Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.25 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma Rīga 0 1126 3672102 3671088 2022-08-18T11:26:23Z Piensaimnieks 50879 /* Ievērojamas personības */ sarakstam pievienoti atpakaļ N.Rutulis un J.Šilfs, kuri kļūdaini izdzēsti wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|Latvijas galvaspilsētu|Rīga (nozīmju atdalīšana)|Rīga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rīga | settlement_type = Galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage|position=center | photo1a = House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg | photo3a = Freedom Monument.JPG | photo3b = Z-Towers .jpg | photo5a = Barracas de Jacob, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 02.JPG | photo5b = Art Nouveau Riga 17.jpg | photo6a = Opera Nacional, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 20.JPG | size = 300 | spacing = 2 | color = white | border = 0 }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Riga.svg | flag_size = 125px | flag_link = Rīgas karogs | image_shield = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | image_blank_emblem =Rīgas Logo.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_size = 100px | shield_link = Rīgas ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 23 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 12. gadsimtā | established_title2 = Dibināta | established_date2 = 1201. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = kopš 1225. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm|title=Vissenākie laiki|publisher=Rīgas pašvaldības portāls|accessdate={{dat|2012|4|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101010060809/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm}}</ref> | government_type = [[Rīgas dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Mārtiņš Staķis]] ([[Attīstībai/Par|AP!]]) | area_footnotes = | area_total_km2 = 307.17 | area_land_km2 = 258.67 | area_water_km2 = 48.5 | elevation_footnotes = | elevation_m = 6 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 1070201 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-10(01-84) | area_code = | website = {{URL|http://www.riga.lv}} | footnotes = }} '''Rīga''' ir [[Latvija]]s [[galvaspilsēta]] un galvenais [[rūpniecība]]s, darījumu, [[kultūra]]s, [[Sports|sporta]] un [[Finanses|finanšu]] centrs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kā arī nozīmīga [[osta]]s pilsēta. Ar {{iedzsk|dati|Rīga|format=yes}} iedzīvotājiem {{iedzsk|dat|dat_f=L}}<ref name="iedz skaits" /> tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc [[Sanktpēterburga]]s un [[Stokholma]]s) visā [[Baltijas jūra]]s reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). Rīgas pilsētas platība ir 307,17&nbsp;km<sup>2</sup>. Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai piegulošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) vairāk nekā puse (1,07 miljoni) visu Latvijas iedzīvotāju.<ref>[https://www.geo.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/gzzf/Konferences/EGEA/Krisjane_Zira_Rigas_aglomeracija.pdf#page=10 Zaiga Krišjāne, Māra Zīra. LU 76. Starptautiskās zinātniskās konference. Rīgas aglomerācija— vai tikai iedzīvotāju mobilitāte?]</ref> [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas plānošanas reģionā]] 2010. gada sākumā dzīvoja 1 081 137 iedzīvotāji. [[Attēls:Monumento a la Libertad, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 13.JPG|thumb|Brīvības piemineklis]] [[Rīgas vēsturiskais centrs]] ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]] un ir ievērojams ar [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://whc.unesco.org/archive/advisory_body_evaluation/852.pdf |title=World Heritage List&nbsp;— Riga (Latvia); No. 852 |publisher=unesco.org |format=pdf |pages=p. 3 (67)}}</ref> Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en |title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases |publisher=europa.eu |format=html |pages=}}</ref> [[Attēls:Вантовый_мост_(Рига)_ночью.jpg|thumb|[[Vanšu tilts]], [[Saules akmens]] un ''[[Zunda Towers]]'' naktī]] == Vēsture == {{Pamatraksts|Rīgas vēsture}} Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir [[Baltija]]s valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām [[Baltijas jūra]]s austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar [[20. gadsimts|20. gadsimtu]]&nbsp;— [[Latvijas Republika]]s galvaspilsēta. Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām: * [[Livonijas bīskapija]]i (1201—1255) * [[Rīgas arhibīskapija]]i (1255—1562), vienlaikus būdama metropole [[Livonijas konfederācija]]i * [[Rīgas brīvpilsēta]] (1561—1581) * [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]i (1581—1600, ''de iure'' līdz 1629) * [[Zviedru Vidzeme]]i (1600—1721) * [[Rīgas guberņa]]i, [[Rīgas vietniecība]]i, [[Vidzemes guberņa]]i (1721—1918) * [[Latvijas Republika]]i (no 1918), uz laiku esot [[Latvijas PSR]] (1940—1941, 1944—1990) un [[Ostlande]]s (1941—1944) galvaspilsēta. === Pašreizējā pilsētas attīstība === [[21. gadsimts|21. gadsimta]] pirmā desmitgade iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja [[Latvija]]s straujā ekonomiskā izaugsme [[2000. gadi|2000. gados]]. Rīgā tika uzceltas daudzas daudzstāvu dzīvojamās un ofisu ēkas, no kurām pirmā atjaunotās [[Latvija]]s augstceltne bija [[Saules akmens]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Tika sākta [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas&nbsp;— "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]"&nbsp;— celtniecība. 2008. gadā tika atklāts [[Dienvidu tilts]], kas bija pirmais kopš [[1970. gadi]]em uzbūvētais tilts pār [[Daugava|Daugavu]]. [[Rīgas Satiksme|“Rīgas satiksme”]] pilnībā atjaunoja autobusu parku, kā arī daļēji atjaunoja trolejbusu un tramvaju parku. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. 2006. gada maijā Rīgā notika [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]], bet tā paša gada novembrī [[19. NATO samits]]. Sakarā ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā [[Latvija]]s ekonomika pēc rekordstraujas attīstības [[2000. gadi|2000. gados]] pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr bija arī projekti, kuru attīstība apturēta netika. Nozīmīgākie no tiem bija [[Dienvidu tilts]] ar piebraucamajiem ceļiem abpus [[Daugava]]s, kā arī [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] jaunā ēka (tā dēvētā "Gaismas pils"). == Ģeogrāfija == Rīgas pilsēta atrodas [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē, [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] teritorijā, abos [[Daugava]]s krastos (teritoriju [[Daugava]]s kreisajā krastā sauc par [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]). Robežojas ar [[Jūrmala]]s pilsētu, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Ādažu novads|Ādažu]] novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir [[Dzegužkalns]]&nbsp;— 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri. Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera abrāzijas—akumulācijas, Litorīnas un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa. === Klimats === {{Pamatraksts|Rīgas klimats}} Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē. [[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūnijs|22. jūnijā]], 56,4°, bet zemākais&nbsp;— [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas&nbsp;— attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m<sup>2</sup> (82 kcal/cm<sup>2</sup>), no tās jūnijā&nbsp;— 615,9 MJ/m<sup>2</sup> (82 kcal/cm<sup>2</sup>), bet decembrī 25,2 MJ/m<sup>2</sup> (0,6 kcal/cm<sup>2</sup>). [[Attēls:Riian vanhakaupunki.jpg|thumb|200px|[[Vecrīga]]]] ==== Temperatūra ==== Viszemākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī. * −34,9&nbsp;°C ([[1956]]. gada [[1. februāris]]) * −34,6&nbsp;°C ([[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]]) * −33,7&nbsp;°C ([[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]]) Visaugstākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā. * +34,5&nbsp;°C ([[1885]]. gada [[15. jūlijs]] un [[1914]]. gada [[15. jūlijs]])<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus]</ref> * +34,1&nbsp;°C ([[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]]) * +34,0&nbsp;°C ([[1896]]. gada [[30. jūlijs]], [[1923]]. gada [[13. jūlijs]] un [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]]) Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš. Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5&nbsp;°C vai augstāka, sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10&nbsp;°C vai augstāka)&nbsp;— 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] (1927. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas 1906. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8&nbsp;°C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām). Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|Vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī&nbsp;— 55 dienas, vasarā&nbsp;— 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30&nbsp;°C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]]. Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2007|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>[http://pogoda.ru.net/climate/26422.htm Mājalapa pogoda.ru.net]</ref> {{RigaMeteoData}} === Fauna === Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā. [[Attēls:Balodis Tuvplana.jpg|thumb|left|200px|[[Mājas balodis]], izplatīts putns Rīgā]] Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo aļņi, dažkārt stirnas, retāk mežacūkas, vairākkārt ieklīdušas [[Rudā lapsa|rudās lapsas]]. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas Eirāzijas vāveres, pilsētas nomalēs un [[Daugava]]s salās&nbsp;— pelēkais zaķis, piemērotos biotopos iespējams atrast Eiropas kurmi, retāk Eiropas ezi, kā arī meža cirsli un mazo cirsli. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta Amerikas ūdele (galvenokārt gar [[Daugava|Daugavu]]), retāk sesks un meža cauna. [[Attēls:Columba livia domestica.JPG|thumb|Baloži]] Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Reģistrētas aptuveni 250 sugas no 308 [[Latvija|Latvijā]] sastopamajām. Aptuveni 150 sugas Rīgas teritorijā ligzdo. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām&nbsp;— piemēram, [[mājas balodis|mājas balodim]], [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], arī svīrei un kovārnim. Dažas putnu sugas Rīgā konstatētas tikai vienu reizi. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē lielā zīlīte, bieži sastopams melnais meža strazds, žubīte, gaišais ķauķis, sīlis, gredzenūbele, vārna un žagata. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī lakstīgala, sarkanrīklīte, melnais mušķērājs, daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, vītītis, cekulzīlīte, erickiņš. [[Daugava|Daugavā]] un ezeros ir milzīgas lielo ķīru kolonijas. Pļavās sastopama ķīvīte, smiltājos&nbsp;— upes tārtiņš, ūdenstilpēs&nbsp;— meža pīle. == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|200px|right|thumb|Rīgas pilsētas teritorija&nbsp;— skats no satelīta]] Rīga ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], kas iedalīta sešās administratīvās vienībās: * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] (3&nbsp;km<sup>2</sup>) * [[Kurzemes rajons]] (79&nbsp;km<sup>2</sup>) * [[Zemgales priekšpilsēta]] (41&nbsp;km<sup>2</sup>) * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] (77&nbsp;km<sup>2</sup>) * [[Vidzemes priekšpilsēta]] (57&nbsp;km<sup>2</sup>) * [[Latgales priekšpilsēta]] (50&nbsp;km<sup>2</sup>) Pēc platības lielākais ir [[Kurzemes rajons]], bet mazākais [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir [[Latgales priekšpilsēta]], savukārt [[Vidzemes priekšpilsēta]] un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Zemgales priekšpilsēta]]s ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tas ir visstraujāk samazinājies.