži| ]] tvaf3lsxr1p73epjczhh9dkudcxssmq 0 5909 3669791 3669261 2022-08-13T11:56:39Z Lear 21 107648 + Ģeogrāfija wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Berlīne | official_name = ''Berlin'' | settlement_type = | image_skyline = Berlin Montage 2022.png | image_caption = | image_flag = Flag of Berlin.svg | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Berlin.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = 50px | image_map = Berlin in Germany and EU.png | pushpin_map = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|Vācija}} [[Vācija]] | subdivision_name1 = Berlīne | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = Franziska Giffey ([[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]) | area_magnitude = | area_total_km2 = 892 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 31.12.2020 | population_footnotes = | population_total = 3769495 | population_urban = | population_metro = 4473101 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | latd = 52 | latm = 31 | lats = 25 | latNS = N | longd = 13 | longm = 24 | longs = 41 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 10115—14199 | elevation_footnotes = | elevation_m = 34 - 115 | website = [http://www.berlin.de/ berlin.de] | footnotes = }} '''Berlīne''' ({{val|de|Berlin}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[bɛɐ̯ˈliːn]]]}}) ir [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]], kā arī atsevišķa [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]]. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī [[Eiropas Savienība]]s lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek [[Šprē]] un [[Hāfele]]s upes. Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver [[Informācijas tehnoloģijas|IT]], [[farmācija|farmāciju]], [[biomedicīna|biomedicīnu]], [[inženierzinātne|inženierzinātni]], [[biotehnoloģija]]s, [[elektronika|elektroniku]], satiksmes inženierzinātni un [[atjaunīgā enerģija|atjaunīgo enerģiju]]. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis. Berlīne pirmo reizi dokumentēta [[13. gadsimts|13. gadsimtā]]. Berlīne ir bijusi [[Prūsijas Karaliste]]s (1701-1918), [[Vācijas impērija]]s (1871-1918), [[Veimāras republika]]s (1919-1933) un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no [[1949]]. līdz [[1990]]. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]] un [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par [[Austrumvācija]]s galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par [[Rietumvācija]]s [[anklāvs|anklāvu]], kuru no [[1961]]. līdz [[1989]]. gadam apjoza [[Berlīnes mūris]]. Pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]s Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu. Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni. == Vēsture == [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|thumb|200px|left|[[Berlīnes mūris]] pie [[Brandenburgas vārti]]em neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā.]] Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par [[Vācu impērija]]s galvaspilsētu. Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par [[Trešais reihs|Trešā reiha]] galvaspilsētu. Adolf Hitler uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam [[Alberts Špērs|Albertam Špēram]] radīt t.s. ''Welthauptstadt Germania'' (''Pasaules galvaspilsētu Germāniju''), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta. Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tādējādi pilsēta kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem. === Klāt === Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā [[Bundestāgs]] nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no [[Bonna]]s uz Berlīni. == Demogrāfija == [[Attēls:TU Berlin mit Rover Sear (10866488285).jpg|thumb|Studenti Berlīnē]] {{Colbegin|3}} * [[1220]] — 2 400 * [[1650]] — 6 500 * [[1709]] — 55 000 * [[1747]] — 107 000 * [[1800]] — 172 000 * [[1850]] — 420 000 * [[1861]] — 548 000 * [[1877]] — 1 009 000 * [[1900]] — 1 890 000 * [[1912]] — 2 095 000 * [[1917]] — 1 744 000 * [[1925]] — 4 024 000 * [[1942]] — 4 478 000 * [[1945]] — 2 807 000 * [[1950]] — 3 340 000 * [[1975]] — 3 083 000 * [[1987]] — 3 250 000 * [[1997]] — 3 425 000 * [[2007. gads|2007]] — 3 370 000 * [[2009. gads|2009]] — 3 431 420 * [[2010. gads|2010]] — 3 440 441 {{Colend}} ''Skatīt arī:'' ''[[Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita]]'' == Ģeogrāfija == <gallery mode="packed"> Attēls:Deutschland-berlin.jpg|Berlīne (2017) Attēls:Sunrise Berlin 2014.jpg|Berlīne (2014) Attēls:Berlin - City Center Panorama.jpg|Berlīne (2015) </gallery> === Klimats === Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25&nbsp;°C dienā un 12-14&nbsp;°C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3&nbsp;°C dienā un -2&nbsp;°C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4&nbsp;°C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos. Gada nokrišņu daudzums ir 570&nbsp;mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam. {{Weather box |location=Berlīnes |metric first=yes |single line=yes |Jan record high C=15.0 |Feb record high C=17.0 |Mar record high C=23.0 |Apr record high C=30.0 |May record high C=33.0 |Jun record high C=36.0 |Jul record high C=38.8 |Aug record high C=35.0 |Sep record high C=32.0 |Oct record high C=25.0 |Nov record high C=18.0 |Dec record high C=15.0 |year record high C=38.8 |Jan high C=2.9 |Feb high C=4.2 |Mar high C=8.5 |Apr high C=13.2 |May high C=18.9 |Jun high C=21.6 |Jul high C=23.7 |Aug high C=23.6 |Sep high C=18.8 |Oct high C=13.4 |Nov high C=7.1 |Dec high C=4.4 |year high C=13.4 |Jan mean C=0.5 |Feb mean C=1.3 |Mar mean C=4.9 |Apr mean C=8.7 |May mean C=14.0 |Jun mean C=17.0 |Jul mean C=19.0 |Aug mean C=18.9 |Sep mean C=14.7 |Oct mean C=9.9 |Nov mean C=4.7 |Dec mean C=2.0 |year mean C=9.6 |Jan low C=−1.9 |Feb low C=−1.5 |Mar low C=1.3 |Apr low C=4.2 |May low C=9.0 |Jun low C=12.3 |Jul low C=14.3 |Aug low C=14.1 |Sep low C=10.6 |Oct low C=6.4 |Nov low C=2.2 |Dec low C=−0.4 |year low C=5.9 |Jan record low C=-26.1 |Feb record low C=-25.0 |Mar record low C=-13.0 |Apr record low C=-4.0 |May record low C=-1.0 |Jun record low C=4.0 |Jul record low C=7.0 |Aug record low C=7.0 |Sep record low C=0.0 |Oct record low C=-7.0 |Nov record low C=-9.0 |Dec record low C=-24.0 |year record low C=-26.1 |Jan rain mm=42.3 |Feb rain mm=33.3 |Mar rain mm=40.5 |Apr rain mm=37.1 |May rain mm=53.8 |Jun rain mm=68.7 |Jul rain mm=55.5 |Aug rain mm=58.2 |Sep rain mm=45.1 |Oct rain mm=37.3 |Nov rain mm=43.6 |Dec rain mm=55.3 |Jan rain days=10.0 |Feb rain days=8.0 |Mar rain days=9.1 |Apr rain days=7.8 |May rain days=8.9 |Jun rain days=9.8 |Jul rain days=8.4 |Aug rain days=7.9 |Sep rain days=7.8 |Oct rain days=7.6 |Nov rain days=9.6 |Dec rain days=11.4 |unit rain days= 1.0 mm |Jan sun=46.5 |Feb sun=73.5 |Mar sun=120.9 |Apr sun=159.0 |May sun=220.1 |Jun sun=222.0 |Jul sun=217.0 |Aug sun=210.8 |Sep sun=156.0 |Oct sun=111.6 |Nov sun=51.0 |Dec sun=37.2 |year sun=1625.6 |source 1= }} === Aglomerācija === {{Pamatraksts|Brandenburga}} === Arhitektūra === [[Attēls:Brandenburger Tor nachts 2012-07.jpg|thumb|[[Brandenburgas vārti]]]] * Aleksandra laukums - Berlīnes centrālais laukums * [[Berlīnes televīzijas tornis]] — augstākais tornis Vācijā * [[Brandenburgas vārti]] - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas [[eiro]] monētām * Neptūna strūklaka - slavenākā Berlīnes strūklaka * Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne * ''Tiergarten'' (Zvēru dārzs) - slavenākais Berlīnes parks * ''Unter den Linden'' (Zem liepām) - Berlīnes centrālā iela * [[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] ar Berlīnes simbolu - eņģeli <gallery class="center" mode="nolines" widths="180"> Attēls:German Cathedral and Concert Hall.JPG|''Gendarmenmarkt'' Attēls:Haus der Kulturen der Welt Nachtaufnahme.jpg|Haus der Kulturen der Welt Attēls:Berliner Dom bei Nacht.jpg|Berlīnes Doms naktī Attēls:Siegessäule 2.JPG|[[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] </gallery> == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Berlin panorama.jpg|thumb|[[Bundestāgs]] (kreisi) ]] === Galvaspilsēta === * Schloss Bellevue - [[Vācijas prezidents]] * Bundeskanzleramt - [[Vācijas kanclers]] * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - [[Bundestāgs]] * Bundesrat * Bundesministerium der Finanzen * [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] === 12 apgabalos === [[Attēls:Berlin Subdivisions.svg|thumb|300px|12 apgabalos]] Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos ({{val-de|Bezirke}}). *Mitte *Friedrichshain-Kreuzberg *Charlottenburg-Wilmersdorf *Lichtenberg *Marzahn-Hellersdorf *Neukölln *Pankow *Reinickendorf *Spandau *Steglitz-Zehlendorf *Tempelhof-Schöneberg *Treptow-Köpenick === Sadraudzības pilsētas === [[Attēls:Panorama siekierkowski.jpg|thumb|[[Varšava]]]] Berlīnei ir [[Sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar 17 pilsētām: {{Colbegin|3}} * 1967 {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], ASV * 1987 {{flaga|Francija}} [[Parīze]], Francija * 1988 {{flaga|Spānija}} [[Madride]], Spānija * 1989 {{flaga|Turcija}} [[Stambula]], Turcija * 1991 {{flaga|Polija}} [[Varšava]], Polija * 1991 {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], Krievija * 1992 {{flaga|Beļģija}} [[Brisele]], Beļģija * 1992 {{flaga|Ungārija}} [[Budapešta]], Ungārija * 1993 {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], Uzbekistāna * 1993 {{flaga|Meksika}} [[Mehiko]], Meksika * 1993 {{flaga|Indonēzija}} [[Džakarta]], Indonēzija * 1994 {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], Ķīna * 1994 {{flaga|Japāna}} [[Tokija]], Japāna * 1994 {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesa]], Argentīna * 1995 {{flaga|Čehija}} [[Prāga]], Čehija * 2000 {{flaga|Namībija}} [[Vindhuka]], Namībija * 2000 {{flaga|Anglija}} [[Londona]], Anglija {{Colend}} == Zinātne == [[Image:TUBerlin2021.jpg|thumb|[[Berlīnes Tehniskā universitāte]]]] [[Attēls:Campus-Wilhelminenhof-Berlin.jpg|thumb|HTW]] * [[Berlīnes Humboltu universitāte]] * [[Berlīnes Tehniskā universitāte]] * Freie Universität Berlin * Universität der Künste Berlin * Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH) * Berliner Hochschule für Technik (BHT) * Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW) * Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR) * European School of Management and Technology * Max-Planck-Gesellschaft * International Mathematical Union * Robert Koch-Institut * Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin * Zuse Institut Berlin * Fritz-Haber-Institut * TU9 German Universities of Technology * Leibniz-Gemeinschaft * Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften === Nobela prēmiju laureāti === [[Image:Bundesarchiv Bild183-R57262, Werner Heisenberg.jpg|thumb|upright|[[Verners Heizenbergs]] (1933)]] {|class="wikitable" |-valign="top" | * 1902 [[Hermanis Emils Fišers]] * 1902 [[Teodors Momzens]] * 1905 [[Ādolfs fon Beiers]] * 1905 [[Robert Koch]] * 1907 [[Eduards Buhners]] * 1908 [[Pauls Ērlihs]] * 1909 [[Kārlis Ferdinands Brauns]] * 1910 [[Oto Vallahs]] * 1910 [[Albrehts Kosels]] * 1910 [[Pauls Heize]] * 1911 [[Vilhelms Vīns]] * 1914 [[Makss fon Laue]] * 1918 [[Fricis Hābers]] * 1918 [[Makss Planks]] * 1920 [[Valters Nernsts]] * 1921 [[Alberts Einšteins]] || * 1925 [[Gustavs Hercs]] * 1925 [[Džeimss Franks]] * 1925 [[Rihards Zigmondi]] * 1932 [[Verners Heizenbergs]] * 1933 [[Ervīns Šrēdingers]] * 1936 [[Peters Debajs]] * 1944 [[Oto Hāns]] * 1950 [[Kurts Alders]] * 1953 [[Fricis Alberts Lipmanis]] * 1953 [[Hanss Ādolfs Krebss]] * 1954 [[Makss Borns]] * 1956 [[Valters Bote]] * 1994 [[Reinhards Zeltens]] * 2009 [[Herta Millere]] * 2020 [[Emanuela Šarpentjē]] |} == Ekonomika == [[Attēls:Bikinihaus Berlin-1210760.jpg|thumb|Breitscheidtplatz]] Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām: * [[Siemens]] - pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija. * Deutsche Bahn * Charité * Axel Springer * Zalando * Springer Nature * AVM * August Storck == Kultūra == === Filmas par Berlīni === [[Attēls:20150212 - Wim Wenders at Berlinale by sebaso 2.jpg|thumb|[[Vims Venderss]]]] * Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (''Walter Ruttmann''). * Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (''Roberto Rossellini''). * Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (''Bob Fosse''). * Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. [[Rainers Verners Fasbinders]] (''Rainer Werner Fassbinder''). * Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (''Uli Edel''). * Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. [[Vims Venderss]] (''Wim Wenders''). * Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (''Wolfgang Becker''). === Ievērojamas personības === Berlīnē dzimuši: [[Attēls:FIFA WC-qualification 2014 - Austria vs. Germany 2012-09-11 - Jérôme Boateng 04.JPG|thumb|[[Žeroms Boatengs]]]] {{div col}} * [[Žeroms Boatengs]] (''Jérôme Boateng'', 1988—) — futbolists * [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse'', 1910—1995) — inženieris * [[Marlēna Dītriha]] (''Marlene Dietrich'', 1901—1992) - aktrise un dziedātāja * [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]] (''Friedrich der Große'', 1712—1786) - Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1620—1688) — Brandenburgas kūrfirsts * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1688—1740) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II.'', 1744—1797) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV.'', 1795—1861) — Prūsijas karalis * [[Valters Gropiuss]] — arhitekts * [[Georgs Gross]] (''George Grosz'', 1893—1959) — mākslinieks * [[Aleksandrs fon Humbolts]] (''Alexander von Humboldt'', 1769—1859) — zinātnieks * [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse'', 1898—1979) — filozofs * [[Lenija Rīfenštāle]] (''Leni Riefenstahl'', 1902—2003) — kinorežisore * [[Gustavs Štrēzemans]] — politiķis * [[Kurts Tuholskis]] (''Kurt Tucholsky'', 1890—1935) — publicists * [[Vilhelms I]] (''Wilhelm I.'', 1797—1888) — Vācijas imperators * [[Vilhelms II]] (''Wilhelm II.'', 1859—1941) — Vācijas imperators {{div col end}} === Sports === [[Attēls:Union-Fans-Choreographie.jpg|thumb|[[1. FC Union Berlin]]]] * [[1. FC Union Berlin]] * [[Hertha BSC]] * Alba Berlin * Füchse Berlin * [[Berlīnes Eisbären]] * Berlin Recycling Volleys * [[Mercedes-Benz Arena (Berlīne)]] * Stadion an der Alten Försterei * [[Berlīnes olimpiskais stadions]] === Attēlu galerija === <gallery mode="packed" heights="150px"> Image:Watergatepartyinberlin.jpg|Club Watergate Image:Gorilla gorilla gorilla 01.jpg|Berlīnes zoodārzā Image:Philharmonie 1a.jpg|Berlīnes filharmonija Image:Nefertiti 30-01-2006.jpg|Nofretetes statuja Image:Berlin KaDeWe.jpg|KaDeWe </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācijas zemes}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Berlīne|*]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] h4qnl231uj7beoyky87ym684ru605ev 0 6028 3669695 3600750 2022-08-13T06:08:35Z Bai-Bot 60304 /* Cilvēki */sīkumi, replaced: raksniek → rakstniek using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Drēzdene | official_name = ''Dresden'' | settlement_type = [[Saksija]]s galvaspilsēta | image_skyline = Dresden montage.JPG | imagesize = | image_caption = | image_flag = | flag_size = | image_seal = | seal_size = | image_shield = Dresden_Stadtwappen.svg | shield_size = 75px | image_blank_emblem = | blank_emblem_type = <!-- defaults to Logo --> | blank_emblem_size = | nickname = | motto = | pushpin_map = Germany | pushpin_label_position = top | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Vācijā | latd = 51|latm = 2|lats = |latNS = N | longd = 13|longm = 44|longs = |longEW = E | coordinates_region = DE | subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] | subdivision_name = {{DEU}} | subdivision_type1 = [[Vācijas federālās zemes|Federālā zeme]] | subdivision_name1 = [[Saksija]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1206 | established_title1 = Pilsētas tiesības | established_date1 = 1216 | government_type = | leader_party = | leader_title = Mērs | leader_name = ''Dirk Hilbert'' ([[Brīvo Demokrātu partija|FDP]]) | elevation_m = 113 | area_footnotes = | area_total_km2 = 328.8 | population_footnotes = | population_total = 523058 | population_urban = 780561 | population_metro = 1143197 | population_as_of = 2010 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | postal_code = | website = [http://www.dresden.de/ www.dresden.de] }} '''Drēzdene''' ({{val-de|Dresden}}, {{val-hsb|Drježdźany}}) ir pilsēta [[Vācija]]s austrumos pie [[Elba]]s upes, [[Saksija]]s federālās zemes galvaspilsēta. Ievērojams kultūras, ekonomikas un tūrisma centrs. Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika nopostīta gaisa uzlidojumos, un pēc 1945. gada tā ir praktiski uzcelta no jauna. == Vēsture == Radusies [[sorbi|sorbu]] zvejnieku ciemata vietā 13. gs. sākumā. No 1485. gada [[Saksijas kūrfirstiste]]s galvaspilsēta, [[Saksijas kūrfirsts|Saksijas kūrfirsta]] rezidences pilsēta. Saksijas kūrfirsts [[Augusts II|Frīdrihs Augusts I]], kļūdams par [[Polija]]s karali, veica daudzus pārbūves darbus pilsētā, aicinot arhitektus un māksliniekus no visas [[Eiropa]]s. Pārbūves rezultātā Drēzdene ieguva iesauku ''[[Florence]] pie Elbas''. Drēzdenē tika izveidotas vienas no pirmajām [[porcelāns|porcelāna]] ražotnēm Eiropā. 1806. gadā Drēzdene kļuva par [[Saksijas karaliste]]s galvaspilsētu, bet 1871. gadā iekļāvās [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]]. 1849. gadā pilsētā notika t.s. [[Maija sacelšanās Drēzdenē|Maija sacelšanās]]. 20. gadsimta sākumā Drēzdene bija slavena ar savu [[optika]]s un [[tabaka]]s rūpniecību. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigu posmā, no 1945. gada 13. līdz 15. februārim [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] gaisa spēki vairākos masveida uzlidojumos iznīcināja pilsētu. Bez pasaules nozīmes kultūras vērtībām gāja bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju, kuru precīzs skaits nav zināms, jo pilsēta bija pilna ar bēgļiem (arī [[latvieši|latviešu]]) no austrumiem. Tā kā pilsētā nebija militārās rūpniecības, ir viedoklis (piemēram, no [[Ginters Grass|Gintera Grasa]] puses), ka šo uzlidojumu var uzskatīt par [[kara noziegums|kara noziegumu]]. Pēckara gados, [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] laikā, daļa no pilsētas senajām celtnēm tika atjaunota. Arī pēc Vācijas apvienošanās turpinās atjaunošanas darbi. Piemēram, 2004. gadā tika pabeigta Drēzdenes dievmātes katedrāles ārējā atjaunošana, kuras krusta izveidi finansēja Lielbritānija kā simbolisku samierināšanās zīmi. Pēdējos gados Drēzdene kļūst par Vācijas [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] centru - vācu [[Silīcija ieleja|Silīcija ieleju]]. == Drēzdene slavena == * Ar Drēzdenes [[baroks|baroka]] arhitektūru. Kaut arī daudzas vērtības gājušas bojā, daudzas celtnes ir atjaunotas - [[Drēzdenes Dievmātes baznīca]], [[Cvingers]], [[Zempera Opera]], ''Albertinum'', Galma baznīca. * [[Zempera Opera]] ir viens no slavenākajiem Eiropas operteātriem. XIX.gs piedzīvojis vairāku [[Rihards Štrauss|Riharda Štrausa]] (piemēram, ''Salome'') un [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] (piemēram, ''Tanheizers'') pasaules pirmatskaņojumus. * Drēzdenes gleznu galerijā ir atrodami daudzu pasaulslavenu gleznotāju darbi, to vidū - [[Rafaēls]] (''[[Siksta Madonna]]''), [[Džordžone]], [[Ticiāns]], [[Dīrers]], [[Rubenss]]. * Tilts pār Elbu - "Zilais Brīnums" (''Blaues Wunder'') ir XIX.gs inženierbūves [[meistardarbs]]. * Meisenes porcelāns. * Drēzdenē ir pasaulē lielākā un vecākā [[dzenrats|dzenratu]] kuģu flote. * ''Gläserne Manufaktur'' - 2002. gadā uzcelta ''[[Volkswagen]]'' rūpnīca. == Ekonomika == Mūsdienās pilsētas ekonomika ir viena no dinamiskākajām Vācijā. Tā balstās uz [[elektroniskā rūpniecība|elektronisko rūpniecību]] (šeit atrodas kompāniju ''[[GlobalFoundries]]'' ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), ''[[Infineon Technologies]]'', ''ZMDI'', ''[[Carl Zeiss AG]]'', ''Plastic Logic'' ([[Lielbritānija]]), ''[[X-Fab]]'' ražotnes). Citas ekonomikas nozares ir [[farmaceitiskā rūpniecība]] (''[[GlaxoSmithKline]]'' ražotne), [[autobūve]] (pilsētas centrā ir t.s. "Stikla manufaktūra" - ''[[Volkswagen]]'' autorūpnīca, kurai izejvielas tiek piegādātas ar speciāliem pilsētas tramvajiem), [[aviorūpniecība]] (pie lidostas atrodas kompānijas [[EADS]] lidmašīnu rūpnīca). == Izglītība, māksla un kultūra == Pazīstamākās Drēzdenes augstskolas ir 1828. gadā dibinātā [[Drēzdenes Tehniskā universitāte]] (''Technische Universität Dresden''), 1764. gadā dibinātā [[Drēzdenes tēlotāja mākslas augstskola|Drēzdenes Tēlotājmākslas augstskola]] (''Hochschule für Bildende Künste Dresden'') un 1856. gadā dibinātā [[Kārļa Marias Vēbera mūzikas augstskola]] (''Hochschule für Musik Carl Maria von Weber Dresden''). Pilsētā atrodas [[Makša Planka biedrība]]s trīs institūti - šūnu bioloģijas un ģenētikas institūts, cietvielu ķīmijfizikas institūts un komplekso sistēmu fizikas institūts. Drēzdenē ir [[Fraunhofera biedrība]]s vienpadsmit iestādes un [[Leibnica asociācija]]s (''Leibniz-Gemeinschaft'') trīs institūti. [[Zempera Opera]] ir viens no pazīstamākajiem Vācijas operteātriem. Drēzdenē darbojas [[Drēzdenes filharmoniskais orķestris]] (''Dresdner Philharmonie'') un [[zēnu koris]] ''[[Dresdner Kreuzchor]]''. Drēzdenes Valsts mākslas kolekcijās (''Staatliche Kunstsammlungen Dresden'') ietilpst pazīstami mākslas muzeji. [[Cvigers|Cvingerā]] atrodas [[Vecmeistaru galerija]] (''Gemäldegalerie Alte Meister''), kur atrodas [[Rafaēls|Rafaēla]] («[[Siksta madonna]]»), [[Džordžone]]s («[[Dusošā Venēra]]»), divi [[Vermērs|Vermēra]] darbi, [[Ticiāns|Ticiāna]], [[Rembrants|Renbranta]], [[Rubenss|Rubensa]] un citu meistaru gleznas. [[Jauno meistaru galerija|Jauno meistaru galerijā]] (''Galerie Neue Meister'') atrodas [[Oto Dikss|Diksa]], [[Edgars Degā|Degā]], [[Vincents van Gogs|van Goga]], [[Pols Gogens|Gogēna]], [[Klods Monē|Monē]] darbi. ''[[Grünes Gewölbe]]'' ir viens no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā. Drēzdenē atrodas arī [[Bundesvēra Militārās vēstures muzejs]] (''Militärhistorisches Museum der Bundeswehr''). == Cilvēki == Drēzdene ir daudzu Saksijas karaļu, kūrfirstu un augstmaņu (to skaitā [[Alberts (Saksija)|Alberta]], [[Augusts II Stiprais|Augusta II]], [[Augusts III Saksis|Augusta III]], [[Frīdrihs Augusts I Vetīns|Frīdriha Augusta I]], [[Johans (Saksija)|Johana]], [[Kārlis Kristians Jozefs|Kārļa Kristiana Jozefa]], [[Saksijas Marija Amālija|Saksijas Marijas Amālijas]], [[Saksijas Marija Jozefa|Saksijas Marijas Jozefas]]) dzimtā pilsēta. Tāpat Drēzdenē dzimuši diriģents [[Hanss fon Bīlovs]] (''Hans von Bülow'', 1830-1894), brāļu draudžu pamatlicējs [[Nikolajs fon Cincendorfs]] (''Nikolaus von Zinzendorf'', 1700-1760), rakstnieks [[Ērihs Kestners]] (''Erich Kästner'', 1899-1974), kara noziedzniece [[Ilze Koha]] (''Ilse Koch'', 1906-1967), Krievijas politiķis [[Georgijs Ļvovs]] (''Георгий Евгеньевич Львов'', 1861-1925), arheoloģe [[Marija Reihe]] (''Maria Reiche'', 1903–1998), mākslinieks [[Gerhards Rihters]] (''Gerhard Richter'', 1932), Krievijas politiķis [[Pjotrs Stolipins]] (''Пётр Аркадьевич Столыпин'', 1862-1911), futbola treneris [[Helmuts Šēns]] (''Helmut Schön'', 1915-1996) un futbolists [[Matiass Zammers]] (''Matthias Sammer'', 1967). Ar Drēzdenes pilsētu ir saistīta mūziķu [[Rihards Štrauss|Riharda Štrausa]] (''Richard Strauss'', 1864-1949), [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] (''Richard Wagner'', 1813-1883) un [[Kārlis Marija Vēbers|Kārļa Marijas Vēbera]] (''Carl Maria von Weber'', 1786-1826) darbība, [[Zempera Opera|Zempera Operā]] notika Vāgnera operu "[[Rienci]]" (1842. gadā), "[[Klīstošais holandietis]]" (1843. gadā) un "[[Tanheizers]]" (1844. gadā) pirmizrādes. Drēzdenē darbojušies mākslinieki [[Ernsts Ludvigs Kirhners]] (''Ernst Ludwig Kirchner'', 1880-1938), [[Oto Dikss]] (''Otto Dix'', 1891-1969), [[Oskars Kokoška]] (''Oskar Kokoschka'', 1886-1980). == Galerija == <gallery> Image:Dresden Augustusbrücke Altstadt 1900.jpg|Drēzdene 1900. gadā Image:Brühlscheterrasse01.jpg|Brīla terase ar nepabeigto Dievmātes baznīcu Image:Dresden-Zwinger.courtyard.04.JPG|Cvingers Image:Semperoper Dresden.jpg|Zempera Opera Image:Dresden-Frauenkirche-night.jpg|Drēzdenes Dievmātes baznīca Image:Blaueswunder01.jpg|tilts "Zilais Brīnums" Image:Dresden-Altstadt von der Marienbruecke-II.jpg|Drēzdene naktī Image:Dresden-Schloss.and.Dom.JPG|[[Drēzdenes pils]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.dresden.de/ Oficiālā pilsētas mājaslapa] * [http://www.dresden.info/ Dresden.info] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saksijas pilsētas]] [[Kategorija:Saksijas administratīvais iedalījums]] f24qeq0cd64v83lgiye4se634j18j59 0 6135 3669740 3490760 2022-08-13T08:14:02Z 213.226.141.145 wikitext text/x-wiki {{Karš}} '''Karš''' ir plašs [[konflikts|konflikta]] stāvoklis starp [[valsts|valstīm]], [[organizācija|organizācijām]] vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo [[vardarbība|vardarbīga]], [[fiziskais spēks|fiziska spēka]] pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret [[civiliedzīvotājs|civiliedzīvotājiem]]. Karš ir pretējs [[miers|mieram]], kas savukārt nozīmē kara neesamību. Karš var būt norisināties vienā vai vairākos [[karadarbības teātris|karadarbības teātros]]. Bieži kara gaitā notiek vairākas [[militārā kampaņa|kampaņas]]. Atsevišķu kampaņas sastāvdaļu konkrētā vietā sauc par [[kauja|kauju]]. Karš starp valstīm bieži sākas ar [[kara pieteikšana|kara pieteikšanu]], tomēr [[pilsoņu karš|pilsoņu kara]] gadījumā parasti tas tā nav. Karadarbības vešanu reglamentē [[starptautisks līgums|starptautiski līgumi]], no kuriem pazīstamākās ir [[Ženēvas konvencijas]], tomēr dažkārt tās tiek pārkāptas. == Vēsture == Karadarbība tradicionāli ir bijusi bruņota karojošo pušu darbība uz [[sauszeme]]s. Tās rezultātā tiek [[okupācija|okupētas]] vai aizstāvētas konkrētas teritorijas. Aizvēsturiskajos karos, kas norisinājās [[akmens laikmets|akmens]], [[bronzas laikmets|bronzas]] un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetos]], ieroči bija primitīvi. Tie galvenokārt bija [[šķēps|šķēpi]] un [[cirvis|cirvji]], kurus izmantoja pirms vismaz 35 tūkstošiem gadu. No [[alu zīmējums|alu zīmējumiem]] ir konstatēts, ka šajā laikā cilvēku ciltis viena otrai regulāri arī uzbruka. Tās bija atsevišķas [[kauja]]s. Liecības par liela mēroga kariem šajā laikā nav atrastas. [[Senie laiki|Senajos laikos]] parādījās [[zobens|zobeni]], kā arī sāka izmantot [[zirgs|zirgus]], lai ātrāk pārvietos kaujas laikā. [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] tika izgudroti arī [[kaujas rati]], kas ātri izplatījās arī Eiropā. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tika ieviestas [[bruņas]]. Karadarbība stipri izmainījās [[14. gadsimts|14. gadsimtā]], kad tika izgudrots [[šaujampulveris]] un karos sāka izmantot [[šaujamierocis|šaujamieročus]]. 20. gadsimta sākumā sāka izmantot [[bruņutehnika|bruņutehniku]], īpaši [[tanks|tankus]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sāka izmantot [[lidmašīna]]s. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā tika izmantoti pirmie [[kodolieroči]] — [[Amerikas Savienotās Valstis]] nometa [[atombumba]]s uz [[Japāna]]s pilsētām [[Hirosima|Hirosimu]] un [[Nagasaki]]. == Kara ētika == Mūsdienās karš tiek uzskatīts par nevēlamu, [[morāle|morāli]] nepieņemamu darbību. No otras puses skatoties, daudzi uzskata, ka [[bruņošanās]] ir nepieciešama kaut vai tāpēc, lai kara gadījumā varētu aizstāvēt valsti vai citas vērtības. Politisku kustību, kas nosoda karus un cīnās pret to sākšanos, sauc par [[pacifisms|pacifismu]]. Viens no slavenākajiem pacifistiem pasaulē ir [[Mohandāss Karamčands Gandijs]]. Kara [[ētika]] ļauj [[pamiers|pamiera]] laikā pretinieka pusei [[apbedīšana|apbedīt]] kaujas laukā kritušos. == Kara cēloņi == Bieži kara cēloni ir visai grūti konstatēt. Tie var būt reliģiski, ekonomiski ideoloģiski strīdi. Parasti kara [[leģitimitāte]]i kāda no pusēm izvēlas kādu iemeslu. Pusi, kura izraisa karu, mēdz dēvēt par [[agresors|agresoru]], tomēr arī agresora definēšana bieži sagādā grūtības. == Lielākie kari pēc mirušo skaita == * [[Otrais pasaules karš]] (1939—1945) — miruši 60—72 miljoni * [[Aņši nemieri]] Ķīnā (755—763) — miruši 36 miljoni * [[Mongoļu impērija]]s iekarojumi (13. gadsimts) — miruši 30—60 miljoni * [[Cjinu dinastija]]s kari ar [[Minu dinastija|Minu dinastiju]] Ķīnā (1616—1662) — miruši 25 miljoni * [[Pirmais pasaules karš]] (1914—1918) — miruši 20 miljoni == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ētika]] [[Kategorija:Karš| ]] qg6d5xaijinzyjaio06m57gfmfzomzg 3669746 3669740 2022-08-13T08:30:21Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/213.226.141.145|213.226.141.145]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus wikitext text/x-wiki {{Karš}} '''Karš''' ir plašs [[konflikts|konflikta]] stāvoklis starp [[valsts|valstīm]], [[organizācija|organizācijām]] vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo [[vardarbība|vardarbīga]], [[fiziskais spēks|fiziska spēka]] pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret [[civiliedzīvotājs|civiliedzīvotājiem]]. Karš ir pretējs [[miers|mieram]], kas savukārt nozīmē kara neesamību. Karš var būt norisināties vienā vai vairākos [[karadarbības teātris|karadarbības teātros]]. Bieži kara gaitā notiek vairākas [[militārā kampaņa|kampaņas]]. Atsevišķu kampaņas sastāvdaļu konkrētā vietā sauc par [[kauja|kauju]]. Karš starp valstīm bieži sākas ar [[kara pieteikšana|kara pieteikšanu]], tomēr [[pilsoņu karš|pilsoņu kara]] gadījumā parasti tas tā nav. Karadarbības vešanu reglamentē [[starptautisks līgums|starptautiski līgumi]], no kuriem pazīstamākās ir [[Ženēvas konvencijas]], tomēr dažkārt tās tiek pārkāptas. == Vēsture == Karadarbība tradicionāli ir bijusi bruņota karojošo pušu darbība uz [[sauszeme]]s. Tās rezultātā tiek [[okupācija|okupētas]] vai aizstāvētas konkrētas teritorijas. Aizvēsturiskajos karos, kas norisinājās [[akmens laikmets|akmens]], [[bronzas laikmets|bronzas]] un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetos]], ieroči bija primitīvi. Tie galvenokārt bija [[šķēps|šķēpi]] un [[cirvis|cirvji]], kurus izmantoja pirms vismaz 35 tūkstošiem gadu. No [[alu zīmējums|alu zīmējumiem]] ir konstatēts, ka šajā laikā cilvēku ciltis viena otrai regulāri arī uzbruka. Tās bija atsevišķas [[kauja]]s. Liecības par liela mēroga kariem šajā laikā nav atrastas. [[Senie laiki|Senajos laikos]] parādījās [[zobens|zobeni]], kā arī sāka izmantot [[zirgs|zirgus]], lai ātrāk pārvietos kaujas laikā. [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] tika izgudroti arī [[kaujas rati]], kas ātri izplatījās arī Eiropā. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tika ieviestas [[bruņas]]. Karadarbība stipri izmainījās [[14. gadsimts|14. gadsimtā]], kad tika izgudrots [[šaujampulveris]] un karos sāka izmantot [[šaujamierocis|šaujamieročus]]. 20. gadsimta sākumā sāka izmantot [[bruņutehnika|bruņutehniku]], īpaši [[tanks|tankus]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sāka izmantot [[lidmašīna]]s. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā tika izmantoti pirmie [[kodolieroči]] — [[Amerikas Savienotās Valstis]] nometa [[atombumba]]s uz [[Japāna]]s pilsētām [[Hirosima|Hirosimu]] un [[Nagasaki]]. == Kara ētika == Mūsdienās karš tiek uzskatīts par nevēlamu, [[morāle|morāli]] nepieņemamu darbību. No otras puses skatoties, daudzi uzskata, ka [[bruņošanās]] ir nepieciešama kaut vai tāpēc, lai kara gadījumā varētu aizstāvēt valsti vai citas vērtības. Politisku kustību, kas nosoda karus un cīnās pret to sākšanos, sauc par [[pacifisms|pacifismu]]. Viens no slavenākajiem pacifistiem pasaulē ir [[Mohandāss Karamčands Gandijs]]. Kara [[ētika]] ļauj [[pamiers|pamiera]] laikā pretinieka pusei [[apbedīšana|apbedīt]] kaujas laukā kritušos. == Kara cēloņi == Bieži kara cēloni ir visai grūti konstatēt. Tie var būt teritoriāli, reliģiski, ekonomiski vai ideoloģiski strīdi. Parasti kara [[leģitimitāte]]i kāda no pusēm izvēlas kādu iemeslu. Pusi, kura izraisa karu, mēdz dēvēt par [[agresors|agresoru]], tomēr arī agresora definēšana bieži sagādā grūtības. == Lielākie kari pēc mirušo skaita == * [[Otrais pasaules karš]] (1939—1945) — miruši 60—72 miljoni * [[Aņši nemieri]] Ķīnā (755—763) — miruši 36 miljoni * [[Mongoļu impērija]]s iekarojumi (13. gadsimts) — miruši 30—60 miljoni * [[Cjinu dinastija]]s kari ar [[Minu dinastija|Minu dinastiju]] Ķīnā (1616—1662) — miruši 25 miljoni * [[Pirmais pasaules karš]] (1914—1918) — miruši 20 miljoni == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ētika]] [[Kategorija:Karš| ]] 9af2t732a9kzx2jrydz0ciuy5sac221 0 11439 3669530 3563975 2022-08-12T15:17:33Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Vladimirs Buzajevs | vārds_orģ =''Владимир Викторович Бузаев'' | attēls =Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs.jpg | mazs_att = | apraksts =Vladimirs Buzajevs 2006. gadā | amats =Saeimas deputāts | term_sākums =2002 | term_beigas =2010 | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati ={{dzimšanas datums un vecums|1951|10|8|}} | dzim_vieta ={{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Brjanskas apgabals|Žukovka|td=Krievija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[krievi|krievs]] | partija =[[Līdztiesība]] <small>(1993-2007)</small><br />[[PCTVL]]<br />[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] | dzīvesb = | profesija =[[ģeologs]] | alma_mater =[[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vladimirs Buzajevs''' ({{val-ru|Владимир Викторович Бузаев}}; dzimis {{dat|1951|10|8|}}, [[Žukovka|Žukovkā]], [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]], [[Krievijas PFSR]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[ģeologs]], [[politika|politiķis]] un publicists, [[8. Saeima]]s un [[9. Saeima]]s deputāts no [[PCTVL]]. Tehnisko zinātņu kandidāts, [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja]]s līdzpriekšsēdētājs. [[Rīgas dome]]s deputāts (2020). == Dzīvesgājums == Dzimis [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] [[Krievijas PFSR]]. 1973. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, strādāja par [[ģeoloģija|ģeologu]] un [[ģeofizika|ģeofiziķi]]. 1982. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju hidroģeoloģijā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s strādāja Valsts Ģeoloģijas dienestā. === Politiskā darbība === 1989. gadā ievēlēts par [[Rīgas dome|Rīgas tautas deputātu padomē]], darbojās [[Interfronte|Interfrontē]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-ieveleto-pctvl-parstavju-biografijas.d?id=4148234 Saeimā ievēlēto PCTVL pārstāvju biogrāfijas] delfi.lv</ref> 1993. gadā V. Buzajevs parakstīja uzsaukumu par Latvijas nepilsoņu organizācijas dibināšanu un bija partijas „[[Līdztiesība]]” dibinātāju skaitā, bija [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja]]s līdzpriekšsēdētājs (1994-2001). 1998. gadā sāka strādāt par [[Saeima]]s deputāta palīgu. 2000. gadā V. Buzajevs [[naturalizācija]]s ceļā ieguva Latvijas pilsonību, 2001. gadā tika ievēlēts par "Līdztiesības" priekšsēdētāju (palika amatā līdz 2007. gadam), kā arī tika [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] par [[Rīgas dome]]s deputātu. Domē viņš vadīja [[PCTVL]] frakciju. 2002. gadā V. Buzajevu no PCTVL saraksta [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[8. Saeima]]s deputātu. Saeimā viņš bieži iesaistījās diskusijās ar citu frakciju pārstāvjiem un konfliktos ar Saeimas sēžu vadītājiem.<ref>[http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=14817096&ndate=1151442000&categoryID=193 Vislielākais runātājs Saeimā ir Vladimirs Buzajevs] Delfi.lv (28.06.08.)</ref> 2004. gadā par Saeimas kārtības ruļļa neievērošanu viņu uz vairākām sēdēm atstādināja no līdzdalības parlamenta darbā. 2006. gadā [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]]. PCTVL 4. kongresā ievēlēts par partijas domes priekšsēdētāju. 2008. gadā V. Buzajevs pārstāvēja N. Andrejevu [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]s Lielās palātas sēdē (spriedums Andrejevas labā 2009. gadā). 2010. gada [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] PCTVL saraksts neguva vēlētāju atbalstu un V. Buzajevs zaudēja Saeimas deputāta mandātu. 2012. gadā ievēlēts par LCK līdzpriekšsēdētāju. 2014. gadā nesekmīgi kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Krievu savienība]]s saraksta. 2018. gada rudenī kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], taču Latvijas Krievu savienība netika ievēlēta Saeimā. V. Buzajevs kandidēja arī [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts Rīgas domē. == Darbi == * ''Неграждане Латвии'' (2007, [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņi]]). * ''Citizens of a non-existent state'' (2008, 2011, līdzautors) * ''Современная европейская этнократия: Нарушение прав национальных меньшинств в Эстонии и Латвии'' (2009, kopā ar I. Ņikiforovu: Mūsdienu Eiropas etnokrātija: nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpšana Igaunijā un Latvijā, {{ISBN|978-5-9990-0002-6}}) * ''Как выживают русских'' (2010, Kā izspiež krievus). * ''Правовое положение русскоязычного меньшинства в Латвии'' (2012, Krievvalodīgās minoritātes tiesiskais stāvoklis Latvijā) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rusojuz.lv/lv/vladimirs-buzajevs-valdes-loceklis/ CV]{{Novecojusi saite}} LKS mājaslapa * Brošūra [http://zapchel.lv/lv/party/Vizitkartes/Regionalas-nodalas/?Card=66 Latvijas nepilsoņi]{{Novecojusi saite}}, krieviski * Buzajeva raksti: ** [https://web.archive.org/web/20180207182748/http://www.rusojuz.lv/lv/wethink/24198-/ "Kalvīša valdības impotence"], ** [https://web.archive.org/web/20180207183013/http://www.rusojuz.lv/lv/wethink/24190-/ "Aivars Endziņš: starp Ribentropu un Molotovu"], ** [https://web.archive.org/web/20180207182032/http://www.rusojuz.lv/lv/wethink/24086-/ "Nauda nenes laimi"] * Orlovs E. [https://web.archive.org/web/20070927023144/http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/20676 Ietiepīgais «kreisais» Vladimirs Buzajevs]"Rīgas Balss", 21.05.2004 {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{Rīgas dome 2020}} {{Rīgas dome 2001}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Buzajevs, Vladimirs}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Brjanskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:"Līdztiesības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Krievu savienības politiķi]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] blxsoz4rw6xa9413hymvz6sxn67zsyn 10 15425 3669676 3669404 2022-08-13T03:05:09Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pus miljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus. <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 7e7ckrgr5672qw7v2nrj4x3y96xtsox 3669741 3669676 2022-08-13T08:18:25Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pus miljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus. <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 35fv9gm7tg4o8mn6hrmck07xmhn8a59 3669777 3669741 2022-08-13T10:13:52Z Spnq 103627 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pus miljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus. <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? m7eg4jqs4nj76yjr2b5vj7b4ye4qket 0 15555 3669529 2955995 2022-08-12T15:10:34Z Amherst99 10592 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Liquid oxygen in a beaker 4.jpg|thumb|Šķidrais skābeklis mērglāzē]] '''Šķidrais skābeklis''', arī '''''LOX''''' (no {{val|en|'''l'''iquid '''ox'''ygen}}) ir [[skābeklis|skābekļa]] šķidrā forma. Tas ir gaiši zilā krāsā un ir [[paramagnētisms|paramagnētisks]]. Blīvums — 1140 kg/m³, un tas ir vidēji kriogēnisks ([[sasalšanas temperatūra]]: −219 °C, [[viršanas temperatūra]]: −183 °C). Šķidro skābekli plaši lieto [[rūpniecība|rūpniecībā]] un [[medicīna|medicīnā]]. Šķidro skābekli iegūst no [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] skābekļa ar daļēju [[destilēšana|destilēšanu]]. == Izmantošana == Šķidrais skābeklis ir visbiežāk lietojamais oksidētājs [[nesējraķete|kosmiskajās nesējraķetēs]] kopā ar [[šķidrais ūdeņradis|šķidro ūdeņradi]] vai [[petroleja|petroleju]]. Šķidro skābekli izmantoja pirmajās [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|starpkontinentālajās ballistiskajās raķetēs]], tomēr šādam lietojumam oksidētājs izrādījās nepraktisks, jo tā kriogēno īpašību un iztvaikošanas dēļ ar šķidro skābekli uzpildītu raķeti ir grūti ilgstoši uzglabāt. Šķidro skābekli arī izmanto [[sprāgstvielas|sprāgstvielu]] izgatavošanā. {{ķīmija-aizmetnis}} [[Kategorija:Raķešdegviela]] [[Kategorija:Skābeklis]] 8o1as15xj52bi280887nodt14m8g7jt 0 19178 3669621 3605366 2022-08-12T20:08:25Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|valsti|Maķedonija|Maķedonija}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Република Северна Македонија''<br />''Republika e Maqedonisë së Veriut'' | pilnais_valsts_nosaukums = Ziemeļmaķedonijas Republika | valsts_nosaukums = Ziemeļmaķedonija | karoga_attēls = Flag of the Republic of Macedonia.svg|125px | karoga_nosaukums = Ziemeļmaķedonijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of North Macedonia.svg|125px | ģerboņa_nosaukums = Ziemeļmaķedonijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 105px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Denes nad Makedonija|Денес Над Македонија]]'' | kartes_attēls = Europe location MKD.png|275px | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Skopje]] | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[maķedoniešu valoda]],<br />[[albāņu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Parlamentāra sistēma|Parlamentāra demokrātija]] | valsts_galvas_tituls = [[Prezidents]] | valsts_galva = [[Stevo Pendarovskis]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Dimitars Kovačevskis]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = No [[Dienvidslāvija]]s | dibināta = | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{dat|1991|9|8}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta | neatkarības_datums2 = {{dat|1993|4|8}} | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 25 713 | platība_rangs = 148. | procenti_ūdens = 1,9 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2009 | iedzīvotāju_skaits = 2 114 550 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 142. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 82,2 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 113. | IKP_PPP = $9108 milj. | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = 20. | IKP_PPP_per_capita = $4431 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Denars]]/MKD | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]+1 | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]+1 | utc_offset_DST = +3 | domēns = [[.mk]] | tālsarunu_kods = 389 | piezīme1 = | piezīme2 = | piezīme3 = | piezīme4 = | piezīme5 = | iso_kods_num = 807 | iso_kods_alfa2 = MK | iso_kods_alfa3 = MKD }} '''Ziemeļmaķedonijas Republika''',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://vestnesis.lv/op/2018/218.9 |author= Valsts Valodas Centrs |title= Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā |publisher= Latvijas Vēstnesis |date= 2018. gada 31. oktobris |accessdate= 2019. gada 14. februārī}}</ref> arī '''Ziemeļu Maķedonija''' ({{val|mk|Република Северна Македонија}}),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://bnn.lv/griekija-makedonija-vienojas-par-abam-pienemamu-balkanu-valsts-nosaukumu-286581 |title= Grieķija un Maķedonija vienojas par abām pieņemamu Balkānu valsts nosaukumu |publisher= bnn.lv |date= 2018. gada 13. jūnijs |accessdate= 2019. gada 15. febrārī}}</ref><ref>[https://www.1188.lv/iesaka/padomi/top-celojumu-galamerki-2020-gada-1943 1188: TOP ceļojumu galamērķi 2020. gadā]</ref><ref>[https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/pielikumi/eb_gripa_2020_gada_10._nedela.pdf SPKC: EPIDEMIOLOĢIJAS BIĻETENS, 9. lpp.]</ref><ref>[https://airbalticcard.com/lv/konfigurejiet-savu-esim/ Air Baltic Card: Konfigurējiet savu eSIM, Zona B]</ref><ref>[https://rub.lv/nosledzies-esf-projekts-par-darbinieku-izglitosanu/ Rīgas Uzņemēju biedrība: Noslēdzies ESF projekts par darbinieku izglītošanu]</ref> ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]. Ziemeļmaķedonija aizņem aptuveni 38% no vēsturiskā [[Maķedonija (reģions)|Maķedonijas reģiona]] platības. Robežojas ar [[Grieķija|Grieķiju]] dienvidos, [[Bulgārija|Bulgāriju]] austrumos, [[Serbija|Serbiju]] un [[Kosova|Kosovu]] ziemeļos un [[Albānija|Albāniju]] rietumos. Tā ir [[iekšzemes valsts]]. Valsts reljefs lielākoties ir kalnains: tajā ir 16 virsotnes, kas augstākas par 2000 metriem, kā arī vairāk nekā 50 ezeri. Valsts galvaspilsēta ir [[Skopje]] ar 544 086 iedzīvotājiem (2015). Citas lielākās pilsētas ir [[Bitola]], [[Kumanova]], [[Prilepa]], [[Tetova]], [[Velesa]], [[Ohrida]] un [[Gostivara]]. Valsts platība ir 25 713 kvadrātkilometri un tajā dzīvo ap 2 114 550 iedzīvotāju (2009), no kuriem lielākā daļa ir [[maķedonieši]]. Valsts oficiālā valoda ir [[maķedoniešu valoda]], bet nacionālā valūta ir [[denars]]. Valsts ir viena no bijušajām [[Dienvidslāvija]]s republikām, kas pasludināja neatkarību 1991. gadā kā '''Maķedonijas Republika'''. 1993. gadā Maķedonijas Republika kļuva par [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s locekli, bet valsts nosaukuma strīda dēļ ar [[Grieķija|Grieķiju]] tā tika uzņemta ANO kā '''Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija''' ({{val|en|FYROM}}). Kopš 2005. gada decembra tā ir arī [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts. 2019. gada 6. februārī Maķedonija parakstīja vienošanās protokolu par pievienošanos [[NATO]]<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/makedonija-paraksta-vienosanas-protokolu-ar-nato.a308536/ Maķedonija paraksta vienošanās protokolu ar NATO] lsm.lv 2019. gada 6. februārī</ref> 2019. gada 12. februārī tā nomainīja Grieķijas apstrīdēto valsts nosaukumu uz '''Ziemeļmaķedonijas Republika'''. {{dat|2020|3|27||bez}} valsts oficiāli iestājās NATO, kļūstot par organizācijas 30. dalībvalsti.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ziemeļmaķedonija oficiāli kļūst par NATO dalībvalsti |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ziemelmakedonija-oficiali-klust-par-nato-dalibvalsti.a353633/ |accessdate={{dat|2020|3|28||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|3|27||bez}}}}</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|Maķedonijas vēsture|Maķedonijas nosaukuma strīds}} Vēsturiskā [[Maķedonija (reģions)|Maķedonija]] ir ar [[Senie grieķi|senajiem grieķiem]] saistīts reģions, kas mūsdienās aptver daļu Grieķijas, daļu Ziemeļmaķedonijas, daļu Bulgārijas un nelielas teritorijas Albānijā, Serbijā un Kosovā. Mūsdienu [[Dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu valodu grupas]] [[maķedoniešu valoda]] dažādos laikos tikusi klasificēta kā [[Bulgāru valoda|bulgāru valodā]] ietilpstošs dialektu kopums. [[Balkānu kari|Balkānu karu]] laikā Bulgārija (1912), pēc tam Serbija (1913) ieņēma [[Senā Maķedonija|Senās Maķedonijas]] teritoriju, kas pirms tam bija [[Osmaņu impērija]]s pārvaldē. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā to atkal ieņēma Bulgārija, bet pēc kara beigām ieguva [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika]]. Tās sastāvā 1946. gadā tika nodibināta Maķedonijas Tautas Republika. Jau Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (DSFR) laikā Grieķija bažījās, ka DSFR varētu mēģināt "apvienot" Dienvidslāvijas sastāvā esošo Maķedoniju ar Grieķijas sastāvā esošo Senās Maķedonijas daļu. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma Grieķija pieprasīja Maķedonijas Republikai mainīt savu nosaukumu, tika izdarīti mēģinājumi panākt vienošanos par pagaidu nosaukumu — "Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija". Grieķijas valdība pauda, ka izmantos veto tiesības pret Maķedonijas iestāšanos [[Eiropas Savienība|ES]] vai [[NATO]], ja netiks panākta vienošanās par nosaukuma maiņu.<ref>"[http://setimes.com/cocoon/setimes/xhtml/en_GB/newsbriefs/setimes/newsbriefs/2007/09/07/nb-06 Southeast European Times]". ''Greece to veto Macedonia's EU, NATO bids if name issue not resolved.''</ref> 2018. gadā Maķedonija panāca vienošanos ar [[Grieķija|Grieķiju]], ka turpmāk tās oficiālais nosaukums būs Ziemeļmaķedonijas Republika, kas oficiāli stājās spēkā 2019. gada 12. februārī. == Ģeogrāfija == Valsti iekļauj un šķērso kalnu grēdas ar atzarojumiem — [[Šara kalni]] rietumos, [[Pirins|Pirina]] kalni austrumos un [[Crna Gora]] ziemeļos.<ref>[https://www.britannica.com/place/North-Macedonia Britannica: North Macedonia]</ref> Valsts augstākais punkts ir [[Korabs]] (2764 m vjl), kas atrodas starp Kosovu, Albāniju un Maķedoniju, tā iezīmējot šo trīs robežu krustpunktu. Valsti no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem divās daļās tekot sadala [[Vardara]]s upe. Tā caur Grieķiju ietek [[Egejas jūra|Egejas jūrā]], tomēr ir pārāk sekla, lai varētu tikt izmantota nopietnai kuģošanai. Valsts dienvidrietumos atrodas divas lielākās ūdenstilpes: [[Ohridas ezers|Ohridas]] un [[Prespas ezers]]. Cauri Ziemeļmaķedomnijai no Grieķijas uz Serbiju iet dzelzceļa līnija un autoceļš, savukārt Skopjē atrodas starptautiskā lidosta. Netālu no galvaspilsētas Skopjes atrodas hroma rūdas raktuves. Maķedoniju apdraud seismiskās aktivitātes — uz dienvidiem no Maķedonijas atrodas Eirāzijas — Āfrikas plātņu sadursmes zona, 1963. gadā Skopji izpostīja zemestrīce. Maķedonijā nokrišņu daudzums ir līdzīgs Latvijai, tomēr tā atrodas vairāk uz dienvidiem, kādēļ vidējā gada temperatūra ir vismaz par 5 grādiem augstāka. Maķedonija atrodas uz mērenās un subtropu joslas robežas, valsti galvenokārt klāj skujkoki un podzolētā augsne. == Iedzīvotāji == Daudz iedzīvotāju dzīvo laukos. Rakstība — [[kirilica]] un [[latīņu alfabēts]]. Iedzīvotāju skaita pieaugums — 2% gadā. Automašīnu skaits ~75 uz 1000 iedzīvotājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Ziemeļmaķedonijas pilsētu uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://makedonija.name/ Macedonia Info] * [http://www.travel2macedonia.com.mk/ Travel2Macedonia — Traveling & tourism portal] {{Eiropa}} {{NATO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonija| ]] 0qt9kury0cjr2mf644ynzgqdobdii2s 0 22252 3669692 3669418 2022-08-13T06:04:30Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mandalaja | native_name = မန္တလေးမ္ရုိ့ | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = File:Mandalay street.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | pushpin_map = Mjanma | pushpin_label_position = | latd = 21 | latm = 58 | lats = 30 | latNS = N | longd = 96 | longm = 5 | longs = 0 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Mjanma}}''' | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Mandalajas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 163.84 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 22 | population_footnotes = | population_total = 1726889 | population_as_of = {{dat|2014|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = | footnotes = }} '''Mandalaja''' ({{val-my|မန္တလေးမ္ရုိ့}}, {{val-en|Mandalay}}) ir pilsēta [[Mjanma]]s centrālajā daļā pie [[Iravadi]] upes. Otrā lielākā Mjanmas pilsēta, [[Mandalajas apgabals|Mandalajas apgabala]] centrs un pēdējā pirmskoloniālā laika Mjanmas galvaspilsēta. Mandalajas cietoksnis izpostīts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tomēr pēc kara atjaunots. == Kutodavas pagoda == [[File:Mandalay-Kuthodaw-76-Pagode-gje.jpg|thumb|upright=1.4|Kutodavas pagoda ar baltām stupām, kurās ievietotas atsevišķas budisma Pāli kanona plāksnes.]] Mandalaja ir Mjanmas [[budisms|budisma]] centrs. Tajā atrodas vairāk nekā 700 [[pagoda|pagodu]]. Kutodavas pagodā (''Kuthodaw Pagoda'') atrodas t.s. "budistu bībele" - 729 akmens plāksnes, kurā iegravēts viss budisma [[Pāli kanons]]. Katra plāksne ievietota atsevišķā [[stupa|stupā]]. == Vēsture == Pilsētu 1859. gada 23. maijā dibināja Birmas karalis [[Mindons]] un tā bija Birmas galvaspilsēta līdz 1885. gadam. [[Trešais Birmas karš|Trešā Birmas kara]] laikā to ieņēma [[Lielbritānija|britu]] karaspēks, un tā kļuva par [[Augšbirma]]s adminstratīvo centru. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cauri pilsētai gāja stratēģiski svarīgs ceļš, pa kuru [[Lielbritānija|briti]] apgādāja [[Ķīna]]s valdības karaspēku. Lai pārtrauktu preču piegādi, 1942. gada 2. maijā Mandalaju ieņēma [[Japāna|japāņu]] atbalstītā [[Birmas Neatkarības armija]]. Briti bombardēja pilsētu, nopostot Mandalejas cietoksni, tomēr ieņēma to tikai 1945. gada martā. == Bilžu galerija == <br><gallery class=center caption="Mandalaja - Mandalay - မန္တလေးမြို့"> Mandalay Fort Wall.jpg|thumb|250px|Mandalajas cietokšņa mūris Mandalay-Kuthodaw-58-Stupas-gje.jpg|Kutodavas pagoda Mandalay-Shwe Inn Bin-10-gje.jpg Mandalay-Shwe Inn Bin-66-Brunnen-gje.jpg Mandalay-Waisenhaus-10-Kinder-gje.jpg Mandalay-Sein Myint Tapestry-16-Wandteppich-gje.jpg Mandalay-Goldschlaeger-04-gje.jpg Mandalay-Markt-42-Gasflaschen-gje.jpg Mandalay-Transport-66-gje.jpg Mandalay-Tankstelle-04-gje.jpg </gallery> {{Āzija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mjanmas pilsētas]] 2v5hjqbdonv5webcj6cfsnmpgzjx8u4 3669693 3669692 2022-08-13T06:05:30Z Pirags 3757 /* Kutodavas pagoda */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mandalaja | native_name = မန္တလေးမ္ရုိ့ | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = File:Mandalay street.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | pushpin_map = Mjanma | pushpin_label_position = | latd = 21 | latm = 58 | lats = 30 | latNS = N | longd = 96 | longm = 5 | longs = 0 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Mjanma}}''' | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Mandalajas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 163.84 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 22 | population_footnotes = | population_total = 1726889 | population_as_of = {{dat|2014|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = | footnotes = }} '''Mandalaja''' ({{val-my|မန္တလေးမ္ရုိ့}}, {{val-en|Mandalay}}) ir pilsēta [[Mjanma]]s centrālajā daļā pie [[Iravadi]] upes. Otrā lielākā Mjanmas pilsēta, [[Mandalajas apgabals|Mandalajas apgabala]] centrs un pēdējā pirmskoloniālā laika Mjanmas galvaspilsēta. Mandalajas cietoksnis izpostīts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tomēr pēc kara atjaunots. == Kutodavas pagoda == [[File:Mandalay-Kuthodaw-76-Pagode-gje.jpg|thumb|left|Kutodavas pagoda ar baltām stupām, kurās ievietotas atsevišķas budisma Pāli kanona plāksnes.]] Mandalaja ir Mjanmas [[budisms|budisma]] centrs. Tajā atrodas vairāk nekā 700 [[pagoda|pagodu]]. Kutodavas pagodā (''Kuthodaw Pagoda'') atrodas t.s. "budistu bībele" - 729 akmens plāksnes, kurā iegravēts viss budisma [[Pāli kanons]]. Katra plāksne ievietota atsevišķā [[stupa|stupā]]. == Vēsture == Pilsētu 1859. gada 23. maijā dibināja Birmas karalis [[Mindons]] un tā bija Birmas galvaspilsēta līdz 1885. gadam. [[Trešais Birmas karš|Trešā Birmas kara]] laikā to ieņēma [[Lielbritānija|britu]] karaspēks, un tā kļuva par [[Augšbirma]]s adminstratīvo centru. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cauri pilsētai gāja stratēģiski svarīgs ceļš, pa kuru [[Lielbritānija|briti]] apgādāja [[Ķīna]]s valdības karaspēku. Lai pārtrauktu preču piegādi, 1942. gada 2. maijā Mandalaju ieņēma [[Japāna|japāņu]] atbalstītā [[Birmas Neatkarības armija]]. Briti bombardēja pilsētu, nopostot Mandalejas cietoksni, tomēr ieņēma to tikai 1945. gada martā. == Bilžu galerija == <br><gallery class=center caption="Mandalaja - Mandalay - မန္တလေးမြို့"> Mandalay Fort Wall.jpg|thumb|250px|Mandalajas cietokšņa mūris Mandalay-Kuthodaw-58-Stupas-gje.jpg|Kutodavas pagoda Mandalay-Shwe Inn Bin-10-gje.jpg Mandalay-Shwe Inn Bin-66-Brunnen-gje.jpg Mandalay-Waisenhaus-10-Kinder-gje.jpg Mandalay-Sein Myint Tapestry-16-Wandteppich-gje.jpg Mandalay-Goldschlaeger-04-gje.jpg Mandalay-Markt-42-Gasflaschen-gje.jpg Mandalay-Transport-66-gje.jpg Mandalay-Tankstelle-04-gje.jpg </gallery> {{Āzija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mjanmas pilsētas]] bfs9bge4wtjilk4rk7qn8b8usjbnagk 3669694 3669693 2022-08-13T06:07:02Z Pirags 3757 /* Bilžu galerija */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mandalaja | native_name = မန္တလေးမ္ရုိ့ | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = File:Mandalay street.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | pushpin_map = Mjanma | pushpin_label_position = | latd = 21 | latm = 58 | lats = 30 | latNS = N | longd = 96 | longm = 5 | longs = 0 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Mjanma}}''' | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Mandalajas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 163.84 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 22 | population_footnotes = | population_total = 1726889 | population_as_of = {{dat|2014|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = | footnotes = }} '''Mandalaja''' ({{val-my|မန္တလေးမ္ရုိ့}}, {{val-en|Mandalay}}) ir pilsēta [[Mjanma]]s centrālajā daļā pie [[Iravadi]] upes. Otrā lielākā Mjanmas pilsēta, [[Mandalajas apgabals|Mandalajas apgabala]] centrs un pēdējā pirmskoloniālā laika Mjanmas galvaspilsēta. Mandalajas cietoksnis izpostīts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tomēr pēc kara atjaunots. == Kutodavas pagoda == [[File:Mandalay-Kuthodaw-76-Pagode-gje.jpg|thumb|left|Kutodavas pagoda ar baltām stupām, kurās ievietotas atsevišķas budisma Pāli kanona plāksnes.]] Mandalaja ir Mjanmas [[budisms|budisma]] centrs. Tajā atrodas vairāk nekā 700 [[pagoda|pagodu]]. Kutodavas pagodā (''Kuthodaw Pagoda'') atrodas t.s. "budistu bībele" - 729 akmens plāksnes, kurā iegravēts viss budisma [[Pāli kanons]]. Katra plāksne ievietota atsevišķā [[stupa|stupā]]. == Vēsture == Pilsētu 1859. gada 23. maijā dibināja Birmas karalis [[Mindons]] un tā bija Birmas galvaspilsēta līdz 1885. gadam. [[Trešais Birmas karš|Trešā Birmas kara]] laikā to ieņēma [[Lielbritānija|britu]] karaspēks, un tā kļuva par [[Augšbirma]]s adminstratīvo centru. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cauri pilsētai gāja stratēģiski svarīgs ceļš, pa kuru [[Lielbritānija|briti]] apgādāja [[Ķīna]]s valdības karaspēku. Lai pārtrauktu preču piegādi, 1942. gada 2. maijā Mandalaju ieņēma [[Japāna|japāņu]] atbalstītā [[Birmas Neatkarības armija]]. Briti bombardēja pilsētu, nopostot Mandalejas cietoksni, tomēr ieņēma to tikai 1945. gada martā. == Bilžu galerija == <br><gallery class=center caption="Mandalaja - Mandalay - မန္တလေးမြို့"> Mandalay Fort Wall.jpg|thumb|250px|Mandalajas cietokšņa mūris Mandalay-Kuthodaw-58-Stupas-gje.jpg|Kutodavas pagoda Mandalay-Shwe Inn Bin-10-gje.jpg Mandalay-Shwe Inn Bin-66-Brunnen-gje.jpg Mandalay-Waisenhaus-10-Kinder-gje.jpg Mandalay-Sein Myint Tapestry-16-Wandteppich-gje.jpg Mandalay-Goldschlaeger-04-gje.jpg Mandalay-Markt-42-Gasflaschen-gje.jpg Mandalay-Transport-66-gje.jpg Mandalay-Tankstelle-04-gje.jpg </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Āzija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mjanmas pilsētas]] 8yjqemu66l78f47qozw4b2q5m4yyq8o 0 24014 3669769 3628885 2022-08-13T09:17:05Z 213.226.141.145 wikitext text/x-wiki {{Vairāki attēli |total_width=350 |image1=JStalin Secretary general CCCP 1942.jpg |image2=Adolf Hitler cropped 2.jpg |footer=Divi no bēdīgi slavenākajiem 20. gadsimta totalitārajiem vadoņiem — [[PSKP Centrālā komiteja|PSKP Centrālās komitejas]] [[PSKP CK ģenerālsekretārs|ģenerālsekretārs]] [[Josifs Staļins]] (pa kreisi) un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[fīrers]] [[Ādolfs Hitlers]] (pa labi).}} '''Totalitārisms''' ir [[politiskā sistēma]], kurā [[valsts|valsti]] pārvalda bez sabiedrības līdzdalības, lēmumi totalitārismā tiek pieņemti bez saskaņošanas ar sabiedrības vairākumu; nozīmīgākās sociālās, ekonomiskās un politiskās darbības totalitārā režīmā kontrolē valsts. Tas ir diktatūras veids, kurā vara ierobežo cilvēku visās jomās. Diktatūras apstākļos vara pieder nelielam cilvēku lokam vai pat vienam cilvēkam. Raksturīgas pazīmes: * [[opozīcija]]s apspiešana, vispārējs [[Terorisms|terors]] kā valsts pārvaldes līdzeklis, vara tiek koncentrēta šauras grupas — [[kliķe]]s rokās, * visu dzīves jomu pakļaušana valsts un dominējošās [[ideoloģija]]s interesēm, * ilgstoši [[mobilizācija|mobilizēta]] sabiedrība, izmantojot vadonības kultu, masu kustības, propagandu u.c. līdzekļus, * agresīva, uz [[ekspansija|ekspansiju]] vērsta ārpolitika; * pilnīga kontrole pār sabiedrisko dzīvi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts pārvaldes formas]] beyyav2bsislrv7uyh088quwsodluff 3669772 3669769 2022-08-13T09:23:37Z Eremu1 102242 Atcēlu [[Special:Contributions/213.226.141.145|213.226.141.145]] ([[User talk:213.226.141.145|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3669769 - Man liekas, ka tās ir divas dažādas pazīmes. wikitext text/x-wiki {{Vairāki attēli |total_width=350 |image1=JStalin Secretary general CCCP 1942.jpg |image2=Adolf Hitler cropped 2.jpg |footer=Divi no bēdīgi slavenākajiem 20. gadsimta totalitārajiem vadoņiem — [[PSKP Centrālā komiteja|PSKP Centrālās komitejas]] [[PSKP CK ģenerālsekretārs|ģenerālsekretārs]] [[Josifs Staļins]] (pa kreisi) un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[fīrers]] [[Ādolfs Hitlers]] (pa labi).}} '''Totalitārisms''' ir [[politiskā sistēma]], kurā [[valsts|valsti]] pārvalda bez sabiedrības līdzdalības, lēmumi totalitārismā tiek pieņemti bez saskaņošanas ar sabiedrības vairākumu; nozīmīgākās sociālās, ekonomiskās un politiskās darbības totalitārā režīmā kontrolē valsts. Tas ir diktatūras veids, kurā vara ierobežo cilvēku visās jomās. Diktatūras apstākļos vara pieder nelielam cilvēku lokam vai pat vienam cilvēkam. Raksturīgas pazīmes: * valsts vara tiek koncentrēta šauras grupas — [[kliķe]]s rokās, * [[opozīcija]]s apspiešana, vispārējs [[Terorisms|terors]] kā valsts pārvaldes līdzeklis, * visu dzīves jomu pakļaušana valsts un dominējošās [[ideoloģija]]s interesēm, * ilgstoši [[mobilizācija|mobilizēta]] sabiedrība, izmantojot vadonības kultu, masu kustības, propagandu u.c. līdzekļus, * agresīva, uz [[ekspansija|ekspansiju]] vērsta ārpolitika; * pilnīga kontrole pār sabiedrisko dzīvi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts pārvaldes formas]] 33potwj1m6r5kdkt3126vhcr4i4gt3x 0 29566 3669513 3647688 2022-08-12T13:47:45Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Kolkas pagasts | karte = Kolkas pagasts location Latvia.svg | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Kolkas pagasts COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Kolkas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = Kolkas pagasta karogs.svg | karoga_nosaukums = Kolkas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Talsu novads | centrs = Kolka | platība = 116,9 | iedzīvotāji = 826<ref>https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/8187/download</ref> | iedzīvotāji_gads = 2022 | blīvums = {{#expr: 826 / 116.9 round 1}} | izveidots = 1945 | mājaslapa = }} '''Kolkas pagasts''' ir viens no [[Talsu novads|Talsu novada]] pagastiem, kas atrodas [[Kurzemes pussala]]s ziemeļu galējā punktā. To apskalo [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] ūdeņi. Robežojas ar [[Dundagas pagasts|Dundagas]] un [[Rojas pagasts|Rojas]] pagastiem un [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Tārgales pagasts|Tārgales pagastu]]. Pagasta centrs ir [[Kolka]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Celmupe]], [[Ķikans]], [[Mazirbes upe]], [[Otrvalks]], [[Pitragsupe]], [[Rokstvalks]], [[Trešvalks]], [[Ušvalks]], [[Vagarvalks]], [[Vecistabvalks]], [[Vecročupe]], [[Zartapvalks]], [[Zēņvalks]]. ==== Ezeri ==== [[Lielais Pēterezers]], [[Mazais Pēterezers]], [[Vecezers]]. == Vēsture == Smilšainā un purvainā piejūras zemiene veido īpatnēju reljefu — vaļņveida kāpas — kangarus, un garas, šauras, purvainas ielejas — vigas. Kolkas pagastā atrodas zvejniekciemi — [[Sīkrags]], [[Mazirbe]], [[Košrags]], [[Pitrags]], [[Saunags]], [[Vaide]], [[Uši]], kas iekļauti lībiešu kultūrvēsturiskajā teritorijā “[[Lībiešu krasts]]”. Praktiski viss pagasts ietilpst [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] teritorijā. Iedzīvotāju iztikas avots jau izsenis bijusi jūra. No 19.gs. līdz 20.gs. vidum piekrastes ciemos bija izveidoti nelieli zivju pārstrādes uzņēmumi, kuros kūpināja plekstes, reņģes, gatavoja ķilavas. === Pieminekļi === * [[Kolkas bāka]]s komplekss<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kolkas+pagasts&region=0&group=1&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170808155922/http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kolkas+pagasts&region=0&group=1&type=0 |archivedate={{dat|2017|08|08||bez}} }}</ref> * Līvu tautas nams * [[Sīkrags|Sīkraga zvejnieku ciems]] * [[Košrags|Košraga zvejnieku ciems]] == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = off |break = jā |footnote = | cols = 3 | graph-pos = bottom |2000|1280 |2007|1227 |2008|1211 |2009|1167 |2010|1138 |2011|1114 |2012|1084 |2013|1066 |2014|1031 |2015|993 |2016|966 |2017|938 |2018|915 |2019|877 |2020|842 |2021|836 |2022|826 }} === Ievērojamas personības === * [[Matīss Stobe]] (1742—1817), literāts, pirmā latviešu žurnāla "Latviska Gada Gramata" (1797—1798) redaktors * [[Nika Polmanis]] (1823—1903), skolotājs, dzejnieks un ķesteris * [[Aivars Lorencs]] (1933), matemātiķis == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Kolkasrags]] * [[Kolkas Dievmātes — Jūras Zvaigznes Romas katoļu baznīca]] == Ārējās saites == * [http://www.kolka.lv/ www.kolka.lv] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Talsu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Dundagas novads}} {{Talsu rajons}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Talsu novada pagasti]] [[Kategorija:Kolkas pagasts| ]] 40nftk6qm8qipqwb4sxt27jtyb9razr 3669759 3669513 2022-08-13T08:44:59Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ Apdzīvotās vietas wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Kolkas pagasts | karte = Kolkas pagasts location Latvia.svg | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Kolkas pagasts COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Kolkas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = Kolkas pagasta karogs.svg | karoga_nosaukums = Kolkas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Talsu novads | centrs = Kolka | platība = 116,9 | iedzīvotāji = 826<ref>https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/8187/download</ref> | iedzīvotāji_gads = 2022 | blīvums = {{#expr: 826 / 116.9 round 1}} | izveidots = 1945 | mājaslapa = }} '''Kolkas pagasts''' ir viens no [[Talsu novads|Talsu novada]] pagastiem, kas atrodas [[Kurzemes pussala]]s ziemeļu galējā punktā. To apskalo [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] ūdeņi. Robežojas ar [[Dundagas pagasts|Dundagas]] un [[Rojas pagasts|Rojas]] pagastiem un [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Tārgales pagasts|Tārgales pagastu]]. Pagasta centrs ir [[Kolka]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Celmupe]], [[Ķikans]], [[Mazirbes upe]], [[Otrvalks]], [[Pitragsupe]], [[Rokstvalks]], [[Trešvalks]], [[Ušvalks]], [[Vagarvalks]], [[Vecistabvalks]], [[Vecročupe]], [[Zartapvalks]], [[Zēņvalks]]. ==== Ezeri ==== [[Lielais Pēterezers]], [[Mazais Pēterezers]], [[Vecezers]]. == Vēsture == Smilšainā un purvainā piejūras zemiene veido īpatnēju reljefu — vaļņveida kāpas — kangarus, un garas, šauras, purvainas ielejas — vigas. Kolkas pagastā atrodas zvejniekciemi — [[Sīkrags]], [[Mazirbe]], [[Košrags]], [[Pitrags]], [[Saunags]], [[Vaide]], [[Uši]], kas iekļauti lībiešu kultūrvēsturiskajā teritorijā “[[Lībiešu krasts]]”. Praktiski viss pagasts ietilpst [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] teritorijā. Iedzīvotāju iztikas avots jau izsenis bijusi jūra. No 19.gs. līdz 20.gs. vidum piekrastes ciemos bija izveidoti nelieli zivju pārstrādes uzņēmumi, kuros kūpināja plekstes, reņģes, gatavoja ķilavas. === Pieminekļi === * [[Kolkas bāka]]s komplekss<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kolkas+pagasts&region=0&group=1&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170808155922/http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kolkas+pagasts&region=0&group=1&type=0 |archivedate={{dat|2017|08|08||bez}} }}</ref> * Līvu tautas nams * [[Sīkrags|Sīkraga zvejnieku ciems]] * [[Košrags|Košraga zvejnieku ciems]] == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === {| class="wikitable" ! Ciems ! Iedzīvotāji <br /> (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Iedzīvotāji|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2022-08-13}}</ref> |- | [[Kolka]] | 636 |- | [[Mazirbe]] | 83 |- | [[Pitrags]] | 37 |- | [[Uši]] | 14 |- | [[Saunags]] | 12 |- | [[Košrags]] | 10 |- | [[Vaide]] | 9 |- | [[Sīkrags]] | 8 |} === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = off |break = jā |footnote = | cols = 3 | graph-pos = bottom |2000|1280 |2007|1227 |2008|1211 |2009|1167 |2010|1138 |2011|1114 |2012|1084 |2013|1066 |2014|1031 |2015|993 |2016|966 |2017|938 |2018|915 |2019|877 |2020|842 |2021|836 |2022|826 }} === Ievērojamas personības === * [[Matīss Stobe]] (1742—1817), literāts, pirmā latviešu žurnāla "Latviska Gada Gramata" (1797—1798) redaktors * [[Nika Polmanis]] (1823—1903), skolotājs, dzejnieks un ķesteris * [[Aivars Lorencs]] (1933), matemātiķis == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Kolkasrags]] * [[Kolkas Dievmātes — Jūras Zvaigznes Romas katoļu baznīca]] == Ārējās saites == * [http://www.kolka.lv/ www.kolka.lv] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Talsu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Dundagas novads}} {{Talsu rajons}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Talsu novada pagasti]] [[Kategorija:Kolkas pagasts| ]] rcsr9zf5haapx85my1qzcw8b907oa42 0 30978 3669601 3669354 2022-08-12T18:16:16Z Maozo 103821 Saišu, atsauču pievienošana, neliels teksta labojums. wikitext text/x-wiki {{POV}} {{atsauces+}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds_orģ = ''Пётр I Алексеевич Романов'' | attēls =Peter der-Grosse 1838.jpg | amats =[[Krievijas impērija#Krievijas imperatoru un reģentu saraksts valdīšanas secībā|Krievijas cars, vēlāk imperators]] | term_sākums =cars no {{dat|1682|5|7|Ģ}}<br> (līdz 1696. gadam kopā ar [[Ivans V Romanovs|Ivanu V]]), <br>imperators {{dat|1721|1|20|}} | term_beigas ={{dat|1725|2|8|N}} | priekštecis = [[Fjodors III Romanovs]] | pēctecis = [[Katrīna I]] | dzim_dati ={{dat|1672|6|9}} | dzim_vieta =[[Maskava]], [[Krievijas cariste]]<br>({{RUS}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1725|2|8|1672|6|9}} | mir_vieta =[[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]]<br>({{RUS}}) | tēvs =[[Aleksejs I Romanovs]] | māte =[[Natālija Nariškina]] | dinastija =[[Romanovu dinastija]] | dzīvesb =1. [[Jevdokija Lopuhina]]<br>2. [[Katrīna I]] | bērni =citu starpā [[Aleksejs II Romanovs]], [[Anna Petrovna]], [[Elizabete Romanova]] | reliģija =[[pareizticība]] | apglabāts =[[Pētera-Pāvila katedrāle]], [[Sanktpēterburga]], {{RUS}} | paraksts =Peter the Great Signature.svg | piezīmes = }} '''Pēteris I Romanovs''' ({{val|ru|Пётр I}}; dzimis {{dat|1672|6|9}}, miris {{dat|1725|2|8}}; dēvēts arī par Pēteri Lielo — ''Пётр I Великий'') bija [[Krievijas cariste]]s [[cars]] no [[1682]]. gada, un pirmais [[Krievijas Impērija]]s [[imperators]] no {{dat|1721|1|20|Ģ}}. Pēteris I līdz pat mūsdienām ir viena no populārākajām vēsturiskajām personām [[Krievija|Krievijā]]. [[Vēsture|Vēsturē]] iegājis ar plašām un enerģiskām Krievijas [[valsts]] un [[Krievi|krievu]] [[sabiedrība]]s [[reforma|reformām]], un aktīvu [[Politika|ārpolitiku]] — īstenoja plašu Krievijas ekspansiju, kā rezultātā tā kļuva par impēriju. == Pilns tituls == Kā Krievijas cars Pēteris Aleksejevičs (1682—1721) svarīgākos valsts dokumentus [[Paraksts|parakstīja]] šādi: "Mēs, Pēteris Aleksejevičs, no [[Dievs Tēvs|Dieva]] žēlastības visgaišākais un valdnieciskākais dižais [[valdnieks]], visas Liel-, Maz- un [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas]] cars un [[lielkņazs]], [[Maskava]]s, [[Kijiva|Kijevas]], [[Vladimira]]s, [[Novgoroda]]s patvaldnieks, [[Kazaņa]]s cars, [[Astrahaņa]]s cars, [[Sibīrija]]s cars, [[Pleskava]]s valdnieks un [[Smoļenska]]s, [[Tvera]]s, [[Jugra (zeme)|Jugras]], [[Perma]]s, [[Vjatka (pilsēta)|Vjatkas]], [[Bulgārija]]s u.c. valstu lielkņazs, Novagorodas lejaszemes, [[Čerņihiva|Čerņigovas]], [[Rjazaņa]]s, [[Polocka]]s, [[Rostova]]s, [[Jaroslavļa]]s, [[Belozerska]]s, [[Udora]]s, [[Obdorska]]s, [[Konda|Kondijas]] lielkņazs, visas [[Ziemeļi|ziemeļu]] zemes valdnieks, [[Ibērija|Ivērijas]] zemes, [[Dienvidkaukāzs|Kartvelas]] un [[Gruzija]]s caru, un [[Kabarda|Kabardijas]] zemes, [[Čerkasu apgabals|Čerkasu]] un [[Kalns|Kalnu]] [[Kņazs|kņazu]] pavēlnieks un kungs un daudzu citu [[Austrumi|austrumu]] un [[Rietumi|rietumu]], un ziemeļu valstu un zemju [[Mantošana|mantots]] valdnieks un īpašnieks." (''Божиею милостию, Мы, пресветлейший и державнейший Великий Государь Царь и Великий Князь Петр Алексеевич, всея Великия и Малыя и Белыя России Самодержец Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Сибирский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский, Рязанский, Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский, и всея Северныя страны Повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских Царей, и Кабардинские земли, Черкасских и Горских Князей и иных многих государств и земель, восточных и западных и северных, отчич и дедич, и наследник, и Государь, и Обладатель''.) Pēc uzvaras [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] un atsevišķu [[Baltijas provinces|Baltijas zemju]] iegūšanas viņš sāka lietot Krievijas imperatora Pētera I titulu (1721—1725), pievienojot tam jauniegūtos titulus, ieskaitot "[[Livonija]]s kņaza" titulu: "Mēs, Pēteris Pirmais, no Dieva žēlastības Lielkrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas lielkņazs, [[Igaunijas guberņa|Estlandes]], Livonijas, [[Karēlija]]s, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Lejas Novagorodas zemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdorskas, Kondijas lielkņazs un visas ziemeļu zemes valdnieks, Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu pavēlnieks un kungs, un citu mantots valdnieks, un īpašnieks." (''Божиею поспешествующею милостию, Мы, Петр Первый, Император и Самодержец Всероссийский, Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Сибирский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Князь Эстляндский, Лифляндский. Корельский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных, Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский. Рязанский. Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский и всея Северныя страны повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских Царей, и Кабардинския земли, Черкасских и Горских Князей и иных наследный Государь и Обладатель''.) == Bērnība un jaunība == Pēteri neviens neuzskatīja par pretendentu uz troni — viņš [[Aleksejs I Romanovs|tēvam]] bija divpadsmitais [[bērns]]. Pirmkārt, neviens nevarēja paredzēt, ka cars [[Fjodors III Romanovs|Fjodors III]] mirs, nesasniedzot 21 gada vecumu. Otrkārt, jebkurā gadījumā uz troni pretendēja vecākie Alekseja I bērni. Tāpēc Pēteri neaudzināja par valstsvīru, atšķirībā no vecākajiem bērniem — Fjodora, Ivana un Sofijas, — kuri guva savam laikam iespējami labāko [[Izglītība|izglītību]]. Viņu skoloja djaks Zotovs (Зотов, Никита Моисеевич), ne cilvēks ar spožu prātu, bet gan [[galma āksts]] un žūpa. Pētera izglītošana aprobežojās ar [[Rakstpratība|lasīt un rakstīt]] prasmi, "[[Evaņģēlijs|Evaņģēlija]]" un "[[Psalmi|Psalmu]]" lasīšanu. Rezultātā, nākamais Krievijas imperators bija pa pusei [[Analfabētisms|analfabēts]] ([[Aritmētika|aritmētikas]] pamatus Pēteris sāka apgūt tikai 16 gadu vecumā, turklāt nesistemātiski un neuzcītīgi). Kad nomira viņa tēvs cars [[Aleksejs I Romanovs|Aleksejs]], Pēteris bija tikai 4 gadus vecs un troni mantoja viņa vecākais pusbrālis Fjodors Aleksejevičs. Cara Fjodora III valdīšanas laiks ilga tikai 6 gadus un viņš neatstāja [[Pēcnācēji|pēcnācējus]]. Tādēļ Krievijas troņa nākamais pretendents bija cits Pētera pusbrālis [[Ivans V|Ivans Aleksejevičs]]. [[Bajārs|Bajāru]] dome, atbilstoši [[Likums|likumam]], vēlējās sasaukt visu valsts [[Sabiedrības slānis|kārtu]] [[Kārtu pārstāvniecība|pārstāvju saeimu]], lai tas apstiprinātu troņmantnieku par caru. Taču kņazu [[Nariškinu dzimta]] izvēlējās bruņota [[Apvērsums|apvērsuma]] ceļu, lai nepieļautu [[Miloslavsku dzimta]]s palikšanu pie varas. [[Pučs|Puča]] atbalstītāju vidū bija arī [[pareizticība|Krievijas pareizticīgās baznīcas]] [[patriarhs]] [[Patriarhs Joakims|Joakims]]. Jau sen pastāv [[hipotēze]], ka patriarha dīvainā ieinteresētība saistīta ar to, ka viņš bijis Pētera īstais tēvs. 1682. gada 7. maijā viņi sasauca pūli, lai imitētu visu kārtu pārstāvju saeimu, kas "vienbalsīgi” izsauca par caru Pēteri. Pat [[Aleksejs Tolstojs]], rakstot savu pasūtījuma [[propaganda]]s [[Romāns|romānu]] "[[Pēteris Pirmais (Romāns)|Pēteris Pirmais]]", neuzdrīkstējās nepieminēt laikabiedru liecības, ka tos pūlī, kuri uzdrošinājās kliegt par Ivanu, Nariškinu ļaudis uz vietas sadūruši ar [[Nazis|nažiem]]. Valsts apvērsuma rezultātā Ivanu no troņa atstādināja, tā vietā ieceļot Pēteri, bet tā, kā viņš tobrīd bija tikai desmit gadus vecs, tad līdz [[pilngadība]]s sasniegšanai jāvalda viņa [[māte]]i [[Natālija Nariškina|N. Nariškinai]], kā [[reģents|reģentei]]. Nariškinu dzimtas varas leģitimitāte bija visai apšaubāma, šis pasākums sastapa [[Pavalstnieks|iedzīvotāju]] pretestību. 15. maijā [[Karandejevs|Karandejeva]] [[Strēlnieki|strēlnieku]] (''strēļu'') pulks uzreiz paziņoja, ka šādam nelikumīgam caram uzticību nezvērēs, jo “tronī celts jaunākais, apejot vecāko” t.i., apiets likumīgais troņmantnieks. Likumīgā troņmantnieka pusē nostājās arī pārējā [[Karaspēks|armija]]. T.s. strēļu dumpja gaitā tika nogalināti daudzi no Nariškinu dzimtas. Pētera I acu priekšā pat ticis saplosīts viens no viņa tēvočiem un arī nepilngadīgajam Pēterim par mata tiesu izdevies izvairīties no [[nāve]]s. 25. jūnijā par "pirmo" caru kronēja Ivanu Aleksejeviču (Ivanu V), bet Pēteri Aleksejeviču (Pēteri I) par "otro" caru — tika izveidota [[Vairākvaldība|divvaldība]], kurā par abu nepilngadīgo caru reģenti bajāru Dome iecēla to vecāko [[Māsa|māsu]] [[Sofija Romanova|Sofiju]]. Bērnību un [[Pusaudža gadi|pusaudža gadus]] Pēteris pavadīja [[Vorobjovas muiža|Vorobjovas]] un [[Preobraženskas muiža|Preobraženskas]] [[Muiža|muižās]] ārpus Maskavas. Izklaidējoties viņš no [[Dzimtcilvēks|dzimtcilvēkiem]] nokomplektēja armijas vienības — Preobraženskas pulku ar [[Kazarmas|kazarmām]] [[Preobraženskas ciems|Preobraženskas ciemā]], un Semjonovskas pulku ar kazarmām [[Semjonovskas ciems|Semjonovskas ciemā]], kur dzimtcilvēki tika ietērpti [[Mētelis|mundieros]], apbruņoti un [[Karš|karoja]] viens ar otru (nogalinātos aizstāja ar klāt rekrutētiem dzimtcilvēkiem). Preobrežanskas ciemā, [[Jauzas upe]]s [[Krasts|krastā]], tika uzbūvēts miniatūrs [[cietoksnis]] [[Prešburga]]. 1689. gada 27. janvārī Pēteris pēc mātes ieteikuma apprecējās ar [[Galms|galminieci]] [[Jevdokija Lopuhina|Jevdokiju Lopuhinu]], taču [[ģimene]] izrādījās visai [[Simbolisms|simboliska]] — jaunais cars visu brīvo laiku pavadīja spēlējot "karu" vai t.s. Vācu priekšpilsētā žūpojot kopā ar [[Prostitūta|vieglas uzvedības sievietēm]] (vēlāk, kā spiesti atzīt visi [[pētnieki]], cars bija kļuvis par hronisku [[Alkoholisms|alkoholiķi]]). 1689. gada 27. augustā Pēteris I, balstoties uz uzticamām karaspēka vienībām — Preobraženskas un Semjonovskas pulkiem, kņaza [[Kņazs Hovansks|Hovanska]] komandētajiem strēļu pulkiem, īstenoja galma apvērsumu. Reģente Sofija tika ieslodzīta uz mūžu [[Novodjevičje]]s [[Klosteris|klosterī]] (Новодевичий монастырь), cars Ivans V ''[[De iure|de jure]]'' statusu nemainīja, taču ''[[de facto]]'' tika izraidīts no galma un norobežots no visiem valsts jautājumiem. Sofijas padomnieks, [[Eiropofilija|eiropofils]] [[kņazs Goļicins]] tika izsūtīts [[Trimda|trimdā]], bet [[Enciklopēdists|enciklopēdistam]] Medvedjevam [[Nāvessods|nocirta galvu]], kuru sev izlūdzās patriarhs. [[Valsts pārvalde]]s augstākajos amatos tika iecelti Pētera I mātes radinieki no Nariškinu dzimtas. 1692. gadā cars iemīlējās Maskavas vācu [[Priekšpilsēta|priekšpilsētas]] skaistulē [[Anna Monsa|Annā Monsā]], kas kļuva par viņa mīļāko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.krugosvet.ru/enc/istoriya/MONS_ANNA_IVANOVNA.html|title=МОНС, АННА ИВАНОВНА {{!}} Энциклопедия Кругосвет|website=www.krugosvet.ru|access-date=2022-08-12|language=ru}}</ref> == Lielais Ziemeļu karš un kronēšanās par imperatoru == [[Attēls:Millennium of Russia 2.6.jpg|thumb|150px|left|Krievijas imperatora Pētera (vidū) [[skulptūra]] kopā ar sakauto Livonijas [[Bruņinieks|bruņinieku]] (pa kreisi) un [[Zviedri|zviedru]] karavīru (pa labi) monumentā "[[Tūkstošgadīgā Krievija]]" Novgorodā (1862).]] Tikai pēc mātes nāves 1694. gada 25. janvārī Pēteris sāka pats nodarboties ar to, ko varētu dēvēt par valsts pārvaldi. 1697. gadā Pētera I vadībā uz Eiropu devās "Lielā [[Sūtnis|sūtniecība]]", kuras uzdevums bija rast sabiedrotos, it kā gaidāmajam uzbrukumam [[Osmaņu impērija]]i. 250 cilvēku lielajai delegācijai, kā Preobraženskas pulka urjadņiks [[Pjotrs Mihailovs]], anonīmi līdzi brauca arī pats Pēteris I. Par oficiālajiem sūtņiem bija iecelti Sūtņu palātas vadītājs P.Vozņicins, [[ģenerāladmirālis]] F. Leforts un [[ģenerālis]] F.Golovins. Sūtniecība apmeklēja [[Rīga|Rīgu]] [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], [[Liepāja|Liepāju]] [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]], [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]] [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]], [[Brandenburga|Brandenburgu]], [[Holande|Holandi]], [[Anglija|Angliju]], [[Austrijas erchercogiste|Austriju]]. Paralēli sūtniecības darbinieki nodarbojās ar [[Ekonomika|ekonomisko]] [[Spiegošana|spiegošanu]] un [[Speciālists|speciālistu]] vervēšanu. Brauciena laikā Pēteris nolēma vispirms sākt karu nevis ar Osmaņu impēriju, bet gan ar [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas karalisti]]. Pirmā vienošanās par [[Koalīcija|koalīciju]] pret Zviedriju tapa 1698. gada augustā [[Rava-Ruska|Ravas-Ruskas]] pilsētiņā tagadējā Rietumukrainā, kur Pēteris I un [[Saksijas kūrfirstiste|Saksijas]] [[kūrfirsts]] [[Augusts II Stiprais|Augusts II]], kopīgi [[Svētki|dzīrojot]], pārrunāja turpmākās sadarbības plānus par [[Baltijas jūra]]s austrumu krasta zemju atņemšanu Zviedrijai un savstarpēju sadalīšanu. [[Ingrija]] un Karēlija pienācās Krievijai, bet [[Vidzeme]] (Livonija) un Igaunija — [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijai]]. Vēlāk aliansei pievienojās [[Dānija]], kas vēlējās atgūt savas [[Dānijas vēsture|iepriekšējos karos]] Zviedrijai zaudētās [[Zeme (teritorija)|teritorijas]] un uzbrukt Zviedrijas sabiedrotajām [[Šlēzvigas hercogiste|Šlēzvigas]] un [[Holšteina]]s [[Hercogiste|hercogistēm]]. Koalīcijas vienošanās galīgajā formā tika noslēgta 1699. gada novembrī Pētera rezidencē Preobraženskā. Karš pret Zviedriju sākās 1700. gada [[Ziema|ziemā]] ar [[Sakši|sakšu]] karaspēka uzbrukumu Rīgai un izvērtās par [[Lielais Ziemeļu karš|Lielo Ziemeļu karu]]. 1700. gada 19. augustā Pēteris lika pieteikt karu Zviedrijai, par ieganstu uzdodot viņa apvainošanu Rīgā, kad zviedru [[gubernators]] Dālbergs neesot viņam ļāvis apskatīt jaunos [[pilsēta]]s [[Nocietinājums|nocietinājumus]]. 1702. gada iebrukuma laikā Vidzemē viena no [[Alūksne|Alūksnē]] [[Gūsteknis|sagūstītajām]] [[Sieviete|sievietēm]] bija 18 gadus jaunā [[Kalps|kalpone]] [[Marta Skavronska]], kas vispirms nonāca [[Boriss Šeremetjevs|Šeremetjeva]], pēc tam [[Aleksandrs Meņšikovs|Meņšikova]] namā. 1703. gadā skaistule iepatikās caram Pēterim, kurš viņu pieņēma savā galmā Preobraženskas [[Sādža|sādžā]] un pēc pāriešanas pareizticībā piešķīra Katrīnas Mihailovas vārdu. 1711. gada pavasarī Pēteris I pavēlēja visiem uzskatīt Katrīnu par savu [[Sieva|sievu]], bet 1712. gada 19. februārī Pēterburgā notika oficiāla Pētera I un Katrīnas [[Kāzas|laulību ceremonija]]. Pēc uzvaras Lielajā Ziemeļu karā, Pēteris pārkāpa vienošanos ar Augustu II un pievienoja saviem īpašumiem ne tikai Ingrijas, bet arī Igaunijas un Vidzemes provinces un 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) kronēja sevi par "Viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский''). Mira pāris gadus vēlāk 1725. gada 8. februārī pēc ilgas slimošanas ar [[Aknas|aknu]] [[Slimība|kaiti]], ko pasliktināja smaga [[saaukstēšanās]] 1724. gada [[Rudens|rudenī]]. == Ģimene == Tēvs — Krievijas cars Aleksejs I Romanovs (krievu: ''Алексей Михайлович Романов'') (1629—1676), māte — Alekseja I otrā sieva [[Kņazs|kņaziene]] [[Natālija Nariškina]] (krievu: ''Наталья Кирилловна Нарышкина'') (1651—1694). Pētera I sievas un bērni: * Jevdokija Lopuhina (Евдокия Лопухина) — precējusies ar Pēteri I 1689. gadā, 1718. gadā ievietota klosterī, viņu bērni: ** dēls [[Aleksejs Romanovs|Aleksejs]] (Алексей) 1690.-1718. — miris [[Petropavlovska]]s cietoksnī, kur pēc tēva pavēles [[Spīdzināšana|spīdzināts]] līdz nāvei; ** dēls [[Aleksandrs Romanovs (Pētera I dēls)|Aleksandrs]] (Александр) 1691.-1692. * Katrīna Mihailova, pirms pāriešanas pareizticībā Marta Skavronska (Марта Скавронская, ''Marta Helena Skowrońska'') — precējusies ar Pēteri I 1712. gadā, viņu bērni: ** meita [[Anna Romanova (Pētera I meita)|Anna]] (Анна) 1708.-1728. ** meita [[Elizabete Romanova|Elizabete]] (Елизавета) 1709.-1762. — Krievijas ķeizariene ** meita [[Natālija Romanova|Natālija]] (Наталия) 1713.-1715. ** meita [[Margarita Romanova|Margarita]] (Маргарита) 1714.-1715. ** dēls [[Pēteris Romanovs|Pēteris]] (Петр) 1715.-1719. ** dēls [[Pāvels Romanovs|Pāvels]] (Павел) 1717.-1717. ** meita [[Natālija Romanova (Pētera I jaunākā meita)|Natālija]] (Наталия) 1718.-1725. == Personība == [[Attēls:Peter_I_monument_Riga.png|thumb|300px|[[Pētera I piemineklis Rīgā]], atklāts 1910. gada 4. jūlijā, gājis bojā, evakuējot Pirmā pasaules kara laikā.]] Iespējams, bērnības dramatiskie iespaidi jūtami iedragājuši Pētera I [[Psihe|psihi]], kas lielā mērā izskaidro daudzas valdniekam nepiedienīgas vēlāka laika noslieces — tieksmi uz trakulīgu uzdzīvi, cietsirdīgu attieksmi pret pavalstniekiem un pat pret saviem tuvākajiem [[radinieks|radiniekiem]]. Piemēram, viņš pats personīgi piedalījās strēļu masveida spīdzināšanā un [[Nāvessods|nāvessodos]] pēc to sacelšanās apspiešanas 1698. gadā. [[Amerikāņi (nācija)|Amerikāņu]] vēsturnieks P. Mesi caru raksturo: {{Citāts|“…jaunais cars cieta no nejaukas kaites, kuras dēļ bieži vien nokļuva pazemojošās situācijās. Kad Pēteris uztraucās vai arī viņa vētrainā dzīve kļuva īpaši spraiga, viņa seja sāka nekontrolējami raustīties. Sejas kreiso pusi skārušo lēkmju intensitāte varēja variēt no vienkārša tika līdz pat nopietniem krampjiem, kas sākās ar kakla kreisās puses muskuļu saraušanos, pēckā spazmas sagrāba sejas kreiso pusi, acis izvalbījās tā, ka redzami bija tikai baltumi. Smagāko lēkmju reizēs viņš vairs nekontrolēja arī kreiso roku, un šādas lēkmes beidzās tikai līdz ar samaņas zaudēšanu. …”}} [[Viljams III|Anglijas karalim]] bija tā laime pašam pārliecināties par Pētera I uzvedību un raksturu, kad karalis apciemoja rakstnieka [[Džons Evlins|Džona Evlina]] [[Villa|villu]], ko tas sev par nelaimi bija nodevis Krievijas sūtniecības rīcībā. Pēc tam, kad šajā sakoptajā lauku muižiņā trīs mēnešus bija padzīvojis Pēteris ar pavadoņiem,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopædia Britannica|publisher=Cambridge University Press|year=1911|pages=5.-6.|edition=Chisholm, Hugh, 11|series=10}}</ref> saimnieks “konstatēja ka visas grīdas un [[Paklājs|paklāji]] [[Telpa|telpās]] ir notašķīti ar [[Tinte|tinti]] un [[Izkārnījumi|sūdiem]], ka to visu nepieciešams mainīt. No holandiešu krāsnīm izlauzti dekoratīvie podiņi, no durvīm izrautas [[Varš|vara]] atslēgas, [[krāsa]] noskrāpēta vai ar ko notašķīta. [[Logs|Logu]] [[Stikls|stikli]] izsisti, visi 50 [[Krēsls|krēsli]], kas bija [[Celtne|ēkā]] — vai nu pazuduši, vai sadedzināti. Gultu veļa sadīrāta tā, it kā tajās būtu plosījušies meža zvēri. Divdesmit [[glezna]]s un senču [[Portrets|portreti]] sacaurumoti — acīmredzot kalpojuši kā [[Mērķis|mērķi]] šaušanai. [[Zāliens|Mauriņš]] bija tā izdangāts, it kā tur būtu mācības rīkojis vesels pulks [[dzelzs]] zābakos.” Kad Holandē anatomikumā Pētera pavadoņiem palika slikti ap dūšu, cars pavēlēja tiem ar [[zobi]]em plēst uzšķērsta [[Līķis|līķa]] [[Muskuļaudi|muskuļaudus]]. Kad divi [[Muižniecība|muižnieki]] no “lielās sūtniecības” kritiski izteicās par cara [[Uzvedība|uzvedību]], kas viņuprāt diskreditē valsti un raisa izsmieklu, Pēteris, nemaz “nepamanot”, ka atrodas citā valstī, pavēlēja tos iekalt ķēdēs un kā pašsaprotamu pieprasīja no [[holandieši]]em bluķi un [[Bende|bendi]] — abus nogrēkojušos pavalstniekus jāsoda ar nāvi par šo pārkāpumu. Ar lielām pūlēm holandiešiem izdevās caru atrunāt no šī nāvessoda, un vainīgos uz mūžu izsūtīja trimdā. == Iekšpolitika == {{vikisaites+}} Visai haotiski tika turpinātas priekšgājēju uzsāktās valsts vesternizācijas [[Reforma|reformas]], kuras bija apturētas Natālijas Nariškinas reģentēšanas laikā: * Pirmais regulārais ārzemju [[Algotnis|algotņu]] karaspēks tika izveidots [[Vasilijs III|Vasilija III]] laikā; * [[Boriss Godunovs]] sāka sūtīt talantīgākos galminieku bērnus uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] studēt; * [[Viltusdmitrijs I]] mēģināja izveidot pēc Rietumeiropas parauga pirmo [[Universitāte|universitāti]] Krievijā; * Alekseja laikā sāka būvēt [[Okeāns|okeāna]] [[Kuģis|kuģus]] pēc Rietumeiropas parauga; * [[Dienesta pakāpes Krievijā|Dienesta pakāpes]] armijā, kuru ieviešanu piedēvē Pēterim, pastāvēja jau cara Alekseja laikā, arī [[Rūpnīca|rūpniecības]] un [[Kalnrūpniecība|kalnrūpniecības]] attīstība sākās cara Alekseja laikā; * Fjodors atcēla [[Vietvaldība|vietvaldību]], visiem galma ļaudīm, [[Militārpersona|militārpersonām]] un valsts ierēdņiem tika pavēlēts turpmāk ģērbties “ārzemju” [[Apģērbs|drānās]], galminiekiem, militārpersonām un ierēdņiem tika ieteikts skūt bārdas, bārdu saglabātājiem par to jāmaksā īpašs [[Bārda|bārdu]] [[nodoklis]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daily.jstor.org/peter-the-greats-beard-tax/|title=Peter the Great’s Beard Tax|last=Winterhalter|first=Benjamin|website=JSTOR Daily|access-date=2022-08-12|date=2021-07-22|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/why-tsar-peter-great-established-beard-tax-180964693/|title=Why Peter the Great Established a Beard Tax|last=Magazine|first=Smithsonian|last2=Eschner|first2=Kat|website=Smithsonian Magazine|access-date=2022-08-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gentlemansfoundry.com/beard-history-the-russian-beard-tax-tsar-peter/|title=Tsar Peter The Great And Russian Beard Tax - Beard History|website=gentlemansfoundry|access-date=2022-08-12|date=2018-09-19|language=en}}</ref> * Sofijas reģentēšanas laikā, [[Simeons Polockis]] un viņa [[asistents]] [[Silvestrs Medvedjevs]] izstrādāja Slāvu-grieķu-latīņu [[Akadēmija|akadēmijas]] [[Projekts|projektu]], kurā [[Mācīšanās|mācīties]] varētu visu kārtu un vecumu [[Cilvēks|ļaudis]]; Pēteris ar viņam piemītošo enerģiju metās labiekārtot valsti, visu [[Reglaments|reglamentējot]]. Piemēram, piedraudot ar [[Katorga|katorgu]] tika noteikts, ka [[Audums|audumu]] [[Aušana|jāauž]] noteiktā platumā (it kā saprātīgi, taču rezultātā izputēja visa līdz tam plaukstošā [[Arhangeļskas apgabals|Arhangeļskas apvidus]] [[tekstilrūpniecība]], kas balstījās uz [[Mājsaimniecība|mājsaimniecībām]] — [[Zemnieks|zemnieki]] vienkārši nevarēja savās [[Māja|mājelēs]] tik platas [[stelles]] ievietot), aizliedza [[Pļaušana|pļaut]] [[Labība|labību]] ar [[Sirpis|sirpjiem]], reglamentēja vietējiem [[Klimats|klimatiskajiem]] apstākļiem nepiemērotas [[Būvniecība|būvniecības]] metodes utt. [[Zemnieku saimniecība|Saimniecības]] izputēja, ekonomiskā dzīve tika [[Paralīze|paralizēta]], bet cars vai katru [[Diena|dienu]] izdeva jaunus rīkojumus, ar kuriem centās reglamentēt visu. Pēteris vienu pēc otras dibināja ''kolēģijas'' ([[Ministrija|ministrijas]]). [[Sergejs Solovjovs|S. Solovjovs]] raksta: {{Citāts|“Valsts jaunās mašinērijas zobrati, tā vietā, lai viens otru kustinātu un grieztu, ķērās viens otrā un bremzēja”. Lai uzlabotu situāciju, Pēteris palielināja ierēdņu skaitu, kolēģijas apauga ar “ministru konsilijiem”.}} Kolēģijas bija pakļautas [[Senāts|Senātam]], taču triju svarīgāko - kara, [[Jūra|jūras]] un ārlietu - vadītāji bija gan Senāta, gan “[[Ministru konsilijs|ministru konsilija]]” locekļi, tādejādi kontaktējās ar caru apejot Senātu. Kā secināja [[Pāvels Miļukovs|P. Miļukovs]]: {{Citāts|“Starp centrālās varas trim instancēm — ministru konsiliju, Senātu un kolēģijām, — nepastāvēja hierarhiskā sadarbība: lēmējvaras, tiesu varas un izpildvaras funkcijas haotiskā mezglā bija savijušās katrā no tām”.}} Vispārējo haosu un [[Kukuļošana|kukuļņemšanu]] pastiprināja valsts ierēdņu [[Alga|algu]] izmaksas pastāvīga aizkavēšana, piem. 1720. gadā Arhangeļskas ierēdņi sūdzējās, ka nav saņēmuši algas par 1717. gadu. === Armija === Armijas pamatspēks bija tie paši “izformētie” strēļu pulki - 1708. gadā ierindā bija vēl 14 strēļu pulki, un daudzi t.s. “zaldātu” pulki būtībā bija tie paši strēļI, tikai pārdēvēti. Armijā tagad bija jādien visu mūžu, visiem jauniesauktajiem uz labās [[Roka|rokas]] [[Tetovējums|ietetovēja]] [[Krusts|krustu]], ar kuru bēglis nevarēja neatpazīts iejukt civiliedzīvotāju starpā. Rekrūšus uz armiju veda sakaltus ķēdēs, lai pa ceļam neaizbēg. Viens no cara [[Admirālis|admirāļiem]], brits [[Džordžs Padons|Padons]] rakstīja, ka [[Kara flote|flote]], sakarā ar sliktu apgādi un organizētību, zaudējusi divas reizes vairāk cilvēku nekā jebkuras citas valsts flote. 1717. gadā no 500 jauniesauktajiem mēneša laikā nomira 222, bet pārējie “drīz var nomirt no [[Bads|bada]]”. [[Pilsētnieks|Pilsētniekiem]] bez nodokļiem bija divi pamatpienākumi — rekrūši un izvietošana. Pilsētniekiem tāpat kā zemniekiem nācās dot armijai rekrūšus un tos barot. [[Tirgotājs|Tirgotājus]] pašus nerekrutēja, taču tiem nācās atdot armijai savus saimes ļaudis. Pilsētniekiem vajadzēja apgādāt armiju ar provīzijām(bez maksas), gādāt [[Mājas zirgs|zirgus]], labot [[Ceļš|ceļus]] un [[Tilts|tiltus]], izvietot savās mājās un [[Dzīvoklis|dzīvokļos]] militārpersonas. Tirgonis Posoškovs rakstīja: {{Citāts|“Dzīvokļos izvietotie kareivji un dragūni uzdzīvo un ļaundarības veic, ka pat ne uzskaitīt. Bet kur virsnieki dzīvo, tur notiek vēl trakākas lietas… daudzi nelaimīgi, ka nams pieder, bet taisnību un glābiņu nevienā tiesā natrast: kara tiesas tik tālas no pavalstniekiem, ka ne tikai vienkāršs cilvēks tur taisnību neatradīs, bet arī armijas cilvēks ne vienmēr var rast taisnību pret pakāpē augstāku”.}} Pētera reformētā armija uzvedās kā iekarotāji svešā zemē. [[Kostroma|Kostromā]] pulkvedis Tatarinovs vienkārši padzina no pilsētas visus [[Maģistrāts|maģistrāta]] locekļus, t.i. augstāko civilās pārvaldes varu. [[Kolomna|Kolomnā]] cauri tai braucošais ģenerālis Saltikovs “sita [[Birģermeistars|birģermeistaru]] līdz nāvei”. Citu Kolomnas birģermeistaru kāds zemākas pakāpes [[Dragūns|dragūnu]] [[virsnieks]] lika [[pēriens|nopērt]]. [[Pleskava|Pleskavā]] piedzērušies kareivji nošāva pilsētas [[Rāte|rātes]] locekli, bet birģermeistaru sita līdz nāvei. Pētera izslavētā flote bija nesistemātiski, uz ātru roku sabūvēts okeāna kuģu kopums, pēc kura nebija reālas vajadzības, tādēļ tā klusu sapuva [[Osta|piestātnēs]]. Reālu floti sāka būvēt un kuģniecību attīstīt [[Pēteris III]]. === Ekonomika === Pētera laikā norisa zemniecības iedzīšana dzimtbūšanā, līdz Pētera valdīšanai zemnieks bija dzimtcilvēks, taču nebija [[vergs]]. Viņš nevarēja brīvi pamest savu muižnieku, taču nebija “objekts” ko var pirkt un pārdot. Ir zināms, ka cara Alekseja laikā, turīgākajiem dzimtcilvēkiem bija savi dzimtcilvēki. Pētera izdotais 1711. gada likums zemnieku padarīja par “lietu”. Neskaitot to, pirmās “revīzijas”, jeb [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanas]] laikā dzimtcilvēkos ierakstīja visus, kas tajā brīdī atradās muižnieka “saimniecībā”, arī brīvos ļaudis. Pēteris ieviesa valsts iekšējo [[Pase|pasu]] sistēmu, kas sākumā skāra tikai zemniekus, kuri nedrīkstēja atstāt muižu bez muižnieka izsniegtas atļaujas, bet pēc tam aptvēra visus iedzīvotāju slāņus. Pirms Pētera, <nowiki>''Lielgabalu palāta''</nowiki>, kurai bija [[monopols]] [[Ierocis|ieroču]] ražošanā, protams nebija privāts [[uzņēmums]]. Taču pilnīgi visi tajā [[Darbinieks|strādājošie]], sākot no “galvenajiem konstruktoriem” un beidzot ar [[Apkopēja|apkopējiem]] bija brīvie, algotie darbinieki, kuri saņēma tam laikam labu algu, un līdzīgi amata brāļiem Eiropā, tiem Pētera I laikā visas šīs [[Manufaktūra|manufaktūras]] pārgāja uz [[Verdzība|vergu darbu]]: darbiniekus ar varu sadzina strādāt visu mūžu bez atalgojuma, tikai par vēdera tiesu. Tai bija sava [[Ģilde|ģildes]] zīme, ko nēsāja uz [[Cilvēka krūškurvis|krūtīm]]. Tā laika [[Dokuments|dokumentos]] pārpilns ar norādēm “nosūtīt darbos uz mūžu". 1721. gada [[Dekrēts (Likums)|dekrēts]] postulēja, ka visiem rūpniekiem tiesības pirkt [[Ciems|ciemus]] ar visiem iedzīvotājiem, kurus un kuru bērnus uz mūžiem nodarbināt ražošanā un [[Raktuves|raktuvēs]]. Par vergiem pret savu gribu tika padarīti ne tikai nodarbinātie, bet arī pat īpašnieki un pārvaldnieki. <nowiki>''</nowiki>Berg-un-manufaktūru Kolēģija''<nowiki>''</nowiki>'' (Kalnrūpniecības un rūpniecības ministrijas ekvivalents) par valsts līdzekļiem būvēja manufaktūras un nodeva privātpersonu rīcībā, lielākoties neprasot to piekrišanu. 1712. gadā nolēma uzsākt savu audeklu ražošanu un pavēlēja:“ No valsts kases uzbūvēt manufaktūras un atdot tās tirgotāju ļaudīm, bet ja tie negribēs, tad piespiest ar varu.” 1719. gada likums noteica, ka katru muižnieku pērs ar rīkstēm līdz [[Bezsamaņa|bezsamaņai]], ja tas neziņos par viņa zemē rodamiem [[Derīgie izrakteņi|derīgajiem izrakteņiem]]. Vergu darba [[Kvalitāte|nekvalitatīvais]] rezultāts nevarēja konkurēt ar [[Imports|importa]] precēm, Pēteris izvēlējās gudrāko ražošanas balstīšanas variantu: palielināja [[Ievedmuitas nodoklis|ievedmuitu]]. Dažām precēm [[Muita|muitas]] nodeva veidoja pat 75% no to ieveduma cenas. Šo praksi atcēla tikai 1731. gadā, redzot, ka praktiskas jēgas no paaugstinātas ievedmuitas nav. Pēteris I radīja arī sava veida [[Gulags|gulagu]]: no visas valsts sadzina simtiem tūkstošu vergu, kuri par vēdera tiesu cēla [[Purvs|purvos]] jauno [[Galvaspilsēta|galvaspilsētu]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], masveidā mirstot [[Būvlaukums|būvlaukumos]]. Šajā pat laikā, Pēteris aizliedza visā valstī būvēt [[Akmens|mūra]] ēkas. 40 000 zviedru karagūstekņu mira, rokot [[Ladogas kanāls|Ladogas kanālu]]. Desmitiem tūkstošu vergu desmit gadus raka kanālu no [[Volga|Volgas]] uz [[Dona|Donu]], taču beigu beigās [[Azova|Azovu]] nācās atdot [[Turki|turkiem]] un [[kanāls]] tika pamests nepabeigts. Tāds pat [[liktenis]] sagaidīja 1718. gadā sākto kanāla rakšanu no [[Volhova|Volhovas]] uz [[Ņeva|Ņevas]] [[Augštece|augšteci]] — no bada un slimībām mira vairāk nekā 7000 vergu, pazuda vairāk nekā 2 000 000 [[Rublis|rubļu]], bet kanālu pabeidza tikai 1732. gadā, carienes Annas laikā. Tās ekonomikas nozares, kuras Pēteris I nemēģināja “attīstīt”, ar laiku sasniedza vislabākos panākumus. Ne Pēterim, ne tā pēcnācējiem nebija laika pievērsties vieglajai rūpniecībai, un līdz 20. gs. Krievija apgādāja visu [[Eirāzija|Eirāziju]] ar labu [[Katūns|katūnu]]. [[Trauki|Trauku]] ražošanai palaimējās nepievērst sev cara reformatora interesi, un radās spēcīgā, globāli pazīstamā Krievijas [[Porcelāns|porcelāna]] rūpniecība. Taču tās nozares, kuras ietekmēja [[monarhs]] - metalurģija, kuģu būve, celtniecība u.c., - nīkuļoja. Papildus slogs bija valsts [[Militārisms|militarizācija]]. 1701. gadā armija un flote izmantoja 3/4 valsts ienākumu, 1710. gadā — 78%, bet 1724. gadā, karam nenorisinoties — 2/3. Lai gūtu līdzekļus savām militārajām izpriecām, Pēteris vairākkārt samazināja algas valsts dienestā esošajiem, palielināja nodokļus. P.Miļukovs savulaik aprēķināja, ka Pētera I valdīšanas laikā [[Tiešie nodokļi|tiešie]] un [[netiešie nodokļi]] palielinājās piecas ar pusi reizes, turklāt neņemot vērā [[Inflācija|inflāciju]] un valsts diktētās [[Cena (ekonomika)|cenas]]. Šādam nodokļu slogam bija nepieciešams [[Represija|represīvais]] aparāts to iekasēšanai — tāpēc visā valstī tika izvietotas karaspēka daļas, kurām vajadzēja ievākt nodokļus. Militārpersonas civilajai pārvaldei un [[Tiesa|tiesām]] nepakļāvās, bet bieži pārņēma to funkcijas. Konkrētajā apvidū, izvietotais pulks ne tikai dzīvoja uz iedzīvotāju rēķina, bet arī pildīja virkni [[Policija|policejisko]] funkciju: ķēra [[Zaglis|zagļus]] un laupītājus, izbēgušos zemniekus, [[Kontrabanda|kontrabandistus]], uzraudzīja vietējos ierēdņus utt. [[Kazaņas guberņa|Kazaņas guberņā]] pēc divu gadu šādas militāri ekonomiskās pārvaldes bija pazuduši 14 000 reģistrēto nodokļu maksātāju. === Jurisprudences reformas === Pēteris likvidēja līdz tam pastāvējušo tiesu [[Sistēma|sistēmu]] un ieviešot pastāvīgu “ārkārtas” stāvokli. Krievijā vairs nevaldīja likumi, bet gan cara rīkojumi, ieviešot “troikas” un ārpustiesas [[Tribunāls|tribunālus]]. Pēteris izveidoja īpašas [[Izmeklēšanas komisija|izmeklēšanas komisijas]]. Katru veidoja [[Gvarde (Krievija)|gvardes]] [[Virsnieks|virsnieki]] — [[majors]], [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] un [[poručiks]], — kuriem vajadzēja izmeklēt visus gadījumus un spriest tiesu nevis pēc likuma, bet pēc “veselā saprāta un [[Taisnīgums|taisnīguma]]”. Neizglītotie gvardes virsnieki neorientējās dažkārt visai sarežģītajos jautājumos, par kuriem tiem bija jāspriež “pēc taisnīguma”. Pēteris I ieviesa izslavēto “vārds un darbs” — iekšpolitiskās [[Denunciācija|denunciācijas]] sistēmu, kas ļāva jebkuram publiski apsūdzēt [[Nodevība|nodevībā]] jebkuru. Kriminālnoziedznieks varēja izkliegt šos vārdus, tā nosūtot uz spīdzināšanu jebkuru. Visus šādi aizdomās turētos spīdzināja. Tiesu sistēmā valdīja haoss. [[Tiesnesis|Tiesneši]], gluži kā pārējie ierēdņi bija pilnīgi iebiedēti un nepārtrauktās savstarpēji noliedzošo rīkojumu straumes dezorientēti. M. Bogoslovskis, kurš pētījis Pētera reformas [[Province|provincē]], raksta: {{Citāts|“Vai iespējama taisna tiesa tur, kur tiesnešiem nav stingrības un pārliecības par to ko dara? Tiesnesim neticēja sabiedrība, kurai viņš kalpoja: tā neredzēja taisnīgumu viņa spriedumos, un meklēja to augstāk; viņam neticēja vara, kas to bija iecēlusi… Beidzās ar to, ka tiesnesis neticēja vairs pats sev un, baidoties no visādām apelācijām un revizijām, mēdza, pieņemot iesniegumu, nolikt to malā un nerisināt."}} [[Justīcija|Justīcijas]] kolēģiju, tā laika Tieslietu ministriju, neviens neņēma vērā. Kolēģijas prezidents sūdzējās Senātā, ka tai pakļautie tiesneši ignorē tās lēmumus un neviens negrasās maksāt par procesuāliem [[Pārkāpums|pārkāpumiem]] tiem piespriestās [[Soda nauda|soda naudas]]. Atbilstoši laika garam arī lūdza piešķirt gvardus, kas apbraukātu provinces tiesas un sodus iekasētu. 1711. gada martā, Pēteris padarīja ziņošanu par oficiālu valsts dienestu. Tika izveidots īpašs ziņotāju (fiskalu) [[departaments]] no 500 cilvēkiem, kuru uzdevums bija uzzināt “ļaunprātību gadījumus un par tiem ziņot neatkarīgi no [[Amats|amata]] un pakāpes”. Ziņošana kļuva par [[Profesija|profesiju]]. Ja ziņojums izrādījās patiess, fiskals saņēma pusi soda naudas, bet ja izrādījās nepatiess, tad fiskalu ne par ko nevarēja vainot. Tā laika dokumenti pārpildīti ar ziņām par fiskalu ļaunprātībām. Pirms Pētera [[kriminālkodekss]] paredzēja nāves sodu par aptuveni 50 noziegumu veidiem, bet jau pirmajos Pētera valdīšanas gados saraksts tika paplašināts līdz vairāk nekā 90 pārkāpumiem. Augstāko soda mēru varēja izpelnīties arī par ikdienišķiem sīkumiem, piemēram, reiz Pēteris I nogalinājis kādu savu kalpu, jo tas nebija pietiekami ātri noņēmis [[Cepure|cepuri]] cara priekšā. === Izglītības reformas === Tika izdots rīkojums par visu muižnieku bērnu obligātu izglītošanu. [[Skola|Skolās]] iesauca ar varu, neinteresējoties par cilvēku spējām un talantiem. Par to, kādi “pārbaudījumi” bija, izvēloties [[Jaunietis|jauniešus]] sūtīt studēt attiecīgās nozarēs, varam lasīt V. Golovina atmiņās: {{Citāts|"1712. gada maijā visus nepilngadīgos muižnieku bērnus izsauca uz Pēterburgu. “Skatījās mūs, kur kuru sūtīt, un izvēlējās pats viņa augstība kurš visžēlīgi sadalīja mūs pa trīs: pirmos, vecākos, norīkoja dienēt armijā, vidējos — uz Holandi studēt navigācijas zinātni, bet pašus jaunākos — uz Rēveles pilsētu, uz zinātni.”}} Golovina biedrs kņazs [[Mihailo Goļicins]] nevarēja kļūt par [[Jūrnieks|jūrnieku]] tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņam bija ļoti izteikta [[jūras slimība]], taču to, saprotams, neviens vērā neņēma. Apmācība, piemēram, [[Spānija|Spānijā]] bija šāda: [[pusaudži]], nezinot ne vārda spāniski, cītīgi apmeklēja [[Lekcija|lekcijas]] un klausījās [[Skolotājs|pasniedzēja]] [[Dzimtā valoda|dzimtajā valodā]] stāstīto, tas pats notika arī citās valstīs. Tai pat laikā studentiem gadiem nesūtīja uzturnaudu. Atstāti bez [[Nauda|līdzekļiem]], tie vai nu bēga, vai zaga, vai kur pieteicās par kalpiem un dzēra. Krievijā notika tas pats, visi slavenās Navigācijas skolas audzēkņi 1711. gadā aizbēga, lai nenomirtu badā. Trīs gadus vēlāk, tās pašas skolas vadība sūdzējās, ka [[Students|audzēkņi]] piecus mēnešus nav saņēmuši uzturnaudu, “ne tikai pārdevuši [[Kaftans|kaftanus]], lai paēstu, bet arī staigā basām kājām, [[Ubagošana|ubagojot]] pie logiem”. Gadījumos, kad naudu tomēr izmaksāja, lielāko daļu skolēniem tūdaļ atņēma mācību līdzekļu iegādei un skolas remontam. Taču par bēgšanu no [[Jūrskola|jūrskolas]] draudēja nāvessods, bet [[Vecāki|vecākiem]], kuri satraukušies par atvases dzīves apstākļiem, riskētu lūgt atļauju to izņemt no skolas - katorgas darbi. Pēršana ar pātagām un naudassodi Navigācijas skolā bija ikdiena. Tas pats bija Jūras akadēmijā. “Četrdesmit divi gvardi neapmeklēja mācības, jo ir basām kājām un bez apģērba.” 1724. gadā pats Pēteris, ieradies tur, secināja, ka liela daļa “gvardemarinu” burtiski ir ģērbušies skrandās. Noskaidrojās, ka 85 kursanti neapmeklē mācības, jo “ir basi un tiem nav dienišķās maizes”, bet daudzi aizgājuši ubagot. Stāvokli pasliktināja karu un haosa rezultātā pieaugušais izglītotu ļaužu [[deficīts]]. Nonāca pat tik tālu, ka provincē vietējo varas struktūru vadītāji ar spēku viens otram laupīja lasīt/rakstītpratējus, lai būtu kāds kas strādā [[Kanceleja|kancelejās]]. == Reliģija == Pēteris I nebija reliģiozs, un nekad netika izrādijis interesi par [[Reliģija|ticības]] jautājumiem. Anglijā viņš piedalījās [[Eiharistija|svētajā vakarēdienā]] pēc [[Anglikānisms|anglikāņu]] [[Rituāls|rituāla]], [[Svētā Romas impērija|Vācijā]] uzstājās ar [[Mārtiņš Luters|Luteru]] slavējošu [[Publiskā runa|runu]], bet nav liecību, ka viņš būtu kam ticējis. Kad kas aizkavējās [[Vardarbība|vardarbīgajā]] carienes Jevdokijas ieslodzīšanā klosterī, Pēteris tā pārskaitās, ka grasījās [[Patriarhs Adrians|patriarhu Adrianu]] par uzcītības trūkumu saslēgt ķēdēs. Tas, nopietni baidoties par [[Veselība|veselību]] un [[Dzīvība|dzīvību]], visu vainu novēla uz [[Arhimandrīts|arhimandrītu]] un četriem [[Priesteris|priesteriem]] — visus piecus uzreiz iekala važās un nogādāja baisajā [[Preobraženskas prikazs|Preobraženskas prikazā]] ([[Politiskā policija|politiskās policijas]] centrālajā mītnē). Pats Pēteris turpināja uzdzīvi ar saviem pudeles brāļiem no “visdzērāju koncila”, par kura “patriarhu” bija iecelts Zotovs. Nonāca pat tik tālu, ka priesteriem, lai izklaidētu caru un tā pudeles brāļus, nācās pēc visiem [[Baznīca (celtne)|baznīcas]] likumiem laulāt ākstu ar [[Atraitne|atraitni]], [[Punduris (cilvēks)|pundurīšus]]. Publiskā zaimošana, “iesvētot [[Bakhs|Bakha]] [[Templis|templi]] [[Lefortas pils|Leforta pilī]]”, kur tautu [[Kristības|kristīja]] [[Parodija|parodiskā]] rituālā ar krustveidā sastiprinātām [[Pīpe|pīpēm]], šokēja daudzus. Baznīca tika pilnībā pakļauta valsts varai. Pavalstniekiem tika pavēlēts, piedraudot ar naudas sodu, regulāri iet baznīcā un sūdzēt grēkus. Savukārt ar otru rīkojumu [[Garīdznieki|garīdzniekiem]], piedraudot ar nāvi, tika pavēlēts ziņot par visu grēksūdzēs dzirdēto, kas varētu interesēt politisko policiju. 1705. gadā Pēteris īstenoja “baznīcas tīrīšanu”, iesaucot armijā un svītrojot no baznīcai piederīgo saraksta lielu dauzumu sīko garīdznieku, [[Mūks|mūku]], [[Baznīcas kalps|kalpotāju]] un to ģimenes locekļus. Aizliedza celt jaunas baznīcas un klosterus. Tika reglamentēts garīdznieku un mūku skaits baznīcās un klosteros, ko nedrīkstēja pārsniegt. Klosteriem uzdeva iekārtot [[Amatnieks|amatnieku]] darbnīcas, kurās mūkiem jāražo “armijai derīgas lietas”. Tad Pēteris I aizliedza mūkiem turēt [[Celles|cellēs]] rakstāmpiederumus un [[Papīrs|papīrus]], un ko rakstīt, mazliet vēlāk aizliegums rakstīt tika izplatīts uz visiem pavalstniekiem: “…jāziņo par tiem, kuri spītīgi raksta, izņemot baznīcas [[Skolotājs|skolotājus]], un jāsoda tos, kuri zināja kuri raksta, bet par to neziņoja”. Mūkiem un mūķenēm tika aizliegts ilgāk par trim stundām atstāt klosteru teritoriju bez klostera vadības izsniegtas un [[Zīmogs|apzīmogotas]] atļaujas. 1721. gadā tika nodibināta [[Svētā sinode]] — laicīgi ierēdnieciska, [[Birokrātija|birokrātiska]] struktūra. To vadīja laicīgais ierēdnis, [[oberprokurors]], “valdnieka acs”, kurš visai drīz kļuva par [[Diktators|diktatoru]], kura vara pārspēja jebkura patriarha varu. Tāpat kā Senāta oberprokuroram bija pakļauts fiskalu dienests, Sinodes oberprokurors izveidoja adekvātu departamentu, [[Inkvizīcija|inkvizitorus]], kurus vadīja tikai viņam pakļauts [[protoinkvizitors]]. Sofijas savulaik iecerētā Slāvu-grieķu-latīņu akadēmija, ar Pētera I gādību pārtapa par [[Garīgums|garīgās]] [[Cenzūra|cenzūras]] centru, kam bija jācīnās gan ar no aizrobežu nākošajām “citām domām”, gan [[Nikons (patriarhs)|Nikona]] baznīcas reformu neatzīstošajiem [[Vecticībnieki|vecticībniekiem]]. Akadēmijai tika piešķirtas monopoltiesības [[Svešvaloda|svešvalodu]] mācīšanā. Bez tās atļaujas katram, kurš uzdrošinātos nolīgt [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Grieķu valoda|grieķu]] vai [[Poļu valoda|poļu]] [[Valoda|valodas]] privātskolotāju, draudēja mantas [[konfiskācija]]. Tikai akadēmijas [[Absolvents|absolventiem]] tika ļauts turēt mājās [[Grāmata|grāmatas]] svešvalodās, spriest par reliģiju, savukārt cilvēkam, kurš nebija absolvējis akadēmiju, bija aizliegts pat ar mājiniekiem runāt par reliģijas tēmu. Akadēmija rūpīgi uzraudzīja un kontrolēja visus nedaudzos “ārzemniekus - brīvo zinātņu zinātājus”, kuriem tā izsniedza iebraukšanas atļaujas Krievijā. Akadēmijas uzraudzībā atradās arī visi [[Pareizticība|pareizticībā]] pārgājušie ārzemnieki — par mazāko “šaubīšanos ticībā” draudēja [[izsūtījums]], bet par atgriešanos “iepriekšējā ticībā” sodīja ar sadedzināšanu. Bez tam, ar sadedzināšanu sodīja visus, pie kuriem atrada “[[Burvestība|burvestību]], [[Zintniecība|zintniecības]], [[Zīlēšana|zīlēšanas]] un baznīcai netīkamas grāmatas”, tos kuri liecinieku klātbūtnē [[Kritika|kritiski]] izteicās par pareizticīgo baznīcu, kuri nicīgi izteicās par [[Svētais|svēto]] [[Relikvijas|relikvijām]], [[Ikona (svētbilde)|ikonām]], svētajiem. Visu Pētera I valdīšanas laiku, visā Krievijā dedzināja vecticībniekus, [[Brīvdomātājs|brīvdomātājus]], visus uzskaitīto noteikumu pārkāpējus. Īpaši nežēlīgi Pēteris I vajāja baznīcas reformas neatzinējus, t.s. ''vecticībniekus''. Tie tika pakļauti divkāršiem nodokļiem. Par atļauju neskūt bārdu vecticībnieks maksāja valsts kasē 450 rubļus (pēc 1913. g. kursa), tam nācās uz krūtīm nēsāt to apliecinošu [[Metāli|metāla]] birku, bet uz muguras uz apģērba vajadzēja šūt [[Dzeltenā krāsa|dzeltenu]] uzšuvi. 1935. gadā, [[Parīze|Parīzē]], [[Franču valoda|franču valodā]], Miļukova redakcijā izdotajā “[[Krievijas vēsture (grāmata)|Krievijas vēsturē]]”, nodaļā, kas attiecas uz Pēteri I, skan visai viennozīmīgi: “Reformu rezultāti: haoss”. == Ārpolitika == Visas Pētera I ārpolitiskās aktivitātes bija īstermiņa, taktiskas, izpaudās, kā karagājieni. Raksturīgākais bija pavērsiens no Fjodora un Sofijas uzsāktās tuvināšanās ar [[Katoļticība|katoliskajām]] zemēm uz draudzīgākām attiecībām ar [[Protestantisms|protestantu]] zemēm. Pēc Pētera nāves nepalika neviena daudz maz vērā ņemama starptautiska sadarbības līguma, izņemot cara meitas un divu [[Krustbērni|krustmeitu]] laulību ar Eiropas [[Augstmanis|augstmaņiem]]. Valsts bija nonākusi starptautiskā [[Izolācija|izolācijā]]. == Karagājieni == === Krievu turku karš (1686. - 1700.): === * 1695. gadā, pirmais Azovas karagājiens — neorganizētības un sliktās apgādes dēļ, armija bija spiestas atgriezties, tā arī neuzsākot karadarbību. * 1696. gadā, otrais Azovas karagājiens — 40 000 vīru liela Krievijas armija aizgāja līdz Osmaņu impērijas pierobežas [[Azovas cietoksnis|fortam, Azova]], aplenca to. 19. jūlijā forts [[Kapitulācija|kapitulēja]]. === Lielais Ziemeļu karš (1700. - 1721.): === * 1700. - 1721. Lielais Ziemeļu karš pret Zviedriju un tās sabiedrotajiem. Krievijas cariste iekaro Vidzemi, Igauniju, Ingriju un daļu Austrumkarēlijas. * 1710. - 1713. [[Krievu—turku karš (1710—1711)|karš ar Osmaņu impēriju]]. 1711. gada jūnijā, cara komandētā Krievijas armija pārgāja robežu ar [[Moldāvija|Moldāviju]]. Vietējie iedzīvotāji nesacēlās un neatbalstīja atbrīvotājus, savukārt Osmaņu impērijas armija, [[Pruta|Prutas]] krastā ielenca Krievijas armiju. Pēteris I sūtīja pie [[Lielvezīrs|lielvezīra]] [[Baltadži Mehmeds pašā|Baltadži Mehmeda pašā]] Šafirovu, piekodinot panākt mieru par jebkuru cenu. Turki negrasījās diplomātiski aizstāvēt Zviedrijas intereses. Šafirovs un lielvezīrs BaltadžI Mehmets [[pašā]] parakstīja kapitulācijas līgumu, Krievijai atsakoties no plašām teritorijām, tai skaitā Azovas. Prutas karagājienā Krievijas armija zaudēja 27 285 cilvēkus, no kuriem 4800 krita kaujās, bet pārējie mira no bada un slimībām. Savukārt Pēteris I, atgriezies Pēterburgā, sarīkoja triumfa gājienu, kā uzvarētājs. === Citi karagājieni: === * 1714. gadā Buhgolca vadītais karagājiens uz Austrumiem, pakļaujot stepju klejotājus (dibina [[Omska|Omskas]], [[Ustjkamenogorska|Ustj-Kamenogorskas]], [[Semipalatinska|Semipalatinskas]] fortus). * 1716. gadā Krievija neveiksmīgi mēģina iekarot [[Hivas haniste|Hivas hanisti]] [[Vidusāzija|Vidusāzijā]]. Bekoviča-Čerkasskova komandēto [[Ekspedīcija|ekspedīcijas]] korpusu Hivas armija iznīcina 1717. gadā. * 1722.-1723. karš ar [[Persija|Persiju]]. Krievija iekaro Astrahaņu, [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānas]] piekrasti ([[Baku]], Reštu, Astrabadu). == Skatīt arī == * [[Anna Monsa]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160304210958/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=522&Itemid=7 Buškovs A. "Pēteris I — Krievijas cars un imperators"] * [http://lib.misto.kiev.ua/RUFANT/BUSHKOW/rossia.txt Бушков A. Дракон Московский. // Россия, которой не было: загадки, версии, гипотезы.] == Bibliogrāfija == * Седов П. В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. — СПб.: Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин», 2006. {{kastes sākums}} {{Romanovu dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ivans V Romanovs|Ivans V]] | virsraksts = [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] | periods = [[1682]]. — [[1721]]. | pēc = nav}} {{Amatu secība | pirms = nav | virsraksts = [[Krievijas impērija]]s [[ķeizars]] | periods = [[1721]]. — [[1725]]. | pēc = [[Katrīna I]]}} {{kastes beigas}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1672. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1725. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas cari]] [[Kategorija:Krievijas imperatori]] [[Kategorija:Romanovu dinastija]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] nkmf8krq7c2m3vn5w8nsnwlipcc74uf 3669607 3669601 2022-08-12T18:45:40Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{POV}} {{atsauces+}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds_orģ = ''Пётр I Алексеевич Романов'' | attēls =Peter der-Grosse 1838.jpg | amats =[[Krievijas impērija#Krievijas imperatoru un reģentu saraksts valdīšanas secībā|Krievijas cars, vēlāk imperators]] | term_sākums =cars no {{dat|1682|5|7|Ģ}}<br> (līdz 1696. gadam kopā ar [[Ivans V Romanovs|Ivanu V]]), <br>imperators {{dat|1721|1|20|}} | term_beigas ={{dat|1725|2|8|N}} | priekštecis = [[Fjodors III Romanovs]] | pēctecis = [[Katrīna I]] | dzim_dati ={{dat|1672|6|9}} | dzim_vieta =[[Maskava]], [[Krievijas cariste]]<br>({{RUS}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1725|2|8|1672|6|9}} | mir_vieta =[[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]]<br>({{RUS}}) | tēvs =[[Aleksejs I Romanovs]] | māte =[[Natālija Nariškina]] | dinastija =[[Romanovu dinastija]] | dzīvesb =1. [[Jevdokija Lopuhina]]<br>2. [[Katrīna I]] | bērni =citu starpā [[Aleksejs II Romanovs]], [[Anna Petrovna]], [[Elizabete Romanova]] | reliģija =[[pareizticība]] | apglabāts =[[Pētera-Pāvila katedrāle]], [[Sanktpēterburga]], {{RUS}} | paraksts =Peter the Great Signature.svg | piezīmes = }} '''Pēteris I Romanovs''' ({{val|ru|Пётр I}}; dzimis {{dat|1672|6|9}}, miris {{dat|1725|2|8}}; dēvēts arī par Pēteri Lielo — ''Пётр I Великий'') bija [[Krievijas cariste]]s [[cars]] no [[1682]]. gada, un pirmais [[Krievijas Impērija]]s [[imperators]] no {{dat|1721|1|20|Ģ}}. Pēteris I līdz pat mūsdienām ir viena no populārākajām vēsturiskajām personām [[Krievija|Krievijā]]. [[Vēsture|Vēsturē]] iegājis ar plašām un enerģiskām Krievijas [[valsts]] un [[Krievi|krievu]] [[sabiedrība]]s [[reforma|reformām]], un aktīvu [[Politika|ārpolitiku]] — īstenoja plašu Krievijas ekspansiju, kā rezultātā tā kļuva par impēriju. == Pilns tituls == Kā Krievijas cars Pēteris Aleksejevičs (1682—1721) svarīgākos valsts dokumentus [[Paraksts|parakstīja]] šādi: "Mēs, Pēteris Aleksejevičs, no [[Dievs Tēvs|Dieva]] žēlastības visgaišākais un valdnieciskākais dižais [[valdnieks]], visas Liel-, Maz- un [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas]] cars un [[lielkņazs]], [[Maskava]]s, [[Kijiva|Kijevas]], [[Vladimira]]s, [[Novgoroda]]s patvaldnieks, [[Kazaņa]]s cars, [[Astrahaņa]]s cars, [[Sibīrija]]s cars, [[Pleskava]]s valdnieks un [[Smoļenska]]s, [[Tvera]]s, [[Jugra (zeme)|Jugras]], [[Perma]]s, [[Vjatka (pilsēta)|Vjatkas]], [[Bulgārija]]s u.c. valstu lielkņazs, Novagorodas lejaszemes, [[Čerņihiva|Čerņigovas]], [[Rjazaņa]]s, [[Polocka]]s, [[Rostova]]s, [[Jaroslavļa]]s, [[Belozerska]]s, [[Udora]]s, [[Obdorska]]s, [[Konda|Kondijas]] lielkņazs, visas [[Ziemeļi|ziemeļu]] zemes valdnieks, [[Ibērija|Ivērijas]] zemes, [[Dienvidkaukāzs|Kartvelas]] un [[Gruzija]]s caru, un [[Kabarda|Kabardijas]] zemes, [[Čerkasu apgabals|Čerkasu]] un [[Kalns|Kalnu]] [[Kņazs|kņazu]] pavēlnieks un kungs un daudzu citu [[Austrumi|austrumu]] un [[Rietumi|rietumu]], un ziemeļu valstu un zemju [[Mantošana|mantots]] valdnieks un īpašnieks." (''Божиею милостию, Мы, пресветлейший и державнейший Великий Государь Царь и Великий Князь Петр Алексеевич, всея Великия и Малыя и Белыя России Самодержец Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Сибирский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский, Рязанский, Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский, и всея Северныя страны Повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских Царей, и Кабардинские земли, Черкасских и Горских Князей и иных многих государств и земель, восточных и западных и северных, отчич и дедич, и наследник, и Государь, и Обладатель''.) Pēc uzvaras [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] un atsevišķu [[Baltijas provinces|Baltijas zemju]] iegūšanas viņš sāka lietot Krievijas imperatora Pētera I titulu (1721—1725), pievienojot tam jauniegūtos titulus, ieskaitot "[[Livonija]]s kņaza" titulu: "Mēs, Pēteris Pirmais, no Dieva žēlastības Lielkrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas lielkņazs, [[Igaunijas guberņa|Estlandes]], Livonijas, [[Karēlija]]s, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Lejas Novagorodas zemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdorskas, Kondijas lielkņazs un visas ziemeļu zemes valdnieks, Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu pavēlnieks un kungs, un citu mantots valdnieks, un īpašnieks." (''Божиею поспешествующею милостию, Мы, Петр Первый, Император и Самодержец Всероссийский, Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Сибирский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Князь Эстляндский, Лифляндский. Корельский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных, Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский. Рязанский. Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский и всея Северныя страны повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских Царей, и Кабардинския земли, Черкасских и Горских Князей и иных наследный Государь и Обладатель''.) == Bērnība un jaunība == Pēteri neviens neuzskatīja par pretendentu uz troni — viņš [[Aleksejs I Romanovs|tēvam]] bija divpadsmitais [[bērns]]. Pirmkārt, neviens nevarēja paredzēt, ka cars [[Fjodors III Romanovs|Fjodors III]] mirs, nesasniedzot 21 gada vecumu. Otrkārt, jebkurā gadījumā uz troni pretendēja vecākie Alekseja I bērni. Tāpēc Pēteri neaudzināja par valstsvīru, atšķirībā no vecākajiem bērniem — Fjodora, Ivana un Sofijas, — kuri guva savam laikam iespējami labāko [[Izglītība|izglītību]]. Viņu skoloja djaks Zotovs (Зотов, Никита Моисеевич), ne cilvēks ar spožu prātu, bet gan [[galma āksts]] un žūpa. Pētera izglītošana aprobežojās ar [[Rakstpratība|lasīt un rakstīt]] prasmi, "[[Evaņģēlijs|Evaņģēlija]]" un "[[Psalmi|Psalmu]]" lasīšanu. Rezultātā, nākamais Krievijas imperators bija pa pusei [[Analfabētisms|analfabēts]] ([[aritmētika]]s pamatus Pēteris sāka apgūt tikai 16 gadu vecumā, turklāt nesistemātiski un neuzcītīgi). Kad nomira viņa tēvs cars [[Aleksejs I Romanovs|Aleksejs]], Pēteris bija tikai 4 gadus vecs un troni mantoja viņa vecākais pusbrālis Fjodors Aleksejevičs. Cara Fjodora III valdīšanas laiks ilga tikai 6 gadus un viņš neatstāja [[Pēcnācēji|pēcnācējus]]. Tādēļ Krievijas troņa nākamais pretendents bija cits Pētera pusbrālis [[Ivans V|Ivans Aleksejevičs]]. [[Bajārs|Bajāru]] dome, atbilstoši [[Likums|likumam]], vēlējās sasaukt visu valsts [[Sabiedrības slānis|kārtu]] [[Kārtu pārstāvniecība|pārstāvju saeimu]], lai tas apstiprinātu troņmantnieku par caru. Taču kņazu [[Nariškinu dzimta]] izvēlējās bruņota [[Apvērsums|apvērsuma]] ceļu, lai nepieļautu [[Miloslavsku dzimta]]s palikšanu pie varas. [[Pučs|Puča]] atbalstītāju vidū bija arī [[pareizticība|Krievijas pareizticīgās baznīcas]] [[patriarhs]] [[Patriarhs Joakims|Joakims]]. Jau sen pastāv [[hipotēze]], ka patriarha dīvainā ieinteresētība saistīta ar to, ka viņš bijis Pētera īstais tēvs. 1682. gada 7. maijā viņi sasauca pūli, lai imitētu visu kārtu pārstāvju saeimu, kas "vienbalsīgi” izsauca par caru Pēteri. Pat [[Aleksejs Tolstojs]], rakstot savu pasūtījuma [[propaganda]]s [[Romāns|romānu]] "[[Pēteris Pirmais (Romāns)|Pēteris Pirmais]]", neuzdrīkstējās nepieminēt laikabiedru liecības, ka tos pūlī, kuri uzdrošinājās kliegt par Ivanu, Nariškinu ļaudis uz vietas sadūruši ar [[Nazis|nažiem]]. Valsts apvērsuma rezultātā Ivanu no troņa atstādināja, tā vietā ieceļot Pēteri, bet tā, kā viņš tobrīd bija tikai desmit gadus vecs, tad līdz [[pilngadība]]s sasniegšanai jāvalda viņa [[māte]]i [[Natālija Nariškina|N. Nariškinai]], kā [[reģents|reģentei]]. Nariškinu dzimtas varas leģitimitāte bija visai apšaubāma, šis pasākums sastapa [[Pavalstnieks|iedzīvotāju]] pretestību. 15. maijā [[Karandejevs|Karandejeva]] [[Strēlnieki|strēlnieku]] (''strēļu'') pulks uzreiz paziņoja, ka šādam nelikumīgam caram uzticību nezvērēs, jo “tronī celts jaunākais, apejot vecāko” t.i., apiets likumīgais troņmantnieks. Likumīgā troņmantnieka pusē nostājās arī pārējā [[Karaspēks|armija]]. T.s. strēļu dumpja gaitā tika nogalināti daudzi no Nariškinu dzimtas. Pētera I acu priekšā pat ticis saplosīts viens no viņa tēvočiem un arī nepilngadīgajam Pēterim par mata tiesu izdevies izvairīties no [[nāve]]s. 25. jūnijā par "pirmo" caru kronēja Ivanu Aleksejeviču (Ivanu V), bet Pēteri Aleksejeviču (Pēteri I) par "otro" caru — tika izveidota [[Vairākvaldība|divvaldība]], kurā par abu nepilngadīgo caru reģenti bajāru Dome iecēla to vecāko [[Māsa|māsu]] [[Sofija Romanova|Sofiju]]. Bērnību un [[Pusaudža gadi|pusaudža gadus]] Pēteris pavadīja [[Vorobjovas muiža|Vorobjovas]] un [[Preobraženskas muiža|Preobraženskas]] [[Muiža|muižās]] ārpus Maskavas. Izklaidējoties viņš no [[Dzimtcilvēks|dzimtcilvēkiem]] nokomplektēja armijas vienības — Preobraženskas pulku ar [[Kazarmas|kazarmām]] [[Preobraženskas ciems|Preobraženskas ciemā]], un Semjonovskas pulku ar kazarmām [[Semjonovskas ciems|Semjonovskas ciemā]], kur dzimtcilvēki tika ietērpti [[Mētelis|mundieros]], apbruņoti un [[Karš|karoja]] viens ar otru (nogalinātos aizstāja ar klāt rekrutētiem dzimtcilvēkiem). Preobrežanskas ciemā, [[Jauzas upe]]s [[Krasts|krastā]], tika uzbūvēts miniatūrs [[cietoksnis]] [[Prešburga]]. 1689. gada 27. janvārī Pēteris pēc mātes ieteikuma apprecējās ar [[Galms|galminieci]] [[Jevdokija Lopuhina|Jevdokiju Lopuhinu]], taču [[ģimene]] izrādījās visai [[Simbolisms|simboliska]] — jaunais cars visu brīvo laiku pavadīja spēlējot "karu" vai t.s. Vācu priekšpilsētā žūpojot kopā ar [[Prostitūta|vieglas uzvedības sievietēm]] (vēlāk, kā spiesti atzīt visi [[pētnieki]], cars bija kļuvis par hronisku [[Alkoholisms|alkoholiķi]]). 1689. gada 27. augustā Pēteris I, balstoties uz uzticamām karaspēka vienībām — Preobraženskas un Semjonovskas pulkiem, kņaza [[Kņazs Hovansks|Hovanska]] komandētajiem strēļu pulkiem, īstenoja galma apvērsumu. Reģente Sofija tika ieslodzīta uz mūžu [[Novodjevičje]]s [[Klosteris|klosterī]] (Новодевичий монастырь), cars Ivans V ''[[De iure|de jure]]'' statusu nemainīja, taču ''[[de facto]]'' tika izraidīts no galma un norobežots no visiem valsts jautājumiem. Sofijas padomnieks, [[Eiropofilija|eiropofils]] [[kņazs Goļicins]] tika izsūtīts [[Trimda|trimdā]], bet [[Enciklopēdists|enciklopēdistam]] Medvedjevam [[Nāvessods|nocirta galvu]], kuru sev izlūdzās patriarhs. [[Valsts pārvalde]]s augstākajos amatos tika iecelti Pētera I mātes radinieki no Nariškinu dzimtas. 1692. gadā cars iemīlējās Maskavas vācu [[priekšpilsēta]]s skaistulē [[Anna Monsa|Annā Monsā]], kas kļuva par viņa mīļāko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.krugosvet.ru/enc/istoriya/MONS_ANNA_IVANOVNA.html|title=МОНС, АННА ИВАНОВНА {{!}} Энциклопедия Кругосвет|website=www.krugosvet.ru|access-date=2022-08-12|language=ru}}</ref> == Lielais Ziemeļu karš un kronēšanās par imperatoru == [[Attēls:Millennium of Russia 2.6.jpg|thumb|150px|left|Krievijas imperatora Pētera (vidū) [[skulptūra]] kopā ar sakauto Livonijas [[Bruņinieks|bruņinieku]] (pa kreisi) un [[Zviedri|zviedru]] karavīru (pa labi) monumentā "[[Tūkstošgadīgā Krievija]]" Novgorodā (1862).]] Tikai pēc mātes nāves 1694. gada 25. janvārī Pēteris sāka pats nodarboties ar to, ko varētu dēvēt par valsts pārvaldi. 1697. gadā Pētera I vadībā uz Eiropu devās "Lielā [[Sūtnis|sūtniecība]]", kuras uzdevums bija rast sabiedrotos, it kā gaidāmajam uzbrukumam [[Osmaņu impērija]]i. 250 cilvēku lielajai delegācijai, kā Preobraženskas pulka urjadņiks [[Pjotrs Mihailovs]], anonīmi līdzi brauca arī pats Pēteris I. Par oficiālajiem sūtņiem bija iecelti Sūtņu palātas vadītājs P.Vozņicins, [[ģenerāladmirālis]] F. Leforts un [[ģenerālis]] F.Golovins. Sūtniecība apmeklēja [[Rīga|Rīgu]] [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], [[Liepāja|Liepāju]] [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]], [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]] [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]], [[Brandenburga|Brandenburgu]], [[Holande|Holandi]], [[Anglija|Angliju]], [[Austrijas erchercogiste|Austriju]]. Paralēli sūtniecības darbinieki nodarbojās ar [[Ekonomika|ekonomisko]] [[Spiegošana|spiegošanu]] un [[Speciālists|speciālistu]] vervēšanu. Brauciena laikā Pēteris nolēma vispirms sākt karu nevis ar Osmaņu impēriju, bet gan ar [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas karalisti]]. Pirmā vienošanās par [[Koalīcija|koalīciju]] pret Zviedriju tapa 1698. gada augustā [[Rava-Ruska|Ravas-Ruskas]] pilsētiņā tagadējā Rietumukrainā, kur Pēteris I un [[Saksijas kūrfirstiste|Saksijas]] [[kūrfirsts]] [[Augusts II Stiprais|Augusts II]], kopīgi [[Svētki|dzīrojot]], pārrunāja turpmākās sadarbības plānus par [[Baltijas jūra]]s austrumu krasta zemju atņemšanu Zviedrijai un savstarpēju sadalīšanu. [[Ingrija]] un Karēlija pienācās Krievijai, bet [[Vidzeme]] (Livonija) un Igaunija — [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijai]]. Vēlāk aliansei pievienojās [[Dānija]], kas vēlējās atgūt savas [[Dānijas vēsture|iepriekšējos karos]] Zviedrijai zaudētās [[Zeme (teritorija)|teritorijas]] un uzbrukt Zviedrijas sabiedrotajām [[Šlēzvigas hercogiste|Šlēzvigas]] un [[Holšteina]]s [[Hercogiste|hercogistēm]]. Koalīcijas vienošanās galīgajā formā tika noslēgta 1699. gada novembrī Pētera rezidencē Preobraženskā. Karš pret Zviedriju sākās 1700. gada [[Ziema|ziemā]] ar [[Sakši|sakšu]] karaspēka uzbrukumu Rīgai un izvērtās par [[Lielais Ziemeļu karš|Lielo Ziemeļu karu]]. 1700. gada 19. augustā Pēteris lika pieteikt karu Zviedrijai, par ieganstu uzdodot viņa apvainošanu Rīgā, kad zviedru [[gubernators]] Dālbergs neesot viņam ļāvis apskatīt jaunos [[pilsēta]]s [[Nocietinājums|nocietinājumus]]. 1702. gada iebrukuma laikā Vidzemē viena no [[Alūksne|Alūksnē]] [[Gūsteknis|sagūstītajām]] [[Sieviete|sievietēm]] bija 18 gadus jaunā [[Kalps|kalpone]] [[Marta Skavronska]], kas vispirms nonāca [[Boriss Šeremetjevs|Šeremetjeva]], pēc tam [[Aleksandrs Meņšikovs|Meņšikova]] namā. 1703. gadā skaistule iepatikās caram Pēterim, kurš viņu pieņēma savā galmā Preobraženskas [[Sādža|sādžā]] un pēc pāriešanas pareizticībā piešķīra Katrīnas Mihailovas vārdu. 1711. gada pavasarī Pēteris I pavēlēja visiem uzskatīt Katrīnu par savu [[Sieva|sievu]], bet 1712. gada 19. februārī Pēterburgā notika oficiāla Pētera I un Katrīnas [[Kāzas|laulību ceremonija]]. Pēc uzvaras Lielajā Ziemeļu karā, Pēteris pārkāpa vienošanos ar Augustu II un pievienoja saviem īpašumiem ne tikai Ingrijas, bet arī Igaunijas un Vidzemes provinces un 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) kronēja sevi par "Viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский''). Mira pāris gadus vēlāk 1725. gada 8. februārī pēc ilgas slimošanas ar [[Aknas|aknu]] [[Slimība|kaiti]], ko pasliktināja smaga [[saaukstēšanās]] 1724. gada [[Rudens|rudenī]]. == Ģimene == Tēvs — Krievijas cars Aleksejs I Romanovs (krievu: ''Алексей Михайлович Романов'') (1629—1676), māte — Alekseja I otrā sieva [[Kņazs|kņaziene]] [[Natālija Nariškina]] (krievu: ''Наталья Кирилловна Нарышкина'') (1651—1694). Pētera I sievas un bērni: * Jevdokija Lopuhina (Евдокия Лопухина) — precējusies ar Pēteri I 1689. gadā, 1718. gadā ievietota klosterī, viņu bērni: ** dēls [[Aleksejs Romanovs|Aleksejs]] (Алексей) 1690.-1718. — miris [[Petropavlovska]]s cietoksnī, kur pēc tēva pavēles [[Spīdzināšana|spīdzināts]] līdz nāvei; ** dēls [[Aleksandrs Romanovs (Pētera I dēls)|Aleksandrs]] (Александр) 1691.-1692. * Katrīna Mihailova, pirms pāriešanas pareizticībā Marta Skavronska (Марта Скавронская, ''Marta Helena Skowrońska'') — precējusies ar Pēteri I 1712. gadā, viņu bērni: ** meita [[Anna Romanova (Pētera I meita)|Anna]] (Анна) 1708.-1728. ** meita [[Elizabete Romanova|Elizabete]] (Елизавета) 1709.-1762. — Krievijas ķeizariene ** meita [[Natālija Romanova|Natālija]] (Наталия) 1713.-1715. ** meita [[Margarita Romanova|Margarita]] (Маргарита) 1714.-1715. ** dēls [[Pēteris Romanovs|Pēteris]] (Петр) 1715.-1719. ** dēls [[Pāvels Romanovs|Pāvels]] (Павел) 1717.-1717. ** meita [[Natālija Romanova (Pētera I jaunākā meita)|Natālija]] (Наталия) 1718.-1725. == Personība == [[Attēls:Peter_I_monument_Riga.png|thumb|300px|[[Pētera I piemineklis Rīgā]], atklāts 1910. gada 4. jūlijā, gājis bojā, evakuējot Pirmā pasaules kara laikā.]] Iespējams, bērnības dramatiskie iespaidi jūtami iedragājuši Pētera I [[Psihe|psihi]], kas lielā mērā izskaidro daudzas valdniekam nepiedienīgas vēlāka laika noslieces — tieksmi uz trakulīgu uzdzīvi, cietsirdīgu attieksmi pret pavalstniekiem un pat pret saviem tuvākajiem [[radinieks|radiniekiem]]. Piemēram, viņš pats personīgi piedalījās strēļu masveida spīdzināšanā un [[Nāvessods|nāvessodos]] pēc to sacelšanās apspiešanas 1698. gadā. [[Amerikāņi (nācija)|Amerikāņu]] vēsturnieks P. Mesi caru raksturo: {{Citāts|“…jaunais cars cieta no nejaukas kaites, kuras dēļ bieži vien nokļuva pazemojošās situācijās. Kad Pēteris uztraucās vai arī viņa vētrainā dzīve kļuva īpaši spraiga, viņa seja sāka nekontrolējami raustīties. Sejas kreiso pusi skārušo lēkmju intensitāte varēja variēt no vienkārša tika līdz pat nopietniem krampjiem, kas sākās ar kakla kreisās puses muskuļu saraušanos, pēckā spazmas sagrāba sejas kreiso pusi, acis izvalbījās tā, ka redzami bija tikai baltumi. Smagāko lēkmju reizēs viņš vairs nekontrolēja arī kreiso roku, un šādas lēkmes beidzās tikai līdz ar samaņas zaudēšanu. …”}} [[Viljams III|Anglijas karalim]] bija tā laime pašam pārliecināties par Pētera I uzvedību un raksturu, kad karalis apciemoja rakstnieka [[Džons Evlins|Džona Evlina]] [[Villa|villu]], ko tas sev par nelaimi bija nodevis Krievijas sūtniecības rīcībā. Pēc tam, kad šajā sakoptajā lauku muižiņā trīs mēnešus bija padzīvojis Pēteris ar pavadoņiem,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopædia Britannica|publisher=Cambridge University Press|year=1911|pages=5.-6.|edition=Chisholm, Hugh, 11|series=10}}</ref> saimnieks “konstatēja ka visas grīdas un [[Paklājs|paklāji]] [[Telpa|telpās]] ir notašķīti ar [[Tinte|tinti]] un [[Izkārnījumi|sūdiem]], ka to visu nepieciešams mainīt. No holandiešu krāsnīm izlauzti dekoratīvie podiņi, no durvīm izrautas [[Varš|vara]] atslēgas, [[krāsa]] noskrāpēta vai ar ko notašķīta. [[Logs|Logu]] [[Stikls|stikli]] izsisti, visi 50 [[Krēsls|krēsli]], kas bija [[Celtne|ēkā]] — vai nu pazuduši, vai sadedzināti. Gultu veļa sadīrāta tā, it kā tajās būtu plosījušies meža zvēri. Divdesmit [[glezna]]s un senču [[Portrets|portreti]] sacaurumoti — acīmredzot kalpojuši kā [[Mērķis|mērķi]] šaušanai. [[Zāliens|Mauriņš]] bija tā izdangāts, it kā tur būtu mācības rīkojis vesels pulks [[dzelzs]] zābakos.” Kad Holandē anatomikumā Pētera pavadoņiem palika slikti ap dūšu, cars pavēlēja tiem ar [[zobi]]em plēst uzšķērsta [[Līķis|līķa]] [[Muskuļaudi|muskuļaudus]]. Kad divi [[Muižniecība|muižnieki]] no “lielās sūtniecības” kritiski izteicās par cara [[Uzvedība|uzvedību]], kas viņuprāt diskreditē valsti un raisa izsmieklu, Pēteris, nemaz “nepamanot”, ka atrodas citā valstī, pavēlēja tos iekalt ķēdēs un kā pašsaprotamu pieprasīja no [[holandieši]]em bluķi un [[Bende|bendi]] — abus nogrēkojušos pavalstniekus jāsoda ar nāvi par šo pārkāpumu. Ar lielām pūlēm holandiešiem izdevās caru atrunāt no šī nāvessoda, un vainīgos uz mūžu izsūtīja trimdā. == Iekšpolitika == {{vikisaites+}} Visai haotiski tika turpinātas priekšgājēju uzsāktās valsts vesternizācijas [[reforma]]s, kuras bija apturētas Natālijas Nariškinas reģentēšanas laikā: * Pirmais regulārais ārzemju [[Algotnis|algotņu]] karaspēks tika izveidots [[Vasilijs III|Vasilija III]] laikā; * [[Boriss Godunovs]] sāka sūtīt talantīgākos galminieku bērnus uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] studēt; * [[Viltusdmitrijs I]] mēģināja izveidot pēc Rietumeiropas parauga pirmo [[Universitāte|universitāti]] Krievijā; * Alekseja laikā sāka būvēt [[Okeāns|okeāna]] [[Kuģis|kuģus]] pēc Rietumeiropas parauga; * [[Dienesta pakāpes Krievijā|Dienesta pakāpes]] armijā, kuru ieviešanu piedēvē Pēterim, pastāvēja jau cara Alekseja laikā, arī [[Rūpnīca|rūpniecības]] un [[kalnrūpniecība]]s attīstība sākās cara Alekseja laikā; * Fjodors atcēla [[Vietvaldība|vietvaldību]], visiem galma ļaudīm, [[Militārpersona|militārpersonām]] un valsts ierēdņiem tika pavēlēts turpmāk ģērbties “ārzemju” [[Apģērbs|drānās]], galminiekiem, militārpersonām un ierēdņiem tika ieteikts skūt bārdas, bārdu saglabātājiem par to jāmaksā īpašs [[Bārda|bārdu]] [[nodoklis]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daily.jstor.org/peter-the-greats-beard-tax/|title=Peter the Great’s Beard Tax|last=Winterhalter|first=Benjamin|website=JSTOR Daily|access-date=2022-08-12|date=2021-07-22|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/why-tsar-peter-great-established-beard-tax-180964693/|title=Why Peter the Great Established a Beard Tax|last=Magazine|first=Smithsonian|last2=Eschner|first2=Kat|website=Smithsonian Magazine|access-date=2022-08-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gentlemansfoundry.com/beard-history-the-russian-beard-tax-tsar-peter/|title=Tsar Peter The Great And Russian Beard Tax - Beard History|website=gentlemansfoundry|access-date=2022-08-12|date=2018-09-19|language=en}}</ref> * Sofijas reģentēšanas laikā, [[Simeons Polockis]] un viņa [[asistents]] [[Silvestrs Medvedjevs]] izstrādāja Slāvu-grieķu-latīņu [[akadēmija]]s [[Projekts|projektu]], kurā [[Mācīšanās|mācīties]] varētu visu kārtu un vecumu [[Cilvēks|ļaudis]]; Pēteris ar viņam piemītošo enerģiju metās labiekārtot valsti, visu [[Reglaments|reglamentējot]]. Piemēram, piedraudot ar [[Katorga|katorgu]] tika noteikts, ka [[Audums|audumu]] [[Aušana|jāauž]] noteiktā platumā (it kā saprātīgi, taču rezultātā izputēja visa līdz tam plaukstošā [[Arhangeļskas apgabals|Arhangeļskas apvidus]] [[tekstilrūpniecība]], kas balstījās uz [[Mājsaimniecība|mājsaimniecībām]] — [[Zemnieks|zemnieki]] vienkārši nevarēja savās [[Māja|mājelēs]] tik platas [[stelles]] ievietot), aizliedza [[Pļaušana|pļaut]] [[Labība|labību]] ar [[Sirpis|sirpjiem]], reglamentēja vietējiem [[Klimats|klimatiskajiem]] apstākļiem nepiemērotas [[būvniecība]]s metodes utt. [[Zemnieku saimniecība|Saimniecības]] izputēja, ekonomiskā dzīve tika [[Paralīze|paralizēta]], bet cars vai katru [[Diena|dienu]] izdeva jaunus rīkojumus, ar kuriem centās reglamentēt visu. Pēteris vienu pēc otras dibināja ''kolēģijas'' ([[ministrija]]s). [[Sergejs Solovjovs|S. Solovjovs]] raksta: {{Citāts|“Valsts jaunās mašinērijas zobrati, tā vietā, lai viens otru kustinātu un grieztu, ķērās viens otrā un bremzēja”. Lai uzlabotu situāciju, Pēteris palielināja ierēdņu skaitu, kolēģijas apauga ar “ministru konsilijiem”.}} Kolēģijas bija pakļautas [[Senāts|Senātam]], taču triju svarīgāko — kara, [[jūra]]s un ārlietu — vadītāji bija gan Senāta, gan “[[Ministru konsilijs|ministru konsilija]]” locekļi, tādejādi kontaktējās ar caru apejot Senātu. Kā secināja [[Pāvels Miļukovs|P. Miļukovs]]: {{Citāts|“Starp centrālās varas trim instancēm — ministru konsiliju, Senātu un kolēģijām, — nepastāvēja hierarhiskā sadarbība: lēmējvaras, tiesu varas un izpildvaras funkcijas haotiskā mezglā bija savijušās katrā no tām”.}} Vispārējo haosu un [[Kukuļošana|kukuļņemšanu]] pastiprināja valsts ierēdņu [[Alga|algu]] izmaksas pastāvīga aizkavēšana, piem. 1720. gadā Arhangeļskas ierēdņi sūdzējās, ka nav saņēmuši algas par 1717. gadu. === Armija === Armijas pamatspēks bija tie paši “izformētie” strēļu pulki — 1708. gadā ierindā bija vēl 14 strēļu pulki, un daudzi t.s. “zaldātu” pulki būtībā bija tie paši strēļI, tikai pārdēvēti. Armijā tagad bija jādien visu mūžu, visiem jauniesauktajiem uz labās [[roka]]s [[Tetovējums|ietetovēja]] [[Krusts|krustu]], ar kuru bēglis nevarēja neatpazīts iejukt civiliedzīvotāju starpā. Rekrūšus uz armiju veda sakaltus ķēdēs, lai pa ceļam neaizbēg. Viens no cara [[Admirālis|admirāļiem]], brits [[Džordžs Padons|Padons]] rakstīja, ka [[Kara flote|flote]], sakarā ar sliktu apgādi un organizētību, zaudējusi divas reizes vairāk cilvēku nekā jebkuras citas valsts flote. 1717. gadā no 500 jauniesauktajiem mēneša laikā nomira 222, bet pārējie “drīz var nomirt no [[Bads|bada]]”. [[Pilsētnieks|Pilsētniekiem]] bez nodokļiem bija divi pamatpienākumi — rekrūši un izvietošana. Pilsētniekiem tāpat kā zemniekiem nācās dot armijai rekrūšus un tos barot. [[Tirgotājs|Tirgotājus]] pašus nerekrutēja, taču tiem nācās atdot armijai savus saimes ļaudis. Pilsētniekiem vajadzēja apgādāt armiju ar provīzijām(bez maksas), gādāt [[Mājas zirgs|zirgus]], labot [[Ceļš|ceļus]] un [[Tilts|tiltus]], izvietot savās mājās un [[Dzīvoklis|dzīvokļos]] militārpersonas. Tirgonis Posoškovs rakstīja: {{Citāts|“Dzīvokļos izvietotie kareivji un dragūni uzdzīvo un ļaundarības veic, ka pat ne uzskaitīt. Bet kur virsnieki dzīvo, tur notiek vēl trakākas lietas… daudzi nelaimīgi, ka nams pieder, bet taisnību un glābiņu nevienā tiesā natrast: kara tiesas tik tālas no pavalstniekiem, ka ne tikai vienkāršs cilvēks tur taisnību neatradīs, bet arī armijas cilvēks ne vienmēr var rast taisnību pret pakāpē augstāku”.}} Pētera reformētā armija uzvedās kā iekarotāji svešā zemē. [[Kostroma|Kostromā]] pulkvedis Tatarinovs vienkārši padzina no pilsētas visus [[Maģistrāts|maģistrāta]] locekļus, t.i. augstāko civilās pārvaldes varu. [[Kolomna|Kolomnā]] cauri tai braucošais ģenerālis Saltikovs “sita [[Birģermeistars|birģermeistaru]] līdz nāvei”. Citu Kolomnas birģermeistaru kāds zemākas pakāpes [[Dragūns|dragūnu]] [[virsnieks]] lika [[pēriens|nopērt]]. [[Pleskava|Pleskavā]] piedzērušies kareivji nošāva pilsētas [[rāte]]s locekli, bet birģermeistaru sita līdz nāvei. Pētera izslavētā flote bija nesistemātiski, uz ātru roku sabūvēts okeāna kuģu kopums, pēc kura nebija reālas vajadzības, tādēļ tā klusu sapuva [[Osta|piestātnēs]]. Reālu floti sāka būvēt un kuģniecību attīstīt [[Pēteris III]]. === Ekonomika === Pētera laikā norisa zemniecības iedzīšana dzimtbūšanā, līdz Pētera valdīšanai zemnieks bija dzimtcilvēks, taču nebija [[vergs]]. Viņš nevarēja brīvi pamest savu muižnieku, taču nebija “objekts” ko var pirkt un pārdot. Ir zināms, ka cara Alekseja laikā, turīgākajiem dzimtcilvēkiem bija savi dzimtcilvēki. Pētera izdotais 1711. gada likums zemnieku padarīja par “lietu”. Neskaitot to, pirmās “revīzijas”, jeb [[tautas skaitīšana]]s laikā dzimtcilvēkos ierakstīja visus, kas tajā brīdī atradās muižnieka “saimniecībā”, arī brīvos ļaudis. Pēteris ieviesa valsts iekšējo [[Pase|pasu]] sistēmu, kas sākumā skāra tikai zemniekus, kuri nedrīkstēja atstāt muižu bez muižnieka izsniegtas atļaujas, bet pēc tam aptvēra visus iedzīvotāju slāņus. Pirms Pētera, <nowiki>''Lielgabalu palāta''</nowiki>, kurai bija [[monopols]] [[Ierocis|ieroču]] ražošanā, protams nebija privāts [[uzņēmums]]. Taču pilnīgi visi tajā [[Darbinieks|strādājošie]], sākot no “galvenajiem konstruktoriem” un beidzot ar [[Apkopēja|apkopējiem]] bija brīvie, algotie darbinieki, kuri saņēma tam laikam labu algu, un līdzīgi amata brāļiem Eiropā, tiem Pētera I laikā visas šīs [[manufaktūra]]s pārgāja uz [[Verdzība|vergu darbu]]: darbiniekus ar varu sadzina strādāt visu mūžu bez atalgojuma, tikai par vēdera tiesu. Tai bija sava [[ģilde]]s zīme, ko nēsāja uz [[Cilvēka krūškurvis|krūtīm]]. Tā laika [[Dokuments|dokumentos]] pārpilns ar norādēm “nosūtīt darbos uz mūžu". 1721. gada [[Dekrēts (Likums)|dekrēts]] postulēja, ka visiem rūpniekiem tiesības pirkt [[Ciems|ciemus]] ar visiem iedzīvotājiem, kurus un kuru bērnus uz mūžiem nodarbināt ražošanā un [[Raktuves|raktuvēs]]. Par vergiem pret savu gribu tika padarīti ne tikai nodarbinātie, bet arī pat īpašnieki un pārvaldnieki. <nowiki>''</nowiki>Berg-un-manufaktūru Kolēģija''<nowiki>''</nowiki>'' (Kalnrūpniecības un rūpniecības ministrijas ekvivalents) par valsts līdzekļiem būvēja manufaktūras un nodeva privātpersonu rīcībā, lielākoties neprasot to piekrišanu. 1712. gadā nolēma uzsākt savu audeklu ražošanu un pavēlēja:“ No valsts kases uzbūvēt manufaktūras un atdot tās tirgotāju ļaudīm, bet ja tie negribēs, tad piespiest ar varu.” 1719. gada likums noteica, ka katru muižnieku pērs ar rīkstēm līdz [[bezsamaņa]]i, ja tas neziņos par viņa zemē rodamiem [[Derīgie izrakteņi|derīgajiem izrakteņiem]]. Vergu darba [[Kvalitāte|nekvalitatīvais]] rezultāts nevarēja konkurēt ar [[Imports|importa]] precēm, Pēteris izvēlējās gudrāko ražošanas balstīšanas variantu: palielināja [[Ievedmuitas nodoklis|ievedmuitu]]. Dažām precēm [[muita]]s nodeva veidoja pat 75% no to ieveduma cenas. Šo praksi atcēla tikai 1731. gadā, redzot, ka praktiskas jēgas no paaugstinātas ievedmuitas nav. Pēteris I radīja arī sava veida [[Gulags|gulagu]]: no visas valsts sadzina simtiem tūkstošu vergu, kuri par vēdera tiesu cēla [[Purvs|purvos]] jauno [[Galvaspilsēta|galvaspilsētu]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], masveidā mirstot [[Būvlaukums|būvlaukumos]]. Šajā pat laikā, Pēteris aizliedza visā valstī būvēt [[Akmens|mūra]] ēkas. 40 000 zviedru karagūstekņu mira, rokot [[Ladogas kanāls|Ladogas kanālu]]. Desmitiem tūkstošu vergu desmit gadus raka kanālu no [[Volga]]s uz [[Dona|Donu]], taču beigu beigās [[Azova|Azovu]] nācās atdot [[turki]]em un [[kanāls]] tika pamests nepabeigts. Tāds pat [[liktenis]] sagaidīja 1718. gadā sākto kanāla rakšanu no [[Volhova]]s uz [[Ņeva]]s [[Augštece|augšteci]] — no bada un slimībām mira vairāk nekā 7000 vergu, pazuda vairāk nekā 2 000 000 [[Rublis|rubļu]], bet kanālu pabeidza tikai 1732. gadā, carienes Annas laikā. Tās ekonomikas nozares, kuras Pēteris I nemēģināja “attīstīt”, ar laiku sasniedza vislabākos panākumus. Ne Pēterim, ne tā pēcnācējiem nebija laika pievērsties vieglajai rūpniecībai, un līdz 20. gs. Krievija apgādāja visu [[Eirāzija|Eirāziju]] ar labu [[Katūns|katūnu]]. [[Trauki|Trauku]] ražošanai palaimējās nepievērst sev cara reformatora interesi, un radās spēcīgā, globāli pazīstamā Krievijas [[Porcelāns|porcelāna]] rūpniecība. Taču tās nozares, kuras ietekmēja [[monarhs]] — metalurģija, kuģu būve, celtniecība u.c., — nīkuļoja. Papildus slogs bija valsts [[Militārisms|militarizācija]]. 1701. gadā armija un flote izmantoja 3/4 valsts ienākumu, 1710. gadā — 78%, bet 1724. gadā, karam nenorisinoties — 2/3. Lai gūtu līdzekļus savām militārajām izpriecām, Pēteris vairākkārt samazināja algas valsts dienestā esošajiem, palielināja nodokļus. P.Miļukovs savulaik aprēķināja, ka Pētera I valdīšanas laikā [[Tiešie nodokļi|tiešie]] un [[netiešie nodokļi]] palielinājās piecas ar pusi reizes, turklāt neņemot vērā [[Inflācija|inflāciju]] un valsts diktētās [[Cena (ekonomika)|cenas]]. Šādam nodokļu slogam bija nepieciešams [[Represija|represīvais]] aparāts to iekasēšanai — tāpēc visā valstī tika izvietotas karaspēka daļas, kurām vajadzēja ievākt nodokļus. Militārpersonas civilajai pārvaldei un [[Tiesa|tiesām]] nepakļāvās, bet bieži pārņēma to funkcijas. Konkrētajā apvidū, izvietotais pulks ne tikai dzīvoja uz iedzīvotāju rēķina, bet arī pildīja virkni [[Policija|policejisko]] funkciju: ķēra [[Zaglis|zagļus]] un laupītājus, izbēgušos zemniekus, [[Kontrabanda|kontrabandistus]], uzraudzīja vietējos ierēdņus utt. [[Kazaņas guberņa|Kazaņas guberņā]] pēc divu gadu šādas militāri ekonomiskās pārvaldes bija pazuduši 14 000 reģistrēto nodokļu maksātāju. === Jurisprudences reformas === Pēteris likvidēja līdz tam pastāvējušo tiesu [[Sistēma|sistēmu]] un ieviešot pastāvīgu “ārkārtas” stāvokli. Krievijā vairs nevaldīja likumi, bet gan cara rīkojumi, ieviešot “troikas” un ārpustiesas [[Tribunāls|tribunālus]]. Pēteris izveidoja īpašas [[izmeklēšanas komisija]]s. Katru veidoja [[Gvarde (Krievija)|gvardes]] [[Virsnieks|virsnieki]] — [[majors]], [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] un [[poručiks]], — kuriem vajadzēja izmeklēt visus gadījumus un spriest tiesu nevis pēc likuma, bet pēc “veselā saprāta un [[Taisnīgums|taisnīguma]]”. Neizglītotie gvardes virsnieki neorientējās dažkārt visai sarežģītajos jautājumos, par kuriem tiem bija jāspriež “pēc taisnīguma”. Pēteris I ieviesa izslavēto “vārds un darbs” — iekšpolitiskās [[denunciācija]]s sistēmu, kas ļāva jebkuram publiski apsūdzēt [[Nodevība|nodevībā]] jebkuru. Kriminālnoziedznieks varēja izkliegt šos vārdus, tā nosūtot uz spīdzināšanu jebkuru. Visus šādi aizdomās turētos spīdzināja. Tiesu sistēmā valdīja haoss. [[Tiesnesis|Tiesneši]], gluži kā pārējie ierēdņi bija pilnīgi iebiedēti un nepārtrauktās savstarpēji noliedzošo rīkojumu straumes dezorientēti. M. Bogoslovskis, kurš pētījis Pētera reformas [[Province|provincē]], raksta: {{Citāts|“Vai iespējama taisna tiesa tur, kur tiesnešiem nav stingrības un pārliecības par to ko dara? Tiesnesim neticēja sabiedrība, kurai viņš kalpoja: tā neredzēja taisnīgumu viņa spriedumos, un meklēja to augstāk; viņam neticēja vara, kas to bija iecēlusi… Beidzās ar to, ka tiesnesis neticēja vairs pats sev un, baidoties no visādām apelācijām un revizijām, mēdza, pieņemot iesniegumu, nolikt to malā un nerisināt."}} [[Justīcija]]s kolēģiju, tā laika Tieslietu ministriju, neviens neņēma vērā. Kolēģijas prezidents sūdzējās Senātā, ka tai pakļautie tiesneši ignorē tās lēmumus un neviens negrasās maksāt par procesuāliem [[Pārkāpums|pārkāpumiem]] tiem piespriestās [[soda nauda]]s. Atbilstoši laika garam arī lūdza piešķirt gvardus, kas apbraukātu provinces tiesas un sodus iekasētu. 1711. gada martā, Pēteris padarīja ziņošanu par oficiālu valsts dienestu. Tika izveidots īpašs ziņotāju (fiskalu) [[departaments]] no 500 cilvēkiem, kuru uzdevums bija uzzināt “ļaunprātību gadījumus un par tiem ziņot neatkarīgi no [[Amats|amata]] un pakāpes”. Ziņošana kļuva par [[Profesija|profesiju]]. Ja ziņojums izrādījās patiess, fiskals saņēma pusi soda naudas, bet ja izrādījās nepatiess, tad fiskalu ne par ko nevarēja vainot. Tā laika dokumenti pārpildīti ar ziņām par fiskalu ļaunprātībām. Pirms Pētera [[kriminālkodekss]] paredzēja nāves sodu par aptuveni 50 noziegumu veidiem, bet jau pirmajos Pētera valdīšanas gados saraksts tika paplašināts līdz vairāk nekā 90 pārkāpumiem. Augstāko soda mēru varēja izpelnīties arī par ikdienišķiem sīkumiem, piemēram, reiz Pēteris I nogalinājis kādu savu kalpu, jo tas nebija pietiekami ātri noņēmis [[Cepure|cepuri]] cara priekšā. === Izglītības reformas === Tika izdots rīkojums par visu muižnieku bērnu obligātu izglītošanu. [[Skola|Skolās]] iesauca ar varu, neinteresējoties par cilvēku spējām un talantiem. Par to, kādi “pārbaudījumi” bija, izvēloties [[Jaunietis|jauniešus]] sūtīt studēt attiecīgās nozarēs, varam lasīt V. Golovina atmiņās: {{Citāts|"1712. gada maijā visus nepilngadīgos muižnieku bērnus izsauca uz Pēterburgu. “Skatījās mūs, kur kuru sūtīt, un izvēlējās pats viņa augstība kurš visžēlīgi sadalīja mūs pa trīs: pirmos, vecākos, norīkoja dienēt armijā, vidējos — uz Holandi studēt navigācijas zinātni, bet pašus jaunākos — uz Rēveles pilsētu, uz zinātni.”}} Golovina biedrs kņazs [[Mihailo Goļicins]] nevarēja kļūt par [[Jūrnieks|jūrnieku]] tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņam bija ļoti izteikta [[jūras slimība]], taču to, saprotams, neviens vērā neņēma. Apmācība, piemēram, [[Spānija|Spānijā]] bija šāda: [[pusaudži]], nezinot ne vārda spāniski, cītīgi apmeklēja [[lekcija]]s un klausījās [[Skolotājs|pasniedzēja]] [[Dzimtā valoda|dzimtajā valodā]] stāstīto, tas pats notika arī citās valstīs. Tai pat laikā studentiem gadiem nesūtīja uzturnaudu. Atstāti bez [[Nauda|līdzekļiem]], tie vai nu bēga, vai zaga, vai kur pieteicās par kalpiem un dzēra. Krievijā notika tas pats, visi slavenās Navigācijas skolas audzēkņi 1711. gadā aizbēga, lai nenomirtu badā. Trīs gadus vēlāk, tās pašas skolas vadība sūdzējās, ka [[Students|audzēkņi]] piecus mēnešus nav saņēmuši uzturnaudu, “ne tikai pārdevuši [[Kaftans|kaftanus]], lai paēstu, bet arī staigā basām kājām, [[Ubagošana|ubagojot]] pie logiem”. Gadījumos, kad naudu tomēr izmaksāja, lielāko daļu skolēniem tūdaļ atņēma mācību līdzekļu iegādei un skolas remontam. Taču par bēgšanu no [[jūrskola]]s draudēja nāvessods, bet [[vecāki]]em, kuri satraukušies par atvases dzīves apstākļiem, riskētu lūgt atļauju to izņemt no skolas — katorgas darbi. Pēršana ar pātagām un naudassodi Navigācijas skolā bija ikdiena. Tas pats bija Jūras akadēmijā. “Četrdesmit divi gvardi neapmeklēja mācības, jo ir basām kājām un bez apģērba.” 1724. gadā pats Pēteris, ieradies tur, secināja, ka liela daļa “gvardemarinu” burtiski ir ģērbušies skrandās. Noskaidrojās, ka 85 kursanti neapmeklē mācības, jo “ir basi un tiem nav dienišķās maizes”, bet daudzi aizgājuši ubagot. Stāvokli pasliktināja karu un haosa rezultātā pieaugušais izglītotu ļaužu [[deficīts]]. Nonāca pat tik tālu, ka provincē vietējo varas struktūru vadītāji ar spēku viens otram laupīja lasīt/rakstītpratējus, lai būtu kāds kas strādā [[Kanceleja|kancelejās]]. == Reliģija == Pēteris I nebija reliģiozs, un nekad netika izrādijis interesi par [[Reliģija|ticības]] jautājumiem. Anglijā viņš piedalījās [[Eiharistija|svētajā vakarēdienā]] pēc [[Anglikānisms|anglikāņu]] [[Rituāls|rituāla]], [[Svētā Romas impērija|Vācijā]] uzstājās ar [[Mārtiņš Luters|Luteru]] slavējošu [[Publiskā runa|runu]], bet nav liecību, ka viņš būtu kam ticējis. Kad kas aizkavējās [[Vardarbība|vardarbīgajā]] carienes Jevdokijas ieslodzīšanā klosterī, Pēteris tā pārskaitās, ka grasījās [[Patriarhs Adrians|patriarhu Adrianu]] par uzcītības trūkumu saslēgt ķēdēs. Tas, nopietni baidoties par [[Veselība|veselību]] un [[Dzīvība|dzīvību]], visu vainu novēla uz [[Arhimandrīts|arhimandrītu]] un četriem [[Priesteris|priesteriem]] — visus piecus uzreiz iekala važās un nogādāja baisajā [[Preobraženskas prikazs|Preobraženskas prikazā]] ([[Politiskā policija|politiskās policijas]] centrālajā mītnē). Pats Pēteris turpināja uzdzīvi ar saviem pudeles brāļiem no “visdzērāju koncila”, par kura “patriarhu” bija iecelts Zotovs. Nonāca pat tik tālu, ka priesteriem, lai izklaidētu caru un tā pudeles brāļus, nācās pēc visiem [[Baznīca (celtne)|baznīcas]] likumiem laulāt ākstu ar [[Atraitne|atraitni]], [[Punduris (cilvēks)|pundurīšus]]. Publiskā zaimošana, “iesvētot [[Bakhs|Bakha]] [[Templis|templi]] [[Lefortas pils|Leforta pilī]]”, kur tautu [[Kristības|kristīja]] [[Parodija|parodiskā]] rituālā ar krustveidā sastiprinātām [[Pīpe|pīpēm]], šokēja daudzus. Baznīca tika pilnībā pakļauta valsts varai. Pavalstniekiem tika pavēlēts, piedraudot ar naudas sodu, regulāri iet baznīcā un sūdzēt grēkus. Savukārt ar otru rīkojumu [[garīdznieki]]em, piedraudot ar nāvi, tika pavēlēts ziņot par visu grēksūdzēs dzirdēto, kas varētu interesēt politisko policiju. 1705. gadā Pēteris īstenoja “baznīcas tīrīšanu”, iesaucot armijā un svītrojot no baznīcai piederīgo saraksta lielu dauzumu sīko garīdznieku, [[Mūks|mūku]], [[Baznīcas kalps|kalpotāju]] un to ģimenes locekļus. Aizliedza celt jaunas baznīcas un klosterus. Tika reglamentēts garīdznieku un mūku skaits baznīcās un klosteros, ko nedrīkstēja pārsniegt. Klosteriem uzdeva iekārtot [[Amatnieks|amatnieku]] darbnīcas, kurās mūkiem jāražo “armijai derīgas lietas”. Tad Pēteris I aizliedza mūkiem turēt [[Celles|cellēs]] rakstāmpiederumus un [[Papīrs|papīrus]], un ko rakstīt, mazliet vēlāk aizliegums rakstīt tika izplatīts uz visiem pavalstniekiem: “…jāziņo par tiem, kuri spītīgi raksta, izņemot baznīcas [[Skolotājs|skolotājus]], un jāsoda tos, kuri zināja kuri raksta, bet par to neziņoja”. Mūkiem un mūķenēm tika aizliegts ilgāk par trim stundām atstāt klosteru teritoriju bez klostera vadības izsniegtas un [[Zīmogs|apzīmogotas]] atļaujas. 1721. gadā tika nodibināta [[Svētā sinode]] — laicīgi ierēdnieciska, [[Birokrātija|birokrātiska]] struktūra. To vadīja laicīgais ierēdnis, [[oberprokurors]], “valdnieka acs”, kurš visai drīz kļuva par [[Diktators|diktatoru]], kura vara pārspēja jebkura patriarha varu. Tāpat kā Senāta oberprokuroram bija pakļauts fiskalu dienests, Sinodes oberprokurors izveidoja adekvātu departamentu, [[Inkvizīcija|inkvizitorus]], kurus vadīja tikai viņam pakļauts [[protoinkvizitors]]. Sofijas savulaik iecerētā Slāvu-grieķu-latīņu akadēmija, ar Pētera I gādību pārtapa par [[Garīgums|garīgās]] [[cenzūra]]s centru, kam bija jācīnās gan ar no aizrobežu nākošajām “citām domām”, gan [[Nikons (patriarhs)|Nikona]] baznīcas reformu neatzīstošajiem [[vecticībnieki]]em. Akadēmijai tika piešķirtas monopoltiesības [[Svešvaloda|svešvalodu]] mācīšanā. Bez tās atļaujas katram, kurš uzdrošinātos nolīgt [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Grieķu valoda|grieķu]] vai [[Poļu valoda|poļu]] [[valoda]]s privātskolotāju, draudēja mantas [[konfiskācija]]. Tikai akadēmijas [[Absolvents|absolventiem]] tika ļauts turēt mājās [[grāmata]]s svešvalodās, spriest par reliģiju, savukārt cilvēkam, kurš nebija absolvējis akadēmiju, bija aizliegts pat ar mājiniekiem runāt par reliģijas tēmu. Akadēmija rūpīgi uzraudzīja un kontrolēja visus nedaudzos “ārzemniekus — brīvo zinātņu zinātājus”, kuriem tā izsniedza iebraukšanas atļaujas Krievijā. Akadēmijas uzraudzībā atradās arī visi [[Pareizticība|pareizticībā]] pārgājušie ārzemnieki — par mazāko “šaubīšanos ticībā” draudēja [[izsūtījums]], bet par atgriešanos “iepriekšējā ticībā” sodīja ar sadedzināšanu. Bez tam, ar sadedzināšanu sodīja visus, pie kuriem atrada “[[Burvestība|burvestību]], [[zintniecība]]s, [[zīlēšana]]s un baznīcai netīkamas grāmatas”, tos kuri liecinieku klātbūtnē [[Kritika|kritiski]] izteicās par pareizticīgo baznīcu, kuri nicīgi izteicās par [[Svētais|svēto]] [[Relikvijas|relikvijām]], [[Ikona (svētbilde)|ikonām]], svētajiem. Visu Pētera I valdīšanas laiku, visā Krievijā dedzināja vecticībniekus, [[Brīvdomātājs|brīvdomātājus]], visus uzskaitīto noteikumu pārkāpējus. Īpaši nežēlīgi Pēteris I vajāja baznīcas reformas neatzinējus, t.s. ''vecticībniekus''. Tie tika pakļauti divkāršiem nodokļiem. Par atļauju neskūt bārdu vecticībnieks maksāja valsts kasē 450 rubļus (pēc 1913. g. kursa), tam nācās uz krūtīm nēsāt to apliecinošu [[Metāli|metāla]] birku, bet uz muguras uz apģērba vajadzēja šūt [[Dzeltenā krāsa|dzeltenu]] uzšuvi. 1935. gadā, [[Parīze|Parīzē]], [[Franču valoda|franču valodā]], Miļukova redakcijā izdotajā “[[Krievijas vēsture (grāmata)|Krievijas vēsturē]]”, nodaļā, kas attiecas uz Pēteri I, skan visai viennozīmīgi: “Reformu rezultāti: haoss”. == Ārpolitika == Visas Pētera I ārpolitiskās aktivitātes bija īstermiņa, taktiskas, izpaudās, kā karagājieni. Raksturīgākais bija pavērsiens no Fjodora un Sofijas uzsāktās tuvināšanās ar [[Katoļticība|katoliskajām]] zemēm uz draudzīgākām attiecībām ar [[Protestantisms|protestantu]] zemēm. Pēc Pētera nāves nepalika neviena daudz maz vērā ņemama starptautiska sadarbības līguma, izņemot cara meitas un divu [[Krustbērni|krustmeitu]] laulību ar Eiropas [[Augstmanis|augstmaņiem]]. Valsts bija nonākusi starptautiskā [[Izolācija|izolācijā]]. == Karagājieni == === Krievu turku karš (1686—1700) === * 1695. gadā, pirmais Azovas karagājiens — neorganizētības un sliktās apgādes dēļ, armija bija spiestas atgriezties, tā arī neuzsākot karadarbību. * 1696. gadā, otrais Azovas karagājiens — 40 000 vīru liela Krievijas armija aizgāja līdz Osmaņu impērijas pierobežas [[Azovas cietoksnis|fortam, Azova]], aplenca to. 19. jūlijā forts [[Kapitulācija|kapitulēja]]. === Lielais Ziemeļu karš (1700—1721) === * 1700. — 1721. Lielais Ziemeļu karš pret Zviedriju un tās sabiedrotajiem. Krievijas cariste iekaro Vidzemi, Igauniju, Ingriju un daļu Austrumkarēlijas. * 1710. — 1713. [[Krievu—turku karš (1710—1711)|karš ar Osmaņu impēriju]]. 1711. gada jūnijā, cara komandētā Krievijas armija pārgāja robežu ar [[Moldāvija|Moldāviju]]. Vietējie iedzīvotāji nesacēlās un neatbalstīja atbrīvotājus, savukārt Osmaņu impērijas armija, [[Pruta]]s krastā ielenca Krievijas armiju. Pēteris I sūtīja pie [[Lielvezīrs|lielvezīra]] [[Baltadži Mehmeds pašā|Baltadži Mehmeda pašā]] Šafirovu, piekodinot panākt mieru par jebkuru cenu. Turki negrasījās diplomātiski aizstāvēt Zviedrijas intereses. Šafirovs un lielvezīrs BaltadžI Mehmets [[pašā]] parakstīja kapitulācijas līgumu, Krievijai atsakoties no plašām teritorijām, tai skaitā Azovas. Prutas karagājienā Krievijas armija zaudēja 27 285 cilvēkus, no kuriem 4800 krita kaujās, bet pārējie mira no bada un slimībām. Savukārt Pēteris I, atgriezies Pēterburgā, sarīkoja triumfa gājienu, kā uzvarētājs. === Citi karagājieni === * 1714. gadā Buhgolca vadītais karagājiens uz Austrumiem, pakļaujot stepju klejotājus (dibina [[Omska]]s, [[Ustjkamenogorska|Ustj-Kamenogorskas]], [[Semipalatinska]]s fortus). * 1716. gadā Krievija neveiksmīgi mēģina iekarot [[Hivas haniste|Hivas hanisti]] [[Vidusāzija|Vidusāzijā]]. Bekoviča-Čerkasskova komandēto [[ekspedīcija]]s korpusu Hivas armija iznīcina 1717. gadā. * 1722.-1723. karš ar [[Persija|Persiju]]. Krievija iekaro Astrahaņu, [[Azerbaidžāna]]s piekrasti ([[Baku]], Reštu, Astrabadu). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160304210958/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=522&Itemid=7 Buškovs A. "Pēteris I — Krievijas cars un imperators"] * [http://lib.misto.kiev.ua/RUFANT/BUSHKOW/rossia.txt Бушков A. Дракон Московский. // Россия, которой не было: загадки, версии, гипотезы.] == Bibliogrāfija == * Седов П. В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. — СПб.: Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин», 2006. {{kastes sākums}} {{Romanovu dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ivans V Romanovs|Ivans V]] | virsraksts = [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] | periods = [[1682]]. — [[1721]]. | pēc = nav}} {{Amatu secība | pirms = nav | virsraksts = [[Krievijas impērija]]s [[ķeizars]] | periods = [[1721]]. — [[1725]]. | pēc = [[Katrīna I]]}} {{kastes beigas}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1672. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1725. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas cari]] [[Kategorija:Krievijas imperatori]] [[Kategorija:Romanovu dinastija]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] 5saow2i594en22lp9fpnzgl3txuewnb 0 33076 3669502 3659537 2022-08-12T13:26:59Z Bendžamins 76862 /* Dzimuši */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1999. gadu|1999 (nozīmju atdalīšana)|1999}} {{Gads|1999}} {{Gada citi notikumi|1999}} {{Gads citos kalendāros|1999}} '''1999. gads''' ({{Rom sk gadam|1999}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kelndāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. Šis gads bija: * Starptautiskais veco cilvēku gads == Notikumi == * [[Kosovas karš]] * Cilvēku skaits pasaulē pārsniedza sešus miljardus. Pēc [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aprēķiniem tas notika aptuveni 12. oktobrī. === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Eiropa]]s valūta [[eiro]] tika ieviesta bezskaidras naudas norēķinos. * [[13. janvāris]] — basketbolists [[Maikls Džordans]] paziņoja par savu otro aiziešanu no basketbola. * [[25. janvāris]] — 6,0 baļļu stipra [[zemestrīce]] [[Kolumbija]]s rietumos, dzīvību zaudēja vismaz 1000 cilvēku. === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Ugo Čavess]] kļuva par [[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidentu]]. * [[7. februāris]] — no vēža mira [[Jordānija]]s karalis [[Huseins no Jordānijas|Huseins]], viņa dēls [[Abdulla II]] ieņēma troni. * [[10. februāris]] — Francijas [[Alpi|Alpos]], netālu no [[Ženēva]]s, [[lavīna|lavīnā]] bojā iet 10 cilvēki. * [[11. februāris]] — [[pundurplanēta]] [[Plutons (planēta)|Plutons]] nokļuva tālāk no [[Saule]]s nekā [[Neptūns (planēta)|Neptūns]]. Tā bija tuvāk Saulei nekā Neptūns kopš [[1979]]. gada. * [[15. februāris]] — [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s līderis [[Abdulla Odžalans]] tika notverts [[Kenija|Kenijā]] un nogādāts [[Turcija|Turcijā]]. * [[16. februāris]] — [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] [[atentāts|atentāta]] mēģinājums pret prezidentu [[Islams Karimovs|Islamu Karimovu]]. * [[23. februāris]] — sniega lavīna izpostīja Galturas ciematu [[Austrija|Austrijā]]. === Marts === * [[12. marts]] — [[Čehija]], [[Polija]] un [[Ungārija]] pievienojās [[NATO]]. * [[20. marts]] — [[serbi]] sāka uzbrukumu [[Kosova]]i. * [[21. marts]] — [[Bertrāns Pikārs]] un [[Braiens Džonss]] kļuva par pirmajiem, kam izdevies veikt [[Zeme (planēta)|Zemes]] aplidojumu [[gaisa balons|gaisa balonā]]. * [[24. marts]] — [[NATO]] sāka gaisa uzlidojumus pret [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]], jo tā atteicās parakstīt miera līgumu. Šī bija pirmā reize, kad NATO uzbruka neatkarīgai valstij. * [[24. marts]] — [[ugunsgrēks|ugunsgrēkā]] [[Monblāns|Monblāna]] tunelī gāja bojā 39 cilvēki, tunelis tika slēgts uz 3 gadiem. === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — serbi slēdz [[Kosova]]s robežpunktus, lai neļautu etniskajiem albāņiem atstāt valsti. * [[18. aprīlis]] — hokejists [[Veins Greckis]] aizvada savu pēdējo [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] spēli karjerā. * [[20. aprīlis]] — [[Kolumbainas vidusskolas slaktiņš‎|apšaude Kolumbainas vidusskolā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 2 skolēni nošauj 12 skolas biedrus un 1 skolotāju. === Maijs === * [[13. maijs]] — [[Karlo Azeljo Čampi]] tiek ievēlēts par [[Itālija]]s prezidentu. * [[17. maijs]] — [[Ehuds Baraks]] tiek ievēlēts par [[Izraēla]]s premjerministu. * [[26. maijs]] — tiek atjaunota pirmā [[Velsa]]s asambleja 600 gadu laikā. * [[27. maijs]] — [[Hāga]]s [[Starptautiskais kara tribunāls]] apsūdz [[Slobodans Miloševičs|Slobodanu Miloševiču]] un četrus citus cilvēkus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci Kosovā. * [[29. maijs]] — [[Nigērija|Nigērijā]] beidzās militārā diktatūra, un tika nodibināta [[Nigērijas Ceturtā republika]] ar prezidentu [[Oluseguns Obasandžo|Olusegunu Obasandžo]] (''Olusegun Obasanjo''). === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Brazīlija|Brazīlijā]] no Putimas cietuma izbēg 345 ieslodzītie. * [[10. jūnijs]] — [[Dienvidslāvija]] un [[NATO]] paraksta miera līgumu. * [[17. jūnijs]] — [[Vaira Vīķe-Freiberga]] tiek ievēlēta par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenti]]. * [[21. jūnijs]] — [[Apple Computer]] izlaida pirmo [[iBook]]. === Jūlijs === * [[22. jūlijs]] — [[Microsoft]] klajā laiž pirmo [[MSN]] versiju. * [[23. jūlijs]] — Pēc sava tēva karaļa [[Hasans II no Marokas|Hasana II]] nāves, [[Mohameds VI no Marokas|Mohameds VI]] kļūst par [[Maroka]]s karali. * [[23. jūlijs]] — notika zondes [[Lunar Prospector]] plānotā ietriekšanās [[Mēness]] virsmā. * [[25. jūlijs]] - [[Lānss Ārmstrongs]] pirmo reizi uzvar [[Tour de France]]. === Augusts === * [[7. augusts]] — Simtiem čečenu partizānu iebrūk [[Krievija]]s republikā [[Dagestāna|Dagestānā]], uzsākot īsu karu. * [[17. augusts]] — postošā [[Izmitas zemestrīce]] skar [[Turcija]]s pilsētu [[Izmita|Izmitu]]. Zemestrīcē bojā iet ap 17 000 cilvēku. * [[19. augusts]] — [[Belgrada|Belgradā]] desmitiem tūkstoši serbu demonstrācijās pieprasa prezidenta [[Slobodans Miloševičs|Miloševiča]] atkāpšanos. === Septembris === * [[8. septembris]] — pirmā no [[Krievija]]s dzīvokļu spridzināšanas sērijām. Līdzīgas spridzināšanas notiek arī 13. un 16. septembrī, bet 22. spetembrī tā neizdodas. * [[14. septembris]] — [[Kiribati]], [[Nauru]] un [[Tonga]] iestājās ANO. === Oktobris === * [[5. oktobris]] — 33 cilvēki iet bojā [[Londona|Londonā]] Ledbrokas vilciena katastrofā. * [[12. oktobris]] (aptuvens datums) — Pasaules [[iedzīvotāju skaits]] sasniedz 6 miljardus. * [[23. oktobris]] — [[Krievija]]s militāristi atstāja savu [[Baltijas valstis|Baltijā]] pēdējo kara pilsētiņu.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/politika/ka-pirms-10-gadiem-apklusa-skrundas-monstrs Kā pirms 10 gadiem apklusa Skrundas monstrs], diena.lv, {{dat|2008|08|30|SK}}</ref> === Novembris === * [[6. novembris]] — [[Austrālija|austrālieši]] nobalsoja par monarha kā valsts galvas statusa saglabāšanu. * [[10. novembris]] — [[Monreāla|Monreālā]] dibināta [[Pasaules antidopinga aģentūra]]. * [[11. novembris]] — [[Itālija]]s pilsētā [[Fodža|Fodžā]] sabrūkot sešstāvu mājai, gāja bojā vairāk nekā 60 iedzīvotāju. * [[19. novembris]] — [[Ķīna|Ķīnas Tautas republikā]] tika palaists pirmais [[Šeņžou]] [[kosmosa kuģis]]. === Decembris === * [[3. decembris]] — tika zaudēta zonde [[Mars Polar Lander]]: pēc nosēšanās uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas neatjaunojās sakari. * [[20. decembris]] — [[Makao]] no [[Portugāle]]s nonāk [[Ķīna]]s pārvaldībā. * [[31. decembris]] — [[Boriss Jeļcins]] atkāpjas no [[Krievija]]s prezidenta amata, viņa vietu ieņem [[Vladimirs Putins]]. * [[31. decembris]] — kontrole pār [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]] tika nodota [[Panama]]i. == Dzimuši == * [[5. maijs]] — [[Džastins Kleiverts]] (''Justin Kluivert''), Nīderlandes futbolists * [[24. jūnijs]] — [[Darvins Nunjess]] (''Darwin Núñez''), Urugvajas futbolists * [[13. novembris]] — [[Lando Noriss]] (''Lando Norris''), britu autosportists == Miruši == <!-- * [[11. janvāris]] — [[Braiens Mūrs]] (''Brian Moore''), īru rakstnieks (dzimis 1921. gadā) --> * [[27. janvāris]] — [[Artūrs Šavlovs]] (''Arthur Schawlow''), ASV fiziķis (dzimis 1921. gadā) * [[5. februāris]] — [[Vasīlijs Ļeontjevs]] (''Василий Леонтьев''), krievu ekonomists (dzimis 1906. gadā) * [[7. februāris]] — [[Jordānijas Huseins]] (''الحسين بن طلال‎''), Jordānijas karalis (dzimis 1935. gadā) * [[8. februāris]] — [[Airisa Mērdoka]] (''Iris Murdoch''), īru rakstniece, filozofe (dzimusi 1919. gadā) * [[2. marts]] — [[Dastija Springfīlda]] (''Dusty Springfield''), angļu dziedātāja (dzimusi 1939. gadā) * [[7. marts]] — [[Stenlijs Kubriks]] (''Stanley Kubrick''), ASV kino režisors un producents (dzimis 1928. gadā) * [[8. marts]] — [[Džo Dimadžio]] (''Joe DiMaggio''), ASV beisbolists (dzimis 1914. gadā) * [[12. marts]] — [[Jehudi Menuhins]] (''Yehudi Menuhin''), ASV vijolnieks (dzimis 1916. gadā) * [[13. aprīlis]] — [[Villijs Štofs]] (''Willi Stoph''), VDR politiķis (dzimis 1914. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Jorgs Papadopuls]] (''Γεώργιος Παπαδόπουλος''), Grieķijas militārais vadītājs (dzimis 1919. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Čārlzs Konrāds]] (''Charles Conrad''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Hasans II no Marokas|Hasans II]] (''الْحسْنُ الثاني الْعَلَوِيَّ''), Marokas karalis (dzimis 1929. gadā) * [[20. septembris]] — [[Raisa Gorbačova]] (''Раиса Горбачёва''), PSRS prezidenta sieva (dzimusi 1932. gadā) * [[22. septembris]] — [[Džordžs Skots]] (''George Scott''), ASV aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[7. oktobris]] — [[Deivids Hafmens]] (''David Huffman''), ASV datorzinātnieks (dzimis 1925. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Vilts Čemberlens]], ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Maigonis Valdmanis]], latviešu basketbolists (dzimis 1933. gadā) * [[3. decembris]] — ''[[Scatman John]]'', ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[12. decembris]] — [[Džozefs Hellers]] (''Joseph Heller''), ASV rakstnieks (dzimis 1923. gadā) == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{pg5}} {{commons}} [[Kategorija:1999. gads| ]] f9k9fryakniw9nsuuk4rj18hrcty9o8 0 33371 3669503 3538706 2022-08-12T13:27:17Z Bendžamins 76862 /* Dzimuši */ wikitext text/x-wiki '''24. jūnijs''' ir gada 175. diena (176. garajā gadā) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 190 dienas. == Vārda dienas == [[Jānis]] == Notikumi == * [[79. gads]] — par [[Romas impērija]]s [[imperators|imperatoru]] kļuva [[Tits]]. * [[972. gads]] — [[Cediņas kauja]], pirmā dokumentētā [[Polija]]s spēku uzvara. * [[1664. gads]] — nodibināta [[Ņūdžersija]]s kolonija. * [[1692. gads]] — nodibināta [[Kingstona]] [[Jamaika|Jamaikā]]. * [[1793. gads]] — akceptēja pirmo republikānisko [[konstitūcija|konstitūciju]] [[Francija|Francijā]]. * [[1913. gads]] — [[Grieķija]] un [[Serbija]] pārtrauca sadarbību ar [[Bulgārija|Bulgāriju]]. * [[1937. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Lihtenšteinas karogs]]. * [[1983. gads]] — uz Zemes no kosmiskā lidojuma atgriezās pirmā amerikāņu kosmonaute [[Sallija Raida]]. * [[1999. gads]] — Itālijas pilsētā Palermo sākās pirmais [[IFAF Pasaules kauss]] [[Amerikāņu futbols|Amerikāņu futbolā]]. * [[2020. gads]] — [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s Padome apstiprināja Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/latvija-iegust-eiropas-kosmosa-agenturas-asocietas-dalibvalsts-statusu.a365084/|title=Latvija iegūst Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-26|language=lv}}</ref> === Izklaidē un kultūrā === * [[1880. gads]] — pirmoreiz izpildīja dziesmu ''[[Kanādas himna|O Canada]]'', kas vēlāk kļuva par [[Kanāda]]s himnu. * [[1901. gads]] — atvērta pirmā [[Pablo Pikaso]] darbu izstāde. * [[2011. gads]] — filmas "[[Sliktā skolotāja]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1386. gads]] — [[Joans Kapistrāno]] (''Ioannes Capistranus''), franciskāņu mūks (miris 1456. gadā) * [[1593. gads]] — [[Georgs Mancelis]] (''Georgius Mancelius''), vācbaltiešu mācītājs, valodnieks (miris 1654. gadā) * [[1838. gads]] — [[Jans Matejko]] (''Jan Matejko''), poļu gleznotājs (miris 1893. gadā) * [[1850. gads]] — [[Herberts Kičeners]] (''Herbert Kitchener''), britu feldmaršals (miris 1916. gadā) * [[1883. gads]] — [[Artūrs Lī Ņūtons]] (''Arthur Lee Newton''), ASV vieglatlēts (miris 1950. gadā) * [[1898. gads Latvijā|1898. gads]] — [[Detlavs Brantkalns]], latviešu izcelsmes padomju virsnieks (miris 1979. gadā) * [[1911. gads]] — [[Huans Manuels Fanhio]] (''Juan Manuel Fangio''), Argentīnas autosportists (miris 1995. gadā) * [[1914. gads Latvijā|1914. gads]] — [[Ērika Ferda]], latviešu aktrise (mirusi 1997. gadā) * [[1915. gads]] — [[Freds Hoils]] (''Fred Hoyle''), britu astronoms (miris 2001. gadā) * [[1933. gads]] — [[Sems Džonss]] (''Sam Jones''), amerikāņu basketbolists (miris 2021. gadā) * [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — [[Jānis Vīķelis]], Latvijas politiķis (miris 2005. gadā) * [[1950. gads]] — [[Jans Kulčiks]] (''Jan Kulczyk''), poļu uzņēmējs (miris 2015. gadā) * [[1967. gads]] — [[Rihards Kruspe]] (''Richard Kruspe''), vācu mūziķis * [[1972. gads]] — [[Robijs Makjūens]] (''Robbie McEwen''), Austrālijas riteņbraucējs * [[1977. gads]] — [[Radža Čari]] (''Raja Chari''), ASV kosmonauts * [[1978. gads]] — [[Luiss Havjērs Garsija Sanss]] (''Luis Javier García Sanz''), spāņu futbolists * [[1987. gads]] — [[Lionels Mesi]] (''Lionel Messi''), Argentīnas futbolists * [[1999. gads]] — [[Darvins Nunjess]] (''Darwin Núñez''), Urugvajas futbolists == Miruši == * [[1768. gads]] — [[Marija Leščiņska]] (''Marie Leszczyńska''), Francijas karaliene (dzimusi 1703. gadā) * [[1860. gads]] — [[Žeroms Bonaparts]] (''Jérôme Bonaparte''), Napoleona brālis, Vestfālenes karalis (dzimis 1784. gadā) * [[1908. gads]] — [[Grovers Klīvlends]] (''Grover Cleveland''), 22. ASV prezidents (dzimis 1837. gadā) * [[1923. gads]] — [[Edīte Sēdergrāna]] (''Edith Södergran''), zviedru dzejniece (dzimusi 1892. gadā) * [[1932. gads]] — [[Ernsts Peders]] (''Ernst Põdder''), igauņu ģenerālmajors (dzimis 1879. gadā) * [[1935. gads]] — [[Karloss Gardels]] (''Carlos Gardel''), tango dziedātājs (dzimis 1890. gadā) * [[1958. gads]] — [[Džordžs Ortons]] (''George Orton''), kanādiešu vieglatlēts (dzimis 1873. gadā) * [[1978. gads]] — [[Mstislavs Keldišs]] (''Мстислав Келдыш''), padomju matemātiķis un mehāniķis, kosmonautikas teorētiķis (dzimis 1911. gadā) * [[2014. gads]] — [[Īlaijs Volahs]] (''Eli Wallach''), ASV aktieris (dzimis 1915. gadā) == Brīvdienas un piemiņas dienas == * [[Jāņi]] ([[Latvija]]) * ''Juhannuspaiva'' ([[Somija]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] on7hix3tws0k6wmr7xfbxaghxda8ytj 0 34345 3669493 3544772 2022-08-12T13:12:25Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki '''Adamss''' (sieviešu dzimtē '''Adamsa''') ir angļu/skotu izcelsmes uzvārds. ;Vīrieši: * [[Ansels Adamss]] (''Ansel Adams''; 1902—1984) — amerikāņu fotogrāfs; * [[Dons Adamss]] (''Don Adams''; 1923—2005) — amerikāņu kinoaktieris; * [[Duglass Adamss]] (''Douglas Adams''; 1952—2001) — britu rakstnieks; * [[Džons Adamss (prezidents)|Džons Adamss]] (''John Adams''; 1735—1826) — amerikāņu politiķis, 2. ASV prezidents; * [[Džons Adamss (zinātnieks)|Džons Adamss]] (''John Adams''; 1819—1892) — britu astronoms; * [[Džons Kvinsijs Adamss]] (''John Quincy Adams''; 1767—1848) — amerikāņu politiķis, 6. ASV prezidents; * [[Semjuels Adamss]] (''Samuel Adams''; 1722—1803) — ASV gubernators; * [[Tailers Adamss]] (''Tyler Adams''; 1999) — amerikāņu futbolists; * [[Tonijs Adamss]] (''Tony Adams''; 1966) — Anglijas futbolists un treneris; * [[Braians Adamss]] (''Bryan Adams''; 1959) — kanādiešu dziedātājs; * [[Maikls Adamss]] (''Michael Adams''; 1971) — britu šahists. ;Sievietes: * [[Džeina Adamsa]] (''Jane Addams''; 1860 — 1935) — amerikāņu sociālā darbiniece; * [[Eimija Adamsa]] (''Amy Adams''; 1974) — amerikāņu aktrise un dziedātāja; * [[Valērija Adamsa]] (''Valerie Adams''; 1984) — Jaunzēlandes vieglatlēte. == Citi == * [[Adamsa ezers]] ''(Adams Lake)'' — ezers Kanādā * [[Adamsa rags]] ''(Cape Adams)'' — zemesrags Antarktīdā {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] [[Kategorija:Skotu uzvārdi]] 332eotk1tpbotpl7nzxijjunhkgujbt 0 42602 3669592 2938382 2022-08-12T17:47:46Z 78.84.10.148 papildināts medaļnieku saraksts wikitext text/x-wiki '''Starptautiskā matemātikas olimpiāde''' ({{val|en|International Mathematical Olympiad}} jeb ''IMO'') ir starptautiskās skolēnu sacensības [[matemātika|matemātikā]], kas notiek katru gadu vasarā kopš [[1959]]. gada. == Vēsture == Pirmā Starptautiskā matemātikas olimpiāde notika 1959. gadā [[Rumānija|Rumānijā]], [[Bukareste|Bukarestē]]. Tajā piedalījās tikai septiņas valstis. Pakāpeniski dalībvalstu skaits auga, līdz 1989. gadā tas jau pārsniedza 50. Kopš 1997. gada dalībvalstu skaits ir mazliet virs 80 (izņemot 1998. gadu, kad piedalījās 76 valstis). Starptautiskajā matemātikas olimpiādē pirmajos gados no katras valsts varēja piedalīties astoņi skolēni. 1982. gadā dalībnieku skaitu samazināja līdz četriem skolēniem no valsts, bet 1983. gadā — palielināja līdz sešiem skolēniem no valsts. Sešu skolēnu sistēma ir spēkā arī šobrīd. == Olimpiādes formāts == Katras valsts komandā ietilpst ne vairāk par sešiem skolēniem. Skolēni divas dienas risina olimpiādes uzdevumus. Katru dienu tiek piedāvāti trīs uzdevumi, kuru risināšanas laiks ir četras ar pusi stundas. Maksimālais iespējamais punktu skaits ir septiņi punkti par pilnīgi pareizu uzdevuma risinājumu. Par nerisinātu uzdevumu vai pilnīgi nepareizu risinājumu tiek doti nulle punktu. Par daļēji atrisinātu uzdevumu punkti tiek doti tikai veselos skaitļos: no 1 līdz 6. Maksimāli iegūstamais punktu skaits par visiem sešiem uzdevumiem ir 42. == Latvijas skolēnu panākumi == [[Latvija]]s skolēni Starptautiskajā matemātikas olimpiādē piedalās katru gadu kopš 1992. gada.<ref>[http://www.imo-official.org/team_r.aspx?code=LVA&year=1992 33rd IMO (1992) — Latvia].</ref> Kopš tā laika vienīgi 2007. un 2012. gadā nevienam dalībniekam no [[Latvija]]s komandas neizdevās iegūt kādu no medaļām. Vienīgo zelta medaļu Latvijas komandas sastāvā Starptautiskajā matemātikas olimpiādē ir izcīnījis Deniss Čebikins 1999. gadā.<ref>[http://www.imo-official.org/country_hall.aspx?code=LVA Hall of fame — Latvia].</ref> PSRS komandas sastāvā 1991. gadā [[Andris Ambainis]] ieguva 1. vietu ar maksimālo iespējamo punktu skaitu.<ref>[http://www.imo-official.org/participant_r.aspx?id=2712 IMO — Andris Ambainis].</ref> Visvairāk medaļu Latvijas komandas sastāvā Starptautiskajā matemātikas olimpiādē ir izcīnījuši Zigmārs Rasščevskis (viena sudraba un divas bronzas medaļas)<ref>[http://www.imo-official.org/participant_r.aspx?id=4732 IMO — Zigmārs Rasščevskis].</ref> un Artūrs Verza (trīs bronzas medaļas).<ref>[http://www.imo-official.org/participant_r.aspx?id=6712 IMO — Artūrs Verza].</ref> Līdz šim veiksmīgākais gads Latvijas komandai ir 1997., kad kopumā tika iegūti pieci apbalvojumi — viena sudraba un četras bronzas medaļas.<ref>[http://www.imo-official.org/team_r.aspx?code=LVA&year=1997 38th IMO (1997) — Latvia].</ref> Kandidātu atlase konkrētajai Starptautiskajai matemātikas olimpiādei notiek Valsts olimpiādes ceturtajā kārtā.<ref>[http://nms.lu.lv/olimpiades/volinfo.shtml#ol4k Latvijas Valsts matemātikas olimpiādes norise] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080803223928/http://nms.lu.lv/olimpiades/volinfo.shtml#ol4k |date={{dat|2008|08|03||bez}} }}.</ref> === Medaļnieku uzskaitījums === * 1992 [[Andris Ambainis]] — Sudraba medaļa * 1993 Ainārs Galvāns — Sudraba medaļa * 1993 Valdis Kauķis — Sudraba medaļa * 1993 Armands Lazdiņš — Bronzas medaļa * 1994 Ainārs Galvāns — Bronzas medaļa * 1994 Maksims Kravcevs — Bronzas medaļa * 1994 Eduards Mihelovičs — Bronzas medaļa * 1995 Maksims Kravcevs — Bronzas medaļa * 1995 Aleksandrs Sļivkins — Sudraba medaļa * 1996 Zane Ermuža — Bronzas medaļa * 1996 Aleksandrs Sļivkins — Bronzas medaļa * 1996 Māris Valdats — Bronzas medaļa * 1997 Juris Kalniņš — Bronzas medaļa * 1997 Arnolds Ķikusts — Bronzas medaļa * 1997 Krists Krilovs — Bronzas medaļa * 1997 Zigmārs Rasščevskis — Bronzas medaļa * 1997 Māris Valdats — Sudraba medaļa * 1998 Deniss Čebikins — Sudraba medaļa * 1998 Aleksandra Koroļova — Bronzas medaļa * 1998 Zigmārs Rasščevskis — Bronzas medaļa * 1998 Aigars Saušs — Bronzas medaļa * 1999 Deniss Čebikins — Zelta medaļa * 1999 Zigmārs Rasščevskis — Sudraba medaļa * 2000 Jānis Dričs — Bronzas medaļa * 2000 Igors Gorbovickis — Bronzas medaļa * 2000 Aleksandra Koroļova — Bronzas medaļa * 2001 Aleksandrs Belovs — Bronzas medaļa * 2001 Aigars Gedroics — Bronzas medaļa * 2001 Igors Gorbovickis — Sudraba medaļa * 2002 Aleksandrs Belovs — Sudraba medaļa * 2002 Aigars Gedroics — Bronzas medaļa * 2002 Artūrs Verza — Bronzas medaļa * 2003 Artūrs Verza — Bronzas medaļa * 2004 Artūrs Verza — Bronzas medaļa * 2005 Edgars Jākobsons — Bronzas medaļa * 2005 Elvijs Sarkans — Bronzas medaļa * 2006 Rūdolfs Kreicbergs — Bronzas medaļa * 2006 Vladimirs Murevičs — Bronzas medaļa * 2006 Elvijs Sarkans — Bronzas medaļa * 2008 Artūrs Bačkurs — Sudraba medaļa * 2009 Pēteris Eriņš — Bronzas medaļa * 2010 Pēteris Eriņš — Bronzas medaļa * 2010 Normunds Vilciņš — Bronzas medaļa * 2011 Jānis Smilga — Sudraba medaļa * 2011 Andrejs Kuzņecovs — Bronzas medaļa * 2013 Ņikita Larka — Bronzas medaļa * 2014 Deniss Dunaveckis — Sudraba medaļa * 2014 Vladislavs Kļevickis — Bronzas medaļa * 2017 Artūrs Banga - Bronzas medaļa * 2017 Ingus Jānis Pretkalniņš - Bronzas medaļa * 2017 Agnese Upīte - Bronzas medaļa * 2021 Kims Georgs Pavlovs - Bronzas medaļa * 2021 Līva Oliņa - Bronzas medaļa * 2021 Rolands Lopatko - Bronzas medaļa == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Baltijas ceļš (matemātikas olimpiāde)]] * [[Starptautiskā fizikas olimpiāde]] * [[Starptautiskā informātikas olimpiāde]] == Ārējās saites == * [http://www.imo-official.org/ International Mathematical Olympiad], oficiālā mājaslapa. * [https://web.archive.org/web/20110317214546/http://nms.lu.lv/olimpiades/pasol.shtml Starptautiskā matemātikas olimpiāde], NMS. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Matemātikas sacensības]] [[Kategorija:Olimpiādes]] hgzo3jx0l1hl2q6syf5v5qalvts78yh 0 42850 3669732 3057867 2022-08-13T08:01:57Z 213.226.141.145 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flag of South Korea.svg|thumb|200px|Dienvidkorejas karogs]] '''[[Dienvidkoreja]]s karogs''' tiek lietots kopš [[1883]]. gada [[6. marts|6. marta]]. Tajā uz balta fona attēlots sarkanzils [[jiņ un jan]] simbols, ap kuru aplī izvietotas četras melnas [[trigramma]]s. {{Āzija-aizmetnis}} [[Attēls:Naval jack of South Korea.svg|thumb]] {{Āzijas karogi}} [[Kategorija:Nacionālie karogi]] fsdyd0qmep7b8rbsnny20doeqsc1nkf 3669753 3669732 2022-08-13T08:35:41Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/213.226.141.145|213.226.141.145]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Turaids wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flag of South Korea.svg|thumb|200px|Dienvidkorejas karogs]] '''[[Dienvidkoreja]]s karogs''' tiek lietots kopš [[1883]]. gada [[6. marts|6. marta]]. Tajā uz balta fona attēlots sarkanzils [[jiņ un jan]] simbols, ap kuru aplī izvietotas četras melnas [[trigramma]]s. {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzijas karogi}} [[Kategorija:Nacionālie karogi]] luoc0ld22si0s5bef7ny3brzkq0xml6 10 49206 3669537 263635 2022-08-12T15:49:52Z Monredo 107515 wikitext text/x-wiki {{valodas ikona|es|spāņu}}<noinclude> [[Kategorija:Valodas ikonas veidnes]] </noinclude> pgvhlxx2appci26660ez3ybfg6w8vms 0 51988 3669575 3341110 2022-08-12T17:27:44Z Maozo 103821 Atjaunota novecojusi atsauce wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} [[Attēls: Nemetskaya.jpg|thumb|Annas Monsas māja [[Vācu kvartāls|Vācu kvartālā]], gleznojis [[Aleksandrs Benuā]].]] '''Anna Monsa''' (''Монс, Анна Ивановна (arī Монет, Мунет, Монсиана)''; dzimusi 1672. vai 1675. gada 26. janvārī, mirusi 1714. gada 15. augustā) bija Krievijas cara un imperatora [[Pēteris I|Pētera Pirmā]] favorīte un mīļākā, [[Matrjona Balka|Matrjonas Balkas]] un [[Vilims Mons|Vilima Monsa]] māsa. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.krugosvet.ru/enc/istoriya/MONS_ANNA_IVANOVNA.html|title=МОНС, АННА ИВАНОВНА {{!}} Энциклопедия Кругосвет|website=www.krugosvet.ru|access-date=2022-08-12|language=ru}}</ref>Vēlāk arī '''baronese Anna Keizerlinga''' (''Anna Mons de la Croix, Baronin von Keyserlingk''). == Dzīvesgājums == Iepazinusies ar caru Pēteri 1690. gadā, pateicoties [[Leforts|Lefortam]]. 1698. gada 25. augustā, atgriežoties no ārzemēm, Pēteris I apmeklēja Annas Monsas māju, bet jau 3. septembrī izsūtīja savu sievu [[Jevdokija Fjodorovna|Jevdokiju Fjodorovnu Lopuhinu]] uz [[Suzdaļa]]s [[Suzdaļas Pokrova klosteris|Pokrova klosteri]]. Saglabājušās viņas mīlestības vēstules Pēterim I - vāciski un holandiski, pēc diktāta krieviski rakstīja sekretārs. Kad 1703. gadā pie [[Šliselburga]]s pēkšņi mira [[Saksija]]s sūtnis Krievijā F. Kenigseks, pie viņa atrada Annas mīlestības vēstules. Annu Monsu arestēja un viņa pavadīja arestā līdz 1706. gadam, kad ar cara pavēli arestu atcēla, jo Annu grasījās precēt Prūsijas sūtnis [[Georgs Johanns fon Keizerlings]]; šīs laulības atļāva 1710. gadā. Keizerlinga kāzas ar Annu Monsu notika 1711. gada 18. jūnijā, bet tā paša gada 11. decembrī (citas ziņas - 5. septembrī) Keizerlings mira ceļā uz Berlīni. Trīs gadus Anna cīnījās par Keizerlinga īpašumu [[Kurzemes hercogiste|Kurzemē]] ar viņa brāli - prūšu galma landmaršalu, tajā skaitā savām mantām, pat Pētera pirmā t.s. "dimanta portretu", līdz uzvarēja šo cīņu 1714. gada martā. Šajā laikā jau bija saderinājusies ar zviedru kapteini, kas dzīvoja Vācu pilsētā Sanktpēterburgā, [[Kārlis fon Millers|Karlu fon Milleru]]. Viņa nomira tajā pašā gadā, viņas dēla un meitas no laulības ar Keizerlingu liktenis nav zināms.<ref>http://www.hronos.km.ru/biograf/bio_m/mons_anna.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071031184335/http://hronos.km.ru/biograf/bio_m/mons_anna.html |date={{dat|2007|10|31||bez}} }} Сухарева О.В. Кто был кто в России от Петра I до Павла I, Москва, 2005</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Monsa, Anna}} [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] [[Kategorija:1670. gados dzimušie]] [[Kategorija:1714. gadā mirušie]] ebu40k897bajaqolj6j74ettydmn1dx 4 54660 3669477 3563519 2022-08-12T12:07:44Z Eremu1 102242 /* Kandidāti */ wikitext text/x-wiki Šajā lapā var nominēt rakstus '''laba raksta''' statusam. Nominēt kādu rakstu laba raksta statusam var jebkurš, arī pats šī raksta autors. == Kritēriji == * Rakstam jābūt kvalitatīvam, faktu ziņā precīzam, ar atsaucēm, vēlami attēli. * Rakstā nedrīkst būt nopietnu gramatikas un stila kļūdu. * Rakstam jābūt pareizi noformētam. * Rakstam jābūt izsmeļošam. * Tekstam jābūt rakstītam no neitrāla skatpunkta. == Procedūra == Lai nominētu rakstu atzīšanai par "Labu rakstu", jāaizpilda sadaļā "Kandidāti" [[veidne:Pieteikums labam rakstam]]. Rakstā vajadzētu ievietot veidni {{tl|Laba raksta kandidāts}}. Lai atzītu vai noraidītu kādu kandidatūru, jāizlasa nominētais raksts un jāizvērtē tā atbilstība kritērijiem. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts atbilst kritērijiem, tajā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un jāizdzēš raksts no kandidātu saraksta. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts kritērijiem neatbilst, tas ir jāizdzēš no kandidātu saraksta. Abos gadījumos vēlams kopsavilkumā norādīt, kāpēc raksts dzēsts no kandidātu saraksta. Lai arī citi Vikipēdijas dalībnieki varētu iepazīties ar rakstu, atzīt vai noraidīt kandidatūru ieteicams ne mazāk kā divas dienas pēc tā izvirzīšanas. Notikusī balsošana tiek [[Veidne:Laba raksta atzīmēšana|atzīmēta]] raksta diskusiju lapā. Ja raksts ir ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, <!-- vai tad mēs šeit skaitām balsis? -->rakstā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un tā nosaukums jāpievieno sarakstam [[Vikipēdija:Labi raksti]]. Raksta maksimālais kandidēšanas termiņš ir 1 mēnesis. Ja 1 mēneša laikā raksts vēl joprojām atrodas kandidātu sarakstā un tas ir saņēmis vairāk negatīvu kā pozitīvu kopienas viedokli, tad tas par labu rakstu netiek apstiprināts, ja vērtējums ir pārsvarā pozitīvs&nbsp;— tiek apstiprināts. Ja raksts 1 mēneša laikā nav vispār saņēmis vērtējumu, tad dalībniekam, kas rakstu izņem no saraksta, pirms tam izsakot komentāru, ir tiesības vienpersoniski to atzīt vai noraidīt kā labu rakstu. Rakstu par "labu rakstu" atzīt var tikai dalībnieki, kas nav to būtiski papildinājuši. Rakstus, kas ir labāki par labiem rakstiem, var izvirzīt par [[Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|vērtīgiem rakstiem]]. Ja vēlies pievienot jaunu kandidātu, tad, lūdzu, nokopē un aizpildi zemāk norādīto veidni. == Kandidāti == {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Molekulāri kinētiskā teorija|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} {{pret}} === Komentāri === Manuprāt, līdz labam rakstam ir krietni jāpielabo. Piemēram, preambulā (un laikam arī tālāk) nav skaidri definēts, kas tas vispār ir par zvēru. Arī pats šķirkļa nosaukums visai apšaubāms. --[[Dalībnieks:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.03 (EET) :Precīzāks nosaukums būtu vienkārši "Kinētiskā teorija", jo tā ir spēkā arī atomārajām inertajām gāzēm, jonu kristāliem u.tml. Dažās citās valodās ir "Gāzu kinētiskā teorija", bet šeit ir apskatītas ne tikai gāzes. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.33 (EET) ::Jā, ar tās teorijas nosaukumu ir sanācis kaut kāds mežģis — "molekulāri kinētiskā teorija" un "gāzu kinētiskā teorija" neatbilst pilnā mērā tam, ko šī teorija apraksta; "kinētiskā teorija" arī neder, jo tas būtu pārāk plašs jēdziens (neatspoguļo, ka runa ir par vielu daļiņām). Diezin vai vikipēdisti drīkst paši izdomāt jaunus zinātniskos terminus, tas drīzāk jājautā Latvijas akadēmiskajiem fiziķiem. [[Dalībnieks:Otovi|Otovi]] ([[Dalībnieka diskusija:Otovi|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 20.53 (EET) :::Spriežot pēc [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:644992|page:262 šeit] rakstītā, "kinētiskā teorija" tomēr būtu visatbilstošākā šim rakstam. No otras puses, "molekulāri kinētiskā" arī ir bieži lietots termins, kaut vai tajā pašā "Fizikas rokasgrāmatā". Bet kandidējošais raksts tā vai tā izskatās pēc tāda kā lupatu deķa, kur šo to vajadzētu izdalīt atsevišķos rakstos, un vairāk pievērsties pašai teorijai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 09.22 (EET) {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} :--[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 19. februāris, plkst. 12.25 (EET) {{pret}} ==== Komentāri ==== * Materiāls izskatās labs, bet daudz kur varētu vienkāršot valodu. Gāju pāri ar ''spellcheckeri'' un vietām pārāk zinātnieciski. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.25 (EET) === "Pērkonkrusts" === {{Pieteikums labam rakstam | raksta nosaukums =Pērkonkrusts | ierosinātājs =Eremu1 | komentāri =Man liekas ka raksts atbilsts visām prasībām un ir pietiekami izsmeļošs. }} ==== Balsojums ==== {{par}} {{pret}} ==== Komentāri ==== == Skatīt arī == * [[Vikipēdija:Apstiprinātie labu rakstu kandidāti|Apstiprinātie kandidāti]] * [[Vikipēdija:Neapstiprinātie labu rakstu kandidāti|Neapstiprinātie kandidāti]] [[Kategorija:Labi raksti| Kandidati]] 0l6p7uxbr918cbe1dnhsldtkgqil8u1 3669479 3669477 2022-08-12T12:12:18Z Eremu1 102242 /* "Pērkonkrusts" */ wikitext text/x-wiki Šajā lapā var nominēt rakstus '''laba raksta''' statusam. Nominēt kādu rakstu laba raksta statusam var jebkurš, arī pats šī raksta autors. == Kritēriji == * Rakstam jābūt kvalitatīvam, faktu ziņā precīzam, ar atsaucēm, vēlami attēli. * Rakstā nedrīkst būt nopietnu gramatikas un stila kļūdu. * Rakstam jābūt pareizi noformētam. * Rakstam jābūt izsmeļošam. * Tekstam jābūt rakstītam no neitrāla skatpunkta. == Procedūra == Lai nominētu rakstu atzīšanai par "Labu rakstu", jāaizpilda sadaļā "Kandidāti" [[veidne:Pieteikums labam rakstam]]. Rakstā vajadzētu ievietot veidni {{tl|Laba raksta kandidāts}}. Lai atzītu vai noraidītu kādu kandidatūru, jāizlasa nominētais raksts un jāizvērtē tā atbilstība kritērijiem. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts atbilst kritērijiem, tajā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un jāizdzēš raksts no kandidātu saraksta. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts kritērijiem neatbilst, tas ir jāizdzēš no kandidātu saraksta. Abos gadījumos vēlams kopsavilkumā norādīt, kāpēc raksts dzēsts no kandidātu saraksta. Lai arī citi Vikipēdijas dalībnieki varētu iepazīties ar rakstu, atzīt vai noraidīt kandidatūru ieteicams ne mazāk kā divas dienas pēc tā izvirzīšanas. Notikusī balsošana tiek [[Veidne:Laba raksta atzīmēšana|atzīmēta]] raksta diskusiju lapā. Ja raksts ir ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, <!-- vai tad mēs šeit skaitām balsis? -->rakstā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un tā nosaukums jāpievieno sarakstam [[Vikipēdija:Labi raksti]]. Raksta maksimālais kandidēšanas termiņš ir 1 mēnesis. Ja 1 mēneša laikā raksts vēl joprojām atrodas kandidātu sarakstā un tas ir saņēmis vairāk negatīvu kā pozitīvu kopienas viedokli, tad tas par labu rakstu netiek apstiprināts, ja vērtējums ir pārsvarā pozitīvs&nbsp;— tiek apstiprināts. Ja raksts 1 mēneša laikā nav vispār saņēmis vērtējumu, tad dalībniekam, kas rakstu izņem no saraksta, pirms tam izsakot komentāru, ir tiesības vienpersoniski to atzīt vai noraidīt kā labu rakstu. Rakstu par "labu rakstu" atzīt var tikai dalībnieki, kas nav to būtiski papildinājuši. Rakstus, kas ir labāki par labiem rakstiem, var izvirzīt par [[Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|vērtīgiem rakstiem]]. Ja vēlies pievienot jaunu kandidātu, tad, lūdzu, nokopē un aizpildi zemāk norādīto veidni. == Kandidāti == {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Molekulāri kinētiskā teorija|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} {{pret}} === Komentāri === Manuprāt, līdz labam rakstam ir krietni jāpielabo. Piemēram, preambulā (un laikam arī tālāk) nav skaidri definēts, kas tas vispār ir par zvēru. Arī pats šķirkļa nosaukums visai apšaubāms. --[[Dalībnieks:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.03 (EET) :Precīzāks nosaukums būtu vienkārši "Kinētiskā teorija", jo tā ir spēkā arī atomārajām inertajām gāzēm, jonu kristāliem u.tml. Dažās citās valodās ir "Gāzu kinētiskā teorija", bet šeit ir apskatītas ne tikai gāzes. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.33 (EET) ::Jā, ar tās teorijas nosaukumu ir sanācis kaut kāds mežģis — "molekulāri kinētiskā teorija" un "gāzu kinētiskā teorija" neatbilst pilnā mērā tam, ko šī teorija apraksta; "kinētiskā teorija" arī neder, jo tas būtu pārāk plašs jēdziens (neatspoguļo, ka runa ir par vielu daļiņām). Diezin vai vikipēdisti drīkst paši izdomāt jaunus zinātniskos terminus, tas drīzāk jājautā Latvijas akadēmiskajiem fiziķiem. [[Dalībnieks:Otovi|Otovi]] ([[Dalībnieka diskusija:Otovi|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 20.53 (EET) :::Spriežot pēc [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:644992|page:262 šeit] rakstītā, "kinētiskā teorija" tomēr būtu visatbilstošākā šim rakstam. No otras puses, "molekulāri kinētiskā" arī ir bieži lietots termins, kaut vai tajā pašā "Fizikas rokasgrāmatā". Bet kandidējošais raksts tā vai tā izskatās pēc tāda kā lupatu deķa, kur šo to vajadzētu izdalīt atsevišķos rakstos, un vairāk pievērsties pašai teorijai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 09.22 (EET) {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} :--[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 19. februāris, plkst. 12.25 (EET) {{pret}} ==== Komentāri ==== * Materiāls izskatās labs, bet daudz kur varētu vienkāršot valodu. Gāju pāri ar ''spellcheckeri'' un vietām pārāk zinātnieciski. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.25 (EET) === "Pērkonkrusts" === {{Pieteikums labam rakstam | raksta nosaukums =Pērkonkrusts | ierosinātājs =Eremu1 | komentāri = }} ==== Balsojums ==== {{par}} {{pret}} ==== Komentāri ==== == Skatīt arī == * [[Vikipēdija:Apstiprinātie labu rakstu kandidāti|Apstiprinātie kandidāti]] * [[Vikipēdija:Neapstiprinātie labu rakstu kandidāti|Neapstiprinātie kandidāti]] [[Kategorija:Labi raksti| Kandidati]] t8rgjptie6o789uytgos6xb1cz774xc 3669480 3669479 2022-08-12T12:13:41Z Eremu1 102242 Atcēlu [[Special:Contributions/Eremu1|Eremu1]] ([[User talk:Eremu1|diskusija]]) izdarīto izmaiņu wikitext text/x-wiki Šajā lapā var nominēt rakstus '''laba raksta''' statusam. Nominēt kādu rakstu laba raksta statusam var jebkurš, arī pats šī raksta autors. == Kritēriji == * Rakstam jābūt kvalitatīvam, faktu ziņā precīzam, ar atsaucēm, vēlami attēli. * Rakstā nedrīkst būt nopietnu gramatikas un stila kļūdu. * Rakstam jābūt pareizi noformētam. * Rakstam jābūt izsmeļošam. * Tekstam jābūt rakstītam no neitrāla skatpunkta. == Procedūra == Lai nominētu rakstu atzīšanai par "Labu rakstu", jāaizpilda sadaļā "Kandidāti" [[veidne:Pieteikums labam rakstam]]. Rakstā vajadzētu ievietot veidni {{tl|Laba raksta kandidāts}}. Lai atzītu vai noraidītu kādu kandidatūru, jāizlasa nominētais raksts un jāizvērtē tā atbilstība kritērijiem. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts atbilst kritērijiem, tajā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un jāizdzēš raksts no kandidātu saraksta. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts kritērijiem neatbilst, tas ir jāizdzēš no kandidātu saraksta. Abos gadījumos vēlams kopsavilkumā norādīt, kāpēc raksts dzēsts no kandidātu saraksta. Lai arī citi Vikipēdijas dalībnieki varētu iepazīties ar rakstu, atzīt vai noraidīt kandidatūru ieteicams ne mazāk kā divas dienas pēc tā izvirzīšanas. Notikusī balsošana tiek [[Veidne:Laba raksta atzīmēšana|atzīmēta]] raksta diskusiju lapā. Ja raksts ir ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, <!-- vai tad mēs šeit skaitām balsis? -->rakstā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un tā nosaukums jāpievieno sarakstam [[Vikipēdija:Labi raksti]]. Raksta maksimālais kandidēšanas termiņš ir 1 mēnesis. Ja 1 mēneša laikā raksts vēl joprojām atrodas kandidātu sarakstā un tas ir saņēmis vairāk negatīvu kā pozitīvu kopienas viedokli, tad tas par labu rakstu netiek apstiprināts, ja vērtējums ir pārsvarā pozitīvs&nbsp;— tiek apstiprināts. Ja raksts 1 mēneša laikā nav vispār saņēmis vērtējumu, tad dalībniekam, kas rakstu izņem no saraksta, pirms tam izsakot komentāru, ir tiesības vienpersoniski to atzīt vai noraidīt kā labu rakstu. Rakstu par "labu rakstu" atzīt var tikai dalībnieki, kas nav to būtiski papildinājuši. Rakstus, kas ir labāki par labiem rakstiem, var izvirzīt par [[Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|vērtīgiem rakstiem]]. Ja vēlies pievienot jaunu kandidātu, tad, lūdzu, nokopē un aizpildi zemāk norādīto veidni. == Kandidāti == {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Molekulāri kinētiskā teorija|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} {{pret}} === Komentāri === Manuprāt, līdz labam rakstam ir krietni jāpielabo. Piemēram, preambulā (un laikam arī tālāk) nav skaidri definēts, kas tas vispār ir par zvēru. Arī pats šķirkļa nosaukums visai apšaubāms. --[[Dalībnieks:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.03 (EET) :Precīzāks nosaukums būtu vienkārši "Kinētiskā teorija", jo tā ir spēkā arī atomārajām inertajām gāzēm, jonu kristāliem u.tml. Dažās citās valodās ir "Gāzu kinētiskā teorija", bet šeit ir apskatītas ne tikai gāzes. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.33 (EET) ::Jā, ar tās teorijas nosaukumu ir sanācis kaut kāds mežģis — "molekulāri kinētiskā teorija" un "gāzu kinētiskā teorija" neatbilst pilnā mērā tam, ko šī teorija apraksta; "kinētiskā teorija" arī neder, jo tas būtu pārāk plašs jēdziens (neatspoguļo, ka runa ir par vielu daļiņām). Diezin vai vikipēdisti drīkst paši izdomāt jaunus zinātniskos terminus, tas drīzāk jājautā Latvijas akadēmiskajiem fiziķiem. [[Dalībnieks:Otovi|Otovi]] ([[Dalībnieka diskusija:Otovi|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 20.53 (EET) :::Spriežot pēc [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:644992|page:262 šeit] rakstītā, "kinētiskā teorija" tomēr būtu visatbilstošākā šim rakstam. No otras puses, "molekulāri kinētiskā" arī ir bieži lietots termins, kaut vai tajā pašā "Fizikas rokasgrāmatā". Bet kandidējošais raksts tā vai tā izskatās pēc tāda kā lupatu deķa, kur šo to vajadzētu izdalīt atsevišķos rakstos, un vairāk pievērsties pašai teorijai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 09.22 (EET) {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} :--[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 19. februāris, plkst. 12.25 (EET) {{pret}} ==== Komentāri ==== * Materiāls izskatās labs, bet daudz kur varētu vienkāršot valodu. Gāju pāri ar ''spellcheckeri'' un vietām pārāk zinātnieciski. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.25 (EET) === "Pērkonkrusts" === {{Pieteikums labam rakstam | raksta nosaukums =Pērkonkrusts | ierosinātājs =Eremu1 | komentāri =Man liekas ka raksts atbilsts visām prasībām un ir pietiekami izsmeļošs. }} ==== Balsojums ==== {{par}} {{pret}} ==== Komentāri ==== == Skatīt arī == * [[Vikipēdija:Apstiprinātie labu rakstu kandidāti|Apstiprinātie kandidāti]] * [[Vikipēdija:Neapstiprinātie labu rakstu kandidāti|Neapstiprinātie kandidāti]] [[Kategorija:Labi raksti| Kandidati]] 0l6p7uxbr918cbe1dnhsldtkgqil8u1 3669515 3669480 2022-08-12T13:56:38Z Meistars Joda 781 typo wikitext text/x-wiki Šajā lapā var nominēt rakstus '''laba raksta''' statusam. Nominēt kādu rakstu laba raksta statusam var jebkurš, arī pats šī raksta autors. == Kritēriji == * Rakstam jābūt kvalitatīvam, faktu ziņā precīzam, ar atsaucēm, vēlami attēli. * Rakstā nedrīkst būt nopietnu gramatikas un stila kļūdu. * Rakstam jābūt pareizi noformētam. * Rakstam jābūt izsmeļošam. * Tekstam jābūt rakstītam no neitrāla skatpunkta. == Procedūra == Lai nominētu rakstu atzīšanai par "Labu rakstu", jāaizpilda sadaļā "Kandidāti" [[veidne:Pieteikums labam rakstam]]. Rakstā vajadzētu ievietot veidni {{tl|Laba raksta kandidāts}}. Lai atzītu vai noraidītu kādu kandidatūru, jāizlasa nominētais raksts un jāizvērtē tā atbilstība kritērijiem. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts atbilst kritērijiem, tajā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un jāizdzēš raksts no kandidātu saraksta. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts kritērijiem neatbilst, tas ir jāizdzēš no kandidātu saraksta. Abos gadījumos vēlams kopsavilkumā norādīt, kāpēc raksts dzēsts no kandidātu saraksta. Lai arī citi Vikipēdijas dalībnieki varētu iepazīties ar rakstu, atzīt vai noraidīt kandidatūru ieteicams ne mazāk kā divas dienas pēc tā izvirzīšanas. Notikusī balsošana tiek [[Veidne:Laba raksta atzīmēšana|atzīmēta]] raksta diskusiju lapā. Ja raksts ir ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, <!-- vai tad mēs šeit skaitām balsis? -->rakstā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un tā nosaukums jāpievieno sarakstam [[Vikipēdija:Labi raksti]]. Raksta maksimālais kandidēšanas termiņš ir 1 mēnesis. Ja 1 mēneša laikā raksts vēl joprojām atrodas kandidātu sarakstā un tas ir saņēmis vairāk negatīvu kā pozitīvu kopienas viedokli, tad tas par labu rakstu netiek apstiprināts, ja vērtējums ir pārsvarā pozitīvs&nbsp;— tiek apstiprināts. Ja raksts 1 mēneša laikā nav vispār saņēmis vērtējumu, tad dalībniekam, kas rakstu izņem no saraksta, pirms tam izsakot komentāru, ir tiesības vienpersoniski to atzīt vai noraidīt kā labu rakstu. Rakstu par "labu rakstu" atzīt var tikai dalībnieki, kas nav to būtiski papildinājuši. Rakstus, kas ir labāki par labiem rakstiem, var izvirzīt par [[Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|vērtīgiem rakstiem]]. Ja vēlies pievienot jaunu kandidātu, tad, lūdzu, nokopē un aizpildi zemāk norādīto veidni. == Kandidāti == {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Molekulāri kinētiskā teorija|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} {{pret}} === Komentāri === Manuprāt, līdz labam rakstam ir krietni jāpielabo. Piemēram, preambulā (un laikam arī tālāk) nav skaidri definēts, kas tas vispār ir par zvēru. Arī pats šķirkļa nosaukums visai apšaubāms. --[[Dalībnieks:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.03 (EET) :Precīzāks nosaukums būtu vienkārši "Kinētiskā teorija", jo tā ir spēkā arī atomārajām inertajām gāzēm, jonu kristāliem u.tml. Dažās citās valodās ir "Gāzu kinētiskā teorija", bet šeit ir apskatītas ne tikai gāzes. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.33 (EET) ::Jā, ar tās teorijas nosaukumu ir sanācis kaut kāds mežģis — "molekulāri kinētiskā teorija" un "gāzu kinētiskā teorija" neatbilst pilnā mērā tam, ko šī teorija apraksta; "kinētiskā teorija" arī neder, jo tas būtu pārāk plašs jēdziens (neatspoguļo, ka runa ir par vielu daļiņām). Diezin vai vikipēdisti drīkst paši izdomāt jaunus zinātniskos terminus, tas drīzāk jājautā Latvijas akadēmiskajiem fiziķiem. [[Dalībnieks:Otovi|Otovi]] ([[Dalībnieka diskusija:Otovi|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 20.53 (EET) :::Spriežot pēc [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:644992|page:262 šeit] rakstītā, "kinētiskā teorija" tomēr būtu visatbilstošākā šim rakstam. No otras puses, "molekulāri kinētiskā" arī ir bieži lietots termins, kaut vai tajā pašā "Fizikas rokasgrāmatā". Bet kandidējošais raksts tā vai tā izskatās pēc tāda kā lupatu deķa, kur šo to vajadzētu izdalīt atsevišķos rakstos, un vairāk pievērsties pašai teorijai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 09.22 (EET) {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} :--[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 19. februāris, plkst. 12.25 (EET) {{pret}} ==== Komentāri ==== * Materiāls izskatās labs, bet daudz kur varētu vienkāršot valodu. Gāju pāri ar ''spellcheckeri'' un vietām pārāk zinātnieciski. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.25 (EET) === "Pērkonkrusts" === {{Pieteikums labam rakstam | raksta nosaukums =Pērkonkrusts | ierosinātājs =Eremu1 | komentāri =Man liekas ka raksts atbilst visām prasībām un ir pietiekami izsmeļošs. }} ==== Balsojums ==== {{par}} {{pret}} ==== Komentāri ==== == Skatīt arī == * [[Vikipēdija:Apstiprinātie labu rakstu kandidāti|Apstiprinātie kandidāti]] * [[Vikipēdija:Neapstiprinātie labu rakstu kandidāti|Neapstiprinātie kandidāti]] [[Kategorija:Labi raksti| Kandidati]] e8ycyueztwflgmzi6njcz4nncs4a5xu 3669610 3669515 2022-08-12T19:32:31Z Biafra 13794 /* Balsojums */ manuprāt, der. wikitext text/x-wiki Šajā lapā var nominēt rakstus '''laba raksta''' statusam. Nominēt kādu rakstu laba raksta statusam var jebkurš, arī pats šī raksta autors. == Kritēriji == * Rakstam jābūt kvalitatīvam, faktu ziņā precīzam, ar atsaucēm, vēlami attēli. * Rakstā nedrīkst būt nopietnu gramatikas un stila kļūdu. * Rakstam jābūt pareizi noformētam. * Rakstam jābūt izsmeļošam. * Tekstam jābūt rakstītam no neitrāla skatpunkta. == Procedūra == Lai nominētu rakstu atzīšanai par "Labu rakstu", jāaizpilda sadaļā "Kandidāti" [[veidne:Pieteikums labam rakstam]]. Rakstā vajadzētu ievietot veidni {{tl|Laba raksta kandidāts}}. Lai atzītu vai noraidītu kādu kandidatūru, jāizlasa nominētais raksts un jāizvērtē tā atbilstība kritērijiem. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts atbilst kritērijiem, tajā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un jāizdzēš raksts no kandidātu saraksta. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts kritērijiem neatbilst, tas ir jāizdzēš no kandidātu saraksta. Abos gadījumos vēlams kopsavilkumā norādīt, kāpēc raksts dzēsts no kandidātu saraksta. Lai arī citi Vikipēdijas dalībnieki varētu iepazīties ar rakstu, atzīt vai noraidīt kandidatūru ieteicams ne mazāk kā divas dienas pēc tā izvirzīšanas. Notikusī balsošana tiek [[Veidne:Laba raksta atzīmēšana|atzīmēta]] raksta diskusiju lapā. Ja raksts ir ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, <!-- vai tad mēs šeit skaitām balsis? -->rakstā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un tā nosaukums jāpievieno sarakstam [[Vikipēdija:Labi raksti]]. Raksta maksimālais kandidēšanas termiņš ir 1 mēnesis. Ja 1 mēneša laikā raksts vēl joprojām atrodas kandidātu sarakstā un tas ir saņēmis vairāk negatīvu kā pozitīvu kopienas viedokli, tad tas par labu rakstu netiek apstiprināts, ja vērtējums ir pārsvarā pozitīvs&nbsp;— tiek apstiprināts. Ja raksts 1 mēneša laikā nav vispār saņēmis vērtējumu, tad dalībniekam, kas rakstu izņem no saraksta, pirms tam izsakot komentāru, ir tiesības vienpersoniski to atzīt vai noraidīt kā labu rakstu. Rakstu par "labu rakstu" atzīt var tikai dalībnieki, kas nav to būtiski papildinājuši. Rakstus, kas ir labāki par labiem rakstiem, var izvirzīt par [[Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|vērtīgiem rakstiem]]. Ja vēlies pievienot jaunu kandidātu, tad, lūdzu, nokopē un aizpildi zemāk norādīto veidni. == Kandidāti == {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Molekulāri kinētiskā teorija|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} {{pret}} === Komentāri === Manuprāt, līdz labam rakstam ir krietni jāpielabo. Piemēram, preambulā (un laikam arī tālāk) nav skaidri definēts, kas tas vispār ir par zvēru. Arī pats šķirkļa nosaukums visai apšaubāms. --[[Dalībnieks:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.03 (EET) :Precīzāks nosaukums būtu vienkārši "Kinētiskā teorija", jo tā ir spēkā arī atomārajām inertajām gāzēm, jonu kristāliem u.tml. Dažās citās valodās ir "Gāzu kinētiskā teorija", bet šeit ir apskatītas ne tikai gāzes. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.33 (EET) ::Jā, ar tās teorijas nosaukumu ir sanācis kaut kāds mežģis — "molekulāri kinētiskā teorija" un "gāzu kinētiskā teorija" neatbilst pilnā mērā tam, ko šī teorija apraksta; "kinētiskā teorija" arī neder, jo tas būtu pārāk plašs jēdziens (neatspoguļo, ka runa ir par vielu daļiņām). Diezin vai vikipēdisti drīkst paši izdomāt jaunus zinātniskos terminus, tas drīzāk jājautā Latvijas akadēmiskajiem fiziķiem. [[Dalībnieks:Otovi|Otovi]] ([[Dalībnieka diskusija:Otovi|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 20.53 (EET) :::Spriežot pēc [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:644992|page:262 šeit] rakstītā, "kinētiskā teorija" tomēr būtu visatbilstošākā šim rakstam. No otras puses, "molekulāri kinētiskā" arī ir bieži lietots termins, kaut vai tajā pašā "Fizikas rokasgrāmatā". Bet kandidējošais raksts tā vai tā izskatās pēc tāda kā lupatu deķa, kur šo to vajadzētu izdalīt atsevišķos rakstos, un vairāk pievērsties pašai teorijai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 09.22 (EET) {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} :--[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 19. februāris, plkst. 12.25 (EET) {{pret}} ==== Komentāri ==== * Materiāls izskatās labs, bet daudz kur varētu vienkāršot valodu. Gāju pāri ar ''spellcheckeri'' un vietām pārāk zinātnieciski. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.25 (EET) === "Pērkonkrusts" === {{Pieteikums labam rakstam | raksta nosaukums =Pērkonkrusts | ierosinātājs =Eremu1 | komentāri =Man liekas ka raksts atbilst visām prasībām un ir pietiekami izsmeļošs. }} ==== Balsojums ==== {{par}} :#--[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 22.32 (EEST) {{pret}} ==== Komentāri ==== == Skatīt arī == * [[Vikipēdija:Apstiprinātie labu rakstu kandidāti|Apstiprinātie kandidāti]] * [[Vikipēdija:Neapstiprinātie labu rakstu kandidāti|Neapstiprinātie kandidāti]] [[Kategorija:Labi raksti| Kandidati]] b1rdyn3m24i05vjhk1t4408tu5eno31 3669749 3669610 2022-08-13T08:32:41Z Dark Eagle 3595 /* "Pērkonkrusts" */ wikitext text/x-wiki Šajā lapā var nominēt rakstus '''laba raksta''' statusam. Nominēt kādu rakstu laba raksta statusam var jebkurš, arī pats šī raksta autors. == Kritēriji == * Rakstam jābūt kvalitatīvam, faktu ziņā precīzam, ar atsaucēm, vēlami attēli. * Rakstā nedrīkst būt nopietnu gramatikas un stila kļūdu. * Rakstam jābūt pareizi noformētam. * Rakstam jābūt izsmeļošam. * Tekstam jābūt rakstītam no neitrāla skatpunkta. == Procedūra == Lai nominētu rakstu atzīšanai par "Labu rakstu", jāaizpilda sadaļā "Kandidāti" [[veidne:Pieteikums labam rakstam]]. Rakstā vajadzētu ievietot veidni {{tl|Laba raksta kandidāts}}. Lai atzītu vai noraidītu kādu kandidatūru, jāizlasa nominētais raksts un jāizvērtē tā atbilstība kritērijiem. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts atbilst kritērijiem, tajā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un jāizdzēš raksts no kandidātu saraksta. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts kritērijiem neatbilst, tas ir jāizdzēš no kandidātu saraksta. Abos gadījumos vēlams kopsavilkumā norādīt, kāpēc raksts dzēsts no kandidātu saraksta. Lai arī citi Vikipēdijas dalībnieki varētu iepazīties ar rakstu, atzīt vai noraidīt kandidatūru ieteicams ne mazāk kā divas dienas pēc tā izvirzīšanas. Notikusī balsošana tiek [[Veidne:Laba raksta atzīmēšana|atzīmēta]] raksta diskusiju lapā. Ja raksts ir ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, <!-- vai tad mēs šeit skaitām balsis? -->rakstā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un tā nosaukums jāpievieno sarakstam [[Vikipēdija:Labi raksti]]. Raksta maksimālais kandidēšanas termiņš ir 1 mēnesis. Ja 1 mēneša laikā raksts vēl joprojām atrodas kandidātu sarakstā un tas ir saņēmis vairāk negatīvu kā pozitīvu kopienas viedokli, tad tas par labu rakstu netiek apstiprināts, ja vērtējums ir pārsvarā pozitīvs&nbsp;— tiek apstiprināts. Ja raksts 1 mēneša laikā nav vispār saņēmis vērtējumu, tad dalībniekam, kas rakstu izņem no saraksta, pirms tam izsakot komentāru, ir tiesības vienpersoniski to atzīt vai noraidīt kā labu rakstu. Rakstu par "labu rakstu" atzīt var tikai dalībnieki, kas nav to būtiski papildinājuši. Rakstus, kas ir labāki par labiem rakstiem, var izvirzīt par [[Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|vērtīgiem rakstiem]]. Ja vēlies pievienot jaunu kandidātu, tad, lūdzu, nokopē un aizpildi zemāk norādīto veidni. == Kandidāti == {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Molekulāri kinētiskā teorija|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} {{pret}} === Komentāri === Manuprāt, līdz labam rakstam ir krietni jāpielabo. Piemēram, preambulā (un laikam arī tālāk) nav skaidri definēts, kas tas vispār ir par zvēru. Arī pats šķirkļa nosaukums visai apšaubāms. --[[Dalībnieks:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.03 (EET) :Precīzāks nosaukums būtu vienkārši "Kinētiskā teorija", jo tā ir spēkā arī atomārajām inertajām gāzēm, jonu kristāliem u.tml. Dažās citās valodās ir "Gāzu kinētiskā teorija", bet šeit ir apskatītas ne tikai gāzes. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.33 (EET) ::Jā, ar tās teorijas nosaukumu ir sanācis kaut kāds mežģis — "molekulāri kinētiskā teorija" un "gāzu kinētiskā teorija" neatbilst pilnā mērā tam, ko šī teorija apraksta; "kinētiskā teorija" arī neder, jo tas būtu pārāk plašs jēdziens (neatspoguļo, ka runa ir par vielu daļiņām). Diezin vai vikipēdisti drīkst paši izdomāt jaunus zinātniskos terminus, tas drīzāk jājautā Latvijas akadēmiskajiem fiziķiem. [[Dalībnieks:Otovi|Otovi]] ([[Dalībnieka diskusija:Otovi|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 20.53 (EET) :::Spriežot pēc [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:644992|page:262 šeit] rakstītā, "kinētiskā teorija" tomēr būtu visatbilstošākā šim rakstam. No otras puses, "molekulāri kinētiskā" arī ir bieži lietots termins, kaut vai tajā pašā "Fizikas rokasgrāmatā". Bet kandidējošais raksts tā vai tā izskatās pēc tāda kā lupatu deķa, kur šo to vajadzētu izdalīt atsevišķos rakstos, un vairāk pievērsties pašai teorijai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 09.22 (EET) {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} :--[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 19. februāris, plkst. 12.25 (EET) {{pret}} ==== Komentāri ==== * Materiāls izskatās labs, bet daudz kur varētu vienkāršot valodu. Gāju pāri ar ''spellcheckeri'' un vietām pārāk zinātnieciski. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.25 (EET) === "Pērkonkrusts" === {{Pieteikums labam rakstam | raksta nosaukums =Pērkonkrusts | ierosinātājs =Eremu1 | komentāri =Man liekas ka raksts atbilst visām prasībām un ir pietiekami izsmeļošs. }} ==== Balsojums ==== {{par}} #--[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 22.32 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 11.32 (EEST) {{pret}} ==== Komentāri ==== * Vajadzētu nedaudz pielabot/aktualizēt atsauces, bet kopumā atbalstu --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 11.32 (EEST) == Skatīt arī == * [[Vikipēdija:Apstiprinātie labu rakstu kandidāti|Apstiprinātie kandidāti]] * [[Vikipēdija:Neapstiprinātie labu rakstu kandidāti|Neapstiprinātie kandidāti]] [[Kategorija:Labi raksti| Kandidati]] 7abxp24bzn1lkhxiar3arm1dcw64sfu 0 56326 3669557 3668153 2022-08-12T17:14:24Z Eremu1 102242 Ciema nosaukums wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|apdzīvotu vietu|upi|Bruzile}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Kolkas baznīca 2000-06-24.jpg | image_caption = Kolkas luterāņu baznīca | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Kolkas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2019 | population_footnotes = {{fact}} | population_total = 610 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 44 | lats = 33 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 4 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 3 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3275 Kolka | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kolka''' ({{val|liv|Kūolka}})<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3081&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> ir ciems [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]], pagasta centrs. Kolka atrodas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē uz dienvidiem no [[Kolkasrags|Kolkasraga]] 64 km no novada centra [[Talsi]]em un 160 km no [[Rīga]]s. Kolku sasniedz divi valsts reģionālie autoceļi: [[Autoceļš P124|P124]] [[Ventspils]] virzienā un [[Autoceļš P131|P131]] Rīgas virzienā. Kolkā atrodas pamatskola, mūzikas skola, tautas nams, bibliotēka, pasts, līvu centrs «Kūolka», luterāņu, katoļu un pareizticīgo baznīcas. == Ciema nosaukums == Ciema nosaukums Kolka ({{val|liv|Kūolka}}), saistāms ar [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]] izplatītu vārdu: tas pielīdzināms [[Igauņu valoda|igauņu]] - ''kolgas, kolk,'' [[Somu valoda|somu]] ''kolkka'' — kakts, stūris, nostūris, igauņu valodā sastopama arī nozīme - [[jūras līcis]]. Tomēr [[Lībiešu valoda|lībiešu valodā]] šis vārds zināms tikai kā vietvārds, tādēļ pieļaujams, ka "Kolka" ir igauņu izcelsmes nosaukums. Bet lībiešu lietotais [[Kolkasrags|Kolkasraga]] apzīmējums ''Kūolka nana'' burtiski tulkojams kā "Kolkas deguns".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kolka.lv/?page_id=71|title=Par Kolku|access-date=2022-08-12|language=lv}}</ref> == Vēsture == Kolka ir sens Kurzemes [[lībieši|lībiešu]] ciems. Pirmās ziņas par Kolkas ragu (''Tumisnis'') ir no [[Vikingu laiki]]em un tas pieminēts uzrakstā uz [[Mervalas rūnu akmens]]. Pēc dažu vēsturnieku domām, ap 1050. gadu kāds [[katolicisms|katoļu]] misionārs pēc dāņu iebrukuma [[Kurzeme|Kursā]] zemesragā esot uzcēlis baznīcu. Pēc 1161. gada ķēniņš Ābels iecēla Dānijas [[Lundas arhibīskapi|Lundas baznīcas]] kanoniķi Ernemordu par Kurzemes bīskapu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=195&Itemid=271 |title=Piltenes vēsture |access-date={{dat|2012|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120424021741/http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=195&Itemid=271 |archivedate={{dat|2012|04|24||bez}} }}</ref> Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās līvu apdzīvotās [[Vanema]]s zemē. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1387. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar [[Roņu sala|Roņu salu]] piederēja pie [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas domkapitula]] [[Dundagas draudzes novads|Dundagas draudzes novada]]. 1434. gadā novadu pievienoja [[Kurzemes bīskapija]]s zemēm. Kolkas baznīcu un pie tās esošo ciemu [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā 1855. gadā iznīcināja angļu karakuģis. Kolkā 1935. gadā bija 343 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā Kolka kļuva par jaunizveidotā [[Kolkas ciems|Kolkas ciema]] (vēlāk — pagasta) centru. Par lielāku apdzīvoto vietu Kolka izveidojās pēckara gados, kad tā kļuva par zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] «Brīvais zvejnieks» centru (1974. gadā apvienojies ar [[Roja]]s kolhozu «Banga»). == Galerija == <gallery> Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]] Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]] Kolkas baznīca 2000-06-24.jpg|[[Kolkas luterāņu baznīca]] Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080609220754/http://www.ziemelkurzeme.lv/iepazisti611.html Kolkas apraksts] ziemelkurzeme.lv * [http://www.kolka.lv www.kolka.lv] {{Kolkas pagasta ciemi}} {{Lībiešu ciemi}} [[Kategorija:Kolkas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Kolka]] jpm5wdw6b6mlcv991gca7noa1k879tx 3669567 3669557 2022-08-12T17:23:07Z Eremu1 102242 /* Galerija */ Pievienoju attēlu wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|apdzīvotu vietu|upi|Bruzile}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Kolkas baznīca 2000-06-24.jpg | image_caption = Kolkas luterāņu baznīca | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Kolkas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2019 | population_footnotes = {{fact}} | population_total = 610 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 44 | lats = 33 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 4 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 3 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3275 Kolka | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kolka''' ({{val|liv|Kūolka}})<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3081&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> ir ciems [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]], pagasta centrs. Kolka atrodas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē uz dienvidiem no [[Kolkasrags|Kolkasraga]] 64 km no novada centra [[Talsi]]em un 160 km no [[Rīga]]s. Kolku sasniedz divi valsts reģionālie autoceļi: [[Autoceļš P124|P124]] [[Ventspils]] virzienā un [[Autoceļš P131|P131]] Rīgas virzienā. Kolkā atrodas pamatskola, mūzikas skola, tautas nams, bibliotēka, pasts, līvu centrs «Kūolka», luterāņu, katoļu un pareizticīgo baznīcas. == Ciema nosaukums == Ciema nosaukums Kolka ({{val|liv|Kūolka}}), saistāms ar [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]] izplatītu vārdu: tas pielīdzināms [[Igauņu valoda|igauņu]] - ''kolgas, kolk,'' [[Somu valoda|somu]] ''kolkka'' — kakts, stūris, nostūris, igauņu valodā sastopama arī nozīme - [[jūras līcis]]. Tomēr [[Lībiešu valoda|lībiešu valodā]] šis vārds zināms tikai kā vietvārds, tādēļ pieļaujams, ka "Kolka" ir igauņu izcelsmes nosaukums. Bet lībiešu lietotais [[Kolkasrags|Kolkasraga]] apzīmējums ''Kūolka nana'' burtiski tulkojams kā "Kolkas deguns".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kolka.lv/?page_id=71|title=Par Kolku|access-date=2022-08-12|language=lv}}</ref> == Vēsture == Kolka ir sens Kurzemes [[lībieši|lībiešu]] ciems. Pirmās ziņas par Kolkas ragu (''Tumisnis'') ir no [[Vikingu laiki]]em un tas pieminēts uzrakstā uz [[Mervalas rūnu akmens]]. Pēc dažu vēsturnieku domām, ap 1050. gadu kāds [[katolicisms|katoļu]] misionārs pēc dāņu iebrukuma [[Kurzeme|Kursā]] zemesragā esot uzcēlis baznīcu. Pēc 1161. gada ķēniņš Ābels iecēla Dānijas [[Lundas arhibīskapi|Lundas baznīcas]] kanoniķi Ernemordu par Kurzemes bīskapu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=195&Itemid=271 |title=Piltenes vēsture |access-date={{dat|2012|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120424021741/http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=195&Itemid=271 |archivedate={{dat|2012|04|24||bez}} }}</ref> Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās līvu apdzīvotās [[Vanema]]s zemē. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1387. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar [[Roņu sala|Roņu salu]] piederēja pie [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas domkapitula]] [[Dundagas draudzes novads|Dundagas draudzes novada]]. 1434. gadā novadu pievienoja [[Kurzemes bīskapija]]s zemēm. Kolkas baznīcu un pie tās esošo ciemu [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā 1855. gadā iznīcināja angļu karakuģis. Kolkā 1935. gadā bija 343 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā Kolka kļuva par jaunizveidotā [[Kolkas ciems|Kolkas ciema]] (vēlāk — pagasta) centru. Par lielāku apdzīvoto vietu Kolka izveidojās pēckara gados, kad tā kļuva par zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] «Brīvais zvejnieks» centru (1974. gadā apvienojies ar [[Roja]]s kolhozu «Banga»). == Galerija == <gallery> Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]] Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]] Kolkas baznīca 2000-06-24.jpg|[[Kolkas luterāņu baznīca]] Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]] Kolkas tautas nams.jpg|tautas nams </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080609220754/http://www.ziemelkurzeme.lv/iepazisti611.html Kolkas apraksts] ziemelkurzeme.lv * [http://www.kolka.lv www.kolka.lv] {{Kolkas pagasta ciemi}} {{Lībiešu ciemi}} [[Kategorija:Kolkas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Kolka]] 1nnr472egufwxzctg5uykrwqyghf45z 3669569 3669567 2022-08-12T17:24:23Z Eremu1 102242 /* Galerija */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|apdzīvotu vietu|upi|Bruzile}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Kolkas baznīca 2000-06-24.jpg | image_caption = Kolkas luterāņu baznīca | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Kolkas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2019 | population_footnotes = {{fact}} | population_total = 610 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 44 | lats = 33 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 4 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 3 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3275 Kolka | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kolka''' ({{val|liv|Kūolka}})<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3081&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> ir ciems [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]], pagasta centrs. Kolka atrodas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē uz dienvidiem no [[Kolkasrags|Kolkasraga]] 64 km no novada centra [[Talsi]]em un 160 km no [[Rīga]]s. Kolku sasniedz divi valsts reģionālie autoceļi: [[Autoceļš P124|P124]] [[Ventspils]] virzienā un [[Autoceļš P131|P131]] Rīgas virzienā. Kolkā atrodas pamatskola, mūzikas skola, tautas nams, bibliotēka, pasts, līvu centrs «Kūolka», luterāņu, katoļu un pareizticīgo baznīcas. == Ciema nosaukums == Ciema nosaukums Kolka ({{val|liv|Kūolka}}), saistāms ar [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]] izplatītu vārdu: tas pielīdzināms [[Igauņu valoda|igauņu]] - ''kolgas, kolk,'' [[Somu valoda|somu]] ''kolkka'' — kakts, stūris, nostūris, igauņu valodā sastopama arī nozīme - [[jūras līcis]]. Tomēr [[Lībiešu valoda|lībiešu valodā]] šis vārds zināms tikai kā vietvārds, tādēļ pieļaujams, ka "Kolka" ir igauņu izcelsmes nosaukums. Bet lībiešu lietotais [[Kolkasrags|Kolkasraga]] apzīmējums ''Kūolka nana'' burtiski tulkojams kā "Kolkas deguns".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kolka.lv/?page_id=71|title=Par Kolku|access-date=2022-08-12|language=lv}}</ref> == Vēsture == Kolka ir sens Kurzemes [[lībieši|lībiešu]] ciems. Pirmās ziņas par Kolkas ragu (''Tumisnis'') ir no [[Vikingu laiki]]em un tas pieminēts uzrakstā uz [[Mervalas rūnu akmens]]. Pēc dažu vēsturnieku domām, ap 1050. gadu kāds [[katolicisms|katoļu]] misionārs pēc dāņu iebrukuma [[Kurzeme|Kursā]] zemesragā esot uzcēlis baznīcu. Pēc 1161. gada ķēniņš Ābels iecēla Dānijas [[Lundas arhibīskapi|Lundas baznīcas]] kanoniķi Ernemordu par Kurzemes bīskapu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=195&Itemid=271 |title=Piltenes vēsture |access-date={{dat|2012|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120424021741/http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=195&Itemid=271 |archivedate={{dat|2012|04|24||bez}} }}</ref> Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās līvu apdzīvotās [[Vanema]]s zemē. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1387. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar [[Roņu sala|Roņu salu]] piederēja pie [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas domkapitula]] [[Dundagas draudzes novads|Dundagas draudzes novada]]. 1434. gadā novadu pievienoja [[Kurzemes bīskapija]]s zemēm. Kolkas baznīcu un pie tās esošo ciemu [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā 1855. gadā iznīcināja angļu karakuģis. Kolkā 1935. gadā bija 343 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā Kolka kļuva par jaunizveidotā [[Kolkas ciems|Kolkas ciema]] (vēlāk — pagasta) centru. Par lielāku apdzīvoto vietu Kolka izveidojās pēckara gados, kad tā kļuva par zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] «Brīvais zvejnieks» centru (1974. gadā apvienojies ar [[Roja]]s kolhozu «Banga»). == Galerija == <gallery> Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]] Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]] Kolkas baznīca 2000-06-24.jpg|[[Kolkas luterāņu baznīca]] Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]] Kolkas tautas nams.jpg|Kolkas tautas nams </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080609220754/http://www.ziemelkurzeme.lv/iepazisti611.html Kolkas apraksts] ziemelkurzeme.lv * [http://www.kolka.lv www.kolka.lv] {{Kolkas pagasta ciemi}} {{Lībiešu ciemi}} [[Kategorija:Kolkas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Kolka]] 8emzi0qi8hu0ohyvi2q9oixqok1fq2x 3669580 3669569 2022-08-12T17:29:23Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|apdzīvotu vietu|upi|Bruzile}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Kolkas baznīca 2000-06-24.jpg | image_caption = Kolkas luterāņu baznīca | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Kolkas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2019 | population_footnotes = {{fact}} | population_total = 610 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 44 | lats = 33 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 4 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 3 | website = http://www.kolka.lv/ | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3275 Kolka | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kolka''' ({{val|liv|Kūolka}})<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3081&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> ir ciems [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]], pagasta centrs. Kolka atrodas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē uz dienvidiem no [[Kolkasrags|Kolkasraga]] 64 km no novada centra [[Talsi]]em un 160 km no [[Rīga]]s. Kolku sasniedz divi valsts reģionālie autoceļi: [[Autoceļš P124|P124]] [[Ventspils]] virzienā un [[Autoceļš P131|P131]] Rīgas virzienā. Kolkā atrodas pamatskola, mūzikas skola, tautas nams, bibliotēka, pasts, līvu centrs «Kūolka», luterāņu, katoļu un pareizticīgo baznīcas. == Ciema nosaukums == Ciema nosaukums Kolka ({{val|liv|Kūolka}}), saistāms ar [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]] izplatītu vārdu: tas pielīdzināms [[Igauņu valoda|igauņu]] - ''kolgas, kolk,'' [[Somu valoda|somu]] ''kolkka'' — kakts, stūris, nostūris, igauņu valodā sastopama arī nozīme - [[jūras līcis]]. Tomēr [[Lībiešu valoda|lībiešu valodā]] šis vārds zināms tikai kā vietvārds, tādēļ pieļaujams, ka "Kolka" ir igauņu izcelsmes nosaukums. Bet lībiešu lietotais [[Kolkasrags|Kolkasraga]] apzīmējums ''Kūolka nana'' burtiski tulkojams kā "Kolkas deguns".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kolka.lv/?page_id=71|title=Par Kolku|access-date=2022-08-12|language=lv}}</ref> == Vēsture == Kolka ir sens Kurzemes [[lībieši|lībiešu]] ciems. Pirmās ziņas par Kolkas ragu (''Tumisnis'') ir no [[Vikingu laiki]]em un tas pieminēts uzrakstā uz [[Mervalas rūnu akmens]]. Pēc dažu vēsturnieku domām, ap 1050. gadu kāds [[katolicisms|katoļu]] misionārs pēc dāņu iebrukuma [[Kurzeme|Kursā]] zemesragā esot uzcēlis baznīcu. Pēc 1161. gada ķēniņš Ābels iecēla Dānijas [[Lundas arhibīskapi|Lundas baznīcas]] kanoniķi Ernemordu par Kurzemes bīskapu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=195&Itemid=271 |title=Piltenes vēsture |access-date={{dat|2012|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120424021741/http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=195&Itemid=271 |archivedate={{dat|2012|04|24||bez}} }}</ref> Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās līvu apdzīvotās [[Vanema]]s zemē. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1387. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar [[Roņu sala|Roņu salu]] piederēja pie [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas domkapitula]] [[Dundagas draudzes novads|Dundagas draudzes novada]]. 1434. gadā novadu pievienoja [[Kurzemes bīskapija]]s zemēm. Kolkas baznīcu un pie tās esošo ciemu [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā 1855. gadā iznīcināja angļu karakuģis. Kolkā 1935. gadā bija 343 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā Kolka kļuva par jaunizveidotā [[Kolkas ciems|Kolkas ciema]] (vēlāk — pagasta) centru. Par lielāku apdzīvoto vietu Kolka izveidojās pēckara gados, kad tā kļuva par zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] «Brīvais zvejnieks» centru (1974. gadā apvienojies ar [[Roja]]s kolhozu «Banga»). == Galerija == <gallery> Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]] Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]] Kolkas baznīca 2000-06-24.jpg|[[Kolkas luterāņu baznīca]] Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]] Kolkas tautas nams.jpg|Kolkas tautas nams </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080609220754/http://www.ziemelkurzeme.lv/iepazisti611.html Kolkas apraksts] ziemelkurzeme.lv * [http://www.kolka.lv www.kolka.lv] {{Kolkas pagasta ciemi}} {{Lībiešu ciemi}} [[Kategorija:Kolkas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Kolka]] d47fcj687ynkn3r79kbse4g6y2udtyd 3669611 3669580 2022-08-12T19:36:43Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|apdzīvotu vietu|upi|Bruzile}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Kolkas baznīca 2000-06-24.jpg | image_caption = Kolkas luterāņu baznīca | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Kolkas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2019 | population_footnotes = {{nepieciešama atsauce}} | population_total = 610 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 44 | lats = 33 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 4 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 3 | website = http://www.kolka.lv/ | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3275 Kolka | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kolka''' ({{val|liv|Kūolka}})<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3081&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> ir ciems [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]], pagasta centrs. Kolka atrodas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē uz dienvidiem no [[Kolkasrags|Kolkasraga]] 64 km no novada centra [[Talsi]]em un 160 km no [[Rīga]]s. Kolku sasniedz divi valsts reģionālie autoceļi: [[Autoceļš P124|P124]] [[Ventspils]] virzienā un [[Autoceļš P131|P131]] Rīgas virzienā. Kolkā atrodas pamatskola, mūzikas skola, tautas nams, bibliotēka, pasts, līvu centrs «Kūolka», luterāņu, katoļu un pareizticīgo baznīcas. == Ciema nosaukums == Ciema nosaukums Kolka ({{val|liv|Kūolka}}), saistāms ar [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]] izplatītu vārdu: tas pielīdzināms [[Igauņu valoda|igauņu]] — ''kolgas, kolk,'' [[Somu valoda|somu]] ''kolkka'' — kakts, stūris, nostūris, igauņu valodā sastopama arī nozīme — [[jūras līcis]]. Tomēr [[Lībiešu valoda|lībiešu valodā]] šis vārds zināms tikai kā vietvārds, tādēļ pieļaujams, ka "Kolka" ir igauņu izcelsmes nosaukums. Bet lībiešu lietotais [[Kolkasrags|Kolkasraga]] apzīmējums ''Kūolka nana'' burtiski tulkojams kā "Kolkas deguns".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kolka.lv/?page_id=71|title=Par Kolku|access-date=2022-08-12|language=lv}}</ref> == Vēsture == Kolka ir sens Kurzemes [[lībieši|lībiešu]] ciems. Pirmās ziņas par Kolkas ragu (''Tumisnis'') ir no [[Vikingu laiki]]em un tas pieminēts uzrakstā uz [[Mervalas rūnu akmens]]. Pēc dažu vēsturnieku domām, ap 1050. gadu kāds [[katolicisms|katoļu]] misionārs pēc dāņu iebrukuma [[Kurzeme|Kursā]] zemesragā esot uzcēlis baznīcu. Pēc 1161. gada ķēniņš Ābels iecēla Dānijas [[Lundas arhibīskapi|Lundas baznīcas]] kanoniķi Ernemordu par Kurzemes bīskapu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=195&Itemid=271 |title=Piltenes vēsture |access-date={{dat|2012|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120424021741/http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=195&Itemid=271 |archivedate={{dat|2012|04|24||bez}} }}</ref> Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās līvu apdzīvotās [[Vanema]]s zemē. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1387. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar [[Roņu sala|Roņu salu]] piederēja pie [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas domkapitula]] [[Dundagas draudzes novads|Dundagas draudzes novada]]. 1434. gadā novadu pievienoja [[Kurzemes bīskapija]]s zemēm. Kolkas baznīcu un pie tās esošo ciemu [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā 1855. gadā iznīcināja angļu karakuģis. Kolkā 1935. gadā bija 343 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā Kolka kļuva par jaunizveidotā [[Kolkas ciems|Kolkas ciema]] (vēlāk — pagasta) centru. Par lielāku apdzīvoto vietu Kolka izveidojās pēckara gados, kad tā kļuva par zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] «Brīvais zvejnieks» centru (1974. gadā apvienojies ar [[Roja]]s kolhozu «Banga»). == Galerija == <gallery> Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]] Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]] Kolkas baznīca 2000-06-24.jpg|[[Kolkas luterāņu baznīca]] Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]] Kolkas tautas nams.jpg|Kolkas tautas nams </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080609220754/http://www.ziemelkurzeme.lv/iepazisti611.html Kolkas apraksts] ziemelkurzeme.lv * [http://www.kolka.lv www.kolka.lv] {{Kolkas pagasta ciemi}} {{Lībiešu ciemi}} [[Kategorija:Kolkas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Kolka]] 9sv6p1j2nsu1bmzipirysbu7xy247mn 0 61741 3669684 3457174 2022-08-13T04:17:46Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki '''13. augusts''' ir gada 225. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (226. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 140 dienas. == Vārda dienas == [[Elvīra]], [[Rēzija]], [[Velga]] == Notikumi == * [[1521. gads]] — [[spāņi]] ieņēma [[Tenočtitlāna|Tenočtitlānu]], sagūstīja valdnieku Kuautemoku un viņa augstākos padomdevējus. * [[1918. gads]] — pirmās sievietes pievienojās [[ASV Jūras kājnieku korpuss|ASV Jūras kājnieku korpusam]]. * [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: sākās [[kauja par Britāniju]], ''[[Luftwaffe]]'' uzbrūkot [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iznīcinātāju bāzēm un radariem. * [[1960. gads]] — [[Centrālāfrikas Republika]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[1961. gads]] — [[Vācijas Demokrātiskā Republika]] slēdza robežu starp [[Berlīne]]s austrumu un rietumu sektoru, lai neļautu iedzīvotājiem pārbēgt uz [[Rietumeiropa|Rietumiem]] ("[[Berlīnes mūris]]"). == Dzimuši == * [[1762. gads]] — [[Teroiņa de Merikūra]] (''Theroigne de Mericourt''), franču revolucionāre, feministe (mirusi 1817. gadā) * [[1857. gads]] — [[Manuels de Eskandons]] (''Manuel de Escandón''), meksikāņu polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1940. gadā) * [[1871. gads]]: ** [[Kārlis Lībknehts]] (''Karl Liebknecht''), vācu politiķis (miris 1919. gadā) ** [[Volters Makrīrijs]] (''Walter McCreery''), amerikāņu polo spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1922. gadā) * [[1878. gads]] — [[Hārvijs Lords]] (''Harvey Lord''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1920. gadā) * [[1899. gads]] — [[Alfreds Hičkoks]] (''Alfred Hitchcock''), angļu kinorežisors (miris 1980. gadā) * [[1918. gads]]: ** [[Eduards Rozenštrauhs]], latviešu mūziķis (miris 1992. gadā) ** [[Frederiks Sengers]] (''Frederick Sanger''), angļu bioķīmiķis (miris 2013. gadā) * [[1926. gads]] — [[Fidels Kastro]] (''Fidel Castro''), Kubas revolucionārs, valsts vadītājs (miris 2016. gadā) * [[1946. gads]] — [[Džaneta Jelena]] (''Janet Yellen''), amerikāņu ekonomiste * [[1949. gads]] — [[Bobijs Klārks]] (''Bobby Clarke''), Kanādas hokejists * [[1955. gads]] — [[Baiba Rozentāle]], latviešu mediķe, politiķe * [[1961. gads]] — [[Andrejs Panteļējevs]], Latvijas politiķis * [[1962. gads]] — [[Dainis Liepiņš (riteņbraucējs)|Dainis Liepiņš]], latviešu riteņbraucējs (miris 2020. gadā) * [[1966. gads]] — [[Ingmārs Līdaka]], latviešu zoologs, politiķis * [[1970. gads]] — [[Alans Šīrers]] (''Alan Shearer''), Anglijas futbolists == Miruši == * [[1863. gads]] — [[Ežēns Delakruā]] (''Eugène Delacroix''), franču mākslinieks (dzimis 1798. gadā) * [[1882. gads]] — [[Viljams Stenlijs Dževonss]] (''William Stanley Jevons''), britu ekonomists (dzimis 1835. gadā) * [[1900. gads]] — [[Vladimirs Solovjovs]] (''Влади́мир Серге́евич Соловьёв''), krievu filozofs (dzimis 1853. gadā) * [[1912. gads]] — [[Žils Masnē]] (''Jules Massenet''), franču komponists (dzimis 1842. gadā) * [[1913. gads]] — [[Augusts Bēbelis]] (''August Bebel''), vācu politiķis (dzimis 1840. gadā) * [[1946. gads]] — [[Herberts Velss]] (''Herbert Wells''), angļu rakstnieks (dzimis 1866. gadā) * [[1956. gads]] — [[Jakubs Kolass]] (''Якуб Колас''), baltkrievu rakstnieks (dzimis 1882. gadā) * [[1963. gads]] — [[Luijs Bastjēns]] (''Louis Bastien'') — franču treka riteņbraucējs un paukotājs, olimpiskais čempions riteņbraukšanā (dzimis 1881. gadā) * [[1984. gads]] — [[Tigrans Petrosjans (1929—1984)|Tigrans Petrosjans]] (Տիգրան Պետրոսյան), armēņu (pārstāvēja PSRS) šahists, devītais pasaules čempions (dzimis 1929. gadā) * [[1998. gads]] — [[Žiljēns Grīns]] (''Julian Hartridge Green''), franču rakstnieks (dzimis 1900. gadā) * [[2009. gads]] — [[Less Pols]] (''Les Paul''), ASV ģitārists, izgudrotājs (dzimis 1915. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Starptautiskā [[kreilība|kreiļu]] diena {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] 8xlp0iz5kxy5ji8q47gixziosrj3zhe 0 63692 3669518 3587473 2022-08-12T13:57:50Z Bendžamins 76862 /* Dzimuši */ wikitext text/x-wiki '''11. septembris''' ir gada 254. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (255. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 111 dienas. == Vārda dienas == [[Signe]], [[Signija]] == Notikumi == * [[1893. gads]] — [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas]] štata rietumos izveidots [[Hohu indiāņu rezervāts]]. * [[1918. gads]] — [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijā]] ieviesta [[metriskā sistēma]]. * [[1920. gads Latvijā|1920. gads]] — stājās spēkā [[Latvijas—Krievijas miera līgums]]. * [[1926. gads]] — [[Spānija]] izstājās no [[Tautu Savienība]]s. * [[1939. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Vācija]]s karaspēks okupēja [[Kosova|Kosovu]] un [[Metohija|Metohiju]]. * [[1973. gads]] — [[Čīle|Čīlē]] [[Čīles 1973. gada apvērsums|notika valsts apvērsums]], ko vadīja ģenerālis [[Augusto Pinočets]] un atbalstīja [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]], gāžot prezidentu [[Salvadors Aljende|Salvadoru Aljendi]]. * [[1989. gads]] — pavērās [[Dzelzs priekškars]] starp [[Ungārija|Ungāriju]] un [[Austrija|Austriju]]; caur Ungāriju tūkstošiem [[Vācijas Demokrātiskā Republika|austrumvāciešu]] nokļuva Austrijā un [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. * [[1994. gads]] — [[Itālija]]s pilsētā [[Roma|Romā]] beidzās septītais [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * [[2001. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|teroristu uzbrukumi]] [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centram]] [[Ņujorka|Ņujorkā]] un [[Pentagons|Pentagonam]], kā arī [[United Airlines reiss 93|''United Airlines'' reisam 93]], kuros gāja bojā 2996 cilvēku. * [[2005. gads]] — par [[Albānija]]s premjerministru ievēlēts [[Sali Beriša]]. * [[2007. gads]] — [[Krievija|Krievijā]] tika izmēģināta pasaulē jaudīgākā [[Termobāriskie ieroči|vakuuma bumba]]. === Kultūra === * [[2020. gads]] — [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]] notika filmas "[[Klejotāju zeme]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1611. gada]] — [[Tirenns]] (''Turenne''), Francijas maršals (miris 1675. gadā) * [[1778. gads]] — [[Frīdrihs Ludvigs Jāns]] (''Friedrich Ludwig Jahn''), vācu pedagogs, vingrošanas pamatlicējs (miris 1852. gadā) * [[1860. gads]] — [[Sudrabu Edžus]], latviešu rakstnieks (miris 1941. gadā) * [[1861. gads]] — [[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn''), vācu ģenerālis (miris 1922. gadā) * [[1862. gads]] — [[O. Henrijs]] (''O. Henry''), ASV rakstnieks (miris 1910. gadā) * [[1865. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s {{dat||8|30}}) — [[Rainis]], latviešu dzejnieks, politiķis (miris 1929. gadā) * [[1876. gads]] — [[Stens Roulijs]] (''Stan Rowley''), austrāliešu vieglatlēts (miris 1924. gadā) * [[1877. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s {{dat||8|30}}) — [[Felikss Dzeržinskis]] (''Феликс Дзержинский''), čekists (miris 1926. gadā) * [[1885. gads]] — [[D. H. Lorenss]] (''D. H. Lawrence''), angļu rakstnieks un dzejnieks (miris 1930. gadā) * [[1909. gads]] — [[Joahims Fernavs]] (''Joachim Fernau''), vācu rakstnieks (miris 1988. gadā) * [[1935. gads]]: ** [[Arvo Perts]] (''Arvo Pärt''), igauņu komponists ** [[Germans Titovs]] (''Герман Титов''), PSRS kosmonauts (miris 2000. gadā) * [[1936. gads Latvijā|1936. gads]] — [[Aleksandrs Kublinskis]], latviešu komponists un pianists (miris 2018. gadā) * [[1937. gads]] — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), krievu dziedātājs (miris 2018. gadā) * [[1940. gads]] — [[Braiens De Palma]] (''Brian De Palma''), amerikāņu kinorežisors * [[1945. gads]] — [[Francs Bekenbauers]] (''Franz Beckenbauer''), Vācijas futbolists, treneris * [[1961. gads]] — [[Virdžīnija Madsena]] (''Virginia Madsen''), ASV aktrise * [[1965. gads]] — [[Bašārs al Asads]] (''بشار حافظ الأسد‎''), Sīrijas politiķis * [[1967. gads]] — [[Rendolfs Bresniks]] (''Randolph Bresnik''), ASV kosmonauts * [[1976. gads]] — [[Tomāšs Enge]] (''Tomáš Enge''), Čehijas autosportists * [[1977. gads]] — ''[[Ludacris]]'', ASV reperis un aktieris * [[1980. gads]]: ** [[Maiks Komrijs]] (''Mike Comrie''), Kanādas hokejists ** [[Antoniu Piconija]] (''Antônio Pizzonia''), Brazīlijas autosportists == Miruši == * [[1063. gads]] — [[Bēla I]] (''I. Béla''), Ungārijas karalis (dzimis 1016. gadā) * [[1923. gads]] — [[Ūle Estmo]] (''Ole Østmo''), norvēģu sporta šāvējs, vairāku olimpisko un pasaules čempionātu medaļu ieguvējs (dzimis 1866. gadā) * [[1933. gads]] — [[Žils Kleveno]] (''Jules Clévenot''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1876. gadā) * [[1939. gads]] — [[Frederiks Steipltons]] (''Frederick Stapleton''), angļu ūdenspolo spēlētājs un peldētājs (dzimis 1939. gadā) * [[1941. gads]]: ** [[Aleksandra Izmailoviča]] (''Александра Исмаилович''), Krievijas revolucionāre (dzimusi 1878. gadā) ** [[Marija Spiridonova]] (''Мария Спиридонова''), Krievijas revolucionāre (dzimusi 1884. gadā) * [[1948. gads]] — [[Mohameds Ali Džinna]] (''محمد علی جناح''), Pakistānas politiķis (dzimis 1876. gadā) * [[1950. gads]] — [[Jans Smetss]] (''Jan Smuts''), Dienvidāfrikas un Apvienotās Karalistes karavīrs un politiķis (dzimis 1870. gadā) * [[1951. gads]] — [[Fernāns Kanels]] (''Fernand Canelle''), franču futbolists (dzimis 1882. gadā) * [[1971. gads]] — [[Ņikita Hruščovs]] (''Никита Хрущёв''), PSKP ģenerālsekretārs (dzimis 1894. gadā) * [[1978. gads]] — [[Georgijs Markovs]] (''Георги Марков''), bulgāru rakstnieks un disidents (dzimis 1929. gadā) * [[2001. gads]] — [[Muhameds Atā]] (''محمد عطا''), terorists (dzimis 1968. gadā) * [[2003. gads]] — [[Anna Linda]] (''Anna Lindh''), Zviedrijas ārlietu ministre (dzimusi 1957. gadā) * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Pēteris Bolšaitis]], latviešu ķīmiķis, sabiedrisks darbinieks, tulkotājs un mecenāts (dzimis 1937. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Nacionālā diena ([[Katalonija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Septembris]] mjw0tcsussagjn3nqdzsaimd9g2mq3b 0 68187 3669517 3659836 2022-08-12T13:57:22Z Bendžamins 76862 /* Dzimuši */ wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1961. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1961. gads Latvijā}} {{Gads|1961}} {{Gada citi notikumi|1961}} {{Gads citos kalendāros|1961}} '''1961. gads''' ({{Rom sk gadam|1961}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — izveidota [[Nikaragvas Centrālā banka]]. * [[20. janvāris]] — [[Džons Kenedijs]] tika ievēlēts par 35. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu. === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Ķīna]] no [[Kanāda]]s nopirka labības graudus 60 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apjomā. * [[4. februāris]] — [[Angola|Angolā]] sākās portugāļu koloniālais karš. * [[12. februāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] uz planētu [[Venera (planēta)|Venera]] palaida [[Starpplanētu zonde|starpplanētu zondi]] ''Venera 1''. * [[14. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Kalifornija]]s štata pilsētā [[Bārklija|Bārklijā]] pirmo reizi tika sintezēts elements Nr. 103, [[Lourensijs]]. * [[15. februāris]] — [[Beļģija|beļģu]] aviokompānijas ''Sabena'' pasažieru lidmašīna ''[[Boeing 707]]'' avarēja netālu no Beļģijas galvaspilsētas [[Brisele]]s. Bojā gāja 73 pasažieri ieskaitot visu ASV [[daiļslidošana]]s komandu un dažus tiesnešus. * [[25. februāris]] — [[Austrālija]]s lielākā pilsēta [[Sidneja]] atsakās no tramvajiem. === Marts === * [[1. marts]] — pieņemts pašreizējais [[Mali karogs]]. * [[13. marts]] — sabrūkot dambim uz [[Dņepra]]s upes [[Padomju Savienība|PSRS]], bojā gāja 145 cilvēki. === Aprīlis === * [[12. aprīlis]] — [[Padomju Savienība]]s [[kosmonauts]] [[Jurijs Gagarins]] kļuva par pirmo cilvēku [[Kosmiskā telpa|kosmosā]]. Tas tika paveikts ar [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] [[Vostok-1]]. === Maijs === * [[1. maijs]] — izveidota [[Jamaikas Banka]]. * [[31. maijs]] — [[Džons Kenedijs]] un [[Šarls de Golls]] tiekas [[Parīze|Parīzē]]. <!-- === Jūnijs === --> === Jūlijs === * [[4. jūlijs]] — [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļu daļā [[Padomju Savienība]]s [[atomzemūdene]]i "K-19" notiek kodoldegvielas noplūde. * [[7. jūlijs]] — eksplozija ogļraktuvēs [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] izraisa 108 cilvēku bojāeju.<ref>[http://www.osaarchivum.org/files/holdings/300/8/3/text/16-2-30.shtml 108 Czechoslovak Miners Lose Life in Mine Accident]{{Novecojusi saite}}, osaarchivum.org</ref> * [[11. jūlijs]] — izveidota [[Čīles Antarktiskā teritorija]]. === Augusts === * [[6. augusts]] — ''[[Vostok-2]]'': [[Padomju Savienība|PSRS]] palaists otrais cilvēks kosmosā ([[Germans Titovs]]). * [[13. augusts]] — [[Berlīnes mūris]]: [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] slēdza robežu starp [[Berlīne]]s austrumu un rietumu sektoru, lai neļautu iedzīvotājiem pārbēgt uz [[Rietumeiropa|Rietumiem]]. === Septembris === * [[1. septembris]] — sākās [[Eritrejas Neatkarības karš]]. === Oktobris === * [[30. oktobris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] veica pasaules vēsturē spēcīgākās bumbas sprādzienu: kodolizmēģinājumā [[Novaja Zemļa]] poligonā tika uzspridzināta 58 megatonnu [[ūdeņraža bumba]] (''izstrādājums 602''). <!-- === Novembris === --> === Decembris === * [[10. decembris]] — [[Padomju Savienība]] pārtrauca diplomātiskās attiecības ar [[Albānija|Albāniju]]. * [[17. decembris]] — cirka telts ugunsgrēkā [[Niteroi]] pilsētā [[Brazīlija|Brazīlijā]] bojā gāja 323 cilvēki. * [[18. decembris]] — [[Indija]] okupēja [[Portugāle]]s kolonijas Goa, Damao un Diu. === Nezināms datums === * izveidota [[Ēģiptes Centrālā banka]]. == Kultūra == * [[9. februāris]] — naktsklubā ''Cavern Club'' notika grupas ''[[The Beatles]]'' pirmā uzstāšanās. * [[17. aprīlis]] — notika [[33. Kinoakadēmijas balva|33. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonija. == Dzimuši == ;Februāris * [[1. februāris]] — [[Denjels Tani]] (''Daniel Tani''), ASV kosmonauts * [[17. februāris]] — [[Andrejs Korotajevs]] (''Андрей Коротаев''), Krievu sociologs, demogrāfs, ekonomists un antropologs ;Marts * [[21. marts]] — [[Lotārs Mateuss]] (''Lothar Matthäus''), Vācijas futbolists * [[26. marts]] — [[Viljams Heigs]] (''William Hague''), britu politiķis ;Aprīlis * [[3. aprīlis]] — [[Edijs Mērfijs]] (''Eddie Mutphy''), ASV aktieris * [[25. aprīlis]] — [[Franks de Vinne]] (''Frank De Winne''), Beļģijas kosmonauts ;Maijs * [[14. maijs]] — [[Tims Rots]] (''Tim Roth''), angļu aktieris un režisors * [[17. maijs]] — ''[[Enya]]'', īru mūziķe ;Jūnijs * [[4. jūnijs]] — [[Ferencs Ģurčāņs]] (''Gyurcsány Ferenc''), ungāru politiķis * [[9. jūnijs]] — [[Ārons Sorkins]] (''Aaron Sorkin''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un dramaturgs * [[19. jūnijs]] — [[Bidhja Devi Bhandari]] (विद्या देवी भण्डारी), Nepālas prezidente ;Jūlijs * [[1. jūlijs]]: ** [[Kalpana Čāvla]] (''Kalpana Chawla'', कल्‍पना चावला), Indijā dzimusi ASV kosmonaute (mirusi 2003. gadā) ** [[Karls Lūiss]] (''Carl Lewis''), ASV vieglatlēts ** [[Princese Diāna]] (''Diana, Princess of Wales''), Velsas prinča Čārlza pirmā sieva (mirusi 1997. gadā) * [[4. jūlijs]] — [[Ričards Geriots]] (''Richard Garriott''), ASV datorspēļu izstrādātājs, kosmonauts * [[8. jūlijs]] — [[Endrū Flečers]] {''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (miris 2022. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Denjels Bērbenks]] (''Daniel Burbank''), ASV kosmonauts * [[28. jūlijs]] — [[Skots Parazinskis]] (''Scott Parazynski''), ASV kosmonauts * [[30. jūlijs]] — [[Lorenss Fišbērns]] (''Laurence Fishburne''), ASV aktieris, scenārists un režisors ;Augusts * [[4. augusts]] — [[Baraks Obama]] (''Barack Obama''), ASV prezidents * [[11. augusts]] — [[Frederiks Starkovs]] (''Frederick Sturckow''), ASV kosmonauts * [[21. augusts]] — [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (miris 2018. gadā) ;Septembris * [[1. septembris]] — [[Kristofers Fērgusons]] (''Christopher Ferguson''), ASV kosmonauts * [[11. septembris]] — [[Virdžīnija Madsena]] (''Virginia Madsen''), ASV aktrise * [[12. septembris]] — [[Milēna Fārmere]] (''Mylène Farmer''), franču dziedātāja * [[17. septembris]] — [[Pamela Melroja]] (''Pamela Anne Melroy''), ASV kosmonaute * [[22. septembris]] — [[Bonija Hānta]] (''Bonnie Hunt''), ASV aktrise ;Oktobris * [[13. oktobris]] — [[Doks Riverss]] (''Doc Rivers''), ASV basketbolists un treneris * [[30. oktobris]] — [[Ronalds Gērens]] (''Ronald Garan''), ASV kosmonauts * [[31. oktobris]] — [[Pīters Džeksons]] (''Peter Jackson''), Jaunzēlandes kinorežisors un producents ;Novembris * [[5. novembris]]: ** [[Čārlzs Hobo]] (''Charles Hobaugh''), ASV kosmonauts ** [[Alans Poindeksters]] (''Alan Poindexter''), ASV kosmonauts (miris 2012. gadā) * [[12. novembris]] — [[Nadja Komeneči]] (''Nadia Comăneci''), rumāņu vingrotāja * [[19. novembris]] — [[Mega Raiena]] (''Meg Ryan''), ASV aktrise ;Decembris * [[22. decembris]] — [[Jurijs Maļenčenko]] (''Юрий Маленченко''), Krievijas kosmonauts == Miruši == * [[4. janvāris]] — [[Ervīns Šrēdingers]] (''Erwin Schrödinger''), austriešu fiziķis (dzimis 1887. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Makss Šēne]] (''Max Schöne''), vācu peldētājs (dzimis 1880. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Patriss Lumumba]] (''Patrice Lumumba''), Kongo politiķis (dzimis 1925. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Blēzs Sandrārs]] (''Blaise Cendrars''), franču rakstnieks, žurnālists (dzimis 1887. gadā) * [[31. marts]] — [[Renē Valefs]] (''René Waleff''), franču airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1874. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Zogu I]] (''Zogu I''), Albānijas karalis (dzimis 1895. gadā) * [[19. aprīlis]] — [[Makss Hainle]] (''Max Hainle''), vācu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1882. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Roberts Garets]] (''Robert Garrett''), ASV vieglatlēts (dzimis 1875. gadā) * [[6. maijs]] — [[Lučians Blaga]] (''Lucian Blaga''), rumāņu dzejnieks un filozofs (dzimis 1895. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Ernests Hemingvejs]] (''Ernest Hemingway''), ASV rakstnieks (dzimis 1899. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Kārlis Gustavs Jungs]] (''Carl Gustav Jung''), šveiciešu psihiatrs un filozofs (dzimis 1875. gadā) * [[21. augusts]] — [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] (''Pierre Georges Louis d'Hugues''), franču paukotājs (dzimis 1873. gadā) * [[18. septembris]] — [[Dāgs Hammaršelds]] (''Dag Hammarskjöld''), ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1905. gadā) * [[6. novembris]] — [[Harijs Debeks]] (''Harry DeBaecke''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1879. gadā) * [[25. novembris]] — [[Hūberts Van Inniss]] (''Hubert Van Innis''), beļģu loka šāvējs (dzimis 1866. gadā) * [[23. decembris]] — [[Kurts Meiers]] (''Kurt Meyer''), vācu karavīrs (dzimis 1910. gadā) * [[27. decembris]] — [[Anrī Deložs]] (''Henri Deloge''), franču vieglatlēts (dzimis 1874. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Roberts Hofštadters]], [[Rudolfs Mesbauers]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Ģerģs Bēkēši]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Melvins Kelvins]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Ivo Andričs]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Dāgs Hammaršelds]] == Atsauces == {{atsauces}} {{pg7}} {{commons}} [[Kategorija:1961. gads| ]] hars1cfd4xxyc4tjw7l00nkkrmdcdi5 0 76198 3669634 3660020 2022-08-12T20:40:16Z Biafra 13794 /* Miruši */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|2012. gadu|2012 (nozīmju atdalīšana)|2012}} {{Atjaunot}} {{Gads|2012}} {{Gada citi notikumi|2012}} {{Gads citos kalendāros|2012}} '''2012'''. ({{Rom sk gadam|2012}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * Par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētu]] kļuva [[Gimarainša]] [[Portugāle|Portugālē]] un [[Maribora]] [[Slovēnija|Slovēnijā]]; * atklāta jauna [[vardes|varžu]] suga, mazākais pašlaik zināmais mugurkaulnieks ''[[Paedophryne amauensis]]''. * [[Ķīna]] paziņoja, ka pirmo reizi [[pilsēta|pilsētu]] iedzīvotāju skaits valstī ir pārsniedzis lauku iedzīvotāju skaitu. * [[1. janvāris|1.]]—[[15. janvāris]] — [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] notika [[2012. gada Dakaras rallijs|33. Dakaras rallijs]]. * [[1. janvāris]]: ** spēkā stājās jauna [[Ungārijas konstitūcija]]; ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Dānija]]; ** [[Hosē Grasiano da Silva]] kļuva [[ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija]]s ģenerālsekretāru. * [[2. janvāris]] — [[Ungārija|Ungārijā]] tūkstošiem cilvēku protestēja pret jauno [[konstitūcija|konstitūciju]]. * [[3. janvāris]] — [[Māršala salas|Māršala salās]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Kristofers Loīks]]. * [[5. janvāris]]: ** [[šiīti|šiītu]] rajonos [[Bagdāde|Bagdādē]] bumbas [[Sprādziens|sprādzienā]] nogalināts vismaz 21 cilvēks. ** par [[Jamaika]]s premjerministri kļuva [[Portija Simpsone Millere]]. * [[6. janvāris]] — [[Sīrija]]s galvaspilsētā [[Damaska|Damaskā]] nogranda sprādziens, kurā dzīvību zaudēja 35 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/sirijas-galvaspilseta-nograndis-kartejais-navejosais-spradziens-vismaz-25-bojagajusie.d?id=42034940|title=Sīrijas galvaspilsētā nograndis kārtējais nāvējošais sprādziens; vismaz 25 bojāgājušie|date={{dat|2012|1|6||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|7||bez}}}}</ref> * [[7. janvāris]]: ** [[Gaisa balons|gaisa balona]] katastrofā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] gāja bojā 11 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/gaisa-balona-katastrofa-jaunzelande-11-bojagajusie.d?id=42036834|title=Gaisa balona katastrofā Jaunzēlandē 11 bojāgājušie|date={{dat|2012|1|7||bez}}|accessdate={{dat|2012|1|7||bez}}}}</ref> ** [[Indonēzija]]s [[Moluku salas|Moluku salās]] notika [[zemestrīce]] ar 5,6 [[magnitūda|magnitūdu]]. * [[8. janvāris]] — [[Austrija]]s rietumdaļu pārklāja bieza [[sniegs|sniega]] sega, bloķējot automašīnu un dzelzceļa satiksmi un iesprostojot [[Alpi|Alpu]] kalnu kūrortos tūkstošiem tūristu un vietējo iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/261127 |title=Sniega stihija Austrijā; bloķēta satiksme un pārtrūkusi elektropadeve |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2012-02-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120221081133/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/261127 |archivedate=2012-02-21 }}</ref> * [[9. janvāris]]: ** [[Krievija]]s prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] 2012. gadu Krievijā pasludināja par [[Krievijas vēsture]]s gadu. ** gāzes balonu sprādzienā un tam sekojošā ugunsgrēkā [[Maskava]]s restorānā "''Il Pittore''" bojā gājuši 2 cilvēki, bet cietuši 39.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/spradziena-maskavas-restorana-gajusi-boja-divi-un-cietusi-39-cilveki.d?id=42040672= |title=Sprādzienā Maskavas restorānā gājuši bojā divi un cietuši 39 cilvēki |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> ** [[Bagdāde|Bagdādē]] nogranda 2 bumbu sprādzieni, kurā bojā gāja 14 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/bagdade-nograndusi-kartejie-spradzieni-vismaz-14-bojagajusie.d?id=42041756 |title=Bagdādē nogranduši kārtējie sprādzieni; vismaz 14 bojāgājušie |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> ** [[Jaunzēlande]]s [[Kermadeka salas|Kermadeka salās]] notika zemestrīce ar 5 magnitūdu. ** [[Raimundo Pereira]] kļuva par [[Gvineja—Bisava|Gvinejas—Bisavas]] pagaidu prezidentu. * [[10. janvāris]] — Argentīnas futbolists [[Lionels Mesī]] tika atzīts par labāko futbola spēlētāju pasaulē. * [[11. janvāris]] — [[Indonēzija|Indonēziju]] satricināja zemestrīce ar 7,3 magnitūdu, kuras epicentrs fiksēts 423 km no [[Banda Ačeha]]s pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/261418 |title=Indonēzijā ļoti spēcīga zemestrīce; izsludina pat cunami trauksmi |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2012-02-01 }}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[12. janvāris]]: ** [[Vjekoslavs Bevanda]] kļuva par [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] premjerministru. ** [[Tadžikistāna]] un [[Burkinafaso]] izveidoja diplomātiskās attiecības. * [[13. janvāris]]: ** [[Kiribati]] notika prezidenta vēlēšanas. ** [[Tadžikistāna]] un [[Jordānija]] izveidoja diplomātiskās attiecības. [[Attēls:Collision of Costa Concordia 5 crop.jpg|thumb|200px|Grimstošais ''Costa Concordia'']] * [[14. janvāris]]: ** par [[Gvatemala]]s prezidentu kļuva [[Oto Peress Molina]]; ** [[Ķīnas Republika|Taivānā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja pašreizējais prezidents [[Ma Indzju]]; ** karaliene [[Margrēte II]] atzīmēja savu 40. gadskārtu [[Dānija]]s tronī; ** pie Itālijas krastiem avarēja kruīzu kuģis ''Costa Concordia'', trīs cilvēki gājuši bojā, 40 cilvēki ievainoti. * [[15. janvāris]]: ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] notika parlamenta vēlēšanas; ** [[Moldova|Moldovā]] notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta; ** ASV pasniegtas 69. [[Zelta globusa balva]]s, visvairāk balvu ieguva filmas "[[Pēcteči]]" un "[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]"; ** [[Adrijas jūra|Adrijas jūrā]] uzsprāga un nogrima [[Turcija]]s tankkuģis, divi cilvēki gājuši bojā un viens pazudis;<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/adrijas-jura-uzspragstot-un-nogrimstot-turcijas-tankkugim-divi-bojagajusie-un-viens-pazudusais.d?id=42055198 |title=Adrijas jūrā uzsprāgstot un nogrimstot Turcijas tankkuģim, divi bojāgājušie un viens pazudušais |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> ** [[Dzeltenā jūra|Dzeltenajā jūrā]] uzsprāga un nogrima [[Dienvidkoreja]]s tankkuģis, pieci cilvēki gājuši bojā un seši pazuduši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/dzeltenaja-jura-uzspragst-un-nogrimst-dienvidkorejas-tankkugis-pieci-cilveki-gajusi-boja-un-sesi-pazudusi.d?id=42054620 |title=Dzeltenajā jūrā uzsprāgst un nogrimst Dienvidkorejas tankkuģis; pieci cilvēki gājuši bojā un seši pazuduši |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> * [[17. janvāris]] — par [[Eiroparlaments|Eiropas Parlamenta]] prezidentu tika ievēlēts vācu sociālists [[Martins Šulcs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/par-eiropas-parlamenta-prezidentu-ievelets-sulcs.d?id=42060190 |title=Par Eiropas Parlamenta prezidentu ievēlēts Šulcs |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> [[Attēls:History Wikipedia English SOPA 2012 Blackout2.jpg|thumb|200px|Angļu ''Wikipedia'' sākumlapa 2012. gada 18. janvārī]] * [[18. janvāris]]: ** uz 24 stundām tika slēgta [[Vikipēdija]]s versija [[Angļu Vikipēdija|angļu valodā]], protestējot pret iespējamajiem pretpirātisma likumiem ASV;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/technology-16590585|title=Wikipedia joins blackout protest at US anti-piracy moves|date={{dat|2012|1|18||bez}}|publisher=[[BBC]]|accessdate={{dat|2012|1|18||bez}}}}</ref> ** par [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s premjerministru kļuva [[Pjotrs Stepanovs]]. * [[19. janvāris]] — sakarā ar datorpirātismu slēgta apmaiņas interneta vietne ''[[Megaupload]]''. * [[20. janvāris]]: ** [[Taizeme]] oficiāli atzina [[Palestīna]]s valsts neatkarību; ** uzbrukumos drošības spēkiem [[Nigērija]]s pilsētā [[Kano]] nogalināti 28 cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/70228/uzbrukumos-nigerijas-pilsetai-nogalinati-vismaz-28-cilveki |title=Uzbrukumos Nigērijas pilsētai nogalināti vismaz 140 cilvēki |publisher=Kasjauns.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> ** [[Čikāga|Čikāgā]] sniegavētras dēļ tika atcelti vairāk nekā 800 avioreisi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/70229/sniegavetras-del-cikaga-atcel-vairak-neka-800-avioreisu |title=Sniegavētras dēļ Čikāgā atceļ vairāk nekā 800 avioreisu |publisher=Kasjauns.lv |date=2012-01-21 |accessdate=2012-02-01}}</ref> * [[21. janvāris]]: ** prāmja avārijā [[Persijas līcis|Persijas līcī]], netālu no [[Irāna]]s piekrastes gājuši bojā 17 cilvēki; ** publicēti [[Ēģipte]]s parlamenta vēlēšanu rezultāti, kurās uzvarēja partija "Musulmaņu brālība". * [[22. janvāris]]: ** tika atzīmēta pirmā [[Pasaules sniega diena]]. ** par [[Bulgārija]]s prezidentu kļuva [[Rosens Pļevneļijevs]]. ** [[Somija|Somijā]] notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, visvairāk balsu ieguva [[Sauli Nīniste]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/provizoriskie-rezultati-somijas-prezidenta-velesanas-visvairak-balsu-ieguvis-sauli-niniste-bus-nepieciesama-otra-karta.d?id=42073114 |title=Somijas prezidenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvis Sauli Nīniste; būs nepieciešama otrā kārta |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> ** [[Horvātija|Horvātijā]] notika referendums par iestāšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]; ** [[Čada|Čadā]] notika valsts vēsturē pirmās pašvaldību vēlēšanas;<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/cada-notiek-valsts-vesture-pirmas-pasvaldibu-velesanas.d?id=42073254 |title=Čadā notiek valsts vēsturē pirmās pašvaldību vēlēšanas |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> ** [[Irāna]]s dienvidu piekrastē apgāzās pasažieru kuģis, bojā gājuši 17 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/17-cilveki-gajusi-boja-pie-iranas-krastiem-apgazoties-pasazieru-kugitim.d?id=42072862 |title=17 cilvēki gājuši bojā pie Irānas krastiem apgāžoties pasažieru kuģītim |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> * [[23. janvāris]]: ** [[Žans-Klods Mingnons]] kļuva par [[Eiropas Padome]]s Parlamentārās asamblejas vadītāju; ** pēc [[ķīniešu kalendārs|ķīniešu kalendāra]] sākās pūķa gads; ** [[Eiropas Savienība]] ieviesa [[Irāna]]s [[nafta]]s embargo;<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/eiropas-savieniba-ievies-iranas-naftas-embargo.d?id=42075432 |title=Eiropas Savienība ievieš Irānas naftas embargo |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> ** [[Jaunzēlande]]s pludmalē izmetās 90 [[pilotvalis|pilotvaļi]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Bns/Afp |url=http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/408021-jaunzelandes_pludmale_izmetusies_krasta_90_valu |title=Jaunzēlandes pludmalē izmetušies krastā 90 vaļu |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> ** [[Francija]]s parlamenta augšpalāta [[Senāts]] pieņēma likumprojektu par [[armēņu genocīds|armēņu genocīda]] noliegšanas kriminalizēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/francijas-senats-pienem-likumprojektu-par-armenu-genocida-noliegsanas-kriminalizesanu.d?id=42076670 |title=Francijas Senāts pieņem likumprojektu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> ** [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] [[Čīle]]s piekrastē notika zemestrīce ar stiprumu 6,2 magnitūdas pēc [[Rihtera skala]]s;<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/klusaja-okeana-ciles-piekraste-notikusi-62-magnitudu-zemestrice.d?id=42076530 |title=Klusajā okeānā Čīles piekrastē notikusi 6,2 magnitūdu zemestrīce |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> * [[24. janvāris]] — [[Ēģipte|Ēģiptē]] daļēji atcelts ārkārtas stāvokli, kas bija spēkā trīs gadu desmitus gadu. * [[25. janvāris|25.]]—[[29. janvāris]] — [[Šveice]]s kūrortā [[Davosa|Davosā]] notika [[Pasaules Ekonomikas forums]]. * [[25. janvāris]] — [[Riodežaneiro]] Brazīlijā sabruka trīs daudzstāvu ēkas, vismaz 5 cilvēki gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/70661/riodezaneiro-negaiditi-sagruvusas-tris-daudzstavu-ekas |title=Riodežaneiro negaidīti sagruvušas trīs daudzstāvu ēkas |publisher=Kasjauns.lv |date=2012-01-26 |accessdate=2012-02-01}}</ref> * [[26. janvāris]]: ** sakarā ar [[plūdi]]em [[Fidži]] izsludināts ārkārtas stāvoklis; ** [[Bulgārija|Bulgārijā]] un [[Rumānija|Rumānijā]] intensīvās snigšanas dēļ tika paralizēta satiksme.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/intensiva-snigsana-paralize-satiksmi-bulgarija-un-rumanija.d?id=42085406 |title=Intensīva snigšana paralizē satiksmi Bulgārijā un Rumānijā |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> * [[28. janvāris]]: ** Par [[Slovēnija]]s premjerministru kļuva [[Janezs Janšs]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/slovenijas-parlaments-par-premjerministru-apstiprina-janezu-jansu.d?id=42088840 |title=Slovēnijas parlaments par premjerministru apstiprina Janezu Janšu |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] simtiem cilvēku prostestēja pret prezidentu [[Nursultans Nazarbajevs|Nursultanu Nazarbajevu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/70886/kazahstana-simtiem-cilveku-proteste-pret-prezidentu-nazarbajevu |title=Kazahstānā simtiem cilvēku protestē pret prezidentu Nazarbajevu |publisher=Kasjauns.lv |date=2012-01-28 |accessdate=2012-02-01}}</ref> * [[29. janvāris|29.]]—[[30. janvāris]] — [[Ēģipte|Ēģiptē]] notika parlamenta augšpalātas vēlēšanu pirmā posma pirmā kārta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/egipte-sakas-parlamenta-augspalatas-velesanas.d?id=42089118 |title=Ēģiptē sākas parlamenta augšpalātas vēlēšanas |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** [[Indonēzija|Indonēzijā]] vētras un stipro lietusgāžu rezultātā dzīvību zaudējuši 14 cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/263298 |title=Indonēzijā vētrās gājuši bojā 14 cilvēki |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2012-02-01 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ** [[Benina]]s prezidents [[Jaji Boni]] tika iecelts par [[Āfrikas Savienība]]s vadītāju. * [[30. janvāris]]: ** [[Beļģija|Beļģijā]] notika ģenerālstreiks pret taupības pasākumiem, paralizējot satiksmi;<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/belgija-generalstreiks-paralize-satiksmi.d?id=42089720 |title=Beļģijā ģenerālstreiks paralizē satiksmi |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> ** netālu no [[Peru]] piekrastes [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] notika 6,3 magnitūdas spēcīga [[zemestrīce]], kurā ievainoti 145 cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/peru-63-magnitudu-zemestrice-ievainoti-145-cilveki.d?id=42092916 |title=Peru 6,3 magnitūdu zemestrīcē ievainoti 145 cilvēki |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> ** Ēģiptes pilsētā [[Hurgada|Hurgadā]] notika 5,6 magnitūdas spēcīga [[zemestrīce]];<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/263487 |title=Zemestrīce Ēģiptes kūrortā rada paniku cilvēku vidū |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2012-02-01 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ** [[Sīrija|Sīrijā]] vardarbībā tika nogalināti vismaz 96 cilvēki, tai skaitā 55 civiliedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/71085/brunota-vardarbiba-sirija-pirmdien-nogalinati-vismaz-96-cilveki |title=Bruņotā vardarbībā Sīrijā pirmdien nogalināti vismaz 96 cilvēki |publisher=Kasjauns.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> * [[31. janvāris]]: ** [[Izraēla|Izraēlā]] notika likumdevēja ''Likud'' vēlēšanas.; ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika atcelts ārkārtas stāvoklis [[Kaspijas jūra]]s reģiona pilsētā [[Žanaezena|Žanaezenā]], kur pagājušajā mēnesī policijas un streikojošo strādnieku sadursmēs bojā gāja vismaz 16 cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/71075/kazahstana-atcel-arkartas-stavokli-nemieru-piemekletaja-pilseta |title=Kazahstāna atceļ ārkārtas stāvokli nemieru piemeklētajā pilsētā |publisher=Kasjauns.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> ** [[Ukraina|Ukrainā]] slēgta valsts lielākā failu apmaiņas vietne "Ex.ua" sakarā ar autortiesību pārkāpumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/71153/sledz-ukrainas-lielako-failu-apmainas-vietni-exua-kuru-vadijis-latvijas-pilsonis |title=Slēdz Ukrainas lielāko failu apmaiņas vietni "Ex.ua" |publisher=Kasjauns.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> * Janvāra beigas — aukstā laika iespaidā [[Eiropa|Eiropā]] nosala vismaz 460 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/72053/sals-eiropa-prasijis-jau-460-cilveku-dzivibas |title=Sals Eiropā prasījis jau 460 cilvēku dzīvības |publisher=APOLLO |date= |accessdate=2012-02-10}}</ref> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Ēģipte]]s pilsētā [[Portsaida|Portsaidā]] [[futbols|futbola]] līdzjutēju radītās nekārtībās gājuši bojā 74 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/vismaz-74-bojagajusie-lidzjuteju-izraisitas-nekartibas-stadiona-futbola-spele-egiptes-pilseta-portsaida-900.d?id=42098914 |title=Vismaz 74 bojāgājušie līdzjutēju izraisītās nekārtībās stadionā futbola spēlē Ēģiptes pilsētā Portsaidā |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-02}}</ref> * [[2. februāris]]: ** [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvinejā]] nogrima prāmis ar 350 pasažieriem;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/papua-jaungvineja-nogrimis-pramis-ar-apmeram-350-cilvekiem-ir-atrasti-izdzivojusie.d?id=42099016 |title=Papua-Jaungvinejā nogrimis prāmis ar apmēram 350 cilvēkiem, ir atrasti izdzīvojušie |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-02}}</ref> ** [[Kuveita|Kuveitā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[4. februāris]]: ** [[Krievija|Krievijā]] notika protesta akcijas, kas bija vērstas pret [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un viņa kandidēšanu uz [[4. marts|4. martā]] paredzētajām prezidenta vēlēšanām; protestos piedalījās vairāk nekā 230 000 cilvēku;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/masu-akcijas-krievija-sestdien-piedalijusies-aptuveni-230-000-cilveku.d?id=42106208 |title=Masu akcijās Krievijā sestdien piedalījušies aptuveni 230 000 cilvēku |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-05}}</ref> ** [[Ķīna]] un [[Krievija]] uzlika veto tiesības [[ANO Drošības padome]]s rezolūcijai par [[Sīrija|Sīriju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/krievija-un-kina-uzliek-veto-ano-drosibas-padomes-rezolucijai-par-siriju.d?id=42106160 |title=Krievija un Ķīna uzliek veto ANO Drošības padomes rezolūcijai par Sīriju |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-05}}</ref> ** Pie [[Itālija]]s krastiem netālu no [[Roma]]s sniegputeņa laikā uz sēkļa uzskrēja prāmis ar 260 pasažieriem;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/263952 |title=Pie Itālijas krastiem avarē pasažieru prāmis |publisher=APOLLO |date= |accessdate=2012-02-05 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120207024954/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/263952 |archivedate=2012-02-07 }}</ref> ** [[Sīrija|Sīrijā]] apšaudē starp armiju un nemierniekiem [[Himsa]]s pilsētā nogalināti 360 cilvēki. * [[5. februāris]] — [[Somija|Somijā]] notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja [[Sauli Nīniste]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/71593/somijas-prezidenta-velesanas-uzvarejis-sauli-niniste |title=Somijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Sauli Nīniste |publisher=kasjauns.lv |date= |accessdate=2012-02-05}}</ref> * [[6. februāris]]: ** [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] tika atzīmēta karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] 60. valdīšanas gadskārta;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/fotoreportaza-karaliene-elizabete-ii-atzime-60-gadu-valdisanu.d?id=42110092 |title=Karaliene Elizabete II atzīmē 60 gadu valdīšanu |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-06}}</ref> ** [[Ēģipte|Ēģiptē]] notika parlamenta augšpalāta vēlēšanu pirmā posma otrā kārta; ** [[Filipīnas|Filipīnās]] notika 6,8 magnitūdu stipra zemestrīce;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/43-bojagajusie-zemestrice-filipinas.d?id=42110428 |title=43 bojāgājušie zemestrīcē Filipīnās |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-06}}</ref> ** demisionēja [[Rumānija]]s premjerministrs [[Emīls Boks]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/pec-protesta-akcijam-demisione-rumanijas-premjers.d?id=42110232 |title=Pēc protesta akcijām demisionē Rumānijas premjers |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-06}}</ref> ** [[Indonēzija|Indonēzijā]] tika ratificēts likums, kas aizliedz kodolieroču izmēģinājumus. * [[7. februāris]] — no amata atkāpās [[Maldīvija]]s prezidents [[Mohameds Našīds]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/maldivijas-prezidents-atkapjas-protestu-un-policijas-dumpja-del.d?id=42113020 |title=Maldivijas prezidents atkāpjas protestu un policijas dumpja dēļ |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-07}}</ref> viņa vietā tika iecelts līdzšinējais viceprezidents [[Muhameds Vahīds Hasans]]. * [[8. februāris]]: ** [[Somālija]]s galvaspilsētā [[Mogadišu]] bumbas sprādzienā bojā gājuši 15 cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/15-bojagajusie-pec-spradziena-pie-kafejnicas-somalija.d?id=42118958 |title=15 bojāgājušie pēc sprādziena pie kafejnīcas Somālijā |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-10}}</ref> ** [[Čehija]]s parlaments izlēma, ka, sākot ar nākamajām prezidenta vēlēšanām, prezidentu ievēlēs tauta;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/cehijas-prezidentu-turpmak-ieveles-tauta.d?id=42117846 |title=Čehijas prezidentu turpmāk ievēlēs tauta |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-10}}</ref> ** [[Izraēla|Izraēlā]] notika ģenerālstreiks, kurā piedalījās pusmiljons iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/izraela-notiek-generalstreiks-liguma-darbinieku-tiesibu-del.d?id=42116114 |title=Izraēlā notiek ģenerālstreiks līguma darbinieku tiesību dēļ |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-10}}</ref> * [[9. februāris|9.]]—[[19. februāris]] — [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] notika [[62. Berlīnes Starptautiskais filmu festivāls]]. * [[9. februāris]]: ** Uzbrukumos [[Sīrija]]s pilsētā [[Homsa|Homsā]] bojā gājuši 100 cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/ceturtdien-uzbrukumos-homsa-nogalinati-110-cilveki.d?id=42121216 |title=Ceturtdien uzbrukumos Homsā nogalināti 110 cilvēki |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-10}}</ref> ** par [[Rumānija]]s premjerministru kļuva [[Mihails Razvans Ungureanu]]. * [[10. februāris]]: ** [[Sīrija]]s pilsētā [[Alepo]] bumbas sprādzienā bojā gājuši 25 cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/spradzienos-alepo-pilseta-gajusi-boja-vismaz-25-cilveki.d?id=42122790 |title=Sprādzienos Alepo pilsētā gājuši bojā vismaz 25 cilvēki |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-10}}</ref> ** [[Grieķija|Grieķijā]] notika ģenerālstreiks;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/griekija-notiek-sonedel-otrais-generalstreiks.d?id=42121910 |title=Grieķijā notiek šonedēļ otrais ģenerālstreiks |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-10}}</ref> ** [[Haiti]] atzina [[Kosova]]s neatkarību * [[11. februāris]] — desmitiem tūkstoši cilvēki [[Eiropa|Eiropā]] un pasaulē protestēja pret [[ACTA]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/410451-tukstosiem_cilveku_eiropa_un_pasaule_proteste_pret_acta |title=Tūkstošiem cilvēku Eiropā un pasaulē protestē pret ACTA |publisher=TVNET |date= |accessdate=2012-02-13}}</ref> * [[12. februāris]]: ** [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] notika prezidenta vēlēšanas; ** notika 54. ''[[Grammy]]'' balvu pasniegšana; ** [[Londona|Londonā]] tika pasniegtas Britu kinoakadēmijas (''[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija|BAFTA]]'') balvas, kurā triumfēja [[Mišels Hazanavičs|Mišela Hazanaviča]] filma "Mākslinieks". * [[14. februāris|14.]]—[[15. februāris]] — [[Ēģipte|Ēģiptē]] notika parlaments augšpalāta vēlēšanu otrā posma pirmā kārta. * [[15. februāris]]: ** [[Sīrija]]s pilsēta [[Homsa|Homsā]] uzspridzināts galvenais [[nafta]]s cauruļvads;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/uzspridzinats-sirijas-galvenais-naftas-caurulvads.d?id=42132210 |title=Uzspridzināts Sīrijas galvenais naftas cauruļvads |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-15}}</ref> ** [[Hondurasa|Hondurasā]] ugunsgrēkā cietumā gājuši bojā 357 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/72530/ugunsgreka-hondurasas-cietuma-vismaz-200-bojagajuso |title=Ugunsgrēkā Hondurasas cietumā vismaz 357 bojāgājušie |publisher=kasjauns.lv |date= |accessdate=2012-02-15 }}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[16. februāris]] — [[ANO Ģenerālā asambleja]] pieņēma rezolūciju par Sīriju, kurā nosodīja Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma vardarbību pret opozīciju un aicināja to nekavējoties izbeigt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/ano-generala-asambleja-pienem-rezoluciju-par-siriju.d?id=42137718 |title=ANO Ģenerālā asambleja pieņem rezolūciju par Sīriju |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-17}}</ref> * [[17. februāris]] — no amata atkāpās [[Vācija]]s prezidents [[Kristians Vulfs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/vacijas-prezidents-atkapies-no-amata.d?id=42138984 |title=Vācijas prezidents atkāpies no amata |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-17}}</ref> * [[19. februāris]]: ** [[Irāna]] apturēja naftas piegādi [[Lielbritānija]]i un [[Francija]]i.; ** [[Meksika|Meksikā]] narkotiku tirgotāju bandu rēķinu kārtošanā cietumnieku nemieros bojā gājuši 44 cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/narkotiku-tirgotaju-bandu-rekinu-kartosana-cietumnieku-nemieros-meksika-bojagajuso-skaits-pieaug-lidz-44.d?id=42147226 |title=Narkotiku tirgotāju bandu rēķinu kārtošanā cietumnieku nemieros Meksikā bojāgājušo skaits pieaug līdz 44 |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-21}}</ref> ** [[Ekvadora|Ekvadorā]] autobusam iekrītot aizā, gāja bojā 26 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/ekvadora-autobuss-iekrit-aiza-26-bojagajusie.d?id=42145264 |title=Ekvadorā autobuss iekrīt aizā - 26 bojāgājušie |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-21}}</ref> * [[21. februāris]]: ** [[Jemena|Jemenā]] notika prezidenta vēlēšanas; ** [[Himalaji|Himalaju]] kalnu [[Kašmiras reģions|Kašmiras reģionā]] sniega lavīnā bojā gājuši vismaz 16 [[Indija]]s karavīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/sniega-lavinas-kasmira-iet-boja-16-indijas-karaviru.d?id=42157250 |title=Sniega lavīnās Kašmirā iet bojā 16 Indijas karavīru |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-24}}</ref> * [[22. februāris]]: ** [[Buenosairesa|Buenosairesā]], Argentīnā vilciena avārijā bojā gāja 50 cilvēki un apmēram 700 ievainoti; ** [[Ēģipte|Ēģiptē]] notika parlaments augšpalāta vēlēšanu otrā posma otrā kārta; * [[25. februāris]] — no amata atkāpās [[Haiti]] premjerministrs [[Gerijs Konils]]. * [[25. februāris]] — par [[Jemena]]s prezidentu kļuva [[Abds Rabuhs Mansurs Al-Hadi]]. * [[26. februāris]]: ** notika [[84. Kinoakadēmijas balva|84. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonija; visvairāk balvu ieguva filma "[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]" un "[[Hugo]]"; ** [[Senegāla|Senegālā]] notika prezidenta vēlēšanu 1. kārta; ** [[Sīrija|Sīrijā]] notika referendums par jauno konstitūciju;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/sirijas-iekslietu-ministrija-jauno-konstituciju-atbalstijusi-89-referenduma-dalibnieku.d?id=42165294 |title=Sīrijas Iekšlietu ministrija: jauno konstitūciju atbalstījuši 89% referenduma dalībnieku |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-27}}</ref> ** [[Taivāna|Taivānā]] vairākos apgabalos reģistrētas [[zemestrīce]]s, kuru stiprums bija 4,1 — 6,1 [[magnitūda]];<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/taivana-un-sibirija-registre-zemestrices-1300.d?id=42161528 |title=Taivānā un Sibīrijā reģistrē zemestrīces |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-26}}</ref> ** [[Sibīrija]] reģistrēta 6,8 magnitūdu stipra zemestrīce;<ref name="nosaukums-1" /> ** [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]] tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju protestēja, pieprasot godīgas vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/maskava-tukstosiem-opozicijas-atbalstitaju-pulcejas-uz-darzu-loka-ietvem-veidojot-dzivo-kedi.d?id=42161788 |title=Maskavā tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju pulcējas uz Dārzu loka ietvēm, veidojot dzīvo ķēdi |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-02-26}}</ref> * [[27. februāris]] — par [[Gabona]]s premjerministru tika iecelts [[Raimonds Ndongs Sima]]. * [[29. februāris]] — [[Tokija|Tokijā]] tika pabeigts pasaulē augstākais tornis ''[[Tokyo Sky Tree]]''. === Marts === * [[1. marts]]: ** [[Eiropas Padome]] piešķīra [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts statusu [[Serbija]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/eiropadome-pieskir-serbijai-es-kandidatvalsts-statusu.d?id=42175964 |title=Eiropadome piešķir Serbijai ES kandidātvalsts statusu |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-03-01}}</ref> ** [[Somija]]s [[Somijas prezidents|prezidenta]] amatā stājās [[Sauli Nīniste]]. * [[2. marts]] — [[Irāna|Irānā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[4. marts]]: ** [[Krievija|Krievijā]] notika [[Krievijas prezidents|prezidenta]] vēlēšanas, kurās ar pārliecinošu pārsvaru uzvarēja [[Krievijas premjerministrs|premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]]; ** dzelzceļa sadursmē [[Polija|Polijā]] miruši vismaz 15 cilvēki un 50 ievainoti;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/74256/dzelzcela-katastrofa-polija-15-bojagajusie-foto |title=Dzelzceļa katastrofā Polijā 15 bojāgājušie |publisher=kas jauns.lv |date= |accessdate=2012-03-04}}</ref> ** [[Kongo Republika]]s galvaspilsētā [[Brazavila|Brazavilā]] notika eksplozijas munīcijas noliktavā, gājuši bojā vismaz 150 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/74277/eksplozijas-municijas-noliktavas-kongo-republikas-galvaspilseta-vismaz-150-bojagajuso-foto |title=Eksplozijās munīcijas noliktavās Kongo Republikas galvaspilsētā vismaz 150 bojāgājušo |publisher=kas jauns.lv |date= |accessdate=2012-03-04}}</ref> * [[5. marts]] — [[Krievija|Krievijā]] notika prezidenta vēlēšanās uzvarējušā premjerministra [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pretinieku un atbalstītāju mītiņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/krievija-protesta-akcijas-simtiem-aiztureto.d?id=42184300 |title=Krievijā protesta akcijās simtiem aizturēto |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-03-06}}</ref> * [[7. marts]] — [[Beliza|Belizā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[9. marts]] — [[Horvātija]]s [[parlaments]] ratificēja līgumu par iestāju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/horvatijas-parlaments-ratifice-ligumu-par-iestaju-es.d?id=42195482 |title=Horvātijas parlaments ratificē līgumu par iestāju ES |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-03-10}}</ref> * [[10. marts]]: ** [[Maskava|Maskavā]] notika opozīcijas mītiņš, protestējot pret Krievija prezidenta vēlēšanām; protestā piedalījās apmēram 30 tūkstoši cilvēku;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/opozicijas-mitina-maskavas-arbata-laukuma-pulcejusies-30-tukstosi-cilveku.d?id=42196312 |title=Opozīcijas mītiņā Maskavas Arbata laukumā pulcējušies 30 tūkstoši cilvēku |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-03-10}}</ref> ** [[Abhāzija|Abhāzijā]] notika parlamenta vēlēšanas; ** [[Slovākija|Slovākijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[11. marts]]: ** [[Salvadora|Salvadorā]] notika parlamenta vēlēšanas; ** ASV karavīrs [[Afganistāna|Afganistānā]] nogalināja 16 civiliedzīvotājus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/afganistana-proteste-asv-karavira-sarikota-slaktina-del.d?id=42203738 |title=Afganistānas parlaments pieprasa publiski tiesāt ASV karavīru, kas nogalināja 16 afgāņu civiliedzīvotājus |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-03-12}}</ref> * [[13. marts]]: ** [[Šveice|Šveicē]] autobusa avārijā bojā gāja 28 cilvēki, tajā skaitā 22 bērni;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/autobusa-avarija-sveice-28-bojagajusie-tai-skaita-22-berni.d?id=42205018 |title=Autobusa avārijā Šveicē 28 bojāgājušie, tai skaitā 22 bērni |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-03-14}}</ref> ** par [[Kotdivuāra]]s premjerministru ievēlēts [[Dženots Ahosou Koadio]]. * [[16. marts]]: ** par [[Moldova]]s prezidentu ievēlēts [[Nikolaje Timofts]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/par-moldovas-prezidentu-ievelets-nikolaje-timofts.d?id=42214070 |title=Par Moldovas prezidentu ievēlēts Nikolaje Timofts |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-03-16}}</ref> ** [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] izpildīts nāvessods Dmitrijam Konovaļovam, kas bija apsūdzēts bumbas sprādziena sarīkošanā 2011. gadā [[Minska]]s [[metro]]. * [[17. marts]]: ** [[Austrumtimora|Austrumtimorā]] notika prezidenta vēlēšanas; ** [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] tika izpildīts nāvessods Vladislavam Kovaļevam, kas bija apsūdzēts bumbas sprādziena sarīkošanā 2011. gadā [[Minska]]s [[metro]].bumbas sprādzienā. * [[18. marts]]: ** par [[Vācija]]s prezidentu ievēlēts [[Joahims Gauks]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/par-vacijas-prezidentu-ievelets-bijusais-austrumvacijas-cilvektiesibu-aktivists-gauks.d?id=42216178 |title=Par Vācijas prezidentu ievēlēts bijušais Austrumvācijas cilvēktiesību aktīvists Gauks |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-03-18}}</ref> ** [[Gvineja-Bisava|Gvinejā-Bisavā]] notika prezidenta vēlēšanas. * [[20. marts|20.]] — [[21. marts]]: Meksikā notika 19 dažāda stipruma zemestrīces.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/divu-diennaksu-laika-meksiku-satricinajusas-19-zemestrices.d?id=42226100 |title=Divu diennakšu laikā Meksiku satricinājušas 19 zemestrīces |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-03-21}}</ref> * [[22. marts]] — valsts apvērsumā [[Mali]] tika gāzts [[Amads Tumani Turi]]. * [[23. marts]]: ** [[Eiropas Savienība]] noteica sankcijas pret 12 personām un 29 uzņēmumiem no [[Baltkrievija]]s;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/76141/es-nosaka-sankcijas-pret-12-personam-un-29-uznemumiem-no-baltkrievijas |title=ES nosaka sankcijas pret 12 personām un 29 uzņēmumiem no Baltkrievijas |publisher=kasjauns.lv |date= |accessdate=2012-03-25}}</ref> ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Iekšzemes drošības ministrijas paziņoja, ka ASV pašlaik dzīvo 11,5 miljoni nelegālo imigrantu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/415645-asv_dzivo_115_miljoni_nelegalo_imigrantu |title=ASV dzīvo 11,5 miljoni nelegālo imigrantu |publisher=TVNET |date= |accessdate=2012-03-25}}</ref> * [[24. marts]] — [[Čīle|Čīlē]] notika 5,1 magnitūdas stipra [[zemestrīce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/cile-notikusi-51-magnitudas-zemestrice.d?id=42232874 |title=Čīlē notikusi 5,1 magnitūdas zemestrīce |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-03-25}}</ref> * [[25. marts]] ** [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika referendums par homoseksuālu pāru tiesībām;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/slovenija-notiek-referendums-par-homoseksualu-paru-tiesibam.d?id=42233356 |title=Slovēnijā notiek referendums par homoseksuālu pāru tiesībām |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-03-25}}</ref> ** [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]] notika prezidenta vēlēšanas; ** [[Senegāla|Senegālā]] prezidenta vēlēšanu otrā kārtā par prezidentu ievēlēts [[Makijs Salls]]. * [[27. marts]]: ** pieņemta jaunā [[Mali konstitūcija]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/mali-hunta-pienem-jaunu-konstituciju-un-sola-nekandidet-velesanas.d?id=42241372 |title=Mali hunta pieņem jaunu konstitūciju un sola nekandidēt vēlēšanās |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-03-27}}</ref> ** divu autobusu sadursmē [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] gājuši bojā 40 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/76556/divu-autobusu-sadursme-kotdivuara-bojagajuso-skaits-sasniedz-40 |title=Divu autobusu sadursmē Kotdivuārā bojāgājušo skaits sasniedz 40 |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-03-28}}</ref> * [[29. marts]]: ** [[Gambija|Gambijā]] notika parlamenta vēlēšanas; ** [[Irāna|Irānā]] notika parlamenta vēlēšanas; ** [[Ņūdeli]] notika [[BRICS]] samits. * [[31. marts]]: ** [[Mauritānija|Mauritānijā]] notika parlamenta vēlēšanas; ** Mauritānijas prezidents [[Anerūds Jugnots]] paziņoja par atkāpšanos no prezidenta amata; ** [[Taizeme]]s pilsētā [[Jala|Jalā]] bumbas sprādzienā bojā gāja 8 cilvēki un 70 ievainoti. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — publicēti [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[1940]]. gada tautas skaitīšanas dati. * [[2. aprīlis]]: ** sakarā ar plaģiātismu no [[Ungārija]]s prezidenta amata atkāpās [[Pāls Šmits]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/no-amata-atkapjas-plagiatisma-skandala-iesaistitais-ungarijas-prezidents.d?id=42254832 |title=No amata atkāpjas plaģiātisma skandālā iesaistītais Ungārijas prezidents |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-04-02}}</ref> ** [[Krievija|Krievijā]] pie [[Tjumeņa]]s pilsētas nogāzās pasažieru lidmašīna ar 43 cilvēkiem, no kuriem 31 gājis bojā un 12 izdzīvojuši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/pasazieru-lidmasinas-katastrofa-pie-tjumenas-31-bojagajusais-12-izdzivojusie-1523.d?id=42252682 |title=Pasažieru lidmašīnas katastrofā pie Tjumeņas 31 bojāgājušais, 12 izdzīvojušie |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-04-02}}</ref> * [[3. aprīlis]]: ** [[Maskava]]s tirgū notika ugunsgrēks, kurā bojā gāja 17 cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/77333/joprojam-nav-izdevies-identificet-17-maskavas-tirgus-ugunsgreka-bojagajusos-foto |title=Joprojām nav izdevies identificēt 17 Maskavas tirgus ugunsgrēkā bojāgājušos |publisher=kasjauns.lv |date= |accessdate=2012-04-06}}</ref> ** [[Afganistāna]]s ziemeļu provincē [[Baglana|Baglanā]] divu spridzekļu eksplozijā ievainoti vismaz 23 cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/spradziena-afganistana-23-ievainotie.d?id=42253990 |title=Sprādzienā Afganistānā 23 ievainotie |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-04-02}}</ref> ** par [[Senegāla]]s premjerministru kļuva [[Abduls Mbaje]]. * [[4. aprīlis]] — par [[Slovākija]]s premjerministru kļuva [[Roberts Fiko]]. * [[5. aprīlis]]: ** [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvinejā]] notika 5,5 magnitūdu [[zemestrīce]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/papua-jaungvineja-notikusi-55-magnitudu-zemestrice.d?id=42264682|title=Papua-Jaungvinejā notikusi 5,5 magnitūdu zemestrīce |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-04-06}}</ref> ** [[tuaregi|tuaregu]] nemiernieki, kas bija pārņēmuši savā kontrolē [[Mali]] ziemeļus, pasludināja neatkarīgu valsti [[Azavada|Azavadu]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/tuaregi-mali-ziemelos-pasludina-neatkarigu-valsti-azavadu.d?id=42264944|title=Tuaregi Mali ziemeļos pasludina neatkarīgu valsti Azavadu |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-04-06}}</ref> ** [[Serbija]]s prezidents [[Boriss Tadičs]] paziņoja par atkāpšanos no amata. * [[7. aprīlis]]: ** par [[Malāvija]]s prezidenti kļuva [[Džoisa Banda]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/dzoisa-banda-stajas-malavi-prezidenta-amata.d?id=42267052|title=Džoisa Banda stājas Malāvi prezidenta amatā |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-04-08}}</ref> ** [[Pakistāna|Pakistānā]] lavīnas nogruvumābojā gāja 135 karavīri. * [[8. aprīlis]] — [[Dienvidosetija|Dienvisosetijā]] prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Leonīds Tibilovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/dienvidosetijas-prezidenta-velesanas-uzvarejis-leonids-tibilovs.d?id=42268556|title=Dienvidosetijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Leonīds Tibilovs |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-04-09}}</ref> * [[9. aprīlis]] — [[Nigērija|Nigērijā]], sagrūstot baznīcai, gājuši bojā 22 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/nigerija-sagrustot-baznicai-gajusi-boja-22-cilveki.d?id=42268714|title=Nigērijā sagrūstot baznīcai, gājuši bojā 22 cilvēki |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-04-09}}</ref> * [[11. aprīlis]]: ** jūrā 430 kilometrus uz ziemeļiem no [[Indonēzija]]s [[Sumatra]]s salas piekrastes notika 8,6 magnitūdu stipra zemestrīce;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/indonezija-fikseta-speciga-zemestrice-cunami-draudi-atsaukti-1650.d?id=42273738|title=Indonēzijā fiksēta spēcīga zemestrīce, cunami draudi atsaukti |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-04-11}}</ref> ** [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[12. aprīlis]]: ** [[Gvineja-Bisava|Gvinejā-Bisavā]] notika militāra valsts apvērsuma mēģinājums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/gvineja-bisava-notiek-militara-valsts-apversuma-meginajums.d?id=42278944|title=Gvinejā-Bisavā notiek militāra valsts apvērsuma mēģinājums |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-04-14}}</ref> ** [[Mali]] prezidents [[Dionkunda Traore]] nodeva zvērestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/zverestu-nodevis-mali-jaunais-prezidents.d?id=42277774|title=Zvērestu nodevis Mali jaunais prezidents |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-04-14}}</ref> ** Spēkā stājās pamiers [[Sīrija|Sīrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/sirija-stajas-speka-pamiers.d?id=42276422|title=Sīrijā stājas spēkā pamiers |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-04-14}}</ref> * [[13. aprīlis]] — [[Roma|Romā]] tūkstošiem cilvēku protestēja pret pensiju reformām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/roma-tukstosiem-cilveku-proteste-pret-pensiju-reformam.d?id=42282000|title=Romā tūkstošiem cilvēku protestē pret pensiju reformām |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-04-14}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Austrumtimora|Austrumtimorā]] prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā par prezidentu tika ievēlēts [[Taurs Matans Ruaks]]. * [[18. aprīlis]]: ** [[Džērsija|Džērsijā]] notika parlamenta vēlēšanas; ** par [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]] premjerministru kļuva [[Augustīns Matata Ponjo]]. * [[20. aprīlis]] — [[Pakistāna|Pakistānā]] nogāzās lidmašīna ar 127 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/pakistana-nogazusies-lidmasina-ar-127-cilvekiem.d?id=42298280|title=Pakistānā nogāzusies lidmašīna ar 127 cilvēkiem |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-04-14}}</ref> * [[22. aprīlis]] — [[Francija|Francijā]] notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā lielāko balsu skaitu guva [[Fransuā Ollands]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/francijas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-tikusi-olands-un-sarkozi-845.d?id=42300966|title=Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā tikuši Olands un Sarkozī |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-04-23}}</ref> * [[23. aprīlis]] — [[Marks Rote]] paziņoja par atkāpšanos no [[Nīderlande]]s premjerministra amata. * [[29. aprīlis]]: ** [[Gvineja-Bisava|Gvinejā-Bisavā]] notika prezidenta vēlēšanas; ** [[Mali]] notika prezidenta vēlēšanas. === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Ungārija|Ungārijā]] par prezidentu ievēlēts [[Jānošs Āders]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/par-ungarijas-prezidentu-ievelets-janoss-aders.d?id=42324044|title=Par Ungārijas prezidentu ievēlēts Jānošs Āders |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-05-02}}</ref> * [[4. maijs|4.]]—[[20. maijs]] — [[Stokholma|Stokholmā]] un [[Helsinki|Helsinkos]] notika [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. * [[4. maijs]]: ** [[Irāna|Irānā]] notika parlamenta vēlēšanas; ** [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] notika pašvaldību vēlēšanas.; ** divos sprādzienos [[Dagestāna]]s galvaspilsētā [[Mahačkala|Mahačkalā]] bojā gāja 13 cilvēki un 122 cilvēki ievainoti;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/divos-spradzienos-dagestanas-galvaspilseta-13-bojagajusie.d?id=42327898|title=Divos sprādzienos Dagestānas galvaspilsētā 13 bojāgājušie |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-05-05}}</ref> ** [[Pakistāna]]s ziemeļrietumos pašnāvnieka sprādzienā gāja bojā 24 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/spridzinatajs-pasnavnieks-pakistana-nogalina-24-cilvekus.d?id=42328724|title=Spridzinātājs pašnāvnieks Pakistānā nogalina 24 cilvēkus |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-05-05}}</ref> * [[5. maijs]] — [[Japāna]] uz kādu laiku apturēja savu pēdējo strādājošo [[kodolreaktors|kodolreaktoru]]. * [[6. maijs]]: ** [[Armēnija|Armēnijā]] notika parlamenta vēlēšanas; ** [[Francija|Francijā]] notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta.; ** [[Grieķija|Grieķijā]] notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas; ** [[Serbija|Serbijā]] notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas. * [[7. maijs]]: ** [[Bahamas|Bahamās]] notika vispārējās vēlēšanas; ** [[Sīrija|Sīrijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[8. maijs]] — par [[Bahamas|Bahamu]] premjerministru kļuva [[Perijs Kristī]]. * [[10. maijs]] — [[Alžīrija|Alžīrijā]] notika pašvaldību vēlēšanas. * [[12. maijs]]—[[12. augusts]] — [[Dienvidkoreja]]s pilsētā ''[[Yeosu]]'' <!-- lūgums latviskot --> notika izstāde ''Expo 2012''. * [[15. maijs]] — par [[Francija]]s prezidentu oficiāli kļuva [[Fransuā Ollands]]. * [[16. maijs|16.]]—[[27. maijs]] — notika [[65. Kannu kinofestivāls]]. * [[16. maijs]]: ** par [[Grieķija]]s pagaidu premjerministru (līdz rīcībspējīga parlamenta ievēlēsanai) kļuva [[Panajotis Pikrammens]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/griekijas-premjera-amata-stajies-panajotis-pikrammens.d?id=42362160|title=Grieķijas premjera amatā stājies Panajotis Pikrammens |publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-05-17}}</ref> ** par [[Haiti]] premjerministru kļuva [[Lorenss Lamots]]; ** [[Hāga|Hāgā]] sākās tiesas process pret bijušo Bosnijas serbu komandieri, ģenerāli [[Ratko Mladičs|Ratko Mladiču]]. * [[17. maijs]] — [[Grieķija|Grieķijā]] izveidota pagaidu valdība. * [[20. maijs]]: ** [[Tomislavs Nikoličs]] ievēlēts par [[Serbija]]s prezidentu; ** [[Danilo Medina]] ievēlēts par [[Dominikāna]]s prezidentu; ** bija novērojams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref>http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEplot/SEplot2001/SE2012May20A.GIF</ref> * [[21. maijs]] — [[Jemena]]s galvaspilsētā [[Sana|Sanā]] notika bumbas sprādziens, kurā bojā gāja 120 cilvēki. * [[22. maijs]] — ''[[Google]]'' nopirka mobilo telefonu ražotāju ''[[Motorola Mobility]]'' par 12,5 miljardiem USD. * [[26. maijs]]: ** [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]] notika [[Eirovīzija]]s fināls, kurā uzvarēja [[Zviedrija]]s pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]'';<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/2012-gada-eirovizijas-finala-triumfe-zviedrija.d?id=42386196|title=2012. gada 'Eirovīzijas' finālā triumfē Zviedrija|publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-05-27}}</ref> ** [[Lesoto]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[30. maijs]]: ** [[Itālija|Itālijā]] notika 5,9 magnitūdas spēcīga zemestrīce; ** [[Tomislavs Nikoličs]] kļuva par [[Serbija]]s prezidentu. * [[31. maijs]]: ** [[Īrija|Īrijā]] notika referendums par jaunu konstitūciju; ** [[Ēģipte|Ēģiptē]] pilnībā tika atcelts ārkārtas stāvoklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/egipte-pec-31-gada-izbeigts-arkartas-stavoklis.d?id=42400832|title=Ēģiptē pēc 31 gada izbeigts ārkārtas stāvoklis|publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-06-03}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]]: ** bijušajam [[Ēģiptes prezidenti|Ēģiptes prezidentam]] [[Hosnī Mubaraks|Hosnī Mubārakam]] piesprieda mūža ieslodzījumu;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/mubarakam-piespriez-muza-ieslodzijumu-1410.d?id=42403602|title=Mubarakam piespriež mūža ieslodzījumu (14:10)|publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-06-03}}</ref> ** [[Kanāda]]s pilsētā [[Toronto]] apšaudē lielveikalā tika nogalināts viens cilvēks un vēl vairāki ievainoti;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/apsaude-lielveikala-kanada-viens-cilveks-nogalinats-un-vairaki-ievainoti.d?id=42404528|title=Apšaudē lielveikalā Kanādā viens cilvēks nogalināts un vairāki ievainoti|publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-06-03}}</ref> ** [[Gana]]s galvaspilsētā [[Akra|Akrā]] nolaižoties avarēja un sadūrās ar mikroautobusu [[Nigērija]]s kravas lidmašīna, bojā gāja 10 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/gana-nolaizoties-avare-un-saduras-ar-mikroautobusu-nigerijas-kravas-lidmasina-10-bojagajusie.d?id=42404518|title=Ganā nolaižoties avarē un saduras ar mikroautobusu Nigērijas kravas lidmašīna|publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-06-03}}</ref> * [[10. jūnijs]] — [[Francija|Francijā]] notika parlamenta vēlēšanu pirmā kārta. * [[11. jūnijs]]: ** [[Afganistāna|Afganistānā]] notika 5,4 un 5,7 [[magnitūda|magnitūdu]] spēcīgas [[zemestrīce]]s; ** par Albānijas prezidentu ievēlēts [[Bujars Nišani]]. * [[12. jūnijs]] — [[Krievija|Krievijā]] notika protesta akcija "Miljonu maršs". * [[13. jūnijs]]: ** [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]] notika Senāta vēlēšanas; ** Bumbas sprādzienos [[Irāka|Irākā]] kopumā gāja bijā 93 cilvēki gāja bojā un vēl 312 tika ievainoti; ** [[Ēģipte]]s konstitucionālā tiesa atlaida [[Ēģiptes parlaments|Ēģiptes parlamentu]]. * [[16. jūnijs]]: ** [[Sergejs Mavrodi]] paziņoja par finanšu sistēmas ''[[MMM-2011]]'' beigām; ** [[Ēģipte|Ēģiptē]] notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta. * [[17. jūnijs]]: ** [[Francija|Francijā]] notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta; ** [[Senegāla|Senegālā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[18. jūnijs|18.]]—[[19. jūnijs]] — [[Meksika]]s pilsētā [[Loskabosa|Loskabosā]] notika [[G-20]] samits. * [[22. jūnijs]]: ** noslēdzās [[Annešs Bērings Breivīks|Anneša Bēringa Breivīka]] tiesas process;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/nosledzies-breivika-tiesas-process-spriedums-bus-24augusta.d?id=42456610|title=Noslēdzies Breivīka tiesas process|publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-06-23}}</ref> ** par [[Pakistāna]]s premjerministru kļuva [[Radža Pervezs Ašrafs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/pakistanas-premjerministra-amata-apstiprinats-radza-pervezs-asrafs.d?id=42456806|title=Pakistānas premjerministra amatā apstiprināts Radža Pervezs Ašrafs|publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-06-23}}</ref> ** par [[Paragvaja]]s prezidentu kļuva [[Federiko Franko]]. * [[24. jūnijs]] — miris pēdējais dzīvais [[Pintas salas bruņurupucis]]. * [[25. jūnijs]] — [[Spānija]] oficiāli lūdza starptautisko aizdevumu. * [[26. jūnijs]] — atklāts neliels pundurplanētas [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] dabiskais pavadonis — [[Stiksa (pavadonis)|Stiksa]]. * [[28. jūnijs]] — [[Mongolija|Mongolijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[30. jūnijs]]: ** amatā stājās [[Ēģipte]]s prezidents [[Muhammads Mursī]]. ** tika pievienota [[liekā sekunde]]. ** [[Īslande|Īslandē]] notika prezidenta vēlēšanu, kurās uz piekto termiņu par prezidentu tika ievēlēts [[Olafurs Ragnars Grimsons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/par-islandes-prezidentu-uz-piekto-terminu-ievelets-grimsons.d?id=42476530|title=Par Islandes prezidentu uz piekto termiņu ievēlēts Grimsons|publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-07-02}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** [[Meksika|Meksikā]] notika prezidenta vēlēšanas; ** par [[Pasaules Banka]]s prezidentu oficiāli kļuva [[Džims Jongs Kims]]; ** [[Mali]] notika parlamenta vēlēšanu pirmā kārta. * [[4. jūlijs]] — [[CERN]] paziņoja par [[elementārdaļiņa|daļiņas]] atklāšanu, kura pēc īpašībām ir ļoti līdzīga [[Higsa bozons|Higsa bozonam]]. * [[5. jūlijs]] — [[Londona|Londonā]] tika atvērts [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] augstākā celtne [[''The Shard'']]; tās augstums ir 309 m. * [[7. jūlijs]] — [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] notika plūdi, kuros dzīvību zaudēja 172 cilvēki. * [[12. jūlijs]]: ** [[Lavīna|lavīnā]] [[Eiropa]]s augstākajā virsotnē [[Monblāns|Monblānā]] gāja bojā 9 cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/devini-cilveki-gajusi-boja-lavina-pie-monblana.d?id=42504348|title=Deviņi cilvēki gājuši bojā lavīnā pie Monblāna|publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-07-13}}</ref> ** [[Nigērija|Nigērijā]] benzīna autocisternas avārijas ugunsgrēkā gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/ugunsgreka-pec-benzina-autocisternas-avarijas-nigerija-vairak-neka-100-bojagajuso.d?id=42505358|title=Ugunsgrēkā pēc benzīna autocisternas avārijas Nigērijā vairāk nekā 100 bojāgājušo|publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-07-13}}</ref> * [[15. jūlijs]] — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] notika parlamenta vēlēšanu pirmā kārta. * [[18. jūlijs]]: ** [[Bulgārija]]s pilsētā [[Burgasa|Burgasā]] bumbas sprādzienā gāja bojā 7 cilvēki;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/bulgarija-spradziena-autobusa-ar-izraelas-turistiem-septini-bojagajusie-izraelas-premjers-vaino-iranu-2320.d?id=42519414|title=Bulgārijā sprādzienā autobusā ar Izraēlas tūristiem septiņi bojāgājušie|publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-07-19}}</ref> ** Tanzānijā prāmja katastrofā gāja bojā 27 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/pramja-avarija-tanzanija-27-bojagajusie.d?id=42520592|title=Prāmja avārijā Tanzānijā 27 bojāgājušie|publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-07-19}}</ref> * [[19. jūlijs]] — [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] notika prezidenta vēlēšanas. * [[20. jūlijs]] — [[Samoa]] notika prezidenta vēlēšanas. * [[22. jūlijs]] — [[Mali]] notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta. * [[25. jūlijs]] — par [[Indija]]s prezidentu ievēlēts [[Pranabs Mukhārdžī]]. * [[27. jūlijs]] — par [[Serbija]]s premjerministru kļuva [[Ivica Dačičs]], nomainot [[Mirko Cvetkovičs|Mirko Cvetkoviču]]. * [[27. jūlijs]]—[[12. augusts]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] galvaspilsētā [[Londona|Londonā]] notika [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles]]. * [[29. jūlijs]]: ** [[Rumānija|Rumānijā]] notika [[referendums]] par [[Rumānijas prezidents|prezidenta]] [[Trajans Basesku|Trajana Basesku]] atstādināšanu no amata, bet tika uzskatīts par nenotikušu, jo nepiedalījās pietiekams vēlētāju skaits;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/provizoriskie-rezultati-rumanijas-referenduma-noraidita-prezidenta-atcelsana-no-amata.d?id=42547584|title=Rumānijas referendumā noraidīta prezidenta atcelšana no amata|publisher=DELFI |date= |accessdate=2012-07-30}}</ref> ** [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] pie [[Meksika]]s notika [[zemestrīce]] ar magnitūdu 6,0; ** [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta. === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Kofi Annans]] atkāpās no [[ANO]] īpašā sūtņa amata [[Sīrija|Sīrijā]]. * [[4. augusts]] — par [[Papua-Jaungvineja]]s premjerministru iecelts [[Pīters O'Nīls]]. * [[7. augusts]] — 115 gadu laikā pirmo reizi "pamodās" [[Jaunzēlande]]s [[vulkāns]] [[Tongariro]]. * [[8. augusts]] — [[Filipīnas|Filipīnās]] stipros [[plūdi|plūdos]] gāja bojā 50 cilvēki; apmēram 60 % no [[Manila]]s teritorijas bija appludināta. * [[24. augusts]] — pasludināts spriedums [[Annešs Bērings Breivīks|Anneša Bēringa Breivīka]] tiesas procesā. * [[29. augusts]]—[[9. septembris]] — notika 2012. gada Vasaras [[Paraolimpiskās spēles]]. === Septembris === * [[23. septembris]] — [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Gruzija|Gruzijā]] parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas koalīcija "Gruzijas sapnis". * [[7. oktobris]] — [[Venecuēla]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Ugo Čavess]]. * [[12. oktobris|12.]]—[[20. oktobris]] — [[Čehija|Čehijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[14. oktobris]]: ** [[Austrija]]s izpletņlēcējs [[Fēlikss Baumgartners]] kļuva par pirmo personu, kas brīvajā kritienā pārsniegusi [[skaņas ātrums|skaņas ātrumu]], izlecot no balona 39 km augstumā virs [[Ņūmeksika]]s ASV; ** [[Lietuva|Lietuvā]] notika parlamenta vēlēšanas; reizē ar to notika referendums par jaunas [[atomelektrostacija]]s būvniecību, kurā vēlētāji noraidīja šo priekšlikumu. * [[28. oktobris]] — [[Ukraina|Ukrainā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[30. oktobris]] — [[Vanuatu]] notika parlamenta vēlēšanas. === Novembris === * [[6. novembris]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[2012. gada ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta]] vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais prezidents [[Baraks Obama]]; reizē ar to notika Senāta vēlēšanas; ** [[Palau]] notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas. * [[11. novembris]] — [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. * [[13. novembris]] — [[Austrālija]]s ziemeļu daļā un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidos bija novērojams pilns [[Saules aptumsums]].<ref>http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEplot/SEplot2001/SE2012Nov13T.GIF</ref> * [[30. novembris]] — [[Rumānija|Rumānijā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Decembris === * [[2. decembris]] — [[Slovēnija|Slovēnijā]] prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Boruts Pāhors]]. * [[7. decembris]] — par [[Lietuva]]s premjerministru kļuva [[Aļģirds Butkevičs]]. * [[7. decembris|7.]]—[[8. decembris]] — [[Gana|Ganā]] notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas. * [[16. decembris]] — [[Japāna]]s parlamenta vēlēšanas uzvarēja liberāldemokrātiskā partija. * [[19. decembris]] — [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Paka Kinhje]], pirmā sieviete šajā amatā. == Miruši == [[Attēls:Wisława Szymborska 2009.10.23 (1).jpg|thumb|120px|[[Vislava Šimborska]]]] [[Attēls:Whitney Houston Welcome Home Heroes 1 cropped.jpg|thumb|120px|[[Vitnija Hjūstone]]]] [[Attēls:George Tupou V of Tonga, 2011 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Tupou V]]]] [[Attēls:Yitzhak Shamir (1980).jpg|thumb|120px|[[Ichaks Šamirs]]]] === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Kiro Gligorovs]] (''Киро Глигоров''), pirmais Maķedonijas prezidents (dzimis 1917.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/miris-pirmais-makedonijas-veletais-prezidents.d?id=42024188 |title=Miris pirmais Maķedonijas vēlētais prezidents |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Jozefs Škvoreckis]] (''Josef Škvorecký''), čehu rakstnieks (dzimis 1924.) * [[9. janvāris]] — [[Malams Bacaji Sanha]] (''Malam Bacai Sanhá''), Gvinejas-Bisavas prezidents (dzimis 1947.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/francija-65-gadu-vecuma-miris-gvinejas-bisavas-prezidents.d?id=42041056 |title=Francijā 65 gadu vecumā miris Gvinejas – Bisavas prezidents |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> * [[15. janvāris]] — [[Manuels Fraga Iribarns]] (''Manuel Fraga Iribarne''), spāņu politiķis (dzimis 1922.) * [[20. janvāris]] — [[Eta Džeimsa]] (''Etta James''), ASV dziedātāja (dzimusi 1938.) * [[24. janvāris]] — [[Teodoros Angelopolos]] (''Θόδωρος Αγγελόπουλος''), grieķu filmu režisors un producents (dzimis 1935.) * [[29. janvāris]] — [[Oskars Luidži Skalfaro]] (''Oscar Luigi Scalfaro''), Itālijas prezidents (dzimis 1918.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/miris-bijusais-italijas-prezidents-oskars-luidzi-skalfaro.d?id=42089192 |title=Miris bijušais Itālijas prezidents Oskars Luidži Skalfaro |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Vislava Šimborska]] (''Wisława Szymborska''), poļu dzejniece (dzimusi 1923.) * [[3. februāris]] — [[Bens Gazara]] (''Ben Gazzara''), ASV aktieris (dzimis 1930.) * [[8. februāris]] — [[Dženisa Vosa]] (''Janice E. Voss''), ASV kosmonaute (dzimusi 1956.) * [[11. februāris]] — [[Vitnija Hjūstone]] (''Whitney Houston''), ASV dziedātāja (dzimusi 1963.) * [[12. februāris]] — [[Deivids Kellijs]] (''David Kelly''), īru aktieris (dzimis 1929.) * [[19. februāris]] — [[Roberto Dulbeko]] (''Renato Dulbecco''), Itālijā dzimis ASV virusologs (dzimis 1914.) * [[29. februāris]] — [[Deivijs Džonss]] (''Davy Jones''), angļu mūziķis, aktieris (dzimis 1945.) === Marts === * [[1. marts]] — [[Endrū Breitbārts]] (''Andrew Breitbart''), ASV žurnālists, rakstnieks un komentētājs (dzimis 1969.) * [[7. marts]]: ** [[Francisko Ksavjērs do Amarals]] (''Francisco Xavier do Amaral''), Austrumtimoras 1. prezidents (dzimis 1937.) ** [[Vlodzimežs Smolareks]] (''Włodzimierz Smolarek''), Polijas futbolists (dzimis 1957.) * [[12. marts]] — [[Franks Šervuds Roulends]] (''Frank Sherwood Rowland''), ASV zinātnieks (dzimis 1927.) * [[14. marts]] — [[Čensu Tabone]] (''Ċensu Tabone''), Maltas 4. prezidents (dzimis 1913.) * [[17. marts]]: ** [[Šenuda III]] (''Shenouda III''), Ēģiptes koptu kristiešu pāvests (dzimis 1923.) ** [[Džons Demjaņuks]] (''John Demjanjuk''), apsūdzētais kara noziegumos (dzimis 1920.) * [[18. marts]] — [[Džordžs Tupou V]] (''George Tupou V''), Tongas karalis (dzimis 1948.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/laikraksts-miris-tongas-karalis.d?id=42216224 |title=miris Tongas karalis |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2012-02-18}}</ref> * [[27. marts]] — [[Adriena Riča]] (''Adrienne Rich''), ASV rakstniece, feministe (dzimusi 1939.) === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Migels de la Madrids]] (''Miguel de la Madrid''), Meksikas 52. prezidents (dzimis 1934.) * [[5. aprīlis]] — [[Bingu va Mutharika]] (''Bingu wa Mutharika''), Malāvijas prezidents (dzimis 1934.) <!--* [[7. aprīlis]] — [[Maiks Voliss]] (''Mike Wallace''), amerikāņu žurnālists (dzimis 1918.)--> * [[11. aprīlis]] — [[Ahmeds ben Bella]] (''Ahmed Ben Bella; أحمد بن بلّة ‎''), pirmais Alžīrijas prezidents (dzimis 1918.) * [[15. aprīlis]] — [[Merejs Rouzs]] (''Murray Rose''), Austrālijas peldētājs (dzimis 1939.) <!--* [[19. aprīlis]] — [[Levons Helms]] (''Levon Helm''), amerikāņu mūziķis (dzimis 1940.)--> * [[20. aprīlis]] — [[Valērijs Vasiļevs]] (''Валерий Иванович Васильев''), krievu hokejists (dzimis 1949.) * [[29. aprīlis]] — [[Šukri Ganems]] (''Shukri Ghanem;شكري محمد غانم ''), Lībijas politiķis (dzimis 1942.) * [[30. aprīlis]] — [[Aleksanders Dāle Ūens]] (''Alexander Dale Oen''), norvēģu peldētājs (dzimis 1985.) === Maijs === <!--* [[4. maijs]] — [[Adams Jauks]] (''Adam Yauch''), amerikāņu reperis, grupas [[Beastie Boys]] dalībnieks, dziesmu autors un filmu režisors (dzimis 1964.)<ref>[http://www.tvnet.lv/muzika/jaunumi/420486-miris_beastie_boys_dalibnieks_adams_jauks Miris «Beastie Boys» dalībnieks Adams Jauks], tvnet.lv, {{dat|2012|5|4|SK}}</ref> * [[14. maijs]] — [[Karols Šelbijs]] (''Carroll Shelby''), amerikāņu auto konstruktors un sacīkšu braucējs (dzimis 1923.)<ref>[http://auto-tehnika.delfi.lv/auto_pasaule/miris-shelby-cobra-autors-karols-selbijs.d?id=42352720|Miris 'Shelby Cobra' autors Karols Šelbijs], DELFI, {{dat|2012|5|14|SK}}</ref> --> * [[20. maijs]] — [[Robins Gibs]] (''Robin Gibb''), angļu dziedātājs, dziesmu autors (dzimis 1949.) * [[30. maijs]] — [[Endrū Hakslijs]] (''Andrew Huxley''), angļu fiziologs, bioķīmiķis (dzimis 1917.) === Jūnijs === [[Attēls:Ray Bradbury (1975).jpg|thumb|120px|[[Rejs Bredberijs]]]] * [[4. jūnijs]] — [[Eduards Hiļs]] (''Эдуард Хиль''), krievu dziedātājs (dzimis 1934.) * [[5. jūnijs]] — [[Rejs Bredberijs]] (''Ray Bradbury''), ASV rakstnieks (dzimis 1920.) * [[6. jūnijs]] — [[Vladimirs Krutovs]] (''Владимир Крутов''), PSRS hokejists (dzimis 1960.) * [[11. jūnijs]] — [[Teofilo Stevensons]] (''Teófilo Lawrence''), Kubas bokseris (dzimis 1952.) * [[12. jūnijs]] — [[Elinora Ostroma]] (''Elinor Ostrom''), ASV ekonomiste (dzimusi 1933.) * [[16. jūnijs]] — [[Nājefs bin Abdels Azizs Āl Sūuds]] (نايف بن عبد العزيز آل سعود‎, ''Nāyif bin ʿAbd al-ʿAzīz ʾĀl Saʿūd''), Saūda Arābijas princis (dzimis 1934.) * [[30. jūnijs]] — [[Ichaks Šamirs]] (יצחק שמיר‎, ''Yitzhak Shamir''), Izraēlas politiķis (dzimis 1915.) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Alans Poindeksters]] (''Alan Goodwin Poindexter''), ASV kosmonauts (dzimis 1961.) * [[19. jūlijs]] — [[Omārs Suleimans]], (''عمر سليمان''), Ēģiptes ģenerālis, izlūkdienesta vadītājs un viceprezidents (dzimis 1936.) * [[23. jūlijs]] — [[Sallija Raida]] (''Sally Kristen Ride''), ASV kosmonaute (dzimusi 1951.) * [[24. jūlijs]] — [[Džons Atta Millss]] (''John Atta Mills''), Ganas prezidents (dzimis 1944.) === Augusts === [[Attēls:Neil Armstrong pose.jpg|thumb|120px|[[Nīls Ārmstrongs]]]] * [[15. augusts]] — [[Harijs Herisons]] (''Harry Harrison''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis [[1925]].) * [[19. augusts]] — [[Tonijs Skots]] (''Anthony David "Tony" Scott''), angļu kino režisors un producents (dzimis [[1944]].) * [[20. augusts]] — [[Meless Zenavi]] (''Meles Zenawi Asres''), Etiopijas prezidents, premjerministrs (dzimis [[1955]].) * [[21. augusts]] — [[Viljams Tarstons]] (''William Thurston''), amerikāņu matemātiķis (dzimis [[1946]].) * [[25. augusts]] — [[Nīls Ārmstrongs]] (''Neil Alden Armstrong''), ASV kosmonauts (dzimis [[1930]].) === Septembris === [[Attēls:MichaelClarkeDuncanJan09.jpg|thumb|120px|[[Maikls Klārks Dankans]]]] * [[3. septembris]]: ** [[Maikls Klārks Dankans]] (''Michael Clarke Duncan''), ASV aktieris (dzimis [[1957]].) ** [[Sons Mjongs Muns]] (문선명, ''Mun Seon-myeong''), korejiešu reliģiskais līderis (dzimis 1920.) === Oktobris === [[Attēls:Norodom Sihanouk (1983).jpg|thumb|120px|[[Norodoms Seihanūks]]]] * [[1. oktobris]] — [[Eriks Hobsboms]] (''Eric Hobsbawm''), britu vēsturnieks (dzimis [[1917]].) * [[6. oktobris]] — [[Čadli Bendžedids]] (شاذلي بن جديد‎, ''Chadli Bendjedid''), Alžīrijas prezidents (dzimis 1929.) * [[15. oktobris]] — [[Norodoms Seihanūks]] (នរោត្តម សីហនុ, ''Norodom Sihanouk''), Kambodžas karalis (dzimis 1922.) * [[20. oktobris]] — [[Edvards Donels Tomass]] (''E. Donnall Thomas''), ASV ārsts (dzimis 1920.) === Novembris === * [[19. novembris]] — [[Boriss Strugackis]] (''Борис Стругацкий''), PSRS, Krievijas fantastikas rakstnieks (dzimis [[1933]].) * [[23. novembris]] — [[Lerijs Hagmans]] (''Larry Hagman''), ASV aktieris (dzimis [[1931]].)<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/skatuve/444355-miris_seriala_dalasa_aktieris_lerijs_hagmans Miris seriāla «Dalasa» aktieris Lerijs Hagmans], tvnet.lv, {{dat|2012|11|24|SK}}</ref> * [[26. novembris]] — [[Džozefs Marijs]] (''Joseph Murray''), ASV plastiskais ķirurgs (dzimis 1919.) * [[30. novembris]] — [[Inders Kumars Gudžrals]] (''Inder Kumar Gujral''), Indijas politiķis (dzimis 1919.) === Decembris === [[Attēls:Ravi Shankar 2009 crop.jpg|thumb|120px|[[Ravi Šankars]]]] [[Attēls:Rita Levi Montalcini.jpg|thumb|120px|[[Rita Levi-Montalčīni]]]] * [[1. decembris]] — [[Jadžudins Ahmeds]] (ইয়াজউদ্দিন আহম্মেদ, ''Iajuddin Ahmed''), Bangladešas politiķis (dzimis 1931.) * [[5. decembris]] — [[Oskars Nīmeiers]] (''Oscar Niemeyer''), Brazīlijas arhitekts (dzimis 1907.) * [[11. decembris]]: ** [[Ravi Šankars]] (রবি শংকর, ''Ravi Shankar''), Indijas mūziķis un komponists (dzimis 1920.) ** [[Gaļina Višņevska]] (''Галина Павловна Вишневская''), krievu operdziedātāja (dzimusi [[1926]].) * [[17. decembris]] — [[Denjels Inoue]] (井上 建 , ''Dan Inouye''), ASV politiķis (dzimis 1924.) * [[27. decembris]] — [[Normens Švarckofs]] (''Norman Schwarzkopf, Jr.''), ASV ģenerālis (dzimis 1934.) * [[30. decembris]] — [[Rita Levi-Montalčīni]] (''Rita Levi-Montalcini''), Itālijas neiroloģe (dzimusi 1909.) == Atsauces == {{atsauces2}} {{Gg7}} {{commons}} [[Kategorija:2012. gads| ]] 9sx4miqjmnoxcebttt7uw608u36ikrc 100 80595 3669685 3669017 2022-08-13T04:37:04Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 52 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaisti Zemes tālizpētes 10 pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]'' un 6 ''[[Jilin-1 Hongwai-01A]]''. * [[9. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'' (''Pingan-3''), ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Donghai 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]'' un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ISOI]]'', ''[[KAI-1]]'', ''[[KODIZ]]'' (''Monitor-1''), ''[[Kuzbass-300]]'', ''[[MIET-AIS]]'', 2 × ''[[Polytech Universe]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', ''[[Siren]]'', 2 × ''[[Skoltech B]]'', ''[[UTMN]]'', ''[[VIZARD-SS1]]''. * [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''. * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije''). * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. f6645jix3l6mnzlim5njeu5sxg1cvri 100 80630 3669688 3668688 2022-08-13T04:40:49Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[19. augusts]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. augusts]] — kosmiskie aparāti ''[[Artemis 1]]'', ''[[ArgoMoon]]'', ''[[BioSentinel]]'', ''[[CuSP]]'', ''[[EQUULEUS]]'', ''[[LunaH-Map]]'', ''[[Lunar IceCube]]'', ''[[LunIR]]'', ''[[Near-Earth Asteroid Scout]]'', ''[[OMOTENASHI]]'', ''[[Team Miles]]'', nesējraķetes ''[[Space Launch System|SLS]] Block 1'' pirmais starts. * [[29. augusts]] — nesējraķetes ''[[RS1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Augusts — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[6. septembris]] — sakaru pavadonis ''[[EUTELSAT KONNECT VHTS]]'', nesējraķete ''[[Ariane 5 ECA]]''. * [[7. septembris]] — sakaru pavadonis ''[[BlueWalker 3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[8. septembris]] — pavadoņi ''[[Amber-1]]'', ''[[CIRCE A]]'', ''[[CIRCE B]]'', ''[[ForgeStar-0]]'', ''[[Kernow Sat 1]]'', ''[[Prometheus 2A]]'', ''[[Prometheus 2B]]'', [[Pirmais Omānas pavadonis]], nesējraķete ''[[LauncherOne]]''. * [[11. septembris]] — pavadoņi ''[[Sapling-1]]'', ''[[Spinnaker3]]'', ''[[GENESIS-G]]'', ''[[GENESIS-J]]'', 4 × ''[[QUBIK]]'', nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[21. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-22]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[24. septembris]] — 10 militārie sakaru pavadoņi ''[[Transport Layer Tranche 0]]'' un 4 ''[[Tracking Layer Tranche 0]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-5]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[7. oktobris]] — pavadoņi ''[[RAISE-3]]'', 2 × ''[[QPS-SAR]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[KOSEN-2]]'', ''[[MAGNARO]]'', ''[[MISTUBA]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO]]'', nesējraķete ''[[Epsilon (nesējraķete)|Epsilon]]''. * [[12. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[AngoSat-2]]'', nesējraķete ''[[Proton-M / DM-03]]''. <!-- * Septembris — kravas kuģis ''[[NG-18|Cygnus NG-18]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[PearlAfricaSat-1]]'', nesējraķete ''[[Antares 230+]]''. * Aprīlis — okeanogrāfijas pavadonis ''[[EOS-06]]'' (''Oceansat-3''), nanopavadoņi ''[[Guardian-Alpha]]'', ''[[Pixxel 1]]'', nesējraķete ''[[PSLV-CA]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — militārais sakaru pavadonis ''[[USSF-44]]'', kosmiskais velkonis ''[[LDPE-2]]'', pavadoņi ''[[LINUSS Chase]]'', ''[[LINUSS RSO]]'', ''[[TETRA-1]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * [[1. oktobris]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[Luna-25]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]''. * Februāris — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Hainan-1]]'', nesējraķete ''[[Jielong 1]]''. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * [[25. novembris]] — navigācijas pavadonis ''[[GLONASS-M 761]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]''. * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[25. februāris]] — pavadoņi ''[[Jilin-1 Optical-B]]'', ''[[Xiaoxiang 4]]'', ''[[Xiangrikui 1A]]'', ''[[Xiangrikui 1B]]'', ''[[Ouke-Micro 1]]'', ''[[Zhongwei 1]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 2q59y2oe3xu270tqjs0a1ei4ag2xp9b 0 82480 3669736 2542336 2022-08-13T08:08:23Z 213.226.141.145 wikitext text/x-wiki {{Skaitlis |num = 14 |lv = Četrpadsmit }} '''14''' ('''četrpadsmit''') ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp [[13 (skaitlis)|13]] un [[15 (skaitlis)|15]]. * 14 - [[Silīcijs|silīcija]] atomnumurs * 14 - pirmo trīs kvadrātu summa: 14 = 1² + 2² + 3². * Ja izvēlas patvaļīgu reālu skaitļu kopu un pielieto tai slēguma un papildinājuma darbības jebkurā iespējamā secībā, tad šādā veidā var iegūt ne vairāk kā 14 dažādas kopas. Tas ir spēkā pat ja reālos skaitļus aizvieto ar vispārīgāku topoloģisku telpu. Skatīt [[Kuratovska slēguma-papildinājuma problēma|Kuratovska slēguma-papildinājuma problēmu]]. * [[Binārā skaitīšanas sistēma|Binārajā]]: 1110 * [[Oktālā skaitīšanas sistēma|Oktālajā]]: 16 * [[Duodecimālā skaitīšanas sistēma|Duodecimālajā]]: 12 * [[Heksadecimālā skaitīšanas sistēma|Heksadecimālajā]]: E * Pieraksts ar Romiešu cipariem: '''XIV''' {{commons|14}} {{Skaitļu nosaukumi}} {{Matemātika-aizmetnis}} [[Kategorija:Skaitļi]] 0rhkfm4zzgja78jony88xi84ux1kisa 3669750 3669736 2022-08-13T08:32:57Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/213.226.141.145|213.226.141.145]], atjaunoju versiju, ko saglabāja EdgarsBot wikitext text/x-wiki {{Skaitlis |num = 14 |lv = Četrpadsmit }} '''14''' ('''četrpadsmit''') ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp [[13 (skaitlis)|13]] un [[15 (skaitlis)|15]]. * 14 - [[Silīcijs|silīcija]] atomnumurs * 14 - pirmo trīs kvadrātu summa: 14 = 1² + 2² + 3². * Ja izvēlas patvaļīgu reālu skaitļu kopu un pielieto tai slēguma un papildinājuma darbības jebkurā iespējamā secībā, tad šādā veidā var iegūt ne vairāk kā 14 dažādas kopas. Tas ir spēkā pat ja reālos skaitļus aizvieto ar vispārīgāku topoloģisku telpu. Skatīt [[Kuratovska slēguma-papildinājuma problēma|Kuratovska slēguma-papildinājuma problēmu]]. '''Pieraksts citās skaitīšanas sistēmās''' * [[Binārā skaitīšanas sistēma|Binārajā]]: 1110 * [[Oktālā skaitīšanas sistēma|Oktālajā]]: 16 * [[Duodecimālā skaitīšanas sistēma|Duodecimālajā]]: 12 * [[Heksadecimālā skaitīšanas sistēma|Heksadecimālajā]]: E * Pieraksts ar Romiešu cipariem: '''XIV''' {{commons|14}} {{Skaitļu nosaukumi}} {{Matemātika-aizmetnis}} [[Kategorija:Skaitļi]] laijt0coe84pe5pv3bime00g40rgyfl 0 98647 3669613 3618839 2022-08-12T19:53:38Z Biafra 13794 novecojis wikitext text/x-wiki {{novecojis}} '''Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm''' ir [[Basketbols|basketbola]] turnīrs Eiropas vīriešu basketbola izlasēm, kuru sastāvā basketbolisti ir 16 gadus veci vai jaunāki. Čempionāts notiek kopš 1971. gada. Turnīrs līdz 2003. gadam tika organizēts ik pēc 2 gadiem, taču kopš [[2003. gads|2003]]. gada tas tiek organizēts katru gadu. Turnīru organizē [[FIBA Europe|''FIBA Europe'']]. == Rezultāti == {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Rīkotāji !colspan=3|Spēle par zeltu !colspan=3|Spēle par bronzu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- |1971<br />{{detailslink|1971. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Itālija}} |'''{{bk-big|Yugoslavia}}''' |'''74—60''' |{{bk-big|Italy}} |{{bk-big|URS}} |'''56—55''' |{{bk-big|Spain|1945}} |- style="background:#D0E6FF;" |1973<br />{{detailslink|1973. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Itālija}} |'''{{bk-big|URS}}''' |'''68—57''' |{{bk-big|Spain|1945}} |{{bk-big|YUG}} |'''77—74''' |{{bk-big|ITA}} |- |1975<br />{{detailslink|1975. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Grieķija}} |'''{{bk-big|URS}}''' |'''64—61''' |{{bk-big|GRE}} |{{bk-big|YUG}} |'''74—72''' |{{bk-big|ITA}} |- style="background:#D0E6FF;" |1977<br />{{detailslink|1977. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Francija}} |'''{{bk-big|TUR}}''' |'''68—66''' |{{bk-big|YUG}} |{{bk-big|URS}} |'''95—70''' |{{bk-big|ITA}} |- |1979<br />{{detailslink|1979. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Sīrija|1972}} |'''{{bk-big|YUG}}''' |'''103—100''' |{{bk-big|ITA}} |{{bk-big|ESP|1977}} |'''122—82''' |{{bk-big|FRG}} |- style="background:#D0E6FF;" |1981<br />{{detailslink|1981. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Grieķija}} |'''{{bk-big|URS}}''' |'''72—57''' |{{bk-big|ITA}} |{{bk-big|FRG}} |'''78—64''' |{{bk-big|FIN}} |- |1983<br />{{detailslink|1983. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Rietumvācija}} |'''{{bk-big|YUG}}''' |'''89—86''' |{{bk-big|ESP}} |{{bk-big|FRG}} |'''72—69''' |{{bk-big|GRE}} |- style="background:#D0E6FF;" |1985<br />{{detailslink|1985. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Bulgārija|1971}} |'''{{bk-big|YUG}}''' |'''99—81''' |{{bk-big|ESP}} |{{bk-big|ITA}} |'''85—81''' |{{bk-big|FRG}} |- |1987<br />{{detailslink|1987. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Ungārija|1957}} |'''{{bk-big|YUG}}''' |'''83—77''' |{{bk-big|ITA}} |{{bk-big|URS}} |'''84—76''' |{{bk-big|ESP}} |- style="background:#D0E6FF;" |1989<br />{{detailslink|1989. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Spānija}} |'''{{bk-big|GRE}}''' |'''81—79''' |{{bk-big|YUG}} |{{bk-big|ITA}} |'''63—59''' |{{bk-big|TUR}} |- |1991<br />{{detailslink|1991. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Grieķija}} |'''{{bk-big|ITA}}''' |'''106—91''' |{{bk-big|GRE}} |{{bk-big|ESP}} |'''87—67''' |{{bk-big|TUR}} |- style="background:#D0E6FF;" |1993<br />{{detailslink|1993. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Turcija}} |'''{{bk-big|GRE}}''' |'''76—58''' |{{bk-big|ESP}} |{{bk-big|RUS}} |'''72—62''' |{{bk-big|TUR}} |- |1995<br />{{detailslink|1995. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Portugāle}} |'''{{bk-big|CRO}}''' |'''75—62''' |{{bk-big|ESP}} |{{bk-big|GRE}} |'''73—72''' |{{bk-big|MKD}} |- style="background:#D0E6FF;" |1997<br />{{detailslink|1997. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Beļģija}} |'''{{bk-big|FR Yugoslavia}}''' |'''100—87''' |{{bk-big|RUS}} |{{bk-big|ISR}} |'''65—55''' |{{bk-big|FRA}} |- |1999<br />{{detailslink|1999. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Slovēnija}} |'''{{bk-big|FR Yugoslavia}}''' |'''59—48''' |{{bk-big|GRE}} |{{bk-big|TUR}} |'''81—63''' |{{bk-big|FRA}} |- style="background:#D0E6FF;" |2001<br />{{detailslink|2001. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Latvija}} |'''{{bk-big|FR Yugoslavia}}''' |'''55—43''' |{{bk-big|RUS}} |{{bk-big|ESP}} |'''75—74''' |{{bk-big|LTU}} |- |2003<br />{{detailslink|2003. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Spānija}} |'''{{bk-big|SCG}}''' |'''83—68''' |{{bk-big|TUR}} |{{bk-big|RUS}} |'''92—70''' |{{bk-big|ESP}} |- style="background:#D0E6FF;" |2004<br />{{detailslink|2004. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Grieķija}} |'''{{bk-big|FRA}}''' |'''65—60''' |{{bk-big|RUS}} |{{bk-big|TUR}} |'''75—69''' |{{bk-big|LTU}} |- |2005<br />{{detailslink|2005. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Spānija}} |'''{{bk-big|TUR}}''' |'''61—55''' |{{bk-big|FRA}} |{{bk-big|ESP}} |'''70—63''' |{{bk-big|LTU}} |- style="background:#D0E6FF;" |2006<br />{{detailslink|2006. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Spānija}} |'''{{bk-big|ESP}}''' |'''110—106''' |{{bk-big|RUS}} |{{bk-big|SCG}} |'''85—69''' |{{bk-big|CRO}} |- |2007<br />{{detailslink|2007. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Grieķija}} |'''{{bk-big|SRB}}''' |'''56—55''' |{{bk-big|ESP}} |{{bk-big|LTU}} |'''65—55''' |{{bk-big|TUR}} |- style="background:#D0E6FF;" |2008<br />{{detailslink|2008. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Itālija}} |'''{{bk-big|LTU}}''' |'''75—33''' |{{bk-big|CZE}} |{{bk-big|TUR}} |'''77—65''' |{{bk-big|FRA}} |- |2009<br />{{detailslink|2009. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Lietuva}} |'''{{bk-big|ESP}}''' |'''70—64''' |{{bk-big|LTU}} |{{bk-big|SRB}} |'''75—69''' |{{bk-big|POL}} |- style="background:#D0E6FF;" |2010<br />{{detailslink|2010. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Melnkalne}} |'''{{bk-big|CRO}}''' |'''80—52''' |{{bk-big|LIT}} |{{bk-big|TUR}} |'''75—64''' |{{bk-big|ESP}} |- |2011<br />{{detailslink|2011. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Čehija}} |'''{{bk-big|CRO}}''' |'''67—57''' |{{bk-big|CZE}} |{{bk-big|ESP}} |'''61—53''' |{{bk-big|FRA}} |- style="background:#D0E6FF;" |2012<br />{{detailslink|2012. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Lietuva}}<br />{{flag|Latvija}} |'''{{bk-big|TUR}}''' |'''66—61''' |{{bk-big|FRA}} |{{bk-big|SER}} |'''83—69''' |{{bk-big|ITA}} |- |2013<br />{{detailslink|2013. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Ukraine}} |'''{{bk-big|ESP}}''' |'''65—63''' |{{bk-big|SER}} |{{bk-big|GRE}} |'''78—50''' |{{bk-big|ITA}} |- style="background:#D0E6FF;" |2014<br />{{detailslink|2014. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Latvia}} |{{bk-big|FRA}} |'''78-53''' |{{bk-big|LAT}} ||'''{{bk-big|ESP}}''' |'''77-73''' |{{bk-big|TUR}} |- |2015<br />{{detailslink|2015. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Lithuania}} |'''{{bk-big|BIH}}''' |'''85—83''' |{{bk-big|LTU}} |{{bk-big|TUR}} |'''83—72''' ||{{bk-big|ESP}} |} == Kopvērtējums == {| {{RankedMedalTable}} |- |'''1'''||align="left"|{{bk|SRB}} |10||3||5||'''18''' |- |'''2'''||align="left"|{{bk|ESP}} |3||6||6||'''15''' |- |'''3'''||align="left"|{{bk|RUS}} |3||4||5||'''12''' |- |'''4'''||align="left"|{{bk|TUR}} |3||1||4||'''8''' |- |'''5'''||align="left"|{{bk|CRO}} |3||0||0||'''3''' |- |'''6'''||align="left"|{{bk|GRE}} |2||3||2||'''7''' |- |'''7'''||align="left"|{{bk|FRA}} |2||2||0||'''4''' |- |'''8'''||align="left"|{{bk|ITA}} |1||4||2||'''7''' |- |'''9'''||align="left"|{{bk|LTU}} |1||2||1||'''4''' |- |'''10'''||align="left"|{{bk|CZE}} |0||2||1||'''3''' |- |'''11'''||align="left"|{{bk|LAT}} |0||1||0||'''1''' |- |'''12'''||align="left"|{{bk|FRG}} |0||0||2||'''2''' |- |'''13'''||align="left"|{{bk|ISR}} |0||0||1||'''1''' |} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110710235757/http://www.fibaeurope-u16men.com/en/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Basketbols Eiropā}} [[Kategorija:Eiropas čempionāts basketbolā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāti]] t3j2jyaq978uw61iz5qabh52atnflr4 0 103566 3669667 3656765 2022-08-12T22:58:42Z 46.109.54.96 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Sportista infokaste | vārds = Martins Dukurs | piktogramma_1 = Skeleton pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Skeletons | attēls = 2020-02-28 Medal Ceremony Men's Skeleton (Bobsleigh & Skeleton World Championships Altenberg 2020) by Sandro Halank–050.jpg | att_izm = | paraksts = Martins Dukurs 2020. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1984|3|31}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = {{mērv|cm=179}} | svars = {{mērv|kg=75}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Siguldas 1. vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Universitāte]] <!------ Profesionālā informācija ------>| pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Skeletons]] | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2022 | treneris = [[Dainis Dukurs]] | bij_treneri = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = 2000 | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = 61 | pk_pjedestāli = 90 | pk_tituli = 11 ([[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2010]], [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2011]], [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2012]], [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2013]], [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2014]], [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2015]], [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2016]], [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2017]], [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2020]], [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2021]], [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2022]]) | dist_tituli = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 4 ({{OSS|Z=2006}}, {{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}, {{OSS|Z=2018}} {{OSS|Z=2022}}) | os_medaļas = 2 sudrabi | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = FIBT pasaules čempionāts | pč_dalība = 12 | pč_medaļas = 6 zelti, 1 sudrabs | pč_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2010) * 6× [[Latvijas gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] ([[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]], [[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]], [[Latvijas Gada balva sportā 2014|2014]], [[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]], [[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]]) | slavz = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2022|1|15||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition|ZOS}} {{MedalSilver2|{{oss|Z=2010|teksts=Vankūvera 2010}}}} {{MedalSilver2|{{oss|Z=2014|teksts=Soči 2014}}}} {{MedalCompetition|[[FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|Kēnigszē 2011]]}} {{MedalGold2|[[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|Leikpleisida 2012]]}} {{MedalGold2|[[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|Vinterberga 2015]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|Īglsa 2016]]}} {{MedalGold2|[[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|Kēnigszē 2017]]}} {{MedalGold2|[[2019. gada FIBT pasaules čempionāts|Vistlera 2019]]}} {{MedalSilver2|[[2013. gada FIBT pasaules čempionāts|Sanktmorica 2013]]}} {{MedalCompetition|Eiropas čempionāts}} {{MedalGold2|Īglsa 2010}} {{MedalGold2|Vinterberga 2011}} {{MedalGold2|Altenberga 2012}} {{MedalGold2|Īglsa 2013}} {{MedalGold2|Kēnigszē 2014}} {{MedalGold2|Laplaņa 2015}} {{MedalGold2|Sanktmorica 2016}} {{MedalGold2|Vinterberga 2017}} {{MedalGold2|Īglsa 2018}} {{MedalGold2|Īglsa 2019}} {{MedalGold2|Sigulda 2020}} {{MedalGold2|Sanktmorica 2022}} {{MedalSilver2|Vinterberga 2021}} }} '''Martins Dukurs''' (dzimis {{dat|1984|3|31}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[skeletons|skeletonists]]. Divu [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] [[sudraba medaļa|sudraba medaļu]] ieguvējs ({{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}) vienpadsmitkārtējs [[Pasaules kauss skeletonā|pasaules kausa]] izcīņas sezonas kopvērtējuma uzvarētājs, kā arī seškārtējs [[FIBT pasaules čempionāts|pasaules]] ([[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|2011]], [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012]], [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|2015]], [[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|2016]], [[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|2017]], [[2019. gada FIBT pasaules čempionāts|2019]]) un divpadsmitkārtējs<ref>{{tīmekļa atsauce | title = Martins 12. reizi karjerā kļūst par Eiropas čempionu, triumfējot arī kopvērtējumā | url = https://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14012022-martins_eiropas_cempionata_pec_pirma_brau | website =[[sportacentrs.com]]}}</ref> Eiropas čempions. Par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs M. Dukuram ir piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis]]. Ar skeletonu nodarbojas kopš 1998. gada, [[Latvijas Olimpiskā vienība|Latvijas Olimpiskās vienības]] sastāvā — no 2004. gada. Startējis piecās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] ({{OSS|Z=2006}}, {{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}, {{OSS|Z=2018}}, {{OSS|Z=2022}}), 2006. gadā [[Turīna|Turīnā]] izcīnīja 7. vietu, 2010. gadā [[Vankūvera|Vankūverā]] un 2014. gadā [[Soči|Sočos]] — sudraba medaļu. Viņš ir viens no panākumiem bagātākajiem [[Latvija Olimpiskajās spēlēs|Latvijas sportistiem]] ziemas olimpiskajās spēlēs. 2009.—2010. gada Pasaules kausa izcīņā pirmo reizi kļuva par uzvarētāju kopvērtējumā. Martins Dukurs kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas sportistu, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem. Šo panākumu viņš atkārtoja 2010.—2011. gada sezonā, kad pirmo reizi kļuva arī par Pasaules čempionu, un nākamajās sešās sezonās. Vienpadsmit uzvaras skeletona Pasaules kausa kopvērtējumā ir sacensību rekords. Viņa brālis [[Tomass Dukurs]] arī ir skeletonists, bet abu treneris ir viņu tēvs [[Dainis Dukurs]]. Absolvējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]]. Dzīvo [[Sigulda|Siguldā]]. == Karjera == === Karjeras sākums === M. Dukurs ar skeletonu nodarbojas kopš 1998. gada.<ref name="Sudraba braucējs" /> 2000. gada 1. decembrī [[Vinterberga|Vinterbergā]] debitēja Pasaules kausa izcīņas posmā ar izcīnītu 34. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/rezultati|title=Latvijas bobsleja un skeletona federācija &#124; Bobslejs.lv|website=www.bobslejs.lv|access-date={{dat|2015|02|04||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150123163738/http://www.bobslejs.lv/skeletons/rezultati|archivedate={{dat|2015|01|23||bez}}}}</ref> 2001.—2002. gada sezonā M. Dukurs startēja Eiropas kausā. 2003. gada Pasaules čempionātā junioriem viņš izcīnīja 11. vietu un 2004. gada čempionātā — 26. vietu. 2004. gadā iekļuva [[LOV|Latvijas Olimpiskās vienības]] sastāvā. Pasaules kausā M. Dukurs turpināja piedalīties {{dat|2004|11|26||bez}} Vinterbergā ar izcīnītu 37. vietu. Vēl 2004.—2005. gada sezonā viņš piedalījās piecos posmos. [[Leikplesida]]s trasē tika sasniegta 13. vieta, kas tajā sezonā bija labākais M. Dukura uzstādītais rezultāts. Kopvērtējumā viņš ar izcīnītiem 139 punktiem ierindojās 19. vietā. === 2005.—2009. gads === 2005.—2006. gada sezonā labāko vietu M. Dukurs izcīnīja Leikpleisidā (10. vieta). Vēl Martins izcīnīja 14., 16., divas 20. un 26. vietu atsevišķos kausa izcīņas posmos. 2006. gada Eiropas čempionātā viņš finišēja 8. vietā. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Turīnā M. Dukurs izcīnīja augsto 7. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.todor66.com/olim/2006w/Skeleton_Men.html|title= 2006. gada ziemas olimpisko spēļu rezultāti skeletonā vīriešiem|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archiveurl= https://web.archive.org/web/20110722181244/http://www.todor66.com/olim/2006w/Skeleton_Men.html|archivedate= {{dat|2011|07|22||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tas bija viens no 2006. gada Turīnas Olimpisko spēļu labākajiem Latvijas pārstāvju sasniegumiem. 2006.—2007. gada sezonas piektajā posmā Īglsā otro reizi karjerā iekļuva Pasaules kausa posma pirmajā desmitniekā (pirmā reize — 2006. gada olimpiskajās spēlēs). Viņš izcīnīja 9. vietu. Nākamajā posmā Sanktmoricā tika izcīnīta 6. vieta, savukārt 2007. gada 16. februārī Pasaules kausa posmā Vinterbergā M. Dukurs pirmoreiz karjerā kādā no Pasaules kausa posmiem kāpa uz goda pjedestāla.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39071-martins-dukurs-karjeras-pirmais-pjedestals|title= Martins Dukurs: karjeras pirmais pjedestāls!|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= Andris Rupais|date= {{dat|2007|2|16||bez}}|publisher= TvNet}}</ref> [[2007. gada FIBT pasaules čempionāts|2007. gada Pasaules čempionātā]] [[Sanktmorica|Sanktmoricā]] viņš izcīnīja 6. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39060-martins_dukurs_pasaules_cempionata_izcina_sesto_vietu|title= Martins Dukurs pasaules čempionātā izcīna sesto vietu|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2007|1|27||bez}}|publisher= TvNet}}</ref> Pasaules kausa pēdējā posmā, kas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, M. Dukurs izcīnīja 5. vietu posma kopvērtējumā, savukārt Eiropas čempionātā tika ieņemta 4. vieta. Sezonas kopvērtējumā M. Dukurs ierindojās 12. vietā ar 88 izcīnītiem punktiem. 2007.—2008. gada sezonā M. Dukurs vienīgi divos sezonas posmos (Pārksitijā un Kēnigszē) neiekļuva pirmajā desmitniekā. Sezonas priekšpēdējā posmā 8. februārī Vinterbergā viņš izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos. [[2008. gada FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionātā]] [[Altenberga|Altenbergā]] tika ieņemta 5. vieta. Pasaules kausa kopvērtējumā M. Dukurs pirmoreiz karjerā iekļuva pirmajā desmitniekā, ar 1369 punktiem ierindojoties 5. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2007%20/%202008|title= World Cup 2007 / 2008|accessdate= {{dat|2011|12|23||bez}}|author= |date= |publisher= FIBT}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> 2008.—2009. gada Pasaules kausa sezonā sportists ne reizi neuzvarēja, taču trīs reizes kāpa uz goda pjedestāla. Altenbergas posmā tika izcīnīta otrā vieta, savukārt Vinterbergā un Īglsā — trešā vieta. [[2009. gada FIBT pasaules čempionāts|2009. gada Pasaules čempionātā]] Leikpleisidā M. Dukurs ierindojās 11. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39054-pc_skeletona_uzvar_steli_martins_dukurs_11vieta|title= PČ skeletonā uzvar Štēli; Martins Dukurs 11.vietā|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2009|3|1||bez}}|publisher= TvNet}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/life/articles/150604|title= Martins Dukurs pasaules čempionātā vienpadsmitais|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2009|3|1||bez}}|publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]]}}{{Novecojusi saite}}</ref> savukārt Eiropas čempionātā — 13. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=LETA |url=http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39078-martins_dukurs_eiropas_cempionata_skeletona_ienem_13vietu |title=Martins Dukurs Eiropas čempionātā skeletonā ieņem 13.vietu |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref> Pasaules kausa kopvērtējumā ar 1282 punktiem M. Dukurs ierindojās 6. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2008%20/%202009|title= World Cup 2008 / 2009|accessdate= {{dat|2011|12|23||bez}}|author= |date= |publisher= FIBT}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> === 2009.—2010. gada sezona === [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010. gada Pasaules kausa sezonu]] M. Dukurs iesāka veiksmīgi, izcīnot savu otro uzvaru Pasaules kausa posmos [[Pārksitija|Pārksitijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://skatiens.lv/forums/zinas/13112009-martins_dukurs_uzvar_pasaules_kausa_pirma|title= Martins Dukurs uzvar Pasaules kausa pirmajā posmā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Kristīne Šube|date= {{dat|2009|11|13|N|bez}}|publisher= skatiens.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39056-martins_dukurs_triumfe_pirmaja_pk_posma_parksitija|title= Martins Dukurs triumfē pirmajā PK posmā Pārksitijā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Nākamajā posmā [[Leikpleisida|Leikpleisidā]] viņš ierindojās 3. vietā. 2009. gada decembrī notikušajos posmos Eiropā M. Dukurs startēja ar atšķirīgām sekmēm — [[Čezāna|Čezānā]] tika izcīnīta 2. vieta, [[Vinterberga|Vinterbergā]] otro reizi karjerā guva uzvaru, savukārt [[Altenberga|Altenbergā]] latvietis vienīgo reizi karjerā neiekļuva pirmajā trijniekā. Atlikušajos trīs Pasaules kausa posmos 2010. gadā M. Dukurs izcīnīja divas uzvaras ([[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]] un [[Īglsa]]) un ieņēma trešo vietu [[Sanktmorica|Sanktmoricā]]. Sanktmoricas posma rezultāti tika noteikti pēc viena brauciena aizvadīšanas, jo otrais tika atcelts. Savukārt Īglsas posms bija arī kā Eiropas čempionāts, kurā M. Dukurs arī svinēja uzvaru. Pasaules kausa kopvērtējumā M. Dukurs ar 1694 punktiem izcīnīja uzvaru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/23012010-m_dukurs_eiropas_cempions_un_pasaules_kau|title= M.Dukurs - Eiropas čempions un Pasaules kausa ieguvējs|accessdate= {{dat|2010|02|13}}|author= Kristaps Zālītis|date= {{dat|2010|01|23}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> tādējādi viņš ir pirmais neatkarīgās Latvijas sportists, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=35862429 |title=Gada izcilnieki Latvijas sportā |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref> === 2010. gada olimpiskās spēles === [[Attēls:Martins Dukurs 2010 Vancouver.jpg|thumb|170px|left|Martins Dukurs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] {{Quote box2 |quote = Sports nav tikai lieli muskuļi vai spēcīgs, ātrs ieskrējiens. olimpiskajās spēlēs man savs potenciāls jāparāda četrās minūtēs. Tas ir grūtākais: četru gadu darbs četrās minūtēs, četros nobraucienos. [..] Tā ir galva, kas sportā pelna naudu, esmu pārliecināts.<ref name="Burve-Rozīte" /> |source = Martins Dukurs par startu 2010. gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs |quoted = true |bgcolor = #F1F3B4 |salign = right |align = right |width = 21.5% |border = 1px |fontsize = 90% }} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada olimpiskajās spēlēs]] M. Dukurs bija [[Latvijas karognesēju olimpiskajās spēlēs uzskaitījums|Latvijas karognesējs]] atklāšanas ceremonijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/11022010-latvijas_karognesejs_vankuvera_m_dukurs|title= Latvijas karognesējs Vankūverā - M. Dukurs|accessdate= {{dat|2010|02|11}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2010|02|11}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/194000|title= Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā nesīs Martins Dukurs|accessdate= {{dat|2010|02|11}}|author= |date= {{dat|2010|02|11}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100215034708/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/194000|archivedate= {{dat|2010|02|15||bez}}}}</ref> Pirms sacensību sākuma laikraksta ''Calgary Herald'' skatījumā viņš bija viens no desmit 2010. gada olimpisko spēļu favorītiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/10022010-dukurs_starp_desmit_olimpiades_favoritiem|title= Dukurs starp desmit olimpiādes favorītiem|accessdate= {{dat|2010|02|12}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2010|02|10}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> [[Skeletons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši|Pirmajā braucienā]] M. Dukurs startēja pirmais (pirmajā braucienā sportisti startē Pasaules kausa kopvērtējuma kārtībā). Pirmajā braucienā viņš uzstādīja jaunu trases rekordu un tuvāko konkurentu [[Kanāda]]s sportistu [[Džons Montgomerijs|Džonu Montgomeriju]] apsteidza par 0,28 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_1_vieta_tomass_astotais|title= Martins - līderis, Tomass - astotais|accessdate= {{dat|2010|02|19}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|19}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Otrajā braucienā M. Dukurs startēja kā 20., uzrādīja otro rezultātu un pārsvars par otrā vietā esošo Dž. Montgomeriju nedaudz samazinājās līdz 0,26 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_dukurs_labakais_pirmaja_diena|title= Martins Dukurs labākais pirmajā dienā|accessdate= {{dat|2010|02|19}}|author= Kristaps Zālītis|date= {{dat|2010|02|19}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pārējie divi braucieni norisinājās nākamajā sacensību dienā. 3. braucienā M. Dukurs startēja pirmais un atkal nedaudz zaudēja Dž. Montgomerijam, kurš vēl joprojām bija otrajā vietā, bet pārsvars saruka līdz 0,18 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martins_joprojam_lideris_tomass_jau_cetur|title= Martins joprojām līderis, Tomass - jau ceturtais|accessdate= {{dat|2010|02|20}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|20}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Ceturtajā, pēdējā, sacensību braucienā M. Dukurs startēja kā pēdējais un, parādot otro labāko laiku, viņš zaudēja pirmo pozīciju, līdz ar to ieguva olimpisko spēļu sudraba medaļu, zaudējot vienīgi Dž. Montgomerijam 0,07 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martinam_sudrabs_tomass_pirmais_liekais|title= Martinam sudrabs, Tomass - ceturtais|accessdate= {{dat|2010|02|20}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|20}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/olimpiade_2010/news/ari-martins-dukurs-klust-par-vankuveras-olimpisko-vicecempionu.d?id=30058475|title= Arī Martins Dukurs kļūst par Vankūveras olimpisko vicečempionu|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|20|N|bez}}|publisher= [[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110209125204/http://sports.delfi.lv/news/olimpiade_2010/news/ari-martins-dukurs-klust-par-vankuveras-olimpisko-vicecempionu.d?id=30058475|archivedate= {{dat|2011|02|09||bez}}}}</ref> Šī bija trešā medaļa neatkarīgajai Latvijai ziemas olimpiskajās spēlēs, otrā šajās spēlēs un pirmā medaļa Latvijai skeletonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/304899-martins_dukurs_izcina_latvijai_otro_sudraba_medalu_vankuvera|title= Martins Dukurs izcīna Latvijai otro sudraba medaļu Vankūverā|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|20|N|bez}}|publisher= [[TvNet]]}}</ref> Par izcīnīto sudraba medaļu M. Dukurs {{dat|2010|3|18||bez}} saņēma 50 000 [[lats|latu]] prēmiju no [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]], bet viņa tēvs un treneris Dainis Dukurs — 23 500 latus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/18032010-dukuram_premija_50_tuktsosi_latu_siciem_p|title= Dukuram prēmijā 50 tūkstoši latu, Šiciem pa 37,5 tūkstošiem|accessdate= {{dat|2010|03|19}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2010|03|18}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> 2010. gada aprīlī viņam tika piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/lat/sports/olimpiskasvestis/olimpiskajiem-medalniekiem-un-starkovam-pieskirts-triju-zvaigznu-ordenis-znarokam-ne|title= Olimpiešiem un Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, Znarokam - nē|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= |publisher= ''Diena''}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/326925-siciem_dukuram_starkovam_pieskirts_triju_zvaigznu_ordenis|title= Šiciem, Dukuram, Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2010|4|14||bez}}|publisher= TvNet}}</ref><ref> {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/14042010-starkovam_triju_zvaigznu_ordenis|title= Starkovam un olimpiskajiem medaļniekiem - Triju Zvaigžņu ordeņi|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|4|14|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> 2010. gada pavasarī M. Dukurs iesaistījās vairākās sabiedriskās aktivitātēs, tai skaitā pasniedza sporta stundas skolās akcijas "Slaveni sportisti skolās" ietvaros<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mango.lv/zinas/apraksti/pasakumi/martins-dukurs-labprat-telo-skolotaju.m?id=30489233|title= Martins Dukurs labprāt tēlo skolotāju|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|3|10|N|bez}}|publisher= Mango.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100513173006/http://www.mango.lv/zinas/apraksti/pasakumi/martins-dukurs-labprat-telo-skolotaju.m?id=30489233|archivedate= {{dat|2010|05|13||bez}}}} {{en ikona}}</ref> un iestādīja [[apse|sudrabapsi]] Olimpiešu alejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kasjauns.lv/lv/news/olimpiskie-medalnieki-brali-sici-un-martins-dukurs-stadis-kokus-olimpiesu-aleja&news_id=20921|title= Olimpiskie medaļnieki brāļi Šici un Martins Dukurs stādīs kokus Olimpiešu alejā|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|5|7|N|bez}}|publisher= Kas Jauns?|archiveurl= https://web.archive.org/web/20160304194033/http://www.kasjauns.lv/lv/news/olimpiskie-medalnieki-brali-sici-un-martins-dukurs-stadis-kokus-olimpiesu-aleja%26news_id%3D20921|archivedate= {{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> === 2010.—2011. gada sezona === [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011. gada Pasaules kausa]] sezonas pirmais posms norisinājās [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistleras trasē]], [[Kanāda|Kanādā]], {{dat|2010|11|26||bez}}, kurā izcīnīja sudraba medaļu [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Posmā uzvaru svinēja kanādietis [[Džons Montgomerijs]], taču M. Dukurs palika 5. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26231&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Whistler 26 November 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093510/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26231&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/27112010-uzvar_montgomerijs_martins_dukurs_paliek_|title= Uzvar Montgomerijs, Martins Dukurs kļūdās un paliek piektais|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Gatis Liepiņš|date= {{dat|2010|11|27|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Otrais posms notika Kalgari trasē, Kanādā, {{dat||2|2||bez}}. Šajā posmā viņš guva savu pirmo uzvaru sezonā un sesto uzvaru Pasaules kausa posmos karjerā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/jaunumi/03122010-martins_dukurs_uzvar_pk_posma_kalgari|title= Martins Dukurs uzvar PK posmā Kalgari|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|12|3|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26249&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Calgary 2 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093533/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26249&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pēc uzvaras Kalgari posmā viņš kopvērtējumā ierindojās 3. vietā. Pasaules kausa izcīņas trešajā posmā Pārksitijā, ASV, kas norisinājās nedēļu pēc posma Kalgari, viņš ierindojās trešajā vietā, uzvaru posmā svinēja 2010. gada olimpisko spēļu bronzas laureāts krievs [[Aleksandrs Tretjakovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/09122010-m_dukurs_tresais_parksitija_satriecosa_uz|title= M. Dukurs trešais Pārksitijā, satriecoša uzvara Tretjakovam|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|12|9|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=25368&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Park City 9 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093558/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=25368&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/357385-martinam_dukuram_3vieta_pasaules_kausa_posma|title= Martinam Dukuram 3.vieta pasaules kausa posmā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Pasaules kausa izcīņas ceturtajā posmā Leikpleisidā, ASV, viņš vienīgo reizi sezonā ierindojās otrajā vietā, līdz šai izcīnītajai vietai tas bija M. Dukura otrs labākais sasniegums sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/17122010-m_dukurs_pec_1_brauciena_lideris_t_dukurs|title= M. Dukurs otrais Leikplesidā un kļūst par līderi kopvērtējumā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|12|17|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&L=0&event=25405&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Lake Placid 17 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093815/http://www.fibt.com/index.php?id=63&L=0&event=25405&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/358562-m_dukurs_izcina_otro_vietu_pk_posma_leikpleisida|title= M. Dukurs izcīna otro vietu PK posmā Leikpleisidā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Pēc izcīnītās otrās vietas viņš kļuva par Pasaules kausa kopvērtējuma līderi. {{dat|2010|12|2||bez}} M. Dukurs tika nominēts [[Latvijas Gada balva sportā 2010|Latvijas Gada balvai sportā]] nominācijā "Labākais Latvijas sportists".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/356405-zinami_latvijas_gada_balvas_sporta_2010_nominanti|title= Zināmi "Latvijas Gada balvas sportā 2010" nominanti|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> {{dat|2010|12|23||bez}} M. Dukurs tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010. gada]] labāko, populārāko Latvijas sportistu un kopā ar brāli Tomasu saņēma [[LTV7]] speciālbalvu par atsaucīgumu un atvērtību televīzijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/citi/23122010-latvijas_gada_sportisti_m_dukurs_un_radev|title= Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|12|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://olimpiade.lv/lat/lok/zinas/pazinoti-latvijas-gada-balva-sporta-2010-ieguveji/|title= Paziņoti Latvijas Gada balva sportā 2010 ieguvēji|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Ilze Āķe-Vīksne|date= {{dat|2010|12|24|N|bez}}|publisher= [[LOK|olimpiade.lv]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20121010033916/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/pazinoti-latvijas-gada-balva-sporta-2010-ieguveji/|archivedate= {{dat|2012|10|10||bez}}}}</ref> 2011. gada pirmajā posmā Īglsā, kur 2009.—2010. gada sezonā notika Eiropas čempionāts (uzvaru svinēja M. Dukurs), latviešu skeletonists svinēja uzvaru, otrās vietas ieguvēju [[Sergejs Čudinovs (skeletonists)|Sergeju Čudinovu]] (Krievija) apsteidzot par 0,8 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/15012011-m_dukurs_pec_pirma_brauciena_iglsa_parlie|title= M. Dukuram pārliecinoša uzvara Īglsā, Tomass astotais|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Gundars Zaburdajevs|date= {{dat|2011|1|15|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> {{dat||1|23||bez}} Vinterbergā M. Dukurs kļuva par divkārtējo Eiropas čempionu, kas bija Pasaules kausa posms un Eiropas čempionāts vienlaikus, abos braucienos finišējot pirmajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/23012011-m_dukurs_lideris_pec_pirma_brauciena_toma|title= M. Dukurs izcīna Eiropas čempionāta zeltu|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2011|1|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> {{dat||1|28||bez}} ar uzvaru PK septītajā posmā M. Dukurs nodrošināja sev otro Pasaules kausu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/28012011-brali_dukuri_trijnieka_pec_pirma_braucien|title= Dukurs uzvar arī Sanktmoricā un izcīna Pasaules kausu|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|1|28|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{FIBT saite | url1= http://www.fibt.com/index.php?id=88&tx_ttnews|bracket1= tt_news|url2= =2216&tx_ttnews|bracket2= backPid|url3= =2&cHash=3feda2a8a945372322a006253ba17f4e |title= Martins Dukurs (LAT) Overall Champion – first Podium for Ben Sandford (NZL)}}</ref> Šajā posmā pirmoreiz karjerā goda pjedestālu sasniedza [[Jaunzēlande]]s sportists Bens Sendfords, kas bija arī Jaunzēlandes sportistu augstākais panākums Pasaules kausā. Pasaules kausa pēdējā posmā Čezānā M. Dukurs finišēja pirmajā vietā un viņa brālis Tomass Dukurs bija otrais.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/04022011-brali_dukuri_liderpozicijas_pec_pirma_bra|title= Dukuriem dubultuzvara Čezānā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Šī bija pirmā abu latviešu dubultuzvara Pasaules kausa posmos. Pasaules kausa kopvērtējumā viņš ieguva 1719 punktus, otrās vietas ieguvēju vācieti Sandro Štīliki apsteidzot par 253 punktiem. Martina brālis Tomass ar izcīnītiem 1242 punktiem kopvērtējumā ierindojās 8. vietā. 2011. gada 24. un 25. februārī notika [[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]] [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]] Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/23022011-d_dukurs_kenigze_nedrikstes_kludities|title= D. Dukurs: "Kēnigzē nedrīkstēs kļūdīties"|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/24022011-vai_dukurs_izcinis_ari_pasaules_cempiona_|title= Dukuri dodas cīņā par pasaules čempiona titulu|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pēc pirmajā dienā veiktajiem diviem braucieniem M. Dukurs ir līderis, otrajā braucienā viņš uzstādīja jaunu trases rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/24022011-m_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_kenigze|title= M. Dukurs pārliecinošs līderis pēc 1. dienas pasaules čempionātā|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Arī otrajā dienā notikušajos braucienos M. Dukurs bija līderis, tā svinot uzvaru Pasaules čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/25022011-m_dukurs_domine_3_brauciena_lidz_titulam_|title= Martins Dukurs – pasaules čempions!|accessdate= {{dat|2011|2|25|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|25|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Tā bija pirmā medaļa Pasaules čempionātos skeletonā gan M. Dukuram, gan kādam Latvijas sportistam. Tāpat M. Dukurs kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas pasaules čempions olimpiskajos ziemas sporta veidos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://zinas.nra.lv/latvija/42573-ar-gavilem-sagaida-martinu-dukuru.htm|title= Ar gavilēm sagaida Martinu Dukuru|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|3||bez}}|publisher= NRA}}{{Novecojusi saite}}</ref> === 2011.—2012. gada sezona === 2011.—2012. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta veiksmīgi. Sezonas pirmajā posmā [[Īglsa|Īglsā]], kas norisinājās 3. decembrī M. Dukurs izcīnīja uzvaru ar uzstādītu trases rekordu pirmajā braucienā (52,69 s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/03122011-brali_dukuri_sobrid_liderpozicijas_iglsa|title= Martins Dukurs triumfē Īglsā, Tomass trešais|accessdate= {{dat|2011|12|3||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|12|3||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> Uzvaru viņš guva arī sezonas otrajā posmā [[Laplaņa|Laplaņā]] 9. decembrī, arī šoreiz latvietis uzstādīja trases rekordu — pirmais brauciens tika veikts 1:00,51 min. Laplaņas posmā otro vietu izcīnīja viņa brālis Tomass, tā bija viena no nedaudzajām brāļu dubultuzvarām Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/09122011-dukuriem_dubultuzvara_pirmaja_brauciena|title= Dukuriem dubultuzvara Laplaņā|accessdate= {{dat|2011|12|9||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2011|12|9||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> Sezonas trešajā posmā [[Vinterberga|Vinterbergā]] tika veikts eksperiments, sacensības aizvadot jaunā formātā — sacensību pirmajā dienā bija paredzēts aizvadīt divus braucienus, kuros uzrādīto rezultātu summa būtu kā kvalifikācijas posms, sacensību otrajā dienā startētu kvalifikācijā pirmās desmit vietas ieņēmušie sportisti, posma rezultātos neņemot vērā pirmās dienas rezultātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15122011-vinterberga_testes_jaunu_skeletona_format|title= Dainis Dukurs neapmierināts ar jauno skeletona formātu|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2011|12|15||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Protestu dēļ gan sacensību formāts tika mainīts. Sacensības tika aizvadītas sliktos laikapstākļos, kuru dēļ tika atcelti kvalifikācijas otro braucienu rezultāti. Kvalifikācijas pirmajā braucienā M. Dukurs uzstādīja labāko rezultātu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/16122011-pec_1_brauciena_m_dukurs_vadiba_t_dukurs_|title= M.Dukurs uzvar kvalifikācijā, T.Dukurs - trešais|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2011|12|16||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> ko viņš arī atkārtoja otrās dienas braucienā, tādējādi kļūdams par sacensību uzvarētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17122011-dukurs_triumfe_ari_vinterbergas_sniegpute|title= Dukurs triumfē arī Vinterbergas sniegputenī, gadu noslēdz neuzvarēts|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|12|17||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> 2011. gadā M. Dukurs nepiedzīvoja nevienu zaudējumu, visos abu sezonu posmos gūstot uzvaras. [[Attēls:Martins Dukurs 2011.jpg|thumb|220px|Martins Dukurs, saņemot [[Latvijas Gada balva sportā 2011|Latvijas Gada balvu sportā]] 2011. gadā]] 2011. gada 22. decembrī otro gadu pēc kārtas [[Latvijas Gada balva sportā 2011|tika atzīts]] par gada labāko un populārāko Latvijas sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/22122011-latvijas_gada_sportisti_martins_dukurs_un |title=Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča |publisher=Sportacentrs.com |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/gada_balva2008/news/par-latvijas-gada-labakajiem-sportistiem-atziti-martins-dukurs-un-ineta-radevica.d?id=42004048|title=Par Latvijas gada labākajiem sportistiem atzīti Martins Dukurs un Ineta Radeviča|date=22. decembris, 2011|publisher=Delfi.lv|language=Latvian|accessdate=23. decembris, 2011}}</ref> 2012. gada pirmajā posmā Altenbergā, kas bija arī kā Eiropas čempionāts, M. Dukurs svinēja savu 14. uzvaru Pasaules kausa posmos, otro vietu ieņēma viņa brālis T. Dukurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06012012-brali_dukuri_vadiba_pec_pirma_brauciena_a|title=M.Dukurs kļūst par trīskārtēju Eiropas čempionu|last=Zaburdajevs|first=Gundars|date={{dat|2012|1|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|6||bez}}}}</ref> {{dat|2012|1|14||bez}} notikušajā Pasaules kausa posmā [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]] M. Dukurs pirmoreiz 2011.—2012. gada sezonā neierindojās pirmajā trijniekā, taču ieņēma 6. vietu pēc pieļautās kļūdas otrajā braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14012012-m_dukurs_pec_pirma_brauciena_kenigze_otra|title=M.Dukurs kļūdās un paliek sestais, Tomasam septīta vieta|last=Zaburdajevs|first=Gundars|date={{dat|2012|1|14||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> Savukārt nākamajā posmā Sanktmoricā M. Dukurs guva savu 15. uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/21012012-m_dukurs_parliecinosa_vadiba_pec_pirma_br|title=M.Dukurs triumfē Sanktmoricā, Tomass ceturtais|last=Gundars Zaburdajevs|date={{dat|2012|1|21||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|21||bez}}}}</ref> Uzvaru izcīnīja arī pirmspēdējā Pasaules kausa izcīņas posmā Vistlerā, kur 2010. gadā notika olimpisko spēļu sacensības. Divu braucienu kopsummā viņš sasniedza rezultātu 1:45,76 min.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/04022012-dukuram_pirma_vieta_vistlera|title=Dukuram pirmā vieta Vistlerā|date={{dat|2012|2|4||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|4||bez}}}}</ref> Tā bija viņa pirmā uzvara Vistleras trasē notikušajās sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-pirmo-reizi-uzvar-vistlera-un-praktiski-nodrosina-sev-pasaules-kausu.d?id=42104996|title=Martins Dukurs pirmo reizi uzvar Vistlerā un praktiski nodrošina sev Pasaules kausu|date={{dat|2012|2|4||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|4||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120206222315/http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-pirmo-reizi-uzvar-vistlera-un-praktiski-nodrosina-sev-pasaules-kausu.d?id=42104996|archivedate={{dat|2012|02|06||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā Kalgari, Kanādā, viņš guva 17. uzvaru karjerā, otrās vietas ieguvēju A. Tretjakovu no Krievijas pārspējot par 0,68 sekundēm. Kopvērtējumā ar 1751 punktu M. Dukurs kļuva par kopvērtējuma uzvarētāju, otrajā vietā esošo vācieti [[Franks Rommels|Franku Rommelu]] apsteidzot par nepilniem 150 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/10022012-martins_dukurs_klust_par_pasaules_kausa_i|title=Martins Dukurs kļūst par Pasaules kausa ieguvēju, Tomass - trešais|date={{dat|2012|2|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|10||bez}}}}</ref> M. Dukura brālis T. Dukurs sezonas kopvērtējumā ierindojās trešajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2011%20/%202012|title=World Cup 2011 / 2012 (Skeleton Men Rankings)|publisher=Fibt.com|accessdate={{dat|2012|2|10||bez}}|archiveurl=https://www.webcitation.org/6BCF6MKtr?url=http://www.fibt.com/index.php?id=197|archivedate={{dat|2012|10|05||bez}}}}</ref> Viņš kļuva par otro skeletonistu Pasaules kausa vēsturē, kas kopvērtējumā izcīna trīs uzvaras pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/bobslejs-skeletons/martins-dukurs-treso-gadu-pec-kartas-izcina-pasaules-kausu-13930704|title=Martins Dukurs trešo gadu pēc kārtas izcīna Pasaules kausu|last=BNS|date={{dat|2012|2|10||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012. gada Pasaules čempionāts]] notika Leikpleisidā, ASV. Pirms sacensībām M. Dukurs guva nelielu kājas savainojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/bobslejs-skeletons/dukurs-pirms-starta-pc-leikplesida-sasitis-kaju-13933402|title=Dukurs pirms starta PČ Leikplesidā sasitis kāju|date={{dat|2012|2|24||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Jau pirmajā braucienā viņš izvirzījās vadībā ar 0,2 sekunžu lielu pārsvaru pār otro vietu (Franks Rommels).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25022012-m_dukurs_vadiba_pec_1_brauciena_tomass_tr|title=Pirmo dienu M.Dukurs noslēdz pārliecinošā vadībā, Tomasam 4. vieta|date={{dat|2012|2|25||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Turpmākajos braucienos šis pārsvars pieauga. M. Dukurs uzvarēja ar 3:37,09 minūtēm, sudraba medaļnieku, vācieti F. Rommelu apsteidzot jau vairāk nekā par divām sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-klust-par-divkartejo-pasaules-cempionu.d?id=42161322|title=Martins Dukurs kļūst par divkārtējo pasaules čempionu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120228233139/http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-klust-par-divkartejo-pasaules-cempionu.d?id=42161322|archivedate={{dat|2012|02|28||bez}}}}</ref> M. Dukura brālis T. Dukurs Pasaules čempionātā izcīnīja 5. vietu. M. Dukurs kļuva par pirmo skeletonistu, kas divus gadus pēc kārtas uzvarējis Pasaules čempionātā un Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/26022012-m_dukuram_iespaidigs_parsvars_tomass_atsl|title=M.Dukurs kļūst par divkārtēju pasaules čempionu, Tomass piektais|date={{dat|2012|2|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Tāpat viņš kļuva tikai par otro skeletonistu, kas Pasaules čempionātā izcīnījis divas uzvaras pēc kārtas, kanādietis Raiens Devenports uzvarēja 1996. un 1997. gada Pasaules čempionātos. === 2012.—2013. gada sezona === 2012.—2013. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta veiksmīgi. Sezonas pirmajā posmā Leikpleisidā uzvarētājs tika noteikts triju braucienu kopsummā. M. Dukurs uzvarēja, savukārt otrajā vietā ierindojās viņa brālis T. Dukurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/09112012-brali_dukuri_sak_sezonu_ar_dubultuzvaru_l|title=Brāļi Dukuri sezonu sāk ar dubultuzvaru Leikplesidā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|12||bez}}}}</ref> Šī bija viņa pirmā uzvara šajā trasē. {{dat||11|17||bez}} M. Dukurs izcīnīja uzvaru arī Pārksitijas trasē, kas bija viņa 19. uzvara Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17112012-m_dukurs_pec_1_brauciena_lideris_parksiti|title=M. Dukurs uzvar arī Pārksitijā, Tomass ceturtais|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|18||bez}}}}</ref> Nākamajā posmā Vistlerā, kur 2010. gadā notika olimpiskās spēles, viņš ierindojās 2. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25112012-vistlera_uzvar_rommels_dukuri_uz_pjedesta|title=Vistlerā uzvar Rommels, Dukuri uz pjedestāla|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|27||bez}}}}</ref> Šis bija otrais posms 2012. gadā, kurā M. Dukurs neizcīnīja pirmo vietu (kalendārā gada otrajā posmā Kēnigszē arī uzvaru guva vācietis [[Franks Rommels]]). {{dat||12|17||bez}} viņš svinēja savu 20. uzvaru Pasaules kausa posmos karjerā, kad triumfēja Vinterbergas trasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/07122012-m_dukurs_lideris_pec_pirma_brauciena_sesi|title=M.Dukuram trešā uzvara, Tomasam piektā vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|12|15||bez}}}}</ref> Decembrī viņš tika izvirzīts kā pretendents uz [[Latvijas Gada balva sportā 2012|Latvijas Gada balvu sportā]] kā labākais sportists un kā populārākais sportists, tomēr abās nominācijās par uzvarētāju tika atzīts olimpiskais čempions [[BMX]] [[Māris Štrombergs]]. 2012. gadu M. Dukurs pabeidza ar uzvaru [[Laplaņa]]s trasē, nostiprinoties Pasaules kausa kopvērtējuma pirmajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14122012-m_dukurs_pec_1_brauciena_pirmais_tomass_t|title=M. Dukurs pārliecinoši triumfē Laplaņā, Tomasam trešā vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|12|15||bez}}}}</ref> 2013. gadu latvietis uzsāka ar uzvaru [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]], kas bija viņa piektā uzvara 2012.—2013. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/05012013-martins_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_al|title=M.Dukuram piektā uzvara sešos posmos, Tomasam 4.vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|6||bez}}}}</ref> Uzvara tika gūta arī [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]], divus posmus pirms Pasaules kausa sezonas nostiprinoties kopvērtējuma pirmajā vietā, tuvāko sekotāju (brāli [[Tomass Dukurs|Tomasu]]) apsteidzot par 198 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/12012013-pec_pirma_brauciena_kenigze_trase_lideris|title=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/12012013-pec_pirma_brauciena_kenigze_trase_lideris|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|13||bez}}}}</ref> 2013. gada 19. janvārī M. Dukurs guva 24. uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmos, uzvarēdams Īglsas posmā, kas bija arī Eiropas čempionāts. M. Dukuram šis bija ceturtais Eiropas čempiontituls pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/19012013-pirmaja_brauciena_martinam_dukuram_trases|title=M.Dukurs triumfē Īglsā un Eiropas čempionātā, Tomasam - bronza|date={{dat|2013|1|19||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|19||bez}}}}</ref> 2012. gada februārī Sanktmoricā notikušajā Pasaules čempionātā viņam neizdevās aizstāvēt pasaules čempiona titulu, pirmoreiz karjerā Pasaules čempionātā izcīnot sudraba medaļu. Četru braucienu summā Dukurs par 0,03 sekundēm atpalika no krieva [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandra Tretjakova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/02022013-pec_tresa_brauciena_dukuri_augstak_nekapj|title=Martins Dukurs - vicečempions, līdz zeltam pietrūkst 0.03 sekundes|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|4||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējais posms tika aizvadīts jaunajā Soču trasē, kur 2014. gadā notiks ziemas olimpiskās spēles. M. Dukurs šeit svinēja uzvaru, ceturto sezonu pēc kārtas iegūstot Pasaules kausu ar kopvērtējumā savāktiem 2010 punktiem, kā arī izcīnot 100 000 [[eiro]] naudas balvu, kas tika piešķirti par uzvarām Kēnigszē, Īglsas un Soču trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15022013-martins_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_so|title=Martins Dukurs Sočos iegūst Pasaules kausu un 100 000 eiro|date={{dat|2013|2|15||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|15||bez}}}}</ref> Viņš ir pirmais skeletonists Pasaules kausa izcīņas vēsturē, kas uzvarējis četrās sezonās pēc kārtas, kā arī otrs visvairāk uzvaras Pasaules kausa sezonās izcīnījušais sportists — piecās sezonās ir uzvarējis austrietis Kristians Auers. Sezonas kopvērtējuma otrajā vietā ierindojās Martina brālis Tomass, šī ir pirmā abu brāļu dubultuzvara Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/dukuri-izcel-dzekpotu-dubultuzvara-pk-martins-cetrkartejs-kausa-ieguvejs-nopelniti-100-tukstosi.d?id=43062730|title=Dukuri izceļ 'džekpotu': dubultuzvara PK, Martins - četrkārtējs kausa ieguvējs, nopelnīti 100 tūkstoši|date={{dat|2013|2|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|2|15||bez}}}}</ref> Ar izcīnītiem četriem Pasaules kausa kopvērtējumiem pēc kārtas latvietis tika iekļauts [[Ginesa pasaules rekordi|Ginesa pasaules rekordu]] grāmatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06012014-m_dukurs_ginesa_pasaules_rekordu_gramata|title=M.Dukurs iekļauts Ginesa pasaules rekordu gramatā|date={{dat|2014|1|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|6||bez}}}}</ref> === 2013.—2014. gada sezona === 2013.—2014. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta ar uzvaru Kalgari trasē {{dat|2013|11|30||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/30112013-m_dukurs_ari_olimpisko_sezonu_sak_ar_uzva|title=M.Dukurs arī olimpisko sezonu sāk ar uzvaru, Tomass ceturtais|date={{dat|2013|11|30||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|11|30||bez}}}}</ref> Otrajā posmā, kas notika Pārksitijas trasē {{dat|2013|12|6||bez}}, viņš ierindojās 2. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06122013-m_dukuram_trases_rekords_un_vadiba_pec_pi|title=M.Dukuram neveiksmīgs otrais brauciens un otrā vieta Pārksitijā|date={{dat|2013|12|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|12|7||bez}}}}</ref> Šī bija pirmā reize 2013. gadā, kad Dukurs neuzvar Pasaules kausa izcīņas posmā. Sezonas trešajā posmā Leikpleisidā viņš ieņēma 8. vietu, kas ir pēdējo piecu sezonu sliktākais rezultāts latviešu sportistam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/13122013-brali_dukuri_pec_pirma_brauciena_arpus_tr|title=Tomass Dukurs trešais Leikplesidā, Martins tikai astotais|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|12|21||bez}}}}</ref> 2013. gada decembrī trešo reizi karjerā tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2013|Latvijas gada labāko sportistu]]. 2014. gada pirmajā posmā Dukurs guva uzvaru Vinterbergas trasē, izcīnot 27 uzvaru Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/03012014-martins_dukurs_parliecinosa_vadiba_pec_1_|title=Brāļiem Dukuriem dubultuzvara Vinterbergā|date={{dat|2014|1|3||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|3||bez}}}}</ref> Uzvara tika izcīnīta arī nākamajā posmā Sanktmoricas trasē, pēc kuras latvietis atgriezās Pasaules kausa kopvērtējuma līdera statusā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/10012014-brali_dukuri_sanktmorica_vadiba_pec_pirma|title=Dukuriem atkal dubultuzvara, Martins izvirzās kopvērtējuma vadībā|date={{dat|2014|1|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|10||bez}}}}</ref> Divas dienas pēc pirmās uzvaras Sanktmoricā šajā trasē tika izcīnīta arī otrā uzvara, trešo reizi pēc kārtas Martins kopā ar savu brāli Tomasu izcīnīja dubultuzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/dukuriem-dubultuzvara-tresajas-sacensibas-pec-kartas-14039604|title=Dukuriem dubultuzvara trešajās sacensībās pēc kārtas|date={{dat|2014|1|12||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|1|12||bez}}}}</ref> Sezonas priekšpēdējā posmā Īglsā, Austrijā, izcīnīja savu 30. uzvaru Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/18012014-martins_dukurs_uzvar_pirmaja_brauciena_to|title=Martins Dukurs triumfē Īglsā, brālim trešā vieta|date={{dat|2014|1|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|18||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā, kas bija arī Eiropas čempionāts, viņš uzvarēja, tādējādi piekto sezonu pēc kārtas triumfējot Pasaules kausa kopvērtējumā. Martins ir pirmais skeletonists, kas kopvērtējumā uzvar piecas sezonas pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25012014-dukuri_trijnieka_pec_pirma_brauciena_mart|title=Dukuriem dubultuzvara Eiropas čempionātā un Pasaules kausa kopvērtējumā|date={{dat|2014|1|25||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|25||bez}}}}</ref> Tāpat viņš otro sezonu pēc kārtas izcīnīja 100 000 eiro lielu naudas balvu, kas gan šoreiz tika dāvāta arī visu sešu braucienu uzvarētājam pēdējos trijos posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/martinam-dukuram-divi-uzvareti-braucieni-lidz-100-tukstosiem-eiro-un-titulam-14041396|title=Martinam Dukuram divi uzvarēti braucieni līdz 100 tūkstošiem eiro un titulam|date={{dat|2014|1|24||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|1|25||bez}}}}</ref> Pirms {{oss|Z=2014|L=Ģ}} M. Dukurs britu laikraksta ''[[The Daily Telegraph]]'' vērtējumā tika iekļauts desmit potenciālo olimpisko spēļu zvaigžņu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/othersports/winter-olympics/picturegalleries/10619482/Sochi-2014-Winter-Olympics-The-top-10-potential-stars.html|title=Sochi 2014 Winter Olympics: The top 10 potential stars|publisher=''[[The Daily Telegraph]]''|accessdate={{dat|2014|2|13||bez}}}}</ref> Četru braucienu kopsummā latvietis otrajās olimpiskās spēles pēc kārtas izcīnīja sudraba medaļu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/soci_2014/15022014-martins_dukurs_divkartejs_olimpiskais_vic|title=Martins Dukurs divkārtējs olimpiskais vicečempions!|last=Vētra|first=Andris|date={{dat|2014|2|15||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|2|15||bez}}}}</ref> piekāpjoties [[Krievija]]s sportistam [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandram Tretjakovam]]. Ar divām sudraba medaļām Martins ir veiksmīgākais Latvijas sportists ziemas olimpiskajās spēlēs. 2017. gada 22. novembrī [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pieņēma lēmumu par antidopinga kodeksa pārkāpumiem atņemt 2014. gada Soču olimpisko spēļu zelta medaļu Krievijas sportistam [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandram Tretjakovam]],<ref>[http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/tretjakovam-atnem-socu-spelu-zeltu-dukurs-klust-par-olimpisko-cempionu.d?id=49473413 Tretjakovam atņem Soču spēļu zeltu; Dukurs kļūst par olimpisko čempionu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171122232250/http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/tretjakovam-atnem-socu-spelu-zeltu-dukurs-klust-par-olimpisko-cempionu.d?id=49473413 |date={{dat|2017|11|22||bez}} }} DELFI Sports 2017. gada 22. novembrī</ref> kas nozīmētu M. Dukura kļūšanu par olimpisko čempionu. Tomēr {{dat|2018|2|1||bez}} [[Sporta arbitrāžas tiesa]]s attaisnoja Tretjakovu un atjaunoja viņa rezultātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tas-cas.org/fileadmin/user_upload/Media_Release__decision_RUS_IOC_.pdf|title=The Court of Arbitration for Sport (CAS) delivers its decisions in the matter of 39 Russian athletes v/the IOC: 28 appeals upheld, 11 partially upheld|publisher=Court of Arbitration for Sport|accessdate=1 February 2018}}</ref> === 2014.—2015. gada sezona === Pēcolimpisko 2014.—2015. gada sezonu M. Dukurs uzsāka ar uzvarām trijos pirmajos Pasaules kausa posmos — Leikplesidā, Kalgari un Altenbergā. Nākamajā posmā Kēnigszē viņš izcīnīja 2. vietu, piekāpjoties tikai olimpiskajam čempionam Aleksandram Tretjakovam. Sezonu M. Dukurs turpināja ar vēl trim uzvarām (Saktmoricā, Laplaņā, Īglsā). Posms Laplaņā bija arī Eiropas čempionāts, kas nozīmēja, ka M. Dukurs sesto reizi karjerā kļuva par Eiropas čempionu. Sliktās trases sagatavotības dēļ gan tika aizvadīts tikai viens brauciens. Pasaules kausa sezonu viņš noslēdza ar 2. vietu Sočos, arī šoreiz piekāpjoties Tretjakovam. Kopvērtējumā ar 1770 punktiem M. Dukurs 6. reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu. {{dat|2015|3|6||bez}} Vinterbergas trasē M. Dukurs trešo reizi karjerā kļuva par [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|pasaules čempionu]]. M. Dukurs 2014. gada nogalē ceturto reizi karjerā un otro gadu pēc kārtas tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2014|Latvijas gada labāko sportistu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/23122014-gada_labakie_sportisti_dukurs_un_grigorje|title=Gada labākie sportisti - Dukurs un Grigorjeva|last=Rubulis|first=Jānis|date={{dat|2014|12|23||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2020|2|23||bez}}}}</ref> Tāpat ceturto reizi tika atzīts par gada sportistu "Sporta Avīzes" gada aptaujā. === 2015.—2016. gada sezona === 2014.—2015. gada Pasaules kausa sezonā M. Dukurs izcīnīja 7 uzvaras, neuzvarot vienīgi sezonas 7. posmā Sanktmoricā, kur viņš piekāpās [[Juns Sonbins|Junam Sonbinam]], iegūstot dalīto 2. vietu ar savu brāli Tomasu. Šis posms paralēli bija arī Eiropas čempionāts, tāpēc abi brāļi, piekāpjoties vienīgi Korejas sportistam, kļuva par Eiropas čempioniem, Martinam izcīnot 7. titulu pēc kārtas. 7. reizi pēc kārtas tika iegūts arī Pasaules kauss. {{dat|2016|02|19||bez}} M. Dukurs Īgslas trasē ceturto reizi karjerā kļuva par pasaules čempionu, uzstādot labāko rezultātu katrā no braucieniem. Martins Dukurs 2015. gada nogalē piekto reizi karjerā un trešo gadu pēc kārtas tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2015|gada labāko sportistu Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-labako-sportistu-balvas-iegust-martins-dukurs-un-laura-ikauniece-admidina-912|title=Latvijas labāko sportistu balvas iegūst Martins Dukurs un Laura Ikauniece-Admidiņa|date={{dat|2015|12|23||bez}}|website=olimpiade.lv|accessdate={{dat|2018|10|28||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181130212641/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-labako-sportistu-balvas-iegust-martins-dukurs-un-laura-ikauniece-admidina-912}}</ref> === 2016.—2017. gada sezona === 2016.—2017. gada Pasaules kausa sezona M. Dukuram neiesākās veiksmīgi. Pēc 4. vietas Vistlerā un 5. vietas Leikplesidā, kur Martins piekāpās arī savam brālim Tomasam, viņš Altenbergā izcīnīja pirmo pjedestālu sezonā — 2. vietu, piekāpjoties vienīgi [[Kristofers Grothers|Kristoferam Grotheram]]. Sezonas 4. posmā, kas paralēli bija arī Eiropas čempionāts, M. Dukurs izcīnīja pirmo uzvaru sezonā, 8. reizi pēc kārtas kļūstot par Eiropas čempionu. Sezona turpinājās veiksmīgi, uzvarot arī Pasaules kausa posmā Sanktmoricā, kam gan sekoja 6. vieta Kēnigszē. Turpinājumā gan tika izcīnīta uzvara Īglsā, kā arī Phjončhanā, un M. Dukurs 8. reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu. {{dat|2017|2|26||bez}} Kēnigszē M. Dukurs piekto reizi karjerā un trešo pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu. === 2017.—2018. gada sezona === 2017.—2018. gada Pasaules kausa sezonas 1. posmā Leikplesidā M. Dukurs izcīnīja uzvaru, kam sekoja 2. vieta Pārksitijā, piekāpjoties Junam Sonbinam. Sezonas 3. posms Vistlerā M. Dukuram bija diezgan neveiksmīgs, paliekot vienīgi 6. vietā. Turpinājumā sekoja 2. vieta Vinterbergā un uzvara posmā Īgslā, kas bija arī Eiropas čempionāts. Tam sekoja 5. vieta Altenbergā. Sezonas 7. posmā Sanktmoricā M. Dukurs sākotnēji ieguva 2. vietu, tomēr nedēļu pēc sacensībām saņēma diskvalifikāciju no šī posma par materiālu pārkāpumiem. Viņš pēc finiša esot nejauši nobraucis pa bremzēšanas gumijām, kuru atliekas bija salipušas uz sliecēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/martins-dukurs-paliek-bez-pasaules-kausa|title=Martins Dukurs paliek bez devītā Pasaules kausa|date={{dat|2018|1|19||bez}}|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2020|2|23||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā Kēnigszē M. Dukurs ieguva 2. vietu. Pasaules kausa kopvērtējumā ar 1440 punktiem viņs palika 4. vietā. [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Phjončhanā M. Dukuram ne pārāk sekmīgi izdevās pirmais un pēdējais brauciens, kuros viņam bija 5. labākais rezultāts, un ar pārējos divos braucienos sasniegto otro labāko rezultātu nepietika, lai izcīnītu medaļu. M. Dukurs palika 4. vietā, 0,12 sekundes aiz bronzas medaļas. === 2018.—2019. gada sezona === [[2018.—2019. gada Pasaules kauss skeletonā|2018.—2019. gada Pasaules kausa]] 1. posmā [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldā]] ieguva 2. vietu, piekāpjoties tikai krievu skeletonistam [[Ņikita Tregubovs|Ņikitam Tregubovam]]. Sezonas turpinājumā sekoja divas 7. vietas Vinterbergā un Altenbergā. Pasaules kausa sezonas vienīgo uzvaru izcīnīja Īglsas trasē Austrijā. Tas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, un Martins Dukurs desmito reizi pēc kārtas kļuva par Eiropas čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/18012019-martins_dukurs_desmito_gadu_pec_kartas_kl |title=Martins Dukurs desmito gadu pēc kārtas kļūst par Eiropas čempionu |date={{dat|2019|1|18||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Nākamajā PK posmā Sanktmoricā M. Dukurs ierindojās 8. vietā. Sekoja divi pjedestāli Ziemeļamerikas trasēs — 2. vieta Leikplesidā un 3. vieta Kalgari. Tā kā iepriekš Kēnigszē trasē Vācijā sacensības tika atceltas nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, Kalgari tika aizvadīti divi posmi. M. Dukurs Pasaules kausa sezonu noslēdza ar 4. vietu, sezonas kopvērtējumā ierindojoties 3. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/24022019-martins_dukurs_tresais_pec_pirma_braucien |title=T. Dukuram lielisks 2. brauciens un sezonas 1. medaļa, M. Dukurs trešais kopvērtējumā |date={{dat|2019|2|24||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> [[2019. gada IBSF pasaules čempionāts|2019. gada Pasaules čempionātā]] Vistleras trasē izcīnīja savu sesto pasaules čempiona titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/08032019-martins_dukurs_sesto_reizi_triumfe_pasaul |title=Martins Dukurs sesto reizi triumfē pasaules čempionātā |date={{dat|2019|3|8||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> === 2019.—2020. gada sezona === [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020. gada Pasaules kausa]] sezonu iesāka ar divām otrajām vietām Leikplesidas trasē. Vinterbergas posmā tika iegūta 4. vieta. 2019. gada decembrī M. Dukurs sesto reizi tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2019|Latvijas gada labāko sportistu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/balvas/martins-dukurs-un-sevastova-sanem-gada-labako-sportistu-balvas-stupelis-popularakais.a342187/ |title=Martins Dukurs un Sevastova saņem gada labāko sportistu balvas, Stupelis - populārākais |date={{dat|2019|12|19||bez}}|website=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Pasaules kausa sezonas turpinājumā 2020. gada janvārī Laplaņas trasē ieguva otro vietu, izvirzoties PK kopvērtējuma vadībā. Sezonas pirmo uzvaru izcīnīja Īglsā, šajā trasē tā bija desmitā uzvara pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17012020-martins_iglsa_tuvojas_pirmajai_uzvarai_se |title=10 no 10 - Martins Īglsā turpina nevainojami un svin pirmo uzvaru sezonā |date={{dat|2020|1|17||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Nākamājā posmā Kēnigszē ierindojās 7. vietā, bet Sanktmoricas posmā atkal izcīnīja uzvaru. Pasaules kausa sezonas pēdējais posms notika Siguldā, tajā tika sadalītas arī Eiropas čempionāta medaļas. M. Dukurs tajā izcīnīja uzvaru, līdz ar to 11. reizi pēc kārtas kļuva par Eiropas čempionu un devīto reizi uzvarēja Pasaules kausa kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15022020-martinam_pirmaja_brauciena_trases_rekords |title=Dukuri mājās izceļ pilnu banku - dubultuzvara sacensībās un Martinam Pasaules kauss |date={{dat|2020|2|15||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> [[2020. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2020. gada Pasaules čempionātā]] [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]] ieguva 4. vietu, piekāpjoties trim Vācijas skeletonistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/28022020-pirms_pedeja_brauciena_martina_atstarpe_n |title=Martins noliek pasaules čempiona pilnvaras, Vācijai pirmais tituls 20 gadu laikā |date={{dat|2020|2|28||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|29||bez}}}}</ref> === 2021—2022. gada sezona === 2022. gada 14. janvārī M. Dukurs 12. reizi uzvarēja Eiropas čempionātā, līdz ar to izcīnot arī savu 11. uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/skeletons/martins-dukurs-izcina-pasaules-kausu-skeletona-velreiz-uzvar-eiropas-cempionata-spilgtakie-mirkli.a438763/|title=Martins Dukurs izcīna Pasaules kausu skeletonā, vēlreiz uzvar Eiropas čempionātā. Spilgtākie mirkļi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-14|language=lv}}</ref> Savā piektajā olimpiskajā startā [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Pekinā M. Dukurs līdz pēdējam braucienam cīnījās par vietu uz goda pjedestāla, tomēr sacensību noslēgumā, ieņēma tikai 7. vietu. == Privātā dzīve == Martins Dukurs ir dzimis {{dat|1984|3|31}} [[Rīga|Rīgā]]. Brālis [[Tomass Dukurs]] arī ir skeletonists. Viņu tēvs [[Dainis Dukurs]] ir bijušais bobslejists, Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors un abu dēlu treneris, savukārt māte ir grāmatvede.<ref name="Burve-Rozīte" /> Bērnībā M. Dukurs nodarbojies ar [[volejbols|volejbolu]], [[vieglatlētika|vieglatlētiku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sporto.lv/node/3553|title= Pareizrakstība ledū|accessdate= {{dat|2011|7|14||bez}}|author= |date= |publisher= sporto.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100213053113/http://www.sporto.lv/node/3553|archivedate= {{dat|2010|02|13||bez}}}}</ref> M. Dukurs dzīvo [[Sigulda|Siguldā]]. Izglītību ieguvis Siguldas 1. vidusskolā,<ref name="Pašiem savs galvenais favorīts">{{Sporta Avīze|last= Jurisons|first= Ingmārs|date= {{dat|2010|2|9||bez}}|title= Pašiem savs galvenais favorīts|volume= 6|issue= 731|pages= 12.—13}}</ref> [[Siguldas valsts ģimnāzija|Siguldas valsts ģimnāzijā]] un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]],<ref name="Pašiem savs galvenais favorīts" /> ko absolvējis ar bakalaura grādu ekonomikā.<ref name="Sudraba braucējs" /> Kopā ar brāli darbojies autobiznesā.<ref name="Burve-Rozīte" /> M. Dukura dzīvesbiedre Jana Krūmiņa ir absolvējusi [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolu "Turība"]], strādā auto mārketingā, aizraujas ar mākslu.<ref name="Burve-Rozīte" /> Ģimene audzina divas meitas, kas dzimušas 2012. un 2015. gadā.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/skeletonistam-martinam-dukuram-vel-viena-meita/678102 Skeletonistam Martinam Dukuram vēl viena meita!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150117061310/http://apollo.tvnet.lv/zinas/skeletonistam-martinam-dukuram-vel-viena-meita/678102 |date={{dat|2015|01|17||bez}} }} apollo.lv</ref> == Karjeras rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Trešais brauciens ! Ceturtais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| {{oss|Z=2006}} ! align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Turīna]] | 58,79 (10) | 58,60 (5) | — | — | 1:57,39 (+1,51) | 7 |- ! align="left"| {{oss|Z=2010}} ! align="left"| {{flaga|Kanāda}} [[Vankūvera]] | 52,32 (1) | 52,59 (2) | 52,28 (2) | 52,61 (2) | 3:29,80 (+0,07) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| {{oss|Z=2014}} ! align="left"| {{flaga|Krievija}} [[Soči]] | 56,18 (2) | 56,37 (2) | 56,26 (1) | 56,29 (2) | 3:45,10 (+0,81) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| {{oss|Z=2018}} ! align="left"| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]] | 50,85 (5) | 50,38 (2) | 50,32 (2) | 50,76 (5) | 3:22,31 (+1,76) ! 4 |- |'''[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022]]''' |{{flaga|China}} '''[[Pekina]]''' |1:00,62 (6) |1:00,62 (3) |1:00,40 (4) |1:01,12 (13) |4:02,76 (+1,75) |7 |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Trešais brauciens ! Ceturtais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| [[2007. gada FIBT pasaules čempionāts|2007]] ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:10,61 (13) | 1:09,79 (2) | 1:09,56 (9) | 1:09,65 (13) | 4:39,61 (+3,35) | 6 |- ! align="left"| [[2008. gada FIBT pasaules čempionāts|2008]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 59,18 (10) | 58,73 (1) | 58,93 (6) | 59,36 (8) | 3:56,20 (+1,49) | 5 |- ! align="left"| [[2009. gada FIBT pasaules čempionāts|2009]] ! align="left"| {{flaga|ASV}} [[Leikplesida]] | 56,69 (9) | 55,70 (11) | 55,29 (5) | — | 2:47,68 (+1,10) | 11 |- ! align="left"| [[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|2011]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 51,18 (1) | 50,67 (1) | 50,94 (1) | 50,91 (1) | 3:23,70 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012]] ! align="left"| {{flaga|ASV}} [[Leikplesida]] | 53,77 (1) | 54,37 (1) | 54,34 (1) | 54,61 (1) | 3:37,09 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2013. gada FIBT pasaules čempionāts|2013]] ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:07,87 (2) | 1:07,99 (2) | 1:08,72 (3) | 1:07,80 (1) | 4:32,38 (+0,03) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|2015]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 55,94 (1) | 56,10 (2) | 55,51 (1) | 55,68 (1) | 3:43,23 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|2016]] ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 52,14 (1) | 52,50 (1) | 52,11 (1) | 52,09 (1) | 3:28,84 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|2017]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 50,99 (1) | 50,96 (1) | 50,60 (4) | 50,93 (4) | 3:23,48 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2019. gada IBSF pasaules čempionāts|2019]] ! align="left"| {{flaga|Kanāda}} [[Vistlera]] | 52,15 (1) | 51,91 (1) | 51,92 (1) | 52,13 (1) | 3:28,11 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2020. gada IBSF pasaules čempionāts|2020]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 56,30 (4) | 56,25 (4) | 56,77 (6) | 56,06 (2) | 3:45,38 (+0,57) ! 4 |- ! align="left"| [[2021. gada IBSF pasaules čempionāts|2021]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 57,43 (11) | 57,70 (17) | 57,65 (16) | 57,91 (17) | 3:50,69 (+4.38) ! 16 |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| 2005 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 1:00,16 (13) | 1:01.03 (10) | 2:01.19 (+2.25) | 10 |- ! align="left"| 2006 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:10,31 (7) | 1:09,82 (6) | 2:20,13 (+1,33) | 8 |- ! align="left"| 2007 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 48,09 (3) | 48,34 (7) | 1:36,43 (+0,30) | 4 |- ! align="left"| 2008 ! align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Čezāna]] | 57,98 (4) | 58,38 (5) | 1:56,36 (+1,08) | 5 |- ! align="left"| 2009 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:08,97 (7) | 1:09,51 (11) | 2:18,48 (+ 2.71) | 11 |- ! align="left"| 2010 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,17 (1) | 52,97 (1) | 1:46,14 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2011 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 57,48 (1) | 57,93 (1) | 1:55,41 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2012 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 57,18 (1) | 56,97 (1) | 1:54,15 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2013 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 52,68 (1) | 52,45 (1) | 1:45,13 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2014 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 50,66 (1) | 50,17 (1) | 1:40,83 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2015 ! align="left"| {{flaga|Francija}} [[Laplaņa]] | 59,77 (1) | — | 59,77 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2016 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:09,28 (1) | 1:09,05 (2) | 2:18,33 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2017 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 56,14 (1) | 55,90 (2) | 1:52.04 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2018 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,15 (1) | 52,88 (1) | 1:46,03 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2019 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,02 (1) | 53,15 (2) | 1:46,17 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2020 ! align="left"| {{flaga|Latvija}} [[Sigulda]] | 50,15 (1) | 49,94 (1) | 1:40,09 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2021 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 56,46 (3) | 56,07 (1) | 1:52,53 (+0.17) ! {{medal-bg|silver}}| 2 |- ! align="left"| 2022 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:07,01 (1) | 1:07,38 (1) | 2:14,39 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |} === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Sezona ! 1. posms ! 2. posms ! 3. posms ! 4. posms ! 5. posms ! 6. posms ! 7. posms ! 8. posms ! 9. posms ! {{Tooltip|Vieta|Vieta kopvērtējumā}} ! {{Tooltip|Punkti|Iegūto punktu skaits kopvērtējumā}} |- ! align="left"| 2004.—2005. | Vinterberga<br><small>37</small> | Altenberga<br><small>20</small> | Īglsa<br><small>—</small> | Sigulda<br><small>14</small> | Čezāna<br><small>10</small> | Sanktmorica<br><small>19</small> | Leikplesida<br><small>13</small> | | ! 19 ! 139 |- ! align="left"| 2005.—2006. | Kalgari<br><small>26</small> | Leikplesida<br><small>10</small> | Īglsa<br><small>20</small> | Sigulda<br><small>20</small> | Kēnigszē<br><small>16</small> | Sanktmorica<br><small>14</small> | Altenberga<br><small>19</small> | | ! 20 ! 151 |- ! align="left"| 2006.—2007. | Kalgari<br><small>18</small> | Pārksitija<br><small>23</small> | Leikplesida<br><small>24</small> | Nagano<br><small>15</small> | Īglsa<br><small>9</small> | Čezāna<br><small>—</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Vinterberga<br><small>3</small> | Kēnigszē<br><small>5</small> | ! 12 ! 255 |- ! align="left"| 2007.—2008. | Kalgari<br><small>7</small> | Pārksitija<br><small>11</small> | Leikplesida<br><small>4</small> | Čezāna<br><small>7</small> | Čezāna<br><small>7</small> | Sanktmorica<br><small>6</small> | Kēnigszē<br><small>11</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | ! 5 ! 1369 |- ! align="left"| 2008.—2009. | {{medal-bg|bronza1}}| Vinterberga<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Altenberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Īglsa<br><small>3</small> | Kēnigszē<br><small>4</small> | Sanktmorica<br><small>17</small> | Vistlera<br><small>12</small> | Pārksitija<br><small>12</small> | Pārksitija<br><small>11</small> | ! 6 ! 1282 |- ! align="left"| [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Leikplesida<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Čezāna<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | Altenberga<br><small>5</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Sanktmorica<br><small>3</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1694 |- ! align="left"| [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011.]] | Vistlera<br><small>5</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Pārksitija<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Čezāna<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1719 |- ! align="left"| [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2011.—2012.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>6</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vistlera<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1751 |- ! align="left"| [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2012.—2013.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Vistlera<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Soči<br><small>1</small> ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 2010 |- ! align="left"| [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2013.—2014.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Pārksitija<br><small>2</small> | Leikplesida<br><small>8</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1720 |- ! align="left"| [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2014.—2015.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Kēnigszē<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Soči<br><small>2</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1770 |- ! align="left"| [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2015.—2016.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vistlera<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Sanktmorica<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1785 |- ! align="left"| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016.—2017.]] | Vistlera<br><small>4</small> | Leikplesida<br><small>5</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Altenberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>6</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Phjončhana<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1662 |- ! align="left"| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss skeletonā|2017.—2018.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Pārksitija<br><small>2</small> | Vistlera<br><small>6</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Vinterberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Altenberga<br><small>5</small> | Sanktmorica<br><small>Diskvalificēts</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Kēnigszē<br><small>2</small> | ! 4 ! 1440 |- ! align="left"| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss skeletonā|2018.—2019.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sigulda<br><small>2</small> | Vinterberga<br><small>7</small> | Altenberga<br><small>7</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Sanktmorica<br><small>8</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Kalgari<br><small>3</small> | Kalgari<br><small>4</small> | ! {{medal-bg|bronza}}|3 ! {{medal-bg|bronza}}|1533 |- ! align="left"| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | Vinterberga<br><small>4</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Laplaņa<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>7</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1665 |- ! align="left"| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2020.—2021.]] | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda1<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda2<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa1<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa2<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Vinterberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sanktmorica<br><small>2</small> | Kēnigszē<br><small>11</small> | Īglsa3<br /><small>—</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1456 |- ! align="left"| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2020.—2021.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Īglsa1<br><small>2</small> | Īglsa2<br /><small>11</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Altenberga<br><small>3</small> | Vinterberga1<br /><small>4</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Altenberga2<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sigulda<br /><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Vinterberga2<br /><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Santktmorica<br /><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1623 |} === Uzvaras Pasaules kausa posmos === {| class="wikitable" |- ! {{piezīme|Nr.|Numurs}} ! Datums ! Trase |- | align="center"| '''1.''' | {{dat|2008|2|8|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''2.''' | {{dat|2009|11|14|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''3.''' | {{dat|2009|12|11|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''4.''' | {{dat|2010|1|8|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''5.''' | {{dat|2010|1|23|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''6.''' | {{dat|2010|12|2|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''7.''' | {{dat|2011|1|15|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''8.''' | {{dat|2011|1|23|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''9.''' | {{dat|2011|1|28|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''10.''' | {{dat|2011|2|4|N|bez}} || {{flaga|Itālija}} Čezāna |- | align="center"| '''11.''' | {{dat|2011|12|3|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''12.''' | {{dat|2011|12|9|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''13.''' | {{dat|2011|12|16|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''14.''' | {{dat|2012|1|6|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''15.''' | {{dat|2012|1|21|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''16.''' | {{dat|2012|2|4|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Vistlera |- | align="center"| '''17.''' | {{dat|2012|2|10|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''18.''' | {{dat|2012|11|9|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''19.''' | {{dat|2012|11|17|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''20.''' | {{dat|2012|12|7|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''21.''' | {{dat|2012|12|14|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''22.''' | {{dat|2013|1|5|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''23.''' | {{dat|2013|1|12|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''24.''' | {{dat|2013|1|19|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''25.''' | {{dat|2013|2|15|N|bez}} || {{flaga|Krievija}} Soči |- | align="center"| '''26.''' | {{dat|2013|11|30|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''27.''' | {{dat|2014|1|3|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''28.''' | {{dat|2014|1|10|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''29.''' | {{dat|2014|1|12|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''30.''' | {{dat|2014|1|18|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''31.''' | {{dat|2014|1|25|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''32.''' | {{dat|2014|12|12|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''33.''' | {{dat|2014|12|19|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''34.''' | {{dat|2015|1|10|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''35.''' | {{dat|2015|1|23|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''36.''' | {{dat|2015|1|30|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''37.''' | {{dat|2015|2|7|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''38.''' | {{dat|2015|11|28|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''39.''' | {{dat|2015|12|4|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''40.''' | {{dat|2015|12|12|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''41.''' | {{dat|2016|01|09|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''42.''' | {{dat|2016|01|16|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''43.''' | {{dat|2016|01|23|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Vistlera |- | align="center"| '''44.''' | {{dat|2016|02|27|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''45.''' | {{dat|2017|01|14|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''46.''' | {{dat|2017|01|20|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''47.''' | {{dat|2017|02|3|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''48.''' | {{dat|2017|03|17|N|bez}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} Phjončhana |- | align="center"| '''49.''' | {{dat|2017|11|10|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''50.''' | {{dat|2017|12|15|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''51.''' | {{dat|2019|01|19|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''52.''' | {{dat|2020|01|17|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''53.''' | {{dat|2020|01|31|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''54.''' | {{dat|2020|02|15|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''55.''' | {{dat|2020|11|20|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''56.''' | {{dat|2020|11|27|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''57.''' | {{dat|2020|12|11|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''58.''' | {{dat|2020|12|18|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''59.''' | {{dat|2021|12|17|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''60.''' | {{dat|2022|1|7|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''61.''' | {{dat|2022|1|14|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |} == Sasniegumi un apbalvojumi == === Starptautiskie tituli === * Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētājs — 11 reizes ([[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010.]], [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011.]], [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2011.—2012.]], [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2012.—2013.]], [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2013.—2014.]], [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2014.—2015.]], [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2015.—2016.]], [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016.—2017.]], [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020.]], [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2020.—2021.]], [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021.—2022.]]) * Eiropas čempionāts — 12 zelta medaļas, 1 sudraba medaļa * [[FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]] — 6 zelta medaļas, 1 sudraba medaļa * Olimpiskās spēles — 2 sudraba medaļas. === Apbalvojumi === * [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] — [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]], [[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]], [[Latvijas Gada balva sportā 2014|2014]], [[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]], [[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]] * [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada populārākais sportists]] — [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em |refs= <ref name="Sudraba braucējs">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/sudraba-braucejs-zelta-komanda-720319|title= Sudraba braucējs, zelta komanda|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= Ilvars Koscinkevičs|date= {{dat|2010|2|24||bez}}|publisher= Diena.lv}}</ref> <ref name="Burve-Rozīte">{{Laikraksta atsauce|last=Burve-Rozīte|first=Anda|date={{dat|2012|3|9||bez}}|title=Bez tā gredzena pirkstā|journal=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|volume=13|issue=103|pages=40.—43. lpp|url=http://www.irir.lv/2012/3/28/bez-ta-gredzena-pirksta}}</ref> }} == Papildu literatūra == * [https://web.archive.org/web/20160313025830/http://latvijaslaudis.lv/users/dukuri Martina un Tomasa Dukuru "Latvijas ļaudis" profils] === Intervijas === * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/26112009-m_dukurs_par_kopvertejumu_nesaspringstu|title= M. Dukurs: "Par kopvērtējumu nesaspringstu"|accessdate= {{dat|2010|03|4||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2009|11|26||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/21022010-martins_dukurs_so_medalu_veltu_tevam|title= Martins Dukurs: "Šo medaļu veltu tēvam"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= |date= {{dat|2010|02|21||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martins_dukurs_sobrid_ir_dalitas_jutas|title= Martins Dukurs: "Nav pamata nokārt galvu"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= Ingmārs Jurisons|date= {{dat|2010|02|20||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_dukurs_viss_izskirsies_rit|title= Martins Dukurs: "Viss izšķirsies rīt"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= Ingmārs Jurisons|date= {{dat|2010|02|19||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/31102010-m_dukurs_ja_vaciesi_uzlabos_startu_ar_mum|title= M. Dukurs: "Ja vācieši uzlabos startu, ar mums būs cauri"|accessdate= {{dat|2010|1|1||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|10|31||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/sudraba-braucejs-zelta-komanda-720319|title= Sudraba braucējs, zelta komanda|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= Ilvars Koscinkevičs|date= {{dat|2010|2|24||bez}}|publisher= Diena.lv}} == Ārējās saites == {{Commons category|Martins Dukurs}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20070928060537/http://www.skeletonsport.com/athletes/?ContactID=69 ''Skeletonsport'' profils] {{en ikona}} * [http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=28 LOV profils]{{Novecojusi saite}} * [http://sports.yahoo.com/olympics/vancouver/LAT/Martins+Dukurs/1015161 ''Yahoo Sports'' profils] {{en ikona}} * {{tviteris|MartinsDukurs}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] | periods = [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]]<br>[[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]]<br>[[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]] | pirms = [[Jānis Miņins]]<br>Māris Štrombergs<br>[[Oskars Melbārdis]] | pēc = [[Māris Štrombergs]]<br>[[Kristaps Porziņģis]]<br>[[Mairis Briedis]] }} {{Amatu secība | virsraksts = "[[Sporta Avīze]]s" gada aptaujas uzvarētājs | periods = 2010—2011<br>2013—2014<br>2019 | pirms = Jāņa Miņina četrinieks<br>Māris Štrombergs<br>Oskars Melbārdis/[[Jānis Strenga]] | pēc = Māris Štrombergs<br>[[Oskars Melbārdis]] un komanda<br>[[Mairis Briedis]] }} {{Amatu secība | virsraksts = Skeletona PK kopvērtējuma uzvarētājs | periods = [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009./2010.]]—[[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016./2017.]]<br>[[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019./2020.]]—[[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021./2022.]] | pirms = {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Tretjakovs]]<br>{{flaga|Krievija}} Aleksandrs Tretjakovs | pēc = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Juns Sonbins]]<br>— }} {{kastes beigas}} {{Navboxes | title = Olimpiskās spēles | list = {{Latvija 2006 ZOS}} {{Latvija 2010 ZOS}} {{Latvija 2014 ZOS}} {{Latvija 2018 ZOS}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dukurs, Martins}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas skeletonisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki skeletonā]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]] tqruothk8cmr5ryc292kixjto9i6fhn 3669670 3669667 2022-08-13T00:01:53Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Sportista infokaste | vārds = Martins Dukurs | piktogramma_1 = Skeleton pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Skeletons | attēls = 2020-02-28 Medal Ceremony Men's Skeleton (Bobsleigh & Skeleton World Championships Altenberg 2020) by Sandro Halank–050.jpg | att_izm = | paraksts = Martins Dukurs 2020. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1984|3|31}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = {{mērv|cm=179}} | svars = {{mērv|kg=75}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Siguldas 1. vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Universitāte]] <!------ Profesionālā informācija ------>| pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Skeletons]] | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2022 | treneris = [[Dainis Dukurs]] | bij_treneri = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = 2000 | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = 61 | pk_pjedestāli = 90 | pk_tituli = 11 ([[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2010]], [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2011]], [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2012]], [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2013]], [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2014]], [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2015]], [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2016]], [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2017]], [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2020]], [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2021]], [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2022]]) | dist_tituli = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 4 ({{OSS|Z=2006}}, {{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}, {{OSS|Z=2018}} {{OSS|Z=2022}}) | os_medaļas = 2 sudrabi | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = FIBT pasaules čempionāts | pč_dalība = 12 | pč_medaļas = 6 zelti, 1 sudrabs | pč_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2010) * 6× [[Latvijas gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] ([[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]], [[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]], [[Latvijas Gada balva sportā 2014|2014]], [[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]], [[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]]) | slavz = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2022|1|15||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition|ZOS}} {{MedalSilver2|{{oss|Z=2010|teksts=Vankūvera 2010}}}} {{MedalSilver2|{{oss|Z=2014|teksts=Soči 2014}}}} {{MedalCompetition|[[FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|Kēnigszē 2011]]}} {{MedalGold2|[[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|Leikpleisida 2012]]}} {{MedalGold2|[[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|Vinterberga 2015]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|Īglsa 2016]]}} {{MedalGold2|[[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|Kēnigszē 2017]]}} {{MedalGold2|[[2019. gada FIBT pasaules čempionāts|Vistlera 2019]]}} {{MedalSilver2|[[2013. gada FIBT pasaules čempionāts|Sanktmorica 2013]]}} {{MedalCompetition|Eiropas čempionāts}} {{MedalGold2|Īglsa 2010}} {{MedalGold2|Vinterberga 2011}} {{MedalGold2|Altenberga 2012}} {{MedalGold2|Īglsa 2013}} {{MedalGold2|Kēnigszē 2014}} {{MedalGold2|Laplaņa 2015}} {{MedalGold2|Sanktmorica 2016}} {{MedalGold2|Vinterberga 2017}} {{MedalGold2|Īglsa 2018}} {{MedalGold2|Īglsa 2019}} {{MedalGold2|Sigulda 2020}} {{MedalGold2|Sanktmorica 2022}} {{MedalSilver2|Vinterberga 2021}} }} '''Martins Dukurs''' (dzimis {{dat|1984|3|31}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[skeletons|skeletonists]]. Divu [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] [[sudraba medaļa|sudraba medaļu]] ieguvējs ({{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}) vienpadsmitkārtējs [[Pasaules kauss skeletonā|pasaules kausa]] izcīņas sezonas kopvērtējuma uzvarētājs, kā arī seškārtējs [[FIBT pasaules čempionāts|pasaules]] ([[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|2011]], [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012]], [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|2015]], [[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|2016]], [[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|2017]], [[2019. gada FIBT pasaules čempionāts|2019]]) un divpadsmitkārtējs<ref>{{tīmekļa atsauce | title = Martins 12. reizi karjerā kļūst par Eiropas čempionu, triumfējot arī kopvērtējumā | url = https://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14012022-martins_eiropas_cempionata_pec_pirma_brau | website =[[sportacentrs.com]]}}</ref> Eiropas čempions. Par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs M. Dukuram ir piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis]]. Ar skeletonu nodarbojās kopš 1998. gada, [[Latvijas Olimpiskā vienība|Latvijas Olimpiskās vienības]] sastāvā — no 2004. gada. Startējis piecās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] ({{OSS|Z=2006}}, {{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}, {{OSS|Z=2018}}, {{OSS|Z=2022}}), 2006. gadā [[Turīna|Turīnā]] izcīnīja 7. vietu, 2010. gadā [[Vankūvera|Vankūverā]] un 2014. gadā [[Soči|Sočos]] — sudraba medaļu. Viņš ir viens no panākumiem bagātākajiem [[Latvija Olimpiskajās spēlēs|Latvijas sportistiem]] ziemas olimpiskajās spēlēs. 2009.—2010. gada Pasaules kausa izcīņā pirmo reizi kļuva par uzvarētāju kopvērtējumā. Martins Dukurs kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas sportistu, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem. Šo panākumu viņš atkārtoja 2010.—2011. gada sezonā, kad pirmo reizi kļuva arī par Pasaules čempionu, un nākamajās sešās sezonās. Vienpadsmit uzvaras skeletona Pasaules kausa kopvērtējumā ir sacensību rekords. 2022. gada augustā 38 gadu vecumā Dukurs paziņoja par sportista karjeras beigšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7583459/skeletona-legenda-martins-dukurs-liek-punktu-karjerai|title=Skeletona leģenda Martins Dukurs liek punktu karjerai|website=Ziemas sports|access-date=2022-08-13|date=2022-08-12|language=lv}}</ref> Viņa brālis [[Tomass Dukurs]] arī ir skeletonists, bet abu treneris ir viņu tēvs [[Dainis Dukurs]]. Absolvējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]]. Dzīvo [[Sigulda|Siguldā]]. == Karjera == === Karjeras sākums === M. Dukurs ar skeletonu nodarbojas kopš 1998. gada.<ref name="Sudraba braucējs" /> 2000. gada 1. decembrī [[Vinterberga|Vinterbergā]] debitēja Pasaules kausa izcīņas posmā ar izcīnītu 34. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/rezultati|title=Latvijas bobsleja un skeletona federācija &#124; Bobslejs.lv|website=www.bobslejs.lv|access-date={{dat|2015|02|04||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150123163738/http://www.bobslejs.lv/skeletons/rezultati|archivedate={{dat|2015|01|23||bez}}}}</ref> 2001.—2002. gada sezonā M. Dukurs startēja Eiropas kausā. 2003. gada Pasaules čempionātā junioriem viņš izcīnīja 11. vietu un 2004. gada čempionātā — 26. vietu. 2004. gadā iekļuva [[LOV|Latvijas Olimpiskās vienības]] sastāvā. Pasaules kausā M. Dukurs turpināja piedalīties {{dat|2004|11|26||bez}} Vinterbergā ar izcīnītu 37. vietu. Vēl 2004.—2005. gada sezonā viņš piedalījās piecos posmos. [[Leikplesida]]s trasē tika sasniegta 13. vieta, kas tajā sezonā bija labākais M. Dukura uzstādītais rezultāts. Kopvērtējumā viņš ar izcīnītiem 139 punktiem ierindojās 19. vietā. === 2005.—2009. gads === 2005.—2006. gada sezonā labāko vietu M. Dukurs izcīnīja Leikpleisidā (10. vieta). Vēl Martins izcīnīja 14., 16., divas 20. un 26. vietu atsevišķos kausa izcīņas posmos. 2006. gada Eiropas čempionātā viņš finišēja 8. vietā. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Turīnā M. Dukurs izcīnīja augsto 7. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.todor66.com/olim/2006w/Skeleton_Men.html|title= 2006. gada ziemas olimpisko spēļu rezultāti skeletonā vīriešiem|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archiveurl= https://web.archive.org/web/20110722181244/http://www.todor66.com/olim/2006w/Skeleton_Men.html|archivedate= {{dat|2011|07|22||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tas bija viens no 2006. gada Turīnas Olimpisko spēļu labākajiem Latvijas pārstāvju sasniegumiem. 2006.—2007. gada sezonas piektajā posmā Īglsā otro reizi karjerā iekļuva Pasaules kausa posma pirmajā desmitniekā (pirmā reize — 2006. gada olimpiskajās spēlēs). Viņš izcīnīja 9. vietu. Nākamajā posmā Sanktmoricā tika izcīnīta 6. vieta, savukārt 2007. gada 16. februārī Pasaules kausa posmā Vinterbergā M. Dukurs pirmoreiz karjerā kādā no Pasaules kausa posmiem kāpa uz goda pjedestāla.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39071-martins-dukurs-karjeras-pirmais-pjedestals|title= Martins Dukurs: karjeras pirmais pjedestāls!|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= Andris Rupais|date= {{dat|2007|2|16||bez}}|publisher= TvNet}}</ref> [[2007. gada FIBT pasaules čempionāts|2007. gada Pasaules čempionātā]] [[Sanktmorica|Sanktmoricā]] viņš izcīnīja 6. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39060-martins_dukurs_pasaules_cempionata_izcina_sesto_vietu|title= Martins Dukurs pasaules čempionātā izcīna sesto vietu|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2007|1|27||bez}}|publisher= TvNet}}</ref> Pasaules kausa pēdējā posmā, kas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, M. Dukurs izcīnīja 5. vietu posma kopvērtējumā, savukārt Eiropas čempionātā tika ieņemta 4. vieta. Sezonas kopvērtējumā M. Dukurs ierindojās 12. vietā ar 88 izcīnītiem punktiem. 2007.—2008. gada sezonā M. Dukurs vienīgi divos sezonas posmos (Pārksitijā un Kēnigszē) neiekļuva pirmajā desmitniekā. Sezonas priekšpēdējā posmā 8. februārī Vinterbergā viņš izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos. [[2008. gada FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionātā]] [[Altenberga|Altenbergā]] tika ieņemta 5. vieta. Pasaules kausa kopvērtējumā M. Dukurs pirmoreiz karjerā iekļuva pirmajā desmitniekā, ar 1369 punktiem ierindojoties 5. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2007%20/%202008|title= World Cup 2007 / 2008|accessdate= {{dat|2011|12|23||bez}}|author= |date= |publisher= FIBT}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> 2008.—2009. gada Pasaules kausa sezonā sportists ne reizi neuzvarēja, taču trīs reizes kāpa uz goda pjedestāla. Altenbergas posmā tika izcīnīta otrā vieta, savukārt Vinterbergā un Īglsā — trešā vieta. [[2009. gada FIBT pasaules čempionāts|2009. gada Pasaules čempionātā]] Leikpleisidā M. Dukurs ierindojās 11. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39054-pc_skeletona_uzvar_steli_martins_dukurs_11vieta|title= PČ skeletonā uzvar Štēli; Martins Dukurs 11.vietā|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2009|3|1||bez}}|publisher= TvNet}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/life/articles/150604|title= Martins Dukurs pasaules čempionātā vienpadsmitais|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2009|3|1||bez}}|publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]]}}{{Novecojusi saite}}</ref> savukārt Eiropas čempionātā — 13. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=LETA |url=http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39078-martins_dukurs_eiropas_cempionata_skeletona_ienem_13vietu |title=Martins Dukurs Eiropas čempionātā skeletonā ieņem 13.vietu |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref> Pasaules kausa kopvērtējumā ar 1282 punktiem M. Dukurs ierindojās 6. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2008%20/%202009|title= World Cup 2008 / 2009|accessdate= {{dat|2011|12|23||bez}}|author= |date= |publisher= FIBT}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> === 2009.—2010. gada sezona === [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010. gada Pasaules kausa sezonu]] M. Dukurs iesāka veiksmīgi, izcīnot savu otro uzvaru Pasaules kausa posmos [[Pārksitija|Pārksitijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://skatiens.lv/forums/zinas/13112009-martins_dukurs_uzvar_pasaules_kausa_pirma|title= Martins Dukurs uzvar Pasaules kausa pirmajā posmā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Kristīne Šube|date= {{dat|2009|11|13|N|bez}}|publisher= skatiens.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39056-martins_dukurs_triumfe_pirmaja_pk_posma_parksitija|title= Martins Dukurs triumfē pirmajā PK posmā Pārksitijā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Nākamajā posmā [[Leikpleisida|Leikpleisidā]] viņš ierindojās 3. vietā. 2009. gada decembrī notikušajos posmos Eiropā M. Dukurs startēja ar atšķirīgām sekmēm — [[Čezāna|Čezānā]] tika izcīnīta 2. vieta, [[Vinterberga|Vinterbergā]] otro reizi karjerā guva uzvaru, savukārt [[Altenberga|Altenbergā]] latvietis vienīgo reizi karjerā neiekļuva pirmajā trijniekā. Atlikušajos trīs Pasaules kausa posmos 2010. gadā M. Dukurs izcīnīja divas uzvaras ([[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]] un [[Īglsa]]) un ieņēma trešo vietu [[Sanktmorica|Sanktmoricā]]. Sanktmoricas posma rezultāti tika noteikti pēc viena brauciena aizvadīšanas, jo otrais tika atcelts. Savukārt Īglsas posms bija arī kā Eiropas čempionāts, kurā M. Dukurs arī svinēja uzvaru. Pasaules kausa kopvērtējumā M. Dukurs ar 1694 punktiem izcīnīja uzvaru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/23012010-m_dukurs_eiropas_cempions_un_pasaules_kau|title= M.Dukurs - Eiropas čempions un Pasaules kausa ieguvējs|accessdate= {{dat|2010|02|13}}|author= Kristaps Zālītis|date= {{dat|2010|01|23}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> tādējādi viņš ir pirmais neatkarīgās Latvijas sportists, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=35862429 |title=Gada izcilnieki Latvijas sportā |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref> === 2010. gada olimpiskās spēles === [[Attēls:Martins Dukurs 2010 Vancouver.jpg|thumb|170px|left|Martins Dukurs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] {{Quote box2 |quote = Sports nav tikai lieli muskuļi vai spēcīgs, ātrs ieskrējiens. olimpiskajās spēlēs man savs potenciāls jāparāda četrās minūtēs. Tas ir grūtākais: četru gadu darbs četrās minūtēs, četros nobraucienos. [..] Tā ir galva, kas sportā pelna naudu, esmu pārliecināts.<ref name="Burve-Rozīte" /> |source = Martins Dukurs par startu 2010. gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs |quoted = true |bgcolor = #F1F3B4 |salign = right |align = right |width = 21.5% |border = 1px |fontsize = 90% }} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada olimpiskajās spēlēs]] M. Dukurs bija [[Latvijas karognesēju olimpiskajās spēlēs uzskaitījums|Latvijas karognesējs]] atklāšanas ceremonijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/11022010-latvijas_karognesejs_vankuvera_m_dukurs|title= Latvijas karognesējs Vankūverā - M. Dukurs|accessdate= {{dat|2010|02|11}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2010|02|11}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/194000|title= Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā nesīs Martins Dukurs|accessdate= {{dat|2010|02|11}}|author= |date= {{dat|2010|02|11}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100215034708/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/194000|archivedate= {{dat|2010|02|15||bez}}}}</ref> Pirms sacensību sākuma laikraksta ''Calgary Herald'' skatījumā viņš bija viens no desmit 2010. gada olimpisko spēļu favorītiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/10022010-dukurs_starp_desmit_olimpiades_favoritiem|title= Dukurs starp desmit olimpiādes favorītiem|accessdate= {{dat|2010|02|12}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2010|02|10}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> [[Skeletons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši|Pirmajā braucienā]] M. Dukurs startēja pirmais (pirmajā braucienā sportisti startē Pasaules kausa kopvērtējuma kārtībā). Pirmajā braucienā viņš uzstādīja jaunu trases rekordu un tuvāko konkurentu [[Kanāda]]s sportistu [[Džons Montgomerijs|Džonu Montgomeriju]] apsteidza par 0,28 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_1_vieta_tomass_astotais|title= Martins - līderis, Tomass - astotais|accessdate= {{dat|2010|02|19}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|19}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Otrajā braucienā M. Dukurs startēja kā 20., uzrādīja otro rezultātu un pārsvars par otrā vietā esošo Dž. Montgomeriju nedaudz samazinājās līdz 0,26 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_dukurs_labakais_pirmaja_diena|title= Martins Dukurs labākais pirmajā dienā|accessdate= {{dat|2010|02|19}}|author= Kristaps Zālītis|date= {{dat|2010|02|19}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pārējie divi braucieni norisinājās nākamajā sacensību dienā. 3. braucienā M. Dukurs startēja pirmais un atkal nedaudz zaudēja Dž. Montgomerijam, kurš vēl joprojām bija otrajā vietā, bet pārsvars saruka līdz 0,18 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martins_joprojam_lideris_tomass_jau_cetur|title= Martins joprojām līderis, Tomass - jau ceturtais|accessdate= {{dat|2010|02|20}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|20}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Ceturtajā, pēdējā, sacensību braucienā M. Dukurs startēja kā pēdējais un, parādot otro labāko laiku, viņš zaudēja pirmo pozīciju, līdz ar to ieguva olimpisko spēļu sudraba medaļu, zaudējot vienīgi Dž. Montgomerijam 0,07 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martinam_sudrabs_tomass_pirmais_liekais|title= Martinam sudrabs, Tomass - ceturtais|accessdate= {{dat|2010|02|20}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|20}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/olimpiade_2010/news/ari-martins-dukurs-klust-par-vankuveras-olimpisko-vicecempionu.d?id=30058475|title= Arī Martins Dukurs kļūst par Vankūveras olimpisko vicečempionu|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|20|N|bez}}|publisher= [[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110209125204/http://sports.delfi.lv/news/olimpiade_2010/news/ari-martins-dukurs-klust-par-vankuveras-olimpisko-vicecempionu.d?id=30058475|archivedate= {{dat|2011|02|09||bez}}}}</ref> Šī bija trešā medaļa neatkarīgajai Latvijai ziemas olimpiskajās spēlēs, otrā šajās spēlēs un pirmā medaļa Latvijai skeletonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/304899-martins_dukurs_izcina_latvijai_otro_sudraba_medalu_vankuvera|title= Martins Dukurs izcīna Latvijai otro sudraba medaļu Vankūverā|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|20|N|bez}}|publisher= [[TvNet]]}}</ref> Par izcīnīto sudraba medaļu M. Dukurs {{dat|2010|3|18||bez}} saņēma 50 000 [[lats|latu]] prēmiju no [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]], bet viņa tēvs un treneris Dainis Dukurs — 23 500 latus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/18032010-dukuram_premija_50_tuktsosi_latu_siciem_p|title= Dukuram prēmijā 50 tūkstoši latu, Šiciem pa 37,5 tūkstošiem|accessdate= {{dat|2010|03|19}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2010|03|18}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> 2010. gada aprīlī viņam tika piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/lat/sports/olimpiskasvestis/olimpiskajiem-medalniekiem-un-starkovam-pieskirts-triju-zvaigznu-ordenis-znarokam-ne|title= Olimpiešiem un Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, Znarokam - nē|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= |publisher= ''Diena''}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/326925-siciem_dukuram_starkovam_pieskirts_triju_zvaigznu_ordenis|title= Šiciem, Dukuram, Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2010|4|14||bez}}|publisher= TvNet}}</ref><ref> {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/14042010-starkovam_triju_zvaigznu_ordenis|title= Starkovam un olimpiskajiem medaļniekiem - Triju Zvaigžņu ordeņi|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|4|14|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> 2010. gada pavasarī M. Dukurs iesaistījās vairākās sabiedriskās aktivitātēs, tai skaitā pasniedza sporta stundas skolās akcijas "Slaveni sportisti skolās" ietvaros<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mango.lv/zinas/apraksti/pasakumi/martins-dukurs-labprat-telo-skolotaju.m?id=30489233|title= Martins Dukurs labprāt tēlo skolotāju|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|3|10|N|bez}}|publisher= Mango.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100513173006/http://www.mango.lv/zinas/apraksti/pasakumi/martins-dukurs-labprat-telo-skolotaju.m?id=30489233|archivedate= {{dat|2010|05|13||bez}}}} {{en ikona}}</ref> un iestādīja [[apse|sudrabapsi]] Olimpiešu alejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kasjauns.lv/lv/news/olimpiskie-medalnieki-brali-sici-un-martins-dukurs-stadis-kokus-olimpiesu-aleja&news_id=20921|title= Olimpiskie medaļnieki brāļi Šici un Martins Dukurs stādīs kokus Olimpiešu alejā|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|5|7|N|bez}}|publisher= Kas Jauns?|archiveurl= https://web.archive.org/web/20160304194033/http://www.kasjauns.lv/lv/news/olimpiskie-medalnieki-brali-sici-un-martins-dukurs-stadis-kokus-olimpiesu-aleja%26news_id%3D20921|archivedate= {{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> === 2010.—2011. gada sezona === [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011. gada Pasaules kausa]] sezonas pirmais posms norisinājās [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistleras trasē]], [[Kanāda|Kanādā]], {{dat|2010|11|26||bez}}, kurā izcīnīja sudraba medaļu [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Posmā uzvaru svinēja kanādietis [[Džons Montgomerijs]], taču M. Dukurs palika 5. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26231&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Whistler 26 November 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093510/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26231&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/27112010-uzvar_montgomerijs_martins_dukurs_paliek_|title= Uzvar Montgomerijs, Martins Dukurs kļūdās un paliek piektais|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Gatis Liepiņš|date= {{dat|2010|11|27|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Otrais posms notika Kalgari trasē, Kanādā, {{dat||2|2||bez}}. Šajā posmā viņš guva savu pirmo uzvaru sezonā un sesto uzvaru Pasaules kausa posmos karjerā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/jaunumi/03122010-martins_dukurs_uzvar_pk_posma_kalgari|title= Martins Dukurs uzvar PK posmā Kalgari|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|12|3|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26249&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Calgary 2 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093533/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26249&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pēc uzvaras Kalgari posmā viņš kopvērtējumā ierindojās 3. vietā. Pasaules kausa izcīņas trešajā posmā Pārksitijā, ASV, kas norisinājās nedēļu pēc posma Kalgari, viņš ierindojās trešajā vietā, uzvaru posmā svinēja 2010. gada olimpisko spēļu bronzas laureāts krievs [[Aleksandrs Tretjakovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/09122010-m_dukurs_tresais_parksitija_satriecosa_uz|title= M. Dukurs trešais Pārksitijā, satriecoša uzvara Tretjakovam|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|12|9|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=25368&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Park City 9 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093558/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=25368&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/357385-martinam_dukuram_3vieta_pasaules_kausa_posma|title= Martinam Dukuram 3.vieta pasaules kausa posmā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Pasaules kausa izcīņas ceturtajā posmā Leikpleisidā, ASV, viņš vienīgo reizi sezonā ierindojās otrajā vietā, līdz šai izcīnītajai vietai tas bija M. Dukura otrs labākais sasniegums sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/17122010-m_dukurs_pec_1_brauciena_lideris_t_dukurs|title= M. Dukurs otrais Leikplesidā un kļūst par līderi kopvērtējumā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|12|17|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&L=0&event=25405&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Lake Placid 17 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093815/http://www.fibt.com/index.php?id=63&L=0&event=25405&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/358562-m_dukurs_izcina_otro_vietu_pk_posma_leikpleisida|title= M. Dukurs izcīna otro vietu PK posmā Leikpleisidā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Pēc izcīnītās otrās vietas viņš kļuva par Pasaules kausa kopvērtējuma līderi. {{dat|2010|12|2||bez}} M. Dukurs tika nominēts [[Latvijas Gada balva sportā 2010|Latvijas Gada balvai sportā]] nominācijā "Labākais Latvijas sportists".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/356405-zinami_latvijas_gada_balvas_sporta_2010_nominanti|title= Zināmi "Latvijas Gada balvas sportā 2010" nominanti|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> {{dat|2010|12|23||bez}} M. Dukurs tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010. gada]] labāko, populārāko Latvijas sportistu un kopā ar brāli Tomasu saņēma [[LTV7]] speciālbalvu par atsaucīgumu un atvērtību televīzijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/citi/23122010-latvijas_gada_sportisti_m_dukurs_un_radev|title= Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|12|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://olimpiade.lv/lat/lok/zinas/pazinoti-latvijas-gada-balva-sporta-2010-ieguveji/|title= Paziņoti Latvijas Gada balva sportā 2010 ieguvēji|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Ilze Āķe-Vīksne|date= {{dat|2010|12|24|N|bez}}|publisher= [[LOK|olimpiade.lv]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20121010033916/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/pazinoti-latvijas-gada-balva-sporta-2010-ieguveji/|archivedate= {{dat|2012|10|10||bez}}}}</ref> 2011. gada pirmajā posmā Īglsā, kur 2009.—2010. gada sezonā notika Eiropas čempionāts (uzvaru svinēja M. Dukurs), latviešu skeletonists svinēja uzvaru, otrās vietas ieguvēju [[Sergejs Čudinovs (skeletonists)|Sergeju Čudinovu]] (Krievija) apsteidzot par 0,8 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/15012011-m_dukurs_pec_pirma_brauciena_iglsa_parlie|title= M. Dukuram pārliecinoša uzvara Īglsā, Tomass astotais|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Gundars Zaburdajevs|date= {{dat|2011|1|15|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> {{dat||1|23||bez}} Vinterbergā M. Dukurs kļuva par divkārtējo Eiropas čempionu, kas bija Pasaules kausa posms un Eiropas čempionāts vienlaikus, abos braucienos finišējot pirmajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/23012011-m_dukurs_lideris_pec_pirma_brauciena_toma|title= M. Dukurs izcīna Eiropas čempionāta zeltu|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2011|1|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> {{dat||1|28||bez}} ar uzvaru PK septītajā posmā M. Dukurs nodrošināja sev otro Pasaules kausu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/28012011-brali_dukuri_trijnieka_pec_pirma_braucien|title= Dukurs uzvar arī Sanktmoricā un izcīna Pasaules kausu|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|1|28|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{FIBT saite | url1= http://www.fibt.com/index.php?id=88&tx_ttnews|bracket1= tt_news|url2= =2216&tx_ttnews|bracket2= backPid|url3= =2&cHash=3feda2a8a945372322a006253ba17f4e |title= Martins Dukurs (LAT) Overall Champion – first Podium for Ben Sandford (NZL)}}</ref> Šajā posmā pirmoreiz karjerā goda pjedestālu sasniedza [[Jaunzēlande]]s sportists Bens Sendfords, kas bija arī Jaunzēlandes sportistu augstākais panākums Pasaules kausā. Pasaules kausa pēdējā posmā Čezānā M. Dukurs finišēja pirmajā vietā un viņa brālis Tomass Dukurs bija otrais.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/04022011-brali_dukuri_liderpozicijas_pec_pirma_bra|title= Dukuriem dubultuzvara Čezānā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Šī bija pirmā abu latviešu dubultuzvara Pasaules kausa posmos. Pasaules kausa kopvērtējumā viņš ieguva 1719 punktus, otrās vietas ieguvēju vācieti Sandro Štīliki apsteidzot par 253 punktiem. Martina brālis Tomass ar izcīnītiem 1242 punktiem kopvērtējumā ierindojās 8. vietā. 2011. gada 24. un 25. februārī notika [[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]] [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]] Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/23022011-d_dukurs_kenigze_nedrikstes_kludities|title= D. Dukurs: "Kēnigzē nedrīkstēs kļūdīties"|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/24022011-vai_dukurs_izcinis_ari_pasaules_cempiona_|title= Dukuri dodas cīņā par pasaules čempiona titulu|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pēc pirmajā dienā veiktajiem diviem braucieniem M. Dukurs ir līderis, otrajā braucienā viņš uzstādīja jaunu trases rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/24022011-m_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_kenigze|title= M. Dukurs pārliecinošs līderis pēc 1. dienas pasaules čempionātā|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Arī otrajā dienā notikušajos braucienos M. Dukurs bija līderis, tā svinot uzvaru Pasaules čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/25022011-m_dukurs_domine_3_brauciena_lidz_titulam_|title= Martins Dukurs – pasaules čempions!|accessdate= {{dat|2011|2|25|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|25|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Tā bija pirmā medaļa Pasaules čempionātos skeletonā gan M. Dukuram, gan kādam Latvijas sportistam. Tāpat M. Dukurs kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas pasaules čempions olimpiskajos ziemas sporta veidos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://zinas.nra.lv/latvija/42573-ar-gavilem-sagaida-martinu-dukuru.htm|title= Ar gavilēm sagaida Martinu Dukuru|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|3||bez}}|publisher= NRA}}{{Novecojusi saite}}</ref> === 2011.—2012. gada sezona === 2011.—2012. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta veiksmīgi. Sezonas pirmajā posmā [[Īglsa|Īglsā]], kas norisinājās 3. decembrī M. Dukurs izcīnīja uzvaru ar uzstādītu trases rekordu pirmajā braucienā (52,69 s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/03122011-brali_dukuri_sobrid_liderpozicijas_iglsa|title= Martins Dukurs triumfē Īglsā, Tomass trešais|accessdate= {{dat|2011|12|3||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|12|3||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> Uzvaru viņš guva arī sezonas otrajā posmā [[Laplaņa|Laplaņā]] 9. decembrī, arī šoreiz latvietis uzstādīja trases rekordu — pirmais brauciens tika veikts 1:00,51 min. Laplaņas posmā otro vietu izcīnīja viņa brālis Tomass, tā bija viena no nedaudzajām brāļu dubultuzvarām Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/09122011-dukuriem_dubultuzvara_pirmaja_brauciena|title= Dukuriem dubultuzvara Laplaņā|accessdate= {{dat|2011|12|9||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2011|12|9||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> Sezonas trešajā posmā [[Vinterberga|Vinterbergā]] tika veikts eksperiments, sacensības aizvadot jaunā formātā — sacensību pirmajā dienā bija paredzēts aizvadīt divus braucienus, kuros uzrādīto rezultātu summa būtu kā kvalifikācijas posms, sacensību otrajā dienā startētu kvalifikācijā pirmās desmit vietas ieņēmušie sportisti, posma rezultātos neņemot vērā pirmās dienas rezultātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15122011-vinterberga_testes_jaunu_skeletona_format|title= Dainis Dukurs neapmierināts ar jauno skeletona formātu|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2011|12|15||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Protestu dēļ gan sacensību formāts tika mainīts. Sacensības tika aizvadītas sliktos laikapstākļos, kuru dēļ tika atcelti kvalifikācijas otro braucienu rezultāti. Kvalifikācijas pirmajā braucienā M. Dukurs uzstādīja labāko rezultātu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/16122011-pec_1_brauciena_m_dukurs_vadiba_t_dukurs_|title= M.Dukurs uzvar kvalifikācijā, T.Dukurs - trešais|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2011|12|16||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> ko viņš arī atkārtoja otrās dienas braucienā, tādējādi kļūdams par sacensību uzvarētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17122011-dukurs_triumfe_ari_vinterbergas_sniegpute|title= Dukurs triumfē arī Vinterbergas sniegputenī, gadu noslēdz neuzvarēts|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|12|17||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> 2011. gadā M. Dukurs nepiedzīvoja nevienu zaudējumu, visos abu sezonu posmos gūstot uzvaras. [[Attēls:Martins Dukurs 2011.jpg|thumb|220px|Martins Dukurs, saņemot [[Latvijas Gada balva sportā 2011|Latvijas Gada balvu sportā]] 2011. gadā]] 2011. gada 22. decembrī otro gadu pēc kārtas [[Latvijas Gada balva sportā 2011|tika atzīts]] par gada labāko un populārāko Latvijas sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/22122011-latvijas_gada_sportisti_martins_dukurs_un |title=Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča |publisher=Sportacentrs.com |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/gada_balva2008/news/par-latvijas-gada-labakajiem-sportistiem-atziti-martins-dukurs-un-ineta-radevica.d?id=42004048|title=Par Latvijas gada labākajiem sportistiem atzīti Martins Dukurs un Ineta Radeviča|date=22. decembris, 2011|publisher=Delfi.lv|language=Latvian|accessdate=23. decembris, 2011}}</ref> 2012. gada pirmajā posmā Altenbergā, kas bija arī kā Eiropas čempionāts, M. Dukurs svinēja savu 14. uzvaru Pasaules kausa posmos, otro vietu ieņēma viņa brālis T. Dukurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06012012-brali_dukuri_vadiba_pec_pirma_brauciena_a|title=M.Dukurs kļūst par trīskārtēju Eiropas čempionu|last=Zaburdajevs|first=Gundars|date={{dat|2012|1|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|6||bez}}}}</ref> {{dat|2012|1|14||bez}} notikušajā Pasaules kausa posmā [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]] M. Dukurs pirmoreiz 2011.—2012. gada sezonā neierindojās pirmajā trijniekā, taču ieņēma 6. vietu pēc pieļautās kļūdas otrajā braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14012012-m_dukurs_pec_pirma_brauciena_kenigze_otra|title=M.Dukurs kļūdās un paliek sestais, Tomasam septīta vieta|last=Zaburdajevs|first=Gundars|date={{dat|2012|1|14||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> Savukārt nākamajā posmā Sanktmoricā M. Dukurs guva savu 15. uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/21012012-m_dukurs_parliecinosa_vadiba_pec_pirma_br|title=M.Dukurs triumfē Sanktmoricā, Tomass ceturtais|last=Gundars Zaburdajevs|date={{dat|2012|1|21||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|21||bez}}}}</ref> Uzvaru izcīnīja arī pirmspēdējā Pasaules kausa izcīņas posmā Vistlerā, kur 2010. gadā notika olimpisko spēļu sacensības. Divu braucienu kopsummā viņš sasniedza rezultātu 1:45,76 min.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/04022012-dukuram_pirma_vieta_vistlera|title=Dukuram pirmā vieta Vistlerā|date={{dat|2012|2|4||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|4||bez}}}}</ref> Tā bija viņa pirmā uzvara Vistleras trasē notikušajās sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-pirmo-reizi-uzvar-vistlera-un-praktiski-nodrosina-sev-pasaules-kausu.d?id=42104996|title=Martins Dukurs pirmo reizi uzvar Vistlerā un praktiski nodrošina sev Pasaules kausu|date={{dat|2012|2|4||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|4||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120206222315/http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-pirmo-reizi-uzvar-vistlera-un-praktiski-nodrosina-sev-pasaules-kausu.d?id=42104996|archivedate={{dat|2012|02|06||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā Kalgari, Kanādā, viņš guva 17. uzvaru karjerā, otrās vietas ieguvēju A. Tretjakovu no Krievijas pārspējot par 0,68 sekundēm. Kopvērtējumā ar 1751 punktu M. Dukurs kļuva par kopvērtējuma uzvarētāju, otrajā vietā esošo vācieti [[Franks Rommels|Franku Rommelu]] apsteidzot par nepilniem 150 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/10022012-martins_dukurs_klust_par_pasaules_kausa_i|title=Martins Dukurs kļūst par Pasaules kausa ieguvēju, Tomass - trešais|date={{dat|2012|2|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|10||bez}}}}</ref> M. Dukura brālis T. Dukurs sezonas kopvērtējumā ierindojās trešajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2011%20/%202012|title=World Cup 2011 / 2012 (Skeleton Men Rankings)|publisher=Fibt.com|accessdate={{dat|2012|2|10||bez}}|archiveurl=https://www.webcitation.org/6BCF6MKtr?url=http://www.fibt.com/index.php?id=197|archivedate={{dat|2012|10|05||bez}}}}</ref> Viņš kļuva par otro skeletonistu Pasaules kausa vēsturē, kas kopvērtējumā izcīna trīs uzvaras pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/bobslejs-skeletons/martins-dukurs-treso-gadu-pec-kartas-izcina-pasaules-kausu-13930704|title=Martins Dukurs trešo gadu pēc kārtas izcīna Pasaules kausu|last=BNS|date={{dat|2012|2|10||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012. gada Pasaules čempionāts]] notika Leikpleisidā, ASV. Pirms sacensībām M. Dukurs guva nelielu kājas savainojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/bobslejs-skeletons/dukurs-pirms-starta-pc-leikplesida-sasitis-kaju-13933402|title=Dukurs pirms starta PČ Leikplesidā sasitis kāju|date={{dat|2012|2|24||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Jau pirmajā braucienā viņš izvirzījās vadībā ar 0,2 sekunžu lielu pārsvaru pār otro vietu (Franks Rommels).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25022012-m_dukurs_vadiba_pec_1_brauciena_tomass_tr|title=Pirmo dienu M.Dukurs noslēdz pārliecinošā vadībā, Tomasam 4. vieta|date={{dat|2012|2|25||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Turpmākajos braucienos šis pārsvars pieauga. M. Dukurs uzvarēja ar 3:37,09 minūtēm, sudraba medaļnieku, vācieti F. Rommelu apsteidzot jau vairāk nekā par divām sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-klust-par-divkartejo-pasaules-cempionu.d?id=42161322|title=Martins Dukurs kļūst par divkārtējo pasaules čempionu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120228233139/http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-klust-par-divkartejo-pasaules-cempionu.d?id=42161322|archivedate={{dat|2012|02|28||bez}}}}</ref> M. Dukura brālis T. Dukurs Pasaules čempionātā izcīnīja 5. vietu. M. Dukurs kļuva par pirmo skeletonistu, kas divus gadus pēc kārtas uzvarējis Pasaules čempionātā un Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/26022012-m_dukuram_iespaidigs_parsvars_tomass_atsl|title=M.Dukurs kļūst par divkārtēju pasaules čempionu, Tomass piektais|date={{dat|2012|2|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Tāpat viņš kļuva tikai par otro skeletonistu, kas Pasaules čempionātā izcīnījis divas uzvaras pēc kārtas, kanādietis Raiens Devenports uzvarēja 1996. un 1997. gada Pasaules čempionātos. === 2012.—2013. gada sezona === 2012.—2013. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta veiksmīgi. Sezonas pirmajā posmā Leikpleisidā uzvarētājs tika noteikts triju braucienu kopsummā. M. Dukurs uzvarēja, savukārt otrajā vietā ierindojās viņa brālis T. Dukurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/09112012-brali_dukuri_sak_sezonu_ar_dubultuzvaru_l|title=Brāļi Dukuri sezonu sāk ar dubultuzvaru Leikplesidā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|12||bez}}}}</ref> Šī bija viņa pirmā uzvara šajā trasē. {{dat||11|17||bez}} M. Dukurs izcīnīja uzvaru arī Pārksitijas trasē, kas bija viņa 19. uzvara Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17112012-m_dukurs_pec_1_brauciena_lideris_parksiti|title=M. Dukurs uzvar arī Pārksitijā, Tomass ceturtais|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|18||bez}}}}</ref> Nākamajā posmā Vistlerā, kur 2010. gadā notika olimpiskās spēles, viņš ierindojās 2. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25112012-vistlera_uzvar_rommels_dukuri_uz_pjedesta|title=Vistlerā uzvar Rommels, Dukuri uz pjedestāla|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|27||bez}}}}</ref> Šis bija otrais posms 2012. gadā, kurā M. Dukurs neizcīnīja pirmo vietu (kalendārā gada otrajā posmā Kēnigszē arī uzvaru guva vācietis [[Franks Rommels]]). {{dat||12|17||bez}} viņš svinēja savu 20. uzvaru Pasaules kausa posmos karjerā, kad triumfēja Vinterbergas trasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/07122012-m_dukurs_lideris_pec_pirma_brauciena_sesi|title=M.Dukuram trešā uzvara, Tomasam piektā vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|12|15||bez}}}}</ref> Decembrī viņš tika izvirzīts kā pretendents uz [[Latvijas Gada balva sportā 2012|Latvijas Gada balvu sportā]] kā labākais sportists un kā populārākais sportists, tomēr abās nominācijās par uzvarētāju tika atzīts olimpiskais čempions [[BMX]] [[Māris Štrombergs]]. 2012. gadu M. Dukurs pabeidza ar uzvaru [[Laplaņa]]s trasē, nostiprinoties Pasaules kausa kopvērtējuma pirmajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14122012-m_dukurs_pec_1_brauciena_pirmais_tomass_t|title=M. Dukurs pārliecinoši triumfē Laplaņā, Tomasam trešā vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|12|15||bez}}}}</ref> 2013. gadu latvietis uzsāka ar uzvaru [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]], kas bija viņa piektā uzvara 2012.—2013. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/05012013-martins_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_al|title=M.Dukuram piektā uzvara sešos posmos, Tomasam 4.vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|6||bez}}}}</ref> Uzvara tika gūta arī [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]], divus posmus pirms Pasaules kausa sezonas nostiprinoties kopvērtējuma pirmajā vietā, tuvāko sekotāju (brāli [[Tomass Dukurs|Tomasu]]) apsteidzot par 198 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/12012013-pec_pirma_brauciena_kenigze_trase_lideris|title=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/12012013-pec_pirma_brauciena_kenigze_trase_lideris|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|13||bez}}}}</ref> 2013. gada 19. janvārī M. Dukurs guva 24. uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmos, uzvarēdams Īglsas posmā, kas bija arī Eiropas čempionāts. M. Dukuram šis bija ceturtais Eiropas čempiontituls pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/19012013-pirmaja_brauciena_martinam_dukuram_trases|title=M.Dukurs triumfē Īglsā un Eiropas čempionātā, Tomasam - bronza|date={{dat|2013|1|19||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|19||bez}}}}</ref> 2012. gada februārī Sanktmoricā notikušajā Pasaules čempionātā viņam neizdevās aizstāvēt pasaules čempiona titulu, pirmoreiz karjerā Pasaules čempionātā izcīnot sudraba medaļu. Četru braucienu summā Dukurs par 0,03 sekundēm atpalika no krieva [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandra Tretjakova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/02022013-pec_tresa_brauciena_dukuri_augstak_nekapj|title=Martins Dukurs - vicečempions, līdz zeltam pietrūkst 0.03 sekundes|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|4||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējais posms tika aizvadīts jaunajā Soču trasē, kur 2014. gadā notiks ziemas olimpiskās spēles. M. Dukurs šeit svinēja uzvaru, ceturto sezonu pēc kārtas iegūstot Pasaules kausu ar kopvērtējumā savāktiem 2010 punktiem, kā arī izcīnot 100 000 [[eiro]] naudas balvu, kas tika piešķirti par uzvarām Kēnigszē, Īglsas un Soču trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15022013-martins_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_so|title=Martins Dukurs Sočos iegūst Pasaules kausu un 100 000 eiro|date={{dat|2013|2|15||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|15||bez}}}}</ref> Viņš ir pirmais skeletonists Pasaules kausa izcīņas vēsturē, kas uzvarējis četrās sezonās pēc kārtas, kā arī otrs visvairāk uzvaras Pasaules kausa sezonās izcīnījušais sportists — piecās sezonās ir uzvarējis austrietis Kristians Auers. Sezonas kopvērtējuma otrajā vietā ierindojās Martina brālis Tomass, šī ir pirmā abu brāļu dubultuzvara Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/dukuri-izcel-dzekpotu-dubultuzvara-pk-martins-cetrkartejs-kausa-ieguvejs-nopelniti-100-tukstosi.d?id=43062730|title=Dukuri izceļ 'džekpotu': dubultuzvara PK, Martins - četrkārtējs kausa ieguvējs, nopelnīti 100 tūkstoši|date={{dat|2013|2|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|2|15||bez}}}}</ref> Ar izcīnītiem četriem Pasaules kausa kopvērtējumiem pēc kārtas latvietis tika iekļauts [[Ginesa pasaules rekordi|Ginesa pasaules rekordu]] grāmatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06012014-m_dukurs_ginesa_pasaules_rekordu_gramata|title=M.Dukurs iekļauts Ginesa pasaules rekordu gramatā|date={{dat|2014|1|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|6||bez}}}}</ref> === 2013.—2014. gada sezona === 2013.—2014. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta ar uzvaru Kalgari trasē {{dat|2013|11|30||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/30112013-m_dukurs_ari_olimpisko_sezonu_sak_ar_uzva|title=M.Dukurs arī olimpisko sezonu sāk ar uzvaru, Tomass ceturtais|date={{dat|2013|11|30||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|11|30||bez}}}}</ref> Otrajā posmā, kas notika Pārksitijas trasē {{dat|2013|12|6||bez}}, viņš ierindojās 2. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06122013-m_dukuram_trases_rekords_un_vadiba_pec_pi|title=M.Dukuram neveiksmīgs otrais brauciens un otrā vieta Pārksitijā|date={{dat|2013|12|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|12|7||bez}}}}</ref> Šī bija pirmā reize 2013. gadā, kad Dukurs neuzvar Pasaules kausa izcīņas posmā. Sezonas trešajā posmā Leikpleisidā viņš ieņēma 8. vietu, kas ir pēdējo piecu sezonu sliktākais rezultāts latviešu sportistam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/13122013-brali_dukuri_pec_pirma_brauciena_arpus_tr|title=Tomass Dukurs trešais Leikplesidā, Martins tikai astotais|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|12|21||bez}}}}</ref> 2013. gada decembrī trešo reizi karjerā tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2013|Latvijas gada labāko sportistu]]. 2014. gada pirmajā posmā Dukurs guva uzvaru Vinterbergas trasē, izcīnot 27 uzvaru Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/03012014-martins_dukurs_parliecinosa_vadiba_pec_1_|title=Brāļiem Dukuriem dubultuzvara Vinterbergā|date={{dat|2014|1|3||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|3||bez}}}}</ref> Uzvara tika izcīnīta arī nākamajā posmā Sanktmoricas trasē, pēc kuras latvietis atgriezās Pasaules kausa kopvērtējuma līdera statusā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/10012014-brali_dukuri_sanktmorica_vadiba_pec_pirma|title=Dukuriem atkal dubultuzvara, Martins izvirzās kopvērtējuma vadībā|date={{dat|2014|1|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|10||bez}}}}</ref> Divas dienas pēc pirmās uzvaras Sanktmoricā šajā trasē tika izcīnīta arī otrā uzvara, trešo reizi pēc kārtas Martins kopā ar savu brāli Tomasu izcīnīja dubultuzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/dukuriem-dubultuzvara-tresajas-sacensibas-pec-kartas-14039604|title=Dukuriem dubultuzvara trešajās sacensībās pēc kārtas|date={{dat|2014|1|12||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|1|12||bez}}}}</ref> Sezonas priekšpēdējā posmā Īglsā, Austrijā, izcīnīja savu 30. uzvaru Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/18012014-martins_dukurs_uzvar_pirmaja_brauciena_to|title=Martins Dukurs triumfē Īglsā, brālim trešā vieta|date={{dat|2014|1|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|18||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā, kas bija arī Eiropas čempionāts, viņš uzvarēja, tādējādi piekto sezonu pēc kārtas triumfējot Pasaules kausa kopvērtējumā. Martins ir pirmais skeletonists, kas kopvērtējumā uzvar piecas sezonas pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25012014-dukuri_trijnieka_pec_pirma_brauciena_mart|title=Dukuriem dubultuzvara Eiropas čempionātā un Pasaules kausa kopvērtējumā|date={{dat|2014|1|25||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|25||bez}}}}</ref> Tāpat viņš otro sezonu pēc kārtas izcīnīja 100 000 eiro lielu naudas balvu, kas gan šoreiz tika dāvāta arī visu sešu braucienu uzvarētājam pēdējos trijos posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/martinam-dukuram-divi-uzvareti-braucieni-lidz-100-tukstosiem-eiro-un-titulam-14041396|title=Martinam Dukuram divi uzvarēti braucieni līdz 100 tūkstošiem eiro un titulam|date={{dat|2014|1|24||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|1|25||bez}}}}</ref> Pirms {{oss|Z=2014|L=Ģ}} M. Dukurs britu laikraksta ''[[The Daily Telegraph]]'' vērtējumā tika iekļauts desmit potenciālo olimpisko spēļu zvaigžņu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/othersports/winter-olympics/picturegalleries/10619482/Sochi-2014-Winter-Olympics-The-top-10-potential-stars.html|title=Sochi 2014 Winter Olympics: The top 10 potential stars|publisher=''[[The Daily Telegraph]]''|accessdate={{dat|2014|2|13||bez}}}}</ref> Četru braucienu kopsummā latvietis otrajās olimpiskās spēles pēc kārtas izcīnīja sudraba medaļu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/soci_2014/15022014-martins_dukurs_divkartejs_olimpiskais_vic|title=Martins Dukurs divkārtējs olimpiskais vicečempions!|last=Vētra|first=Andris|date={{dat|2014|2|15||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|2|15||bez}}}}</ref> piekāpjoties [[Krievija]]s sportistam [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandram Tretjakovam]]. Ar divām sudraba medaļām Martins ir veiksmīgākais Latvijas sportists ziemas olimpiskajās spēlēs. 2017. gada 22. novembrī [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pieņēma lēmumu par antidopinga kodeksa pārkāpumiem atņemt 2014. gada Soču olimpisko spēļu zelta medaļu Krievijas sportistam [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandram Tretjakovam]],<ref>[http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/tretjakovam-atnem-socu-spelu-zeltu-dukurs-klust-par-olimpisko-cempionu.d?id=49473413 Tretjakovam atņem Soču spēļu zeltu; Dukurs kļūst par olimpisko čempionu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171122232250/http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/tretjakovam-atnem-socu-spelu-zeltu-dukurs-klust-par-olimpisko-cempionu.d?id=49473413 |date={{dat|2017|11|22||bez}} }} DELFI Sports 2017. gada 22. novembrī</ref> kas nozīmētu M. Dukura kļūšanu par olimpisko čempionu. Tomēr {{dat|2018|2|1||bez}} [[Sporta arbitrāžas tiesa]]s attaisnoja Tretjakovu un atjaunoja viņa rezultātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tas-cas.org/fileadmin/user_upload/Media_Release__decision_RUS_IOC_.pdf|title=The Court of Arbitration for Sport (CAS) delivers its decisions in the matter of 39 Russian athletes v/the IOC: 28 appeals upheld, 11 partially upheld|publisher=Court of Arbitration for Sport|accessdate=1 February 2018}}</ref> === 2014.—2015. gada sezona === Pēcolimpisko 2014.—2015. gada sezonu M. Dukurs uzsāka ar uzvarām trijos pirmajos Pasaules kausa posmos — Leikplesidā, Kalgari un Altenbergā. Nākamajā posmā Kēnigszē viņš izcīnīja 2. vietu, piekāpjoties tikai olimpiskajam čempionam Aleksandram Tretjakovam. Sezonu M. Dukurs turpināja ar vēl trim uzvarām (Saktmoricā, Laplaņā, Īglsā). Posms Laplaņā bija arī Eiropas čempionāts, kas nozīmēja, ka M. Dukurs sesto reizi karjerā kļuva par Eiropas čempionu. Sliktās trases sagatavotības dēļ gan tika aizvadīts tikai viens brauciens. Pasaules kausa sezonu viņš noslēdza ar 2. vietu Sočos, arī šoreiz piekāpjoties Tretjakovam. Kopvērtējumā ar 1770 punktiem M. Dukurs 6. reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu. {{dat|2015|3|6||bez}} Vinterbergas trasē M. Dukurs trešo reizi karjerā kļuva par [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|pasaules čempionu]]. M. Dukurs 2014. gada nogalē ceturto reizi karjerā un otro gadu pēc kārtas tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2014|Latvijas gada labāko sportistu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/23122014-gada_labakie_sportisti_dukurs_un_grigorje|title=Gada labākie sportisti - Dukurs un Grigorjeva|last=Rubulis|first=Jānis|date={{dat|2014|12|23||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2020|2|23||bez}}}}</ref> Tāpat ceturto reizi tika atzīts par gada sportistu "Sporta Avīzes" gada aptaujā. === 2015.—2016. gada sezona === 2014.—2015. gada Pasaules kausa sezonā M. Dukurs izcīnīja 7 uzvaras, neuzvarot vienīgi sezonas 7. posmā Sanktmoricā, kur viņš piekāpās [[Juns Sonbins|Junam Sonbinam]], iegūstot dalīto 2. vietu ar savu brāli Tomasu. Šis posms paralēli bija arī Eiropas čempionāts, tāpēc abi brāļi, piekāpjoties vienīgi Korejas sportistam, kļuva par Eiropas čempioniem, Martinam izcīnot 7. titulu pēc kārtas. 7. reizi pēc kārtas tika iegūts arī Pasaules kauss. {{dat|2016|02|19||bez}} M. Dukurs Īgslas trasē ceturto reizi karjerā kļuva par pasaules čempionu, uzstādot labāko rezultātu katrā no braucieniem. Martins Dukurs 2015. gada nogalē piekto reizi karjerā un trešo gadu pēc kārtas tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2015|gada labāko sportistu Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-labako-sportistu-balvas-iegust-martins-dukurs-un-laura-ikauniece-admidina-912|title=Latvijas labāko sportistu balvas iegūst Martins Dukurs un Laura Ikauniece-Admidiņa|date={{dat|2015|12|23||bez}}|website=olimpiade.lv|accessdate={{dat|2018|10|28||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181130212641/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-labako-sportistu-balvas-iegust-martins-dukurs-un-laura-ikauniece-admidina-912}}</ref> === 2016.—2017. gada sezona === 2016.—2017. gada Pasaules kausa sezona M. Dukuram neiesākās veiksmīgi. Pēc 4. vietas Vistlerā un 5. vietas Leikplesidā, kur Martins piekāpās arī savam brālim Tomasam, viņš Altenbergā izcīnīja pirmo pjedestālu sezonā — 2. vietu, piekāpjoties vienīgi [[Kristofers Grothers|Kristoferam Grotheram]]. Sezonas 4. posmā, kas paralēli bija arī Eiropas čempionāts, M. Dukurs izcīnīja pirmo uzvaru sezonā, 8. reizi pēc kārtas kļūstot par Eiropas čempionu. Sezona turpinājās veiksmīgi, uzvarot arī Pasaules kausa posmā Sanktmoricā, kam gan sekoja 6. vieta Kēnigszē. Turpinājumā gan tika izcīnīta uzvara Īglsā, kā arī Phjončhanā, un M. Dukurs 8. reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu. {{dat|2017|2|26||bez}} Kēnigszē M. Dukurs piekto reizi karjerā un trešo pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu. === 2017.—2018. gada sezona === 2017.—2018. gada Pasaules kausa sezonas 1. posmā Leikplesidā M. Dukurs izcīnīja uzvaru, kam sekoja 2. vieta Pārksitijā, piekāpjoties Junam Sonbinam. Sezonas 3. posms Vistlerā M. Dukuram bija diezgan neveiksmīgs, paliekot vienīgi 6. vietā. Turpinājumā sekoja 2. vieta Vinterbergā un uzvara posmā Īgslā, kas bija arī Eiropas čempionāts. Tam sekoja 5. vieta Altenbergā. Sezonas 7. posmā Sanktmoricā M. Dukurs sākotnēji ieguva 2. vietu, tomēr nedēļu pēc sacensībām saņēma diskvalifikāciju no šī posma par materiālu pārkāpumiem. Viņš pēc finiša esot nejauši nobraucis pa bremzēšanas gumijām, kuru atliekas bija salipušas uz sliecēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/martins-dukurs-paliek-bez-pasaules-kausa|title=Martins Dukurs paliek bez devītā Pasaules kausa|date={{dat|2018|1|19||bez}}|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2020|2|23||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā Kēnigszē M. Dukurs ieguva 2. vietu. Pasaules kausa kopvērtējumā ar 1440 punktiem viņs palika 4. vietā. [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Phjončhanā M. Dukuram ne pārāk sekmīgi izdevās pirmais un pēdējais brauciens, kuros viņam bija 5. labākais rezultāts, un ar pārējos divos braucienos sasniegto otro labāko rezultātu nepietika, lai izcīnītu medaļu. M. Dukurs palika 4. vietā, 0,12 sekundes aiz bronzas medaļas. === 2018.—2019. gada sezona === [[2018.—2019. gada Pasaules kauss skeletonā|2018.—2019. gada Pasaules kausa]] 1. posmā [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldā]] ieguva 2. vietu, piekāpjoties tikai krievu skeletonistam [[Ņikita Tregubovs|Ņikitam Tregubovam]]. Sezonas turpinājumā sekoja divas 7. vietas Vinterbergā un Altenbergā. Pasaules kausa sezonas vienīgo uzvaru izcīnīja Īglsas trasē Austrijā. Tas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, un Martins Dukurs desmito reizi pēc kārtas kļuva par Eiropas čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/18012019-martins_dukurs_desmito_gadu_pec_kartas_kl |title=Martins Dukurs desmito gadu pēc kārtas kļūst par Eiropas čempionu |date={{dat|2019|1|18||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Nākamajā PK posmā Sanktmoricā M. Dukurs ierindojās 8. vietā. Sekoja divi pjedestāli Ziemeļamerikas trasēs — 2. vieta Leikplesidā un 3. vieta Kalgari. Tā kā iepriekš Kēnigszē trasē Vācijā sacensības tika atceltas nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, Kalgari tika aizvadīti divi posmi. M. Dukurs Pasaules kausa sezonu noslēdza ar 4. vietu, sezonas kopvērtējumā ierindojoties 3. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/24022019-martins_dukurs_tresais_pec_pirma_braucien |title=T. Dukuram lielisks 2. brauciens un sezonas 1. medaļa, M. Dukurs trešais kopvērtējumā |date={{dat|2019|2|24||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> [[2019. gada IBSF pasaules čempionāts|2019. gada Pasaules čempionātā]] Vistleras trasē izcīnīja savu sesto pasaules čempiona titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/08032019-martins_dukurs_sesto_reizi_triumfe_pasaul |title=Martins Dukurs sesto reizi triumfē pasaules čempionātā |date={{dat|2019|3|8||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> === 2019.—2020. gada sezona === [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020. gada Pasaules kausa]] sezonu iesāka ar divām otrajām vietām Leikplesidas trasē. Vinterbergas posmā tika iegūta 4. vieta. 2019. gada decembrī M. Dukurs sesto reizi tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2019|Latvijas gada labāko sportistu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/balvas/martins-dukurs-un-sevastova-sanem-gada-labako-sportistu-balvas-stupelis-popularakais.a342187/ |title=Martins Dukurs un Sevastova saņem gada labāko sportistu balvas, Stupelis - populārākais |date={{dat|2019|12|19||bez}}|website=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Pasaules kausa sezonas turpinājumā 2020. gada janvārī Laplaņas trasē ieguva otro vietu, izvirzoties PK kopvērtējuma vadībā. Sezonas pirmo uzvaru izcīnīja Īglsā, šajā trasē tā bija desmitā uzvara pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17012020-martins_iglsa_tuvojas_pirmajai_uzvarai_se |title=10 no 10 - Martins Īglsā turpina nevainojami un svin pirmo uzvaru sezonā |date={{dat|2020|1|17||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Nākamājā posmā Kēnigszē ierindojās 7. vietā, bet Sanktmoricas posmā atkal izcīnīja uzvaru. Pasaules kausa sezonas pēdējais posms notika Siguldā, tajā tika sadalītas arī Eiropas čempionāta medaļas. M. Dukurs tajā izcīnīja uzvaru, līdz ar to 11. reizi pēc kārtas kļuva par Eiropas čempionu un devīto reizi uzvarēja Pasaules kausa kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15022020-martinam_pirmaja_brauciena_trases_rekords |title=Dukuri mājās izceļ pilnu banku - dubultuzvara sacensībās un Martinam Pasaules kauss |date={{dat|2020|2|15||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> [[2020. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2020. gada Pasaules čempionātā]] [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]] ieguva 4. vietu, piekāpjoties trim Vācijas skeletonistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/28022020-pirms_pedeja_brauciena_martina_atstarpe_n |title=Martins noliek pasaules čempiona pilnvaras, Vācijai pirmais tituls 20 gadu laikā |date={{dat|2020|2|28||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|29||bez}}}}</ref> === 2021—2022. gada sezona === 2022. gada 14. janvārī M. Dukurs 12. reizi uzvarēja Eiropas čempionātā, līdz ar to izcīnot arī savu 11. uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/skeletons/martins-dukurs-izcina-pasaules-kausu-skeletona-velreiz-uzvar-eiropas-cempionata-spilgtakie-mirkli.a438763/|title=Martins Dukurs izcīna Pasaules kausu skeletonā, vēlreiz uzvar Eiropas čempionātā. Spilgtākie mirkļi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-14|language=lv}}</ref> Savā piektajā olimpiskajā startā [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Pekinā M. Dukurs līdz pēdējam braucienam cīnījās par vietu uz goda pjedestāla, tomēr sacensību noslēgumā, ieņēma tikai 7. vietu. == Privātā dzīve == Martins Dukurs ir dzimis {{dat|1984|3|31}} [[Rīga|Rīgā]]. Brālis [[Tomass Dukurs]] arī ir skeletonists. Viņu tēvs [[Dainis Dukurs]] ir bijušais bobslejists, Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors un abu dēlu treneris, savukārt māte ir grāmatvede.<ref name="Burve-Rozīte" /> Bērnībā M. Dukurs nodarbojies ar [[volejbols|volejbolu]], [[vieglatlētika|vieglatlētiku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sporto.lv/node/3553|title= Pareizrakstība ledū|accessdate= {{dat|2011|7|14||bez}}|author= |date= |publisher= sporto.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100213053113/http://www.sporto.lv/node/3553|archivedate= {{dat|2010|02|13||bez}}}}</ref> M. Dukurs dzīvo [[Sigulda|Siguldā]]. Izglītību ieguvis Siguldas 1. vidusskolā,<ref name="Pašiem savs galvenais favorīts">{{Sporta Avīze|last= Jurisons|first= Ingmārs|date= {{dat|2010|2|9||bez}}|title= Pašiem savs galvenais favorīts|volume= 6|issue= 731|pages= 12.—13}}</ref> [[Siguldas valsts ģimnāzija|Siguldas valsts ģimnāzijā]] un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]],<ref name="Pašiem savs galvenais favorīts" /> ko absolvējis ar bakalaura grādu ekonomikā.<ref name="Sudraba braucējs" /> Kopā ar brāli darbojies autobiznesā.<ref name="Burve-Rozīte" /> M. Dukura dzīvesbiedre Jana Krūmiņa ir absolvējusi [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolu "Turība"]], strādā auto mārketingā, aizraujas ar mākslu.<ref name="Burve-Rozīte" /> Ģimene audzina divas meitas, kas dzimušas 2012. un 2015. gadā.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/skeletonistam-martinam-dukuram-vel-viena-meita/678102 Skeletonistam Martinam Dukuram vēl viena meita!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150117061310/http://apollo.tvnet.lv/zinas/skeletonistam-martinam-dukuram-vel-viena-meita/678102 |date={{dat|2015|01|17||bez}} }} apollo.lv</ref> == Karjeras rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Trešais brauciens ! Ceturtais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| {{oss|Z=2006}} ! align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Turīna]] | 58,79 (10) | 58,60 (5) | — | — | 1:57,39 (+1,51) | 7 |- ! align="left"| {{oss|Z=2010}} ! align="left"| {{flaga|Kanāda}} [[Vankūvera]] | 52,32 (1) | 52,59 (2) | 52,28 (2) | 52,61 (2) | 3:29,80 (+0,07) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| {{oss|Z=2014}} ! align="left"| {{flaga|Krievija}} [[Soči]] | 56,18 (2) | 56,37 (2) | 56,26 (1) | 56,29 (2) | 3:45,10 (+0,81) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| {{oss|Z=2018}} ! align="left"| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]] | 50,85 (5) | 50,38 (2) | 50,32 (2) | 50,76 (5) | 3:22,31 (+1,76) ! 4 |- |'''[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022]]''' |{{flaga|China}} '''[[Pekina]]''' |1:00,62 (6) |1:00,62 (3) |1:00,40 (4) |1:01,12 (13) |4:02,76 (+1,75) |7 |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Trešais brauciens ! Ceturtais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| [[2007. gada FIBT pasaules čempionāts|2007]] ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:10,61 (13) | 1:09,79 (2) | 1:09,56 (9) | 1:09,65 (13) | 4:39,61 (+3,35) | 6 |- ! align="left"| [[2008. gada FIBT pasaules čempionāts|2008]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 59,18 (10) | 58,73 (1) | 58,93 (6) | 59,36 (8) | 3:56,20 (+1,49) | 5 |- ! align="left"| [[2009. gada FIBT pasaules čempionāts|2009]] ! align="left"| {{flaga|ASV}} [[Leikplesida]] | 56,69 (9) | 55,70 (11) | 55,29 (5) | — | 2:47,68 (+1,10) | 11 |- ! align="left"| [[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|2011]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 51,18 (1) | 50,67 (1) | 50,94 (1) | 50,91 (1) | 3:23,70 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012]] ! align="left"| {{flaga|ASV}} [[Leikplesida]] | 53,77 (1) | 54,37 (1) | 54,34 (1) | 54,61 (1) | 3:37,09 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2013. gada FIBT pasaules čempionāts|2013]] ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:07,87 (2) | 1:07,99 (2) | 1:08,72 (3) | 1:07,80 (1) | 4:32,38 (+0,03) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|2015]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 55,94 (1) | 56,10 (2) | 55,51 (1) | 55,68 (1) | 3:43,23 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|2016]] ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 52,14 (1) | 52,50 (1) | 52,11 (1) | 52,09 (1) | 3:28,84 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|2017]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 50,99 (1) | 50,96 (1) | 50,60 (4) | 50,93 (4) | 3:23,48 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2019. gada IBSF pasaules čempionāts|2019]] ! align="left"| {{flaga|Kanāda}} [[Vistlera]] | 52,15 (1) | 51,91 (1) | 51,92 (1) | 52,13 (1) | 3:28,11 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2020. gada IBSF pasaules čempionāts|2020]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 56,30 (4) | 56,25 (4) | 56,77 (6) | 56,06 (2) | 3:45,38 (+0,57) ! 4 |- ! align="left"| [[2021. gada IBSF pasaules čempionāts|2021]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 57,43 (11) | 57,70 (17) | 57,65 (16) | 57,91 (17) | 3:50,69 (+4.38) ! 16 |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| 2005 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 1:00,16 (13) | 1:01.03 (10) | 2:01.19 (+2.25) | 10 |- ! align="left"| 2006 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:10,31 (7) | 1:09,82 (6) | 2:20,13 (+1,33) | 8 |- ! align="left"| 2007 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 48,09 (3) | 48,34 (7) | 1:36,43 (+0,30) | 4 |- ! align="left"| 2008 ! align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Čezāna]] | 57,98 (4) | 58,38 (5) | 1:56,36 (+1,08) | 5 |- ! align="left"| 2009 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:08,97 (7) | 1:09,51 (11) | 2:18,48 (+ 2.71) | 11 |- ! align="left"| 2010 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,17 (1) | 52,97 (1) | 1:46,14 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2011 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 57,48 (1) | 57,93 (1) | 1:55,41 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2012 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 57,18 (1) | 56,97 (1) | 1:54,15 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2013 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 52,68 (1) | 52,45 (1) | 1:45,13 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2014 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 50,66 (1) | 50,17 (1) | 1:40,83 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2015 ! align="left"| {{flaga|Francija}} [[Laplaņa]] | 59,77 (1) | — | 59,77 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2016 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:09,28 (1) | 1:09,05 (2) | 2:18,33 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2017 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 56,14 (1) | 55,90 (2) | 1:52.04 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2018 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,15 (1) | 52,88 (1) | 1:46,03 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2019 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,02 (1) | 53,15 (2) | 1:46,17 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2020 ! align="left"| {{flaga|Latvija}} [[Sigulda]] | 50,15 (1) | 49,94 (1) | 1:40,09 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2021 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 56,46 (3) | 56,07 (1) | 1:52,53 (+0.17) ! {{medal-bg|silver}}| 2 |- ! align="left"| 2022 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:07,01 (1) | 1:07,38 (1) | 2:14,39 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |} === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Sezona ! 1. posms ! 2. posms ! 3. posms ! 4. posms ! 5. posms ! 6. posms ! 7. posms ! 8. posms ! 9. posms ! {{Tooltip|Vieta|Vieta kopvērtējumā}} ! {{Tooltip|Punkti|Iegūto punktu skaits kopvērtējumā}} |- ! align="left"| 2004.—2005. | Vinterberga<br><small>37</small> | Altenberga<br><small>20</small> | Īglsa<br><small>—</small> | Sigulda<br><small>14</small> | Čezāna<br><small>10</small> | Sanktmorica<br><small>19</small> | Leikplesida<br><small>13</small> | | ! 19 ! 139 |- ! align="left"| 2005.—2006. | Kalgari<br><small>26</small> | Leikplesida<br><small>10</small> | Īglsa<br><small>20</small> | Sigulda<br><small>20</small> | Kēnigszē<br><small>16</small> | Sanktmorica<br><small>14</small> | Altenberga<br><small>19</small> | | ! 20 ! 151 |- ! align="left"| 2006.—2007. | Kalgari<br><small>18</small> | Pārksitija<br><small>23</small> | Leikplesida<br><small>24</small> | Nagano<br><small>15</small> | Īglsa<br><small>9</small> | Čezāna<br><small>—</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Vinterberga<br><small>3</small> | Kēnigszē<br><small>5</small> | ! 12 ! 255 |- ! align="left"| 2007.—2008. | Kalgari<br><small>7</small> | Pārksitija<br><small>11</small> | Leikplesida<br><small>4</small> | Čezāna<br><small>7</small> | Čezāna<br><small>7</small> | Sanktmorica<br><small>6</small> | Kēnigszē<br><small>11</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | ! 5 ! 1369 |- ! align="left"| 2008.—2009. | {{medal-bg|bronza1}}| Vinterberga<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Altenberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Īglsa<br><small>3</small> | Kēnigszē<br><small>4</small> | Sanktmorica<br><small>17</small> | Vistlera<br><small>12</small> | Pārksitija<br><small>12</small> | Pārksitija<br><small>11</small> | ! 6 ! 1282 |- ! align="left"| [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Leikplesida<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Čezāna<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | Altenberga<br><small>5</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Sanktmorica<br><small>3</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1694 |- ! align="left"| [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011.]] | Vistlera<br><small>5</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Pārksitija<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Čezāna<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1719 |- ! align="left"| [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2011.—2012.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>6</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vistlera<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1751 |- ! align="left"| [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2012.—2013.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Vistlera<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Soči<br><small>1</small> ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 2010 |- ! align="left"| [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2013.—2014.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Pārksitija<br><small>2</small> | Leikplesida<br><small>8</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1720 |- ! align="left"| [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2014.—2015.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Kēnigszē<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Soči<br><small>2</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1770 |- ! align="left"| [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2015.—2016.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vistlera<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Sanktmorica<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1785 |- ! align="left"| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016.—2017.]] | Vistlera<br><small>4</small> | Leikplesida<br><small>5</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Altenberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>6</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Phjončhana<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1662 |- ! align="left"| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss skeletonā|2017.—2018.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Pārksitija<br><small>2</small> | Vistlera<br><small>6</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Vinterberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Altenberga<br><small>5</small> | Sanktmorica<br><small>Diskvalificēts</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Kēnigszē<br><small>2</small> | ! 4 ! 1440 |- ! align="left"| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss skeletonā|2018.—2019.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sigulda<br><small>2</small> | Vinterberga<br><small>7</small> | Altenberga<br><small>7</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Sanktmorica<br><small>8</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Kalgari<br><small>3</small> | Kalgari<br><small>4</small> | ! {{medal-bg|bronza}}|3 ! {{medal-bg|bronza}}|1533 |- ! align="left"| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | Vinterberga<br><small>4</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Laplaņa<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>7</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1665 |- ! align="left"| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2020.—2021.]] | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda1<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda2<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa1<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa2<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Vinterberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sanktmorica<br><small>2</small> | Kēnigszē<br><small>11</small> | Īglsa3<br /><small>—</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1456 |- ! align="left"| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2020.—2021.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Īglsa1<br><small>2</small> | Īglsa2<br /><small>11</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Altenberga<br><small>3</small> | Vinterberga1<br /><small>4</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Altenberga2<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sigulda<br /><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Vinterberga2<br /><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Santktmorica<br /><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1623 |} === Uzvaras Pasaules kausa posmos === {| class="wikitable" |- ! {{piezīme|Nr.|Numurs}} ! Datums ! Trase |- | align="center"| '''1.''' | {{dat|2008|2|8|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''2.''' | {{dat|2009|11|14|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''3.''' | {{dat|2009|12|11|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''4.''' | {{dat|2010|1|8|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''5.''' | {{dat|2010|1|23|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''6.''' | {{dat|2010|12|2|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''7.''' | {{dat|2011|1|15|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''8.''' | {{dat|2011|1|23|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''9.''' | {{dat|2011|1|28|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''10.''' | {{dat|2011|2|4|N|bez}} || {{flaga|Itālija}} Čezāna |- | align="center"| '''11.''' | {{dat|2011|12|3|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''12.''' | {{dat|2011|12|9|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''13.''' | {{dat|2011|12|16|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''14.''' | {{dat|2012|1|6|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''15.''' | {{dat|2012|1|21|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''16.''' | {{dat|2012|2|4|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Vistlera |- | align="center"| '''17.''' | {{dat|2012|2|10|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''18.''' | {{dat|2012|11|9|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''19.''' | {{dat|2012|11|17|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''20.''' | {{dat|2012|12|7|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''21.''' | {{dat|2012|12|14|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''22.''' | {{dat|2013|1|5|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''23.''' | {{dat|2013|1|12|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''24.''' | {{dat|2013|1|19|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''25.''' | {{dat|2013|2|15|N|bez}} || {{flaga|Krievija}} Soči |- | align="center"| '''26.''' | {{dat|2013|11|30|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''27.''' | {{dat|2014|1|3|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''28.''' | {{dat|2014|1|10|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''29.''' | {{dat|2014|1|12|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''30.''' | {{dat|2014|1|18|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''31.''' | {{dat|2014|1|25|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''32.''' | {{dat|2014|12|12|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''33.''' | {{dat|2014|12|19|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''34.''' | {{dat|2015|1|10|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''35.''' | {{dat|2015|1|23|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''36.''' | {{dat|2015|1|30|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''37.''' | {{dat|2015|2|7|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''38.''' | {{dat|2015|11|28|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''39.''' | {{dat|2015|12|4|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''40.''' | {{dat|2015|12|12|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''41.''' | {{dat|2016|01|09|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''42.''' | {{dat|2016|01|16|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''43.''' | {{dat|2016|01|23|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Vistlera |- | align="center"| '''44.''' | {{dat|2016|02|27|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''45.''' | {{dat|2017|01|14|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''46.''' | {{dat|2017|01|20|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''47.''' | {{dat|2017|02|3|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''48.''' | {{dat|2017|03|17|N|bez}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} Phjončhana |- | align="center"| '''49.''' | {{dat|2017|11|10|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''50.''' | {{dat|2017|12|15|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''51.''' | {{dat|2019|01|19|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''52.''' | {{dat|2020|01|17|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''53.''' | {{dat|2020|01|31|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''54.''' | {{dat|2020|02|15|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''55.''' | {{dat|2020|11|20|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''56.''' | {{dat|2020|11|27|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''57.''' | {{dat|2020|12|11|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''58.''' | {{dat|2020|12|18|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''59.''' | {{dat|2021|12|17|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''60.''' | {{dat|2022|1|7|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''61.''' | {{dat|2022|1|14|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |} == Sasniegumi un apbalvojumi == === Starptautiskie tituli === * Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētājs — 11 reizes ([[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010.]], [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011.]], [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2011.—2012.]], [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2012.—2013.]], [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2013.—2014.]], [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2014.—2015.]], [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2015.—2016.]], [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016.—2017.]], [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020.]], [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2020.—2021.]], [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021.—2022.]]) * Eiropas čempionāts — 12 zelta medaļas, 1 sudraba medaļa * [[FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]] — 6 zelta medaļas, 1 sudraba medaļa * Olimpiskās spēles — 2 sudraba medaļas. === Apbalvojumi === * [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] — [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]], [[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]], [[Latvijas Gada balva sportā 2014|2014]], [[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]], [[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]] * [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada populārākais sportists]] — [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em |refs= <ref name="Sudraba braucējs">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/sudraba-braucejs-zelta-komanda-720319|title= Sudraba braucējs, zelta komanda|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= Ilvars Koscinkevičs|date= {{dat|2010|2|24||bez}}|publisher= Diena.lv}}</ref> <ref name="Burve-Rozīte">{{Laikraksta atsauce|last=Burve-Rozīte|first=Anda|date={{dat|2012|3|9||bez}}|title=Bez tā gredzena pirkstā|journal=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|volume=13|issue=103|pages=40.—43. lpp|url=http://www.irir.lv/2012/3/28/bez-ta-gredzena-pirksta}}</ref> }} == Papildu literatūra == * [https://web.archive.org/web/20160313025830/http://latvijaslaudis.lv/users/dukuri Martina un Tomasa Dukuru "Latvijas ļaudis" profils] === Intervijas === * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/26112009-m_dukurs_par_kopvertejumu_nesaspringstu|title= M. Dukurs: "Par kopvērtējumu nesaspringstu"|accessdate= {{dat|2010|03|4||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2009|11|26||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/21022010-martins_dukurs_so_medalu_veltu_tevam|title= Martins Dukurs: "Šo medaļu veltu tēvam"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= |date= {{dat|2010|02|21||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martins_dukurs_sobrid_ir_dalitas_jutas|title= Martins Dukurs: "Nav pamata nokārt galvu"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= Ingmārs Jurisons|date= {{dat|2010|02|20||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_dukurs_viss_izskirsies_rit|title= Martins Dukurs: "Viss izšķirsies rīt"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= Ingmārs Jurisons|date= {{dat|2010|02|19||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/31102010-m_dukurs_ja_vaciesi_uzlabos_startu_ar_mum|title= M. Dukurs: "Ja vācieši uzlabos startu, ar mums būs cauri"|accessdate= {{dat|2010|1|1||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|10|31||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/sudraba-braucejs-zelta-komanda-720319|title= Sudraba braucējs, zelta komanda|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= Ilvars Koscinkevičs|date= {{dat|2010|2|24||bez}}|publisher= Diena.lv}} == Ārējās saites == {{Commons category|Martins Dukurs}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20070928060537/http://www.skeletonsport.com/athletes/?ContactID=69 ''Skeletonsport'' profils] {{en ikona}} * [http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=28 LOV profils]{{Novecojusi saite}} * [http://sports.yahoo.com/olympics/vancouver/LAT/Martins+Dukurs/1015161 ''Yahoo Sports'' profils] {{en ikona}} * {{tviteris|MartinsDukurs}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] | periods = [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]]<br>[[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]]<br>[[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]] | pirms = [[Jānis Miņins]]<br>Māris Štrombergs<br>[[Oskars Melbārdis]] | pēc = [[Māris Štrombergs]]<br>[[Kristaps Porziņģis]]<br>[[Mairis Briedis]] }} {{Amatu secība | virsraksts = "[[Sporta Avīze]]s" gada aptaujas uzvarētājs | periods = 2010—2011<br>2013—2014<br>2019 | pirms = Jāņa Miņina četrinieks<br>Māris Štrombergs<br>Oskars Melbārdis/[[Jānis Strenga]] | pēc = Māris Štrombergs<br>[[Oskars Melbārdis]] un komanda<br>[[Mairis Briedis]] }} {{Amatu secība | virsraksts = Skeletona PK kopvērtējuma uzvarētājs | periods = [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009./2010.]]—[[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016./2017.]]<br>[[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019./2020.]]—[[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021./2022.]] | pirms = {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Tretjakovs]]<br>{{flaga|Krievija}} Aleksandrs Tretjakovs | pēc = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Juns Sonbins]]<br>— }} {{kastes beigas}} {{Navboxes | title = Olimpiskās spēles | list = {{Latvija 2006 ZOS}} {{Latvija 2010 ZOS}} {{Latvija 2014 ZOS}} {{Latvija 2018 ZOS}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dukurs, Martins}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas skeletonisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki skeletonā]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]] 2po9noh3sdy7zj3eoqjjv2lyk2t0odk 3669707 3669670 2022-08-13T06:52:40Z Biafra 13794 /* Pasaules kauss */ wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Sportista infokaste | vārds = Martins Dukurs | piktogramma_1 = Skeleton pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Skeletons | attēls = 2020-02-28 Medal Ceremony Men's Skeleton (Bobsleigh & Skeleton World Championships Altenberg 2020) by Sandro Halank–050.jpg | att_izm = | paraksts = Martins Dukurs 2020. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1984|3|31}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = {{mērv|cm=179}} | svars = {{mērv|kg=75}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Siguldas 1. vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Universitāte]] <!------ Profesionālā informācija ------>| pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Skeletons]] | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2022 | treneris = [[Dainis Dukurs]] | bij_treneri = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = 2000 | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = 61 | pk_pjedestāli = 90 | pk_tituli = 11 ([[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2010]], [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2011]], [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2012]], [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2013]], [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2014]], [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2015]], [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2016]], [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2017]], [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2020]], [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2021]], [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2022]]) | dist_tituli = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 4 ({{OSS|Z=2006}}, {{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}, {{OSS|Z=2018}} {{OSS|Z=2022}}) | os_medaļas = 2 sudrabi | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = FIBT pasaules čempionāts | pč_dalība = 12 | pč_medaļas = 6 zelti, 1 sudrabs | pč_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2010) * 6× [[Latvijas gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] ([[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]], [[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]], [[Latvijas Gada balva sportā 2014|2014]], [[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]], [[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]]) | slavz = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2022|1|15||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition|ZOS}} {{MedalSilver2|{{oss|Z=2010|teksts=Vankūvera 2010}}}} {{MedalSilver2|{{oss|Z=2014|teksts=Soči 2014}}}} {{MedalCompetition|[[FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|Kēnigszē 2011]]}} {{MedalGold2|[[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|Leikpleisida 2012]]}} {{MedalGold2|[[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|Vinterberga 2015]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|Īglsa 2016]]}} {{MedalGold2|[[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|Kēnigszē 2017]]}} {{MedalGold2|[[2019. gada FIBT pasaules čempionāts|Vistlera 2019]]}} {{MedalSilver2|[[2013. gada FIBT pasaules čempionāts|Sanktmorica 2013]]}} {{MedalCompetition|Eiropas čempionāts}} {{MedalGold2|Īglsa 2010}} {{MedalGold2|Vinterberga 2011}} {{MedalGold2|Altenberga 2012}} {{MedalGold2|Īglsa 2013}} {{MedalGold2|Kēnigszē 2014}} {{MedalGold2|Laplaņa 2015}} {{MedalGold2|Sanktmorica 2016}} {{MedalGold2|Vinterberga 2017}} {{MedalGold2|Īglsa 2018}} {{MedalGold2|Īglsa 2019}} {{MedalGold2|Sigulda 2020}} {{MedalGold2|Sanktmorica 2022}} {{MedalSilver2|Vinterberga 2021}} }} '''Martins Dukurs''' (dzimis {{dat|1984|3|31}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[skeletons|skeletonists]]. Divu [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] [[sudraba medaļa|sudraba medaļu]] ieguvējs ({{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}) vienpadsmitkārtējs [[Pasaules kauss skeletonā|pasaules kausa]] izcīņas sezonas kopvērtējuma uzvarētājs, kā arī seškārtējs [[FIBT pasaules čempionāts|pasaules]] ([[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|2011]], [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012]], [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|2015]], [[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|2016]], [[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|2017]], [[2019. gada FIBT pasaules čempionāts|2019]]) un divpadsmitkārtējs<ref>{{tīmekļa atsauce | title = Martins 12. reizi karjerā kļūst par Eiropas čempionu, triumfējot arī kopvērtējumā | url = https://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14012022-martins_eiropas_cempionata_pec_pirma_brau | website =[[sportacentrs.com]]}}</ref> Eiropas čempions. Par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs M. Dukuram ir piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis]]. Ar skeletonu nodarbojās kopš 1998. gada, [[Latvijas Olimpiskā vienība|Latvijas Olimpiskās vienības]] sastāvā — no 2004. gada. Startējis piecās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] ({{OSS|Z=2006}}, {{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}, {{OSS|Z=2018}}, {{OSS|Z=2022}}), 2006. gadā [[Turīna|Turīnā]] izcīnīja 7. vietu, 2010. gadā [[Vankūvera|Vankūverā]] un 2014. gadā [[Soči|Sočos]] — sudraba medaļu. Viņš ir viens no panākumiem bagātākajiem [[Latvija Olimpiskajās spēlēs|Latvijas sportistiem]] ziemas olimpiskajās spēlēs. 2009.—2010. gada Pasaules kausa izcīņā pirmo reizi kļuva par uzvarētāju kopvērtējumā. Martins Dukurs kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas sportistu, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem. Šo panākumu viņš atkārtoja 2010.—2011. gada sezonā, kad pirmo reizi kļuva arī par Pasaules čempionu, un nākamajās sešās sezonās. Vienpadsmit uzvaras skeletona Pasaules kausa kopvērtējumā ir sacensību rekords. 2022. gada augustā 38 gadu vecumā Dukurs paziņoja par sportista karjeras beigšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7583459/skeletona-legenda-martins-dukurs-liek-punktu-karjerai|title=Skeletona leģenda Martins Dukurs liek punktu karjerai|website=Ziemas sports|access-date=2022-08-13|date=2022-08-12|language=lv}}</ref> Viņa brālis [[Tomass Dukurs]] arī ir skeletonists, bet abu treneris ir viņu tēvs [[Dainis Dukurs]]. Absolvējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]]. Dzīvo [[Sigulda|Siguldā]]. == Karjera == === Karjeras sākums === M. Dukurs ar skeletonu nodarbojas kopš 1998. gada.<ref name="Sudraba braucējs" /> 2000. gada 1. decembrī [[Vinterberga|Vinterbergā]] debitēja Pasaules kausa izcīņas posmā ar izcīnītu 34. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/rezultati|title=Latvijas bobsleja un skeletona federācija &#124; Bobslejs.lv|website=www.bobslejs.lv|access-date={{dat|2015|02|04||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150123163738/http://www.bobslejs.lv/skeletons/rezultati|archivedate={{dat|2015|01|23||bez}}}}</ref> 2001.—2002. gada sezonā M. Dukurs startēja Eiropas kausā. 2003. gada Pasaules čempionātā junioriem viņš izcīnīja 11. vietu un 2004. gada čempionātā — 26. vietu. 2004. gadā iekļuva [[LOV|Latvijas Olimpiskās vienības]] sastāvā. Pasaules kausā M. Dukurs turpināja piedalīties {{dat|2004|11|26||bez}} Vinterbergā ar izcīnītu 37. vietu. Vēl 2004.—2005. gada sezonā viņš piedalījās piecos posmos. [[Leikplesida]]s trasē tika sasniegta 13. vieta, kas tajā sezonā bija labākais M. Dukura uzstādītais rezultāts. Kopvērtējumā viņš ar izcīnītiem 139 punktiem ierindojās 19. vietā. === 2005.—2009. gads === 2005.—2006. gada sezonā labāko vietu M. Dukurs izcīnīja Leikpleisidā (10. vieta). Vēl Martins izcīnīja 14., 16., divas 20. un 26. vietu atsevišķos kausa izcīņas posmos. 2006. gada Eiropas čempionātā viņš finišēja 8. vietā. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Turīnā M. Dukurs izcīnīja augsto 7. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.todor66.com/olim/2006w/Skeleton_Men.html|title= 2006. gada ziemas olimpisko spēļu rezultāti skeletonā vīriešiem|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archiveurl= https://web.archive.org/web/20110722181244/http://www.todor66.com/olim/2006w/Skeleton_Men.html|archivedate= {{dat|2011|07|22||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tas bija viens no 2006. gada Turīnas Olimpisko spēļu labākajiem Latvijas pārstāvju sasniegumiem. 2006.—2007. gada sezonas piektajā posmā Īglsā otro reizi karjerā iekļuva Pasaules kausa posma pirmajā desmitniekā (pirmā reize — 2006. gada olimpiskajās spēlēs). Viņš izcīnīja 9. vietu. Nākamajā posmā Sanktmoricā tika izcīnīta 6. vieta, savukārt 2007. gada 16. februārī Pasaules kausa posmā Vinterbergā M. Dukurs pirmoreiz karjerā kādā no Pasaules kausa posmiem kāpa uz goda pjedestāla.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39071-martins-dukurs-karjeras-pirmais-pjedestals|title= Martins Dukurs: karjeras pirmais pjedestāls!|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= Andris Rupais|date= {{dat|2007|2|16||bez}}|publisher= TvNet}}</ref> [[2007. gada FIBT pasaules čempionāts|2007. gada Pasaules čempionātā]] [[Sanktmorica|Sanktmoricā]] viņš izcīnīja 6. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39060-martins_dukurs_pasaules_cempionata_izcina_sesto_vietu|title= Martins Dukurs pasaules čempionātā izcīna sesto vietu|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2007|1|27||bez}}|publisher= TvNet}}</ref> Pasaules kausa pēdējā posmā, kas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, M. Dukurs izcīnīja 5. vietu posma kopvērtējumā, savukārt Eiropas čempionātā tika ieņemta 4. vieta. Sezonas kopvērtējumā M. Dukurs ierindojās 12. vietā ar 88 izcīnītiem punktiem. 2007.—2008. gada sezonā M. Dukurs vienīgi divos sezonas posmos (Pārksitijā un Kēnigszē) neiekļuva pirmajā desmitniekā. Sezonas priekšpēdējā posmā 8. februārī Vinterbergā viņš izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos. [[2008. gada FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionātā]] [[Altenberga|Altenbergā]] tika ieņemta 5. vieta. Pasaules kausa kopvērtējumā M. Dukurs pirmoreiz karjerā iekļuva pirmajā desmitniekā, ar 1369 punktiem ierindojoties 5. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2007%20/%202008|title= World Cup 2007 / 2008|accessdate= {{dat|2011|12|23||bez}}|author= |date= |publisher= FIBT}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> 2008.—2009. gada Pasaules kausa sezonā sportists ne reizi neuzvarēja, taču trīs reizes kāpa uz goda pjedestāla. Altenbergas posmā tika izcīnīta otrā vieta, savukārt Vinterbergā un Īglsā — trešā vieta. [[2009. gada FIBT pasaules čempionāts|2009. gada Pasaules čempionātā]] Leikpleisidā M. Dukurs ierindojās 11. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39054-pc_skeletona_uzvar_steli_martins_dukurs_11vieta|title= PČ skeletonā uzvar Štēli; Martins Dukurs 11.vietā|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2009|3|1||bez}}|publisher= TvNet}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/life/articles/150604|title= Martins Dukurs pasaules čempionātā vienpadsmitais|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2009|3|1||bez}}|publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]]}}{{Novecojusi saite}}</ref> savukārt Eiropas čempionātā — 13. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=LETA |url=http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39078-martins_dukurs_eiropas_cempionata_skeletona_ienem_13vietu |title=Martins Dukurs Eiropas čempionātā skeletonā ieņem 13.vietu |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref> Pasaules kausa kopvērtējumā ar 1282 punktiem M. Dukurs ierindojās 6. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2008%20/%202009|title= World Cup 2008 / 2009|accessdate= {{dat|2011|12|23||bez}}|author= |date= |publisher= FIBT}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> === 2009.—2010. gada sezona === [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010. gada Pasaules kausa sezonu]] M. Dukurs iesāka veiksmīgi, izcīnot savu otro uzvaru Pasaules kausa posmos [[Pārksitija|Pārksitijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://skatiens.lv/forums/zinas/13112009-martins_dukurs_uzvar_pasaules_kausa_pirma|title= Martins Dukurs uzvar Pasaules kausa pirmajā posmā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Kristīne Šube|date= {{dat|2009|11|13|N|bez}}|publisher= skatiens.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39056-martins_dukurs_triumfe_pirmaja_pk_posma_parksitija|title= Martins Dukurs triumfē pirmajā PK posmā Pārksitijā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Nākamajā posmā [[Leikpleisida|Leikpleisidā]] viņš ierindojās 3. vietā. 2009. gada decembrī notikušajos posmos Eiropā M. Dukurs startēja ar atšķirīgām sekmēm — [[Čezāna|Čezānā]] tika izcīnīta 2. vieta, [[Vinterberga|Vinterbergā]] otro reizi karjerā guva uzvaru, savukārt [[Altenberga|Altenbergā]] latvietis vienīgo reizi karjerā neiekļuva pirmajā trijniekā. Atlikušajos trīs Pasaules kausa posmos 2010. gadā M. Dukurs izcīnīja divas uzvaras ([[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]] un [[Īglsa]]) un ieņēma trešo vietu [[Sanktmorica|Sanktmoricā]]. Sanktmoricas posma rezultāti tika noteikti pēc viena brauciena aizvadīšanas, jo otrais tika atcelts. Savukārt Īglsas posms bija arī kā Eiropas čempionāts, kurā M. Dukurs arī svinēja uzvaru. Pasaules kausa kopvērtējumā M. Dukurs ar 1694 punktiem izcīnīja uzvaru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/23012010-m_dukurs_eiropas_cempions_un_pasaules_kau|title= M.Dukurs - Eiropas čempions un Pasaules kausa ieguvējs|accessdate= {{dat|2010|02|13}}|author= Kristaps Zālītis|date= {{dat|2010|01|23}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> tādējādi viņš ir pirmais neatkarīgās Latvijas sportists, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=35862429 |title=Gada izcilnieki Latvijas sportā |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref> === 2010. gada olimpiskās spēles === [[Attēls:Martins Dukurs 2010 Vancouver.jpg|thumb|170px|left|Martins Dukurs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] {{Quote box2 |quote = Sports nav tikai lieli muskuļi vai spēcīgs, ātrs ieskrējiens. olimpiskajās spēlēs man savs potenciāls jāparāda četrās minūtēs. Tas ir grūtākais: četru gadu darbs četrās minūtēs, četros nobraucienos. [..] Tā ir galva, kas sportā pelna naudu, esmu pārliecināts.<ref name="Burve-Rozīte" /> |source = Martins Dukurs par startu 2010. gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs |quoted = true |bgcolor = #F1F3B4 |salign = right |align = right |width = 21.5% |border = 1px |fontsize = 90% }} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada olimpiskajās spēlēs]] M. Dukurs bija [[Latvijas karognesēju olimpiskajās spēlēs uzskaitījums|Latvijas karognesējs]] atklāšanas ceremonijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/11022010-latvijas_karognesejs_vankuvera_m_dukurs|title= Latvijas karognesējs Vankūverā - M. Dukurs|accessdate= {{dat|2010|02|11}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2010|02|11}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/194000|title= Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā nesīs Martins Dukurs|accessdate= {{dat|2010|02|11}}|author= |date= {{dat|2010|02|11}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100215034708/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/194000|archivedate= {{dat|2010|02|15||bez}}}}</ref> Pirms sacensību sākuma laikraksta ''Calgary Herald'' skatījumā viņš bija viens no desmit 2010. gada olimpisko spēļu favorītiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/10022010-dukurs_starp_desmit_olimpiades_favoritiem|title= Dukurs starp desmit olimpiādes favorītiem|accessdate= {{dat|2010|02|12}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2010|02|10}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> [[Skeletons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši|Pirmajā braucienā]] M. Dukurs startēja pirmais (pirmajā braucienā sportisti startē Pasaules kausa kopvērtējuma kārtībā). Pirmajā braucienā viņš uzstādīja jaunu trases rekordu un tuvāko konkurentu [[Kanāda]]s sportistu [[Džons Montgomerijs|Džonu Montgomeriju]] apsteidza par 0,28 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_1_vieta_tomass_astotais|title= Martins - līderis, Tomass - astotais|accessdate= {{dat|2010|02|19}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|19}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Otrajā braucienā M. Dukurs startēja kā 20., uzrādīja otro rezultātu un pārsvars par otrā vietā esošo Dž. Montgomeriju nedaudz samazinājās līdz 0,26 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_dukurs_labakais_pirmaja_diena|title= Martins Dukurs labākais pirmajā dienā|accessdate= {{dat|2010|02|19}}|author= Kristaps Zālītis|date= {{dat|2010|02|19}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pārējie divi braucieni norisinājās nākamajā sacensību dienā. 3. braucienā M. Dukurs startēja pirmais un atkal nedaudz zaudēja Dž. Montgomerijam, kurš vēl joprojām bija otrajā vietā, bet pārsvars saruka līdz 0,18 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martins_joprojam_lideris_tomass_jau_cetur|title= Martins joprojām līderis, Tomass - jau ceturtais|accessdate= {{dat|2010|02|20}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|20}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Ceturtajā, pēdējā, sacensību braucienā M. Dukurs startēja kā pēdējais un, parādot otro labāko laiku, viņš zaudēja pirmo pozīciju, līdz ar to ieguva olimpisko spēļu sudraba medaļu, zaudējot vienīgi Dž. Montgomerijam 0,07 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martinam_sudrabs_tomass_pirmais_liekais|title= Martinam sudrabs, Tomass - ceturtais|accessdate= {{dat|2010|02|20}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|20}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/olimpiade_2010/news/ari-martins-dukurs-klust-par-vankuveras-olimpisko-vicecempionu.d?id=30058475|title= Arī Martins Dukurs kļūst par Vankūveras olimpisko vicečempionu|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|20|N|bez}}|publisher= [[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110209125204/http://sports.delfi.lv/news/olimpiade_2010/news/ari-martins-dukurs-klust-par-vankuveras-olimpisko-vicecempionu.d?id=30058475|archivedate= {{dat|2011|02|09||bez}}}}</ref> Šī bija trešā medaļa neatkarīgajai Latvijai ziemas olimpiskajās spēlēs, otrā šajās spēlēs un pirmā medaļa Latvijai skeletonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/304899-martins_dukurs_izcina_latvijai_otro_sudraba_medalu_vankuvera|title= Martins Dukurs izcīna Latvijai otro sudraba medaļu Vankūverā|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|20|N|bez}}|publisher= [[TvNet]]}}</ref> Par izcīnīto sudraba medaļu M. Dukurs {{dat|2010|3|18||bez}} saņēma 50 000 [[lats|latu]] prēmiju no [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]], bet viņa tēvs un treneris Dainis Dukurs — 23 500 latus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/18032010-dukuram_premija_50_tuktsosi_latu_siciem_p|title= Dukuram prēmijā 50 tūkstoši latu, Šiciem pa 37,5 tūkstošiem|accessdate= {{dat|2010|03|19}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2010|03|18}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> 2010. gada aprīlī viņam tika piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/lat/sports/olimpiskasvestis/olimpiskajiem-medalniekiem-un-starkovam-pieskirts-triju-zvaigznu-ordenis-znarokam-ne|title= Olimpiešiem un Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, Znarokam - nē|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= |publisher= ''Diena''}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/326925-siciem_dukuram_starkovam_pieskirts_triju_zvaigznu_ordenis|title= Šiciem, Dukuram, Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2010|4|14||bez}}|publisher= TvNet}}</ref><ref> {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/14042010-starkovam_triju_zvaigznu_ordenis|title= Starkovam un olimpiskajiem medaļniekiem - Triju Zvaigžņu ordeņi|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|4|14|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> 2010. gada pavasarī M. Dukurs iesaistījās vairākās sabiedriskās aktivitātēs, tai skaitā pasniedza sporta stundas skolās akcijas "Slaveni sportisti skolās" ietvaros<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mango.lv/zinas/apraksti/pasakumi/martins-dukurs-labprat-telo-skolotaju.m?id=30489233|title= Martins Dukurs labprāt tēlo skolotāju|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|3|10|N|bez}}|publisher= Mango.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100513173006/http://www.mango.lv/zinas/apraksti/pasakumi/martins-dukurs-labprat-telo-skolotaju.m?id=30489233|archivedate= {{dat|2010|05|13||bez}}}} {{en ikona}}</ref> un iestādīja [[apse|sudrabapsi]] Olimpiešu alejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kasjauns.lv/lv/news/olimpiskie-medalnieki-brali-sici-un-martins-dukurs-stadis-kokus-olimpiesu-aleja&news_id=20921|title= Olimpiskie medaļnieki brāļi Šici un Martins Dukurs stādīs kokus Olimpiešu alejā|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|5|7|N|bez}}|publisher= Kas Jauns?|archiveurl= https://web.archive.org/web/20160304194033/http://www.kasjauns.lv/lv/news/olimpiskie-medalnieki-brali-sici-un-martins-dukurs-stadis-kokus-olimpiesu-aleja%26news_id%3D20921|archivedate= {{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> === 2010.—2011. gada sezona === [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011. gada Pasaules kausa]] sezonas pirmais posms norisinājās [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistleras trasē]], [[Kanāda|Kanādā]], {{dat|2010|11|26||bez}}, kurā izcīnīja sudraba medaļu [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Posmā uzvaru svinēja kanādietis [[Džons Montgomerijs]], taču M. Dukurs palika 5. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26231&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Whistler 26 November 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093510/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26231&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/27112010-uzvar_montgomerijs_martins_dukurs_paliek_|title= Uzvar Montgomerijs, Martins Dukurs kļūdās un paliek piektais|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Gatis Liepiņš|date= {{dat|2010|11|27|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Otrais posms notika Kalgari trasē, Kanādā, {{dat||2|2||bez}}. Šajā posmā viņš guva savu pirmo uzvaru sezonā un sesto uzvaru Pasaules kausa posmos karjerā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/jaunumi/03122010-martins_dukurs_uzvar_pk_posma_kalgari|title= Martins Dukurs uzvar PK posmā Kalgari|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|12|3|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26249&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Calgary 2 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093533/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26249&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pēc uzvaras Kalgari posmā viņš kopvērtējumā ierindojās 3. vietā. Pasaules kausa izcīņas trešajā posmā Pārksitijā, ASV, kas norisinājās nedēļu pēc posma Kalgari, viņš ierindojās trešajā vietā, uzvaru posmā svinēja 2010. gada olimpisko spēļu bronzas laureāts krievs [[Aleksandrs Tretjakovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/09122010-m_dukurs_tresais_parksitija_satriecosa_uz|title= M. Dukurs trešais Pārksitijā, satriecoša uzvara Tretjakovam|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|12|9|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=25368&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Park City 9 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093558/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=25368&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/357385-martinam_dukuram_3vieta_pasaules_kausa_posma|title= Martinam Dukuram 3.vieta pasaules kausa posmā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Pasaules kausa izcīņas ceturtajā posmā Leikpleisidā, ASV, viņš vienīgo reizi sezonā ierindojās otrajā vietā, līdz šai izcīnītajai vietai tas bija M. Dukura otrs labākais sasniegums sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/17122010-m_dukurs_pec_1_brauciena_lideris_t_dukurs|title= M. Dukurs otrais Leikplesidā un kļūst par līderi kopvērtējumā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|12|17|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&L=0&event=25405&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Lake Placid 17 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093815/http://www.fibt.com/index.php?id=63&L=0&event=25405&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/358562-m_dukurs_izcina_otro_vietu_pk_posma_leikpleisida|title= M. Dukurs izcīna otro vietu PK posmā Leikpleisidā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Pēc izcīnītās otrās vietas viņš kļuva par Pasaules kausa kopvērtējuma līderi. {{dat|2010|12|2||bez}} M. Dukurs tika nominēts [[Latvijas Gada balva sportā 2010|Latvijas Gada balvai sportā]] nominācijā "Labākais Latvijas sportists".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/356405-zinami_latvijas_gada_balvas_sporta_2010_nominanti|title= Zināmi "Latvijas Gada balvas sportā 2010" nominanti|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> {{dat|2010|12|23||bez}} M. Dukurs tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010. gada]] labāko, populārāko Latvijas sportistu un kopā ar brāli Tomasu saņēma [[LTV7]] speciālbalvu par atsaucīgumu un atvērtību televīzijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/citi/23122010-latvijas_gada_sportisti_m_dukurs_un_radev|title= Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|12|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://olimpiade.lv/lat/lok/zinas/pazinoti-latvijas-gada-balva-sporta-2010-ieguveji/|title= Paziņoti Latvijas Gada balva sportā 2010 ieguvēji|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Ilze Āķe-Vīksne|date= {{dat|2010|12|24|N|bez}}|publisher= [[LOK|olimpiade.lv]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20121010033916/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/pazinoti-latvijas-gada-balva-sporta-2010-ieguveji/|archivedate= {{dat|2012|10|10||bez}}}}</ref> 2011. gada pirmajā posmā Īglsā, kur 2009.—2010. gada sezonā notika Eiropas čempionāts (uzvaru svinēja M. Dukurs), latviešu skeletonists svinēja uzvaru, otrās vietas ieguvēju [[Sergejs Čudinovs (skeletonists)|Sergeju Čudinovu]] (Krievija) apsteidzot par 0,8 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/15012011-m_dukurs_pec_pirma_brauciena_iglsa_parlie|title= M. Dukuram pārliecinoša uzvara Īglsā, Tomass astotais|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Gundars Zaburdajevs|date= {{dat|2011|1|15|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> {{dat||1|23||bez}} Vinterbergā M. Dukurs kļuva par divkārtējo Eiropas čempionu, kas bija Pasaules kausa posms un Eiropas čempionāts vienlaikus, abos braucienos finišējot pirmajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/23012011-m_dukurs_lideris_pec_pirma_brauciena_toma|title= M. Dukurs izcīna Eiropas čempionāta zeltu|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2011|1|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> {{dat||1|28||bez}} ar uzvaru PK septītajā posmā M. Dukurs nodrošināja sev otro Pasaules kausu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/28012011-brali_dukuri_trijnieka_pec_pirma_braucien|title= Dukurs uzvar arī Sanktmoricā un izcīna Pasaules kausu|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|1|28|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{FIBT saite | url1= http://www.fibt.com/index.php?id=88&tx_ttnews|bracket1= tt_news|url2= =2216&tx_ttnews|bracket2= backPid|url3= =2&cHash=3feda2a8a945372322a006253ba17f4e |title= Martins Dukurs (LAT) Overall Champion – first Podium for Ben Sandford (NZL)}}</ref> Šajā posmā pirmoreiz karjerā goda pjedestālu sasniedza [[Jaunzēlande]]s sportists Bens Sendfords, kas bija arī Jaunzēlandes sportistu augstākais panākums Pasaules kausā. Pasaules kausa pēdējā posmā Čezānā M. Dukurs finišēja pirmajā vietā un viņa brālis Tomass Dukurs bija otrais.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/04022011-brali_dukuri_liderpozicijas_pec_pirma_bra|title= Dukuriem dubultuzvara Čezānā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Šī bija pirmā abu latviešu dubultuzvara Pasaules kausa posmos. Pasaules kausa kopvērtējumā viņš ieguva 1719 punktus, otrās vietas ieguvēju vācieti Sandro Štīliki apsteidzot par 253 punktiem. Martina brālis Tomass ar izcīnītiem 1242 punktiem kopvērtējumā ierindojās 8. vietā. 2011. gada 24. un 25. februārī notika [[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]] [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]] Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/23022011-d_dukurs_kenigze_nedrikstes_kludities|title= D. Dukurs: "Kēnigzē nedrīkstēs kļūdīties"|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/24022011-vai_dukurs_izcinis_ari_pasaules_cempiona_|title= Dukuri dodas cīņā par pasaules čempiona titulu|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pēc pirmajā dienā veiktajiem diviem braucieniem M. Dukurs ir līderis, otrajā braucienā viņš uzstādīja jaunu trases rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/24022011-m_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_kenigze|title= M. Dukurs pārliecinošs līderis pēc 1. dienas pasaules čempionātā|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Arī otrajā dienā notikušajos braucienos M. Dukurs bija līderis, tā svinot uzvaru Pasaules čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/25022011-m_dukurs_domine_3_brauciena_lidz_titulam_|title= Martins Dukurs – pasaules čempions!|accessdate= {{dat|2011|2|25|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|25|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Tā bija pirmā medaļa Pasaules čempionātos skeletonā gan M. Dukuram, gan kādam Latvijas sportistam. Tāpat M. Dukurs kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas pasaules čempions olimpiskajos ziemas sporta veidos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://zinas.nra.lv/latvija/42573-ar-gavilem-sagaida-martinu-dukuru.htm|title= Ar gavilēm sagaida Martinu Dukuru|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|3||bez}}|publisher= NRA}}{{Novecojusi saite}}</ref> === 2011.—2012. gada sezona === 2011.—2012. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta veiksmīgi. Sezonas pirmajā posmā [[Īglsa|Īglsā]], kas norisinājās 3. decembrī M. Dukurs izcīnīja uzvaru ar uzstādītu trases rekordu pirmajā braucienā (52,69 s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/03122011-brali_dukuri_sobrid_liderpozicijas_iglsa|title= Martins Dukurs triumfē Īglsā, Tomass trešais|accessdate= {{dat|2011|12|3||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|12|3||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> Uzvaru viņš guva arī sezonas otrajā posmā [[Laplaņa|Laplaņā]] 9. decembrī, arī šoreiz latvietis uzstādīja trases rekordu — pirmais brauciens tika veikts 1:00,51 min. Laplaņas posmā otro vietu izcīnīja viņa brālis Tomass, tā bija viena no nedaudzajām brāļu dubultuzvarām Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/09122011-dukuriem_dubultuzvara_pirmaja_brauciena|title= Dukuriem dubultuzvara Laplaņā|accessdate= {{dat|2011|12|9||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2011|12|9||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> Sezonas trešajā posmā [[Vinterberga|Vinterbergā]] tika veikts eksperiments, sacensības aizvadot jaunā formātā — sacensību pirmajā dienā bija paredzēts aizvadīt divus braucienus, kuros uzrādīto rezultātu summa būtu kā kvalifikācijas posms, sacensību otrajā dienā startētu kvalifikācijā pirmās desmit vietas ieņēmušie sportisti, posma rezultātos neņemot vērā pirmās dienas rezultātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15122011-vinterberga_testes_jaunu_skeletona_format|title= Dainis Dukurs neapmierināts ar jauno skeletona formātu|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2011|12|15||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Protestu dēļ gan sacensību formāts tika mainīts. Sacensības tika aizvadītas sliktos laikapstākļos, kuru dēļ tika atcelti kvalifikācijas otro braucienu rezultāti. Kvalifikācijas pirmajā braucienā M. Dukurs uzstādīja labāko rezultātu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/16122011-pec_1_brauciena_m_dukurs_vadiba_t_dukurs_|title= M.Dukurs uzvar kvalifikācijā, T.Dukurs - trešais|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2011|12|16||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> ko viņš arī atkārtoja otrās dienas braucienā, tādējādi kļūdams par sacensību uzvarētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17122011-dukurs_triumfe_ari_vinterbergas_sniegpute|title= Dukurs triumfē arī Vinterbergas sniegputenī, gadu noslēdz neuzvarēts|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|12|17||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> 2011. gadā M. Dukurs nepiedzīvoja nevienu zaudējumu, visos abu sezonu posmos gūstot uzvaras. [[Attēls:Martins Dukurs 2011.jpg|thumb|220px|Martins Dukurs, saņemot [[Latvijas Gada balva sportā 2011|Latvijas Gada balvu sportā]] 2011. gadā]] 2011. gada 22. decembrī otro gadu pēc kārtas [[Latvijas Gada balva sportā 2011|tika atzīts]] par gada labāko un populārāko Latvijas sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/22122011-latvijas_gada_sportisti_martins_dukurs_un |title=Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča |publisher=Sportacentrs.com |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/gada_balva2008/news/par-latvijas-gada-labakajiem-sportistiem-atziti-martins-dukurs-un-ineta-radevica.d?id=42004048|title=Par Latvijas gada labākajiem sportistiem atzīti Martins Dukurs un Ineta Radeviča|date=22. decembris, 2011|publisher=Delfi.lv|language=Latvian|accessdate=23. decembris, 2011}}</ref> 2012. gada pirmajā posmā Altenbergā, kas bija arī kā Eiropas čempionāts, M. Dukurs svinēja savu 14. uzvaru Pasaules kausa posmos, otro vietu ieņēma viņa brālis T. Dukurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06012012-brali_dukuri_vadiba_pec_pirma_brauciena_a|title=M.Dukurs kļūst par trīskārtēju Eiropas čempionu|last=Zaburdajevs|first=Gundars|date={{dat|2012|1|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|6||bez}}}}</ref> {{dat|2012|1|14||bez}} notikušajā Pasaules kausa posmā [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]] M. Dukurs pirmoreiz 2011.—2012. gada sezonā neierindojās pirmajā trijniekā, taču ieņēma 6. vietu pēc pieļautās kļūdas otrajā braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14012012-m_dukurs_pec_pirma_brauciena_kenigze_otra|title=M.Dukurs kļūdās un paliek sestais, Tomasam septīta vieta|last=Zaburdajevs|first=Gundars|date={{dat|2012|1|14||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> Savukārt nākamajā posmā Sanktmoricā M. Dukurs guva savu 15. uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/21012012-m_dukurs_parliecinosa_vadiba_pec_pirma_br|title=M.Dukurs triumfē Sanktmoricā, Tomass ceturtais|last=Gundars Zaburdajevs|date={{dat|2012|1|21||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|21||bez}}}}</ref> Uzvaru izcīnīja arī pirmspēdējā Pasaules kausa izcīņas posmā Vistlerā, kur 2010. gadā notika olimpisko spēļu sacensības. Divu braucienu kopsummā viņš sasniedza rezultātu 1:45,76 min.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/04022012-dukuram_pirma_vieta_vistlera|title=Dukuram pirmā vieta Vistlerā|date={{dat|2012|2|4||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|4||bez}}}}</ref> Tā bija viņa pirmā uzvara Vistleras trasē notikušajās sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-pirmo-reizi-uzvar-vistlera-un-praktiski-nodrosina-sev-pasaules-kausu.d?id=42104996|title=Martins Dukurs pirmo reizi uzvar Vistlerā un praktiski nodrošina sev Pasaules kausu|date={{dat|2012|2|4||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|4||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120206222315/http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-pirmo-reizi-uzvar-vistlera-un-praktiski-nodrosina-sev-pasaules-kausu.d?id=42104996|archivedate={{dat|2012|02|06||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā Kalgari, Kanādā, viņš guva 17. uzvaru karjerā, otrās vietas ieguvēju A. Tretjakovu no Krievijas pārspējot par 0,68 sekundēm. Kopvērtējumā ar 1751 punktu M. Dukurs kļuva par kopvērtējuma uzvarētāju, otrajā vietā esošo vācieti [[Franks Rommels|Franku Rommelu]] apsteidzot par nepilniem 150 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/10022012-martins_dukurs_klust_par_pasaules_kausa_i|title=Martins Dukurs kļūst par Pasaules kausa ieguvēju, Tomass - trešais|date={{dat|2012|2|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|10||bez}}}}</ref> M. Dukura brālis T. Dukurs sezonas kopvērtējumā ierindojās trešajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2011%20/%202012|title=World Cup 2011 / 2012 (Skeleton Men Rankings)|publisher=Fibt.com|accessdate={{dat|2012|2|10||bez}}|archiveurl=https://www.webcitation.org/6BCF6MKtr?url=http://www.fibt.com/index.php?id=197|archivedate={{dat|2012|10|05||bez}}}}</ref> Viņš kļuva par otro skeletonistu Pasaules kausa vēsturē, kas kopvērtējumā izcīna trīs uzvaras pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/bobslejs-skeletons/martins-dukurs-treso-gadu-pec-kartas-izcina-pasaules-kausu-13930704|title=Martins Dukurs trešo gadu pēc kārtas izcīna Pasaules kausu|last=BNS|date={{dat|2012|2|10||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012. gada Pasaules čempionāts]] notika Leikpleisidā, ASV. Pirms sacensībām M. Dukurs guva nelielu kājas savainojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/bobslejs-skeletons/dukurs-pirms-starta-pc-leikplesida-sasitis-kaju-13933402|title=Dukurs pirms starta PČ Leikplesidā sasitis kāju|date={{dat|2012|2|24||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Jau pirmajā braucienā viņš izvirzījās vadībā ar 0,2 sekunžu lielu pārsvaru pār otro vietu (Franks Rommels).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25022012-m_dukurs_vadiba_pec_1_brauciena_tomass_tr|title=Pirmo dienu M.Dukurs noslēdz pārliecinošā vadībā, Tomasam 4. vieta|date={{dat|2012|2|25||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Turpmākajos braucienos šis pārsvars pieauga. M. Dukurs uzvarēja ar 3:37,09 minūtēm, sudraba medaļnieku, vācieti F. Rommelu apsteidzot jau vairāk nekā par divām sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-klust-par-divkartejo-pasaules-cempionu.d?id=42161322|title=Martins Dukurs kļūst par divkārtējo pasaules čempionu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120228233139/http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-klust-par-divkartejo-pasaules-cempionu.d?id=42161322|archivedate={{dat|2012|02|28||bez}}}}</ref> M. Dukura brālis T. Dukurs Pasaules čempionātā izcīnīja 5. vietu. M. Dukurs kļuva par pirmo skeletonistu, kas divus gadus pēc kārtas uzvarējis Pasaules čempionātā un Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/26022012-m_dukuram_iespaidigs_parsvars_tomass_atsl|title=M.Dukurs kļūst par divkārtēju pasaules čempionu, Tomass piektais|date={{dat|2012|2|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Tāpat viņš kļuva tikai par otro skeletonistu, kas Pasaules čempionātā izcīnījis divas uzvaras pēc kārtas, kanādietis Raiens Devenports uzvarēja 1996. un 1997. gada Pasaules čempionātos. === 2012.—2013. gada sezona === 2012.—2013. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta veiksmīgi. Sezonas pirmajā posmā Leikpleisidā uzvarētājs tika noteikts triju braucienu kopsummā. M. Dukurs uzvarēja, savukārt otrajā vietā ierindojās viņa brālis T. Dukurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/09112012-brali_dukuri_sak_sezonu_ar_dubultuzvaru_l|title=Brāļi Dukuri sezonu sāk ar dubultuzvaru Leikplesidā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|12||bez}}}}</ref> Šī bija viņa pirmā uzvara šajā trasē. {{dat||11|17||bez}} M. Dukurs izcīnīja uzvaru arī Pārksitijas trasē, kas bija viņa 19. uzvara Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17112012-m_dukurs_pec_1_brauciena_lideris_parksiti|title=M. Dukurs uzvar arī Pārksitijā, Tomass ceturtais|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|18||bez}}}}</ref> Nākamajā posmā Vistlerā, kur 2010. gadā notika olimpiskās spēles, viņš ierindojās 2. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25112012-vistlera_uzvar_rommels_dukuri_uz_pjedesta|title=Vistlerā uzvar Rommels, Dukuri uz pjedestāla|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|27||bez}}}}</ref> Šis bija otrais posms 2012. gadā, kurā M. Dukurs neizcīnīja pirmo vietu (kalendārā gada otrajā posmā Kēnigszē arī uzvaru guva vācietis [[Franks Rommels]]). {{dat||12|17||bez}} viņš svinēja savu 20. uzvaru Pasaules kausa posmos karjerā, kad triumfēja Vinterbergas trasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/07122012-m_dukurs_lideris_pec_pirma_brauciena_sesi|title=M.Dukuram trešā uzvara, Tomasam piektā vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|12|15||bez}}}}</ref> Decembrī viņš tika izvirzīts kā pretendents uz [[Latvijas Gada balva sportā 2012|Latvijas Gada balvu sportā]] kā labākais sportists un kā populārākais sportists, tomēr abās nominācijās par uzvarētāju tika atzīts olimpiskais čempions [[BMX]] [[Māris Štrombergs]]. 2012. gadu M. Dukurs pabeidza ar uzvaru [[Laplaņa]]s trasē, nostiprinoties Pasaules kausa kopvērtējuma pirmajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14122012-m_dukurs_pec_1_brauciena_pirmais_tomass_t|title=M. Dukurs pārliecinoši triumfē Laplaņā, Tomasam trešā vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|12|15||bez}}}}</ref> 2013. gadu latvietis uzsāka ar uzvaru [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]], kas bija viņa piektā uzvara 2012.—2013. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/05012013-martins_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_al|title=M.Dukuram piektā uzvara sešos posmos, Tomasam 4.vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|6||bez}}}}</ref> Uzvara tika gūta arī [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]], divus posmus pirms Pasaules kausa sezonas nostiprinoties kopvērtējuma pirmajā vietā, tuvāko sekotāju (brāli [[Tomass Dukurs|Tomasu]]) apsteidzot par 198 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/12012013-pec_pirma_brauciena_kenigze_trase_lideris|title=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/12012013-pec_pirma_brauciena_kenigze_trase_lideris|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|13||bez}}}}</ref> 2013. gada 19. janvārī M. Dukurs guva 24. uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmos, uzvarēdams Īglsas posmā, kas bija arī Eiropas čempionāts. M. Dukuram šis bija ceturtais Eiropas čempiontituls pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/19012013-pirmaja_brauciena_martinam_dukuram_trases|title=M.Dukurs triumfē Īglsā un Eiropas čempionātā, Tomasam - bronza|date={{dat|2013|1|19||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|19||bez}}}}</ref> 2012. gada februārī Sanktmoricā notikušajā Pasaules čempionātā viņam neizdevās aizstāvēt pasaules čempiona titulu, pirmoreiz karjerā Pasaules čempionātā izcīnot sudraba medaļu. Četru braucienu summā Dukurs par 0,03 sekundēm atpalika no krieva [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandra Tretjakova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/02022013-pec_tresa_brauciena_dukuri_augstak_nekapj|title=Martins Dukurs - vicečempions, līdz zeltam pietrūkst 0.03 sekundes|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|4||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējais posms tika aizvadīts jaunajā Soču trasē, kur 2014. gadā notiks ziemas olimpiskās spēles. M. Dukurs šeit svinēja uzvaru, ceturto sezonu pēc kārtas iegūstot Pasaules kausu ar kopvērtējumā savāktiem 2010 punktiem, kā arī izcīnot 100 000 [[eiro]] naudas balvu, kas tika piešķirti par uzvarām Kēnigszē, Īglsas un Soču trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15022013-martins_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_so|title=Martins Dukurs Sočos iegūst Pasaules kausu un 100 000 eiro|date={{dat|2013|2|15||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|15||bez}}}}</ref> Viņš ir pirmais skeletonists Pasaules kausa izcīņas vēsturē, kas uzvarējis četrās sezonās pēc kārtas, kā arī otrs visvairāk uzvaras Pasaules kausa sezonās izcīnījušais sportists — piecās sezonās ir uzvarējis austrietis Kristians Auers. Sezonas kopvērtējuma otrajā vietā ierindojās Martina brālis Tomass, šī ir pirmā abu brāļu dubultuzvara Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/dukuri-izcel-dzekpotu-dubultuzvara-pk-martins-cetrkartejs-kausa-ieguvejs-nopelniti-100-tukstosi.d?id=43062730|title=Dukuri izceļ 'džekpotu': dubultuzvara PK, Martins - četrkārtējs kausa ieguvējs, nopelnīti 100 tūkstoši|date={{dat|2013|2|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|2|15||bez}}}}</ref> Ar izcīnītiem četriem Pasaules kausa kopvērtējumiem pēc kārtas latvietis tika iekļauts [[Ginesa pasaules rekordi|Ginesa pasaules rekordu]] grāmatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06012014-m_dukurs_ginesa_pasaules_rekordu_gramata|title=M.Dukurs iekļauts Ginesa pasaules rekordu gramatā|date={{dat|2014|1|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|6||bez}}}}</ref> === 2013.—2014. gada sezona === 2013.—2014. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta ar uzvaru Kalgari trasē {{dat|2013|11|30||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/30112013-m_dukurs_ari_olimpisko_sezonu_sak_ar_uzva|title=M.Dukurs arī olimpisko sezonu sāk ar uzvaru, Tomass ceturtais|date={{dat|2013|11|30||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|11|30||bez}}}}</ref> Otrajā posmā, kas notika Pārksitijas trasē {{dat|2013|12|6||bez}}, viņš ierindojās 2. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06122013-m_dukuram_trases_rekords_un_vadiba_pec_pi|title=M.Dukuram neveiksmīgs otrais brauciens un otrā vieta Pārksitijā|date={{dat|2013|12|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|12|7||bez}}}}</ref> Šī bija pirmā reize 2013. gadā, kad Dukurs neuzvar Pasaules kausa izcīņas posmā. Sezonas trešajā posmā Leikpleisidā viņš ieņēma 8. vietu, kas ir pēdējo piecu sezonu sliktākais rezultāts latviešu sportistam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/13122013-brali_dukuri_pec_pirma_brauciena_arpus_tr|title=Tomass Dukurs trešais Leikplesidā, Martins tikai astotais|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|12|21||bez}}}}</ref> 2013. gada decembrī trešo reizi karjerā tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2013|Latvijas gada labāko sportistu]]. 2014. gada pirmajā posmā Dukurs guva uzvaru Vinterbergas trasē, izcīnot 27 uzvaru Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/03012014-martins_dukurs_parliecinosa_vadiba_pec_1_|title=Brāļiem Dukuriem dubultuzvara Vinterbergā|date={{dat|2014|1|3||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|3||bez}}}}</ref> Uzvara tika izcīnīta arī nākamajā posmā Sanktmoricas trasē, pēc kuras latvietis atgriezās Pasaules kausa kopvērtējuma līdera statusā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/10012014-brali_dukuri_sanktmorica_vadiba_pec_pirma|title=Dukuriem atkal dubultuzvara, Martins izvirzās kopvērtējuma vadībā|date={{dat|2014|1|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|10||bez}}}}</ref> Divas dienas pēc pirmās uzvaras Sanktmoricā šajā trasē tika izcīnīta arī otrā uzvara, trešo reizi pēc kārtas Martins kopā ar savu brāli Tomasu izcīnīja dubultuzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/dukuriem-dubultuzvara-tresajas-sacensibas-pec-kartas-14039604|title=Dukuriem dubultuzvara trešajās sacensībās pēc kārtas|date={{dat|2014|1|12||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|1|12||bez}}}}</ref> Sezonas priekšpēdējā posmā Īglsā, Austrijā, izcīnīja savu 30. uzvaru Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/18012014-martins_dukurs_uzvar_pirmaja_brauciena_to|title=Martins Dukurs triumfē Īglsā, brālim trešā vieta|date={{dat|2014|1|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|18||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā, kas bija arī Eiropas čempionāts, viņš uzvarēja, tādējādi piekto sezonu pēc kārtas triumfējot Pasaules kausa kopvērtējumā. Martins ir pirmais skeletonists, kas kopvērtējumā uzvar piecas sezonas pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25012014-dukuri_trijnieka_pec_pirma_brauciena_mart|title=Dukuriem dubultuzvara Eiropas čempionātā un Pasaules kausa kopvērtējumā|date={{dat|2014|1|25||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|25||bez}}}}</ref> Tāpat viņš otro sezonu pēc kārtas izcīnīja 100 000 eiro lielu naudas balvu, kas gan šoreiz tika dāvāta arī visu sešu braucienu uzvarētājam pēdējos trijos posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/martinam-dukuram-divi-uzvareti-braucieni-lidz-100-tukstosiem-eiro-un-titulam-14041396|title=Martinam Dukuram divi uzvarēti braucieni līdz 100 tūkstošiem eiro un titulam|date={{dat|2014|1|24||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|1|25||bez}}}}</ref> Pirms {{oss|Z=2014|L=Ģ}} M. Dukurs britu laikraksta ''[[The Daily Telegraph]]'' vērtējumā tika iekļauts desmit potenciālo olimpisko spēļu zvaigžņu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/othersports/winter-olympics/picturegalleries/10619482/Sochi-2014-Winter-Olympics-The-top-10-potential-stars.html|title=Sochi 2014 Winter Olympics: The top 10 potential stars|publisher=''[[The Daily Telegraph]]''|accessdate={{dat|2014|2|13||bez}}}}</ref> Četru braucienu kopsummā latvietis otrajās olimpiskās spēles pēc kārtas izcīnīja sudraba medaļu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/soci_2014/15022014-martins_dukurs_divkartejs_olimpiskais_vic|title=Martins Dukurs divkārtējs olimpiskais vicečempions!|last=Vētra|first=Andris|date={{dat|2014|2|15||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|2|15||bez}}}}</ref> piekāpjoties [[Krievija]]s sportistam [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandram Tretjakovam]]. Ar divām sudraba medaļām Martins ir veiksmīgākais Latvijas sportists ziemas olimpiskajās spēlēs. 2017. gada 22. novembrī [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pieņēma lēmumu par antidopinga kodeksa pārkāpumiem atņemt 2014. gada Soču olimpisko spēļu zelta medaļu Krievijas sportistam [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandram Tretjakovam]],<ref>[http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/tretjakovam-atnem-socu-spelu-zeltu-dukurs-klust-par-olimpisko-cempionu.d?id=49473413 Tretjakovam atņem Soču spēļu zeltu; Dukurs kļūst par olimpisko čempionu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171122232250/http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/tretjakovam-atnem-socu-spelu-zeltu-dukurs-klust-par-olimpisko-cempionu.d?id=49473413 |date={{dat|2017|11|22||bez}} }} DELFI Sports 2017. gada 22. novembrī</ref> kas nozīmētu M. Dukura kļūšanu par olimpisko čempionu. Tomēr {{dat|2018|2|1||bez}} [[Sporta arbitrāžas tiesa]]s attaisnoja Tretjakovu un atjaunoja viņa rezultātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tas-cas.org/fileadmin/user_upload/Media_Release__decision_RUS_IOC_.pdf|title=The Court of Arbitration for Sport (CAS) delivers its decisions in the matter of 39 Russian athletes v/the IOC: 28 appeals upheld, 11 partially upheld|publisher=Court of Arbitration for Sport|accessdate=1 February 2018}}</ref> === 2014.—2015. gada sezona === Pēcolimpisko 2014.—2015. gada sezonu M. Dukurs uzsāka ar uzvarām trijos pirmajos Pasaules kausa posmos — Leikplesidā, Kalgari un Altenbergā. Nākamajā posmā Kēnigszē viņš izcīnīja 2. vietu, piekāpjoties tikai olimpiskajam čempionam Aleksandram Tretjakovam. Sezonu M. Dukurs turpināja ar vēl trim uzvarām (Saktmoricā, Laplaņā, Īglsā). Posms Laplaņā bija arī Eiropas čempionāts, kas nozīmēja, ka M. Dukurs sesto reizi karjerā kļuva par Eiropas čempionu. Sliktās trases sagatavotības dēļ gan tika aizvadīts tikai viens brauciens. Pasaules kausa sezonu viņš noslēdza ar 2. vietu Sočos, arī šoreiz piekāpjoties Tretjakovam. Kopvērtējumā ar 1770 punktiem M. Dukurs 6. reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu. {{dat|2015|3|6||bez}} Vinterbergas trasē M. Dukurs trešo reizi karjerā kļuva par [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|pasaules čempionu]]. M. Dukurs 2014. gada nogalē ceturto reizi karjerā un otro gadu pēc kārtas tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2014|Latvijas gada labāko sportistu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/23122014-gada_labakie_sportisti_dukurs_un_grigorje|title=Gada labākie sportisti - Dukurs un Grigorjeva|last=Rubulis|first=Jānis|date={{dat|2014|12|23||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2020|2|23||bez}}}}</ref> Tāpat ceturto reizi tika atzīts par gada sportistu "Sporta Avīzes" gada aptaujā. === 2015.—2016. gada sezona === 2014.—2015. gada Pasaules kausa sezonā M. Dukurs izcīnīja 7 uzvaras, neuzvarot vienīgi sezonas 7. posmā Sanktmoricā, kur viņš piekāpās [[Juns Sonbins|Junam Sonbinam]], iegūstot dalīto 2. vietu ar savu brāli Tomasu. Šis posms paralēli bija arī Eiropas čempionāts, tāpēc abi brāļi, piekāpjoties vienīgi Korejas sportistam, kļuva par Eiropas čempioniem, Martinam izcīnot 7. titulu pēc kārtas. 7. reizi pēc kārtas tika iegūts arī Pasaules kauss. {{dat|2016|02|19||bez}} M. Dukurs Īgslas trasē ceturto reizi karjerā kļuva par pasaules čempionu, uzstādot labāko rezultātu katrā no braucieniem. Martins Dukurs 2015. gada nogalē piekto reizi karjerā un trešo gadu pēc kārtas tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2015|gada labāko sportistu Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-labako-sportistu-balvas-iegust-martins-dukurs-un-laura-ikauniece-admidina-912|title=Latvijas labāko sportistu balvas iegūst Martins Dukurs un Laura Ikauniece-Admidiņa|date={{dat|2015|12|23||bez}}|website=olimpiade.lv|accessdate={{dat|2018|10|28||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181130212641/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-labako-sportistu-balvas-iegust-martins-dukurs-un-laura-ikauniece-admidina-912}}</ref> === 2016.—2017. gada sezona === 2016.—2017. gada Pasaules kausa sezona M. Dukuram neiesākās veiksmīgi. Pēc 4. vietas Vistlerā un 5. vietas Leikplesidā, kur Martins piekāpās arī savam brālim Tomasam, viņš Altenbergā izcīnīja pirmo pjedestālu sezonā — 2. vietu, piekāpjoties vienīgi [[Kristofers Grothers|Kristoferam Grotheram]]. Sezonas 4. posmā, kas paralēli bija arī Eiropas čempionāts, M. Dukurs izcīnīja pirmo uzvaru sezonā, 8. reizi pēc kārtas kļūstot par Eiropas čempionu. Sezona turpinājās veiksmīgi, uzvarot arī Pasaules kausa posmā Sanktmoricā, kam gan sekoja 6. vieta Kēnigszē. Turpinājumā gan tika izcīnīta uzvara Īglsā, kā arī Phjončhanā, un M. Dukurs 8. reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu. {{dat|2017|2|26||bez}} Kēnigszē M. Dukurs piekto reizi karjerā un trešo pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu. === 2017.—2018. gada sezona === 2017.—2018. gada Pasaules kausa sezonas 1. posmā Leikplesidā M. Dukurs izcīnīja uzvaru, kam sekoja 2. vieta Pārksitijā, piekāpjoties Junam Sonbinam. Sezonas 3. posms Vistlerā M. Dukuram bija diezgan neveiksmīgs, paliekot vienīgi 6. vietā. Turpinājumā sekoja 2. vieta Vinterbergā un uzvara posmā Īgslā, kas bija arī Eiropas čempionāts. Tam sekoja 5. vieta Altenbergā. Sezonas 7. posmā Sanktmoricā M. Dukurs sākotnēji ieguva 2. vietu, tomēr nedēļu pēc sacensībām saņēma diskvalifikāciju no šī posma par materiālu pārkāpumiem. Viņš pēc finiša esot nejauši nobraucis pa bremzēšanas gumijām, kuru atliekas bija salipušas uz sliecēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/martins-dukurs-paliek-bez-pasaules-kausa|title=Martins Dukurs paliek bez devītā Pasaules kausa|date={{dat|2018|1|19||bez}}|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2020|2|23||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā Kēnigszē M. Dukurs ieguva 2. vietu. Pasaules kausa kopvērtējumā ar 1440 punktiem viņs palika 4. vietā. [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Phjončhanā M. Dukuram ne pārāk sekmīgi izdevās pirmais un pēdējais brauciens, kuros viņam bija 5. labākais rezultāts, un ar pārējos divos braucienos sasniegto otro labāko rezultātu nepietika, lai izcīnītu medaļu. M. Dukurs palika 4. vietā, 0,12 sekundes aiz bronzas medaļas. === 2018.—2019. gada sezona === [[2018.—2019. gada Pasaules kauss skeletonā|2018.—2019. gada Pasaules kausa]] 1. posmā [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldā]] ieguva 2. vietu, piekāpjoties tikai krievu skeletonistam [[Ņikita Tregubovs|Ņikitam Tregubovam]]. Sezonas turpinājumā sekoja divas 7. vietas Vinterbergā un Altenbergā. Pasaules kausa sezonas vienīgo uzvaru izcīnīja Īglsas trasē Austrijā. Tas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, un Martins Dukurs desmito reizi pēc kārtas kļuva par Eiropas čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/18012019-martins_dukurs_desmito_gadu_pec_kartas_kl |title=Martins Dukurs desmito gadu pēc kārtas kļūst par Eiropas čempionu |date={{dat|2019|1|18||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Nākamajā PK posmā Sanktmoricā M. Dukurs ierindojās 8. vietā. Sekoja divi pjedestāli Ziemeļamerikas trasēs — 2. vieta Leikplesidā un 3. vieta Kalgari. Tā kā iepriekš Kēnigszē trasē Vācijā sacensības tika atceltas nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, Kalgari tika aizvadīti divi posmi. M. Dukurs Pasaules kausa sezonu noslēdza ar 4. vietu, sezonas kopvērtējumā ierindojoties 3. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/24022019-martins_dukurs_tresais_pec_pirma_braucien |title=T. Dukuram lielisks 2. brauciens un sezonas 1. medaļa, M. Dukurs trešais kopvērtējumā |date={{dat|2019|2|24||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> [[2019. gada IBSF pasaules čempionāts|2019. gada Pasaules čempionātā]] Vistleras trasē izcīnīja savu sesto pasaules čempiona titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/08032019-martins_dukurs_sesto_reizi_triumfe_pasaul |title=Martins Dukurs sesto reizi triumfē pasaules čempionātā |date={{dat|2019|3|8||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> === 2019.—2020. gada sezona === [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020. gada Pasaules kausa]] sezonu iesāka ar divām otrajām vietām Leikplesidas trasē. Vinterbergas posmā tika iegūta 4. vieta. 2019. gada decembrī M. Dukurs sesto reizi tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2019|Latvijas gada labāko sportistu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/balvas/martins-dukurs-un-sevastova-sanem-gada-labako-sportistu-balvas-stupelis-popularakais.a342187/ |title=Martins Dukurs un Sevastova saņem gada labāko sportistu balvas, Stupelis - populārākais |date={{dat|2019|12|19||bez}}|website=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Pasaules kausa sezonas turpinājumā 2020. gada janvārī Laplaņas trasē ieguva otro vietu, izvirzoties PK kopvērtējuma vadībā. Sezonas pirmo uzvaru izcīnīja Īglsā, šajā trasē tā bija desmitā uzvara pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17012020-martins_iglsa_tuvojas_pirmajai_uzvarai_se |title=10 no 10 - Martins Īglsā turpina nevainojami un svin pirmo uzvaru sezonā |date={{dat|2020|1|17||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Nākamājā posmā Kēnigszē ierindojās 7. vietā, bet Sanktmoricas posmā atkal izcīnīja uzvaru. Pasaules kausa sezonas pēdējais posms notika Siguldā, tajā tika sadalītas arī Eiropas čempionāta medaļas. M. Dukurs tajā izcīnīja uzvaru, līdz ar to 11. reizi pēc kārtas kļuva par Eiropas čempionu un devīto reizi uzvarēja Pasaules kausa kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15022020-martinam_pirmaja_brauciena_trases_rekords |title=Dukuri mājās izceļ pilnu banku - dubultuzvara sacensībās un Martinam Pasaules kauss |date={{dat|2020|2|15||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> [[2020. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2020. gada Pasaules čempionātā]] [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]] ieguva 4. vietu, piekāpjoties trim Vācijas skeletonistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/28022020-pirms_pedeja_brauciena_martina_atstarpe_n |title=Martins noliek pasaules čempiona pilnvaras, Vācijai pirmais tituls 20 gadu laikā |date={{dat|2020|2|28||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|29||bez}}}}</ref> === 2021—2022. gada sezona === 2022. gada 14. janvārī M. Dukurs 12. reizi uzvarēja Eiropas čempionātā, līdz ar to izcīnot arī savu 11. uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/skeletons/martins-dukurs-izcina-pasaules-kausu-skeletona-velreiz-uzvar-eiropas-cempionata-spilgtakie-mirkli.a438763/|title=Martins Dukurs izcīna Pasaules kausu skeletonā, vēlreiz uzvar Eiropas čempionātā. Spilgtākie mirkļi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-14|language=lv}}</ref> Savā piektajā olimpiskajā startā [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Pekinā M. Dukurs līdz pēdējam braucienam cīnījās par vietu uz goda pjedestāla, tomēr sacensību noslēgumā, ieņēma tikai 7. vietu. == Privātā dzīve == Martins Dukurs ir dzimis {{dat|1984|3|31}} [[Rīga|Rīgā]]. Brālis [[Tomass Dukurs]] arī ir skeletonists. Viņu tēvs [[Dainis Dukurs]] ir bijušais bobslejists, Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors un abu dēlu treneris, savukārt māte ir grāmatvede.<ref name="Burve-Rozīte" /> Bērnībā M. Dukurs nodarbojies ar [[volejbols|volejbolu]], [[vieglatlētika|vieglatlētiku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sporto.lv/node/3553|title= Pareizrakstība ledū|accessdate= {{dat|2011|7|14||bez}}|author= |date= |publisher= sporto.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100213053113/http://www.sporto.lv/node/3553|archivedate= {{dat|2010|02|13||bez}}}}</ref> M. Dukurs dzīvo [[Sigulda|Siguldā]]. Izglītību ieguvis Siguldas 1. vidusskolā,<ref name="Pašiem savs galvenais favorīts">{{Sporta Avīze|last= Jurisons|first= Ingmārs|date= {{dat|2010|2|9||bez}}|title= Pašiem savs galvenais favorīts|volume= 6|issue= 731|pages= 12.—13}}</ref> [[Siguldas valsts ģimnāzija|Siguldas valsts ģimnāzijā]] un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]],<ref name="Pašiem savs galvenais favorīts" /> ko absolvējis ar bakalaura grādu ekonomikā.<ref name="Sudraba braucējs" /> Kopā ar brāli darbojies autobiznesā.<ref name="Burve-Rozīte" /> M. Dukura dzīvesbiedre Jana Krūmiņa ir absolvējusi [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolu "Turība"]], strādā auto mārketingā, aizraujas ar mākslu.<ref name="Burve-Rozīte" /> Ģimene audzina divas meitas, kas dzimušas 2012. un 2015. gadā.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/skeletonistam-martinam-dukuram-vel-viena-meita/678102 Skeletonistam Martinam Dukuram vēl viena meita!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150117061310/http://apollo.tvnet.lv/zinas/skeletonistam-martinam-dukuram-vel-viena-meita/678102 |date={{dat|2015|01|17||bez}} }} apollo.lv</ref> == Karjeras rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Trešais brauciens ! Ceturtais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| {{oss|Z=2006}} ! align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Turīna]] | 58,79 (10) | 58,60 (5) | — | — | 1:57,39 (+1,51) | 7 |- ! align="left"| {{oss|Z=2010}} ! align="left"| {{flaga|Kanāda}} [[Vankūvera]] | 52,32 (1) | 52,59 (2) | 52,28 (2) | 52,61 (2) | 3:29,80 (+0,07) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| {{oss|Z=2014}} ! align="left"| {{flaga|Krievija}} [[Soči]] | 56,18 (2) | 56,37 (2) | 56,26 (1) | 56,29 (2) | 3:45,10 (+0,81) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| {{oss|Z=2018}} ! align="left"| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]] | 50,85 (5) | 50,38 (2) | 50,32 (2) | 50,76 (5) | 3:22,31 (+1,76) ! 4 |- |'''[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022]]''' |{{flaga|China}} '''[[Pekina]]''' |1:00,62 (6) |1:00,62 (3) |1:00,40 (4) |1:01,12 (13) |4:02,76 (+1,75) |7 |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Trešais brauciens ! Ceturtais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| [[2007. gada FIBT pasaules čempionāts|2007]] ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:10,61 (13) | 1:09,79 (2) | 1:09,56 (9) | 1:09,65 (13) | 4:39,61 (+3,35) | 6 |- ! align="left"| [[2008. gada FIBT pasaules čempionāts|2008]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 59,18 (10) | 58,73 (1) | 58,93 (6) | 59,36 (8) | 3:56,20 (+1,49) | 5 |- ! align="left"| [[2009. gada FIBT pasaules čempionāts|2009]] ! align="left"| {{flaga|ASV}} [[Leikplesida]] | 56,69 (9) | 55,70 (11) | 55,29 (5) | — | 2:47,68 (+1,10) | 11 |- ! align="left"| [[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|2011]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 51,18 (1) | 50,67 (1) | 50,94 (1) | 50,91 (1) | 3:23,70 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012]] ! align="left"| {{flaga|ASV}} [[Leikplesida]] | 53,77 (1) | 54,37 (1) | 54,34 (1) | 54,61 (1) | 3:37,09 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2013. gada FIBT pasaules čempionāts|2013]] ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:07,87 (2) | 1:07,99 (2) | 1:08,72 (3) | 1:07,80 (1) | 4:32,38 (+0,03) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|2015]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 55,94 (1) | 56,10 (2) | 55,51 (1) | 55,68 (1) | 3:43,23 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|2016]] ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 52,14 (1) | 52,50 (1) | 52,11 (1) | 52,09 (1) | 3:28,84 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|2017]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 50,99 (1) | 50,96 (1) | 50,60 (4) | 50,93 (4) | 3:23,48 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2019. gada IBSF pasaules čempionāts|2019]] ! align="left"| {{flaga|Kanāda}} [[Vistlera]] | 52,15 (1) | 51,91 (1) | 51,92 (1) | 52,13 (1) | 3:28,11 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2020. gada IBSF pasaules čempionāts|2020]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 56,30 (4) | 56,25 (4) | 56,77 (6) | 56,06 (2) | 3:45,38 (+0,57) ! 4 |- ! align="left"| [[2021. gada IBSF pasaules čempionāts|2021]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 57,43 (11) | 57,70 (17) | 57,65 (16) | 57,91 (17) | 3:50,69 (+4.38) ! 16 |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| 2005 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 1:00,16 (13) | 1:01.03 (10) | 2:01.19 (+2.25) | 10 |- ! align="left"| 2006 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:10,31 (7) | 1:09,82 (6) | 2:20,13 (+1,33) | 8 |- ! align="left"| 2007 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 48,09 (3) | 48,34 (7) | 1:36,43 (+0,30) | 4 |- ! align="left"| 2008 ! align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Čezāna]] | 57,98 (4) | 58,38 (5) | 1:56,36 (+1,08) | 5 |- ! align="left"| 2009 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:08,97 (7) | 1:09,51 (11) | 2:18,48 (+ 2.71) | 11 |- ! align="left"| 2010 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,17 (1) | 52,97 (1) | 1:46,14 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2011 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 57,48 (1) | 57,93 (1) | 1:55,41 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2012 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 57,18 (1) | 56,97 (1) | 1:54,15 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2013 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 52,68 (1) | 52,45 (1) | 1:45,13 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2014 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 50,66 (1) | 50,17 (1) | 1:40,83 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2015 ! align="left"| {{flaga|Francija}} [[Laplaņa]] | 59,77 (1) | — | 59,77 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2016 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:09,28 (1) | 1:09,05 (2) | 2:18,33 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2017 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 56,14 (1) | 55,90 (2) | 1:52.04 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2018 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,15 (1) | 52,88 (1) | 1:46,03 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2019 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,02 (1) | 53,15 (2) | 1:46,17 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2020 ! align="left"| {{flaga|Latvija}} [[Sigulda]] | 50,15 (1) | 49,94 (1) | 1:40,09 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2021 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 56,46 (3) | 56,07 (1) | 1:52,53 (+0.17) ! {{medal-bg|silver}}| 2 |- ! align="left"| 2022 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:07,01 (1) | 1:07,38 (1) | 2:14,39 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |} === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Sezona ! 1. posms ! 2. posms ! 3. posms ! 4. posms ! 5. posms ! 6. posms ! 7. posms ! 8. posms ! 9. posms ! {{Tooltip|Vieta|Vieta kopvērtējumā}} ! {{Tooltip|Punkti|Iegūto punktu skaits kopvērtējumā}} |- ! align="left"| 2004.—2005. | Vinterberga<br><small>37</small> | Altenberga<br><small>20</small> | Īglsa<br><small>—</small> | Sigulda<br><small>14</small> | Čezāna<br><small>10</small> | Sanktmorica<br><small>19</small> | Leikplesida<br><small>13</small> | | ! 19 ! 139 |- ! align="left"| 2005.—2006. | Kalgari<br><small>26</small> | Leikplesida<br><small>10</small> | Īglsa<br><small>20</small> | Sigulda<br><small>20</small> | Kēnigszē<br><small>16</small> | Sanktmorica<br><small>14</small> | Altenberga<br><small>19</small> | | ! 20 ! 151 |- ! align="left"| 2006.—2007. | Kalgari<br><small>18</small> | Pārksitija<br><small>23</small> | Leikplesida<br><small>24</small> | Nagano<br><small>15</small> | Īglsa<br><small>9</small> | Čezāna<br><small>—</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Vinterberga<br><small>3</small> | Kēnigszē<br><small>5</small> | ! 12 ! 255 |- ! align="left"| 2007.—2008. | Kalgari<br><small>7</small> | Pārksitija<br><small>11</small> | Leikplesida<br><small>4</small> | Čezāna<br><small>7</small> | Čezāna<br><small>7</small> | Sanktmorica<br><small>6</small> | Kēnigszē<br><small>11</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | ! 5 ! 1369 |- ! align="left"| 2008.—2009. | {{medal-bg|bronza1}}| Vinterberga<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Altenberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Īglsa<br><small>3</small> | Kēnigszē<br><small>4</small> | Sanktmorica<br><small>17</small> | Vistlera<br><small>12</small> | Pārksitija<br><small>12</small> | Pārksitija<br><small>11</small> | ! 6 ! 1282 |- ! align="left"| [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Leikplesida<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Čezāna<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | Altenberga<br><small>5</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Sanktmorica<br><small>3</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1694 |- ! align="left"| [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011.]] | Vistlera<br><small>5</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Pārksitija<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Čezāna<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1719 |- ! align="left"| [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2011.—2012.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>6</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vistlera<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1751 |- ! align="left"| [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2012.—2013.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Vistlera<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Soči<br><small>1</small> ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 2010 |- ! align="left"| [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2013.—2014.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Pārksitija<br><small>2</small> | Leikplesida<br><small>8</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1720 |- ! align="left"| [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2014.—2015.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Kēnigszē<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Soči<br><small>2</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1770 |- ! align="left"| [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2015.—2016.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vistlera<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Sanktmorica<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1785 |- ! align="left"| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016.—2017.]] | Vistlera<br><small>4</small> | Leikplesida<br><small>5</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Altenberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>6</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Phjončhana<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1662 |- ! align="left"| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss skeletonā|2017.—2018.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Pārksitija<br><small>2</small> | Vistlera<br><small>6</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Vinterberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Altenberga<br><small>5</small> | Sanktmorica<br><small>Diskvalificēts</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Kēnigszē<br><small>2</small> | ! 4 ! 1440 |- ! align="left"| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss skeletonā|2018.—2019.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sigulda<br><small>2</small> | Vinterberga<br><small>7</small> | Altenberga<br><small>7</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Sanktmorica<br><small>8</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Kalgari<br><small>3</small> | Kalgari<br><small>4</small> | ! {{medal-bg|bronza}}|3 ! {{medal-bg|bronza}}|1533 |- ! align="left"| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | Vinterberga<br><small>4</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Laplaņa<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>7</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1665 |- ! align="left"| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2020.—2021.]] | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda1<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda2<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa1<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa2<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Vinterberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sanktmorica<br><small>2</small> | Kēnigszē<br><small>11</small> | Īglsa3<br /><small>—</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1456 |- ! align="left"| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021.—2022.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Īglsa1<br><small>2</small> | Īglsa2<br /><small>11</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Altenberga<br><small>3</small> | Vinterberga1<br /><small>4</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Altenberga2<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sigulda<br /><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Vinterberga2<br /><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Santktmorica<br /><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1623 |} === Uzvaras Pasaules kausa posmos === {| class="wikitable" |- ! {{piezīme|Nr.|Numurs}} ! Datums ! Trase |- | align="center"| '''1.''' | {{dat|2008|2|8|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''2.''' | {{dat|2009|11|14|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''3.''' | {{dat|2009|12|11|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''4.''' | {{dat|2010|1|8|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''5.''' | {{dat|2010|1|23|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''6.''' | {{dat|2010|12|2|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''7.''' | {{dat|2011|1|15|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''8.''' | {{dat|2011|1|23|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''9.''' | {{dat|2011|1|28|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''10.''' | {{dat|2011|2|4|N|bez}} || {{flaga|Itālija}} Čezāna |- | align="center"| '''11.''' | {{dat|2011|12|3|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''12.''' | {{dat|2011|12|9|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''13.''' | {{dat|2011|12|16|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''14.''' | {{dat|2012|1|6|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''15.''' | {{dat|2012|1|21|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''16.''' | {{dat|2012|2|4|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Vistlera |- | align="center"| '''17.''' | {{dat|2012|2|10|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''18.''' | {{dat|2012|11|9|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''19.''' | {{dat|2012|11|17|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''20.''' | {{dat|2012|12|7|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''21.''' | {{dat|2012|12|14|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''22.''' | {{dat|2013|1|5|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''23.''' | {{dat|2013|1|12|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''24.''' | {{dat|2013|1|19|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''25.''' | {{dat|2013|2|15|N|bez}} || {{flaga|Krievija}} Soči |- | align="center"| '''26.''' | {{dat|2013|11|30|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''27.''' | {{dat|2014|1|3|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''28.''' | {{dat|2014|1|10|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''29.''' | {{dat|2014|1|12|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''30.''' | {{dat|2014|1|18|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''31.''' | {{dat|2014|1|25|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''32.''' | {{dat|2014|12|12|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''33.''' | {{dat|2014|12|19|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''34.''' | {{dat|2015|1|10|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''35.''' | {{dat|2015|1|23|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''36.''' | {{dat|2015|1|30|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''37.''' | {{dat|2015|2|7|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''38.''' | {{dat|2015|11|28|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''39.''' | {{dat|2015|12|4|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''40.''' | {{dat|2015|12|12|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''41.''' | {{dat|2016|01|09|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''42.''' | {{dat|2016|01|16|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''43.''' | {{dat|2016|01|23|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Vistlera |- | align="center"| '''44.''' | {{dat|2016|02|27|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''45.''' | {{dat|2017|01|14|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''46.''' | {{dat|2017|01|20|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''47.''' | {{dat|2017|02|3|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''48.''' | {{dat|2017|03|17|N|bez}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} Phjončhana |- | align="center"| '''49.''' | {{dat|2017|11|10|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''50.''' | {{dat|2017|12|15|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''51.''' | {{dat|2019|01|19|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''52.''' | {{dat|2020|01|17|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''53.''' | {{dat|2020|01|31|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''54.''' | {{dat|2020|02|15|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''55.''' | {{dat|2020|11|20|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''56.''' | {{dat|2020|11|27|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''57.''' | {{dat|2020|12|11|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''58.''' | {{dat|2020|12|18|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''59.''' | {{dat|2021|12|17|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''60.''' | {{dat|2022|1|7|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''61.''' | {{dat|2022|1|14|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |} == Sasniegumi un apbalvojumi == === Starptautiskie tituli === * Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētājs — 11 reizes ([[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010.]], [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011.]], [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2011.—2012.]], [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2012.—2013.]], [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2013.—2014.]], [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2014.—2015.]], [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2015.—2016.]], [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016.—2017.]], [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020.]], [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2020.—2021.]], [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021.—2022.]]) * Eiropas čempionāts — 12 zelta medaļas, 1 sudraba medaļa * [[FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]] — 6 zelta medaļas, 1 sudraba medaļa * Olimpiskās spēles — 2 sudraba medaļas. === Apbalvojumi === * [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] — [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]], [[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]], [[Latvijas Gada balva sportā 2014|2014]], [[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]], [[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]] * [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada populārākais sportists]] — [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em |refs= <ref name="Sudraba braucējs">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/sudraba-braucejs-zelta-komanda-720319|title= Sudraba braucējs, zelta komanda|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= Ilvars Koscinkevičs|date= {{dat|2010|2|24||bez}}|publisher= Diena.lv}}</ref> <ref name="Burve-Rozīte">{{Laikraksta atsauce|last=Burve-Rozīte|first=Anda|date={{dat|2012|3|9||bez}}|title=Bez tā gredzena pirkstā|journal=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|volume=13|issue=103|pages=40.—43. lpp|url=http://www.irir.lv/2012/3/28/bez-ta-gredzena-pirksta}}</ref> }} == Papildu literatūra == * [https://web.archive.org/web/20160313025830/http://latvijaslaudis.lv/users/dukuri Martina un Tomasa Dukuru "Latvijas ļaudis" profils] === Intervijas === * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/26112009-m_dukurs_par_kopvertejumu_nesaspringstu|title= M. Dukurs: "Par kopvērtējumu nesaspringstu"|accessdate= {{dat|2010|03|4||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2009|11|26||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/21022010-martins_dukurs_so_medalu_veltu_tevam|title= Martins Dukurs: "Šo medaļu veltu tēvam"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= |date= {{dat|2010|02|21||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martins_dukurs_sobrid_ir_dalitas_jutas|title= Martins Dukurs: "Nav pamata nokārt galvu"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= Ingmārs Jurisons|date= {{dat|2010|02|20||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_dukurs_viss_izskirsies_rit|title= Martins Dukurs: "Viss izšķirsies rīt"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= Ingmārs Jurisons|date= {{dat|2010|02|19||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/31102010-m_dukurs_ja_vaciesi_uzlabos_startu_ar_mum|title= M. Dukurs: "Ja vācieši uzlabos startu, ar mums būs cauri"|accessdate= {{dat|2010|1|1||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|10|31||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/sudraba-braucejs-zelta-komanda-720319|title= Sudraba braucējs, zelta komanda|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= Ilvars Koscinkevičs|date= {{dat|2010|2|24||bez}}|publisher= Diena.lv}} == Ārējās saites == {{Commons category|Martins Dukurs}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20070928060537/http://www.skeletonsport.com/athletes/?ContactID=69 ''Skeletonsport'' profils] {{en ikona}} * [http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=28 LOV profils]{{Novecojusi saite}} * [http://sports.yahoo.com/olympics/vancouver/LAT/Martins+Dukurs/1015161 ''Yahoo Sports'' profils] {{en ikona}} * {{tviteris|MartinsDukurs}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] | periods = [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]]<br>[[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]]<br>[[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]] | pirms = [[Jānis Miņins]]<br>Māris Štrombergs<br>[[Oskars Melbārdis]] | pēc = [[Māris Štrombergs]]<br>[[Kristaps Porziņģis]]<br>[[Mairis Briedis]] }} {{Amatu secība | virsraksts = "[[Sporta Avīze]]s" gada aptaujas uzvarētājs | periods = 2010—2011<br>2013—2014<br>2019 | pirms = Jāņa Miņina četrinieks<br>Māris Štrombergs<br>Oskars Melbārdis/[[Jānis Strenga]] | pēc = Māris Štrombergs<br>[[Oskars Melbārdis]] un komanda<br>[[Mairis Briedis]] }} {{Amatu secība | virsraksts = Skeletona PK kopvērtējuma uzvarētājs | periods = [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009./2010.]]—[[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016./2017.]]<br>[[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019./2020.]]—[[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021./2022.]] | pirms = {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Tretjakovs]]<br>{{flaga|Krievija}} Aleksandrs Tretjakovs | pēc = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Juns Sonbins]]<br>— }} {{kastes beigas}} {{Navboxes | title = Olimpiskās spēles | list = {{Latvija 2006 ZOS}} {{Latvija 2010 ZOS}} {{Latvija 2014 ZOS}} {{Latvija 2018 ZOS}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dukurs, Martins}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas skeletonisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki skeletonā]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]] 2o0ir4afv9hbtdiz7ff5ca64fzso581 0 116322 3669771 2442287 2022-08-13T09:21:05Z 213.226.141.145 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Peace sign.svg|right|thumb|Pacifistu zīme]] '''Pacifisms''' ({{val-la|pacificus}} — ‘samierināšana’) ir politiska kustība, kas nosoda [[karš|karu]] un cīnās par to nepieļaušanu. Pacifisma piekritēji noliedz jebkāda kara vajadzību, tostarp, pat atbrīvošanas cīņās tā amorālās dabas dēļ. Pacifisti uzskata, ka kari jānovērš ar tā amorālo aspektu skaidrošanu, miera [[manifestācija|manifestācijām]]. Pacifisms ir bijis dažādu austrumu [[reliģija|reliģiju]], piemēram, [[budisms|budisma]] sastāvdaļa. Arī agrīnajā [[kristietība|kristietībā]] pacifistiskām idejām bija nozīmīga loma. Pirmās politiskās kustības, kuras propagandēja pacifismu, radās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās ASV un Eiropā. {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politiski termini]] nkynbm0bci5uxzbnajvtnqeamyblp3d 3669778 3669771 2022-08-13T10:24:18Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/213.226.141.145|213.226.141.145]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Zemgalietis wikitext text/x-wiki [[Attēls:Peace sign.svg|right|thumb|Pacifistu zīme]] '''Pacifisms''' ({{val-la|pacificus}} — ‘samierināšana’) ir politiska kustība, kas nosoda [[karš|karu]] un cīnās par to nepieļaušanu. Pacifisma piekritēji noliedz jebkāda kara vajadzību, tostarp, pat atbrīvošanas cīņās tā amorālās dabas dēļ. Pacifisti uzskata, ka kari jānovērš ar tā amorālo aspektu skaidrošanu, miera [[manifestācija|manifestācijām]]. Pacifisms ir bijis dažādu austrumu [[reliģija|reliģiju]], piemēram, [[budisms|budisma]] sastāvdaļa. Arī agrīnajā [[kristietība|kristietībā]] pacifistiskām idejām bija nozīmīga loma. Pirmās politiskās kustības, kuras propagandēja pacifismu, radās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās Eiropā un ASV. {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politiski termini]] jofnv049ipwlgv9qukkt0orkcuwif6u 0 127459 3669784 3644708 2022-08-13T10:56:17Z 85.254.75.252 /* Tēli */ papildināju tēlu aprakstus un izlaboju pāris gramatikas kļūdas wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = | show_name = Neprāta cena | color text = | image = Neprāta cena logo.png | caption = | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = * [[Uldis Dumpis]] * [[Regīna Devīte]] * [[Ilze Vazdika]] * [[Jakovs Rafalsons]] * [[Ilze Pukinska]] * [[Egils Melbārdis]] * [[Zane Daudziņa]] * [[Ģirts Ķesteris]] * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Gints Grāvelis]] * [[Andris Keišs]] * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] * [[Vilis Daudziņš]] * [[Juris Gornavs]] * [[Skaidrīte Putniņa]] * [[Venta Vecumniece]] * [[Zane Meldere]] * [[Artūrs Skrastiņš]] * [[Juris Žagars]] * [[Aurēlija Anužīte]] * [[Ieva Āva]] * [[Kristīne Nevarauska]] * [[Ivars Puga]] * [[Mārtiņš Freimanis]] * [[Lauris Dzelzītis]] * [[Pēteris Liepiņš]] * [[Dita Lūriņa]] * [[Ilze Ķuzule]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = * [[Ainars Mielavs]] <small>(1. sezona)</small> * [[Mārtiņš Freimanis]] <small>(2.—3. sezona)</small> | opentheme = * [[Mielavs un Pārcēlāji]] — "Pie kājām nokrita lapa" <small>(1. sezona)</small> * [[Mārtiņš Freimanis]] un [[Ella (dziedātāja)|Ella]] — "Satīties Sapīties" <small>(2. sezona)</small> * [[Mārtiņš Freimanis]], [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] un [[Maija Stuģe]] — "Un varbūt mēs" <small>(3. sezona)</small> | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 3 | num_episodes = 415 | list_episodes = | producer = | executive_producer = | location = | camera = | runtime = 30 minūtes | editor = | cinematography = | company = [[Latvijas Televīzija]] | distributor = | channel = [[LTV1]] | picture_format = '''4:3''' | audio_format = | first_run = | first_aired = {{Dat|2006|10|9|N|bez}} | last_aired = {{Dat|2009|1|15|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = "[[UgunsGrēks]]" | related = "[[Neprāta spogulī]]" | website = https://www.tv.lv/serials/neprata-cena | production_website = }} '''"Neprāta cena"''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika parādīts kanālā [[LTV1]] no 2006. līdz 2009. gadam. Seriāls tika pārraidīts 4 reizes nedēļā. Piektdienās tika rādīts aizkadru seriāls "[[Neprāta spogulī]]". Seriāla turpinājums "[[UgunsGrēks]]" atzīts, kā viens no populārākajiem seriāliem [[Latvija|Latvijā]], lielā skatītāju skaita dēļ. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 152 | {{dat|2006|10|9|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2007|6|28|N|bez}} (152. sērija)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.easyget.lv/kultura/read/761/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200625160706/http://www.easyget.lv/kultura/read/761/ |archivedate={{dat|2020|06|25||bez}} }}</ref> |- | '''2''' | 195 | {{dat|2007|9|3|N|bez}} (153. sērija)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/neprata-cena-dzive-dzive-13231653|title=Neprāta cena - dzīve dzīvē|website=www.diena.lv}}</ref> | {{dat|2008|6|26|N|bez}} (347. sērija)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://calis.delfi.lv/forums/tema/10311134-neprata-cena-2/10/|title=Neprāta cena 2 [11] (Forumi): Cālis.lv – Pirmais Latvijas Ģimenes Portāls|website=calis.delfi.lv}}</ref> |- | '''3''' | 68 | {{dat|2008|6|26|N|bez}} (348. sērija)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://calis.delfi.lv/forums/tema/11093524-neprata-cena-nr2-no-15092008/|title=Neprāta cena Nr.2 no 15,09,2008 (Forumi): Cālis.lv – Pirmais Latvijas Ģimenes Portāls|website=calis.delfi.lv}}</ref> | {{dat|2009|1|15|N|bez}} (415. sērija) |} == Turpinājums == {{pamatraksts|UgunsGrēks}} Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas [[TV3 Latvija|TV3]] 2009. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu, kura nosaukums ir "[[UgunsGrēks]]". Seriāls stāsta par to pašu varoņu dzīvēm pēc viesnīcas nodegšanas un tās restaurācijas. == Tēli == * '''Aivars Pētersons''' (2. - 3. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) — bijušais viesnīcas īpašnieks. Ferma Anglijā. * '''Aldis Putniņš''' (3. sezona) ([[Juris Lisners]]) — izmeklētājs, Leona brālēns. * '''Anna Pētersone''' (1. sezona) ([[Aurēlija Anužīte]]) — bijusī Pētersona sieva, Silvijas pusmāsa, Katrīnas māte, bija attiecībās ar Ivo, vēlāk ar Robertu. Helēnas draudzene. Dzīvo klosterī, Parīzē. * '''Antonio Bernedetī''' (1. - 2. sezona) ([[Ikars Samardžijevs]]) — Diānas bijušais vīrs, no Diānas ir arī dēls Māris. Mēģināja izkrāpt no Diānas naudu. Šķiršanās laikā viņš gribēja dabūt Māri, bet Diāna viņu neatdeva. Centās Diānu noindēt kafijā ieberot dzīvībai bīstamu pulveri. 2. sezonā salaba ar Diānu un centās mainīties, jo Helēna bija viņu nejauši iegrūdusi baseinā, kur Antonio gandrīz dabūja galu. * '''Armands''' (1. - 2. sezona) ([[Vilis Daudziņš]]) — jurists, Roberta labākais draugs, bija iemīlējis Diānu. Apprecējās ar Ivetu un aizbrauca uz [[Liepāja|Liepāju]]. * '''Augusts''' (1. - 2. sezona) ([[Juris Gornavs]]) — Ivetas tēvs, Ivo draugs un kolēģis, bija attiecības ar Mildu. * '''Daniels''' un '''Džonatans Felzenbaheri''' (2.-3. sezona) ([[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi. Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Līga Džonatanu nozaga, domājot, ka tā ir viņas meita. * '''Diāna Bernedetī''' (1. - 2. sezona) ([[Rēzija Kalniņa]]) — bijusī [[jurists|juriste]]. Viesnīcas līdzīpašniece. Dzīvoja Itālijā ar savu bijušo vīru Antonio. Bija attiecības ar Robertu. Ir dēls Māris. 2. sezonā ar Ivo sāka spēlēt kazino. * '''Edgars Pētersons''' (2. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls, Oto pusbrālis, dzīvoja pie tēva Anglijā. Bija iemīlējies Martā. Tika noslepkavots. Īsi pirms nāves apprecēja Martu. * '''[[Elza Baumane|Elza Timmermane]]''' (3. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) — Leona sieva, greizsirdīga uz Martu. Kopā ar Oto uzauga bērnu namā. Izšķīrās ar Leonu un aizbrauca prom kopā ar Rihardu, kuru sākumā nevarēja ciest. * '''Evelīna Balode''' (2. - 3. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce]]) — Ivo sieva, krāpa Ivo ar viņa dēlu Kristapu. * '''Gunārs Liepiņš''' (1. - 3. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — bārmenis kafejnīcā. Meloja Ivetai, ka bija viesnīcas īpašnieks. Apprecējās ar Ritu. Kļuva kafejnīcas īpašnieks, tad izšķīrās no Ritas un apprecēja citu sievieti, no kuras arī izšķīrās. * '''Gustavs''' (1. - 2. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — Diānas miesassargs, sargāja Diānu no Antonio. Pēc tam Helēna viņā iemīlējās un nolīga viņu par miesassargu sakot, ka viņai draud bijušais cerībā, ka Gustavam un Helēnai kaut kas izdotos. * '''[[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]]''' (1. - 3. sezona) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, Silvijas pameita. Izlutināta un bagāta sieviete. Strādāja viesnīcas salonā ar Ritu un Silviju. Nogalināja Edgaru. Par slepkavību Helēna piecus gadus sēdēja [[Cietums|cietumā]]. Iemīlējās vienā no viesnīcas līdzīpašniekiem un meloja, ka viņai ir bērns no viņa, taču tad uztaisīja abortu. Pēc tam apprecējās ar Donātu Jagudinu, bet ilgu laiku nevarēja tikt pie bērna, dēļ aborta. Mēģināja adoptēt. Beidzot piedzima meita Aņa, kura vēlāk tika nolaupīta. * '''Ieva Timmermane''' (3. sezona) ([[Gabriela Utāne]]) — Martas un Leona meita. Vēlāk kļuva par viesnīcas īpašnieci, bet tad īpašumu zaudēja. * '''Iveta''' (1. - 2. sezona) ([[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]]) — trenere. Strādāja viesnīcas trenažieru zālē. Augusta meita. Apprecēja Armandu. * '''Ivo Balodis''' (1. - 3. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bildināja Annu. Kristapa tēvs, nezināja, ka viņa sieva Evelīna krāpa viņu ar Ivo dēlu. Nogalināja Mildas dēlu, Zentas nelaiķa vīru Jāni. Bija attiecības ar Rasmu. Paspēlēja naudu, māju, mašīnu un viesnīcas akcijas Vadimam kazino un kāršu spēlē. * '''Jevgēnija''' (3. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Vadima mīļākā. Riharda draudzene. Vēlāk Leona brāļa sieva. * '''Katrīna Pētersone''' (1. sezona) ([[Ieva Āva]]) — pieņemtā Līgas pusmāsa, Annas meita. Domāja, ka ir vecā Pētersona meita, un gandrīz uzsāka attiecības ar savu īsto tēvu Robertu. Bija attiecības ar Mārtiņu, šobrīd dzīvo Parīzē. * '''Kristaps''' (3. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — arhitekts. Ivo dēls, bija dēka ar Ivo sievu Evelīnu. * '''Laimonis Blumbergs''' (2. - 3. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) — Rasmas vīrs. Viesnīcas pārvaldnieks. Viesu nama <nowiki>''Stabulītes''</nowiki> īpašnieks. Aivaram aiz muguras viesnīcā rīkoja slēgtos striptīza vakarus. Tika noslepkavots. * '''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 3. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts, bija precējies ar Līgu. Pēc tam sagāja kopā ar Elzu. Pirmā viņa sieva un dēls gāja bojā autokatastrofā. Aizbrauca uz Āfriku, un kad atgriezās, viņam bija posttraumatiskais stresa sindroms, gandrīz iekrita depresijā. Vēlāk strīdējās ar Rasmu par Līgu, jo Līgai bija bērns no viņa, kas piedzima nedzīvs. Tad apprecēja Martu, kura tika nogalināta kāzās. Bija akls, izveseļojās, bet tad Vadims viņu sašāva un ilgu laiku nevarēja staigāt un pēc pieciem gadiem bija attiecības ar Ramonu Vinteri. Tad apprecējās ar Elizabeti, kura bija precējusies ar savu vīru Cēzaru, no kura izšķīrās par labu Leonam. Abi kopā aizbrauca dzīvot uz Vāciju. * '''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska]]) — bija attiecības ar Leonu, no kura viņa bija stāvoklī, bet bērns nomira priekšlaicīgas dzemdības. Cieš no [[Garīga slimība|garīgām slimībām]], bija psihiatriskajā slimnīcā. Rasmas meita. Bija attiecības ar Robertu, vēlāk ar Raimondu. Pēc meitas nomiršanas Līgai sākās [[Garīga slimība|garīgas slimības]], un viņa domāja, ka meita vēl ir dzīva. Pat nozaga Silvijas dēlu Džonatanu, domādama, ka tā ir Līgas meita. Kad saprata, ka tā nav viņas meita, viņa pašķīrās no Leona un taisījās ar Raimondu braukt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Ameriku]], bet pārdomāja. Domāja, ka Leonam bija attiecības ar Martu. Kopā ar brāli Aleksi vērpa intrigas, bet tas viņai beidzās ar nonākšanu psihiatriskajā slimnīcā pēc tam, kad viņa slimības uzplūdos mēģināja noslepkavot Zentu. Pirms tam jau bija noslepkavojusi dzīvniekus, tai skaitā mātes labāko zirgu. * '''[[Marta Timmermane|Marta Pētersone]]''' (2. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa-Egliena]]) — no sākuma uzdevās par Zani un strādāja par oficianti, lai no Vadima atpakaļ izkrāptu sava tēva Rūdolfa firmu un naudu. Aivara vedekla. Gribēja precēties ar Edgaru, bet īsi pēc kāzām Edgars tika nogalināts. Taisījās precēties ar Rihardu. Apprecējās ar Leonu. Meita Ieva. Bija vēl viens bērns, bet tas piedzima nedzīvs, kamēr Marta sēdēja cietumā. * '''Māris (Mario, Mārīts)''' (1. sezona) ([[Matīss Daudziņš]]) — Diānas un Antonio dēls. *'''Mārtiņš''' (1. - 2. sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — bija attiecības ar Silviju un Katrīnu. Vadims domāja, ka Mārtiņš ir viņa dēlu tēvs. * '''Miervaldis''' (3. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — viesnīcas portjē. * '''[[Milda Upīte]]''' (1. - 3. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — viesnīcas pavāre. Leona krustmāte. Bijusī skolotāja Leonam un viņa brālēnam Aldim. Zenta ir viņas vedekla un abas dzīvo kopā. * '''Oto Pētersons''' (3. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls, Edgara pusbrālis. Kopā ar Elzu uzauga bērnu namā, kur viņa viņam iepatikās. * '''Rasma Blumberga''' (2. - 3. sezona) ([[Indra Briķe]]) — bijusī viesnīcas līdzīpašniece, agrāk bijusi nejauka un stingra, līdz Diāna atbrauca un Rasmu pārmācīja. Laimoņa sieva, strādāja viesu namā "Stabulītes". Līgas un Alekša māte. * '''Raimonds Jurēvičs''' (1. sezona) ([[Andris Keišs]]) — Armanda draugs. Bija attiecības ar Līgu, ar kuru viņš gribēja braukt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Ameriku]], bet Līga pārdomāja, un viņš aizbrauca viens. * '''Rihards Baumanis''' (2. - 3. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — [[psihoterapeits]], grasījās precēties ar Martu. Jevgēņijas draugs. Apprecējās ar Elzu. * '''Rita Liepiņa''' (2. - 3. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — istabene viesnīcā, Gunāra sieva. Strādāja par frizieri viesnīcas salonā ar Silviju un Helēnu. Izšķīrās no Gunāra, kad Gunārs apprecēja Mirdzu. * '''Roberts Jurēvičs''' (1. sezona) ([[Juris Žagars]]) — bija kopā ar Annu, no kuras viņam ir meita Katrīna. Bija attiecības ar Līgu un Diānu. * '''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs, [[Alkoholisms|alkoholiķis]]. Vadims no viņa izkrāpa firmu, tāpēc Rūdolfs iegrima depresijā un divas reizes centās izdarīt pašnāvību. * '''Silvija Felzenbahere''' (1. - 3. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Annas pusmāsa. Vadima sieva. Strādāja par manikīri viesnīcas salonā ar Helēnu un Ritu.Izšķīrās no Vadima, bet tad atkal apprecējās. * '''Šarlote''' (2. - 3. sezona) ([[Skaidrīte Putniņa]]) * '''[[Vadims Felzenbahers]]''' (1. - 3. sezona) ([[Jakovs Rafalsons]]) — Silvijas bijušais vīrs. Bija attiecības ar Rasmu, centās no viņas izkrāpt viesnīcas daļu. Bija attiecības ar Jevgēņiju. * '''[[Veronika (no seriāliem ''Neprāta Cena'' un ''UgunsGrēks'')|Veronika]]''' (2. - 3. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — vecāka kundze, draudzīga. * '''Valdis Zembergs''' (1. - 3. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — ārsts, Leona kolēģis, vēlāk strādāja par cietuma ārstu, tad pārgāja strādāt par pilsētas slimnicu. * '''[[Zenta Upīte]]''' (1. - 3. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — istabene. Bija attiecības ar Aivaru. Apprecēja Mildas dēlu Jāni, kurš tika noslepkavots. == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:NeprataCenaSe01.png|1. sezona |Attēls:NeprataCenaSe02.jpg|2. sezona |Attēls:NeprataCenaSe03.jpg|3. sezona }} == Atsauces == {{atsauces}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] 8h3037j09ac841oq9yir5ts34hsyyfc 0 132700 3669770 3544953 2022-08-13T09:20:07Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Adansonia grandidieri04.jpg | att_nosaukums = Baobabs (''Adansonia grandidieri'') [[Madagaskara|Madagaskarā]] | valsts =Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Spermatophyta | nodalījums_lv = Sēklaugi | klase = Dicotyledoneae | klase_lv = Divdīgļlapji | dzimta = Malvaceae | dzimta_lv = Malvu dzimta | ģints = Adansonia | ģints_lv = Baobabi |kategorijas= nē |rinda_lv=Malvu rinda|rinda=Malvales}} '''Baobabi''' (''Adansonia'') ir [[koki|koku]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ietilpst deviņas [[suga]]s. Sešas no tām cēlušās no [[Madagaskara]]s, viena no [[Austrālija]]s un divas no kontinentālās [[Āfrika]]s. Šo koku augstums ir no 5 līdz 30 metriem, bet stumbra diametrs — no 7 līdz 11 metriem. == Sugas == * ''[[Adansonia digitata]]'' – izplatīta Āfrikā un Arābijas pussalas dienvidos * ''[[Adansonia grandidieri]]'' – izplatīta Madagaskarā * ''[[Adansonia gregorii]]'' (jeb ''A. gibbosa'') – izplatīta Austrālijas ziemeļrietumos * ''[[Adansonia madagascariensis]]'' – izplatīta Madagaskarā * ''[[Adansonia perrieri]]'' – izplatīta Madagaskarā * ''[[Adansonia rubrostipa]]'' (jeb ''A. fony'') – izplatīta Madagaskarā * ''[[Adansonia suarezensis]]'' – izplatīta Madagaskarā * ''[[Adansonia za]]'' – izplatīta Madagaskarā == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Malvu dzimta]] 6um2jy5kgrxkspao64avkxfuqmhncwu 0 153191 3669589 3563427 2022-08-12T17:47:01Z 84.237.237.93 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0D426C | nos = ''Bolton Wanderers'' | logo = [[Attēls:Bolton Wanderers FC.svg|125px|Badge of Bolton Wanderers]] | pilns = Boltonas futbola klubs "Wanderers"<br />(''Bolton Wanderers Football Club'') | iesauka = ''The Trotters, The Wanderers, <br />The Whites, The White Men'' | dib = 1874 | dib_com = <br />(kā ''Christ Church FC'') | stad = [[Boltonas Universitātes stadions]] | ietilp = 28 723<ref>[http://worldsoccer.about.com/od/englishpremiership/p/bolton.htm BWFC] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090504140038/http://worldsoccer.about.com/od/englishpremiership/p/bolton.htm |date={{dat|2009|05|04||bez}} }} – About:World Soccer Profile</ref> | īpašn = ''Football Ventures (Whites) Ltd'' | prez = {{flaga|Anglija}} Šerona Britena | tren = {{flaga|Anglija}} Īans Evats | kapteinis = | līga = ''League Two'' | sez = 2019.—2020. | poz = 23. vieta (''League One'') {{decrease}} | mediji = {{URL|http://www.bwfc.co.uk}} | pattern_la1 = _bolton2021h | pattern_b1 = _bolton2021h | pattern_ra1 = _bolton2021h | pattern_sh1 = _bolton2021h | pattern_so1 = _bolton2021h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 000040 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _bolton1920a2 | pattern_b2 = _bolton1920a2 | pattern_ra2 = _bolton1920a2 | pattern_sh2 = _bolton1920a2 | pattern_so2 = | leftarm2 = D2FF00 | body2 = D2FF00 | rightarm2 = D2FF00 | shorts2 = D2FF00 | socks2 = D2FF00 }} '''Boltonas futbola klubs "Wanderers"''' ({{val|en|Bolton Wanderers Football Club}}) ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Lostoka]]s apkaimes [[Boltona|Boltonā]], [[Lielā Mančestra|Lielajā Mančestrā]].<ref name=bwfcaddress>Lai atrastu kluba adresi, apmeklējiet [http://postcode.royalmail.com/portal/rm/addressfinder?catId= Karaliskā Pasta adrešu meklētāju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111003140135/http://postcode.royalmail.com/portal/rm/addressfinder?catId= |date={{dat|2011|10|03||bez}} }} un ievadiet: BL6 6JW. Retrieved 7 November 2009.</ref> Klubs pašlaik spēlē ''League One'' (pēc spēka 3. līmenis). Boltonas klubs bija viens no [[Anglijas futbola līga]]s dibinātājiem un 1920. gados spēlēja veiksmīgi, izcīnot trīs [[FA kauss|FA kausus]]. Ceturto reizi FA kausā Boltona uzvarēja 1958. gadā. Sekoja piezemētāki sasniegumi, līdz 1987. gadā klubs pavadīja sezonu ceturtajā divīzijā. 1995. gadā klubs atguva vietu pašā augstākajā līmenī pēc 15 gadu pārtraukuma, bet kopš 2001. gada nepārtraukti spēlē Premjerlīgā. 2005./06. gada sezonā klubs pirmoreiz piedalījās Eiropas klubu turnīrā, kur [[UEFA kauss|UEFA kausā]] iekļuva labāko 32 klubu skaitā. Boltona kvalificējās arī 2007./08. gada turnīram, sasniedzot 7. vietu 2006./07. gada Premjerlīgas sezonā un šoreiz spēja iekļūt labāko 16 klubu skaitā. 1997. gadā klubs ievācās [[Reebok stadions|''Reebok'' stadionā]], iepriekš 102 gadus spēles aizvadot ''[[Burnden Park]]'' laukumā. == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (3): 1908–09, 1977–78, 1996–97 ** Vicečempioni (4): 1899–1900, 1904–05, 1910–11, 1934–35 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 1922–23, 1925–26, 1928–29, 1957–58 ** Finālisti (3): 1893–94, 1903–04, 1952–53 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (2): 1994–95, 2003–04 * '''''FA Community Shield''''' ** Kausa ieguvēji (1): 1958 == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2017|1|26||bez}}'' {{Fs start}} {{Fs player|name=[[Levis Bukstons]]|nat=ENG|no=2|pos=DF}} {{Fs player|name=[[Dīns Moksijs]]|nat=ENG|no=3|pos=DF}} {{Fs player|name=[[Dorians Dervits]]|nat=FRA|no=4|pos=DF}} {{Fs player|name=[[Marks Bīvers]]|nat=ENG|no=5|pos=DF}} {{Fs player|name=[[Džosš Vela]]|nat=ENG|no=6|pos=MF}} {{Fs player|name=[[Kriss Teilors]]|nat=ENG|no=7|pos=MF}} {{Fs player|name=[[Džejs Spīrings]]|nat=ENG|no=8|pos=MF}} {{Fs player|name=[[Džeimijs Proktors]]|nat=ENG|no=9|pos=FW}} {{Fs player|name=[[Zaks Kloks]]|nat=ENG|no=10|pos=FW}} {{Fs player|name=[[Bens Alnviks]]|nat=ENG|no=13|pos=GK}} {{Fs player|name=[[Gerijs Madīns]]|nat=ENG|no=14|pos=FW}} {{Fs player|name=[[Deriks]]|nat=ESP|no=15|pos=DF}} {{Fs player|name=[[Marks Deiviss]]|nat=ENG|no=16|pos=MF}} {{Fs mid}} {{Fs player|name=[[Liams Troters]]|nat=ENG|no=17|pos=MF}} {{Fs player|name=[[Maks Kleitons]]|nat=ENG|no=19|pos=FW}} {{Fs player|name=[[Endrjū Teilors]]|nat=ENG|no=20|pos=DF|other=īrē no [[Wigan Athletic F.C.]]}} {{Fs player|name=[[Derens Platlijs]]|nat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|no=21|pos=MF}} {{Fs player|name=[[Lavrijs Vilsons]]|nat=ENG|no=23|pos=DF}} {{Fs player|name=[[Džeims Henrijs]]|nat=ENG|no=24|pos=MF|other=īrē no [[Wolverhampton Wanderers F.C.]]}} {{Fs player|name=[[Deivids Veters]]|nat=ENG|no=31|pos=DF}} {{Fs player|name=[[Toms Trops]]|nat=ENG|no=32|pos=DF|other=īrē no [[Roterham United]]}} {{Fs player|name=[[Marks Hovards]]|nat=ENG|no=33|pos=GK}} {{Fs player|name=[[Konors Vilkinsons]]|nat=IRE|no=35|pos=FW}} {{Fs player|name=[[Džeiks Turners]]|nat=ENG|no=39|pos=GK}} {{Fs player|name=[[Vils Jāskelainens]]|nat=FIN|no=50|pos=GK}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [http://www.bwfc.co.uk Oficiālā kluba vietne] {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] fhr56sajziqo5akkv68qdbtm66h9uxx 0 158779 3669789 3649494 2022-08-13T11:51:58Z 2A03:EC00:B979:8119:A541:4FF2:A1FC:F208 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jefimijs Klementjevs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1963 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jēkabpils rajons|Mežāres pagasts|Buntiki}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = [[Ivans Klementjevs]] (kanoe airētājs) | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Sportista infodaļa | svars = 83 [[Kilograms|kg]] | augums = 187 [[centimetrs|cm]] | valsts = | sporta_veids = [[Smaiļošana un kanoe airēšana]] | disciplīna = | klubs = | komanda = | prof_sākums = | treneris = | beigas = | trenējis = | piezīmes = | pasaulē = | reģionālajā = | nacionālajā = | olimpiskās = | paralimpiskās = | pers_sasniegumi = | rādīt_medaļas = | medaļu_veidnes = }} {{Politiķa infodaļa | sadaļas_virsr = Rīgas domes deputāts | amats = | term_sākums = | term_beigas = | partija = [[Stabilitātei]] | piezīmes = }} }} '''Jefimijs Klementjevs''' (dzimis {{dat|1963|3|17}} [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Mežāres pagasts|Mežāres pagastā]]) ir bijušais [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvija]]s [[smaiļošana un kanoe airēšana|kanoe airētājs]]. Pēc sportista karjeras beigām strādājis par treneri un sporta funkcionāru, kā arī pievērsies [[politika|politiskajai darbībai]]. Pašlaik ir Rīgas domes deputāts, pārstāv partiju [[Stabilitātei!]]. Jefimija brālis [[Ivans Klementjevs]] arī ir bijis profesionāls kanoe airētājs, izcīnījis vairākas Olimpisko spēļu medaļas, tagad politiķis. Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1992, 2000). 1992. gadā Barselonā viņš izcīnīja 11. vietu vieniniekos 500 m distancē, 2000. gadā Sidnejā izcīnīja 7. vietu vieniniekos 1000 m distancē. Pasaules čempionātos viņa labākais sasniegums ir 6. vieta — vieniniekā 10 000 m distancē 1993. gadā, kā arī 1998. gadā 1000 m vieniniekā. Kopumā piedalījies 11 Pasaules čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/klementjevs-efims |title=Saskaņas centra profils |access-date={{dat|2011|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111015232729/http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/klementjevs-efims |archivedate={{dat|2011|10|15||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/270/ LOK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120523072452/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/270/ |date={{dat|2012|05|23||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20100713165105/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/kl/jefimijs-klementjevs-1.html Sports-Reference profils] {{en ikona}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2017}} {{Rīgas dome 2013}} {{Rīgas dome 2009}} {{Latvija 2000 VOS}} {{Latvija 1992 VOS}} {{DEFAULTSORT:Klementjevs, Jefimijs}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas smaiļotāji un kanoe airētāji]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] riyfjqnf4deup9keni8wtplv0qp9fl3 0 165242 3669597 3667624 2022-08-12T18:01:15Z Pirags 3757 /* Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernatori */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|280px|Ģenerālgubernators Džordžs Brauns.]] '''Baltijas ģenerālgubernatori''' ({{val-ru|Генерал-губернатор Прибалтийского края}}) bija augstākie militārie pavēlnieki [[Krievijas impērija]]s Rīgas kara apgabalā un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] augstākie pārvaldnieki 18. un 19. gadsimtā. == Baltijas ģenerālgubernatoru uzskaitījums == === Rīgas ģenerālgubernatori === * [[Aņikita Repņins]] (Аникита Иванович Репнин, 1710–1726) * [[Pēteris Lasī]] (Peter Lacy, Пётр Петрович Ласси, 1729-1740) === Rīgas (Vidzemes un Igaunijas) ģenerālgubernatori === * [[Vladimirs Dolgorukovs]] (Владимир Петрович Долгоруков, 1758–1761)<ref>Eric Amburger: ''Geschichte der Behördenorganisation Russlands von Peter dem Grossen bis 1917'' [http://books.google.com/books?id=F80UAAAAIAAJ&pg=PA293&source=gbs_toc_r&cad=0_0#PPA387,M1 lk. 387-388] (vāciski)</ref> * [[Džordžs Brauns]] (George Browne, Юрий Юрьевич Броун, 1762–1792) no 1792. gada kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators * [[Nikolajs Repņins]] (Николай Васильевич Репнин, 1792–1798) kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators * [[Ludvigs Nāgels]] (Ludwig von Nagel, Ларион Тимофеевич Нагель, 1798–1800) kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators === Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernatori === * [[Pēteris fon der Pālens]] (Peter Ludwig von der Pahlen, Пётр Алексеевич Пален, 1800–1801) * [[Sergejs Goļicins]] (Сергей Федорович Голицын, 1801–1803) * [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (Friedrich Wilhelm von Buxhoeveden, 1803–1807), * [[Aleksandrs Tormasovs]] (Алекса́ндр Петро́вич Торма́сов, 1807) * [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (Friedrich Wilhelm von Buxhoeveden, 1808–1810) kā Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators * [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский, 1810–1812) * [[Filips Pauluči]] (Filippo Paulucci, Филипп Осипович Паулуччи, 1812–1830) * [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (Carl Magnus von der Pahlen, Матвей Иванович фон Пален, 1830–1845) * [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] (Евгений Александрович Головин, 1845–1848) * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский, 1848–1861) * [[Vilhelms fon Līvens]] (Wilhelm Heinrich von Lieven, Вильгельм Карлович фон Ливен, 1861–1864) * [[Pēteris Šuvalovs]] (Петр Андреевич Шувалов, 1864–1866) * [[Eduards fon Baranovs]] (Eduard von Baranov, Эдуард Трофимович Баранов, 1866) * [[Pēteris Albedinskis]] (Пётр Павлович Альбединский, 1866–1870) * [[Pēteris Bagrations]] (Петр Романович Багратион, 1870–1876) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori]] * [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] 5mvtovkpqmasrq490od2aq78zei5a5r 0 174528 3669739 3535201 2022-08-13T08:11:44Z 213.226.141.145 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Latvijas Republika]]s [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] biedri ''', kas ir [[Latvijas Republika]]s [[Ministru kabinets|Ministru kabineta]] locekļi, [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] vietnieks. Par Ministru prezidenta biedru var kļūt kā cilvēks, kas jau ieņem kādu amatu valdībā, tā jebkurš cits. Tas dažkārt tiek piedāvāts, lai nodrošinātu līdzsvaru starp koalīcijas partneriem. Valdībā drīkst būt vairāki Ministru prezidenta biedri; vairākos Ministru kabinetos nav bijis neviens. Pirmo reizi šāds amats tika izveidots [[1934]]. gadā. === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1918 — 1940) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" ! !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | align="center" colspan="6" | '''Ministru prezidenta biedrs (1918 — 1940)''' |- | rowspan="17" colspan="5"| ''Amats vakants ([[1918]]. gada [[19. novembris]] — [[1934]]. gada [[15. maijs]])'' || [[Latvijas Pagaidu valdība]] || rowspan="17"| |- | [[Ulmaņa 1. Ministru kabinets]] |- | [[Meierovica 1. Ministru kabinets]] |- | [[Meierovica 2. Ministru kabinets]] |- | [[Pauļuka Ministru kabinets]] |- | [[Meierovica 3. Ministru kabinets]] |- | [[Zāmuēla Ministru kabinets]] |- | [[Celmiņa 1. Ministru kabinets]] |- | [[Ulmaņa 2. Ministru kabinets]] |- | [[Alberinga Ministru kabinets]] |- | [[Skujenieka 1. Ministru kabinets]] |- | [[Juraševska Ministru kabinets]] |- | [[Celmiņa 2. Ministru kabinets]] |- | [[Ulmaņa 3. Ministru kabinets]] |- | [[Skujenieka 2. Ministru kabinets]] |- | [[Bļodnieka Ministru kabinets]] |- | [[Ulmaņa 4. Ministru kabinets]] |- | style="background: #DDDDDD| || [[Attēls:Margers Skujenieks.jpg|80px]] || '''[[Marģers Skujenieks]]''' <br/><small>(1886—1941)</small> || [[1934]]. gada [[16. maijs]] — [[1938]]. gada [[9. februāris]] || Bez partijas || rowspan="2"| [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets]] |- | rowspan="2" colspan="5"| ''Amats vakants ([[1938]]. gada [[9. februāris]] — [[21. jūlijs]]'' || |- | [[Kirhenšteina Ministru kabinets]] |} === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1991 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{colbegin|4}} {{legend| #9E3039 | [[Latvijas Tautas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| skyblue | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D2B48C | [[LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #861623 | [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C6930A | [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFB90F | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #936c6c | [[Latvijas Vienības partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #800080 | [[Latvijas Pirmā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33 | [[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow | [[Attīstībai/Par!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| blue | [[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" ! !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Ministru padomes priekšsēdētāja biedrs (1990 — 1991)''' |- | style="background: #9E3039| || [[Attēls:Bisers Ilmars.jpg|80px]] || '''[[Ilmārs Bišers]]''' <br/><small>(1930—2011)</small> || [[1990]]. gada [[7. maijs]] — [[1991]]. gada [[13. novembris]] || [[Latvijas Tautas fronte]] || rowspan="3"| [[Latvijas Republikas Ministru padome]] || |- | style="background: #DDDDDD| || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Arnis Kalniņš]]''' <br/><small>(1935)</small> || [[1990]]. gada [[11. maijs]] — [[1991]]. gada [[13. novembris]] || Bez partijas || |- | colspan="5" |''Amats vakants ([[1991]]. gada [[13. novembris]] — [[1993]]. gada [[3. augusts]])'' |- | align="center" colspan="8" | '''Ministru prezidenta biedrs (1993 — pašlaik)''' |- | rowspan="3" style="background: skyblue| || [[Attēls:Māris Gailis 2011-08-20.jpg|80px]] || '''[[Māris Gailis]]''' <br/><small>(1951)</small> || rowspan="3"| [[1993]]. gada [[3. augusts]] — [[1994]]. gada [[19. septembris]] || rowspan="3"| [[Latvijas Ceļš]] || rowspan="3"| [[Birkava Ministru kabinets]] |- | [[Attēls:Preses konference par gaidāmo 11.Baltijas Ekonomikas forumu „Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā” (4989627100).jpg|80px]] || '''[[Ojārs Kehris]]''' <br/><small>(1956)</small> || |- | [[Attēls:Sergio Mattarella and Latvian President Levits at the 16th Arraiolos meeting (2) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Egils Levits]]''' <br/><small>(1955)</small> || |- | rowspan="5" style="background: skyblue| || [[Attēls:Andris Piebalgs on March 31, 2010.jpg|80px]] || '''[[Andris Piebalgs]]''' <br/><small>(1957)</small> || [[1994]]. gada [[19. septembris]] — [[1995]]. gada [[25. maijs]] || rowspan="5"| [[Latvijas Ceļš]] || rowspan="5"| [[Gaiļa Ministru kabinets]] || |- | [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Vaivads]]''' <br/><small>(1946)</small> || [[1994]]. gada [[19. septembris]] — [[1995]]. gada [[27. maijs]] || |- | [[Attēls:Valdis Birkavs 2011-08-20.jpg|80px]] || '''[[Valdis Birkavs]]''' <br/><small>(1942)</small> || [[1994]]. gada [[19. septembris]] — [[1995]]. gada [[21. decembris]] || |- | [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andris Gūtmanis]]''' <br/><small>(1942)</small> || [[1995]]. gada [[25. maijs]] — [[1995]]. gada [[21. decembris]] || |- | [[Attēls:10.Saeimas deputāts Andris Bērziņš (5618689561).jpg|80px]] || '''[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]''' <br/><small>(1951)</small> || [[1995]]. gada [[27. maijs]] — [[1995]]. gada [[21. decembris]] || |- | style="background: #936c6c| || [[Attēls:Alberts Kauls.jpg|80px]] || '''[[Alberts Kauls]]''' <br/><small>(1938—2008)</small> || [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1996]]. gada [[6. maijs]] || [[Latvijas Vienības partija]] || rowspan="7"| [[Šķēles 1. Ministru kabinets]] || |- | style="background: skyblue| || [[Attēls:Māris Gailis 2011-08-20.jpg|80px]] || '''[[Māris Gailis]]''' <br/><small>(1951)</small> || [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1996]]. gada [[29. jūlijs]] || [[Latvijas Ceļš]] || |- | style="background: #861623| || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ziedonis Čevers]]''' <br/><small>(1960)</small> || [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1996]]. gada [[21. oktobris]] || [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] || |- | style="background: #D2B48C| || [[Attēls:Andrejs Krastins.jpg|80px]] || '''[[Andrejs Krastiņš]]''' <br/><small>(1951—2008)</small> || [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1996]]. gada [[21. oktobris]] || [[LNNK]] || |- | style="background: #C6930A| || [[Attēls:Maris Grinblats.jpg|80px]] || '''[[Māris Grīnblats]]''' <br/><small>(1955—2021)</small> || [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1996]]. gada [[21. oktobris]] || [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] || |- | style="background: #936c6c| || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Roberts Dilba]]''' <br/><small>(1949)</small> || [[1996]]. gada [[3. jūnijs]] — [[1997]]. gada [[13. februāris]] || [[Latvijas Vienības partija]] || |- | style="background: skyblue| || [[Attēls:Piemiņas koku stādīšana (6066415844).jpg|80px]] || '''[[Anatolijs Gorbunovs]]''' <br/><small>(1942)</small> || [[1996]]. gada [[12. augusts]] — [[1997]]. gada [[13. februāris]] || [[Latvijas Ceļš]] || |- | style="background: #861623| || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Juris Kaksītis]]''' <br/><small>(1943)</small> || [[1997]]. gada [[13. februāris]] — [[7. augusts]] || [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] || rowspan="2"| [[Šķēles 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: skyblue| || [[Attēls:Piemiņas koku stādīšana (6066415844).jpg|80px]] || '''[[Anatolijs Gorbunovs]]''' <br/><small>(1942)</small> || [[1997]]. gada [[13. februāris]] — [[7. augusts]] || [[Latvijas Ceļš]] || |- | style="background: #861623| || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Juris Kaksītis]]''' <br/><small>(1943)</small> || [[1997]]. gada [[7. augusts]] — [[1998]]. gada [[16. aprīlis]] || [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] || rowspan="2"| [[Krasta Ministru kabinets]] |- | style="background: skyblue| || [[Attēls:Piemiņas koku stādīšana (6066415844).jpg|80px]] || '''[[Anatolijs Gorbunovs]]''' <br/><small>(1942)</small> || [[1997]]. gada [[7. augusts]] — [[1998]]. gada [[26. novembris]] || [[Latvijas Ceļš]] || |- | style="background: #FFB90F| || [[Attēls:Guntars Krasts 2011-08-20.jpg|80px]] || '''[[Guntars Krasts]]''' <br/><small>(1957)</small> || rowspan="2"| [[1998]]. gada [[26. novembris]] — [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] || [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] || rowspan="2"| [[Krištopana Ministru kabinets]] || Ministru prezidenta biedrs Eiropas Savienības lietās |- | style="background: skyblue| || [[Attēls:Piemiņas koku stādīšana (6066415844).jpg|80px]] || '''[[Anatolijs Gorbunovs]]''' <br/><small>(1942)</small> || [[Latvijas Ceļš]] || |- | rowspan="2" colspan="5"| ''Amats vakants ([[1999]]. gada [[16. jūlijs]] — [[2002]]. gada [[7. novembris]])'' || [[Šķēles 3. Ministru kabinets]] || |- | [[Bērziņa Ministru kabinets]] |- | style="background: #800080| || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.jpg|80px]] || '''[[Ainārs Šlesers]]''' <br/><small>(1970)</small> || [[2002]]. gada [[7. novembris]] — [[2004]]. gada [[26. janvāris]] || [[Latvijas Pirmā partija]] || rowspan="2"| [[Repšes Ministru kabinets]] || |- | colspan="5"| ''Amats vakants ([[2004]]. gada [[26. janvāris]] — [[9. marts]])'' || |- | style="background: #800080| || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.jpg|80px]] || '''[[Ainārs Šlesers]]''' <br/><small>(1970)</small> || [[2004]]. gada [[9. marts]] — [[2. decembris]] || [[Latvijas Pirmā partija]] || [[Emša Ministru kabinets]] |- | rowspan="4" colspan="5"| ''Amats vakants ([[2004]]. gada [[2. decembris]] — [[2010]]. gada [[3. novembris]])'' || [[Kalvīša 1. Ministru kabinets]] || |- | [[Kalvīša 2. Ministru kabinets]] || |- | [[Godmaņa Ministru kabinets]] || |- | [[Dombrovska 1. Ministru kabinets]] || |- | rowspan="2" style="background: #99CC33| || rowspan="2"| [[Attēls:Artis Pabriks saeima.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Artis Pabriks]]''' <br/><small>(1966)</small> || rowspan="2"| [[2010]]. gada [[3. novembris]] — [[2011]]. gada [[25. oktobris]] || [[Vienotība]] <small>([[Sabiedrība citai politikai]])</small> <small>(līdz [[2011]]. gada [[6. augusts|6. augustam]])</small> || rowspan="2"| [[Dombrovska 2. Ministru kabinets]] || |- | [[Vienotība]] <small>(np [[2011]]. gada [[6. augusts|6. augusta]])</small> |- | rowspan="3" colspan="5"| ''Amats vakants ([[2011]]. gada [[25. oktobris]] — [[2016]]. gada [[11. februāris]])'' || [[Dombrovska 3. Ministru kabinets]] || |- | [[Straujumas 1. Ministru kabinets]] || |- | [[Straujumas 2. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #99CC33| || [[Attēls:Arvils Aseradens.jpg|80px]] || '''[[Arvils Ašeradens]]''' <br/><small>(1962)</small> || [[2016]]. gada [[11. februāris]] — [[2019]]. gada [[23. janvāris]] || [[Vienotība]] || [[Kučinska Ministru kabinets]] || |- | style="background: blue" | || [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|80px]]|| '''[[Jānis Bordāns]]''' <br /><small>(1967)</small>|| [[2019]]. gada [[23. janvāris]] — ''pašlaik''|| [[Jaunā konservatīvā partija]] | || |- | style="background: yellow" | || [[Attēls:Artis Pabriks - Latvian part - Citizens’ Corner debate on Europe’s icy standoff with Russia (30290620922).jpg|80px]]|| '''[[Artis Pabriks]]''' <br /><small>(1966)</small>|| [[2019]]. gada [[23. janvāris]] — ''pašlaik''|| [[Attīstībai/Par!]]||[[Kariņa Ministru kabinets]]|| |} == Piezīmes == {{atsauces|group="P"}} {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenta biedri| ]] [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi|Ministru prezidenta biedrs]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Ministru prezidenta biedrs]] oflnawdxomahcgqyuzzv0us7mpcmkgf 3669751 3669739 2022-08-13T08:33:13Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/213.226.141.145|213.226.141.145]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Turaids wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Latvijas Republika]]s [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] biedri ''', kas ir [[Latvijas Republika]]s [[Ministru kabinets|Ministru kabineta]] locekļi, [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] vietnieks. Par Ministru prezidenta biedru var kļūt kā cilvēks, kas jau ieņem kādu amatu valdībā, tā jebkurš cits. Tas dažkārt tiek piedāvāts, lai nodrošinātu līdzsvaru starp koalīcijas partneriem. Valdībā drīkst būt vairāki Ministru prezidenta biedri; vairākos Ministru kabinetos nav bijis neviens. Pirmo reizi šāds amats tika izveidots [[1934]]. gadā. === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1918 — 1940) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" ! !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | align="center" colspan="6" | '''Ministru prezidenta biedrs (1918 — 1940)''' |- | rowspan="17" colspan="5"| ''Amats vakants ([[1918]]. gada [[19. novembris]] — [[1934]]. gada [[15. maijs]])'' || [[Latvijas Pagaidu valdība]] || rowspan="17"| |- | [[Ulmaņa 1. Ministru kabinets]] |- | [[Meierovica 1. Ministru kabinets]] |- | [[Meierovica 2. Ministru kabinets]] |- | [[Pauļuka Ministru kabinets]] |- | [[Meierovica 3. Ministru kabinets]] |- | [[Zāmuēla Ministru kabinets]] |- | [[Celmiņa 1. Ministru kabinets]] |- | [[Ulmaņa 2. Ministru kabinets]] |- | [[Alberinga Ministru kabinets]] |- | [[Skujenieka 1. Ministru kabinets]] |- | [[Juraševska Ministru kabinets]] |- | [[Celmiņa 2. Ministru kabinets]] |- | [[Ulmaņa 3. Ministru kabinets]] |- | [[Skujenieka 2. Ministru kabinets]] |- | [[Bļodnieka Ministru kabinets]] |- | [[Ulmaņa 4. Ministru kabinets]] |- | style="background: #DDDDDD| || [[Attēls:Margers Skujenieks.jpg|80px]] || '''[[Marģers Skujenieks]]''' <br/><small>(1886—1941)</small> || [[1934]]. gada [[16. maijs]] — [[1938]]. gada [[9. februāris]] || Bez partijas || rowspan="2"| [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets]] |- | rowspan="2" colspan="5"| ''Amats vakants ([[1938]]. gada [[9. februāris]] — [[21. jūlijs]]'' || |- | [[Kirhenšteina Ministru kabinets]] |} === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1991 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{colbegin|4}} {{legend| #9E3039 | [[Latvijas Tautas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| skyblue | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D2B48C | [[LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #861623 | [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C6930A | [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFB90F | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #936c6c | [[Latvijas Vienības partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #800080 | [[Latvijas Pirmā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33 | [[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow | [[Attīstībai/Par!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| blue | [[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" ! !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Ministru padomes priekšsēdētāja biedrs (1990 — 1991)''' |- | style="background: #9E3039| || [[Attēls:Bisers Ilmars.jpg|80px]] || '''[[Ilmārs Bišers]]''' <br/><small>(1930—2011)</small> || [[1990]]. gada [[7. maijs]] — [[1991]]. gada [[13. novembris]] || [[Latvijas Tautas fronte]] || rowspan="3"| [[Latvijas Republikas Ministru padome]] || |- | style="background: #DDDDDD| || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Arnis Kalniņš]]''' <br/><small>(1935)</small> || [[1990]]. gada [[11. maijs]] — [[1991]]. gada [[13. novembris]] || Bez partijas || |- | colspan="5" |''Amats vakants ([[1991]]. gada [[13. novembris]] — [[1993]]. gada [[3. augusts]])'' |- | align="center" colspan="8" | '''Ministru prezidenta biedrs (1993 — pašlaik)''' |- | rowspan="3" style="background: skyblue| || [[Attēls:Māris Gailis 2011-08-20.jpg|80px]] || '''[[Māris Gailis]]''' <br/><small>(1951)</small> || rowspan="3"| [[1993]]. gada [[3. augusts]] — [[1994]]. gada [[19. septembris]] || rowspan="3"| [[Latvijas Ceļš]] || rowspan="3"| [[Birkava Ministru kabinets]] |- | [[Attēls:Preses konference par gaidāmo 11.Baltijas Ekonomikas forumu „Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā” (4989627100).jpg|80px]] || '''[[Ojārs Kehris]]''' <br/><small>(1956)</small> || |- | [[Attēls:Sergio Mattarella and Latvian President Levits at the 16th Arraiolos meeting (2) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Egils Levits]]''' <br/><small>(1955)</small> || |- | rowspan="5" style="background: skyblue| || [[Attēls:Andris Piebalgs on March 31, 2010.jpg|80px]] || '''[[Andris Piebalgs]]''' <br/><small>(1957)</small> || [[1994]]. gada [[19. septembris]] — [[1995]]. gada [[25. maijs]] || rowspan="5"| [[Latvijas Ceļš]] || rowspan="5"| [[Gaiļa Ministru kabinets]] || |- | [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Vaivads]]''' <br/><small>(1946)</small> || [[1994]]. gada [[19. septembris]] — [[1995]]. gada [[27. maijs]] || |- | [[Attēls:Valdis Birkavs 2011-08-20.jpg|80px]] || '''[[Valdis Birkavs]]''' <br/><small>(1942)</small> || [[1994]]. gada [[19. septembris]] — [[1995]]. gada [[21. decembris]] || |- | [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andris Gūtmanis]]''' <br/><small>(1942)</small> || [[1995]]. gada [[25. maijs]] — [[1995]]. gada [[21. decembris]] || |- | [[Attēls:10.Saeimas deputāts Andris Bērziņš (5618689561).jpg|80px]] || '''[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]''' <br/><small>(1951)</small> || [[1995]]. gada [[27. maijs]] — [[1995]]. gada [[21. decembris]] || |- | style="background: #936c6c| || [[Attēls:Alberts Kauls.jpg|80px]] || '''[[Alberts Kauls]]''' <br/><small>(1938—2008)</small> || [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1996]]. gada [[6. maijs]] || [[Latvijas Vienības partija]] || rowspan="7"| [[Šķēles 1. Ministru kabinets]] || |- | style="background: skyblue| || [[Attēls:Māris Gailis 2011-08-20.jpg|80px]] || '''[[Māris Gailis]]''' <br/><small>(1951)</small> || [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1996]]. gada [[29. jūlijs]] || [[Latvijas Ceļš]] || |- | style="background: #861623| || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ziedonis Čevers]]''' <br/><small>(1960)</small> || [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1996]]. gada [[21. oktobris]] || [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] || |- | style="background: #D2B48C| || [[Attēls:Andrejs Krastins.jpg|80px]] || '''[[Andrejs Krastiņš]]''' <br/><small>(1951—2008)</small> || [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1996]]. gada [[21. oktobris]] || [[LNNK]] || |- | style="background: #C6930A| || [[Attēls:Maris Grinblats.jpg|80px]] || '''[[Māris Grīnblats]]''' <br/><small>(1955—2021)</small> || [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1996]]. gada [[21. oktobris]] || [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] || |- | style="background: #936c6c| || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Roberts Dilba]]''' <br/><small>(1949)</small> || [[1996]]. gada [[3. jūnijs]] — [[1997]]. gada [[13. februāris]] || [[Latvijas Vienības partija]] || |- | style="background: skyblue| || [[Attēls:Piemiņas koku stādīšana (6066415844).jpg|80px]] || '''[[Anatolijs Gorbunovs]]''' <br/><small>(1942)</small> || [[1996]]. gada [[12. augusts]] — [[1997]]. gada [[13. februāris]] || [[Latvijas Ceļš]] || |- | style="background: #861623| || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Juris Kaksītis]]''' <br/><small>(1943)</small> || [[1997]]. gada [[13. februāris]] — [[7. augusts]] || [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] || rowspan="2"| [[Šķēles 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: skyblue| || [[Attēls:Piemiņas koku stādīšana (6066415844).jpg|80px]] || '''[[Anatolijs Gorbunovs]]''' <br/><small>(1942)</small> || [[1997]]. gada [[13. februāris]] — [[7. augusts]] || [[Latvijas Ceļš]] || |- | style="background: #861623| || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Juris Kaksītis]]''' <br/><small>(1943)</small> || [[1997]]. gada [[7. augusts]] — [[1998]]. gada [[16. aprīlis]] || [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] || rowspan="2"| [[Krasta Ministru kabinets]] |- | style="background: skyblue| || [[Attēls:Piemiņas koku stādīšana (6066415844).jpg|80px]] || '''[[Anatolijs Gorbunovs]]''' <br/><small>(1942)</small> || [[1997]]. gada [[7. augusts]] — [[1998]]. gada [[26. novembris]] || [[Latvijas Ceļš]] || |- | style="background: #FFB90F| || [[Attēls:Guntars Krasts 2011-08-20.jpg|80px]] || '''[[Guntars Krasts]]''' <br/><small>(1957)</small> || rowspan="2"| [[1998]]. gada [[26. novembris]] — [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] || [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] || rowspan="2"| [[Krištopana Ministru kabinets]] || Ministru prezidenta biedrs Eiropas Savienības lietās |- | style="background: skyblue| || [[Attēls:Piemiņas koku stādīšana (6066415844).jpg|80px]] || '''[[Anatolijs Gorbunovs]]''' <br/><small>(1942)</small> || [[Latvijas Ceļš]] || |- | rowspan="2" colspan="5"| ''Amats vakants ([[1999]]. gada [[16. jūlijs]] — [[2002]]. gada [[7. novembris]])'' || [[Šķēles 3. Ministru kabinets]] || |- | [[Bērziņa Ministru kabinets]] |- | style="background: #800080| || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.jpg|80px]] || '''[[Ainārs Šlesers]]''' <br/><small>(1970)</small> || [[2002]]. gada [[7. novembris]] — [[2004]]. gada [[26. janvāris]] || [[Latvijas Pirmā partija]] || rowspan="2"| [[Repšes Ministru kabinets]] || |- | colspan="5"| ''Amats vakants ([[2004]]. gada [[26. janvāris]] — [[9. marts]])'' || |- | style="background: #800080| || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.jpg|80px]] || '''[[Ainārs Šlesers]]''' <br/><small>(1970)</small> || [[2004]]. gada [[9. marts]] — [[2. decembris]] || [[Latvijas Pirmā partija]] || [[Emša Ministru kabinets]] |- | rowspan="4" colspan="5"| ''Amats vakants ([[2004]]. gada [[2. decembris]] — [[2010]]. gada [[3. novembris]])'' || [[Kalvīša 1. Ministru kabinets]] || |- | [[Kalvīša 2. Ministru kabinets]] || |- | [[Godmaņa Ministru kabinets]] || |- | [[Dombrovska 1. Ministru kabinets]] || |- | rowspan="2" style="background: #99CC33| || rowspan="2"| [[Attēls:Artis Pabriks saeima.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Artis Pabriks]]''' <br/><small>(1966)</small> || rowspan="2"| [[2010]]. gada [[3. novembris]] — [[2011]]. gada [[25. oktobris]] || [[Vienotība]] <small>([[Sabiedrība citai politikai]])</small> <small>(līdz [[2011]]. gada [[6. augusts|6. augustam]])</small> || rowspan="2"| [[Dombrovska 2. Ministru kabinets]] || |- | [[Vienotība]] <small>(np [[2011]]. gada [[6. augusts|6. augusta]])</small> |- | rowspan="3" colspan="5"| ''Amats vakants ([[2011]]. gada [[25. oktobris]] — [[2016]]. gada [[11. februāris]])'' || [[Dombrovska 3. Ministru kabinets]] || |- | [[Straujumas 1. Ministru kabinets]] || |- | [[Straujumas 2. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #99CC33| || [[Attēls:Arvils Aseradens.jpg|80px]] || '''[[Arvils Ašeradens]]''' <br/><small>(1962)</small> || [[2016]]. gada [[11. februāris]] — [[2019]]. gada [[23. janvāris]] || [[Vienotība]] || [[Kučinska Ministru kabinets]] || |- | style="background: yellow| || [[Attēls:Artis Pabriks - Latvian part - Citizens’ Corner debate on Europe’s icy standoff with Russia (30290620922).jpg|80px]] || '''[[Artis Pabriks]]''' <br/><small>(1966)</small> || [[2019]]. gada [[23. janvāris]] — ''pašlaik'' || [[Attīstībai/Par!]] || rowspan="2"|[[Kariņa Ministru kabinets]] || |- | style="background: blue| || [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|80px]] || '''[[Jānis Bordāns]]''' <br/><small>(1967)</small> || [[2019]]. gada [[23. janvāris]] — ''pašlaik'' || [[Jaunā konservatīvā partija]] || |} == Piezīmes == {{atsauces|group="P"}} {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenta biedri| ]] [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi|Ministru prezidenta biedrs]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Ministru prezidenta biedrs]] tedh7imfuxpxtveodx7m2cmn1awyq1n 0 193874 3669697 3621106 2022-08-13T06:08:49Z Bai-Bot 60304 /* Cilvēki */sīkumi, replaced: raksniek → rakstniek using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu Krievijā|pilsētu Dānijā|Viborga (Dānija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viborga | official_name = ''Выборг'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Vyborg montage 2017.jpg | image_caption = Viborga | image_flag = Flag of Vyborg.svg | image_shield = Coat of arms of Vyborg.svg | pushpin_map = Krievija#Ļeņingradas apgabals | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Ļeņingradas apgabals]] | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Viborgas rajons]] | established_title = Dibināta | established_date = [[1293]] | established_title1 = Pilsētas tiesības | established_date1 = [[1403]] | area_total_km2 = 160.847 | population_as_of = 2013 | population_total = 80896 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | latd = 60 | latm = 42 | lats = 00 | latNS = N | longd = 28 | longm = 44 | longs = 00 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 3 | website = {{URL|www.city.vbg.ru}} | footnotes = }} '''Viborga''' ({{val|ru|Выборг}} no {{val|sv|Viborg}}), līdz 1944. gadam arī '''Vīpuri''' ({{val|fi|Viipuri}}), ir pilsēta [[Krievijas Federācija]]s [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] netālu no [[Somija]]s robežas pie [[Saimā kanāls|Saimā kanāla]] ieteces [[Somu līcis]]. == Vēsture == [[Attēls:Suecia 3-122 ; Viborg 1709.jpg|thumb|left|200px|Zviedru Viborgas pils un pilsēta 1709. gadā.]] [[Attēls:Viipuri vaakuna.gif|thumb|left|100px|Vīpuri ģerbonis līdz 1944. gadam.]] 1293. gadā [[Somijas krusta kari|Somijas krusta karu]] laikā zviedri uzcēla pirmo Vīborgas cietoksni. 1323. gadā pēc Nēteborgas (''Nöteborg'') miera līguma [[Novgoroda]] atzina zviedru tiesības uz Viborgu, bet [[Maskavija]] 1496.—1499. gada karā laikā atkal mēģināja to ieņemt. 1617. gadā visu Karēlijas rietumu daļu iekļāva Zviedrijas lielvalsts sastāvā, 1634. gadā to sadalīja Viborgas jeb Nīslotas lēnē ({{val|sv|Viborgs och Nyslotts län}}) dienvidrietumos un [[Keksholma]]s lēnē (''Kexholms län'') ziemeļaustrumos. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1710. gadā Krievijas cars [[Pēteris I]] ieņēma Viborgas cietoksni. 1744. gadā izveidoja '''Viborgas guberņu''', [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā to pārveidoja par '''Viborgas vietniecību''' (1783—1797), bet [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā par '''Somijas guberņu''' (''Финляндская губерния'', 1802—1811). 1790. gadā pie pilsētas notika liela jūras kauja — [[Viborgas kauja]], kurā Krievijas flote sakāva zviedrus. No 1812. gada kā Viborgas guberņu ({{val|ru|Выборгская губерния}}, {{val|sv|Viborgs län}}) to iekļāva [[Somijas lielhercogiste]]s sastāvā. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja Somijas neatkarību. Sarp pasaules kariem Vīpuri, kā tolaik sauca Viborgu, bija otrā lielākā Somijas pilsēta. [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā [[Padomju Savienība]]s okupēja Viborgu un 1940. gada 31. martā inkorporēja [[Karēļu-somu PSR]]. T.s. [[Turpinājuma karš|Turpinājuma kara]] (1941—1944) laikā Somijas armija atkal 1941. gada 29. augustā to atguva, bet 1944. gada 20. jūnijā pie Viborgas notika lielā Tali-Ihantalas kauja, kuras laikā nopostīja daudzas pilsētas vēsturiskās ēkas. 1944. gada septembrī PSRS valdība atdalīja Viborgas rajonu no Karēļu-somu PSR un iekļāva to [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] sastāvā. Somijas Republika atteicās no Viborgas pēc 1947. gada Parīzes līguma nosacījumiem. Pilsētas somu iedzīvotāji evakuējās uz Somiju. == Apskates objekti == * Viborgas pils (1293) * [[Alvars Ālto|Alvara Ālto]] projektētā [[Viborgas bibliotēka]] (1933—1935) == Kultūra == Kopš 1995. gada katra gada augustā Viborgā notiek Krievijas kino festivāls "Logs uz Eiropu" (''Окно в Европу''). == Cilvēki == Viborga (Vīpuri) ir somu politiķa [[Marti Ahtisāri]] (''Martti Ahtisaari'', 1937), riteņbraucēja [[Jevgeņijs Berzins|Jevgeņija Berzina]] (''Евгений Берзин'', 1970), somu politiķa [[Makss Jakobsons|Maksa Jākobsona]] (''Max Jakobson'', 1923—2013), šahista [[Kārlis Janišs|Kārļa Janiša]] (''Carl Jaenisch'', 1813—1872), somu gleznotāja [[Ēro Jernefets|Ēro Jernefelta]] (''Eero Järnefelt'', 1863—1937), riteņbraucēja [[Vjačeslavs Jekimovs|Vjačeslava Jekimova]] (''Вячеслав Владимирович Екимов'', 1966), somu politiķa [[Edvins Linkomiess|Edvina Linkomiesa]] (''Edwin Linkomies'', 1894—1963), somu rakstnieka [[Vejo Meri]] (''Veijo Meri'', 1928), [[Formula 1]] pilota [[Vitālijs Petrovs|Vitālija Petrova]] (''Виталий Александрович Петров'', 1984), somu karavīra [[Lauri Terni]] (''Lauri Törni'', 1919—1965) dzimtā pilsēta. Savulaik Viborgas baznīcā laulājās [[Vituss Berings]]. Vīpuri skolas gadus pavadīja ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts [[Arturi Ilmari Virtanens]] (''Artturi Ilmari Virtanen'', 1895—1973). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.mojgorod.ru/leningr_obl/vyborg/index.html Viborga enciklopēdijā "Mana pilsēta"] {{ru ikona}} * http://www.nortfort.ru/vyborg/ * http://www.towns.ru/towns/viborg_en.html {{Ļeņingradas apgabala pilsētas}} {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hanzas pilsētas]] ixnzjczwg2ktkulimogyg8gee58kkda 0 197933 3669508 3658100 2022-08-12T13:40:48Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki '''Martiness''' ({{val|es|Martínez}}; no [[personvārds|personvārda]] [[Martins (personvārds)|Martins]] (''Martín''); sieviešu dzimtē '''[[Martinesa]]''') ir izplatīts [[spāņu valoda|spāņu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: ;Vīrieši * [[Daniels Martiness]] (''Daniel Martínez''; 1996) — Kolumbijas riteņbraucējs; * [[Džeksons Martiness]] (''Jackson Martínez''; 1986) — Kolumbijas futbolists; * [[Emiljano Martiness]] (''Emiliano Martínez'', 1992) — Argentīnas futbolists; * [[Enrike Garsija Martiness]] jeb Kike (''Enrique García Martínez''; 1989) — spāņu futbolists; * [[Federiko Martiness]] (''Federico Martinez''; 1984) — Urugvajas futbolists; * [[Havi Martiness]] (''Javi Martínez''; 1988) — spāņu futbolists; * [[Injigo Martiness]] (''Iñigo Martínez''; 1991) — spāņu (basku) futbolists; * [[Lautaro Martiness]] (''Lautaro Martínez''; 1997) — Argentīnas futbolists; * [[Lisandro Martiness]] (''Lisandro Martínez''l 1998) — Argentīnas futbolists; * [[Roberto Martiness]] (''Roberto Martínez''; 1973) — Spānijas futbola treneris; * [[Žozefs Martiness]] (''Joseph Martinez''; 1878—1945) — franču vingrotājs. ; Sievietes * [[Ajelena Martinesa]] (''Ayelen Martinez''; 1993) — Argentīnas šahiste; * [[Končita Martinesa]] (''Conchita Martínez''; 1972) — spāņu tenisiste. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Spāņu uzvārdi]] ouuh9wj06exjf710zy4vph1u3p3nfn2 0 203928 3669616 3528273 2022-08-12T20:02:25Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Coord|40|45|N|22|54|E|type:adm1st_region:GR|display=title}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Maķedonija | native_name = ''Μακεδονία'' | settlement_type = | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Greek Macedonia.svg | image_shield = Vergina Sun WIPO.svg | shield_size = | capital = [[Saloniki]] | largest_city = | official_language = | image_map = Location map of Macedonia (Greece).svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{GRE}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 34177 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = <ref name="Eurostat population">{{Tīmekļa atsauce |url=http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=demo_r_d2jan&lang=en |title=Population at 1st January by sex and age from 1990 onwards |publisher=eurostat.ec.europa.eu |accessdate=27 July 2011}}</ref> | population_total = 2844587 | population_as_of = 2009 | population_rank = | population_density_km2 = auto | footnotes = }} '''Maķedonija''' ({{val|el|Μακεδονία}}, ''Makedonía'') ir ģeogrāfisks un vēsturisks apgabals [[Grieķija|Grieķijā]]. Ar 34 177 km² lielu platību tas ir lielākais un ar 2 844 587 iedzīvotājiem arī otrs apdzīvotākais no visiem valsts apgabaliem. Te atrodas lielākā daļa [[Senā Maķedonija|Senās Maķedonijas]]. Līdz [[Balkānu kari]]em tas bija [[Osmaņu impērija]]s apgabals, taču netika noteiktas konkrētas robežas.<ref name="Etairia Makedonikon Spoudon 1">{{Grāmatas atsauce|last1=Grigoriou |first1= Alexandros Ch. |last2=Chekimoglou |first2= Evangelos A. |title=Η Θεσσαλονίκη των Περιηγητών 1430-1930 |trans_title=The Thessaloniki of Explorers 1430-1930|url=http://books.google.com/books?id=p6vdPgAACAAJ|accessdate=28 October 2012|year=2008|publisher=Εταιρεία Μακεδονικών Σπουδών|isbn=978-960-7265-91-3 |page=43}}</ref><ref>Thomas Thornton, ''The Present State of Turkey'', London 1807, Vol. 2, p. 10, [http://depts.washington.edu/cartah/text_archive/thornton/t2c5.shtml Washington.edu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160420210824/http://depts.washington.edu/cartah/text_archive/thornton/t2c5.shtml |date={{dat|2016|04|20||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://depts.washington.edu/cartah/text_archive/thornton/page_images/t2c5_p010.jpg |title=Washington.edu |access-date={{dat|2012|10|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160420210151/http://depts.washington.edu/cartah/text_archive/thornton/page_images/t2c5_p010.jpg |archivedate={{dat|2016|04|20||bez}} }}</ref><ref>Conder, Josiah: ''The Modern Traveller, Volume the Fifteenth: Greece''. London : J.Duncan, 1830, Vol. 1, p. 12. [http://www.archive.org/stream/moderntraveller15condiala Archive.org]</ref><ref name="Comstock1828">{{Grāmatas atsauce|author=John Lee Comstock|title=History of the Greek revolution: compiled from official documents of the Greek government|url=http://books.google.com/books?id=fy0FAAAAMAAJ|accessdate=28 October 2012|year=1828|publisher=W. W. Reed & co.|pages=5.—6.}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Maķedonija (reģions)]] {{Grieķija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grieķijas administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Senās Grieķijas reģioni]] rfwq1smvz06uskebld90nijsdbac6wb 0 203930 3669615 3373780 2022-08-12T19:57:43Z Biafra 13794 nebija saprotams formulējums. wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ģeogrāfisku un vēsturisku reģionu|reģionu Grieķijā|Maķedonija (Grieķija)}} [[Attēls:Macedonia region map wikipedia.png|235px|thumbnail|Aptuvena Maķedonijas reģiona teritorija iezīmēta ar raustītu līniju]] '''Maķedonija''' ir ģeogrāfisks un vēsturisks reģions [[Balkānu pussala|Balkānos]]. Maķedonijas robežas laika gaitā ir mainījušās. Mūsdienās šo reģionu aizņem [[Ziemeļmaķedonija]], [[Grieķija|Grieķijas]] [[Maķedonija (Grieķija)|Maķedonijas]] reģions un atsevišķas teritorijas [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Albānija|Albānijā]], [[Kosova|Kosovā]] un [[Serbija|Serbijā]]. Aptuvenā reģiona platība ir 67 tūkstoši km² un iedzīvotāju skaits ap 4,8 miljoniem cilvēku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļmaķedonija-aizmetnis}} {{Grieķija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maķedonija]] 16tr5wfwsvgccqk2lykoqvtb9e70q8e 0 207011 3669542 3659306 2022-08-12T16:12:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = DC Comics | logo = [[Attēls:DC Comics logo.svg|190px]] | caption = | type = | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1934 (kā National Allied Publications) | founder = Malkolms Vīlers-Nikolsons | defunct = | location_city = | location_country = | location = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | locations = | area_served = | key_people = | industry = | products = | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|http://www.dccomics.com}} | footnotes = | intl = }} '''''DC Comics, Inc''''' ir viens no lielākajiem un veiksmīgākajiem ASV uzņēmumiem, kas darbojas komiksu izdošanas un ar to saistītu mediju izdošanu. Tas tika dibināts 1934. gadā kā ''National Allied Publications''.<ref name=origin>{{Tīmekļa atsauce | title=DC Entertainment Chronology | url=http://www.comicbookbin.com/dcchronologyplatinumage_001.html | accessdate=October 18, 2008}}</ref> Uzņēmums ir daļa no ''DC Entertainment'', kas pieder ''[[Warner Bros.]] Entertainment'' uzņēmumam,<ref name="CBRDE">{{Tīmekļa atsauce|url=http://robot6.comicbookresources.com/2009/09/dc-entertainment-what-we-know-so-far/|title=DC Entertainment - what we know so far|last=Melrose|first=Kevin|date=October 10, 2009|publisher=Comic Book Resources|accessdate=September 11, 2009|archive-date={{dat|2016|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160601111626/http://robot6.comicbookresources.com/2009/09/dc-entertainment-what-we-know-so-far/}}</ref> kas savukārt pieder ''[[WarnerMedia]]''. ''DC Comics'' ir izveidojuši vairākus plaši pazīstamus tēlus, tai skaitā [[Supermens|Supermenu]], [[Betmens|Betmenu]], Robinu, [[Brīnumsieviete|Brīnumsievieti]], Zaļo Laternu, Zibsni, Leksu Lutoru, [[Džokers (tēls)|Džokeru]], Kaķsievieti, Pingvīnu, ģenerāli Zodu, Divseji. Uzņēmums arī publicē komiksus, kas nav saistīti ar ''[[DC Universe]]'', tostarp "[[Sargi]]", "[[V ir vendeta]]", ''[[Fables]]'' un daudzus citus komiksus, ko publicē ar ''[[Vertigo]]'' preču zīmi. Iniciāļi "DC" cēlušies no izdevniecības populārās komiksu sērijas ''[[Detective Comics]]'', kurā debiju piedzīvoja arī Betmens un kas vēlāk kļuva par daļu no uzņemuma nosaukuma.<ref name=officialsite>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.dccomics.com |title=Official Site |publisher=Dccomics.com |date=April 21, 2010 |accessdate=June 17, 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170923021347/http://www.dccomics.com/ |archive-date=September 23, 2017}}</ref> Uzņēmuma vadība atrodas Ņujorkā, ASV.<ref name=factsheet>[http://www.hoovers.com/dc-comics-inc./--ID__104322--/free-co-factsheet.xhtml DC Comics Inc.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080921204051/http://hoovers.com/dc-comics-inc./--ID__104322--/free-co-factsheet.xhtml |date=September 21, 2008 }} Hoovers. Retrieved October 18, 2008.</ref> Uzņēmums ''[[Random House]]'' nodarbojas ar ''DC Comics'' izplatīšanu tirdzniecības vietās,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/new-titles/adult-announcements/article/14462-dc-comics-random-house-ink-distribution-pact.html|title=DC Comics, Random House Ink Distribution Pact|access-date=July 11, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170802134014/https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/new-titles/adult-announcements/article/14462-dc-comics-random-house-ink-distribution-pact.html|archive-date=August 2, 2017}}</ref> kamēr ''[[Diamond Comic Distributors]]'' nodarbojas ar piegādēm uz specializētām komiksu tirdzniecības vietām.<ref name=factsheet /><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://retailer.diamondcomics.com/Home/1/1/28/225|title=Welcome to Diamond Comic Distributors' Retailer Services Website!|access-date=July 11, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170630152746/https://retailer.diamondcomics.com/Home/1/1/28/225|archive-date=June 30, 2017}}</ref> ''DC Comics'' un tā ilggadējais sāncensis ''[[Marvel Comics]]'' (kas kopš 2009. gada pieder uzņemumam ''[[The Walt Disney Company]]'', ''[[WarnerMedia]]'' galvenajam sāncensim) 2017. gadā kopā aizņēma aptuveni 70% no Amerikas komiksu tirgus,<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Miller|first1=John|title=2017 Comic Book Sales to Comics Shops|url=http://www.comichron.com/monthlycomicssales/2017.html|website=Comichron|accessdate=23 January 2018|quote=Share of Overall Units—Marvel 38.30%, DC 33.93%; Share of Overall Dollars—Marvel 36.36%, DC 30.07%|archive-url=https://web.archive.org/web/20180123131602/http://www.comichron.com/monthlycomicssales/2017.html|archive-date=January 23, 2018}}</ref> kaut arī šis skaitlis var būt neprecīzs, jo nav ņemtas vērā grafiskās noveles. Pēc kopējiem komiksu tirdzniecības apmēriem, DC ir otrs lielākais komiksu izdevējs pēc ''[[Viz Media]]'', ''Marvel'' ir trešajā vietā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://goboiano.com/viz-manga-sales-are-destroying-dc-marvel-in-comic-market/ |title=Archived copy |access-date=October 10, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171010022449/http://goboiano.com/viz-manga-sales-are-destroying-dc-marvel-in-comic-market/ |archive-date=October 10, 2017}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.dccomics.com}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{kultūra-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV uzņēmumi]] [[Kategorija:Komiksi]] nefkzfkd0xx7mbcpu3pl1d1eb12qk67 0 208025 3669671 3669467 2022-08-13T00:30:27Z GrIgMaNN 105941 /* ievads */ info par nāvi wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Ināra Mūrniece piedalās Valsts policijas dibināšanas 97.gadadienai veltītajā svinīgajā sanāksmē (23217090060).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]], [[politiķis]] | alma_mater = PSRS Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākā skola (1991)<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] (2006) | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[PSRS|padomju]] un [[Latvija]]s Iekšlietu ministrijas darbinieks, bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks, policijas [[ģenerālis]], [[jurists]] un [[politiķis]]. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma padomju milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[PSRS]] Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākās milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādā Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. No 2005. līdz 2006. gadam studējis Latvijas Policijas akadēmijā, ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[Pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Pēkšņi nomira {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] oubbwuqb7nbk9jgjfkvlxpj40jd4np3 3669710 3669671 2022-08-13T06:55:09Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Ināra Mūrniece piedalās Valsts policijas dibināšanas 97.gadadienai veltītajā svinīgajā sanāksmē (23217090060).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = PSRS Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākā skola (1991)<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] (2006) | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[Latvija]]s Iekšlietu ministrijas darbinieks, bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks, policijas [[ģenerālis]], [[jurists]] un [[politiķis]]. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[PSRS]] Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākās milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādāja Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. No 2005. līdz 2006. gadam studējis Latvijas Policijas akadēmijā, ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Miris {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] drxhun8v684aq51n6ldiju7la8v31g5 0 225994 3669636 3669343 2022-08-12T21:10:46Z Algonkins 30993 /* Lemuri */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem un vītoliem, izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 1pyqe24vbbgo7vev9mpwellrtkqxgv3 0 231397 3669744 3665625 2022-08-13T08:28:31Z Spnq 103627 Sugām pieliku autorus wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|augiem|citām nozīmēm|Liepas (nozīmju atdalīšana)}} {{BioTakso infokaste | binomial = Tilia | attēls = Tilia cordata - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-139.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Tilia cordata|Parastā liepa}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Malvales | rinda_lv = Malvu rinda | dzimta = Malvaceae | dzimta_lv = Malvu dzimta | apakšdzimta = Tilioideae | apakšdzimta_lv = Liepu apakšdzimta | ģints = Tilia | ģints_lv = Liepas | kategorijas = nē }} [[Attēls:Bombus terrestris queen - Tilia cordata - Keila.jpg|thumb]] '''Liepas''' (''Tilia'') ir [[malvu dzimta]]s koku ģints, kurā ietilpst aptuveni 30 sugas. Agrāk tās ietilpa [[liepu dzimta|liepu dzimtā]] (''Tiliaceae''), bet ģenētiskie pētījumi liecina, ka liepu dzimta tomēr ir iekļaujama malvu dzimtā. Liepu dabiskais izplatības areāls ir gandrīz visa [[Ziemeļu puslode]]s [[mērenā josla]]. [[Latvija|Latvijā]] vienīgā savvaļā sastopamā suga ir [[parastā liepa]].<ref name="Latvijasdaba"/> Liepas lielākoties ir lieli, daudzgadīgi [[koki]], kuru augstums sasniedz no 20 līdz 40 metriem. Liepu [[auglis]] ir [[riekstiņš (auglis)|riekstiņš]]. == Sistemātika == * [[Amerikas liepa]] (''Tilia americana'' <small>L.</small>) * [[Amūras liepa]] (''Tilia amurensis'') * [[dažādlapu liepa]] (''Tilia heterophylla'') * [[Henrija liepa]] (''Tilia henryana <small>Szyszyl.</small>'') * [[Japānas liepa]] (''Tilia japonica'') * [[Karolīnas liepa]] (''Tilia caroliniana'') * [[Ķīnas liepa]] (''Tilia chinensis'') * [[Mandžūrijas liepa]] (''Tilia mandshurica'') * [[Maksimoviča liepa]] (''Tilia maximowicziana'') * [[Meksikas liepa]] (''Tilia mexicana'') * [[Mongolijas liepa]] (''Tilia mongolica'' <small>Maxim.</small>) * [[Nasčokina liepa]] (''Tilia nasczokinii'') * [[Olivera liepa]] (''Tilia oliveri'') * [[parastā liepa]] (''Tilia cordata'' <small>Mill.</small>) * [[platlapu liepa]] (''Tilia platyphyllos'' <small>Scop.</small>) * [[rietumu liepa]] (''Tilia occidentalis'') * [[sarkanā liepa]] (''Tilia rubra'') * [[sudrabliepa]] (''Tilia tomentosa'' <small>Moench</small>) * ''[[Tilia argentea]]'' * ''[[Tilia chingiana]]'' <small>Hu & W.C.Cheng</small> * ''[[Tilia dasystyla]]'' <small>Steven</small> * ''[[Tilia hupehensis]]'' * ''[[Tilia insularis]]'' * ''[[Tilia intonsa]]'' * †''[[Tilia johnsoni]]'' <small>Wolfe & Wehr</small> <small>Ypresian</small> * ''[[Tilia kiusiana]]'' * ''[[Tilia miqueliana]]'' * ''[[Tilia nobilis]]'' * ''[[Tilia paucicostata]]'' * ''[[Tilia tuan]]'' <small>Szyszyl</small>''.'' == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Latvijasdaba">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/tiliaceae/ | title= Liepu dzimta | publisher= Sugu enciklopēdija "Latvijas daba" | accessdate= 2013. gada 20. augustā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20120502043202/http://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/tiliaceae | archivedate= 2012. gada 2. Maijs }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Liepas| ]] n5jkldelegijz0335r2ic9hflyc778q 10 233122 3669614 2091724 2022-08-12T19:55:36Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = EČ basketbolā jaunatnei |title = Eiropas čempionāti basketbolā jaunatnei |listclass = hlist | titlestyle= background:#FFA500; | basestyle= background:#FFA500; |state = {{{state<includeonly>|autocollapse</includeonly>}}} |group1 = Vīrieši |list1 = {{navbox subgroup | basestyle= background:#FFA500; |group1 = [[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|U-16]] |list1 = * [[1971. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|1971]] * [[1973. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|1973]] * [[1975. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|1975]] * [[1977. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|1977]] * [[1979. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|1979]] * [[1981. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|1981]] * [[1983. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|1983]] * [[1985. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|1985]] * [[1987. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|1987]] * [[1989. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|1989]] * [[1991. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|1991]] * [[1993. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|1993]] * [[1995. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|1995]] * [[1997. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|1997]] * [[1999. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|1999]] * [[2001. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2001]] * [[2003. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2003]] * [[2004. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2004]] * [[2005. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2005]] * [[2006. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2006]] * [[2007. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2007]] * [[2008. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2008]] * [[2009. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2009]] * [[2010. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2010]] * [[2011. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2011]] * [[2012. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2012]] * [[2013. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2013]] * [[2014. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2014]] * [[2015. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2015]] * [[2016. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2016]] * [[2017. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2017]] * [[2018. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2018]] * [[2019. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2019]] * ''2020'' * ''2021'' * [[2022. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2022]] |group2 = [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|U-18]] |list2 = * [[1964. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1964]] * [[1966. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1966]] * [[1968. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1968]] * [[1970. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1970]] * [[1972. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1972]] * [[1974. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1974]] * [[1976. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1976]] * [[1978. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1978]] * [[1980. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1980]] * [[1982. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1982]] * [[1984. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1984]] * [[1986. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1986]] * [[1988. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1988]] * [[1990. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1990]] * [[1992. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1992]] * [[1994. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1994]] * [[1996. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1996]] * [[1998. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|1998]] * [[2000. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2000]] * [[2002. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2002]] * [[2004. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2004]] * [[2005. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2005]] * [[2006. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2006]] * [[2007. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2007]] * [[2008. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2008]] * [[2009. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2009]] * [[2010. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2010]] * [[2011. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2011]] * [[2012. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2012]] * [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2013]] |group3 = [[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|U-20]] |list3 = * [[1992. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|1992]] * [[1994. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|1994]] * [[1996. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|1996]] * [[1998. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|1998]] * [[2000. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2000]] * [[2002. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2002]] * [[2004. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2004]] * [[2005. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2005]] * [[2006. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2006]] * [[2007. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2007]] * [[2008. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2008]] * [[2009. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2009]] * [[2010. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2010]] * [[2011. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2011]] * [[2012. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2012]] * [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013]] | list3style= border-bottom:2px solid #FFA500; }} |group2 = Sievietes |list2 = {{navbox subgroup | state = uncollapsed | basestyle= background:#FFA500; |group1 = [[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|U-16]] |list1 = * [[1976. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|1976]] * [[1978. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|1978]] * [[1980. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|1980]] * [[1982. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|1982]] * [[1984. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|1984]] * [[1985. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|1985]] * [[1987. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|1987]] * [[1989. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|1989]] * [[1991. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|1991]] * [[1993. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|1993]] * [[1995. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|1995]] * [[1997. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|1997]] * [[1999. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|1999]] * [[2001. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|2001]] * [[2003. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|2003]] * [[2004. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|2004]] * [[2005. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|2005]] * [[2006. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|2006]] * [[2007. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|2007]] * [[2008. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|2008]] * [[2009. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|2009]] * [[2010. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|2010]] * [[2011. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|2011]] * [[2012. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|2012]] * [[2013. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā sievietēm|2013]] |group2 = [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|U-18]] |list2 = * [[1965. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1965]] * [[1967. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1967]] * [[1969. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1969]] * [[1971. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1971]] * [[1973. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1973]] * [[1975. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1975]] * [[1977. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1977]] * [[1979. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1979]] * [[1981. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1981]] * [[1983. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1983]] * [[1984. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1984]] * [[1986. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1986]] * [[1988. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1988]] * [[1990. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1990]] * [[1992. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1992]] * [[1994. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1994]] * [[1996. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1996]] * [[1998. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|1998]] * [[2000. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2000]] * [[2002. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2002]] * [[2004. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2004]] * [[2005. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2005]] * [[2006. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2006]] * [[2007. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2007]] * [[2008. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2008]] * [[2009. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2009]] * [[2010. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2010]] * [[2011. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2011]] * [[2012. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2012]] * [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā sievietēm|2013]] |group3 = [[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|U-20]] |list3 = * [[2000. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2000]] * [[2002. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2002]] * [[2004. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2004]] * [[2005. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2005]] * [[2006. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2006]] * [[2007. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2007]] * [[2008. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2008]] * [[2009. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2009]] * [[2010. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2010]] * [[2011. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2011]] * [[2012. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2012]] * [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2013]] }} }}<noinclude> [[Category:Basketbola veidnes]] </noinclude> 29swa5p92alcwk4s1ahq8j644aqs9x6 0 246848 3669562 3665446 2022-08-12T17:19:39Z Melilac 38935 /* Lejasciema pagasts */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:LVA Gulbenes novads COA.png|100px|thumbnail|right|Gulbenes novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref>. Gulbenes novads sastāv no [[Beļavas pagasts|Beļavas]], [[Daukstu pagasts|Daukstu]], [[Druvienas pagasts|Druvienas]], [[Galgauskas pagasts|Galgauskas]], [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes]], [[Lejasciema pagasts|Lejasciema]], [[Litenes pagasts|Litenes]], [[Lizuma pagasts|Lizuma]], [[Līgo pagasts|Līgo]], [[Rankas pagasts|Rankas]], [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas]], [[Stradu pagasts|Stradu]], [[Tirzas pagasts|Tirzas]] pagastiem un [[Gulbene]]s pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 199 ciemi. * '''Beļavas pagastā''' atrodas 16 ciemi. * '''Daukstu pagastā''' atrodas 10 ciemi. * '''Druvienas pagastā''' atrodas 18 ciemi. * '''Galgauskas pagastā''' atrodas 8 ciemi. * '''Jaungulbenes pagastā''' atrodas 10 ciemi. * '''Lejasciema pagastā''' atrodas 37 ciemi. * '''Litenes pagastā''' atrodas 8 ciemi. * '''Lizuma pagastā''' atrodas 20 ciemi. * '''Līgo pagastā''' atrodas 4 ciemi. * '''Rankas pagastā''' atrodas 25 ciemi. * '''Stāmerienas pagastā''' atrodas 11 ciemi. * '''Stradu pagastā''' atrodas 15 ciemi. * '''Tirzas pagastā''' atrodas 17 ciemi. Uzskatījumā ir iekļauti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Beļavas pagasts== Beļavas pagasta centrs atrodas '''[[Beļava|Beļavā]]'''. Beļavas pagastā atrodas 16 ciemi, no tiem 5 [[vidējciems|vidējciemi]], 7 [[mazciems|mazciemi]], 3 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Auguliena]]||mazciems|| || |- | '''[[Beļava]]'''||vidējciems||178 (2021)||pagasta centrs |- | [[Butāni (Beļavas pagasts)|Butāni]]||mazciems|| || |- | [[Gāršnieki]]||skrajciems|| || |- | [[Gulbītis (Beļavas pagasts)|Gulbītis]]||mazciems|| || |- | [[Letes]]||vidējciems||79 (2021)|| |- | [[Mili]]||mazciems|| || |- | [[Naglene]]||skrajciems|| || |- | [[Ozolkalns (Beļavas pagasts)|Ozolkalns]]||vidējciems||226 (2021)|| |- | [[Pilskalns (Beļavas pagasts)|Pilskalns]]||vidējciems||132 (2021)|| |- | [[Silamala (Beļavas pagasts)|Silamala]]||mazciems|| || |- | [[Sīļi (Beļavas pagasts)|Sīļi]]||mazciems|| || |- | [[Spārīte (Beļavas pagasts)|Spārīte]]||vasarnīcu ciems||9 (2021)|| |- | [[Spriņģi (Beļavas pagasts)|Spriņģi]]||skrajciems|| || |- | [[Svelberģis]]||vidējciems||55 (2021)|| |- | [[Vanagi (Beļavas pagasts)|Vanagi]]||mazciems|| || |} ==Daukstu pagasts== Daukstu pagasta centrs atrodas '''[[Stari|Staros]]'''. Daukstu pagastā atrodas 10 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 3 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Briči]]||skrajciems|| || |- | [[Daukstes (Daukstu pagasts)|Daukstes]]||vidējciems||86 (2021)|| |- | [[Elstes (Daukstu pagasts)|Elstes]]||skrajciems|| || |- | [[Krapa]]||vidējciems||86 (2021)|| |- | [[Lapši]]||skrajciems|| || |- | [[Lejasandži]]||mazciems|| || |- | [[Līves (Daukstu pagasts)|Līves]]||mazciems|| || |- | '''[[Stari]]'''||vidējciems|| 293 (2021)||pagasta centrs |- | [[Šļaukas]]||mazciems|| || |- | [[Vienvārstes]]||mazciems|| || |} ==Druvienas pagasts== Druvienas pagasta centrs atrodas '''[[Druviena|Druvienā]]'''. Daukstu pagastā atrodas 18 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 8 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Dravnieki (Druvienas pagasts)|Dravnieki]]||skrajciems|| || |- | '''[[Druviena]]'''||vidējciems||210 (2021)||pagasta centrs |- | [[Kanciņi]]||mazciems|| || |- | [[Ķempi]]||mazciems|| || |- | [[Lielvasaraudzi]]||skrajciems|| || |- | [[Mazvasaraudzi]]||skrajciems|| || |- | [[Mežkleivas]]||skrajciems||~15 (2004)|| |- | [[Mežlaskumi]]||skrajciems|| || |- | [[Murāni (Druvienas pagasts)|Murāni]]||mazciems|| || |- | [[Pērlis]]||mazciems|| || |- | [[Prēdeļi (Druvienas pagasts)|Prēdeļi]]||mazciems||~7 (2008)|| daļēji izzudis |- | [[Saltupe]]||mazciems|| || |- | [[Silmači]]||skrajciems||~22 (2008)|| |- | [[Svilāre]]||mazciems|| || |- | [[Tirzieši (Druvienas pagasts)|Tirzieši]]||mazciems|| || |- | [[Tīrumkleivas]]||mazciems||~15 (2008)|| |- | [[Trušļi]]||skrajciems|| || |- | [[Ziemeļi (Druvienas pagasts)|Ziemeļi]]||skrajciems||~16 (2008)|| |} ==Galgauskas pagasts== Galgauskas pagasta centrs atrodas '''[[Galgauska|Galgauskā]]'''. Galgauskas pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 5 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | '''[[Galgauska]]'''||vidējciems||184 (2021)||pagasta centrs |- | [[Galgauskas muiža]]||mazciems|| || |- | [[Lielkaļi]]||mazciems|| || |- | [[Musteri]]||skrajciems|| || |- | [[Plēķi]]||mazciems|| || |- | [[Rimstavas (Galgauskas pagasts)|Rimstavas]]||vidējciems||78 (2021)|| |- | [[Sīļi (Galgauskas pagasts)|Sīļi]]||mazciems|| || |- | [[Zemītes]]||mazciems|| || |} ==Jaungulbenes pagasts== Jaungulbenes pagasta centrs atrodas '''[[Gulbītis|Gulbītī]]'''. Jaungulbenes pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 9 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aduliena]]||vidējciems||128 (1997)|| |- | [[Agrumi]]||mazciems|| || |- | [[Grīvas]]||mazciems|| || |- | '''[[Gulbītis]]'''||mazciems||91 (2021)||pagasta centrs |- | [[Jaungulbene]]||lielciems||440 (2021)|| |- | [[Kaipi (Jaungulbenes pagasts)|Kaipi]]||mazciems|| || |- | [[Obrava]]||mazciems|| || |- | [[Pauri (Jaungulbenes pagasts)|Pauri]]||mazciems|| || |- | [[Siladzirnavas]]||mazciems|| || |- | [[Tūjas (Jaungulbenes pagasts)|Tūjas]]||mazciems|| || |- | [[Ušuri]]||mazciems|| || |} ==Lejasciema pagasts== Lejasciema pagasta centrs atrodas '''[[Lejasciems|Lejasciemā]]'''. Lejasciema pagastā atrodas 37 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 26 [[mazciems|mazciemi]] un 9 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aļļi]]||mazciems|| || |- | [[Amši]]||mazciems||6 (2007)|| |- | [[Andriņi (Lejasciema pagasts)|Andriņi]]||mazciems|| || |- | [[Barani (Lejasciema pagasts)|Barani]]||skrajciems|| || |- | [[Cinci]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Čipati]]||mazciems||9 (1999)|| |- | [[Dūre (Lejasciema pagasts)|Dūre]]||mazciems||34 (1999)|| |- | [[Gārša (Lejasciema pagasts)|Gārša]]||mazciems||~10 (2007)|| |- | [[Grēdas]]||mazciems|| || |- | [[Jānuži]]||mazciems||~40 (2007)|| |- | [[Kožas]]||mazciems||8 (2007)|| |- | [[Krampani]]||mazciems||~20 (2007)|| |- | [[Krāces]]||skrajciems||6 (2007)|| |- | [[Kručki]]||mazciems||11 (1999)|| |- | [[Ķilpani]]||mazciems||3 (2007)||daļēji izzudis |- | [[Lapati]]||skrajciems||~20 (2007)|| |- | [[Latvasas]]||skrajciems||10 (2002)|| |- | '''[[Lejasciems]]'''||lielciems||460 (2021)||pagasta centrs |- | [[Majani]]||mazciems|| || |- | [[Mālmuiža]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Melderi (Lejasciema pagasts)|Melderi]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Oldermaņi]]||mazciems||~10 (2007)|| |- | [[Olekši]]||skrajciems|| || |- | [[Paideri (Lejasciema pagasts)|Paideri]]||mazciems|| || |- | [[Palata (Lejasciema pagasts)|Palata]]||mazciems||15 (1999)|| |- | [[Pirtsmuiža]]||skrajciems|| || |- | [[Salaki]]||skrajciems||11 (1999)|| |- | [[Salmaņi (Lejasciema pagasts)|Salmaņi]]||skrajciems||15 (1999)|| |- | [[Silamiķeļi]]||mazciems|| || |- | [[Sinole]]||vidējciems||189 (2021)|| |- | [[Skujenieši]]||mazciems|| || |- | [[Staidi]]||mazciems||6 (2007)|| |- | [[Umari]]||mazciems||~20 (2007)|| |- | [[Viešķeles]]||mazciems||8 (2007)|| |- | [[Viģubi]]||mazciems|| || |- | [[Zellenes]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Zvārtavi]]||skrajciems||~10 (2007)|| |} ==Litenes pagasts== Litenes pagasta centrs atrodas '''[[Litene|Litenē]]'''. Lejasciema pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 5 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aurava]]||mazciems|| ||daļēji izzudis |- | [[Lešķi]]||mazciems||16 (2007)|| |- | '''[[Litene]]'''||lielciems||663 (2021)||pagasta centrs |- | [[Silenieki (Litenes pagasts)|Silenieki]]||mazciems||~10 (2007)||daļēji izzudis |- | [[Skujenieki]]||skrajciems|| || |- | [[Vārpiņas]]||mazciems|| || |- | [[Zāģernieki]]||mazciems|| ||daļēji izzudis |} ==Lizuma pagasts== Lizuma pagasta centrs atrodas '''[[Lizums|Lizumā]]'''. Lizuma pagastā atrodas 19 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 16 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Grauži]]||mazciems||20 (2000)|| |- | [[Grimnauži]]||mazciems|| || |- | [[Grūšļi]]||mazciems||28 (2000)|| |- | [[Gūžīlas]]||mazciems|| || |- | [[Ievāni]]||mazciems|| ||daļēji izzudis |- | [[Jaunzemi (Lizuma pagasts)|Jaunzemi]]||mazciems|| || |- | [[Kāmieši]]||mazciems|| || |- | [[Kolaņģi]]||mazciems||32 (2000)|| |- | '''[[Lizums]]'''||lielciems||577 (2021)||pagasta centrs |- | [[Melderi (Lizuma pagasts)|Melderi]]||mazciems|| || |- | [[Pieti]]||mazciems|| || |- | [[Plukši]]||skrajciems|| || |- | [[Rodzupi]]||mazciems|| || |- | [[Stapāni]]||mazciems|| || |- | [[Strēbeles]]||mazciems|| || |- | [[Velēna (ciems)|Velēna]]||vidējciems||91 (2021)|| |- | [[Velēnmuiža]]||mazciems||31 (2000)|| |- | [[Viņķeles]]||mazciems|| || |- | [[Zvejnieki (Lizuma pagasts)|Zvejnieki]]||mazciems|| || |} ==Līgo pagasts== Lizuma pagasta centrs atrodas '''[[Līgo (Līgo pagasts)|Līgo]]''' ciemā. Līgo pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 3 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Jaunāmuiža (Līgo pagasts)|Jaunāmuiža]]||mazciems|| || |- | '''[[Līgo (Līgo pagasts)|Līgo]]'''||vidējciems||174 (2021)||pagasta centrs |- | [[Līgomuiža]]||mazciems|| || |- | [[Siltais]]||mazciems|| || |} ==Rankas pagasts== Rankas pagasta centrs atrodas '''[[Ranka|Rankā]]'''. Rankas pagastā atrodas 25 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 15 [[mazciems|mazciemi]] un 7 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Bierņi]]||skrajciems|| || |- | [[Birzuļi (Rankas pagasts)|Birzuļi]]||mazciems||8 (2007)|| |- | [[Branti (Rankas pagasts)|Branti]]||mazciems|| || |- | [[Dukuļi (Rankas pagasts)|Dukuļi]]||mazciems|| || |- | [[Gaujasrēveļi]]||vidējciems||177 (2015)|| |- | [[Kāķupi]]||mazciems|| || |- | [[Kālanci]]||skrajciems|| || |- | [[Ķeži]]||mazciems|| || |- | [[Lācītes]]||mazciems|| || |- | [[Lācumēri]]||mazciems|| || |- | [[Luķes]]||skrajciems|| || |- | [[Mežsilieši]]||mazciems||20 (2007)|| |- | [[Pakalnieši (Rankas pagasts)|Pakalnieši]]||mazciems|| || |- | [[Pavāriņi]]||mazciems||6 (2007)|| |- | [[Pāpani]]||mazciems||15 (2007)|| |- | [[Plūkši]]||skrajciems||10 (2007)|| |- | '''[[Ranka]]'''||lielciems||522 (2015)|| pagasta centrs |- | [[Rēveļi]]||vidējciems||115 (2015)|| |- | [[Sakārņi]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Saliņa]]||skrajciems|| || |- | [[Sāvas (Rankas pagasts)|Sāvas]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Sejatas]]||skrajciems|| || |- | [[Sproģi (Rankas pagasts)|Sproģi]]||skrajciems|| || |- | [[Ureikste (ciems)|Uriekste]]||mazciems|| || |- | [[Vecāmuiža (Rankas pagasts)|Vecāmuiža]]||mazciems|| || |} ==Stāmerienas pagasts== Stāmerienas pagasta centrs atrodas '''[[Stāmeriena|Stāmerienā]]'''. Stāmerienas pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 4 [[vidējciems|vidējciemi]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 3 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Āboliņi (Stāmerienas pagasts)|Āboliņi]]||mazciems|| || |- | [[Kalniena]]||vidējciems||169 (2015)|| |- | [[Lāčplēši]]||vidējciems||49 (2007)|| |- | [[Medņi (Stāmerienas pagasts)|Medņi]]||mazciems||19 (2000)|| |- | [[Namsadi]]||skrajciems||30 (2000)|| |- | [[Putrāni (Stāmerienas pagasts)|Putrāni]]||mazciems||24 (2000)|| |- | [[Skolas]]||skrajciems||6 (2007)|| |- | [[Stancmuiža]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Stāmeriena]]||vidējciems||166 (2007)|| |- | [[Stūrastas]]||skrajciems||16 (2007)|| |- | '''[[Vecstāmeriena]]'''||vidējciems||301 (2015)||pagasta centrs |} ==Stradu pagasts== Stradu pagastā atrodas 15 ciemi, no tiem 2 [[lielciems|lielciemi]], 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Antani]]||mazciems|| || |- | [[Ceļmalas]]||vidējciems||134 (2007)|| |- | [[Lejasstradi]]||mazciems||~35 (2007)|| |- | [[Margas]]||mazciems||36 (2013)|| |- | [[Mācītājmāja]]||mazciems|| || |- | [[Mezīši]]||mazciems||14 (2007)|| |- | [[Nātiņi]]||mazciems|| || |- | [[Samiņi]]||mazciems|| || |- | [[Siljāņi (Stradu pagasts)|Siljāņi]]||skrajciems|| || |- | [[Stāķi]]||lielciems||547 (2008)|| |- | [[Stradi (Stradu pagasts)|Stradi]]||vidējciems||296 (2007)|| |- | [[Straumes (Stradu pagasts)|Straumes]]||mazciems|| || |- | [[Sturņi]]||skrajciems|| || |- | [[Šķieneri]]||lielciems||456 (2008)|| |- | [[Zeltaleja]]||mazciems||35 (2007)|| |} ==Tirzas pagasts== Tirzas pagasta centrs atrodas '''[[Tirza|Tirzā]]'''. Tirzas pagastā atrodas 17 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 12 [[mazciems|mazciemi]] un 3 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Alsupes]]||mazciems|| || |- | [[Branti (Tirzas pagasts)|Branti]]||mazciems||35 (2000)|| |- | [[Dārtiņa]]||skrajciems|| || |- | [[Dzirnavas (Tirzas pagasts)|Dzirnavas]]||mazciems|| || |- | [[Indrāni (Tirzas pagasts)|Indrāni]]||mazciems|| || |- | [[Jaunaduliena]]||mazciems||35 (2000)|| |- | [[Jauntirza]]||skrajciems|| || |- | [[Jaunzemi (Tirzas pagasts)|Jaunzemi]]||mazciems|| || |- | [[Kalvīši]]||mazciems|| || |- | [[Liepas (Tirzas pagasts)|Liepas]]||mazciems|| || |- | [[Peļņi (Tirzas pagasts)|Peļņi]]||mazciems|| || |- | [[Roņi (Tirzas pagasts)|Roņi]]||mazciems|| || |- | '''[[Tirza]]'''||lielciems||273 (2015)||pagasta centrs |- | [[Troškas (Tirzas pagasts)|Troškas]]||mazciems||39 (2000)|| |- | [[Vecaduliena]]||vidējciems||132 (2007)|| |- | [[Virāne]]||mazciems||40 (2000)|| |- | [[Zosēni (Tirzas pagasts)|Zosēni]]||skrajciems|| || |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi| ]] [[Kategorija:Gulbenes novads]] i4difvzn3xvyjn04f96eqtlg3ojwfwh 0 251832 3669735 2929991 2022-08-13T08:07:47Z 213.226.141.145 Nav iemesls Vācijai wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas-Vācijas robeža 1920. gadā.jpg|thumb|300px|Latvijas armijas [[Zemgales artilērijas pulks|Zemgales artilērijas pulka]] 1. diviziona karavīri zirgos un Vācijas robežsargi pie Latvijas un Vācijas robežas 1920. gadā]] [[Attēls:Kurzemes guberna 1820.jpg|thumb|right|Kurzemes guberņas karte ar Vācijas robežu pašos dienvidos]] '''Latvijas—Vācijas robeža''' bija starpvalstu robeža, kas pēc Pirmā pasaules kara beigām atdalīja [[Latvija|Latviju]] un [[Vācija|Vāciju]] (1918—1921). Tā bija īsākā no Latvijas robežām — tikai 6,4 km gara. Starptautiska arbitrāžas komisija Dž. J. Simpsona vadībā 1921. gadā nolēma piešķirt [[Palanga]]s apkārtni Lietuvas Republikai un pārnest [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]] uz ziemeļiem. == Vēsture == Pirms Pirmā pasaules kara [[Palangas pagasts]] ietilpa [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas apriņķa]] sastāvā un dienvidos 6,4 km garumā robežojās ar [[Vācijas impērija]]s sastāvā esošo [[Mēmeles apgabals|Mēmeles apgabalu]]. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā kaujās pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s vācu algotņiem Latvijas armijas vienības līdz 1919. gada 13. decembrim ieņēma [[Žagare|Žagari]], [[Mažeiķi|Mažeiķu staciju]] un [[Palanga|Palangu]].<ref>[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914—1929. Stokholma, 1967. 536.—538 lpp.</ref> Jau [[Parīzes Miera konference]]s laikā 1919. gada pavasarī sākās Latvijas un Lietuvas delegāciju sarunas par kopējās robežas nospraukšanu, kurās no Latvijas puses piedalījās [[Jānis Čakste]], [[Zigfrīds Meierovics]], [[Marģers Skujenieks]] un [[Fēlikss Cielēns]]. Latvijas pārstāvji ierosināja ievērot vispirms [[Kurzemes guberņa]]s un [[Kauņas guberņa]]s administratīvās robežas, tomēr Lietuvas puse aizrādīja, ka jāņem vērā arī vēsturiskie, reliģijas un kultūras argumenti. Tādēļ ne vien Palangas apvidus, bet arī viss [[Ilūkstes apriņķis]] un [[Daugavpils]] pienākoties Lietuvai. Tā kā Latvijas puse to nepieņēma, sarunas turpinājās līdz 1920. gada augustam Rīgā, Tallinā, Tartu, Jelgavā un [[Bulduru konference]]s laikā, kurās Lietuvas puse vairs neprasīja Daugavpili, bet neatteicās no prasībām pēc Palangas un Ilūkstes. Tādēļ 1920. gada 25. septembrī tika izveidota starptautiska šķīrējtiesa [[Edinburga]]s profesora Džeimsa Simpsona (''Simpson''; 1873—1934) vadībā, loceklis no Latvijas bija A. Bērziņš, bet no Lietuvas [[Antans Smetona]]. Tā beidza savu darbu 1921. gada 20. martā un [[Palanga]]s un [[Sventāja]]s teritorijas piešķīra Lietuvai, motivējot ar to, ka Lietuvai tajā laikā nebija izejas pie jūras. 1921. gada 14. maijā pieņēma konvenciju par robežas novilkšanu dabā. 1923. gada janvārī Lietuvas armija ieņēma [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabalu]] un pievienoja arī to Lietuvas valstij. Robežas izbūves darbus pabeidza 1927. gada 15. oktobrī, no Latvijas puses beigu protokolu parakstīja Rucelis, Jansons un [[Pēteris Mantnieks]].<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s X. sējuma 20 339.—20 345. slejas </ref> == Skatīt arī == * [[Mazā Lietuva]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] reui428g3a3iiezlywg5p7auxwlukov 0 253968 3669724 3445111 2022-08-13T07:35:06Z 185.75.236.156 Faktiskais koka vecums wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste | nosaukums = Kaives Senču ozols | krāsu_shēma = koks | attēls = Kaives Senču ozols.JPG | att_izm = | att_paraksts = | vietaskarte = Latvija |vietaskartes_izmērs = |reljefa_vietaskarte = jā | plat_d = 57 | plat_m = 3 | plat_s = 51.5 | plat_NS = N | gar_d = 23 | gar_m = 1 | gar_s = 31.9 | gar_EW = E | atrašanās = {{vieta|Latvija|Tukuma novads|Sēmes pagasts|Kaive|4s=Kaive (Sēmes pagasts)}} | tuvākā_pilsēta = | tips = | suga = [[Parastais ozols]] | vecums = 400 gadi<ref name="eniņš" /><ref name="eniņš2" /> | svars = | augstums = 18—19 m | garums = | platums = | dziļums = | tilpums = | apkārtmērs = 10,4 m | aizsardz_valsts = | apmeklētāji = | autostāvvieta = | transports = | piekļuve = | sarežģītība = | mājaslapa = | citas_daļas = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Kaives Senču ozols - kulta vieta | numurs = 2318 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arheoloģija | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} }} '''Kaives Senču ozols''' ir dižozols, [[parastais ozols]] (''Quercus robur''), kas aug [[Kaive (Sēmes pagasts)|Kaivē]], [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]], [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], [[Latvija|Latvijā]].<ref name="eniņš" /> Atrodas 500 metrus uz ziemeļrietumiem no [[Kaives muiža (Sēmes pagasts)|Kaives muižas]] un 120 metrus uz dienvidaustrumiem no "Senčiem", aug pļavā starp dārziņiem.<ref name="retumi" /> Tas ir resnākais koks gan Latvijā, gan [[Baltija|Baltijā]], kā arī ir 11. resnākais un visapjomīgākais ozols [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]].<ref name="40gadi" /> Kaives Senču ozols tiek uzskatīts par vecāko ozolu gan Latvijā, gan Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=febru%C4%81ris&id=1543503&g=1|title=Pārskats par Latvijas ģeogrāfiju|publisher=Letonika.lv|accessdate={{dat|2014|6|8||bez}}}}</ref> == Raksturojums == Stumbra apkārtmērs ir 10,4 m,<ref name="40gadi" /> tas ir 18—19 m augsts, vainaga projekcija sasniedz 250 m², zari ir līdz 13,7 metriem gari.<ref name="retumi" /><ref name="eniņš" /> Laikā no 1974. līdz 2013. gadam ozola apkārtmērs pieaudzis par vienu metru no 9,35 m līdz 10,4 m.<ref name="40gadi" /> == Vēsture == Dabas pieminekļu pētnieks [[Guntis Eniņš]] uzskata, ka Kaives ozols ir gandrīz 400 gadus vecs<ref name="eniņš" /><ref name="eniņš2" />, nevis 800—1000 gadus,<ref name="40gadi" /> kā tas dažviet apgalvots, pamatojot to ar koka 3 mm gadskārtu jeb vidējo 2,5 cm stumbra resnuma pieaugumu gadā.<ref name="eniņš" /><ref name="eniņš2" /> Un tomēr, tas ir tikai Gunta Enina personīgais viedoklis. Faktiski pamatotākais Kaives ozola vecums ir 800< gadi. [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārajā reformā]] [[Kaives muiža (Sēmes pagasts)|Kaives muiža]]s zemi sadalīja 32 jaunsaimniecībās, no kurām zeme ar Kaives ozolu nokļuva J. Stromaņa īpašumā, kas savu jaunsaimniecību nosauca par "Senčiem", no kā arī ozols ieguvis savu pašreizējo nosaukumu.<ref name="eniņš2" /> 20. gadsimta 20. gados koka galotnē iespēris zibens, pēc kā ozolam saglabājies tikai viens lielāks zars.<ref name="40gadi" /> Pirmoreiz publicējums presē par šo ozolu parādījies {{dat|1924|10|30||bez}} žurnālā "Nedēļa": {{citāts|„Milzu ozols, saukts „Senču ozols”, atrodas Sēmes pagasta Kaives muižā, J. Stromaņa jaunsaimniecībā, 13 km no Tukuma, kalnainā apvidū. „Sencim” apkārt izmētātie atsevišķie lielie ozoli liecina, ka šeit reiz bijis ozolu mežs un, katrā ziņā, sena upuru vieta. Ozols 28 pēdas (8,5 m) apkārtmērā. Vidū tukšs, vienos sānos caurums, bet tas pamazām aizaug ciet. Ozols vēl pilnā zaļoksnībā. Pēc ļaužu nostāstiem, tuvējā Kaives muižā kādreiz bijis klosteris, kurš zviedru kara laikā izpostīts. Tajā laikā zem ozola saknēm paglabātas 3 muciņas zelta. Sakarā ar šie nostāstiem ap ozola saknēm nesen vēl redzēti rokamies „meklētāji”, bet saknes noaugušas cieti kā čuguna vāks.”<ref name="eniņš2" />}} G. Eniņš gan noraida iespējamību, ka šāds dižozols būtu spējis izaugt mežā un muižnieka lauki būtu varējuši būt "sena upuru vieta".<ref name="eniņš2" /> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="eniņš">{{Grāmatas atsauce |authorlink=Guntis Eniņš |last=Eniņš |first=Guntis |title= 100 dižākie un svētākie |year=2008 |publisher=Lauku Avīze |location=Rīga |isbn=9789984827155 |pages=134.—137}}</ref> <ref name="retumi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Koki/Sencu.htm |title=Kaives ozols |publisher=Dabasretumi.lv |accessdate={{dat|2014|6|8||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304105517/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Koki/Sencu.htm }}</ref> <ref name="40gadi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/117948/kaives-sencu-ozols---dizakais-baltijas-ozols-kluvis-40-gadu-laiku-par-metru-resnaks|title=Kaives ozols - dižākais Baltijas ozols - 40 gadu laikā kļuvis par metru resnāks |website=[[jauns.lv]] |accessdate={{dat|2014|6|8||bez}}}}</ref> <ref name="eniņš2">{{Grāmatas atsauce|authorlink=Guntis Eniņš|last=Eniņš|first=Guntis|title= Nezināmā Latvija|year=2015|publisher=Lauku Avīze|location=Rīga|isbn=9789934150791|pages=281.—282}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Kaive Oak|Kaives Senču ozols}} * [http://dziedava.lv/daba/koka_info.php?id=398 Dziedava.lv informācija] {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas dižkoki]] [[Kategorija:Sēmes pagasts]] opoh0vszwovncxbh9m1y0aywllkhc1y 3669725 3669724 2022-08-13T07:41:44Z 185.75.236.156 dzēsts wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste | nosaukums = Kaives Senču ozols | krāsu_shēma = koks | attēls = Kaives Senču ozols.JPG | att_izm = | att_paraksts = | vietaskarte = Latvija |vietaskartes_izmērs = |reljefa_vietaskarte = jā | plat_d = 57 | plat_m = 3 | plat_s = 51.5 | plat_NS = N | gar_d = 23 | gar_m = 1 | gar_s = 31.9 | gar_EW = E | atrašanās = {{vieta|Latvija|Tukuma novads|Sēmes pagasts|Kaive|4s=Kaive (Sēmes pagasts)}} | tuvākā_pilsēta = | tips = | suga = [[Parastais ozols]] | vecums = 400 gadi<ref name="eniņš" /><ref name="eniņš2" /> | svars = | augstums = 18—19 m | garums = | platums = | dziļums = | tilpums = | apkārtmērs = 10,4 m | aizsardz_valsts = | apmeklētāji = | autostāvvieta = | transports = | piekļuve = | sarežģītība = | mājaslapa = | citas_daļas = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Kaives Senču ozols - kulta vieta | numurs = 2318 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arheoloģija | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} }} '''Kaives Senču ozols''' ir dižozols, [[parastais ozols]] (''Quercus robur''), kas aug [[Kaive (Sēmes pagasts)|Kaivē]], [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]], [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], [[Latvija|Latvijā]].<ref name="eniņš" /> Atrodas 500 metrus uz ziemeļrietumiem no [[Kaives muiža (Sēmes pagasts)|Kaives muižas]] un 120 metrus uz dienvidaustrumiem no "Senčiem", aug pļavā starp dārziņiem.<ref name="retumi" /> Tas ir resnākais koks gan Latvijā, gan [[Baltija|Baltijā]], kā arī ir 11. resnākais un visapjomīgākais ozols [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]].<ref name="40gadi" /> Kaives Senču ozols tiek uzskatīts par vecāko ozolu gan Latvijā, gan Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=febru%C4%81ris&id=1543503&g=1|title=Pārskats par Latvijas ģeogrāfiju|publisher=Letonika.lv|accessdate={{dat|2014|6|8||bez}}}}</ref> == Raksturojums == Stumbra apkārtmērs ir 10,4 m,<ref name="40gadi" /> tas ir 18—19 m augsts, vainaga projekcija sasniedz 250 m², zari ir līdz 13,7 metriem gari.<ref name="retumi" /><ref name="eniņš" /> Laikā no 1974. līdz 2013. gadam ozola apkārtmērs pieaudzis par vienu metru no 9,35 m līdz 10,4 m.<ref name="40gadi" /> == Vēsture == Dabas pieminekļu pētnieks [[Guntis Eniņš]] uzskata, ka Kaives ozols ir gandrīz 400 gadus vecs<ref name="eniņš" /><ref name="eniņš2" />, nevis 800—1000 gadus,<ref name="40gadi" /> kā tas dažviet apgalvots, pamatojot to ar koka 3 mm gadskārtu jeb vidējo 2,5 cm stumbra resnuma pieaugumu gadā.<ref name="eniņš" /><ref name="eniņš2" /> [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārajā reformā]] [[Kaives muiža (Sēmes pagasts)|Kaives muiža]]s zemi sadalīja 32 jaunsaimniecībās, no kurām zeme ar Kaives ozolu nokļuva J. Stromaņa īpašumā, kas savu jaunsaimniecību nosauca par "Senčiem", no kā arī ozols ieguvis savu pašreizējo nosaukumu.<ref name="eniņš2" /> 20. gadsimta 20. gados koka galotnē iespēris zibens, pēc kā ozolam saglabājies tikai viens lielāks zars.<ref name="40gadi" /> Pirmoreiz publicējums presē par šo ozolu parādījies {{dat|1924|10|30||bez}} žurnālā "Nedēļa": {{citāts|„Milzu ozols, saukts „Senču ozols”, atrodas Sēmes pagasta Kaives muižā, J. Stromaņa jaunsaimniecībā, 13 km no Tukuma, kalnainā apvidū. „Sencim” apkārt izmētātie atsevišķie lielie ozoli liecina, ka šeit reiz bijis ozolu mežs un, katrā ziņā, sena upuru vieta. Ozols 28 pēdas (8,5 m) apkārtmērā. Vidū tukšs, vienos sānos caurums, bet tas pamazām aizaug ciet. Ozols vēl pilnā zaļoksnībā. Pēc ļaužu nostāstiem, tuvējā Kaives muižā kādreiz bijis klosteris, kurš zviedru kara laikā izpostīts. Tajā laikā zem ozola saknēm paglabātas 3 muciņas zelta. Sakarā ar šie nostāstiem ap ozola saknēm nesen vēl redzēti rokamies „meklētāji”, bet saknes noaugušas cieti kā čuguna vāks.”<ref name="eniņš2" />}} G. Eniņš gan noraida iespējamību, ka šāds dižozols būtu spējis izaugt mežā un muižnieka lauki būtu varējuši būt "sena upuru vieta".<ref name="eniņš2" /> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="eniņš">{{Grāmatas atsauce |authorlink=Guntis Eniņš |last=Eniņš |first=Guntis |title= 100 dižākie un svētākie |year=2008 |publisher=Lauku Avīze |location=Rīga |isbn=9789984827155 |pages=134.—137}}</ref> <ref name="retumi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Koki/Sencu.htm |title=Kaives ozols |publisher=Dabasretumi.lv |accessdate={{dat|2014|6|8||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304105517/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Koki/Sencu.htm }}</ref> <ref name="40gadi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/117948/kaives-sencu-ozols---dizakais-baltijas-ozols-kluvis-40-gadu-laiku-par-metru-resnaks|title=Kaives ozols - dižākais Baltijas ozols - 40 gadu laikā kļuvis par metru resnāks |website=[[jauns.lv]] |accessdate={{dat|2014|6|8||bez}}}}</ref> <ref name="eniņš2">{{Grāmatas atsauce|authorlink=Guntis Eniņš|last=Eniņš|first=Guntis|title= Nezināmā Latvija|year=2015|publisher=Lauku Avīze|location=Rīga|isbn=9789934150791|pages=281.—282}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Kaive Oak|Kaives Senču ozols}} * [http://dziedava.lv/daba/koka_info.php?id=398 Dziedava.lv informācija] {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas dižkoki]] [[Kategorija:Sēmes pagasts]] 06l9aojs6z9ez926sufwj6f2xl8ddwa 3669729 3669725 2022-08-13T07:44:04Z 185.75.236.156 ozola vecums wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste | nosaukums = Kaives Senču ozols | krāsu_shēma = koks | attēls = Kaives Senču ozols.JPG | att_izm = | att_paraksts = | vietaskarte = Latvija |vietaskartes_izmērs = |reljefa_vietaskarte = jā | plat_d = 57 | plat_m = 3 | plat_s = 51.5 | plat_NS = N | gar_d = 23 | gar_m = 1 | gar_s = 31.9 | gar_EW = E | atrašanās = {{vieta|Latvija|Tukuma novads|Sēmes pagasts|Kaive|4s=Kaive (Sēmes pagasts)}} | tuvākā_pilsēta = | tips = | suga = [[Parastais ozols]] | vecums = 400 gadi<ref name="eniņš" /><ref name="eniņš2" /> | svars = | augstums = 18—19 m | garums = | platums = | dziļums = | tilpums = | apkārtmērs = 10,4 m | aizsardz_valsts = | apmeklētāji = | autostāvvieta = | transports = | piekļuve = | sarežģītība = | mājaslapa = | citas_daļas = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Kaives Senču ozols - kulta vieta | numurs = 2318 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arheoloģija | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} }} '''Kaives Senču ozols''' ir dižozols, [[parastais ozols]] (''Quercus robur''), kas aug [[Kaive (Sēmes pagasts)|Kaivē]], [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]], [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], [[Latvija|Latvijā]].<ref name="eniņš" /> Atrodas 500 metrus uz ziemeļrietumiem no [[Kaives muiža (Sēmes pagasts)|Kaives muižas]] un 120 metrus uz dienvidaustrumiem no "Senčiem", aug pļavā starp dārziņiem.<ref name="retumi" /> Tas ir resnākais koks gan Latvijā, gan [[Baltija|Baltijā]], kā arī ir 11. resnākais un visapjomīgākais ozols [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]].<ref name="40gadi" /> Kaives Senču ozols tiek uzskatīts par vecāko ozolu gan Latvijā, gan Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=febru%C4%81ris&id=1543503&g=1|title=Pārskats par Latvijas ģeogrāfiju|publisher=Letonika.lv|accessdate={{dat|2014|6|8||bez}}}}</ref> == Raksturojums == Stumbra apkārtmērs ir 10,4 m,<ref name="40gadi" /> tas ir 18—19 m augsts, vainaga projekcija sasniedz 250 m², zari ir līdz 13,7 metriem gari.<ref name="retumi" /><ref name="eniņš" /> Laikā no 1974. līdz 2013. gadam ozola apkārtmērs pieaudzis par vienu metru no 9,35 m līdz 10,4 m.<ref name="40gadi" /> == Vēsture == Dabas pieminekļu pētnieks [[Guntis Eniņš]] uzskata, ka Kaives ozols ir gandrīz 400 gadus vecs<ref name="eniņš" /><ref name="eniņš2" />, nevis 800—1000 gadus,<ref name="40gadi" /> kā tas dažviet apgalvots, pamatojot to ar koka 3 mm gadskārtu jeb vidējo 2,5 cm stumbra resnuma pieaugumu gadā.<ref name="eniņš" /><ref name="eniņš2" /> Un tomēr, tas ir tikai Gunta Enina personīgais viedoklis. Faktiski pamatotākais Kaives ozola vecums ir 800< gadi. [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārajā reformā]] [[Kaives muiža (Sēmes pagasts)|Kaives muiža]]s zemi sadalīja 32 jaunsaimniecībās, no kurām zeme ar Kaives ozolu nokļuva J. Stromaņa īpašumā, kas savu jaunsaimniecību nosauca par "Senčiem", no kā arī ozols ieguvis savu pašreizējo nosaukumu.<ref name="eniņš2" /> 20. gadsimta 20. gados koka galotnē iespēris zibens, pēc kā ozolam saglabājies tikai viens lielāks zars.<ref name="40gadi" /> Pirmoreiz publicējums presē par šo ozolu parādījies {{dat|1924|10|30||bez}} žurnālā "Nedēļa": {{citāts|„Milzu ozols, saukts „Senču ozols”, atrodas Sēmes pagasta Kaives muižā, J. Stromaņa jaunsaimniecībā, 13 km no Tukuma, kalnainā apvidū. „Sencim” apkārt izmētātie atsevišķie lielie ozoli liecina, ka šeit reiz bijis ozolu mežs un, katrā ziņā, sena upuru vieta. Ozols 28 pēdas (8,5 m) apkārtmērā. Vidū tukšs, vienos sānos caurums, bet tas pamazām aizaug ciet. Ozols vēl pilnā zaļoksnībā. Pēc ļaužu nostāstiem, tuvējā Kaives muižā kādreiz bijis klosteris, kurš zviedru kara laikā izpostīts. Tajā laikā zem ozola saknēm paglabātas 3 muciņas zelta. Sakarā ar šie nostāstiem ap ozola saknēm nesen vēl redzēti rokamies „meklētāji”, bet saknes noaugušas cieti kā čuguna vāks.”<ref name="eniņš2" />}} G. Eniņš gan noraida iespējamību, ka šāds dižozols būtu spējis izaugt mežā un muižnieka lauki būtu varējuši būt "sena upuru vieta".<ref name="eniņš2" /> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="eniņš">{{Grāmatas atsauce |authorlink=Guntis Eniņš |last=Eniņš |first=Guntis |title= 100 dižākie un svētākie |year=2008 |publisher=Lauku Avīze |location=Rīga |isbn=9789984827155 |pages=134.—137}}</ref> <ref name="retumi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Koki/Sencu.htm |title=Kaives ozols |publisher=Dabasretumi.lv |accessdate={{dat|2014|6|8||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304105517/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Koki/Sencu.htm }}</ref> <ref name="40gadi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/117948/kaives-sencu-ozols---dizakais-baltijas-ozols-kluvis-40-gadu-laiku-par-metru-resnaks|title=Kaives ozols - dižākais Baltijas ozols - 40 gadu laikā kļuvis par metru resnāks |website=[[jauns.lv]] |accessdate={{dat|2014|6|8||bez}}}}</ref> <ref name="eniņš2">{{Grāmatas atsauce|authorlink=Guntis Eniņš|last=Eniņš|first=Guntis|title= Nezināmā Latvija|year=2015|publisher=Lauku Avīze|location=Rīga|isbn=9789934150791|pages=281.—282}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Kaive Oak|Kaives Senču ozols}} * [http://dziedava.lv/daba/koka_info.php?id=398 Dziedava.lv informācija] {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas dižkoki]] [[Kategorija:Sēmes pagasts]] opoh0vszwovncxbh9m1y0aywllkhc1y 3669742 3669729 2022-08-13T08:22:34Z Biafra 13794 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste | nosaukums = Kaives Senču ozols | krāsu_shēma = koks | attēls = Kaives Senču ozols.JPG | att_izm = | att_paraksts = | vietaskarte = Latvija |vietaskartes_izmērs = |reljefa_vietaskarte = jā | plat_d = 57 | plat_m = 3 | plat_s = 51.5 | plat_NS = N | gar_d = 23 | gar_m = 1 | gar_s = 31.9 | gar_EW = E | atrašanās = {{vieta|Latvija|Tukuma novads|Sēmes pagasts|Kaive|4s=Kaive (Sēmes pagasts)}} | tuvākā_pilsēta = | tips = | suga = [[Parastais ozols]] | vecums = 400 gadi<ref name="eniņš" /><ref name="eniņš2" /> | svars = | augstums = 18—19 m | garums = | platums = | dziļums = | tilpums = | apkārtmērs = 10,4 m | aizsardz_valsts = | apmeklētāji = | autostāvvieta = | transports = | piekļuve = | sarežģītība = | mājaslapa = | citas_daļas = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Kaives Senču ozols - kulta vieta | numurs = 2318 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arheoloģija | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} }} '''Kaives Senču ozols''' ir dižozols, [[parastais ozols]] (''Quercus robur''), kas aug [[Kaive (Sēmes pagasts)|Kaivē]], [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]], [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], [[Latvija|Latvijā]].<ref name="eniņš" /> Atrodas 500 metrus uz ziemeļrietumiem no [[Kaives muiža (Sēmes pagasts)|Kaives muižas]] un 120 metrus uz dienvidaustrumiem no "Senčiem", aug pļavā starp dārziņiem.<ref name="retumi" /> Tas ir resnākais koks gan Latvijā, gan [[Baltija|Baltijā]], kā arī ir 11. resnākais un visapjomīgākais ozols [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]].<ref name="40gadi" /> Kaives Senču ozols tiek uzskatīts par vecāko ozolu gan Latvijā, gan Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=febru%C4%81ris&id=1543503&g=1|title=Pārskats par Latvijas ģeogrāfiju|publisher=Letonika.lv|accessdate={{dat|2014|6|8||bez}}}}</ref> == Raksturojums == Stumbra apkārtmērs ir 10,4 m,<ref name="40gadi" /> tas ir 18—19 m augsts, vainaga projekcija sasniedz 250 m², zari ir līdz 13,7 metriem gari.<ref name="retumi" /><ref name="eniņš" /> Laikā no 1974. līdz 2013. gadam ozola apkārtmērs pieaudzis par vienu metru no 9,35 m līdz 10,4 m.<ref name="40gadi" /> == Vēsture == Tiek uzskatīts, ka Kaives dižozola vecums pārsniedz 800 gadus. Dabas pieminekļu pētnieks [[Guntis Eniņš]] gan uzskata, ka Kaives ozols ir gandrīz 400 gadus vecs,<ref name="eniņš" /><ref name="eniņš2" /> nevis 800—1000 gadus,<ref name="40gadi" /> kā uzskata citi avoti, pamatojot to ar koka 3 mm gadskārtu jeb vidējo 2,5 cm stumbra resnuma pieaugumu gadā.<ref name="eniņš" /><ref name="eniņš2" /> Tomēr vairums avotu uzskata, ka ozola vecums ir vairāk nekā 800 gadi. [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārajā reformā]] [[Kaives muiža (Sēmes pagasts)|Kaives muiža]]s zemi sadalīja 32 jaunsaimniecībās, no kurām zeme ar Kaives ozolu nokļuva J. Stromaņa īpašumā, kas savu jaunsaimniecību nosauca par "Senčiem", no kā arī ozols ieguvis savu pašreizējo nosaukumu.<ref name="eniņš2" /> 20. gadsimta 20. gados koka galotnē iespēris zibens, pēc kā ozolam saglabājies tikai viens lielāks zars.<ref name="40gadi" /> Pirmoreiz publicējums presē par šo ozolu parādījies {{dat|1924|10|30||bez}} žurnālā "Nedēļa": {{citāts|„Milzu ozols, saukts „Senču ozols”, atrodas Sēmes pagasta Kaives muižā, J. Stromaņa jaunsaimniecībā, 13 km no Tukuma, kalnainā apvidū. „Sencim” apkārt izmētātie atsevišķie lielie ozoli liecina, ka šeit reiz bijis ozolu mežs un, katrā ziņā, sena upuru vieta. Ozols 28 pēdas (8,5 m) apkārtmērā. Vidū tukšs, vienos sānos caurums, bet tas pamazām aizaug ciet. Ozols vēl pilnā zaļoksnībā. Pēc ļaužu nostāstiem, tuvējā Kaives muižā kādreiz bijis klosteris, kurš zviedru kara laikā izpostīts. Tajā laikā zem ozola saknēm paglabātas 3 muciņas zelta. Sakarā ar šie nostāstiem ap ozola saknēm nesen vēl redzēti rokamies „meklētāji”, bet saknes noaugušas cieti kā čuguna vāks.”<ref name="eniņš2" />}} G. Eniņš gan noraida iespējamību, ka šāds dižozols būtu spējis izaugt mežā un muižnieka lauki būtu varējuši būt "sena upuru vieta".<ref name="eniņš2" /> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="eniņš">{{Grāmatas atsauce |authorlink=Guntis Eniņš |last=Eniņš |first=Guntis |title= 100 dižākie un svētākie |year=2008 |publisher=Lauku Avīze |location=Rīga |isbn=9789984827155 |pages=134.—137}}</ref> <ref name="retumi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Koki/Sencu.htm |title=Kaives ozols |publisher=Dabasretumi.lv |accessdate={{dat|2014|6|8||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304105517/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Koki/Sencu.htm }}</ref> <ref name="40gadi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/117948/kaives-sencu-ozols---dizakais-baltijas-ozols-kluvis-40-gadu-laiku-par-metru-resnaks|title=Kaives ozols - dižākais Baltijas ozols - 40 gadu laikā kļuvis par metru resnāks |website=[[jauns.lv]] |accessdate={{dat|2014|6|8||bez}}}}</ref> <ref name="eniņš2">{{Grāmatas atsauce|authorlink=Guntis Eniņš|last=Eniņš|first=Guntis|title= Nezināmā Latvija|year=2015|publisher=Lauku Avīze|location=Rīga|isbn=9789934150791|pages=281.—282}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Kaive Oak|Kaives Senču ozols}} * [http://dziedava.lv/daba/koka_info.php?id=398 Dziedava.lv informācija] {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas dižkoki]] [[Kategorija:Sēmes pagasts]] gifx2w2sukq3l8ssmu6dpih728or07n 0 254077 3669609 2374914 2022-08-12T19:14:05Z Zhidelis 75315 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bastēra | official_name = ''Basse-Terre'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Basse-Terre (Guadeloupe).jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = COA fr Basse-Terre.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Gvadelupa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Aizjūras reģions | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Guadeloupe (local).svg|23px]] [[Gvadelupa]] | subdivision_type2 = Aizjūras departaments | subdivision_name2 = [[Attēls:Flag of Guadeloupe (local).svg|23px]] [[Gvadelupa]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 5.78 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 11730 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 15 | latm = 59 | lats = 45 | latNS = N | longd = 61 | longm = 43 | longs = 45 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 97100 | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Bastēra''' ({{val-fr|Basse-Terre}}) ir [[Francija]]s aizjūras reģiona un departamenta [[Gvadelupa]]s administratīvais centrs. Tā atrodas [[Bastēra (sala)|Bastēras]] salā. Pilsēta ir dibināta 1643. gadā. 2011. gadā Bastērā dzīvoja 11,7 tūkstoši iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir otra lielākā pilsēta Gvadelupā aiz [[Puentapitra]]s. 1979. gadā Bastēru stipri izpostīja [[viesuļvētra]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Ziemeļamerikas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gvadelupas pilsētas]] o194fxq6lhca8aev7i76x910zjhannc 0 259030 3669528 3669174 2022-08-12T15:02:35Z Pirags 3757 /* Atsauces */ pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Svami Vivekānanda | vārds_orig = | attēls = Swami Vivekananda-1893-09-signed.