<ref name="ie1">Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats ([[portatīvā dokumenta formāts|PDF]] fails)</ref> === Rīgas pilsētas administratīvās robežas === {{Pamatraksts|Rīgas robežas}} Rīgas pilsētas platība ir 307,17&nbsp;km<sup>2</sup>, bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000&nbsp;km<sup>2</sup> ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju. === Teritorijas iedalījums === * Apdzīvojamās platības aizņem 67,00&nbsp;km<sup>2</sup> (21,8%) * Rūpnieciskās platības aizņem 52,45&nbsp;km<sup>2</sup> (17,0%) * Ielas un ceļi aizņem 24,64&nbsp;km<sup>2</sup> (8,0%) * Parki aizņem 57,54&nbsp;km<sup>2</sup> (19,0%) * Ūdens platības aizņem 48,50&nbsp;km<sup>2</sup> (15,8%)<ref name="ie2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm |title=Rīgas pašvaldības portāls |access-date={{dat|2008|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090228074024/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm }}</ref> === Rīgas apkaimes === 1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nav bijis oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt [[Spilve (Rīga)|Spilvi]], kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda&nbsp;— sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga. 2008. gadā [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna&nbsp;— apkaimju definēšanas. Šis plāns vēl nav oficiāli apstiprināts, bet, kad tas tiks izdarīts, tad Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku&nbsp;— kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |title=RDPAD aicina veidot apkaimes |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218094959/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref><ref>[http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415 Rīgas Pilsētas Vēstis&nbsp;— Aktuāli]{{Dead link|date=September 2011}}</ref> === Rīgas apkaimju uzskaitījums === ''Skatīt arī:'' ''[[Rīgas apkaimju uzskaitījums]]'' [[Attēls:Rigas apkaimes Nr.png|right|300px]] {{columns |width=200px |col1= * 1. [[Bolderāja]] * 2. [[Daugavgrīva]] * 3. [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] * 4. [[Iļģuciems]] * 5. [[Imanta]] * 6. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] * 7. [[Ķīpsala]] * 8. [[Rītabuļļi]] * 9. [[Spilve (Rīga)|Spilve]] * 10. [[Voleri]] * 11. [[Zasulauks]] * 12. [[Āgenskalns]] * 13. [[Atgāzene]] * 14. [[Beberbeķi]] * 15. [[Bieriņi]] |col2= * 16. [[Bišumuiža]] * 17. [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] * 18. [[Mūkupurvs]] * 19. [[Pleskodāle]] * 20. [[Salas (Rīga)|Salas]] * 21. [[Šampēteris]] * 22. [[Torņakalns]] * 23. [[Ziepniekkalns]] * 24. [[Zolitūde]] * 25. [[Čiekurkalns]] * 26. [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] * 27. [[Kundziņsala]] * 28. [[Mangaļsala]] * 29. [[Mežaparks]] * 30. [[Mīlgrāvis]] |col3= * 31. [[Pētersala-Andrejsala]] * 32. [[Sarkandaugava]] * 33. [[Trīsciems]] * 34. [[Vecāķi]] * 35. [[Vecdaugava]] * 36. [[Vecmīlgrāvis]] * 37. [[Vecrīga|Vecpilsēta]] * 38. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * 39. [[Berģi (Rīga)|Berģi]] * 40. [[Brasa]] * 41. [[Brekši]] * 42. [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]] * 43. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] * 44. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * 45. [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |col4= * 46. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * 47. [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]] * 48. [[Suži (Rīga)|Suži]] * 49. [[Teika (Rīga)|Teika]] * 50. [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] * 51. [[Dārzciems]] * 52. [[Dārziņi]] * 53. [[Grīziņkalns]] * 54. [[Ķengarags]] * 55. [[Maskavas forštate]] * 56. [[Pļavnieki]] * 57. [[Rumbula]] * 58. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] }} == Demogrāfija == [[Attēls:Riga silhouette.jpg|thumb|200px|[[Vecrīgas siluets]].]] [[Attēls:489351.jpg.jpg|thumb|200px|right|Vecrīgas skats&nbsp;— priekšplānā "[[Trīs brāļi]]", fonā [[Doma baznīca]]]] [[1980. gadi|1980. gadu]] vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā&nbsp;— 909 135 cilvēki. Pēc [[Latvija]]s neatkarības atgūšanas, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. [[21. gadsimts|21. gadsimta]] pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits vēl arvien samazinājās, 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs [[Nils Ušakovs|N. Ušakovs]] apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/riga/usakovs-_ridzinieku_-kampanu-verte-ka-veiksmigu-galvaspilseta-deklarejusies-ap-10-000-cilveku-14039298 Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku] Diena.lv 2014. gada 9. janvārī</ref><ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/usakova-aicinajumam-atsaukusies-un-par-ridziniekiem-kluvusi-ap-10-000-cilveku.d?id=44022006 Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku] Delfi (LETA), 09.01.2014</ref> Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku&nbsp;— Latvijas pilsoņu īpatsvars. 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 [[Latvijas nepilsoņi]] (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).,<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924140234/https://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} 01.01.2007.</ref> turpretī 2017. gadā Rīgā bija piereģistrēti 529 794 Latvijas pilsoņi (75,2%), 125 344 [[Latvijas nepilsoņi]] (17,8%), 99 bezvalstnieki, 104 alternatīvie, 58 bēgļi, kā arī 49 077 citu valstu pilsoņi (7,0%).<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20reģistrs/07022017/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403114031/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%2520re%25C4%25A3istrs/07022017/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} 01.01.2017.</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1767—2020) === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 4 | graph-pos = bottom |1767|19500 |1800|29500 |1840|60600 |1867|102600 |1881|169300 |1897|282200 |1913|517500 |1920|185100 |1930|377900 |1940|353800 |1941|335200 |1945|228200 |1950|482300 |1955|566900 |1959|580400 |1965|665200 |1970|731800 |1975|795600 |1979|835500 |1987|900300 |1990|909135 |1991|900455 |1992|889741 |1993|863657 |1994|843552 |1995|824988 |1996|810172 |1997|797947 |1998|786612 |1999|776008 |2000|764329 |2001|756627 |2002|747157 |2003|739232 |2004|735241 |2005|731762 |2006|727578 |2007|722485 |2008|717371 |2009|715978 |2010|709145 |2011|703581 |2012|699203 |2013|696618 |2014|701185 |2015|698086 |2016|698529 |2017|704476 |2018|701064 |2019|696986 |2020|693046 |2021|686253 |2022|671879 }} === Etniskais sastāvs === No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr [[latvieši|latviešu]], kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko [[krievs|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%). Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem {{dat|2020|1|1||bez}} tas bija šāds: {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2020. gadā.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB_2020.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200324070840/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB_2020.pdf |date={{dat|2020|03|24||bez}} }} Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvaldes (PMLP) dati 2020. gada 1. janvārī.</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 308597 : Latvieši : green | slice 2 = 253515 : Krievi : red | slice 3 = 25355 : Ukraiņi : yellow | slice 4 = 24740 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 12336 : Poļi : orange | slice 6 = 68503 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 693 046 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Poļi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 44,53% | style="text-align:center;" | 308 597 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 36.58% | style="text-align:center;" | 253 515 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 3,66% | style="text-align:center;" | 25 355 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,57% | style="text-align:center;" | 24 740 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,77% | style="text-align:center;" | 12 336 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 9,89% | style="text-align:center;" | 68 503 |} Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):<ref>{{lkv|X|20 441}}</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 1867 ! 1881 ! 1897 ! 1913 ! 1917 ! 1919 ! 1920 ! 1930 ! 1935 ! 1959 ! 1970 ! 1979 ! 1989 ! 2000 ! 2011 ! 2020 |- ! Latvieši <br>(īpatsvars) | 24 199* <br>(23,6%) | 49 974* <br>(29,5%) | 127 046* <br>(45,0%) | 218 097* <br>(42,2%) | 114 379 <br>(54,3%) | 109 660 <br>(51,5%) | 99 580 <br>(54,9%) | 227 842 <br>(60,3%) | 242 731<br> (63,0%) | 258 528<br> (44,5%) | 299 072<br> (40,9%) | 317 546<br> (38,3%) | 331 934<br> (36,5%) | 313 368<br> (41,0%) | 298 412<br> (42,4%) | 308 597<br> (44,5%) |} Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.<br> Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati. == Augstceltnes un augstākās būves == [[Attēls:371109.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas augstceltnes un augstākās būves}} Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir ''[[Zunda Towers]]'', kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,<ref>[http://www.colliers.com/lv-lv/p-55520 Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija]{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī [[Saules akmens]], ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- |style="text-align:center;"| 1. |''[[Zunda Towers]]'' | style="text-align:center;" | 123 | style="text-align:center;" | 30 | style="text-align:center;" | 2015 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Saules akmens]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;" | 27 | style="text-align:center;"| 2004 |- | style="text-align:center;"| 3. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' | style="text-align:center;"| 114 | style="text-align:center;"| 32 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 108 | style="text-align:center;"| 21 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 5. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]'' | style="text-align:center;"| 99 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Radisson Blu Hotel Latvija]] | style="text-align:center;"| 95 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Zemkopības ministrijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 92 | style="text-align:center;"| 26 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 89 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 9. | ''[[Astra Lux]]'' | style="text-align:center;"| 81 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 10. | ''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]'' (2 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 78 | style="text-align:center;"| 25 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 11. | [[Preses nams]] | style="text-align:center;"| 77 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1977 |- | style="text-align:center;"| 12. | [[Skanstes virsotnes]] (4 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 76 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 13. | [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]] | style="text-align:center;"| 70 | style="text-align:center;"| 20 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 14. | [[Centra nams]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 9 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 15. | "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" | style="text-align:center;"| 68 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2012 |- | style="text-align:center;"| 16. | [[Gloria (ēka)|Gloria]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 17. | [[Liberta]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 18. | ''[[Fortuna]]'' | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 19. | [[Verita]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 20. | ''[[Victoria (augstceltne)|Victoria]]'' | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2009 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākie Rīgas torņi un baznīcas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- | style="text-align:center;"| 1. | [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 368 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;"| 1746 |- | style="text-align:center;"| 3. | [[Āgenskalna televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 110 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons | style="text-align:center;"| 109 | style="text-align:center;"| 1981 |- | style="text-align:center;"| 5. | [[Rīgas Doms]] | style="text-align:center;"| 90 | style="text-align:center;"| 1776 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] | style="text-align:center;"| 86 | style="text-align:center;"| 1225 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] | style="text-align:center;"| 79 | style="text-align:center;"| 1985 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 1906 |- | style="text-align:center;"| 9. | [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 1869 |} |} == Transports == [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|200px|Autobuss [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā 2005. gada 4. jūnijā]] [[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|200px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] Rīgā]] === Sabiedriskais transports Rīgā === {{Pamatraksts|Sabiedriskais transports Rīgā}} Sabiedriskais transports Rīgā sastāv no 54 autobusu, 19 trolejbusu, 9 tramvaju, 33 minibusu un 9 nakts autobusu līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas. Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. 1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Rīgā pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. === Citi transporta veidi === * [[Rīgas dzelzceļa stacija]] * [[Rīgas Starptautiskā autoosta]] * [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] * [[Rīgas pasažieru osta]] == Sports == [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]]. gadā Rīgā norisinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Rīgā bāzēts [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Rīgas "Dinamo"]]. [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]] spēlē [[HK Kurbads]], [[HK MOGO]], [[HK Prizma]], [[HK "Lido"]] un [[HS Rīga]]. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] spēlē [[FK RFS]], [[Riga FC]] un [[FS METTA/Latvijas Universitāte]]. Katru pavasari Rīgā notiek [[Rīgas maratons]]. Rīgā bāzēti arī vairāki basketbola klubi&nbsp;— [[Barons kvartāls]], [[BK VEF Rīga]], [[BK Latvijas Universitāte]], [[BK Turība]]&nbsp;—, kā arī sieviešu basketbola klubi [[TTT Rīga]], [[Latvijas Universitāte (sieviešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Tehniskā Universitāte/Merks|RTU Merks]] u.c. == Mediji == === Radiostacijas === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 88,6 MHz || align="left" | Jumor FM |- | 89,2 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] [[Radio SWH Rock]] |- | 90,0 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] Radio SWH Gold |- | 90,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 1]] |- | 91,5 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]] |- | 91,9 MHz || align="left" | TOPradio- Dimzukalns (Iecava) |- | 93,1 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Radio_5_logo.png|20px]] [[Latvijas Radio 5]]&nbsp;— Pieci.lv |- | 93,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Index123456.jpg|20px]] [[Radio Baltkom]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 94,5 MHz || align="left" | Retro FM |- | 94,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Capital_fm_logo_lv.jpg|20px]] [[Capital FM]] |- | 95,8 MHz || align="left" | [[Attēls:NABA_95-8.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 6]]&nbsp;— Radio NABA |- | 96,2 MHz || align="left" | EHR Russkie Hiti |- | 96,8 MHz || align="left" | EHR SuperHits |- | 97,3 MHz || align="left" | [[Attēls:RADIO MARIJA LOGO.png|20px]] [[Radio Marija]] |- | 98,3 MHz || align="left" | TOPradio |- | 99,0 MHz || align="left" | Radio Jurmala- Jūrmala |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 99,5 MHz || align="left" | MIX FM Dance |- | 100,0 MHz || align="left" | Radio PIK |- | 100,5 MHz || align="left" | [[Attēls:BBC World Service red.svg|20px]] BBC World Service |- | 101,0 MHz || align="left" | XO FM |- | 101,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Kristīgais_Radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Kristīgais Radio]] |- | 102,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] Radio Skonto+ |- | 102,7 MHz || align="left" | Radio MIX FM |- | 103,2 MHz || align="left" | Russkoe Retro |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 103,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 3]]&nbsp;— Klasika |- | 104,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Ehr-logo-_2016.png|20px]] [[European Hit Radio]] |- | 105,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH]] |- | 105,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH +]] |- | 106,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Star_FM_Logo.png|20px]] [[Star FM]] |- | 106,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_tev_logo.png|20px]] [[Radio TEV]] |- | 107,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] [[Radio Skonto]] |- | 107,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 4]]&nbsp;— Doma Laukums |- |} |} == Sadraudzības pilsētas == Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/rigas-sadraudzibas-pilsetas |title=Rīgas sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2022|07|01||bez}}}}</ref> {{Col-begin|width=75%}} {{Col-3}} * {{flaga|Kazahstāna}} [[Almati]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Francija}} [[Bordo]], [[Francija]] * {{flaga|Vācija}} [[Brēmene]], [[Vācija]] * {{flaga|ASV}} [[Dallasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]], [[Armēnija]] * {{flaga|Itālija}} [[Florence]], [[Itālija]] * {{flaga|Austrālija}} [[Kērnsa]], [[Austrālija]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], [[Ukraina]] * {{flaga|Japāna}} [[Kobe]], [[Japāna]] {{Col-3}} * {{flaga|Zviedrija}} [[Norčēpinga]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultana]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Dānija}} [[Olborga]], [[Dānija]] * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], [[Ķīna]] * {{flaga|Somija}} [[Pori]], [[Somija]] * {{flaga|Vācija}} [[Rostoka]], [[Vācija]] * {{flaga|Čīle}} [[Santjago]], [[Čīle]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]], [[Zviedrija]] {{Col-3}} * {{flaga|Ķīna}} [[Sudžou (Dzjansu)|Sudžou]], [[Ķīna]] * {{flaga|Taivāna}} [[Taipeja]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Igaunija]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tartu]], [[Igaunija]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]], [[Gruzija]] * {{flaga|Polija}} [[Varšava]], [[Polija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]] {{Col-end}} == Attēlu galerija == {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=150 | height=100 | lines=3 |align=center |perrow=5 |Attēls:Riga old.jpg|[[Vecrīga]]s panorāma ar promenādi pirms 1900. gada |Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|Rīgas panorāma un [[Āgenskalna līcis]] no [[Pārdaugava]]s puses pirms Pirmā pasaules kara |Attēls:Riga castle tower.jpg|Rīgas pils, raugoties no [[Daugava]]s |Attēls:Rigas uzraksts.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas |File:Rīgas zīme pie Jūrmalas gatves.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves |Attēls:IMG 6670.JPG|Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma |Attēls:Vecriga_no_upes.jpg|Vecrīga, raugoties no Daugavas |Attēls:321505.jpg|Rīgas centrālā daļa |Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas iekraušanas celtņi |Attēls:Vecriiga no Zakjusalas.jpg|Vecrīga, skatoties no [[Zaķusala]]s. Priekšplānā [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] |Attēls:Vanšu Bridge.jpg|Vanšu tilts no Eksporta ielas ||Rīgas panorāma uz tās rietumiem }} === Rīgas panorāma === {{wide image|Rigapanorama.JPG|1800px|Panorāma no Zinātņu akadēmijas augstceltnes}} {{wide image|Vecriga view from saint peter church 2011.jpg|1200px|Panorāma no Rīgas Svētā Pētera baznīcas torņa}} <!-- ==Dokumenti== === Indriķa hronika par Rīgas vietas izvēli === 1200. gads: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu&nbsp;— vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā&nbsp;— tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu. 1201. gada vasara: Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta.» --> == Ievērojamas personības == Rīgā dzimuši: {{div col}} * inženieris, politiķis [[Georgs Armitsteds]] (1847—1912), * baletdejotājs [[Mihails Barišņikovs]] (1948), * arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] (1834—1891), * ķirurgs, aseptikas pamatlicējs [[Ernests fon Bergmanis]] (1836—1907), * politiķis [[Johans Kristofs Bērenss]] (1729—1792), * filozofs [[Jesaja Berlins]] (1909—1997), * mākslinieks [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002), * arhitekts [[Gunārs Birkerts]] (1925—2017), * arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]] (1858—1945), * inženieris [[Frīdrihs Canders]] (1887—1933), * inženieris [[Valters Caps]] (1905—2003), * politiķis [[Gustavs Celmiņš]] (1899—1968), * māksliniece [[Vija Celmiņa]] (1938), * dzejnieks [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950), * hokejists [[Lauris Dārziņš]] (1985), * hokejists [[Kaspars Daugaviņš]] (1988), * izgudrotājs, uzņēmējs [[Džeikobs Deiviss]] (1831—1908), * žurnālists [[Jānis Domburs]] (1972), * kinorežisors [[Sergejs Eizenšteins]] (1898—1948), * arhitekts [[Johans Daniels Felsko]] (1813—1902), * operdziedātāja [[Elīna Garanča]] (1976), * komponiste [[Lūcija Garūta]] (1902—1977), * politiķis [[Ivars Godmanis]] (1951), * neirofiziologs [[Elhonons Goldbergs]] (1946), * tenisists [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (1988), * fotogrāfs [[Filips Halsmans]] (1906—1979) * datorzinātnieks [[Juris Hartmanis]] (1928), * filozofs [[Nikolajs Hartmanis]] (1882—1950), * hokejists [[Artūrs Irbe]] (1967), * diriģents [[Mariss Jansons]] (1943—2019), * basketboliste [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (1983), * komponists [[Imants Kalniņš]] (1941), * politiķis [[Aigars Kalvītis]] (1966), * aktrise un politiķe [[Ausma Kantāne-Ziedone]] (1941), * vijolnieks [[Gidons Krēmers]] (1947), * rakstnieks [[Vilis Lācis]] (1904—1966), * mākslas vēsturnieks [[Imants Lancmanis]] (1941), * arhitekts [[Eižens Laube]] (1880—1967), * mēmā kino aktrise [[Lia Mara]] (''Lya Mara'') (1897—1960), * aktrise [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] (1951), * hokejists [[Edgars Masaļskis]] (1980), * hokejists [[Sergejs Naumovs]] (1969), * ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), * gleznotājs [[Kārlis Padegs]] (1911—1940), * paleontologs [[Kristians Panders]] (1794—1865), * komponists [[Raimonds Pauls]] (1936), * komponists [[Georgs Pelēcis]] (1947), * dzejnieks [[Kristiāns Jāks Pētersons]] (1801—1822), * arhitekts [[Heincs Pīrangs]] (1876—1936), * komiķis un aktieris [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987) * kamaniņu braucējs [[Mārtiņš Rubenis]] (1978), * dziedātājs [[Normunds Rutulis]] (1971), * rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] (1926—2022), * aktieris [[Juris Strenga]] (1937), * katoļu bīskaps [[Viktors Stulpins]] (1971), * politiķis [[Jānis Šilfs]] (1881—1921), * vēsturnieks [[Kārlis Kristiāns Širrens]] (1826—1910), * arhitekts [[Reinholds Šmēlings]] (1840—1917), * šahists (astotais pasaules čempions) [[Mihails Tāls]] (1936—1992) * bijušais Latvijas Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]] (1939), * bijusī Latvijas Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (1937), * vingrotājs [[Igors Vihrovs]] (1978), * komponists un dziedātājs [[Alfrēds Vinters]] (1908—1976), * hokejists [[Sergejs Žoltoks]] (1972—2004). {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Rīgas plānošanas reģions]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas dome]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Pieminekļi Rīgā]] * [[Radiostacijas Latvijā#Radio Rīgā|Radio Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Riga|Rīga}} * [http://www.riga.lv/ Rīgas pilsētas domes portāls] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga&nbsp;— Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] * [http://www.vecriga.info/ Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8088 Rīga Latvijas ceļvedī] * [http://latviainside.com/explore/tours/aero/riga-vr/virtualtour.html Interaktīva 360° Rīgas aero tūre] {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas novadu centri}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rīga| ]] 7pelz1b2vr60rxe2f48hsc1e2nu14gg Nauru 0 1529 3671991 3583281 2022-08-18T08:22:13Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite book → {{grāmatas atsauce (4), .janvār → . janvār, 2. pasaules kar → Otrais pasaules kar (2), {{cite journal → {{publikācijas atsauce (15) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Ripublik Naoero<br />Republic of Nauru | pilnais_valsts_nosaukums = Nauru Republika | valsts_nosaukums = Nauru | karoga_attēls = Flag of Nauru.svg | karoga_nosaukums = Nauru karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Nauru.svg | ģerboņa_nosaukums = Nauru ģerbonis | ģerboņa_platums = 90px | valsts_moto = ''"God's Will First"''<br /><small>(Dieva griba visupirms)</small> | valsts_himna = ''Nauru Bwiema'' | kartes_attēls = Nauru on the globe (Polynesia centered).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = ''nav'' | latd=0 | latm=32 | latNS=S | longd=166 | longm=55 | longEW=E <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = [[Jarena]] | valsts_valodas = [[nauruiešu valoda|nauruiešu]], [[angļu valoda|angļu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Nauru prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Lionel Aingimea]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Nauru Parlamenta priekšsēdētājs|Parlamenta priekšsēdētājs]] | valsts_galva2 = [[Marcus Stephen]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Austrālija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Lielbritānija]]s administrētas [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[ANO aizbildniecība|aizbildniecības]] | neatkarības_datums = 1968. gada 31. janvāris | platība_km2 = 21 | platība_rangs = 227 | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2007 | iedzīvotāju_skaits = 9275 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 215 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 442 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 23 | IKP_PPP = $36,9 milj. | IKP_PPP_gads = 2006 | IKP_PPP_rangs = 192 | IKP_PPP_per_capita = $2500 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 135 | HDI = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Austrālijas dolārs]] | valūtas_kods = AUD | laika_zona = | utc_offset = +12 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .nr | tālsarunu_kods = 674 | iso_kods_num = 520 | iso_kods_alfa2 = NR | iso_kods_alfa3 = NRU }} '''Nauru''' ([[nauruiešu valoda|nauruiešu]]: ''Naoero''; {{val|en|Nauru}}), oficiāli '''Nauru Republika''', ir salu valsts [[Mikronēzija (reģions)|Mikronēzijā]], [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], 59 kilometrus uz dienvidiem no [[ekvators|ekvatora]]. Tuvākie kaimiņi atrodas 300&nbsp;km uz austrumiem esošajā [[Banaba]]s salā, [[Kiribati Republika|Kiribati Republikā]]. Nauru ir pasaulē mazākā salu valsts (tās platība ir 21 [[kvadrātkilometrs|km²]]), mazākā neatkarīgā [[republika]] un pasaulē vienīgā republika bez oficiālas [[galvaspilsēta]]s.<ref name="CIA">{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/nr.html | title = CIA World Fact Book | access-date = 2006-05-02 | language = angliski | archive-date = 2008-09-17 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080917160201/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/nr.html }}</ref> Nauru ir arī vismazāk apdzīvotā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dalībvalsts. Sākotnēji Nauru apdzīvoja tikai [[Polinēzija|polinēziešu]] un [[Mikronēzija (reģions)|mikronēziešu]] tautas. 19. gadsimta beigās [[Vācijas impērija]] to anektēja un izveidoja par savu [[kolonija|koloniju]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] tā kļuva par [[Austrālija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kopmandātteritoriju. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Nauru okupēja [[Japānas impērija]], bet pēc kara tā atkal nokļuva iepriekš minēto valstu aizbildniecībā. Nauru neatkarību ieguva tikai [[1968]]. gadā. Nauru prezidents ir Barons Vaka, kas vada 19 locekļu vienpalātas parlamentu. Valsts ir [[ANO]], [[Nāciju Sadraudzība]]s, Āzijas attīstības bankas un Klusā okeāna salu foruma dalībniece. Nesen Nauru kļuva par valsts starptautiskās atjaunojamo energoresursu aģentūras locekli . ==Vēsture== [[Attēls:Nauruan-warrior-1880ers.jpg|left|thumbnail|250px|Nauruiešu kareivis 1880. gadā]] Sākotnēji Nauru apdzīvoja [[Polinēzija|polinēziešu]] un [[Mikronēzija (reģions)|mikronēziešu]] tautas apmēram pirms 3000 gadiem. Britu jūras kapteinis Džons Ferns, vaļu mednieks, kļuva par pirmo rietumnieku, kurš apmeklēja Nauru [[1798]]. gadā. No [[1830]]. gada nauruiešiem bijusi saskare ar eiropiešiem no vaļu medību kuģiem un tirgotājiem, kuri papildināja savus krājumus Nauru salā. Ap šo laiku dezertieri no [[Eiropa]]s kuģiem sāka dzīvot uz salas. Salinieki tirgoja pārtiku apmaiņā pret palmu vīnu un šaujamieročiem.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Marshall|first=Mac|author2=Marshall, Leslie B|title=Holy and unholy spirits: The Effects of Missionization on Alcohol Use in Eastern Micronesia|journal=Journal of Pacific History|date=January 1976|volume=11|issue=3|pages=135–166|doi=10.1080/00223347608572299}}</ref> Šaujamieroči tika izmantoti 10 gadu ilgajā nauruiešu cilšu karā, kas sākās [[1878]]. gadā.<ref>{{publikācijas atsauce|journal=New York Law School Journal of International and Comparative Law|title=Nauru v. Australia|author=Reyes, Ramon E, Jr|volume=16|issue=1–2|year=1996|url=http://heinonline.org/HOL/LandingPage?collection=journals&handle=hein.journals/nylsintcom16&div=6&id=&page=}}</ref> [[1888]]. gadā [[Vācijas impērija]] to anektēja un izveidoja par savu [[kolonija|koloniju]].<ref name=firth>{{publikācijas atsauce|last=Firth|first=Stewart|title=German labour policy in Nauru and Angaur, 1906–1914|journal=The Journal of Pacific History|date=January 1978|volume=13|issue=1|pages=36–52|doi=10.1080/00223347808572337}}</ref> Vācu ierašanās beidza pilsoņu karu. Karaļi kļuva par salas valdniekiem. Kristiešu misionāri no [[Gilberta salas]] ieradās Nauru [[1888]]. gadā.<ref>{{grāmatas atsauce|author=Ellis, AF|year=1935|title=Ocean Island and Nauru&nbsp;– their story|publisher=Angus and Robertson Limited|pages=29–39}}</ref> Vācieši salu nosauca par Nawodo vai Onawero.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Deutsche Rundschau für Geographie und Statistik|author=Hartleben, A|year=1895|page=429}}</ref> Alberts Fullers Ellis [[1900]]. gadā uz Nauru salas atklāja [[Fosfāts|fosfātu]].<ref name=firth/> [[1906]]. gadā fosfātu sāka izmantot. [[1907]]. gadā to sāka ekportēt uz [[Vācija|Vāciju]].<ref name=autogenerated1>{{publikācijas atsauce|last=Manner|first=HI|author2=Thaman, RR |author3=Hassall, DC |title=Plant succession after phosphate mining on Nauru|journal=Australian Geographer|date=May 1985|volume=16|issue=3|pages=185–195|doi=10.1080/00049188508702872}}</ref> [[1914]]. gadā, sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], Nauru ieņēma [[Austrālija]]s karaspēks. [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]] un [[Apvienotā Karaliste]] parakstīja Nauru salu vienošanos [[1919]]. gadā, radot Britu fosfāta komisiju (BFK), kas pārņēma tiesības uz fosfāta ieguvēm Nauru salā.<ref name=gowdy>{{publikācijas atsauce|journal=Land Economics|volume=75|issue=2|title=The Physical Destruction of Nauru|url=https://archive.org/details/sim_land-economics_1999-05_75_2/page/333|author=Gowdy, John M; McDaniel, Carl N|date=May 1999|pages=333–338|doi=10.2307/3147015}}</ref> Sala pārcieta gripas [[epidēmija|epidēmiju]] [[1920]]. gadā. Daudzi nauruieši nomira no epidēmijas.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Shlomowitz|first=R|title=Differential mortality of Asians and Pacific Islanders in the Pacific labour trade|journal=Journal of the Australian Population Association|date=November 1990|volume=7|issue=2|pages=116–127|pmid=12343016}}</ref> [[1923]]. gadā [[Tautu Savienība]] deva [[Austrālija]]i oficiālas pilnvaras pār Nauru kopā ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]].<ref>{{publikācijas atsauce|last=Hudson|first=WJ|title=Australia's experience as a mandatory power|journal=Australian Outlook|date=April 1965|volume=19|issue=1|pages=35–46|doi=10.1080/10357716508444191}}</ref> [[1940]]. gada 6. un 7. decembrī vācu papildu kreiseri ''Komet'' un ''Orion'' Nauru tuvumā nogremdēja piecus piegādes kuģus. ''Komet'' tad apšaudīja Nauru fosfāta ieguves teritorijas un naftas produktu uzglabāšanas noliktavas.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Waters|first=SD|title=German raiders in the Pacific|year=2008|publisher=Merriam Press|isbn=978-1-4357-5760-8|edition=3rd|page=39}}</ref><ref name=bogart>{{publikācijas atsauce|author=Bogart, Charles H|title=Death off Nauru|pages=8–9|date=November 2008|journal=CDSG Newsletter|url=http://cdsg.org/reprint%20PDFs/CDSGNnov08.pdf|accessdate=16 June 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131012031555/http://cdsg.org/reprint%20PDFs/CDSGNnov08.pdf|archivedate={{dat|2013|10|12||bez}}}}</ref> [[Attēls:Nauru Island under attack by Liberator bombers of the Seventh Air Force..jpg|left|thumbnail|250px|ASV armijas gaisa spēki bombardē japāņu lidmašīnu nolaišanās laukumu 1943. gadā]] Japāņu karaspēks okupēja Nauru [[1942]]. gada 25. augustā.<ref name=bogart/> [[Japāna]] uzcēla lidlauku, kas pirmo reizi tika bombardēts [[1943]]. gada 25. martā, lai novērstu pārtikas piegādi Nauru. Japāņi deportēja 1200 nauruiešus un padarīja tos par strādniekiem uz Hukas salas.<ref name=PacMag>{{publikācijas atsauce|author=Haden, JD|year=2000|url=http://166.122.164.43/archive/2000/April/04-03-19.htm|title=Nauru: a middle ground in World War&nbsp;II|journal=Pacific Magazine|accessdate=16 June 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208125727/http://166.122.164.43/archive/2000/April/04-03-19.htm|archivedate={{dat|2012|02|08||bez}}}}</ref> Amerikāņi Nauru beidzot atbrīvoja [[1945]]. gada 13. septembrī, kad japāņu komandieris Hisayaki Soeda padevās Austrālijas karaspēkam.<ref>{{tīmekļa atsauce |first1=Akira |last1=Takizawa |first2=Allan |last2=Alsleben |url=http://www.dutcheastindies.webs.com/japan_garrison.html |title=Japanese garrisons on the by-passed Pacific Islands 1944–1945 |date=1999–2000 |work=Forgotten Campaign: The Dutch East Indies Campaign 1941–1942 |access-date={{dat|2015|02|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160106231303/http://www.dutcheastindies.webs.com/japan_garrison.html }}</ref> Tika veikti pasākumi, lai atgrieztu no Huka salas 737 nauruiešus, kas izdzīvoja japāņu gūstu. Viņi atgriezās Nauru uz BPC kuģa ''Trienza'' klāja [[1946]]. gada janvārī.<ref>{{grāmatas atsauce|author=Garrett, J|year=1996|title=Island Exiles|publisher=ABC|isbn=0-7333-0485-0|pages=176–181}}</ref> [[1947]]. gadā [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] deva [[Austrālija]]i, [[Jaunzēlande]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] pilnvaras pār Nauru. [[Austrālija]]i, [[Jaunzēlande]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] pilnvaras beidzās [[1966]]. gada janvārī un pēc divu gadu konstitucionālas konvencijas Nauru kļuva neatkarīga [[1968]]. gadā. Par prezidentu kļuva Hammers Deroburts.<ref name=davidson>{{publikācijas atsauce|last=Davidson|first=JW|title=The republic of Nauru|journal=The Journal of Pacific History|date=January 1968|volume=3|issue=1|pages=145–150|doi=10.1080/00223346808572131}}</ref> [[1967]]. gadā Nauru iedzīvotāji iegādājās aktīvas britu fosfāta raktuves un [[1970]]. gada jūnijā Nauru fosfāta korporācija pārņēma kontroli pār tām.<ref name=autogenerated1 /> Ienākumi no raktuvēm deva nauruiešiem vienu no augstākajiem dzīvības līmeņiem Klusajā okeānā. [[1989]]. gadā Nauru uzsāka cīņu pret Austrālijas administratīvajām salām starptautiskajā tiesā, jo Austrālija nespēja novērst kaitējumu videi, ko izraisīja fosfātu raktuves. ==Ģeogrāfija== [[Attēls:Aerial view of Nauru.jpg|left|thumbnail|250px|Skats uz Nauru no gaisa]] Nauru ir ovālas formas [[sala]]. Tā atrodas dienvidrietumu [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], 42&nbsp;km uz dienvidiem no [[Ekvators|ekvatora]]. Salu ieskauj [[Koraļļu rifs|koraļļu rifi]]. Koraļļu rifu klātbūtne neļauj krastos izveidot ostas. Kanāli ļauj mazām laivām piekļūt salai.<ref>{{tīmekļa atsauce|page=234|url=http://www.sprep.org/att/IRC/eCOPIES/Countries/Nauru/11.pdf|author=Thaman, RR; Hassall, DC|publisher=South Pacific Regional Environment Programme|title=Nauru: National Environmental Management Strategy and National Environmental Action Plan}}</ref> Koraļļu klintis ietver visu Nauru centrālo plakankalni. Plakankalnes augstākais punkts, ko sauc par ''Command Ridge'', atrodas 71 m virs jūras līmeņa. Vienīgās auglīgās vietas uz Nauru salas ir uz šaurās piekrastes joslas, kur uzplaukst [[kokospalma]]s. Nauru bija viena no trijām lielākajām salām Klusajā okeānā, uz kurām bija fosfāta raktuves. Mūsdienās fosfātu rezerves uz Nauru salas ir gandrīz pilnīgi izsmeltas. Fosfātu raktuves ir atstājušas neauglīgu reljefu. Rakšana ir atņēmusi un izpostījusi apmēram 80% Nauru sauszemes platības. 40% no jūrā esošajiem dzīvniekiem ir gājuši bojā nogulumu un fosfātu noteces dēļ.