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Svami Vivekānanda 1893. gada septembrī | dz_dat_alt = | dz_gads = 1863 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Kalkuta]], [[Britu Indija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1902 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 4 | m_vieta = Belurmata, [[Britu Indija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[bengāļi|bengālis]] | nodarbošanās = | ienākumi = kā | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Swami-Vivekanda-Signature-transparent.png | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} [[File:Text-Video-Weltparlament-der-Religionen-SV.ogv|thumb|270px|Vivekanāndas uzruna Pasaules reliģiju parlamentā (1893).]] '''Svami Vivekānanda''' ({{val-bn|বিবেকানন্দ}}, ''Bibekānanda''; dzimis {{dat|1863|1|12}}, miris {{dat|1902|7|4}}), īstajā vārdā '''Narendranats Data''' (''Narendra Nath Datta''),<ref name="lpe">{{LPE|101|494}}</ref> bija bengāļu [[hinduisms|hinduistu]] mūks, garīgais līderis. Viņš bija 19. gadsimta svētā [[Rāmakrišna]]s māceklis. Bija viens no ievērojamākajiem Indijas pārstāvjiem, kas [[Rietumu pasaule|Rietumu pasauli]] iepazīstināja ar [[Vedanta]]s hindu filozofijas skolu un [[joga|jogu]]. Viņa dzimšanas diena Indijā kopš 1985. gada tiek atzīmēta kā Nacionālā jaunatnes diena. == Dzīvesgājums == Dzimis 1863. gadā [[Britu Indija]]s galvaspilsētā [[Kalkuta|Kalkutā]] jurista ģimenē. Studēja [[filozofija|filozofiju]] Kalkutas Prezidentūras koledžā (1880–1884), 18 gadu vecumā kļuva par Rāmakrišnas mācekli [[Kāli]] templī. 1884. gadā viņu uzņēma Kalkutas [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku ložā]] ''Anchor and Hope''. Pēc Rāmakrišnas nāves 1886. gadā deva mūka zvērestu, pieņēma Vivekānandas vārdu un devās reliģiskā svētceļojumā caur Indiju, apmeklējot [[Varanasi]], Ajodhju, [[Maisora|Maisoru]] un [[Madrasa|Madrasu]]. 1893. gadā Vivekānanda devās uz Pasaules reliģiju parlamentu [[Čikāga|Čikāgā]], kļuva plaši pazīstams kā hinduisma filozofs un Ņujorkas „[[Vedanta]]s biedrības“ (''Vedanta Society'') dibinātājs. Pēc atgriešanās Indijā viņš 1897. gadā nodibināja Ramakrišnas misiju. 1899. gada jūnijā Vivekānanda vēlreiz devās uz ASV, kur atklāja Vedantas biedrības nodaļas Ņujorkā un [[Sanfrancisko]]. 1900. gadā viņš uzstājās [[Parīze]]s Reliģiju kongresā, tad mājupceļā apmeklēja Vīni, Stambulu, Atēnas un Ēģipti. 1900. gada 9. decembrī viņš atgriezās Kalkutā un apmetās uz dzīvi Ramakrišnas misijā Belurmatā. Miris 1902. gadā no [[smadzeņu trieka]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Darbu latviskie tulkojumi == * Džnāna Joga. Praktiskā Vēdānta. Vieda, 2005. – 317 lpp. == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Swami Vivekananda|Svami Vivekānanda}} * {{britannica|631407/Vivekananda}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1863. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1902. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rietumbengālē dzimušie]] [[Kategorija:Indijas cilvēki]] [[Kategorija:Hinduisti]] [[Kategorija:Jogi]] gnppqu58s4lf4u1oyrrfv2jayv9712j 2 263154 3669619 3621950 2022-08-12T20:05:59Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki Vidējais vārdu skaits rakstā (snapshot no [[Special:Statistics]] datiem — Vārdi visās satura lapās / Satura lapas): * {{dat|2020|2|13}}: {{formatnum:{{#expr: 23107858 / 100274 }} }} * {{dat|2020|4|6}}: {{formatnum:{{#expr: 23372205 / 100904 }} }} * {{dat|2020|6|30}}: {{formatnum:{{#expr: 23940684 / 102376 }} }} * {{dat|2020|7|23}}: {{formatnum:{{#expr: 24057766 / 102549 }} }} * {{dat|2020|9|2}}: {{formatnum:{{#expr: 24203895 / 103000 }} }} * {{dat|2020|10|6}}: {{formatnum:{{#expr: 24326219 / 103414 }} }} * {{dat|2020|11|25}}: {{formatnum:{{#expr: 24541120 / 104192 }} }} * {{dat|2021|1|7}}: {{formatnum:{{#expr: 24830633 / 105163 }} }} * {{dat|2021|2|15}}: {{formatnum:{{#expr: 25105405 / 106015 }} }} * {{dat|2021|6|12}}: {{formatnum:{{#expr: 25991394 / 108001 }} }} * {{dat|2021|9|9}}: {{formatnum:{{#expr: 26434149 / 108829 }} }} * {{dat|2021|12|16}}: {{formatnum:{{#expr: 26904144 / 110012 }} }} * {{dat|2022|01|12}}: {{formatnum:{{#expr: 27095939 / 110483 }} }} * {{dat|2022|02|09}}: {{formatnum:{{#expr: 27255039 / 111001 }} }} * {{dat|2022|05|20}}: {{formatnum:{{#expr: 27897412 / 113000 }} }} * {{dat|2022|08|12}}: {{formatnum:{{#expr: 28384411 / 115000 }} }} nb8cu4q6us3nxt6590afiq2kuw6nwrt 0 278103 3669767 3544954 2022-08-13T09:14:22Z Spnq 103627 Ieliku dažas atsauces wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Malvaceae | attēls = Malva moschata 20060708163508wp.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Malva moschata|Smaržīgā malva}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Malvales | rinda_lv = Malvu rinda | dzimta = Malvaceae | dzimta_lv = Malvu dzimta | kategorijas = nē }} '''Malvu dzimta''' (''Malvaceae'') ir [[malvu rinda]]s (''Malvales'') dzimta. Malvu dzimta sīkāk dalās deviņās apakšdzimtās, kurās ietilpst 244 ģintis un vairāk nekā 4225 sugas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Christenhusz|first=Maarten J.M.|last2=Byng|first2=James W.|date=2016-05-20|title=The number of known plants species in the world and its annual increase|url=https://biotaxa.org/Phytotaxa/article/view/phytotaxa.261.3.1|journal=Phytotaxa|volume=261|issue=3|pages=201|doi=10.11646/phytotaxa.261.3.1|issn=1179-3163}}</ref><ref name=":0" /> Lielākās ģintis pēc sugu skaita ir [[hibiski]] (''Hibiscus''), [[grēvijas]] (''Grewia''), ''[[Dombeya]]'' un ''[[Sida]]''. Starp zināmākajiem malvu dzimtas pārstāvjiem noteikti minami [[kokvilnas augi]] (''Gossypium''), [[liepas]] (''Tilia'') un [[kakaoaugi]] (''Theobroma''). Agrāk malvu dzimtā ietilpa tikai [[malvu apakšdzimta]], un pārējās apakšdzimtas tika klasificētas kā atsevišķas malvu kārtas dzimtas. == Sistemātika == Malvu dzimta sīkāk dalās 9 apakšdzimtās<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mobot.org/MOBOT/research/APweb/|title=Angiosperm Phylogeny Website|website=www.mobot.org|access-date=2022-08-13}}</ref>, no kurām 8 pēc tradicionālā (agrākā) iedalījuma ir atsevišķas malvu rindas dzimtas. * [[Malvu dzimta]] (''Malvaceae'') ** ''[[Byttnerioideae]]'' ** [[grēviju apakšdzimta]] (''Grewioideae'') ** [[kakaoaugu apakšdzimta]] (''Sterculioideae'') ** [[liepu apakšdzimta]] (''Tilioideae'') ** ''[[Dombeyoideae]]'' ** ''[[Brownlowioideae]]'' ** ''[[Helicteroideae]]'' ** [[kapoku apakšdzimta]] (''Bombacoideae'') ** [[malvu apakšdzimta]] (''Malvoideae'') == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Malvu dzimta| ]] i9dadn8gmt6zw3fbslbekvs7f66afbo 0 280961 3669678 3109485 2022-08-13T03:36:29Z 212.3.199.109 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Manicheans.jpg|thumb|200px|Maniheju priesteri, rakstot uz saviem galdiem (Ķīnas manuskripts)]] '''Maniheisms''' bija plaši izplatīta reliģija, kas radās [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijā]] 3. gadsimtā un pastāvēja vairāk nekā desmit gadsimtus. Par tās radītāju uzskatāms [[Senā Persija|Senās Persijas]] [[pravietis]] [[Mani]].<ref>{{cite web |url=http://www-bcf.usc.edu/~sbriggs/Britannica/manichaeism.htm |title=Manichaeism |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate=2013. gada 4. septembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130603132721/http://www-bcf.usc.edu/~sbriggs/Britannica/manichaeism.htm |archivedate=2013. gada 3. Jūnijs }} {{en ikona}}</ref><ref>{{cite web |url=http://www.newadvent.org/cathen/09591a.htm |title=Manichaeism |publisher=New Advent Encyclopedia |accessdate=2013. gada 4. oktobris}} {{en ikona}}</ref> Maniheisma filosofija balstījās [[duāla kosmoloģija|duālā kosmoloģijā]], ko raksturoja cīņa starp labo un ļauno, jeb garīgo gaismas pasauli un materiālo tumsas pasauli. Cilvēces attīstības laikā visu laiku noris process, kurā gaisma pakāpeniski tiek atbrīvota no materiālās pasaules un atgriezta gaismas pasaulē, no kā gaisma ir cēlusies. Maniheisma ticība nāk no vietējām [[Mezopotāmija]]s [[gnosticisms|gnosticisma]] reliģijas kustībām.<ref>Widengren, Geo ''Mesopotamian elements in Manichaeism (King and Saviour II): Studies in Manichaean, Mandaean, and Syrian-gnostic religion'', Lundequistska bokhandeln, 1946. {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ezotērika]] [[Kategorija:Gnosticisms]] [[Kategorija:Irānas vēsture]] [[Kategorija:Ķīnas vēsture]] klbh9z15ytu48ob5lzeixcpc2rr0s9u 0 284498 3669696 3070094 2022-08-13T06:08:41Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: raksniek → rakstniek using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Klemenss Frīdrihs Meiers | vārds_orig = ''Clemens Friedrich Meyer'' | attēls = Ruperto Carola 500-23 Clemens Friedrich Meyer.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Klemenss Frīdrihs Meiers attēlots [[Heidelbergas Universitāte]]s dāvanā [[Heidelberga|pilsētai]] | dz_dat_alt = | dz_gads = 1824 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 15 | dz_vieta = Arolzene, [[Valdekas firstiste]]<br>([[Bādarolzene]], [[Hesene]], {{GER}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1899 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 5 | m_vieta = [[Heidelberga]], [[Vācijas impērija]]<br>([[Bādene-Virtemberga]], {{GER}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = rakstnieks un žurnālists | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Klemenss Frīdrihs Meiers''' ({{val|de|Clemens Friedrich Meyer}}, dzimis {{dat|1824|5|15}}, miris {{dat|1899|5|5}}) bija vācu rakstnieks un žurnālists. Strādājis par mājskolotāju pie [[Fon der Rekes|Rekiem]] [[Jaunpils|Jaunpilī]] un [[Mēdemi]]em [[Vecauce|Vecaucē]]. Dzimis ādas pārstrādes komersanta ģimenē. No 1837. līdz 1838. gadam mācījās ģimnāzijā [[Veclara|Veclarā]], vēlāk tehniskajā skolā [[Kasele|Kaselē]] un no 1840. gada [[Klaustāle-Cellerfelde|Klaustālē]]. Mācījies arī universitātē [[Berlīne|Berlīnē]], tomēr finansiālo grūtību dēļ mācības nebeidza. Ieradās [[Kurzeme|Kurzemē]], kur strādāja par mājskolotāju [[Fon der Rekes|Rekiem]] [[Jaunpils|Jaunpilī]] un [[Mēdemi]]em [[Vecauce|Vecaucē]]. Iestājās [[Krievija]]s valsts dienestā, pārcēlās uz [[Tartu]], kur bija vācu un latīņu valodas skolotājs. 1851. gadā pārcēlās uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], kur kļuva par vietējās vācu avīzes ''St. Petersburgische Zeitung'' galveno redaktoru. 1874. gadā atgriezās Vācijā, kur apmetās [[Heidelberga|Heidelbergā]]. No 1880. gada — [[privātdocents]], no 1885. gada — goda profesors. Bija precējies ar Kurzemes ārsta [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] meitu Doroteju. Ģimenē bija divi dēli un vairākas meitas. == Ārējās saites == * [http://www.deutsche-biographie.de/sfz62597.html Klemenss Meiers ''Deutsche Biographie''] {{de ikona}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Meiers, Klemenss Frīdrihs}} [[Kategorija:1824. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1899. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Vācijas žurnālisti]] qxmckb82ghizznv994lui0rdyn8z2q4 0 285491 3669737 3607351 2022-08-13T08:09:11Z 213.226.141.145 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Šmarjetna gora 03.jpg|thumbnail|235px|Pirmie saules stari no rīta pārklāj pilsētu Slovēnijā]] '''Rīts''' ir [[diennakts]] daļa starp [[nakts|nakti]] un [[diena|dienu]]. Nav noteikts laiks, cikos sākas rīts. Parasti tas saistās ar [[saullēkts|saullēktu]] un turpinās līdz [[pusdienlaiks|pusdienlaikam]]. Rīta cēlienā parasti cilvēki mostas un gatavojas jaunam darba cēlienam. Maltīti no rīta sauc par [[brokastis|brokastīm]]. {{laiks-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienas daļas]] h41rbj8hz98lw51mo3ifa76um6s8tid 3669747 3669737 2022-08-13T08:31:22Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/213.226.141.145|213.226.141.145]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Edgars2007 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Šmarjetna gora 03.jpg|thumbnail|235px|Pirmie saules stari no rīta pārklāj pilsētu Slovēnijā]] '''Rīts''' ir [[diennakts]] daļa starp [[nakts|nakti]] un [[diena|dienu]]. Nav noteikts laiks, cikos sākas rīts. Parasti tas saistās ar [[saullēkts|saullēktu]] un turpinās līdz [[pusdienlaiks|pusdienlaikam]]. Rīta cēlienā parasti cilvēki mostas un gatavojas jaunam darba cēlienam. Maltīti no rīta sauc par [[brokastis|brokastīm]]. {{laiks-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{Diennakts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienas daļas]] rhst52fzicuom853x6n4i6gmcqiajxi 10 286204 3669675 3669363 2022-08-13T03:05:08Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--7. datums -->|7={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--8. datums -->|8={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--9. datums -->|9={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kārnegija zāle]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--10. datums -->|10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--11. datums -->|11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kartē)</small>}} pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--12. datums -->|12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small>}} tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--13. datums -->|13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>}}? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--14. datums -->|14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> mzatnt8xhxla2s9caqdeadbhxekvrxn 0 311389 3669631 3632417 2022-08-12T20:23:27Z Spnq 103627 /* Rakstu skaita pieaugums */ wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Vikipēdija igauņu valodā | logo_attēls = [[Attēls:Wikipedia-logo-v2-et.svg]] | lapas_attēls = | lozungs = | veids = [[Interneta enciklopēdija]] | valsts = | īpašnieks = [[Wikimedia Foundation]] | izveidotāji = | darbību_uzsāka = {{dat|2002|8|24||bez}} | valodas = [[Igauņu valoda]] | komerciāla = Nē | reģistrācija = Iespējama | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = {{URL|http://et.wikipedia.org}} }} '''Vikipēdija igauņu valodā''' ({{val|et|eestikeelne Vikipeedia}}) ir bezmaksas tīmekļa [[enciklopēdija]]s [[Vikipēdija]]s versija [[igauņu valoda|igauņu valodā]]. Tā darbojas kopš {{dat|2002|8|24|ģ|bez}}. 2019. gada augustā rakstu skaits tajā pārsniedza {{nobr|200 000}}. 2010. gadā tika nodibināta [[Wikimedia nodaļu uzskaitījums|''Wikimedia'' nodaļa]] ''Wikimedia Eesti''. 2008. gada decembrī Vikipēdijas igauņu valodā dalībnieks [[Andress Lūre]] tika apbalvots ar gada brīvprātīgā apbalvojumu,<ref name=etv>{{Tīmekļa atsauce |url=http://etv.err.ee/arhiiv.php?id=88400 |title=The 2008 Volunteer of The Year award ceremony |access-date={{dat|2009|01|30||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120213224742/http://etv.err.ee/arhiiv.php?id=88400 |archivedate={{dat|2012|02|13||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vabatahtlikud.ee/et/Vabatahtlik-tegevus/Vabatahtliku-tegevuse-olukord-Eestis/Yleriigiline-vabatahtlike-tunnustamisyritus |title=Award info at the Estonian volunteerism website |access-date={{dat|2009|01|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090209013908/http://www.vabatahtlikud.ee/et/Vabatahtlik-tegevus/Vabatahtliku-tegevuse-olukord-Eestis/Yleriigiline-vabatahtlike-tunnustamisyritus |archivedate={{dat|2009|02|09||bez}} }}</ref> 2013. gadā arī saņēmis Baltās zvaigznes ordeni.<ref>[http://uudised.err.ee/index.php?06272043 Presidendilt saab tänavu teenetemärgi 99 inimest] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131107043717/http://uudised.err.ee/index.php?06272043 |date={{dat|2013|11|07||bez}} }} {{et ikona}}</ref> == Rakstu skaita pieaugums == <graph> { "version": 2, "height": 220, "width": 400, "data": [ { "name": "chart", "values": [ {"y": 0,"series": "y","x": 20020724}, {"y": 1000,"series": "y","x": 20031001}, {"y": 5000,"series": "y","x": 20040701}, {"y": 10000,"series": "y","x": 20050515}, {"y": 15000,"series": "y","x": 20060212}, {"y": 20000,"series": "y","x": 20060722}, {"y": 25000,"series": "y","x": 20061030}, {"y": 30000,"series": "y","x": 20070201}, {"y": 35000,"series": "y","x": 20070512}, {"y": 40000,"series": "y","x": 20070830}, {"y": 45000,"series": "y","x": 20080123}, {"y": 50000,"series": "y","x": 20080604}, {"y": 55000,"series": "y","x": 20081019}, {"y": 60000,"series": "y","x": 20090221}, {"y": 65000,"series": "y","x": 20090715}, {"y": 70000,"series": "y","x": 20091215}, {"y": 75000,"series": "y","x": 20100518}, {"y": 80000,"series": "y","x": 20101130}, {"y": 85000,"series": "y","x": 20110601}, {"y": 90000,"series": "y","x": 20111112}, {"y": 95000,"series": "y","x": 20120330}, {"y": 100000,"series": "y","x": 20120825}, {"y": 105000,"series": "y","x": 20130106}, {"y": 110000,"series": "y","x": 20130422}, {"y": 115000,"series": "y","x": 20130907}, {"y": 120000,"series": "y","x": 20140123}, {"y": 143000,"series": "y","x": 20160000}, {"y": 153000,"series": "y","x": 20170108}, {"y": 168000,"series": "y","x": 20180114}, {"y": 185000,"series": "y","x": 20190101}, {"y": 205000,"series": "y","x": 20200116}, {"y": 208000,"series": "y","x": 20200424}, {"y": 210000,"series": "y","x": 20200615}, {"y": 215000,"series": "y","x": 20210110}, {"y": 218000,"series": "y","x": 20210405}, {"y": 221000,"series": "y","x": 20210729}, {"y": 224000,"series": "y","x": 20211228}, {"y": 229000,"series": "y","x": 20220812}, ], "transform": [ { "type": "formula", "field": "year", "expr": "parseInt(substring(datum.x,0,4))" }, { "type": "formula", "field": "month", "expr": "parseInt(substring(datum.x,4,6))" }, { "type": "formula", "field": "date", "expr": "datetime(datum.year,datum.month-1)" } ] } ], "scales": [ { "type": "time", "name": "x", "domain": {"data": "chart","field": "date"}, "zero": false, "range": "width", "nice": true }, { "type": "linear", "name": "y", "domain": {"data": "chart","field": "y"}, "zero": false, "range": "height", "nice": true }, { "domain": {"data": "chart","field": "series"}, "type": "ordinal", "name": "color", "range": "category10" } ], "axes": [ {"scale": "x","type": "x","title": "Gads"}, { "scale": "y", "type": "y", "title": "Rakstu skaits", "grid": true, "format": "d" } ], "marks": [ { "type": "line", "properties": { "hover": {"stroke": {"value": "red"}}, "update": {"stroke": {"scale": "color","field": "series"}}, "enter": { "y": {"scale": "y","field": "y"}, "x": {"scale": "x","field": "date"}, "stroke": {"scale": "color","field": "series"}, "fill": {"value": "white"}, "strokeWidth": {"value": 2} } }, "from": {"data": "chart"} }, { "type": "symbol", "from": {"data": "chart"}, "properties": { "enter": { "x": {"scale": "x","field": "Gads"}, "y": {"scale": "y","field": "Punktu summa"}, "stroke": {"value": "steelblue"}, "fill": {"value": "white"}, "size": {"value": 100} } } }, { "type": "text", "from": { "data": "chart", "transform": [ { "type": "aggregate", "summarize": {"x": ["min","max"]} } ] }, "properties": { "enter": { "x": {"signal": "width","mult": 0.5}, "y": {"value": -10}, "text": { "template": "Rakstu skaita pieaugums"// no \u007b{datum.year.min_x}\u007d. līdz \u007b{datum.year.max_x}\u007d. gadam }, "fill": {"value": "black"}, "fontSize": {"value": 15}, "align": {"value": "center"}, "fontWeight": {"value": "bold"} } } } ] } </graph> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://et.wikipedia.org}} {{IT-aizmetnis}} {{Vikipēdijas}} [[Kategorija:Igauņu valoda]] [[Kategorija:Vikipēdija citās valodās|Igauņu]] 894fpns1dwmidnvz4v7vvb25eaodzyk 10 311519 3669618 3621948 2022-08-12T20:04:10Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki <graph> { "version": 2, "height": 220, "width": 400, "data": [ { "name": "chart", "values": [ {"y": 1,"series": "y","x": 20030606}, {"y": 78,"series": "y","x": 20040404}, {"y": 499,"series": "y","x": 20041216}, {"y": 974,"series": "y","x": 20050206}, {"y": 1000,"series": "y","x": 20050305}, {"y": 4055,"series": "y","x": 20060703}, {"y": 6988,"series": "y","x": 20061212}, {"y": 10000,"series": "y","x": 20070719}, {"y": 12000,"series": "y","x": 20071210}, {"y": 13000,"series": "y","x": 20080130}, {"y": 14000,"series": "y","x": 20080327}, {"y": 15000,"series": "y","x": 20080524}, {"y": 16000,"series": "y","x": 20080703}, {"y": 17000,"series": "y","x": 20080901}, {"y": 18000,"series": "y","x": 20081101}, {"y": 19000,"series": "y","x": 20081228}, {"y": 20000,"series": "y","x": 20090213}, {"y": 21000,"series": "y","x": 20090415}, {"y": 22000,"series": "y","x": 20090620}, {"y": 23000,"series": "y","x": 20090817}, {"y": 24000,"series": "y","x": 20091103}, {"y": 25000,"series": "y","x": 20100117}, {"y": 26000,"series": "y","x": 20100312}, {"y": 27000,"series": "y","x": 20100426}, {"y": 28000,"series": "y","x": 20100610}, {"y": 29000,"series": "y","x": 20100801}, {"y": 30000,"series": "y","x": 20100919}, {"y": 31000,"series": "y","x": 20101126}, {"y": 32000,"series": "y","x": 20110113}, {"y": 33000,"series": "y","x": 20110303}, {"y": 34000,"series": "y","x": 20110503}, {"y": 35000,"series": "y","x": 20110627}, {"y": 36000,"series": "y","x": 20110815}, {"y": 37000,"series": "y","x": 20111001}, {"y": 38000,"series": "y","x": 20111122}, {"y": 39000,"series": "y","x": 20120105}, {"y": 40000,"series": "y","x": 20120219}, {"y": 41000,"series": "y","x": 20120412}, {"y": 42000,"series": "y","x": 20120604}, {"y": 43000,"series": "y","x": 20120808}, {"y": 44000,"series": "y","x": 20121001}, {"y": 45000,"series": "y","x": 20121118}, {"y": 46000,"series": "y","x": 20130107}, {"y": 47000,"series": "y","x": 20130221}, {"y": 48000,"series": "y","x": 20130421}, {"y": 49000,"series": "y","x": 20130613}, {"y": 50000,"series": "y","x": 20130817}, {"y": 51000,"series": "y","x": 20131106}, {"y": 52000,"series": "y","x": 20140107}, {"y": 53000,"series": "y","x": 20140311}, {"y": 54000,"series": "y","x": 20140428}, {"y": 55000,"series": "y","x": 20140617}, {"y": 56000,"series": "y","x": 20140829}, {"y": 57000,"series": "y","x": 20141119}, {"y": 58000,"series": "y","x": 20150105}, {"y": 59000,"series": "y","x": 20150228}, {"y": 60000,"series": "y","x": 20150404}, {"y": 61000,"series": "y","x": 20150525}, {"y": 62000,"series": "y","x": 20150802}, {"y": 63000,"series": "y","x": 20150929}, {"y": 64000,"series": "y","x": 20151115}, {"y": 65000,"series": "y","x": 20160115}, {"y": 66000,"series": "y","x": 20160226}, {"y": 67000,"series": "y","x": 20160330}, {"y": 68000,"series": "y","x": 20160510}, {"y": 69000,"series": "y","x": 20160602}, {"y": 70000,"series": "y","x": 20160620}, {"y": 71000,"series": "y","x": 20160721}, {"y": 72000,"series": "y","x": 20160831}, {"y": 73000,"series": "y","x": 20161013}, {"y": 74000,"series": "y","x": 20161205}, {"y": 75000,"series": "y","x": 20170115}, {"y": 76000,"series": "y","x": 20170302}, {"y": 77000,"series": "y","x": 20170429}, {"y": 78000,"series": "y","x": 20170718}, {"y": 79000,"series": "y","x": 20170925}, {"y": 80000,"series": "y","x": 20171117}, {"y": 81000,"series": "y","x": 20171226}, {"y": 82000,"series": "y","x": 20180131}, {"y": 83000,"series": "y","x": 20180308}, {"y": 84000,"series": "y","x": 20180412}, {"y": 85000,"series": "y","x": 20180606}, {"y": 86000,"series": "y","x": 20180706}, {"y": 87000,"series": "y","x": 20180812}, {"y": 88000,"series": "y","x": 20181002}, {"y": 89000,"series": "y","x": 20181106}, {"y": 90000,"series": "y","x": 20181227}, {"y": 91000,"series": "y","x": 20190219}, {"y": 92000,"series": "y","x": 20190330}, {"y": 93000,"series": "y","x": 20190510}, {"y": 94000,"series": "y","x": 20190605}, {"y": 95000,"series": "y","x": 20190605}, {"y": 96000,"series": "y","x": 20190605}, {"y": 97000,"series": "y","x": 20190615}, {"y": 98000,"series": "y","x": 20190906}, {"y": 99000,"series": "y","x": 20191124}, {"y": 100000,"series": "y","x": 20200124}, {"y": 101000,"series": "y","x": 20200410}, {"y": 102000,"series": "y","x": 20200604}, {"y": 103000,"series": "y","x": 20200902}, {"y": 104000,"series": "y","x": 20201113}, {"y": 105000,"series": "y","x": 20201231}, {"y": 106000,"series": "y","x": 20210215}, {"y": 107000,"series": "y","x": 20210405}, {"y": 108000,"series": "y","x": 20210612}, {"y": 109000,"series": "y","x": 20210927}, {"y": 110000,"series": "y","x": 20211215}, {"y": 111000,"series": "y","x": 20220209}, {"y": 112000,"series": "y","x": 20220402}, {"y": 113000,"series": "y","x": 20220520}, {"y": 115000,"series": "y","x": 20220812} ], "transform": [ { "type": "formula", "field": "year", "expr": "parseInt(substring(datum.x,0,4))" }, { "type": "formula", "field": "month", "expr": "parseInt(substring(datum.x,4,6))" }, { "type": "formula", "field": "date", "expr": "datetime(datum.year,datum.month-1)" } ] } ], "scales": [ { "type": "time", "name": "x", "domain": {"data": "chart","field": "date"}, "zero": false, "range": "width", "nice": true }, { "type": "linear", "name": "y", "domain": {"data": "chart","field": "y"}, "zero": false, "range": "height", "nice": true }, { "domain": {"data": "chart","field": "series"}, "type": "ordinal", "name": "color", "range": "category10" } ], "axes": [ {"scale": "x","type": "x","title": "Gads"}, { "scale": "y", "type": "y", "title": "Rakstu skaits", "grid": true, "format": "d" } ], "marks": [ { "type": "line", "properties": { "hover": {"stroke": {"value": "red"}}, "update": {"stroke": {"scale": "color","field": "series"}}, "enter": { "y": {"scale": "y","field": "y"}, "x": {"scale": "x","field": "date"}, "stroke": {"scale": "color","field": "series"}, "fill": {"value": "white"}, "strokeWidth": {"value": 2} } }, "from": {"data": "chart"} }, { "type": "symbol", "from": {"data": "chart"}, "properties": { "enter": { "x": {"scale": "x","field": "Gads"}, "y": {"scale": "y","field": "Rakstu skaits"}, "stroke": {"value": "steelblue"}, "fill": {"value": "white"}, "size": {"value": 100} } } }, { "type": "text", "from": { "data": "chart", "transform": [ { "type": "aggregate", "summarize": {"x": ["min","max"]} } ] }, "properties": { "enter": { "x": {"signal": "width","mult": 0.5}, "y": {"value": -10}, "text": { "template": "Rakstu skaita kopējais pieaugums"// no \u007b{datum.year.min_x}\u007d. līdz \u007b{datum.year.max_x}\u007d. gadam }, "fill": {"value": "black"}, "fontSize": {"value": 15}, "align": {"value": "center"}, "fontWeight": {"value": "bold"} } } } ] } </graph><noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> h3liiysl4bxyxdnl7wac5j0ulwaebvo 0 312748 3669628 3393724 2022-08-12T20:20:43Z Spnq 103627 /* Rakstu skaita pieaugums */ wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Vikipēdija lietuviešu valodā | logo_attēls = [[Attēls:Wikipedia-logo-v2-lt.svg]] | lapas_attēls = | lozungs = | veids = [[Interneta enciklopēdija]] | valsts = | īpašnieks = ''[[Wikimedia Foundation]]'' | izveidotāji = | darbību_uzsāka = 2003 | valodas = [[Lietuviešu valoda]] | komerciāla = Nē | reģistrācija = Iespējama | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = {{URL|http://lt.wikipedia.org}} }} '''Vikipēdija lietuviešu valodā''' ({{val|lt|lietuviškoji Vikipedija}}) ir bezmaksas tīmekļa [[enciklopēdija]]s [[Vikipēdija]]s versija [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]]. Tā darbojas kopš 2003. gada. 2020. gada jūnijā rakstu skaits tajā pārsniedza {{nobr|200 000}}. == Rakstu skaita pieaugums == <graph> { "version": 2, "height": 220, "width": 400, "data": [ { "name": "chart", "values": [ {"y": 100,"series": "y","x": 20040400}, {"y": 1000,"series": "y","x": 20041014}, {"y": 10000,"series": "y","x": 20051214}, {"y": 20000,"series": "y","x": 20060523}, {"y": 30000,"series": "y","x": 20060904}, {"y": 40000,"series": "y","x": 20070228}, {"y": 50000,"series": "y","x": 20070801}, {"y": 60000,"series": "y","x": 20080125}, {"y": 70000,"series": "y","x": 20080914}, {"y": 80000,"series": "y","x": 20090122}, {"y": 90000,"series": "y","x": 20090803}, {"y": 100000,"series": "y","x": 20100118}, {"y": 110000,"series": "y","x": 20100628}, {"y": 120000,"series": "y","x": 20101022}, {"y": 130000,"series": "y","x": 20110324}, {"y": 140000,"series": "y","x": 20111019}, {"y": 150000,"series": "y","x": 20120414}, {"y": 160000,"series": "y","x": 20130730}, {"y": 170000,"series": "y","x": 20150202}, {"y": 180000,"series": "y","x": 20161109}, {"y": 190000,"series": "y","x": 20181022}, {"y": 200000,"series": "y","x": 20200613}, {"y": 199477,"series": "y","x": 20210405}, {"y": 203839,"series": "y","x": 20220812}, ], "transform": [ { "type": "formula", "field": "year", "expr": "parseInt(substring(datum.x,0,4))" }, { "type": "formula", "field": "month", "expr": "parseInt(substring(datum.x,4,6))" }, { "type": "formula", "field": "date", "expr": "datetime(datum.year,datum.month-1)" } ] } ], "scales": [ { "type": "time", "name": "x", "domain": {"data": "chart","field": "date"}, "zero": false, "range": "width", "nice": true }, { "type": "linear", "name": "y", "domain": {"data": "chart","field": "y"}, "zero": false, "range": "height", "nice": true }, { "domain": {"data": "chart","field": "series"}, "type": "ordinal", "name": "color", "range": "category10" } ], "axes": [ {"scale": "x","type": "x","title": "Gads"}, { "scale": "y", "type": "y", "title": "Rakstu skaits", "grid": true, "format": "d" } ], "marks": [ { "type": "line", "properties": { "hover": {"stroke": {"value": "red"}}, "update": {"stroke": {"scale": "color","field": "series"}}, "enter": { "y": {"scale": "y","field": "y"}, "x": {"scale": "x","field": "date"}, "stroke": {"scale": "color","field": "series"}, "fill": {"value": "white"}, "strokeWidth": {"value": 2} } }, "from": {"data": "chart"} }, { "type": "symbol", "from": {"data": "chart"}, "properties": { "enter": { "x": {"scale": "x","field": "Gads"}, "y": {"scale": "y","field": "Punktu summa"}, "stroke": {"value": "steelblue"}, "fill": {"value": "white"}, "size": {"value": 100} } } }, { "type": "text", "from": { "data": "chart", "transform": [ { "type": "aggregate", "summarize": {"x": ["min","max"]} } ] }, "properties": { "enter": { "x": {"signal": "width","mult": 0.5}, "y": {"value": -10}, "text": { "template": "Rakstu skaita pieaugums"// no \u007b{datum.year.min_x}\u007d. līdz \u007b{datum.year.max_x}\u007d. gadam }, "fill": {"value": "black"}, "fontSize": {"value": 15}, "align": {"value": "center"}, "fontWeight": {"value": "bold"} } } } ] } </graph> == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://lt.wikipedia.org}} {{IT-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{Vikipēdijas}} [[Kategorija:Lietuviešu valoda]] [[Kategorija:Vikipēdija citās valodās|Lietuviešu]] tcr2917qhn6uxr71gb22o4n4aamz5tn 0 318038 3669635 2522242 2022-08-12T20:49:20Z Maozo 103821 Saišu, atsauču, kategoriju pievienošana, neliels teksta labojums, teksta paplašināšana. wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bogorodica Pelagonitisa.JPG|thumb|Dievmāte Pelagonitissa, 1421.-1422. g., Maķedonija<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://clever-geek.imtqy.com/articles/1699102/index.html|title=Pelagonitissa|website=clever-geek.imtqy.com|access-date=2022-08-12}}</ref>]]'''“Rotaļīgais Bērns” (Pelagonitissa)''' ir viens no Dievmātes [[Eleusa|<nowiki>''Eleusas''</nowiki>]] [[Ikona (svētbilde)|ikonogrāfiskā]] varianta [[Krievu valoda|krieviskaijiem]] nosaukumiem, kurš atspoguļo īpaši [[Emocijas|emocionālo]] Dievmātes un Dēla attiecību raksturu, abiem rotaļājoties (draiskojoties).<ref>{{grāmatas atsauce|last1=Sartarelli|first1=Alfredo Tradigo ; translated by Stephen|title=Icons and saints of the Eastern Orthodox Church|date=2006|publisher=J.P. Getty Museum|location=Los Angeles|isbn=978-0-89236-845-7|page=180}}</ref> [[Krievija|Krievijā]] šis nosaukums radies [[Vēlīnie viduslaiki|vēlīnajos viduslaikos]], tas nav ne [[Literatūras vēsture|literārs]] [[epitets]], ne [[toponīms]], bet galvenokārt ikonogrāfu un ikonu [[Gleznošana|gleznošanas]] cienītāju vidū lietots apzīmējums; nav zināmi gadījumi, kad šis nosaukums būtu lietots kā ikonas uzraksts.<ref name=":1" /> Nosaukums atvasināts no Pelagonijas pilsētas, mūdienu [[Bitola|Bitolas]],[[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], nosaukuma.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikizero.com/www///Pelagonitissa|title=Wikizero - Pelagonitissa|website=wikizero.com|access-date=2022-08-12}}</ref> *'''Nosaukums''': Rotaļīgais [[Bērns]]; Rotaļīgā; Pelagonitissa; Kardiotissa; Avramiotissa; * '''Svētku dienas''': Pelagonitissa 7. novembrī; [[Šuja (pilsēta)|Šujas]] un [[Smoļenska|Smoļenskas]] [[Dievmāte]] 2. novembrī, 11. jūlijā, 28.jūlijā; * '''Avoti''': [[Majūmas Kozma]] “Slavējamā daudz augstāk par [[Ķerubs|ķerubiem]]”, [[pateriks]], Atona; * '''Ikonogrāfija''': [[Kristus|Kristus Bērns]] sēž Dievmātei uz labās vai kreisās [[Roka|rokas]], ar rociņām tiecas pret Dievmāti, pieskaroties Viņas [[Zods|zodam]] vai [[Vaigi|vaigam]], krasi atmetis atpakaļ [[Galva|galvu]];<ref name=":1" /> == Kompozīcija == Vairākumā paraugu Kristus Bērns sēž uz Dievmātes labās vai kreisās rokas, strauji tiecās ar rociņām pie uztrauktās Dievmātes sejas, pieskaroties Viņas zodam vai kaklam, spēcīgi atmetis atpakaļ galvu. Viņa [[Ķermenis (bioloģija)|figūra]] ir dzīvīga, nepacietīgas kustības pilna, tādejādi Dievmātei nākas Dēlu pieturēt, maigi piespiežot vienu no Viņa kailajām [[Kāja|kājiņām]] (tās bieži ir sakrustotas). Neatņemama ikonogrāfijas detaļa ir rakstu rullis Bērna, uz aizmuguri atmestajā rokā.<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orthodoxwiki.org/Panagia_Pelagonitissa|title=Panagia Pelagonitissa - OrthodoxWiki|website=orthodoxwiki.org|access-date=2022-08-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://all-photo.ru/icon/index.en.html?id=28284|title=The iconography of the Holy Virgin Pelagonitissa|website=all-photo.ru|access-date=2022-08-12}}</ref> [[Attēls:Ikonenmalerei mother-of-god-pelagonitissa Nagoričane.jpg|thumb|Pelagonitissas gleznojums Svētā Georga baznīcā, Staro Nagoričane, Ziemeļmaķedonijā. (1310-tie gadi)<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://iconaimmaginedio.blogspot.com/2013/11/madre-di-dio-pelagonitissa-staro.html|title=Madre di Dio Pelagonitissa, Staro Nagoricane, S. Giorgio, 1313|access-date=2022-08-12|language=it}}</ref>]] == Vēsture == Pastāv viedoklis, ka [[Austrumromas impērija|Bizantija]] aizguvusi šo tēlu no [[Itālija|itāļu]] mākslas 15. gadsimtā, kur kompozīcija ar rotaļājošos Bērnu bija plaši izplatīta, saistot šī tipa rašanos [[Rietumeiropa|rietumos]] ar [[Gotika|gotikas]] [[Māksla|mākslu]]. Tomēr liela daļa pētnieku nešaubās par ikonogrāfijas bizantisko izcelsmi, viņuprāt, šādas kompozīcijas Itālijā ienākušas no [[Austrumi|Austrumiem]]. “Rotaļīgā Bērna” ikonogrāfija bija plaši izplatīta [[Postbizantiskā māksla|postbizantiskajā mākslā]], īpaši [[Slāvi|slāviskajās]] zemēs ([[Serbija|Serbijā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], [[Krievija|Krievijā]], kā arī [[Grieķija|Grieķijā]]). Tās prototips visticamāk ir, līdz mūsdienām nenonākušais, senais Dievmātes Pelagonitissas tēls, ko godināja Pelagonijā (Ziemeļmaķedonijā).<ref name=":1">{{grāmatas atsauce|last1=II|first1=pod obŝej redakciej Patriarha Moskovskogo i vseâ Rusi Aleksiâ|title=Pravoslavnaâ ènciklopediâ.|date=2001|publisher=Cerkovno-naučnyj centr "Pravoslavnaâ ènciklopediâ|location=Moskva|isbn=5-89572-007-2}}</ref> Rotaļīgā bērna tipa ikonas sāka gleznot 12. un 13.gs Bizantijā, it īpaši mūsdienu Ziemeļmaķedonijas teritorijā. Pirmais gleznojums ar "Pelagonitissas" vārdu ir freska [[Svētā Georga baznīca Staro Nagoričane|Svētā Georga baznīcā]], [[Staro Nagoričane]], Ziemeļmaķedonijā, kas ir datējama ar 1313. vai 1318. gadu, kad notika [[Baznīca (celtne)|baznīcas]] [[restaurācija]] pēc [[Serbi|serbu]] [[Karalis|karaļa]] [[Stefans Urošs II Milutins|Milutina]] pavēles.<ref name=":0" /><ref name=":2" /><ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://it.knowledgr.com/02127897|title=Chiesa di S. Giorgio, Staro Nagoričane • it.knowledgr.com|website=it.knowledgr.com|access-date=2022-08-12}}</ref> 14. gadsimtā, [[Ajonora|Ajonoras pussalā]], Grieķijā, tika uzbūvēts serbu [[Hilandaras klosteris]], kurā ir uzgleznots īpašs Pelagontissas paveids, kuru sauc "Avramiotissa". Šis nosaukums ir raksturīgs tikai šim Pelagontissas atveidojumam.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.orthodoxgiftsshop.com/news/holy-monastery-of-hilandar/|title=Holy Monastery of Hilandar :: Orthodox Gifts Shop|website=www.orthodoxgiftsshop.com|access-date=2022-08-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monastiriaka.gr/en/holy-monastery-of-hilandar-w-14585.html|title=Holy Monastery of Hilandar {{!}} Monastery Products {{!}} From Mount Athos to your home!|website=Monastiriaka - Mount Athos|access-date=2022-08-12|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ikonas]] [[Kategorija:Reliģija]] [[Kategorija:Pareizticība]] [[Kategorija:Bizantijas māksla]] [[Kategorija:Bizantijas kultūra]] [[Kategorija:Dievmāte Marija]] [[Kategorija:Kristietība]] amso9js4vo026ctd3xl0ivi67s5hddp 3669689 3669635 2022-08-13T04:52:26Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bogorodica Pelagonitisa.JPG|thumb|Dievmāte Pelagonitissa, 1421.-1422. g., Maķedonija<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://clever-geek.imtqy.com/articles/1699102/index.html|title=Pelagonitissa|website=clever-geek.imtqy.com|access-date=2022-08-12}}</ref>]] '''“Rotaļīgais Bērns” (Pelagonitissa)''' ir viens no Dievmātes "[[Eleusa]]s" [[ikona (svētbilde)|ikonogrāfiskā]] varianta [[krievu valoda|krieviskajiem]] nosaukumiem, kurš atspoguļo īpaši [[emocijas|emocionālo]] Dievmātes un Dēla attiecību raksturu, abiem rotaļājoties (draiskojoties).<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Sartarelli|first1=Alfredo Tradigo ; translated by Stephen|title=Icons and saints of the Eastern Orthodox Church|date=2006|publisher=J.P. Getty Museum|location=Los Angeles|isbn=978-0-89236-845-7|page=180}}</ref> [[Krievija|Krievijā]] šis nosaukums radies [[vēlīnie viduslaiki|vēlīnajos viduslaikos]], tas nav ne [[literatūras vēsture|literārs]] [[epitets]], ne [[toponīms]], bet galvenokārt ikonogrāfu un ikonu [[gleznošana]]s cienītāju vidū lietots apzīmējums; nav zināmi gadījumi, kad šis nosaukums būtu lietots kā ikonas uzraksts.<ref name=":1" /> Nosaukums atvasināts no Pelagonijas pilsētas, mūdienu [[Bitola]]s [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], nosaukuma.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikizero.com/www///Pelagonitissa|title=Wikizero - Pelagonitissa|website=wikizero.com|access-date=2022-08-12}}</ref> *'''Nosaukums''': Rotaļīgais Bērns; Rotaļīgā; Pelagonitissa; Kardiotissa; Avramiotissa; * '''Svētku dienas''': Pelagonitissa 7. novembrī; [[Šuja (pilsēta)|Šujas]] un [[Smoļenska]]s [[Dievmāte]] 2. novembrī, 11. jūlijā, 28.jūlijā; * '''Avoti''': [[Majūmas Kozma]] “Slavējamā daudz augstāk par [[ķerubs|ķerubiem]]”, [[pateriks]], Atona; * '''Ikonogrāfija''': [[Kristus|Kristus Bērns]] sēž Dievmātei uz labās vai kreisās [[roka]]s, ar rociņām tiecas pret Dievmāti, pieskaroties Viņas [[zods|zodam]] vai [[vaigi|vaigam]], krasi atmetis atpakaļ [[galva|galvu]];<ref name=":1" /> == Kompozīcija == Vairākumā paraugu Kristus Bērns sēž uz Dievmātes labās vai kreisās rokas, strauji tiecas ar rociņām pie uztrauktās Dievmātes sejas, pieskaroties Viņas zodam vai kaklam, spēcīgi atmetis atpakaļ galvu. Viņa [[ķermenis (bioloģija)|figūra]] ir dzīvīgs, nepacietīgas kustības pilns, tādejādi Dievmātei nākas Dēlu pieturēt, maigi piespiežot vienu no Viņa kailajām [[kāja|kājiņām]] (tās bieži ir sakrustotas). Neatņemama ikonogrāfijas detaļa ir rakstu rullis Bērna uz aizmuguri atmestajā rokā.<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orthodoxwiki.org/Panagia_Pelagonitissa|title=Panagia Pelagonitissa - OrthodoxWiki|website=orthodoxwiki.org|access-date=2022-08-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://all-photo.ru/icon/index.en.html?id=28284|title=The iconography of the Holy Virgin Pelagonitissa|website=all-photo.ru|access-date=2022-08-12}}</ref> [[Attēls:Ikonenmalerei mother-of-god-pelagonitissa Nagoričane.jpg|thumb|Pelagonitissas gleznojums Svētā Georga baznīcā, Staro Nagoričane, Ziemeļmaķedonijā. (1310-tie gadi)<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://iconaimmaginedio.blogspot.com/2013/11/madre-di-dio-pelagonitissa-staro.html|title=Madre di Dio Pelagonitissa, Staro Nagoricane, S. Giorgio, 1313|access-date=2022-08-12|language=it}}</ref>]] == Vēsture == Pastāv viedoklis, ka [[Austrumromas impērija|Bizantija]] aizguvusi šo tēlu no [[Itālija|itāļu]] mākslas 15. gadsimtā, kur kompozīcija ar rotaļājošos Bērnu bija plaši izplatīta, saistot šī tipa rašanos [[Rietumeiropa|rietumos]] ar [[gotika]]s [[māksla|mākslu]]. Tomēr liela daļa pētnieku nešaubās par ikonogrāfijas bizantisko izcelsmi, viņuprāt, šādas kompozīcijas Itālijā ienākušas no [[Austrumi|Austrumiem]]. “Rotaļīgā Bērna” ikonogrāfija bija plaši izplatīta [[postbizantiskā māksla|postbizantiskajā mākslā]], īpaši [[slāvi|slāviskajās]] zemēs ([[Serbija|Serbijā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], [[Krievija|Krievijā]], kā arī [[Grieķija|Grieķijā]]). Tās prototips, visticamāk, ir līdz mūsdienām nenonākušais, senais Dievmātes Pelagonitissas tēls, ko godināja Pelagonijā (Ziemeļmaķedonijā).<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|last1=II|first1=pod obŝej redakciej Patriarha Moskovskogo i vseâ Rusi Aleksiâ|title=Pravoslavnaâ ènciklopediâ.|date=2001|publisher=Cerkovno-naučnyj centr "Pravoslavnaâ ènciklopediâ|location=Moskva|isbn=5-89572-007-2}}</ref> Rotaļīgā bērna tipa ikonas sāka gleznot 12. un 13.gs Bizantijā, it īpaši mūsdienu Ziemeļmaķedonijas teritorijā. Pirmais gleznojums ar "Pelagonitissas" vārdu ir freska [[Svētā Georga baznīca Staro Nagoričane|Svētā Georga baznīcā]], [[Staro Nagoričane]], Ziemeļmaķedonijā, kas ir datējama ar 1313. vai 1318. gadu, kad notika [[baznīca (celtne)|baznīcas]] [[restaurācija]] pēc [[serbi|serbu]] [[karalis|karaļa]] [[Stefans Urošs II Milutins|Milutina]] pavēles.<ref name=":0" /><ref name=":2" /><ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://it.knowledgr.com/02127897|title=Chiesa di S. Giorgio, Staro Nagoričane • it.knowledgr.com|website=it.knowledgr.com|access-date=2022-08-12}}</ref> 14. gadsimtā [[Ajonora|Ajonoras pussalā]] Grieķijā, tika uzbūvēts serbu [[Hilandaras klosteris]], kurā ir uzgleznots īpašs Pelagontissas paveids, kuru sauc "Avramiotissa". Šis nosaukums ir raksturīgs tikai šim Pelagontissas atveidojumam.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.orthodoxgiftsshop.com/news/holy-monastery-of-hilandar/|title=Holy Monastery of Hilandar :: Orthodox Gifts Shop|website=www.orthodoxgiftsshop.com|access-date=2022-08-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monastiriaka.gr/en/holy-monastery-of-hilandar-w-14585.html|title=Holy Monastery of Hilandar {{!}} Monastery Products {{!}} From Mount Athos to your home!|website=Monastiriaka - Mount Athos|access-date=2022-08-12|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ikonas]] [[Kategorija:Reliģija]] [[Kategorija:Pareizticība]] [[Kategorija:Bizantijas māksla]] [[Kategorija:Bizantijas kultūra]] [[Kategorija:Dievmāte Marija]] [[Kategorija:Kristietība]] 2gadku7xrqu51eewmqswig5erg1mhzw 3669691 3669689 2022-08-13T05:06:38Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bogorodica Pelagonitisa.JPG|thumb|Dievmāte Pelagonitissa, 1421.-1422. g., Maķedonija<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://clever-geek.imtqy.com/articles/1699102/index.html|title=Pelagonitissa|website=clever-geek.imtqy.com|access-date=2022-08-12}}</ref>]] '''“Rotaļīgais Bērns” (Pelagonitissa)''' ir viens no Dievmātes "[[Eleusa]]s" [[ikona (svētbilde)|ikonogrāfiskā]] varianta [[krievu valoda|krieviskajiem]] nosaukumiem, kurš atspoguļo īpaši [[emocijas|emocionālo]] Dievmātes un Dēla attiecību raksturu, abiem rotaļājoties (draiskojoties).<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Sartarelli|first1=Alfredo Tradigo ; translated by Stephen|title=Icons and saints of the Eastern Orthodox Church|date=2006|publisher=J.P. Getty Museum|location=Los Angeles|isbn=978-0-89236-845-7|page=180}}</ref> [[Krievija|Krievijā]] šis nosaukums radies [[vēlīnie viduslaiki|vēlīnajos viduslaikos]], tas nav ne [[literatūras vēsture|literārs]] [[epitets]], ne [[toponīms]], bet galvenokārt ikonogrāfu un ikonu [[gleznošana]]s cienītāju vidū lietots apzīmējums; nav zināmi gadījumi, kad šis nosaukums būtu lietots kā ikonas uzraksts.<ref name=":1" /> Nosaukums atvasināts no Pelagonijas pilsētas, mūdienu [[Bitola]]s [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], nosaukuma.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikizero.com/www///Pelagonitissa|title=Wikizero - Pelagonitissa|website=wikizero.com|access-date=2022-08-12}}</ref> *'''Nosaukums''': Rotaļīgais Bērns; Rotaļīgā; Pelagonitissa; Kardiotissa; Avramiotissa; * '''Svētku dienas''': Pelagonitissa 7. novembrī; [[Šuja (pilsēta)|Šujas]] un [[Smoļenska]]s [[Dievmāte]] 2. novembrī, 11. jūlijā, 28. jūlijā; * '''Avoti''': [[Majūmas Kozma]] “Slavējamā daudz augstāk par [[ķerubs|ķerubiem]]”, [[pateriks]], Atona; * '''Ikonogrāfija''': [[Kristus|Kristus Bērns]] sēž Dievmātei uz labās vai kreisās [[roka]]s, ar rociņām tiecas pret Dievmāti, pieskaroties Viņas [[zods|zodam]] vai [[vaigi|vaigam]], krasi atmetis atpakaļ [[galva|galvu]];<ref name=":1" /> == Kompozīcija == Vairākumā paraugu Kristus Bērns sēž uz Dievmātes labās vai kreisās rokas, strauji tiecas ar rociņām pie uztrauktās Dievmātes sejas, pieskaroties Viņas zodam vai kaklam, spēcīgi atmetis atpakaļ galvu. Viņa [[ķermenis (bioloģija)|figūra]] ir dzīvīga, nepacietīgas kustības pilna, tādējādi Dievmātei nākas Dēlu pieturēt, maigi piespiežot vienu no Viņa kailajām [[kāja|kājiņām]] (tās bieži ir sakrustotas). Neatņemama ikonogrāfijas detaļa ir rakstu rullis Bērna uz aizmuguri atmestajā rokā.<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orthodoxwiki.org/Panagia_Pelagonitissa|title=Panagia Pelagonitissa - OrthodoxWiki|website=orthodoxwiki.org|access-date=2022-08-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://all-photo.ru/icon/index.en.html?id=28284|title=The iconography of the Holy Virgin Pelagonitissa|website=all-photo.ru|access-date=2022-08-12}}</ref> [[Attēls:Ikonenmalerei mother-of-god-pelagonitissa Nagoričane.jpg|thumb|Pelagonitissas gleznojums Svētā Georga baznīcā, Staro Nagoričane, Ziemeļmaķedonijā. (1310-tie gadi)<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://iconaimmaginedio.blogspot.com/2013/11/madre-di-dio-pelagonitissa-staro.html|title=Madre di Dio Pelagonitissa, Staro Nagoricane, S. Giorgio, 1313|access-date=2022-08-12|language=it}}</ref>]] == Vēsture == Pastāv viedoklis, ka [[Austrumromas impērija|Bizantija]] aizguvusi šo tēlu no [[Itālija|itāļu]] mākslas 15. gadsimtā, kur kompozīcija ar rotaļājošos Bērnu bija plaši izplatīta, saistot šī tipa rašanos [[Rietumeiropa|rietumos]] ar [[gotika]]s [[māksla|mākslu]]. Tomēr liela daļa pētnieku nešaubās par ikonogrāfijas bizantisko izcelsmi, viņuprāt, šādas kompozīcijas Itālijā ienākušas no [[Austrumi|Austrumiem]]. “Rotaļīgā Bērna” ikonogrāfija bija plaši izplatīta [[postbizantiskā māksla|postbizantiskajā mākslā]], īpaši [[slāvi|slāviskajās]] zemēs ([[Serbija|Serbijā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], [[Krievija|Krievijā]], kā arī [[Grieķija|Grieķijā]]). Tās prototips, visticamāk, ir līdz mūsdienām nenonākušais senais Dievmātes Pelagonitissas tēls, ko godināja Pelagonijā (Ziemeļmaķedonijā).<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|last1=II|first1=pod obŝej redakciej Patriarha Moskovskogo i vseâ Rusi Aleksiâ|title=Pravoslavnaâ ènciklopediâ.|date=2001|publisher=Cerkovno-naučnyj centr "Pravoslavnaâ ènciklopediâ|location=Moskva|isbn=5-89572-007-2}}</ref> Rotaļīgā bērna tipa ikonas sāka gleznot 12. un 13. gs Bizantijā, it īpaši mūsdienu Ziemeļmaķedonijas teritorijā. Pirmais gleznojums ar "Pelagonitissas" vārdu ir freska [[Svētā Georga baznīca Staro Nagoričane|Svētā Georga baznīcā]], [[Staro Nagoričane]], Ziemeļmaķedonijā, kas ir datējama ar 1313. vai 1318. gadu, kad notika [[baznīca (celtne)|baznīcas]] [[restaurācija]] pēc [[serbi|serbu]] [[karalis|karaļa]] [[Stefans Urošs II Milutins|Milutina]] pavēles.<ref name=":0" /><ref name=":2" /><ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://it.knowledgr.com/02127897|title=Chiesa di S. Giorgio, Staro Nagoričane • it.knowledgr.com|website=it.knowledgr.com|access-date=2022-08-12}}</ref> 14. gadsimtā [[Ajonora|Ajonoras pussalā]] Grieķijā, tika uzbūvēts serbu [[Hilandaras klosteris]], kurā ir uzgleznots īpašs Pelagontissas paveids, kuru sauc "Avramiotissa". Šis nosaukums ir raksturīgs tikai šim Pelagontissas atveidojumam.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.orthodoxgiftsshop.com/news/holy-monastery-of-hilandar/|title=Holy Monastery of Hilandar :: Orthodox Gifts Shop|website=www.orthodoxgiftsshop.com|access-date=2022-08-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monastiriaka.gr/en/holy-monastery-of-hilandar-w-14585.html|title=Holy Monastery of Hilandar {{!}} Monastery Products {{!}} From Mount Athos to your home!|website=Monastiriaka - Mount Athos|access-date=2022-08-12|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ikonas]] [[Kategorija:Reliģija]] [[Kategorija:Pareizticība]] [[Kategorija:Bizantijas māksla]] [[Kategorija:Bizantijas kultūra]] [[Kategorija:Dievmāte Marija]] [[Kategorija:Kristietība]] snx0jq05dq3ya48dqtgknh1vye0ai0l 10 326752 3669677 3669365 2022-08-13T03:05:24Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Raimonds Pauls]]''| ''[[Ivans Haritonovs]]''| ''[[Martins Dukurs]]''| ''[[Ukraina]]''| ''[[Radio Brīvā Eiropa]]''| ''[[Tobola]]''| ''[[Laima Vaikule]]''| ''[[Krievija]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/12 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 4quzcd6qgxzckczljf3nm7mbfrgtfll 0 326832 3669533 3620446 2022-08-12T15:23:37Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tedžona | official_name = 대전시 | settlement_type = lielpilsēta | image_skyline = Daejeon southern cityscape from Gyejoksan.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = Daejeon-gwangyeoksi in South Korea.svg | map_caption = Tedžonas atrašanās vieta Dienvidkorejā | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{KOR}} | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 539.96 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2014. gada oktobrī | population_footnotes = | population_total = 1535028 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+9]] | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 36 | latm = 21 | lats = | latNS = N | longd = 127 | longm = 23 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 300-010 – 306-830 | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|http://www.daejeon.go.kr/}} | blank_name = [[ISO 3166-2]] | blank_info = KR-30 | footnotes = }} '''Tedžona''' ({{val|ko|대전시}}, {{izrunā|tɛdʑʌn}}) ir viena no sešām [[Dienvidkoreja]]s lielpilsētām. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir piektā lielākā [[Dienvidkorejas pilsētu uzskaitījums|Dienvidkorejas pilsēta]]. Tedžona tiek dēvēta par "Āzijas silīcija ieleju" vai "augsto tehnoloģiju pilsētu". Līdz 1910. gadam Tedžona bija mazs ciemats. Tā nonāca [[Japānas impērija]]s kontrolē, kas caur ciematu izbūvēja dzelzceļa līnijas. Līdz ar to Tedžona atradās krustcelēs un strauji izauga par pilsētu. Līdz 1945. gadam, kamēr pilsēta atradās Japānas kontrolē, tās nosaukums bija Taidena (大田). [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā Tedžona īslaicīgi bija Dienvidkorejas galvaspilsēta. 1979. gadā Tedžonā tika uzbūvēta tolaik pasaules lielākā riepu ražošanas rūpnīca Hankook. Tedžonā ir 18 universitātes. 1993. gadā Tedžonā notika [[Pasaules izstāde]], savukārt 2000. gadā tur notika [[Starptautiskā matemātikas olimpiāde]]. [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] laikā Tedžonā tika aizvadītas trīs futbola spēles. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dienvidkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidkorejas pilsētas]] tif20nurirga6wrzmwbqdmzzf9efism 0 329770 3669773 3648512 2022-08-13T09:24:45Z Yousiphh 93418 Removing the wrong photo. This photo was from 1905-1906 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Kalnu Karabahas konflikts |partof = |image = [[Attēls:2020 Nagorno-Karabakh ceasefire map.svg|300px]] |caption = Rozā krāsā iezīmēta teritorija, kas atrodas armēņu kontrolē, zaļā krāsā — Azerbaidžānas karaspēka ieņemtās teritorijas, zilā krāsā armēņu atstātās teritorijas, vertikāli svītrotās teritorijas kontrolē Krievijas bruņotie spēki. |date = 1988 — turpinās |place = Dienvidrietumu [[Azerbaidžāna]], [[Armēnija]]s pierobeža ar Azerbaidžānu |casus = Pārsvarā armēņu apdzīvota anklāva vēlme pievienoties Armēnijai. |result =2020. gada kara laikā Kalnu Karabahas dienviddaļu ieņēma Azerbaidžānas armija. |combatant1 = {{flaga|Armēnija}} [[Armēnija]]<br />[[Attēls:Flag_of_Artsakh.svg|20px]] [[Arcahas Republika]] ([[Kalnu Karabaha]])<br />'''Atbalsts ar ieročiem:''' <br />{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]<ref name="Intpolicy">{{ziņu atsauce|url=https://intpolicydigest.org/2017/09/13/armenia-and-azerbaijan-are-stuck-with-russia-and-the-u-s/|title=Armenia and Azerbaijan are Stuck with Russia and the U.S.|date=2017-09-13|work=International Policy Digest|access-date=2018-03-16|language=en-US|archive-date=2018-03-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180316214319/https://intpolicydigest.org/2017/09/13/armenia-and-azerbaijan-are-stuck-with-russia-and-the-u-s/}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Azerbaidžāna]]<br />'''Atbalsts:'''<br />{{flaga|Turcija}} [[Turcija]]<ref>{{ziņu atsauce|title=‘Nagorno-Karabakh is Turkey's problem too,' says Erdoğan |url=http://www.todayszaman.com/news-331310-nagorno-karabakh-is-turkeys-problem-too-says-erdogan.html |accessdate=3 August 2014 |work=Today's Zaman |date=13 November 2013 |quote=...Erdoğan noted that Turkey's unconditional support for Azerbaijan... |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141012181234/http://www.todayszaman.com/news-331310-nagorno-karabakh-is-turkeys-problem-too-says-erdogan.html |archivedate=October 12, 2014 }}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|author1=Özden Zeynep Oktav|title=Turkey in the 21st Century: Quest for a New Foreign Policy|date=2013|publisher=Ashgate Publishing|isbn=9781409476559|page=126|quote=...Turkey's support for Azerbaijan in the conflict over Nagorno-Karabakh...}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last1=Flanagan|first1=Stephen J.|last2=Brannen|first2=Samuel|title=Turkey's Shifting Dynamics: Implications for U.S.-Turkey Relations|date=2008|publisher=Center for Strategic and International Studies|location=Washington, DC|isbn=9780892065363|page=17|quote=Turkey's border with Armenia has remained sealed since 1994, due to Turkish support for Azerbaijan in the Nagorno-Karabakh conflict.}}</ref> <br />{{flaga|Pakistāna}} [[Pakistāna]]<ref>{{ziņu atsauce|title=‘Pakistan will continue supporting Azerbaijan on Nagorno-Karabakh’ |url=http://www.dailytimes.com.pk/national/14-Mar-2015/pakistan-will-continue-supporting-azerbaijan-on-nagorno-karabakh |work=Daily Times (Pakistan) |date=14 March 2015 |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160123185504/http://www.dailytimes.com.pk/national/14-Mar-2015/pakistan-will-continue-supporting-azerbaijan-on-nagorno-karabakh |archivedate=23 January 2016 |df= }}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last1=Hunter|first1=Shireen|title=Islam in Russia: The Politics of Identity and Security|contribution=Russia and the Transcaucasus: The Impact of the Islamic Factor|date=2004|publisher=M.E. Sharpe|page=349|quote=Aliev thanked Pakistan for its support in the Karabakh conflict.}}</ref><br /> '''Atbalsts ar ieročiem:''' <br />{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]<ref>{{ziņu atsauce|last1=Nemtsova|first1=Anna|title=In Nagorno-Karabakh, a Bloody New War With Putin on Both Sides|url=http://www.thedailybeast.com/articles/2016/04/04/in-nagorno-karabakh-a-bloody-new-war-with-putin-on-both-sides.html|work=The Daily Beast|date=5 April 2016|quote=...Russia sold hundreds of tanks to Armenia’s long time enemy, Azerbaijan. Last year the contracts for Russian military exports to Azerbaijan included armored vehicles, artillery and mortar systems.}}</ref><ref name="Russia">{{ziņu atsauce|title=Russia set to continue arms supplies to Azerbaijan and Armenia — official|url=http://tass.com/defense/868312|agency=[[TASS]]|date=8 April 2016}}</ref><br />{{flaga|Izraēla}} [[Izraēla]]<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Murinson |first1=Alexander |title=The Ties Between Israel and Azerbaijan |url=http://besacenter.org/wp-content/uploads/2014/10/MSPS110-web.pdf |website=Mideast Security and Policy Studies No. 110 |publisher=Begin–Sadat Center for Strategic Studies |date=October 2014 |quote=Israel supported the Azeri side in this conflict by supplying Stinger missiles to Azerbaijani troops during the war. |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141103080836/http://besacenter.org/wp-content/uploads/2014/10/MSPS110-web.pdf |archivedate=3 November 2014 }}</ref><br /> |commander1 = [[Attēls:Flag of Armenia.svg|20px]] [[Nikols Pašinjans]] <small>(Armēnijas premjerministrs, virspavēlnieks)</small><br />[[Attēls:Flag of Armenia.svg|20px]] Dāvids Tonojans <small>(Armēnijas aizsardzības ministrs)</small><br/ >[[Attēls:Flag of Armenia.svg|20px]] Artaks Davtjans <small>(Armēnijas Ģenerālštāba priekšnieks)</small><br />[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|20px]] [[Bako Saakjans]] <small>(Arcahas prezidents, virspavēlnieks)</small><br />[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|20px]] Karens Abrahamjans <small>(Arcahas aizsardzības ministrs) |commander2 = [[Attēls:Flag_of_Azerbaijan.svg|20px]] [[Ilhams Alijevs]]<br /><small>(Azerbaidžānas prezidents, virspavēlnieks)</small><br />[[Attēls:Flag_of_Azerbaijan.svg|20px]] Zakirs Hasanovs <small>(Azerbaidžānas aizsardzības ministrs)</small><br />[[Attēls:Flag_of_Azerbaijan.svg|20px]] Nadžmadins Sadigovs <small>(Azerbaidžānas Ģenerālštāba priekšnieks)</small> |casualties1 = '''Miruši:''' <br />ap 6 000 (1988—1994)<ref name="shahn">[https://web.archive.org/web/20101129070058/http://sumgait.info/caucasus-conflicts/nagorno-karabakh-facts/nagorno-karabakh-facts-14.htm Арсен Мелик-Шахназаров. ''Нагорный Карабах: факты против лжи'']</ref><ref name="de Waal">de Waal, Thomas (2003). ''Black Garden: Armenia and Azerbaijan Through Peace and War''. New York: New York University Press. {{ISBN|9780814719459}}.</ref><br />ap 2 000 un tikpat civiliedzīvotāju (1994.–2017. gada sākums)<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Hakobyan|first1=Tatul|title=Երկու հազար կյանք. հայկական բանակի զոհերը 1994-ի զինադադարից ի վեր|url=http://www.aniarc.am/2017/02/21/about-2000-victims-since-1994/|publisher=ANI Armenian Research Center|language=hy|date=21 February 2017|quote=Այսպիսով, կարող ենք ասել, որ 1994-ի զինադադրից ի վեր հայկական բանակում զոհերի թիվը՝ մարտական և ոչ մարտական միասին, կազմել է շուրջ 2.000 հոգի:}}</ref> |casualties2 = '''Miruši:''' <br />ap 25 000 (1988-1994)<ref name="shahn" /><ref name="de Waal" /><br />vismaz 1,008 zaldātu and 90+ civiliedzīvotāju (1994.–2016.) <br />'''Ievainoti:''' vismaz 1205 zaldāti un 140 civiliedzīvotāji<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.meydan.tv/en/site/society/14539/|title=Caspian Defense Studies Institute: More than 2000 injured or dead in Karabakh war|work=Metdan TV|accessdate=18 May 2016|archive-date={{dat|2016|08|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160806184714/https://www.meydan.tv/en/site/society/14539/}}</ref> }} [[Attēls:Karabakhwar01.jpg|thumb|right|300px|No augšas pulksteņvirzienā: sašautie azerbaidžāņu [[Bruņutransportieris|bruņutransportieri]] (2005); azerbaidžāņu bēgļi no armēņu ieņemtajām teritorijām (1993); [[tanks]] [[T-72]] - piemineklis Arcahas kontrolētajā Askeranā (2007), Arcahas karavīri (1994)]] '''Kalnu Karabahas konflikts''' ir teritoriāls un etnisks konflikts starp [[Armēnija|Armēniju]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] par apstrīdēto [[Kalnu Karabaha]]s jeb [[Arcaha]]s reģionu, kura ziemeļdaļu kontrolē pašpasludinātā armēņu [[Arcahas Republika]], bet tie ir starptautiski atzīti par ''[[de jure]]'' daļu no Azerbaidžānas. Blakus tiem atrodas Līdzenuma [[Karabaha]]s reģions, kura juridiskā piederība Azerbaidžānai netiek apstrīdēta. Konflikta sākotne ir meklējama 1918. gadā līdz ar [[Armēnijas Pirmā republika|Armēnijas]] un [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas]] Republiku izveidošanos. Pēc Sarkanās armijas uzbrukuma 1921. gadā izveidoja [[Azerbaidžānas PSR|Padomju Azerbaidžānas]] Kalnu Karabahas autonomo apgabalu, kas no 1922. līdz 1936. gadam bija [[Aizkaukāza PFSR]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://adst.org/2013/08/stalins-legacy-the-nagorno-karabakh-conflict/|title=Stalin’s Legacy: The Nagorno-Karabakh Conflict - Association for Diplomatic Studies and Training|publisher=|access-date=26 February 2017|date=6 August 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170109100738/http://adst.org/2013/08/stalins-legacy-the-nagorno-karabakh-conflict/|archivedate={{dat|2017|01|09||bez}}}}</ref> Pašreizējais konflikts sākās 1988. gadā, kad Karabahas armēņi pieprasīja Karabahas pakļautību pārcelt no Padomju Azerbaidžānas uz [[Armēnijas PSR|Padomju Armēniju]]. Konflikts saasinājās līdz [[Kalnu Karabahas karš|asiņainam karam]] 1990. gadu sākumā. 1994. gadā parakstītais uguns pārtraukums deva divus gadu desmitus ļoti relatīvas stabilitātes, kura ievērojami pasliktinājās līdz ar [[Baku]] pieaugošo vilšanos par ''[[status quo]]'', pretrunā ar [[Erevāna]]s centieniem to nostiprināt.<ref name="openDem">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.opendemocracy.net/od-russia/olesya-vartanyan-magdalena-grono/armenia-and-azerbaijan-collision-course-over-nagorno-karabakh|title=Armenia and Azerbaijan collision course over Nagorno-Karabakh|last=Vartanyan|first=Olesya|last2=Grono|first2=Magdalena|publisher=openDemocracy|access-date=14 July 2017|date=14 July 2017}}</ref> Konflikta eskalācija notika 2016. gada aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crisisgroup.org/europe-central-asia/caucasus/nagorno-karabakh-azerbaijan/244-nagorno-karabakhs-gathering-war-clouds|title=Nagorno-Karabakh's Gathering War Clouds|publisher=Crisis Group|access-date=4 June 2017|date=1 June 2017}}</ref> un 2018. gadā. 2020. gadā notika liela mēroga karadarbība, kuras laikā Azerbaidžānas bruņotie spēki ieņēma Kalnu Karabahas dienviddaļu. == Pagātne == [[Attēls:Ruins of Shusha in March 1920.jpg|thumb|right|250px|Armēņu kvartāla drupas [[Šuša|Šušā]] pēc 1920. gada armēņu grautiņiem]] === Senvēsture === Daļa vēsturnieku uzskata, ka pašreizējās Kalnu Karabahas zemes jau 4. gadsimtā pirms mūsu ēras bija iekļautas armēņu [[Armēnijas vēsture|Ervanduni valstī]], daļa domā, ka tās austrumu robežas sniedzās tikai līdz [[Sevans|Sevana]] ezeram. Droši zināms, ka [[2. gadsimts|2. gadsimta]] sākumā šī teritorija tika iekļauta Lielarmēnijas sastāvā kā Arcahas province. Kad Armēnijas valsts, kura savos ziedu laikos bija sniegusies no [[Vidusjūra]]s līdz [[Kaspijas jūra]]i, [[4. gadsimts|4. gadsimtā]] sabruka, šo rajonu pievienoja [[Persijas impērija]]i kā Kaukāza Albāniju. 6. gadsimta vidū tā nokļuva arābu kontrolē, 9.—16. gadsimtā bija armēņu Hačenas kņazistes sastāvdaļa. No 17. gadsimta sākumā šeit valdīja sīki armēņu feodāļi - meliki, bet 18. gs. otrajā pusē meliku strīdu izraisīta pilsoņu kara rezultātā Kalnu Karabaha nokļuva Persijas pārvaldītajā jaunizveidotajā Karabahas hanistē, kuru 1813. gadā [[Gulistānas miera līgums]] nodeva [[Krievijas impērija]]i un 1822. gadā pārvērsta par provinci, vēlāk - par [[Šuša]]s apriņķi. === Krievijas impērijā === Kopš Karabahas hanistes laikiem 18. gadsimta otrajā pusē Karabahas teritorijā apmetās ievērojams skaits [[tjurki|tjurku]],<ref>Ахмедбек Джаваншир. История Карабахского ханства (с 1747 по 1805 годы). Баку. 1961, с. 71.</ref> tolaik nepareizi sauktu par "tatāriem" vai pat "persiešiem" (vai "adžamiem", kas nozīmēja [[Šiīti|šiītu]] ticības pārstāvjus — kā persiešus, tā tjurkus),<ref>Алекперов А. К. Исследования по археологии и этнографии Азербайджана. — Баку: Изд-во АН Азербайджанской ССР, 1960. — С. 72—73.</ref> kas radīja reliģisko un etnisko spriedzi un izsauca liela mēroga armēņu izceļošanu no tās. Vairāk kā 11 tūkstošu armēņu ģimeņu, baidoties no musulmaņu naida, aizbēga uz Krievijas iekšējiem rajoniem.<ref>«Живописная Россия». Под редакцией вице-председателя Императорского русского географического общества П. П. Семенова, Санкт-Петербург, 1883.</ref> Par tjurku centru kļuva Šuša. Taču XIX gadsimta vidū armēņi sāka atgriezties dzimtajās vietās, un uz 1920. gadu pat Šušā armēņu bija gandrīz 80% iedzīvotāju. [[1905. gada revolūcija]]s laikā tas izvērtās par asiņainām sadursmēm, nosauktām par "armēņu—tatāru masu slepkavībām", jo daudzi armēņi atbalstīja revolucionārus, kamēr vietējie tjurki bija noskaņoti konservatīvi. Vēl viens no konflikta iemesliem bija 1892. gada Krievijas impērijas likums, pēc kura nekristieši nevarēja ieņemt vairāk kā 20% vietu vietējā pašvaldībā neatkarīgi no viņu skaita un vēlēšanu rezultātiem. Likums bija vērsts pret [[ebreji]]em, taču Aizkaukāzā no viņa vairāk cieta musulmaņi.<ref>Иорг Баберовски. Цивилизаторская миссия и национализм в Закавказье: 1828—1914 гг. // Новая имперская история постсоветского пространства: Сборник статей / Под ред. И. В. Герасимова, С. В. Глебова, Л. П. Каплуновского, М. Б. Могильнер, Л. М. Семёнова. — Казань: Центр исследований национализма и империи, 2004. — С. 307—352. — 652 с. — (Библиотека журнала “Ab Imperio”). — 1000 экз. — {{ISBN|5-85247-024-4}}, {{ISBN|9785852470249}}.</ref> Citos periodos, īpaši kopš XX gadsimta sākuma, apzināts varas iestāžu spiediens tika vērsts pret armēņiem, kuri, izmantojot musulmaņu novājināto stāvokli, bija pārņēmuši vairumu vadošo amatu, kas izsauca musulmaņu skaudību.<ref>Tadeusz Swietochowski, Russian Azerbaijan, 1905—1920: The Shaping of National Identity in a Muslim Community (Cambridge and New York: Cambridge University Press, 1985), p. 40: "Prince Grigorii Golitsyn, who in 1896 became the governor-general of the Caucasus, made a series of gestures calculated to win over the Muslims. In response to their resentment over the disproportionately strong representation of Armenians in the civil service — allegedly 50 to 90 percent of the positions, he reduced the number of their officials and filled the vacancies with Muslims"</ref> 1903. gada cara rīkojums atņēma visus īpašumus [[Armēņu apustuliskā baznīca|Armēņu apustuliskajai baznīcai]], kas pastiprināja konflikta reliģisko sastāvdaļu.<ref>Ronald Grigor Suny. ''The Armenian People from Ancient to Modern Times: Foreign dominion to statehood : the fifteenth century to the twentieth century. Eastern Armenians under Tsarist Rule''. — Macmillan Press, 1997. — Vol. II. — {{ISBN|0-333-61974-9}}.</ref> 1905. gadā šis rīkojums tika atcelts, bet bija jau par vēlu. Lai gan smagākie notikumi risinājās ārpus Kalnu Karabahas (īpaši Baku un [[Nahičevāna|Nahičevānā]]), tomēr arī Kalnu Karabahā bija simtiem nodedzinātu māju un simtiem nogalināto no abām pusēm.<ref>[http://www.armenianhouse.org/shekhtman/docs-ru/shushi.html Павел Шехтман — Пламя давних пожаров]</ref> Ar abu pušu slepkavošanu nodarbojās arī zaldāti, kuriem pēc pusgada ignorances valdība pavēlēja pārtraukt konfliktu. 20. gadsimta sākumā arī uz to laiku vēl sauktie par "Azerbaidžānas tatāriem" (vārds "Azerbaidžāna" parādījās XIX gadsimta beigās kā izkropļots senās Irānas provinces Atropatēnas nosaukums)<ref>[http://static.iea.ras.ru/books/Edinstvo_i_mnogoobrazie_kultur.pdf ''Единство и многообразие культур'' (вводная статья к энциклопедии «Народы и религии мира»)] — лист 3, раздел «Названия народов» // Тишков В. А.</ref><ref>Тадеуш СВЕНТОХОВСКИЙ. Русское правление, модернизаторские элиты и становление национальной идентичности в Азербайджане. sakharov-center.ru.</ref> sāka sajust sevi kā atsevišķu tautu, tomēr vēl 1920. gadā etnogrāfs Marrs ziņoja, ka pārsvarā Azerbaidžānas musulmaņi jūtot tikai reliģisku kopību.<ref>Марр Н. Я. Племенной состав населения Кавказа. Классификация народов Кавказа (Рабочий проспект) // Труды комиссии по изучению племенного состава населения России. — Петроград: Изд-во Московского университета, 1920. — С. 38—39, прим. 2.</ref> Tas radīja papildu pretrunu un spriedzi starp tautu, kura jau domāja etniskās kategorijās, un tautu, kas uztvēra sevi tikai kā reliģisku grupu. Armēņu revolucionāri teroristiskā [[dašnaki|dašnaku]] organizācija izrādījās visefektīvākā kaujas grupa reģionā, veicot masu slepkavošanas un iebiedēšanas akcijas, kamēr "tatāri" bija daudzskaitlīgāki, taču sliktāk organizēti.<ref>Firuz Kazemzadeh. The struggle for Transcaucasia (1917—1921), New York, 1951, p. 19. "Dashnaktsutiun as a party bears a major portion of responsibility, for it was often the leading force in perpetrating the massacres. The Dashnaks organized bands similar to those which operated in Turkey and recruited mostly from the Armenian refugees from that country. Such bands would attack the Muslims and often exterminate the populations of entire villages. The Azerbaijanis, on the other hand did not have any organization comparable to the Dashnaktsutiun. They fought without coordination or plan."</ref> === 1918.—1920. gada karš === Pēc nedroša miera perioda 1918. gadā Aizkaukāzu sasniedza Krievijas revolūciju un [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] vēsmas. Mēģinājumi izveidot kopīgu Aizkaukāza federāciju izšķīda, piedevām martā Baku notika azerbaidžāņu vadošās partijas — musavatistu grautiņš, kuru kopīgi veica lielinieku un armēņu—dašnaku vienības, šis process sāka izplatīties uz citām pilsētām,<ref>Michael Newton. Famous Assassinations in World History: An Encyclopedia (2 volumes). — С. 270.</ref> un 1918. gada maijā [[Gendže|Gendžē]] tika pasludināta [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] (ADR), kura pretendēja arī uz armēņu apdzīvotajiem Kalnu Karabahas un [[Zangezūra]]s (DA Armēnijā) rajoniem. Armēņus tas neapmierināja, un jūnijā Šušā tika pasludināta Kalnu Karabahas neatkarība. Jaunajā valstī atkal uzliesmoja vecā nepatika. Ja iepriekšējā vara daudzmaz regulēja stāvokli, tad jaunā, tīri armēniskā, to kontrolēt nevēlējās, un bruņoti armēņi drošības dēļ liedza lopkopjiem — azerbaidžāņiem dzīt lopus uz vasaras ganībām kalnos tuvu armēņu ciemiem, tā draudot viņu lopiem un vēlāk saimniekiem ar bada nāvi. Septembrī [[Turcija]], noslēgusi militāru savienību ar ADR, virzīja savus spēkus pret Kalnu Karabahu, pieprasot no tās pakļauties ADR. Turkiem izdevās pārņemt savā kontrolē Šušu un galvenos ceļus, taču drīz Turcija kapitulēja [[Antante]]s priekšā un ar novembri turku karaspēks bija zaudējis vadību. No Zangezūras palīgā armēņiem devās ģenerāļa Andranika Ozaņjana armija, taču pēc angļu prasības tā bija spiesta atgriezties un aicināt Karabahas armēņus noslēgt mieru ar ADR. Tikmēr gan armēņu pašaizsardzības vienības, gan azerbaidžāņu un turku karaspēks nodarbojās ar to, ka aplaupīja un reizēm slepkavoja pretējās puses iedzīvotājus. Stāvokli pasliktināja arī 40 tūkstoši bēglu reģionā, no kuriem 30 tūkstoši bija armēņi, bet 10 tūkstoši — musulmaņi.<ref>Нагорный Карабах в 1918—1923 гг.: сборник документов и материалов. Ереван, 1992, стр. 141, документ № 86</ref> Gan Armēnijai, gan Azerbaidžānai tolaik bija milzīga teritoriāla apetīte, nesavienojama ar viņu iespējām; tā Parīzes miera konferencē (1919) Armēnija prasīja sev izeju uz Vidusjūru caur Turciju, bet Azerbaidžāna uz [[Melnā jūra|Melno jūru]] caur dienvidu Armēniju un Gruziju līdz Batumi.<ref>Richard G. Hovannisian. ''The Republic of Armenia'', Volume I: 1918-1919. — London: University of California Press, 1971. — 547 с. — {{ISBN|0-520-01805-2}}.</ref> Šādos apstākļos stratēģiski vērtīgā Kalnu Karabaha bija kļuvusi uz laiku maznozīmīga visām iesaistītajām pusēm. Miera sarunas 1919. gadā nenesa augļus; reģionu daļēji kontrolējošie angļi visumā nostājās azerbaidžāņu pusē. 1919. gada vasarā Azerbaidžāna sāka Kalnu Karabahas blokādi, kas izsauca badu.<ref>Hovannisian, Richard. ''The Republic of Armenia: Vol. I, The First Year, 1918—1919.'' Berkeley: University of California Press, 1971, стр 172 «American official reported that Shuttleworth condoned the Azerbaijani economic boycott of Karabakh and gave permission to starve Armenians into submission.»</ref> Taču azerbaidžāņu spēku mēģinājums jūnijā iekarot Šušas armēņu kvartālus neizdevās. Augustā armēņu Kalnu Karabahas vadība padevās Azerbaidžānas jurisdikcijai, nesaņemdama ārēju palīdzību un atzinusi tālāku pretošanos par bezcerīgu. 1920. gadā, turpinoties, gan mazākā mērā, laupīšanām un slepkavībām, abas puses apzinājās armēņu sacelšanās neizbēgamību un gatavojās tai. Tā sākās 23. martā un lai gan bija sekmīga lauku un pierobežas rajonos, taču nekompetentā izpildījuma dēļ tika apspiesta centrā.<ref>Richard Hovannisian. The Republic of Armenia, Vol. 3. — С. 151—152.</ref> Rezultāts bija kārtējais armēņu grautiņš Šušā un apkaimē ar ap 500 upuriem. Pēc tam azerbaidžāņi pamazām sāka pārņemt savā kontrolē pārējo teritoriju, taču nepaspēja — pēc mēneša iebrukušais padomju karaspēks vienas diennakts laikā nokļuva līdz Baku un gāza ADR valdību. Tā kā gandrīz visi ADR spēki atradās Kalnu Karabahā, padomju vara ātri tika izplatīta pa visu līdzenumu Azerbaidžānu.<ref>Michael P. Croissant. ''The Armenia-Azerbaijan conflict: causes and implications''. Greenwood Publishing Group, 1998. {{ISBN|0-275-96241-5}}, 9780275962418, lpp. 18</ref> Maijā Sarkanā armija ieņēma Kalnu Karabahas ziemeļdaļu un vietējie armēņi to uzņēma labvēlīgi, jo lai gan padomju vara acīmredzami bija noskaņota atstāt Kalnu Karabahu Azerbaidžānas sastāvā, tā izskatījās mazāks ļaunums nekā angļu un azerbaidžāņu nacionālistu kopīga pārvalde. Reģiona dienvidos līdz augustam saglabājās divvaldība starp padomju varu un armēņu spēkiem, līdz armēņiem nācās atkāpties. Šo 1918.—1920. gadu konfliktu bieži sauc par Azerbaidžānas un Armēnijas karu, lai gan abas armijas, cīnoties ar pretinieku vietējiem brīvprātīgajiem, ne reizi nesatikās kaujā. === Padomju Azerbaidžānas sastāvā === Pēc nelieliem strīdiem, Kalnu Karabaha tika atstāta Azerbaidžānas sastāvā kā autonoms novads. Vēlāk tas tika pasniegts kā "'ļeņiniskās nacionālās politikas mirdzošs piemērs", kā risināt nacionālas problēmas.<ref>Audrey L. Altstadt. Sovietization of Azerbaijan, Creation of the Nakhjivan ASSR // The Azerbaijani Turks: Power and Identity under Russian Rule.</ref> Var piekrist, ka kamēr centrālā padomju vara stingri turēja stūri savās rokās, tās politika ļāva noturēt situāciju vismaz ārēji mierīgu. Armēnijas PSR vadība regulāri [[Maskava|Maskavu]] lūdza nodot novadu tās pakļautībā, taču nesaņēma atbalstu azerbaidžāņu iebildumu dēļ, kuri savukārt norādīja uz pārsvarā azerbaidžāņu apdzīvotiem rajoniem Armēnijā, kurus varētu nodot Azerbaidžānai.<ref>[https://news.day.az/politics/1048814.html Телеграмма Маленкова первому секретарю ЦК Компартии Азербайджана Мирджафару Багирову, его ответ Москве]</ref> Kolīdz vara ap 1987. gadu sāka pāriet vietējo iestāžu rokās, tā konflikts atsākās no jauna. == Konflikta gaita == === Kalnu Karabahas karš (1988–1994) === [[Attēls:Karabakh movement demonstration at Yerevan Opera square (3).jpg|thumb|right|150px|Arcahas kustības demonstrācija Erevānā, 1988. gada vasarā.]] [[Kalnu Karabahas karš]], kas pazīstams arī kā ''Arcahas atbrīvošanās karš'' Armēnijā un Kalnu Karabahā, bija bruņots konflikts, kas notika no 1980. gadu beigām līdz 1994. gada maijam Kalnu Karabahas anklāvā Azerbaidžānas dienvidrietumu daļā, starp armēņu etnisko vairākumu, kurus atbalstīja Armēnija, un Azerbaidžānu. Kad karš attīstījās, jo PSRS sabrukuma laikā centrālā vara izrādījās nespējīga to apturēt, Armēnija un Azerbaidžāna, abas bijušās [[Padomju Sociālistiskās Republikas|padomju republikas]], Karabahas kalnos saķērās ilgstošā, nedeklarētā karā, kurā Azerbaidžāna neveiksmīgi mēģināja apturēt separātismu Kalnu Karabahā. Armēņu vēlme apvienoties aizsākās 1988. gadā relatīvi mierīgā veidā. Starpetniskās sadursmes starp abām pusēm izcēlās neilgi pēc tam, kad Azerbaidžānas Kalnu Karabahas autonomā apgabala (KKAA) parlaments savā galvaspilsētā [[Stepanakerta|Stepanakertā]] 1988. gada 20. februārī nobalsoja par reģiona apvienošanu ar Armēniju. Notika referendums, ko boikotēja azerbaidžāņu Kalnu Karabahas iedzīvotāji, un tajā lielākā daļa vēlētāju balsoja par formālu neatkarību, kas nozīmēja faktisku apvienošanos ar Armēniju. Tuvojoties [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukumam]], etniskā spriedze pakāpeniski pieauga. Abas puses izteica pretenzijas par otras puses savā teritorijā veiktajām etniskajām tīrīšanām un grautiņiem.<ref name="CASE-STUDY-IN-ETHNIC-STRIFE">{{Publikācijas atsauce|last=Rieff|first=David|date=June 1997|title=Without Rules or Pity|url=http://www.cilicia.com/armo19e.html|publisher=Council on Foreign Relations|volume=76|issue=2|access-date=13 February 2007}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Lieberman|first=Benjamin|title=Terrible Fate: Ethnic Cleansing in the Making of Modern Europe|url=https://archive.org/details/terriblefateethn0000lieb|publisher=Ivan R. Dee|year=2006|location=Chicago|pages=[https://archive.org/details/terriblefateethn0000lieb/page/284 284]–292|isbn=1-56663-646-9}}</ref> Deklarācija par iziešanu no Azerbaidžānas sastāva 1991. gadā bija galīgais rezultāts teritoriālajam konfliktam par zemes piederību.<ref name="Croissant">{{Grāmatas atsauce|last=Croissant|first=Michael P.|title=The Armenia-Azerbaijan Conflict: Causes and Implications|url=https://archive.org/details/armeniaazerbaija00croi|publisher=Praeger|year=1998|location=London|isbn=0-275-96241-5}}</ref> Tā kā Azerbaidžāna paziņoja par neatkarību no Padomju Savienības un atcēla anklāva valdības pilnvaras, armēņu vairākums nobalsoja par izstāšanos no Azerbaidžānas. Šajā procesā viņi pasludināja [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|neatzīto]] [[Arcahas Republika|Kalnu Karabahas Republiku]]. ==== Sākumposms ==== [[Mihails Gorbačovs|M. Gorbačova]] atklātības politika Armēnijā noveda pie atklātām prasībām pēc Kalnu Karabahas atdošanas. Kā viens no iemesliem tika minēts azerbaidžāņu migrantu pieplūdums — ja 1926. gadā azerbaidžāņu apgabalā bija 10%, tad 1989. gadā 22%,— kā arī, protestētājuprāt, tīši vai netīši nolaidīgā attieksme pret apgabalu no Baku puses. Vēlākais Azerbaidžānas prezidents [[Heidars Alijevs]] intervijā apstiprināja, ka azerbaidžāņu iefiltrēšana reģionā bijusi viņa apzināta politika.<ref name="Aliev">[https://regnum.ru/news/1229002.html Иван Ратцигер: ''Азербайджан и анти-армянский анти-фашизм''] "Азербайджанцев из прилегающих районов мы направляли не в Баку, а туда. Открыли там большую обувную фабрику. В самом Степанакерте не было рабочей силы. Направляли туда азербайджанцев из окружающих область мест. Этими и другими мерами я старался, чтобы в Нагорном Карабахе было больше азербайджанцев, а число армян сократилось."</ref> Vienlaikus sākās azerbaidžāņu un pārējo cittautiešu izspiešana no Armēnijas pamatteritorijas. 1988. gadā Baku parādījās pirmie bēgļi no Armēnijas, kuri stāstīja dzirdētas briesmu lietas — kuras nerada apstiprinājumu un iespējams, ka bija tīši palaistas baumas, lai piespiestu azerbaidžāņus atstāt Armēniju bez tiešas vardarbības.<ref>[http://www.trud.ru/article/01-02-2001/18874_10_ballov_po_shkale_politbjuro.html Труд № 020 за 01.02.2001. 10 баллов по шкале Политбюро]</ref> Protams, ka šādos apstākļos Kalnu Karabaha pat gribēdama nevarēja palikt malā. Tomēr bija diezgan manāma pretruna starp Erevānas nacionālistiem, kuri tieši stādīja savas prasības un īpaši neslēpa antikomunismu, un KKAA armēņu vadību, kura daudz rezervētāk uztvēra gan runu patosu, gan to saturu. Stepanakertas "nomenklatūra", kā tolaik sauca padomju funkcionārus, vispirms vēlējās mierīgu dzīvi un pārmaiņas nokārtot sarunās aizkulisēs, nevis ar mītiņiem vai bruņotu spēku. Šādi vadītāji bija raksturīgi visai Azerbaidžānai, kuru H.Alijeva režīms bija pilnībā pakļāvis savai kontrolei, pārvēršot to par sava klana iedzīvošanās mājvietu.<ref name="Aliev" /> Lielā mērā tādēļ Kalnu Karabahā armēņi un azerbaidžāņi vēl turpināja sadzīvot, lai arī skatoties viens uz otru ar lielām un pamatotām aizdomām. Konfliktu nācās izprovocēt no ārienes — 22. februārī liela bruņotu vīru grupa no azerbaidžāņu [[Agdama]]s mēģināja nokļūt Stepanakertā, un pie Askeranas viņus mēģināja apturēt azerbaidžāņu milicija un vietējie iedzīvotāji. Divi azerbaidžāņi sadursmē gāja bojā (vismaz vienu no tiem nošāva milicija).<ref name="hronologija">{{Tīmekļa atsauce |url=http://old.memo.ru/hr/hotpoints/karabah/getashen/chapter1.htm |title=Memorial: Hronologija konflikta |access-date={{dat|2019|04|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190510115740/http://old.memo.ru/hr/hotpoints/karabah/getashen/chapter1.htm |archivedate={{dat|2019|05|10||bez}} }}</ref> Pēc tam, kad notikums tika attiecīgā formā pasniegts Azerbaidžānas TV, Baku piepilsētā Sumgaitā notika labi organizēts armēņu grautiņš it kā par atbildi uz Armēnijas rīcību.<ref>Ronald G. Suny. ''Armenia, Azerbaijan, and Georgia'' / Editor Glen E. Curtis. — DIANE Publishing, 1996. — P. 96. — 298 p. — {{ISBN|0-7881-2813-2}}, {{ISBN|978-0-7881-2813-4}}.<br /> In February 1988 Armenian deputies to the National Council of Nagorno Karabagh voted to unify that region with Armenia. Although Armenia did not formally respond, this act triggered an Azerbaijani massacre of more than 100 Armenians (32 Armenians officially) in the city of Sumgait, just north of Baku.</ref> ==== Notikumu hronoloģija no 1988. gada vasaras līdz 1992. gada sākumam ==== [[Attēls:Refugees family Identity.jpg|thumb|250px|right|Armēņu bēgļu ģimenes no Azerbaidžānas kartīte — dokuments]] 1988. gada jūlijā Kalnu Karabahas apgabala padome pieņēma lēmumu izstāties no Azerbaidžānas sastāva. Gan Baku, gan Maskava viņiem atteica. Rudenī savstarpēji grautiņi un bēgļi bija kļuvuši par normu visā Armēnijas un Azerbaidžānas teritorijā. 1989. gada sākumā Kalnu Karabahā puses pa reizei šāva viena uz otru, tomēr tas vēl nebija karš. 1989. gada janvārī Maskava lēma ieviest KKAA tiešo pārvaldi no Maskavas, nozīmējot īpašu pārvaldes komiteju. Novembrī komiteja tika likvidēta, aicinot tā vietā radīt kopīgu Baku un Stepanakertas pārstāvju grupu. Taču KKAA tam nepiekrita, un izveidojās divvaldība starp abu spēku pārstāvjiem.<ref name="hronologija" /> 1990. gada janvārī sākās kaujas uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas ar artilērijas pielietošanu. Janvārī pēc armēņu grautiņa pēdējā Azerbaidžānas pilsētā, kur viņi bija palikuši — Baku — pilsētā tika ievests padomju karaspēks, kurš netraucēja grautiņiem, toties centās apturēt jebkādas nelojāluma izpausmes. Arī padomju karaspēka daļas Stepanakertā tiek apvainotas par daudzām nelikumībām šai laikā gan pret armēņiem, gan pret azerbaidžāņiem. 1990. gadā Kalnu Karabahā tika ievestas azerbaidžāņu milicijas specvienības, kuras nodarbojās ar kārtības uzturēšanu, ciemu dedzināšanu, laupīšanām un slepkavībām.<ref name="hronologija" /> Neticība padomju "miera spēkiem" KKAA to neefektivitātes dēļ noveda pie tā, ka vietējie armēņi atkal atdeva savu uzticību nelikumīgiem — un dažādā mērā bandītiskiem — vietējiem militāriem formējumiem, kuri aizstāvēja to intereses. Regulāri bija kļuvuši uzbrukumi armijai, lai iegūtu ieročus: 1990.—1991. gados tādu bija vairāk kā simts gadā. Vienlaikus notika visu bruņoto formējumu — kā legālo, tā nelegālo — laupīšanas un iebiedēšanas uzbrukumi civiliedzīvotājiem, vairākas reizes tika uzspridzināti azerbaidžāņu pasažieru autobusi. Pirmajos četros 1991. gada mēnešos bija fiksēti ap 80 uzbrukumi mierīgajiem armēņu iedzīvotājiem un ap 60 — azerbaidžāņu. Azerbaidžāņu varas iestādes ar milicijas specvienību palīdzību veica armēņu deportācijas no mazāk aizsargātajiem to ciemiem un nometināja viņu vietā azerbaidžāņus no Armēnijas. Daļa notverto armēņu tika izsūtīti uz Armēniju, citi ievietoti koncentrācijas nometnē pierobežā un pēc dažām dienām arī izsūtīti uz Armēniju, daļa noslepkavoti pēc vai bez spīdzināšanas.<ref name="hronologija" /> 1991. gada augustā notika [[PSRS sabrukums]], pēc kura PSRS armijas vienības pārgāja [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]], bet vēlāk tiešā Krievijas kontrolē. Stāvokli tas īpaši neizmainīja. ==== Paasinājuma fāze ==== [[Attēls:Stamp of Azerbaijan 592.jpg|thumb|200px|Azerbaidžānas bēgļiem veltīta pastmarka]] Kopš 1991. gada novembra jaunradītā Azerbaidžānas armija sāka aktīvus uzbrukumus armēņu pozīcijām, armēņi no savas puses izveidoja Arcaha Tautas atbrīvošanās armiju (ATAA). Abas puses sāka pielietot raķešu apšaudes, īpaši smagi no tām cieta Stepanakerta, jo azerbaidžāņiem bija izdevies sagrābt lielu PSRS armijas bruņojuma noliktavu Agdamā, tai skaitā 200 vagonus ar reaktīvajiem šāviņiem. Abas puses parasti atteicās evakuēt civiliedzīvotājus no apšaudāmajiem rajoniem, uzskatīdamas, ka tas būtu pirmais solis teritorijas atdošanai. 1992. gada janvārī azerbaidžāņi ieņēma divus armēņu ciemus, tajos palikušie civiliedzīvotāji, kuri vecuma vai nespēka dēļ nebija spējīgi atkāpties kopā ar armiju, tika noslepkavoti.<ref name="Hodzhaly">{{Tīmekļa atsauce |url=http://old.memo.ru/hr/hotpoints/karabah/hojaly/index.htm |title=Доклад правозащитного центра «Мемориал» о событиях в Ходжалы |access-date={{dat|2019|04|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190424015015/http://old.memo.ru/hr/hotpoints/karabah/hojaly/index.htm |archivedate={{dat|2019|04|24||bez}} }}</ref> 1992. gada februāra beigās notika pirmā veiksmīgā armēņu operācija. Par to kļuva viņu uzbrukums stratēģiski novietotajai Hodžali pilsētiņai pie lidostas, kuru apdzīvoja azerbaidžāņi, pārsvarā bēgļi no Armēnijas, un daži simti musulmaņu bēgļu no citām zemēm. Naktī uz 26. februāri (datums bija apzināti pieskaņots ka atbilde armēņu grautiņa naktij [[Sumgaita|Sumgaitā]] pirms četriem gadiem) armēņi, kurus atbalstīja — pieņemts uzskatīt, ka bez komandieru atļaujas — NVS 366. motopulka kareivji,<ref>[https://books.google.lv/books?id=ywAU3VomIpkC&pg=PA24&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Rachel Denber, Robert K. Goldman. Bloodshed in the Caucasus: Escalation of the Armed Conflict in Nagorno Karabakh]</ref> ieņēma ciemu, neraugoties uz tajā izvietoto Azerbaidžānas specvienību un armijas pretestību, pēc armēņu puses vairāku dienu atkārtotiem aicinājumiem civilpersonām pamest ciemu gaidāmā uzbrukuma dēļ, taču azerbaidžāņu militārā vadība, atšķirībā no civilās varas, nostājās pret evakuāciju.<ref name="Hodzhaly" /><ref>Вадим Белых. ''Нагорный Карабах: обыкновенный ужас войны'' // Известия. — 13.03.1992. — № 62. — С. 7.]</ref> Pilsētiņa tika ieņemta diezgan ātri, un iedzīvotāji metās bēgt. Armēņu puse bija apsolījusi brīvu koridoru civiliedzīvotājiem, taču azerbaidžāņu varas iestādes to vairumam iedzīvotāju nebija paziņojušas. Kopā ar bēgļiem pa šo koridoru devās prom arī militārpersonas, kas deva armēņiem ieganstu apšaudīt bēgļus, azerbaidžāņi no savas puses atšaudījās. Vēlāk šai koridorā tika atrasts ap 200 līķu, vairums bojāgājušo šajā apšaudē bija veci cilvēki, sievietes un bērni. Uz daudziem līķiem. ko pēc tam izdevās atrast, bija līķu apgānīšanas sekas. Bija kritušie arī armēņu pusē. Ap 700 iedzīvotāju tika saņemti gūstā, un humanitārās organizācijas apliecināja ļoti sliktu apiešanos ar viņiem, ieskaitot spīdzināšanas un izvarošanas. Vairums no viņiem vēlāk tika atdoti azerbaidžāņu pusei vai apmainīti.<ref name="Hodzhaly" /> Kopumā tika nogalināts ap 500 cilvēku, kas kļuva par lielāko vienreizējo slepkavošanu visa konflikta laikā.<ref>Том де Ваал. Чёрный сад (Глава 11. Август 1991 — май 1992 гг.)</ref> Pastāv versija, ka Azerbaidžānas Tautas Frontes (ATF) kaujinieki, kuri piedalījās Hodžali aizsardzībā, varēja tīšām izprovocēt armēņus uz bēgļu slepkavošanu ar apšaudēm, lai ar šo traģēdiju panāktu toreizējā prezidenta Mutalibova krišanu.<ref>Эйнулла Фатуллаев. Карабахский дневник. Путешествие из Еревана в Карабах</ref> Pats Mutalibovs apgalvoja, ka viņa sūtītā palīdzība Hodžali nesasniedza adresātus, jo viņam traucēja spēki, kas centās atņemt viņam varu.<ref>[https://web.archive.org/web/20170227002657/http://avrasiya.net/musahibe/14126-hakimiyytdn-getmyim-qaraban-itirilmsin-sbb-oldu.html “''Hakimiyyətdən getməyim, Qarabağın itirilməsinə səbəb oldu''”] - eksprezidenta Mutalibova intervija "''Manas aiziešanas dēļ zaudējām Karabahu''"</ref> 1992. gada pavasarī armēņu spēki sagrāba teritoriju ārpus paša anklāva, tā draudot katalizēt citu reģiona valstu iesaistīšanos. Ļoti svarīgas bija cīņas par Lačinas koridoru Azerbaidžānā, kura kontrole kopš 17. maija deva armēņiem izeju no Armēnijas teritorijas uz Karabahu.<ref name="Intpolicy" /> 9. maijā armēņi ieņēma Šušu — administratīvi svarīgāko azerbaidžāņu apdzīvoto vietu Kalnu Karabahā, kas noveda pie masu nekārtībām un cīņas par varu Baku. Prokrieviskais prezidents Mutalibovs to rezultātā aizbēga uz Maskavu, jaunais ATF un Turcijas atbalstītais prezidents Eļčibejs jūnijā sāka daļēji veiksmīgu militāru ofensīvu Kalnu Karabahas robežrajonos, taču uz ziemas sākumu iniciatīva atkal piederēja armēņiem, kuri veica akcijas galvenokārt rajonā starp Kalnu Karabahu un Armēniju, nostiprinot transporta sakarus. Starpniecība, ko veica vairākas grupas, tostarp [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]] (EDSO), nespēja panākt kopīgu miera rezolūciju. 1993. gadā NVS armija neplānoti atstāja savu dislokāciju Gendžē un nodeva visu savu bruņojumu ar ATF konfliktā esošajam Azerbaidžānas pulkvedim Huseinovam, kurš pie mēģinājuma viņam to atņemt veiksmīgi atsita 15-kārtīgu pārspēku, sacēla dumpi, pieprasot prezidenta Eļčibeja demisiju un aplenca Baku. [[Heidars Alijevs]], kurš tobrīd vadīja Nahčivanas autonomiju, pierunāja darboties kopīgi ar politiskām cīņas metodēm, un ar rudeni Alijevs kļuva par prezidentu, bet Huseinovs par premjerministru. Kamēr Azerbaidžānā bija aizņemti ar varas dalīšanu, armēņi paplašināja savus iekarojumus tās teritorijā, norādot, ka tā viņi nodrošinās pret savas teritorijas apšaudēm.<ref>[https://web.archive.org/web/20100112034654/http://www.azeribook.com/politika/zardusht_alizade/konets_vtoroy_respubliki.htm Зардушт Ализаде. ''Конец Второй Республики'']</ref><ref>Дмитрий Ъ-Камышев. ''Полковник Гусейнов перестал быть «мятежным»'', Газета «Коммерсантъ» (29.06.1993).</ref> Tā, 23. jūlijā krita Agdama — agrāk ap 50 000 cilvēku apdzīvotais rajona centrs tika sagrauts un daļēji nodedzināts (saglabājot tikai [[mošeja|mošeju]]), un pašlaik tajā mīt mazāk kā 400 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://armtoday.info/default.asp?Lang=_Ru&NewsID=33878 |title=Карабах: Агдам переименован в Акна |access-date={{dat|2019|04|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190106002725/http://armtoday.info/default.asp?Lang=_Ru&NewsID=33878 |archivedate={{dat|2019|01|06||bez}} }}</ref> Ziemā karadarbība norisinājās ar mainīgām sekmēm, bet pavasarī armēņi atkal veiksmīgi uzbruka un iekaroja dažus ciemus, lai gan bija cerējuši daudz vairāk. Šādos apstākļos Azerbaidžānas valdība pirmoreiz piekrita atzīt Arcahas Republiku par karojošo pusi un sākās miera sarunas, kuras noveda pie pamiera no 1994. gada 12. maija. Pēc kara beigām 1994. gadā armēņi pilnībā kontrolēja lielāko daļu anklāva (izņemot tā ziemeļu galu un dažas mazas teritorijas austrumos), kā arī aptuveni 9% Azerbaidžānas teritorijas ārpus anklāva.<ref>Using numbers provided by journalist Thomas de Waal for the area of each rayon, as well as the area of the Nagorno-Karabakh Oblast and the total area of Azerbaijan are (in km2): 1,936, Kelbajar; 1,835, Lachin; 802, Kubatly; 1,050, Jebrail; 707, Zangelan; 842, Aghdam; 462, Fizuli; 75, exclaves; totaling {{Convert|7709|km²|0}} or 8.9%: De Waal. ''Black Garden'', p. 286.</ref> Konflikta rezultātā tika piespiedu pārvietoti 230 000 armēņu no Azerbaidžānas un 800 000 azerbaidžāņu no Armēnijas un Karabahas.<ref name="CIA-FACTBOOK-AJ">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/aj.html#Issues|title=The CIA World Factbook: Transnational Issues in Country Profile of Azerbaijan|last=The [[Central Intelligence Agency]]|access-date=14 February 2007|archive-date={{dat|2016|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160709035525/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/aj.html#Issues}} Military involvement denied by the Armenian government.</ref> 1994. gada maijā tika parakstīts [[Krievija]]s organizēts bruņots pamiers, un kopš tā laika Armēnija un Azerbaidžāna piedalās miera sarunās, kuras notiek ar EDSO Minskas grupas starpniecību. Šajā grupā noteicošo lomu spēlē Krievija, kura ir liels bruņojuma piegādātājs abām pusēm, kas nozīmē tās interešu konfliktu sarunās par mieru starp abām valstīm.<ref name="Russia" /> Dažas sadursmes notika arī gados pēc 1994. gada pamiera, taču tās nenoveda pie pušu kontrolēto teritoriju izmaiņām.<ref name="restraints">{{Tīmekļa atsauce|url=http://armenianweekly.com/2015/02/04/karabagh/|title=Loose Restraints: A Look at the Increasingly Shaky Karabagh Ceasefire|last=Hairenik|website=Armenian Weekly}}</ref> === Ilgstoša miera meklējumi === Pārrunās par mieru un Azerbaidžānas teritoriju deokupāciju svarīgākais ir Kalnu Karabahas bijušās teritorijas statuss, kā arī Lačinas koridora statuss un platums - Armēnija un vēl jo vairāk Arcaha nevēlas pieļaut nekādu Azerbaidžānas kontroli pār tiem. Viens no plāniem paredzēja vietā radīt Azerbaidžānai koridoru uz Nahčivanas anklāvu caur dienvidu Armēniju vai apmainīt šīs teritorijas, taču tam nepiekrita Azerbaidžāna.<ref>Томас де Ваал. Черный Сад. Армения и Азербайджан между миром и войной.. — М.: РОССПЭН, 2014. — С. 310-312.</ref> Tika piedāvāts arī izīrēt Lačinas koridoru EDSO, kas arī nerada piekrišanu Baku. Azerbaidžānas puse savukārt piedāvājusi uzskatīt par vienotu šoseju ceļu no Agdamas uz Nahčivanu caur Stepanakertu un Lačinu, jo tad abas puses būšot vienlīdz ieinteresētas tā funkcionēšanā.<ref>''Нагорный Карабах: План установления мира.'' Доклад No167 Европа. — International Crisis Group, 11 октября 2005. — С. 26-27.</ref> Tikmēr Stepanakertas valdība veic okupēto rajonu, īpaši Lačinas, kolonizāciju.<ref>Эмили Хабер, Руководитель Миссии по установлению фактов. ''Доклад Миссии ОБСЕ по установлению фактов на оккупированных территориях Азербайджана, прилегающих к Нагорному Карабаху''. — Прага, 28 февраля 2005 года. — С. 44.</ref> Armēnijas valdība pastāvīgi atrodas zem iekšēja spiediena, kurš prasa Kalnu Karabahas aneksiju. Tomēr, lai gan abas teritorijas ir cieši saistītas (tā, Arcahas 1994.—1997. gadu prezidents R. Kočarjans pēc tam 1998.—2008. gados bija Armēnijas prezidents), gaidāmās asās starptautiskās reakcijas dēļ Armēnija to nedara un pat formāli neatzīst Arcahu kā neatkarīgu valsti. === Robežu sadursmes (1994–2016) === '''2008. gada savstarpējās apšaudes Mardakertas apkaimē''' 2008. gada Mardakertas apšaudes sākās 4. martā pēc 2008. gada Armēnijas vēlēšanu protestiem. Kopš 1994. gada pamiera pēc [[Kalnu Karabahas karš|Kalnu Karabahas kara]] tās bija lielākās cīņas starp armēņu <ref name="bbcnews2">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7278871.stm|title=Karabakh casualty toll disputed|publisher=BBC News|work=|access-date=2008-03-05|date=2008-03-05|last=|first=|authorlink=}}</ref> un azerbaidžāņu spēkiem<ref name="bbcnews">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7278483.stm|title=Fatal Armenian-Azeri border clash|publisher=BBC News|work=|access-date=2008-03-05|date=2008-03-05|last=|first=|authorlink=}}</ref> Kalnu Karabahas reģionā.<ref name="bbcnews" /><ref name="rferl">{{Ziņu atsauce|url=http://www.rferl.org/featuresarticle/2008/03/06f6071c-c439-4c76-b389-928e9409de9b.html|title=Armenia/Azerbaijan: Deadly Fighting Erupts In Nagorno-Karabakh|publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty|work=|access-date=2008-03-05|date=2008-03-04|last=|first=|authorlink=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080306000426/http://www.rferl.org/featuresarticle/2008/03/06F6071C-C439-4C76-B389-928E9409DE9B.html|archivedate=2008-03-06}}</ref> Armēnijas avoti apsūdzēja Azerbaidžānu par mēģinājumu izmantot turpinošos nemierus Armēnijā. Azerbaidžānas avoti vainoja Armēniju, apgalvojot, ka Armēnijas valdība cenšas novērst uzmanību no iekšējās spriedzes tajā. Pēc incidenta 14. martā [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]], pieņemot balsojumā ar 39 balsīm par un 7 pret rezolūciju 62/243, pieprasīja nekavējoties izvest visus armēņu spēkus no okupētajām Azerbaidžānas teritorijām.<ref>[https://www.un.org/News/Press/docs/2008/ga10693.doc.htm General Assembly adopts resolution reaffirming territorial integrity of Azerbaijan...] UN.org</ref> [[Attēls:Dmitry Medvedev 2 November 2008-3.jpg|thumb|right|300px|2008. gada novembrī Armēnijas, Krievijas un Azerbaidžānas prezidenti paraksta deklarāciju par Kalnu Karabahu]] '''2010. gada vardarbība''' 2010. gada februāra Kalnu Karabahas sadursmes bija izkaisīta šāvienu apmaiņa, kas notika 18. februārī uz atdalīšanas līnijas starp Azerbaidžānas un Karabahas armēņu militārajiem spēkiem. Azerbaidžāna apsūdzēja armēņu spēkus par Azerbaidžānas pozīciju apšaudi pie vairākiem ciematiem, kā arī Agdamas rajona augstienēs ar vieglajiem ieročiem, ieskaitot snaiperus.<ref name="News">{{Ziņu atsauce|url=http://www.news.az/articles/9542|title=Azerbaijan announces names of soldiers killed and wounded by Armenian fire|publisher=''News.az''|access-date=2010-11-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100221014227/http://www.news.az/articles/9542|archivedate=2010-02-21}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://new.eurasianet.org/departments/news/articles/eav021910.shtml|title=Azerbaijan: Baku Claims Three Dead in Karabakh Crossfire|publisher=''Eurasianet''|access-date=2010-11-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110726041803/http://new.eurasianet.org/departments/news/articles/eav021910.shtml|archivedate=2011-07-26}}</ref> Rezultātā tika nogalināti trīs Azerbaidžānas karavīri un viens ievainots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rferl.org/content/Three_Azerbaijani_Soldiers_Killed_Near_NagornoKarabakh/1962175.html|title=Three Azerbaijani Soldiers Killed Near Nagorno-Karabakh|publisher=''RFE/RL''|access-date=2010-11-27}}</ref> 2010. gada Mardakertas sadursmes bija virkne [[Kalnu Karabahas karš|Kalnu Karabahas kara]] pamiera pārkāpumu. Tās notika pa visu līniju, kas atdala azerbaidžāņu un armēņu militāros spēkus no neatzītās, bet ''[[de facto]]'' neatkarīgās [[Arcahas Republika|Kalnu Karabahas Republikas]]. Abas puses apsūdzēja otru par pamiera režīma pārkāpšanu. Šie pamiera pārkāpumi sagādāja armēņu spēkiem lielākajos zaudējumus kopš 2008. gada marta Mardakertas apšaudēm.<ref name="RFE">Fuller, Liz. " [http://www.rferl.org/content/OSCE_EU_Condemn_Karabakh_Armed_Incident/2079009.html OSCE, EU Condemn Karabakh 'Armed Incident'] ." ''RFE / RL'' . 2010. gada 22. jūnijs.</ref> No 2008. līdz 2010. gadam abās pusēs tika nogalināti 74 karavīri.<ref name="crisis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://d2071andvip0wj.cloudfront.net/b60-armenia-and-azerbaijan-preventing-war.pdf|title=Armenia and Azerbaijan: Preventing War|publisher=International Crisis Group|website=Europe Briefing N°60|date=8 February 2011}}</ref> '''2011.–2013. gadu sadursmes''' 2011. gada aprīļa beigās pierobežas sadursmes noveda pie trīs Kalnu Karabahas kareivju bojāejas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armeniansworld.com/azerbaijan-goes-beyond-all-permissible-limits-two-artsakh-servicemen-killed/|title=Azerbaijan goes beyond all permissible limits, two Artsakh servicemen killed|publisher=Armeniansworld.com|access-date=13 October 2014}}</ref> bet 5. oktobrī tika nogalināti divi azerbaidžāņi un viens armēņu karavīrs.<ref name="deadly">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.azatutyun.am/content/article/24350911.html|title=Armenia, Azerbaijan Report More Deadly Skirmishes|last=Vika Elchyan|website=ArmeniaDiaspora.com|access-date=13 October 2014}}</ref> Pavisam gada laikā tika nogalināti 10 armēņu karavīri.<ref name="tolldown">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rferl.org/content/armenia_army_deaths_down_in_2011/24458025.html|title=Armenian Army Death Toll Down In 2011|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=4 July 2015}}</ref> Nākamajā gadā robežsadursmes starp Armēnijas un Azerbaidžānas bruņotajiem spēkiem notika no aprīļa beigām līdz jūnija sākumam, turklāt jūnijā tika fiksēti mēģinājumi šķērsot esošo sadalījuma līniju no Azerbaidžānas puses,<ref>[http://www.panarmenian.net/rus/news/110843/ Подробности боев возле армянских сел Бердаван и Чинари]</ref> kamēr līdz tam puses aprobežojās ar apšaudi, nepārkāpjot robežlīniju. Sadursmes izraisīja piecu Azerbaidžānas un četru armēņu karavīru nāvi. 2012. gada augustā Azerbaidžānas prezidents [[Ilhams Alijevs]], pārkāpjot vienošanos ar Ungāriju, atbrīvoja no ieslodzījuma un apbalvoja armēņa slepkavu, kam Ungārijā bija piespriests mūža ieslodzījums.<ref>[http://www.geopolitics.ru/2012/09/armeniya-azerbajdzhan-strategiya-novoj-vojny/ Армения-Азербайджан: стратегия новой войны]</ref> Tam sekoja daudzkārtēji sīki incidenti, kuros puses vainoja viena otru.<ref>[https://www.gumilev-center.ru/armyane-i-azerbajjdzhancy-zayavili-o-narushenii-rezhima-prekrashheniya-ognya-v-nagornom-karabakhe/ Армяне и азербайджанцы заявили о нарушении режима прекращения огня в Нагорном Карабахе]</ref> Kopumā 2012. gadā tika nogalināti 19 Azerbaidžānas un 14 armēņu karavīri.<ref name="disputed">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2014/aug/04/nagorno-karabakh-clashes-azerbaijan-armenia|title=Bloody clashes between Azerbaijan and Armenia over disputed territory|website=the Guardian|access-date=13 October 2014}}</ref> Citā ziņojumā mirušo azerbaidžāņu skaits bija 20.<ref name="restraints" /> 2013. gada laikā sadursmēs tika nogalināti 12 Azerbaidžānas un 7 armēņu karavīri.<ref name="disputed" /> '''2014. gada sadursmes un helikoptera notriekšana''' 2014. gadā uzliesmoja vairāki robežkonflikti, kuru dēļ krita 16 zaldāti abās pusēs līdz 20. jūnijam.<ref name="rferl1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rferl.org/content/armenia-says-two-soldiers-killed-in-fresh-border-skirmishes/25429458.html|title=Armenia Says Two Soldiers Killed In Fresh Border Skirmishes|publisher=''Radio Free Europe/Radio Liberty''|access-date=2014-08-02|date=2014-06-20}}</ref> 2. augustā Azerbaidžānas varas iestādes pavēstīja, ka astoņi no viņu karavīriem krituši trīs dienu sadursmēs ar KKA spēkiem, kas ir lielākais vienreizējais kritušo skaits šīs valsts armijai kopš 1994. gada kara.<ref name="todayszaman1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.todayszaman.com/world_at-least-eight-azerbaijani-soldiers-killed-on-border-with-armenia_354428.html|title=At least eight Azerbaijani soldiers killed on border with Armenia|publisher=Todayszaman.com|access-date=2014-08-02|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140802040605/http://www.todayszaman.com/world_at-least-eight-azerbaijani-soldiers-killed-on-border-with-armenia_354428.html|archivedate=2014-08-02}}</ref> KKA noliedza zaudējumus viņu pusē, ziņojot, ka azerbaidžāņi zaudējuši 14 kritušus un daudz vairāk ievainoto.<ref name="todayszaman1" /> Kalnu Karabahas vietējās amatpersonas ziņoja par vismaz diviem armēņu militāristu nāves gadījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/eight-azeri-troops-killed-clashes-armenia-143329684.html|title=Azeri troops killed in clashes with Armenia as tensions flare - Yahoo News|last=Guliyev|first=Emil|publisher=News.yahoo.com|access-date=2014-08-02|date=}}</ref> Nākamajā naktī tika nogalināti vēl pieci azerbaidžāņu karotāji, kas noveda nāves gadījumu skaitu vismaz līdz 15 gadiem. Vardarbība pamudināja Krieviju izteikt stingru brīdinājumu abām pusēm nesasprindzināt situāciju tālāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://uk.reuters.com/article/2014/08/02/uk-armenia-azerbaijan-conflict-idUKKBN0G20EP20140802|title=Five more killed in clashes between Azeris, ethnic Armenians (Reuters, August 2, 2014)|publisher=Uk.reuters.com|access-date=13 October 2014|archive-date={{dat|2014|10|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141019121229/http://uk.reuters.com/article/2014/08/02/uk-armenia-azerbaijan-conflict-idUKKBN0G20EP20140802}}</ref> Atsevišķā incidentā 2014. gada jūlijā KKR Aizsardzības armija paziņoja, ka tās spēki nogalinājuši vienu un apcietinājuši divus Azerbaidžānas diversantu grupas locekļus, kas bija pārgājuši atdalīšanas līniju.<ref>[http://civilnet.am/2014/07/22/traces-of-azerbaijani-infiltration-in-karvachar/#.VaQR8_n561g Traces of Azerbaijani Infiltration in Karvachar] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310184734/http://civilnet.am/2014/07/22/traces-of-azerbaijani-infiltration-in-karvachar/#.VaQR8_n561g |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} ." Civilnet.am. 2014. gada 22. jūlijs.</ref> Papildus armēņu karaspēka kustību un aprīkojuma izspiegošanai Karvačarā (Kelbadžarā), komanda tika apsūdzēta septiņpadsmit gadus vecā armēņu puiša Smbata Cakaņjana no Džumenas ciema slepkavībā. Abiem izdzīvojušajiem grupas locekļiem armēņu tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu. 2015. gada jūlijā komandas ierakstītais videomateriāls tika nodots sabiedrībai un parādīts Armēnijas valsts televīzijā.<ref>See {{Hy ikona}} "[https://www.youtube.com/watch?v=sERaxOgT_YY ՔԱՐՎԱՃԱՌԻ ԴԻՎԵՐՍԱՆՏՆԵՐԸ]" The diversionary group of Karvachar. H1 Television. July 13, 2015.</ref> Līdz 2014. gada 5. augustam cīņas, kas atsākās 27. jūlijā, maksāja dzīvības 14 Azerbaidžānas un 5 armēņu karavīriem. Kopš gada sākuma pierobežas sadursmēs bija krituši 27 Azerbaidžānas karavīri.<ref name="euras">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurasiareview.com/13082014-putin-mediates-azeri-armenian-talks/|title=PUTIN MEDIATES AZERI-ARMENIAN TALKS|access-date=13 August 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140813150917/http://www.eurasiareview.com/13082014-putin-mediates-azeri-armenian-talks/|archivedate={{dat|2014|08|13||bez}}}}</ref> 2014. gada 12. novembrī Azerbaidžānas bruņotie spēki Agdamas rajonā notrieca Kalnu Karabahas aizsardzības armijas ''Mil [[Mi-24]]'' triecienhelikopteru. Tika nogalināti trīs karavīri. Armēnijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka helikopters bija neapbruņots un nosauca to par "bezprecedenta provokāciju". Azerbaidžānas varas iestādes apgalvoja, ka helikopters "mēģināja uzbrukt" Azerbaidžānas armijas pozīcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/2014-11-12/azerbaijan-says-armenian-helicopter-shot-down-in-conflict-zone.html|title=Azerbaijan Risks New Armenia Conflict as Chopper Downed|access-date=12 November 2014|date=12 November 2014}}</ref> Armēnijas iestādes norādīja, ka Azerbaidžāna saskarsies ar "smagām sekām".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/azerbaijan-shoots-down-armenian-military-helicopter-baku-132139074.html|title=Armenia vows 'grave consequences' after helicopter downed|access-date=12 November 2014|date=12 November 2014}}</ref> Pēc šī incidenta 2014. gads, kopš 1994. gada vienošanās par pamieru, armēņu spēkiem kļuva par asiņaināko gadu, kurā tika nogalināti 27 karavīri, savukārt Azerbaidžānas pusē tobrīd bija uzskaitīti 34 nāves gadījumi.<ref name="reporter.am">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.reporter.am/go/article/2014-11-12-armenian-helicopter-shot-down-in-karabakh-3-crew-presumed-dead |title=Armenian helicopter shot down in Karabakh, 3 crew presumed dead (Armenian Reporter, November 12, 2014) |access-date=2019-04-24 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141218170917/http://www.reporter.am/go/article/2014-11-12-armenian-helicopter-shot-down-in-karabakh-3-crew-presumed-dead |archivedate=2014-12-18 }}</ref> Vēl 2014. gadā konfliktā mira seši armēņu civiliedzīvotāji, bet gada beigās nogalināto azerbaidžāņu skaits pieauga līdz 39 (37 karavīri un 2 civiliedzīvotāji).<ref name="restraints" /> '''2015. gada sporādiskas kaujas''' 2015. gadā 42 armēņu karavīri un 5 civiliedzīvotāji tika nogalināti, jo sadursmes turpinājās.<ref name="attrition">{{Tīmekļa atsauce|url=http://armenianweekly.com/2016/01/14/attrition-war-escalates/|title=Armenian-Azerbaijani Attrition War Escalates|website=Armenian Weekly|access-date=14 January 2016}}</ref> Turklāt krita arī 64 azerbaidžāņu karavīri.<ref name="10months">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panarmenian.net/eng/news/199881/|title=64 Azeri soldiers killed in 10 months of 2015: survey|website=PanARMENIAN.Net|access-date=13 May 2016}}</ref><ref name="contact">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.yenisafak.com/en/world/azerbaijani-soldier-killed-on-contact-line-with-armenia-ministry-2366778|title=Azerbaijani soldier killed on contact line with Armenia: ministry|last=Piri Medya|website=Yeni Şafak|date=18 December 2015|access-date={{dat|2019|04|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190324154217/https://www.yenisafak.com/en/world/azerbaijani-soldier-killed-on-contact-line-with-armenia-ministry-2366778|archivedate={{dat|2019|03|24||bez}}}}</ref> Šīs cīņas galvenokārt notika: janvārī,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2015/02/01/world/asia/clashes-intensify-between-armenia-and-azerbaijan-over-disputed-land.html|title=Clashes Intensify Between Armenia and Azerbaijan Over Disputed Land|work=The New York Times|date=1 February 2015}}</ref> jūnijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/2015/06/27/armenia-azerbaijan-conflict-idUSL5N0ZD0A920150627#R3ix7Bo8xGrVGXwV.97|title=Armenian says soldier killed in border clash with Azerbaijan|publisher=reuters|access-date=29 November 2015|archive-date={{dat|2015|06|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150629232314/http://www.reuters.com/article/2015/06/27/armenia-azerbaijan-conflict-idUSL5N0ZD0A920150627#R3ix7Bo8xGrVGXwV.97}}</ref> augustā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/2015/08/24/us-azerbaijan-armenia-karabakh-idUSKCN0QT1LT20150824#RoaB6RfYHoS7Xh0y.97|title=Soldiers killed in clashes near Azerbaijan's breakaway Nagorno-Karabkh region|publisher=reuters|access-date=29 November 2015|archive-date={{dat|2015|09|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150905212719/http://www.reuters.com/article/2015/08/24/us-azerbaijan-armenia-karabakh-idUSKCN0QT1LT20150824#RoaB6RfYHoS7Xh0y.97}}</ref> septembrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/2015/09/25/us-armenia-azerbaijan-conflict-idUSKCN0RP2E420150925#SQgl0twcsQg0cdEK.97|title=Armenian soldiers killed in clashes with Azeri troops near Karabakh|publisher=reuters|access-date=29 November 2015|archive-date={{dat|2015|09|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150927235539/http://www.reuters.com/article/2015/09/25/us-armenia-azerbaijan-conflict-idUSKCN0RP2E420150925#SQgl0twcsQg0cdEK.97}}</ref><ref name="intense">{{Tīmekļa atsauce|url=http://contact.az/docs/2015/Social/092800130928en.htm#.VnmqkfkrKUk|title=Defense Ministry: 7 Armenian and 3 Azeri Soldiers Killed in Intense Fighting|publisher=|access-date={{dat|2019|04|24||bez}}|archive-date={{dat|2016|10|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161004225152/http://contact.az/docs/2015/Social/092800130928en.htm#.VnmqkfkrKUk}}</ref> novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/2015/11/13/us-azerbaijan-armenia-conflict-idUSKCN0T21CI20151113#ddDzjBaXBYsPKLLi.97|title=Two killed in clashes between Armenian-backed Karabakh troops and Azeri army|publisher=reuters|access-date=29 November 2015|archive-date={{dat|2015|11|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151123040417/http://www.reuters.com/article/2015/11/13/us-azerbaijan-armenia-conflict-idUSKCN0T21CI20151113#ddDzjBaXBYsPKLLi.97}}</ref> un visā decembrī.<ref name="contact" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tert.am/en/news/2015/12/18/Conscripts-killed/1878099|title=Two Armenian soldiers killed in Azerbaijani act of sabotage|access-date={{dat|2019|04|24||bez}}|archive-date={{dat|2016|04|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160409043555/http://www.tert.am/en/news/2015/12/18/Conscripts-killed/1878099}}</ref> === Četru dienu karš (2016) === Gadu gaitā Azerbaidžāna zaudēja pacietību par viņus neapmierinošo situāciju, un uzsāka vērienīgu militāro attīstību. Jau kopš 2011. gada ik gadus Baku uz savu militāro jaudu iztērēja 3 miljardus ASV dolāru, kas bija vairāk nekā viss tālaika Armēnijas valsts budžets.<ref name="openDem" /> 2016. gada janvārī un februārī cīņās pie Kalnu Karabahas robežas tika nogalināti četri armēņu un četri Azerbaidžānas karavīri.<ref name="over20">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.intellinews.com/over-20-armenian-and-azerbaijani-soldiers-killed-in-jan-feb-93829/|title=bne IntelliNews - Over 20 Armenian and Azerbaijani soldiers killed in Jan-Feb|publisher=|access-date=26 February 2017}}</ref> Pirmais 2016. gada upuris bija Kalnu Karabahas karavīrs, kuru tika nošāvis pretinieku snaiperis frontes līnijas austrumu rajonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://armenianweekly.com/2016/01/11/first-armenian-casualty-of-2016/|title=19-Year-Old NKR Serviceman Becomes First Armenian Casualty of 2016|last=Staff|first=Weekly|website=Armenian Weekly|access-date=2016-02-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://asbarez.com/144200/azerbaijani-sniper-kills-armenian-soldier/|title=Azerbaijani Sniper Kills Armenian Soldier|website=Asbarez.com}}</ref> Februāra vidū Azerbaidžānas snaiperis nogalināja armēņu ganu.<ref name="one">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armenianow.com/karabakh/69869/armenia_karabakh_civilian_death_azerbaijan_sniper|title=Karabakh: One Armenian civilian killed by Azeri sniper - Karabakh {{!}} ArmeniaNow.com|website=www.armenianow.com|access-date=2016-02-12|archive-date=2016-02-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20160213092157/http://www.armenianow.com/karabakh/69869/armenia_karabakh_civilian_death_azerbaijan_sniper}}</ref> Martā sadursmēs gar Azerbaidžānas un Armēnijas robežu tika nogalināti divi azerbaidžāņu un viens armēņu karavīrs.<ref name="twoservicemen">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rferl.org/content/karabakh-azerbaijani-soldier-killed-armenia/27640267.html|title=Azerbaijan: Two Servicemen Killed In Clashes With Armenian Army|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=3 April 2016}}</ref><ref name="grenade">{{Tīmekļa atsauce|url=http://times.am/?p=162110&l=en|title=Times.am - Armenian soldier fatally wounded and killed in Azerbaijani grenade explosion|last=Sargssyan Studio|publisher=|access-date=13 May 2016}}</ref> No 2016. gada 1. līdz 5. aprīlim smagās cīņas Kalnu Karabahas frontē noveda pie 88 armēņu un 31 līdz 92 Azerbaidžānas karavīru nāves. Pazuduši bez vēsts bija vēl viens armēņu un trīs azerbaidžāņu karavīri. Turklāt tika nogalināti arī 10 civiliedzīvotāji (seši azerbaidžāņi un četri armēņi).<ref name="at92">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armenianow.com/en/karabakh/2016/04/14/armenia-casualties-update-karabakh-april/951/|title=Karabakh War Casualty Update: Armenia puts April death toll at 92}}</ref><ref name="meydan">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.meydan.tv/az/site/opinion/13405/|title=Siyahı: 93 hərbçi şəhid olub, 6 mülki şəxs dünyasını dəyişib (YENİLƏNİR)|website=Meydan TV|access-date={{dat|2019|04|24||bez}}|archive-date={{dat|2017|07|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170728135013/https://www.meydan.tv/az/site/opinion/13405/}}</ref> Sadursmju laikā tika notriekts Azerbaidžānas militārais helikopters, 13 bezpilota lidmašīnas<ref name="13th">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panarmenian.net/eng/news/209819/|title=Karabakh army downs 13th Azerbaijani drone|website=PanARMENIAN.Net}}</ref> un iznīcināts viens Azerbaidžānas tanks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://haqqin.az/news/67421|title=Минобороны Азербайджана назвало потери в боях|publisher=|access-date=26 February 2017}}</ref> Augošo Azerbaidžānas agresīvumu tajā laikā daļa novērotāju vērtē ne tikai kā sava spēka pārbaudi, bet arī kā iedzīvotāju uzmanības novēršanu no pieaugošajām ekonomiskajām grūtībām, kuras jau bija sākušas izsaukt publiskus protestus.<ref>[https://www.pism.pl/publications/bulletin/no-26-876 ''The Escalation of the Conflict in Nagorno-Karabakh: Causes and Probable Course''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190424011247/http://www.pism.pl/publications/bulletin/no-26-876 |date={{dat|2019|04|24||bez}} }} Anna Maria Dyner, Konrad Zasztowt, The Polish Institute of International Affairs</ref> === Atjaunojušās robežu sadursmes (2016–2018) === No 2016. gada 8. līdz 17. maijam īslaicīgās sadursmēs krita 14 armēņu un trīs Azerbaidžānas karavīri, kā arī viens Azerbaidžānas civiliedzīvotājs.<ref name="despite">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.presstv.ir/Detail/2016/04/15/460900/Armenia-Azerbaijan-Nagorno-Karabakh/|title=PressTV-‘2 Armenian troops killed in Karabakh’|publisher=|access-date=26 February 2017}}</ref><ref name="fightingover">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-nagorno-karabakh-azerbaijan-casualtie-idUSKCN0XB1C4|title=Azerbaijan says one soldier killed in fighting over Nagorno-Karabakh|publisher=|access-date=26 February 2017|date=14 April 2017}}</ref> 2016. gada 5. oktobrī armēņu artilērija apšaudīja Azerbaidžānas pozīcijas un viens Azerbaidžānas karavīrs tika nogalināts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.apa.az/azerbaijan-military/azerbaijan-army-azerbaijani-armed-forces/azerbaijani-soldier-killed-during-armenian-provocation-5349.html|title=Azerbaijani soldier killed during Armenian provocation|last=Holding|first=APA Information Agency, APA|publisher=|access-date=26 February 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107121442/http://en.apa.az/azerbaijan-military/azerbaijan-army-azerbaijani-armed-forces/azerbaijani-soldier-killed-during-armenian-provocation-5349.html|archivedate={{dat|2017|11|07||bez}}}}</ref> Viens armēņu karavīrs tika nogalināts 2016. gada 11. oktobrī sadursmē frontes līnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armradio.am/en/2016/10/11/armenian-contract-serviceman-killed-in-azeri-firing-4/|title=Armenian contract serviceman killed in Azeri firing|publisher=|access-date=26 February 2017|date=11 October 2016}}</ref> 15. novembrī tika nogalināts Azerbaidžānas karavīrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.azernews.az/aggression/105168.html|title=Armenian troops keep high tension on contact line, kill Azerbaijani servicemen|publisher=|access-date=26 February 2017|date=16 November 2016}}</ref> 27. novembrī Azerbaidžānas bruņotie spēki ziņoja par šaušanu uz armēņu dronu, kas šķērsojis frontes līniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://aa.com.tr/en/world/azerbaijan-downs-armenian-drone-on-conflict-frontline/694108|title=Azerbaijan downs Armenian drone on conflict frontline|publisher=|access-date=26 February 2017}}</ref> 2017. gada 6. februārī konfliktā ar Azerbaidžānas spēkiem tika nogalināts Kalnu Karabahas karavīrs.<ref name="asbarez.com">{{Tīmekļa atsauce|url=http://asbarez.com/159972/armenian-serviceman-killed-another-wounded-by-azerbaijani-fire/|title=Armenian Serviceman Killed, another Wounded By Azerbaijani Fire - Asbarez.com|website=asbarez.com}}</ref> 2017. gada 8. februārī tika nogalināts viens Kalnu Karabahas karavīrs un vēl viens ievainots apšaudē.<ref name="asbarez.com" /> 2017. gada 24. februārī Azerbaidžānas spēki apšaudīja armēņu pozīcijas pie Tališas ciema ar artilēriju.<ref name="armenianweekly.com">{{Tīmekļa atsauce|url=http://armenianweekly.com/2017/02/25/artsakh-forces-quell-largest-azerbaijani-attack-since-last-april/|title=Artsakh Forces Quell Largest Azerbaijani Attack Since Last April|last=Hairenik|first=|publisher=|date=25 February 2017}}</ref> Nākamajā dienā izcēlās liela kauja ar Azerbaidžānas spēkiem, kas tuvojās armēņu līnijām tajā pašā rajonā, tika nogalināti 5 Azerbaidžānas karavīri.<ref name="armenianweekly.com" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://armenianweekly.com/2017/02/27/azerbaijan-confirms-soldier-deaths/|title=Azerbaijan Confirms Soldier Deaths, Retrieves Bodies from Neutral Zone|last=Hairenik|first=|publisher=|date=27 February 2017}}</ref> 2017. gada 15. maijā Azerbaidžānas spēku sūtīta vadāma raķete sabojāja vai iznīcināja Karabahas gaisa aizsardzības sistēmu "Osa".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://au.news.yahoo.com/azerbaijan-destroys-armenia-air-defence-system-in-disputed-region-35527827.html|title=Azerbaijan destroys Armenia air defence system in disputed region|website=au.news.yahoo.com}}</ref> 2017. gada 20. maijā armēņu karavīrs tika nogalināts sadursmē ar Azerbaidžānas karaspēku, azerbaidžāņi pielietoja prettanku granātas un 60 mm mīnmetējus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://armenianweekly.com/2017/05/20/armenian-serviceman-karen-danielyan-killed-by-azerbaijani-fire/|title=Armenian Serviceman Karen Danielyan Killed by Azerbaijani Fire|last=Hairenik|first=|website=The Armenian Weekly|date=20 May 2017}}</ref> 2017. gada 26. maijā Kalnu Karabahas kareivis tika nogalināts sadursmē ar Azerbaidžānas spēkiem, kurā bija lietoti mīnmetēji un granātmetēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://armenianweekly.com/2017/05/26/artsakh-serviceman-killed-by-azerbaijani-fire/|title=Artsakh Serviceman Killed by Azerbaijani Fire|last=Hairenik|first=|website=The Armenian Weekly|date=26 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panarmenian.net/eng/news/240680/|title=550 ceasefire violations by Azerbaijan registered over the past week|publisher=}}</ref> 2017. gada 16. jūnijā Azerbaidžānas spēki nogalināja trīs Kalnu Karabahas karavīrus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-armenia-azerbaijan-conflict-idUSKBN1972Q2|title=Armenian-backed separatists say three soldiers killed by Azeri forces|publisher=Reuters|date=16 June 2017|last=Mkrtchyan|first=Hasmik|location=Yerevan}}</ref> 2017. gada 22. jūnijā Kalnu Karabahas zaldāti nogalināja četrus Azerbaidžānas karavīrus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://asbarez.com/164497/4-azerbaijani-soldier-killed-after-artsakh-forces-rebuff-attack/|title=4 Azerbaijani Soldiers Killed after Artsakh Forces Rebuff Attack|date=22 June 2017}}</ref> 4. jūlijā armēņu apšaudes rezultātā tika nogalināti azerbaidžāņu sieviete un viņas divgadīgais mazbērns.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-armenia-azerbaijan-conflict-idUSKBN19Q1VG|title=Azeri woman and child killed by Armenian forces near Nagorno-Karabakh boundary: defense ministry|publisher=Reuters|date=4 July 2017|last=Mkrtchyan|first=Hasmik|location=Baku/Yerevan}}</ref> 2017. gada 10. jūlijā Azerbaidžānas spēki nogalināja Kalnu Karabahas karavīru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://news.am/eng/news/399672.html|title=Karabakh soldier killed in Azerbaijani fire|date=10 July 2017|location=Stepanakert}}</ref> 2017. gada 25. jūlijā Azerbaidžāna apgalvoja, ka viens no tās karavīriem tika ievainots ar armēņu drona nomesto munīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.azernews.az/aggression/116699.html|title=Armenia again uses combat UAV against Azerbaijan|publisher=|date=25 July 2017}}</ref> 2017. gada 31. augustā Azerbaidžānas pozīcijas tika apšaudītas. Armēņu militārie spēki izmantoja lielkalibra ložmetējus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.apa.az/azerbaijan-military/azerbaijan-army-azerbaijani-armed-forces/armenia-breaks-ceasefire-with-azerbaijan-126-times.html|title=Armenia breaks ceasefire with Azerbaijan 126 times|publisher=APA|access-date=1 September 2017|date=1 September 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180612162233/http://en.apa.az/azerbaijan-military/azerbaijan-army-azerbaijani-armed-forces/armenia-breaks-ceasefire-with-azerbaijan-126-times.html|archivedate={{dat|2018|06|12||bez}}}}</ref> '''2018''' 2018. gadā turpinājās reti incidenti ar kritušajiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/nagornoi-karabakh-armenian-soldier-killed-chilingarian-azerbaijan/28962611.html|title=Military In Nagorno-Karabakh Says Soldier Killed By Azerbaijani Sniper|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2018-03-16|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://armenianweekly.com/2018/02/08/another-artsakh-solider-killed-azerbaijani-fire-2/|title=Another Artsakh Soldier Killed by Azerbaijani Fire|last=Staff|first=Weekly|website=The Armenian Weekly|date=8 February 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/armenia-azerbaijan-nagorno-karabakh-halo-deminers-killed-car-mine/29132935.html|title=Three Killed In Nagorno-Karabakh Demining Group Operation|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://asbarez.com/171572/artsakh-soldier-killed-by-azerbaijani-shooting/|title=Artsakh Soldier Killed by Azerbaijani Shooting|publisher=|date=9 April 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://asbarez.com/172647/artsakh-soldier-killed-by-azerbaijani-shooting-2/|title=Artsakh Soldier Killed by Azerbaijani Shooting|publisher=|date=11 June 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hetq.am/en/article/93221|title=Azerbaijani Gunfire Kills Artsakh Soldier|website=Hetq.am}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hetq.am/en/article/93416|title=Artsakh Soldier Dies from Gunshot Wound|website=Hetq.am}}</ref> tai skaitā 2018. gada septembrī viens Armēnijas armijas karavīrs tika nogalināts robežkontroles punktā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hetq.am/en/article/93119|title=Azerbaijani Gunfire Kills Armenian Soldier|website=Hetq.am}}</ref> === 2020. gada kaujas === [[Attēls:September 2020 Nagorno-Karabakh clashes.png|thumb|250px|2020. gada rudens kauju apvidi iezīmēti sarkanā krāsā.]] 2020. gada 12.–16. jūlijā notika četru dienu kaujas pie Armēnijas un Azerbaidžānas robežas ārpus Kalnu Karabahas,<ref>[https://www.delfi.lv/news/arzemes/azerbaidzana-un-armenija-vaino-viena-otru-par-kaujam-pierobeza.d?id=52325607 Azerbaidžāna un Armēnija vaino viena otru par kaujām pierobežā] delfi.lv 23.07.2020.</ref> kurās armēņu puse atzina 5, bet azerbaižāņu puse 13 nogalinātos. 2020. gada 27. septembra rītā arī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, kuru sākšanā abas puses apsūdzēja viena otru. Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludināja karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludināja arī Azerbaidžāna. 1. oktobrī ar kopīgu paziņojumu, aicinot konfliktā iesaistītās puses sēsties pie sarunu galda, klajā nāca ASV, Francijas un Krievijas prezidenti. Taču šo paziņojumu nosodīja Azerbaidžānu atbalstošais Turcijas prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]]. Armēnijas valdība 2. oktobrī paziņoja, ka ir gatava iesaistīties miera sarunās ar starptautisko starpnieku līdzdalību, taču tikai tad, ja tiktu pārtraukta vardarbība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/armenija-gatava-dialogam-par-pamieru-ar-azerbaidzanu.a376577/ Armēnija gatava dialogam par pamieru ar Azerbaidžānu] Uģis Lībietis 2020. gada 2. oktobrī</ref> ==== Pamiers ==== 9. novembrī Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]], Armēnijas premjerministrs [[Nikols Pašinjans]] un Azerbaidžānas prezidents [[Ilhams Alijevs]] parakstīja pamiera vienošanos, kas paredzēja, ka armēņu un azerbaidžāņu armijas paliek pēdējā konflikta eskalācijas posmā ieņemtajās pozīcijās. Azerbaidžānas kontrolē palika Kalnu Karabahas dienviddaļa, arī reģiona otra lielākā pilsēta [[Šuša]].<ref>[https://www.tvnet.lv/7110072/armenija-karabahas-konflikta-kritusi-2317-karaviri Armēnija: Karabahas konfliktā krituši 2317 karavīri] [[LETA]] 2020. gada 14. novembrī</ref> == Kopējais nāves gadījumu skaits == Lai gan nav precīzas statistikas, 2009. gadā lielākā daļa novērotāju uzskatīja, ka ir nogalināti ap 3000 cilvēku, galvenokārt karavīri. Ar 72 nāves gadījumiem, kas reģistrēti gada laikā, 2014. gads kļuva par asiņaināko kopš kara beigām.<ref name="restraints" /> Saskaņā ar Arcahas Karā zudušo karavīru radinieku savienības datiem, kopš 2014. gada oficiāli ir uzskaitīti kā pazuduši 239 Kalnu Karabahas karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stephenmbland.com/#!a-letter-from-stepanakert/c1owq|title=StephenMBland|publisher=|access-date=26 February 2017}}</ref> {| class="wikitable" ! Gads ! Armēnija ! Azerbaidžāna ! Kopā |- | 2008. gads | N / D |N / D | 30 karavīri <ref name="crisis" /> |- | 2009. gads | N / D | N / D | 19 karavīri <ref name="crisis" /> |- | 2010 | 7 karavīri <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ru.1in.am/987.html|title=44 смертных случая в Вооруженных Силах Армении|website=1in.am|access-date=4 July 2015}}</ref> | 18 karavīri | 25 karavīri <ref name="crisis" /> |- | 2011. gads | 10 karavīri <ref name="tolldown" /> | 4+ karavīri,<ref name="crisis" /><ref name="deadly" /> 1 civilpersona | 14+ karavīri, 1 civiliedzīvotājs |- | 2012. gads | 14 karavīri | 20 karavīri | 34 karavīri <ref name="restraints" /> |- | 2013. gads | 7 karavīri | 12 karavīri | 19 karavīri <ref name="disputed" /> |- | 2014. gads | 27 karavīri, 6 civiliedzīvotāji | 37 karavīri, 2 civiliedzīvotāji | 64 karavīri, 8 civiliedzīvotāji <ref name="restraints" /> |- | 2015 | 42 karavīri, 5 civiliedzīvotāji <ref name="attrition" /> | 64 karavīri <ref name="10months" /><ref name="contact" /> | 77 karavīri, 5 civiliedzīvotāji |- | 2016 | 107 karavīri, 5 civiliedzīvotāji <ref name="over20" /><ref name="one">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armenianow.com/karabakh/69869/armenia_karabakh_civilian_death_azerbaijan_sniper|title=Karabakh: One Armenian civilian killed by Azeri sniper - Karabakh {{!}} ArmeniaNow.com|website=www.armenianow.com|access-date=2016-02-12}}</ref><ref name="grenade" /><ref name="at92" /><ref name="despite" /> | +101 karavīrs, 7 civiliedzīvotāji <ref name="over20" /><ref name="twoservicemen" /><ref name="meydan" /><ref name="fightingover" /> | + 147–208 karavīri, 12 civiliedzīvotāji |- | 2020 | 2996 karavīri, 50 civiliedzīvotāji | 2783 azerbaidžāņu karavīri, 293 sīriešu karavīri, 93 civiliedzīvotāji | |} 2020. gada 11. decembrī Armēnijas Veselības ministrija paziņoja, ka 2020. gada rudens bruņotajā konfliktā dzīvību zaudējuši 2996 armēņu karavīri. Savukārt Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka kopš 27. septembra krituši 2783 Azerbaidžānas karavīri. Kaujās Kalnu Karabahas konfliktā nogalināti arī 293 Sīrijas kaujinieki, kurus uz Karabahas konflikta zonu bija nogādājusi Azerbaidžānas sabiedrotā Turcija. Kopumā konfliktā dzīvību zaudējuši vismaz 93 azerbaidžāņu un 50 armēņu civilisti.<ref>[https://www.tvnet.lv/7131381/erevana-karabahas-kara-kritusi-teju-3000-armenu-karaviru Erevāna: Karabahas karā krituši teju 3000 armēņu karavīru] LETA/INTERFAX 2020. gada 11. decembrī</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] [[Kategorija:Azerbaidžānas politika]] [[Kategorija:Armēnijas politika]] 2h7w6c0u8hfuz1p2l0nntp037i7581e 0 334394 3669664 2840428 2022-08-12T22:08:32Z Spnq 103627 Ieliku dažas vikisaites wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} '''Medicīnas eponīmi'''{{fact}} ir pazīmes un simptomi, kas parasti tiek nosaukti atklājēju vai pacientu vārdos. Šajā sarakstā uzskaitīti arī citi jēdzieni, kas ir nozīmīgi klīniskajā praksē, piemēram, testi, refleksi u.c. {| class="sortable wikitable" ! Burts ! Pazīme/Simptoms ! Termins angļu valodā ! Specialitāte ! Saistītā slimība/stāvoklis ! Apraksts |- | A || Ārona pazīme ||Aaron sign|| [[Ķirurģija]] || [[Apendicīts]] ||Sāpes epigastrijā izdarot spiedienu Makbērnija punktā. |- | A || Abadija pazīme || Abadie's sign||[[Endokrinoloģija]] ||[[Greivsa slimība]] ||m.levator palpebrae superioris spazma |- | A || Abadija simptoms || Abadie's symptom||[[Neiroloģijā]] ||Tabes dorsalis ||Sāpju izzušana uzspiežot uz [[ahileja cīpsla]] s. |- | A || Addis skaits || Addis count||[[Nefroloģija]] ||[[Pielonefrīts]] ||[[Šūna|Šūnu]] un cilindru skaits 24 stundu urīnā |- | A || Adija zīlīte || Adie pupil|| Neiroloģija || N.ciliaris bojājums || Paplašināta zīlīte, vāja reakcija, bet ar gandrīz normālu akomodāciju |- | A || Aleksandra likums ||Alexander's law||Neiroloģija ||Vestibulārie bojājumi ||Apraksta nistagmu vestibulāro traucējumu gadījumā |- | A || Allena tests || Allen's test|| Asinsvadu ķirurģija || Plaukstas arteriālās apasiņošanas traucējumi ||Pārbauda ulnāro-radiālo anastamozi. |- | A || Apgara skala || Apgar score||Dzemdniecība || ||Novērtē jaundzimušā stāvokli. |- | A || Aplija berzes tests || Apley grind test||Ortopēdija ||Meniska bojājums ||Manevri, kas provocē sāpes celī |- |A |Aušpices pazīme |Auspitz's sign |Dermatoloģija |Psoriāze |Noņemot zvīņas, parādās neliela asiņošana no asinsvadiem |- |D |Denija-morgana līnija |Dennie–Morgan fold |Dermatoloģija |Atopiskais dermatīts |Kroka zem apakšējā plakstiņa tūskas rezultātā |- |K |Kobnera fenomens |Koebner phenomenon |Dermatoloģija |Dažādi |Bojājumi, piem., izsitumi parādās līnijas veidā |- |R |Renboka fenomens |Renbök phenomenon |Dermatoloģija |Dažādi |Apraksta gadījumus dermatoloģijā, kad viens simptoms pārklājas citam to apslēpjot. |- |N |Nikolskija pazīme |Nikolsky's sign |Dermatoloģija |Pemphigus vulgaris, toksiskā epidermolītiskā nekroze |Uzspiežot uz ādas un viegli parīvējot atlobās āda |- |K |Kurvuazjē simptoms |Courvoisier symptom |Gastroenteroloģija |Žultspūšļa vai aizkuņģa dziedzera audzējs |Iegremdējot īkšķi žultspūšļa projekcijas vietā un kustina. Pozitīvs simptoms ir tad, ja žultspūslis ir palpējams, pārvietojams un nesāpīgs. |- |Z |Zaharjina simptoms | |Gastroenteroloģija |Holecistīts |Siptoms ir pozitīvs, ja sāpes rodas, apklauvējot vai uzspiežot uz žultspūšļa projekcijas vietas |} [[Kategorija:Simptomi]] [[Kategorija:Medicīna]] requewvuo8gqkdjbwgtyb63ayvkf5wb 3669665 3669664 2022-08-12T22:17:13Z Spnq 103627 Ieliku vikisaites wikitext text/x-wiki '''Medicīnas eponīmi'''{{fact}} ir pazīmes un simptomi, kas parasti tiek nosaukti atklājēju vai pacientu vārdos. Šajā sarakstā uzskaitīti arī citi jēdzieni, kas ir nozīmīgi klīniskajā praksē, piemēram, testi, refleksi u.c. {| class="sortable wikitable" ! Burts ! Pazīme/Simptoms ! Termins angļu valodā ! Specialitāte ! Saistītā slimība/stāvoklis ! Apraksts |- | A || Ārona pazīme ||Aaron sign|| [[Ķirurģija]] || [[Apendicīts]] ||Sāpes epigastrijā izdarot spiedienu Makbērnija punktā. |- | A || Abadija pazīme || Abadie's sign||[[Endokrinoloģija]] ||[[Greivsa slimība]] ||m.levator palpebrae superioris spazma |- | A || Abadija simptoms || Abadie's symptom||[[Neiroloģija]] ||Tabes dorsalis ||Sāpju izzušana uzspiežot uz [[ahileja cīpsla]]s. |- | A || Addis skaits || Addis count||[[Nefroloģija]] ||[[Pielonefrīts]] ||[[Šūna|Šūnu]] un cilindru skaits 24 stundu urīnā |- | A || Adija zīlīte || Adie pupil|| Neiroloģija || N.ciliaris bojājums || Paplašināta [[Acs zīlīte|zīlīte]], vāja reakcija, bet ar gandrīz normālu akomodāciju |- | A || Aleksandra likums ||Alexander's law||Neiroloģija ||[[Vestibulārais aparāts|Vestibulārie]] bojājumi ||Apraksta nistagmu vestibulāro traucējumu gadījumā |- | A || Allena tests || Allen's test|| [[Asinsvadi|Asinsvadu]] ķirurģija || Plaukstas arteriālās apasiņošanas traucējumi ||Pārbauda ulnāro-radiālo anastamozi. |- | A || Apgara skala || Apgar score||[[Dzemdniecībā]] || ||Novērtē jaundzimušā stāvokli. |- | A || Aplija berzes tests || Apley grind test||[[Ortopēdija]] ||[[Menisks|Meniska]] bojājums ||Manevri, kas provocē sāpes celī |- |A |Aušpices pazīme |Auspitz's sign |[[Dermatoloģija]] |[[Psoriāze]] |Noņemot zvīņas, parādās neliela asiņošana no asinsvadiem |- |D |Denija-morgana līnija |Dennie–Morgan fold |Dermatoloģija |[[Atopiskais dermatīts]] |Kroka zem apakšējā plakstiņa [[tūska]]s rezultātā |- |K |Kobnera fenomens |Koebner phenomenon |Dermatoloģija |Dažādi |Bojājumi, piem., izsitumi parādās līnijas veidā |- |R |Renboka fenomens |Renbök phenomenon |Dermatoloģija |Dažādi |Apraksta gadījumus dermatoloģijā, kad viens simptoms pārklājas citam to apslēpjot. |- |N |Nikolskija pazīme |Nikolsky's sign |Dermatoloģija |Pemphigus vulgaris, toksiskā epidermolītiskā [[nekroze]] |Uzspiežot uz ādas un viegli parīvējot atlobās āda |- |K |Kurvuazjē simptoms |Courvoisier symptom |[[Gastroenteroloģija]] |[[Žultspūslis|Žultspūšļa]] vai [[Aizkuņģa dziedzeris|aizkuņģa dziedzera]] audzējs |Iegremdējot īkšķi žultspūšļa projekcijas vietā un kustina. Pozitīvs simptoms ir tad, ja žultspūslis ir palpējams, pārvietojams un nesāpīgs. |- |Z |Zaharjina simptoms | |Gastroenteroloģija |[[Holecistīts]] |Siptoms ir pozitīvs, ja sāpes rodas, apklauvējot vai uzspiežot uz žultspūšļa projekcijas vietas |} [[Kategorija:Simptomi]] [[Kategorija:Medicīna]] blz46nmimgawsqgnzl8joe2udsk5tmw 0 370859 3669484 3669457 2022-08-12T12:34:21Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Viļa Ģelbes iela |attēls = Viļa Ģelbes iela (2).jpg |attēla paraksts = Skats no Brīvības gatves |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Teika (Rīga)|Teika]] |ielas garums = 150 m |atklāta = 2017. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]] [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]] |trolejbuss = [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]] [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14.]] [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Viļa Ģelbes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Teika (Rīga)|Teikas]] apkaimē. Viļa Ģelbes iela sākas krustojumā ar [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatvi]] un beidzas krustojumā ar vēsturisko [[Biķernieku iela|Biķernieku ielu]], ar citām ielām nekrustojas. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām, tās garums ir aptuveni 150 metru. Viļa Ģelbes iela ir vienvirziena (transporta kustība tikai Biķernieku ielas virzienā). No 2022. gada 23. augusta [[Sabiedriskais transports|sabiedriskajam transportam]] iela kļūs par divvirzienu. Biķernieku un Brīvības ielas savienojums izveidots padomju laikos, bet bijis bez nosaukuma (sarunvalodā saukts par '''Mazo Biķernieku ielu'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzet.lv/code/R-Bikernieku21-01-15/view/Bi%C4%B7ernieku_iela,_R%C4%ABga|title=Biķernieku iela, Rīga - redzet.lv|website=www.redzet.lv|access-date=2018-10-10|language=lv-LV}}</ref>). Viļa Ģelbes ielas nosaukums piešķirts 2017. gadā pēc Rīgas domes lēmuma. Tā nosaukta [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības karā]] kritušā [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s virsleitnanta [[Lāčplēša ordenis|Lāčplēša ordeņa]] kavaliera [[Vilis Ģelbe|Viļa Ģelbes]] vārdā (1890—1919).<ref>[https://www.riga.lv/lv/news/pieskirs-jaunus-un-mainis-esosos-rigas-ielu-nosaukumus?11867 Piešķirs jaunus un mainīs esošos Rīgas ielu nosaukumus]{{Novecojusi saite}} — Rīgas domes informatīvais portāls</ref> == Sabiedriskais transports == Visas Viļa Ģelbes ielas garumā kursē [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]] un [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48. maršruta autobusi]], kā arī [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]], [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14.]] un [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17. maršruta trolejbusi]] (virzienā no Brīvības gatves). Visiem maršrutiem Viļa Ģelbes ielā ir pietura "Biķernieku iela". No 2022. gada 23. augusta sabiedriskais transports varēs kursēt arī virzienā uz Brīvības gatvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Teika (Rīga)|Teika]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Teikā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] l6id4tofp9zc1dx9hjzuvitgpuigcon 0 402580 3669733 3469499 2022-08-13T08:04:33Z 213.226.141.145 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |logo=Logo of Izaugsme.svg |name=Izaugsme |ideology=[[centrisms]]<br>[[progresīvisms]] |colours=zaļa || seats1_title = [[13. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#57852B}} |Country=Latvia |footnotes={{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |foundation={{dat|2013|3|27}} |headquarters={{vieta|Latvija|Rīga}} |leader=[[Andris Skride]] |website=[http://www.partijaizaugsme.lv partijaizaugsme.lv] |colorcode=#57852B |seats2_title=[[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]|seats2={{Infobox political party/seats|0|8|hex=#57852B}} |affiliation1=[[Attīstībai/Par!]] |affiliation1_title=Daļa no }} '''Izaugsme''' ir Latvijas politiskā partija, kas pārstāv progresīvisma un centrisma idejas. Partija dibināta un reģistrēta 2013. gada 27. martā. Partijas "Izaugsme" valdē darbojas pieci cilvēki — Artūrs Ancāns, Artūrs Čačka, [[Andris Skride]], Rita Turkina un Juris Žilko.<ref>[http://www.la.lv/riga-nodibinata-jauna-politiska-partija-izaugsme-2/ Rīgā nodibināta jauna politiskā partija “Izaugsme”] [[LETA]], 2013. gada 3. aprīlī</ref> 2018. gada 24. martā partija [[Kustība Par!]] pieņēma lēmumu par apvienības veidošanu ar partijām "[[Latvijas attīstībai]]" un "Izaugsme" kopīgam startam [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/pariesi-nolemj-veidot-apvienibu-ar-partiju-latvijas-attistibai.d?id=49874127|title='Parieši' nolemj veidot apvienību ar partiju 'Latvijas attīstībai'|publisher=delfi.lv}}</ref> Vēlēšanās izveidotā apvienība "[[Attīstībai/Par!]]" ieguva 13 vietas, no kurām vienu ieguva Andris Skride. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Attīstībai/Par! kopīgā sarakstā ar partiju "[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]" ieguva vislielāko mandātu skaitu, taču neviens no "Izaugsmes" kandidātiem (Angelika Krūmiņa, Maija Radziņa, Māris Kalējs) domē neiekļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.partijaizaugsme.lv/lv/jaunumi/96-zinas-no-saeimas/108-rigas-domes-velesanas-vislielako-atbalstu-gust-apvienotais-saraksts-attistibai-par-progresivie|title=Rīgas domes vēlēšanās vislielāko atbalstu gūst apvienotais saraksts “Attīstībai/Par! Progresīvie” - Partija IZAUGSME|website=www.partijaizaugsme.lv|access-date=2020-09-03}}</ref> == Ideoloģija == Partija savā programmā sevi raksturo kā "demokrātisku un atbildīgu politisko partiju, kuras darbības pamatmērķi ir veicināt katra cilvēka, sabiedrības un Latvijas valsts izaugsmi, veicināt godīguma, taisnīguma un tiesiskuma principu ievērošanu, kompetentu un efektīvu pārvaldību valsts un pašvaldību pārvaldē, kā arī aktīvi iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos". Programmā arī ir pausts atbalsts [[Progresīvais nodoklis|progresīvas nodokļu]] sistēmas ieviešanai. un vistuvāk arī ideju ziņa līdzīga Vienotībai <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.partijaizaugsme.lv/lv/par-partiju/par-mums|title=Par mums|website=www.partijaizaugsme.lv|access-date=2020-09-03|language=lv-lv}}</ref> == Dalība vēlēšanās == === Saeima === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) |- | 2014. | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | 0,17 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#57852B}} |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 12,04¹ | {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#57852B}} |} ¹ Kā apvienība [[Attīstībai/Par!]] Par deputātu 2018. gada Saeimas vēlēšanās no kopīgā saraksta ievēlēts partijas valdes priekšsēdētājs [[Andris Skride]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] rtzgl7udeam27ktysqmbsxcix5a4qtl 3669748 3669733 2022-08-13T08:31:56Z Eremu1 102242 Atcēlu [[Special:Contributions/213.226.141.145|213.226.141.145]] ([[User talk:213.226.141.145|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3669733 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |logo=Logo of Izaugsme.svg |name=Izaugsme |ideology=[[centrisms]]<br>[[progresīvisms]] |colours=zaļa || seats1_title = [[13. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#57852B}} |Country=Latvia |footnotes={{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |foundation={{dat|2013|3|27}} |headquarters={{vieta|Latvija|Rīga}} |leader=[[Andris Skride]] |website=[http://www.partijaizaugsme.lv partijaizaugsme.lv] |colorcode=#57852B |seats2_title=[[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]|seats2={{Infobox political party/seats|0|8|hex=#57852B}} |affiliation1=[[Attīstībai/Par!]] |affiliation1_title=Daļa no }} '''Izaugsme''' ir Latvijas politiskā partija, kas pārstāv progresīvisma un centrisma idejas. Partija dibināta un reģistrēta 2013. gada 27. martā. Partijas "Izaugsme" valdē darbojas pieci cilvēki — Artūrs Ancāns, Artūrs Čačka, [[Andris Skride]], Rita Turkina un Juris Žilko.<ref>[http://www.la.lv/riga-nodibinata-jauna-politiska-partija-izaugsme-2/ Rīgā nodibināta jauna politiskā partija “Izaugsme”] [[LETA]], 2013. gada 3. aprīlī</ref> 2018. gada 24. martā partija [[Kustība Par!]] pieņēma lēmumu par apvienības veidošanu ar partijām "[[Latvijas attīstībai]]" un "Izaugsme" kopīgam startam [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/pariesi-nolemj-veidot-apvienibu-ar-partiju-latvijas-attistibai.d?id=49874127|title='Parieši' nolemj veidot apvienību ar partiju 'Latvijas attīstībai'|publisher=delfi.lv}}</ref> Vēlēšanās izveidotā apvienība "[[Attīstībai/Par!]]" ieguva 13 vietas, no kurām vienu ieguva Andris Skride. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Attīstībai/Par! kopīgā sarakstā ar partiju "[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]" ieguva vislielāko mandātu skaitu, taču neviens no "Izaugsmes" kandidātiem (Angelika Krūmiņa, Maija Radziņa, Māris Kalējs) domē neiekļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.partijaizaugsme.lv/lv/jaunumi/96-zinas-no-saeimas/108-rigas-domes-velesanas-vislielako-atbalstu-gust-apvienotais-saraksts-attistibai-par-progresivie|title=Rīgas domes vēlēšanās vislielāko atbalstu gūst apvienotais saraksts “Attīstībai/Par! Progresīvie” - Partija IZAUGSME|website=www.partijaizaugsme.lv|access-date=2020-09-03}}</ref> == Ideoloģija == Partija savā programmā sevi raksturo kā "demokrātisku un atbildīgu politisko partiju, kuras darbības pamatmērķi ir veicināt katra cilvēka, sabiedrības un Latvijas valsts izaugsmi, veicināt godīguma, taisnīguma un tiesiskuma principu ievērošanu, kompetentu un efektīvu pārvaldību valsts un pašvaldību pārvaldē, kā arī aktīvi iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos". Programmā arī ir pausts atbalsts [[Progresīvais nodoklis|progresīvas nodokļu]] sistēmas ieviešanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.partijaizaugsme.lv/lv/par-partiju/par-mums|title=Par mums|website=www.partijaizaugsme.lv|access-date=2020-09-03|language=lv-lv}}</ref> == Dalība vēlēšanās == === Saeima === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) |- | 2014. | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | 0,17 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#57852B}} |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 12,04¹ | {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#57852B}} |} ¹ Kā apvienība [[Attīstībai/Par!]] Par deputātu 2018. gada Saeimas vēlēšanās no kopīgā saraksta ievēlēts partijas valdes priekšsēdētājs [[Andris Skride]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] qmmzfzde3o3g3pt8nbens2b342mwaer 0 406977 3669734 2945128 2022-08-13T08:06:00Z 213.226.141.145 wikitext text/x-wiki '''Fiskālais konservatīvisms''', saukts arī par '''ekonomisko konservatīvismu''', ir [[politika|politiski]] [[ekonomika|ekonomiska]] [[ideoloģija]], kas galvenokārt tiek balstīta uz diviem fundamentāliem principiem — [[nodoklis|nodokļu]] samazināšanu un sabalansēta [[valsts budžets|budžeta]] ievērošanu.<ref name="wsj">{{cite web|url= https://www.wsj.com/articles/SB119664632056611239|title= The Meaning of Fiscal Conservatism|work=wsj.com|publisher=Wall Street Journal|first=Rudy|last=Giuliani|date=3 December 2007|accessdate=21 September 2018}}</ref> Līdz ar to no finansiālā viedokļa fiskālā [[konservatīvisms|konservatīvisma]] piekritēji lielākoties iestājas par stingrāku valsts [[fiskālā politika|fiskālo politiku]] izdevumu kontrolēšanas jomā, lai tādējādi neveidotos [[budžeta deficīts]], vai arī sliktākajā gadijumā, ja tāds tomēr ir nenovēršams, budžeta deficīts būtu pavisam neliels.<ref>{{cite web|url= https://www.nytimes.com/2017/01/09/opinion/the-betrayal-of-fiscal-conservatism.html|title= The Betrayal of Fiscal Conservatism|work=nytimes.com|publisher=The New York Times|first=David|last=Leonhardt|date=9 January 2017|accessdate=21 September 2018}}</ref> No politiskā viedokļa fiskālie konservatīvisti atbalsta pēc iespējas mazāku valsts [[birokrātija|birokrātisko]] aparātu, lai tādējādi ietaupītu izmaksas sabiedriskajā sektorā.<ref name="yourdictionary">{{cite web|url= http://www.yourdictionary.com/fiscal-conservative|title=Fiscal conservativism|work=yourdictionary.com|accessdate=22 September 2018}}</ref> Savukārt no ekonomiskā viedokļa fiskālie konservatīvisti galvenokārt iestājas par [[brīvā tirgus ekonomika|brīvo tirgus ekonomiku]].<ref name="yourdictionary"/> == Skatīt arī == * [[Fiskālā politika]] * [[Kapitālisms]] * [[Konservatīvisms]] * [[Tirgus ekonomika]] == Atsauces == {{atsauces}} {{ekonomika-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ekonomika]] [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] 51d9uzhjl44dbs326okbwb2fma1p4ea 10 413574 3669598 3669295 2022-08-12T18:01:23Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-08-12 18:01:23{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 32 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dz</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 32 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.....</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 30 || {{U|Papuass}} || <nowiki>maznozīmīgs</nowiki> || enciklopēdiski maznozīmīgs || |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 25 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 11 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || Nav pamatota nozīmība || |- | {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 9 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}</nowiki> || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022) |- | {{page-multi|page=No Cav|t|h|d}} || 2022-08-08 12:24:31 || 4 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst, ja kāds "zaļais" neuzlabos: krosswiki savas sabiedriskās organizācijas reklāma ar nelabotu mašīntulkojumu.</nowiki> || nelabots mašīntulkojums || 15 (23.08.2022) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> fodxcar05y1ldud6opmg01iwoggcxph 0 416811 3669786 3653239 2022-08-13T11:31:27Z 5.179.0.200 /* ievads */ Ramona Petraviča nav veikusi nekāda veida zinātnisko darbību (Scopus datubāzē 0 ierakstu), kas apliecinātu viņas piederību "ķīmiķa" profesijai wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ramona Petraviča | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781581701).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ramona Petraviča 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2021|6|8|N|bez}} | term_beigas = | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents = * [[Egils Levits]] | term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2021|1|28|N|bez}} | premjers2 = | prezidents2 = | amats3 = [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums3 = {{dat|2019|1|23|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2021|6|3|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = [[Jānis Reirs]] | pēctecis3 = [[Gatis Eglītis]] | dzim_dati = {{ddv|1967|09|25|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Auce|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saldus}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Par cilvēcīgu Latviju]] <small>(2017—2022)</small> * [[Latvija pirmajā vietā]] <small>(kopš 2022)</small> | dzīvesb = Aleksandrs Petravičs | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]] (1992) | profesija = ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste | tautība = [[latviete]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ramona Petraviča''' (dzimusi {{dat|1967|09|25||bez}} [[Auce|Aucē]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/sievietem/336258-ministre-ramona-petravica-par-labklajibu-liecinas-smaids Ministre Ramona Petraviča: "Par labklājību liecinās smaids"] jauns.lv</ref>) ir latviešu uzņēmēja, finansiste un politiķe, bijusī [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas labklājības ministre]], šobrīd [[13. Saeima]]s deputāte (ievēlēta no [[KPV LV]] saraksta). Bijusi partijas "[[KPV LV|Par cilvēcīgu Latviju]]" biedre, no partijas izstājās 2022. gada janvārī. Šobrīd partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" biedre. 1992. gadā pabeigusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]] ar bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmisko tehnoloģiju specialitāti. Pirms ievēlēšanas Saeimā bija uzņēmēja, SIA "Monēta" finanšu vadītāja. == Politiskā darbība == [[2017. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2017. gada Saldus novada domes vēlēšanās]] kandidēja no [[KPV LV]] saraksta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/CandidateLists/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==|title=Kandidāti —Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> un tika ievēlēta novada domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==&locationId=bAzwL/1PXPgzjusWEvd3Vg==|title=Rezultāti — Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> Kandidējusi [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] ar otro numuru politiskās partijas KPV LV sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==|title=Kandidātu saraksti - 15. Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==&locationId=cWhUANL58dDrG1BuYgatEA==|title=Rezultāti - Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> 2019. gadā kļuva par [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas labklājības ministri]] [[Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]], saglabājot arī Saeimas deputātes mandātu (kā vienīgā no ministriem). 2021. gada janvārī nolika Saeimas deputātes mandātu uz ministres amata pienākumu pildīšanas laiku. Labklājības ministres amatu zaudēja 2021. gada 3. jūnijā, kad "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" ministri K. Kariņa valdībā tika aizstāti ar citu koalīcijas partiju pārstāvjiem. Drīz pēc tam atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2022. gada janvārī paziņoja par izstāšanos no partijas, saglabājot Saeimas deputātes amatu un darbojoties frakcijā "Neatkarīgie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/petravica-izstajas-no-partijas-par-cilvecigu-latviju.a437656/|title=Petraviča izstājas no partijas «Par cilvēcīgu Latviju»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-06|language=lv}}</ref> 2022. gadā pievienojusies [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] izveidotajai partijai "[[Latvija pirmajā vietā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.com/raksti/pie_slesera_parcelusies_ari_nemiro_un_petravica/|title=Pietiek :: Pie Šlesera pārcēlušies arī Nemiro un Petraviča|website=m.pietiek.com|access-date=2022-05-17}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Reirs]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2019|1|23|N}} — {{dat|2021|6|3|N}} | pēc = [[Gatis Eglītis]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{Kariņa Ministru kabinets}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Petraviča, Ramona}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aucē dzimušie]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 4ib7rke6jyhplwy6z6xhia2ydw87zwk 0 419273 3669698 3654619 2022-08-13T06:08:55Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: raksniek → rakstniek using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Zosāda | attēls = Goosebumps (film) poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Goosebumps'' | žanrs = šausmu filma, komēdija | režisors = [[Robs Letermens]] | producents = * [[Debora Forte]] * [[Nīls H. Morics]] | scenārija autors = [[Darens Lemke]] | aktieri = * [[Džeks Bleks]] * [[Dilans Minete]] * [[Eimija Raiena]] * [[Raiens Lī]] * [[Odeja Raša]] * [[Džiliana Bella]] | mūzika = [[Denijs Efmens]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Sony Pictures Animation]]'' * ''[[LStar Capital]]'' * ''[[Village Roadshow Pictures]]'' * ''[[Original Film]]'' * ''[[Scholastic Entertainment]]'' | izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2015|6|24|''CineEurope''|2015|10|16|ASV|2015|12|4|Latvija|}} | ilgums = 103 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/goosebumps-2015|title=Goosebumps|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate= February 7, 2019}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{US$|58 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=goosebumps.htm|title=Goosebumps (2015)|publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= February 7, 2019}}</ref> | ienākumi = {{US$|150,2 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = [[Zosāda 2: Nolādētais Helovīns]] | imdb = }} '''"Zosāda"''' ({{val|en|Goosebumps}}) ir 2015. gada šausmu komēdija, kas balstīta uz R. L. Staina tāda paša nosaukuma bērnu šausmu grāmatu sēriju. Filmas režisors ir [[Robs Letermens]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Džeks Bleks]], [[Dilans Minete]], [[Eimija Raiena]], [[Raiens Lī]], [[Odeja Raša]] un [[Džiliana Bella]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2015|6|24||bez}} ''CineEurope''. Pusaudzis Zaks Kūpers apvienojas ar šausmu grāmatu autoru R. L. Stainu, lai uzveiktu rakstnieka izdomātos briesmoņus, kas nejauši tikuši atbrīvoti un nokļuvuši Medisonas pilsētas ielās. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Sony Pictures Animation}} [[Kategorija:2015. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Sony Pictures Animation filmas]] 7vetxmyx8x50syk8h1vbed9ao4v8dga 0 433156 3669787 3073750 2022-08-13T11:43:31Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mili | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57983 |title=Informācija par objektu: Mili |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = <100 | population_density_km2 = | latd = 57.2013 | latNS = N | longd = 26.7782 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Mili''' (agrāk arī '''Andzani''') ir ciems [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]], [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. Atrodas 187 km attālumā no [[Rīga]]s. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: [[Andzēnu senkapi (Kara kapi)]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Beļavas pagasts]] o1hz68xqs7w00nlarv5d9fvlul7ox08 3669788 3669787 2022-08-13T11:44:07Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mili | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57983 |title=Informācija par objektu: Mili |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = <100 | population_density_km2 = | latd = 57.2013 | latNS = N | longd = 26.7782 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Mili''' (agrāk arī '''Andzani''' jeb '''Andzēni''') ir ciems [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]], [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. Atrodas 187 km attālumā no [[Rīga]]s. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: [[Andzēnu senkapi (Kara kapi)]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Beļavas pagasts]] tsetgt2qf1u7zmu3c85kzevstlhk8x4 0 434795 3669700 3667842 2022-08-13T06:15:52Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Dēkas ar akmeni | attēls = Romancing the stone.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Romancing the Stone'' | žanrs = romantiska filma, piedzīvojumu filma, komēdija | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = [[Maikls Daglass]] | scenārija autors = [[Daiena Tomasa]] | galvenajās lomās = * [[Maikls Daglass]] * [[Ketlīna Tērnere]] * [[Alfonso Aro]] * [[Denijs DeVito]] * [[Manuels Oheda]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' * ''[[El Corazon Producciones S.A.]]'' * ''[[SLM Production Group]]'' | izplatītājs = ''20th Century Fox'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1984|3|30|}} | ilgums = 89 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/romancing-stone-1984|title=Romancing the Stone|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=June 8, 2019|archive-date={{dat|2019|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190608110328/https://bbfc.co.uk/releases/romancing-stone-1984}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|8 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|86,6 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=romancingthestone.htm|title=Romancing the Stone (1984)|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= June 8, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = [[Nīlas dārgakmens]] | imdb = }} '''"Dēkas ar akmeni"''' ({{val|en|Romancing the Stone}}) ir 1984. gada romantiska piedzīvojumu komēdija, kas balstīta uz Lerija Makmērtija tāda paša nosaukuma romānu. Filmas režisors ir [[Roberts Zemekis]]. Galvenās lomas atveido [[Maikls Daglass]], [[Ketlīna Tērnere]], [[Alfonso Aro]], [[Denijs DeVito]] un [[Manuels Oheda]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1984|3|30||bez}}. 1985. gadā filmai iznāca turpinājums "[[Nīlas dārgakmens]]". Kautrīga romantisku romānu autore Džoana Vaildere dodas uz Kolumbiju, lai atrastu savu nolaupīto māsu. Drīz vien Džoana sevi atrod bīstamu notikumu epicentrā, meklējot dārgumus kopā ar mantkārīgiem blēžiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1984. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] pcm21ups9cz4h6ofrs75vn4ki9z2i3x 0 434942 3669482 3548665 2022-08-12T12:20:01Z 136.169.101.71 Informācija par jauno grāmatu wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Viktors Guščins''' ({{val|ru|Виктор Иванович Гущин}}; dzimis {{dat|1958|5|22}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] vēsturnieks un politiķis. == Dzīvesgājums == 1975. gadā viņš pabeidza mācības [[Jelgavas 5. vidusskola|Jelgavas 5. vidusskolā]]. 1984. gadā absolvēja [[Ļeņingradas Valsts Universitāte|A. Ždanova Ļeņingradas Valsts universitāti]] vēsturnieka specialitātē un sāka strādāt par PSKP vēstures pasniedzēju [[Rīgas Tehniskā Universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] un [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts Universitātē]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gadā pārgāja strādāt uz [[Rīgas Aviācijas universitāte|Rīgas Aviācijas universitāti]], bija Sociālo zinātņu un tieslietu katedras docents. Vēlāk strādāja par konstitucionālo tiesību pasniedzēju [[Ekonomikas un kultūras augstskola|Ekonomikas un kultūras augstskolā]] (1998—2001) un [[Baltijas Krievu institūts|Baltijas Krievu institūtā]] (2001—2009). Avīzes ''Образование и карьера'' redaktors (1998—2009).<ref>[https://www.russkije.lv/lv/lib/read/v-gushchin.html Viktors Guščins] russkije.lv</ref> == Politiskā darbība == 2006. gadā Guščins kļuva par Baltijas Vēsturisko un sociāli politisko pētījumu centra direktoru un Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes koordinātoru (2007), viņš ir Vispasaules Ārzemēs dzīvojošo Krievijas tautiešu koordinācijas padomes loceklis (2009—2018 un 2021—2024). 2017. gadā uzstājies [[Krievijas Valsts Dome]]s [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s, [[Eirāzija]]s integrācijas un tautiešu politikas lietu komisijā par to, kā Latvijā atdzimstot [[nacisms]] un Latvijas likumi masveidā diskriminējot krievus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Gunita Gailāne |title=Prokremliskais aktīvists Guščins Krievijā nomelnojis Latviju, uzskata DP |date=2018. gada 19. marts |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/prokremliskais-aktivists-guscins-krievija-nomelnojis-latviju-uzskata-dp.d?id=49854415 |accessdate=2019. gada 11. jūnijā}}</ref> Neveiksmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanu kandidātu uzskaitījums|12. Saeimas]] un [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Krievu savienība]]s saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Inga Karlinska |title=LKS sarakstā — prokremliskais vēsturnieks Guščins |date={{dat|2018|08|20||bez}} |website=jelgavniekiem.lv |url=http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=43982 |accessdate=2018. gada 14. augustā}}</ref> == Darbi == * Этнократия: латвийский вариант. Рига: 2004; {{krieviski}} * Starptautiskā zinātniska konference "Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā, 1987.-2003. gads" : 2003. g. 17.-18. okt. / Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļa ... [u.c. ; galv. red. Viktors Guščins]. Rīga : JUMI, 2004. (krieviski), (latviski) * Преступления нацистов и их пособников в Прибалтике (Латвия) : 1941-1945 : документы и свидетельства / [составитель Виктор Гущин]. Рига, Балтийский центр исторических и социально-политических исследований, Общественный союз против неофашизма и межнациональной розни, 2007. (krieviski) ISBN 978-9984-39-165-6 * Вторая мировая война и страны Балтии. 1939-1945. Материалы международной научной конференции. Рига, 14-15 декабря 2006 г. Рига, Балтийский центр исторических и социально-политических исследований, Институт европейских исследований, Русский клуб, Объединённый конгресс русских общин Латвии, Общество "D.V.I.N.A.", 2008. (krieviski) * Русская культура в смешанных семьях Прибалтики. Совместно с Михайловым Д.Р. и Фоминым А.В. Таллин: 2009; {{krieviski}} * Русские Латвии в условиях дефицита демократии. 1991 — 2009. Рига: 2009; {{krieviski}} * Постсоветская Латвия — обманутая страна. Почему НФЛ не привел к демократии? 1988 — 2013. Рига: Балтийский центр исторических и социально-политических исследований, 2013; {{krieviski}} ISBN 978-9984-49-787-7 * Latvia 1988 — 2015: a triumph of the radical nationalists. Book 1. Radical nationalism awakens, or Citizenship issue from 1988 till the Supreme Council resolution “On the restoration of the rights of citizens” of 1991. Riga. 2017. {{en ikona}} ISBN 978-9934-8540-0-2; Book 2. From the “long-term democratic deficit” to the restoration of ethnocracy. Riga. 2017. {{en ikona}} ISBN 978-9934-8540-1-9; Book 3. Formation of a new historical memory, or the Whitewashing of Nazism in Latvia. Riga. 2017. {{en ikona}} ISBN 978-9934-8540-2-6 * Вторая мировая война и страны Балтии. 1939-1945 : 3-я и 4-я международные научные конференции, Рига, МКДЦ "Дом Москвы", 10-11 декабря 2015 года и 28-29 июня 2016 года / составитель и ответственный редактор Гущин В.И. ; Балтийский центр исторических и социально-политических исследований. Департамент внешнеэкономических и международных связей Правительства Москвы. Рига : Балтийский центр исторических и социально-политических исследований, 2019. (krieviski) ISBN 978-9934-8540-4-0 === Par Jelgavas vēsturi === * Госбезопасность в Елгаве. 1944 — 1964. Valsts drošība Jelgavā 1944.—1964. Jelgava: GIV, 1994. {{krieviski}}, {{latviski}} * Митавскому русскому обществу "Кружок" — 150 лет (1865—2015). Рига, Балтийский центр исторических и социально-политических исследований, 2016. * История Елгавы: очерки истории в рассказах для детей и взрослых. Рига: Балтийский центр исторических и социально-политических исследований, 2019.—2022. (krieviski) ** Часть первая, Елгава в истории Курляндского герцогства, 1561—1795. *** Книга 1. Начало. От торгового поселения XII века до герцога Якоба (1642—1682) ISBN 978-9934-8540-3-3 *** Книга 2. Первые дипломатические контакты с Россией. От царя Ивана Грозного до царя Петра I. XVI век — 1697 год. ISBN 978-9934-8540-6-4 *** Книга 3. Великая Северная война и её последствия, 1700—1730 гг. ISBN 978-9934-8540-3-3 ** Часть вторая. Елгава в истории Российской империи. 1795—1917. *** Книга 2. Людовик 18 в Митаве (1798-1801 и 1805-1807). ISBN 9789934902437 *** Книга 4. Из истории строительства в Митаве. Первая половина XIX в. ISBN 9789934902406 *** Книга 5. Из истории Елгавского дворца. 1795—1917 ISBN 9789934902420 ** Часть четвертая. Елгава в истории СССР. 1940—1991. *** Книга 2. В годы немецко-фашистской оккупации (29 июня 1941 — 31 июля 1944). ISBN 978-9934-8540-9-5 *** Книга 3. Бои за Елгаву: 28 июля—14 октября 1944 г. ISBN 978-9934-8540-5-7 *** Книга 4. Трагедия Старой Елгавы. Разрушительное созидание, или как "восстанавливали" Елгаву. 1944—1965. ISBN 9789934902413 == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Guščins, Viktors}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] 6p1yecy8jey7cfxho878aog64bsmlsj 2 450362 3669674 3669362 2022-08-13T03:00:34Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|08|12|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:Anne Heche|Anne Heche]] (44 iw) — 3541392 skatījumu * [[:en:The Satanic Verses|The Satanic Verses]] (47 iw) — 512683 skatījumu * [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (12 iw) — 484019 skatījumu * [[:en:SC Sand|SC Sand]] (9 iw) — 246705 skatījumu * [[:en:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 229763 skatījumu * [[:en:Raksha Bandhan (film)|Raksha Bandhan (film)]] (4 iw) — 169618 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 157924 skatījumu * [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (19 iw) — 152075 skatījumu * [[:en:The Satanic Verses controversy|The Satanic Verses controversy]] (3 iw) — 145890 skatījumu * [[:en:Padma Lakshmi|Padma Lakshmi]] (25 iw) — 134966 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (12 iw) — 107031 skatījumu * [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 103636 skatījumu * [[:en:Denny (hybrid hominin)|Denny (hybrid hominin)]] (8 iw) — 99936 skatījumu * [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (18 iw) — 98199 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 94174 skatījumu * [[:en:Julius and Ethel Rosenberg|Julius and Ethel Rosenberg]] (32 iw) — 92739 skatījumu * [[:en:Cerebral hypoxia|Cerebral hypoxia]] (8 iw) — 91759 skatījumu * [[:en:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 91454 skatījumu * [[:en:2022 Kenyan general election|2022 Kenyan general election]] (7 iw) — 90468 skatījumu * [[:en:Merrick Garland|Merrick Garland]] (28 iw) — 87296 skatījumu * [[:en:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (45 iw) — 82807 skatījumu * [[:en:Mithali Raj|Mithali Raj]] (21 iw) — 82684 skatījumu * [[:en:Espionage Act of 1917|Espionage Act of 1917]] (7 iw) — 76979 skatījumu * [[:en:Michelle Branch|Michelle Branch]] (37 iw) — 75395 skatījumu * [[:en:Raksha Bandhan|Raksha Bandhan]] (37 iw) — 75176 skatījumu * [[:en:Mar-a-Lago|Mar-a-Lago]] (21 iw) — 68254 skatījumu * [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 66084 skatījumu * [[:en:Day Shift (film)|Day Shift (film)]] (5 iw) — 65057 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (19 iw) — 63184 skatījumu * [[:en:Six Days, Seven Nights|Six Days, Seven Nights]] (30 iw) — 62679 skatījumu * [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (2 iw) — 61928 skatījumu * [[:en:Raju Srivastav|Raju Srivastav]] (5 iw) — 61166 skatījumu * [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (27 iw) — 59150 skatījumu * [[:en:Armie Hammer|Armie Hammer]] (43 iw) — 59097 skatījumu * [[:en:Never Have I Ever (TV series)|Never Have I Ever (TV series)]] (23 iw) — 57870 skatījumu * [[:en:Viruman|Viruman]] (1 iw) — 57647 skatījumu * [[:en:Independence Day (India)|Independence Day (India)]] (43 iw) — 53116 skatījumu * [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (23 iw) — 52472 skatījumu * [[:en:Portia de Rossi|Portia de Rossi]] (48 iw) — 50660 skatījumu * [[:en:XNXX|XNXX]] (11 iw) — 46691 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (15 iw) — 44772 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 43615 skatījumu * [[:en:2022 Commonwealth Games|2022 Commonwealth Games]] (23 iw) — 43154 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 42490 skatījumu * [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 42316 skatījumu * [[:en:Big Brother 24 (American season)|Big Brother 24 (American season)]] (1 iw) — 41680 skatījumu * [[:en:Field of Dreams|Field of Dreams]] (30 iw) — 41635 skatījumu * [[:en:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 41343 skatījumu * [[:en:Satanic Verses|Satanic Verses]] (28 iw) — 40609 skatījumu * [[:en:Clostebol|Clostebol]] (11 iw) — 40175 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 40123 skatījumu * [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 39979 skatījumu * [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 38941 skatījumu * [[:en:Dan Schneider|Dan Schneider]] (34 iw) — 38783 skatījumu * [[:en:Tommy Lee|Tommy Lee]] (28 iw) — 38423 skatījumu * [[:en:Locke & Key (TV series)|Locke & Key (TV series)]] (23 iw) — 38414 skatījumu * [[:en:Midnight's Children|Midnight's Children]] (34 iw) — 37529 skatījumu * [[:en:Megan Thee Stallion|Megan Thee Stallion]] (38 iw) — 36853 skatījumu * [[:en:Marianne Wiggins|Marianne Wiggins]] (1 iw) — 36023 skatījumu * [[:en:Colonel Tom Parker|Colonel Tom Parker]] (22 iw) — 35647 skatījumu * [[:en:Patrick Carney|Patrick Carney]] (16 iw) — 35338 skatījumu * [[:en:Wipeout 2048|Wipeout 2048]] (7 iw) — 34266 skatījumu * [[:en:Gargi (film)|Gargi (film)]] (1 iw) — 34053 skatījumu * [[:en:Thirteen Lives|Thirteen Lives]] (16 iw) — 33976 skatījumu * [[:en:For All Mankind (TV series)|For All Mankind (TV series)]] (18 iw) — 32574 skatījumu * [[:en:Hunter Moore|Hunter Moore]] (5 iw) — 32208 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 31887 skatījumu * [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (13 iw) — 31870 skatījumu * [[:en:Psycho (1998 film)|Psycho (1998 film)]] (23 iw) — 31762 skatījumu * [[:en:Urvashi Rautela|Urvashi Rautela]] (27 iw) — 31708 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 30638 skatījumu * [[:en:Shabaash Mithu|Shabaash Mithu]] (2 iw) — 30428 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 30139 skatījumu * [[:en:Joey Votto|Joey Votto]] (18 iw) — 29950 skatījumu * [[:en:Hitoshi Igarashi|Hitoshi Igarashi]] (16 iw) — 29802 skatījumu * [[:en:Grease (film)|Grease (film)]] (40 iw) — 29689 skatījumu * [[:en:Darlings (film)|Darlings (film)]] (3 iw) — 29658 skatījumu * [[:en:Michael Lang (producer)|Michael Lang (producer)]] (12 iw) — 29646 skatījumu * [[:en:Paul Green (rugby league)|Paul Green (rugby league)]] (2 iw) — 29611 skatījumu * [[:en:I Am Groot|I Am Groot]] (24 iw) — 29303 skatījumu * [[:en:MLB at Field of Dreams|MLB at Field of Dreams]] (3 iw) — 29272 skatījumu * [[:en:Fatwa|Fatwa]] (62 iw) — 29107 skatījumu * [[:en:Volcano (1997 film)|Volcano (1997 film)]] (24 iw) — 28972 skatījumu * [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 28786 skatījumu * [[:en:Emory Tate|Emory Tate]] (5 iw) — 28673 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 28343 skatījumu * [[:en:Bodies Bodies Bodies|Bodies Bodies Bodies]] (11 iw) — 27639 skatījumu * [[:en:2021 Islamic Solidarity Games|2021 Islamic Solidarity Games]] (9 iw) — 27620 skatījumu * [[:en:Matt Lattanzi|Matt Lattanzi]] (5 iw) — 27511 skatījumu * [[:en:The Idol (TV series)|The Idol (TV series)]] (7 iw) — 27500 skatījumu * [[:en:75th Anniversary of Indian Independence|75th Anniversary of Indian Independence]] (4 iw) — 27362 skatījumu * [[:en:Raindrop cake|Raindrop cake]] (18 iw) — 27252 skatījumu * [[:en:Gerald Williams (baseball)|Gerald Williams (baseball)]] (2 iw) — 27220 skatījumu * [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (35 iw) — 27101 skatījumu * [[:en:Theodore J. Forstmann|Theodore J. Forstmann]] (3 iw) — 26289 skatījumu * [[:en:Tatiana Maslany|Tatiana Maslany]] (37 iw) — 26287 skatījumu * [[:en:Endless (comics)|Endless (comics)]] (8 iw) — 26088 skatījumu * [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 26019 skatījumu * [[:en:She-Hulk: Attorney at Law|She-Hulk: Attorney at Law]] (30 iw) — 25795 skatījumu * [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (34 iw) — 25721 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:Anne Heche|Anne Heche]] (44 iw) — 473460 skatījumu * [[:de:Rolf Eden|Rolf Eden]] (3 iw) — 54670 skatījumu * [[:de:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 37834 skatījumu * [[:de:Die satanischen Verse|Die satanischen Verse]] (47 iw) — 33700 skatījumu * [[:de:Ally McBeal|Ally McBeal]] (39 iw) — 29571 skatījumu * [[:de:Jean-Jacques Sempé|Jean-Jacques Sempé]] (25 iw) — 22199 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 17687 skatījumu * [[:de:Sechs Tage, sieben Nächte|Sechs Tage, sieben Nächte]] (30 iw) — 16953 skatījumu * [[:de:Das Schloss des Cagliostro|Das Schloss des Cagliostro]] (31 iw) — 15312 skatījumu * [[:de:Der Marathon-Mann|Der Marathon-Mann]] (28 iw) — 15076 skatījumu * [[:de:IPEX-Syndrom|IPEX-Syndrom]] (8 iw) — 13986 skatījumu * [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 13170 skatījumu * [[:de:Men in Trees|Men in Trees]] (11 iw) — 12991 skatījumu * [[:de:Katerina Jacob|Katerina Jacob]] (6 iw) — 11075 skatījumu * [[:de:Katja Suding|Katja Suding]] (5 iw) — 10538 skatījumu * [[:de:Legoland Deutschland Resort|Legoland Deutschland Resort]] (10 iw) — 9875 skatījumu * [[:de:Blue Whale Challenge|Blue Whale Challenge]] (42 iw) — 9867 skatījumu * [[:de:Megarhyssa rixator|Megarhyssa rixator]] (5 iw) — 9555 skatījumu * [[:de:Matthias Behr|Matthias Behr]] (16 iw) — 9331 skatījumu * [[:de:Otto Warmbier|Otto Warmbier]] (33 iw) — 8939 skatījumu * [[:de:European Championships 2022|European Championships 2022]] (8 iw) — 8881 skatījumu * [[:de:Der gleiche Himmel|Der gleiche Himmel]] (5 iw) — 8516 skatījumu * [[:de:Der kleine Nick|Der kleine Nick]] (23 iw) — 8385 skatījumu * [[:de:Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle|Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle]] (40 iw) — 8122 skatījumu * [[:de:Die Bounty|Die Bounty]] (23 iw) — 7468 skatījumu * [[:de:Zita Funkenhauser|Zita Funkenhauser]] (17 iw) — 7235 skatījumu * [[:de:Calista Flockhart|Calista Flockhart]] (47 iw) — 6953 skatījumu * [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (19 iw) — 6829 skatījumu * [[:de:Klaus-Michael Kühne|Klaus-Michael Kühne]] (6 iw) — 6410 skatījumu * [[:de:Ursula Buchfellner|Ursula Buchfellner]] (10 iw) — 6365 skatījumu * [[:de:Almila Bagriacik|Almila Bagriacik]] (6 iw) — 6255 skatījumu * [[:de:Kai Fischer (Schauspielerin)|Kai Fischer (Schauspielerin)]] (7 iw) — 6078 skatījumu * [[:de:Tolkien (Film)|Tolkien (Film)]] (18 iw) — 5969 skatījumu * [[:de:Dreizehn Leben|Dreizehn Leben]] (16 iw) — 5915 skatījumu * [[:de:The Purge: Election Year|The Purge: Election Year]] (26 iw) — 5841 skatījumu * [[:de:Drückerfische|Drückerfische]] (39 iw) — 5583 skatījumu * [[:de:Mar-a-Lago|Mar-a-Lago]] (21 iw) — 5410 skatījumu * [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 5147 skatījumu * [[:de:Karl Lauterbach|Karl Lauterbach]] (19 iw) — 5125 skatījumu * [[:de:Fatwa|Fatwa]] (62 iw) — 5040 skatījumu * [[:de:Elena Uhlig|Elena Uhlig]] (1 iw) — 4973 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 4959 skatījumu * [[:de:Nope|Nope]] (19 iw) — 4928 skatījumu * [[:de:Alexandra Popp|Alexandra Popp]] (33 iw) — 4779 skatījumu * [[:de:Volcano (Film)|Volcano (Film)]] (24 iw) — 4701 skatījumu * [[:de:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 4635 skatījumu * [[:de:Jamie Bynoe-Gittens|Jamie Bynoe-Gittens]] (6 iw) — 4610 skatījumu * [[:de:Street Parade|Street Parade]] (8 iw) — 4512 skatījumu * [[:de:Europäische Schlafkrankheit|Europäische Schlafkrankheit]] (24 iw) — 4445 skatījumu * [[:de:Natalia LL|Natalia LL]] (8 iw) — 4319 skatījumu * [[:de:Ernst Stötzner|Ernst Stötzner]] (7 iw) — 4238 skatījumu * [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 4194 skatījumu * [[:de:Anthony Modeste|Anthony Modeste]] (24 iw) — 4191 skatījumu * [[:de:Jella Haase|Jella Haase]] (9 iw) — 4150 skatījumu * [[:de:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 4129 skatījumu * [[:de:Figuren in Tolkiens Welt|Figuren in Tolkiens Welt]] (15 iw) — 4103 skatījumu * [[:de:Bounty|Bounty]] (28 iw) — 4066 skatījumu * [[:de:Armie Hammer|Armie Hammer]] (43 iw) — 4056 skatījumu * [[:de:United Nations Multidimensional Integrated Stabilization Mission in Mali|United Nations Multidimensional Integrated Stabilization Mission in Mali]] (16 iw) — 3981 skatījumu * [[:de:Michael Mittermeier|Michael Mittermeier]] (6 iw) — 3928 skatījumu * [[:de:Zoropsis spinimana|Zoropsis spinimana]] (15 iw) — 3827 skatījumu * [[:de:Satanische Verse|Satanische Verse]] (28 iw) — 3800 skatījumu * [[:de:Charlie Hunnam|Charlie Hunnam]] (40 iw) — 3786 skatījumu * [[:de:Torsten Sträter|Torsten Sträter]] (1 iw) — 3647 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 3633 skatījumu * [[:de:Suchoi Su-24|Suchoi Su-24]] (53 iw) — 3573 skatījumu * [[:de:Mesitylen|Mesitylen]] (23 iw) — 3573 skatījumu * [[:de:Europa-Park-Stadion|Europa-Park-Stadion]] (10 iw) — 3408 skatījumu * [[:de:Locke & Key (Fernsehserie)|Locke & Key (Fernsehserie)]] (23 iw) — 3387 skatījumu * [[:de:Suchoi Su-30|Suchoi Su-30]] (55 iw) — 3374 skatījumu * [[:de:Marthe Keller|Marthe Keller]] (22 iw) — 3367 skatījumu * [[:de:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (45 iw) — 3356 skatījumu * [[:de:Nico Schlotterbeck|Nico Schlotterbeck]] (21 iw) — 3356 skatījumu * [[:de:Manfred Genditzki|Manfred Genditzki]] (1 iw) — 3351 skatījumu * [[:de:Diether Krebs|Diether Krebs]] (5 iw) — 3307 skatījumu * [[:de:Evelyn Künneke|Evelyn Künneke]] (6 iw) — 3300 skatījumu * [[:de:Christian Lindner|Christian Lindner]] (38 iw) — 3299 skatījumu * [[:de:Kottan ermittelt|Kottan ermittelt]] (2 iw) — 3296 skatījumu * [[:de:Oliver Sacks|Oliver Sacks]] (45 iw) — 3284 skatījumu * [[:de:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (23 iw) — 3262 skatījumu * [[:de:Tief wie der Ozean|Tief wie der Ozean]] (15 iw) — 3257 skatījumu * [[:de:ARD|ARD]] (49 iw) — 3250 skatījumu * [[:de:Barbara Valentin|Barbara Valentin]] (14 iw) — 3197 skatījumu * [[:de:Fischsterben|Fischsterben]] (9 iw) — 3189 skatījumu * [[:de:Boy George|Boy George]] (39 iw) — 3188 skatījumu * [[:de:Wladimir Wiktorowitsch Smirnow|Wladimir Wiktorowitsch Smirnow]] (22 iw) — 3149 skatījumu * [[:de:Taschengeld (1994)|Taschengeld (1994)]] (12 iw) — 3139 skatījumu * [[:de:Noch nie in meinem Leben …|Noch nie in meinem Leben …]] (23 iw) — 3101 skatījumu * [[:de:Früchte des Zorns (Film)|Früchte des Zorns (Film)]] (39 iw) — 3099 skatījumu * [[:de:Dienstgrade der Bundeswehr|Dienstgrade der Bundeswehr]] (8 iw) — 3064 skatījumu * [[:de:Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022|Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022]] (3 iw) — 3056 skatījumu * [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (52 iw) — 3042 skatījumu * [[:de:Mareile Höppner|Mareile Höppner]] (3 iw) — 3028 skatījumu * [[:de:Sirikit|Sirikit]] (40 iw) — 2991 skatījumu * [[:de:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (21 iw) — 2985 skatījumu * [[:de:Lilli Hollunder|Lilli Hollunder]] (3 iw) — 2963 skatījumu * [[:de:Marina Wladimirowna Owsjannikowa|Marina Wladimirowna Owsjannikowa]] (39 iw) — 2936 skatījumu * [[:de:Kettler (Unternehmen)|Kettler (Unternehmen)]] (8 iw) — 2897 skatījumu * [[:de:Udo Riglewski|Udo Riglewski]] (10 iw) — 2875 skatījumu * [[:de:Ferragosto|Ferragosto]] (22 iw) — 2851 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Anne Heche|Anne Heche]] (44 iw) — 197618 skatījumu * [[:fr:Les Versets sataniques|Les Versets sataniques]] (47 iw) — 86263 skatījumu * [[:fr:Jean-Jacques Sempé|Jean-Jacques Sempé]] (25 iw) — 71985 skatījumu * [[:fr:Le Gendarme et les Gendarmettes|Le Gendarme et les Gendarmettes]] (19 iw) — 18819 skatījumu * [[:fr:Fatwa|Fatwa]] (62 iw) — 15367 skatījumu * [[:fr:Padma Lakshmi|Padma Lakshmi]] (25 iw) — 12250 skatījumu * [[:fr:Brocéliande|Brocéliande]] (13 iw) — 12136 skatījumu * [[:fr:Versets sataniques du Coran|Versets sataniques du Coran]] (28 iw) — 10559 skatījumu * [[:fr:Le Gendarme (série de films)|Le Gendarme (série de films)]] (4 iw) — 9946 skatījumu * [[:fr:Inga Sempé|Inga Sempé]] (4 iw) — 9515 skatījumu * [[:fr:René Goscinny|René Goscinny]] (52 iw) — 9403 skatījumu * [[:fr:Sophie Davant|Sophie Davant]] (4 iw) — 9383 skatījumu * [[:fr:William Leymergie|William Leymergie]] (2 iw) — 8647 skatījumu * [[:fr:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 8635 skatījumu * [[:fr:Sandman (série télévisée)|Sandman (série télévisée)]] (19 iw) — 8304 skatījumu * [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (10 iw) — 8272 skatījumu * [[:fr:Le Gendarme et les Extra-terrestres|Le Gendarme et les Extra-terrestres]] (20 iw) — 7905 skatījumu * [[:fr:Championnats sportifs européens 2022|Championnats sportifs européens 2022]] (8 iw) — 7388 skatījumu * [[:fr:Armie Hammer|Armie Hammer]] (43 iw) — 7265 skatījumu * [[:fr:Le Métis de Dieu|Le Métis de Dieu]] (2 iw) — 6745 skatījumu * [[:fr:Daniel Lévi|Daniel Lévi]] (6 iw) — 6677 skatījumu * [[:fr:Le Petit Nicolas|Le Petit Nicolas]] (23 iw) — 6570 skatījumu * [[:fr:Catherine Serre|Catherine Serre]] (2 iw) — 6468 skatījumu * [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 6081 skatījumu * [[:fr:Aya Nakamura|Aya Nakamura]] (23 iw) — 5797 skatījumu * [[:fr:Susan Bergman|Susan Bergman]] (1 iw) — 5238 skatījumu * [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (27 iw) — 5142 skatījumu * [[:fr:Jean-Luc Delarue|Jean-Luc Delarue]] (2 iw) — 5102 skatījumu * [[:fr:Corinne Masiero|Corinne Masiero]] (10 iw) — 5010 skatījumu * [[:fr:Pauline Lafont (actrice)|Pauline Lafont (actrice)]] (13 iw) — 4981 skatījumu * [[:fr:Orelsan|Orelsan]] (14 iw) — 4925 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 4878 skatījumu * [[:fr:Samuel Benchetrit|Samuel Benchetrit]] (14 iw) — 4781 skatījumu * [[:fr:Maurice Risch|Maurice Risch]] (9 iw) — 4709 skatījumu * [[:fr:Le Gendarme de Saint-Tropez|Le Gendarme de Saint-Tropez]] (26 iw) — 4611 skatījumu * [[:fr:Forêt de Paimpont|Forêt de Paimpont]] (10 iw) — 4611 skatījumu * [[:fr:Arletty|Arletty]] (31 iw) — 4554 skatījumu * [[:fr:France Rumilly|France Rumilly]] (4 iw) — 4510 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 4435 skatījumu * [[:fr:Guy Grosso|Guy Grosso]] (11 iw) — 4333 skatījumu * [[:fr:Anoxie (biologie)|Anoxie (biologie)]] (25 iw) — 4298 skatījumu * [[:fr:Jeanne Balibar|Jeanne Balibar]] (22 iw) — 4204 skatījumu * [[:fr:Air Tractor AT-802|Air Tractor AT-802]] (16 iw) — 4182 skatījumu * [[:fr:Capitaine Marleau|Capitaine Marleau]] (2 iw) — 4087 skatījumu * [[:fr:Michel Modo|Michel Modo]] (12 iw) — 4076 skatījumu * [[:fr:Issa Kaboré|Issa Kaboré]] (16 iw) — 4031 skatījumu * [[:fr:Locke and Key (série télévisée)|Locke and Key (série télévisée)]] (23 iw) — 3979 skatījumu * [[:fr:Arnaud Kalimuendo|Arnaud Kalimuendo]] (13 iw) — 3966 skatījumu * [[:fr:DJ Arafat|DJ Arafat]] (11 iw) — 3842 skatījumu * [[:fr:Opérations de secours de la grotte de Tham Luang|Opérations de secours de la grotte de Tham Luang]] (40 iw) — 3812 skatījumu * [[:fr:Peluche ombilicale|Peluche ombilicale]] (17 iw) — 3805 skatījumu * [[:fr:Jean-Luc Reichmann|Jean-Luc Reichmann]] (2 iw) — 3789 skatījumu * [[:fr:Antoine (chanteur)|Antoine (chanteur)]] (6 iw) — 3776 skatījumu * [[:fr:Peyo|Peyo]] (33 iw) — 3737 skatījumu * [[:fr:Claude Gensac|Claude Gensac]] (21 iw) — 3705 skatījumu * [[:fr:Canadair CL-415|Canadair CL-415]] (22 iw) — 3658 skatījumu * [[:fr:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (23 iw) — 3617 skatījumu * [[:fr:Prey (film, 2022)|Prey (film, 2022)]] (18 iw) — 3590 skatījumu * [[:fr:Nick Kyrgios|Nick Kyrgios]] (34 iw) — 3580 skatījumu * [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (52 iw) — 3564 skatījumu * [[:fr:Championnats d'Europe de natation 2022|Championnats d'Europe de natation 2022]] (12 iw) — 3559 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3539 skatījumu * [[:fr:Rachel Legrain-Trapani|Rachel Legrain-Trapani]] (6 iw) — 3510 skatījumu * [[:fr:Félix Auger-Aliassime|Félix Auger-Aliassime]] (24 iw) — 3443 skatījumu * [[:fr:Fernando Chalana|Fernando Chalana]] (19 iw) — 3420 skatījumu * [[:fr:Ayatollah|Ayatollah]] (66 iw) — 3405 skatījumu * [[:fr:Laurent Lucas|Laurent Lucas]] (14 iw) — 3393 skatījumu * [[:fr:Shy'm|Shy'm]] (22 iw) — 3379 skatījumu * [[:fr:Plein Soleil|Plein Soleil]] (27 iw) — 3337 skatījumu * [[:fr:Portia de Rossi|Portia de Rossi]] (48 iw) — 3310 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 3309 skatījumu * [[:fr:Michel Galabru|Michel Galabru]] (36 iw) — 3283 skatījumu * [[:fr:Effet Thatcher|Effet Thatcher]] (15 iw) — 3280 skatījumu * [[:fr:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 3214 skatījumu * [[:fr:Soprano (rappeur)|Soprano (rappeur)]] (13 iw) — 3208 skatījumu * [[:fr:Affaire Otto Warmbier|Affaire Otto Warmbier]] (33 iw) — 3205 skatījumu * [[:fr:Patrick Préjean|Patrick Préjean]] (5 iw) — 3167 skatījumu * [[:fr:Mes premières fois|Mes premières fois]] (23 iw) — 3137 skatījumu * [[:fr:Ismaily (football)|Ismaily (football)]] (20 iw) — 3136 skatījumu * [[:fr:One Piece: Red|One Piece: Red]] (12 iw) — 3104 skatījumu * [[:fr:Château de la Motte-Husson|Château de la Motte-Husson]] (2 iw) — 3017 skatījumu * [[:fr:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 2997 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 2944 skatījumu * [[:fr:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 2939 skatījumu * [[:fr:Puy du Fou|Puy du Fou]] (12 iw) — 2924 skatījumu * [[:fr:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 2902 skatījumu * [[:fr:O.P.J.