<ref name = UNCCC>{{tīmekļa atsauce|author=Republic of Nauru|year=1999|url=http://unfccc.int/resource/docs/natc/naunc1.pdf|title=Climate Change&nbsp;– Response|work=First National Communication|publisher=United Nations Framework Convention on Climate Change|accessdate=9 September 2009}}</ref> Uz Nauru salas ir ierobežoti saldūdens resursi. Uzglabāšanas tvertnes uz jumtiem krāj lietus ūdeni. Salas iedzīvotāji galvenokārt ir atkarīgi no trim atsāļošanas rūpnīcām. ==Politika== [[Attēls:Nauru-parliament.jpg|right|thumbnail|250px|Nauruiešu parlaments]] Nauru ir republika ar parlamentāras sistēmas valdību.<ref name=davidson/> Prezidents ir gan valsts galva, gan valdības galva. Parlaments ar 19 locekļiem tiek ievēlēts ik pēc trim gadiem.<ref>Matau, Robert (6 June 2013) [http://www.islandsbusiness.com/news/nauru/1413/president-dabwido-gives-it-another-go/ "President Dabwido gives it another go"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130926030215/http://islandsbusiness.com/news/nauru/1413/president-dabwido-gives-it-another-go/ |date={{dat|2013|09|26||bez}} }}. ''Islands Business''.</ref> Parlaments ievēl ministru prezidentu no tās locekļiem un prezidents ieceļ Ministru kabinetu no pieciem līdz sešiem locekļiem.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Levine|first=Stephen|author2=Roberts, Nigel S|title=The constitutional structures and electoral systems of Pacific Island States|journal=Commonwealth & Comparative Politics|date=November 2005|volume=43|issue=3|pages=276–295|doi=10.1080/14662040500304866}}</ref> Nauru nav nekādu formālu struktūru politiskajām partijām un kandidāti parasti kandidē uz amatu kā neatkarīgie; 15 no 19 pašreizējā Parlamenta locekļiem ir neatkarīgie. 4 partijas, kas aktīvi darbojušās nauruiešu politikā, ir Nauru partija, Demokrātiskā partija, Nauru Pirmā un Centrālā partija. Tomēr aliansē valdība bieži tiek veidota, pamatojoties uz ģimenes saitēm, nevis partijas piederību.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Anckar|first=D|author2=Anckar, C|title=Democracies without Parties|url=https://archive.org/details/sim_comparative-political-studies_2000-03_33_2/page/225|journal=Comparative Political Studies|year=2000|volume=33|issue=2|pages=225–247|doi=10.1177/0010414000033002003}}</ref> No [[1992]]. līdz [[1999]]. gadam Nauru bija pašvaldību sistēma, kas pazīstama kā Nauru salu padome. Šī deviņu locekļu padomes tika izstrādāta sadzīves pakalpojumu sniegšanai. Nauru salu padome tika likvidēta [[1999]]. gadā un visi aktīvie iekļuva nacionālajā valdībā.<ref>{{publikācijas atsauce|author=Hassell, Graham; Tipu, Feue|date=May 2008|url=http://www.austlii.edu.au/au/journals/ComJlLocGov/2008/3.html|title=Local Government in the South Pacific Islands|journal=Commonwealth Journal of Local Governance|volume=1|issue=1|pages=6–30}}</ref> Zemes likumi ir neparasti: visiem nauruiešiem ir noteiktas tiesības uz visu zemi uz salas, kas pieder indivīdiem un ģimeņu grupām. Valdībai un uzņēmumiem nepieder neviena zeme, un viņiem jāparaksta nomas vienošanās ar zemes īpašniekiem, lai izmantotu zemi. Tiem, kuri nav nauruieši, nevar piederēt sava zeme uz salas. Nauru ir bijušas 17 administrācijas izmaiņas no 1989. līdz 2003. gadam.<ref name=DFAT>{{tīmekļa atsauce|publisher=Australian Department of Foreign Affairs and Trade|url=http://www.dfat.gov.au/geo/nauru/nauru_brief.html|title=Republic of Nauru Country Brief|date=November 2005|accessdate=2 May 2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141006070651/http://www.dfat.gov.au/geo/nauru/nauru_brief.html|archivedate={{dat|2014|10|06||bez}}}}</ref> Bernards Dovijogo nomira [[2003]]. gada martā un Ludvigs Skotijs tika ievēlēts par prezidentu, vēlāk tika atkārtoti ievēlēts uz pilnu termiņu [[2004]]. gada oktobrī. Pēc [[2007]]. gada 19. decembra neuzticības balsojuma, Skotijs tika aizstāts ar Markusu Stefēnu. Stefēns atkāpās [[2011]]. gada novembrī un Fredijs Pitčers kļuva par prezidentu. Sprents Dabvido tad iesniedza priekšlikumu par neuzticību, kā rezultātā viņš kļuva par prezidentu.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Connell|first=John|title=Nauru: The first failed Pacific State?|journal=The Round Table|date=January 2006|volume=95|issue=383|pages=47–63|doi=10.1080/00358530500379205}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-pacific-15433901|publisher=BBC News|accessdate=17 June 2012|date=24 October 2011|title=Nauru profile}}</ref> Pēc parlamenta vēlēšanām, 2013. gadā Barons Vaka tika ievēlēts par prezidentu. Augstākā tiesa, kuru vada augstākās tiesas priekšsēdētājs, atbild par sevišķi konstitucionāliem jautājumiem. Parlaments nevar mainīt tiesas lēmumus, bet apelācijas instances tiesas spriedumus var pārsūdzēt Austrālijas augstākajā tiesā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Nauru (High Court Appeals) Act (Australia) 1976|url=http://www.austlii.edu.au/au/legis/cth/consol_act/ncaa1976254|publisher=Australian Legal Information Institute|accessdate=7 August 2006}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|last=Dale|first=Gregory|title=Appealing to Whom? Australia's 'Appellate Jurisdiction' Over Nauru|journal=International & Comparative Law Quarterly|year=2007|volume=56|issue=3|doi=10.1093/iclq/lei186}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Okeānijas valstis un teritorijas}} {{Nāciju sadraudzība}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Okeānijas valstis]] [[Kategorija:Mikronēzija]] [[Kategorija:Nauru| ]] pnjzwpfxqp6tznsf2x1eyefsj0pxueh Burundija 0 1932 3672090 3524661 2022-08-18T10:53:36Z Treisijs 347 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Republika y’Uburundi''<br />''République du Burundi'' | pilnais_valsts_nosaukums = Burundijas Republika | valsts_nosaukums = Burundija | karoga_attēls = Flag of Burundi.svg | karoga_nosaukums = Burundijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Burundi.svg | ģerboņa_nosaukums = Burundijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = <span style="line-height:1.33em;">''"Ubumwe, Ibikorwa, Iterambere"''{{Spaces|2}}<small>([[rundu valoda|rundu]])</small><br />''"Unité, Travail, Progrès"''{{Spaces|2}}<small>([[franču valoda|franču]])<br />"Vienotība, Darbs, Progress"&nbsp;<sup>1</sup></small></span> | valsts_himna = ''[[Burundi bwacu]] (Mūsu Burundija)'' | kartes_attēls = Location_Burundi_AU_Africa.svg | kartes_paraksts = Burundijas atrašanās vieta Dienvidu Āfrikā | galvaspilsēta = [[Gitega]]<ref name="ReferenceO">{{Cite web|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2018-12-24/burundi-moves-political-capital-from-bujumbura-to-gitega|title=Burundi Moves Political Capital From Bujumbura to Gitega|date=24 December 2018}}</ref> |latd=3 |latm=26 |latNS=S |longd=29 |longm=54 |longEW=E | lielākā_pilsēta = [[Bužumbura]] | valsts_valodas = [[kirundi]], [[franču valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Prezidentālisms|prezidentāla]] [[republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Burundijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Evarists Ndajišimije]] | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | neatkarības_iegūšana = [[Burundijas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Beļģija]]s | dibināta = | neatkarības_notikums = | neatkarības_datums = | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | neatkarības_notikums3 = Atzīta | neatkarības_datums3 = {{dat|1962|7|1}} | platība_km2 = 27,834 | platība_rangs = 145. | procenti_ūdens = 7,8 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 9 511 330<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2119rank.html?countryName=Burundi&countryCode=by&regionCode=af&rank=88#by | title= Country Comparison :: Population | publisher= CIA - The World Factbook | accessdate= 2010-08-24 | archive-date= 2015-04-28 | archive-url= https://web.archive.org/web/20150428090006/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2119rank.html?countryName=Burundi&countryCode=by&regionCode=af&rank=88#by }}</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 88. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 323 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 45. | IKP_PPP = $3,245 miljardi | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $162 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = 0,394 | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = | HDI_rangs = 174 | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Burundijas franks]] | valūtas_kods = BIF | laika_zona = [[CAT]] | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.bi]] | tālsarunu_kods = 257 | iso_kods_num = 108 | iso_kods_alfa2 = BI | iso_kods_alfa3 = BDI | piezīmes = | piezīme1 = Pirms 1966. gada, "Ganza Sabwa". | piezīme2 = }} '''Burundija''' ({{val-rn|Uburundi}}, {{val-fr|Burundi}}, izrunā {{IPA|[[IPA|[buˈɾundi]]]}}), oficiāli '''Burundijas Republika''' (''Republika y’Uburundi'', ''République du Burundi''), ir valsts [[Āfrika|Āfrikā]]. Robežojas ar [[Ruanda|Ruandu]] ziemeļos, ar [[Tanzānija|Tanzāniju]] austrumos un ar [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]] rietumos. Valsts galvaspilsēta no 2018. gada 24. decembra ir [[Gitega]], valsts lielākā pilsēta ir iepriekšējā galvaspilsēta [[Bužumbura]]<ref name="ReferenceO" />. Burundija atrodas uz [[plakankalne]]s starp [[Kongo (upe)|Kongo]] un [[Nīla]]s baseiniem. Aptuveni 80% no iedzīvotājiem ir [[hutu]], bet no atlikušajiem lielākā daļa ir [[tutsi]].<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/85931/Burundi | title= Burundi | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-08-24}}</ref> Aptuveni 1% veido arī teritorijas pirmiedzīvotāji no [[tva pigmeji|tva pigmeju]] cilts. [[Valsts valoda]]s ir [[kirundi]] un [[franču valoda]]. Plaši tiek izmantota arī [[svahili]] valoda. Dominējošā reliģija ir [[kristietība]], galvenokārt [[Romas Katoļu baznīca]], kā arī daudzi ir palikuši pie tradicionālajām ticībām. Valūta ir [[Burundijas franks]]. Burundija ir līdzīga savām kaimiņvalstīm, kuras tāpat kā Burundija ir biezi apdzīvotas un nabadzīgas. Lielas problēmas Burundijas iedzīvotājiem sagādā milzīgais bēgļu skaits, kas devies prom no sagrautās Ruandas. Burundija ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē un ar vienu no mazākajiem [[IKP]] uz vienu iedzīvotāju. == Vēsture == Pirmie Burundijas iedzīvotāji bija pigmeji, kurus ap 1000. gadu izspieda ieceļojušās zemkopju [[Huti|hutu]] ciltis. 15.—16. gadsimtā reģionā ieceļoja lopkopju [[tutsi]] ciltis. No 16. gadsimta Burundija pastāvēja kā neatkarīga karaliste, kurā aristokrātija sastāvēja galvenokārt no tutsi, taču 1903. gadā to pakļāva vācu kolonizatori, un pēc Pirmā Pasaules kara tā nonāca [[Beļģija]]s pārvaldībā. Pēc II Pasaules kara ar [[ANO]] lēmumu tā kļuva par Beļģijas aizbilstamās teritorijas Ruandas-Urundi sastāvdaļu un tās bija apvienotas vienā valstī. Beļģija saglabāja tutsi virsvadību šajā apvienotajā zemē. 1962. gadā Burundija ieguva neatkarību. No neatkarības iegūšanas 1962. gada līdz prezidenta vēlēšanām 1993. gadā Burundiju pārvaldījuši vairāki tutsi izcelsmes militāri diktatori, kuri augstus posteņus uzticēja tikai savai etniskajai grupai. Šie gadi saistās ar abpusēju etniski politisku vardarbību, kad hutu vairākas reizes mēģināja iegūt varu, bet tika apspiesti. 1969. gadā šāda mēģinājuma rezultāti tika nogalināti ap 50 000 cilvēku, pārsvarā hutu tautības.<ref name="Necrometrics">[http://necrometrics.com/20c1m.htm#Rwanda Death Tolls for the Major Wars and Atrocities of the Twentieth Century]</ref> Šai periodā notika arī vairāki asiņaini valsts apvērsumi, kas saistījās ar cīņu starp aristokrātiju un armiju. 1972. gadā hutu vadoņi, kurus atbalstīja žandarmērija, mēģināja izveidot neatkarīgu republiku valsts dienvidos. Sacelšanās laikā tika noslepkavoti gandrīz visi rajonā esošie tutsi, kā arī tie hutu, kas neatbalstīja sacelšanos. Tika nogalināti ap 1000 cilvēku. Nemiernieki apvienojās ar kaimiņvalsts [[Zaira]]s opozicionāriem un uzbruka valsts centrālajiem rajoniem, nogalinot vēl vairākus tūkstošus tutsi. Prezidents Mikombero griezās pēc militāras palīdzības pie Zairas diktatora un, kamēr tā spēki kontrolēja stratēģiskos punktus, nosūtīja savu armiju pret nemierniekiem. Armija un tās sabiedrotās tutsi jauniešu paramilitārās grupas, tāpat kā nemiernieki, pamatā slepkavoja pretiniekus pēc etniskās piederības, īpaši iznīcinot hutu izglītotos slāņus, kuri varētu nākotnē konkurēt par varu. Starp armijas nogalinātajiem bija arī tutsi monarhistu līderis, kādreizējais karalis Ntare V. Valdības spēku nogalināto kopējais skaits nav precīzi aplēšams, Rietumu avoti to vērtē starp 80 un 210 tūkstošiem,<ref name="Necrometrics" /> vietējie avoti atkarībā no to simpātijām nosauc ekstrēmākus skaitļus. Starptautiskās organizācijas notikušo vērtē kā [[genocīds|genocīdu]]. Pēc šiem notikumiem arī vietējā policija un žandarmērija nonāca tutsi rokās. Tomēr 1988. gadā izcēlās jaunas sadursmes ar ap 20 000 upuru.<ref name="Necrometrics" /> 1993. gadā Burundijā notika demokrātiskas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvaru guva hutu Demokrātu frontes līderis [[Melhiors Ndadaje]], pēc pāris mēnešiem prezidentu nogalināja tutsi minoritātes pārstāvji, kas noveda pie pilsoņu kara un jauna genocīda sākuma, kurš ar īsiem pārtraukumiem turpinājās līdz 2005. gadam. Hutu spēki šī kara laikā nogalināja vismaz 25 000 tutsi, taču tie, būdami labāk bruņoti un pieredzējušāki, nodarīja pretiniekiem daudz lielākus zaudējumus. [[ANO]] vērtē kopējo nogalināto skaitu uz 260 tūkstošiem, vairums no kuriem bija mierīgie iedzīvotāji.<ref name="Necrometrics" /> Stāvokli pasliktināja līdzīgs, bet vēl asiņaināks pilsoņu karš ar [[Ruandas genocīds|genocīdu kaimiņu Ruandā]] un citu kaimiņvalstu bandītisku grupu iejaukšanās, īpaši no Zairas, kuras Burundijas tuvumā esošo valsts daļu Zairas valdība praktiski nekontrolēja. 2005. gadā ar kara beigām pie varas Burundijā nāca prezidents [[Pjērs Nkurunziza]], valstī uz laiku tika ievesti [[ANO miera spēki]]. Prezidents tiek apvainots diktatorismā un cilvēktiesību pārkāpumos,<ref>[https://www.ohchr.org/EN/NewsEvents/Pages/DisplayNews.aspx?NewsID=22184&LangID=E UNO: Commission calls on Burundian government to put an end to serious human rights violations]</ref> un protestējošā opozīcija nepiedalās vēlēšanās. 2015. gadā notika neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums, kurš šoreiz nenoveda pie nopietnām etniskām sadursmēm. Lai gan situācija valstī ir uzlabojusies, Burundija vēl joprojām tiek uzskatīta par nestabilu, tādēļ daudzas valstis neiesaka saviem pilsoņiem doties uz to tūrisma ceļojumos. == Ģeogrāfija == Burundija atrodas Āfrikas centrālajā daļā uz austrumiem no [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] uz [[plakankalne]]s starp [[Kongo (upe)|Kongo]] un [[Nīla]]s baseiniem. Plakankalnes augstums svārstās no 772 līdz 2 670 metriem virs jūras līmeņa, bet vidējais augstums sasniedz 1 707 metrus virs jūras līmeņa. Ar kopējo platību 27 834 km², tā ir 146. lielākā valsts pasaulē. Izmēra ziņā tā ir līdzīga [[Haiti]] un [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālai Gvinejai]]. Augstākā virsotne valstī ir [[Heha (kalns)|Hehas kalns]] (2670 m). Lielākais ezers valstī ir [[Tangaņikas ezers]]. === Klimats === Burundija atrodas subekvatoriālajā klimata joslā. Pēc [[Kopena klimata klasifikācija]]s Burundijā valda silts [[tropiskais musonu klimats]] (''Am''). Burundijā gadā ir divas lietus sezonas, kuras ilgst no februāra līdz maijam un no septembra līdz novembrim, kā arī divi sausuma periodi kuri ilgst no jūnija līdz augustam un no decembra līdz janvārim. Vidējā gaisa temperatūra gadā svārstās no 23 °C līdz 17 °C un temperatūra ir pārsvarā mēreni silta, taču ir atkarībā no atrašanās vietas, kalnainajos apvidos ir vēsāks, bet līdzenumā temperatūra sausuma periodos var pārkāpt 30 °C. == Demogrāfija == === Pārapdzīvotība auglīgajos apvidos === Iedzīvotāju vairākums ir [[Zemkopība|zemkopji]]. Auglīgajos apvidos dzīvo un strādā daudz cilvēku, jo kopumā [[augsne]] ir mazauglīga. Zemes lauciņi ir pietiekami lieli, lai apgādātu ģimeni ar pārtiku. Vienīgi tad, ja ir neražas gads, var iestāties [[bads]]. Dažās vietās zemi izmanto pārāk intensīvi, tur sākas [[augsnes erozija]]. == Kultūra == Burundijas iedzīvotāji (tutsi un hutu) no paaudzes paaudzē ar mutvārdiem nodod [[stāsts|stāstus]], [[dziesma]]s un [[mūzika|mūziku]]. Tutsi [[tautas deja]]s ir viens no kultūras spilgtākajiem piemēriem. Šāds piemērs ir arī 12 vai 15 [[bungas|bundzinieku]] lielās grupas, kad visi vienlaikus rībina bungas, neizmantojot nevienu citu [[instruments|instrumentu]]. == Sports == [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] Burundijas sportisti debitēja [[1996. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Atlantas 1996. gada Olimpiskajās spēlēs]]. == Skatīt arī == * [[Burundi prezidenti]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/by.html Burundi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180128152115/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/by.html |date={{dat|2018|01|28||bez}} }} CIA - The World Factbook {{Āfrika-aizmetnis}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Burundi| ]] eheq8f7ceq0z4lgmlbbnwxfqjvlgshm Krima 0 3156 3671903 3640955 2022-08-18T04:45:34Z Pirags 3757 /* Teritoriālā piederība dažādos laikmetos */ pap wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pussalu|Ukrainas autonomo republiku|Krimas Autonomā Republika}} {{cita nozīme|pussalu|Krievijas anektēto teritoriju|Krimas Republika}} {{Salu infokaste |nosaukums = Krima |attēls = Gaspra-AiPetri.jpg |attēla paraksts = Skats uz Melno jūru no [[Aipetri]] kalna |attēla izmērs = |vietaskarte = Eiropa |relief = jā |mark = Orange_pog.svg |position = bottom |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Eiropa]] |arhipelāgs = |latd=44|latm=57|lats=0|latNS=N |longd=34|longm=6|longs=0|longEW=E |platība = 26 860 |garums = 324 |platums = 207 |krasta līnija = >1000 |augstākais kalns = [[Romankošs]] |augstums = 1545 |salu skaits = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = |valsts adm vienības tips1 = Adm. vien. |valsts adm vienība1 = [[Krimas Autonomā Republika]], [[Sevastopole]] |iedzīvotāji = 2413228 |iedzīvotāju gads = 2001 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Sevastopole]], [[Simferopole]] |piezīme = }} '''Krima''' ir [[pussala]] [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļu piekrastē [[Ukraina]]s dienvidos. Tajā atrodas [[Krimas Autonomā Republika]], kas ir vienīgā Ukrainas autonomā republika, kā arī valsts nozīmes pilsēta [[Sevastopole]] un daļa [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] ([[Arabata strēle]]s ziemeļdaļa). Krastus apskalo [[Melnā jūra]] rietumos un dienvidos, [[Azovas jūra]] ziemeļaustrumos un [[Sivašs]] ziemeļos. Ar kontinentu pussalu savieno [[Perekops|Perekopa]] zemesšaurums. Austrumos [[Kerčas šaurums]] Krimu atdala no [[Krievija]]i piederošās [[Tamaņas pussala]]s. Krimā atrodas vieni no lielākajiem kūrorta centriem pie Melnās jūras. == Ģeogrāfija == Pussalas garums rietumu—austrumu virzienā ir {{nobr|324 km}}, bet ziemeļu—dienvidu — {{nobr|207 km}}. Krasta līnijas garums pārsniedz 1000 km. Pussalas austrumos ir [[Kerčas pussala]], rietumos — [[Tarhankutas pussala]]. Rietumu piekrasti apskalo [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Karkinitas līcis|Karkinitas]] un [[Kalamitas līcis|Kalamitas]] līči. Dienvidos ir kalni, augstākā virsotne [[Romankošs]] ir 1545 m augsta. Pussalas ziemeļdaļā [[Stepju Krima|Stepju Krimā]] un [[Krimas kalni|Krimas kalnos]] [[klimats]] ir mēreni kontinentāls, bet dienviddaļā [[Krimas dienvidu piekraste|Krimas dienvidu piekrastē]] tas jau ir subtropu joslas klimats. Janvāra vidējā temperatūra ir no 1° ziemeļos līdz +4 °C dienvidos, jūlijā ir ap +24 °C. Nokrišņu daudzums ir 300—500 mm ziemeļos un 1000—1200 mm kalnos. Krimas teritorijā ir 257 [[upe]]s un vairāk nekā 50 sālsezeru, lielākais no kuriem ir [[Sasiks]], bet dziļākais — [[Donuzlavs]]. Pussalas teritorijā atrodas arī daži [[dabas rezervāts|dabas rezervāti]], piemēram, Krimas dabas rezervāts, Jaltas dabas rezervāts. Lielākās pilsētas ir [[Simferopole]], [[Sevastopole]], [[Kerča]] un [[Feodosija]]. == Teritoriālā piederība dažādos laikmetos == * [[Bizantijas impērija]] (ap 550—1223) * [[Zelta Orda]]/[[Teodoras valsts]]/[[Dženova]] (1223—1441) * [[Osmaņu impērija]]/[[Krimas haniste]] (1441—1783) * [[Krievijas impērija]] (1783—1917) * [[Padomju Savienība|PSRS]] ** [[Krievijas PFSR]] (1920—1954) ** [[Ukrainas PSR]] (1954—1991) * [[Ukrainas Republika]] (no 1991) * [[Krievijas Federācija]] (anektēja 2014) == Vēsture == === Senie un viduslaiki (7. gs. p. m.ē. — 13. gs. m. ē.) === [[Attēls:Pantikapey.jpg|thumb|left|200px|Sengrieķu Pantikapejas tempļa drupas]] [[Attēls:Ancient Greek Colonies of N Black Sea.png|thumb|270px|[[Senās Grieķija]]s kolonijas Melnās jūras ziemeļu piekrastē (5. gs. p. m.ē.)]] [[Attēls:Chersonesos ruins.jpg|200px|left|thumb|Hersonesas drupas ar Sv. Vladimira pareizticīgo baznīcu pie mūsdienu [[Sevastopole]]s]] [[Attēls:Caffa and Theodoro.PNG|thumb|270px|Krimas teritoriālais iedalījums pēc [[Krimas haniste]]s nodibināšanās 1441. gadā (zilā krāsā). Piekraste piederēja dženoviešiem (sarkanā krāsā), bet kalnos pastāvēja vietējo kristiešu Teodoras valstiņa.]] [[Attēls:Theodosia castle.JPG|200px|left|thumb|[[Dženova|Dženoviešu]] Kafas cietokšņa drupas mūsdienu Feodosijā (celts 1340-1343)]] [[Attēls:CEM-15-Asia-Mercator-1595-Russia-2533.jpg|thumb|270px|Krima (''Taurica'', zilā) un Krievija (''Russia'', dzeltenā) pasaules kartē ([[Gerhards Merkators]], 1595).]] Sākot no 7. gadsimta p. m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] kolonisti Krimas pussalas dienvidu krastā izveidoja Pantikapejas (pie Kerčas), Teodosija ([[Feodosija]]s) un Hersonesas (pie [[Sevastopole]]s) kolonijas. 2. gadsimtā p. m.ē. tagadējās [[Simferopole]]s vietā izveidojās [[Skitija]]s galvaspilsēta Skitijas Neapole. 63. gadā p. m.ē. Krima kļuva atkarīga no [[Romas impērija]]s. 257. gadā no Baltijas jūras piekrastes pārcēlušies [[goti]] sagrāva skitu valsti un apmetās arī Krimas pussalā. 375. gadā Krimu iekaroja [[huņņi]], pēc kuru sakaušanas kontroli pār Krimas dienvidu krastu atguva Romas impērija. 7. gadsimta beigās Krimu iekaroja [[hazāri]], vienīgi [[Hersonesa]]s pilsēta palika [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] pakļautībā. 988. gadā Kijevas rūsu lielkņazs [[Vladimirs Svjatoslavičs]] ieņēma Hersonēsu ({{val-ru|Корсунь}}) un pieprasīja par sievu Bizantijas princesi Annu, pretējā gadījumā draudot uzbrukt [[Konstantinopole]]i. Bizantieši piekrita, ja kņazs Vladimirs kristītos, kas arī tika izdarīts Hersonēsas banīcā, ko uzskata par sākumu [[Kijevas Krievzeme]]s pārejai [[pareizticība|pareizticībā]]. 1239. gadā [[Batuhans]] iekaroja Krimas ziemeļu daļu, dienvidu piekrastē izveidojās [[Dženova]]s kolonijas, kas nodrošināja tirdznieciskos sakarus ar [[Zelta Orda]]s pakļautība esošajām zemēm. Batu mazdēls Munketimurs (valdīja 1266-1282) itāļu tirgoņiem piešķīra īpašas tiesības Kafas (tagadējās Feodosijas) ostā, kolonijās apmetās arī daudz armēņu tirgoņu. === Osmaņu un Krievijas impēriju varā (15.-19. gs.) === 1441. gadā izveidojās [[Osmaņu impērija]]s vasaļvalsts [[Krimas haniste]], kas gandīz nepārtraukti karoja ar Zelta Ordu, vēlāk ar Lietuvas dižkunigaitiju un Krievijas caristi. 1475. gadā Kafas cietoksni iekaroja turki un pārdēvēja par Kefi. 1774. gadā [[Krievijas impērija]] piespieda Osmaņu impēriju atteikties no Krimas hanistes, kas nokļuva Krievijas impērijas atkarībā. 1783. gada 19. aprīlī Krievijas impērija anektēja Krimu un inkorporēja to impērijas sastāvā. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] savam titulam pievienoja nevis "Krimas carienes", bet gan "Taurijas Hersonesas carienes" nosaukumu,<ref>http://eurulers.angelfire.com/russia.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140205044755/http://eurulers.angelfire.com/russia.html |date={{dat|2014|02|05||bez}} }} Krievijas imperatoru tituli</ref> bet pārveidotu [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] ģerboni iekļāva [[Krievijas impērijas ģerbonis|Krievijas impērijas ģerbonī]]. 1853.—1856. gadā notika [[Krimas karš]] par ietekmi Melnās jūras reģionā, pēc kura Krievijas impērija piekāpās sabiedrotajiem ([[Francija]]i, [[Lielbritānija]]i, [[Sardīnijas karaliste|Sardīnijai]] un [[Osmaņu impērija]]i). === PSRS periodā (20. gs.) === [[Attēls:Населення Криму у 18-21 ст.jpg|thumb|270px|Krimas iedzīvotāju skaita un etniskā sastāva izmaiņas kopš 18. gadsimta (zaļā krāsā Krimas tatāri, sarkanā krievi, dzeltenā ukraiņi).]] [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākumā Krimā nodibināja Taurijas padomju republiku, 1918.-1920. gadā vara atradās vācu okupācijas iestāžu, vēlāk [[Deņikins|Deņikina]] un [[Pēteris Vrangelis|Vrangeļa]] valdību rokās. Pēc uzvaras [[Perekopa-Čongaras operācija|Perekopa kaujā]] rezultātā 1920. gada novembrī [[Sarkanā armija]] iekaroja Krimu. Liela nozīme nocietinājumu līnijas ieņemšanā bija [[latviešu strēlnieki]]em, kuri gan šajās kaujās cieta lielus zaudējumus. 1921. gada 18. oktobrī nodibināja Krimas APSR [[Krievijas PFSR]] sastāvā. Otrā pasaules kara laikā deportēja vai nogalināja gandrīz visus Krimas nekrievu iedzīvotājus. 