|O.P.J.]] (1 iw) — 2865 skatījumu * [[:fr:Adriana Karembeu|Adriana Karembeu]] (38 iw) — 2859 skatījumu * [[:fr:Carmel d'Auschwitz|Carmel d'Auschwitz]] (3 iw) — 2828 skatījumu * [[:fr:Louane|Louane]] (29 iw) — 2825 skatījumu * [[:fr:Pío Moa|Pío Moa]] (10 iw) — 2808 skatījumu * [[:fr:Nope|Nope]] (19 iw) — 2793 skatījumu * [[:fr:Michel Berger|Michel Berger]] (20 iw) — 2754 skatījumu * [[:fr:Comment c'est loin|Comment c'est loin]] (1 iw) — 2718 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 2714 skatījumu * [[:fr:Colonel Parker|Colonel Parker]] (22 iw) — 2705 skatījumu * [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (52 iw) — 2689 skatījumu * [[:fr:Natalia LL|Natalia LL]] (8 iw) — 2663 skatījumu * [[:fr:Liste des personnages de Sandman|Liste des personnages de Sandman]] (3 iw) — 2656 skatījumu * [[:fr:La Chair de l'orchidée|La Chair de l'orchidée]] (6 iw) — 2643 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Хеч, Энн|Хеч, Энн]] (44 iw) — 93144 skatījumu * [[:ru:Мохов, Виктор Васильевич|Мохов, Виктор Васильевич]] (4 iw) — 20649 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (51 iw) — 17988 skatījumu * [[:ru:Сатанинские стихи|Сатанинские стихи]] (47 iw) — 17113 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 15903 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 15837 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 12896 skatījumu * [[:ru:2С25|2С25]] (18 iw) — 12777 skatījumu * [[:ru:День Военно-воздушных сил|День Военно-воздушных сил]] (2 iw) — 12418 skatījumu * [[:ru:M270 MLRS|M270 MLRS]] (34 iw) — 11742 skatījumu * [[:ru:Взаперти (фильм, 2020)|Взаперти (фильм, 2020)]] (17 iw) — 11350 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 11033 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 10435 skatījumu * [[:ru:Пальма (фильм)|Пальма (фильм)]] (8 iw) — 9802 skatījumu * [[:ru:Таппер, Джеймс|Таппер, Джеймс]] (16 iw) — 8970 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 8746 skatījumu * [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (18 iw) — 8610 skatījumu * [[:ru:Миль, Михаил Леонтьевич|Миль, Михаил Леонтьевич]] (32 iw) — 7995 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 7985 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (41 iw) — 7933 skatījumu * [[:ru:Онасемноген абепарвовек|Онасемноген абепарвовек]] (14 iw) — 7441 skatījumu * [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (19 iw) — 7104 skatījumu * [[:ru:Воздушно-космические силы Российской Федерации|Воздушно-космические силы Российской Федерации]] (28 iw) — 7068 skatījumu * [[:ru:Военно-воздушные силы Российской Федерации|Военно-воздушные силы Российской Федерации]] (50 iw) — 7064 skatījumu * [[:ru:День строителя|День строителя]] (2 iw) — 6776 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 6591 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 6431 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 6247 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 6201 skatījumu * [[:ru:Дело Еврейского антифашистского комитета|Дело Еврейского антифашистского комитета]] (21 iw) — 5927 skatījumu * [[:ru:Взрывы на аэродроме «Саки»|Взрывы на аэродроме «Саки»]] (6 iw) — 5874 skatījumu * [[:ru:Ермак, Андрей Борисович|Ермак, Андрей Борисович]] (8 iw) — 5603 skatījumu * [[:ru:Су-30|Су-30]] (55 iw) — 5536 skatījumu * [[:ru:Атомная энергетика Украины|Атомная энергетика Украины]] (8 iw) — 5309 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 5083 skatījumu * [[:ru:Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон|Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон]] (40 iw) — 4950 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 4574 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 4554 skatījumu * [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 4531 skatījumu * [[:ru:Миллер, Эзра|Миллер, Эзра]] (43 iw) — 4366 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 4351 skatījumu * [[:ru:Осипов, Игорь Владимирович|Осипов, Игорь Владимирович]] (9 iw) — 4275 skatījumu * [[:ru:Су-24|Су-24]] (53 iw) — 4205 skatījumu * [[:ru:2С7|2С7]] (24 iw) — 4144 skatījumu * [[:ru:3-я танковая дивизия СС «Мёртвая голова»|3-я танковая дивизия СС «Мёртвая голова»]] (31 iw) — 4126 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4081 skatījumu * [[:ru:Су-35|Су-35]] (52 iw) — 4018 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 3904 skatījumu * [[:ru:Соколов, Виктор Николаевич (адмирал)|Соколов, Виктор Николаевич (адмирал)]] (5 iw) — 3863 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3798 skatījumu * [[:ru:Су-57|Су-57]] (48 iw) — 3789 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 3787 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 3763 skatījumu * [[:ru:Гром (ОТРК)|Гром (ОТРК)]] (9 iw) — 3748 skatījumu * [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 3728 skatījumu * [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 3722 skatījumu * [[:ru:Голицын, Николас|Голицын, Николас]] (11 iw) — 3708 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 3707 skatījumu * [[:ru:Скандал Клинтон — Левински|Скандал Клинтон — Левински]] (28 iw) — 3697 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 3671 skatījumu * [[:ru:Синий кит (игра)|Синий кит (игра)]] (42 iw) — 3612 skatījumu * [[:ru:Булатов, Эрик Владимирович|Булатов, Эрик Владимирович]] (9 iw) — 3584 skatījumu * [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (6 iw) — 3518 skatījumu * [[:ru:Пол, Дэвид|Пол, Дэвид]] (9 iw) — 3510 skatījumu * [[:ru:Асса (фильм)|Асса (фильм)]] (17 iw) — 3485 skatījumu * [[:ru:Бандеровцы|Бандеровцы]] (8 iw) — 3469 skatījumu * [[:ru:Вечный мир (1686)|Вечный мир (1686)]] (25 iw) — 3408 skatījumu * [[:ru:Знахарь (фильм, 1982)|Знахарь (фильм, 1982)]] (13 iw) — 3384 skatījumu * [[:ru:Град (РСЗО)|Град (РСЗО)]] (40 iw) — 3369 skatījumu * [[:ru:MGM-140 ATACMS|MGM-140 ATACMS]] (18 iw) — 3331 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 3297 skatījumu * [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3292 skatījumu * [[:ru:Тарасова, Дарья-Аглая Викторовна|Тарасова, Дарья-Аглая Викторовна]] (3 iw) — 3288 skatījumu * [[:ru:Лёд (фильм, 2018)|Лёд (фильм, 2018)]] (12 iw) — 3274 skatījumu * [[:ru:Берёза, Борислав Ефимович|Берёза, Борислав Ефимович]] (3 iw) — 3272 skatījumu * [[:ru:Фейгин, Марк Захарович|Фейгин, Марк Захарович]] (5 iw) — 3256 skatījumu * [[:ru:Спек, Оскар|Спек, Оскар]] (4 iw) — 3253 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3214 skatījumu * [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3154 skatījumu * [[:ru:Пол, Питер|Пол, Питер]] (6 iw) — 3083 skatījumu * [[:ru:Час истины|Час истины]] (5 iw) — 3061 skatījumu * [[:ru:Саки (аэродром)|Саки (аэродром)]] (9 iw) — 3024 skatījumu * [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 2990 skatījumu * [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 2983 skatījumu * [[:ru:Тринадцать жизней|Тринадцать жизней]] (16 iw) — 2983 skatījumu * [[:ru:День курка|День курка]] (16 iw) — 2978 skatījumu * [[:ru:Савицкая, Лариса Владимировна|Савицкая, Лариса Владимировна]] (1 iw) — 2928 skatījumu * [[:ru:Спинальная мышечная атрофия|Спинальная мышечная атрофия]] (34 iw) — 2919 skatījumu * [[:ru:Хаммер, Арми|Хаммер, Арми]] (43 iw) — 2908 skatījumu * [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 2835 skatījumu * [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 2832 skatījumu * [[:ru:Цветок пустыни (фильм)|Цветок пустыни (фильм)]] (23 iw) — 2822 skatījumu * [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 2821 skatījumu * [[:ru:Флибуста|Флибуста]] (2 iw) — 2788 skatījumu * [[:ru:После (фильм)|После (фильм)]] (24 iw) — 2772 skatījumu * [[:ru:Подводные лодки проекта 941 «Акула»|Подводные лодки проекта 941 «Акула»]] (33 iw) — 2768 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 2755 skatījumu * [[:ru:Пресли, Присцилла|Пресли, Присцилла]] (42 iw) — 2746 skatījumu * [[:ru:Асти, Анна|Асти, Анна]] (6 iw) — 2741 skatījumu * [[:ru:Stray Kids|Stray Kids]] (35 iw) — 2740 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 40 skatījumu * [[:be:Лідзія Іванаўна Асіюк|Лідзія Іванаўна Асіюк]] (1 iw) — 33 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 31 skatījumu * [[:be:Русіфікацыя Беларусі|Русіфікацыя Беларусі]] (6 iw) — 30 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 29 skatījumu * [[:be:Галіна Фёдараўна Скакун|Галіна Фёдараўна Скакун]] (1 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Гісторыя фартыфікацыі|Гісторыя фартыфікацыі]] (1 iw) — 26 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Плюсквамперфект|Плюсквамперфект]] (39 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Цёмныя Крамы|Цёмныя Крамы]] (1 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Анатоль Тарасавіч Федарук|Анатоль Тарасавіч Федарук]] (2 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Зянон Пазняк|Зянон Пазняк]] (12 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Малады Фронт|Малады Фронт]] (9 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Гарадзец|Гарадзец]] (5 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Бітва пад Шкловам (1654)|Бітва пад Шкловам (1654)]] (8 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Разбуры турмы муры|Разбуры турмы муры]] (9 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Пажскі корпус|Пажскі корпус]] (14 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Арэлі|Арэлі]] (57 iw) — 15 skatījumu * [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Народнае антыкрызіснае ўпраўленне|Народнае антыкрызіснае ўпраўленне]] (3 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Алімпіяда Адамаўна Трыгубовіч|Алімпіяда Адамаўна Трыгубовіч]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Ноенкірхен|Ноенкірхен]] (24 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Мікалай Віктаравіч Статкевіч|Мікалай Віктаравіч Статкевіч]] (14 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Андрусь Горват|Андрусь Горват]] (2 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Кацярына Пятроўна Кармызава|Кацярына Пятроўна Кармызава]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Інструкцыя па транслітарацыі|Інструкцыя па транслітарацыі]] (6 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Яніна Канстанцінаўна Дзямідчык|Яніна Канстанцінаўна Дзямідчык]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Спатканне|Спатканне]] (13 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Спіс найстарэйшых людзей у свеце|Спіс найстарэйшых людзей у свеце]] (26 iw) — 13 skatījumu * [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Вайна за кастыльскую спадчыну|Вайна за кастыльскую спадчыну]] (21 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Алаіза Пашкевіч|Алаіза Пашкевіч]] (19 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Мінейка|Мінейка]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Багалюбава (Уладзімірская вобласць)|Багалюбава (Уладзімірская вобласць)]] (26 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Старая пратэстанцкая кафедральная царква (Быдгашч)|Старая пратэстанцкая кафедральная царква (Быдгашч)]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Эрагенныя зоны|Эрагенныя зоны]] (44 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Барысы (Брэсцкі раён)|Барысы (Брэсцкі раён)]] (5 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Якуб Ясінскі|Якуб Ясінскі]] (7 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Гаёвы Дзед|Гаёвы Дзед]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:На ростанях|На ростанях]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Вольга Яўгенаўна Карач|Вольга Яўгенаўна Карач]] (2 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Akute|Akute]] (3 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Бернар Арно|Бернар Арно]] (43 iw) — 11 skatījumu * [[:be:PubMed|PubMed]] (61 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Уладзімір Сцяпанавіч Амельянюк|Уладзімір Сцяпанавіч Амельянюк]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Свіцязь (Ян Чачот)|Свіцязь (Ян Чачот)]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Міцкевічы (Баранавіцкі раён)|Міцкевічы (Баранавіцкі раён)]] (5 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Соф’я Несцераўна Пацукевіч|Соф’я Несцераўна Пацукевіч]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Ляхавіцкі дэканат|Ляхавіцкі дэканат]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Бела-чырвона-белы сцяг|Бела-чырвона-белы сцяг]] (12 iw) — 10 skatījumu * [[:be:DZIDZIO|DZIDZIO]] (7 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Інгерманландская вайна|Інгерманландская вайна]] (27 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Слуцкае паўстанне|Слуцкае паўстанне]] (6 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Міхаіл Іванавіч Лагір|Міхаіл Іванавіч Лагір]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Цысус антарктычны|Цысус антарктычны]] (11 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Сутыкненні ў Нагорным Карабаху (2022)|Сутыкненні ў Нагорным Карабаху (2022)]] (5 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Альтэнбергэ|Альтэнбергэ]] (32 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Жыве Беларусь!|Жыве Беларусь!]] (8 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Onliner.by|Onliner.by]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Царква міру ў Явары|Царква міру ў Явары]] (11 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Павілле|Павілле]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Рэкі і каналы Беларусі|Рэкі і каналы Беларусі]] (11 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Хёрстэль|Хёрстэль]] (34 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Лотэ|Лотэ]] (31 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Мушаты|Мушаты]] (10 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Узброеныя сілы Іспанскай Рэспублікі|Узброеныя сілы Іспанскай Рэспублікі]] (6 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беларусь перадусім!|Беларусь перадусім!]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Юрый Аляксандравіч Дракахруст|Юрый Аляксандравіч Дракахруст]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Варнянскі сельсавет|Варнянскі сельсавет]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Рыгор Васілевіч Раманаў|Рыгор Васілевіч Раманаў]] (16 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Охтруп|Охтруп]] (38 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Сяргей Мікалаевіч Дзікун|Сяргей Мікалаевіч Дзікун]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях|Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Лявон Вольскі|Лявон Вольскі]] (8 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Вестэркапельн|Вестэркапельн]] (32 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Напалеон Орда|Напалеон Орда]] (16 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Васіль Паўлавіч Шыманскі|Васіль Паўлавіч Шыманскі]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Лар (Штайнфурт)|Лар (Штайнфурт)]] (31 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Ларыса Геніюш|Ларыса Геніюш]] (21 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Рада БНР|Рада БНР]] (17 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Пастава на каленях|Пастава на каленях]] (46 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Палыкавіцкая крыніца|Палыкавіцкая крыніца]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Марцін Валадковіч|Марцін Валадковіч]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Алена Сямёнаўна Васілевіч|Алена Сямёнаўна Васілевіч]] (3 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Мігель Кабанельяс|Мігель Кабанельяс]] (15 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Загляне сонца і ў наша аконца|Загляне сонца і ў наша аконца]] (3 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Ленгерых (Вестфалія)|Ленгерых (Вестфалія)]] (34 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Узброеныя Сілы Беларусі|Узброеныя Сілы Беларусі]] (28 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Памер (музыка)|Памер (музыка)]] (30 iw) — 8 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Anne Heche|Anne Heche]] (44 iw) — 34654 skatījumu * [[:pl:Mezytylen|Mezytylen]] (23 iw) — 12409 skatījumu * [[:pl:Choroba z Minamaty|Choroba z Minamaty]] (37 iw) — 12111 skatījumu * [[:pl:Wojciech Roszkowski|Wojciech Roszkowski]] (5 iw) — 8155 skatījumu * [[:pl:Szatańskie wersety (powieść)|Szatańskie wersety (powieść)]] (47 iw) — 7537 skatījumu * [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (10 iw) — 4927 skatījumu * [[:pl:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 4128 skatījumu * [[:pl:Natalia LL|Natalia LL]] (8 iw) — 3925 skatījumu * [[:pl:Brathanki|Brathanki]] (6 iw) — 3499 skatījumu * [[:pl:Jean-Jacques Sempé|Jean-Jacques Sempé]] (25 iw) — 3471 skatījumu * [[:pl:Urszula (wokalistka)|Urszula (wokalistka)]] (5 iw) — 3143 skatījumu * [[:pl:Chlorek rtęci(II)|Chlorek rtęci(II)]] (30 iw) — 2990 skatījumu * [[:pl:Top Girls|Top Girls]] (1 iw) — 2387 skatījumu * [[:pl:Śnięcie ryb|Śnięcie ryb]] (9 iw) — 2378 skatījumu * [[:pl:Rtęcica|Rtęcica]] (30 iw) — 2271 skatījumu * [[:pl:Objawienia maryjne z Medziugoria|Objawienia maryjne z Medziugoria]] (11 iw) — 2210 skatījumu * [[:pl:Barbara Bach|Barbara Bach]] (33 iw) — 2146 skatījumu * [[:pl:Su-30|Su-30]] (55 iw) — 2023 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 2016 skatījumu * [[:pl:Elżbieta Polak|Elżbieta Polak]] (2 iw) — 1966 skatījumu * [[:pl:Powódź tysiąclecia|Powódź tysiąclecia]] (13 iw) — 1846 skatījumu * [[:pl:René Goscinny|René Goscinny]] (52 iw) — 1796 skatījumu * [[:pl:Święto Wojska Polskiego|Święto Wojska Polskiego]] (4 iw) — 1747 skatījumu * [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 1660 skatījumu * [[:pl:Don Vasyl|Don Vasyl]] (1 iw) — 1638 skatījumu * [[:pl:Sześć dni, siedem nocy|Sześć dni, siedem nocy]] (30 iw) — 1619 skatījumu * [[:pl:Malik Montana|Malik Montana]] (2 iw) — 1561 skatījumu * [[:pl:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 1554 skatījumu * [[:pl:Anna Nicole Smith|Anna Nicole Smith]] (54 iw) — 1551 skatījumu * [[:pl:Pułkownik Kwiatkowski|Pułkownik Kwiatkowski]] (1 iw) — 1489 skatījumu * [[:pl:Fatwa|Fatwa]] (62 iw) — 1463 skatījumu * [[:pl:Stan klęski żywiołowej|Stan klęski żywiołowej]] (1 iw) — 1456 skatījumu * [[:pl:Stachursky|Stachursky]] (1 iw) — 1405 skatījumu * [[:pl:Eksperyment Filadelfia|Eksperyment Filadelfia]] (33 iw) — 1405 skatījumu * [[:pl:Anna Moskwa|Anna Moskwa]] (2 iw) — 1402 skatījumu * [[:pl:Jacek Sasin|Jacek Sasin]] (3 iw) — 1395 skatījumu * [[:pl:Szatańskie wersety|Szatańskie wersety]] (28 iw) — 1394 skatījumu * [[:pl:Grupa Azoty Zakłady Azotowe Kędzierzyn|Grupa Azoty Zakłady Azotowe Kędzierzyn]] (1 iw) — 1358 skatījumu * [[:pl:Bitwa Warszawska|Bitwa Warszawska]] (41 iw) — 1332 skatījumu * [[:pl:Dorzecze Odry|Dorzecze Odry]] (1 iw) — 1318 skatījumu * [[:pl:Pol’and’Rock Festival|Pol’and’Rock Festival]] (18 iw) — 1305 skatījumu * [[:pl:James Bond|James Bond]] (31 iw) — 1283 skatījumu * [[:pl:Portia de Rossi|Portia de Rossi]] (48 iw) — 1280 skatījumu * [[:pl:Elżbieta Romanowska|Elżbieta Romanowska]] (5 iw) — 1273 skatījumu * [[:pl:Barbara Wrzesińska|Barbara Wrzesińska]] (3 iw) — 1253 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1252 skatījumu * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 1250 skatījumu * [[:pl:Artur Szpilka|Artur Szpilka]] (5 iw) — 1215 skatījumu * [[:pl:Niebieski wieloryb|Niebieski wieloryb]] (42 iw) — 1200 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1164 skatījumu * [[:pl:Bogumił Kobiela|Bogumił Kobiela]] (12 iw) — 1154 skatījumu * [[:pl:Su-24|Su-24]] (53 iw) — 1151 skatījumu * [[:pl:M270 MLRS|M270 MLRS]] (34 iw) — 1142 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 1134 skatījumu * [[:pl:Ewa Błaszczyk|Ewa Błaszczyk]] (6 iw) — 1125 skatījumu * [[:pl:K-141 Kursk|K-141 Kursk]] (39 iw) — 1101 skatījumu * [[:pl:Zezowate szczęście|Zezowate szczęście]] (8 iw) — 1101 skatījumu * [[:pl:James Bond (seria filmów)|James Bond (seria filmów)]] (26 iw) — 1091 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1090 skatījumu * [[:pl:Żabka (sieć sklepów)|Żabka (sieć sklepów)]] (9 iw) — 1073 skatījumu * [[:pl:Halina Mlynkova|Halina Mlynkova]] (5 iw) — 1072 skatījumu * [[:pl:Golec uOrkiestra|Golec uOrkiestra]] (2 iw) — 1068 skatījumu * [[:pl:Jordan Belfort|Jordan Belfort]] (35 iw) — 1054 skatījumu * [[:pl:AHS Krab|AHS Krab]] (14 iw) — 1053 skatījumu * [[:pl:Sandman (serial telewizyjny)|Sandman (serial telewizyjny)]] (19 iw) — 1039 skatījumu * [[:pl:Dimetylortęć|Dimetylortęć]] (29 iw) — 1030 skatījumu * [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (41 iw) — 1013 skatījumu * [[:pl:Przemysław Czarnek|Przemysław Czarnek]] (4 iw) — 994 skatījumu * [[:pl:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 979 skatījumu * [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 970 skatījumu * [[:pl:Hofbräuhaus am Platzl|Hofbräuhaus am Platzl]] (17 iw) — 968 skatījumu * [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 966 skatījumu * [[:pl:Łzy|Łzy]] (7 iw) — 957 skatījumu * [[:pl:In vitro|In vitro]] (45 iw) — 948 skatījumu * [[:pl:Jan Rokita|Jan Rokita]] (7 iw) — 941 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 939 skatījumu * [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 937 skatījumu * [[:pl:Irena Szewczyk|Irena Szewczyk]] (2 iw) — 936 skatījumu * [[:pl:Pistolet VIS 100|Pistolet VIS 100]] (3 iw) — 936 skatījumu * [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 933 skatījumu * [[:pl:Telewizja Polska|Telewizja Polska]] (35 iw) — 931 skatījumu * [[:pl:Casu marzu|Casu marzu]] (31 iw) — 919 skatījumu * [[:pl:Kanał Gliwicki|Kanał Gliwicki]] (14 iw) — 918 skatījumu * [[:pl:Robert Makłowicz|Robert Makłowicz]] (6 iw) — 918 skatījumu * [[:pl:Metylortęć|Metylortęć]] (19 iw) — 916 skatījumu * [[:pl:Międzynarodowy kod samochodowy|Międzynarodowy kod samochodowy]] (20 iw) — 914 skatījumu * [[:pl:Anastasija Szoszyna|Anastasija Szoszyna]] (4 iw) — 911 skatījumu * [[:pl:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 908 skatījumu * [[:pl:Wojciech Olszański|Wojciech Olszański]] (2 iw) — 901 skatījumu * [[:pl:Boys (zespół muzyczny)|Boys (zespół muzyczny)]] (1 iw) — 894 skatījumu * [[:pl:BMW serii 5|BMW serii 5]] (36 iw) — 889 skatījumu * [[:pl:Nick Kyrgios|Nick Kyrgios]] (34 iw) — 888 skatījumu * [[:pl:Fidlův kopec|Fidlův kopec]] (5 iw) — 887 skatījumu * [[:pl:Tysiąc (gra)|Tysiąc (gra)]] (5 iw) — 884 skatījumu * [[:pl:Michał Wiśniewski|Michał Wiśniewski]] (7 iw) — 881 skatījumu * [[:pl:Ubikacje w Japonii|Ubikacje w Japonii]] (29 iw) — 867 skatījumu * [[:pl:Remigiusz Mróz|Remigiusz Mróz]] (5 iw) — 848 skatījumu * [[:pl:Zenon Martyniuk|Zenon Martyniuk]] (4 iw) — 843 skatījumu * [[:pl:Jerzy Połomski|Jerzy Połomski]] (2 iw) — 833 skatījumu * [[:pl:Fruczak gołąbek|Fruczak gołąbek]] (38 iw) — 831 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Baltasis fosforas|Baltasis fosforas]] (25 iw) — 729 skatījumu * [[:lt:Pašariniai augalai|Pašariniai augalai]] (67 iw) — 383 skatījumu * [[:lt:Margarita Drobiazko|Margarita Drobiazko]] (15 iw) — 292 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 260 skatījumu * [[:lt:Pilkoji skorpionblakė|Pilkoji skorpionblakė]] (21 iw) — 230 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 212 skatījumu * [[:lt:Antanas Bosas|Antanas Bosas]] (1 iw) — 196 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 171 skatījumu * [[:lt:Povilas Vanagas|Povilas Vanagas]] (13 iw) — 151 skatījumu * [[:lt:Rumunijos Juodosios jūros kurortai|Rumunijos Juodosios jūros kurortai]] (4 iw) — 131 skatījumu * [[:lt:Justė Jocytė|Justė Jocytė]] (3 iw) — 124 skatījumu * [[:lt:Druskinė|Druskinė]] (9 iw) — 123 skatījumu * [[:lt:Like Gods of the Sun|Like Gods of the Sun]] (9 iw) — 123 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 112 skatījumu * [[:lt:Naisiai|Naisiai]] (3 iw) — 110 skatījumu * [[:lt:Žuvis–lašas|Žuvis–lašas]] (35 iw) — 110 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 91 skatījumu * [[:lt:Gargždų Gargždai|Gargždų Gargždai]] (1 iw) — 90 skatījumu * [[:lt:Vokietijos šventės|Vokietijos šventės]] (14 iw) — 89 skatījumu * [[:lt:Pasaulio pabaiga|Pasaulio pabaiga]] (16 iw) — 87 skatījumu * [[:lt:Lenkijos šventės|Lenkijos šventės]] (7 iw) — 77 skatījumu * [[:lt:Suchoj Su-30|Suchoj Su-30]] (55 iw) — 77 skatījumu * [[:lt:Free Finga|Free Finga]] (1 iw) — 77 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 75 skatījumu * [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 73 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 71 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 69 skatījumu * [[:lt:Dreverna|Dreverna]] (5 iw) — 67 skatījumu * [[:lt:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 66 skatījumu * [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 66 skatījumu * [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 66 skatījumu * [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 65 skatījumu * [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 63 skatījumu * [[:lt:Krekenava|Krekenava]] (11 iw) — 60 skatījumu * [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Hiperbolė (roko grupė)|Hiperbolė (roko grupė)]] (1 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:LRT Opus|LRT Opus]] (2 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Saulės kliošas|Saulės kliošas]] (1 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Sitkūnų radijo stotis|Sitkūnų radijo stotis]] (2 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Borisas Dekanidzė|Borisas Dekanidzė]] (3 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Karklė|Karklė]] (3 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Vytautas V. Landsbergis|Vytautas V. Landsbergis]] (4 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Pelesa|Pelesa]] (6 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Norveginis lemingas|Norveginis lemingas]] (34 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Algirdas Paleckis|Algirdas Paleckis]] (6 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Luobelė|Luobelė]] (10 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Lituanica|Lituanica]] (9 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Litvinizmas|Litvinizmas]] (6 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Svencelė|Svencelė]] (2 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Gelgaudiškio dvaras|Gelgaudiškio dvaras]] (3 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Jurijus Šatunovas|Jurijus Šatunovas]] (24 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:2019 m. liepos karščio banga Europoje|2019 m. liepos karščio banga Europoje]] (14 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Andrius Šidlauskas (1997)|Andrius Šidlauskas (1997)]] (7 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Vytautas Šapranauskas|Vytautas Šapranauskas]] (3 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Ukas|Ukas]] (24 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Ą|Ą]] (29 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Tutanchamono kapas|Tutanchamono kapas]] (34 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Milgramo eksperimentas|Milgramo eksperimentas]] (51 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Artūras Milaknis|Artūras Milaknis]] (11 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:FC Koeppchen Wormeldange|FC Koeppchen Wormeldange]] (5 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Plateliai|Plateliai]] (11 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Arūnas Valinskas|Arūnas Valinskas]] (7 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Pivašiūnai|Pivašiūnai]] (4 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Justinas Jarutis|Justinas Jarutis]] (1 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Vavelis|Vavelis]] (32 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Kotryna Teterevkova|Kotryna Teterevkova]] (5 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Plačiažnyplis vėžys|Plačiažnyplis vėžys]] (43 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Andrius Šidlauskas|Andrius Šidlauskas]] (2 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Dainius Kazlauskas|Dainius Kazlauskas]] (1 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:M-1|M-1]] (1 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Dobermanas|Dobermanas]] (50 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Žemaitė|Žemaitė]] (18 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Krymo istorija|Krymo istorija]] (22 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Algimantas Čekuolis|Algimantas Čekuolis]] (1 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Suchoj Su-24|Suchoj Su-24]] (53 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Laurynas Birutis|Laurynas Birutis]] (6 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Rezus faktorius|Rezus faktorius]] (41 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Būtingės naftos terminalas|Būtingės naftos terminalas]] (4 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Madeira (sala)|Madeira (sala)]] (36 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Asteriskas|Asteriskas]] (49 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Palangos tiltas|Palangos tiltas]] (1 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Vilniaus Šventosios Dvasios bažnyčia|Vilniaus Šventosios Dvasios bažnyčia]] (11 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Draudenių ežeras|Draudenių ežeras]] (1 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Stančikų tiltai|Stančikų tiltai]] (3 iw) — 34 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 380 skatījumu * [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (5 iw) — 243 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 237 skatījumu * [[:et:Torgu Kuningriik|Torgu Kuningriik]] (1 iw) — 227 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 215 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 208 skatījumu * [[:et:Tantsude loend|Tantsude loend]] (12 iw) — 204 skatījumu * [[:et:Verev lemmalts|Verev lemmalts]] (28 iw) — 203 skatījumu * [[:et:Luule Komissarov|Luule Komissarov]] (2 iw) — 170 skatījumu * [[:et:Saatanlikud värsid|Saatanlikud värsid]] (47 iw) — 162 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 131 skatījumu * [[:et:Kirill Teiter|Kirill Teiter]] (4 iw) — 124 skatījumu * [[:et:Game Wave Family Entertainment System|Game Wave Family Entertainment System]] (5 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Vilja Toomast|Vilja Toomast]] (9 iw) — 122 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 120 skatījumu * [[:et:Mööbli-toonesepp|Mööbli-toonesepp]] (29 iw) — 117 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 116 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 113 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 110 skatījumu * [[:et:A-Rühm (ansambel)|A-Rühm (ansambel)]] (1 iw) — 108 skatījumu * [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 108 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 108 skatījumu * [[:et:Õunasortide loend|Õunasortide loend]] (15 iw) — 97 skatījumu * [[:et:Margus Saar|Margus Saar]] (1 iw) — 92 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 89 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 85 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 83 skatījumu * [[:et:August Mälk|August Mälk]] (5 iw) — 82 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 82 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 80 skatījumu * [[:et:Kalju Komissarov|Kalju Komissarov]] (3 iw) — 78 skatījumu * [[:et:Vesa-Matti Loiri|Vesa-Matti Loiri]] (19 iw) — 77 skatījumu * [[:et:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 72 skatījumu * [[:et:Jüri Tuulik|Jüri Tuulik]] (5 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Richard Roht|Richard Roht]] (1 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Taasiseseisvumispäev|Taasiseseisvumispäev]] (3 iw) — 68 skatījumu * [[:et:Urmas Sõõrumaa|Urmas Sõõrumaa]] (1 iw) — 68 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 66 skatījumu * [[:et:Valge laev|Valge laev]] (1 iw) — 66 skatījumu * [[:et:Aivar Riisalu|Aivar Riisalu]] (2 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Juku-Kalle Raid|Juku-Kalle Raid]] (2 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Jaan Tätte|Jaan Tätte]] (3 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Roomajate loend|Roomajate loend]] (9 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Ameerika Ühendriikide kirjanike loend|Ameerika Ühendriikide kirjanike loend]] (10 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Eva Toulouze|Eva Toulouze]] (1 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Boney M.|Boney M.]] (58 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Ukuaru (film)|Ukuaru (film)]] (1 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Sinimägede lahing|Sinimägede lahing]] (9 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Jelena Välbe|Jelena Välbe]] (22 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Puupuhkpillid|Puupuhkpillid]] (55 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Helicobacter pylori infektsioon|Helicobacter pylori infektsioon]] (1 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Ott Sepp|Ott Sepp]] (3 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Meie Mees|Meie Mees]] (3 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Jaanalinnulised|Jaanalinnulised]] (51 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Väikeseõiene lemmalts|Väikeseõiene lemmalts]] (27 iw) — 48 skatījumu * [[:et:M270 MLRS|M270 MLRS]] (34 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Yana Toom|Yana Toom]] (11 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Ott Tänak|Ott Tänak]] (28 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Kasepää küla|Kasepää küla]] (12 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Jüri Krjukov|Jüri Krjukov]] (1 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Lemmalts|Lemmalts]] (42 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Dagö|Dagö]] (6 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Apelsin (ansambel)|Apelsin (ansambel)]] (7 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Eesti jõed|Eesti jõed]] (1 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Eesti kaitsevägi|Eesti kaitsevägi]] (25 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Melchior Wakenstede|Melchior Wakenstede]] (1 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (65 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Maailma lõunapoolseim linn|Maailma lõunapoolseim linn]] (11 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Jonatan Vseviov|Jonatan Vseviov]] (1 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Lauri Läänemets|Lauri Läänemets]] (6 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Carmen Mikiver|Carmen Mikiver]] (2 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Vello Orumets|Vello Orumets]] (3 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Külliki Saldre|Külliki Saldre]] (1 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Kadri Rämmeld|Kadri Rämmeld]] (2 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Boris Minț|Boris Minț]] (3 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Indrek Hargla|Indrek Hargla]] (7 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Tirtslased|Tirtslased]] (39 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Katri Raik|Katri Raik]] (10 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Tõnu Kilgas|Tõnu Kilgas]] (6 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Eduard Vilde|Eduard Vilde]] (22 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Luuletajate loend|Luuletajate loend]] (10 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Liisa Pulk|Liisa Pulk]] (2 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Valge Daam|Valge Daam]] (20 iw) — 36 skatījumu * [[:et:Shanon|Shanon]] (1 iw) — 36 skatījumu * [[:et:Loomade loendid|Loomade loendid]] (5 iw) — 36 skatījumu * [[:et:Vallasisene linn|Vallasisene linn]] (1 iw) — 36 skatījumu {{div col end}} 6q8831zt3150lfw3h8dtzwo7bk6i2zd 0 461683 3669504 3374779 2022-08-12T13:31:33Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Infobox ancient site | name = Lodes pils | native_name = | image = Koluvere linnus (September 2015, eest).JPG | image_size = | caption = Lodes pils mūsdienās | map_type = Igaunija | map_caption = | map_size = | latd = 58| latm = 54| lats = 20| latNS = N | longd = 24| longm = 08| longs = 14| longEW = E | location = {{vieta|Igaunija|Lēnes apriņķis|Lēnes-Nigulas pagasts}} | region = [[Livonija]] | type = pils | area = | built = | abandoned = | cultures = Livonijas | excavations = | archaeologists = | condition = atjaunota | management = | public_access = | notes = | designation = }} [[Attēls:RIGBY(1842) Baltic letters, p2.070 RUINS OF LODE CASTLE (Koluvere Castle).jpg|thumb|250px|Lodes pils pēc 1840. gada ugunsgrēka.]] [[Attēls:Koluvere linnus sillalt vaadatuna.jpg|thumb|250px|Pils atjaunošanas darbu laikā (2011).]] [[Attēls:Koluvere linnus (September 2015, eest).JPG|thumb|250px|Pils pēc atjaunošanas (2015).]] '''Lodes pils''' ({{val-de|Bischofsburg Lode, Schloss Lode}}) jeb '''Koluveres bīskapa pils''' ({{val-et|Koluvere piiskopilinnus}}) bija [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s [[pils]] tagadējā [[Koluvere]]s ciemā [[Lēnes apriņķis|Lēnes apriņķī]] [[Igaunija|Igaunijā]]. 2015. gadā pabeidza pils atjaunošanas darbus. == Apraksts == Lodes pils bija bīskapa konventa pils, kuras ziemeļaustrumu spārnā atradās [[refektorijs]] un [[kapella]]. 1541. gadā upes pusē piebūvēja apaļo artilērijas torni. == Vēsture == Mūra pili iekarotajā [[Ridala]]s zemē 1234. - 1238. gadā uzcēla fogts Johaness no Lodes (''de Lode''), kurš sākotnēji pretojās Sāmsalas-Vīkas bīskapa virsvarai. 13. gadsimta otrajā pusē uzcēla kastelas tipa cietoksni, ko [[Jurģa nakts sacelšanās]] laikā aplenca igauņu karaspēks. Bīskapa Vinriha fon Kniprodes (1385—1419) valdīšanas laikā uzcēla konventa ēku. Kopš 1439. gada pils bija viena no piecām Sāmsalas-Vīkas bīskapa rezidencēm. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1560. gadā Sāmsalas-Vīkas bīskapiju nopirka [[Dānijas karalis]]. Septiņu gadu kara (1563-1570) laikā 1564. gadā Lodes pili iekaroja zviedri un 1573. gada 23. janvārī to sekmīgi aizstāvēja pret krievu uzbrukumu. 1575. gadā Livonijas karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] atguva pili, 1576. gadā to ieņēma [[Maskavija]]s, bet 1581. gadā Zviedrijas karaspēks. 1582. gadā [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] tekstā zviedru ieņemtā Lodes pils tika dēvēta par ''Коловер (Колывир)'' vai ''Лоде''. Pēc kara beigām Lodes pils nonāca [[Zviedru Igaunija]] sastāvā. Pēc [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara (1600-1629)]] Lodes pili svītroja no cietokšņu saraksta, 1662. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne to piešķīra ģenerālleitnantam Frīdriham fon Lēvenam (''Löwen'', 1600–1669). Pēc nokļūšanas [[Krievijas impērija]]s pakļautībā ķeizaiene [[Katrīna II]] pili atdāvināja savam mīļākajam Grigorijam Orlovam, bet 1787. gadā nometināja [[Virtemberga]]s princesi Augusti Karolīni (''Auguste Karoline von Braunschweig-Wolfenbüttel''), kura 1788. gadā pilī mira dzemdību laikā. 1797. gadā par pilsmuižas īpašnieku kļuva grāfs [[Frīdrihs Bukshēvdens|Frīdrihs Vilhelms fon Bukshēvdens]] (1750–1811), kurš apprecējās ar Katrīnas II un Grigorija Orlova ārlaulības meitu Natāliju Aleksejevu (1761–1808). Lodes muiža palika [[Bukshēvdenu dzimta]]s īpašumā līdz nacionalizācijai 1919. gadā. 1924. gadā pils ēkā iekārtoja bērnunamu, bet 1963. gadā pansionātu garīgi slimajiem. 2006. gadā pili privatizēja un līdz 2015. gadam restaurēja. ==Attēli== <gallery> Koluvere linnus vallikraaviga.jpg| Koluvere linnuse väravatorn.jpg| Koluvere linnuse suurtükitorn.jpg| Koluvere linnus vallikraaviga..jpg Koluvere linnuse veejuhe.jpg Koluvere mõisa kivisild 1 2014.jpg| Koluvere linnus (September 2015, kõrvalt).JPG Jalakäijate pais-sild Liivi jõel Koluvere mõisas.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Igaunijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] [[Kategorija:Lēnes apriņķis]] frmzecbsn6mzcjki4id2cz7bodvcw2z 0 462700 3669491 3668779 2022-08-12T13:10:43Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Minioni 2 | attēls = Minioni2.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Minions: The Rise of Gru'' | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Kails Balda]] | producents = * [[Kriss Meledandri]] * [[Dženeta Hīlija]] * [[Kriss Reno]] | scenārija autors = [[Braians Linčs]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=McMillan |first1=Graeme |title='Minions: The Rise of Gru' Brings Mischief to the Super Bowl |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/minions-rise-gru-brings-mischief-super-bowl-2020-1274968 |access-date=April 10, 2021 |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=February 2, 2020}}</ref> | galvenajās lomās = * [[Stīvs Karels]] * [[Taradži Hensone]] * [[Mišela Jeo]] * [[RZA]] * [[Žans Klods van Damme]] * [[Lūsija Lolesa]] * [[Dolfs Lundgrēns]] * [[Denijs Treho]] * [[Rasels Brends]] * [[Džūlija Endrūsa]] * [[Alans Ārkins]] | mūzika = [[Etors Perejra]] | operators = | montāža = Klēra Dodgsone | studija = ''[[Illumination]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|6|13|[[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī]]|2022|6|29|Latvija|2022|7|1|ASV}} | ilgums = 130 minutes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|85 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|762,4 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Minions: The Rise of Gru |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1736214017/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|12||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Minioni]]" | nākamā = | imdb = }} '''"Minioni 2"''' ({{val|en|Minions: The Rise of Gru}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] ASV [[Trīsdimensiju telpa|3D]] [[datoranimācija]]s komēdija, kuras režisors ir [[Kails Balda]]. Filma ir turpinājums 2015. gada filmai "[[Minioni]]" un ir piektā filma "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" franšīzē. Galvenās lomas ieskaņojuši [[Stīvs Karels]], [[Taradži Hensone]], [[Mišela Jeo]], [[RZA]], [[Žans Klods van Damme]], [[Lūsija Lolesa]], [[Dolfs Lundgrēns]], [[Denijs Treho]], [[Rasels Brends]], [[Džūlija Endrūsa]] un [[Alans Ārkins]]. Pēc divu gadu ilgas pirmizrādes pārcelšanas sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem, filmas pirmizrāde notika {{dat|2022|6|13||bez}} [[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī Starptautiskajā animācijas filmu festivālā]]. Latvijas kinoteātros filmu sāka demonstrēt 29. jūnijā, bet ASV kinoteātros — 1. jūlijā. Kritiķi atzinīgi novērtējuši animācijas filmas muzikālos numurus un bērnu izklaides iespējas, kamēr kritizēts tiek filmas sižets. Filmas starptautiskie kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|762 miljoni}} ASV dolāru. Šī ir [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|piektā ienesīgākā 2022. gada filma]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.minionsmovie.com/}} * [https://www.youtube.com/watch?v=4wylwTmOwSg Filmas treileris latviešu valodā] {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Nejaukais es}} {{Illumination Entertainment}} [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures animācijas filmas]] [[Kategorija:Illumination Entertainment filmas]] [[Kategorija:Nejaukais es]] lbjdja2uro7kbv9b2bmm49rt7hnice0 3669658 3669491 2022-08-12T21:33:13Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Minioni 2 | attēls = Minioni2.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Minions: The Rise of Gru'' | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Kails Balda]] | producents = * [[Kriss Meledandri]] * [[Dženeta Hīlija]] * [[Kriss Reno]] | scenārija autors = [[Braians Linčs]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=McMillan |first1=Graeme |title='Minions: The Rise of Gru' Brings Mischief to the Super Bowl |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/minions-rise-gru-brings-mischief-super-bowl-2020-1274968 |access-date=April 10, 2021 |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=February 2, 2020}}</ref> | galvenajās lomās = * [[Stīvs Karels]] * [[Taradži Hensone]] * [[Pjērs Kofens]] * [[Mišela Jeo]] * [[RZA]] * [[Žans Klods van Damme]] * [[Lūsija Lolesa]] * [[Dolfs Lundgrēns]] * [[Denijs Treho]] * [[Rasels Brends]] * [[Džūlija Endrūsa]] * [[Alans Ārkins]] | mūzika = [[Etors Perejra]] | operators = | montāža = Klēra Dodgsone | studija = ''[[Illumination]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|6|13|[[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī]]|2022|6|29|Latvija|2022|7|1|ASV}} | ilgums = 130 minutes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|85 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|762,4 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Minions: The Rise of Gru |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1736214017/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|12||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Minioni]]" | nākamā = | imdb = }} '''"Minioni 2"''' ({{val|en|Minions: The Rise of Gru}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] ASV [[Trīsdimensiju telpa|3D]] [[datoranimācija]]s kinokomēdija, kuras režisors ir [[Kails Balda]]. Filma ir turpinājums 2015. gada filmai "[[Minioni]]" un ir piektā filma "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" franšīzē. Galvenās lomas ieskaņojuši [[Stīvs Karels]], [[Pjērs Kofens]], [[Taradži Hensone]], [[Mišela Jeo]], [[RZA]], [[Žans Klods van Damme]], [[Lūsija Lolesa]], [[Dolfs Lundgrēns]], [[Denijs Treho]], [[Rasels Brends]], [[Džūlija Endrūsa]] un [[Alans Ārkins]]. Filmā 11 gadus vecais Grū ar savu minionu palīdzību plāno kļūt par superļaundari. Pēc divu gadu ilgas pirmizrādes pārcelšanas sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem, filmas pirmizrāde notika {{dat|2022|6|13||bez}} [[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī Starptautiskajā animācijas filmu festivālā]]. Latvijas kinoteātros filmu sāka demonstrēt 29. jūnijā, bet ASV kinoteātros — 1. jūlijā. Kritiķi atzinīgi novērtējuši animācijas filmas muzikālos numurus un bērnu izklaides iespējas, kamēr kritizēts tiek filmas sižets. Filmas starptautiskie kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|762 miljoni}} ASV dolāru. Šī ir [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|piektā ienesīgākā 2022. gada filma]] un ienesīgākā animācijas filma, kas iznākusi COVID-19 pandēmijas laikā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.minionsmovie.com/}} * [https://www.youtube.com/watch?v=4wylwTmOwSg Filmas treileris latviešu valodā] {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Nejaukais es}} {{Illumination Entertainment}} [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures animācijas filmas]] [[Kategorija:Illumination Entertainment filmas]] [[Kategorija:Nejaukais es]] kw1m3mrr7zeeh2g6o5kt4dfd952zj5x 3 464185 3669715 3282233 2022-08-13T07:12:35Z MdsShakil 97023 MdsShakil pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:OlskuPe]] uz [[Dalībnieka diskusija:Omenabanaani]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/OlskuPe|OlskuPe]]" to "[[Special:CentralAuth/Omenabanaani|Omenabanaani]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=OlskuPe}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 13.33 (EEST) i3fj6yyim9c5gpidpravhtcob79jtyg 0 470271 3669498 3598820 2022-08-12T13:23:48Z Pirags 3757 /* Norise */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:The Finnish war map2.svg|thumb|200px|Krievijas un Zviedrijas karaspēka pārvietošanās Somijas kara pirmajā posmā 1808. gada martā — maijā. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas.]] [[Attēls:The Finnish war map3.svg|thumb|200px|Somijas kara otrais posms 1808. gada maijā — oktobrī.]] [[Attēls:The Finnish war map4.svg|thumb|200px|Somijas kara trešais posms 1808. gada oktobrī — 1809. gada vasarā.]] '''Krievu—zviedru karš (1808—1809)''' jeb '''Somijas karš''' ({{val|fi|Suomen sota}}, {{val|sv|Finska kriget}}), bija [[Zviedrija]]s un [[Krievijas impērija]]s karš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā. Zviedriju atbalstīja [[Apvienotā Karaliste]], bet Krieviju atbalstīja [[Dānijas karaliste]] un [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērija]]. Krievu karaspēks okupēja visu [[Somija]]s teritoriju, kā arī [[Ālandu salas]] un [[Lapzeme]]s daļu. Karadarbība beidzās pēc [[Hamina]]s miera līguma (''Freden i Fredrikshamn'', {{val|fi|Haminan rauha}}) parakstīšanas 1809. gada 5. (17.) septembrī. == Priekšvēsture == Kara iemesls bija Krievijas impērijas pāriešana Napoleona pusē pēc [[Tilzīte]]s miera līguma noslēgšanas un pievienošanās Apvienotās Karalistes kontinentālajai blokādei. == Norise == 1808. gada 21. februārī aptuveni 24 000 vīru liela Krievijas impērijas armija ģenerāļa [[Frīdrihs Bukshēvdens|Frīdriha Vilhelma fon Bukshēvdena]] vadībā iekaroja [[Hēmenlinna]]s cietoksni, tad [[Helsinki|Helsinkus]] un [[Ālandu salas]]. Somiju aizsargāja apmēram 13 000 zviedru un 8 000 somu karavīru. 1808. gada 14. martā Dānija pieteica karu Zviedrijai, taču Lielbritānijas un Zviedrijas jūras spēki novērsa plānveida Dānijas un Francijas iebrukumu [[Skone]]s pussalā. Somi sāka partizānu cīņas, Krievija pieteica karu Zviedrijai tikai 1808. gada aprīlī, kad ģenerāļa [[Jakovs Kuļņevs|Jakova Kuļņeva]] spēki tika sakauti Siikajoki kaujā 1808. gada 18. aprīlī, savukārt ģenerāļa Bulatova spēki tika sakauti 27. aprīlī. 1808. gada 22. aprīlī admirālis Nikolajs Bodisko ar 2000 karavīriem no [[Liepāja]]s ar izīrētiem tirdzniecības kuģiem pamanījās iekarot [[Gotlande]]s salu un [[Visbija]]s pilsētā sevi pasludināja par Gotlandes gubernatoru.<ref>[https://sverigesradio.se/sida/artikel.aspx?programid=94&artikel=5816871 I spåren efter den ryska invasionen av Gotland 1808] {{zviedriski}}</ref> Tikmēr ģenerālis Bukshēvdens aplenca [[Suomenlinna]]s cietoksni, kas padevās 3. maijā ar 6000 vīriem, 110 kuģiem un vairāk nekā 700 lielgabaliem. 16. maijā krievus padzina no Gotlandes un Ālandu salām, Krievijas karavīriem tika atļauts atstāt Gotlandi un atgriezties Liepājā. Pēc gada admirāli Bodisko tiesāja par nepretošanos un izsūtīja uz Vologdu. 26. maijā Lielbritānijas flote ar 14 000 vīriem ieradās Gēteborgā. 1808. gada Zviedrijas karaspēka vasaras ofensīvas laikā Krievijas spēki tika sadalīti pa līniju [[Pori]]—[[Tampere]]—[[Mikeli]] un sasniedza 55 000 vīru, pret kuriem zviedriem bija 36 000 vīru. 14. augustā ģenerālis Nikolajs Kamenskis devās pretzubrukumā ar 11 000 vīru korpusu uzvarēja septembra kaujās uz austrumiem no [[Vāsa (pilsēta)|Vāsas]]. 29. septembrī Krievijas impērijas spēku virspavēlnieks feldmaršals Bukshēvdens parakstīja pamieru, tomēr ķeizars Aleksandrs atteicās ratificēt pamieru un nozīmēja jaunu virspavēlnieku ģenerāli [[Knoringi|Bogdanu fon Knorringu]]. 1809. gada ziemā ģenerālis Kamenskis piedāvāja plānu, kurā Krievijas spēki divās kolonnās bija jāšķērsoto aizsalušo [[Botnijas līcis|Botnijas līci]] — no Vāsas līdz [[Ūmeo]] un no [[Turku]] līdz Ālandu salām un no turienes uz [[Stokholma|Stokholmu]]. Trešajai vienībai bija jāvirzās pa sauszemi uz ziemeļiem [[Tornio]] virzienā. 1809. gada marta sākumā Krievijas spēki sāka gājienu pāri sasalušajam Botnijas līcim, 13. martā valsts apvērsuma rezultātā atcēla Zviedrijas karali [[Gustavs IV Ādolfs|Gustavu IV Ādolfu]] un par jauno karali kļuva [[Kārlis XIII]]. 17. martā ģenerālis Bagrations ar 17 000 karavīriem okupēja Ālandu salas, savukārt ģenerālis Kuļņevs 19. martā sasniedza Zviedrijas piekrasti tikai 70 kilometru attālumā no Stokholmas. Krievu virspavēlnieks Knorrings pieņēma pamiera piedāvājumu un atsauca Kulņevu atpakaļ uz Ālandu salām, tomēr otra krievu karaspēka daļa ģenerālleitnanta [[Barklajs de Tolli|Barklaja de Tolli]] vadībā šķērsoja Botnijas līča ledu apmēram 80 kilometru garumā uz ziemeļiem no [[Vāsa (pilsēta)|Vāsas]] un 24. martā sasniedza [[Ūmeo]]. Grāfs [[Pāvels Šuvalovs]] uzbruka Tornio un ielenca Zviedrijas spēkus, kas kapitulēja 25. martā. Pēc sešām dienām ķeizars Aleksandrs ieradās [[Turku]], noraidīja pamieru un iecēla ģenerāli Barklaju de Tolli par jaunu virspavēlnieku. Cīņas turpinājās līdz maijam, kad Šuvalova spēki sasniedza arī Ūmeo. 17. septembrī Fredrikshamnā parakstīja miera līgumu, kurā Zviedrija atdeva Krievijas impērijai Somiju un daļu no [[Lapzeme]]s, slēdza savas ostas britu kuģiem un pievienojās kontinentālajai blokādei, piesakot karu Lielbritānijai. 1810. gada 6. janvārī Krievijas valdība palīdzēja izbeigt kara stāvokli starp Franciju un Zviedriju. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar Poliju]] [[Kategorija:Kari ar Lietuvas Dižkunigaitiju]] [[Kategorija:Kari ar Vāciju]] [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari ar Dāniju]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] tgyvillhcdudcpnn0sfeooonytoenpl 0 472387 3669622 3526266 2022-08-12T20:08:53Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Film date| → {{filmas datums|, {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{Official website| → {{oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Mazais Stjuarts 3 | oriģinālnos = ''Stuart Little 3: Call of the Wild'' | attēls = Stuart Little 3 Call of the Wild poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Audu Padens]] | producents = * [[Duglass Viks]] * [[Lūsija Fišere]] * [[Leslie Hough]] * [[Reičela Šeina]] | scenārijs = * [[Bobs Šovs]] * [[Dons Maknerijs]] | aktieri = * [[Maikls Dž. Fokss]] * [[Džīna Deivisa]] * [[Hjū Lorijs]] * [[Korijs Padnoss]] * [[Veins Bredijs]] * [[Kevins Šons]] * [[Virdžīnija Madsena]] * [[Tara Strong]] | mūzika = [[Atli Örvarsson]] | operators = | montāža = * [[Roberts Gordons]] * [[Brūss Kings]] | studija = | izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2006|10|12}} | ilgums = 75 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = [[Mazais Stjuarts 2]] | nākamā = | imdb = }} '''"Mazais Stjuarts 3"''' ({{val|en|Stuart Little 3: Call of the Wild}}) ir amerikāņu režisora [[Audu Padens|Audu Padena]] 2005. gadā uzņemta filma. Galvenās lomas filmā tēlo [[Maikls Dž. Fokss]], [[Džīna Deivisa]], [[Hjū Lorijs]], [[Korijs Padnoss]], [[Veins Bredijs]], [[Kevins Šons]], [[Virdžīnija Madsena]] un [[Tara Strong|Tara Stronga]]. 1999. gadā tapusi sērijas pirmā filma "[[Mazais Stjuarts]]". == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.stuartlittle.com/}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Mazais Stjuarts}} [[Kategorija:2005. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Mazais Stjuarts]] kvkfhi7zelmgrnyb3sqv83h5hlepqp8 0 476706 3669599 3647766 2022-08-12T18:06:45Z Spnq 103627 /* Augājs */ Izlaboju pūkainās zemzālītes latīnisko nosaukumu wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name =Garkalnes meži | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = 2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg | photo_width = 300px | photo_caption = Mežs netālu no Krievupes stacijas | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd = 57 | latm = 04 | lats = 15 | latNS = N | longd = 24 | longm = 29 | longs = 08 | longEW = E | type = [[dabas liegums]] | prot_category = | location = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}} | nearest_city = | area = {{mērvienība|ha=1789}} | established = [[2004. gads|2004. gadā]] | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s Pierīgas reģionālā administrācija<ref name="DAP">[https://www.daba.gov.lv/lv/garkalnes-mezi DAP par objektu]</ref> | website = | footnotes = | embedded = }} '''Garkalnes meži''' ir ornitoloģisks dabas liegums [[Ropažu novads|Ropažu novadā]], lielākoties [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]] teritorijā ar nelielu [[Vangaži|Vangažu]] pilsētas teritorijā esošu daļu. Aizņem 1789 [[hektārs|ha]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/stajusies-speka-dabas-lieguma-garkalnes-mezi-individualie-aizsardzibas-un-izmantosanas-noteikumi|title=Stājušies spēkā dabas lieguma “Garkalnes meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi {{!}} Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> Fizioģeogrāfiski liegums atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], [[Piejūras ģeobotāniskais rajons|Piejūras ģeobotāniskajā rajonā]]. Liegums iekļauts aizsargājamo teritoriju sarakstā [[Natura 2000]] ar kodu LV0527400.<ref name="natura 2000">{{Tīmekļa atsauce |url=https://natura2000.eea.europa.eu/Natura2000/SDF.aspx?site=LV0527400 |title=Natura 2000 - standard data form, LV0527400 - Garkalnes meži |access-date={{dat|2021|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210205001304/https://natura2000.eea.europa.eu/Natura2000/SDF.aspx?site=LV0527400 }}</ref><ref>[https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/figures/natura-2000-birds-and-habitat-directives-11/latvia/Natura2000_End2019_Latvia.eps.75dpi.png/download Natura 2000 Latvijas vietu karte]</ref> Liegums sadalīts divās daļās — 1645 hektāru<ref>Lieguma daļu izmēri doti līdz 2022. gadam; 2022. gadā liegumam tika pievienoti vēl 5 hektāri.</ref> lielā mežu masīvā ap [[Krievupe (stacija)|Krievupes staciju]] ar nelielu atzarojumu dienvidos no [[Garkalne]]s un atsevišķa, ar pārējo teritoriju nesavienota iecirkņa 139 hektāru liela ziemeļrietumos no Garkalnes. Lielāko lieguma daļu veido priežu meži ar sūnu un ķērpju zemsedzi, daļa no kuriem ir Eiropā aizsargājamie boreālie meži. Izdegumā centrālajā daļā — [[Sila virsis|sausais virsājs]]. [[Krievupe]]s piekrastē sastopamas arī sausās pļavas ar tām raksturīgajām graudzāļu sugām.<ref name="Garkalne">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.garkalne.lv/liegums/ |title=Garkalne.lv: VALSTS NOZĪMES DABAS LIEGUMS "GARKALNES MEŽI" |access-date={{dat|2021|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125043154/http://garkalne.lv/liegums/ }}</ref> Lieguma teritorija tiek aktīvi izmantota atpūtai, ogošanai un [[sēņošana]]i. == Bioloģiskā nozīme == Liegums ir lielākā [[Zaļā vārna|zaļās vārnas]] (''Coracias garrulus'') ligzdošanas vieta Baltijā (ap 20 ligzdojošu pāru jeb 80—90 % no visa to skaita Latvijā). Liegumā ir ievērojams aizsargājamo putnu sugu blīvums, putnu sugu daudzveidība un tiem piemēroti dzīves apstākļi:<ref name="DAP plāns">[https://www.daba.gov.lv/sites/daba/files/data_content/dl_garkalnes_mezi-041.pdf Dabas lieguma “Garkalnes meži” dabas aizsardzības plāns], 2004.-2009.</ref> kopā liegumā konstatētas ligzdojam vismaz 16 Latvijā īpaši aizsargājamās un 11 ES Putnu direktīvas 1. pielikuma sugas.<ref name="Garkalne" /> Teritorijai raksturīga Latvijā mūsdienās reta putnu sabiedrība — Latvijā izzūdošas klaju sausieņu un ekstensīvas mozaīkveida ainavas sugas (zaļā vārna, [[pupuķis]], [[zaļā dzilna]], [[stepes čipste]], [[sila cīrulis]], [[brūnā čakste]] u.c.). Sastopamas arī tipiskas, taču, izņemot [[melnā dzilna|melno dzilnu]], ne pārāk biežas meža sugas ([[meža balodis]], [[bezdelīgu piekūns]], [[bikšainais apogs]]). Gadsimtu mijas pētījumos konstatēts, ka šī teritorija ir īpaši svarīga zaļās vārnas un meža baložu populāciju saglabāšanai. Tāpat svarīgi teritorijā saglabāt biežāk sastopamo melno dzilnu — Eiropā lielākās [[Dzilnu dzimta|dzilnu]] dzimtas pārstāvi, kura ir praktiski vienīgais Latvijas putns, kurš kaļ pietiekami lielus dobumus, lai šīs divas retās sugas varētu tur apmesties. Pateicoties tam, šeit izveidojies mūsdienās izzūdošs apstākļu kopums: daudzi veci koki ar lieliem, melno dzilnu kaltiem dobumiem zaļo vārnu kukaiņu medību vietu — sausu klajumu tiešā tuvumā. Šādas vietas ir 1992. gada lielā izdeguma vēl neaizaugusī 70 ha lielā austrumdaļa un bijušās munīcijas noliktavas 162 ha lielā teritorija, tāpat zaļā vārna izmanto šosejas ceļmalas un gar dzelzceļu izcirstās platības. Melno dzilnu kaltie dobumi liegumā ir vidēji vairāk nekā 170 gadus vecos kokos. 97% šo dobumu ir kokos, kas pārsniedz parasto ciršanas vecumu — 100—120 gadus, kas liek ierobežot mežsaimniecību.<ref name="DAP plāns" /> == Apraksts == No lieguma teritorijas privāta zeme aizņem 276 ha jeb 15%, Rīgas domes īpašums ir 355 ha jeb 20%, bet Ropažu novada pašvaldības vai valsts īpašums — 1096 ha jeb 61%. Daļā teritorijas tika plānota vairāku savrupmāju celtniecība. 58 ha atrodas [[Vangaži|Vangažu pilsētas]] robežās, pārējā daļa atrodas [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]. Atsevišķās vietās ziemeļrietumos tā teritorija sakrīt ar “Rīgas ūdens” noteiktajām Remberģu un Baltezera ūdensņemšanas stingrā režīma aizsargjoslām.<ref name="DAP plāns" /> Caur lieguma teritoriju iet [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šoseja]] un [[dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]]. Dienvidos no Garkalnes teritorija aizņem bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]] armijas munīcijas glabātuvi ar daļēji mākslīgu mikroreljefu. [[Augstums virs jūras līmeņa]] 10—30 metru, pakāpeniski pazeminoties rietumu virzienā. Vietām ar priedēm un sūnām vai ķērpjiem apaugušas smilšu kāpas. Dienviddaļā īsā posmā Krievupes ieleja ar zemiem krastiem. Gruntsūdeņu līmeni augsts, parasti virs 2 metriem, neliela daļa meliorēta ar novadgrāvjiem.<ref name="DAP plāns" /> === Ģeoloģija === [[Kvartārs|Kvartāra]] segas biezums mainās no 30 m Garkalnes apkaimē līdz 10 m un mazāk pārējā teritorijā. Tā sastāv no [[Pleistocēns|augšpleistocēna]] [[Latvijas svīta]]s eolajiem nogulumiem, [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] nogulumiem un holocēna eolajiem nogulumiem. Krievupes ielejā sastopami [[Alūvijs|aluviālie]] nogulumi, mitrākajās vietās austrumu daļā arī purvu nogulsnes. Kvartāra nogulumi galvenokārt sastāv no smilšainiem materiāliem — smalkām smiltīm, [[aleirīti]]em utt. Bijušo Baltijas ledus ezera un ledāja malas sprostezeru teritorija aizņem visu lieguma zonu. Zemkvartāra virsma šai rajonā ir visumā līdzena, taču tās daļa ap Garkalni atrodas pamatiežu virsmas pazeminājumā. Pamatiežu virsmu veido [[Gaujas svīta]]s [[smilšakmens|smilšakmeņi]] un aleirītiski māli.<ref name="DAP plāns" /> Ap liegumu atrodas daļēji izstrādāti grants un smilts karjeri. Pašā liegumā karjeru nav, taču tā austrumdaļā atrodas potenciālas grants un smilts atradnes. Lauksaimniecības zemju teritorijā gandrīz nav, izņemot piemājas dārziņus. Lieguma teritorijā pārsvarā ir priežu meži ar tipiskām podzolētajām, nabadzīgām smilts augsnēm. Zemākajās reljefa vietās vidusdaļā un ziemeļrietumos sastopamas kūdras un kūdrainās podzolētās gleja augsnes, Krievupes ielejā — aluviālās augsnes.<ref name="DAP plāns" /> === Augājs === Teritorijas [[augājs]] tika apsekots 2003. gadā, taču nopietni pētījumi netika veikti. Kā parasti Piejūras ģeobotāniskajā rajonā, “Garkalnes mežus” pārsvarā aizņem [[priedes|priežu]] (''Pinus sylvestris'') sausieņu meži. Mežus veido ne tikai skujkoki (pamatā priedes, mitrākās ieplakās [[egles]]), bet arī lapu koki — biežāk [[bērzi]] ([[Purva bērzs|purva]] (''Betula pubescens'') un [[āra bērzs]] (''Betula pendula'')), daudz retāk — [[apses]] (''Populus tremula''). Pamežā reizēm sastopams [[paeglis]] (''Juniperus communis''). Meži pamatā tiek saimnieciski izmantoti — izcirsti un stādīti, maz kritalu, neliels vecu mežu īpatsvars. Dabiski atjaunojušos skujkoku mežu ir ap 6%. Pamežā sastopamas sausajiem priežu mežiem parastās sugas, kā [[Sila virsis|virši]] (''Calluna vulgaris''), [[brūklene]]s (''Vaccinium vitis-idaea''), [[mellene]]s (''Vaccinium myrtillus''), [[melnā vistene|melnās vistenes]] (''Empetrum nigrum''), reti purvainākās vietās — [[zilene]]s (''Vaccinium uliginosum''). Izdegumos virši veido plašas audzes. Sausajās pļavās sastopamas šādām vietām tipiskas graudzāļu sugas — [[parastā smilga]] (''Agrostis tenuis''), [[liektā sariņsmilga]] (''Lerchenfeldia flexuosa''), kāpu nogāzēs [[zilganā kelērija]] (''Koeleria glauca''), [[auzenes]] (''Festuca sp.''), [[smiltāja grīslis]] (''Carex arenaria'') un [[pūkainā zemzālīte]] (''Luzula pilosa'').<ref name="DAP plāns" /> Mežu zemsedze pamatā sastāv no sūnām un ķērpjiem. No ķērpjiem dominē [[kladinas]] (''Cladina sp.'') un [[Islandes cetrārija]] (''Cetraria islandica''). Vietām atrodamas arī [[kladonijas]] (''Cladonia sp.''). No aizsargājamām sugām teritorijā atzīmētas [[meža silpurene]] (''Pulsatilla patens''), [[bezdelīgactiņa]] (''Primula farinosa'') ([[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] jeb LSG 2. kategorijā), [[čemuru palēks]] (''Chimaphila umbellate'') un [[tumšsarkanā dzeguzene]] (''Epipactis atrorubens'') (abi pēdējie — Baltijas jūras reģiona sarkanajā grāmatā). “Garkalnes mežu” teritorijā iespējams atrast arī kādu no staipekņu sugām, jo tās atrastas blakus esošajā [[Buļļezers (dabas liegums)|dabas liegumā “Buļļezers”]].<ref name="DAP plāns" /> Kopumā aizsargājamie biotopi aizņem 73,2% platību no visas lieguma teritorijas.<ref name=":0" /> === Fauna === ==== Putni<!-- liela atkārtošanās ar sadaļu par bioloģiju -->==== Teritorijā 1999.—2003. gada aktīvajā izpētē atzīmētas šādas īpaši aizsargājamo putnu sugas: * ligzdojošās nometnieces — [[zaļā dzilna]] (''Picus viridis''), [[melnā dzilna]] (''Dryocopus martius''); * ligzdojošās — [[ķīķis]] (''Pernis apivorus''), [[grieze]] (''Crex crex''), [[meža balodis]] (''Columba oenas''), [[vakarlēpis]] (''Caprimulgus europaeus''), [[zaļā vārna]] (''Coracias garrulus''), [[pupuķis]] (''Upupa epops''), [[tītiņš]] (''Jynx torquilla''), [[sila cīrulis]] (''Lullula arborea''), [[stepes čipste]] (''Anthus campestris''), [[brūnā čakste]] (''Lanius collurio''); * iespējami ligzdojošās — [[bikšainais apogs]] (''Aegolius funereus''), [[pelēkā dzilna]] (''Picus canus''); * caurceļojošā — [[lielā čakste]] (''Lanius excubitor''); * barojas — [[melnais stārķis]] (''Ciconia nigra'').<ref name="DAP plāns" /> ==== Rāpuļi un abinieki ==== Liegumā zināmas tādas šādās vietās parastas sugas kā [[glodene]] (''Anguis fragilis''), [[pļavas ķirzaka]] (''Lacerta vivipara''), [[sila ķirzaka]] (''Lacerta agilis''), [[parastais zalktis]] (''Natrix natrix'') un [[parastā odze]] (''Vipera berus''), bet no abinieku sugām — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'') un [[parastā varde]] (''Rana temporaria''). Sila ķirzaka ir iekļauta [[Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts|īpaši aizsargājamo sugu sarakstā]], taču neviena no šīm sugām liegumā neprasa īpašu aizsardzību.<ref name="DAP plāns" /> ==== Bezmugurkaulnieki ==== Bezmugurkaulnieku daudzveidība liegumā ir zema, jo meži tiek saimnieciski izmantoti. No svarīgākajām sugām apsekotāji atzīmējuši Latvijas Sarkanajā grāmatā (LSG) ierakstīto [[lielā krāšņvabole|lielo krāšņvaboli]] (''Chalcophora mariana''), kuras dzīves cikliem nepieciešamas stāvošas sausas priedes bez mizas jeb “sudrabotās” priedes, kā arī 3—5 gadus vecas atmirušas priedes vai senāk mirušu priežu celmi. Vēl no LSG sugām konstatētas [[kuprainā celmmuša]] (''Laphria gibbosa'') un [[dzeltenā laupītājmuša]] (''Laphria flava''), [[ziemeļu pumpurgliemezis]] (''Vertigo ronnebyensis''), Krievupes pļavās — [[zaļā upjuspāre]] (''Ophiogomphus cecilia''), [[lielā dižmakstene]] (''Semblis phalaenoides'') un [[ugunsspāre]] (''Pyrrhosoma nymphula''). Visām šīm sugām nav vajadzīga īpaša aizsardzība, kamēr tās tāpat atrodas aizsargājamā teritorijā. == Vēsture == Kopš 1999. gada [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] veica teritorijas aktīvu apsekošanu un dobumperētāju putnu aizsardzību, un iesniedza priekšlikumus par [[mikroliegums|mikroliegumu]] izveidi. Daļa no tiem 2000. gadā tika izveidota, un drīz sākās pilnvērtīga lieguma izveides plānošana. Dabas liegums tika izveidots 2004. gadā pēc 2003. gadā veiktās plāna izstrādes. 2020. gadā vēl nebija pabeigta jauna dabas aizsardzības plāna izstrāde, iepriekšējais bija izstrādāts periodam līdz 2009. gadam un pagarināts līdz 2019. gadam.<ref name="DAP" /><ref name="DAP plāns" /> 2022. gadā tika pieņemti jauni lieguma aizsardzības un izmantošanas noteikumi.<ref name=":0" /> == Galerija == <gallery> Bijusī līnija uz Vangažiem, 2018.jpg|Bijušais dzelzceļa atzars uz Vangažu dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu 2018. gadā Krievupes stacija, 2020.08.jpg|[[Krievupe (stacija)|Krievupes stacija]] 2020. gadā 2020.08.05 R-ZR no Krievupes stacijas.jpg|Stādīts mežs uz rietumiem no Krievupes stacijas 2020.08.05 Garkalnes meži - Cortinarius caperatus.jpg|Bieža sēne sūnotos priežu mežos — [[cirtainā čigānene]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.daba.gov.lv/lv/garkalnes-mezi Dabas aizsardzības pārvalde] {{Latvijas dabas liegumi}} [[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:Garkalnes pagasts]] [[Kategorija:Vangaži]] [[Kategorija:Natura 2000]] 77hy505thl95oth04w2x0fc98wzdvjr 3 485690 3669672 3414365 2022-08-13T02:28:32Z MdsShakil 97023 MdsShakil pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Iokonovenko]] uz [[Dalībnieka diskusija:KCCruQWXJ1Sj]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Iokonovenko|Iokonovenko]]" to "[[Special:CentralAuth/KCCruQWXJ1Sj|KCCruQWXJ1Sj]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Iokonovenko}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 17. maijs, plkst. 13.39 (EEST) gvaqk4qlknt32zaf0a9yb4n1oyo8nhj 0 487723 3669738 3602212 2022-08-13T08:09:28Z Biafra 13794 pap. wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ieva Krapāne | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Ieva Krapāne 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|6|17}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ogre}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = * [[Par cilvēcīgu Latviju]] <small>(2017—2021)</small> * [[Latvija pirmajā vietā]] <small>(kopš 2022)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = pirmsskolas pedagoģe, lietvede | alma_mater = [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ieva Krapāne''' (dzimusi {{dat|1981|6|17}}) ir [[Latvija]]s pirmsskolas pedagoģe, administratīvā darbiniece un politiķe. [[13. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no partijas [[KPV LV]] saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/B48D838E757C9447C22583320029E5E4?OpenDocument&lang=LV|title=Ieva Krapāne - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2021-06-12}}</ref> Bijusi no tās tapušās politiskās partijas "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" valdes priekšsēdētāja. Šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. 2008. gadā I. Krapāne absolvējusi [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju]], iegūstot pirmsskolas izglītības skolotāja kvalifikāciju.<ref name="ieva-krapane">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/ieva-krapane/|title=Ieva Krapāne|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-12|date=2021-03-07|language=lv-LV}}</ref> Pirms ievēlēšanas Saeimā bijusi pašvaldības policijas lietvede. I. Krapāne 2017. gadā ir izgājusi personiskās maksātnespējas procesu, jo nav spējusi nokārtot ap 54 000 eiro saistības pret SIA "B2Kapital". == Politiskā darbība == 2018. gadā I. Krapāne tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas [[KPV LV]] saraksta. Iet politikā esot pamudinājusi I. Krapānes dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[Motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju. "Likums viņiem liedza kā amatieriem daudzas darbības un tādēļ. Šis ir tāds kā lielais pamudinājums arī tādēļ, ka tām federācijām laikam tomēr būtu jāmazina šī kontrole pār amatieru sportu," — kādā intervijā stāsta I. Krapāne. Partija I. Krapāni virzīja [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministra]] amatam [[Kariņa Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]], taču viņa savu kandidatūru atsauca. 2019. gada jūnijā ievēlēta par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju.<ref name="ieva-krapane" /> 2021. gadā I. Krapāne tika ievēlēta par partijas "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV) valdes priekšsēdētāju, bet drīz viņa izstājās no partijas.<ref>[https://www.la.lv/krapane-aizgajusi-no-pcl-priekssedetajas-amata-un-partijas Krapāne aizgājusi no PCL priekšsēdētājas amata un partijas] LA.LV</ref> 2022. gadā iestājusies partijā "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Krapāne, Ieva}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] e4r77n4x1dm2x4mwylw76a559q8czel 0 496930 3669488 3668773 2022-08-12T13:02:56Z Baisulis 11523 /* Ienesīgākās filmas */ update...... wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2022. gads|2022. gadā]]''' plānotajiem starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2022. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir 2022. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2022/|title=2022 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2022|8|12||bez}}}}</ref> : {{uzraksts|#b6fcb6|iekrāsotās filmas pašreiz tiek demonstrētas pasaules kinoteātros.}} {| class="wikitable" style="margin:left; margin:left;" |+Ienesīgākās 2022. gada filmas |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Top Gun: Maveriks]]" (''Top Gun: Maverick'') | ''[[Paramount Pictures]]'' | ${{sk|1355699327}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]" (''Jurassic World: Dominion'') | ''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|960786665}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|954861794}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]" (''The Batman'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|770836163}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Minioni 2]]" (''Minions: Rise of Gru'') |''Universal Pictures'' | ${{sk|762473642}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" (''Thor: Love and Thunder'') | ''Disney'' | ${{sk|705744337}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | ''[[The Battle at Lake Changjin II]]'' (長津湖之水門橋) | ''[[Huaxia Film Distribution]]'' | ${{sk|626571280}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Fantastiskās būtnes: Dumidora noslēpumi]]" (''Fantastic Beasts: The Secrets of Dumbledore'') |''Warner Bros.'' | ${{sk|405161334}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Soniks 2: Filma]]" (''Sonic the Hedgehog 2'') | ''Paramount Pictures'' | ${{sk|401872904}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Ārpus kartes]]" (''Uncharted'') | ''[[Sony Pictures]]'' | ${{sk|401748820}} |} === 2022. gada kases ieņēmumu rekordi === * ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' līdz ar filmas "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') izdošanu kļuva visu laiku ienesīgāko filmu sēriju nopelnot {{nobr|26 miljardus}} ASV dolāru, bet pēc filmas "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" iznākšanas filmu sērijas ienākumi palielinājās līdz {{nobr|27 miljardiem}}. ** "Doktors Streindžs neprāta multivisumā" kases ieņēmumos pārspēja filmu "[[Zirnekļcilvēks 3]]" kļūstot par [[Sems Reimi|Sema Reimi]] ienesīgāko filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dunkin |first=Jamie |date=2022-06-06 |title='Doctor Strange 2' is now Sam Raimi's most successful film ever |url=https://wegotthiscovered.com/movies/doctor-strange-2-is-now-sam-raimis-most-successful-film-ever/ |access-date=2022-06-27 |website=We Got This Covered |language=en-US}}</ref> * "[[Soniks 2: Filma]]" pirmizrādes nedēļas nogalē ASV un Kanādā nopelnīja {{nobr|72 miljonus}} ASV dolāru, tādējādi uzstādot sekojošus rekordus: labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[videospēle]]s filmas adaptācijai, apsteidzot iepriekšējo filmu sērijas daļu "[[Soniks: Filma]] (2020); labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[animācijas spēlfilma]]i, atkal apsteidzot filmu sērijas iepriekšējo daļu; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ģimenes filmai [[COVID-19 pandēmija]]s laikā; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi filmai ar [[Džims Kerijs|Džimu Keriju]] vienā no galvenajām lomām, apsteidzot 2003. gada filmu "[[Visvarenais Brūss]]" un labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' filmai kopš 2014. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=April 10, 2022 |title=''Sonic The Hedgehog 2'' Beats Weekend Opening Of First Movie With $71M; What ''Ambulance'' Misfire Means For Action Pics Today – Sunday AM Box Office Update |url=https://deadline.com/2022/04/sonic-the-hedgehog-2-ambulance-weekend-box-office-2-1234997180/ |access-date=April 10, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=April 12, 2022 |title=''Sonic 2'' Speeds To $141M Global; ''Fantastic Beasts: The Secrets Of Dumbledore'' Uncovers $57M In Early Offshore Bow; ''RRR'' Roars To WW Milestone – International Box Office |url=https://deadline.com/2022/04/fantastic-beasts-secrets-of-dumbledore-rrr-morbius-sonic-the-hedgehog-2-batman-global-international-box-office-1234998767/ |access-date=April 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McClintock |first=Pamela |date=April 10, 2022 |title=Box Office: ''Sonic the Hedgehog 2'' Booms With $71M Bow, ''Ambulance'' DOA |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sonic-the-hedgehog-box-office-opening-ambulance-1235127693/ |access-date=April 11, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> * "[[Top Gun: Maveriks]]" kļuva par 49. filmu, kas pasaulē nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|1 miljardu}} ASV dolāru un otro filmu pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās, kas pārsniegusi šo robežu (pēc "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 26, 2022 |title=‘Top Gun: Maverick’ Soars Past $1 Billion, Overtakes ‘Doctor Strange 2’ as the Highest-Grossing Movie of the Year Globally|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-highest-grossing-movie-globally-1235303535/ |access-date=June 26, 2022 |website=[[Variety]]}}</ref> ** Papildu, "Top Gun: Maveriks" apsteidza filmu "[[Neiespējamā misija: Sekas]]" kļūstot par pasaulē visu laiku ienesīgāko filmu ar [[Toms Krūzs|Toma Krūza]] piedalīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Aidan |date=June 24, 2022 |title=''Top Gun Maverick'' surpasses ''Mission: Impossible - Fallout'' as Tom Cruise's Biggest Global Film|url=https://collider.com/top-gun-maverick-box-office-800-million-mission-impossible-fallout/ |access-date=June 24, 2022 |website=[[Collider]]}}</ref> * Filmu sērija "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" pēc filmas "[[Minioni 2]]" iznākšanas kļuva par pirmo animācijas filmu sēriju, kuras ienākumi pārsnieguši {{nobr|4 miljardus}} ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lund |first=Anthony |date=2022-07-08 |title=Minions: The Rise Of Gru Takes Despicable Me Franchise Past $4 Billion |url=https://movieweb.com/minions-the-rise-of-gru-takes-despicable-me-franchise-past-4-billion/amp/ |access-date=2022-07-19 |website=MovieWeb |language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Mendelson |first=Scott |title=Box Office: 'Minions 2' Pushes 'Despicable Me' Movies Past $4 Billion |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2022/07/07/box-office-minions-2-pushes-the-despicable-me-movies-past-4-billion-as-illumination-tops-disney/ |access-date=2022-07-19 |website=Forbes |language=en}}</ref> == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |9. janvāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Littleton|first=Cynthia|date=October 15, 2021|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|work=Variety|accessdate=October 16, 2021}}</ref> |[[79. Zelta globusa balva]] |[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |27. februāris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-nominations-list-nominees-1235073685/ |title=SAG Awards: 'House of Gucci,' 'The Power of the Dog' Lead Film Nominations |first1=Hilary |last1=Lewis |first2=Tyler |last2=Coates |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 12, 2022}}</ref> |[[28. Ekrāna aktieru ģildes balva]] |[[SAG-AFTRA]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} |- |13. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-2022-film-awards-date-1234971132/|title = BAFTA Sets Date for 2022 Film Awards|website = [[The Hollywood Reporter]]|date = 21 June 2021}}</ref> |[[75. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |27. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/news/academy-and-abc-set-march-27-2022-new-show-date-94th-oscarsr?utm_campaign=later-linkinbio-theacademy&utm_content=later-17537578&utm_medium=social&utm_source=linkin.bio|title=THE ACADEMY AND ABC SET MARCH 27, 2022 AS NEW SHOW DATE FOR 94TH OSCARS®|website=oscars.org|date=May 27, 2021|access-date=June 2, 2021}}</ref> |[[94. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}} <!-- |- | . oktobris | [[47. Saturna balva]] | [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]] ||{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} --> |} === Kino festivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 20. janvāris — 30. janvāris | [[2022. gada Sandensas kinofestivāls]] | [[Sandensas kinofestivāls]] | {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}} |- | 10. februāris — 20. februāris | [[72. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 17. maijs— 28. maijs | [[2022. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} <!-- |- | 1. septembris — 11. septembris | [[79. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- | 9. septembris — 18. septembris | [[2022. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} --> |- |} == Latvijas kino == <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#bf87f7;" |F<br />E<br />B<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 24 | "[[Krimināllieta iesācējam]]" || ''Red Dot Media'' || [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (režisors un scenārists); Madara Zviedre, Diāna Krista Stafecka, Aleksejs Gorbunovs, Ritvars Toms Logins, [[Ģirts Krūmiņš]], [[Mārcis Maņjakovs]], Valentīns Novopoļskis, [[Jurijs Djakonovs]], Hrants Tokhatjans, Andrejs Iļjins, Jurijs Curilo || 7 sēriju mākslas filma|| {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Krimināllieta iesācējam (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4190/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | rowspan="2"; style="text-align:center; background:#d8d8d8;"|25 | "[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]" || ''Tritone Studio'' || [[Mārcis Lācis]] (režisors un scenārists); Ivars Krasts, [[Armands Berģis]], Agris Krapivņickis, [[Rolands Beķeris]], [[Dana Avotiņa-Lāce]], [[Toms Auniņš]], [[Kaspars Dumburs]], [[Jana Ļisova]], Mārcis Lācis || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Revolūcija (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4183/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | "[[Uz neredzīti, Brasa!]]" || ''[[Ego Media]]'' || [[Ivars Zviedris]] (režisors un scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Uz neredzīti, Brasa! (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4180/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffa07a;" |A<br />P<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 7 | "[[Ūdens garša]]" || ''Fenixfilm'', ''Deep Sea Studios'' || [[Matīss Kaža]] (režisors un scenārists); [[Iveta Pole]], [[Vilis Daudziņš]], [[Andris Keišs]], Gerds Lapoška, [[Alise Danovska]] || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ūdens garša (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4193/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 21 | "[[Tikmēr Lucavsalā]]" || ''Riverbed'' || Elza Gauja (režisore un scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tikmēr Lucavsalā (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4192/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 27 | "[[Nemierīgie prāti]]" || ''Tritone Studio'' || Raitis Ābele, Lauris Ābele (režisori un scenāristi); [[Toms Auniņš]], [[Mārcis Lācis]], [[Juris Žagars]], [[Dārta Daneviča]], Daniela Vētra, Marija Skangale || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nemierīgie prāti (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4188/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="2" style="text-align:center; background:thistle" |M<br />A<br />I<br />J<br />S | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 4 | "[[Vecāks par simts gadiem]]" || ''Deep Sea Studios'' || Agita Cāne-Ķīle (režisore); Daira Āboliņa (scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāks par simts gadiem (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4187/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 5 | "[[Bahs pret Covid]]" || Dokumentālists || Ivars Zviedris (režisors un scenārists); Haralds Ozols (scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bahs pret Covid (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4186/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" rowspan=2 |O<br />K<br />T. | style="text-align:center; | 4 | "[[Zemnieki (filma)|Zemnieki]]" || ''Mistrus Media'' || [[Ivars Seleckis]] (režisors) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE ZEMNIEKI |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-zemnieki-786 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; | 21 | "[[Neona pavasaris]]" || ''Baltic Content Media'' || [[Matīss Kaža]] (režisors); Jānis Skutelis, Marija Luīze Meļķe, Grēta Trušiņa, Gerds Lapoška || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Neona pavasaris |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/neona-pavasaris-784 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" rowspan=1 |N<br />O<br />V. | style="text-align:center; | 2 | "[[Mātes piens]]" || ''Baltic content media'' || [[Ināra Kolmane]] (režisore); Rūta Kronberga, [[Maija Doveika]], [[Indra Briķe]], [[Juris Lisners]], [[Elīna Vāne]] || drāma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE - MĀTES PIENS |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-mates-piens-787 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |} == Miruši == <!-- Šajā 2022. gads "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Pīters Bogdanovičs]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/peter-bogdanovich-dead-last-picture-show-1235070769/|title=Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood's Golden Age, Dies at 82|date=January 6, 2022|first1=Gregg|last1=Kilday|first2=Duane|last2=Byrge|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Sidnijs Puatjē]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| bahāmietis / amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/sidney-poitier-death-age-cause-actor-b1988778.html|title=Sidney Poitier death: First Black man to win Best Actor Oscar dies aged 94|date=January 7, 2022|first=Jacob|last=Stolworthy|website=[[The Independent]]|access-date=January 7, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Bobs Segets]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/bob-saget-dies-comedian-and-full-house-star-was-65-1234907025/|title=Bob Saget Dies: Comedian And ''Full House'' Star Was 65|date=January 9, 2022|first=Brandon|last=Choe|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 10, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Herberts Ahternbušs]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/kultur/herbert-achternbusch-ist-tot-filmemacher-schriftsteller-und-bayerisches-original-a-9d513c66-2759-4e57-8edd-8cc24c49a7e5|language=de|trans-title=Herbert Achternbusch is dead|title=Herbert Achternbusch ist tot|date=January 13, 2022|website=[[Der Spiegel]]|access-date=January 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Žans Žaks Benekss]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/jean-jacques-beineix-director-of-diva-and-betty-blue-dies-at-75-1235154713/|title=Jean-Jacques Beineix, Director of ''Diva'' and ''Betty Blue'', Dies at 75|date=January 14, 2022|first=Pat|last=Saperstein|website=[[Variety]]|access-date=January 14, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Iveta Mimo]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/yvette-mimieux-dead-the-time-machine-actress-the-most-deadly-game-1234914745/|title=Yvette Mimieux Dies: Actress-Writer Who Starred In ''The Time Machine'' Had Just Turned 80|date=January 18, 2022|first=Mike Jr.|last=Fleming|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Hārdijs Krīgers]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/hardy-kruger-dead-93-german-actor-1235077967/|title=Hardy Kruger, German Actor in ''A Bridge Too Far'' and ''Barry Lyndon'', Dies at 93|date=January 20, 2022|first=Scott|last=Roxborough|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 20, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Gaspārs Uljēls]] || style="text-align:center;"| 37 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/moon-knight-gaspard-ulliel-hospitalized-ski-accident-1234915133/|title=French Actor Gaspard Ulliel, Star Of Marvel's ''Moon Knight'' Series, Dies Aged 37 After Ski Accident: UPDATE|date=January 19, 2022|first=Andreas|last=Wiseman|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || ''[[Meat Loaf]]'' || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2022/jan/21/meat-loaf-bat-out-of-hell-singer-dead-at-74|title=Meat Loaf: Bat Out of Hell singer dead at 74|date=January 21, 2022|first=Laura|last=Snapes|website=[[The Guardian]]|access-date=January 21, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Luijs Andersons]] || style="text-align:center;"| 68 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Chapman|first=Wilson|date=January 21, 2022|title=Louie Anderson, Emmy-Winning Comedian, Dies at 68 |url=https://variety.com/2022/film/people-news/louie-anderson-dead-dies-comedian-1235159674/|access-date=January 21, 2022|website=[[Variety]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Arnis Līcītis]] || style="text-align:center;"| 76 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Leonīds Kuravļovs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1tv.ru/news/2022-01-30/420315-ushel_iz_zhizni_vydayuschiysya_akter_leonid_kuravlev|title=Ушел из жизни выдающийся актер Леонид Куравлев|publisher=1TV}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Monika Viti]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/monica-vitti-dead-italian-actress-90-1235085669/|title=Monica Vitti, Italian Film Icon, Dies at 90|date=February 2, 2022|first1=Scott|last1=Roxborough|first2=Georg|last2=Szalai|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=February 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Lata Mangeškara]] || style="text-align:center;"| 92 || style="text-align:center;"| indiete|| style="text-align:center;"| komponiste, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/lata-mangeshkar-dies-voice-of-bollywood-was-92-obituary-1234927365/|title=Lata Mangeshkar Dies: The Voice Of Bollywood Was 92, Will Be Given State Funeral|date=February 6, 2022|first=Bruce|last=Haring|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=February 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Aivans Raitmans]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors, producents, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Bahr |first1=Lindsey |title=Ivan Reitman, producer, 'Ghostbusters' director, dies at 75 |url=https://apnews.com/article/ivan-reitman-dead-d67947aa895371cd9f5840e6e9339440 |website=AP NEWS |access-date=February 13, 2022 |date=February 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Selija Kelermane]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/02/24/movies/sally-kellerman-dead.html|title = Sally Kellerman, Oscar-Nominated 'MASH' Actress, Is Dead at 84|work = [[The New York Times]]|date = February 24, 2022|accessdate = February 25, 2022|last = Chung|first = Christine}}</ref>}} |- ! rowspan=1 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Viljams Hērts]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=March 13, 2022 |title=William Hurt Dies: Oscar-Winning Actor For 'Kiss Of The Spider Woman' Was 71 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/william-hurt-dead-body-heat-broadcast-news-1235110394/ |access-date=March 14, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- ! rowspan=9 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Estele Herisa]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1= Grobar |first1=Matt |title=Estelle Harris Dies: 'Seinfeld's Estelle Costanza, 'Toy Story' Franchise's Mrs. Potato Head Was 93| url= https://deadline.com/2022/04/estelle-harris-dead-seinfelds-estelle-costanza-was-93-1234993091/ |website=Deadline.com |access-date= April 2, 2022 |date=April 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Nehemija Persofs]] || style="text-align:center;"| 102 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/nehemiah-persoff-dead-obituary-actor-yentl-gunsmoke-was-102-1234995573/|title=Nehemiah Persoff Dies: Prolific Actor Of 'Yentl', 'The Twilight Zone', 'Gunsmoke' & Many More Was 102|first=Greg|last=Evans|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=April 6, 2022|date=April 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Mišels Bukē]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francebleu.fr/infos/culture-loisirs/le-comedien-michel-bouquet-est-mort-a-l-age-de-96-ans-1649848497|title=Le comédien Michel Bouquet est mort à l'âge de 96 ans|date=13 April 2022|website=France Bleu}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Gilberts Gotfrīds]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komiķis, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| title= Gilbert Gottfried |url= https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20140502032528/https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | archive-date= May 2, 2014 | department= Movies & TV Dept. | work= [[The New York Times]] | first= Jason | last= Buchanan |year= 2014 | access-date= June 19, 2018}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Liza Šeridane]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|title=Liz Sheridan, Who Played Jerry Seinfeld’s Mom, Dies at 93|url=https://www.nytimes.com/2022/04/15/arts/television/liz-sheridan-dead.html|first=Neil|last=Genzlinger|date=April 15, 2022|access-date=April 16, 2022|newspaper=The New York Times}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Katrīna Spaka]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| beļģiete / itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/spettacoli/cinema/2022/04/17/news/e_morta_catherine_spaak-345821997/?ref=RHTP-BH-I345883398-P1-S1-T1|title=È morta Catherine Spaak, addio all'icona di bravura, sensualità e ribellione|publisher=[[La Repubblica]] |date=17 April 2022 |accessdate=17 April 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Roberts Morss]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/04/21/theater/robert-morse-dead.html|title = Robert Morse, Impish Tony-Winning Comedy Star, Is Dead at 90|last = Berkvirst|first = Robert|date = April 21, 2022|accessdate = April 21, 2022|work = [[The New York Times]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Žaks Perēns]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>[https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2022/04/21/mort-de-jacques-perrin-comedien-et-chevalier-blanc-de-la-production-independante_6123156_3382.html Mort de Jacques Perrin, comédien et chevalier blanc de la production indépendante]</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Klauss Šulce]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref name="SGum">{{Ziņu atsauce |last1=Deville |first1=Chris |title=Krautrock Pioneer Klaus Schulze Dead At 74 |url=https://www.stereogum.com/2184909/klaus-schulze-dead-at-74/news/ |access-date=27 April 2022 |work=[[Stereogum]] |date=27 April 2022 |language=en}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Freds Vords]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.npr.org/2022/05/13/1098760992/actor-fred-ward-dies|title = Fred Ward, the star of Tremors, The Right Stuff, dead at 79|last = Ulaby|first = Neda|work = [[NPR]]|date = May 13, 2022|accessdate = May 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Vangelis]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| grieķis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Mackenzie |first1=James |last2=Tagaris |first2=Karolina |date=19 May 2022 |title=Vangelis, composer of 'Chariots of Fire' score, dies at 79 |url=https://nationalpost.com/pmn/entertainment-pmn/vangelis-composer-of-chariots-of-fire-score-dies-at-79-2 |work=[[National Post]] |access-date=19 May 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Rolands Kalniņš]] || style="text-align:center;"| 100 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā aizgājis leģendārais kinorežisors Rolands Kalniņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-aizgajis-legendarais-kinorezisors-rolands-kalnins.a457376/ |accessdate={{dat|2022|5|19||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|5|18||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Rejs Liota]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-61600212 |title=Goodfellas star Ray Liotta dies aged 67 |work=BBC News |date=May 26, 2022 |access-date=May 26, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Filips Beikers Hols]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="nytimes-death">{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/06/13/movies/philip-baker-hall-dead.html |title=Philip Baker Hall, Character Actor in Roles of Authority, Dies at 90 |newspaper=[[The New York Times]] |date=June 13, 2022 |accessdate=June 13, 2022 |last=Gates |first=Anita}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Žans Luijs Trentiņāns]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=17 June 2022 |title=Jean-Louis Trintignant, star of A Man and a Woman and Amour, dies aged 91 |url=https://www.theguardian.com/film/2022/jun/17/jean-louis-trintignant-star-of-a-man-and-a-woman-and-amour-dies-aged-91 |access-date=17 June 2022 |website=The Guardian|first=Andrew|last=Pulver |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Reģimants Adomaitis]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| lietuvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-izcilais-lietuviesu-aktieris-regimants-adomaitis.a462300/ Mūžībā devies izcilais lietuviešu aktieris Reģimants Adomaitis] lsm.lv 2022. gada 20. jūnijā</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Džo Tērkels]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="variety">{{Tīmekļa atsauce |last=Chapman |first=Wilson |date=July 1, 2022 |title=Joe Turkel, Bartender in the 'The Shining' and 'Blade Runner' Actor, Dies at 94 |website=Variety |url=https://variety.com/2022/film/news/joe-turkel-dead-the-shining-bartender-1235307950/ |access-date=1 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Džinejts Arkins]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| turks|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.ntv.com.tr/n-life/kultur-ve-sanat/usta-sanatci-cuneyt-arkin-hayatini-kaybetti,V6GVgvXO5UiS96l7CsISeQ|title= Usta sanatçı Cüneyt Arkın hayatını kaybetti|last= |first= |date= 28 June 2022|website= |publisher= ntv.com.tr|access-date= |quote=}}</ref>}} |- ! rowspan=7 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Pīters Bruks]] || style="text-align:center;"| 97 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Michael |last=Ratcliffe |url=https://www.theguardian.com/stage/2022/jul/03/peter-brook-obituary |title=Peter Brook obituary |newspaper=[[The Guardian]] |date=3 July 2022 |access-date=3 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Susana Dosamantesa]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| meksikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/entretenimiento/2022/07/02/murio-la-actriz-susana-dosamantes-a-sus-74-anos/|title=Murió Susana Dosamantes, actriz y mamá de Paulina Rubio, a los 74 años|publisher= Infobae|language= ES|date= July 2, 2022|access-date= July 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Kāns]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Koseluk |first=Chris|date=2022-07-07 |title=James Caan, Macho Leading Man of Hollywood, Dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-caan-dead-godfather-rollerball-1235176631/ |access-date=2022-07-07 |work=[[The Hollywood Reporter]] |language=en-US}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Tonijs Siriko]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/tony-sirico-dead-sopranos-actor-1235177512/|title = Tony Sirico, 'The Sopranos' Actor, Dies at 79|last1 = Perez|first1 = Lexy|last2 = Gajewski|first2 = Ryan|newspaper = [[The Hollywood Reporter]]|date = July 8, 2022|accessdate = July 9, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Pols Sorvino]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref name=Bahr>{{Ziņu atsauce |url=https://apnews.com/article/paul-sorvino-dead-goodfellas-obituaries-922b8a7dc6f2d3cf2305ed8cdf6aa237 |title='Goodfellas,' 'Law & Order' actor Paul Sorvino dies at 83 |last=Bahr |first=Lindsey |date=July 25, 2022 |accessdate=July 25, 2022 |website=[[Associated Press]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Peta Kerola]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/07/pat-carroll-dead-voice-of-ursula-in-the-little-mermaid-was-95-1235081904/|title=Pat Carroll Dies: Veteran Actress Of Stage, TV, Film And Voice Of Ursula In ‘The Little Mermaid’ Was 95|first=Bruce|last=Haring|work=Deadline|date=July 31, 2022|accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Nišela Nikolsa]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name="Weber">{{Ziņu atsauce |last=Weber |first=Bruce |date=July 31, 2022 |title=Nichelle Nichols, Early 'Trek' Star Who Boldly Blazed Path, Dies at 89 |page=D8 |work=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/2022/07/31/obituaries/nichelle-nichols-dead.html |accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=2 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Augusts]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Olīvija Ņūtona-Džona]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| austrāliete|| style="text-align:center;"| dziedātāja, aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Bernstein |first=Adam |date=8 August 2022 |title=Olivia Newton-John, pop singer and 'Grease' star, dies at 73 |language=en-US |newspaper=[[The Washington Post]] |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/08/08/olivia-newton-john-grease-singer-dies/}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Džīns Lebells]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| kaskadieris, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|date=August 10, 2022 |title=Judo legend Gene LeBell passes away aged 89 years old |work=budodragon.com |url=https://budodragon.com/judo-legend-gene-lebell-passes-away-aged-89-years-old/ LeBell had died |accessdate=August 10, 2022}}</ref>}} |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2022. gads kino]] 6z2ufb93jfxvagwhvssp2im2r30nplb 3669699 3669488 2022-08-13T06:14:22Z Baisulis 11523 /* 2022. gada kases ieņēmumu rekordi */ papildināts.... wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2022. gads|2022. gadā]]''' plānotajiem starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2022. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir 2022. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2022/|title=2022 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2022|8|12||bez}}}}</ref> : {{uzraksts|#b6fcb6|iekrāsotās filmas pašreiz tiek demonstrētas pasaules kinoteātros.}} {| class="wikitable" style="margin:left; margin:left;" |+Ienesīgākās 2022. gada filmas |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Top Gun: Maveriks]]" (''Top Gun: Maverick'') | ''[[Paramount Pictures]]'' | ${{sk|1355699327}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]" (''Jurassic World: Dominion'') | ''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|960786665}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|954861794}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]" (''The Batman'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|770836163}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Minioni 2]]" (''Minions: Rise of Gru'') |''Universal Pictures'' | ${{sk|762473642}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" (''Thor: Love and Thunder'') | ''Disney'' | ${{sk|705744337}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | ''[[The Battle at Lake Changjin II]]'' (長津湖之水門橋) | ''[[Huaxia Film Distribution]]'' | ${{sk|626571280}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Fantastiskās būtnes: Dumidora noslēpumi]]" (''Fantastic Beasts: The Secrets of Dumbledore'') |''Warner Bros.'' | ${{sk|405161334}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Soniks 2: Filma]]" (''Sonic the Hedgehog 2'') | ''Paramount Pictures'' | ${{sk|401872904}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Ārpus kartes]]" (''Uncharted'') | ''[[Sony Pictures]]'' | ${{sk|401748820}} |} === 2022. gada kases ieņēmumu rekordi === * ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' līdz ar filmas "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') izdošanu kļuva visu laiku ienesīgāko filmu sēriju nopelnot {{nobr|26 miljardus}} ASV dolāru, bet pēc filmas "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" iznākšanas filmu sērijas ienākumi palielinājās līdz {{nobr|27 miljardiem}}. ** "Doktors Streindžs neprāta multivisumā" kases ieņēmumos pārspēja filmu "[[Zirnekļcilvēks 3]]" kļūstot par [[Sems Reimi|Sema Reimi]] ienesīgāko filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dunkin |first=Jamie |date=2022-06-06 |title='Doctor Strange 2' is now Sam Raimi's most successful film ever |url=https://wegotthiscovered.com/movies/doctor-strange-2-is-now-sam-raimis-most-successful-film-ever/ |access-date=2022-06-27 |website=We Got This Covered |language=en-US}}</ref> * "[[Soniks 2: Filma]]" pirmizrādes nedēļas nogalē ASV un Kanādā nopelnīja {{nobr|72 miljonus}} ASV dolāru, tādējādi uzstādot sekojošus rekordus: labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[videospēle]]s filmas adaptācijai, apsteidzot iepriekšējo filmu sērijas daļu "[[Soniks: Filma]] (2020); labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[animācijas spēlfilma]]i, atkal apsteidzot filmu sērijas iepriekšējo daļu; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ģimenes filmai [[COVID-19 pandēmija]]s laikā; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi filmai ar [[Džims Kerijs|Džimu Keriju]] vienā no galvenajām lomām, apsteidzot 2003. gada filmu "[[Visvarenais Brūss]]" un labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' filmai kopš 2014. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=April 10, 2022 |title=''Sonic The Hedgehog 2'' Beats Weekend Opening Of First Movie With $71M; What ''Ambulance'' Misfire Means For Action Pics Today – Sunday AM Box Office Update |url=https://deadline.com/2022/04/sonic-the-hedgehog-2-ambulance-weekend-box-office-2-1234997180/ |access-date=April 10, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=April 12, 2022 |title=''Sonic 2'' Speeds To $141M Global; ''Fantastic Beasts: The Secrets Of Dumbledore'' Uncovers $57M In Early Offshore Bow; ''RRR'' Roars To WW Milestone – International Box Office |url=https://deadline.com/2022/04/fantastic-beasts-secrets-of-dumbledore-rrr-morbius-sonic-the-hedgehog-2-batman-global-international-box-office-1234998767/ |access-date=April 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McClintock |first=Pamela |date=April 10, 2022 |title=Box Office: ''Sonic the Hedgehog 2'' Booms With $71M Bow, ''Ambulance'' DOA |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sonic-the-hedgehog-box-office-opening-ambulance-1235127693/ |access-date=April 11, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> * "[[Top Gun: Maveriks]]" kļuva par 49. filmu, kas pasaulē nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|1 miljardu}} ASV dolāru un otro filmu pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās, kas pārsniegusi šo robežu (pēc "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 26, 2022 |title=‘Top Gun: Maverick’ Soars Past $1 Billion, Overtakes ‘Doctor Strange 2’ as the Highest-Grossing Movie of the Year Globally|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-highest-grossing-movie-globally-1235303535/ |access-date=June 26, 2022 |website=[[Variety]]}}</ref> ** "Top Gun: Maveriks" apsteidza filmu "[[Neiespējamā misija: Sekas]]" kļūstot par pasaulē visu laiku ienesīgāko filmu ar [[Toms Krūzs|Toma Krūza]] piedalīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Aidan |date=June 24, 2022 |title=''Top Gun Maverick'' surpasses ''Mission: Impossible - Fallout'' as Tom Cruise's Biggest Global Film|url=https://collider.com/top-gun-maverick-box-office-800-million-mission-impossible-fallout/ |access-date=June 24, 2022 |website=[[Collider]]}}</ref> ** Filmas pasaules kases ienākumi pārsnieguši filmas "[[Transformeri 3: Mēness no otras puses]]" (2011) ienākumus, kļūstot par ienesīgāko ''[[Paramount Pictures]]'' izplatīto filmu. * Filmu sērija "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" pēc filmas "[[Minioni 2]]" iznākšanas kļuva par pirmo animācijas filmu sēriju, kuras ienākumi pārsnieguši {{nobr|4 miljardus}} ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lund |first=Anthony |date=2022-07-08 |title=Minions: The Rise Of Gru Takes Despicable Me Franchise Past $4 Billion |url=https://movieweb.com/minions-the-rise-of-gru-takes-despicable-me-franchise-past-4-billion/amp/ |access-date=2022-07-19 |website=MovieWeb |language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Mendelson |first=Scott |title=Box Office: 'Minions 2' Pushes 'Despicable Me' Movies Past $4 Billion |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2022/07/07/box-office-minions-2-pushes-the-despicable-me-movies-past-4-billion-as-illumination-tops-disney/ |access-date=2022-07-19 |website=Forbes |language=en}}</ref> == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |9. janvāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Littleton|first=Cynthia|date=October 15, 2021|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|work=Variety|accessdate=October 16, 2021}}</ref> |[[79. Zelta globusa balva]] |[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |27. februāris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-nominations-list-nominees-1235073685/ |title=SAG Awards: 'House of Gucci,' 'The Power of the Dog' Lead Film Nominations |first1=Hilary |last1=Lewis |first2=Tyler |last2=Coates |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 12, 2022}}</ref> |[[28. Ekrāna aktieru ģildes balva]] |[[SAG-AFTRA]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} |- |13. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-2022-film-awards-date-1234971132/|title = BAFTA Sets Date for 2022 Film Awards|website = [[The Hollywood Reporter]]|date = 21 June 2021}}</ref> |[[75. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |27. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/news/academy-and-abc-set-march-27-2022-new-show-date-94th-oscarsr?utm_campaign=later-linkinbio-theacademy&utm_content=later-17537578&utm_medium=social&utm_source=linkin.bio|title=THE ACADEMY AND ABC SET MARCH 27, 2022 AS NEW SHOW DATE FOR 94TH OSCARS®|website=oscars.org|date=May 27, 2021|access-date=June 2, 2021}}</ref> |[[94. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}} <!-- |- | . oktobris | [[47. Saturna balva]] | [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]] ||{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} --> |} === Kino festivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 20. janvāris — 30. janvāris | [[2022. gada Sandensas kinofestivāls]] | [[Sandensas kinofestivāls]] | {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}} |- | 10. februāris — 20. februāris | [[72. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 17. maijs— 28. maijs | [[2022. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} <!-- |- | 1. septembris — 11. septembris | [[79. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- | 9. septembris — 18. septembris | [[2022. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} --> |- |} == Latvijas kino == <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#bf87f7;" |F<br />E<br />B<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 24 | "[[Krimināllieta iesācējam]]" || ''Red Dot Media'' || [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (režisors un scenārists); Madara Zviedre, Diāna Krista Stafecka, Aleksejs Gorbunovs, Ritvars Toms Logins, [[Ģirts Krūmiņš]], [[Mārcis Maņjakovs]], Valentīns Novopoļskis, [[Jurijs Djakonovs]], Hrants Tokhatjans, Andrejs Iļjins, Jurijs Curilo || 7 sēriju mākslas filma|| {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Krimināllieta iesācējam (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4190/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | rowspan="2"; style="text-align:center; background:#d8d8d8;"|25 | "[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]" || ''Tritone Studio'' || [[Mārcis Lācis]] (režisors un scenārists); Ivars Krasts, [[Armands Berģis]], Agris Krapivņickis, [[Rolands Beķeris]], [[Dana Avotiņa-Lāce]], [[Toms Auniņš]], [[Kaspars Dumburs]], [[Jana Ļisova]], Mārcis Lācis || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Revolūcija (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4183/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | "[[Uz neredzīti, Brasa!]]" || ''[[Ego Media]]'' || [[Ivars Zviedris]] (režisors un scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Uz neredzīti, Brasa! (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4180/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffa07a;" |A<br />P<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 7 | "[[Ūdens garša]]" || ''Fenixfilm'', ''Deep Sea Studios'' || [[Matīss Kaža]] (režisors un scenārists); [[Iveta Pole]], [[Vilis Daudziņš]], [[Andris Keišs]], Gerds Lapoška, [[Alise Danovska]] || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ūdens garša (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4193/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 21 | "[[Tikmēr Lucavsalā]]" || ''Riverbed'' || Elza Gauja (režisore un scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tikmēr Lucavsalā (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4192/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 27 | "[[Nemierīgie prāti]]" || ''Tritone Studio'' || Raitis Ābele, Lauris Ābele (režisori un scenāristi); [[Toms Auniņš]], [[Mārcis Lācis]], [[Juris Žagars]], [[Dārta Daneviča]], Daniela Vētra, Marija Skangale || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nemierīgie prāti (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4188/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="2" style="text-align:center; background:thistle" |M<br />A<br />I<br />J<br />S | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 4 | "[[Vecāks par simts gadiem]]" || ''Deep Sea Studios'' || Agita Cāne-Ķīle (režisore); Daira Āboliņa (scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāks par simts gadiem (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4187/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 5 | "[[Bahs pret Covid]]" || Dokumentālists || Ivars Zviedris (režisors un scenārists); Haralds Ozols (scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bahs pret Covid (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4186/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" rowspan=2 |O<br />K<br />T. | style="text-align:center; | 4 | "[[Zemnieki (filma)|Zemnieki]]" || ''Mistrus Media'' || [[Ivars Seleckis]] (režisors) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE ZEMNIEKI |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-zemnieki-786 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; | 21 | "[[Neona pavasaris]]" || ''Baltic Content Media'' || [[Matīss Kaža]] (režisors); Jānis Skutelis, Marija Luīze Meļķe, Grēta Trušiņa, Gerds Lapoška || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Neona pavasaris |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/neona-pavasaris-784 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" rowspan=1 |N<br />O<br />V. | style="text-align:center; | 2 | "[[Mātes piens]]" || ''Baltic content media'' || [[Ināra Kolmane]] (režisore); Rūta Kronberga, [[Maija Doveika]], [[Indra Briķe]], [[Juris Lisners]], [[Elīna Vāne]] || drāma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE - MĀTES PIENS |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-mates-piens-787 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |} == Miruši == <!-- Šajā 2022. gads "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Pīters Bogdanovičs]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/peter-bogdanovich-dead-last-picture-show-1235070769/|title=Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood's Golden Age, Dies at 82|date=January 6, 2022|first1=Gregg|last1=Kilday|first2=Duane|last2=Byrge|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Sidnijs Puatjē]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| bahāmietis / amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/sidney-poitier-death-age-cause-actor-b1988778.html|title=Sidney Poitier death: First Black man to win Best Actor Oscar dies aged 94|date=January 7, 2022|first=Jacob|last=Stolworthy|website=[[The Independent]]|access-date=January 7, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Bobs Segets]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/bob-saget-dies-comedian-and-full-house-star-was-65-1234907025/|title=Bob Saget Dies: Comedian And ''Full House'' Star Was 65|date=January 9, 2022|first=Brandon|last=Choe|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 10, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Herberts Ahternbušs]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/kultur/herbert-achternbusch-ist-tot-filmemacher-schriftsteller-und-bayerisches-original-a-9d513c66-2759-4e57-8edd-8cc24c49a7e5|language=de|trans-title=Herbert Achternbusch is dead|title=Herbert Achternbusch ist tot|date=January 13, 2022|website=[[Der Spiegel]]|access-date=January 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Žans Žaks Benekss]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/jean-jacques-beineix-director-of-diva-and-betty-blue-dies-at-75-1235154713/|title=Jean-Jacques Beineix, Director of ''Diva'' and ''Betty Blue'', Dies at 75|date=January 14, 2022|first=Pat|last=Saperstein|website=[[Variety]]|access-date=January 14, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Iveta Mimo]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/yvette-mimieux-dead-the-time-machine-actress-the-most-deadly-game-1234914745/|title=Yvette Mimieux Dies: Actress-Writer Who Starred In ''The Time Machine'' Had Just Turned 80|date=January 18, 2022|first=Mike Jr.|last=Fleming|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Hārdijs Krīgers]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/hardy-kruger-dead-93-german-actor-1235077967/|title=Hardy Kruger, German Actor in ''A Bridge Too Far'' and ''Barry Lyndon'', Dies at 93|date=January 20, 2022|first=Scott|last=Roxborough|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 20, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Gaspārs Uljēls]] || style="text-align:center;"| 37 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/moon-knight-gaspard-ulliel-hospitalized-ski-accident-1234915133/|title=French Actor Gaspard Ulliel, Star Of Marvel's ''Moon Knight'' Series, Dies Aged 37 After Ski Accident: UPDATE|date=January 19, 2022|first=Andreas|last=Wiseman|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || ''[[Meat Loaf]]'' || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2022/jan/21/meat-loaf-bat-out-of-hell-singer-dead-at-74|title=Meat Loaf: Bat Out of Hell singer dead at 74|date=January 21, 2022|first=Laura|last=Snapes|website=[[The Guardian]]|access-date=January 21, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Luijs Andersons]] || style="text-align:center;"| 68 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Chapman|first=Wilson|date=January 21, 2022|title=Louie Anderson, Emmy-Winning Comedian, Dies at 68 |url=https://variety.com/2022/film/people-news/louie-anderson-dead-dies-comedian-1235159674/|access-date=January 21, 2022|website=[[Variety]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Arnis Līcītis]] || style="text-align:center;"| 76 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Leonīds Kuravļovs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1tv.ru/news/2022-01-30/420315-ushel_iz_zhizni_vydayuschiysya_akter_leonid_kuravlev|title=Ушел из жизни выдающийся актер Леонид Куравлев|publisher=1TV}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Monika Viti]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/monica-vitti-dead-italian-actress-90-1235085669/|title=Monica Vitti, Italian Film Icon, Dies at 90|date=February 2, 2022|first1=Scott|last1=Roxborough|first2=Georg|last2=Szalai|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=February 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Lata Mangeškara]] || style="text-align:center;"| 92 || style="text-align:center;"| indiete|| style="text-align:center;"| komponiste, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/lata-mangeshkar-dies-voice-of-bollywood-was-92-obituary-1234927365/|title=Lata Mangeshkar Dies: The Voice Of Bollywood Was 92, Will Be Given State Funeral|date=February 6, 2022|first=Bruce|last=Haring|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=February 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Aivans Raitmans]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors, producents, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Bahr |first1=Lindsey |title=Ivan Reitman, producer, 'Ghostbusters' director, dies at 75 |url=https://apnews.com/article/ivan-reitman-dead-d67947aa895371cd9f5840e6e9339440 |website=AP NEWS |access-date=February 13, 2022 |date=February 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Selija Kelermane]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/02/24/movies/sally-kellerman-dead.html|title = Sally Kellerman, Oscar-Nominated 'MASH' Actress, Is Dead at 84|work = [[The New York Times]]|date = February 24, 2022|accessdate = February 25, 2022|last = Chung|first = Christine}}</ref>}} |- ! rowspan=1 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Viljams Hērts]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=March 13, 2022 |title=William Hurt Dies: Oscar-Winning Actor For 'Kiss Of The Spider Woman' Was 71 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/william-hurt-dead-body-heat-broadcast-news-1235110394/ |access-date=March 14, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- ! rowspan=9 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Estele Herisa]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1= Grobar |first1=Matt |title=Estelle Harris Dies: 'Seinfeld's Estelle Costanza, 'Toy Story' Franchise's Mrs. Potato Head Was 93| url= https://deadline.com/2022/04/estelle-harris-dead-seinfelds-estelle-costanza-was-93-1234993091/ |website=Deadline.com |access-date= April 2, 2022 |date=April 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Nehemija Persofs]] || style="text-align:center;"| 102 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/nehemiah-persoff-dead-obituary-actor-yentl-gunsmoke-was-102-1234995573/|title=Nehemiah Persoff Dies: Prolific Actor Of 'Yentl', 'The Twilight Zone', 'Gunsmoke' & Many More Was 102|first=Greg|last=Evans|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=April 6, 2022|date=April 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Mišels Bukē]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francebleu.fr/infos/culture-loisirs/le-comedien-michel-bouquet-est-mort-a-l-age-de-96-ans-1649848497|title=Le comédien Michel Bouquet est mort à l'âge de 96 ans|date=13 April 2022|website=France Bleu}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Gilberts Gotfrīds]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komiķis, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| title= Gilbert Gottfried |url= https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20140502032528/https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | archive-date= May 2, 2014 | department= Movies & TV Dept. | work= [[The New York Times]] | first= Jason | last= Buchanan |year= 2014 | access-date= June 19, 2018}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Liza Šeridane]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|title=Liz Sheridan, Who Played Jerry Seinfeld’s Mom, Dies at 93|url=https://www.nytimes.com/2022/04/15/arts/television/liz-sheridan-dead.html|first=Neil|last=Genzlinger|date=April 15, 2022|access-date=April 16, 2022|newspaper=The New York Times}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Katrīna Spaka]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| beļģiete / itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/spettacoli/cinema/2022/04/17/news/e_morta_catherine_spaak-345821997/?ref=RHTP-BH-I345883398-P1-S1-T1|title=È morta Catherine Spaak, addio all'icona di bravura, sensualità e ribellione|publisher=[[La Repubblica]] |date=17 April 2022 |accessdate=17 April 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Roberts Morss]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/04/21/theater/robert-morse-dead.html|title = Robert Morse, Impish Tony-Winning Comedy Star, Is Dead at 90|last = Berkvirst|first = Robert|date = April 21, 2022|accessdate = April 21, 2022|work = [[The New York Times]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Žaks Perēns]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>[https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2022/04/21/mort-de-jacques-perrin-comedien-et-chevalier-blanc-de-la-production-independante_6123156_3382.html Mort de Jacques Perrin, comédien et chevalier blanc de la production indépendante]</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Klauss Šulce]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref name="SGum">{{Ziņu atsauce |last1=Deville |first1=Chris |title=Krautrock Pioneer Klaus Schulze Dead At 74 |url=https://www.stereogum.com/2184909/klaus-schulze-dead-at-74/news/ |access-date=27 April 2022 |work=[[Stereogum]] |date=27 April 2022 |language=en}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Freds Vords]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.npr.org/2022/05/13/1098760992/actor-fred-ward-dies|title = Fred Ward, the star of Tremors, The Right Stuff, dead at 79|last = Ulaby|first = Neda|work = [[NPR]]|date = May 13, 2022|accessdate = May 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Vangelis]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| grieķis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Mackenzie |first1=James |last2=Tagaris |first2=Karolina |date=19 May 2022 |title=Vangelis, composer of 'Chariots of Fire' score, dies at 79 |url=https://nationalpost.com/pmn/entertainment-pmn/vangelis-composer-of-chariots-of-fire-score-dies-at-79-2 |work=[[National Post]] |access-date=19 May 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Rolands Kalniņš]] || style="text-align:center;"| 100 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā aizgājis leģendārais kinorežisors Rolands Kalniņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-aizgajis-legendarais-kinorezisors-rolands-kalnins.a457376/ |accessdate={{dat|2022|5|19||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|5|18||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Rejs Liota]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-61600212 |title=Goodfellas star Ray Liotta dies aged 67 |work=BBC News |date=May 26, 2022 |access-date=May 26, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Filips Beikers Hols]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="nytimes-death">{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/06/13/movies/philip-baker-hall-dead.html |title=Philip Baker Hall, Character Actor in Roles of Authority, Dies at 90 |newspaper=[[The New York Times]] |date=June 13, 2022 |accessdate=June 13, 2022 |last=Gates |first=Anita}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Žans Luijs Trentiņāns]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=17 June 2022 |title=Jean-Louis Trintignant, star of A Man and a Woman and Amour, dies aged 91 |url=https://www.theguardian.com/film/2022/jun/17/jean-louis-trintignant-star-of-a-man-and-a-woman-and-amour-dies-aged-91 |access-date=17 June 2022 |website=The Guardian|first=Andrew|last=Pulver |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Reģimants Adomaitis]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| lietuvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-izcilais-lietuviesu-aktieris-regimants-adomaitis.a462300/ Mūžībā devies izcilais lietuviešu aktieris Reģimants Adomaitis] lsm.lv 2022. gada 20. jūnijā</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Džo Tērkels]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="variety">{{Tīmekļa atsauce |last=Chapman |first=Wilson |date=July 1, 2022 |title=Joe Turkel, Bartender in the 'The Shining' and 'Blade Runner' Actor, Dies at 94 |website=Variety |url=https://variety.com/2022/film/news/joe-turkel-dead-the-shining-bartender-1235307950/ |access-date=1 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Džinejts Arkins]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| turks|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.ntv.com.tr/n-life/kultur-ve-sanat/usta-sanatci-cuneyt-arkin-hayatini-kaybetti,V6GVgvXO5UiS96l7CsISeQ|title= Usta sanatçı Cüneyt Arkın hayatını kaybetti|last= |first= |date= 28 June 2022|website= |publisher= ntv.com.tr|access-date= |quote=}}</ref>}} |- ! rowspan=7 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Pīters Bruks]] || style="text-align:center;"| 97 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Michael |last=Ratcliffe |url=https://www.theguardian.com/stage/2022/jul/03/peter-brook-obituary |title=Peter Brook obituary |newspaper=[[The Guardian]] |date=3 July 2022 |access-date=3 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Susana Dosamantesa]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| meksikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/entretenimiento/2022/07/02/murio-la-actriz-susana-dosamantes-a-sus-74-anos/|title=Murió Susana Dosamantes, actriz y mamá de Paulina Rubio, a los 74 años|publisher= Infobae|language= ES|date= July 2, 2022|access-date= July 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Kāns]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Koseluk |first=Chris|date=2022-07-07 |title=James Caan, Macho Leading Man of Hollywood, Dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-caan-dead-godfather-rollerball-1235176631/ |access-date=2022-07-07 |work=[[The Hollywood Reporter]] |language=en-US}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Tonijs Siriko]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/tony-sirico-dead-sopranos-actor-1235177512/|title = Tony Sirico, 'The Sopranos' Actor, Dies at 79|last1 = Perez|first1 = Lexy|last2 = Gajewski|first2 = Ryan|newspaper = [[The Hollywood Reporter]]|date = July 8, 2022|accessdate = July 9, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Pols Sorvino]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref name=Bahr>{{Ziņu atsauce |url=https://apnews.com/article/paul-sorvino-dead-goodfellas-obituaries-922b8a7dc6f2d3cf2305ed8cdf6aa237 |title='Goodfellas,' 'Law & Order' actor Paul Sorvino dies at 83 |last=Bahr |first=Lindsey |date=July 25, 2022 |accessdate=July 25, 2022 |website=[[Associated Press]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Peta Kerola]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/07/pat-carroll-dead-voice-of-ursula-in-the-little-mermaid-was-95-1235081904/|title=Pat Carroll Dies: Veteran Actress Of Stage, TV, Film And Voice Of Ursula In ‘The Little Mermaid’ Was 95|first=Bruce|last=Haring|work=Deadline|date=July 31, 2022|accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Nišela Nikolsa]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name="Weber">{{Ziņu atsauce |last=Weber |first=Bruce |date=July 31, 2022 |title=Nichelle Nichols, Early 'Trek' Star Who Boldly Blazed Path, Dies at 89 |page=D8 |work=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/2022/07/31/obituaries/nichelle-nichols-dead.html |accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=2 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Augusts]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Olīvija Ņūtona-Džona]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| austrāliete|| style="text-align:center;"| dziedātāja, aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Bernstein |first=Adam |date=8 August 2022 |title=Olivia Newton-John, pop singer and 'Grease' star, dies at 73 |language=en-US |newspaper=[[The Washington Post]] |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/08/08/olivia-newton-john-grease-singer-dies/}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Džīns Lebells]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| kaskadieris, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|date=August 10, 2022 |title=Judo legend Gene LeBell passes away aged 89 years old |work=budodragon.com |url=https://budodragon.com/judo-legend-gene-lebell-passes-away-aged-89-years-old/ LeBell had died |accessdate=August 10, 2022}}</ref>}} |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2022. gads kino]] i4nmuvxtyn972k19krnhxp0bwnzqr2i 3669701 3669699 2022-08-13T06:27:47Z Baisulis 11523 /* Miruši */ papildināts.... wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2022. gads|2022. gadā]]''' plānotajiem starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2022. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir 2022. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2022/|title=2022 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2022|8|12||bez}}}}</ref> : {{uzraksts|#b6fcb6|iekrāsotās filmas pašreiz tiek demonstrētas pasaules kinoteātros.}} {| class="wikitable" style="margin:left; margin:left;" |+Ienesīgākās 2022. gada filmas |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Top Gun: Maveriks]]" (''Top Gun: Maverick'') | ''[[Paramount Pictures]]'' | ${{sk|1355699327}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]" (''Jurassic World: Dominion'') | ''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|960786665}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|954861794}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]" (''The Batman'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|770836163}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Minioni 2]]" (''Minions: Rise of Gru'') |''Universal Pictures'' | ${{sk|762473642}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" (''Thor: Love and Thunder'') | ''Disney'' | ${{sk|705744337}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | ''[[The Battle at Lake Changjin II]]'' (長津湖之水門橋) | ''[[Huaxia Film Distribution]]'' | ${{sk|626571280}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Fantastiskās būtnes: Dumidora noslēpumi]]" (''Fantastic Beasts: The Secrets of Dumbledore'') |''Warner Bros.'' | ${{sk|405161334}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Soniks 2: Filma]]" (''Sonic the Hedgehog 2'') | ''Paramount Pictures'' | ${{sk|401872904}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Ārpus kartes]]" (''Uncharted'') | ''[[Sony Pictures]]'' | ${{sk|401748820}} |} === 2022. gada kases ieņēmumu rekordi === * ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' līdz ar filmas "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') izdošanu kļuva visu laiku ienesīgāko filmu sēriju nopelnot {{nobr|26 miljardus}} ASV dolāru, bet pēc filmas "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" iznākšanas filmu sērijas ienākumi palielinājās līdz {{nobr|27 miljardiem}}. ** "Doktors Streindžs neprāta multivisumā" kases ieņēmumos pārspēja filmu "[[Zirnekļcilvēks 3]]" kļūstot par [[Sems Reimi|Sema Reimi]] ienesīgāko filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dunkin |first=Jamie |date=2022-06-06 |title='Doctor Strange 2' is now Sam Raimi's most successful film ever |url=https://wegotthiscovered.com/movies/doctor-strange-2-is-now-sam-raimis-most-successful-film-ever/ |access-date=2022-06-27 |website=We Got This Covered |language=en-US}}</ref> * "[[Soniks 2: Filma]]" pirmizrādes nedēļas nogalē ASV un Kanādā nopelnīja {{nobr|72 miljonus}} ASV dolāru, tādējādi uzstādot sekojošus rekordus: labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[videospēle]]s filmas adaptācijai, apsteidzot iepriekšējo filmu sērijas daļu "[[Soniks: Filma]] (2020); labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[animācijas spēlfilma]]i, atkal apsteidzot filmu sērijas iepriekšējo daļu; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ģimenes filmai [[COVID-19 pandēmija]]s laikā; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi filmai ar [[Džims Kerijs|Džimu Keriju]] vienā no galvenajām lomām, apsteidzot 2003. gada filmu "[[Visvarenais Brūss]]" un labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' filmai kopš 2014. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=April 10, 2022 |title=''Sonic The Hedgehog 2'' Beats Weekend Opening Of First Movie With $71M; What ''Ambulance'' Misfire Means For Action Pics Today – Sunday AM Box Office Update |url=https://deadline.com/2022/04/sonic-the-hedgehog-2-ambulance-weekend-box-office-2-1234997180/ |access-date=April 10, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=April 12, 2022 |title=''Sonic 2'' Speeds To $141M Global; ''Fantastic Beasts: The Secrets Of Dumbledore'' Uncovers $57M In Early Offshore Bow; ''RRR'' Roars To WW Milestone – International Box Office |url=https://deadline.com/2022/04/fantastic-beasts-secrets-of-dumbledore-rrr-morbius-sonic-the-hedgehog-2-batman-global-international-box-office-1234998767/ |access-date=April 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McClintock |first=Pamela |date=April 10, 2022 |title=Box Office: ''Sonic the Hedgehog 2'' Booms With $71M Bow, ''Ambulance'' DOA |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sonic-the-hedgehog-box-office-opening-ambulance-1235127693/ |access-date=April 11, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> * "[[Top Gun: Maveriks]]" kļuva par 49. filmu, kas pasaulē nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|1 miljardu}} ASV dolāru un otro filmu pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās, kas pārsniegusi šo robežu (pēc "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 26, 2022 |title=‘Top Gun: Maverick’ Soars Past $1 Billion, Overtakes ‘Doctor Strange 2’ as the Highest-Grossing Movie of the Year Globally|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-highest-grossing-movie-globally-1235303535/ |access-date=June 26, 2022 |website=[[Variety]]}}</ref> ** "Top Gun: Maveriks" apsteidza filmu "[[Neiespējamā misija: Sekas]]" kļūstot par pasaulē visu laiku ienesīgāko filmu ar [[Toms Krūzs|Toma Krūza]] piedalīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Aidan |date=June 24, 2022 |title=''Top Gun Maverick'' surpasses ''Mission: Impossible - Fallout'' as Tom Cruise's Biggest Global Film|url=https://collider.com/top-gun-maverick-box-office-800-million-mission-impossible-fallout/ |access-date=June 24, 2022 |website=[[Collider]]}}</ref> ** Filmas pasaules kases ienākumi pārsnieguši filmas "[[Transformeri 3: Mēness no otras puses]]" (2011) ienākumus, kļūstot par ienesīgāko ''[[Paramount Pictures]]'' izplatīto filmu. * Filmu sērija "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" pēc filmas "[[Minioni 2]]" iznākšanas kļuva par pirmo animācijas filmu sēriju, kuras ienākumi pārsnieguši {{nobr|4 miljardus}} ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lund |first=Anthony |date=2022-07-08 |title=Minions: The Rise Of Gru Takes Despicable Me Franchise Past $4 Billion |url=https://movieweb.com/minions-the-rise-of-gru-takes-despicable-me-franchise-past-4-billion/amp/ |access-date=2022-07-19 |website=MovieWeb |language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Mendelson |first=Scott |title=Box Office: 'Minions 2' Pushes 'Despicable Me' Movies Past $4 Billion |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2022/07/07/box-office-minions-2-pushes-the-despicable-me-movies-past-4-billion-as-illumination-tops-disney/ |access-date=2022-07-19 |website=Forbes |language=en}}</ref> == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |9. janvāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Littleton|first=Cynthia|date=October 15, 2021|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|work=Variety|accessdate=October 16, 2021}}</ref> |[[79. Zelta globusa balva]] |[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |27. februāris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-nominations-list-nominees-1235073685/ |title=SAG Awards: 'House of Gucci,' 'The Power of the Dog' Lead Film Nominations |first1=Hilary |last1=Lewis |first2=Tyler |last2=Coates |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 12, 2022}}</ref> |[[28. Ekrāna aktieru ģildes balva]] |[[SAG-AFTRA]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} |- |13. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-2022-film-awards-date-1234971132/|title = BAFTA Sets Date for 2022 Film Awards|website = [[The Hollywood Reporter]]|date = 21 June 2021}}</ref> |[[75. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |27. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/news/academy-and-abc-set-march-27-2022-new-show-date-94th-oscarsr?utm_campaign=later-linkinbio-theacademy&utm_content=later-17537578&utm_medium=social&utm_source=linkin.bio|title=THE ACADEMY AND ABC SET MARCH 27, 2022 AS NEW SHOW DATE FOR 94TH OSCARS®|website=oscars.org|date=May 27, 2021|access-date=June 2, 2021}}</ref> |[[94. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}} <!-- |- | . oktobris | [[47. Saturna balva]] | [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]] ||{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} --> |} === Kino festivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 20. janvāris — 30. janvāris | [[2022. gada Sandensas kinofestivāls]] | [[Sandensas kinofestivāls]] | {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}} |- | 10. februāris — 20. februāris | [[72. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 17. maijs— 28. maijs | [[2022. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} <!-- |- | 1. septembris — 11. septembris | [[79. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- | 9. septembris — 18. septembris | [[2022. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} --> |- |} == Latvijas kino == <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#bf87f7;" |F<br />E<br />B<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 24 | "[[Krimināllieta iesācējam]]" || ''Red Dot Media'' || [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (režisors un scenārists); Madara Zviedre, Diāna Krista Stafecka, Aleksejs Gorbunovs, Ritvars Toms Logins, [[Ģirts Krūmiņš]], [[Mārcis Maņjakovs]], Valentīns Novopoļskis, [[Jurijs Djakonovs]], Hrants Tokhatjans, Andrejs Iļjins, Jurijs Curilo || 7 sēriju mākslas filma|| {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Krimināllieta iesācējam (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4190/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | rowspan="2"; style="text-align:center; background:#d8d8d8;"|25 | "[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]" || ''Tritone Studio'' || [[Mārcis Lācis]] (režisors un scenārists); Ivars Krasts, [[Armands Berģis]], Agris Krapivņickis, [[Rolands Beķeris]], [[Dana Avotiņa-Lāce]], [[Toms Auniņš]], [[Kaspars Dumburs]], [[Jana Ļisova]], Mārcis Lācis || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Revolūcija (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4183/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | "[[Uz neredzīti, Brasa!]]" || ''[[Ego Media]]'' || [[Ivars Zviedris]] (režisors un scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Uz neredzīti, Brasa! (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4180/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffa07a;" |A<br />P<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 7 | "[[Ūdens garša]]" || ''Fenixfilm'', ''Deep Sea Studios'' || [[Matīss Kaža]] (režisors un scenārists); [[Iveta Pole]], [[Vilis Daudziņš]], [[Andris Keišs]], Gerds Lapoška, [[Alise Danovska]] || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ūdens garša (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4193/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 21 | "[[Tikmēr Lucavsalā]]" || ''Riverbed'' || Elza Gauja (režisore un scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tikmēr Lucavsalā (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4192/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 27 | "[[Nemierīgie prāti]]" || ''Tritone Studio'' || Raitis Ābele, Lauris Ābele (režisori un scenāristi); [[Toms Auniņš]], [[Mārcis Lācis]], [[Juris Žagars]], [[Dārta Daneviča]], Daniela Vētra, Marija Skangale || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nemierīgie prāti (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4188/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="2" style="text-align:center; background:thistle" |M<br />A<br />I<br />J<br />S | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 4 | "[[Vecāks par simts gadiem]]" || ''Deep Sea Studios'' || Agita Cāne-Ķīle (režisore); Daira Āboliņa (scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāks par simts gadiem (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4187/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 5 | "[[Bahs pret Covid]]" || Dokumentālists || Ivars Zviedris (režisors un scenārists); Haralds Ozols (scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bahs pret Covid (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4186/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" rowspan=2 |O<br />K<br />T. | style="text-align:center; | 4 | "[[Zemnieki (filma)|Zemnieki]]" || ''Mistrus Media'' || [[Ivars Seleckis]] (režisors) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE ZEMNIEKI |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-zemnieki-786 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; | 21 | "[[Neona pavasaris]]" || ''Baltic Content Media'' || [[Matīss Kaža]] (režisors); Jānis Skutelis, Marija Luīze Meļķe, Grēta Trušiņa, Gerds Lapoška || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Neona pavasaris |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/neona-pavasaris-784 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" rowspan=1 |N<br />O<br />V. | style="text-align:center; | 2 | "[[Mātes piens]]" || ''Baltic content media'' || [[Ināra Kolmane]] (režisore); Rūta Kronberga, [[Maija Doveika]], [[Indra Briķe]], [[Juris Lisners]], [[Elīna Vāne]] || drāma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE - MĀTES PIENS |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-mates-piens-787 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |} == Miruši == <!-- Šajā 2022. gads "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Pīters Bogdanovičs]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/peter-bogdanovich-dead-last-picture-show-1235070769/|title=Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood's Golden Age, Dies at 82|date=January 6, 2022|first1=Gregg|last1=Kilday|first2=Duane|last2=Byrge|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Sidnijs Puatjē]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| bahāmietis / amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/sidney-poitier-death-age-cause-actor-b1988778.html|title=Sidney Poitier death: First Black man to win Best Actor Oscar dies aged 94|date=January 7, 2022|first=Jacob|last=Stolworthy|website=[[The Independent]]|access-date=January 7, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Bobs Segets]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/bob-saget-dies-comedian-and-full-house-star-was-65-1234907025/|title=Bob Saget Dies: Comedian And ''Full House'' Star Was 65|date=January 9, 2022|first=Brandon|last=Choe|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 10, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Herberts Ahternbušs]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/kultur/herbert-achternbusch-ist-tot-filmemacher-schriftsteller-und-bayerisches-original-a-9d513c66-2759-4e57-8edd-8cc24c49a7e5|language=de|trans-title=Herbert Achternbusch is dead|title=Herbert Achternbusch ist tot|date=January 13, 2022|website=[[Der Spiegel]]|access-date=January 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Žans Žaks Benekss]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/jean-jacques-beineix-director-of-diva-and-betty-blue-dies-at-75-1235154713/|title=Jean-Jacques Beineix, Director of ''Diva'' and ''Betty Blue'', Dies at 75|date=January 14, 2022|first=Pat|last=Saperstein|website=[[Variety]]|access-date=January 14, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Iveta Mimo]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/yvette-mimieux-dead-the-time-machine-actress-the-most-deadly-game-1234914745/|title=Yvette Mimieux Dies: Actress-Writer Who Starred In ''The Time Machine'' Had Just Turned 80|date=January 18, 2022|first=Mike Jr.|last=Fleming|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Hārdijs Krīgers]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/hardy-kruger-dead-93-german-actor-1235077967/|title=Hardy Kruger, German Actor in ''A Bridge Too Far'' and ''Barry Lyndon'', Dies at 93|date=January 20, 2022|first=Scott|last=Roxborough|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 20, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Gaspārs Uljēls]] || style="text-align:center;"| 37 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/moon-knight-gaspard-ulliel-hospitalized-ski-accident-1234915133/|title=French Actor Gaspard Ulliel, Star Of Marvel's ''Moon Knight'' Series, Dies Aged 37 After Ski Accident: UPDATE|date=January 19, 2022|first=Andreas|last=Wiseman|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || ''[[Meat Loaf]]'' || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2022/jan/21/meat-loaf-bat-out-of-hell-singer-dead-at-74|title=Meat Loaf: Bat Out of Hell singer dead at 74|date=January 21, 2022|first=Laura|last=Snapes|website=[[The Guardian]]|access-date=January 21, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Luijs Andersons]] || style="text-align:center;"| 68 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Chapman|first=Wilson|date=January 21, 2022|title=Louie Anderson, Emmy-Winning Comedian, Dies at 68 |url=https://variety.com/2022/film/people-news/louie-anderson-dead-dies-comedian-1235159674/|access-date=January 21, 2022|website=[[Variety]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Arnis Līcītis]] || style="text-align:center;"| 76 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Leonīds Kuravļovs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1tv.ru/news/2022-01-30/420315-ushel_iz_zhizni_vydayuschiysya_akter_leonid_kuravlev|title=Ушел из жизни выдающийся актер Леонид Куравлев|publisher=1TV}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Monika Viti]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/monica-vitti-dead-italian-actress-90-1235085669/|title=Monica Vitti, Italian Film Icon, Dies at 90|date=February 2, 2022|first1=Scott|last1=Roxborough|first2=Georg|last2=Szalai|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=February 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Lata Mangeškara]] || style="text-align:center;"| 92 || style="text-align:center;"| indiete|| style="text-align:center;"| komponiste, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/lata-mangeshkar-dies-voice-of-bollywood-was-92-obituary-1234927365/|title=Lata Mangeshkar Dies: The Voice Of Bollywood Was 92, Will Be Given State Funeral|date=February 6, 2022|first=Bruce|last=Haring|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=February 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Aivans Raitmans]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors, producents, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Bahr |first1=Lindsey |title=Ivan Reitman, producer, 'Ghostbusters' director, dies at 75 |url=https://apnews.com/article/ivan-reitman-dead-d67947aa895371cd9f5840e6e9339440 |website=AP NEWS |access-date=February 13, 2022 |date=February 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Selija Kelermane]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/02/24/movies/sally-kellerman-dead.html|title = Sally Kellerman, Oscar-Nominated 'MASH' Actress, Is Dead at 84|work = [[The New York Times]]|date = February 24, 2022|accessdate = February 25, 2022|last = Chung|first = Christine}}</ref>}} |- ! rowspan=1 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Viljams Hērts]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=March 13, 2022 |title=William Hurt Dies: Oscar-Winning Actor For 'Kiss Of The Spider Woman' Was 71 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/william-hurt-dead-body-heat-broadcast-news-1235110394/ |access-date=March 14, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- ! rowspan=9 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Estele Herisa]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1= Grobar |first1=Matt |title=Estelle Harris Dies: 'Seinfeld's Estelle Costanza, 'Toy Story' Franchise's Mrs. Potato Head Was 93| url= https://deadline.com/2022/04/estelle-harris-dead-seinfelds-estelle-costanza-was-93-1234993091/ |website=Deadline.com |access-date= April 2, 2022 |date=April 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Nehemija Persofs]] || style="text-align:center;"| 102 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/nehemiah-persoff-dead-obituary-actor-yentl-gunsmoke-was-102-1234995573/|title=Nehemiah Persoff Dies: Prolific Actor Of 'Yentl', 'The Twilight Zone', 'Gunsmoke' & Many More Was 102|first=Greg|last=Evans|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=April 6, 2022|date=April 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Mišels Bukē]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francebleu.fr/infos/culture-loisirs/le-comedien-michel-bouquet-est-mort-a-l-age-de-96-ans-1649848497|title=Le comédien Michel Bouquet est mort à l'âge de 96 ans|date=13 April 2022|website=France Bleu}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Gilberts Gotfrīds]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komiķis, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| title= Gilbert Gottfried |url= https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20140502032528/https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | archive-date= May 2, 2014 | department= Movies & TV Dept. | work= [[The New York Times]] | first= Jason | last= Buchanan |year= 2014 | access-date= June 19, 2018}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Liza Šeridane]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|title=Liz Sheridan, Who Played Jerry Seinfeld’s Mom, Dies at 93|url=https://www.nytimes.com/2022/04/15/arts/television/liz-sheridan-dead.html|first=Neil|last=Genzlinger|date=April 15, 2022|access-date=April 16, 2022|newspaper=The New York Times}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Katrīna Spaka]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| beļģiete / itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/spettacoli/cinema/2022/04/17/news/e_morta_catherine_spaak-345821997/?ref=RHTP-BH-I345883398-P1-S1-T1|title=È morta Catherine Spaak, addio all'icona di bravura, sensualità e ribellione|publisher=[[La Repubblica]] |date=17 April 2022 |accessdate=17 April 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Roberts Morss]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/04/21/theater/robert-morse-dead.html|title = Robert Morse, Impish Tony-Winning Comedy Star, Is Dead at 90|last = Berkvirst|first = Robert|date = April 21, 2022|accessdate = April 21, 2022|work = [[The New York Times]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Žaks Perēns]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>[https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2022/04/21/mort-de-jacques-perrin-comedien-et-chevalier-blanc-de-la-production-independante_6123156_3382.html Mort de Jacques Perrin, comédien et chevalier blanc de la production indépendante]</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Klauss Šulce]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref name="SGum">{{Ziņu atsauce |last1=Deville |first1=Chris |title=Krautrock Pioneer Klaus Schulze Dead At 74 |url=https://www.stereogum.com/2184909/klaus-schulze-dead-at-74/news/ |access-date=27 April 2022 |work=[[Stereogum]] |date=27 April 2022 |language=en}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Freds Vords]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.npr.org/2022/05/13/1098760992/actor-fred-ward-dies|title = Fred Ward, the star of Tremors, The Right Stuff, dead at 79|last = Ulaby|first = Neda|work = [[NPR]]|date = May 13, 2022|accessdate = May 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Vangelis]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| grieķis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Mackenzie |first1=James |last2=Tagaris |first2=Karolina |date=19 May 2022 |title=Vangelis, composer of 'Chariots of Fire' score, dies at 79 |url=https://nationalpost.com/pmn/entertainment-pmn/vangelis-composer-of-chariots-of-fire-score-dies-at-79-2 |work=[[National Post]] |access-date=19 May 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Rolands Kalniņš]] || style="text-align:center;"| 100 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā aizgājis leģendārais kinorežisors Rolands Kalniņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-aizgajis-legendarais-kinorezisors-rolands-kalnins.a457376/ |accessdate={{dat|2022|5|19||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|5|18||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Rejs Liota]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-61600212 |title=Goodfellas star Ray Liotta dies aged 67 |work=BBC News |date=May 26, 2022 |access-date=May 26, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Filips Beikers Hols]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="nytimes-death">{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/06/13/movies/philip-baker-hall-dead.html |title=Philip Baker Hall, Character Actor in Roles of Authority, Dies at 90 |newspaper=[[The New York Times]] |date=June 13, 2022 |accessdate=June 13, 2022 |last=Gates |first=Anita}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Žans Luijs Trentiņāns]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=17 June 2022 |title=Jean-Louis Trintignant, star of A Man and a Woman and Amour, dies aged 91 |url=https://www.theguardian.com/film/2022/jun/17/jean-louis-trintignant-star-of-a-man-and-a-woman-and-amour-dies-aged-91 |access-date=17 June 2022 |website=The Guardian|first=Andrew|last=Pulver |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Reģimants Adomaitis]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| lietuvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-izcilais-lietuviesu-aktieris-regimants-adomaitis.a462300/ Mūžībā devies izcilais lietuviešu aktieris Reģimants Adomaitis] lsm.lv 2022. gada 20. jūnijā</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Džo Tērkels]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="variety">{{Tīmekļa atsauce |last=Chapman |first=Wilson |date=July 1, 2022 |title=Joe Turkel, Bartender in the 'The Shining' and 'Blade Runner' Actor, Dies at 94 |website=Variety |url=https://variety.com/2022/film/news/joe-turkel-dead-the-shining-bartender-1235307950/ |access-date=1 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Džinejts Arkins]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| turks|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.ntv.com.tr/n-life/kultur-ve-sanat/usta-sanatci-cuneyt-arkin-hayatini-kaybetti,V6GVgvXO5UiS96l7CsISeQ|title= Usta sanatçı Cüneyt Arkın hayatını kaybetti|last= |first= |date= 28 June 2022|website= |publisher= ntv.com.tr|access-date= |quote=}}</ref>}} |- ! rowspan=7 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Pīters Bruks]] || style="text-align:center;"| 97 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Michael |last=Ratcliffe |url=https://www.theguardian.com/stage/2022/jul/03/peter-brook-obituary |title=Peter Brook obituary |newspaper=[[The Guardian]] |date=3 July 2022 |access-date=3 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Susana Dosamantesa]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| meksikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/entretenimiento/2022/07/02/murio-la-actriz-susana-dosamantes-a-sus-74-anos/|title=Murió Susana Dosamantes, actriz y mamá de Paulina Rubio, a los 74 años|publisher= Infobae|language= ES|date= July 2, 2022|access-date= July 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Kāns]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Koseluk |first=Chris|date=2022-07-07 |title=James Caan, Macho Leading Man of Hollywood, Dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-caan-dead-godfather-rollerball-1235176631/ |access-date=2022-07-07 |work=[[The Hollywood Reporter]] |language=en-US}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Tonijs Siriko]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/tony-sirico-dead-sopranos-actor-1235177512/|title = Tony Sirico, 'The Sopranos' Actor, Dies at 79|last1 = Perez|first1 = Lexy|last2 = Gajewski|first2 = Ryan|newspaper = [[The Hollywood Reporter]]|date = July 8, 2022|accessdate = July 9, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Pols Sorvino]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref name=Bahr>{{Ziņu atsauce |url=https://apnews.com/article/paul-sorvino-dead-goodfellas-obituaries-922b8a7dc6f2d3cf2305ed8cdf6aa237 |title='Goodfellas,' 'Law & Order' actor Paul Sorvino dies at 83 |last=Bahr |first=Lindsey |date=July 25, 2022 |accessdate=July 25, 2022 |website=[[Associated Press]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Peta Kerola]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/07/pat-carroll-dead-voice-of-ursula-in-the-little-mermaid-was-95-1235081904/|title=Pat Carroll Dies: Veteran Actress Of Stage, TV, Film And Voice Of Ursula In ‘The Little Mermaid’ Was 95|first=Bruce|last=Haring|work=Deadline|date=July 31, 2022|accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Nišela Nikolsa]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name="Weber">{{Ziņu atsauce |last=Weber |first=Bruce |date=July 31, 2022 |title=Nichelle Nichols, Early 'Trek' Star Who Boldly Blazed Path, Dies at 89 |page=D8 |work=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/2022/07/31/obituaries/nichelle-nichols-dead.html |accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Augusts]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Olīvija Ņūtona-Džona]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| austrāliete|| style="text-align:center;"| dziedātāja, aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Bernstein |first=Adam |date=8 August 2022 |title=Olivia Newton-John, pop singer and 'Grease' star, dies at 73 |language=en-US |newspaper=[[The Washington Post]] |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/08/08/olivia-newton-john-grease-singer-dies/}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Džīns Lebells]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| kaskadieris, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|date=August 10, 2022 |title=Judo legend Gene LeBell passes away aged 89 years old |work=budodragon.com |url=https://budodragon.com/judo-legend-gene-lebell-passes-away-aged-89-years-old/ LeBell had died |accessdate=August 10, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Manuels Oheda]] || style="text-align:center;"| 81 || style="text-align:center;"| meksikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.milenio.com/espectaculos/famosos/manuel-ojeda-muere-reconocido-actor-mexicano-81-anos|title=Manuel Ojeda: Murió el reconocido primer actor a los 81 años|website=Grupo Milenio|language=es|accessdate=2022-08-11}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Enna Heitča]] || style="text-align:center;"| 53|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/story/2022-08-12/anne-heche-dies-car-crash-fire-mar-vista|title=Anne Heche, TV, film and stage actor, dies at 53 from injuries in L.A. car crash |last=Carras|first=Christi|work=[[Los Angeles Times]]|accessdate=August 12, 2022|date=August 12, 2022}} </ref>}} |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2022. gads kino]] lphc45rwicz48qxnzpn1epfiohuh4s9 2 497212 3669509 3669401 2022-08-12T13:40:58Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = off |break = jā |footnote = | cols = 3 | graph-pos = bottom |2007| |2008| |2009| |2010| |2011| |2012| |2013| |2014| |2015| |2016| |2017| |2018| |2019| |2020| |2021| |2022| }} === Ievērojamas personības === {{Nepilnīga nodaļa}} javmv6ymqj4hiivz08w5h3xxtx72tib 0 499730 3669496 3658545 2022-08-12T13:15:48Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Sliktie | oriģinālnos = ''The Bad Guys'' | attēls = Bad-Guys-teaser-LV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Pjērs Perifels]] | producents = * Deimons Ross * Rebeka Hantlija | scenārijs = * [[Ītans Koens (scenārists)|Ītans Koens]] * Hilarija Vinstona | aktieri = * [[Sems Rokvels]] * [[Marks Merons]] * [[Kreigs Robinsons]] * [[Entonijs Ramoss]] * [[Akvafina]] * [[Ričards Aiouādi]] * [[Zesī Beitsa]] * [[Lilija Singa]] * [[Aleksa Boršteina]] | mūzika = [[Denjels Pembertons]] | operators = | mākslinieks = | montāža = Džons Venzons | studija = ''[[DreamWorks Animation]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2022|3|17|Latīņamerika|2022|3|25|Latvija|2022|4|22|ASV}} | ilgums = 100 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbfc.co.uk/release/the-bad-guys-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdaxmja0|title=''The Bad Guys'' (U)|website=[[Britu filmu klasifikācijas padome|BBFC]]|access-date=March 25, 2022}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|245,7 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Bad Guys (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt8115900/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|12||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 8115900 }} '''"Sliktie"''' ({{val|en|The Bad Guys}}) ir 2022. gada ASV [[datoranimācija]]s kriminālā kinokomēdija ko veidojusi studija ''[[DreamWorks Animation]]'' un izplata ''[[Universal Pictures]]''. Filmas režisors ir [[Pjērs Perifels]] (pilnmetrāžas filmas režisora debija), scenāristi [[Ītans Koens (scenārists)|Ītans Koens]] un Hilarija Vinstone, balstīta uz tāda paša nosaukuma [[Ārons Bleibijs|Ārona Bleibija]] bērnu grāmatu sēriju. Galvenos varoņus ierunājuši [[Sems Rokvels]], [[Marks Merons]], [[Kreigs Robinsons]], [[Entonijs Ramoss]], [[Akvafina]], [[Ričards Aiouādi]], [[Zesī Beitsa]], [[Lilija Singa]] un [[Aleksa Boršteina]]. Filmā stāstīts par antropomorfu dzīvnieku noziedzīgu grupējumu, kas pēc notveršanas mēģina izlikties par paraugpilsoņiem. Darbs pie filmas sākās 2018. gadā. Tēlus un sižetu iedvesmoja tādas kriminālfilmas un anime seriāli kā "[[Oušens (filmu sērija)|"Oušena" filmu sērija]], ''[[Lupin the Third|Lupin III]]'', "[[Lubene]]" un ''[[Beastars]]'', kamēr filmas animācijas stilu iedvesmoja ''[[Sony Pictures Animation]]'' filma "[[Zirnekļcilvēks: Ceļojums Zirnekļpasaulē]]" (2018). Filmas tēlu ieskaņošana notika attālināti [[COVID-19 pandēmija]]s laikā. Filmas "Sliktie" pirmizrādes dažādās valstīs sākās no {{dat|2022|3|16|ģ|bez}}, Latvijā — {{dat||3|25||bez}}, bet ASV — {{dat||4|22||bez}}. Tā saņēmusi galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes un tās pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|245 miljoni}} ASV dolāru. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{DreamWorks Animation}} [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:DreamWorks Animation filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures animācijas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] hp4s1eh6i63eic86ujcqyklx04ea13y 3669659 3669496 2022-08-12T21:35:26Z Baisulis 11523 /* ievads */ update..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Sliktie | oriģinālnos = ''The Bad Guys'' | attēls = Bad-Guys-teaser-LV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Pjērs Perifels]] | producents = * Deimons Ross * Rebeka Hantlija | scenārijs = * [[Ītans Koens (scenārists)|Ītans Koens]] * Hilarija Vinstona | aktieri = * [[Sems Rokvels]] * [[Marks Merons]] * [[Kreigs Robinsons]] * [[Entonijs Ramoss]] * [[Akvafina]] * [[Ričards Aiouādi]] * [[Zesī Beitsa]] * [[Lilija Singa]] * [[Aleksa Boršteina]] | mūzika = [[Denjels Pembertons]] | operators = | mākslinieks = | montāža = Džons Venzons | studija = ''[[DreamWorks Animation]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2022|3|17|Latīņamerika|2022|3|25|Latvija|2022|4|22|ASV}} | ilgums = 100 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbfc.co.uk/release/the-bad-guys-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdaxmja0|title=''The Bad Guys'' (U)|website=[[Britu filmu klasifikācijas padome|BBFC]]|access-date=March 25, 2022}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|245,7 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Bad Guys (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt8115900/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|12||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 8115900 }} '''"Sliktie"''' ({{val|en|The Bad Guys}}) ir 2022. gada ASV [[datoranimācija]]s kriminālā kinokomēdija ko veidojusi studija ''[[DreamWorks Animation]]'' un izplata ''[[Universal Pictures]]''. Filmas režisors ir [[Pjērs Perifels]] (pilnmetrāžas filmas režisora debija), scenāristi [[Ītans Koens (scenārists)|Ītans Koens]] un Hilarija Vinstone, balstīta uz tāda paša nosaukuma [[Ārons Bleibijs|Ārona Bleibija]] bērnu grāmatu sēriju. Galvenos varoņus ierunājuši [[Sems Rokvels]], [[Marks Merons]], [[Kreigs Robinsons]], [[Entonijs Ramoss]], [[Akvafina]], [[Ričards Aiouādi]], [[Zesī Beitsa]], [[Lilija Singa]] un [[Aleksa Boršteina]]. Filmā stāstīts par antropomorfu dzīvnieku noziedzīgu grupējumu, kas pēc notveršanas mēģina izlikties par paraugpilsoņiem. Darbs pie filmas sākās 2018. gadā. Tēlus un sižetu iedvesmoja tādas kriminālfilmas un anime seriāli kā "[[Oušens (filmu sērija)|"Oušena" filmu sērija]], ''[[Lupin the Third|Lupin III]]'', "[[Lubene]]" un ''[[Beastars]]'', kamēr filmas animācijas stilu iedvesmoja ''[[Sony Pictures Animation]]'' filma "[[Zirnekļcilvēks: Ceļojums Zirnekļpasaulē]]" (2018). Filmas tēlu ieskaņošana notika attālināti [[COVID-19 pandēmija]]s laikā. Filmas "Sliktie" pirmizrādes dažādās valstīs sākās no {{dat|2022|3|16|ģ|bez}}, Latvijā — {{dat||3|25||bez}}, bet ASV — {{dat||4|22||bez}}. Tā saņēmusi galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes un tās pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|245 miljoni}} ASV dolāru un tā ir otra ienesīgākā 2022. gada animācijas filma. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{DreamWorks Animation}} [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:DreamWorks Animation filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures animācijas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] gymsn3amdf6lcrd8noyq6dzmio2appc 0 499734 3669651 3665519 2022-08-12T21:24:39Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = DC Supermīluļu līga | attēls = DC Supermīluļu līga plakātsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''DC League of Super-Pets'' | žanrs = animācijas filma, komēdija | režisors = [[Džareds Stērns]] | producents = * Patriša Hiksa * [[Dveins Džonsons]] * [[Denija Garsija]] * Hirams Garsija * Džareds Stērns | scenārija autors = | galvenajās lomās = * Dveins Džonsons * [[Kevins Hārts]] * [[Keita Makinona]] * [[Džons Krasinskis]] * [[Vanesa Baiere]] * [[Nataša Liouna]] * [[Djego Luna]] * [[Tomass Midldičs]] * [[Bens Švarcs]] * [[Kiānu Rīvss]] | mūzika = [[Stīvs Jablonskis]] | operators = | montāža = * [[Deivids Egans]] * [[Džoana Reiza]] | studija = * ''[[Warner Animation Group]]'' * ''[[DC Entertainment]]'' * ''[[Seven Bucks Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|7|27|pirmizrāde|2022|7|29|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|90 miljoni}}<ref name="VarietyProj">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/box-office-dc-league-of-super-pets-vengeance-1235326365/amp/|title= Box Office: ‘DC League of Super-Pets’ to Overtake ‘Nope’ With $25 Million-Plus Debut|date=July 27, 2022|first=Rebecca |last= Rubin |website=Variety |access-date=July 27, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|88 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=DC League of Super-Pets |url=https://www.boxofficemojo.com/releasegroup/gr2567066117/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"DC Supermīluļu līga"''' ({{val|en|DC League of Super-Pets}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[trīsdimensiju telpa|3D]] [[datoranimācija]]s [[supervaronis|supervaroņu]] kinokomēdija, ko producējusi studija ''[[Warner Animation Group]]'', un kas balstīta uz ''[[DC Comics]]'' komiksiem par supervaroņu komandu ''[[Legion of Super-Pets]]''. Filmas režisors ir [[Džareds Stērns]] un šī ir viņa debijas filma. Filma seko [[Kripto]] (ieskaņojis [[Dveins Džonsons]]), [[Supermens|Supermena]] suņa gaitām, kas apvienojies ar patversmes suni Eisu (ieskaņojis [[Kevins Hārts]]) un citiem dzīvniekiem, lai izglābtu [[Lekss Lutors|Leksa Lutora]] sagūstītos supevaroņus. Pārējos tēlus ieskaņojuši [[Keita Makinona]], [[Džons Krasinskis]], [[Vanesa Baiere]], [[Nataša Liouna]], [[Djego Luna]], [[Tomass Midldičs]], [[Bens Švarcs]] un [[Kiānu Rīvss]]. Filmas "DC Supermīluļu līga" pirmizrāde notika {{dat|2022|7|27||bez}} [[Losandželosa|Losandželosā]], bet ASV un Latvijas kinoteātros to sāka rādīt no 29. jūlija. Filmas izplatītājs ir ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]''. Tā ir saņēmusi pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes un tās pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|88 miljoni}} ASV dolāri. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Warner Animation Group}} [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Animācijas filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Warner Animation Group filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. Animation filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. animācijas filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] 25il4ldt4jc9twuf8jbfasy7ipeilzi 0 500254 3669763 3667499 2022-08-13T09:01:33Z DrewAir 91233 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dēkādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s. '''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –0,9 °C |feb temp = +0,4 °C |mar temp = +0,8 °C |apr temp = +5,0 °C |mai temp = +9,9 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,6 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 72,7 mm |feb nokr = 70,5 mm |mar nokr = 5,2 mm |apr nokr = 38,9 mm |mai nokr = 65,5 mm |jūn nokr = 73,1 mm |jūl nokr = 79,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> [[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]] * [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "[[Sadales tīkls]]" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]] * [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "[[Valsts nekustamie īpašumi]]" piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.<ref> [http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> ** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}</ref> ** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.<ref> [http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=02&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}</ref> === Marts === Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}</ref> * [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=01&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=05&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}</ref> * [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]]: ** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> ** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> * [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}</ref> * [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}</ref> Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22. * [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}</ref> Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem. * [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}</ref> [[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]] * [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}</ref> * [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 <nowiki>''</nowiki>[[Sadales tīkls]]<nowiki>''</nowiki> klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.<ref> [http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> * [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.