1941. gada augustā padomju varas iestādes izsūtīja ap 60 tūkstošu vāciešu un Kerčā dzīvojošo itāļu. 1942. gada jūlijā, [[vērmahts|vērmahtam]] [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|ieņemot Sevastopoli]], visa Krimas pussala nonāca [[Trešais reihs|Vācijas]] kontrolē. Tā palika vācu pārraudzībā līdz 1944. gadam, kur šajā laikā nacisti nošāva ap 40 tūkstošu ebreju. Pēc Krimas atgūšanas padomju varas iestādes 1944. gada 18. maijā deportēja visus Krimas tatārus (vairāk kā 238 tūkstošus cilvēku) uz Vidusāziju un citām PSRS daļām, 27. jūnijā arī 37 tūkstošus armēņu, bulgāru un grieķu, bet drīz pēc tam — divus tūkstošus vāciešu. Krimas APSR likvidēja un izveidoja Krimas apgabalu KPFSR sastāvā un krieviskoja daudzus vietvārdus. PSRS varas iestādes mēģināja atdzīvināt Krimas saimniecisko dzīvi, ievedot jaunus iedzīvotājus. Tomēr ieceļotāju vilnis no Krievijas iekšējiem apgabaliem nemainīja situāciju, jo viņi nespēja adaptēties Krimas kalnos un stepēs. Labības vidējā raža Krimā pazeminājās no 10,7 tonnām no ha 1940. gadā līdz 3,9 tonnām no ha 1950. gadā.<ref>[http://www.irir.lv/2014/3/6/krima-vai-hruscova-davana-ukrainai Krima: vai Hruščova dāvana Ukrainai?] Aleksejs Grigorjevs žurnālā "Ir" 2014. gada 6. martā</ref> Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves jaunā PSRS valdība 1954. gada 19. februārī nolēma nodot Krimas apgabalu Ukrainas PSR pakļautībā, atzīmējot 300 gadus kopš 1654. gada Krievijas caristes sadarbības līguma ar ukraiņu kazakiem [[Bohdans Zinovijs Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadībā. [[Perestroika]]s laikā, 1987. gadā Krimā sāka atgriezties deportētie Krimas tatāri un viņu pēcteči. 1991. gada 12. februārī Krimas iedzīvotāju referenduma rezultātā Krimas apgabalu pārveidoja par Krimas APSR Ukrainas PSR sastāvā. === Mūsdienās === [[Attēls:Административная карта-схема Крыма.png|thumb|270px|Krimas administratīvais iedalījums ar Sevastopoles pilsētas teritoriju]] Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un neatkarīgās Ukrainas Republikas pasludināšanas 1992. gada 26. februārī Krimas APSR Augstākā padome pārdēvēja Krimas APSR par Krimas Republiku. 1992. gada 5. maijā Krimas parlaments pasludināja Krimas Republikas suverenitāti un pieņēma konstitūciju, kurā 6. maijā iekļāva punktu par atrašanos Ukrainas sastāvā. 1993. gada 14. oktobrī Krimas parlaments izveidoja Krimas prezidenta institūciju. 1995. gada martā tomēr republikas nosaukumu pārmainīja uz Krimas Autonomās republikas nosaukumu. 1997. gadā Ukraina un Krievija parakstīja Draudzības, Sadarbības un Partnerības līgumu, kura vienojās par bijušas PSRS Melnās jūras flotes sadalīšanu un Sevastopoles kara bāzes un Sevastopoles rajona nodošanu [[Krievijas Federācija]]s pārvaldībā. Pēc promaskaviskā prezidenta [[Viktors Janukovičs|Janukoviča]] nākšanas pie varas 2010. gada aprīlī Ukrainas parlaments pagarināja Sevastopoles kara bāzes teritorijas iznomāšanu Krievijai līdz 2042. gadam. Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] sacelšanās un Ukrainas valdības nomaiņas 2014. gada 26. februārī pret jauno Kijivas valdību noskaņotas bruņotas grupas ieņēma Krimas parlamenta ēku Simferopolē un virs tās uzvilka Krievijas karogu, bet 27. februārī Krimas Augstākā padome ārkārtas sēdē atcēla premjerministru Anatoliju Mogiļovu un ievēlēja šajā amatā partijas "Krievu vienotība" (''Русское единство'') līderi Sergeju Aksjonovu, kurš tūlīt vērsās pie Krievijas valdības ar lūgumu nodrošināt Krimā mieru un kārtību. 28. februārī karavīri bez pazīšanās zīmēm ieņēma valdības ēkas un lidostas visā Krimas republikā, kas iezīmēja [[Krimas krīze (2014)|Krimas krīzes]] sākumu. Starptautisko situāciju saasināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēršanās pie Krievijas Valsts domes 1. martā ar lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Krimas teritorijā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-ludz-parlamenta-atlauju-karaspeka-ievesanai-krima.d?id=44262239 Putins lūdz parlamenta atļauju karaspēka ievešanai Krimā] DELFI, 2014. gada 1. martā</ref> Ukrainas armijā tika izsludināta pilna kaujas gatavība. 6. martā Krimas Augstākā padome pieņēma lēmumu par Krimas Autonomās Republikas pievienošanu Krievijai un referenduma organizēšanu.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-parlaments-nobalso-par-autonomijas-pievienosanu-krievijai.d?id=44275583 Krimas parlaments nobalso par autonomijas pievienošanu Krievijai] 2014. gada 6. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēka klātbūtnē Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā notika referendums, kurā pēc balsu skaitīšanas komisijas ziņām par "atkalapvienošanos ar Krieviju" nobalsoja 96,47% referenduma dalībnieku Krimas Autonomajā Republikā un 96,59% Sevastopolē.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-97-balsotaju.d?id=44307013 Krimas pievienošanu Krievijai atbalstījuši 97% balsotāju] DELFI, 2014. gada 17. martā</ref> Nākamajā dienā Krimas parlaments pasludināja neatkarību no Ukrainas un vērsās pie Krievijas ar lūgumu to uzņemt to Krievijas Federācijas sastāvā. 17. martā Krievijas Federācijas prezidents V. Putins parakstīja dekrētu, kurā atzina Krimas Republiku par suverēnu un neatkarīgu valsti,<ref>[http://www.diena.lv/pasaule/papildinats-22-49-putins-paraksta-dekretu-par-krimas-neatkaribas-atzisanu-14048484 Putins paraksta dekrētu par Krimas neatkarības atzīšanu] LETA-RIA NOVOSTI, 2014. gada 17. martā</ref> bet jau 18. martā Maskavas Kremlī kopā ar Krimas premjerministru S. Aksjonovu un parlamenta spīkeru V. Konstantinovu parakstīja līgumu par Krimas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-paraksta-vienosanos-par-krimas-uznemsanu-krievijas-sastava.d?id=44312805 Putins paraksta vienošanos par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā] DELFI, 2014. gada 18. martā</ref> Krievijas Federācijas sastāvā izveidoja [[Krimas federālais apgabals|Krimas federālo apgabalu]], ko veido Krimas Republika un Sevastopole. Ukrainas valdība šo referendumu pasludināja par neleģitīmu. 2016. gada 28. jūlijā ar prezidenta Putina lēmumu Krimas federālo apgabalu likvidēja un pievienoja [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu federālajam apgabalam]]. Starptautiskā krimināltiesa 2016. gada 14. novembrī oficiāli atzina, ka kopš vismaz no 2014. gada 26. februāra notikusi tieša Krievijas militāra agresija pret Ukrainu, bet kopš 18. marta Krimas pussala ir okupēta.<ref>[https://www.icc-cpi.int/iccdocs/otp/161114-otp-rep-PE_ENG.pdf ICC Report on Preliminary Examination Activities 2016]</ref> == Skatīt arī == * [[Krimas tatāri]] * [[Krimas haniste]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krima| ]] [[Kategorija:Pussalas]] [[Kategorija:Teritoriāli strīdi]] p2rpki8w99nqdunfevcui8ofuukqpn7 Sevastopole 0 3183 3671923 3640986 2022-08-18T06:04:18Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sevastopole | official_name = ''Севастополь'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Sevastopol004.jpg | image_caption = Sevastopoles osta | image_flag = Sevastopol-flag.gif | image_shield = Sevastopol-COA.gif | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Ukraine#Krima | pushpin_image = | pushpin_label_position = left | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Statuss | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{UKR}}/{{RUS}} | subdivision_name1 = Īpaša statusa pilsēta (Ukraina)<br/>federālā pilsēta (Krievija) | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1783. gads | established_title1 = | established_date1 = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 1079 | population_as_of = 2015 | population_footnotes = | population_total = 414315 | population_density_km2 = auto | timezone = MSK | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 44 | latm = 36 | lats = 0 | latNS = N | longd = 33 | longm = 31 | longs = 50 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = | website = {{url|http://sevastopol.gov.ru}} | footnotes = }} '''Sevastopole''' ([[ukraiņu valoda|ukraiņu]] un {{val|ru|Севастополь}}, {{val-crh|Aqyar}}, {{val-gr|Σεβαστούπολη}}, ''Sevastoupoli'') ir ostas pilsēta, kas starptautiski tiek atzīta par [[Ukraina]]s sastāvdaļu, bet faktiski kopš 2014. gada to kontrolē [[Krievija]], kurā tā iekļauta kā [[Krievijas administratīvais iedalījums|federālās nozīmes pilsēta]]. Izvietojusies [[Krima|Krimas pussalā]] pie [[Melnā jūra|Melnās jūra]]s [[Kalamitas līcis|Kalamitas līča]] krastā. Administratīvi Sevastopolei pakļauta [[Inkermana]]s pilsēta. == Vēsture == [[Attēls:Chersonesos ruins.jpg|200px|left|thumb|Hersonesas drupas ar Sv. Vladimira pareizticīgo baznīcu pie mūsdienu Sevastopoles.]] Sākot no 7. gadsimta p.m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] kolonisti Krimas pussalas dienvidu krastā pie tagadējās Sevastopoles izveidoja Hersonesas koloniju. 63. gadā p.m.ē. Krima kļuva atkarīga no [[Romas impērija]]s. Lai arī 7. gadsimta beigās Krimu iekaroja [[hazāri]], [[Hersonesa]]s pilsēta palika [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] pakļautībā. 988. gadā Kijevas rūsu lielkņazs [[Vladimirs Svjatoslavičs]] ieņēma Hersonēsu ({{val-ru|Корсунь}}) un pieprasīja par sievu Bizantijas princesi Annu, pretējā gadījumā draudot uzbrukt [[Konstantinopole]]i. Bizantieši piekrita, ja kņazs Vladimirs kristītos, kas arī tika izdarīts Hersonēsas baznīcā, ko uzskata par sākumu [[Kijevas Krievzeme]]s pārejai [[kristīgā ticība|kristīgajā ticībā]]. Kad 1239. gadā [[Batuhans]] iekaroja Krimas ziemeļu daļu, tagadējās Sevastopoles teritorija ietilpa kristiešu [[Teodoras valsts]] sastāvā. 1475. gadā to pakļāva [[Osmaņu impērija]]s vasaļvalsts [[Krimas haniste]]. 1774. gadā [[Krievijas impērija]] piespieda Osmaņu impēriju atteikties no Krimas hanistes, kas nokļuva Krievijas impērijas atkarībā. 1783. gada 19. aprīlī Krievijas impērija anektēja Krimu un inkorporēja to impērijas sastāvā. Krimas tatāru ostu Ahtjaru (''Aqyar'' — "Baltais krasts") pārdēvēja par Sevastopoli (no {{val-el| Σεβαστός πόλη}} — "Godājamā pilsēta"). Pēc ķeizarienes Katrīnas II nāves viņas dēls Pāvils I lika cietoksnim atgriezt seno nosaukumu, bet ķeizars Nikolajs I to 1826. gadā atkal lika to pārdēvēt par Sevastopoli. 1853.—1856. gadā Sevastopoles apkārtnē notika galvenās [[Krimas karš|Krimas kara]] kaujas, pēc kurām krievu armija bija spiesta atstāt pilsētu un nogremdēt kara kuģus, lai tie nenokļūtu pretinieku rokās. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākumā Krimā nodibināja Taurijas padomju republiku, 1918.-1920. gadā vara atradās vācu okupācijas iestāžu, vēlāk [[Deņikins|Deņikina]] un [[Pēteris Vrangelis|Vrangeļa]] valdību rokās. Pēc uzvaras [[Perekopa-Čongaras operācija|Perekopa kaujā]] 1920. gada novembrī [[Sarkanā armija]] iekaroja Sevastopoli. No 1921. gada 18. oktobra Sevastopole ietilpa Krimas APSR [[Krievijas PFSR]] sastāvā. Otrā pasaules kara laikā Sevastopoles aizstāvji apmēram 250 dienas pretojās vācu karaspēka [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|aplenkumam]] 1941.-1942. gadā. Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves jaunā PSRS valdība 1954. gada 19. februārī nolēma nodot Krimas apgabalu un Sevastopoli Ukrainas PSR pakļautībā, atzīmējot 300 gadus kopš 1654. gada [[Krievijas cariste]]s sadarbības līguma ar ukraiņu kazakiem [[Bohdans Zinovijs Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadībā. Tomēr Sevastopole kā padomju flotes militārā bāze bija "slēgtā pilsēta", kas reāli pakļāvās PSRS Aizsardzības ministrijai. 1991. gadā Sevastopole nokļuva Ukrainas Republikas pārvaldībā, kas tai piešķīra īpašu statusu ārpus Krimas Autonomās Republikas. 1997. gadā Ukraina un Krievija parakstīja Draudzības, Sadarbības un Partnerības līgumu, kura vienojās par bijušas PSRS Melnās jūras flotes sadalīšanu un Sevastopoles kara bāzes un Sevastopoles rajona nodošanu [[Krievijas Federācija]]s pārvaldībā. Pēc promaskaviskā prezidenta [[Viktors Janukovičs|Janukoviča]] nākšanas pie varas 2010. gada aprīlī Ukrainas parlaments pagarināja Sevastopoles kara bāzes teritorijas iznomāšanu Krievijai līdz 2042. gadam. [[Attēls:Putin with Vladimir Konstantinov, Sergey Aksyonov and Alexey Chaly 4.jpeg|thumb|270px|left|V. Putins Maskavas Kremlī paraksta līgumu ar Krimas Autonomās Republikas valdības un Sevastopoles pašvaldības vadītājiem par Krimas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā (2014. gada 18. marts)]] Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] sacelšanās un Ukrainas valdības nomaiņas 2014. gada 23. februārī Sevastopolē notika pret jauno Kijivas valdību vērsts mītiņš "pret fašismu", kurā par jauno pilsētas mēru tika pasludināts uzņēmējs Aleksejs Čalijs (''Чалый''). 