<ref> [http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=04&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}</ref> [[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]] * [[20. maijs]]: ** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi. ** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}</ref> * [[25. maijs]]: ** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}</ref> Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru. ** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem. [[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]] * [[26. maijs]]: ** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.<ref>[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> ** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).<ref name="Meteo.lv">[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.<ref name="Meteo.lv" /> * [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].<ref> [https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]]: ** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}</ref> ** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}</ref> 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]] * [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]]: ** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> ** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C. * [[28. jūnijs]]: ** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> ** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> * [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]]: ** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> ** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=07&day=06&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.<ref> [https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]] * [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].<ref> [https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}</ref> * [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni|Zosēnos]] — 43,2 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> * [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā [[Alūksne|Alūksnē]] no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet [[Gulbene|Gulbenē]] tika fiksēts stiprs [[vējš]], kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1555875956602159104 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|6|SK}}</ref> * [[12. augusts]] — iestājās saulains un karsts laiks, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +25, +27 grādiem, savukārt vietām Zemgalē, [[Jelgava|Jelgavas]] un Bauskas pusē, gaiss iesila līdz +28 grādiem.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=08&day=12&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –12,5 °C | [[12. janvāris]] | <center> +6,9 °C | [[13. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –5,6 °C | [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]] | <center> +7,6 °C | [[28. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> –7,1 °C | [[10. marts]] | <center> +15,2 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –3,5 °C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,0 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,8 °C | [[4. maijs]] | <center> +21,7 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,5}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +9,0 °C | [[4. jūnijs]] | <center> +31,7 °C | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|22,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +11,1 °C | [[16. jūlijs]] | <center> +30,7 °C | [[2. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −1,9 °C — [[1. februāris]] * −1,7 °C — [[12. janvāris]] * −1,6 °C — [[4. februāris]] * −1,4 °C — [[3. februāris]] * −1,2 °C — [[11. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,3 °C — [[29. jūnijs]] * +22,2 °C — [[28. jūnijs]] * +22,0 °C — [[2. jūlijs]] * +21,6 °C — [[1. jūlijs]] * +21,0 °C — [[27. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2022. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] aovcgy339devrz8b538j0r0889hxeh1 3669765 3669763 2022-08-13T09:04:05Z DrewAir 91233 /* Gada raksturojums pa mēnešiem */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dēkādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s. '''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –0,9 °C |feb temp = +0,4 °C |mar temp = +0,8 °C |apr temp = +5,0 °C |mai temp = +9,9 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,6 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 72,7 mm |feb nokr = 70,5 mm |mar nokr = 5,2 mm |apr nokr = 38,9 mm |mai nokr = 65,5 mm |jūn nokr = 73,1 mm |jūl nokr = 79,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. un 10. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,2 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Stendē - 1,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā - 4 diennaktis, bet Saldū un Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 75% - no 68% Rucavā līdz 81% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. augustā Gulbenē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> [[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]] * [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "[[Sadales tīkls]]" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]] * [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "[[Valsts nekustamie īpašumi]]" piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.<ref> [http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> ** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}</ref> ** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.<ref> [http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=02&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}</ref> === Marts === Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}</ref> * [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=01&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=05&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}</ref> * [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]]: ** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> ** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> * [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}</ref> * [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}</ref> Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22. * [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}</ref> Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem. * [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}</ref> [[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]] * [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}</ref> * [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 <nowiki>''</nowiki>[[Sadales tīkls]]<nowiki>''</nowiki> klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.<ref> [http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> * [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.<ref> [http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=04&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}</ref> [[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]] * [[20. maijs]]: ** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi. ** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}</ref> * [[25. maijs]]: ** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}</ref> Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru. ** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem. [[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]] * [[26. maijs]]: ** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.<ref>[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> ** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).<ref name="Meteo.lv">[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.<ref name="Meteo.lv" /> * [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].<ref> [https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]]: ** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}</ref> ** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}</ref> 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]] * [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]]: ** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> ** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C. * [[28. jūnijs]]: ** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> ** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> * [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]]: ** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> ** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=07&day=06&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.<ref> [https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]] * [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].<ref> [https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}</ref> * [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni|Zosēnos]] — 43,2 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> * [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā [[Alūksne|Alūksnē]] no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet [[Gulbene|Gulbenē]] tika fiksēts stiprs [[vējš]], kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1555875956602159104 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|6|SK}}</ref> * [[12. augusts]] — iestājās saulains un karsts laiks, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +25, +27 grādiem, savukārt vietām Zemgalē, [[Jelgava|Jelgavas]] un Bauskas pusē, gaiss iesila līdz +28 grādiem.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=08&day=12&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –12,5 °C | [[12. janvāris]] | <center> +6,9 °C | [[13. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –5,6 °C | [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]] | <center> +7,6 °C | [[28. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> –7,1 °C | [[10. marts]] | <center> +15,2 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –3,5 °C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,0 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,8 °C | [[4. maijs]] | <center> +21,7 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,5}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +9,0 °C | [[4. jūnijs]] | <center> +31,7 °C | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|22,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +11,1 °C | [[16. jūlijs]] | <center> +30,7 °C | [[2. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −1,9 °C — [[1. februāris]] * −1,7 °C — [[12. janvāris]] * −1,6 °C — [[4. februāris]] * −1,4 °C — [[3. februāris]] * −1,2 °C — [[11. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,3 °C — [[29. jūnijs]] * +22,2 °C — [[28. jūnijs]] * +22,0 °C — [[2. jūlijs]] * +21,6 °C — [[1. jūlijs]] * +21,0 °C — [[27. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2022. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] cay2845verongiak0i9dqk9d8et8e5t 0 500762 3669686 3669018 2022-08-13T04:37:21Z Dainis 876 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2022|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2022. gads|2022]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOC limit|limit=2}} {{KGVT|2022}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. janvāris]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un pēc tam saslēdzās ar to. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[ION SCV-004]]'' (''Elysian Eleonora''), ''[[Alba Cluster 3]]'', ''[[Alba Cluster 4]]'', ''[[Capella 7]]'', ''[[Capella 8]]'', 2 × ''[[ICEYE]]'', ''[[Sič 2-30]]'', ''[[UMBRA-02]]'', ''[[BRO-5]]'', ''[[Dodona]]'' (''La Jument''), ''[[DEWASAT-1]]'', ''[[ETV-A1]]'', 44 × ''[[Flock 4x]]'', ''[[Gossamer-Piccolomini]]'', ''[[HYPSO-1]]'', ''[[IRIS-A]]'', 4 × ''[[Kepler (pavadonis)|Kepler]]'', ''[[LabSat]]'', 4 × ''[[Lemur-2]]'', 3 × ''[[MDASat-1]]'', ''[[NuX-1]]'', ''[[OroraTech 1]]'', ''[[STORK-1]]'', ''[[STORK-2]]'', ''[[SW1FT]]'', 8 × ''[[Tevel-1]]'', ''[[VZLUSat-2]]'', 2 × ''[[FOSSA PocketPOD]]'', ''[[Challenger (pavadonis)|Challenger]]'', ''[[CShark Pilot-1]]'' (''FossaSat-2E3''), ''[[Delfi-PQ]]'', ''[[EASAT-2]]'', ''[[FOSSASAT-2E5]]'', ''[[FOSSASAT-2E6]]'', ''[[Grizu-263a]]'', ''[[HADES]]'', ''[[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]'' (''FOSSASAT-2E4, FOSSASAT-2B''), ''[[MDQube-SAT1]]'', ''[[PION-BR1]]'', ''[[SanoSat-1]]'', ''[[SATTLA-2A]]'', ''[[SATTLA-2B]]'', ''[[Unicorn 1]]'', ''[[Unicorn 2A]]'', ''[[Unicorn 2D]]'', ''[[Unicorn 2E]]'', ''[[Unicorn 2TA1]]'', ''[[WISeSAT-1]]'' (''FossaSat-2E2''), ''[[WISeSAT-2]]'' (''FossaSat-2E1''); ** ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti nanopavadoņi ''[[ADLER-1]]'', ''[[GEARRS-3]]'', ''[[PAN-A]]'', ''[[PAN-B]]'', ''[[SteamSat-2]]'', ''[[STORK-3]]'', ''[[TechEdSat-13]]''. * [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Shiyan 13]]''. * [[19. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Antons Škapļerovs]] un [[Pjotrs Dubrovs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[21. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 511]]'' misijā ''USSF-8'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA 324]]'' (''GSSAP 5'') un ''[[USA 325]]'' (''GSSAP 6''). * [[23. janvāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[24. janvāris]]: ** [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]] iegāja orbītā ap Zemes un Saules [[Lagranža punkti|Lagranža punktu]] L₂; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance-1 01A]]'' (''L-SAR 01A''). * [[26. janvāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[FEES2]]'', ''[[GASPACS]]'', ''[[PATCOOL]]'', ''[[DAILI]]'', ''[[TARGIT]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[VZLUSat-2]]''. * [[28. janvāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[LabSat]]''. * [[31. janvāris]]: ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-1]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-2]]''. === Februāris === * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-326]]'' (''NROL-87''). * [[3. februāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Light-1]]'', ''[[GT-1 (pavadonis)|GT-1]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. februāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SW1FT]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2553]]'' (''Neitron № 1''). * [[10. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz ST-B / Fregat-MT]]'' palaisti 34 sakaru pavadoņi ''[[OneWeb]]''; ** nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti nanopavadoņi ''[[BAMA-1]]'', ''[[INCA]]'', ''[[QubeSat]]'', ''[[R5-S1]]''. * [[14. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[PSLV-XL]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-04]]'' (''RISAT-1A'') un nanopavadoņi ''[[INSPIRESat-1]]'', ''[[INS-2TD]]''. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'', tā kravā arī 6 pavadoņi ''[[YuZGU-55]]'' (''RadioSkaf RS''). * [[17. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Antares 230+]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'', tā kravā arī nanopavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[21. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ASV noteica jaunas sankcijas Krievijas raķešu un kosmiskajai nozarei, tomēr saglabājot sadarbību [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] projektā. * [[25. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 50 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] [[Eiropas Savienība]] noteica sankcijas Krievijas koncernam ''[[Roskosmos]]''. * [[26. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance 1 01B]]'' (''L-SAR 01B''); ** atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, ''[[Roskosmos]]'' paziņoja, ka pārtrauc sadarbību nesējraķešu ''[[Sojuz-2 (nesējraķešu saime)|Sojuz-2]]'' palaišanā no [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]]. * [[27. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti pavadoņi ''[[Taijing-3 01]]'', ''[[Taijing-4 01]]'', ''[[Hainan-1 01]]'', ''[[Hainan-1 02]]'', ''[[Wenchang-1 01]]'', ''[[Wenchang-1 02]]'', ''[[Xidian-1]]'', ''[[Jilin-1 Mofang-02A 01]]'' (''Xiamen Keji 1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]'' (''Shaoguan-1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]'' (''Wenchang Chaosuan 2''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]'' (''Wenchang Chaosuan 3''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]'' (''Anxi Tieguanyin 1''), ''[[Tianqi-19]]'', ''[[Chaohu 1]]'', ''[[Chuangxing Leishen]]'', ''[[Xingshidai-17]]'', ''[[Qimingxing 1]]''. * [[28. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-β]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[GOES-T]]''. * [[2. marts]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] Krievijas koncerna ''[[Roskosmos]]'' vadītājs [[Dmitrijs Rogozins]] paziņoja, ka atcels 5. martā plānoto sakaru pavadoņu ''[[OneWeb]]'' palaišanu no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras]], ja nesaņems garantijas no Apvienotās Karalistes, ka pavadoņi netiks izmantoti militāram nolūkam. * [[3. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 47 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** uzņēmums ''[[OneWeb]]'' nolēma pārtraukt savu pavadoņu palaišanu ar Krievijas raķetēm. * [[5. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 6 sakaru pavadoņi ''[[Yinhe 4]]'' un pavadonis ''[[Xuanmingxingyuan]]''. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Qased]]'' palaists pavadonis ''[[Noor 2]]''. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 48 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Rocket 3.3]]'' palaista derīgā krava ''[[S4 CROSSOVER]]'', pavadonis ''[[OreSat0]]'' un 20 pavadoņi ''[[SpaceBEE]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Keila Barona]] un [[Radža Čari]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Yaogan 34-02]]''. * [[18. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'', apkalpe: [[Oļegs Artemjevs]], [[Deniss Matvejevs]], [[Sergejs Korsakovs]]; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 10]]''. * [[23. marts]] — [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Radža Čari]] un [[Matiass Maurers]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[24. marts]] — no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[IHI-SAT]]'', ''[[KITSUNE]]''. * [[27. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[29. marts]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 6A]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Pujiang 2]]'' un ''[[Tiankun 2]]''. * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11]]'' palaisti pavadoņi ''[[Tianping 2A]]'', ''[[Tianping 2B]]'', ''[[Tianping 2C]]''; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-19]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes, apkalpe: [[Antons Škapļerovs ]], [[Pjotrs Dubrovs]], [[Marks Vande Hei]]. * [[31. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists pavadoņu pavadoņu izmetējs''[[ION SCV-005]]'' un pavadoņi ''[[EnMAP]]'', ''[[GNOMES-3]]'', 4 × ''[[Hawk 4]]'', ''[[Lynk Tower 1]]'' (''Lynk-05''), ''[[MP42 / Tiger-3]]'', 5 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[AlfaCrux]]'', ''[[ARCSAT]]'', ''[[BRO-7]]'', ''[[CZE-BDSat]]'', ''[[Omnispace Spark-1]]'' (''LEO-1''), 4 × ''[[Patrol Mission]]'' (''KSF2''), ''[[Pixxel TD-2]]'' (''Shakuntala''), ''[[PlantSat]]'', 12 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[SUCHAI 2]]'', ''[[SUCHAI 3]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[BlackSky 16]]'', ''[[BlackSky 17]]''. * [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 3-03]]''. * [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2554]]'' (''Lotos-S1 № 5''). * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'', apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[9. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaists pavadonis ''[[PlantSat]]''. * [[11. aprīlis]] — no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaisti pavadoņi ''[[KSF2-C]]'' un ''[[KSF2-D]]''. * [[15. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 6D]]'' (''ChinaSat-6D''); ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi 1]]'' (''Atmosphere-1''). * [[16. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Džai Džigans]], [[Vana Japina]], [[Je Guanfu]]. * [[17. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-327]]'' (''NROL-85'', ''NOSS-3 9'', ''Intruder 13''). * [[18. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie citas pieslēgvietas. * [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās okeānā; apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[27. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'', apkalpe: [[Čells Lindgrēns]], [[Roberts Hainss]], [[Samanta Kristoforeti]], [[Džesika Votkinsa]]; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[28. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 1-02]]''; ** nesējraķetes versijas ''[[Angara-1.2]]'' pirmajā startā palaists pavadonis ''[[Kosmos-2555]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11H]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-04A]]'', 4 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''. === Maijs === * [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi: 3 × ''[[E-Space Demo]]'', ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[BRO-6]]'', ''[[Copia]]'', 24 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]''. * [[5. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Kuanfu-01C]]'', 7 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[6. maijs]]: ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' nolaidās okeānā; apkalpe: [[Radža Čari]], [[Tomass Maršbērns]], [[Keila Barona]], [[Matiass Maurers]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]''. * [[10. maijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[13. maijs]] — nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A]]''. * [[13. maijs]]: ** nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2556]]'' (''Bars-M № 3L''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V N22]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' bezpilota režīmā. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaisti eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[LEO Test Sat 1]]'', ''[[LEO Test Sat 2]]'', ''[[Digui Tongxin Weixing]]''. * [[21. maijs]] — kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. maijs]]: * [[25. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[Vigoride-3]]'' (''VR-3''), pavadoņu izmetēji ''[[Sherpa-AC1]]'', ''[[ION SCV-006]]'', pavadoņi ''[[GHGSat-C3]]'', ''[[GHGSat-C4]]'', ''[[GHGSat-C5]]'', 3 × ''[[Hawk 5]]'', 5 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[Umbra-03]]'', ''[[Agile Micro Sat]]'', ''[[BroncoSat-1]]'', ''[[Centauri-5]]'', 2 × ''[[Cicero-2]]'', 2 × ''[[CNCE Block 2]]'', ''[[Connecta T1.1]]'', ''[[CPOD A]]'' (''Tyvak-0032''), ''[[CPOD B]]'' (''Tyvak-0033''), ''[[Foresail-1]]'', ''[[Guardian 1]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Omnispace Spark-2]]'', ''[[Planetum 1]]'', ''[[Platform 1]]'' (''Shared Sat 2''), ''[[PTD-3 / TBIRD]]'', ''[[SBUDNIC]]'', ''[[SelfieSat]]'', ''[[SPiN-1]]'' (''MA61C''), ''[[Urdaneta-Armsat1]]'', ''[[VariSat-1C]]'', 7 × ''[[FOSSASAT-2E]]'', ''[[Veery-FS1]]'' (''Canary Hatchling''); ** kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-18]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 9 pavadoņi ''[[Jili Xingzuo-1]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-20]]'', tā kravā arī 2 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' (''RadioSkaf'') un 2 pavadoņi ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''; kravas kuģis saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 14]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Liu Jana]], [[Cai Sjudže]]; kosmosa kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Nilesat-301]]''. * [[12. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[TROPICS]]''. * [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[SARah-1]]''. * [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Globalstar FM15]]'' (''M087'') un pavadoņi ''[[USA-328]]'', ''[[USA-329]]'', ''[[USA-330]]'', ''[[USA-331]]''. * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaists derīgās kravas masas makets ''[[PVSAT]]'' un pavadoņi ''[[ASTRIS-II]]'', ''[[CubesatYonsei]]'', ''[[SNUGLITE]]'', ''[[STEP CubeLab-II]]''. * [[22. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 1A]]'' palaists kosmiskās vides pētniecības pavadonis ''[[Tianxing 1]]'': ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 5 ECA]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[MEASAT-3d]]'', ''[[GSAT-24]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 35-02]]''; ** zonde ''[[BepiColombo]]'' veica [[Merkurs (planēta)|Merkura]] pārlidojumu. * [[27. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen-12 03]]''. * [[28. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Electron / Photon]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[CAPSTONE]]''; ** no kravas kuģa ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[29. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STEP Cube Lab II]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SES-22]]''. * [[30. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[PSLV-CA]]'' palaisti pavadoņi ''[[DS-EO]]'', ''[[NeuSAR]]'', ''[[Scoob-1]]''; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[RANDEV]]''. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-332]]'' (''WFOV''), ''[[USA-333]]'' (''USSF-12 Ring''). * [[2. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti pavadoņi ''[[CTIM-FD]]'', ''[[GPX-2]]'', 2 × ''[[Gunsmoke-L]]'', ''[[MISR-B]]'', ''[[NACHOS-2]]'', ''[[Recurve]]'', ''[[Slingshot-1]]''. * [[3. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SNUGLITE-2]]''. * [[5. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[MIMAN]]''. * [[7. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2557]]'' (''GLONASS-K № 16L''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian II-03]]''. * [[13. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-334]]'' (''RASR-3''); ** nesējraķetes ''[[Vega-C]]'' pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[LARES 2]]'', ''[[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]'', ''[[AstroBio CubeSat]]'' (''ABCS''), ''[[CELESTA]]'' (''ROBUSTA 1D''), ''[[GreenCube]]'', ''[[MTCube 2]]'' (''ROBUSTA 1E''), ''[[TRISAT-R]]''. * [[15. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[BeaverCube]]'', ''[[CapSat-1]]'', ''[[CLICK A]]'', ''[[D3 (pavadonis)|D3]]'', ''[[JAGSAT]]'', ''[[TUMnanoSAT]]''; ** par Krievijas kosmiskās korporācijas ''[[Roskosmos]]'' ģenerāldirektoru iecelts [[Jurijs Borisovs]], nomainot [[Dmitrijs Rogozins|Dmitriju Rogozinu]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 2-02]]''. * [[16. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. jūlijs]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Samanta Kristoforeti]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' un 2 ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[27. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', 2 × ''[[Dianci Zuzhuang Shiyan]]'', ''[[GNSS-R]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]''. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. === Augusts === * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije''). * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''. * [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''. * [[9. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'' (''Pingan-3''), ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Donghai 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]'' un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ISOI]]'', ''[[KAI-1]]'', ''[[KODIZ]]'' (''Monitor-1''), ''[[Kuzbass-300]]'', ''[[MIET-AIS]]'', 2 × ''[[Polytech Universe]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', ''[[Siren]]'', 2 × ''[[Skoltech B]]'', ''[[UTMN]]'', ''[[VIZARD-SS1]]''. * [[10. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 52 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaisti Zemes tālizpētes 10 pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]'' un 6 ''[[Jilin-1 Hongwai-01A]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. == Miruši == [[Attēls:Valery Victorovitch2.jpg|thumb|right|120px|[[Valērijs Rjumins]]]] * [[31. janvāris]] — [[Vladimirs Serebrenņikovs]] (''Владимир Алексеевич Серебренников''), PSRS, Krievijas inženieris konstruktors (dzimis 1926. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu Kanādas kosmonauts (dzimis 1945. gadā) * [[21. maijs]] — [[Vladimirs Čvanovs]] (''Владимир Константинович Чванов''), PSRS, Krievijas raķešdzinēju inženieris, amatpersona (dzimis 1936. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Викторович Рюмин''), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[7. augusts]] — [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Васильевич Филипченко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2022. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2022. gads kosmonautikā| ]] 9mf0wcuwh5dbx535auovzo5ksvmgkaw 10 500763 3669687 3669019 2022-08-13T04:38:14Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2022 | pavadoņi = 49 × [[Starlink]] {{!}} [[ION SCV-004]]{{,}} [[Alba Cluster 3]]{{,}} [[Alba Cluster 4]]{{,}} [[Capella 7]]{{,}} [[Capella 8]]{{,}} 2 × [[ICEYE]]{{,}} [[Sič 2-30]]{{,}} [[UMBRA-02]]{{,}} [[BRO-5]]{{,}} [[Dodona]]{{,}} [[DEWASAT-1]]{{,}} [[ETV-A1]]{{,}} 44 × [[Flock 4x]]{{,}} [[Gossamer-Piccolomini]]{{,}} [[HYPSO-1]]{{,}} [[IRIS-A]]{{,}} 4 × [[Kepler (pavadonis)|Kepler]]{{,}} [[LabSat]]{{,}} 4 × [[Lemur-2]]{{,}} 3 × {{,}} [[MDASat-1]]{{,}} [[NuX-1]]{{,}} [[OroraTech 1]]{{,}} [[STORK-1]]{{,}} [[STORK-2]]{{,}} [[SW1FT]]{{,}} 8 × [[Tevel-1]]{{,}} [[VZLUSat-2]]{{,}} 2 × [[FOSSA PocketPOD]]{{,}} [[Challenger (pavadonis)|Challenger]]{{,}} [[CShark Pilot-1]]{{,}} [[Delfi-PQ]]{{,}} [[EASAT-2]]{{,}} [[FOSSASAT-2E5]]{{,}} [[FOSSASAT-2E6]]{{,}} [[Grizu-263a]]{{,}} [[HADES]]{{,}} [[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]{{,}} [[MDQube-SAT1]]{{,}} [[PION-BR1]]{{,}} [[SanoSat-1]]{{,}} [[SATTLA-2A]]{{,}} [[SATTLA-2B]]{{,}} [[Unicorn 1]]{{,}} [[Unicorn 2A]]{{,}} [[Unicorn 2D]]{{,}} [[Unicorn 2E]]{{,}} [[Unicorn 2TA1]]{{,}} [[WISeSAT-1]]{{,}} [[WISeSAT-2]] {{!}} [[ADLER-1]]{{,}} [[GEARRS-3]]{{,}} [[PAN-A]]{{,}} [[PAN-B]]{{,}} [[SteamSat-2]]{{,}} [[STORK-3]]{{,}} [[TechEdSat-13]] {{!}} [[Shiyan 13]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-324]]{{,}} [[USA-325]] {{!}} [[Ludi Tance-1 01A]] {{!}} [[CSG-2]] {{!}} [[USA-326]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2553]] {{!}} 34 × [[OneWeb]] {{!}} <s>[[BAMA-1]]{{,}} [[INCA]]{{,}} [[QubeSat]]{{,}} [[R5-S1]]</s> {{!}} [[EOS-04]]{{,}} [[INSPIRESat-1]]{{,}} [[INS-2TD]] {{!}} [[Progress MS-19]] (6 × [[YuZGU-55]]) {{!}} [[NG-17|Cygnus NG-17]] ([[NACHOS]]) {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} 50 × [[Starlink]] {{!}} [[Ludi Tance 1 01B]] {{!}} [[Taijing-3 01]]{{,}} [[Taijing-4 01]]{{,}} [[Hainan-1 01]]{{,}} [[Hainan-1 02]]{{,}} [[Wenchang-1 01]]{{,}} [[Wenchang-1 02]]{{,}} [[Xidian-1]]{{,}} [[Jilin-1 Mofang-02A 01]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]{{,}} [[Tianqi-19]]{{,}} [[Chaohu 1]]{{,}} [[Chuangxing Leishen]]{{,}} [[Xingshidai-17]]{{,}} [[Qimingxing 1]] {{!}} [[StriX-β]] {{!}} [[GOES-T]] {{!}} 47 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yinhe 4]]{{,}} [[Xuanmingxingyuan]] {{!}} [[Noor 2]] {{!}} 48 × [[Starlink]] {{!}} [[S4 CROSSOVER]]{{,}} [[OreSat0]]{{,}} 20 × [[SpaceBEE]] {{!}} [[Yaogan 34-02]] {{!}} '''[[Sojuz MS-21]]''' {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Meridian-M № 10]] {{!}} [[Pujiang 2]]{{,}} [[Tiankun 2]] {{!}} [[Tianping 2A]]{{,}} [[Tianping 2B]]{{,}} [[Tianping 2C]] {{!}} [[ION SCV-005]]{{,}} [[EnMAP]]{{,}} [[GNOMES-3]]{{,}} 4 × [[Hawk 4]]{{,}} [[Lynk Tower 1]]{{,}} [[MP42 / Tiger-3]]{{,}} 5 × [[ÑuSat]]{{,}} [[AlfaCrux]]{{,}} [[ARCSAT]]{{,}} [[BRO-7]]{{,}} [[CZE-BDSat]]{{,}} [[Omnispace Spark-1]]{{,}} 4 × [[Patrol Mission]]{{,}} [[Pixxel TD-2]]{{,}} [[PlantSat]]{{,}} 12 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[SUCHAI 2]]{{,}} [[SUCHAI 3]] {{!}} [[BlackSky 16]]{{,}} [[BlackSky 17]] {{!}} [[Gaofen 3-03]] {{!}} [[Kosmos-2554]] {{!}} '''[[Ax-1]]''' {{!}} [[Zhongxing 6D]] {{!}} [[Daqi 1]] {{!}} 2 × [[USA-327]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-4]]''' {{!}} [[Siwei Gaojing 1-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 1-02]] {{!}} [[Kosmos-2555]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Jilin-1 Gaofen-04A]]{{,}} 4 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 3 × [[E-Space Demo]]{{,}} [[AuroraSat-1]]{{,}} [[BRO-6]]{{,}} [[Copia]]{{,}} 24 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[MyRadar-1]]{{,}} [[TRSI-2]]{{,}} [[TRSI-3]]{{,}} [[Unicorn 2]] {{!}} [[Jilin-1 Kuanfu-01C]]{{,}} 7 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 4]] {{!}} <s>[[Jilin-1 Mofang-01A]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2556]] {{!}} [[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]] {{!}} [[LEO Test Sat 1]]{{,}} [[LEO Test Sat 2]]{{,}} [[Digui Tongxin Weixing]] {{!}} [[Vigoride-3]]{{,}} [[Sherpa-AC1]]{{,}} [[ION SCV-006]]{{,}} [[GHGSat-C3]]{{,}} [[GHGSat-C4]]{{,}} [[GHGSat-C5]]{{,}} 3 × [[Hawk 5]]{{,}} 5 × [[ICEYE]]{{,}} 4 × [[ÑuSat]]{{,}} [[Umbra-03]]{{,}} [[Agile Micro Sat]]{{,}} [[BroncoSat-1]]{{,}} [[Centauri-5]]{{,}} 2 × [[Cicero-2]]{{,}} 2 × [[CNCE Block 2]]{{,}} [[Connecta T1.1]]{{,}} [[CPOD A]]{{,}} [[CPOD B]]{{,}} [[DISCO-1]]{{,}} [[Foresail-1]]{{,}} [[Guardian 1]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Omnispace Spark-2]]{{,}} [[Planetum 1]]{{,}} [[Platform 1]]{{,}} [[PTD-3 / TBIRD]]{{,}} [[SBUDNIC]]{{,}} [[SelfieSat]]{{,}} [[SPiN-1]]{{,}} [[Urdaneta-Armsat1]]{{,}} [[VariSat-1C]]{{,}} 7 × [[FOSSASAT-2E]]{{,}} [[Veery-FS1]] {{!}} 9 × [[Jili Xingzuo-1]] {{!}} [[Progress MS-20]] (2 × [[JuZGU-55]]{{,}} 2 × [[Ciolkovskij-Rjazan]]) {{!}} '''[[Shenzhou 14]]''' {{!}} [[Nilesat-301]] {{!}} <s>2 × [[TROPICS]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SARah-1]] {{!}} [[Globalstar FM15]]{{,}} [[USA-328]]{{,}} [[USA-329]]{{,}} [[USA-330]]{{,}} [[USA-331]] {{!}} [[PVSAT]]{{,}} [[ASTRIS-II]]{{,}} [[CubesatYonsei]]{{,}} [[SNUGLITE]]{{,}} [[STEP CubeLab-II]] {{!}} [[Tianxing 1]] {{!}} [[MEASAT-3d]]{{,}} [[GSAT-24]] {{!}} 3 × [[Yaogan 35-02]] {{!}} [[Gaofen-12 03]] {{!}} [[CAPSTONE]] {{!}} [[SES-22]] {{!}} [[DS-EO]]{{,}} [[NeuSAR]]{{,}} [[Scoob-1]] {{!}} [[USA-332]]{{,}} [[USA-333]] {{!}} [[CTIM-FD]]{{,}} [[GPX-2]]{{,}} 2 × [[Gunsmoke-L]]{{,}} [[MISR-B]]{{,}} [[NACHOS-2]]{{,}} [[Recurve]]{{,}} [[Slingshot-1]] {{!}} [[Kosmos-2557]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian II-03]] {{!}} [[USA-334]] {{!}} [[LARES 2]]{{,}} [[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]{{,}} [[AstroBio CubeSat]]{{,}} [[CELESTA]]{{,}} [[GreenCube]]{{,}} [[MTCube 2]]{{,}} [[TRISAT-R]] {{!}} [[SpaceX CRS-25]] ([[BeaverCube]]{{,}} [[CapSat-1]]{{,}} [[CLICK A]]{{,}} [[D3 (pavadonis)|D3]]{{,}} [[JAGSAT]]{{,}} [[TUMnanoSAT]]) {{!}} [[Siwei Gaojing 2-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 2-02]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Wentian]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SATech 01]]{{,}} 2 × [[Dianci Zuzhuang Shiyan]]{{,}} [[GNSS-R]]{{,}} [[Jinan-1]]{{,}} [[Nanyue Kexue Xing]] {{!}} [[Yaogan 35-03A]]{{,}} [[Yaogan 35-03B]]{{,}} [[Yaogan 35-03C]] {{!}} [[Kosmos-2558]] {{!}} [[Goumang]]{{,}} [[Jiaotong 4]]{{,}} [[Minhang Shaonian]] {{!}} [[USA-335]] {{!}} [[USA-336]] {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]] {{!}} [[Danuri]] {{!}} <s>[[EOS-02]]{{,}} [[AzaadiSAT]]</s> {{!}} [[Taijing-1 01]]{{,}} [[Taijing-1 02]]{{,}} [[Donghai 1]] {{!}} [[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]{{,}} [[CubeSX-HSE-2]]{{,}} [[CYCLOPS]]{{,}} [[Geoscan-Edelweiss]]{{,}} [[ISOI]]{{,}} [[KAI-1]]{{,}} [[KODIZ]]{{,}} [[Kuzbass-300]]{{,}} [[MIET-AIS]]{{,}} 2 × [[Polytech Universe]]{{,}} [[ReshUCube-1]]{{,}} [[Siren]]{{,}} 2 × [[Skoltech B]]{{,}} [[UTMN]]{{,}} [[VIZARD-SS1]] {{!}} 52 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]]{{,}} 6 × [[Jilin-1 Hongwai-01A]] {{!}} 46 × [[Starlink]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> d81t77wl38zv8vu4o94p8tdn6nbuegb 0 501304 3669718 3651290 2022-08-13T07:16:17Z Justusdz 108052 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo}} {{pareizrakstība}} {{Televīzijas infokaste | nosaukums = TV24 | logo = Tv24 logo.png | valsts = {{flag|Latvija}} | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | adrese = [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa iela]] 32, [[Rīga]], LV-1011<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://riga-tv24-televizijas-kanals-c-65717.kontakti.lv/lv/|title=Rīga TV24, televīzijas kanāls|publisher=kontakti.lv|accessdate=24 April 2022}}</ref> | ģenerāldirektors = Klāvs Kalniņš | redzam-cilvēki = [[Aivis Ceriņš]], [[Velta Puriņa]], [[Roberto Meloni]], [[Armands Puče]], [[Ansis Bogustovs]], [[Anita Daukšte]], [[Sandijs Semjonovs]], [[Kārlis Streips]], [[Jānis Labucs]], [[Ieva Dzene]], [[Māris Zanders]], [[Pēteris Apinis]] | popular-raidījumi = [[Preses klubs]], [[Dienas personība]], [[Uz līnijas]], Vēlais ar Streipu, La Dolce Vita. Ēd vesels!, Kur tas suns aprakts?, Ziņu TOP, [[Krustpunktā]] | mājas-lapa = [https://tv24.lv/ tv24.lv] |dibināta=2005|apraide=Virszemes TV, Internetā, Pieejams gandrīz visās Latvijas kabeļu sistēmās}} '''TV24''' (agrāk '''RīgaTV 24'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53554401|title=Televīzijas kanāls 'RīgaTV 24' maina nosaukumu un logo|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-04-27|date=2021-09-06|language=lv}}</ref>) ir [[Televīzija|televīzijas]] kanāls [[Latvija|Latvijā]], kas izveidots 2005. gadā, kas ir pirmais digitālu ziņu kanāls un 24 stundu kanāls Latvijā. Sākotnēji kanāls bija "Baltkom" (tagad "[[Baltcom]]") analogās un digitālās abonenttelevīzijas tīklā, publiskajiem monitoriem "[[Narvesen]]" tirdzniecības punktos [[Rīga|Rīgā]], tirdzniecības centrā "[[Tirdzniecības centrs "Mols"|Mols]]" un [[Degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes stacijās]] "Neste", un kā interneta kanāls, kopš 2014. gada kanāls kļuva par bezmaksas kanālu Virszemes TV, aizvietojot kanālu [[LNT]], kurš kļuva par maksas kanālu. TV24 ir redzams visos TV operatoros, kā arī [[Internets|internetā]]. Šis kanāls rāda ziņu izlaidumus kā arī kulinārijas šovus un izklaides raidījumus. TV24 ir unikāla televīzija, kas piedāvā informatīvi dokumentālus diskusiju raidījumus. Tajos ik dienu var dzirdēt Latvijas viedokļu līderus par aktuālajām nedēļas tēmām. Tas ir vienīgais medijs Latvijā, kas 90% no tā satura veido tiešraidē. Televīzijas misija ir veicināt iedzīvotāju interesi un aktīvu iesaisti sociālos, politiskos notikumos, veidojot Latviju un Rīgu par labāko vietu pasaulē. Televīzijas mērķis ir kļūt par galveno informācijas ieguves avotu, kas palīdz pieņemt būtiskus lēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv24.lv/|title=TV24|publisher=tv24.lv|accessdate=24 April 2022}}</ref> == Rīcības un ētikas kodekss == TV24 uzdevums ir informēt skatītājus par dzīvi Rīgā, un dot iespēju izmantot televīzijas programmu, lai katrs varētu padarīt savu dzīvi labāku. Tas ir brīvs un neatkarīgs medijs, kas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu un sabiedrības demokrātisko attīstību. Kanāla princips ir aizstāvēt vārda un preses brīvību. Televīzijas darbinieki nepakļaujas nekādai ietekmei, kas ierobežo brīvu informācijas plūsmu vai traucē atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu. Tā pienākums ir gādāt, lai sabiedrība saņem pilnu informāciju par procesiem un notikumiem. Medijs ir par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, analītisku un kritisku nostāju pret politisko, ekonomisko un tiesu varu, aizstāvot sabiedrības un indivīda tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv24.lv/ricibas_un_etikas_kodekss.docx|title=TV24 rīcības un ētikas kodekss|publisher=tv24.lv|accessdate=24 April 2022}}</ref> == Programmas TV24 ēterā == {{columns |width=40em |col1= *''[[Preses klubs]]'' *''[[Dienas personība]]'' *''Ziņu TOP'' (agrāk ''Ziņu TOP 5'') *''Vēlais ar Streipu'' *''[[Uz līnijas]]'' *''La Dolce Vita. Ēd vesels!'' *''Kur tas suns aprakts?'' *''Rītdienas es'' *''Nacionālo interešu klubs'' *''Globuss'' *''Aktualitātes'' *''Nedēļa P.S.'' *''Naudas cena'' |col2= *''Dr. Apinis'' *''Pieci novadi Latvijā'' *''Pilna bilde'' *''Varas spēles'' *''Dabas TOPS'' *''Current time — Baltija'' *''Soli priekšā'' *''Starp mums, dakteriem'' *''VEF podkāsts'' *''Latvijas labums'' *''Grāmatu kods'' *''Kārtības rullis'' }} == Iepriekšējie logotipi == {{Galerija |width=100 | height=100 |perrow=4|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Tv24 logo 2005.gif|2005-2012 |Attēls:TV 24 logo.jpg|2012-2013 |Attēls:RīgaTV24 2013.png|2013-2017 |Attēls:RigaTV24 2018.jpg|2017-2021 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://tv24.lv/ Oficiālā mājaslapa]{{facebook|RigaTV24}} {{TV-aizmetnis}} {{Televīzijas kanāli Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] 62ahmxljdp51qt3vwecde4i2bdelyjf 0 504728 3669660 3630423 2022-08-12T21:39:22Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Aģentes 355 | oriģinālnos = ''The 355'' | attēls = The 355 poster.jpeg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Saimons Kinbergs]] | producents = * [[Džesika Česteina]] * Kellija Kārmišela * Saimons Kinbergs | scenārijs = * [[Terēza Rebeka]] * Saimons Kinbergs | aktieri = * Džesika Česteina * [[Penelope Krusa]] * [[Fana Binbina]] * [[Diāna Krīgere]] * [[Lupita Ņono]] * [[Edgars Ramiress]] * [[Sebastjans Stens]] | mūzika = [[Toms Holkenborgs]] | operators = Tims Moriss Džonss | montāža = * [[Džons Gilberts]] * [[Lī Smits (montāžas režisors)|Lī Smits]] | studija = * ''[[Freckle Films]]'' * ''[[Genre Films]]'' * ''[[FilmNation Entertainment]]'' * ''[[Huayi Brothers]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|1|7|ASV|2022|1|12|Latvija}} | ilgums = 124 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|40-75 miljoni}}<ref name="BOProj">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/box-office/spiderman-no-way-home-box-office-355-movie-1235147151/|title=''Spider-Man: No Way Home'' to Flatten Star-Studded Espionage Thriller ''The 355'' at the Box Office|date=January 5, 2022|first=Rebecca|last=Rubin|website=[[Variety]]|access-date=January 5, 2022|archive-date=January 5, 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220105220532/https://variety.com/2022/film/box-office/spiderman-no-way-home-box-office-355-movie-1235147151/|dead-url=no}}</ref><ref name="opening">{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/weekend-box-office-spider-man-no-way-home-the-355-1234906089/|title=''Spider-Man: No Way Home'' At $668M+ Sinks ''Titanic'' & Looks To Take Out ''Infinity War'' Next; ''355'' DOA $4M+|date=January 9, 2022|first=Anthony|last=D'Alessandro|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 9, 2022|archive-date=January 9, 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220109015559/https://deadline.com/2022/01/weekend-box-office-spider-man-no-way-home-the-355-1234906089/|dead-url=no}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|27,8 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The 355 (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt8356942/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|6|4||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Aģentes 355"''' ({{val|en|The 355}}) ir 2022. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[spiegu filma]]. Filmas režisors ir [[Saimons Kinbergs]], scenāriju sarakstījuši [[Terēza Rebeka]] un Kinbergs pēc Rebekas stāsta motīviem. Galvenās lomās [[Džesika Česteina]], [[Penelope Krusa]], [[Fana Binbina]], [[Diāna Krīgere]] un [[Lupita Ņono]] atveido starptautiku spiegu grupu, kam jāstrādā kopā, lai apturētu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] izveidotu teroristu organizāciju. Otrā plāna lomas atveido [[Edgars Ramiress]] un [[Sebastjans Stens]]. Nosaukums aizgūts no [[Amerikas revolūcija]]s laika [[Aģente 355|sievietes spiedzes]] slepenā vārda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2019/film/news/355-release-date-jessica-chastain-lupita-nyongo-fan-bingbing-1203307870/|title=Jessica Chastain, Lupita Nyong'o Spy Thriller ''355'' Gets 2021 Release Date|date=August 20, 2019|first=Dave|last=McNary|author-link=Dave McNary|website=[[Variety]]|access-date=January 6, 2022|archive-date=August 20, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190820192015/https://variety.com/2019/film/news/355-release-date-jessica-chastain-lupita-nyongo-fan-bingbing-1203307870/|dead-url=no}}</ref> Česteina attīstīja ideju par filmu kopā ar Kinbergu strādājot pie filmas "[[X-cilvēki: Tumšais Fēnikss]]". Projekts oficiāli tika izziņots 2018. gada maijā un izplatīšanas tiesības [[Kannu kinofestivāls|71. Kannu kinofestivālā]] iegādājās ''[[Universal Pictures]]''. Filmēšana norisinājās 2019. gadā no jūlija līdz septembrim [[Parīze|Parīzē]], [[Maroka|Marokā]] un [[Londona|Londonā]]. Filmas "Aģentes 355" pirmizrāde ASV notika {{dat|2022|1|7||bez}}, bet Latvijā piecas dienas vēlāk — 12. janvārī. Tā saņēmusi pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes, kas kritizē to kā vispārīgu un neiedvesmojošu, lai gan aktieri tomēr saņēma zināmu atzinību. Tāpat filma ir arī [[kases izgāšanās]], pasaulē nopelnot tikai {{nobr|27 miljonus}} ASV dolāru pie {{nobr|40–75 miljonu}} liela budžeta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] 6rzu2s8bm5mv8m9aegbyq87cdclqvbw 0 504734 3669489 3668775 2022-08-12T13:06:33Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Top Gun: Maveriks | attēls = Top Gun Maverick Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Top Gun: Maverick'' | žanrs = spraiga sižeta, drāma | režisors = [[Džozefs Kosinskis]] | producents = * [[Džerijs Brukhaimers]] * [[Toms Krūzs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2018/film/news/tom-cruise-top-gun-maverick-photo-1202826439/|title=Tom Cruise Shares First Look Photo as 'Top Gun 2' Begins Production|first=Robert|last=Mitchell|date=May 31, 2018|magazine=[[Variety]]|access-date=June 30, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190426020852/https://variety.com/2018/film/news/tom-cruise-top-gun-maverick-photo-1202826439/|archive-date=April 26, 2019|dead-url=no}}</ref> * [[Kristofers Makvarijs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2020/film/news/tom-cruise-top-gun-maverick-release-date-1203521021/|author=Dave McNary|author-link=Dave McNary|work=Variety|access-date=March 2, 2020|title=Tom Cruise's 'Top Gun: Maverick' to Release Two Days Early|date=March 2, 2020}}</ref> * [[Deivids Elisons]] | scenārija autors = * [[Ērens Krūgers]] * [[Ēriks Vorens Singers]] * Kristofers Makvarijs | galvenajās lomās = * Toms Krūzs * [[Mailss Tellers]] * [[Dženifere Konelija]] * [[Džons Hems]] * [[Glens Pauels]] * [[Lūiss Pulmens]] * [[Eds Heriss]] * [[Vels Kilmers]] | mūzika = * [[Harolds Faltermaijers]] * [[Hanss Cimmers]] | operators = [[Klaudio Miranda]]<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = 'Top Gun: Maverick' Will Indeed Have Oscar-Winning Cinematographer Claudio Miranda | url = https://thegww.com/top-gun-maverick-will-indeed-have-oscar-winning-cinematographer-claudio-miranda/ | work = Omega Underground | via = Geeks WorldWide | date = June 5, 2018 | last = Marc | first = Christopher | access-date = July 7, 2019 | archive-url = https://web.archive.org/web/20190708004219/https://thegww.com/top-gun-maverick-will-indeed-have-oscar-winning-cinematographer-claudio-miranda/ | archive-date = July 8, 2019 | dead-url=no }}</ref> | montāža = * Edijs Hamiltons * [[Kriss Lēbensons]] | studija = * ''[[Skydance Media]]'' * ''[[Jerry Bruckheimer Films|Don Simpson/Jerry Bruckheimer Films]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Nz9lnIDdkMo|title=Top Gun: Maverick (2022) – Real Flying. Real G-Forces. Pure Adrenaline.|date=Dec 18, 2019}}</ref> * ''[[New Republic Pictures]]'' * ''[[Toms Krūzs|TC Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|5|28|''CinemaCon''|2022|5|27|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|170 miljoni}}<ref name=VarietyProj>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-opening-weekend-box-office-projections-tom-cruise-1235276259/ |title=Will 'Top Gun: Maverick' Be Tom Cruise's First $100 Million Opening Weekend? |first= Rebecca |last= Rubin |website=[[Variety]] |date=May 25, 2022 |access-date=May 25, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|1,355 miljardi}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Top Gun: Maverick |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2500036097/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|12||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Labākais šāvējs]]" | nākošā = | imdb = }} '''"Top Gun: Maveriks"''' ({{val|en|Top Gun: Maverick}}) ir 2022. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spraiga sižeta drāmas filma. Filmas režisors ir [[Džozefs Kosinskis]], scenāristi [[Ērens Krūgers]], [[Ēriks Vorens Singers]] un [[Kristofers Makvarijs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://findawriter.wgaeast.org/project/1152598/top-gun-maverick/ |title=Top Gun: Maverick|work=[[Writers Guild of America, East]]|date=March 24, 2020}}</ref> Filma ir turpinājums 1986. gada filmai "[[Labākais šāvējs]]". Galvenās lomas atveido [[Toms Krūzs]], [[Mailss Tellers]], [[Dženifere Konelija]], [[Džons Hems]], [[Glens Pauels]], [[Lūiss Pulmens]], [[Eds Heriss]] un [[Vels Kilmers]]. Krūzs un Kilmers atgriežas iepriekšējās filmas lomās. Filma stāsta par Maverika nevēlēšanos pēc 36 gadiem atgriezties TOPGUN instruktoru programmā, kur viņam jāsastopas ar savu pagātni, apmācot jaunāku lidotāju grupu, tostarp Maverika mirušā labākā drauga dēlu. Par filmas "Labākais šāvējs" turpinājumu ''[[Paramount Pictures]]'' paziņoja 2010. gadā. Krūzs un Kilmers piekrita atgriezties savās pirmās filmas lomās, tāpat savu piedalīšanos apstiprināja [[Džerijs Brukhaimers]] un režisors [[Tonijs Skots]]. 2012. gada vidū bija gatavs scenārija melnraksts. Tomēr tā paša gada 19. augustā Skots izdarīja pašnāvību un gatavošanos filmas ražošanai apturēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Travis |first=Ben |date=April 12, 2022 |title=Top Gun: Maverick Was Screened For Ridley Scott In Memory Of His Brother Tony – Exclusive |url=https://www.empireonline.com/movies/news/top-gun-maverick-screened-for-ridley-scott-memory-of-tony-exclusive/ |access-date=May 25, 2022 |website=[[Empire]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Hammond |first=Pete |date=May 12, 2022 |title=''Top Gun: Maverick'' Review: Tom Cruise Is Back Soaring In What May Be The Role Of His Career |url=https://deadline.com/video/top-gun-maverick-review-tom-cruise-sequel/ |access-date=May 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> Filma veltīta Skota piemiņai. 2017. gada jūnijā Kosinski nolīga jauna scenārija melnraksta sarakstīšanai. Filmēšana norisinājās no 2018. gada maija līdz 2019. gada aprīlim [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Vašingtona|Vašingtonā]] un [[Mērilenda|Mērilendā]]. Filmēja izmantojot [[IMAX]] sertificētas 6K pilnkadra kameras. Filmas "Top Gun: Maveriks" pirmizrāde notika {{dat|2022|4|28||bez}} ''[[CinemaCon]]''. ASV un Latvijas kinoteātros filmu demonstrē no {{dat|2022|5|27|ģ|bez}}, filmas izplatītājs ir ''[[Paramount Pictures]]''.<ref name="May2022Delay">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2021/09/top-gun-maverick-flies-from-thanksgiving-to-memorial-day-weekend-mission-impossible-7-ignites-in-fall-2022-1234825624/ |title='Top Gun: Maverick' Flies From Thanksgiving To Memorial Day Weekend; 'Mission: Impossible 7' Ignites In Fall 2022 |work=[[Deadline Hollywood]] |first=Anthony |last=D'Alessandro |date=September 1, 2021 |access-date=September 1, 2021}}</ref> Pēc filmas demonstrēšanas kinoteātros tā būs pieejama straumēšanas servisā ''[[Paramount+]]''. Sākotnēji filmas pirmizrāde bija plānota {{dat|2019|7|12||bez}}, bet tā tika atlikta, lai ļautu pēcapstrādē kvalitatīvāk apstrādāt sarežģītās lidmašīnu ainas.<ref name=deadlineaug29>{{Ziņu atsauce |author=Anthony D'Alessandro|title='Top Gun: Maverick' Flies To Summer 2020 With 'A Quiet Place' Sequel & More: Paramount Release Date Changes |url=https://deadline.com/2018/08/top-gun-2-a-quiet-place-2-new-release-date-1202446275/ |access-date=March 4, 2021 |work=Deadline |date=August 29, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180829234505/https://deadline.com/2018/08/top-gun-2-a-quiet-place-2-new-release-date-1202446275/ |archive-date=August 29, 2018 |dead-url=no|quote=The pic had an original release date of July 12, 2019}}</ref> Pēc [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu sākšanās filmas pirmizrāde vēl vairākas reizes tika pārcelta.<ref name="varietyjuly23">{{Ziņu atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |url=https://variety.com/2020/film/box-office/a-quiet-place-2-top-gun-maverick-release-date-delay-1234709716/ |title=A Quiet Place 2,' 'Top Gun: Maverick' Delayed Until 2021|work=Variety|date=July 23, 2020|access-date=April 9, 2021}}</ref><ref name="November2021Delay">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2021/04/top-gun-maverick-mission-impossible-7-tom-cruise-release-date-change-july-4th-weekend-memorial-day-weekend-1234730581/ |title='Top Gun: Maverick' Schedules Departure From Fourth Of July Weekend; 'Mission: Impossible 7' Sets Memorial Day 2022 Launch |work=[[Deadline Hollywood]] |first=Anthony |last=D'Alessandro |date=April 9, 2021 |access-date=April 9, 2021}}</ref> Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, un daudzi kritiķi uzskata, ka tā ir pārspējusi pirmo filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title= Top Gun: Maverick First Reviews: The Most Thrilling Blockbuster We've Gotten In Years |date= May 25, 2022 |accessdate= May 27, 2022 |url=https://editorial.rottentomatoes.com/article/top-gun-maverick-first-reviews-the-most-thrilling-blockbuster-weve-gotten-in-years/|website=[[Rotten Tomatoes]]}}</ref> Tās pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|1,35 miljardi}} ASV dolāru, padarot to par [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2022. gada filmu]], kā arī otro filmu, kuras pasaules kases ienākumi COVID-19 pandēmijas laikā pārsnieguši viena miljarda robežu, un ienesīgāko filmu ar Toma Krūza piedalīšanos. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] lod2jk8op241y444bpv0lheabmau7iy 0 512540 3669709 3654754 2022-08-13T06:54:43Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''RadCube'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = | KA_veids = kosmisko laikapstākļu pavadonis | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = ''[[C3S]]'', {{HUN}} | Lielākie_izgatavotāji = ''C3S'', {{HUN}} | Starta_gads = 2021 | Starts = {{dat|2021|8|17|SK}} 01:47:06 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Vega (nesējraķete)|Vega]]'' | Starta_vieta = [[Gviānas kosmiskais centrs]] | Starta_laukums = ''ELA-1'' | Starta_valsts = {{GUF}} | Palaists_kopā_ar = ''[[Pléiades-Neo 4]]'', ''[[BRO-4]]'', ''[[LEDSAT]]'', ''[[SUNSTORM]]'' | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = 1 gads (plānots) | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = | Pilna_masa = | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = [[Saules baterijas]] | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Orbītas_piezīmes = | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = SSO | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 97,5° | Periods = 95,4 min | Apoapsīda = 562 km | Periapsīda = 526 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = }} '''''RadCube''''' ir [[Ungārija]]s un [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s (EKA) [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] kosmisko laikapstākļu novērošanai. Tas orbītā tika palaists {{dat|2021|8|17||bez}}. Projektu veido Ungārijas uzņēmuma ''[[C3S]]'' vadīts [[konsorcijs]], kurā iekļauts [[Ungārijas Zinātņu akadēmija]]s Enerģijas pētniecības centrs (''MTA EK''), Londonas Imperiālā koledža (''ICL'') un Polijas uzņēmums ''Astronika''. ''RadCube'' ir EKA tehnoloģiju demonstrācijas programmas ''General Support Technology Program'' (''GSTP'') misija, kuras uzdevums ir demonstrēt miniaturizētas instrumentu tehnoloģijas, kas mēra ''[[in situ]]'' [[Kosmiskais starojums|kosmisko starojumu]] un magnētiskā lauka vidi zemā Zemes orbītā kosmisko laikapstākļu monitoringa nolūkos.<ref name="Arianespace, 2021-8-17" /> == Uzbūve == Kosmiskais aparāts tika veidots ''[[Cubesat]]'' ''3U'' formā, to izgatavoja Ungārijas uzņēmums ''[[C3S]]''. Spānijas uzņēmums ''DHV Technologies'' piegādāja [[saules baterijas]], savukārt Beļģijas ''KU Leuven'' nodrošināja orientācijas noteikšanas un kontroles sistēmu ''ADCS''. Galvenā zinātniskā [[derīgā krava|krava]] bija Ungārijas Zinātņu akadēmijas Enerģijas pētniecības centrā izstrādātais kompakts instrumentu komplekts ''RadMag'', kas sastāvēja no enerģijas daļiņu detektoriem. Londonas Imperiālā koledža piegādāja vektoru magnetometru ''MAGIC'' (''MAGnetometer no Imperial College''), kas veidots ap magnetorezistīviem sensoriem, ko izmanto magnētiskā lauka mērīšanai un magnetosfēras telpas laikapstākļu uzraudzībai, nosakot lauka izlīdzinātās strāvas un izmaiņas magnētiskajā laukā. ''MAGIC'' izvēršana notika ar lentes atsperes motorizētu 80 cm garu izlici, ko piegādāja Polijas uzņēmums ''Astronika''. Eiropas Kosmosa aģentūra nodrošināja sekundāro kravu, lai novērtētu kosmiskā starojuma ietekmi uz datora atmiņas mikroshēmām. == Lidojuma gaita == ''RadCube'' tika palaists {{dat|2020|9|3||bez}} 01:51:10 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Vega (nesējraķete)|Vega]]'' (lidojums ''VV19'') no [[Gviānas kosmiskais centrs|Gviānas kosmiskā centra]] kā sekundārā krava pavadonim ''[[Pléiades-Neo 4]]''. ''RadCube'' tika ievadīts solārsinhronā orbītā ar augstumu aptuveni 550 km.<ref name="Arianespace, 2021-8-17" /> 21. decembrī pavadonis tika nodots ekspluatācijā. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Arianespace, 2021-8-17">[https://www.arianespace.com/press-release/vv19-vega-launch-success/ 19th Vega mission demonstrates Arianespace’s ability to deliver for the most innovative projects for the benefits of its clients] Arianespace, 2021-8-17</ref> }} == Ārējās saites == * [https://c3s.hu/2021/08/17/radcube-was-successfully-launched/ RadCube was successfully launched] S3S, 2021-08-17 * [https://directory.eoportal.org/web/eoportal/satellite-missions/r/radcube RadCube technology demonstration mission] ESA eoPortal * [https://www.imperial.ac.uk/space-and-atmospheric-physics/research/missions-and-projects/space-missions/radcube/ RadCube] Imperial College London * [https://www.astronika.pl/radcube-launch/ Boom System for RadCube mission successfully integrated on the spacecraft] Astronika * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/trisat.htm TRISAT] ''Gunter Dirk Kreb'' * [https://www.n2yo.com/satellite/?s=49067 ''RADCUBE'' orbitālie dati] n2yo.com {{2021. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Ungārijas kosmiskie aparāti]] [[Kategorija:CubeSat pavadoņi]] twf3bzvwc1gg3ir7fz36iwmux3nvzho 0 512927 3669490 3668776 2022-08-12T13:07:24Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Juras laikmeta pasaule: Valdīšana | oriģinālnos = ''Jurassic World Dominion'' | attēls = Jurassic-World-Dominion plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Kolins Trevārovs]] | producents = * [[Frenks Māršals (kinoproducents)|Frenks Māršals]] * Patriks Kroulijs | scenārijs = * [[Emīlija Kārmaikla]] * Kolins Trevārovs | aktieri = * [[Kriss Prats]] * [[Braisa Dalasa Hauarda]] * [[Lora Derna]] * [[Džefs Goldblūms]] * [[Sems Nīls]] * [[Devanda Vaisa]] * [[Māmadū Etī]] * [[BD Vongs]] * [[Omārs Sī]] | mūzika = [[Maikls Džakīno]] | operators = [[Džons Švarcmans]] | montāža = [[Marks Sangers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mark Sanger Twitter profile |url=https://twitter.com/bluetrundle |access-date=August 5, 2020}}</ref> | studija = * ''[[Amblin Entertainment]]''<ref name="Companies">{{Tīmekļa atsauce |title=Film Releases |url=https://www.varietyinsight.com/print_featurefilm_releases.php |website=Variety}}</ref> * ''[[Perfect World Pictures]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jurassic World Dominion - Official Trailer |url=https://www.youtube.com/watch?v=fb5ELWi-ekk |website=YouTube |access-date=April 29, 2022 |date=February 10, 2022}}</ref> | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]''<ref name=Companies/> | izdošana = {{Filmas datums|2022|05|23|[[Mehiko]]|2022|6|9|Latvija|2022|6|10|ASV}} | ilgums = 146 minūtes<ref name=Bell>{{Tīmekļa atsauce |last=Bell |first=Gabriel |title='Jurassic World Dominion's Dino-Sized Runtime Revealed |url=https://collider.com/jurassic-world-dominion-run-time-2-hours-26-minutes/ |website=Collider |access-date=April 5, 2022 |date=April 5, 2022}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|165 miljoni}}<ref name="Wraps">{{Ziņu atsauce |last=Wiseman |first=Andreas |date=November 7, 2020 |title='Jurassic World: Dominion' Wraps Unprecedented Shoot After 18 Months, 40,000 COVID Tests & Millions On Protocols; Colin Trevorrow & Donna Langley On The 'Emotional' Journey |work=Deadline |url=https://deadline.com/2020/11/jurassic-world-chris-pratt-bryce-dallas-howard-universal-covid-tests-wrap-1234610291/}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|960,7 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jurassic World: Dominion |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl4043671041/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|12||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Juras laikmeta pasaule: Kritusī karaliste]]" | nākamā = | imdb = 8041270 }} '''"Juras laikmeta pasaule: Valdīšana"''' ({{val|en|Jurassic World Dominion}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors un scenārija līdzautors ir [[Kolins Trevārovs]]. Šis ir filmas "[[Juras laikmeta pasaule: Kritusī karaliste]]" (2018) turpinājums, kā arī sestā un noslēdzošā filma [[Juras laikmeta parks (filmu sērija)|"Juras laikmeta parka" filmu sērijā]] un pēdējā filma "Juras laikmeta pasaules" triloģijā. Filmas producenti tāpat kā iepriekšējām sērijas daļām ir [[Frenke Māršals (kinoproducents)|Frenks Māršals]] un Patriks Croulijs. Filmas "[[Juras laikmeta parks]]" (1993) režisors [[Stīvens Spīlbergs]] ir filmas izpildproducents. Galveno lomu aktieri no sērijas iepriekšējām filmām [[Kriss Prats]], [[Braisa Dalasa Hauarda]], [[Lora Derna]], [[Džefs Goldblūms]], [[Sems Nīls]], [[BD Vongs]], [[Omārs Sī]], Izabela Sērmona, [[Džastiss Smits]] un [[Daniela Pineda]] atveidos jau zināmās lomas. Aktieru sastāvam pievienojušies [[Devanda Vaisa]], [[Māmadū Atī]], [[Kempbels Skots]], [[Skots Heizs]] un [[Dičena Lakmena]]. Derna, Goldblūms un Nīls atveidos lomas no "Juras laikmeta parka" triloģijas, parādoties visi kopā vienā filmā pirmo reizi kopš 1993. gada filmas. Filmas darbība norisinās četrus gadus pēc "Kritušās karalistes" notikumiem, un tagad dinozauri kopā ar cilvēkiem dzīvo visā pasaulē. Filma kā daļa no topošas jaunās triloģijas jau bija ieplānota 2014. gada sākumā. Filmēšana sākās 2020. gada februārī, bet jau martā to apturēja saistībā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem. Tā atsākās jūlijā un ilga četrus mēnešus. Filmēja Kanādā, Anglijas ''[[Pinewood Studios]]'' un [[Malta|Maltā]]. Filmas "Juras laikmeta pasaule: Valdīšana" pirmizrāde notika {{dat|2022|5|23||bez}} [[Mehiko]],<ref name=Premiere>{{Tīmekļa atsauce |title=Jon Hamm and Girlfriend Anna Osceola Hit the Red Carpet in N.Y.C., Plus Kelly Clarkson and More |url=https://people.com/celebrity/star-tracks-tuesday-may-24-2022/?slide=449f02cf-23ec-4bde-80c0-e500cc5cc55a#449f02cf-23ec-4bde-80c0-e500cc5cc55a |website=People |access-date=May 24, 2022 |date=May 24, 2022}}</ref> ASV kinoteātros filmu demonstrēja no {{dat||6|10|ģ|bez}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=October 6, 2020 |title='Jurassic World: Dominion' Delays Release to 2022 |url=https://variety.com/2020/film/news/jurassic-world-dominion-release-date-delay-1234794880/ |access-date=October 9, 2020 |website=Variety}}</ref> bet Latvijā dienu ātrāk — {{dat||6|9||bez}}. Filmu demonstrēja [[IMAX]],<ref name=":0">{{Citation |title=The Prologue - Jurassic World Dominion |url=https://www.youtube.com/watch?v=NkEU6fC_nhY |language=en |access-date=2021-11-24}}</ref> [[4DX]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Booking open for Jurassic World Dominion |url=https://newstodaynet.com/2022/05/16/booking-open-for-jurassic-world-dominion/ |date=2022-05-16|access-date=2021-05-16|website=[[News Today]]}}</ref> ''[[RealD 3D]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jurassic World: Dominion |url=https://www.dneg.com/show/jurassic-world-dominion/ |access-date=2021-11-24 |website=DNEG |language=en-US }}</ref> un ''[[Dolby Cinema]]'' formātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jurassic World: Dominion - Dolby |url=https://www.dolby.com/experience/jurassic-world-dominion/ |access-date=2021-11-24 |website=www.dolby.com |language=en}}</ref> Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|960 miljoni}} ASV dolāru, ierindojot to [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|otrajā vietā starp ienesīgākajām 2022. gada filmām]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Juras laikmeta parks}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Juras laikmeta parks]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] iwhpxnn1et37b2igw47k6st6jtloha7 0 512934 3669497 3665511 2022-08-12T13:17:05Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Bazs Gaismasgads | oriģinālnos = ''Lightyear'' | attēls = Lightyear-plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Enguss Makleins]] | producents = Galina Susmena | scenārijs = * Džeisons Hedlijs * Enguss Makleins | aktieri = * [[Kriss Evanss]] * [[Keke Palmere]] * [[Pīters Sons]] * [[Džeimss Brolins]] * [[Taika Vaititi]] * [[Deila Soulsa]] * [[Uzo Aduba]] * Mērija Makdonalda-Lūisa * [[Efrens Ramiress]] * [[Isaija Vitloks jaunākais]] | mūzika = [[Maikls Džakīno]] | operators = * [[Džeremijs Laskis]] (kamera) * [[Ians Megibens]] (gaismas) | mākslinieks = | montāža = Entonijs Grīnbergs | studija = * ''[[Walt Disney Pictures]]'' * ''[[Pixar Animation Studios]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2022|6|15|Latvija|2022|6|17|ASV}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|200 miljoni}}<ref name="VarietyProj">{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 15, 2022 |title=Box Office: Pixar's ''Lightyear'' Looks to Blast Off With $70 Million Opening Weekend |url=https://variety.com/2022/film/box-office/box-office-lightyear-opening-weekend-1235294699/ |access-date=June 15, 2022 |website=Variety}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|224,6 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Lightyear |url=https://www.boxofficemojo.com/releasegroup/gr800805381/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|12||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 10298810 }} '''"Bazs Gaismasgads"''' ({{val|en|Lightyear}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[datoranimācija]]s [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] spraiga sižeta piedzīvojumu filma, ko veidojusi studija ''[[Pixar Animation Studios]]'' un izplata ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]''. Filma ir [[spinofs]] no [[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|"Rotaļlietu stāsta" filmu sērijas]], kas kalpo kā izcelsmes stāsts izdomātajam izmēģinājuma pilotam/astronauta tēlam, no kura iedvesmojusies galvenajās filmās redzamā [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] rotaļlieta, un tā tiek demonstrēta kā piedzīvojumu filma filmā, ko skatītos "Rotaļlietu stāsta" varoņi. Šis koncepts iepriekš jau izmantots 2000. gadā [[direct-to-video|uzreiz video]] izdotajā filmā ''[[Buzz Lightyear of Star Command: The Adventure Begins]]'', kas bija aizsākums televīzijas seriālam ''[[Buzz Lightyear of Star Command]]'' (2000—2001). Filmas režisors un scenārija līdzautors ir [[Enguss Makleins]]. Galveno varoni ierunājis [[Kriss Evanss]], parējos filmas varoņus ierunājuši [[Keke Palmere]], [[Pīters Sons]], [[Džeimss Brolins]], [[Taika Vaititi]], [[Deila Soulsa]], [[Uzo Aduba]], Mērija Makdonalda-Lūisa, [[Efrens Ramiress]] un [[Isaija Vitloks jaunākais]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Pedersen |first=Erik |date=February 8, 2022 |title='Lightyear' Trailer Follows Origins Of 'Toy Story' Space Ranger – To Infinity And Before! |url=https://deadline.com/video/lightyear-trailer-chris-evans-disney-pixar/|access-date=February 8, 2022 |website=Deadline}}</ref> Filmā parādīts jaunā astronauta Baza Gaismasgada stāsts, kurš pēc nokļūšanas uz naidīgas planētas kopā ar savu komandieri un apkalpi mēģina atrast ceļu atpakaļ uz mājām caur telpu un laiku, vienlaikus saskaroties ar Visuma drošības draudiem. Pabeidzis darbu pie filmas "[[Meklējot Doriju]]" (2016), zinātniskās fantastikas fans Makleins piedāvāja ''Pixar'' izveidot filmu par Bazu Gaismasgadu. Lai atsauktos uz zinātniskās fantastikas filmām, kuras skatoties režisors uzauga, animatori vēlējās piešķirt filmai "kinematogrāfisku" un "kuplu" izskatu. Filmas skaņu celiņu komponējis [[Maikls Džakīno]]. Filmas "Bazs Gaismasgads" pirmizrāde ASV notika {{dat|2022|6|17||bez}}, bet Latvijā divas dienas agrāk {{dat||6|15||bez}}. To demonstrē ''[[RealD 3D]]'', [[4DX]], ''[[Dolby Cinema]]'' un [[IMAX]] formātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Har-Even |first=Benny |date=February 28, 2022 |title=Lightyear In IMAX Will Feature 1.43:1 Aspect Ratio Scenes |url=https://www.forbes.com/sites/bennyhareven/2022/02/28/lightyear-in-imax-will-feature-1431-aspect-ratio-scenes/|access-date=March 18, 2022 |website=Forbes}}</ref> Šī ir pirmā ''Pixar'' filma, ko rāda pasaules kinoteātros kopš filmas "[[Uz priekšu (filma)|Uz priekšu]]", kas iznāca 2020. gada martā, kā arī pirmā filma, kas veidota IMAX formātā. Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|224 miljoni}} ASV dolāru pie {{nobr|200 miljonu}} ražošanas budžeta. Tā kopumā saņēmusi labvēlīgas kritiķu atsauksmes, kas slavē animāciju un balss aktierus, taču arī uzskata, ka sižets ir pārāk tradicionāls un neatbilst ''Pixar'' standartiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Rotaļlietu stāsts}} {{Pixar}} [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Pixar filmas]] [[Kategorija:Walt Disney Pictures filmas]] [[Kategorija:Rotaļlietu stāsts]] g5gyfaiqklbrnuj7j68z5r4yjn1r11y 0 512943 3669494 3668780 2022-08-12T13:12:28Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Tors: Mīla un Pērkons | oriģinālnos = ''Thor: Love and Thunder'' | attēls = Tors-Mila un Perkons-plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Taika Vaititi]] | producents = * [[Kevins Faigi]] * Breds Vinderbaums | scenārijs = Taika Vaititi | aktieri = * [[Kriss Hemsvorts]] * [[Kristians Beils]] * [[Tesa Tompsone]] * [[Džeimija Aleksandera]] * Taika Vaititi * [[Rasels Krovs]] * [[Natālija Portmane]] | mūzika = [[Maikls Džakīno]] | operators = Berijs Aidoins | montāža = * [[Metjū Šmits]] * Pīters Eliots * Tims Rošs * Dženifera Vecjarelo | studija = ''[[Marvel Studios]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|6|23|Losandželosa|2022|7|8|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|250 miljoni}}<ref name="IndiewireReview">{{Tīmekļa atsauce |last=Ehrlich |first=David |date=July 5, 2022 |url= https://www.indiewire.com/2022/07/thor-love-and-thunder-review-1234738041/|title= ‘Thor: Love and Thunder’ Review: Fun and Quirky Space Epic Confronts Aimlessness of Post-Thanos MCU|website= [[IndieWire]] |access-date= July 5, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|705,7 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Thor: Love and Thunder |url=https://www.boxofficemojo.com/releasegroup/gr4235022853/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|12||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Tors: Mīla un Pērkons"''' ({{val|en|Thor: Love and Thunder}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaronis|supervaroņu]] filma par ''[[Marvel Comics]]'' tēlu [[Tors (Marvel Comics)|Toru]]. Filmu producējusi studija ''[[Marvel Studios]]'' un izplata kinokompānija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]''. Tā ir paredzēta kā tiešs turpinājums filmai "[[Tors: Ragnarjoks]]" (2017) un ir 29. ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' (MCU) filma. Filmas režisors un scenārija autors ir [[Taika Vaititi]]. Galveno lomu atveido [[Kriss Hemsvorts]] (Tors), bet pārējās lomās filmējas [[Kristians Beils]], [[Tesa Tompsone]], [[Džeimija Aleksandera]], Taika Vaititi, [[Rasels Krovs]] un [[Natālija Portmane]]. Filmā Tors mēģina rast iekšējo mieru, taču viņam ir jāapvienojas ar senajiem draugiem Valkīriju (Tompsone), Korgu (Vaititi) un Džeinu Fosteri (Portmane), kas tagad ir Varenais Tors, lai apturētu Dievu miesnieku Goru (Beils) no visu dievu iznīcināšanas. Hemsvorts un Vaititi apsprieda "Ragnarjoka" turpinājumu jau 2018. gada janvārī. 2019. gada jūlijā paziņoja par filmas "Mīla un Pērkons" izveidi un to, ka pie savām lomām atgriezīsies Hemsvorts, Vaititi un Tompsone, kā arī Portmane, kas nepiedalījās iepriekšējā filmā. Vaititi vēlējās izveidot citādu filmu, lai tā atšķirtos no iepriekšējās daļas, mēģinot tajā apvienot [[romantiskais kino|romantiku]] un 1980. gadu iedvesmotu piedzīvojumu filmu. Viņš aizguva sižeta līniju no [[Džeisons Ārons|Džeisona Ārona]] "Visvarenā Tora" komiksiem, kur Fostere, slimojot ar vēzi, pārņem Tora mantiju un spēkus. 2020. gada februārī [[Dženifera Keitina Robinsone]] pievienojās scenārija idejas izveidei, bet pārējais aktieru ansamblis filmai pievienojās vēlāk, tostarp arī Galaktikas sargi. Filmēšanai vajadzēja sākties 2020. gada nogalē, tomēr tā tika atlikta [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ. Filmēšana sākās 2021. gada janvārī [[Sidneja|Sidnejā]] un ilga līdz jūnija sākumam. Filmas "Tors: Mīla un Pērkons" pirmizrāde notika {{dat|2022|6|23||bez}} Losandželosā, bet ASV un Latvijas kinoteātros to sāka demonstrēt {{dat|2022|7|8||bez}},<ref name="DisneyPhase4Delay">{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=October 18, 2021 |title=Disney Delays 'Doctor Strange 2,' 'Thor 4,' 'Black Panther' Sequel and 'Indiana Jones 5' |url=https://variety.com/2021/film/news/disney-delays-doctor-strange-thor-black-panther-1235091673/ |access-date=October 18, 2021 |website=[[Variety]]}}</ref> un tā ir daļa no MCU [[Marvel Cinematic Universe: Ceturtā fāze|Ceturtās fāzes]]. Filma galvenokārt saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes, kur kritiķi slavē filmas vieglprātību, humoru un Hemsvorta, Beila un Portmanes aktierspēli, tomēr pats filmas sižets saņēma arī negatīvu kritiku. Filmas starptautiskie kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|705 miljonu}} ASV dolāru. Šī ir [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|sestā ienesīgākā 2022. gada filma]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Marvel Cinematic Universe}} {{Marvel Comics filmas}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Marvel Cinematic Universe]] fwggcc3xgh3lmpfddh7nxgz66kd4s37 0 512944 3669495 3668759 2022-08-12T13:14:16Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Elviss | oriģinālnos = ''Elvis'' | attēls = Elvis 2022 poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Bazs Lurmens]] | producents = * Bazs Lurmens * [[Geila Bermane]] * [[Ketrīna Mārtina]] * Patriks Makormiks * Šuilers Veiss | scenārijs = * Bazs Lurmens * Sems Bromels * [[Kreigs Pīrss]] * [[Džeremijs Doners]] | aktieri = * [[Ostins Batlers]] * [[Toms Henkss]] | mūzika = [[Elliots Vīlers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://deadline.com/2020/09/elvis-tom-hanks-baz-luhrmann-movie-returns-to-production-australia-1234574267/|title=''Elvis'': Baz Luhrmann-Tom Hanks Movie Returning To Production In Australia After COVID-19 Shutdown|first=Anthony|last=D'Alessandro|access-date=January 19, 2021|date=September 10, 2020|work=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> | operators = [[Mendija Volkere]] | montāža = * [[Mets Vila]] * Džonatans Redmonds | studija = * ''[[Bazmark Films]]'' * ''[[The Jackal Group]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|5|25|[[2022. gada Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāls]]|2022|6|23|Austrālija|2022|6|24|ASV|2022|6|30|Latvija}} | ilgums = 159 minūtes<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/films/elvis|title=Elvis|website=[[Kannu kinofestivāls]]|access-date=May 12, 2022}}</ref> | valsts = * {{AUS}} * {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|85 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://amp.smh.com.au/culture/movies/the-great-persuader-baz-luhrmann-on-his-biggest-gamble-yet-20220330-p5a9j8.html |title= The great persuader: Baz Luhrmann on his biggest gamble yet |first=Gary|last=Maddox|access-date=June 6, 2022|date=April 30, 2022|work=[[Sydney Morning Herald]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|253,1 miljons}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Elvis (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt3704428/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|12||bez}}}}</ref> | nākamā = | imdb = 10095624 }} '''"Elviss"''' ({{val|en|Elvis}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Austrālija]]s kopražojuma [[biogrāfiskā filma|biogrāfiska]] [[muzikālā filma]], kuras režisors un scenārija līdzautors ir [[Bazs Lurmens]]. Filma vēsta par [[Elviss Preslijs|Elvisa Preslija]] ([[Ostins Batlers]]) dzīvi un mūziku caur attiecību prizmu ar viņa mīklaino menedžeri pulkvedi [[Toms Pārkers|Tomu Pārkeru]] ([[Toms Henkss]]). Pārējās lomās filmējās [[Helēna Tomsone]], [[Ričards Roksburgs]], [[Olīvija Dedžonga]], [[Lūks Breisijs]], [[Nataša Baseta]], [[Deivids Venems]], [[Kelvins Herisons jaunākais]], [[Ksavjērs Semjuels]] un [[Kodijs Smits-Makpī]]. Bazs Lūrmans jau 2014. gadā izteica vēlmi režisēt biogrāfisko filmu par Elvisu Presliju, līdz 2019. gada martā oficiāli paziņoja par filmas tapšanu. Batlers tā paša gada jūlijā izturēja galvenās lomas atlasi, pārspējot citus aktierus, tostarp [[Ensels Elgorts|Enselu Elgortu]], [[Mailzs Telers|Mailzu Teleru]] un [[Harijs Stailss|Hariju Stailsu]]. Filmēšana sākās 2020. gada janvārī Lūrmana dzimtajā Austrālijā, bet no marta līdz septembrim to apstādināja saistībā [[COVID-19 pandēmija]]s uzliesmojumu filmēšanas laukumā. Filmēšana noslēdzās 2021. gada martā. Filmas "Elviss" pirmizrāde notika {{dat|2022|5|25||bez}} [[2022. gada Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kam sekoja piedalīšanās vēl vairākos kinofestivālos. Austrālijas kinoteātros sāka demonstrēt no {{dat|2022|6|23|ģ|bez}}, ASV — no {{dat||6|24|ģ|bez}}, bet Latvijā to sāka rādīt {{dat||6|30||bez}}. Filma saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas īpaši izceļ Batlera tēlojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://news.yahoo.com/elvis-fever-set-shake-cannes-113616239.html | title=Cannes can't help falling in love with 'Elvis' }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://people.com/movies/austin-butlers-performance-applauded-by-critics-as-elvis-movie-receives-mixed/ | title=Austin Butler's 'Sexy' Elvis Performance Applauded by Critics Despite Movie Earning Mixed Reviews }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Baza Lurmena filmas]] ar8hhtrtenktyqlgqj81olb2jhaq3k5 0 512946 3669661 3665518 2022-08-12T21:47:35Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kur vēži dzied | oriģinālnos = ''Where the Crawdads Sing'' | attēls = Where the Crawdads Sing (film).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Olīvija Ņūmena]] | producents = * [[Rīza Viterspūna]] * Lorēna Noištatere | scenārijs = [[Lūsija Alibara]] | aktieri = * [[Deizija Edgara Džounsa]] * [[Teilors Džons Smits]] * [[Hariss Dikinsons]] * [[Maikla Haiata]] * Sterlings Meisers jaunākais * [[Deivids Streteirns]] | mūzika = [[Maikls Danna]] | operators = [[Pollija Morgana]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/a-quiet-place-2-cinematography-polly-morgan-interview/|title=How 'A Quiet Place Part II' Cinematographer Polly Morgan Channeled Spielberg to Craft an Intimate Spectacle|website=[[Collider]]|first=Adam|last=Chitwood|date=June 8, 2021|access-date=June 18, 2021}}</ref> | montāža = [[Alans Edvards Bels]] | studija = * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''[[3000 Pictures]]'' * ''[[Hello Sunshine]]'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|7|15|ASV|2022|8|19|Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|24 miljoni}}<ref name=DeadlineProj>{{Tīmekļa atsauce |first=Anthony |last=D'Alessandro |date=July 13, 2022 |title=‘Thor: Love And Thunder’ Heading To $200M+ As Counter-Programming ‘Paws Of Fury’, ‘Crawdads Sing’ Open – Box Office Preview |url=https://deadline.com/2022/07/box-office-thor-love-and-thunder-paws-of-fury-where-the-crawdads-sing-1235063365/ |access-date=July 13, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]] }}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|80 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Where the Crawdads Sing (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt9411972/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}}}}</ref> | nākamā = | imdb = 9411972 }} '''"Kur vēži dzied"''' ({{val|en|Where the Crawdads Sing}}) būs [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mistērijas drāmas filma, kas balstīta uz [[Dēlija Ouensa|Dēlijas Ouensas]] tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Filmas režisore ir [[Olīvija Ņūmena]], scenārija autore [[Lūsija Alibara]], producente [[Rīza Viterspūna]]. Galvenās lomas atveidojuši [[Deizija Edgara Džounsa]], [[Teilors Džons Smits]], [[Hariss Dikinsons]], [[Maikla Haiata]], [[Sterlings Meisers jaunākais]] un [[Deivids Streteirns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022-02-25 |title=What to Expect From 'Where the Crawdads Sing,' Daisy Edgar-Jones's Poignant Next Film |url=https://www.vogue.com/article/where-the-crawdads-sing-daisy-edgar-joness-what-to-expect |access-date=2022-02-27 |website=Vogue |language=en-US}}</ref> Filmas sižets norisinās 1950. gados, un vēsta par atstumtu meiteni, kas dzīvo [[Ziemeļkarolīna]]s purvā un kļūst par galveno aizdomās turamo slepkavības prāvā. Filmas pirmizrāde ASV notika {{dat|2022|7|15||bez}}, bet Latvijas kinoteātros to sāks demonstrēt no {{dat|2022|8|19|ģ|bez}}. Tā saņēma pretrunīgas kritiķu atsauksmes, kas slavēja Edgaras Džounsas aktierspēli, bet kritizēja filmas sižetu. Skatītāju kritika bija daudz pozitīvāka un filma guva labus kases ienākumus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā {{nobr|80 miljonus}} ASV dolāru pie {{nobr|24 miljonu}} dolāru budžeta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] pk3g283plrxadus03kctwp3l1zwcp9n 3669663 3669661 2022-08-12T22:05:56Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kur vēži dzied | oriģinālnos = ''Where the Crawdads Sing'' | attēls = Where the Crawdads Sing (film).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Olīvija Ņūmena]] | producents = * [[Rīza Viterspūna]] * Lorēna Noištatere | scenārijs = [[Lūsija Alibara]] | aktieri = * [[Deizija Edgara Džounsa]] * [[Teilors Džons Smits]] * [[Hariss Dikinsons]] * [[Maikla Haiata]] * Sterlings Meisers jaunākais * [[Deivids Streteirns]] | mūzika = [[Maikls Danna]] | operators = [[Pollija Morgana]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/a-quiet-place-2-cinematography-polly-morgan-interview/|title=How 'A Quiet Place Part II' Cinematographer Polly Morgan Channeled Spielberg to Craft an Intimate Spectacle|website=[[Collider]]|first=Adam|last=Chitwood|date=June 8, 2021|access-date=June 18, 2021}}</ref> | montāža = [[Alans Edvards Bels]] | studija = * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''[[3000 Pictures]]'' * ''[[Hello Sunshine]]'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|7|15|ASV|2022|8|19|Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|24 miljoni}}<ref name=DeadlineProj>{{Tīmekļa atsauce |first=Anthony |last=D'Alessandro |date=July 13, 2022 |title=‘Thor: Love And Thunder’ Heading To $200M+ As Counter-Programming ‘Paws Of Fury’, ‘Crawdads Sing’ Open – Box Office Preview |url=https://deadline.com/2022/07/box-office-thor-love-and-thunder-paws-of-fury-where-the-crawdads-sing-1235063365/ |access-date=July 13, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]] }}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|80 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Where the Crawdads Sing (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt9411972/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}}}}</ref> | nākamā = | imdb = 9411972 }} '''"Kur vēži dzied"''' ({{val|en|Where the Crawdads Sing}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mistērijas drāmas filma, kas balstīta uz [[Dēlija Ouensa|Dēlijas Ouensas]] tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Filmas režisore ir [[Olīvija Ņūmena]], scenārija autore [[Lūsija Alibara]], producente [[Rīza Viterspūna]]. Galvenās lomas atveidojuši [[Deizija Edgara Džounsa]], [[Teilors Džons Smits]], [[Hariss Dikinsons]], [[Maikla Haiata]], [[Sterlings Meisers jaunākais]] un [[Deivids Streteirns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022-02-25 |title=What to Expect From 'Where the Crawdads Sing,' Daisy Edgar-Jones's Poignant Next Film |url=https://www.vogue.com/article/where-the-crawdads-sing-daisy-edgar-joness-what-to-expect |access-date=2022-02-27 |website=Vogue |language=en-US}}</ref> Filmas sižets norisinās 1950. gados, un vēsta par atstumtu meiteni, kas dzīvo [[Ziemeļkarolīna]]s purvā un kļūst par galveno aizdomās turamo slepkavības prāvā. Filmas pirmizrāde ASV notika {{dat|2022|7|15||bez}}, bet Latvijas kinoteātros to sāks demonstrēt no {{dat|2022|8|19|ģ|bez}}. Tā saņēma pretrunīgas kritiķu atsauksmes, kas slavēja Edgaras Džounsas aktierspēli, bet kritizēja filmas sižetu. Skatītāju kritika bija daudz pozitīvāka un filma guva labus kases ienākumus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā {{nobr|80 miljonus}} ASV dolāru pie {{nobr|24 miljonu}} dolāru budžeta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] m9p57sk1e3awmjnb4qdfkmu4ak1b4oj 0 512947 3669662 3654231 2022-08-12T21:55:38Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Ložu ekspresis | oriģinālnos = ''Bullet Train'' | attēls = Bullet Train (poster).jpeg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Deivids Lītčs]] | producents = * Kellija Makormika * Deivids Lītčs * [[Antuāns Fukua]] | scenārijs = Zeks Olkevičs | aktieri = * [[Breds Pits]] * [[Džoija Kinga]] * [[Ārons Teilors-Džonsons]] * [[Braians Tairī Henrijs]] * [[Endrū Kodzi]] * [[Hirojuki Sanada]] * [[Maikls Šenons]] * ''[[Bad Bunny]]'' * [[Zazija Bītsa]] * [[Logans Lērmans]] * [[Kārena Fukuhara]] * [[Masi Oka]] * [[Sandra Buloka]] | mūzika = [[Dominiks Lūiss]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Dominic Lewis to Score David Leitch's 'Bullet Train' |url=https://filmmusicreporter.com/2021/07/26/dominic-lewis-to-score-david-leitchs-bullet-train/|website=Film Music Reporter|access-date=July 26, 2021}}</ref> | operators = [[Džonatans Sela]] | montāža = Elizabeta Ronaldsdotira | studija = * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''Fuqua Films'' * ''[[87North Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|7|18|''[[Grand Rex]]''|2022|8|5|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|85,9 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|73,4 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bullet Train (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt12593682/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|12||bez}}}}</ref> | nākamā = | imdb = 12593682 }} '''"Ložu ekspresis"''' ({{val|en|Bullet Train}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[neo-noir]]'' asa sižeta komēdijas trillera filma, kuras režisors ir [[Deivids Lītčs]], scenārija autors ir Zeks Olkevičs. Filma veidota pēc Kotaro Isakas japāņu romāna ''Maria Beetle'' motīviem. Galvenās lomas atveidojuši [[Breds Pits]], [[Džoja Kinga]], [[Ārons Teilors-Džonsons]], [[Braians Tairī Henrijs]], [[Endrū Kodzi]], [[Hirojuki Sanada]], [[Maikls Šenons]], ''[[Bad Bunny]]'', [[Zazija Bītsa]], [[Logans Lērmans]], [[Kārena Fukuhara]], [[Masi Oka]] un [[Sandra Buloka]]. Filmēšana sākās Losandželosā 2020. gada novembrī un noslēdzās 2021. gada martā. Filmas "Ložu ekspresis" pirmizrāde notika {{dat|2022|7|18||bez}} [[Parīze|Parīzē]], bet ASV un Latvijas kinoteātros to sāka demonstrēt no {{dat|2022|8|5|ģ|bez}}. Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|73 miljoni}} ASV dolāru pie gandrīz {{nobr|90 miljonu}} liela ražošanas budžeta. Tā saņēmusi dažādas kritiķu atsauksmes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] pu7px66jbpe0fwv14v47w4py5oj7m9k 2 513604 3669485 3669443 2022-08-12T12:42:23Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |1968 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]] | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]] | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]] |- |1969 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} Tony Roche | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] |- |1970 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1971 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1972 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1973 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1974 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]<br />{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]] |} The ''Best Female Tennis Player ESPY Award'' has been presented annually since 1993 to the professional female tennis player adjudged to be the best in a given calendar year. gsy5wzry2c4f4vm6cskv7q01gnfz6gh 0 513811 3669566 3632310 2022-08-12T17:22:55Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste |binomial=Juncus alpino-articulatus |autors=Chaix |valsts=Plantae |valsts_lv=Augi |nodalījums=Magnoliophyta |nodalījums_lv=Segsēkļi |klase=Liliopsida |klase_lv=Viendīgļlapji |rinda=Poales |rinda_lv=Graudzāļu rinda |dzimta=Juncaceae |dzimta_lv=Doņu dzimta |ģints=Juncus |ģints_lv=Doņi |suga=Juncus alpino-articulatus |suga_lv=Alpu donis |attēls= Naturalis Biodiversity Center - L.2096560 - Kouwels, A.J. - Juncus alpino-articulatus Reichg - Artwork.jpeg |sinonīmi=Juncus alpinus <i>Vill. nom. illegit.</i>}} '''Alpu donis''' ({{val-la|Juncus alpino-articulatus}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-alpino-articulatus-chaix/|title=Alpu donis - Juncus alpino-articulatus Chaix - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-alpino-articulatus-chaix/ Alpu donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] lbgzyue46iqtm10m6nyd9rlrvon1occ 0 513815 3669568 3632309 2022-08-12T17:24:13Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus balticus|autors=Willd.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=Juncus balticus|suga_lv=Baltijas donis|attēls=Juncus balticus NRCS-1.jpg}} '''Baltijas donis''' ({{val-la|Juncus balticus}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga. Suga ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 3. kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-balticus-willd/|title=Baltijas donis - Juncus balticus Willd. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-balticus-willd/ Baltijas donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] fpspe5s290zyd8k4jgwnivy005guwbt 0 513816 3669570 3632308 2022-08-12T17:25:26Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus capitatus|autors=Weigel|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=Juncus capitatus|suga_lv=Galvainais donis|attēls=Juncus capitatus plant (04).jpg}} '''Galvainais donis''' ({{val-la|Juncus capitatus}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga. Suga ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 1. kategorijā un [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-capitatus-weigel/|title=galvainais donis - Juncus capitatus Weigel - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-capitatus-weigel/ Galvainais donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] 5327y3x9cv1qin9mbt66wtj06kxe23z 0 513840 3669582 3632336 2022-08-12T17:30:10Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste |binomial=Juncus articulatus |autors=L. |valsts=Plantae |valsts_lv=Augi |nodalījums=Magnoliophyta |nodalījums_lv=Segsēkļi |klase=Liliopsida |klase_lv=Viendīgļlapji |rinda=Poales |rinda_lv=Graudzāļu rinda |dzimta=Juncaceae |dzimta_lv=Doņu dzimta |ģints=Juncus |ģints_lv=Doņi |suga=Juncus articulatus |suga_lv=Spožaugļu donis |attēls= Juncus articulatus.jpeg |attēls2= JuncusArticulatus.jpg |sinonīmi=- Juncus geniculatus <i>Schrank</i>; - Juncus lampocarpus <i>Ehrh.</i>}} '''Spožaugļu donis''' ({{val-la|Juncus articulatus}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-articulatus-l/|title=spožaugļu donis - Juncus articulatus L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-articulatus-l/ Spožaugļu donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 5g155hdbi6gfmfi617a79mwsznngyb5 0 513842 3669583 3632347 2022-08-12T17:30:46Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste |binomial=Juncus subnodulosus |autors=Schrank |valsts=Plantae |valsts_lv=Augi |nodalījums=Magnoliophyta |nodalījums_lv=Segsēkļi |klase=Liliopsida |klase_lv=Viendīgļlapji |rinda=Poales |rinda_lv=Graudzāļu rinda |dzimta=Juncaceae |dzimta_lv=Doņu dzimta |ģints=Juncus |ģints_lv=Doņi |suga=Juncus subnodulosus |suga_lv=Strupais donis |attēls=Juncus subnodulosus kz01.jpg|sinonīmi=Juncus obtusiflorus <i>Ehrh.<i/>}} '''Strupais donis''' ({{val-la|Juncus subnodulosus}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga. Suga ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 1. kategorijā un [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-subnodulosus-schrank/|title=strupais donis - Juncus subnodulosus Schrank - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-subnodulosus-schrank/ Strupais donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv''']{{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}}{{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par botāniku]] [[Kategorija:Latvijas daba]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] 4br0ck8v1a9b8hf7nkspjlm0eutqzfh 0 513844 3669577 3632305 2022-08-12T17:28:26Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus compressus|autors=Jacq.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=Juncus compressus|suga_lv=Plakanais donis|attēls=JuncusCompressus.jpg}} '''Plakanais donis''' ({{val-la|Juncus compressus}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-compressus-jacq/|title=plakanais donis - Juncus compressus Jacq. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-compressus-jacq/ Plakanais donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 1zd1s27fde05kbks5eid24xx08057zr 0 513846 3669585 3632345 2022-08-12T17:31:51Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus ranarius|autors=Songeon et E.P.Perrier ex Billot|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=Juncus ranarius|suga_lv=Varžu donis|attēls=Juncus ranarius.jpeg|sinonīmi=Juncus ambiguus <i>Guss. p.p.</i>}} '''Varžu donis''' ({{val-la|Juncus ranarius}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-ranarius-songeon-et-epperrier-ex-billot/|title=varžu donis - Juncus ranarius Songeon et E.P.Perrier ex Billot - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-ranarius-songeon-et-epperrier-ex-billot/ Varžu donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 4hg7v8kshb2ru70fz8yswe05riemc1h 0 513848 3669573 3632302 2022-08-12T17:26:57Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus bufonius|autors=L.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=Juncus bufonius|suga_lv=Krupju donis|attēls=Juncus bufonius.jpeg|attēls2=Juncus bufonius inflorescence (01).jpg}} '''Krupju donis''' ({{val-la|Juncus bufonius}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-bufonius-l/|title=krupju donis - Juncus bufonius L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-bufonius-l/ Krupju donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] bp8amhr6r8ofd0jp4iw605mf585zaa1 0 513850 3669578 3632341 2022-08-12T17:28:51Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus bulbosus|autors=L.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=Juncus bulbosus|suga_lv=Sīpoliņu donis|attēls=Juncus bulbosus kz1.JPG|sinonīmi=Juncus supinus <i>Moench</i>}} '''Sīpoliņu donis''' ({{val-la|Juncus bulbosus}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga. Suga ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 3. kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-bulbosus-l/|title=sīpoliņu donis - Juncus bulbosus L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-bulbosus-l/ Sīpoliņu donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] fi6vhzwko89chm88br1vugzfwu8920p 0 513852 3669572 3632300 2022-08-12T17:26:26Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus conglomeratus|autors=L.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=Juncus conglomeratus|suga_lv=Kamolu donis|attēls=Juncus conglomeratus 143614471.jpg|sinonīmi=Juncus leersii <i>T.Marsson</i>}} '''Kamolu donis''' ({{val-la|Juncus conglomeratus}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-conglomeratus-l/|title=kamolu donis - Juncus conglomeratus L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-conglomeratus-l// Kamolu donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] iub3r2bkpqh0xkxtf21i85sp9j3xjlj 0 513854 3669571 3632298 2022-08-12T17:26:00Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus effusus|autors=L.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=Juncus effusus|suga_lv=Izplestais donis|attēls2=Juncus effuses.jpg|attēls=Juncus effusus Sit rozpierzchły 2019-06-27 01.jpg}} '''Izplestais donis''' ({{val-la|Juncus effusus}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-effusus-l/|title=izplestais donis - Juncus effusus L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-effusus-l/Izplestais donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] ix0bre88jt1lz6ky59lmylthde7ktce 0 513856 3669576 3632315 2022-08-12T17:27:46Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus filiformis|autors=L.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=Juncus filiformis|suga_lv=Pavedienu donis|attēls=Juncus filiformis01.jpg}} '''Pavedienu donis''' ({{val-la|Juncus filiformis}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-filiformis-l/|title=pavedienu donis - Juncus filiformis L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-filiformis-l/ Pavedienu donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] piupa7tin76mfzcr61ez3ceeu9bpi24 0 513858 3669563 3632317 2022-08-12T17:21:57Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus gerardii|autors=Loisel.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=Juncus gerardii|suga_lv=Žerāra donis|attēls=Juncus gerardii Sit Gerarda 2019-08-03 02.jpg}} '''Žerāra donis''' ({{val-la|Juncus gerardii}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-gerardii-loisel/|title=Žerāra donis - Juncus gerardii Loisel. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-gerardii-loisel/ Žerāra donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 0ufgr1jqsl8nsovmto06v7xgi6ktyox 0 513860 3669586 3632319 2022-08-12T17:32:16Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus inflexus|autors=L.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=Juncus inflexus|suga_lv=Zilganais donis|attēls=20160708Juncus inflexus3.jpg|attēls2=Juncus inflexus kz05.jpg|sinonīmi=Juncus glaucus <i>Ehrh</i>}} '''Zilganais donis''' ({{val-la|Juncus inflexus}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-inflexus-l/|title=zilganais donis - Juncus inflexus L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-inflexus-l/ Zilganais donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 9azn33ol17noqhsvyx2as0rxzj8ziu0 0 513863 3669581 3632324 2022-08-12T17:29:36Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus squarrosus|autors=L.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=Juncus squarrosus|suga_lv=Skrajais donis|attēls=Juncus squarrosus kz02.jpg}} '''Skrajais donis''' ({{val-la|Juncus squarrosus}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga. Suga ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 3. kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-squarrosus-l/|title=skrajais donis - Juncus squarrosus L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-squarrosus-l/ Skrajais donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] i23i6hcq862a9517yd65p98q94g5m1q 0 513865 3669584 3632327 2022-08-12T17:31:15Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus stygius|autors=L.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=Juncus stygius|suga_lv=Tumšais donis|attēls=Juncus stygius inat3.png}} '''Tumšais donis''' ({{val-la|Juncus stygius}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga. Suga ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 1. kategorijā un [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-stygius-l/|title=tumšais donis - Juncus stygius L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-stygius-l/ Tumšais donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] e943ttrumcs9x3dksueo4508yhjdc2q 0 513867 3669574 3632334 2022-08-12T17:27:21Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus tenuis|autors=Willd.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=Juncus tenuis|suga_lv=Maigais donis|attēls=Juncus tenuis kz01.jpg|sinonīmi=Juncus macer <i>Gray</i>}} '''Maigais donis''' ({{val-la|Juncus tenuis}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-tenuis-willd/|title=maigais donis - Juncus tenuis Willd. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-06-08}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/augi/juncus-tenuis-willd/ Maigais donis internetenciklopēdijā '''latvijasdaba.lv'''] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] rqp2wgaa3u5xqrgjtkercksko5n62u0 0 515995 3669551 3644542 2022-08-12T16:44:07Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus|autors=Schrank|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Juncales|rinda_lv=Doņu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=|suga_lv=|attēls=Juncus balticus 2.jpg|sinonīmi=|att_nosaukums=Baltijas donis (<i>Juncus balticus</i>)}} '''Doņi''' ({{val-la|Juncus}}) ir [[Viendīgļlapji|viendīgļlapju]] [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] ģints. Tajā ietilpst aptuveni 300 augu sugu, tādējādi to padarot par lielāko ģinti doņu dzimtā.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Flora of North America : north of Mexico|url=https://www.worldcat.org/oclc/26803793|date=1993-<2021>|location=New York|isbn=0-19-505713-9|oclc=26803793}}</ref> Doņiem ir kosmopolītiska izplatība - sugas ir sastopamas visā pasaulē, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref name=":0" /> Tie parasti aug aukstos vai mitros biotopos, un tropos visbiežāk sastopami kalnu vidē.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Two new records of Juncus species (rush family – Juncaceae) in Sri Lanka|url=http://dl.nsf.ac.lk/bitstream/handle/1/7650/CJS(B.S)-33-67.pdf;jsessionid=41AEC0E64AFE69CEAA050D43549FD1DE?sequence=2|journal=Ceylon Journal of Science}}</ref> == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}}{{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par botāniku]] [[Kategorija:Doņu dzimta]] tozdlllo99elzvry3za1allio235yuq 3669561 3669551 2022-08-12T17:19:37Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncus|autors=Schrank|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Juncus|ģints_lv=Doņi|suga=|suga_lv=|attēls=Juncus balticus 2.jpg|sinonīmi=|att_nosaukums=Baltijas donis (<i>Juncus balticus</i>)}} '''Doņi''' ({{val-la|Juncus}}) ir [[Viendīgļlapji|viendīgļlapju]] [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] ģints. Tajā ietilpst aptuveni 300 augu sugu, tādējādi to padarot par lielāko ģinti doņu dzimtā.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Flora of North America : north of Mexico|url=https://www.worldcat.org/oclc/26803793|date=1993-<2021>|location=New York|isbn=0-19-505713-9|oclc=26803793}}</ref> Doņiem ir kosmopolītiska izplatība - sugas ir sastopamas visā pasaulē, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref name=":0" /> Tie parasti aug aukstos vai mitros biotopos, un tropos visbiežāk sastopami kalnu vidē.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Two new records of Juncus species (rush family – Juncaceae) in Sri Lanka|url=http://dl.nsf.ac.lk/bitstream/handle/1/7650/CJS(B.S)-33-67.pdf;jsessionid=41AEC0E64AFE69CEAA050D43549FD1DE?sequence=2|journal=Ceylon Journal of Science}}</ref> == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}}{{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Doņi]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par botāniku]] [[Kategorija:Doņu dzimta]] aews78blakd8fi5eqlrl8g0nf3xjor1 2 516133 3669483 3668454 2022-08-12T12:29:30Z Eremu1 102242 :) wikitext text/x-wiki {{userboxtop|Pamatinformācija}} {{Lietotājs vīrietis‎}} {{VikiLaiks3|day=13|month=11|year=2021}} {{Latvijas vikiprojekta dalībnieks}} {{userboxbreak|toptext=Valodas}} {{User ru}} {{User lv-4}} {{User en-2}} {{User es-1}} {{userboxbreak|toptext=Par mani}} {{Rīgas iedzīvotājs}} {{Latvijas patriots}} {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:Skyforger-kurbads.jpeg|42px]]|Šis lietotājs ir neiecietīgs pret tiem, kas neciena valsts valodu.}} {{userbox|#000099|white|[[Attēls:Flag of Courland (civil).svg|42px]]|Šis dalībnieks ir par [[Kurzemes kolonijas|Kursas Transkontinentālās Impērijas]] atjaunošanu.}} {{Neviens nav perfekts}} {{userboxbottom}} Esmu jauns Vikipēdijas dalībnieks, rakstu par [[Latvija|Latviju]], [[Vēsture|vēsturi]], [[Politika|politiku]] un citām tēmām. == Labojumi == * 2021. gada 17. novembris, esmu veicis savu '''1''' labojumu. * 2021. gada 19. novembris, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''10''' labojumus. * 2022. gada 19. jūnijs, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''100''' labojumus. * 2022. gada 8. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''500''' labojumus. == Attēli == :[https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Eremu1/Att%C4%93li Mani pašuzņemtie attēli] b97yc0k1jfl9rvlqyh6vvpul0of3vq7 0 517672 3669535 3668937 2022-08-12T15:39:35Z Frodo Nine-Fingered 107844 wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{Motorsporta trases infokaste |Nosaukums = Sporta komplekss 333 |Laiks = [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]+2 |Atrodas = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]], [[Ropažu pagasts]], pie [[Silakrogs (Ropažu pagasts)|Silakroga]] |Koordinātas = |latd=56|latm=57|lats=1.21|latNS=N|longd=24|longm=24|longs=44.46|longEW=E| |Shēma = |Apraksts = Divas trases kopā ar kempingu un ēdinātavām. |Ietilpība = |Īpašnieks = |Vadītājs = Šota Abhazava |Būvniecība = |Atklāta = [[2002. gads|2002. gadā]] |Slēgta = |Izmaksas = |Arhitekts = |Iepr_vārdi = |Sacensības = |Izkārtojums1 = Autotrase |Klājums = grants |Garums_km = 1,2 |Līkumi = |Slīpums = |Rekords = |Rek_pil = |Rek_kom = |Rek_gads = |Rek_klase = |Izkārtojums2 = Kartingu trase |Klājums2 = asfalts |Garums_km2 = 0,68 |Līkumi2 = |Slīpums2 = |Rekords2 = |Rek_pil2 = |Rek_kom2 = |Rek_gads2 = |Rek_klase2 = |Izkārtojums3 = Motokrosa trase |Klājums3 = smilšmāls |Garums_km3 = 0,999 |Līkumi3 = |Slīpums3 = |Rekords3 = |Rek_pil3 = |Rek_kom3 = |Rek_gads3 = |Rek_klase3 = |Izkārtojums4 = Enduro trase |Klājums4 = mākslīgie šķēršļi |Garums_km4 = |Līkumi4 = |Slīpums4 = |Rekords4 = |Rek_pil4 = |Rek_kom4 = |Rek_gads4 = |Rek_klase4 = |mājas_lapa = {{URL|333.lv}} }} '''Sporta komplekss ″333″''' ir daudzfunkcionāls motoru sporta un aktīvās atpūtas komplekss, kura kopējā platība ir 38 hektāri. Tas atrodas netālu no [[Rīga]]s, [[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]] „Sila Priedēs”. Kompleksā atrodas autosporta, motosporta, enduro un [[Kartings|kartinga]] trases, drošas braukšanas poligons, piepūšamo ūdens atrakciju parks, kempingmājiņas, kā arī ir citu sporta un atpūtas pasākumu rīkošanas iespējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/|title=Par mums|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-28|language=lv}}</ref><ref name="db.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/video-foto-slegelmilhu-oaze-piesaista-investorus-490423|title=VIDEO, FOTO: Šlēgelmilhu oāze piesaista investorus|website=Dienas Bizness|access-date=2022-07-28|language=lv}}</ref> == Vēsture == Sporta kompleksa ″333″ pirmsākumi ir meklējami 2002. gadā, kad tā dibinātājam Vladislavam Šlēgelmilham radās ideja izveidot kartinga trasi.<ref name="db.lv"/> 2003. gadā tiek uzbūvēta pirmā kartingu trase Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, kas atbilst CIK FIA standartiem.<ref name="ropazi.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-28|language=lv}}</ref> 2007. gadā kompleksa teritorijā tika uzbūvēts pirmais Drošas braukšanas poligons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref name="ropazi.lv"/> 2010. gadā tika atklāts veikparks.<ref name="ropazi.lv"/> 2012. Gadā vadību pārņem Vladislava bērni Haralds un Nellija Šlēgelmilhi.<ref name="db.lv"/> 2013. gadā tiek uzbūvēts Baltijā pirmais džipu jeb ''Offroad'' parks, bet jau 2014. gadā jauns kartingu parks, šajā pat gadā notiek pirmais ''Playground'' festivāls.<ref name="ropazi.lv"/> 2015. gadā tiek uzbūvēta Mazā kartingu trase, kā arī teritorijā darbu uzsāk kafejnīca ”333 Cafe”. Vienlaikus tajā pašā gadā tiek atklāta kartingu trase uz tirdzniecības centra “Spice” jumta, Rīgā.<ref name="ropazi.lv"/> 2016. gadā sadarbībā ar Šotu Abhazavu, krievu sacīkšu braucēju, autoinženieri un uzņēmēju (sadarbībā ar ''ADM Raceway Moscow'' un ''Rustavi International Motorpark'') tiek iegādāti pasaulē ātrākie īres kartingi — ″SODI RT8″. adarbībā ar “''Wavelet''” tiek izveidota ūdens motociklu zona. Sākot ar 2016. gadu kompleksa vadību pārņēma Šota Abhazava.<ref name="ropazi.lv"/><ref name="db.lv"/> 2017. gadā tiek uzbūvēta pirmā pastāvīgā ēka birojiem un tehniskajai zonai. Īres kartingu flote tika papildināta ar 2017. gadā ražotajiem īres kartingiem — ″SODI SR5″. Kompleksa teritorijā tika izveidots Motokrosa un ''Enduro'' parks.<ref name="ropazi.lv" /> 2018. gadā tika uzsākta kempinga projekta būvniecība un pirmo reizi norisinājās lielākais bērnu festivāls ZZ Čempionāts ar 15 000 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zzcempionats.lv/jaunumi/galerijas|title=Galerijas « Jaunumi - Zelta Zivtiņas Čempionāts|website=www.zzcempionats.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}</ref> 2019. gadā Sporta Komplekss tika papildināts ar jauniem pakalpojumiem — ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, to infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempinga mājiņas.<ref name="ropazi.lv"/> 2022. gadā "333" kartingu flote tika atjaunota ar divdesmit ″SODI RT10 SPORT″ īres kartingu modeļiem. Mazā kartingu trase tika renovēta un papildināta ar jauniem līkumiem, kopējais trases garums pēc renovācijas - 680 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/vesture/|title=Vēsture|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-29|language=lv}}</ref><ref name="ropazi.lv"/> == Darbība == === Trases === Pašlaik Sporta Kompleksā ″333″ ir divas atsevišķas trases: * Lielā trase (tajā iespējamas 12 dažādas trašu konfigurācijas, kas pēc specifikas piemērotas braucieniem ar kartingu, dažādām auto un moto disciplīnām, t.sk., auto driftam, rallijkrosam, supermoto un arī motošosejai). Trases grunts daļā ir reljefa maiņa un tramplīna elementi. Trases kopējais garums ir 1200 m un, bet platums 8—12 m. * Mazā trase (ar 4 dažādām konfigurācijām) ir piemērota braucieniem ar kartingu, kā arī pitbike un supermoto disciplīnām. Jaunās asfalta trases kopējais garums ir 680 m.<ref name="iauto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}</ref><ref name="liverigaEn">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}</ref><ref name="LiverigaLv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}</ref><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}</ref> === Kartingi === Sporta kompleksā “333” ir Latvijā lielākais{{nepieciešama atsauce}} un jaunākais kartingu parks, kuru veido divdesmit "SODI RT10″ un desmit ″SODI RT10 SPORT″ īres kartingu modeļi. Papildus ir pieejami seši bērnu ″SODI LR5″ un viens divvietīgais ″SODI 2DRIVE″ īres kartingi. Ziemā ir iespēja braukt ar kartingiem, kas aprīkoti ar radžu riepām, pa speciāli veidotu ledus trasi.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Offroad trase === Bezceļu trase jeb ″333 ''Offroad'' parks″ ir vienīgā slēgta tipa apvidus automašīnu trase Baltijā, kur tiek nodrošināti plaši horizontālo, vertikālo un slīpo virsmu kompleksi, gan leņķu, gan seguma daudzveidība (smilts, dubļi, grants u.c.). Trasē braucējs sastapsies ar asām nogāzēm, dažādiem ūdens šķēršļiem, dubļu rievām, grāvjiem, bedres tiltu, šūpolēm un 3m augstu metāla tiltiņu.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Motokrosa un Enduro parks === Sporta kompleksā ir pieejama 999 m gara motokrosa trase ar smilšmāla segumu, un Enduro trase ar dažādām šķēršļu joslām. Trasē ir iespējams trenēties, izveidojot dažādas kombinācijas. Abas trases ir funkcionālas visa gada garumā.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Drošas braukšas poligons === Sporta kompleksā ″333″ ir Latvijā vienīgais Drošas braukšanas poligons trase ar četrām īpaši veidotām trasēm, kas nodrošina ekstrēmus apstākļus ceļu satiksmē — sānslīde, akvaplanēšana, negaidīti šķēršļi, u.c. Tāpēc tajā tiek organizētas reģionālās CSDD apmācības, kuras var izmantot arī autovadītāji, kuru vadītāja apliecībā ir 8 un vairāk ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu punkti. Drošas braukšanas apmācības tiek organizētas individuāli un grupās.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Ūdens atrakciju parks === ″333″ ūdens parkā ir pūšļa parka trase ar 68 dažādiem šķēršļiem, tarzāna tramplīni, bumbas un batuti, un tā ir vairāk nekā 200 m gara. Ūdens parkā ir pieejama SUP dēļu noma, divi volejbola laukumi, piknika vietas, aktīvās atpūtas iespējas un bērnu spēļu laukums.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Kempinga parks === Kempinga parkā ir pieejamas četrvietīgas un sešvietīgas piecas labiekārtotas mājiņas, kemperu zona un piekļuve pludmalei. Tāpat, ir iespējams iznomāt pārvietojamo pirti un kublu.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === 333 Kafejnīcas === Kompleksā ir pieejamas divas ēstuves. == Pasākumi == Sporta kompleksā notiek dažāda veida pasākumi, tostarp ''Playground'' festivāls, ''Rotax Nordic Challenge'' kartinga sacensības un citas aktivitātes. Kompleksā notiek arī dažādas sporta aktivitātes, sacensības, korporatīvās prezentācijas, salidojumi, vecpuišu/vecmeitu ballītes, bērnu ballītes u.c. Sporta kompleksu ir iespējams iznomāt individuāliem pasākumiem, iekļaujot visus kompleksa pakalpojumus - kartingi īri,ūdens parku, Drošas Braukšanas poligonu u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [https://333.lv/en/ Oficiālā mājas lapa] [[Kategorija:Motoru sporta trases Latvijā]] in2v80q8u656gy8onqu8ofvsn1v8paa 3669548 3669535 2022-08-12T16:27:55Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{Motorsporta trases infokaste |Nosaukums = Sporta komplekss 333 |Laiks = [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]+2 |Atrodas = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]], [[Ropažu pagasts]], pie [[Silakrogs (Ropažu pagasts)|Silakroga]] |Koordinātas = |latd=56|latm=57|lats=1.21|latNS=N|longd=24|longm=24|longs=44.46|longEW=E| |Shēma = |Apraksts = |Ietilpība = |Īpašnieks = |Vadītājs = Šota Abhazava |Būvniecība = |Atklāta = [[2002. gads|2002. gadā]] |Slēgta = |Izmaksas = |Arhitekts = |Iepr_vārdi = |Sacensības = |Izkārtojums1 = Autotrase |Klājums = grants |Garums_km = 1,2 |Līkumi = |Slīpums = |Rekords = |Rek_pil = |Rek_kom = |Rek_gads = |Rek_klase = |Izkārtojums2 = Kartingu trase |Klājums2 = asfalts |Garums_km2 = 0,68 |Līkumi2 = |Slīpums2 = |Rekords2 = |Rek_pil2 = |Rek_kom2 = |Rek_gads2 = |Rek_klase2 = |Izkārtojums3 = Motokrosa trase |Klājums3 = smilšmāls |Garums_km3 = 0,999 |Līkumi3 = |Slīpums3 = |Rekords3 = |Rek_pil3 = |Rek_kom3 = |Rek_gads3 = |Rek_klase3 = |Izkārtojums4 = Enduro trase |Klājums4 = mākslīgie šķēršļi |Garums_km4 = |Līkumi4 = |Slīpums4 = |Rekords4 = |Rek_pil4 = |Rek_kom4 = |Rek_gads4 = |Rek_klase4 = |mājas_lapa = {{URL|333.lv}} }} '''Sporta komplekss ″333″''' ir daudzfunkcionāls motoru sporta un aktīvās atpūtas komplekss, kura kopējā platība ir 38 hektāri. Tas atrodas netālu no [[Rīga]]s, [[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]] „Sila Priedēs”. Kompleksā atrodas autosporta, motosporta, enduro un [[Kartings|kartinga]] trases, drošas braukšanas poligons, piepūšamo ūdens atrakciju parks, kempingmājiņas, kā arī ir citu sporta un atpūtas pasākumu rīkošanas iespējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/|title=Par mums|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-28|language=lv}}</ref><ref name="db.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/video-foto-slegelmilhu-oaze-piesaista-investorus-490423|title=VIDEO, FOTO: Šlēgelmilhu oāze piesaista investorus|website=Dienas Bizness|access-date=2022-07-28|language=lv}}</ref> == Vēsture == Sporta kompleksa ″333″ pirmsākumi ir meklējami 2002. gadā, kad tā dibinātājam Vladislavam Šlēgelmilham radās ideja izveidot kartinga trasi.<ref name="db.lv"/> 2003. gadā tiek uzbūvēta pirmā kartingu trase Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, kas atbilst CIK FIA standartiem.<ref name="ropazi.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-28|language=lv}}</ref> 2007. gadā kompleksa teritorijā tika uzbūvēts pirmais Drošas braukšanas poligons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref name="ropazi.lv"/> 2010. gadā tika atklāts veikparks.<ref name="ropazi.lv"/> 2012. Gadā vadību pārņem Vladislava bērni Haralds un Nellija Šlēgelmilhi.<ref name="db.lv"/> 2013. gadā tiek uzbūvēts Baltijā pirmais džipu jeb ''Offroad'' parks, bet jau 2014. gadā jauns kartingu parks, šajā pat gadā notiek pirmais ''Playground'' festivāls.<ref name="ropazi.lv"/> 2015. gadā tiek uzbūvēta Mazā kartingu trase, kā arī teritorijā darbu uzsāk kafejnīca ”333 Cafe”. Vienlaikus tajā pašā gadā tiek atklāta kartingu trase uz tirdzniecības centra “Spice” jumta, Rīgā.<ref name="ropazi.lv"/> 2016. gadā sadarbībā ar Šotu Abhazavu, krievu sacīkšu braucēju, autoinženieri un uzņēmēju (sadarbībā ar ''ADM Raceway Moscow'' un ''Rustavi International Motorpark'') tiek iegādāti pasaulē ātrākie īres kartingi — ″SODI RT8″. Sadarbībā ar “''Wavelet''” tiek izveidota ūdens motociklu zona. Sākot ar 2016. gadu kompleksa vadību pārņēma Šota Abhazava.<ref name="ropazi.lv"/><ref name="db.lv"/> 2017. gadā tiek uzbūvēta pirmā pastāvīgā ēka birojiem un tehniskajai zonai. Īres kartingu flote tika papildināta ar 2017. gadā ražotajiem īres kartingiem — ″SODI SR5″. Kompleksa teritorijā tika izveidots Motokrosa un ''Enduro'' parks.<ref name="ropazi.lv" /> 2018. gadā tika uzsākta kempinga projekta būvniecība un pirmo reizi norisinājās lielākais bērnu festivāls ZZ Čempionāts ar 15 000 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zzcempionats.lv/jaunumi/galerijas|title=Galerijas « Jaunumi - Zelta Zivtiņas Čempionāts|website=www.zzcempionats.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}</ref> 2019. gadā sporta komplekss tika papildināts ar jauniem pakalpojumiem — ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, to infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempinga mājiņas.<ref name="ropazi.lv"/> 2022. gadā "333" kartingu flote tika atjaunota ar divdesmit ″SODI RT10 SPORT″ īres kartingu modeļiem. Mazā kartingu trase tika renovēta un papildināta ar jauniem līkumiem, kopējais trases garums pēc renovācijas - 680 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/vesture/|title=Vēsture|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-29|language=lv}}</ref><ref name="ropazi.lv"/> == Darbība == === Trases === Pašlaik Sporta Kompleksā ″333″ ir divas atsevišķas trases: * Lielā trase (tajā iespējamas 12 dažādas trašu konfigurācijas, kas pēc specifikas piemērotas braucieniem ar kartingu, dažādām auto un moto disciplīnām, t.sk., auto driftam, rallijkrosam, supermoto un arī motošosejai). Trases grunts daļā ir reljefa maiņa un tramplīna elementi. Trases kopējais garums ir 1200 m un, bet platums 8—12 m. * Mazā trase (ar 4 dažādām konfigurācijām) ir piemērota braucieniem ar kartingu, kā arī pitbike un supermoto disciplīnām. Jaunās asfalta trases kopējais garums ir 680 m.<ref name="iauto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}</ref><ref name="liverigaEn">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}</ref><ref name="LiverigaLv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}</ref><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}</ref> === Kartingi === Sporta kompleksā “333” ir Latvijā lielākais{{nepieciešama atsauce}} un jaunākais kartingu parks, kuru veido divdesmit "SODI RT10″ un desmit ″SODI RT10 SPORT″ īres kartingu modeļi. Papildus ir pieejami seši bērnu ″SODI LR5″ un viens divvietīgais ″SODI 2DRIVE″ īres kartingi. Ziemā ir iespēja braukt ar kartingiem, kas aprīkoti ar radžu riepām, pa speciāli veidotu ledus trasi.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Offroad trase === Bezceļu trase jeb ″333 ''Offroad'' parks″ ir vienīgā slēgta tipa apvidus automašīnu trase Baltijā, kur tiek nodrošināti plaši horizontālo, vertikālo un slīpo virsmu kompleksi, gan leņķu, gan seguma daudzveidība (smilts, dubļi, grants u.c.). Trasē braucējs sastapsies ar asām nogāzēm, dažādiem ūdens šķēršļiem, dubļu rievām, grāvjiem, bedres tiltu, šūpolēm un 3m augstu metāla tiltiņu.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Motokrosa un Enduro parks === Sporta kompleksā ir pieejama 999 m gara motokrosa trase ar smilšmāla segumu, un Enduro trase ar dažādām šķēršļu joslām. Trasē ir iespējams trenēties, izveidojot dažādas kombinācijas. Abas trases ir funkcionālas visa gada garumā.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Drošas braukšas poligons === Sporta kompleksā ″333″ ir Latvijā vienīgais Drošas braukšanas poligons trase ar četrām īpaši veidotām trasēm, kas nodrošina ekstrēmus apstākļus ceļu satiksmē — sānslīde, akvaplanēšana, negaidīti šķēršļi, u.c. Tāpēc tajā tiek organizētas reģionālās CSDD apmācības, kuras var izmantot arī autovadītāji, kuru vadītāja apliecībā ir 8 un vairāk ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu punkti. Drošas braukšanas apmācības tiek organizētas individuāli un grupās.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Ūdens atrakciju parks === ″333″ ūdens parkā ir pūšļa parka trase ar 68 dažādiem šķēršļiem, tarzāna tramplīni, bumbas un batuti, un tā ir vairāk nekā 200 m gara. Ūdens parkā ir pieejama SUP dēļu noma, divi volejbola laukumi, piknika vietas, aktīvās atpūtas iespējas un bērnu spēļu laukums.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Kempinga parks === Kempinga parkā ir pieejamas četrvietīgas un sešvietīgas piecas labiekārtotas mājiņas, kemperu zona un piekļuve pludmalei. Tāpat, ir iespējams iznomāt pārvietojamo pirti un kublu.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === 333 Kafejnīcas === Kompleksā ir pieejamas divas ēstuves. == Pasākumi == Sporta kompleksā notiek dažāda veida pasākumi, tostarp ''Playground'' festivāls, ''Rotax Nordic Challenge'' kartinga sacensības un citas aktivitātes. Kompleksā notiek arī dažādas sporta aktivitātes, sacensības, korporatīvās prezentācijas, salidojumi, vecpuišu/vecmeitu ballītes, bērnu ballītes u.c. Sporta kompleksu ir iespējams iznomāt individuāliem pasākumiem, iekļaujot visus kompleksa pakalpojumus - kartingi īri, ūdens parku, Drošas braukšanas poligonu u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [https://333.lv/en/ Oficiālā mājas lapa] [[Kategorija:Motoru sporta trases Latvijā]] 4lmgjcbz9orpnr6svpieo6crgwzgj4y 0 518440 3669775 3668805 2022-08-13T09:49:41Z Spnq 103627 Papildināju ievadu, iztulkojot end wiki tekstu wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Monkeypox.jpg|thumb|Pērtiķu baku izsitumi uz četrgadīgas meitenes (1971. gads)]] [[Attēls:Monkeypox By Country.svg|thumb|Pērtiķu baku uzliesmojums [[2022. gads|2022. gada]] jūlijā]] '''Pērtiķu bakas''' ir [[Vīruss|vīrusu]] izraisīta [[infekcijas slimība]], kas var inficēt cilvēkus un dažus citus dzīvniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/emergencies/disease-outbreak-news/item/2022-DON390|title=Multi-country monkeypox outbreak: situation update|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> Slimība visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs.<ref name=":2" /> Pirmie cilvēku inficēšanās gadījumi tika atklāti 1970. gadā [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]].[28] Centrālajā un Rietumāfrikā ir bijuši atsevišķi inficēšanās gadījumi, un tas ir [[endēmisks]] [[Kongo Demokrātiskā Republika|KDR]][27]. [[2022. gada pērtiķu baku uzliesmojums]] ir pirmā reize, kad ārpus Āfrikas konstatēta plaša infekcijas pārnese starp cilvēkiem. Tā sākotnēji tika konstatēta 2022. gada maijā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], un turpmākie gadījumi tika apstiprināti vismaz 74 valstīs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gulfnews.com/special-reports/monkeypox-outbreak-list-of-countries-with-reported-cases-1.1653054419477|title=Monkeypox outbreak: List of countries with reported cases|website=gulfnews.com|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref> visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lanacion.com.ar/sociedad/viruela-del-mono-confirmaron-el-primer-caso-del-virus-en-el-pais-nid26052022/|title=Viruela del mono: confirmaron el primer caso del virus en el país|website=LA NACION|access-date=2022-08-13|date=2022-05-27|language=es}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.haaretz.com/israel-news/2022-05-20/ty-article/israel-discovers-first-case-of-monkeypox-virus/00000180-e9f9-d189-af82-f9fd13df0000|title=Israel Confirms First Case of Monkeypox Virus|work=Haaretz|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.alarabiya.net/News/gulf/2022/05/24/UAE-reports-first-case-of-monkeypox-in-the-country|title=UAE reports first case of monkeypox in the Gulf|website=Al Arabiya English|access-date=2022-08-13|date=2022-05-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/health-61506562|title=Monkeypox cases investigated in Europe, US, Canada and Australia|work=BBC News|access-date=2022-08-13|date=2022-05-20|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channelnewsasia.com/singapore/monkeypox-singapore-imported-case-flight-attendant-fever-rashes-moh-2760996|title=Singapore confirms imported case of monkeypox after flight attendant develops fever and rashes|website=CNA|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.moroccoworldnews.com/2022/06/349441/morocco-reports-first-monkeypox-case|title=Morocco Reports First Monkeypox Case|last=News|first=Safaa Kasraoui-Morocco World|website=https://www.moroccoworldnews.com/|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23. jūlijā pasludināja uzliesmojumu par globālu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/business/healthcare-pharmaceuticals/monkeypox-outbreak-constitutes-global-health-emergency-who-2022-07-23/|title=WHO declares global health emergency over monkeypox outbreak|work=Reuters|access-date=2022-08-13|date=2022-07-23|last=Grover|first=Natalie|language=en}}</ref>, slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/monkeypox-who-declares-public-health-emergency-of-international-concern|title=Monkeypox declared global health emergency by WHO as cases surge|website=the Guardian|access-date=2022-08-13|date=2022-07-23|language=en}}</ref> == Vēsture == Slimība tika atklāta laboratorijas [[pērtiķi]]em 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Parker|first=Scott|last2=Buller|first2=R. Mark|date=2013-02-01|title=A review of experimental and natural infections of animals with monkeypox virus between 1958 and 2012|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23626656/|journal=Future Virology|volume=8|issue=2|pages=129–157|doi=10.2217/fvl.12.130|issn=1746-0794|pmc=3635111|pmid=23626656}}</ref> Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no [[Āfrikas koku vāvere]]s, kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos tika konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-par-pertiku-bakam|title=Informācija par pērtiķu bakām {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> 1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] inficējušies [[Prēriju suns|prēriju suņi]] (C''ynomys'' ģints grauzēji), [[Gambijas milzu žurkas]] (''Cricetomys gambianus'') un arī cilvēki.<ref name=":0" /> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23. jūlijā [[2022. gada pērtiķu baku uzliesmojums|pērtiķu baku uzliesmojumu]] vairāk nekā 70 valstīs pasludināja par "globālu ārkārtas situāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/23-07-2022-second-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-(ihr)-emergency-committee-regarding-the-multi-country-outbreak-of-monkeypox|title=Second meeting of the International Health Regulations (2005) (IHR) Emergency Committee regarding the multi-country outbreak of monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> == Slimības pazīmes == === Simptomi un izpausme === [[Attēls:Stages of monkeypox lesion development.jpg|thumb|Pērtiķa baku izsitumu izpausmes stadijas]] Galvenie pērtiķu baku simptomi ir [[galvassāpes]], akūts [[Drudzis|drudža]] sākums (>38,5 °C), [[Limfmezgli|limfmezglu]] pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks ([[astēnija]]), drebuļi, elpvadu iekaisums un ādas bojājumi - no niezošiem un sāpīgiem izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Izsitumi var veidoties ap [[Ģenitālijas|ģenitālijām]], [[Ānuss|ānusu]], kā arī uz rokām, kājām, krūtīm, sejas un [[mute]]s.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/symptoms.html|title=Monkeypox in the U.S.|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2022-08-02|date=2022-07-29|language=en-us}}</ref> Pēc izsitumu sadzīšanas uz ādas var palikt bālas pēdas, kuras ar laiku var pārtapt tumšās rētās.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Petersen|first=Brett W.|last2=Damon|first2=Inger K.|date=2020|title=348. Smallpox, monkeypox and other poxvirus infections|url=https://books.google.lv/books?id=7pKqDwAAQBAJ&dq=monkeypox&pg=PA2180&redir_esc=y#v=onepage&q=monkeypox&f=false|journal=Goldman-Cecil Medicine|publisher=Elsevier|publication-place=Philadelphia|volume=Vol. 2 (26th ed.)|pages=2180–2183|isbn=978-0-323-53266-2}}</ref> Pērtiķu baku [[inkubācijas periods]] ir no 5 līdz 21 dienai.<ref name=":0" /> Simptomu ilgums parasti ir divas līdz četras nedēļas.<ref name=":1" /> Var būt viegla simptomu izpausme, un ir identificēta arī asimptomātiska slimības norise.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/monkeypox|title=Monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Tenth edition|title=Hunter's tropical medicine and emerging infectious diseases|url=https://www.worldcat.org/oclc/1096243611|date=2020|location=Edinburgh|isbn=978-0-323-62550-0|oclc=1096243611}}</ref> Smaga slimības gaita var būt bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmu.<ref name=":0" /> Nāves risks inficētajiem svārstās no 0% līdz 11%, atkarībā no pērtiķu baku veida un inficētā atrašanās vietas pasaulē.<ref name=":4" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestpractice.bmj.com/topics/en-gb/1611/treatment-algorithm|title=Monkeypox - Treatment algorithm {{!}} BMJ Best Practice|website=bestpractice.bmj.com|access-date=2022-08-02}}</ref> Ir ziņots, ka mirstības rādītāji ir aptuveni 3,6% [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] un 10,6% [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikā]].<ref name=":5" /> Lielākā daļa ziņoto nāves gadījumu ir bijuši maziem bērniem un cilvēkiem ar [[HIV]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Adler|first=Hugh|last2=Gould|first2=Susan|last3=Hine|first3=Paul|last4=Snell|first4=Luke B.|last5=Wong|first5=Waison|last6=Houlihan|first6=Catherine F.|last7=Osborne|first7=Jane C.|last8=Rampling|first8=Tommy|last9=Beadsworth|first9=Mike BJ|date=2022-08-01|title=Clinical features and management of human monkeypox: a retrospective observational study in the UK|url=https://www.thelancet.com/journals/laninf/article/PIIS1473-3099(22)00228-6/abstract|journal=The Lancet Infectious Diseases|language=English|volume=22|issue=8|pages=1153–1162|doi=10.1016/S1473-3099(22)00228-6|issn=1473-3099|pmid=35623380}}</ref> === Inficēšanās === Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu [[Āda|ādu]] (pat ja bojājums nav redzams), [[elpceļi]]em vai [[Gļotāda|gļotādām]], t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.<ref name=":0" /> Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.<ref name=":0" /> == Ierosinātājs == [[Attēls:Monkeypox Virion (colorized) - CDC.png|thumb|Pērtiķu baku vīruss [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] no 2003. gada parauga: nobrieduši [[Virions|virioni]] atrodas kreisajā pusē, nenobriedušu virionu sfēriskas daļiņas - labajā]] Pērtiķu bakas izraisa ''Poxiviridae'' dzimtas ''Orthopoxvirus'' ģints [[zoonoze]]s vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī [[Bakas|baku]], ''Vaccinia'' un [[Govju bakas|govju baku]] (''cowpox'') vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav tuvi radniecīgi.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Izplatība Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs pērtiķu baku inficēšanās gadījumi. [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi trīs gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/pertiku-bakas|title=Pērtiķu bakas {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vīrusu izraisītās slimības]] dewhdevk3ir6cx3fyhtu4grtncxkwwp 3669776 3669775 2022-08-13T09:52:44Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Monkeypox.jpg|thumb|Pērtiķu baku izsitumi uz četrgadīgas meitenes (1971. gads)]] [[Attēls:Monkeypox By Country.svg|thumb|Pērtiķu baku uzliesmojums [[2022. gads|2022. gada]] jūlijā]] '''Pērtiķu bakas''' ir [[Vīruss|vīrusu]] izraisīta [[infekcijas slimība]], kas var inficēt cilvēkus un dažus citus dzīvniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/emergencies/disease-outbreak-news/item/2022-DON390|title=Multi-country monkeypox outbreak: situation update|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> Slimība visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs.<ref name=":2" /> Pirmie cilvēku inficēšanās gadījumi tika atklāti 1970. gadā [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20171015113128/https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/index.html|title=Monkeypox {{!}} Poxvirus {{!}} CDC|website=web.archive.org|access-date=2022-08-13|date=2017-10-15}}</ref><ref name=":0" /> Centrālajā un Rietumāfrikā ir bijuši atsevišķi inficēšanās gadījumi, un tas ir [[endēmisks]] [[Kongo Demokrātiskā Republika|KDR]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bunge|first=Eveline M.|last2=Hoet|first2=Bernard|last3=Chen|first3=Liddy|last4=Lienert|first4=Florian|last5=Weidenthaler|first5=Heinz|last6=Baer|first6=Lorraine R.|last7=Steffen|first7=Robert|date=2022-02-11|editor-last=Gromowski|editor-first=Gregory|title=The changing epidemiology of human monkeypox—A potential threat? A systematic review|url=https://dx.plos.org/10.1371/journal.pntd.0010141|journal=PLOS Neglected Tropical Diseases|language=en|volume=16|issue=2|pages=e0010141|doi=10.1371/journal.pntd.0010141|issn=1935-2735|pmc=PMC8870502|pmid=35148313}}</ref> [[2022. gada pērtiķu baku uzliesmojums]] ir pirmā reize, kad ārpus Āfrikas konstatēta plaša infekcijas pārnese starp cilvēkiem. Tā sākotnēji tika konstatēta 2022. gada maijā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], un turpmākie gadījumi tika apstiprināti vismaz 74 valstīs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gulfnews.com/special-reports/monkeypox-outbreak-list-of-countries-with-reported-cases-1.1653054419477|title=Monkeypox outbreak: List of countries with reported cases|website=gulfnews.com|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref> visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lanacion.com.ar/sociedad/viruela-del-mono-confirmaron-el-primer-caso-del-virus-en-el-pais-nid26052022/|title=Viruela del mono: confirmaron el primer caso del virus en el país|website=LA NACION|access-date=2022-08-13|date=2022-05-27|language=es}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.haaretz.com/israel-news/2022-05-20/ty-article/israel-discovers-first-case-of-monkeypox-virus/00000180-e9f9-d189-af82-f9fd13df0000|title=Israel Confirms First Case of Monkeypox Virus|work=Haaretz|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.alarabiya.net/News/gulf/2022/05/24/UAE-reports-first-case-of-monkeypox-in-the-country|title=UAE reports first case of monkeypox in the Gulf|website=Al Arabiya English|access-date=2022-08-13|date=2022-05-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/health-61506562|title=Monkeypox cases investigated in Europe, US, Canada and Australia|work=BBC News|access-date=2022-08-13|date=2022-05-20|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channelnewsasia.com/singapore/monkeypox-singapore-imported-case-flight-attendant-fever-rashes-moh-2760996|title=Singapore confirms imported case of monkeypox after flight attendant develops fever and rashes|website=CNA|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.moroccoworldnews.com/2022/06/349441/morocco-reports-first-monkeypox-case|title=Morocco Reports First Monkeypox Case|last=News|first=Safaa Kasraoui-Morocco World|website=https://www.moroccoworldnews.com/|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23. jūlijā pasludināja uzliesmojumu par globālu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/business/healthcare-pharmaceuticals/monkeypox-outbreak-constitutes-global-health-emergency-who-2022-07-23/|title=WHO declares global health emergency over monkeypox outbreak|work=Reuters|access-date=2022-08-13|date=2022-07-23|last=Grover|first=Natalie|language=en}}</ref>, slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/monkeypox-who-declares-public-health-emergency-of-international-concern|title=Monkeypox declared global health emergency by WHO as cases surge|website=the Guardian|access-date=2022-08-13|date=2022-07-23|language=en}}</ref> == Vēsture == Slimība tika atklāta laboratorijas [[pērtiķi]]em 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Parker|first=Scott|last2=Buller|first2=R. Mark|date=2013-02-01|title=A review of experimental and natural infections of animals with monkeypox virus between 1958 and 2012|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23626656/|journal=Future Virology|volume=8|issue=2|pages=129–157|doi=10.2217/fvl.12.130|issn=1746-0794|pmc=3635111|pmid=23626656}}</ref> Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no [[Āfrikas koku vāvere]]s, kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos tika konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-par-pertiku-bakam|title=Informācija par pērtiķu bakām {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> 1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] inficējušies [[Prēriju suns|prēriju suņi]] (C''ynomys'' ģints grauzēji), [[Gambijas milzu žurkas]] (''Cricetomys gambianus'') un arī cilvēki.<ref name=":0" /> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23. jūlijā [[2022. gada pērtiķu baku uzliesmojums|pērtiķu baku uzliesmojumu]] vairāk nekā 70 valstīs pasludināja par "globālu ārkārtas situāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/23-07-2022-second-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-(ihr)-emergency-committee-regarding-the-multi-country-outbreak-of-monkeypox|title=Second meeting of the International Health Regulations (2005) (IHR) Emergency Committee regarding the multi-country outbreak of monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> == Slimības pazīmes == === Simptomi un izpausme === [[Attēls:Stages of monkeypox lesion development.jpg|thumb|Pērtiķa baku izsitumu izpausmes stadijas]] Galvenie pērtiķu baku simptomi ir [[galvassāpes]], akūts [[Drudzis|drudža]] sākums (>38,5 °C), [[Limfmezgli|limfmezglu]] pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks ([[astēnija]]), drebuļi, elpvadu iekaisums un ādas bojājumi - no niezošiem un sāpīgiem izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Izsitumi var veidoties ap [[Ģenitālijas|ģenitālijām]], [[Ānuss|ānusu]], kā arī uz rokām, kājām, krūtīm, sejas un [[mute]]s.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/symptoms.html|title=Monkeypox in the U.S.|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2022-08-02|date=2022-07-29|language=en-us}}</ref> Pēc izsitumu sadzīšanas uz ādas var palikt bālas pēdas, kuras ar laiku var pārtapt tumšās rētās.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Petersen|first=Brett W.|last2=Damon|first2=Inger K.|date=2020|title=348. Smallpox, monkeypox and other poxvirus infections|url=https://books.google.lv/books?id=7pKqDwAAQBAJ&dq=monkeypox&pg=PA2180&redir_esc=y#v=onepage&q=monkeypox&f=false|journal=Goldman-Cecil Medicine|publisher=Elsevier|publication-place=Philadelphia|volume=Vol. 2 (26th ed.)|pages=2180–2183|isbn=978-0-323-53266-2}}</ref> Pērtiķu baku [[inkubācijas periods]] ir no 5 līdz 21 dienai.<ref name=":0" /> Simptomu ilgums parasti ir divas līdz četras nedēļas.<ref name=":1" /> Var būt viegla simptomu izpausme, un ir identificēta arī asimptomātiska slimības norise.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/monkeypox|title=Monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Tenth edition|title=Hunter's tropical medicine and emerging infectious diseases|url=https://www.worldcat.org/oclc/1096243611|date=2020|location=Edinburgh|isbn=978-0-323-62550-0|oclc=1096243611}}</ref> Smaga slimības gaita var būt bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmu.<ref name=":0" /> Nāves risks inficētajiem svārstās no 0% līdz 11%, atkarībā no pērtiķu baku veida un inficētā atrašanās vietas pasaulē.<ref name=":4" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestpractice.bmj.com/topics/en-gb/1611/treatment-algorithm|title=Monkeypox - Treatment algorithm {{!}} BMJ Best Practice|website=bestpractice.bmj.com|access-date=2022-08-02}}</ref> Ir ziņots, ka mirstības rādītāji ir aptuveni 3,6% [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] un 10,6% [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikā]].<ref name=":5" /> Lielākā daļa ziņoto nāves gadījumu ir bijuši maziem bērniem un cilvēkiem ar [[HIV]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Adler|first=Hugh|last2=Gould|first2=Susan|last3=Hine|first3=Paul|last4=Snell|first4=Luke B.|last5=Wong|first5=Waison|last6=Houlihan|first6=Catherine F.|last7=Osborne|first7=Jane C.|last8=Rampling|first8=Tommy|last9=Beadsworth|first9=Mike BJ|date=2022-08-01|title=Clinical features and management of human monkeypox: a retrospective observational study in the UK|url=https://www.thelancet.com/journals/laninf/article/PIIS1473-3099(22)00228-6/abstract|journal=The Lancet Infectious Diseases|language=English|volume=22|issue=8|pages=1153–1162|doi=10.1016/S1473-3099(22)00228-6|issn=1473-3099|pmid=35623380}}</ref> === Inficēšanās === Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu [[Āda|ādu]] (pat ja bojājums nav redzams), [[elpceļi]]em vai [[Gļotāda|gļotādām]], t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.<ref name=":0" /> Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.<ref name=":0" /> == Ierosinātājs == [[Attēls:Monkeypox Virion (colorized) - CDC.png|thumb|Pērtiķu baku vīruss [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] no 2003. gada parauga: nobrieduši [[Virions|virioni]] atrodas kreisajā pusē, nenobriedušu virionu sfēriskas daļiņas - labajā]] Pērtiķu bakas izraisa ''Poxiviridae'' dzimtas ''Orthopoxvirus'' ģints [[zoonoze]]s vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī [[Bakas|baku]], ''Vaccinia'' un [[Govju bakas|govju baku]] (''cowpox'') vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav tuvi radniecīgi.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Izplatība Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs pērtiķu baku inficēšanās gadījumi. [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi trīs gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/pertiku-bakas|title=Pērtiķu bakas {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vīrusu izraisītās slimības]] pk4yc5n0gmd2mexl5b2vx36x616doax 0 518660 3669666 3669192 2022-08-12T22:52:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party|logo=Hizb-ut-tahrir.png|colorcode=#000000|leader=Atā Abū Rašta|foundation=1953. gadā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], [[Jordānija|Jordānijā]]|ideology=[[Islāmisms]], [[Sekulārisms|Antisekulārisms]], [[Kalifāts]], [[Fundamentālisms]]|religion=[[Sunnītu islāms]]|headquarters=[[Beirūta]], [[Libāna]]|international=|website={{url|https://hizb-ut-tahrir.org/}}|name=Hizb ut Tahrir|native_name=حِزبُ التّحرير|founder=Muhammads Takidīns al Nabhānī|native_name_lang=ar|membership=10 000 - 1 000 000|flag=[[File:Flag of Hizb ut-Tahrir.svg|200px|border|Flag of Hizb ut-Tahrir]]|flag_title=Karogs}}'''Hizb ut Tahrir''' ([[Arābu valoda|arābu]]: حزب التحرير, <small>romanizēts:</small> ''Ḥizb at-Taḥrīr'', tulkojumā: Atbrīvošanas partija, arī '''HT''') ir starptautiska panislāmiska un [[Fundamentālisms|fundamentālistiska]] politiska organizācija, kuras mērķis ir atjaunot islāma [[Kalifāts|kalifātu]], lai apvienotu visu musulmaņu kopienu un ieviestu [[Šariats|šariatu]] visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hizb.org.uk/islamic-culture/can-the-muslim-world-really-unite/|title=Can the Muslim world really unite?|website=Hizb ut-Tahrir Britain|access-date=2022-08-06|date=2010-03-04|language=en-GB}}</ref> Organizācija ir pārstāvēta vairāk nekā 50 valstīs, tomēr ir aizliegta [[Ķīna|Ķīnā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un visās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]], izņemot [[Libāna|Libānu]], [[Jemena|Jemenu]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]]. == Dibināšana == Organizācija tika dibināta 1953. gadā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], ko tajā laikā kontrolēja [[Jordānija]]. Tās dibinātājs ir palestīnietis šeihs Muhammads Takidīns al Nabhānī (1909—1979), kurš bija islāma zinātnieks un jurists no [[Haifa]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.globalsecurity.org/military/world/para/hizb-ut-tahrir.htm|title=Hizb ut-Tahrir al-Islami (Islamic Party of Liberation)|website=www.globalsecurity.org|access-date=2022-08-06}}</ref> Nabhānī raksti izrāda raizes par arābu valstīm, kas atrodas rietumu ietekmē.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=The new Cambridge history of Islam|url=https://www.worldcat.org/oclc/298184395|publisher=Cambridge University Press|date=2010|location=Cambridge|isbn=0-521-51536-X|oclc=298184395}}</ref> Viņa pamatmērķis bija apvienot tās vienā kalifātā, kurā varētu atsākt islāma dzīvesveidu. Tā kā arābu zemes atradās sekulāro politisko režīmu varā, Nabhānī šīs valstis pieskaitīja pie rietumu pasaules, nosaucot tās par „neticības zemi” (''dar al-kufr''), nosaucot to līderus par neticīgajiem, kas nespēj valdīt saskaņā ar [[Allāhs|Allāha]] atklāsmi. Lai gāztu to neislāmiskās politiskās sistēmas, viņš izplatīja alternatīvas politiskās idejas, atvasinātās no islāma ideoloģijas, un aicināja īstenot intelektuālo revolūciju, kas vestu pie politiskās revolūcijas, tādējādi transformējot sabiedrības galvenās institūcijas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The many faces of political Islam : religion and politics in the Muslim world|url=https://www.worldcat.org/oclc/607651618|publisher=University of Michigan Press|date=2008|location=Ann Arbor|isbn=978-0-472-02538-1|oclc=607651618|first=Mohammed|last=Ayoob}}</ref> Atšķirībā no citām [[Palestīnas Valsts|Palestīnas]] izcelsmes islāmistu organizācijām, Hizb ut Tahrir neuzskata Palestīnas problēmu par galveno savā ideoloģijā, un uz tās nefokusējas, kaut arī ir zināms, ka [[Izraēlas neatkarības karš|1948. gada notikums]] kļuva par iemeslu Nabhānī iniciatīvai partijas izveidošanai 1953. gadā.<ref name=":0" /> == Izplatība == Neskatoties uz Hizb ut Tahrir vajāšanu atsevišķajos reģionos, partija darbojās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]]. 1980. gados tās atzari tika izveidoti vairākās Eiropas valstīs, tādās kā, Vācija un [[Austrija]], kur HT koncentrēja savu uzmanību uz musulmaņu viesstrādniekiem un studentiem, izplatot ārpus mošejām žurnālu ''Al Khilāfa''. Pirmā Eiropas valsts, kas aizliedza Hizb ut Tahrir darbību, kļuva Vācija, kad 2003. gada janvārī HT darbību apturēja tās [[Antisemītisms|antisemītiskās]] propagandas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/1055527.html|title=Germany: Court Appeal By Hizb Ut-Tahrir Highlights Balancing Act Between Actions, Intentions|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> === Lielbritānija === [[Attēls:HT Wiki.jpg|left|thumb|240x240px|Hizb ut Tahrir protestētājs Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] Hizb ut Tahrir savu centru dibināja 1980. gadu sākumā, kad daži tās aktīvisti no Tuvo Austrumu valstīm bija spiesti emigrēt un tur palikt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slideshare.net/abusenan/ht-media-pack|title=Ht Media Pack|website=web.archive.org|access-date=2022-08-06|date=2016-06-09|archive-date=2016-06-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20160609233730/http://www.slideshare.net/abusenan/ht-media-pack}}</ref> Tie no sākuma ietekmēja tos musulmaņus, kas bija pagaidu iemītnieki, galvenokārt, studenti un viesstrādnieki, kā arī otrās paaudzes jaunie musulmaņi.Hizb ut Tahrir darbojas [[Londona|Londonā]] un citās pilsētās ar lielu musulmaņu iedzīvotāju skaitu ([[Birmingema|Birmingemā,]] [[Bredforda|Bredfordā]], [[Šefīlda|Šefildā]]). Sākotnēji tās darbība fokusējās uz arābiem, bet vēlāk arī uz Turcijas, [[Somālija]]s un [[Pakistāna]]s izcelsmes imigrantiem. Partijas mērķis sākotnējā periodā bija izveidot potenciālus aktīvistus, kas turpinātu tās mērķu īstenošanu arī pēc dibinātāju atgriešanās savās valstīs. 1990. gados rekrutēšana kļuva īpaši veiksmīga Āzijas kopienu vidū. Lielbritānijas Hizb ut Tahrir atzars publicēja žurnālus ''Al Fadžr'' [[Angļu valoda|angļu valodā]] un ''Al Khilāfa'' arābu, vēlāk arī angļu valodā. 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā Lielbritānijas musulmaņu kopienas apzinājās HT kustības ekspansiju. 1993. gadā HT sabiedrības uzmanību piesaistīja ar intensīvu skrejlapu izplatīšanas kampaņu ar provokatoriskiem antisemītiskiem virsrakstiem (piemēram, „Miers ar [[Izraēla|Izraēlu]] ir noziegums pret islāmu”), lekcijām universitātēs un mošejās, aicinot uz [[Džihāds|džihādu]] pret [[ebreji]]em Palestīnā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Immigration and the nation-state : the United States, Germany, and Great Britain|url=https://www.worldcat.org/oclc/317286304|publisher=Oxford University Press|date=1999|location=Oxford|isbn=978-0-19-152224-6|oclc=317286304|first=Christian|last=Joppke}}</ref> Pēc ebreju kopienas protesta reakcijas, universitāšu pārvaldes apšaubīja savas atļaujas došanu izmantot universitāšu telpas Hizb ut Tahrir runātājiem, un turpmāk to aizliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/uk/2004/nov/11/religion.islam|title='The West needs to understand it is inevitable: Islam is coming back'|website=the Guardian|access-date=2022-08-06|date=2004-11-11|language=en}}</ref> Organizācija savukārt atbildēja ar sekojošo: „Kad cilvēkiem, tādiem kā Salmanam Rušdi, ir tiesības kropļot islāmu un pazemot musulmaņus, bet mēs nevaram pat rīkot tikšanās, lai diskutētu par mūsu reliģiju, tad kaut kas nav kārtībā ar Britāniju”. No Hizb ut Tahrir publikācijām Lielbritānijā var secināt, ka tā nav tikai antisemītiska, bet arī [[Homofobija|homofobiska]] un [[Rasisms|rasistiska]], jo citēja [[Hadīts|hadīsu]], kurā [[Hinduisms|hinduisti]] nosaukti par „necivilizētiem mežoņiem”. Hizb ut Tahrir radikālā platforma ātri piesaistīja masu mediju uzmanību. Šāds Hizb ut Tahrir raksturojums kļuva par vispārējo publisko viedokli, un tā ātri tika nosaukta par „britu islāma radikālo bumbu ar laika degli”, un uzskatīta par „visietekmīgāko no Lielbritānijas jaunajām radikālajām grupām”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.khilafahbooks.com/wp-content/ebook-download/english/khilafah/how_khilafah_was_destroyed.pdf|title=How the Khilafah was Destroyed|last=Qadeem Zallum|first=Abdul|date=2000|access-date={{dat|2022|08|06||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160315042031/http://www.khilafahbooks.com/wp-content/ebook-download/english/khilafah/how_khilafah_was_destroyed.pdf}}</ref> Hizb ut Tahrir koncentrējas uz Londonas universitātēm un koledžām (to starpā, [[Līdsa]]s, [[Mančestra]]s, Šefīldas, [[Bristole]]s, [[Notingema|Nottingemas]]), kopumā tā ir aktīva vairāk nekā piecdesmit universitāšu pilsētiņās. Hizb ut Tahrir potenciālo auditoriju veido jaunie musulmaņi vecumā jaunāki par divdesmit pieciem gadiem, kas nāk no socioekonomiski neprivileģētas vides, kas cieš no bezdarba un rasu diskriminācijas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Islamist : why I joined radical Islam in Britain, what I saw inside and why I left|url=https://www.worldcat.org/oclc/78988767|publisher=Penguin|date=2007|location=London|isbn=978-0-14-103043-2|oclc=78988767|first=Ed|last=Husain}}</ref> == Atsauces == [[Kategorija:Islāmisms]] 8ydkyl72jdmegj4ga997f33cben1xoy 2 518802 3669565 3668557 2022-08-12T17:22:44Z Eremu1 102242 /* Kolka */ wikitext text/x-wiki Šeit ir sakopoti dažādi mani pašuzņemtie attēli (bez lietošanas ierobežojumiem), kurus var pielietot. == Vietas == === [[Klapkalnciems]] === <gallery> Saules iela(Klapkalnciems).jpg|Saules iela </gallery> === [[Roja]] === <gallery> Rojas pilsētas zīme.jpg|Rojas pilsētas zīme pirms iebraukšanas </gallery> === [[Kolka]] === <gallery> Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]] Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]] Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]] Kolkas tautas nams.jpg|Kolkas tautas nams </gallery> === [[Rīga]] === <gallery> Titāniks_nojaukšana_20220711.jpg|Tirdzniecības centra [[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]] nojaukšana (2022/07/11) Īrijas vēstniecība Rīgā.jpg|Īrijas vēstniecība 20220809_200430.jpg|Īrijas vēstniecība (2) </gallery> === [[Ragaciema bāka]] === <gallery> Ragaciema bāka.jpg|Ragaciema bāka Ragaciema bāka tuvumā.jpg|Ragaciema bāka tuvumā Ragaciema vecā bāka un jaunā bāka.jpg|Ragaciema vecā bāka un jaunā bāka </gallery> === [[Mērsraga bāka]] === <gallery> Mērsraga bāka.jpg|Mērsraga bāka Mērsraga bāka_2.jpg|Mērsraga bāka tuvumā </gallery> == Daba == === [[Ābeles]] === ==== [[Mežābele]] ==== <gallery> Mežābele.jpg|Mežābeles āboli Mežābele_2.jpg </gallery> o3fpy8ssfx1bpoyj509f1zq0n0mo5ha 0 518965 3669727 3669445 2022-08-13T07:42:21Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Making_stock_for_pho_bo.jpg|right|thumb|300px|Buljona vārīšana uz plīts]] '''Buljons''' (no {{val|fr|bouillon}}) ir [[gaļa]]s, [[Kauls|kaulu]], [[Zivis|zivju]], [[Dārzenis|dārzeņu]] vai [[Sēne|sēņu]] novārījums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/buljons|title=buljons {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-08-11}}</ref> Tā ir svarīga [[Zupa|zupu]], [[Vira|viru]] un [[Mērce|mērču]] sastāvdaļa. Sastāvdaļas novāra [[Ūdens|ūdenī]] vai [[Vīns|vīnā]] uz lēnas uguns, un [[garša]]s bagātināšanai mēdz pievienot smalki sagrieztus dārzeņus vai citas aromātiskās vielas. == Pagatavošana == Tradicionāli buljonu gatavo, sastāvdaļas novārot ūdenī, taču var arī izmantot [[Spiediena katls|spiediena katlu]]. Buljona sastāvdaļas var būt kauli, gaļa, dārzeņi un garšaugi. Visbiežāk buljona gatavošanā izmanto [[liellops|liellopa]] un [[Mājas vista|vistu]] kaulus, bet var izmantot arī zivis. Buljona garša veidojas no [[Kaulu smadzenes|kaulu smadzenēm]], [[Skrimslis|skrimšļiem]] un citiem [[saistaudi]]em. Saistaudu sastāvā ir [[kolagēns]], kas vārīšanas laikā pārveidojas par [[Želatīns|želatīnu]], kas šķidrumu sabiezina. No kauliem buljons ir jāvāra ilgi un uz lēnas uguns, lai no kauliem izdalītu garšu, taču spiediena katls šo procesu spēj paātrināt. Buljona pagatavošanai izmanto arī ceptu gaļu ar kauliem (parasti vistas buljonam) vai atsevišķus gaļas gabalus ar daudz saistaudiem, piemēram, plecu gabalu. No dārzeņiem buljonā parasti izmanto smalki sagrieztus [[Dārza sīpoli|sīpolus]], [[Burkāns|burkānus]], [[Selerija|seleriju]] un citus dārzeņus, kas tam piešķir garšu. Reizēm buljona pagatavošanā izmanto arī retāk ēstas dārzeņu daļas, piemēram, burkānu mizu, seleriju kodolu un dažādas lapas. Pievienotās [[garšviela]]s un [[Garšaugs|garšaugi]] ir atkarīgi no to pieejamības un vietējām tradīcijām. Bieži izmantoti garšaugi ir [[pētersīļi]], [[lauru lapa]]s, [[Parastais mārsils|timiāns]], [[dilles]], [[Pļavas ķimene|ķimenes]], sīpolu loki un [[koriandrs]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pārtikas sastāvdaļas]] 7pwl0z5swoafv03ckmoyf9mhcwftu2m 0 519005 3669544 3669305 2022-08-12T16:22:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Dakota Keja | dzimtais vārds = Čerī Džordžīna Krouleja (Cheree Georgina Crowley) | dz_dat = 1988. gada 6. maijs | dz_viet = Oklenda, Jaunzēlande | pārstāvētā valsts = Jaunzēlande | kar_sāk = 2007. gada 15.decembris | dzimums = Sieviete | iesauka = Dakota Keja (Dakota Kai), Īvija (Evie), Karalis Kota (King Kota). | tautība = Jaunzēlandiete | dzīvesvieta = Florida, ASV | garums = 1,68m | svars = 55kg }}  '''Čherī "Čārlija" Džordžīna Kroulija''' (dzimusi 1988. gada 6. maijā) ir [[Jaunzēlande|Jaunzēlandes]] profesionāla cīkstone. 2022. gada aprīlī beigusi sadarbību ar [[WWE]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theancestory.com/dakota-kai/|title=Why Is Dakota Kai Released From WWE, What Happened To Her? Health Problems Explained|last=Bhogle|first=Ankita|website=theancestory.com|access-date=2022-08-11|date=2022-04-29|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fightful.com/wrestling/dakota-kai-released-wwe|title=Dakota Kai Released By WWE, Issues Statement Saying She's Far From Being Done {{!}} Fightful News|website=www.fightful.com|access-date=2022-08-11|language=en}}</ref>, kur viņa uzstājas ar ringa vārdu Dakota Keja (Dakota Kai), bet tā paša gada 30. jūlijā viņa atsāka savu karjeru piedaloties WWE pasākumā [[SummerSlam 2022]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whatculture.com/wwe/dakota-kais-wwe-return-was-a-last-minute-deal|title=Dakota Kai's WWE Return Was A Last-Minute Deal|last=Murray|first=Andy H.|website=WhatCulture.com|access-date=2022-08-11|date=2022-08-04|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnet.com/news-live/wwe-summerslam-2022-results-biggest-winners-and-match-ratings/|title=WWE SummerSlam 2022 Results: Biggest Winners and Match Ratings|website=CNET|access-date=2022-08-11|language=en}}</ref> Viņa ir pazīstama arī pateicoties tam, ka cīnījusies [[NXT (WWE zīmols)|NXT]], kur viņa uzveica [[Sieviešu ''Dusty Rhodes Tag Team Classic''|Sieviešu Dusty Rhodes Tag Team Classic atklāšanas cīņās]] 2021. gada 14. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.fandom.com/wiki/Dusty_Rhodes_Women%27s_Tag_Team_Classic_Tournament_(2021)|title=Dusty Rhodes Women's Tag Team Classic Tournament (2021)|website=Pro Wrestling|access-date=2022-08-11|language=en}}</ref>, un ir bijusī divkārtējā NXT sieviešu komandu cīņu čempione. Pirms līguma noslēgšanas ar WWE 2016. gada decembrī Kroulija cīnījās ar ringa vārdu <nowiki>''Evie''</nowiki>, piedalījās [[Impact Pro cīkstēšanās|<nowiki>''Impact Pro Wrestling''</nowiki>]] (IPW) Jaunzēlandē, [[''Pro Wrestling Women's Alliance'']] (PWA) [[Austrālija|Austrālijā]], [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] reklāmsacensībās <nowiki>''</nowiki>[[Shimmer Women Athletes]]<nowiki>'' un ''Shine Wrestling''</nowiki>, kā kā arī [[Japāņi|japāņu]] akcijās [[Pro Wrestling Zero1|<nowiki>''Pro Wrestling Zero1''</nowiki>]] un [[Pasaules brīnumu gredzena zvaigzne|<nowiki>''World Wonder Ring Stardom''</nowiki>]] . <ref name="Dakota Kai">{{Ziņu atsauce|url=https://www.wwe.com/superstars/dakota-kai|title=Dakota Kai|work=WWE|access-date=13 June 2018|language=en}}</ref> == Profesionālā karjera brīvajā cīņā sievietēm. == === Neatkarīgās reklāmas Jaunzēlandē un Austrālijā.(2007–2016) === Kroulija debitēja profesionālajā [[Brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] 2007. gada 15. decembrī Impact Pro Wrestling ar Ringa vārdu <nowiki>''</nowiki>Evie'''<nowiki>''</nowiki>'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/roster/evie/|title=Evie –|publisher=[[Impact Pro Wrestling]]|access-date=13 June 2014}}</ref>, kas ir atsauce uz viņas iecienītāko [[Pokemonu uzskaitījums|Pokémonu]] [[Īvijs|Īviju]] (<nowiki>''Eevee''</nowiki>). 2011. gada septembrī viņa debitēja [[Sidneja|Sidnejā]], Austrālijā bāzētajā "Pro Wrestling Alliance Australia<nowiki>''</nowiki> (PWA Australia) ikgadējajā šovā, kurā uzveica [[Kellija Skeitere|Kelliju Skeiteri]] (Kellie Skater). 2012. gada augustā Īvija kļuva par pirmo <nowiki>''Impact Pro Wrestling NZ'' sieviešu čempioni, trīskāršā apdraudējuma spēlē uzveicot Britenaju un Meganu Foksu. Nedēļu vēlāk viņa uzveica ''PWWA Interim''</nowiki> čempionātā, finālā uzveicot [[Džesija Makkeja|Džesiju Makkeju]] (Jessie McKay). Viņa saglabāja savu titulu pirmajā aizsardzībā pret Kelliju Skeiteri 6. oktobrī, gūstot neizšķirtu laika limita dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cagematch.net/?id=5&nr=2590&page=5|title=PWWA Interim Championship|access-date=11.08.2022|date=11.08.2022}}</ref> 2013. gada decembrī uzveica IPW sieviešu čempionātā un pievienojās jaunai frakcijai ar nosaukumu "The Investment". (tulk. ieguldījums)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/2013/12/2013-live-event-recap-the-investment-take-control/|title=2013 Live Event Recap: The Investment take control! –|last=Taylor|first=Brendon|publisher=Impactprowrestling.co.nz|access-date=13 June 2014|date=12 December 2013|archive-date={{dat|2019|02|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190212161048/http://www.impactprowrestling.co.nz/2013/12/2013-live-event-recap-the-investment-take-control/}}</ref> 2014. gadā [[Japāna|Japānā]] viņa noslēdza trīs mēnešu ilgu līgumu pēc piedalīšanās Japānas <nowiki>''Pro Wrestling Zero1''</nowiki> sacensībās un kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi šādu līgumu. Esot Japānā, īvija sadarbojās ar [[Madisona Īgla|Madisonu Īglu]] (Madison Eagles) cīņā pret <nowiki>''</nowiki>Global Green Gangsters<nowiki>''</nowiki> duo - Kelliju Skeiteri un [[Tomoka Nakagava|Tomoku Nakagavu]](Tomoka Nakagawa) [[Shimmer Tag komandu čempionāts|"Shimmer Tag Team<nowiki>''</nowiki> čempionātā]] [[Joshi4Hope]] šova ietvaros. === Neatkarīgās reklāmas Amerikā. (2013–2016) === [[Attēls:Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/2e/Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg/220px-Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg|right|thumb| Īvija 2013. gada aprīlī]] 2013. gada 6. aprīlī Īvija debitēja amerikāņu ''53.'' "Shimmer Women Athletes<nowiki>''</nowiki> reklāmsacensībās piedaloties pieccīņā, kurā viņa zaudēja [[Kristīna fon Īrija|Kristīnai Fon Īrijai]] (Christina Von Eerie). ''54.'' sacensībās Īvija uzveica [[Kimbera Lī|Kimberu Lī]] (Kimber Lee), bet nākamajā dienā ''56. sacensībās'' viņu uzveica Mija Jima(Mia Yim). 2014. gada aprīlī viņa sacentās "''Shimmer<nowiki>''</nowiki> 62. sacensībās'' ar [[Hikaru Šida|Hikaru Shidu]] (Hikaru Shida) un cieta sakāvi. Īvija guva uzvaru 63. sacensībās pret [[Rija Oreiluna|Riju Oreilunu]] (Rhia O'Reillyun) un 64. pret [[Nikola Matjevsa|Nikolu Matjevsu]] (Nicole Metthews). 2013. gada 19. aprīlī Īvija debitēja ''Shine Wrestling'' ''Shine 9'' turnīrā , zaudējot cīņā pret [[Mersedesa Martineza|Mersedesu Martinezu]] (Mercedes Martinez). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wrestleview.com/roh-indy-wrestling-news/41057-4-19-shine-9-ippv-results-ybor-city-florida|title=4/19 Shine #9 iPPV Results: Ybor City, Florida|last=Namako|first=Jason|publisher=Wrestleview.com|access-date=13 June 2014|date=20 April 2013}}</ref> <nowiki>''</nowiki>Shine 18 iPPV<nowiki>''</nowiki> turnīra <nowiki>''</nowiki>Shine Tag Team<nowiki>''</nowiki> čempionātā 2014. gada 20. aprīlī Īvija un Skeitere zaudēja čempionēm "Lucha Sisters<nowiki>''</nowiki> - [[Leva Beite|Levai Beitei]] (Leva Bates) un Miai Jimai. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wrestleview.com/roh-indy-wrestling-news/48063-4-18-shine-18-ippv-results-ybor-city-florida-ivelisse-vs-saraya-knight|title=4/18 SHINE 18 iPPV Results: Ybor City, FL (Ivelisse vs. Knight)|last=Namako|first=Jason|publisher=Wrestleview.com|access-date=13 June 2014|date=20 April 2014}}</ref> === "World Wonder Ring Stardom" (2015–2016) === 2015. gada 6. decembrī Īvija debitēja Japānas "World Wonder Ring Stardom" reklāmsacensībās. Savā pirmajā mačā viņa kopā ar [[Hirojo Matsumoto]] (Hiroyo Matsumoto) un Kelliju Skeiteri uzveica <nowiki>''Artist of Stardom''</nowiki> čempionātā.<ref name="Stardom120615">{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwr-stardom.com/?new01=2015%E5%B9%B412%E6%9C%886%E6%97%A5%E3%80%80goddesses-of-stars2015|website=[[World Wonder Ring Stardom]]|access-date=6 December 2015|date=6 December 2015|language=ja}}</ref> Viņas zaudēja titulu [[Jo Šira|Jo Širai]] (Io Shirai), [[Kairija Hodžo|Kairijai Hodžo]] (Kairi Hojo) un [[Maju Ivatani]] (Mayu Iwatani) savā trešajā aizsardzībā 2016. gada 28. februārī. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwr-stardom.com/?new01=2016%E5%B9%B42%E6%9C%8828%E6%97%A5%E3%80%80%E5%A4%A7%E9%98%AA%E5%A4%A7%E4%BC%9A|website=[[World Wonder Ring Stardom]]|access-date=28 February 2016|date=28 February 2016|language=ja}}</ref> === WWE === ==== Agrīnās parādīšanās (2015–2017) ==== Kroulija parādījās 2015. gada 14. oktobra ''NXT'' sērijā ar ringa vārdu Īvija un zaudēja debitējošajai [[Nia Džaksa|Niai Džaksai]] (Nia Jax).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pwinsider.com/article/97212/wwe-nxt-report-number-one-contenders-for-all-titles-established-nia-jax-debuts-and-bayley-talks-about-the-iron-man-match.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: NUMBER ONE CONTENDERS FOR ALL TITLES ESTABLISHED, NIA JAX DEBUTS, AND BAYLEY TALKS ABOUT THE IRON MAN MATCH|last=Trionfo, Richard|website=PWInsider|access-date=14 October 2015|date=14 October 2015}}</ref> 2016. gada 15. decembrī Kroulija parakstīja līgumu ar WWE,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://411mania.com/wrestling/wwe-signs-kimber-lee-heidi-lovelace-evie-more/|title=411MANIA – WWE Signs Kimber Lee, Heidi Lovelace, Evie & More|access-date=13 April 2017}}</ref> un dažus mēnešus vēlāk viņa tika pasludināta par dalībnieci [[Mae Young Classic (2017)|<nowiki>''Mae Young Classic''</nowiki>]] ar ringa vārdu <nowiki>''Dakota Kai''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/evie-gets-new-ring-name-confirmed-wwe-mae-young-classic-238316|title=Evie gets new in-ring name, confirmed for WWE Mae Young Classic|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=30 June 2017}}</ref> Saskaņā ar Kroulijas teikto, viņa vēlējās, lai viņas jaunais ringa vārds izklausītos nedaudz puiciski un atspoguļotu viņas [[Samoieši|samoiešu]] izcelsmi. Vārds <nowiki>''Kai'' nozīmē ''</nowiki>[[jūra]]<nowiki>''</nowiki> [[Polinēzija|polinēziešu]] [[Valoda|valodā]] un pretēji plaši izplatītam uzskatam nav atsauce uz [[Leilani Keja|Leilaniju Keju]] (Leilani Kai). Keja turnīrā piedalījās 13. jūlijā, pirmajā kārtā uzveicot [[Kavita Devi (cīkstone)|Kavitu Deviju]] (Kavita Devi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/wwe-mae-young-classic-taping-spoilers-tournament-begins-239201|title=WWE Mae Young Classic taping spoilers: The tournament begins|last=Williams|first=JJ|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=14 July 2017|date=13 July 2017}}</ref> un otrajā kārtā [[Reja Riplija|Reju Ripliju]] (Rhea Ripley), bet ceturtdaļfinālā viņu no cīņām izslēdza sakāve pret [[Kairi Sane|Kairiju Sani]] (Kairi Sane). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/wwe-mae-young-classic-taping-spoilers-finals-are-set-239266|title=WWE Mae Young Classic taping spoilers: The finals are set|last=Williams|first=JJ|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=15 July 2017|date=14 July 2017}}</ref> ==== Karjeras sākums NXT (2017–2020) ==== [[Attēls:Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/db/Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg/170px-Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg|right|thumb| Keja (pa kreisi) spēles laikā ar [[Nikija ASH|Nikiju Krosu]] (Nikki Cross) [[''WrestleMania Axxess'']] turnīrā.]] 2017. gada 25. oktobrī Keja atgriezās televīzijā, sacenšoties sieviešu <nowiki>''battle royal''</nowiki> turnīrā, kurā viņu izslēdza [[Seidža Beketa]] (Sage Beckett). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/113151/wwe-nxt-report-battle-royal-is-the-velveteen-dream-a-nightmare-for-aleister-black-almas-versus-strong-lorcan-and-burch-team-up-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: BATTLE ROYAL, IS THE VELVETEEN DREAM A NIGHTMARE FOR ALEISTER BLACK?, ALMAS VERSUS STRONG, LORCAN AND BURCH TEAM UP, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=25 October 2017}}</ref>10. janvārī Keja zaudēja debitējošajai [[Šaina Bašlere|Šainai Bašlerei]] (Shayna Baszler).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/114708/wwe-nxt-report-tag-title-match-comments-from-gargano-and-almas-baszler-makes-a-statement-and-dont-mess-with-nikkis-friends.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: TAG TITLE MATCH, COMMENTS FROM GARGANO & ALMAS, BASZLER MAKES A STATEMENT, DON'T MESS WITH NIKKI'S FRIENDS|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=10 January 2018}}</ref> 2018. gada 14. martā Keja guva savu pirmo TV uzvaru, uzveicot [[Leisija Evansa|Leisiju Evansu]] (Lacey Evans). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/116102/evans-versus-kai-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: THE TOURNAMENT CONTINUES, A CONTRACT SIGNING, AND CIAMPA SPEAKS?|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=14 March 2018}}</ref> Mēnesi vēlāk Keja debitēja [[WrestleMania|<nowiki>''WrestleMania''</nowiki>]] [[WrestleMania 34|turnīrā <nowiki>''WrestleMania 34''</nowiki>]], kopā ar vairākām citām NXT dalībniecēm startējot [[''WrestleMania Women's Battle Royal'']] turnīrā, kļūstot par pirmo jaunzēlandieti, kas sacentās <nowiki>''WrestleMania''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=116716&p=2|title=COMPLETE WRESTLEMANIA 34 KICKOFF SHOW COVERAGE|last=Carapola|first=Stuart|website=PWInsider|date=8 April 2018}}</ref> Keja piedalījās arī [[WrestleMania Axxess|<nowiki>''WrestleMania Axxess''</nowiki>]] turnīrā, kurā viņa uzveica , iegūstot sev maču NXT sieviešu čempionātā, tajā viņu uzveica tikko kronētā čempione Šaina Bašlere.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.wwe.com/shows/wrestlemania/article/axxess-invitational-tournaments|title=Results for all championship matches at WrestleMania Axxess Day 4|publisher=[[WWE]]|access-date=13 April 2018|language=en}}</ref> Maijā Keja guva vēl vienu iespēju piedalīties čempionātā un atkal tika uzveikta. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2018-05-09/article/dakota-kai-def-vanessa-borne|title=Dakota Kai def. Vanessa Borne|last=Clapp|first=John|publisher=WWE|access-date=30 June 2018|date=9 May 2018}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2018-05-30/article/shayna-baszler-def-dakota-kai|title=Shayna Baszler def. Dakota Kai|last=Clapp|first=John|publisher=WWE|access-date=30 June 2018|date=30 May 2018}}</ref> Visu atlikušo gadu Keja turpināja startēt individuālajās sacensībās, cīnoties pret tādām konkurentēm, kā [[Santana Gareta]] (Santana Garett), <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118606/wwe-nxt-report-gargano-versus-ec3-the-women-make-their-statements-in-and-out-of-the-ring-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: GARGANO VERSUS EC3, THE WOMEN MAKE THEIR STATEMENTS IN AND OUT OF THE RING, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=4 July 2018}}</ref> [[Bjanka Belēra]] (Bianca Belair), <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118274/wwe-nxt-report-looking-back-at-takeover-belair-versus-kai-war-raiders-versus-the-mighty.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: LOOKING BACK AT TAKEOVER, BELAIR VERSUS KAI, WAR RAIDERS VERSUS THE MIGHTY|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=20 June 2018}}</ref> Leisija Evansa <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118954/wwe-nxt-report-focusing-on-the-women-number-one-contender-video-feature-on-war-raiders-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: FOCUSING ON THE WOMEN, NUMBER ONE CONTENDER, VIDEO FEATURE ON WAR RAIDERS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 July 2018}}</ref> un [[''Alija'' Nhooph Al-Areebi|<nowiki>''Alija''</nowiki>]] (<nowiki>''</nowiki>Aliyah<nowiki>''</nowiki> (Nhooph Al-Areebi)). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/119980/wwe-nxt-report-undisputed-era-versus-ricochet-and-dunne-lars-is-back-nikki-is-unusual-but-is-she-a-suspect-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: UNDISPUTED ERA VERSUS RICOCHET AND DUNNE, LARS IS BACK, NIKKI IS UNUSUAL BUT IS SHE A SUSPECT?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=29 August 2018}}</ref> Paralēli savām aktivitātēm NXT, Keja parādījās arī jaunizveidotajā ''[[NXT UK (WWE zīmols)|<nowiki>''NXT UK''</nowiki>]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121259/wwe-nxt-uk-report-bate-versus-wolfgang-ligero-dakota-kai-and-more.html?p=1|title=WWE NXT UK REPORT: BATE VERSUS WOLFGANG, LIGERO, DAKOTA KAI, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=24 October 2018}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121611/wwe-nxt-uk-report-storm-versus-kai.html?p=1|title=WWE NXT UK REPORT: STORM VERSUS KAI|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=7 November 2018}}</ref> Oktobrī Keja piedalījās pirmajā sieviešu maksas pārraidē [[WWE Evolution|<nowiki>''Evolution''</nowiki>]], kurā viņa neveiksmīgi izaicināja Reju Ripliju (televīzijā nepārraidītā cīņā) dalībai NXT Apvienotās Karalistes sieviešu čempionātā . <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/121350/nxt-uk-title-defended-at-wwe-uk-evolution.html?p=1|title=NXT UK TITLE DEFENDED AT WWE UK EVOLUTION|last=Johnson|first=Mike|website=PWInsider|date=28 October 2018}}</ref> Pirms titula spēles Keja piedalījās turnīrā, kas tika ierakstīts vasarā, bet tika pārraidīts novembrī, par vietu čempionātā, kur viņa pirmajā kārtā uzveica [[Nina Samuelsa|Ninu Samuelsu]] (Nina Samuels),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=121765&p=2|title=WWE NXT UK REPORTS: NXT UK WOMEN'S TITLE TOURNAMENT ANNOUNCED, BATE VERSUS DRAKE, SEVEN VERSUS GIBSON, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=14 November 2018}}</ref> bet pusfinālā viņu izslēdza Riplija. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=121955&p=2|title=WWE NXT UK REPORTS: THE WOMEN'S TOURNAMENT CONTINUES, MARK ANDREWS, JORDAN DEVLIN, LIGERO, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=21 November 2018}}</ref> Pēc dažu mēnešu prombūtnes, 17. novembrī, Keja atgriezās [[NXT pārņemšana: WarGames (2018)|<nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: WarGames<nowiki>''</nowiki>]], kur viņa kopā ar Jo Širu palīdzēja Kairijai Sanei viņas mačā ar Šainu Bašleri, uzbrūkot Bašleras sabiedrotajām [[Džesamīna Djūka|Džesamīnai Djūkai]] un [[Marina Šafira|Marinai Šafirai]], kuri jau agrāk traucēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121848/black-versus-gargano-live-ongoing-wwe-nxt-takeover-war-games-ii-coverage.html?p=1|title=BLACK VERSUS GARGANO: LIVE ONGOING WWE NXT TAKEOVER WAR GAMES II COVERAGE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=17 November 2018}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/122107/wwe-nxt-report-mighty-versus-lorcan-and-burch-lee-versus-sullivan-ec3-mia-yim-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: MIGHTY VERSUS LORCAN AND BURCH, LEE VERSUS SULLIVAN, EC3, MIA YIM, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=28 November 2018}}</ref> 2019. gada 17. janvārī Keja savā [[Twitter]] lapā paziņoja, ka NXT tiešraides pasākumā decembrī viņa sastiepa muskuli, kas viņai turpmākos dažus mēnešus neļaus piedalīties sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/123298/dakota-kai-suffers-torn-acl-surgery-today.html?p=1|title=DAKOTA KAI SUFFERS TORN ACL, SURGERY TODAY|last=Johnson|first=Mike|website=PWInsider|date=17 January 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/article/dakota-kai-undergoes-acl-surgery|title=Dakota Kai undergoes ACL surgery|last=Staff|first=WWE.com|website=WWE.com|date=17 January 2019}}</ref> Pēc vairāk nekā deviņu mēnešu neaktivitātes un pāris vinjetēm<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/129493/wwe-nxt-report-see-you-live-next-week-baszler-versus-ripley-johnny-garganos-future-damian-priest-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: SEE YOU LIVE NEXT WEEK, BASZLER VERSUS RIPLEY, JOHNNY GARGANO'S FUTURE, DAMIAN PRIEST, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=11 September 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=129678&p=2|title=WWE NXT REPORT: NORTH AMERICAN CHAMPIONSHIP MATCH, IMPERIUM INVADES, A STREET FIGHT, NUMBER ONE CONTENDERS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 September 2019}}</ref> Keja 25. septembrī savā atgriešanās mačā uzveica [[Teilāra Konti|Teināru Konti]] (Taynara Conti).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/129866/wwe-nxt-report-riddle-versus-dain-lee-versus-dijakovic-kushida-versus-imperium-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: RIDDLE VERSUS DAIN, LEE VERSUS DIJAKOVIC, KUSHIDA VERSUS IMPERIUM, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=25 September 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/130289/dakota-versus-bianca-live-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, PEOPLE LINING UP FOR SHAYNA, WALTER VERSUS KUSHIDA, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=9 October 2019}}</ref> Neilgi pēc tam Kejas ilggadējā komandas partnere [[Tegana Noksa]] arī atgriezās NXT, un abas ātri apvienojās komandā ar nosaukumu "Team Kick". <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130487&p=2|title=WWE NXT REPORT: WHO FACES RODDY NEXT WEEK?, WHO ISN'T CHALLENGING SHAYNA?, PRIEST VERSUS DUNNE, DIJAKOVIC VERSUS LEE, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=16 October 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130692&p=2|title=WWE NXT REPORT: NORTH AMERICAN TITLE MATCH, WHO FACES THE KABUKI WARRIORS NEXT WEEK?, RIPLEY VERSUS BELAIR, FINN BALOR IS BACK|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=23 October 2019}}</ref> 30. oktobrī ''NXT'' <nowiki>''Team Kick'' neveiksmīgi izaicināja ''The Kabuki Warriors''</nowiki> ( [[Uraija Kanako ''Asuka''|<nowiki>''Asuku''</nowiki>]] un Kairiju Sani) par dalību WWE sieviešu komandu čempionātā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/130916/bate-versus-grimes-live-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: WOMEN'S TAG TITLE MATCH, THE WOMEN GO INTO WAR GAMES, LEE AND RIDDLE VERSUS FISH AND O'REILLY, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=30 October 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131108&p=2|title=WWE NXT REPORT: THE WAR GAMES MATCHES ARE SET, THE OC MAKE THEIR NXT DEBUTS, DID BALOR CHOOSE A SIDE?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=6 November 2019}}</ref> [[Attēls:Dakota_Kai_2018.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1e/Dakota_Kai_2018.jpg/170px-Dakota_Kai_2018.jpg|thumb| Keja pirms spēles 2018. gadā]] Novembrī Keja debitēja galvenajā sarakstā kā daļa no NXT talantiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130970&p=2|title=WWE SMACKDOWN REPORT: WHEN LIFE GIVES YOU MECHANICAL ISSUES . . . WWE GIVES YOU NXT|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=2 November 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131415&p=2|title=WWE SMACKDOWN REPORT: NXT IS HERE, WE HAVE A TITLE MATCH, IS WWE A MONARCHY?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=15 November 2019}}</ref> 23. novembra mačā <nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: WarGames<nowiki>''</nowiki>, tieši pirms mača, Keja aizstāja Miju Jimu Reas Riplijas komandā cīņā pret Šainas Bašleres komandu, jo Džimai uzbruka aizkulisēs. Tomēr, pirms viņa ienāca ringā, Keja uzbruka savai regulārajai komandas partnerei Tīganai Noksai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131638&p=2|title=WWE NXT TAKEOVER WAR GAMES REPORT: SURPRISES, BETRAYALS, A NEW NUMBER ONE CONTENDER, BRO OR BALOR?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=23 November 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/131746/wwe-nxt-report-its-a-celebration-tag-title-match-cruiserweight-title-match-ciampa-versus-balor-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: IT'S A CELEBRATION, TAG TITLE MATCH, CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, CIAMPA VERSUS BALOR, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=30 November 2019}}</ref> Pēc atgriešanās decembrī, Mija Jimaatklāja, ka Keja bijā tā, kas aizkulisēs uzbruka Džimai, tas izraisīja maču starp abām, kurā Keja uzvarēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131932&p=2|title=WWE NXT REPORT: BIG SIX MAN TAG MATCH, NUMBER ONE CONTENDER MATCH NEXT WEEK, KUSHIDA HAS RETURNED, WOMEN'S TITLE MATCH IN TWO WEEKS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=4 December 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/132132/wwe-nxt-report-who-faces-cole-next-week-cruiserweight-title-match-previewing-baszlerripley-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: WHO FACES COLE NEXT WEEK?, CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, PREVIEWING BASZLER/RIPLEY, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=11 December 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=132336&p=2|title=WWE NXT REPORT: TWO TITLE MATCHES, KUSHIDA, DAMIAN PRIEST, PETE DUNNE, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 December 2019}}</ref> 2020. gada 26. janvārī <nowiki>''Royal Rumble'' turnīrā Keja piedalījās savā pirmajā ''Royal Rumble''</nowiki> mačā ar 15. numuru, bet neveiksmīgi, jo viņu izslēdza cīņā pret [[Čelsija Grīna|Čelsiju Grīnu]] (Chelsea Green).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/royalrumble/2020/2020-womens-royal-rumble-match-results|title=Charlotte Flair won the 30-Woman Royal Rumble Match|last=Garretson|first=Jordan|website=WWE|date=26 January 2020}}</ref> 29. janvārī Keja zaudēja Noksai pēc tam, kad viņa bija izmantojusi ceļa stiprinātāju [[Kendisa Lerea|Kendisas Lereas]] (Candice LeRae) uzmanības novēršanas. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/01/29/1-29-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-dusty-classic-finals-tegan-nox-vs-dakota-kai-adam-coles-takeover-opponent-named/|title=1/29 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Dusty Classic Finals, Tegan Nox vs. Dakota Kai, Adam Cole's TakeOver opponent named|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=29 January 2020}}</ref> ==== Dakota un Reičela Gonzalesa (2020–2022) ==== 2020. gada 16. februārī [[NXT pārņemšana: Portlenda|<nowiki>''</nowiki>NXT Takeover: Portland<nowiki>''</nowiki>]] [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]] Keja uzvarēja Noksu ielu cīņā pēc debitējošās [[Reičela Gonzalesa|Reičelas Gonzalesas]] iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/nxt-takeover-portland-live-results-adam-cole-vs-tommaso-ciampa-304321|title=WWE NXT GREAT AMERICAN BASH NIGHT ONE LIVE RESULTS: SHIRAI-BANKS|last=Aiken|first=Chris|last2=Currier|first2=Joseph|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=16 February 2020}}</ref> 4. martā Keja uzveica Noksu tērauda būra mačā pēc Gonzalesa iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/03/04/3-4-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-dream-vs-roddy-cage-match-nox-vs-kai-cage-match-next-steps-for-gargano-ciampa-and-finn-imperium/|title=3/4 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Dream vs. Roddy cage match, Nox vs. Kai cage match, next steps for Gargano-Ciampa and Finn-Imperium|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=29 January 2020}}</ref> 7. jūnijā, [[NXT pārņemšana: tavā mājā (2020)|<nowiki>''</nowiki>TakeOver: In Your House<nowiki>''</nowiki>]] mačā Keja apvienojās ar Gonzalesu un Kandisu Līreju, zaudējot Noksai, Mijai Jimai un [[Šoci Blakhārta|Šocijai Blakhārtai]] sešu sieviešu komandas spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/nxt-takeover-your-house-live-results-three-title-matches-312736|title=NXT TAKEOVER IN YOUR HOUSE LIVE RESULTS: THREE TITLE MATCHES|last=Knipper|first=Justin|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=7 June 2020}}</ref> 1. jūlijā Keja, Lerea un Jima zaudēja Noksai NXT sieviešu čempionāta izslēgšanas mačā ar pirmo numuru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/wwe-nxt-great-american-bash-night-one-live-results-shirai-banks-314531|title=WWE NXT GREAT AMERICAN BASH NIGHT ONE LIVE RESULTS: SHIRAI-BANKS|last=Aiken|first=Chris|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=1 July 2020}}</ref> Divas nedēļas vēlāk, 15. jūlijā, Keja uzbruka Jo Širai pēc tam, kad Šira bija veiksmīgi nosargājusi savu titulu pret Noksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/07/15/7-15-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-io-shirai-vs-tegan-nox-damian-priest-vs-cameron-grimes-keith-lees-first-show-as-nxt-champion/|title=7/15 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Io Shirai vs. Tegan Nox, Damian Priest vs. Cameron Grimes, Keith Lee's first show as NXT Champion|last=Wells|first=Kelly|website=Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=15 July 2020}}</ref> 5. augustā Keja uzveica Ripliju, gūstot iespēju tikt pie [[NXT pārņemšana XXX|<nowiki>''</nowiki>''NXT TakeOver XXX'<nowiki/>''<nowiki/>']] titula.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/08/05/8-5-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-rhea-ripley-vs-dakota-kai-1-contenders-match-imperium-vs-undisputed-era-keith-lee-vs-cameron-grimes/|title=8/5 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Rhea Ripley vs. Dakota Kai #1 Contender's Match, Imperium vs. Undisputed Era, Keith Lee vs. Cameron Grimes|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=5 August 2020}}</ref> 22. augustā iepriekš minētajā pasākumā Keja sakāva Širu. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/wwe-nxt-takeover-xxx-live-results-title-matches-cole-mcafee-318121|title=WWE NXT TAKEOVER XXX LIVE RESULTS: TITLE MATCHES, COLE-MCAFEE|last=Knipper|first=Justin|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=22 August 2020}}</ref> Novembrī Keja sāka strīdēties ar [[Embera Moona '''Atēna'|Emberu Mūnu]](Ember Moon), pazīstamu arī, kā "Atēna", kā rezultātā 4. novembrī norisinājās mačs pret Mūnu, kurā Keja uzvarēja pēc Gonzalesas iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2020-11-04/article/wwe-nxt-results-nov-4-2020|title=WWE NXT results, Nov. 4, 2020|last=Garretson|first=Jordan|publisher=WWE|website=wwe.com|access-date=9 December 2020}}</ref> Pēc tam Keja un Gonzalesa apvienojās komandā ar Lerau un [[Tonija Storma|Toniju Stormu]] (Toni Storm), un piedalījās mačā pret Blakhārtu, Mūnu, Širu un Ripliju [[NXT pārņemšana: WarGames (2020)|<nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: Wargames<nowiki>''</nowiki>]] 6. decembrī, kur Kejas komanda guva uzvaru. Keja un Gonzalesa nesen tika pasludinātas par konkurentēm pirmajās <nowiki>''Women's Dusty Rhodes Tag Team Classic''</nowiki> cīņās. NXT TakeOver: Vengeance Day finālā un sieviešu <nowiki>''</nowiki>Dusty Rhodes Tag Team Classic<nowiki>''</nowiki> finālā kopā uzveica Šotziju Blakhārtu un Emberu Mūnu. Ar uzvaru <nowiki>''</nowiki>Dusty Rhodes Tag Team Classic<nowiki>''</nowiki> finālā Keja un Gonzalesa nopelnīja iespēju cīnīties ar WWE sieviešu komandas maču čempionēm [[Nia Džeksa|Niju Džeksu]] un Šainu Bašleri. Cīņa, 2021. gada 3. martā, beidzās ar skandālu, jo Bašlere nebija likumīga čempionāta dalībniece. Nākamajā nedēļā, Keja un Gonzalesa saņēma apbalvojumu par piedalīšanos čempionātā, ko viņām piešķīra NXT ģenerālmenedžeris [[Vilijams Regāls]], atzīmējot Kejas pirmo čempionātu WWE. Tomēr abas tovakar zaudēja savus titulus Blakhārtai un Mūnai. <ref name="NXT03102021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2021/03/10/3-10-nxt-tv-results-moores-review-of-finn-balor-vs-adam-cole-for-the-nxt-championship-io-shirai-vs-toni-storm-for-the-nxt-womens-championship-william-regals-big-announcements-xia-li-vs-ka/|title=3/10 NXT TV results: Moore's review of Finn Balor vs. Adam Cole for the NXT Championship, Io Shirai vs. Toni Storm for the NXT Women's Championship, William Regal's big announcements, Xia Li vs. Kayden Carter|last=Moore|first=John|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=11 March 2021|date=10 March 2021}}</ref> Pēc Gonzalesas uzvaras NXT sieviešu čempionātā [[NXT pārņemšana: stāvēt un piegādāt|<nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: Stand & Deliver<nowiki>''</nowiki>]], starp abām sāka parādīties spriedze. 27. jūlijā Keja cīnījās pret Gonzalesu, pēc tam Keja izbeidza abu aliansi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wrestlinginc.com/news/2021/07/wwe-nxt-live-results-your-feedback-and-viewing-party-25/|title=WWE NXT Results – Adam Cole Vs. Bronson Reed, Samoa Joe Resigns, Dakota Kai Turns, More|last=Middleton|first=Marc|website=Wrestling.Inc|access-date=27 July 2021}}</ref> [[NXT: Halovīni Havoc (2021)|NXT: Halloween Havoc<nowiki>''</nowiki>]] cīņās Keja atgriezās kā noslēpumainā persona, kas cīnījās pret Gonzalesu un uzvarot ieguva vietu NXT sieviešu čempionātā pret [[Mendija Rouza|Mendiju Rouzu]] (Mandy Rose) <nowiki>''Trick or Street Fight''</nowiki> mačā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pprowrestling.net/site/2021/10/26/10-26-nxt-2-0-results-moores-review-of-halloween-havoc-with-tommaso-ciampa-vs-bron-breakker-for-the-nxt-title-plus-spin-the-wheel-make-the-deal-stipulations-for-raquel-gonzalez-vs-mandy-rose-fo/|title=10/26 NXT 2.0 results: Moore's review of Halloween Havoc with Tommaso Ciampa vs. Bron Breakker for the NXT Title, plus Spin the Wheel, Make the Deal stipulations for Raquel Gonzalez vs. Mandy Rose for the NXT Women's Title, and MSK vs. Fabian Aichner and Marcel Barthel for the NXT Tag Titles|last=Moore|first=John|publisher=Pro Wrestling Dot Net|access-date=October 26, 2021|date=October 26, 2021}}</ref> [[NXT Roadblock]] izlaidumā Keja un [[Vendija Čū]] uzveica Reičelu Gonzalesu un [[Kora Džeida|Koru Džeidu]] (Cora Jade), iekļūstot NXT Sieviešu <nowiki>''Dusty Cup''</nowiki> turnīra finālā. Keja un Čū finālā zaudēja Jo Širas un [[Keja Lī Reja|Kejas Lī Rejas]] (Kay Lee Ray) komandai. 2022. gada 29. martā pēc tam, kad komanda-trio [[''Toxic Attraction'']] sakāva Vendiju Čū, Keja uzbruka grupai kopā ar Reičelu Gonzalesu, ar kuru pēstam atjaunoja attiecības un apskāvās. Pēcāk tika paziņots, ka Keja un González cīnīsies pret <nowiki>''Toxic Attraction''</nowiki> dalībniecēm [[Džidžija Dolina|Džidžiju Dolinu]] (Gigi Dolin) un [[Džeisija Džeina|Džeisiju Džeinu]] (Jacy Jayne) NXT sieviešu komandu čempionātā <nowiki>''NXT Stand & Deliver''</nowiki> priekšizrādes laikā. Keja un Gonzalesa uzveica <nowiki>''Toxic Attraction'', uzstādot jaunu rekordu gūstot otro titula piederēšanas reizi pēc kārtas. Savā pirmajā titula aizstāvēšanā, nākamajā NXT 2.0 sērijā, Keja un Gonzalesa zaudēja titulus ''Toxic Attraction''</nowiki> Rouzas iejaukšanās dēļ. Nedēļu vēlāk, Keja izaicināja Rouzu NXT sieviešu čempionātam, kur viņa cieta sakāvi. Tā bija viņas pēdējā uzstāšanās NXT. WWE atbrīvoja Keju no darba pienākumiem 2022. gada 29. aprīlī. Tiek ziņots, ka viņa uzņēmumam bija paudusi, ka neplāno atjaunot līgumu pirms tikusi atbrīvota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fightful.com/wrestling/malcolm-bivens-dakota-kai-harland-more-released-wwe|title=Malcolm Bivens, Dakota Kai, Harland, Dexter Lumis, More Released By WWE|last=Lambert|first=Jeremy|website=Fightful|access-date=April 30, 2022|date=April 29, 2022}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://411mania.com/wrestling/more-on-wwe-releases-malcolm-bivens-dakota-kai-harland|title=More on WWE's Releases Of Dakota Kai, Malcolm Bivens, Harland & More|last=Thomas|first=Jeremy|website=411 Mania|access-date=April 30, 2022|date=April 29, 2022}}</ref> === Atgriešanās WWE (2022. gads līdz tagad) === 2022. gada 30. jūlijā Keja atkārtoti parakstīja līgumu ar WWE un atgriezās <nowiki>''SummerSlam'' kopā ar ''Beiliju''</nowiki> (Bayley(Pamela Rose Martinez))un Ijo Skaju (Iyo Sky), iepriekš pazīstamu, kā Jo Širai, kā sabiedrotās. <ref name="SSlam2022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/07/30/wwe-summerslam-results-powells-review-of-roman-reigns-vs-brock-lesnar-in-a-last-man-standing-match-for-the-undisputed-wwe-universal-championship-bianca-belair-vs-becky-lynch-for-the-raw-womens/|title=WWE SummerSlam results: Powell’s review of Roman Reigns vs. Brock Lesnar in a Last Man Standing match for the Undisputed WWE Universal Championship, Bianca Belair vs. Becky Lynch for the Raw Women’s Title, The Usos vs. The Street Profits for the Undisputed WWE Tag Titles, Liv Morgan vs. Ronda Rousey for the Smackdown Women’s Title|last=Powell|first=Jason|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=July 30, 2022|date=July 30, 2022}}</ref> Viņa oficiāli pievienojās <nowiki>''Raw''zīmolam kā ''papēdis''</nowiki>, jeb cīkstonis, kas skatītājiem jānīst.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/news/wwe/bayley-dakota-kai-io-shirai-return-at-wwe-summerslam|title=Bayley, Dakota Kai, Io Shirai return at WWE SummerSlam|last=Currier|first=Joseph|publisher=Wrestling Observer Figure Four Online|website=f4wonline.com|access-date=July 31, 2022|date=July 30, 2022}}</ref> <ref name="RawBrand">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/10043862-biggest-takeaways-from-2022-wwe-summerslam-results|title=Biggest Takeaways From 2022 WWE SummerSlam Results|last=Beaston|first=Erik|website=[[Bleacher Report]]|access-date=July 31, 2022|date=July 31, 2022}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|date=2022-08-09|title=Heel (professional wrestling)|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Heel_(professional_wrestling)&oldid=1103247956|journal=Wikipedia|language=en}}</ref> Debitēja nākamajā vakarā , uzbrūkot [[Bekija Linča|Bekijai Linčai]], [[Aleksa Blisa|Aleksai Blisai]] un <nowiki>''Asukai''</nowiki> kopā ar Beiliju un Skaju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/08/01/8-1-wwe-raw-results-powells-live-review-of-the-summerslam-fallout-show-with-the-usos-vs-the-mysterios-for-the-undisputed-wwe-tag-titles-the-winners-of-dolph-ziggler-vs-ciampa-vs-chad-gable-and|title=8/1 WWE Raw results: Powell's live review of the SummerSlam fallout show with The Usos vs. The Mysterios for the Undisputed WWE Tag Titles, the winners of Dolph Ziggler vs. Ciampa vs. Chad Gable and AJ Styles vs. Mustafa Ali vs. The Miz meet for a shot at the U.S. Championship|last=Powell|first=Jason|website=ProWrestling.net|access-date=August 2, 2022|date=August 1, 2022}}</ref> 8. augustā Keja un Skaja uzveica [[Dana Brūka|Danas Brūkas]] un [[Tamina Snuka|<nowiki>''Taminas''</nowiki> Snukas]] (Tamina Snuka (<nowiki>''Tamina''</nowiki>)) komandu WWE sieviešu komandu čempionāta turnīra pirmajā kārtā.<ref name="RAW08082022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/08/08/8-8-wwe-raw-results-powells-live-review-of-bobby-lashley-vs-ciampa-for-the-u-s-championship-the-tournament-for-the-vacant-wwe-womens-tag-team-titles-begins-seth-rollins-vs-angelo-dawkins-re/|title=8/8 WWE Raw results: Powell’s live review of Bobby Lashley vs. Ciampa for the U.S. Championship, the tournament for the vacant WWE Women’s Tag Team Titles begins, Seth Rollins vs. Angelo Dawkins, Rey Mysterio vs. Finn Balor|last=Powell|first=Jason|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=9 August 2022|date=8 August 2022}}</ref> == Citas parādīšanās medijos == 2009. gada septembrī, Kroulija filmējās Oklendas grupas <nowiki>''</nowiki>''[[These Four Walls]]''<nowiki>''</nowiki> mūzikas video dziesmai [["Sweet December"|"''Sweet December''"]]. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=mF-1oGVEMWw|title=These Four Walls – Sweet December Music Video|publisher=YouTube|access-date=13 June 2014}}</ref> 2013. gada aprīlī, raidījumā <nowiki>''</nowiki>''20/20<nowiki>''</nowiki>'' tika pārraidīts stāsts, kas sekoja viņai, kā Īvijai līdz viņas pirmajai turnejai Amerikas Savienotajās Valstīs.<ref name="5 Fast Facts About Dakota Kai">{{Tīmekļa atsauce|url=http://ringsideintel.com/2018/06/dakota-kai-facts/|title=5 Fast Facts About Dakota Kai (With Photos)|last=Gregerson|first=Katie|publisher=Ringside Intel|access-date=20 February 2021|date=6 June 2018}}</ref> Tajā vasarā viņa bija līdzīgi attēlota [[Māori]] televīzijas sporta šovā <nowiki>''</nowiki>''Code<nowiki>''</nowiki>'' . <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzpwi.co.nz/2013/08/evie-featured-on-maori-tvs-code-tonight/|title=Evie featured on Maori TV's CODE tonight|last=Dunn|first=David|publisher=NZPWI|access-date=26 July 2018|date=29 August 2013}}</ref> Kā Dakota Keja, viņa ir spēlējams tēls videospēlēs ''[[WWE 2K19|<nowiki>''WWE 2K19''</nowiki>]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/brianmazique/2018/09/19/wwe-2k19-dlc-details-revealed/#6c9fb86851c4|title='WWE 2K19' DLC Details Revealed|last=Mazique|first=Brian|website=Forbes|date=19 September 2018}}</ref> ''[[WWE 2K20|<nowiki>''WWE 2K20''</nowiki>]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/wwe-2k20-roster/4/|title=WWE 2K20 roster reveal: every confirmed wrestler, including Hulk Hogan, Bray Wyatt & Molly Holly|last=Wilson|first=Ben|publisher=Games Radar|date=11 October 2019}}</ref> un ''[[WWE 2K22|<nowiki>''</nowiki>WWE 2K22]]<nowiki>''</nowiki>'' . <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/wwe-2k22-roster/|title=WWE 2K22 roster guide tracking every confirmed wrestler|last=Wilson|first=Ben|publisher=Game Radar|access-date=April 3, 2022|date=March 14, 2022|language=en-US}}</ref> Kroulija pašlaik straumē tiešsaites straumēšanas platformā "[[Twitch]]<nowiki>''</nowiki> ar lietotājvārdu "Charliegirl". <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.twitch.tv/charliegirl|title=Dakota Kai on Twitch}}</ref> == Personīgā dzīve == Kroulija ir [[Īri|īru]] un samoiešu izcelsmes jaunzēlandiete.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/DakotaKai_WWE/status/710185768065437696|title=.. #HappyStPatricksDay from this Irish / Samoan hybrid!!|website=Twitter|access-date=14 July 2017|date=16 March 2016}}</ref> Viņas māte ir no Samoa Lepea ciema [[Upolu|Upolu salā]].<ref name="5 Fast Facts About Dakota Kai"/> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/article/dakota-kai-interview|title=Exclusive interview: Up close with "The Captain of Team Kick" Dakota Kai|last=Saxton|first=Byron|authorlink=Byron Saxton|publisher=WWE|access-date=20 February 2021|date=31 May 2018}}</ref> Viņai ir jaunāka māsa Nirēne (Nyrene), kura ir [[Jauktā cīņas māksla|jauktā cīņas]] sportiste <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://beyondthemark.com/2018/07/16/nyrene-crowley-fighting-her-way-to-affecting-change/|title=Nyrene Crowley fighting her way to affecting change|last=Stanley|first=Ashley|publisher=Beyond the Mark|access-date=19 July 2018|date=16 July 2018}}</ref> un viņas brālis Ērls (Earl) ir [[Diskžokejs|dīdžejs]]. Viņas vectēvs [[Pats Kroulijs]] 1949. un 1950. gadā pārstāvēja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] [[Jaunzēlandes regbija izlase|<nowiki>''All Blacks''</nowiki>]] regbija izslases sastāvā. <ref name="Dakota Kai blazing a trail">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/sport/other-sports/105968993/wwe-rising-star-dakota-kai-blazing-a-trail-for-kiwi-women-wrestlers|title=WWE rising star Dakota Kai blazing a trail for Kiwi women wrestlers|last=France|first=Marvin|publisher=Stuff|website=stuff.co.nz|access-date=17 August 2018|date=14 August 2018}}</ref> Kroulijai tuvas draudzenes ir Šeina Bašlere, Mija Jima un Džesamīna Djūka, pašlaik viņai ir kopīga māja ar Bašleri [[Florida|Floridā]]. <ref name="What's the BRE Youtube news??-">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=U2_iDKJvWQw|title=What's the BRE news??|website=[[YouTube]]}}</ref> == Čempionāti un sasniegumi == * '''Profesionālās brīvās cīņas sieviešu alianse:''' ** ''PWWA Interim'' titula turnīrs (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cagematch.net/?id=26&nr=3438|title=PWWA Interim Title Tournament « Tournaments Database « CAGEMATCH – The Internet Wrestling Database|last=Kreikenbohm|first=Philip|access-date=13 April 2017}}</ref> ** ''PWWA'' čempionāts (1 reizi) ** ''PWWA Interim'' čempionāts (1 reizi) * '''''Impact Pro'' brīvā cīņa:''' ** ''IPW'' sieviešu čempionāts (3 reizes)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/title-history/#nzwomens|title=Title History – Impact Pro Wrestling|access-date=13 April 2017|archive-date={{dat|2017|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170313022820/http://www.impactprowrestling.co.nz/title-history/#nzwomens}}</ref> * '''''<nowiki>''</nowiki>Pro Wrestling Illustrated<nowiki>''</nowiki>:''''' ** 2016. gadā ieņēma 21. vietu starp 50 labākajām sieviešu ''cīkstonēm <nowiki>''PWI Female 50''</nowiki>''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.profightdb.com/pwi/evie-9542.html|title=Internet Wrestling Database – Evie: Pro Wrestling Illustrated Ratings|access-date=13 April 2017}}</ref> * '''''"Shimmer<nowiki>''</nowiki>'' sieviešu sportistes:''' ** ''<nowiki>''Shimmer''</nowiki>'' komandu čempionāts (1 reizi) - kopā ar Heidiju Lavleisu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pwinsider.com/article/102986/shimmer-volumes-84-85-results-from-berwyn-il.html?p=1|title=Shimmer Volumes 84 & 85 results from Berwyn, IL|last=Bentley|first=Martin|website=Pro Wrestling Insider|access-date=27 June 2016|date=27 June 2016}}</ref> * '''''"World Wonder Ring Stardom"''''' ** ''<nowiki>''Stardom''</nowiki>'' čempionāta <nowiki>''</nowiki>mākslinieks<nowiki>''</nowiki> (1 reizi) - kopā ar Hirojo Matsumoto un Kelliju Skeiteri<ref name="Stardom120615"/> * '''WWE''' ** NXT sieviešu komandu čempionāts (2 reizes) - kopā ar Reičelu Gonzalesu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/classics/titlehistory/nxt-womens-tag-team-championship|title=NXT Women's Tag Team Championship|publisher=[[WWE|World Wrestling Entertainment (WWE)]]|access-date=11 March 2021}}</ref> ** NXT sieviešu ielūgumu čempionāts (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wrestlemania/article/axxess-invitational-tournaments|title=Results for all championship matches at WrestleMania Axxess Day 4|publisher=WWE|access-date=15 August 2018|date=2 April 2018}}</ref> ** Sieviešu <nowiki>''</nowiki>Dusty Rhodes Tag Team Classic<nowiki>''</nowiki> (2021) - kopā ar Reičelu Gonzalesu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cagematch.net/?id=26&nr=6787&page=2|title=Women 's Dusty Rhodes Tag Team Classic (2021)|last=Kreikenbohm|first=Philip|publisher=Cagematch - The Internet Wrestling Database|access-date=15 February 2021|date=14 February 2021}}</ref> ** NXT gada noslēguma balva (1 reize) *** NXT nākotnes zvaigzne (2019) == Atsauces: == {{Atsauces}} == Ārejās saites (Angliski): == {{Vikikrātuves kategorija|Cheree Crowley}} * [https://www.wwe.com/superstars/dakota-kai Dakota Keja] [https://www.wwe.com/ WWE.com] * Dakotas Kejas profils [https://www.cagematch.net/?id=2&nr=13680 Cagematch.net], [https://www.wrestlingdata.com/index.php?befehl=bios&wrestler=22079 Wrestlingdata.com], [http://www.profightdb.com/wrestlers/dakota-kai-9542.html Internet Wrestling Database] * {{Twitter|ImKingKota}} * {{IMDB|7654116|Cheree Crowley}} * [https://www.thetalesofdakotakai.com The Captain of Team Kick: The Tales of King Kota, Dakota Keja & Evie] [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sportistes]] [[Kategorija:Cīkstoņi]] [[Kategorija:Cilvēki no Jaunzēlandes]] [[Kategorija:Twitch straumētāji]] cmyb6uxav3mxv221srtw5v1p7x2imsi 0 519022 3669521 3669414 2022-08-12T14:07:20Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Melvila sala |attēls = Wfm melville island canada.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=30|lats= |latNS=N |longd=111|longm=30|longs= |longEW=W |platība = 42149 |garums = 340 |platums = 120 |krasta līnija = 3107<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = Blūhilsi |augstums = 762 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}}<br/>{{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Melvila sala''' ({{val|en|Melville Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi sadalīta starp [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]] (rietumu daļa) un [[Nunavuta|Nunavutu]] (austrumu daļa).<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAPMX Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Melville Island]</ref> 33. lielākā sala pasaulē un 8. lielākā sala Kanādā. == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumu daļā pie [[Perija šaurums|Perija šauruma]]. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. [[Heizena šaurums]] ziemeļos to atdala no [[Makenzi Kinga sala|Makenzi Kinga salas]], [[Ficviljama šaurums]] ziemeļrietumos — no [[Prinča Patrika sala]]s, [[Keleta šaurums]] rietumos — no [[Eglintona sala]]s, [[Maklūra šaurums]] dienvidrietumos — no [[Benksa sala]]s, [[Vikonta Melvila šaurums]] dienvidos — no [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]], [[Baiama šaurums]] dienvidaustrumos — no [[Baiama Mārtina sala]]s, bet [[Baiama Mārtina šaurums]] austrumos — no [[Batērsta sala|Batērsta]], [[Aleksandra sala|Aleksandra]], [[Mesija sala|Mesija]], [[Vanjē sala|Vanjē]] un [[Kamerona sala|Kamerona]] salām. Krasti stipri izroboti, daudz lielu līču un pussalu. Sala reljefs pārsvarā līdzens vai viegli saposmots, augstākā virsotne ir Blūhilsu grēdā salas dienvidrietumos; vietām augstākajās vietās saglabājušies ledāji. Ziemeļu daļā valda arktiska tuksneša klimats, dienvidos — [[tundra]].<ref>{{PZT|476}}</ref> Sabīnas pussalā salas ziemeļos atklāti ievērojami [[dabasgāze]]s krājumi.<ref>[https://archives.datapages.com/data/specpubs/fieldst3/data/a015/a015/0001/0050/0077.htm The AAPG/Datapages Combined Publications Database. Drake Point Gas Field, Canadian Arctic Islands]</ref> == Vēsture == Pirmais no eiropiešiem salu atklāja britu pētnieks [[Viljams Perijs]] 1819. gadā. Perija ekspedīcija bija spiesta pārziemot Vinterharboras līcī salas dienvidaustrumu krastā. Sala nodēvēta par godu britu valstsvīram, tā laika britu Kara flotes vadītājam Robertam Dandasam (''Robert Dundas''), 2. Melvilas vikontam.<ref>[https://www.pwnhc.ca/cultural-places/geographic-names/database-of-nwt-geographic-names/ NWT Place Names Database]</ref> Salas krastus dažādas ekspedīcijas apsekoja pazudušās [[Džons Franklins|Džona Franklina]] ekspedīcijas meklēšanas laikā 1850.—1853. gadā. Perijas ziemošanas vietas piemiņas akmens Vinterharborā 2009. gadā iekļauts Kanādas vēsturisko piemiņas vietu sarakstā.<ref>[https://www.historicplaces.ca/en/rep-reg/place-lieu.aspx?id=11660&pid=0 Parry's Rock Wintering Site National Historic Site of Canada]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] 6ipp80akva1s3ohtzhq2dw8helnvt4y 3 519035 3669481 2022-08-12T12:15:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Pigham76Swe}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 15.15 (EEST) 5bw3ouoq5vf8v0xbvioduh4zsp5rpnb 0 519036 3669486 2022-08-12T12:50:01Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|22}} | birth_place = | caps1 = 45 | caps2 = 38 | caps3 = 24 | caps4 = 24 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | countryofbirth = {{vieta|Dominikāna|Santodomingo}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} Leed... wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|22}} | birth_place = | caps1 = 45 | caps2 = 38 | caps3 = 24 | caps4 = 24 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | countryofbirth = {{vieta|Dominikāna|Santodomingo}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | goals1 = 2 | goals2 = 5 | goals3 = 2 | goals4 = 0 | height = 184 | image = Junior Firpo 2021 (cropped).jpg | caption = Firpo 2021. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{fb|DOM}} | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears2 = 2017–2018 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2022|08|12|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2022|08|12|SK|bez}} | name = | playername = Huniors Firpo | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2015–2018 | years2 = 2018–2019 | years3 = 2019–2021 | years4 = 2021– }}'''Ektors Huniors Firpo Adamess''' ({{Val|es|Héctor Junior Firpo Adames}}, dzimis {{Dat|1996|8|22}}) ir [[Dominikāna|Dominikānā]] dzimis [[Spānija|Spānijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2021. gada Firpo pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Leeds United FC|''Leeds United'']]. Iepriekš spēlējis Spānijas ''[[La Liga]]'' komandās ''[[Real Betis]]'' un [[FC Barcelona|''Barcelona'']]. 2015. gadā aizvadījis vienu spēli [[Dominikānas futbola izlase|Dominikānas futbola izlases]] rindās. 2018. gadā ticis izsaukts uz Spānijas U21 izlasi. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2020–21 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Dominikānas futbolisti]] [[Kategorija:Dominikānas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Firpo, Huniors}} lkgbdnvc4wk3peda2jrdfd3eamxclxh 0 519037 3669487 2022-08-12T12:59:25Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|10|22}} | birth_place = | caps1 = 21 | caps2 = 51 | caps3 = 46 | caps4 = 1 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Philadelphia Union II|Bethlehem Steel FC]] | clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "Union"|Philadelphia Union]] | clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Ņūdžersij... wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|10|22}} | birth_place = | caps1 = 21 | caps2 = 51 | caps3 = 46 | caps4 = 1 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Philadelphia Union II|Bethlehem Steel FC]] | clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "Union"|Philadelphia Union]] | clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Medforda}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | goals1 = 1 | goals2 = 7 | goals3 = 9 | goals4 = 0 | height = 178 | image = FC RB Salzburg gegen WSG Tirol ( mit Meistertellerübergabe 22. Mai 2021) 15.jpg | caption = Āronsons 2021. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U15 | nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U23 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2022|08|12|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2022|08|12|SK|bez}} | name = | playername = Brendens Āronsons | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2017–2018 | years2 = 2019–2020 | years3 = 2021–2022 | years4 = 2022– | nationalcaps3 = 22 | nationalgoals3 = 6 | nationalteam3 = {{fb|USA}} | nationalyears3 = 2020– }}'''Brendens Rasels Āronsons''' ({{Val|en|Brenden Russell Aaronson}}, dzimis {{Dat|2000|10|22}}) ir [[ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Āronsons pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']]. Savu karjeru iesācis [[MLS]] komandā [[Filadelfijas "Union"]]. 2021. gadā pievienojies [[Austrijas Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] komandai [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']], bet 2022. gadā [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] vienībai [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']]. [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlases]] sastāvā debitējis 2020. gadā. == Sasniegumi == '''Philadelphia Union''' * [[Supporters' Shield]]: 2020 '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2020–21, 2021–22 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2020–21, 2021–22 '''ASV''' * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2019–20 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{ASV futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Āronsons, Brendens}} 0e51l3ygh2aecb6qvp9eniv3x48a9lm 0 519038 3669492 2022-08-12T13:11:35Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|14}} | birth_place = | caps1 = 33 | caps2 = 59 | caps3 = 75 | caps4 = 1 | clubnumber = 12 | clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Red Bulls"|New York Red Bulls II]] | clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Red Bulls"|New York Red Bulls]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Ņujorka|Vapingera|2s=Ņujorka (štat... wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|14}} | birth_place = | caps1 = 33 | caps2 = 59 | caps3 = 75 | caps4 = 1 | clubnumber = 12 | clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Red Bulls"|New York Red Bulls II]] | clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Red Bulls"|New York Red Bulls]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Ņujorka|Vapingera|2s=Ņujorka (štats)}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 1 | goals4 = 0 | height = 175 | image = Adams4 (cropped).jpg | caption = | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U17 | nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U20 | nationalyears2 = 2016–2017 | nationalyears1 = 2014–2015 | nationalcaps1 = 23 | pcupdate = {{dat|2022|08|12|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2022|08|12|SK|bez}} | name = | playername = Tailers Adamss | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015–2016 | years2 = 2016–2019 | years3 = 2019–2022 | years4 = 2022– | nationalcaps3 = 30 | nationalgoals3 = 1 | nationalteam3 = {{fb|USA}} | nationalyears3 = 2017– }}'''Tailers Šāns Adamss''' ({{Val|en|Tyler Shaan Adams}}, dzimis {{Dat|1999|2|14}}) ir [[ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Adamss pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']]. Savu karjeru sācis [[MLS]] komandā [[Ņujorkas "Red Bulls"]], kur arī pavadījis savus jauniešu gadus. 2019. gada janvārī pievienojies [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandai ''[[RB Leipzig]]''. Trīsarpus gadus vēlāk pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Leeds United FC|''Leeds United'']]. [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlases]] sastāvā debitējis 2017. gadā. == Sasniegumi == '''New York Red Bulls''' * [[MLS Supporters Shield]]: 2018 '''RB Leipzig''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2021–22 '''ASV''' * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2019–20 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{ASV futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Adamss, Tailers}} gpiskp8odfwl3j8xs324nyuum7nq689 3 519039 3669499 2022-08-12T13:24:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bahusmen}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 16.24 (EEST) 3y1epfzedh55yh7kxa3jkq9vav9hky8 0 519040 3669500 2022-08-12T13:25:37Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|6|24}} | birth_place = | caps1 = 14 | caps2 = 30 | caps3 = 57 | caps4 = 1 | clubnumber = 27 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[UD Almería|Almería]] | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | countryofbirth = {{vieta|Urugvaja|Artigasa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]... wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|6|24}} | birth_place = | caps1 = 14 | caps2 = 30 | caps3 = 57 | caps4 = 1 | clubnumber = 27 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[UD Almería|Almería]] | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | countryofbirth = {{vieta|Urugvaja|Artigasa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | goals1 = 4 | goals2 = 16 | goals3 = 32 | goals4 = 1 | height = 187 | image = Darwin Núñez (cropped).jpg | caption = Nunjess 2022. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U22 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2018–2019 | nationalcaps1 = 14 | pcupdate = {{dat|2022|08|12|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2022|08|12|SK|bez}} | name = | playername = Darvins Nunjess | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2017–2019 | years2 = 2019–2020 | years3 = 2020–2022 | years4 = 2022– | nationalcaps3 = 11 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam3 = {{fb|URY}} | nationalyears3 = 2019– }}'''Darvins Gabriels Nunjess Ribeiro''' ({{Val|es|Darwin Gabriel Núñez Ribeiro}}, dzimis {{Dat|1999|6|24}}) ir [[Urugvaja|Urugvajas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Nunjess pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Liverpool FC|''Liverpool'']]. Karjeru sācis vienā no Urugvajas pazīstamākajiem klubiem ''[[Peñarol]]''. 2019. gada augustā pievienojies [[Spānija|Spānijas]] ''[[Segunda División]]'' komandai [[UD Almería|''Almería'']] par kluba rekordsummu. ''[[Benfica]]'' pievienojies 2020. gadā, transfēra summai sasniedzot 24 miljonus [[eiro]], kas ir gan visu laiku dārgākā ''Benfica'', gan arī visas Portugāles pāreja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.udalmeriasad.com/noticia/el-almeria-y-el-benfica-firman-el-traspaso-definitivo-de-darwin-nunez|title=El Almería y el Benfica firman el traspaso definitivo de Darwin Núñez {{!}} Almería - Web Oficial|website=El Almería y el Benfica firman el traspaso definitivo de Darwin Núñez {{!}} Almería - Web Oficial|access-date=2022-08-12|language=es}}</ref> Savā otrajā sezonā 28 mačos guvis 26 vārtus, kļūstot par līgas labāko vārtu guvēju. Viņš tika atzīts arī par [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] sezonas labāko spēlētāju. 2022. gada vasarā par 75 miljoniem eiro pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Liverpool FC|''Liverpool'']]. [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas futbola izlases]] sastāvā debitēijs 2019. gadā. == Sasniegumi == '''Peñarol''' * [[Urugvajas futbola pirmā divīzija|Urugvajas pirmā divīzija]]: 2017, 2018 '''Liverpool''' * [[FA Community Shield]]: 2022 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] sezonas labākais spēlētājs: 2021–22 * Portugāles Premjerlīgas labākais vārtu guvējs: 2021–22 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Nunjess, Darvins}} liucdtxyvbvpjb5snt44opfcppwhcvi 3669501 3669500 2022-08-12T13:26:04Z Bendžamins 76862 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|6|24}} | birth_place = | caps1 = 14 | caps2 = 30 | caps3 = 57 | caps4 = 1 | clubnumber = 27 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[UD Almería|Almería]] | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | countryofbirth = {{vieta|Urugvaja|Artigasa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | goals1 = 4 | goals2 = 16 | goals3 = 32 | goals4 = 1 | height = 187 | image = Darwin Núñez (cropped).jpg | caption = Nunjess 2022. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U22 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2018–2019 | nationalcaps1 = 14 | pcupdate = {{dat|2022|08|12|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2022|08|12|SK|bez}} | name = | playername = Darvins Nunjess | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2017–2019 | years2 = 2019–2020 | years3 = 2020–2022 | years4 = 2022– | nationalcaps3 = 11 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam3 = {{fb|URY}} | nationalyears3 = 2019– }}'''Darvins Gabriels Nunjess Ribeiro''' ({{Val|es|Darwin Gabriel Núñez Ribeiro}}, dzimis {{Dat|1999|6|24}}) ir [[Urugvaja|Urugvajas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Nunjess pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Liverpool FC|''Liverpool'']]. Karjeru sācis vienā no Urugvajas pazīstamākajiem klubiem ''[[Peñarol]]''. 2019. gada augustā pievienojies [[Spānija|Spānijas]] ''[[Segunda División]]'' komandai [[UD Almería|''Almería'']] par kluba rekordsummu. ''[[Benfica]]'' pievienojies 2020. gadā, transfēra summai sasniedzot 24 miljonus [[eiro]], kas ir gan visu laiku dārgākā ''Benfica'', gan arī visas Portugāles pāreja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.udalmeriasad.com/noticia/el-almeria-y-el-benfica-firman-el-traspaso-definitivo-de-darwin-nunez|title=El Almería y el Benfica firman el traspaso definitivo de Darwin Núñez {{!}} Almería - Web Oficial|website=El Almería y el Benfica firman el traspaso definitivo de Darwin Núñez {{!}} Almería - Web Oficial|access-date=2022-08-12|language=es}}</ref> Savā otrajā sezonā 28 mačos guvis 26 vārtus, kļūstot par līgas labāko vārtu guvēju. Viņš tika atzīts arī par [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] sezonas labāko spēlētāju. 2022. gada vasarā par 75 miljoniem eiro pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Liverpool FC|''Liverpool'']]. [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas futbola izlases]] sastāvā debitēijs 2019. gadā. == Sasniegumi == '''Peñarol''' * [[Urugvajas futbola pirmā divīzija|Urugvajas pirmā divīzija]]: 2017, 2018 '''Liverpool''' * [[FA Community Shield]]: 2022 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] sezonas labākais spēlētājs: 2021–22 * Portugāles Premjerlīgas labākais vārtu guvējs: 2021–22 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Nunjess, Darvins}} kapbdp6cs4ujbhchejjzes6wwze55uh 0 519041 3669506 2022-08-12T13:38:19Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|1|18}} | birth_place = | caps1 = 1 | caps2 = 21 | caps3 = 25 | caps4 = 74 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Newell's Old Boys]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Defensa y Justicia]] | clubs3 = {{flaga|Argentīna}} [[Defensa y Justicia]] | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] | countryofbirth = {{vieta|Argentīna|Gvalegvaja}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} Manches... wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|1|18}} | birth_place = | caps1 = 1 | caps2 = 21 | caps3 = 25 | caps4 = 74 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Newell's Old Boys]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Defensa y Justicia]] | clubs3 = {{flaga|Argentīna}} [[Defensa y Justicia]] | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] | countryofbirth = {{vieta|Argentīna|Gvalegvaja}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 2 | goals4 = 6 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | years5 = 2022– | caps5 = 1 | goals5 = 0 | height = 175 | image = Lisandro Martínez treino 2016 (cropped).jpg | caption = Martiness 2016. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Argentīna}} Argentīnas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Argentīna}} Argentīnas U23 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2022|08|11|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2022|08|12|SK|bez}} | name = | playername = Lisandro Martiness | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2017–2018 | years2 = 2017–2018 | years3 = 2018–2019 | years4 = 2019–2022 | nationalcaps3 = 7 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|ARG}} | nationalyears3 = 2019– }}'''Lisandro Martiness''' ({{Val|es|Lisandro Martínez}}, dzimis {{Dat|1998|1|18}}) ir [[Argentīna|Argentīnas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Martiness pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Manchester United FC|''Manchester United'']]. Savu karjeru sācis Argentīnas komandās ''[[Newell's Old Boys]]'' un ''[[Defensa y Justicia]]''. 2019. gadā pievienojies [[Nīderlande|Nīderlandes]] komandai [[AFC Ajax|''Ajax'']], ar ko trīs sezonu laikā izcīnījis divus ''[[Eredivisie]]'' titulus un vienu [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kausu]]. 2021–22. gada sezonā atzīts par kluba sezonas labāko spēlētāju. 2022. gada vasarā pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Manchester United FC|''Manchester United'']]. [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2019. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2021. gada Copa América]]. == Sasniegumi == '''Ajax''' * [[Eredivisie]]: 2020–21, 2021–22 * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2020–21 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2019 '''Argentīna''' * [[Copa América]]: [[2021. gada Copa América|2021]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Argentīnas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Martiness, Lisandro}} e0ijgxxo7ut4t4ogwfypxlg9nc79k33 0 519042 3669507 2022-08-12T13:40:08Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki 1803—1807 Frīdrihs Bukshēvdens (Friedrich Wilhelm von Buxhoevden, Федор Федорович Буксгевден) {{Personas infokaste | vārds = Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens | vārds_orig = ''Friedrich Wilhelm Graf von Buxhoeveden'' | attēls = Buxhoevden F Colour.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1789. gada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1750 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 14 | dz_vieta = Vella, [[Muhu sala]], [[Rīgas guberņa]] (tagad {{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1811 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Lodes pils]], [[Igaunijas guberņa]]<br>(tagad {{EST}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = muižnieks, karavīrs, politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Natālija Aleksejeva (1758–1808) | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens''' ({{val-de|Friedrich Wilhelm Graf von Buxhoeveden}}, {{val|ru|Фёдор Фёдорович Буксге́вден}}; 1750–1811) bija vācbaltiešu izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas infantērijas ģenerālis un [[Katrīna II|Katrīnas II]] adjutants. [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]] (1803—1806, 1808—1809). == Dzīvesgājums == Dzimis 1750. gada 14. septembrī Muhu salā muižnieka Otto Frīdriha fon [[Bukshēvdeni|Bukshēvdena]] (1703–1754) un viņa sievas Helēnas Šarlotes fon Veimārnas (1722–1776) ģimenē. Mācījās 2. artilērijas un inženieru spēku kadetu korpusā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Piedalījās [[Krievu—turku karš (1768—1774)|krievu—turku karā (1768—1774)]] kā [[Grigorijs Orlovs|Grigorija Orlova]] adjutants. 1777. gadā apprecējās ar Grigorija Orlova meitu Natāliju Aleksejevu un 1787. gadā kļuva par ķeizarienes Katrīnas II flīģeļadjutantu. Piedalījās [[Krievu—zviedru karš (1788—1790)|krievu—zviedru karā (1788—1790)]] un tika paaugstināts par ģenerālmajoru. [[Koscjuško sacelšanās]] apspiešanas (1794) laikā Bukshēvdens komandēja kājnieku divīziju un piedalījās [[Varšava]]s ieņemšanā. Pēc tam viņš bija Varšavas komandants un Polijas gubernators (1794–1796), iecelts grāfa kārtā, tad Pēterburgas militārais gubernators (1797–1798). Kā Baltijas ģenerālgubernators (1803–1806) piedalījās [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas karā (1803—1806)]] pret Napoleonu un piedzīvoja sakāvi [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]] 1805. gada 2. decembrī. Pēc [[Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)|Ceturtās koalīcijas kara (1806—1807)]] viņu 1808. gadā atjaunoja Baltijas ģenerālgubernatora amatā un viņš komandēja Krievijas impērijas karaspēku [[Krievu—zviedru karš (1808—1809)|krievu—zviedru karā (1808—1809)]]. 1808. gada nogalē viņš noslēdza pamieru ar Zviedriju, kuru Aleksandrs I neratificēja, bet tā paša gada 8. decembrī ģenerāli Bukshēvedenu atbaļināja. Mūža nogali viņš pavadīja savā [[Lodes pils|Lodes pilī]] un mira 1811. gada 4. septembrī. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bukshēvdens, Frīdrihs}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] fdtn0bzykufdrgca6x6ires3f8nh63v 3669510 3669507 2022-08-12T13:40:59Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens | vārds_orig = ''Friedrich Wilhelm Graf von Buxhoeveden'' | attēls = Buxhoevden F Colour.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1789. gada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1750 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 14 | dz_vieta = Vella, [[Muhu sala]], [[Rīgas guberņa]] (tagad {{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1811 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Lodes pils]], [[Igaunijas guberņa]]<br>(tagad {{EST}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = muižnieks, karavīrs, politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Natālija Aleksejeva (1758–1808) | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens''' ({{val-de|Friedrich Wilhelm Graf von Buxhoeveden}}, {{val|ru|Фёдор Фёдорович Буксге́вден}}; 1750–1811) bija vācbaltiešu izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas infantērijas ģenerālis un [[Katrīna II|Katrīnas II]] adjutants. [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]] (1803—1806, 1808—1809). == Dzīvesgājums == Dzimis 1750. gada 14. septembrī Muhu salā muižnieka Otto Frīdriha fon [[Bukshēvdeni|Bukshēvdena]] (1703–1754) un viņa sievas Helēnas Šarlotes fon Veimārnas (1722–1776) ģimenē. Mācījās 2. artilērijas un inženieru spēku kadetu korpusā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Piedalījās [[Krievu—turku karš (1768—1774)|krievu—turku karā (1768—1774)]] kā [[Grigorijs Orlovs|Grigorija Orlova]] adjutants. 1777. gadā apprecējās ar Grigorija Orlova meitu Natāliju Aleksejevu un 1787. gadā kļuva par ķeizarienes Katrīnas II flīģeļadjutantu. Piedalījās [[Krievu—zviedru karš (1788—1790)|krievu—zviedru karā (1788—1790)]] un tika paaugstināts par ģenerālmajoru. [[Koscjuško sacelšanās]] apspiešanas (1794) laikā Bukshēvdens komandēja kājnieku divīziju un piedalījās [[Varšava]]s ieņemšanā. Pēc tam viņš bija Varšavas komandants un Polijas gubernators (1794–1796), iecelts grāfa kārtā, tad Pēterburgas militārais gubernators (1797–1798). Kā Baltijas ģenerālgubernators (1803–1806) piedalījās [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas karā (1803—1806)]] pret Napoleonu un piedzīvoja sakāvi [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]] 1805. gada 2. decembrī. Pēc [[Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)|Ceturtās koalīcijas kara (1806—1807)]] viņu 1808. gadā atjaunoja Baltijas ģenerālgubernatora amatā un viņš komandēja Krievijas impērijas karaspēku [[Krievu—zviedru karš (1808—1809)|krievu—zviedru karā (1808—1809)]]. 1808. gada nogalē viņš noslēdza pamieru ar Zviedriju, kuru Aleksandrs I neratificēja, bet tā paša gada 8. decembrī ģenerāli Bukshēvedenu atbaļināja. Mūža nogali viņš pavadīja savā [[Lodes pils|Lodes pilī]] un mira 1811. gada 4. septembrī. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bukshēvdens, Frīdrihs}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] itr2i706pfvhik8naxcmlq8o65zw4a9 3669511 3669510 2022-08-12T13:41:21Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens | vārds_orig = ''Friedrich Wilhelm Graf von Buxhoeveden'' | attēls = Buxhoevden F Colour.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1789. gada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1750 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 14 | dz_vieta = Vella, [[Muhu sala]], [[Rīgas guberņa]] (tagad {{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1811 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Lodes pils]], [[Igaunijas guberņa]]<br>(tagad {{EST}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = muižnieks, karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Natālija Aleksejeva (1758–1808) | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens''' ({{val-de|Friedrich Wilhelm Graf von Buxhoeveden}}, {{val|ru|Фёдор Фёдорович Буксге́вден}}; 1750–1811) bija vācbaltiešu izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas infantērijas ģenerālis un [[Katrīna II|Katrīnas II]] adjutants. [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]] (1803—1806, 1808—1809). == Dzīvesgājums == Dzimis 1750. gada 14. septembrī Muhu salā muižnieka Otto Frīdriha fon [[Bukshēvdeni|Bukshēvdena]] (1703–1754) un viņa sievas Helēnas Šarlotes fon Veimārnas (1722–1776) ģimenē. Mācījās 2. artilērijas un inženieru spēku kadetu korpusā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Piedalījās [[Krievu—turku karš (1768—1774)|krievu—turku karā (1768—1774)]] kā [[Grigorijs Orlovs|Grigorija Orlova]] adjutants. 1777. gadā apprecējās ar Grigorija Orlova meitu Natāliju Aleksejevu un 1787. gadā kļuva par ķeizarienes Katrīnas II flīģeļadjutantu. Piedalījās [[Krievu—zviedru karš (1788—1790)|krievu—zviedru karā (1788—1790)]] un tika paaugstināts par ģenerālmajoru. [[Koscjuško sacelšanās]] apspiešanas (1794) laikā Bukshēvdens komandēja kājnieku divīziju un piedalījās [[Varšava]]s ieņemšanā. Pēc tam viņš bija Varšavas komandants un Polijas gubernators (1794–1796), iecelts grāfa kārtā, tad Pēterburgas militārais gubernators (1797–1798). Kā Baltijas ģenerālgubernators (1803–1806) piedalījās [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas karā (1803—1806)]] pret Napoleonu un piedzīvoja sakāvi [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]] 1805. gada 2. decembrī. Pēc [[Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)|Ceturtās koalīcijas kara (1806—1807)]] viņu 1808. gadā atjaunoja Baltijas ģenerālgubernatora amatā un viņš komandēja Krievijas impērijas karaspēku [[Krievu—zviedru karš (1808—1809)|krievu—zviedru karā (1808—1809)]]. 1808. gada nogalē viņš noslēdza pamieru ar Zviedriju, kuru Aleksandrs I neratificēja, bet tā paša gada 8. decembrī ģenerāli Bukshēvedenu atbaļināja. Mūža nogali viņš pavadīja savā [[Lodes pils|Lodes pilī]] un mira 1811. gada 4. septembrī. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bukshēvdens, Frīdrihs}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] ldtizs1panuzaip6b10w6wstozwh7sp 3669525 3669511 2022-08-12T14:26:26Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens | vārds_orig = ''Friedrich Wilhelm Graf von Buxhoeveden'' | attēls = Buxhoevden F Colour.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1789. gada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1750 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 14 | dz_vieta = Vella, [[Muhu sala]], [[Rīgas guberņa]] (tagad {{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1811 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Lodes pils]], [[Igaunijas guberņa]]<br>(tagad {{EST}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltietis]] | nodarbošanās = muižnieks, karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Natālija Aleksejeva (1758–1808) | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens''' ({{val-de|Friedrich Wilhelm Graf von Buxhoeveden}}, {{val|ru|Фёдор Фёдорович Буксге́вден}}; 1750–1811) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas infantērijas [[ģenerālis]] un [[Katrīna II|Katrīnas II]] adjutants. [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]] (1803—1806, 1808—1809). == Dzīvesgājums == Dzimis 1750. gada 14. septembrī Muhu salā muižnieka Otto Frīdriha fon [[Bukshēvdeni|Bukshēvdena]] (1703–1754) un viņa sievas Helēnas Šarlotes fon Veimārnas (1722–1776) ģimenē. Mācījās 2. artilērijas un inženieru spēku kadetu korpusā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Piedalījās [[Krievu—turku karš (1768—1774)|krievu—turku karā (1768—1774)]] kā [[Grigorijs Orlovs|Grigorija Orlova]] adjutants. 1777. gadā apprecējās ar Grigorija Orlova meitu Natāliju Aleksejevu un 1787. gadā kļuva par ķeizarienes Katrīnas II flīģeļadjutantu. Piedalījās [[Krievu—zviedru karš (1788—1790)|krievu—zviedru karā (1788—1790)]] un tika paaugstināts par ģenerālmajoru. [[Koscjuško sacelšanās]] apspiešanas (1794) laikā Bukshēvdens komandēja kājnieku divīziju un piedalījās [[Varšava]]s ieņemšanā. Pēc tam viņš bija Varšavas komandants un Polijas gubernators (1794–1796), iecelts grāfa kārtā, tad Pēterburgas militārais gubernators (1797–1798). Kā [[Baltijas ģenerālgubernators]] (1803–1806) piedalījās [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas karā (1803—1806)]] pret Napoleonu un piedzīvoja sakāvi [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]] 1805. gada 2. decembrī. Pēc [[Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)|Ceturtās koalīcijas kara (1806—1807)]] viņu 1808. gadā atjaunoja Baltijas ģenerālgubernatora amatā un viņš komandēja Krievijas impērijas karaspēku [[Krievu—zviedru karš (1808—1809)|krievu—zviedru karā (1808—1809)]]. 1808. gada nogalē viņš noslēdza pamieru ar Zviedriju, kuru [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] neratificēja, bet tā paša gada 8. decembrī ģenerāli Bukshēvedenu atvaļināja. Mūža nogali viņš pavadīja savā [[Lodes pils|Lodes pilī]], kur mira 1811. gada 4. septembrī. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bukshēvdens, Frīdrihs}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] 90vexi856hp7rfadp7xsz1xgpvgn7cw 0 519043 3669512 2022-08-12T13:45:05Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Frīdrihs Bukshēvdens]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frīdrihs Bukshēvdens]] kzkz0uoiu8vkla0luollzyujilyknrz 0 519044 3669514 2022-08-12T13:56:12Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Virdžīnija Madsena | vārds_orig = ''Virginia Madsen'' | attēls = Virginia Madsen Oscars 2009.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Madsena 2009. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1961|9|11}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1983—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājas... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Virdžīnija Madsena | vārds_orig = ''Virginia Madsen'' | attēls = Virginia Madsen Oscars 2009.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Madsena 2009. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1961|9|11}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1983—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }}'''Virdžīnija Geila Madsena''' ({{Val|en|Virginia Gayle Madsen}}, dzimis {{Dat|1961|9|11}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]. Madsenas kinodebiju piedzīvoja 1983. gadā ar filmu ''[[Class]]''. Pēc tam viņa pārcēlās no dzimtās [[Čikāga|Čikāgas]] uz [[Losandželosa|Losandželosu]], kur režisors [[Deivids Linčs]] viņu iekļāva savā zinātniskās fantastikas filmā "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" (1984). Vēlāk piedalījusies vairākās veiksmīgās pusaudžu filmās, kā ''[[Electric Dreams]]'' (1984), ''[[Modern Girls]]'' (1986) un ''[[Fire with Fire]]'' (1986). Plašāku atpazīstamību ieguvusi ar lomu šausmu filmā [[Candyman (1992. gada filma)|''Candyman'']] (1992). Par lomu [[Aleksandrs Peins|Aleksandra Peina]] komēdijdrāmā "[[Sānceļi]]" (''Sideways'', 2004) Madsena tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]". Piedalījusies arī filmās "[[Mazais Stjuarts 3]]" (2005), "[[Skaitlis 23]]" (2007) un ''[[Cutlass]]'' (2007). == Ārējas saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Madsena, Virdžīnija}} 91tv8rj32dv7cls92re1rrpxnoic7fq 3669623 3669514 2022-08-12T20:09:51Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Amerikāņi| → [[amerikāņi (nācija)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Virdžīnija Madsena | vārds_orig = ''Virginia Madsen'' | attēls = Virginia Madsen Oscars 2009.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Madsena 2009. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1961|9|11}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1983—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }}'''Virdžīnija Geila Madsena''' ({{Val|en|Virginia Gayle Madsen}}, dzimis {{Dat|1961|9|11}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktrise]]. Madsenas kinodebiju piedzīvoja 1983. gadā ar filmu ''[[Class]]''. Pēc tam viņa pārcēlās no dzimtās [[Čikāga]]s uz [[Losandželosa|Losandželosu]], kur režisors [[Deivids Linčs]] viņu iekļāva savā zinātniskās fantastikas filmā "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" (1984). Vēlāk piedalījusies vairākās veiksmīgās pusaudžu filmās, kā ''[[Electric Dreams]]'' (1984), ''[[Modern Girls]]'' (1986) un ''[[Fire with Fire]]'' (1986). Plašāku atpazīstamību ieguvusi ar lomu šausmu filmā [[Candyman (1992. gada filma)|''Candyman'']] (1992). Par lomu [[Aleksandrs Peins|Aleksandra Peina]] komēdijdrāmā "[[Sānceļi]]" (''Sideways'', 2004) Madsena tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]". Piedalījusies arī filmās "[[Mazais Stjuarts 3]]" (2005), "[[Skaitlis 23]]" (2007) un ''[[Cutlass]]'' (2007). == Ārējas saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Madsena, Virdžīnija}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] o7tu8ycwukfb45714462p346ou1nih2 3669625 3669623 2022-08-12T20:11:57Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Virdžīnija Madsena | vārds_orig = ''Virginia Madsen'' | attēls = Virginia Madsen Oscars 2009.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Madsena 2009. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1961|9|11}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1983—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }}'''Virdžīnija Geila Madsena''' ({{Val|en|Virginia Gayle Madsen}}, dzimis {{Dat|1961|9|11}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktrise]]. Madsenas kinodebiju piedzīvoja 1983. gadā ar filmu ''[[Class]]''. Pēc tam viņa pārcēlās no dzimtās [[Čikāga]]s uz [[Losandželosa|Losandželosu]], kur režisors [[Deivids Linčs]] viņu iekļāva savā zinātniskās fantastikas filmā "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" (1984). Vēlāk piedalījusies vairākās veiksmīgās pusaudžu filmās, kā ''[[Electric Dreams]]'' (1984), ''[[Modern Girls]]'' (1986) un ''[[Fire with Fire]]'' (1986). Plašāku atpazīstamību ieguvusi ar lomu šausmu filmā [[Candyman (1992. gada filma)|''Candyman'']] (1992). Par lomu [[Aleksandrs Peins|Aleksandra Peina]] komēdijdrāmā "[[Sānceļi]]" (''Sideways'', 2004) Madsena tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]". Piedalījusies arī filmās "[[Mazais Stjuarts 3]]" (2005), "[[Skaitlis 23]]" (2007) un ''[[Cutlass]]'' (2007). == Ārējas saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Madsena, Virdžīnija}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] turdhha5hbahg5oy57q4cbhp04f1r11 3669627 3669625 2022-08-12T20:18:21Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Virdžīnija Madsena | vārds_orig = ''Virginia Madsen'' | attēls = Virginia Madsen Oscars 2009.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Madsena 2009. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1961|9|11}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1983—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }}'''Virdžīnija Geila Madsena''' ({{Val|en|Virginia Gayle Madsen}}, dzimusi {{Dat|1961|9|11}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktrise]]. Madsenas kinodebiju piedzīvoja 1983. gadā ar filmu ''[[Class]]''. Pēc tam viņa pārcēlās no dzimtās [[Čikāga]]s uz [[Losandželosa|Losandželosu]], kur režisors [[Deivids Linčs]] viņu iekļāva savā zinātniskās fantastikas filmā "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" (1984). Vēlāk piedalījusies vairākās veiksmīgās pusaudžu filmās, kā ''[[Electric Dreams]]'' (1984), ''[[Modern Girls]]'' (1986) un ''[[Fire with Fire]]'' (1986). Plašāku atpazīstamību ieguvusi ar lomu šausmu filmā [[Candyman (1992. gada filma)|''Candyman'']] (1992). Par lomu [[Aleksandrs Peins|Aleksandra Peina]] komēdijdrāmā "[[Sānceļi]]" (''Sideways'', 2004) Madsena tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]". Piedalījusies arī filmās "[[Mazais Stjuarts 3]]" (2005), "[[Skaitlis 23]]" (2007) un ''[[Cutlass]]'' (2007). == Ārējas saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Madsena, Virdžīnija}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] lre1hs2ou9vg1tmediblbzd29z1s9ov 0 519045 3669516 2022-08-12T13:57:12Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Šauruma infokaste | šaurums = Baiama šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst = | savieno... wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Baiama šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst = | savieno = [[Baiama Mārtina šaurums]] | savieno1 = [[Vikonta Melvila šaurums]] | atdala = [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] | atdala1 = [[Baiama Mārtina sala]] | vietaskarte = Kanāda#Nunavuta | relief = jā | alt = | plat_d=75| plat_m= 15| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=105| gar_m= 15| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 53 | platums = 27 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Baiama šaurums''' ({{val|en|Byam Channel}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salu]] rietumos un [[Baiama Mārtina sala|Baiama Mārtina salu]] austrumos. Savieno [[Vikonta Melvila šaurums|Vikonta Melvila šaurumu]] dienvidos ar [[Baiama Mārtina šaurums|Baiama Mārtina šaurumu]] ziemeļos.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OACXY Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Byam Channel]</ref> Nosaukts par godu britu flotes admirālim Tomasam Baiamam Mārtinam (''Thomas Byam Martin''). 1974. gada 30. oktobrī uz aizsalušā šauruma ledus nogāzās ''Panarctic Oil'' avioreiss Nr.416, nogalinot 32 no 34 cilvēkiem, kas atradās lidmašīnā, un nogremdējot lidmašīnu.<ref>[https://www.nytimes.com/1974/10/31/archives/32-killed-as-plane-crashes-in-arctic.html 32 killed as plane crashes in Arctic], ''New York Times''.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] gby073xtdg3xxs9velu5awx8ryh0430 0 519046 3669519 2022-08-12T13:59:24Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Baiama šaurums]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Baiama šaurums]] 2x52qffvzhdn0voy8483b2yhsrm75rc 3 519047 3669520 2022-08-12T14:00:19Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ozanozan}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 17.00 (EEST) gyovr5sfbqsaac0elj7jzlyvlntghqf 0 519048 3669522 2022-08-12T14:15:17Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = ''Candyman'' | operators = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Bernards Rouzs]] | producents = | scenārijs = Bernards Rouzs | aktieri = * [[Virdžīnija Madsena]] * [[Tonijs Tods]] * [[Ksanders Berkelijs]] * [[Kasi Lemonsa]] | mūzika = [[Filips Glāss]] | oriģinālnos = ''Candyman'' | studija = * ''Propaganda Films'' * ''PolyGram Filmed Entertainment'' | montāža = | iz... wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = ''Candyman'' | operators = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Bernards Rouzs]] | producents = | scenārijs = Bernards Rouzs | aktieri = * [[Virdžīnija Madsena]] * [[Tonijs Tods]] * [[Ksanders Berkelijs]] * [[Kasi Lemonsa]] | mūzika = [[Filips Glāss]] | oriģinālnos = ''Candyman'' | studija = * ''Propaganda Films'' * ''PolyGram Filmed Entertainment'' | montāža = | izplatītājs = * ''TriStar Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|1992|9|11|[[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]|1992|10|16|ASV}} | ilgums = 101 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|8–9 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|25,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl4081616385/weekend/|title=Candyman (1992) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|12}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''''Candyman''''' ir 1992. gada [[ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Bernards Rouzs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Virdžīnija Madsena]], [[Tonijs Tods]], [[Ksanders Berkelijs]] un [[Kasi Lemonsa]]. Filma ir balstīta uz [[Klaivs Bārkers|Klaiva Bārkera]] īsā stāsta ''The Forbidden''. Filma stāsta par Čikāgas studenti, kura veido diplomdarbu par [[Mūsdienu teika|mūsdienu teikām]] un [[Folklora|folkloru]], kas viņu noved pie leģendas "Kendimena", [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] mākslinieka un verga dēla, kurš tika noslepkavots 19. gadsimta beigās. ''Candyman'' pirmizrāde notika {{Dat|1992|9|11|5=bez}} [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto Starptautiskajā kinofestivālā]]. Filma saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes un nopelnīja vairāk nekā 25 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolārus]]. Mūsdienās tā nereti tiek uzskatīta par šausmu kino klasiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/6093148/candyman-review/|title='Candyman' Teases Out New Relevance From a ‘90s Horror Classic|website=Time|access-date=2022-08-12|language=en}}</ref> Filmai sekoja divi turpinājumi: ''[[Candyman: Farewell to the Flesh]]'' (1995) un ''[[Candyman: Day of the Dead]]''. 2021. gadā tika izdota filma "[[Kendimens]]", kas ir šīs filmas tiešs turpinājums. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1992. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] dnmx2aif58o4l4vigiu9cnsnipqauf0 3669552 3669522 2022-08-12T16:46:50Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = ''Candyman'' | operators = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Bernards Rouzs]] | producents = | scenārijs = Bernards Rouzs | aktieri = * [[Virdžīnija Madsena]] * [[Tonijs Tods]] * [[Ksanders Berkelijs]] * [[Kasi Lemonsa]] | mūzika = [[Filips Glāss]] | oriģinālnos = ''Candyman'' | studija = * ''Propaganda Films'' * ''PolyGram Filmed Entertainment'' | montāža = | izplatītājs = * ''TriStar Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|1992|9|11|[[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]|1992|10|16|ASV}} | ilgums = 101 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|8–9 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|25,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl4081616385/weekend/|title=Candyman (1992) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|12}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''''Candyman''''' ir 1992. gada [[ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Bernards Rouzs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Virdžīnija Madsena]], [[Tonijs Tods]], [[Ksanders Berkelijs]] un [[Kasi Lemonsa]]. Filma ir balstīta uz [[Klaivs Bārkers|Klaiva Bārkera]] īsā stāsta ''The Forbidden''. Filma stāsta par Čikāgas studenti, kura veido diplomdarbu par [[Mūsdienu teika|mūsdienu teikām]] un [[Folklora|folkloru]], kas viņu noved pie leģendas "Kendimena", [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] mākslinieka un verga dēla, kurš tika noslepkavots 19. gadsimta beigās. ''Candyman'' pirmizrāde notika {{Dat|1992|9|11|5=bez}} [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto Starptautiskajā kinofestivālā]]. Filma saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes un nopelnīja vairāk nekā 25 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]]. Mūsdienās tā nereti tiek uzskatīta par šausmu kino klasiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/6093148/candyman-review/|title='Candyman' Teases Out New Relevance From a ‘90s Horror Classic|website=Time|access-date=2022-08-12|language=en}}</ref> Filmai sekoja divi turpinājumi: ''[[Candyman: Farewell to the Flesh]]'' (1995) un ''[[Candyman: Day of the Dead]]''. 2021. gadā tika izdota filma "[[Kendimens]]", kas ir šīs filmas tiešs turpinājums. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1992. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] 0j529oj1i2qvbetwy7r4asww4g0kl7c 3669620 3669552 2022-08-12T20:08:13Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[ASV]] → [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = ''Candyman'' | operators = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Bernards Rouzs]] | producents = | scenārijs = Bernards Rouzs | aktieri = * [[Virdžīnija Madsena]] * [[Tonijs Tods]] * [[Ksanders Berkelijs]] * [[Kasi Lemonsa]] | mūzika = [[Filips Glāss]] | oriģinālnos = ''Candyman'' | studija = * ''Propaganda Films'' * ''PolyGram Filmed Entertainment'' | montāža = | izplatītājs = * ''TriStar Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|1992|9|11|[[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]|1992|10|16|ASV}} | ilgums = 101 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|8–9 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|25,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl4081616385/weekend/|title=Candyman (1992) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|12}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''''Candyman''''' ir 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Bernards Rouzs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Virdžīnija Madsena]], [[Tonijs Tods]], [[Ksanders Berkelijs]] un [[Kasi Lemonsa]]. Filma ir balstīta uz [[Klaivs Bārkers|Klaiva Bārkera]] īsā stāsta ''The Forbidden''. Filma stāsta par Čikāgas studenti, kura veido diplomdarbu par [[Mūsdienu teika|mūsdienu teikām]] un [[Folklora|folkloru]], kas viņu noved pie leģendas "Kendimena", [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] mākslinieka un verga dēla, kurš tika noslepkavots 19. gadsimta beigās. ''Candyman'' pirmizrāde notika {{Dat|1992|9|11|5=bez}} [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto Starptautiskajā kinofestivālā]]. Filma saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes un nopelnīja vairāk nekā 25 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]]. Mūsdienās tā nereti tiek uzskatīta par šausmu kino klasiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/6093148/candyman-review/|title='Candyman' Teases Out New Relevance From a ‘90s Horror Classic|website=Time|access-date=2022-08-12|language=en}}</ref> Filmai sekoja divi turpinājumi: ''[[Candyman: Farewell to the Flesh]]'' (1995) un ''[[Candyman: Day of the Dead]]''. 2021. gadā tika izdota filma "[[Kendimens]]", kas ir šīs filmas tiešs turpinājums. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1992. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] ea61g7pdzubpzronkh2d1gogi8xizks 3669633 3669620 2022-08-12T20:29:38Z Baisulis 11523 + bilde.... wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = ''Candyman'' | operators = | attēls = Candymanposter.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Bernards Rouzs]] | producents = | scenārijs = Bernards Rouzs | aktieri = * [[Virdžīnija Madsena]] * [[Tonijs Tods]] * [[Ksanders Berkelijs]] * [[Kasi Lemonsa]] | mūzika = [[Filips Glāss]] | oriģinālnos = ''Candyman'' | studija = * ''Propaganda Films'' * ''PolyGram Filmed Entertainment'' | montāža = | izplatītājs = ''TriStar Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|1992|9|11|[[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]|1992|10|16|ASV}} | ilgums = 101 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|8–9 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|25,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl4081616385/weekend/|title=Candyman (1992) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|12}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''''Candyman''''' ir 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Bernards Rouzs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Virdžīnija Madsena]], [[Tonijs Tods]], [[Ksanders Berkelijs]] un [[Kasi Lemonsa]]. Filma ir balstīta uz [[Klaivs Bārkers|Klaiva Bārkera]] īsā stāsta ''The Forbidden''. Filma stāsta par Čikāgas studenti, kura veido diplomdarbu par [[Mūsdienu teika|mūsdienu teikām]] un [[Folklora|folkloru]], kas viņu noved pie leģendas "Kendimena", [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] mākslinieka un verga dēla, kurš tika noslepkavots 19. gadsimta beigās. ''Candyman'' pirmizrāde notika {{Dat|1992|9|11|5=bez}} [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto Starptautiskajā kinofestivālā]]. Filma saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes un nopelnīja vairāk nekā 25 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Mūsdienās tā nereti tiek uzskatīta par šausmu kino klasiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/6093148/candyman-review/|title='Candyman' Teases Out New Relevance From a ‘90s Horror Classic|website=Time|access-date=2022-08-12|language=en}}</ref> Filmai sekoja divi turpinājumi: ''[[Candyman: Farewell to the Flesh]]'' (1995) un ''[[Candyman: Day of the Dead]]''. 2021. gadā tika izdota filma "[[Kendimens]]", kas ir šīs filmas tiešs turpinājums. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1992. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] tg8tplxokfsh12hibx5gmxiuip2l8ff 3 519049 3669523 2022-08-12T14:22:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=LJPascual2003}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 17.22 (EEST) jyn270d015kygrlffo3qhtpu1ry4f00 3 519050 3669524 2022-08-12T14:22:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bstojanovski}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 17.22 (EEST) 388215bo4c5n0bq55iwau6ut3l6sen8 0 519051 3669526 2022-08-12T14:34:59Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Frīdrihs Bukshēvdens]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frīdrihs Bukshēvdens]] kzkz0uoiu8vkla0luollzyujilyknrz 0 519052 3669527 2022-08-12T14:35:51Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Krievu—zviedru karš (1808—1809)]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krievu—zviedru karš (1808—1809)]] czo5lf55lbpgfyn01955kucbb65om21 3 519053 3669531 2022-08-12T15:18:51Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Basic.987}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 18.18 (EEST) o9huawa4pk399039ps381rlmccmrijt 1 519054 3669532 2022-08-12T15:20:05Z Maozo 103821 /* Rakstu apvienošana */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki == Rakstu apvienošana == Varētu būt labāk šo rakstu apvienot ar rakstu [[Apkopēja]] un iespējams pārsaukt par <nowiki>''Apkopēji''</nowiki>, lai apzīmējums būtu dzimumus iekļaujošāks. Atšķirībā no šī raksta tam ir arī vairāk informācijas par apkopēju darbu, profesijas vēsturi un attēlojumu medijos, šis konkrētas raksts šķiet nedaudz bezjēdzīgs, jo jau ir viens par tādu pašu tēmu, kas ir ievērojami plašāks. [[Dalībnieks:Maozo|Maozo]] ([[Dalībnieka diskusija:Maozo|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 18.20 (EEST) mx7nr611bsnhfl37k1vxpwy7uhdfwme 3669549 3669532 2022-08-12T16:35:41Z Egilus 27634 /* Rakstu apvienošana */ Atbilde wikitext text/x-wiki == Rakstu apvienošana == Varētu būt labāk šo rakstu apvienot ar rakstu [[Apkopēja]] un iespējams pārsaukt par <nowiki>''Apkopēji''</nowiki>, lai apzīmējums būtu dzimumus iekļaujošāks. Atšķirībā no šī raksta tam ir arī vairāk informācijas par apkopēju darbu, profesijas vēsturi un attēlojumu medijos, šis konkrētas raksts šķiet nedaudz bezjēdzīgs, jo jau ir viens par tādu pašu tēmu, kas ir ievērojami plašāks. [[Dalībnieks:Maozo|Maozo]] ([[Dalībnieka diskusija:Maozo|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 18.20 (EEST) :Parasti profesiju norāda vīriešu dzimtē (piem., [[Kosmonauts]]). Bet vēl biežāk - netaisa rakstus par profesijām vispār :) Šai gadījumā abi raksti bija no sērijas "ēst neprasa, lai jau stāv" un man ir aizdomas, ka tu esi pirmais pamanījis, ka viņi ir divi :) Es arī piekrītu domai par apvienošanu, bet labāk liktu to zem šī virsraksta, ar pāradresāciju. Arī [[Apkopēja]]s tekstā pamatā lieto vīriešu dzimti. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 19.35 (EEST) kryhh0lhfrvqt7u3bwwdvs6f6w2bhrf 3 519055 3669534 2022-08-12T15:26:20Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jeffwang313}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 18.26 (EEST) eg4ndcrvciwe6jjkrtsqe582z9rw60z 0 519056 3669536 2022-08-12T15:48:37Z Monredo 107515 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1071623162|Be Mad (TV channel)]]" wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste|logo=File:Be_Mad_TV.svg|logo izmērs=201px|valsts={{ESP}}|valoda=[[Spāņu valoda|Spāņu]]|īpašnieks=Mediaset España|mājas-lapa={{url|https://www.bemad.es/}}|sauklis=Make a difference|attēla formāts=[[1080i]] [[HDTV]]|raida-kopš=2016. gada 21. aprīlis|terr serv 1=[[DVB-T]]|terr chan 1=Pārbaudiet vietējās frekvences|online serv 1=Mitele|online chan 1=[https://www.mitele.es/directo/bemad/ Tieša]}} [[Category:Articles with short description]] [[Category:Short description is different from Wikidata]] [[Category:Articles with short description]] [[Category:Short description is different from Wikidata]] [[Category:Articles using infobox television channel]] '''Be Mad''' ir Spānijas bezmaksas televīzijas kanāls, kas pieder Mediaset España un tika atklāts 2016. gada 21. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediaset.es/telemania/otros-soportes/tdt/canal-hd-mediaset-be-mad-comienza-emisiones_0_2167200714.html|title=Nace Be Mad, el canal para las mentes inquietas|website=Mediaset España|access-date=2019. gada 5. decembris|date=2016. gada 21. aprīlis|language=es}}</ref> == Vēsture == 2015. gada oktobrī Mediaset España tika paziņots par vienu no uzņēmumiem, kas ieguva augstas izšķirtspējas ciparu virszemes televīzijas licenci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prnoticias.com/television/20144885-nuevas-cadenas-tdt-real-madrid-tv-atresmedia-mediaset#inline-auto1611|title=Atresmedia, Mediaset, Secuoya, El Real Madrid y 13 TV se quedan con las nuevas licencias TDT|website=prnoticias|access-date=2019. gada 5. decembris|date=2015. gada 30. septembris|language=es}}</ref> Sākotnēji īpašnieks uzņēmums šajā signālā pārraidīja Boing un Energy kanālu HD versijas. 2016. gada martā tika paziņots, ka šo signālu aizņems jauns kanāls ar nosaukumu Be Mad,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/television/2016/03/18/56ebde9e22601dd8508b4634.html|title=Mediaset desvela el nombre de su nuevo canal: Be Mad|website=elmundo.es|access-date=5 December 2019|date=18 March 2016|language=es}}</ref> kas beidzot sāka raidīt 2016. gada 21. aprīlī. == Programmēšana == Kanāla programmu pamatā ir tēmas, kas saistītas ar sportu, piedzīvojumiem un darbību. Ir vairāki programmatiski bloki, kuros kanāla dažādais saturs tiek klasificēts: Be Mad Travel, Be Mad Nature, Be Mad Mechanic, Be Mad Planet, Be Mad Investigation, Be Mad Extreme, Be Mad Food, Be Mad Live!, Be Mad Live! Mad History, Be Mad Movies, Be Mad Science, Be Mad Mystery un Be Mad Sports. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.bemad.es/ Be Mad oficiālā mājaslapa] {{Es ikona}} [[Kategorija:Televīzijas kanāli]] e9b5od2ad73g65fbrjhp0v5q6p8ww0f 3669538 3669536 2022-08-12T15:50:21Z Monredo 107515 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste|logo=File:Be_Mad_TV.svg|logo izmērs=201px|valsts={{ESP}}|valoda=[[Spāņu valoda|Spāņu]]|īpašnieks=Mediaset España|mājas-lapa={{url|https://www.bemad.es/}}|sauklis=Make a difference|attēla formāts=[[1080i]] [[HDTV]]|raida-kopš=2016. gada 21. aprīlis|terr serv 1=[[DVB-T]]|terr chan 1=Pārbaudiet vietējās frekvences|online serv 1=Mitele|online chan 1=[https://www.mitele.es/directo/bemad/ Tieša]}} '''Be Mad''' ir Spānijas bezmaksas televīzijas kanāls, kas pieder Mediaset España un tika atklāts 2016. gada 21. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediaset.es/telemania/otros-soportes/tdt/canal-hd-mediaset-be-mad-comienza-emisiones_0_2167200714.html|title=Nace Be Mad, el canal para las mentes inquietas|website=Mediaset España|access-date=2019. gada 5. decembris|date=2016. gada 21. aprīlis|language=es}}</ref> == Vēsture == 2015. gada oktobrī Mediaset España tika paziņots par vienu no uzņēmumiem, kas ieguva augstas izšķirtspējas ciparu virszemes televīzijas licenci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prnoticias.com/television/20144885-nuevas-cadenas-tdt-real-madrid-tv-atresmedia-mediaset#inline-auto1611|title=Atresmedia, Mediaset, Secuoya, El Real Madrid y 13 TV se quedan con las nuevas licencias TDT|website=prnoticias|access-date=2019. gada 5. decembris|date=2015. gada 30. septembris|language=es}}</ref> Sākotnēji īpašnieks uzņēmums šajā signālā pārraidīja Boing un Energy kanālu HD versijas. 2016. gada martā tika paziņots, ka šo signālu aizņems jauns kanāls ar nosaukumu Be Mad,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/television/2016/03/18/56ebde9e22601dd8508b4634.html|title=Mediaset desvela el nombre de su nuevo canal: Be Mad|website=elmundo.es|access-date=5 December 2019|date=18 March 2016|language=es}}</ref> kas beidzot sāka raidīt 2016. gada 21. aprīlī. == Programmēšana == Kanāla programmu pamatā ir tēmas, kas saistītas ar sportu, piedzīvojumiem un darbību. Ir vairāki programmatiski bloki, kuros kanāla dažādais saturs tiek klasificēts: Be Mad Travel, Be Mad Nature, Be Mad Mechanic, Be Mad Planet, Be Mad Investigation, Be Mad Extreme, Be Mad Food, Be Mad Live!, Be Mad Live! Mad History, Be Mad Movies, Be Mad Science, Be Mad Mystery un Be Mad Sports. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.bemad.es/ Be Mad oficiālā mājaslapa] {{Es ikona}} [[Kategorija:Televīzijas kanāli]] mcmxm21eti6hpbtm40jnzpe6etlwp6k 3669539 3669538 2022-08-12T15:51:58Z Monredo 107515 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste|logo=File:Be_Mad_TV.svg|logo izmērs=201px|valsts={{ESP}}|valoda=[[Spāņu valoda|Spāņu]]|īpašnieks=Mediaset España|mājas-lapa={{url|https://www.bemad.es/}}|sauklis=Make a difference|attēla formāts=[[1080i]] [[HDTV]]|raida-kopš=2016. gada 21. aprīlis|terr serv 1=[[DVB-T]]|terr chan 1=Pārbaudiet vietējās frekvences|online serv 1=Mitele|online chan 1=[https://www.mitele.es/directo/bemad/ Tieša]}} '''Be Mad''' ir Spānijas bezmaksas televīzijas kanāls, kas pieder Mediaset España un tika atklāts 2016. gada 21. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediaset.es/telemania/otros-soportes/tdt/canal-hd-mediaset-be-mad-comienza-emisiones_0_2167200714.html|title=Nace Be Mad, el canal para las mentes inquietas|website=Mediaset España|access-date=2019. gada 5. decembris|date=2016. gada 21. aprīlis|language=es}}</ref> == Vēsture == 2015. gada oktobrī Mediaset España tika paziņots par vienu no uzņēmumiem, kas ieguva augstas izšķirtspējas ciparu virszemes televīzijas licenci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prnoticias.com/television/20144885-nuevas-cadenas-tdt-real-madrid-tv-atresmedia-mediaset#inline-auto1611|title=Atresmedia, Mediaset, Secuoya, El Real Madrid y 13 TV se quedan con las nuevas licencias TDT|website=prnoticias|access-date=2019. gada 5. decembris|date=2015. gada 30. septembris|language=es}}</ref> Sākotnēji īpašnieks uzņēmums šajā signālā pārraidīja Boing un Energy kanālu HD versijas. 2016. gada martā tika paziņots, ka šo signālu aizņems jauns kanāls ar nosaukumu Be Mad,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/television/2016/03/18/56ebde9e22601dd8508b4634.html|title=Mediaset desvela el nombre de su nuevo canal: Be Mad|website=elmundo.es|access-date=5 December 2019|date=18 March 2016|language=es}}</ref> kas beidzot sāka raidīt 2016. gada 21. aprīlī. == Programmēšana == Kanāla programmu pamatā ir tēmas, kas saistītas ar sportu, piedzīvojumiem un darbību. Ir vairāki programmatiski bloki, kuros kanāla dažādais saturs tiek klasificēts: Be Mad Travel, Be Mad Nature, Be Mad Mechanic, Be Mad Planet, Be Mad Investigation, Be Mad Extreme, Be Mad Food, Be Mad Live!, Be Mad Live! Mad History, Be Mad Movies, Be Mad Science, Be Mad Mystery un Be Mad Sports. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.bemad.es/ Be Mad oficiālā mājaslapa] {{Es ikona}} [[Kategorija:Televīzijas kanāli]] [[Kategorija:Spānijas televīzijas kanāli]] l3kigllzruigjcb77wcgb7kkepwgtc4 3669543 3669539 2022-08-12T16:21:36Z Egilus 27634 Piekārtoju. wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas infokaste|logo=File:Be_Mad_TV.svg|logo izmērs=201px|valsts={{ESP}}|valoda=[[Spāņu valoda|Spāņu]]|īpašnieks=Mediaset España|mājas-lapa={{url|https://www.bemad.es/}}|sauklis=Make a difference|attēla formāts=[[1080i]] [[HDTV]]|raida-kopš=2016. gada 21. aprīlis|terr serv 1=[[DVB-T]]|terr chan 1=Pārbaudiet vietējās frekvences|online serv 1=Mitele|online chan 1=[https://www.mitele.es/directo/bemad/ Tieša]}} '''''Be Mad''''' ir Spānijas bezmaksas televīzijas kanāls, kas pieder ''Mediaset España'' un tika atklāts 2016. gada 21. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediaset.es/telemania/otros-soportes/tdt/canal-hd-mediaset-be-mad-comienza-emisiones_0_2167200714.html|title=Nace Be Mad, el canal para las mentes inquietas|website=Mediaset España|access-date=2019. gada 5. decembris|date=2016. gada 21. aprīlis|language=es}}</ref> == Vēsture == 2015. gada oktobrī ''Mediaset España'' tika nosaukts par vienu no uzņēmumiem, kas ieguvis augstas izšķirtspējas ciparu virszemes televīzijas licenci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prnoticias.com/television/20144885-nuevas-cadenas-tdt-real-madrid-tv-atresmedia-mediaset#inline-auto1611|title=Atresmedia, Mediaset, Secuoya, El Real Madrid y 13 TV se quedan con las nuevas licencias TDT|website=prnoticias|access-date=2019. gada 5. decembris|date=2015. gada 30. septembris|language=es}}</ref> Sākotnēji īpašnieks šajā kanālā raidīja ''Boing'' un ''Energy'' kanālu HD versijas. 2016. gada martā tika paziņots, ka šo frekvenci aizņems jauns kanāls ar nosaukumu ''Be Mad'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/television/2016/03/18/56ebde9e22601dd8508b4634.html|title=Mediaset desvela el nombre de su nuevo canal: Be Mad|website=elmundo.es|access-date=5 December 2019|date=18 March 2016|language=es}}</ref> kas sāka raidīt 2016. gada 21. aprīlī. == Programmas == Kanāla programmu pamatā ir tēmas, kas saistītas ar sportu, piedzīvojumiem un darbībām. Ir vairāki programmatiski bloki, kuru dažādais saturs tiek klasificēts pēc nosaukuma: ''Be Mad Travel, Be Mad Nature, Be Mad Mechanic, Be Mad Planet, Be Mad Investigation, Be Mad Extreme, Be Mad Food, Be Mad Live!, Be Mad Live! Mad History, Be Mad Movies, Be Mad Science, Be Mad Mystery un Be Mad Sports''. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.bemad.es/ ''Be Mad'' oficiālā mājaslapa] {{Es ikona}} [[Kategorija:Spānijas televīzijas kanāli]] 5c2ftjyna1nnhmdjujdopn110zrfliy 3669545 3669543 2022-08-12T16:23:22Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas infokaste|logo=File:Be_Mad_TV.svg|logo izmērs=201px|valsts={{ESP}}|valoda=[[Spāņu valoda|Spāņu]]|īpašnieks=''Mediaset España''|mājas-lapa={{URL|https://www.bemad.es/}}|sauklis=Veido atšķirību|attēla formāts=[[1080i]] [[HDTV]]|raida-kopš=2016. gada 21. aprīlis|terr serv 1=[[DVB-T]]|terr chan 1=|online serv 1=Mitele|online chan 1=[https://www.mitele.es/directo/bemad/ Tiešraide]}} '''''Be Mad''''' ir Spānijas bezmaksas televīzijas kanāls, kas pieder ''Mediaset España'' un tika atklāts 2016. gada 21. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediaset.es/telemania/otros-soportes/tdt/canal-hd-mediaset-be-mad-comienza-emisiones_0_2167200714.html|title=Nace Be Mad, el canal para las mentes inquietas|website=Mediaset España|access-date=2019. gada 5. decembris|date=2016. gada 21. aprīlis|language=es}}</ref> == Vēsture == 2015. gada oktobrī ''Mediaset España'' tika nosaukts par vienu no uzņēmumiem, kas ieguvis augstas izšķirtspējas ciparu virszemes televīzijas licenci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prnoticias.com/television/20144885-nuevas-cadenas-tdt-real-madrid-tv-atresmedia-mediaset#inline-auto1611|title=Atresmedia, Mediaset, Secuoya, El Real Madrid y 13 TV se quedan con las nuevas licencias TDT|website=prnoticias|access-date=2019. gada 5. decembris|date=2015. gada 30. septembris|language=es}}</ref> Sākotnēji īpašnieks šajā kanālā raidīja ''Boing'' un ''Energy'' kanālu HD versijas. 2016. gada martā tika paziņots, ka šo frekvenci aizņems jauns kanāls ar nosaukumu ''Be Mad'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/television/2016/03/18/56ebde9e22601dd8508b4634.html|title=Mediaset desvela el nombre de su nuevo canal: Be Mad|website=elmundo.es|access-date=5 December 2019|date=18 March 2016|language=es}}</ref> kas sāka raidīt 2016. gada 21. aprīlī. == Programmas == Kanāla programmu pamatā ir tēmas, kas saistītas ar sportu, piedzīvojumiem un darbībām. Ir vairāki programmatiski bloki, kuru dažādais saturs tiek klasificēts pēc nosaukuma: ''Be Mad Travel, Be Mad Nature, Be Mad Mechanic, Be Mad Planet, Be Mad Investigation, Be Mad Extreme, Be Mad Food, Be Mad Live!, Be Mad Live! Mad History, Be Mad Movies, Be Mad Science, Be Mad Mystery un Be Mad Sports''. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.bemad.es/ ''Be Mad'' oficiālā mājaslapa] {{Es ikona}} [[Kategorija:Spānijas televīzijas kanāli]] leue9w3rnwa9cke8litewzixr6alam0 14 519057 3669540 2022-08-12T15:54:19Z Monredo 107515 Jauna lapa: [[Kategorija:Spānija]] [[Kategorija:Televīzijas kanāli]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Spānija]] [[Kategorija:Televīzijas kanāli]] cqqgqpaep2erlehkdkxjss5ccau4afq 3 519058 3669541 2022-08-12T16:01:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Алексей503244}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 19.01 (EEST) n85n95tdlw24z7hpzb2bxthz7rkok2u 0 519059 3669546 2022-08-12T16:25:18Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Aponogeton distachyos Flipphi 2.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=<i>Aponogeton distachyos</i>|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|binomial=Alismatales|autors=}}'''Cirveņu rinda''' ({{val-la|Alismatales}}) ir [[Viendīgļlapji|viendīgļlapju]] klases rinda, kurā ir klasificētas 14 augu dzimtas, aptuven... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Aponogeton distachyos Flipphi 2.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=<i>Aponogeton distachyos</i>|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|binomial=Alismatales|autors=}}'''Cirveņu rinda''' ({{val-la|Alismatales}}) ir [[Viendīgļlapji|viendīgļlapju]] klases rinda, kurā ir klasificētas 14 augu dzimtas, aptuveni 165 ģintis un aptuveni 4500 augu sugu. Cirveņu rindai ir kosmopolītiska izplatība. Šo rindu pārsvarā pārstāv [[Tropiski augi|tropiski]] vai [[ūdensaugi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mobot.org/MOBOT/Research/APweb/orders/alismatalesweb.htm#Alismatales|title=Alismatales|website=www.mobot.org|access-date=2022-08-12}}</ref> == Sistemātika == Sākot ar 2016. gadu Cirveņu rindā ir iekļautas šādas dzimtas<ref>{{Publikācijas atsauce|first=The Angiosperm Phylogeny Group|title=An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG IV|journal=Botanical Journal of the Linnean Society|publication-date=06 April 2016|volume=Volume 181|issue=Issue 1|pages=1–20|doi=10.1111/boj.12385}}</ref>: * [[Ārumu dzimta]] (''Araceae'') * [[Āžloku dzimta]] (''Juncaginaceae'') * [[Cirveņu dzimta]] (''Alismataceae'') * [[Glīveņu dzimta]] (''Potamogetonaceae'') * [[Jūraszāļu dzimta]] (''Zosteraceae'') * [[Puķumeldru dzimta]] (''Butomaceae'') * [[Rupiju dzimta]] (''Ruppiaceae'') * [[Šeihcēriju dzimta]] (''Scheuchzeriaceae'') * [[Mazlēpju dzimta]] (''Hydrocharitaceae'') * ''[[Aponogetonacea]]'' * ''[[Cymodoceaceae]]'' * ''[[Maundiaceae]]'' * ''[[Posidoniaceae]]'' * ''[[Tofieldiaceae]]'' == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Cirveņu rinda]] [[Kategorija:Viendīgļlapji]] hk0d8he4toscrkrf21uwm57w1yrnlcd 3669550 3669546 2022-08-12T16:40:38Z Spnq 103627 /* Sistemātika */ wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Aponogeton distachyos Flipphi 2.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=<i>Aponogeton distachyos</i>|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|binomial=Alismatales|autors=}}'''Cirveņu rinda''' ({{val-la|Alismatales}}) ir [[Viendīgļlapji|viendīgļlapju]] klases rinda, kurā ir klasificētas 14 augu dzimtas, aptuveni 165 ģintis un aptuveni 4500 augu sugu. Cirveņu rindai ir kosmopolītiska izplatība. Šo rindu pārsvarā pārstāv [[Tropiski augi|tropiski]] vai [[ūdensaugi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mobot.org/MOBOT/Research/APweb/orders/alismatalesweb.htm#Alismatales|title=Alismatales|website=www.mobot.org|access-date=2022-08-12}}</ref> == Sistemātika == Saskaņā ar 2016. gada [[APG IV sistēma|APG IV sistēmu]] (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma), cirveņu rindā ir šādas dzimtas<ref>{{Publikācijas atsauce|first=The Angiosperm Phylogeny Group|title=An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG IV|journal=Botanical Journal of the Linnean Society|publication-date=06 April 2016|volume=Volume 181|issue=Issue 1|pages=1–20|doi=10.1111/boj.12385}}</ref>: * [[Ārumu dzimta]] (''Araceae'') * [[Āžloku dzimta]] (''Juncaginaceae'') * [[Cirveņu dzimta]] (''Alismataceae'') * [[Glīveņu dzimta]] (''Potamogetonaceae'') * [[Jūraszāļu dzimta]] (''Zosteraceae'') * [[Puķumeldru dzimta]] (''Butomaceae'') * [[Rupiju dzimta]] (''Ruppiaceae'') * [[Šeihcēriju dzimta]] (''Scheuchzeriaceae'') * [[Mazlēpju dzimta]] (''Hydrocharitaceae'') * ''[[Aponogetonacea]]'' * ''[[Cymodoceaceae]]'' * ''[[Maundiaceae]]'' * ''[[Posidoniaceae]]'' * ''[[Tofieldiaceae]]'' == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Cirveņu rinda]] [[Kategorija:Viendīgļlapji]] p8cna2ssxeg3qf6mpcsztds8v3hf6mf 0 519060 3669547 2022-08-12T16:26:39Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Cirveņu rinda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Cirveņu rinda]] r5isxx264m3ujznq8p62zw8zabju0v2 0 519061 3669553 2022-08-12T17:04:38Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Latvasas | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]]... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Latvasas | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2002|04|28||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2235 |title=Informācija par objektu: Latvasas |accessdate={{dat|2022|08|12||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 20 | lats = 58 | latNS = N | longd = 26 | longm = 24 | longs = 07 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126310 | lgia_id = 2235 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Latvasas''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 75bz7r174ie5qclbwgzodrrjvmw3u5o 0 519062 3669554 2022-08-12T17:09:13Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Juncaceae|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Juncales|rinda_lv=Doņu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|suga=|suga_lv=|attēls=Juncus balticus 2.jpg|sinonīmi=|att_nosaukums=[[Baltijas donis]] (<i>Juncus balticus</i>)}} '''Doņu dzimta''' ({{val-la|Juncaceae}}) ir [[Viendīgļlapji|viendīgļlapju]] [[Doņu rinda|doņu rindas]] dzimta. T... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncaceae|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Juncales|rinda_lv=Doņu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|suga=|suga_lv=|attēls=Juncus balticus 2.jpg|sinonīmi=|att_nosaukums=[[Baltijas donis]] (<i>Juncus balticus</i>)}} '''Doņu dzimta''' ({{val-la|Juncaceae}}) ir [[Viendīgļlapji|viendīgļlapju]] [[Doņu rinda|doņu rindas]] dzimta. Tajā ietilpst 8 ģintis un ir zināmas aptuveni 464 sugas. Dzimts pārstāvji daudzgadīgi [[Lakstaugs|lakstaugi]] ar spēcīgu, ložņājošu [[Saknenis|sakneni]] vai [[Bārkšsaknes|bārkšsaknēm]]. Lapas ir lineāras. Stublājs cilindrisks vai plakans, nereti dobs, bieži vien aplapots tikai pie pamata vai visas lapas reducētas makstīs. [[Zieds|Ziedi]] saliktās ziedkopās stublāja galā. Apziednis sešdaļīgs, divos gredzenos. Auglis ir pogaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/juncaceae/|title=Doņu dzimta - Juncaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-12}}</ref> Tie bieži aug neauglīgās augsnēs un dažādos mitruma apstākļos. Vispazīstamākā un lielākā ir [[Doņi|doņu ģints]] (''Juncus''). Lielākā daļa doņu ģints sugu aug tikai mitrāju biotopos. Dažas sugas, piemēram, [[Krupju donis|kurpju donis]] (''Juncus bufonius)'', ir viengadīgi, bet lielākā daļa ir daudzgadīgi augi. == Sistemātika == Saskaņā ar 2009. gada [[APG IV sistēma|APG III sistēmu]] (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēmu), doņu dzimā ir šādas ģintis<ref>{{Publikācijas atsauce|last=THE ANGIOSPERM PHYLOGENY GROUP|date=2009-10|title=An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG III: APG III|url=https://academic.oup.com/botlinnean/article-lookup/doi/10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x|journal=Botanical Journal of the Linnean Society|language=en|volume=161|issue=2|pages=105–121|doi=10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x}}</ref>: * [[Doņi]] (''Juncus'') * [[Zemzālītes]] ''(Luzula'') * ''[[Distichia]]'' * ''[[Marsippospermum]]'' * ''[[Oreojuncus]]'' * ''[[Oxychloe]]'' * ''[[Patosia]]'' * ''[[Rostkovia]]''{{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}}{{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par botāniku]] [[Kategorija:Doņu dzimta]] [[Kategorija:Doņu rinda]] p63m15lg9volb0fdfsrtjjlgp6wvn7l 3669555 3669554 2022-08-12T17:10:13Z Spnq 103627 /* Sistemātika */ wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncaceae|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Juncales|rinda_lv=Doņu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|suga=|suga_lv=|attēls=Juncus balticus 2.jpg|sinonīmi=|att_nosaukums=[[Baltijas donis]] (<i>Juncus balticus</i>)}} '''Doņu dzimta''' ({{val-la|Juncaceae}}) ir [[Viendīgļlapji|viendīgļlapju]] [[Doņu rinda|doņu rindas]] dzimta. Tajā ietilpst 8 ģintis un ir zināmas aptuveni 464 sugas. Dzimts pārstāvji daudzgadīgi [[Lakstaugs|lakstaugi]] ar spēcīgu, ložņājošu [[Saknenis|sakneni]] vai [[Bārkšsaknes|bārkšsaknēm]]. Lapas ir lineāras. Stublājs cilindrisks vai plakans, nereti dobs, bieži vien aplapots tikai pie pamata vai visas lapas reducētas makstīs. [[Zieds|Ziedi]] saliktās ziedkopās stublāja galā. Apziednis sešdaļīgs, divos gredzenos. Auglis ir pogaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/juncaceae/|title=Doņu dzimta - Juncaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-12}}</ref> Tie bieži aug neauglīgās augsnēs un dažādos mitruma apstākļos. Vispazīstamākā un lielākā ir [[Doņi|doņu ģints]] (''Juncus''). Lielākā daļa doņu ģints sugu aug tikai mitrāju biotopos. Dažas sugas, piemēram, [[Krupju donis|kurpju donis]] (''Juncus bufonius)'', ir viengadīgi, bet lielākā daļa ir daudzgadīgi augi. == Sistemātika == Saskaņā ar 2009. gada [[APG IV sistēma|APG III sistēmu]] (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēmu), doņu dzimā ir šādas ģintis<ref>{{Publikācijas atsauce|last=THE ANGIOSPERM PHYLOGENY GROUP|date=2009-10|title=An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG III: APG III|url=https://academic.oup.com/botlinnean/article-lookup/doi/10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x|journal=Botanical Journal of the Linnean Society|language=en|volume=161|issue=2|pages=105–121|doi=10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x}}</ref>: * [[Doņi]] (''Juncus'') * [[Zemzālītes]] ''(Luzula'') * ''[[Distichia]]'' * ''[[Marsippospermum]]'' * ''[[Oreojuncus]]'' * ''[[Oxychloe]]'' * ''[[Patosia]]'' * ''[[Rostkovia]]'' == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}}{{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par botāniku]] [[Kategorija:Doņu dzimta]] [[Kategorija:Doņu rinda]] jpa7ut4ic7g9ojz57pps4710rpsb3x0 3669558 3669555 2022-08-12T17:18:48Z Spnq 103627 Izlaboju rindu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Juncaceae|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|suga=|suga_lv=|attēls=Juncus balticus 2.jpg|sinonīmi=|att_nosaukums=[[Baltijas donis]] (<i>Juncus balticus</i>)}} '''Doņu dzimta''' ({{val-la|Juncaceae}}) ir [[Viendīgļlapji|viendīgļlapju]] [[Graudzāļu rinda|graudzāļu rindas]] dzimta. Tajā ietilpst 8 ģintis un ir zināmas aptuveni 464 sugas. Dzimts pārstāvji daudzgadīgi [[Lakstaugs|lakstaugi]] ar spēcīgu, ložņājošu [[Saknenis|sakneni]] vai [[Bārkšsaknes|bārkšsaknēm]]. Lapas ir lineāras. Stublājs cilindrisks vai plakans, nereti dobs, bieži vien aplapots tikai pie pamata vai visas lapas reducētas makstīs. [[Zieds|Ziedi]] saliktās ziedkopās stublāja galā. Apziednis sešdaļīgs, divos gredzenos. Auglis ir pogaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/juncaceae/|title=Doņu dzimta - Juncaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-12}}</ref> Tie bieži aug neauglīgās augsnēs un dažādos mitruma apstākļos. Vispazīstamākā un lielākā ir [[Doņi|doņu ģints]] (''Juncus''). Lielākā daļa doņu ģints sugu aug tikai mitrāju biotopos. Dažas sugas, piemēram, [[Krupju donis|kurpju donis]] (''Juncus bufonius)'', ir viengadīgi, bet lielākā daļa ir daudzgadīgi augi. == Sistemātika == Saskaņā ar 2009. gada [[APG IV sistēma|APG III sistēmu]] (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēmu), doņu dzimā ir šādas ģintis<ref>{{Publikācijas atsauce|last=THE ANGIOSPERM PHYLOGENY GROUP|date=2009-10|title=An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG III: APG III|url=https://academic.oup.com/botlinnean/article-lookup/doi/10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x|journal=Botanical Journal of the Linnean Society|language=en|volume=161|issue=2|pages=105–121|doi=10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x}}</ref>: * [[Doņi]] (''Juncus'') * [[Zemzālītes]] ''(Luzula'') * ''[[Distichia]]'' * ''[[Marsippospermum]]'' * ''[[Oreojuncus]]'' * ''[[Oxychloe]]'' * ''[[Patosia]]'' * ''[[Rostkovia]]'' == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}}{{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par botāniku]] [[Kategorija:Doņu dzimta]] [[Kategorija:Graudzāļu rinda]] p4udpiabaqbnu5fncpmko5djdugeb2a 0 519063 3669556 2022-08-12T17:10:54Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Doņu dzimta]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Doņu dzimta]] psmsi6si7q06ofdltzm3ra94aocpl2r 10 519064 3669559 2022-08-12T17:18:49Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{navbox | bodyclass = hlist |name=Lejasciema pagasta ciemi |title=[[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Aļļi]] * [[Amši]] * [[Andriņi (Lejasciema pagasts)|Andriņi]] * [[Cinci]] * [[Čipati]] * [[Dūre (Lejasciema pagasts)|Dūre]] * [[Gārša (Lejasciema pagasts)|Gārša]] * [[Jānuži]] * [[Kožas]] * [[Krampani]] * [[Krāces]] * [[Kručki]] * [[Ķilpani]] * [[Lapatu]] * [[Latvasas]] * '''[[Lejasciems]]''' * [[Majani]] * [[Mālmuiža]] * M... wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Lejasciema pagasta ciemi |title=[[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Aļļi]] * [[Amši]] * [[Andriņi (Lejasciema pagasts)|Andriņi]] * [[Cinci]] * [[Čipati]] * [[Dūre (Lejasciema pagasts)|Dūre]] * [[Gārša (Lejasciema pagasts)|Gārša]] * [[Jānuži]] * [[Kožas]] * [[Krampani]] * [[Krāces]] * [[Kručki]] * [[Ķilpani]] * [[Lapatu]] * [[Latvasas]] * '''[[Lejasciems]]''' * [[Majani]] * [[Mālmuiža]] * [[Melderi (Lejasciema pagasts)|Melderi]] * [[Oldermaņi]] * [[Olekši]] * [[Paideri (Lejasciema pagasts)|Paideri]] * [[Palata (Lejasciema pagasts)|Palata]] * [[Pirtsmuiža]] * [[Salaki]] * [[Salmaņi (Lejasciema pagasts)|Salmaņi]] * [[Silamiķeļi]] * [[Sinole]] * [[Skujenieši]] * [[Staidi]] * [[Umari]] * [[Viešķeles]] * [[Viģubi]] * [[Zellenes]] * [[Zvārtavi]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Lejasciema pagasts]] [[Kategorija:Gulbeness novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]] </noinclude> q29yuk48icolhpwrppxyv840wdhn5r5 3669560 3669559 2022-08-12T17:19:07Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Lejasciema pagasta ciemi |title=[[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Aļļi]] * [[Amši]] * [[Andriņi (Lejasciema pagasts)|Andriņi]] * [[Cinci]] * [[Čipati]] * [[Dūre (Lejasciema pagasts)|Dūre]] * [[Gārša (Lejasciema pagasts)|Gārša]] * [[Jānuži]] * [[Kožas]] * [[Krampani]] * [[Krāces]] * [[Kručki]] * [[Ķilpani]] * [[Lapatu]] * [[Latvasas]] * '''[[Lejasciems]]''' * [[Majani]] * [[Mālmuiža]] * [[Melderi (Lejasciema pagasts)|Melderi]] * [[Oldermaņi]] * [[Olekši]] * [[Paideri (Lejasciema pagasts)|Paideri]] * [[Palata (Lejasciema pagasts)|Palata]] * [[Pirtsmuiža]] * [[Salaki]] * [[Salmaņi (Lejasciema pagasts)|Salmaņi]] * [[Silamiķeļi]] * [[Sinole]] * [[Skujenieši]] * [[Staidi]] * [[Umari]] * [[Viešķeles]] * [[Viģubi]] * [[Zellenes]] * [[Zvārtavi]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Lejasciema pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]] </noinclude> dz4mhro0b40schj6symnl2njcrqu61c 3669602 3669560 2022-08-12T18:18:14Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Lejasciema pagasta ciemi |title=[[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Aļļi]] * [[Amši]] * [[Andriņi (Lejasciema pagasts)|Andriņi]] * [[Cinci]] * [[Čipati]] * [[Dūre (Lejasciema pagasts)|Dūre]] * [[Gārša (Lejasciema pagasts)|Gārša]] * [[Jānuži]] * [[Kožas]] * [[Krampani]] * [[Krāces]] * [[Kručki]] * [[Ķilpani]] * [[Lapati]] * [[Latvasas]] * '''[[Lejasciems]]''' * [[Majani]] * [[Mālmuiža]] * [[Melderi (Lejasciema pagasts)|Melderi]] * [[Oldermaņi]] * [[Olekši]] * [[Paideri (Lejasciema pagasts)|Paideri]] * [[Palata (Lejasciema pagasts)|Palata]] * [[Pirtsmuiža]] * [[Salaki]] * [[Salmaņi (Lejasciema pagasts)|Salmaņi]] * [[Silamiķeļi]] * [[Sinole]] * [[Skujenieši]] * [[Staidi]] * [[Umari]] * [[Viešķeles]] * [[Viģubi]] * [[Zellenes]] * [[Zvārtavi]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Lejasciema pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]] </noinclude> 6vht1g22cgblwkpk1lsw1fwupijddll 6 519065 3669564 2022-08-12T17:22:24Z Eremu1 102242 Kolkas tautas nams. wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Kolkas tautas nams. == Licence == {{PD-self}} 8ypyr6pzmuq3sclxzxoyj60snckzqhg 0 519066 3669579 2022-08-12T17:29:17Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Palata | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | es... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Palata | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 1999 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57957 |title=Informācija par objektu: Palata |accessdate={{dat|2022|08|12||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 15 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 15 | lats = 22 | latNS = N | longd = 26 | longm = 31 | longs = 04 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126376 | lgia_id = 57957 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Palata''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Gauja]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 4uxc6mlvf77fbcfql4um4mijlzgrugq 0 519067 3669587 2022-08-12T17:39:14Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krāces | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krāces | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2233 |title=Informācija par objektu: Krāces |accessdate={{dat|2022|08|12||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 6 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 30 | latNS = N | longd = 26 | longm = 27 | longs = 09 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126407 | lgia_id = 2233 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Krāces''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Gauja]]s upes krastā. Pie ciema ir kultūras pieminekļis Krāču pilskalns. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} mn1a4f45lzr1rjoy5sg0cbuo8kxmexm 3669591 3669587 2022-08-12T17:47:42Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krāces | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2233 |title=Informācija par objektu: Krāces |accessdate={{dat|2022|08|12||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 6 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 30 | latNS = N | longd = 26 | longm = 27 | longs = 09 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126407 | lgia_id = 2233 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Krāces''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Gauja]]s upes krastā. Pie ciema ir kultūras piemineklis — Krāču pilskalns. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} kpyt0pz5psthj3c6zdee87p4e5en83g 3 519068 3669588 2022-08-12T17:43:07Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=King of Arrogance2001}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 20.43 (EEST) dwvtk8232pyrvkx6qc5xpx0zh9e0iib 0 519069 3669590 2022-08-12T17:47:38Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Cinci | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | est... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Cinci | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57958 |title=Informācija par objektu: Cinci |accessdate={{dat|2022|08|12||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 15 | lats = 13 | latNS = N | longd = 26 | longm = 32 | longs = 08 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126175 | lgia_id = 57958 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Cinci''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P14]], [[Gauja]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 5iuzkxk2ukas565174v75t3g9ng4dwx 3669593 3669590 2022-08-12T17:55:40Z Melilac 38935 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Cinci | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57958 |title=Informācija par objektu: Cinci |accessdate={{dat|2022|08|12||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 15 | lats = 13 | latNS = N | longd = 26 | longm = 32 | longs = 08 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126175 | lgia_id = 57958 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Cinci''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P34]], [[Gauja]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} l7xdfuj3l5tgar2otcqnovrv2b7kuyp 0 519070 3669594 2022-08-12T17:57:31Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zvārtavi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]]... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zvārtavi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2240 |title=Informācija par objektu: Zvārtavi |accessdate={{dat|2022|08|12||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 17 | lats = 47 | latNS = N | longd = 26 | longm = 34 | longs = 51 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126448 | lgia_id = 2240 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Zvārtavi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V371]], [[Gauja]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 4f8l9fxqw0g3qpel7zmyrji5zo6b9eg 0 519071 3669595 2022-08-12T17:58:31Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Luzula multiflora|autors=(Ehrh.) Lej.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Luzula|ģints_lv=Zemzālītes|suga=Luzula multiflora|suga_lv=Daudzziedu zemzālīte|attēls=Luzula multiflora 001.jpg}} '''Daudzziedu zemzālīte''' ({{val-la|Luzula multiflora}}) ir mainīga izskata Do... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Luzula multiflora|autors=(Ehrh.) Lej.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Luzula|ģints_lv=Zemzālītes|suga=Luzula multiflora|suga_lv=Daudzziedu zemzālīte|attēls=Luzula multiflora 001.jpg}} '''Daudzziedu zemzālīte''' ({{val-la|Luzula multiflora}}) ir mainīga izskata [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas. Tā ir plaši sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp bieži visā [[Latvija|Latvijas]] teritorijā, un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Atsevišķi eksemplāri un grupas aug dažādos mežos, krūmājos, mēreni sausās pļavās un [[Atmata|atmatās]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/luzula-multiflora-ehrh-lej/#luzula-pallidula-kirschner|title=daudzziedu zemzālīte - Luzula multiflora (Ehrh.) Lej. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-12}}</ref> == Apraksts == Daudzziedu zemzālīte ir daudzgadīgs, 10-45 cm garš [[lakstaugs]] ar stāvu [[Stublājs|stublāju]], kurš veido diezgan blīvu ceru. Lapas stublāja apakšdaļā ir izvietotas blīvi un pamīšus. Tās ir lineāri lancetiskas vai lineāras. Stublāja augšdaļā ir 1-3 lapas. Lapas gals ir tulznveidīgs, biezāks. Apakšdaļā lapa ir klāta ar gariem, gaišiem matiņiem. Ziedi ir izvietoti čemurveidīgas ziedkopas zariņos . Katra zariņa galā ir 3-14 ziedi. Seglapa ir garāka vai tikpat gara, cik ziedkopa. Putekšņlapas ir 6, apziedņa lapas vienādas, apziednis ir sārti brūns, apmēram olveidīgās pogaļas garumā. Pogaļas knābītis ļoti īss, strups. Zied no maija līdz jūnijam.<ref name=":0" /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Zemzālītes]] e4hgbkcfn6v9awpoup7gqnulgzy0i2i 0 519072 3669596 2022-08-12T18:01:06Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Candyman (1992. gada filma)]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Candyman (1992. gada filma)]] msujusxk65d4h4okuv7c8g9wb1gfdi0 0 519073 3669600 2022-08-12T18:13:24Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ķilpani | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ķilpani | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57332 |title=Informācija par objektu: Ķilpani |accessdate={{dat|2022|08|12||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 3 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 20 | lats = 10 | latNS = N | longd = 26 | longm = 34 | longs = 22 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126296 | lgia_id = 57332 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ķilpani''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Ciems ir daļēji izzudis. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V374]], [[Iežupe]]s upes krastā. Ciema apkārtnē atrodas [[Cepļa dīķis]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} q46zfbqy0d0jzfsce8a4q6oa16zvzrl 0 519074 3669603 2022-08-12T18:20:45Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gārša | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | e... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gārša | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57331 |title=Informācija par objektu: Gārša |accessdate={{dat|2022|08|12||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 21 | lats = 02 | latNS = N | longd = 26 | longm = 36 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126206 | lgia_id = 57331 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Gārša''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V374]], [[Iežupe]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} ctcmxne45nmvcg5zw0vcsw3cv1f061i 0 519075 3669605 2022-08-12T18:38:15Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Luzula pilosa|autors=(L.) Willd.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Luzula|ģints_lv=Zemzālītes|suga=Luzula pilosa|suga_lv=Pūkainā zemzālīte|attēls=Luzula pilosa Kevätpiippo IM8637 C.JPG}} '''Pūkainā zemzālīte''' ({{val-la|Luzula pilosa}}) ir Doņu dzimta|doņu d... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Luzula pilosa|autors=(L.) Willd.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Luzula|ģints_lv=Zemzālītes|suga=Luzula pilosa|suga_lv=Pūkainā zemzālīte|attēls=Luzula pilosa Kevätpiippo IM8637 C.JPG}} '''Pūkainā zemzālīte''' ({{val-la|Luzula pilosa}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga. Tā ir plaši sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp bieži visā [[Latvija|Latvijā]]. Skrajas augu grupas aug [[Skujkoku mežs|skujkoku]] un jauktos mežos mēreni mitrās un sausās vietās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/luzula-pilosa-l-willd/|title=pūkainā zemzālīte - Luzula pilosa (L.) Willd. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-12}}</ref> == Apraksts == Pūkainā zemzālīte ir daudzgadīgs, 15-30 cm garš [[lakstaugs]]. Cers ir blīvs, lapas plakanas un gari skropstaini apmatotas, lineāri lancetiskas, 4-7 cm garas un 0,5-1 cm platas, mala gluda, gals smails. [[Ziedkopa]] ir skraja, ziedi pa vienam zariņu galā. Seglapa ir manāmi īsāka nekā ziedkopa. [[Pogaļa]] ir garāka nekā sarkani brūnais apziednis. Zied aprīlī un maijā.<ref name=":0" /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Zemzālītes]] 4lshui3k56zya66n615emipo47pwuv7 0 519076 3669606 2022-08-12T18:39:06Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Pūkainā zemzālīte]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pūkainā zemzālīte]] 1ulu1xc3ghubuk588mnrzd674cjy6v9 0 519077 3669608 2022-08-12T18:57:51Z Egilus 27634 Tā kā kļūdains latīņu nosaukums ir pat DAP, tad pāradresācija no tā noderēs wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pūkainā zemzālīte]] 1ulu1xc3ghubuk588mnrzd674cjy6v9 0 519078 3669612 2022-08-12T19:53:05Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Starptautiska basketbola turnīra infokaste | nosaukums = 2022. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = {{url|http://u18men.fibaeurope.com/en/}} | valsts = {{MKD}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = [[Skopje]] |... wikitext text/x-wiki {{Starptautiska basketbola turnīra infokaste | nosaukums = 2022. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = {{url|http://u18men.fibaeurope.com/en/}} | valsts = {{MKD}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = [[Skopje]] | laiks = 12.—20. augusts | komandu_skaits = 16 | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 1 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | ppg_p = | ppg_t = | rpg_p = | rpg_t = | apg_p = | apg_t = | pag_sez = | nak_sez = | atjaunots = }} '''2022. gada [[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā]]''' notiek [[Ziemeļmaķedonija]]s galvaspilsētā [[Skopje|Skopjē]] 2022. gadā, laikā no 12. līdz 20. augustam. <!-- Par čempioniem kļuva Turcijas izlases basketbolisti, kas finālspēlē ar 81—74 pārspēja Horvātijas izlasi. Laukuma saimnieki Latvijas izlase ieņēma 4. vietu turnīrā, piedzīvojot zaudējumu pusfinālā pret Horvātiju un pēc tam spēlē par bronzas medaļām pret Spāniju ar rezultātu 56—57. --> == Ārējās saites == * [https://www.fiba.basketball/europe/u16/2022 Čempionāta oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{basketbols-aizmetnis}} {{EČ basketbolā jaunatnei|1}} [[Kategorija:2022. gads sportā]] [[Kategorija:Basketbols Ziemeļmaķedonijā]] kezxkg8u2hfg9inciaawpcwb8b8i3m1 3669630 3669612 2022-08-12T20:23:15Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska basketbola turnīra infokaste | nosaukums = 2022. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = {{url|https://www.fiba.basketball/europe/u16/2022}} | valsts = {{MKD}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = [[Skopje]] | laiks = 12.—20. augusts | komandu_skaits = 16 | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 1 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | ppg_p = | ppg_t = | rpg_p = | rpg_t = | apg_p = | apg_t = | pag_sez = | nak_sez = | atjaunots = }} '''2022. gada [[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā]]''' notiek [[Ziemeļmaķedonija]]s galvaspilsētā [[Skopje|Skopjē]] 2022. gadā, laikā no 12. līdz 20. augustam. <!-- Par čempioniem kļuva Turcijas izlases basketbolisti, kas finālspēlē ar 81—74 pārspēja Horvātijas izlasi. Laukuma saimnieki Latvijas izlase ieņēma 4. vietu turnīrā, piedzīvojot zaudējumu pusfinālā pret Horvātiju un pēc tam spēlē par bronzas medaļām pret Spāniju ar rezultātu 56—57. --> == Ārējās saites == * [https://www.fiba.basketball/europe/u16/2022 Čempionāta oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{basketbols-aizmetnis}} {{EČ basketbolā jaunatnei|1}} [[Kategorija:2022. gads sportā]] [[Kategorija:Basketbols Ziemeļmaķedonijā]] qz7ubg1h74h117b733y1r4cutlucmrm 0 519079 3669624 2022-08-12T20:10:38Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Virdžīnija Madsena]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Virdžīnija Madsena]] 9xps1ev4tdy1um80bo60akuzb25unuf 0 519080 3669626 2022-08-12T20:15:17Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Virdžīnija Madsena]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Virdžīnija Madsena]] 9xps1ev4tdy1um80bo60akuzb25unuf 0 519081 3669629 2022-08-12T20:23:11Z Baisulis 11523 nozīmju atdalīšana.... wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Madsen''''' var būt: * [[Madsen (ložmetējs)]] ;Cilvēki: * [[Madsens]]: ** [[Larss Jergens Madsens]] (''Lars Jørgen Madsen'', 1871—1925) — dāņu sporta šāvējs; ** [[Mortens Madsens]] (''Morten Madsen'', dzimis 1987. gadā) — dāņu hokejists; * Madsena: ** [[Virdžīnija Madsena]] (''Virginia Madsen'', dzimusi 1961. gadā) — amerikāņu aktrise. {{nozīmju atdalīšana}} bvlrk0lg76ycv0tctb8n1mtvvhi6tzz 6 519082 3669632 2022-08-12T20:28:00Z Baisulis 11523 == Kopsavilkums == Filmas ''[[Candyman (1992. gada filma)|Candyman]]'' plakāts - avots: [[:en:File:Candymanposter.jpg|angļu valodas vikipēdija]] == Licence == {{Filmas plakāts}} wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas ''[[Candyman (1992. gada filma)|Candyman]]'' plakāts - avots: [[:en:File:Candymanposter.jpg|angļu valodas vikipēdija]] == Licence == {{Filmas plakāts}} f3xmjk7h5paczj130prtgnfc7t4h97s 0 519083 3669637 2022-08-12T21:13:57Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus coccifera|suga_lv=Ogzīļu ozols|binomial=Quercus coccifera|attēls=Quercus coccifera Bellotas 2010-10-03 DehesaBoyaldePuertollano.jpg|attēls2=Quercus coccifera - Kermes oak 03.jp... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus coccifera|suga_lv=Ogzīļu ozols|binomial=Quercus coccifera|attēls=Quercus coccifera Bellotas 2010-10-03 DehesaBoyaldePuertollano.jpg|attēls2=Quercus coccifera - Kermes oak 03.jpg}} '''Ogzīļu ozols''' ({{val-la|Quercus coccifera}}) ir daudzgadīga [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ozoli]] 518o7bj5zqhwce3sbty5yv8wzgud2i6 0 519084 3669638 2022-08-12T21:14:35Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Ogzīļu ozols]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ogzīļu ozols]] 2ceyeuyawmpw5l8vr85ghwih5yiuclx 0 519085 3669639 2022-08-12T21:15:28Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus faginea|suga_lv=Raupjais ozols|binomial=Quercus faginea|attēls=Quercus faginea. Caxigu.jpg|attēls2=Quercus faginea 11.JPG}} '''Raupjais ozols''' ({{val-la|Quercus faginea}}) ir d... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus faginea|suga_lv=Raupjais ozols|binomial=Quercus faginea|attēls=Quercus faginea. Caxigu.jpg|attēls2=Quercus faginea 11.JPG}} '''Raupjais ozols''' ({{val-la|Quercus faginea}}) ir daudzgadīga [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ozoli]] kqrwd8ueko808ohh3gdozkqeq65cbxu 0 519086 3669640 2022-08-12T21:16:10Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Raupjais ozols]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Raupjais ozols]] t9ljuz9a0cbu8e9if1n26mat4i29sd9 0 519087 3669641 2022-08-12T21:16:47Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus ilicifolia|suga_lv=Pundurozols|binomial=Quercus ilicifolia|attēls=Quercus ilicifolia (24109573126).jpg|attēls2=Quercus ilicifolia (24205318825).jpg}} '''Pundurozols''' ({{val-la|... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus ilicifolia|suga_lv=Pundurozols|binomial=Quercus ilicifolia|attēls=Quercus ilicifolia (24109573126).jpg|attēls2=Quercus ilicifolia (24205318825).jpg}} '''Pundurozols''' ({{val-la|Quercus ilicifolia}}) ir daudzgadīga [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ozoli]] 4z4z4q6xt5pe5grz614sjowlcvqlq5y 0 519088 3669642 2022-08-12T21:17:20Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Pundurozols]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pundurozols]] czqdklm8mp07bwk67nnt3gok5gvd4bv 0 519089 3669643 2022-08-12T21:18:22Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus laurifolia|suga_lv=Laurlapu ozols|binomial=Quercus laurifolia|attēls=Quercus laurifolia (23560083303).jpg|attēls2=Quercus laurifolia (23907220500).jpg}} '''Laurlapu ozols''' ({{... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus laurifolia|suga_lv=Laurlapu ozols|binomial=Quercus laurifolia|attēls=Quercus laurifolia (23560083303).jpg|attēls2=Quercus laurifolia (23907220500).jpg}} '''Laurlapu ozols''' ({{val-la|Quercus laurifolia}}) ir daudzgadīga [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ozoli]] hkk3t9cwyjb5s52oq73ryt2xl99ozxu 0 519090 3669644 2022-08-12T21:18:57Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Laurlapu ozols]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Laurlapu ozols]] 475w0skym4nsvj5hp2vfjs8p98zlu3d 0 519091 3669645 2022-08-12T21:19:31Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus macranthera|suga_lv=Kaukāza ozols|binomial=Quercus macranthera|attēls=Bergpark Wilhelmshöhe - Baum 112 2020-07-09 b.JPG|attēls2=طبیعت زیبای جنگل ابر۱.jpg}} ''... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus macranthera|suga_lv=Kaukāza ozols|binomial=Quercus macranthera|attēls=Bergpark Wilhelmshöhe - Baum 112 2020-07-09 b.JPG|attēls2=طبیعت زیبای جنگل ابر۱.jpg}} '''Kaukāza ozols''' ({{val-la|Quercus macranthera}}) ir daudzgadīga [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ozoli]] rvchcbdkj04ycu03clkt7blmjv13f23 0 519092 3669646 2022-08-12T21:20:05Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Kaukāza ozols]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kaukāza ozols]] g2asp4b50wodq9mwje5boqirwawmfok 0 519093 3669647 2022-08-12T21:20:32Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus mongolica|suga_lv=Mongolijas ozols|binomial=Quercus mongolica|attēls=Quercus mongolica subsp crispula kz02.jpg|attēls2=Quercus mongolica mongolian oak MN 2007.JPG}} '''Mongolijas... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus mongolica|suga_lv=Mongolijas ozols|binomial=Quercus mongolica|attēls=Quercus mongolica subsp crispula kz02.jpg|attēls2=Quercus mongolica mongolian oak MN 2007.JPG}} '''Mongolijas ozols''' ({{val-la|Quercus mongolica}}) ir daudzgadīga [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ozoli]] 0kov8bb8ue4mi007hj87xxum41lff1n 0 519094 3669648 2022-08-12T21:21:07Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Mongolijas ozols]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mongolijas ozols]] 8ln72915na1i4qxg1wyknl4xqmdc10f 0 519095 3669649 2022-08-12T21:21:42Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus rotundifolia|suga_lv=Apaļlapu ozols|binomial=Quercus rotundifolia|attēls=Quercus rotundifolia acorns Croatia.jpg|attēls2=Quercus rotundifolia - 2007.jpg}} '''Apaļlapu ozols'''... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus rotundifolia|suga_lv=Apaļlapu ozols|binomial=Quercus rotundifolia|attēls=Quercus rotundifolia acorns Croatia.jpg|attēls2=Quercus rotundifolia - 2007.jpg}} '''Apaļlapu ozols''' ({{val-la|Quercus rotundifolia}}) ir daudzgadīga [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ozoli]] cgxvatlzr9ttb1rbw65c22777wcmpyc 0 519096 3669650 2022-08-12T21:22:32Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus serrata|suga_lv=Zāģzobainais ozols|binomial=Quercus serrata|attēls=Quercus serrata3.jpg|attēls2=Quercus serrata (22273500030).jpg}} '''Zāģzobainais ozols''' ({{val-la|Quercu... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus serrata|suga_lv=Zāģzobainais ozols|binomial=Quercus serrata|attēls=Quercus serrata3.jpg|attēls2=Quercus serrata (22273500030).jpg}} '''Zāģzobainais ozols''' ({{val-la|Quercus serrata}}) ir daudzgadīga [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ozoli]] 0lhsq5yma8p2hkqyaqiruw3hgrv2pyr 0 519097 3669652 2022-08-12T21:25:51Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus glauca|suga_lv=Zilganais ozols|binomial=Quercus glauca|attēls=Quercus glauca kz01.jpg|attēls2=Japanese blue oak - ജാപ്പനീസ് ഓക് 01.jpg}} '''Zilganais ozo... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus glauca|suga_lv=Zilganais ozols|binomial=Quercus glauca|attēls=Quercus glauca kz01.jpg|attēls2=Japanese blue oak - ജാപ്പനീസ് ഓക് 01.jpg}} '''Zilganais ozols''' ({{val-la|Quercus glauca}}) ir daudzgadīga [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ozoli]] n4k5q8lgxu9qw0079zc8begr8g2rgm0 0 519098 3669653 2022-08-12T21:26:50Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Zilganais ozols]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Zilganais ozols]] dcxackfge7iq70nnd8x4doctnymfu71 0 519099 3669654 2022-08-12T21:27:28Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus rex|suga_lv=Karaliskais ozols|binomial=Quercus rex|attēls=Quercus rex kz07.jpg|attēls2=}} '''Karaliskais ozols''' ({{val-la|Quercus rex}}) ir daudzgadīga Dižskābaržu dzimt... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus rex|suga_lv=Karaliskais ozols|binomial=Quercus rex|attēls=Quercus rex kz07.jpg|attēls2=}} '''Karaliskais ozols''' ({{val-la|Quercus rex}}) ir daudzgadīga [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ozoli]] 2zossm8edz3tfmy707qxhjv876s80ac 0 519100 3669655 2022-08-12T21:28:13Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Karaliskais ozols]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karaliskais ozols]] 2yil8mae9m0nkeq8muctnrgbfs6ks18 0 519101 3669656 2022-08-12T21:28:59Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus sessilifolia|suga_lv=Sēdlapu ozols|binomial=Quercus sessilifolia|attēls=Quercus sessilifolia kz02.jpg|attēls2=Quercus sessilifolia1.jpg}} '''Sēdlapu ozols''' ({{val-la|Quercus... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Quercus|ģints_lv=Ozoli|suga=Quercus sessilifolia|suga_lv=Sēdlapu ozols|binomial=Quercus sessilifolia|attēls=Quercus sessilifolia kz02.jpg|attēls2=Quercus sessilifolia1.jpg}} '''Sēdlapu ozols''' ({{val-la|Quercus sessilifolia}}) ir daudzgadīga [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ozoli]] dcio9s8wm38nsrkyj28exmktb7f2chu 0 519102 3669657 2022-08-12T21:29:34Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Sēdlapu ozols]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sēdlapu ozols]] 6tlxu529ipel2hnxx3d0ssdgpxik55n 3 519103 3669668 2022-08-12T23:08:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sepiolo}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 02.08 (EEST) 97rq22pdo2w7zgv50n9sbrquvxspex9 3 519104 3669669 2022-08-12T23:30:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Muhammad Aliff1999}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 02.30 (EEST) lzzzs0x6biglsznwa8doyi4kyh4vwnu 3 519105 3669673 2022-08-13T02:28:33Z MdsShakil 97023 MdsShakil pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Iokonovenko]] uz [[Dalībnieka diskusija:KCCruQWXJ1Sj]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Iokonovenko|Iokonovenko]]" to "[[Special:CentralAuth/KCCruQWXJ1Sj|KCCruQWXJ1Sj]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:KCCruQWXJ1Sj]] 0x3r9golhl306szscoo474m8a9jw00p 3 519106 3669679 2022-08-13T03:37:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Okemosstig}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 06.37 (EEST) dglrh0oyrj8dgvnu12p6212vsas12gr 3 519107 3669680 2022-08-13T03:46:29Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Terentii64}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 06.46 (EEST) 2xswmkkeswmpvyh8uq6eixgakqeea1h 3 519108 3669681 2022-08-13T03:53:40Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=EgorCrazyGeek}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 06.53 (EEST) 206utfmxq44g5pbzshxxfdd2jp29jbp 0 519109 3669682 2022-08-13T04:10:48Z Pirags 3757 Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Aleksandrs Tormasovs | vārds_orig = ''Александр Петрович Тормасов'' | attēls = Tormasov.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1752 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1819 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 25 | m_viet... wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Aleksandrs Tormasovs | vārds_orig = ''Александр Петрович Тормасов'' | attēls = Tormasov.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1752 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1819 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Maskava]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | nodarbošanās = muižnieks, karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Aleksandrs Tormasovs''' ({{val|ru|Алекса́ндр Петро́вич Торма́сов}}; 1752–1819) bija [[Krievijas impērija]]s armijas infantērijas [[ģenerālis]] un [[Katrīna II|Katrīnas II]] adjutants. [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]] (1807—1808). == Dzīvesgājums == Dzimis 1750. gada 14. septembrī Maskavā flotes leitnanta Pjotra Tormasova ģimenē. 1762. gadā kļuva par pāžu galmā, 1772. gadā sāka karadienestu [[Vjatka (pilsēta)|Vjatka]]s musketieru pulkā, 1777. gadā kļuva par Somijas jēgeru bataljona komandieri, 1784. gadā par Aleksandrijas huzāru pulka komandieri. 1785. gadā bija brīvmūrnieku militārās ložas "Minevra" sekretārs. Piedalījās [[Krievu—turku karš (1787—1792)|krievu—turku karā (1787—1792)]], 1791. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru. [[Koscjuško sacelšanās]] apspiešanas (1794) laikā Tormasovs piedalījās [[Varšava]]s ieņemšanā. 1796. gadā viņu paaugstināja par ģenerālleitnantu un kirasieru pulka komandieri, 1801. gadā par kavalērijas ģenerāli un 1802. gadā par Livonijas divīzijas (''Лифляндская дивизия'') inspektoru. 1803. gada ģenerālis Tormasovs kļuva par [[Kijeva]]s militāro gubernatoru, 1804. gadā viņam piešķīra [[Guberņas muiža|Guberņas muižu]] pie Rīgas. [[Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)|Ceturtās koalīcijas kara (1806—1807)]] laikā no 1807. gada 28. marta līdz 23. decembrim viņš bija Rīgas ģenerālgubernators. [[Krievu—persiešu karš (1804—1813)|Krievu—persiešu kara]] laikā 1808. gadā Tormasovu iecēla par Krievijas karaspēka komandieri Kaukāzā, viņš ieņēma [[Erevāna|Erevānu]], sakāva persiešus pie [[Elizabetpole]]s un 1810. gadā iekaroja [[Imeretija|Imeretiju]]. [[1812. gada karš|1812. gada karā]] Tormasovs komandēja Trešo Rietumu armiju Volīnijā. 1814. gadā viņu iecēla par Maskavas militāro ģenerālgubernatoru. Miris 1819. gada 25. novembrī Maskavā. {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tormasovs, Aleksandrs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] b80e3ho8k0pydy225yyb7wgvp3u4kih 3669683 3669682 2022-08-13T04:13:05Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Aleksandrs Tormasovs | vārds_orig = ''Александр Петрович Тормасов'' | attēls = Tormasov.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1752 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1819 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Maskava]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | nodarbošanās = muižnieks, karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Aleksandrs Tormasovs''' ({{val|ru|Алекса́ндр Петро́вич Торма́сов}}; 1752–1819) bija [[Krievijas impērija]]s armijas [[ģenerālis]]. [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]] (1807). == Dzīvesgājums == Dzimis 1750. gada 14. septembrī Maskavā flotes leitnanta Pjotra Tormasova ģimenē. 1762. gadā kļuva par pāžu galmā, 1772. gadā sāka karadienestu [[Vjatka (pilsēta)|Vjatka]]s musketieru pulkā, 1777. gadā kļuva par Somijas jēgeru bataljona komandieri, 1784. gadā par Aleksandrijas huzāru pulka komandieri. 1785. gadā bija brīvmūrnieku militārās ložas "Minevra" sekretārs. Piedalījās [[Krievu—turku karš (1787—1792)|krievu—turku karā (1787—1792)]], 1791. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru. [[Koscjuško sacelšanās]] apspiešanas (1794) laikā Tormasovs piedalījās [[Varšava]]s ieņemšanā. 1796. gadā viņu paaugstināja par ģenerālleitnantu un kirasieru pulka komandieri, 1801. gadā par kavalērijas ģenerāli un 1802. gadā par Livonijas divīzijas (''Лифляндская дивизия'') inspektoru. 1803. gada ģenerālis Tormasovs kļuva par [[Kijeva]]s militāro gubernatoru, 1804. gadā viņam piešķīra [[Guberņas muiža|Guberņas muižu]] pie Rīgas. [[Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)|Ceturtās koalīcijas kara (1806—1807)]] laikā no 1807. gada 28. marta līdz 23. decembrim viņš bija Rīgas ģenerālgubernators. [[Krievu—persiešu karš (1804—1813)|Krievu—persiešu kara]] laikā 1808. gadā Tormasovu iecēla par Krievijas karaspēka komandieri Kaukāzā, viņš ieņēma [[Erevāna|Erevānu]], sakāva persiešus pie [[Elizabetpole]]s un 1810. gadā iekaroja [[Imeretija|Imeretiju]]. [[1812. gada karš|1812. gada karā]] Tormasovs komandēja Trešo Rietumu armiju Volīnijā. 1814. gadā viņu iecēla par Maskavas militāro ģenerālgubernatoru. Miris 1819. gada 25. novembrī Maskavā. {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tormasovs, Aleksandrs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] big1gvn9cwlzza4dd40gvn7wqkju0g0 3 519110 3669690 2022-08-13T05:04:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Darcyisverycute}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 08.04 (EEST) g4f163bauv317qw2bi7msnuje2whb2b 0 519111 3669702 2022-08-13T06:44:59Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lapati | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lapati | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2234 |title=Informācija par objektu: Lapati |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 20 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 18 | lats = 56 | latNS = N | longd = 26 | longm = 34 | longs = 59 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126302 | lgia_id = 2234 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lapati''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā . Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V371]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} qxbrvhk6ntoy3l26fjcxinfuf8xixyt 3669703 3669702 2022-08-13T06:45:23Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lapati | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2234 |title=Informācija par objektu: Lapati |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 20 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 18 | lats = 56 | latNS = N | longd = 26 | longm = 34 | longs = 59 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126302 | lgia_id = 2234 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lapati''' (ari '''Lopati''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā . Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V371]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} t40pdg80qqpnqhr7vkcyu6z5fdwonm7 3669704 3669703 2022-08-13T06:47:33Z Melilac 38935 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lapati | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2234 |title=Informācija par objektu: Lapati |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 20 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 18 | lats = 56 | latNS = N | longd = 26 | longm = 34 | longs = 59 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126302 | lgia_id = 2234 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lapati''' (ari '''Lopati''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā . Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V371]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} czuee7p79xodyh0m8klrlrf6a6ssem6 3669705 3669704 2022-08-13T06:48:08Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lapati | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2234 |title=Informācija par objektu: Lapati |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 20 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 18 | lats = 56 | latNS = N | longd = 26 | longm = 34 | longs = 59 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126302 | lgia_id = 2234 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lapati''' (ari '''Lopati''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V371]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 7zac2esonzrx8r70ii9275ov29srwih 3669706 3669705 2022-08-13T06:48:44Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lapati | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2234 |title=Informācija par objektu: Lapati |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 20 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 18 | lats = 56 | latNS = N | longd = 26 | longm = 34 | longs = 59 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126302 | lgia_id = 2234 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lapati''' (arī '''Lopati''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V371]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 78n6az6ilqh8ar2fb0wx4ni5muweijv 0 519112 3669708 2022-08-13T06:54:24Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Salaki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | es... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Salaki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 1999 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2238 |title=Informācija par objektu: Salaki |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 11 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 19 | lats = 03 | latNS = N | longd = 26 | longm = 34 | longs = 35 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126392 | lgia_id = 2238 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Salaki''' (ari '''Solaki''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V371]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 6omici8z04ci1a0hxllk2rhkefdg8wz 3669712 3669708 2022-08-13T06:56:56Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Salaki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 1999 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2238 |title=Informācija par objektu: Salaki |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 11 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 19 | lats = 03 | latNS = N | longd = 26 | longm = 34 | longs = 35 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126392 | lgia_id = 2238 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Salaki''' (arī '''Solaki''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V371]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} src4ucf3aglhfrfhatv2jpop6p5zc3o 0 519113 3669711 2022-08-13T06:56:19Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džīns Lebells | vārds_orig = ''Gene LeBell'' | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = Aivans Džīns Lebells | dz datums = {{dat|1932|10|9}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1932|10|9}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sherman Oaks}} | citi vārdi = | nodarbošanās = cīņas mākslas instruktors, aktieris, kaskadieris, triku koordinators | darbības gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Aivans Džīns Lebells''' ({{val|en|Ivan Gene LeBell}}; dzimis {{dat|1932|10|9}}, miris {{dat|2022|8|9}}) bija amerikāņu [[cīņas māksla|cīņas meistars]], [[kaskadieris]], aktieris un profesionāls cīkstonis. Saukts par "Graplinga krustēvu", jo popularizēja [[graplings|graplingu]] profesionālajās cīņās, veidojot pamatus mūsdienu [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fightland.vice.com/blog/roots-of-fight-brings-us-the-story-of-judo-gene-lebell--mma-pioneer-and-terrifying-old-man|title=Roots of Fight Brings Us the Story of "Judo" Gene LeBell – MMA Pioneer and Terrifying Old Man|website=Fightland|language=en|access-date=November 4, 2019|archive-date=August 20, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190820224828/http://fightland.vice.com/blog/roots-of-fight-brings-us-the-story-of-judo-gene-lebell--mma-pioneer-and-terrifying-old-man|dead-url=no}}</ref> Darbojies pie vairāk nekā 1000 filmām un televīzijas seriāliem, 12 grāmatu autors.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Roots of Fight Brings Us the Story of "Judo" Gene LeBell – MMA Pioneer and Terrifying Old Man |url=http://fightland.vice.com/blog/roots-of-fight-brings-us-the-story-of-judo-gene-lebell--mma-pioneer-and-terrifying-old-man |work=Fightland |date=December 3, 2013 |access-date=January 3, 2014 |archive-date=January 3, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140103160250/http://fightland.vice.com/blog/roots-of-fight-brings-us-the-story-of-judo-gene-lebell--mma-pioneer-and-terrifying-old-man |dead-url=no}}</ref><ref name=imdb>{{IMDB name|0494061}}</ref> 2000. gadā ASV Džiudžitsa federācija (USJJF) piešķīra Lebellam 9. [[dans (pakāpe)|danu]] [[džiudžitss|džiudžitsu]] un [[taihodžutss|taihodžutsu]]. {{dat|2004|8|7||bez}} Pasaules cīņas mākslu meistaru asociācija piešķīra viņam 10. pakāpi. 2005. gada februārī USJJF piešķīra viņam 9. danu [[džudo]].<ref>[http://www.usatkj.org/bio/lebell/index.html Gene LeBell biography] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080423020547/http://www.usatkj.org/bio/lebell/index.html |date=April 23, 2008 }} — at the ''USA Traditional Kodokan Judo'' website (a program of the ''USJJF'')</ref> Lebells iedvesmojis Klifa Būta ([[Breds Pits]]) tēlu [[Kventins Tarantīno|Kventina Tarantīno]] filmā "[[Reiz Holivudā]]".<ref name="SCMP">{{Tīmekļa atsauce|last=Atkin|first=Nicolas|url=https://www.scmp.com/sport/martial-arts/kung-fu/article/3022773/could-gene-lebell-beat-bruce-lee-meet-real-life-cliff|title=Could Gene LeBell beat up Bruce Lee? Meet the real life Cliff Booth from 'Once Upon a Time in Hollywood'|work=[[South China Morning Post]]|date=August 15, 2019|access-date=December 4, 2021|archive-date=November 27, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211127005347/https://www.scmp.com/sport/martial-arts/kung-fu/article/3022773/could-gene-lebell-beat-bruce-lee-meet-real-life-cliff|dead-url=no}}</ref> Tomēr Kventins Tarantīno to pilnībā neapstiprina.<ref name="SCMP" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lebells, Džīns}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV profesionālie cīkstoņi]] [[Kategorija:Amerikāņu kaskadieri]] 3dzseq7c382ls78y0yb85l7541u50pl 0 519114 3669713 2022-08-13T06:57:12Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džīns Lebells]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džīns Lebells]] k9b8t96dy8llahyabiku92ayalwc1tw 0 519115 3669714 2022-08-13T07:05:06Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Andriņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Andriņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57324 |title=Informācija par objektu: Andriņi |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 19 | lats = 25 | latNS = N | longd = 26 | longm = 33 | longs = 48 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126167 | lgia_id = 57324 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Andriņi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V371]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 8ceg0fpxijlutyul8xpre76hiy3h4kh 3 519116 3669716 2022-08-13T07:12:35Z MdsShakil 97023 MdsShakil pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:OlskuPe]] uz [[Dalībnieka diskusija:Omenabanaani]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/OlskuPe|OlskuPe]]" to "[[Special:CentralAuth/Omenabanaani|Omenabanaani]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Omenabanaani]] b1dwjku1xslofmz6p55xmhgfmu78jry 0 519117 3669717 2022-08-13T07:13:23Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dūre | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | est... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dūre | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 1999 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57328 |title=Informācija par objektu: Dūre |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 34 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 19 | lats = 41 | latNS = N | longd = 26 | longm = 33 | longs = 05 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126191 | lgia_id = 57328 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Dūre''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V371]] un [[V374]] krustojuma, [[Gauja]]s upes krastā. Dūre izveidojusies ap Dūres muižu (''Duhrenhof'', ''Cappendorf''). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} fm2or08auvcqdhfpoxra7isp9wnb9kn 0 519118 3669719 2022-08-13T07:20:52Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Šauruma infokaste | šaurums = Baiama Mārtina šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst = |... wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Baiama Mārtina šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst = | savieno = [[Baiama šaurums]], [[Ostina šaurums]] | savieno1 = [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]] | atdala = [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] | atdala1 = [[Batērsta sala]] | vietaskarte = Kanāda#Nunavuta | relief = jā | alt = | plat_d=76| plat_m= 30| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=106| gar_m= 00| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 160 | platums = 36–100 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Baiama Mārtina šaurums''' ({{val|en|Byam Martin Channel}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salu]] rietumos un [[Batērsta sala|Batērsta]], [[Aleksandra sala|Aleksandra]], [[Mesija sala|Mesija]], [[Vanjē sala|Vanjē]] un [[Kamerona sala|Kamerona]] salām austrumos. Savieno [[Baiama šaurums|Baiama]] un [[Ostina šaurums|Ostina]] šaurumus dienvidos ar [[Prinča Gustava Ādolfa jūra|Prinča Gustava Ādolfa jūru]] ziemeļos.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OACYA Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Byam Martin Channel]</ref> Nosaukts par godu britu flotes admirālim Tomasam Baiamam Mārtinam (''Thomas Byam Martin''). == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] 2x27z5ugb7ysli51np5ox6dzzl0723o 0 519119 3669720 2022-08-13T07:27:55Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Šauruma infokaste | šaurums = Heizena šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst... wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Heizena šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst = | savieno = | savieno1 = | atdala = [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] | atdala1 = [[Makenzi Kinga sala]] | vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas#Nunavuta | relief = jā | alt = | plat_d=77| plat_m= 00| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=110| gar_m= 30| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 65 | platums = 80–105 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Heizena šaurums''' ({{val|en|Hazen Strait}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salu]] dienvidos un [[Makenzi Kinga sala|Makenzi Kinga salu]] ziemeļos.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAKGU Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Hazen Strait]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] 1br08brc4uh2ao5sd6qt8ou3lowbde4 0 519120 3669721 2022-08-13T07:31:22Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Salmaņi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]]... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Salmaņi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 1999 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2239 |title=Informācija par objektu: Salmaņi |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 15 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 18 | lats = 30 | latNS = N | longd = 26 | longm = 37 | longs = 32 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126255 | lgia_id = 2239 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Salmaņi''' (arī '''Salmeņi''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. AApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Ķiurga]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 1bfh8la6166t33w97p264pjge0j1viz 3669726 3669721 2022-08-13T07:41:47Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Salmaņi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 1999 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2239 |title=Informācija par objektu: Salmaņi |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 15 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 18 | lats = 30 | latNS = N | longd = 26 | longm = 37 | longs = 32 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126255 | lgia_id = 2239 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Salmaņi''' (arī '''Salmeņi''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Ķiurga]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 67udwd1pf7xc9z0qwblos7flggu0el7 0 519121 3669722 2022-08-13T07:31:48Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Baiama Mārtina šaurums]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Baiama Mārtina šaurums]] as1quy5d13m1vt0otdijkku62o3197c 0 519122 3669728 2022-08-13T07:42:30Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Čipati | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | e... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Čipati | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 1999 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57323 |title=Informācija par objektu: Čipati |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 9 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 17 | lats = 52 | latNS = N | longd = 26 | longm = 37 | longs = 11 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126183 | lgia_id = 57323 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Čipati''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} qg1dzxn40bvb93ja9axlf89g9fy09hs 0 519123 3669730 2022-08-13T07:51:34Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kručki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | e... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kručki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 1999 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57329 |title=Informācija par objektu: Kručki |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 11 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 17 | lats = 44 | latNS = N | longd = 26 | longm = 37 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126263 | lgia_id = 57329 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kručki''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P34]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} gz3foq8t2igkixzulst4z3vr90o1c0m 0 519124 3669731 2022-08-13T07:57:56Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Oldermaņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]]... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Oldermaņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57333 |title=Informācija par objektu: Oldermaņi |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 17 | lats = 10 | latNS = N | longd = 26 | longm = 37 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126351 | lgia_id = 57333 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Oldermaņi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P34]], [[Sudaliņa]] upes krastā. Ciems ir daļēji izzudis. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} ay8lljxayknvg04ojyyhdet65a3ls5c 0 519125 3669752 2022-08-13T08:33:42Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Eduards fon Baranovs | vārds_orig = ''Johann Eduard Graf von Baranoff'' | attēls = Baranov ET.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1884. gada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1811 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1884 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Bādenbādene]], | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1829.—1884. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Kaukāza karš]], [[Krimas karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Johans Eduards fon Baranovs''' ({{val|de|Johann Eduard Graf von Baranoff}}, {{val-ru|Эдуард Трофимович Баранов}}, 1811—1884) bija vācbaltiešu izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas infantērijas [[ģenerālis]] (1859), [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un Rīgas ģenerālgubernators (1866). Krievijas Valsts padomes loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1811. gada 18. decembrī Pēterburgā galma kambarkunga un valsts padomnieka Trofima Johana Ludviga fon Baranofa (1779-1828) un viņa sievas Jūliānas fon Adlerbergas (1789-1864) ģimenē. Mācījās Ķeizariskajā licejā, 1829. gadā sāka karadienestu leibgvardes Izmailovas pulkā. 1838. gadā ķeizars [[Nikolajs I]] viņu iecēla viņu par savu flīģeļadjutantu. 1844. gadā Baranovs piedalījās [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] kaujās un 1849. gadā [[Ungārija]]s sacelšanās apspiešanā, 1849. gadā iegūstot ģenerālmajora pakāpi. 1852. gadā viņu iecēla par leibgvardes Preobraženskas pulka komandieri, [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā viņš komandēja 1. Gvardes kājnieku divīziju, nodrošinot Somu jūras līča krasta apsardzi. 1855. gadā jaunais Krievijas impērijas ķeizars [[Aleksandrs II]] viņu iecēla par savu ģenerāladjutantu, 1856. gadā par Atsevišķā gvardes korpusa štāba priekšnieku, 1857. gadā paaugstinot par ģenerālleitnantu. No 1866. gada aprīļa līdz oktobrim viņš bija [[Baltijas ģenerālgubernators]], tad no 1866. gada oktobra līdz 1868. gadam viņš bija Ziemeļrietumu apgabala (Viļņas, Kauņas un Grodņas guberņu) ģenerālgubernators un Viļņas militārā apgabala virspavēlnieks. 1868. gadā ģenerāli Baranovu iecēla par Krievijas Valsts padomes locekli un 1869. gadā paaugstināja par infantērijas ģenerāli. 1876. gadā viņu iecēla par Dzelzceļa nozares izpētes komisijas priekšsēdētāju, 1881. gadā par Valsts padomes Ekonomikas departamenta vadītāju. Miris 1884. gada 3. augustā [[Bādenbādene|Bādenbādenē]]. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baranovs, Eduards fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši|B]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] gh9zzqbvc5h9qwh1gquesnqj5865mc2 3669754 3669752 2022-08-13T08:37:22Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Eduards fon Baranovs | vārds_orig = ''Johann Eduard Graf von Baranoff'' | attēls = Baranov ET.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1884. gada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1811 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1884 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Bādenbādene]], | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1829.—1884. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Kaukāza karš]], [[Krimas karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Johans Eduards fon Baranovs''' ({{val|de|Johann Eduard Graf von Baranoff}}, {{val-ru|Эдуард Трофимович Баранов}}, 1811—1884) bija vācbaltiešu izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas infantērijas [[ģenerālis]] (1859), [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un Rīgas ģenerālgubernators (1866). Krievijas Valsts padomes loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1811. gada 18. decembrī Pēterburgā galma kambarkunga un valsts padomnieka Trofima Johana Ludviga fon Baranofa (1779-1828) un viņa sievas Jūliānas fon Adlerbergas (1789-1864) ģimenē. Mācījās Ķeizariskajā licejā, 1829. gadā sāka karadienestu leibgvardes Izmailas pulkā. 1838. gadā ķeizars [[Nikolajs I]] viņu iecēla viņu par savu flīģeļadjutantu. 1844. gadā Baranovs piedalījās [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] kaujās un 1849. gadā [[Ungārija]]s sacelšanās apspiešanā, 1849. gadā iegūstot ģenerālmajora pakāpi. 1852. gadā viņu iecēla par leibgvardes Preobraženskas pulka komandieri, [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā viņš komandēja 1. Gvardes kājnieku divīziju, nodrošinot Somu jūras līča krasta apsardzi. 1855. gadā jaunais Krievijas impērijas ķeizars [[Aleksandrs II]] viņu iecēla par savu ģenerāladjutantu, 1856. gadā par Atsevišķā gvardes korpusa štāba priekšnieku, 1857. gadā paaugstinot par ģenerālleitnantu. No 1866. gada aprīļa līdz oktobrim viņš bija [[Baltijas ģenerālgubernators]], tad no 1866. gada oktobra līdz 1868. gadam viņš bija Ziemeļrietumu apgabala (Viļņas, Kauņas un Grodņas guberņu) ģenerālgubernators un Viļņas militārā apgabala virspavēlnieks. 1868. gadā ģenerāli Baranovu iecēla par Krievijas Valsts padomes locekli un 1869. gadā paaugstināja par infantērijas ģenerāli. 1876. gadā viņu iecēla par Dzelzceļa nozares izpētes komisijas priekšsēdētāju, 1881. gadā par Valsts padomes Ekonomikas departamenta vadītāju. Miris 1884. gada 3. augustā [[Bādenbādene|Bādenbādenē]]. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baranovs, Eduards fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši|B]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] dx5up8kivmiqtczbr5s1kw60c9f06le 3669756 3669754 2022-08-13T08:38:57Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Eduards fon Baranovs | vārds_orig = ''Johann Eduard Graf von Baranoff'' | attēls = Baranov ET.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1884. gada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1811 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1884 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Bādenbādene]], | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1829.—1884. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Kaukāza karš]], [[Krimas karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Johans Eduards fon Baranovs''' ({{val|de|Johann Eduard Graf von Baranoff}}, {{val-ru|Эдуард Трофимович Баранов}}, 1811—1884) bija vācbaltiešu izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas infantērijas [[ģenerālis]] (1859), [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un Rīgas ģenerālgubernators (1866). Krievijas Valsts padomes loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1811. gada 18. decembrī Pēterburgā galma kambarkunga un valsts padomnieka Trofima Johana Ludviga fon Baranofa (1779-1828) un viņa sievas Jūliānas fon Adlerbergas (1789-1864) ģimenē. Mācījās Ķeizariskajā licejā, 1829. gadā sāka karadienestu leibgvardes Izmailovas pulkā. 1838. gadā ķeizars [[Nikolajs I]] viņu iecēla viņu par savu flīģeļadjutantu. 1844. gadā Baranovs piedalījās [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] kaujās un 1849. gadā [[Ungārija]]s sacelšanās apspiešanā, 1849. gadā iegūstot ģenerālmajora pakāpi. 1852. gadā viņu iecēla par leibgvardes Preobraženskas pulka komandieri, [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā viņš komandēja 1. Gvardes kājnieku divīziju, nodrošinot Somu jūras līča krasta apsardzi. 1855. gadā jaunais Krievijas impērijas ķeizars [[Aleksandrs II]] viņu iecēla par savu ģenerāladjutantu, 1856. gadā par Atsevišķā gvardes korpusa štāba priekšnieku, 1857. gadā paaugstinot par ģenerālleitnantu. No 1866. gada aprīļa līdz oktobrim viņš bija [[Baltijas ģenerālgubernators]], tad no 1866. gada oktobra līdz 1868. gadam viņš bija Ziemeļrietumu apgabala (Viļņas, Kauņas un Grodņas guberņu) ģenerālgubernators un Viļņas militārā apgabala virspavēlnieks. 1868. gadā ģenerāli Baranovu iecēla par Krievijas Valsts padomes locekli un 1869. gadā paaugstināja par infantērijas ģenerāli. 1876. gadā viņu iecēla par Dzelzceļa nozares izpētes komisijas priekšsēdētāju, 1881. gadā par Valsts padomes Ekonomikas departamenta vadītāju. Miris 1884. gada 3. augustā [[Bādenbādene|Bādenbādenē]]. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baranovs, Eduards fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši|B]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] gh9zzqbvc5h9qwh1gquesnqj5865mc2 3669760 3669756 2022-08-13T08:47:42Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Eduards fon Baranovs | vārds_orig = ''Johann Eduard Graf von Baranoff'' | attēls = Baranov ET.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1884. gada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1811 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1884 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 3 | m_vieta = Šēnava, [[Bādene]]s lielhercogiste, [[Vācijas impērija]] (tagad {{GER}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1829.—1884. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Kaukāza karš]], [[Krimas karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Johans Eduards fon Baranovs''' ({{val|de|Johann Eduard Graf von Baranoff}}, {{val-ru|Эдуард Трофимович Баранов}}, 1811—1884) bija vācbaltiešu izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas infantērijas [[ģenerālis]] (1859), [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un Rīgas ģenerālgubernators (1866). Krievijas Valsts padomes loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1811. gada 18. decembrī Pēterburgā galma kambarkunga un valsts padomnieka Trofima Johana Ludviga fon Baranofa (1779-1828) un viņa sievas Jūliānas fon Adlerbergas (1789-1864) ģimenē. Mācījās Ķeizariskajā licejā, 1829. gadā sāka karadienestu leibgvardes Izmailovas pulkā. 1838. gadā ķeizars [[Nikolajs I]] viņu iecēla viņu par savu flīģeļadjutantu. 1844. gadā Baranovs piedalījās [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] kaujās un 1849. gadā [[Ungārija]]s sacelšanās apspiešanā, 1849. gadā iegūstot ģenerālmajora pakāpi. 1852. gadā viņu iecēla par leibgvardes Preobraženskas pulka komandieri, [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā viņš komandēja 1. Gvardes kājnieku divīziju, nodrošinot Somu jūras līča krasta apsardzi. 1855. gadā jaunais Krievijas impērijas ķeizars [[Aleksandrs II]] viņu iecēla par savu ģenerāladjutantu, 1856. gadā par Atsevišķā gvardes korpusa štāba priekšnieku, 1857. gadā paaugstinot par ģenerālleitnantu. No 1866. gada aprīļa līdz oktobrim viņš bija [[Baltijas ģenerālgubernators]], tad no 1866. gada oktobra līdz 1868. gadam viņš bija Ziemeļrietumu apgabala (Viļņas, Kauņas un Grodņas guberņu) ģenerālgubernators un Viļņas militārā apgabala virspavēlnieks. 1868. gadā ģenerāli Baranovu iecēla par Krievijas Valsts padomes locekli un 1869. gadā paaugstināja par infantērijas ģenerāli. 1876. gadā viņu iecēla par Dzelzceļa nozares izpētes komisijas priekšsēdētāju, 1881. gadā par Valsts padomes Ekonomikas departamenta vadītāju. Miris 1884. gada 3. augustā Šēnavā, Vācijas impērijā. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baranovs, Eduards fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši|B]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] gzprka1nqhu6zyhpb6xyhpf76qju4yc 3669764 3669760 2022-08-13T09:02:45Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Eduards fon Baranovs | vārds_orig = ''Johann Eduard Graf von Baranoff'' | attēls = Baranov ET.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1884. gada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1811 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1884 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 3 | m_vieta = Šēnava, [[Bādene]]s lielhercogiste, [[Vācijas impērija]] (tagad {{GER}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1829.—1884. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Kaukāza karš]], [[Krimas karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Johans Eduards fon Baranovs''' ({{val|de|Johann Eduard Graf von Baranoff}}, {{val-ru|Эдуард Трофимович Баранов}}, 1811—1884) bija vācbaltiešu izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas infantērijas [[ģenerālis]] (1869), [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un Rīgas ģenerālgubernators (1866). Krievijas Valsts padomes loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1811. gada 18. decembrī Pēterburgā galma kambarkunga un valsts padomnieka Trofima Johana Ludviga fon Baranofa (1779-1828) un viņa sievas Jūliānas fon Adlerbergas (1789-1864) ģimenē. Mācījās Ķeizariskajā licejā, 1829. gadā sāka karadienestu leibgvardes Izmailovas pulkā. 1838. gadā ķeizars [[Nikolajs I]] viņu iecēla viņu par savu flīģeļadjutantu. 1844. gadā Baranovs piedalījās [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] kaujās un 1849. gadā [[Ungārija]]s sacelšanās apspiešanā, 1849. gadā iegūstot ģenerālmajora pakāpi. 1852. gadā viņu iecēla par leibgvardes Preobraženskas pulka komandieri, [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā viņš komandēja 1. Gvardes kājnieku divīziju, nodrošinot Somu jūras līča krasta apsardzi. 1855. gadā jaunais Krievijas impērijas ķeizars [[Aleksandrs II]] viņu iecēla par savu ģenerāladjutantu, 1856. gadā par Atsevišķā gvardes korpusa štāba priekšnieku, 1857. gadā paaugstinot par ģenerālleitnantu. No 1866. gada aprīļa līdz oktobrim viņš bija [[Baltijas ģenerālgubernators]], tad no 1866. gada oktobra līdz 1868. gadam viņš bija Ziemeļrietumu apgabala (Viļņas, Kauņas un Grodņas guberņu) ģenerālgubernators un Viļņas militārā apgabala virspavēlnieks. 1868. gadā ģenerāli Baranovu iecēla par Krievijas Valsts padomes locekli un 1869. gadā paaugstināja par infantērijas ģenerāli. 1876. gadā viņu iecēla par Dzelzceļa nozares izpētes komisijas priekšsēdētāju, 1881. gadā par Valsts padomes Ekonomikas departamenta vadītāju. Miris 1884. gada 3. augustā Šēnavā, Vācijas impērijā. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baranovs, Eduards fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši|B]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] 4zq0hugpa1r6iwffd3z0v9j2vkpd12o 3 519126 3669755 2022-08-13T08:37:54Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Justin yav sonyy}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 11.37 (EEST) rtp2t1uhb368bqruvrkrvwn0f06ox5p 0 519127 3669757 2022-08-13T08:41:04Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pirtsmuiža | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = Lejasciema pagasts... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pirtsmuiža | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2237 |title=Informācija par objektu: Pirtsmuiža |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 16 | lats = 41 | latNS = N | longd = 26 | longm = 38 | longs = 12 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 2237 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pirtsmuiža''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V416]]. Pirtsmuiža izveidojusies ap Pirts muižu (''Neuhof''). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 992ro4m1a5yqmzte3je34t00jumw0z5 3669758 3669757 2022-08-13T08:42:42Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pirtsmuiža | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2237 |title=Informācija par objektu: Pirtsmuiža |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 16 | lats = 41 | latNS = N | longd = 26 | longm = 38 | longs = 12 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 2237 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pirtsmuiža''' (izloksnē '''Piertsmuiža''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V416]]. Pirtsmuiža izveidojusies ap Pirts muižu (''Neuhof''). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 3sohip8f5w6ewlx0ulqcg6amfhk0zyk 0 519128 3669761 2022-08-13T08:50:04Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Tilia americana|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Malvales|rinda_lv=Malvu rinda|dzimta=Malvaceae|dzimta_lv=Malvu dzimta|apakšdzimta=Tilioideae|apakšdzimta_lv=Liepu apakšdzimta|attēls=Tilia tomentosa.jpg|attēls2=|att_nosaukums=[[Sudrabliepa]] (<i>Tilia tomentosa</i>)}} '''Liepu apakšdzimta''' ({{val-la|Tilioideae}}) ir [[Malvu dzimta|malvu dzimtas]... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Tilia americana|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Malvales|rinda_lv=Malvu rinda|dzimta=Malvaceae|dzimta_lv=Malvu dzimta|apakšdzimta=Tilioideae|apakšdzimta_lv=Liepu apakšdzimta|attēls=Tilia tomentosa.jpg|attēls2=|att_nosaukums=[[Sudrabliepa]] (<i>Tilia tomentosa</i>)}} '''Liepu apakšdzimta''' ({{val-la|Tilioideae}}) ir [[Malvu dzimta|malvu dzimtas]] apakšdzimta, kura iepriekš tika klasificēta kā atsevišķa [[Malvu rinda|malvu rindas]] dzimta - [[liepu dzimta]]. ''[[Angiosperm Phylogeny Groups]]'' III<ref>{{Publikācijas atsauce|last=THE ANGIOSPERM PHYLOGENY GROUP|date=2009-10|title=An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG III: APG III|url=https://academic.oup.com/botlinnean/article-lookup/doi/10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x|journal=Botanical Journal of the Linnean Society|language=en|volume=161|issue=2|pages=105–121|doi=10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x}}</ref> un IV sistēmu<ref>{{Publikācijas atsauce|last=The Angiosperm Phylogeny Group|date=2016-05|title=An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG IV|url=https://academic.oup.com/botlinnean/article-lookup/doi/10.1111/boj.12385|journal=Botanical Journal of the Linnean Society|language=en|volume=181|issue=1|pages=1–20|doi=10.1111/boj.12385}}</ref> ietvaros tiek atpazīta paplašināta malvu dzimta, kurā pēc citu, vēsturisku klasifikāciju izpratnes ir apvienotas [[kapoku dzimta]] (''Bombacaceae''), šaurā izpratnē malvu dzimta (''Malvaceae''), [[kakaoaugu dzimta]] (''Sterculiaceae'') un [[liepu dzimta]] (''Tiliaceae''). Šajā APG klasifikācijā liepu apakšdzimtas [[Klada|kladu]] veido ir 3 [[Izmiršana|dzīvas]] ģintis. == Sistemātika == Apakšdzimtā ietilpst ģintis ''liepas'' (Tilia), ''Craigia'' un ''Mortoniodendron''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mobot.org/mobot/research/apweb/|title=Angiosperm Phylogeny Website|website=www.mobot.org|access-date=2022-08-13}}</ref> Lielākā daļa citu ģinšu, kas vēsturiski bija iekļautas liepu dzimtā, ir pārvietotas divās citās malvu dzimtas apakšdzimtās - [[Grēviju apakšdzimta|grēviju apakšdzimtā]] un apakšdzimtā ''[[Brownlowioideae]]''. * [[Liepas|Liepu ģints]] (''Tilia'') ** [[Amerikas liepa]] (''Tilia americana'' <small>L.</small>) ** [[Amūras liepa]] (''Tilia amurensis'') ** [[dažādlapu liepa]] (''Tilia heterophylla'') ** [[Henrija liepa]] (''Tilia henryana <small>Szyszyl.</small>'') ** [[Japānas liepa]] (''Tilia japonica'') ** [[Karolīnas liepa]] (''Tilia caroliniana'') ** [[Ķīnas liepa]] ''(Tilia chinensis)'' ** [[Mandžūrijas liepa]] (''Tilia mandshurica'') ** [[Maksimoviča liepa]] (''Tilia maximowicziana'') ** [[Meksikas liepa]] (''Tilia mexicana'') ** [[Mongolijas liepa]] (''Tilia mongolica <small>Maxim.</small>'') ** [[Nasčokina liepa]] (''Tilia nasczokinii'') ** [[Olivera liepa]] (''Tilia oliveri'') ** [[parastā liepa]] (''Tilia cordata <small>Mill.</small>'') ** [[platlapu liepa]] (''Tilia platyphyllos <small>Scop.</small>'') ** [[rietumu liepa]] (''Tilia occidentalis'') ** [[sarkanā liepa]] (''Tilia rubra'') ** [[sudrabliepa]] (''Tilia tomentosa <small>Moench</small>'') ** ''[[Tilia chingiana]]'' <small>Hu & W.C.Cheng</small> ** ''[[Tilia dasystyla]]'' <small>Steven</small> ** ''[[Tilia hupehensis]]'' ** ''[[Tilia insularis]]'' ** ''[[Tilia intonsa]]'' ** †''[[Tilia johnsoni]]'' <small>Wolfe & Wehr</small> <small>Ypresian</small> ** ''[[Tilia kiusiana]]'' ** ''[[Tilia miqueliana]]'' ** ''[[Tilia nobilis]]'' ** ''[[Tilia paucicostata]]'' ** ''[[Tilia tuan]]'' <small>Szyszyl.</small> * ģints ''[[Craigia]]'' ** †''Craigia bronnii'' ** †''Craigia hainanensis'' ** ''Craigia kwangsiensis'' ** †''Craigia oregonensis'' ** ''Craigia yunnanensis'' * ģints ''[[Mortoniodendron]]'' ** ''Mortoniodendron abelianum'' <small>Al.Rodr.</small> ** ''Mortoniodendron anisophyllum'' <small>(Standl.) Standl. & Steyerm.</small> ** ''Mortoniodendron apetalum'' <small>Al. Rodr.</small> ** ''Mortoniodendron cauliflorum'' <small>Al. Rodr.</small> ** ''Mortoniodendron guatemalense'' <small>Standl. & Steyerm.</small> ** ''Mortoniodendron hirsutum'' <small>Standl.</small> ** ''Mortoniodendron longipedunculatum'' <small>Al. Rodr.</small> ** ''Mortoniodendron membranaceum'' <small>Standl. & Steyerm.</small> ** ''Mortoniodendron moralesii'' <small>Al.Rodr.</small> ** ''Mortoniodendron palaciosii'' <small>Miranda</small> ** ''Mortoniodendron pentagonum'' <small>(Donn. Sm.) Miranda</small> ** ''Mortoniodendron ruizii'' <small>Miranda</small> ** ''Mortoniodendron sulcatum'' <small>Lundell</small> ** ''Mortoniodendron uxpanapense'' <small>Dorr & T. Wendt</small> ** ''Mortoniodendron vestitum'' <small>Lundell</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="160"> Attēls:TiliaHenryaaleaves.JPG|[[Henrija liepa]] (''Tilia henryana'') Attēls:Tilia mongolica1.jpg|[[Mongolijas liepa]] (''Tilia mongolica'') Attēls:Tilia chingiana flowers 2.jpg|''[[Tilia chingiana]]'' Attēls:Tilia insularis JPG1FeFl.jpg|''[[Tilia insularis]]'' Attēls:Tilia kiusiana kz03.jpg|''[[Tilia kiusiana]]'' Attēls:Tilia miqueliana3.jpg|''[[Tilia miqueliana]]'' </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} == Atsauces == {{atsauces}} == {{enciklopēdiju ārējās saites}} == [[Kategorija:Malvu dzimta]] 5068gzs3dc10emgkrve545937v61kqp 0 519129 3669762 2022-08-13T09:00:59Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Umari | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | est... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Umari | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57339 |title=Informācija par objektu: Umari |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 20 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 17 | lats = 59 | latNS = N | longd = 26 | longm = 39 | longs = 41 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126423 | lgia_id = 57339 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Umari''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P34]], [[Sudaliņa]]s upes krastā. Upes otrā pusē ir [[Krampani]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 42tf3bwi1wi4bi63ts8mhjfi5apnw7i 0 519130 3669766 2022-08-13T09:06:54Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krampani | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krampani | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57335 |title=Informācija par objektu: Krampani |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 20 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 17 | lats = 50 | latNS = N | longd = 26 | longm = 39 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126247 | lgia_id = 57335 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Krampani''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Sudaliņa]]s upes krastā. Upes otrā pusē ir [[Umari]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 2p1o3cr0hev6e1rk9978klkbb3m231v 0 519131 3669768 2022-08-13T09:14:28Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Olekši | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | e... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Olekši | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2236 |title=Informācija par objektu: Olekši |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 18 | lats = 20 | latNS = N | longd = 26 | longm = 42 | longs = 28 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126368 | lgia_id = 2236 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Olekši''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Olekšupīte]]s un [[Sudals|Sudalu]] ezera krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 7kocvv0700twqxcbon6ebkf2zo4yo16 3 519132 3669774 2022-08-13T09:36:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Petr.orel}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 12.36 (EEST) hvy74remk1h8dqjv8ou6v6g54csyuzr 0 519133 3669779 2022-08-13T10:47:39Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Luzula campestris|autors=(L.) DC.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Luzula|ģints_lv=Zemzālītes|suga=Luzula campestris|suga_lv=Lauka zemzālīte|attēls=Luzula campestris IP0605002.jpg|sinonīmi=Luzula subpilosa <i>Gilib.</i>}} '''Lauka zemzālīte''' ({{val-la|Luzula campe... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Luzula campestris|autors=(L.) DC.|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Luzula|ģints_lv=Zemzālītes|suga=Luzula campestris|suga_lv=Lauka zemzālīte|attēls=Luzula campestris IP0605002.jpg|sinonīmi=Luzula subpilosa <i>Gilib.</i>}} '''Lauka zemzālīte''' ({{val-la|Luzula campestris}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga. Tā ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], neiekļaujot galējos ziemeļus un austrumus, kā arī ir ieviesta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Latvijā bieži sastopama visā teritorijā. Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas ir sastopamas dažādās [[Pļava|pļavās]] (neiekļaujot pārmitras) un [[Atmata|atmatās]], sausos mežos un to [[Izcirtums|izcirtumos]], ceļmalās. Viens no pirmajiem ziedošajiem pavasara augiem pļavās. Līdzīga citām zemzālītēm, visvairāk [[Bālganā zemzālīte|bālganajai]] (''Luzula pallidula'') un [[Daudzziedu zemzālīte|daudzziedu]] (''Luzula multiflora'') zemzālītei. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/luzula-campestris-l-dc/|title=lauka zemzālīte - Luzula campestris (L.) DC. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-13}}</ref> == Apraksts == Lauka zemzālīte ir daudzgadīgs, 5-20 cm garš [[lakstaugs]]. Tam ir īsi smailas (parasti līdz 5 cm garas) [[lapas]], tās ir klātas ar gariem, baltiem matiņiem, sevišķi pie lapas maksts pārejas plātnē. [[Stublājs|Stublāja]] galā ir čemurveida [[ziedkopa]] ar 2-4 (reti vairāk) zariņiem. Katra zariņa galā pušķī ir 5-9 ziedi. Seglapa ir īsāka (reti tikpat gara) nekā ziedkopa. Putekšņlapas ir 3, apziedņa lapas (ārējās, iekšējās) vienādas, tumšbrūnas vai melni brūnas, smailas, garākas nekā brūnā un strupā pogaļa. Zied aprīlī un maijā.<ref name=":0" /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Zemzālītes]] 5f008efhi76d2q12uadrweak8n9fypz 0 519134 3669780 2022-08-13T10:48:20Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Lauka zemzālīte]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lauka zemzālīte]] js9regeyagrcjylduxctfrqblo6onot 14 519135 3669781 2022-08-13T10:49:19Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Doņu dzimta]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Doņu dzimta]] [[Kategorija:Doņu dzimta]] 53mo6db07ck1b6i9k0v2218hod5i76p 3669783 3669781 2022-08-13T10:56:17Z Spnq 103627 Noņēma pāradresāciju uz [[Doņu dzimta]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Doņu dzimta]] 5cu2j3z8943fmnakhrv4gy17gbdep2f 14 519136 3669782 2022-08-13T10:54:55Z Spnq 103627 Jauna lapa: [[Kategorija:Graudzāļu rinda]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Graudzāļu rinda]] p8hale40zm22xseyslgbsoreaml2fk7 3 519137 3669785 2022-08-13T11:29:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Muzaffar Turgunov}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 14.29 (EEST) 92gx5vxswbgiz01y0ofm2sq765lnzzv 3 519138 3669790 2022-08-13T11:56:05Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fyke Bôle}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 14.56 (EEST) 5z2mof4y3r0bc2xqc3i6o06v12879wl