24. februārī Sevastopoles pilsētas padomes ārkārtas sesijā viņu ievēlēja par izpildkomitejas vadītāju, kaut arī iepriekšējais pilsētas mērs Vladimirs Jacuba formāli turpināja atrasties savā amatā. 26. februārī A. Čalijs deklarēja, ka Sevastopole nepakļausies Ukrainas valdības rīkojumiem. 28. februārī karavīri bez pazīšanās zīmēm ieņēma valdības ēkas, kas iezīmēja [[Krimas krīze (2014)|Krimas krīze]]s sākumu. Starptautisko situāciju saasināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēršanās pie Krievijas Valsts domes 1. martā ar lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Krimas teritorijā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-ludz-parlamenta-atlauju-karaspeka-ievesanai-krima.d?id=44262239 Putins lūdz parlamenta atļauju karaspēka ievešanai Krimā] DELFI, 2014. gada 1. martā</ref> Ukrainas armijas kara bāzē tika izsludināta pilna kaujas gatavība. 16. martā Krievijas karaspēka klātbūtnē Sevastopolē notika referendums, kurā pēc balsu skaitīšanas komisijas ziņām par "atkalapvienošanos ar Krieviju" nobalsoja 96,59% referenduma dalībnieku.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-97-balsotaju.d?id=44307013 Krimas pievienošanu Krievijai atbalstījuši 97% balsotāju], DELFI, 2014. gada 17. martā</ref> 18. martā Maskavas Kremlī A. Čalijs kopā ar Krimas premjerministru S. Aksjonovu un parlamenta spīkeru V. Konstantinovu parakstīja līgumu par Krimas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-paraksta-vienosanos-par-krimas-uznemsanu-krievijas-sastava.d?id=44312805 Putins paraksta vienošanos par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā], DELFI, 2014. gada 18. martā</ref> Ukrainas valdība referendumu pasludināja par neleģitīmu. == Skatīt arī == * [[Krimas karš]] * [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Ukrainas administratīvais iedalījums}} {{Krievijas administratīvais iedalījums}} {{Dienvidu federālais apgabals}} {{Ukrainas varoņpilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krimas pilsētas]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas federālās nozīmes pilsētas]] [[Kategorija:Sevastopole]] [[Kategorija:Ukrainas pilsētas]] [[Kategorija:PSRS kara flotes bāzes]] inaum8gyifiaari22v0lsrrwnwr5m4y 3671926 3671923 2022-08-18T06:09:50Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sevastopole | official_name = ''Севастополь'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Sevastopol004.jpg | image_caption = Sevastopoles osta | image_flag = Sevastopol-flag.gif | image_shield = Sevastopol-COA.gif | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Ukraine#Krima | pushpin_image = | pushpin_label_position = left | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Statuss | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{UKR}}/{{RUS}} | subdivision_name1 = Īpaša statusa pilsēta (Ukraina)<br/>federālā pilsēta (Krievija) | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1783. gads | established_title1 = | established_date1 = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 1079 | population_as_of = 2015 | population_footnotes = | population_total = 414315 | population_density_km2 = auto | timezone = MSK | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 44 | latm = 36 | lats = 0 | latNS = N | longd = 33 | longm = 31 | longs = 50 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = | website = {{url|http://sevastopol.gov.ru}} | footnotes = }} '''Sevastopole''' ([[ukraiņu valoda|ukraiņu]] un {{val|ru|Севастополь}}, {{val-crh|Aqyar}}, {{val-gr|Σεβαστούπολη}}, ''Sevastoupoli'') ir ostas pilsēta, kas izvietojusies [[Melnā jūra|Melnās jūra]]s [[Kalamitas līcis|Kalamitas līča]] krastā [[Krima|Krimas pussalā]]. Starptautiski to atzīst par [[Ukraina]]s sastāvdaļu, ko 2014. gadā anektēja [[Krievija]] un pasludināja par [[Krievijas administratīvais iedalījums|federālās nozīmes pilsētu]]. Administratīvi Sevastopolei pakļauta [[Inkermana]]s pilsēta. == Vēsture == [[Attēls:Chersonesos ruins.jpg|200px|left|thumb|Hersonesas drupas ar Sv. Vladimira pareizticīgo baznīcu pie mūsdienu Sevastopoles.]] Sākot no 7. gadsimta p.m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] kolonisti Krimas pussalas dienvidu krastā pie tagadējās Sevastopoles izveidoja Hersonesas koloniju. 63. gadā p.m.ē. Krima kļuva atkarīga no [[Romas impērija]]s. Lai arī 7. gadsimta beigās Krimu iekaroja [[hazāri]], [[Hersonesa]]s pilsēta palika [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] pakļautībā. 988. gadā Kijevas rūsu lielkņazs [[Vladimirs Svjatoslavičs]] ieņēma Hersonēsu ({{val-ru|Корсунь}}) un pieprasīja par sievu Bizantijas princesi Annu, pretējā gadījumā draudot uzbrukt [[Konstantinopole]]i. Bizantieši piekrita, ja kņazs Vladimirs kristītos, kas arī tika izdarīts Hersonēsas baznīcā, ko uzskata par sākumu [[Kijevas Krievzeme]]s pārejai [[kristīgā ticība|kristīgajā ticībā]]. Kad 1239. gadā [[Batuhans]] iekaroja Krimas ziemeļu daļu, tagadējās Sevastopoles teritorija ietilpa kristiešu [[Teodoras valsts]] sastāvā. 1475. gadā to pakļāva [[Osmaņu impērija]]s vasaļvalsts [[Krimas haniste]]. 1774. gadā [[Krievijas impērija]] piespieda Osmaņu impēriju atteikties no Krimas hanistes, kas nokļuva Krievijas impērijas atkarībā. 1783. gada 19. aprīlī Krievijas impērija anektēja Krimu un inkorporēja to impērijas sastāvā. Krimas tatāru ostu Ahtjaru (''Aqyar'' — "Baltais krasts") pārdēvēja par Sevastopoli (no {{val-el| Σεβαστός πόλη}} — "Godājamā pilsēta"). Pēc ķeizarienes Katrīnas II nāves viņas dēls Pāvils I lika cietoksnim atgriezt seno nosaukumu, bet ķeizars Nikolajs I to 1826. gadā atkal lika to pārdēvēt par Sevastopoli. 1853.—1856. gadā Sevastopoles apkārtnē notika galvenās [[Krimas karš|Krimas kara]] kaujas, pēc kurām krievu armija bija spiesta atstāt pilsētu un nogremdēt kara kuģus, lai tie nenokļūtu pretinieku rokās. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākumā Krimā nodibināja Taurijas padomju republiku, 1918.-1920. gadā vara atradās vācu okupācijas iestāžu, vēlāk [[Deņikins|Deņikina]] un [[Pēteris Vrangelis|Vrangeļa]] valdību rokās. Pēc uzvaras [[Perekopa-Čongaras operācija|Perekopa kaujā]] 1920. gada novembrī [[Sarkanā armija]] iekaroja Sevastopoli. No 1921. gada 18. oktobra Sevastopole ietilpa Krimas APSR [[Krievijas PFSR]] sastāvā. Otrā pasaules kara laikā Sevastopoles aizstāvji apmēram 250 dienas pretojās vācu karaspēka [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|aplenkumam]] 1941.-1942. gadā. Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves jaunā PSRS valdība 1954. gada 19. februārī nolēma nodot Krimas apgabalu un Sevastopoli Ukrainas PSR pakļautībā, atzīmējot 300 gadus kopš 1654. gada [[Krievijas cariste]]s sadarbības līguma ar ukraiņu kazakiem [[Bohdans Zinovijs Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadībā. Tomēr Sevastopole kā padomju flotes militārā bāze bija "slēgtā pilsēta", kas reāli pakļāvās PSRS Aizsardzības ministrijai. 1991. gadā Sevastopole nokļuva Ukrainas Republikas pārvaldībā, kas tai piešķīra īpašu statusu ārpus Krimas Autonomās Republikas. 1997. gadā Ukraina un Krievija parakstīja Draudzības, Sadarbības un Partnerības līgumu, kura vienojās par bijušas PSRS Melnās jūras flotes sadalīšanu un Sevastopoles kara bāzes un Sevastopoles rajona nodošanu [[Krievijas Federācija]]s pārvaldībā. Pēc promaskaviskā prezidenta [[Viktors Janukovičs|Janukoviča]] nākšanas pie varas 2010. gada aprīlī Ukrainas parlaments pagarināja Sevastopoles kara bāzes teritorijas iznomāšanu Krievijai līdz 2042. gadam. [[Attēls:Putin with Vladimir Konstantinov, Sergey Aksyonov and Alexey Chaly 4.jpeg|thumb|270px|left|V. Putins Maskavas Kremlī paraksta līgumu ar Krimas Autonomās Republikas valdības un Sevastopoles pašvaldības vadītājiem par Krimas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā (2014. gada 18. marts)]] Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] sacelšanās un Ukrainas valdības nomaiņas 2014. gada 23. februārī Sevastopolē notika pret jauno Kijivas valdību vērsts mītiņš "pret fašismu", kurā par jauno pilsētas mēru tika pasludināts uzņēmējs Aleksejs Čalijs (''Чалый''). 24. februārī Sevastopoles pilsētas padomes ārkārtas sesijā viņu ievēlēja par izpildkomitejas vadītāju, kaut arī iepriekšējais pilsētas mērs Vladimirs Jacuba formāli turpināja atrasties savā amatā. 26. februārī A. Čalijs deklarēja, ka Sevastopole nepakļausies Ukrainas valdības rīkojumiem. 28. februārī karavīri bez pazīšanās zīmēm ieņēma valdības ēkas, kas iezīmēja [[Krimas krīze (2014)|Krimas krīze]]s sākumu. Starptautisko situāciju saasināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēršanās pie Krievijas Valsts domes 1. martā ar lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Krimas teritorijā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-ludz-parlamenta-atlauju-karaspeka-ievesanai-krima.d?id=44262239 Putins lūdz parlamenta atļauju karaspēka ievešanai Krimā] DELFI, 2014. gada 1. martā</ref> Ukrainas armijas kara bāzē tika izsludināta pilna kaujas gatavība. 16. martā Krievijas karaspēka klātbūtnē Sevastopolē notika referendums, kurā pēc balsu skaitīšanas komisijas ziņām par "atkalapvienošanos ar Krieviju" nobalsoja 96,59% referenduma dalībnieku.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-97-balsotaju.d?id=44307013 Krimas pievienošanu Krievijai atbalstījuši 97% balsotāju], DELFI, 2014. gada 17. martā</ref> 18. martā Maskavas Kremlī A. Čalijs kopā ar Krimas premjerministru S. Aksjonovu un parlamenta spīkeru V. Konstantinovu parakstīja līgumu par Krimas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-paraksta-vienosanos-par-krimas-uznemsanu-krievijas-sastava.d?id=44312805 Putins paraksta vienošanos par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā], DELFI, 2014. gada 18. martā</ref> Ukrainas valdība referendumu pasludināja par neleģitīmu. == Skatīt arī == * [[Krimas karš]] * [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Ukrainas administratīvais iedalījums}} {{Krievijas administratīvais iedalījums}} {{Dienvidu federālais apgabals}} {{Ukrainas varoņpilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krimas pilsētas]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas federālās nozīmes pilsētas]] [[Kategorija:Sevastopole]] [[Kategorija:Ukrainas pilsētas]] [[Kategorija:PSRS kara flotes bāzes]] j1ss4niir4muur8klx1jhjjqlwwuxhy Džons Ronalds Rūels Tolkīns 0 4027 3671879 3667033 2022-08-17T22:34:57Z Anssi Puro 108367 File wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Džons Ronalds Rūels Tolkīns | vārds_orig = ''John Ronald Reuel Tolkien'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = Džons Ronalds Rūels Tolkīns 1916. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1892 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 3 | dz_vieta = Blumfonteina, [[Oranžas Brīvvalsts]] | m_dat_alt = | m_gads = 1973 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 2 | m_vieta = Bornmuta, [[Dorseta]] | dzīves_vieta = [[Apvienotā Karaliste|Anglija]] | pilsonība = {{karogs|Apvienotā Karaliste}} | tautība = | dzimums = | vecāki = Artūrs un Meibela Tolkīni | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Edīte Tolkīna (''Edith Tolkien'') | bērni = Džons, Maikls, [[Kristofers Tolkīns|Kristofers]] un Priscilla | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[Oksfordas Universitāte]]s professors |rakstīšanas valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | periods = | žanri = [[Fantāzijas literatūra]] | temati = Ziemeļeiropas mitoloģija, kristīgās vērtības | lit virzieni = |slavenākie darbi = "[[Hobits (grāmata)|Hobits]]",<br />"[[Gredzenu pavēlnieks]]"<br />"[[Silmariljons]]" | ietekmējies = [[Viljams Moriss]], [[Edvards Vaiks Smits]], [[Henrijs Hagards]], [[Semuels Krokets]], [[Džordžs Makdonalds]], [[ģermāņi|ģermāņu]], [[ķelti|ķeltu]] literatūra, mitoloģija | ietekmējis = [[Ursula Le Gvina]] | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} [[File:J. R. R. Tolkien, ca. 1925.jpg|thumb]] '''Džons Ronalds Rūels Tolkīns''' ({{val-en|John Ronald Reuel Tolkien}}, dzimis {{dat|1892|1|3}}, miris {{dat|1973|9|2}}) bija angļu [[rakstnieks]], [[dzejnieks]], [[filologs]] un universitātes [[profesors]], kurš kļuva pazīstams visā pasaulē kā bērnu grāmatas "[[Hobits (grāmata)|Hobits]]", tās turpinājuma - triloģijas "[[Gredzenu pavēlnieks]]", "Silmariljons" un daudzu citu darbu autors. Tolkīns no 1925. līdz 1945. gadam [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]] bija Rolinsona un Bosvorta anglosakšu studiju profesors, bet no 1945. līdz 1959. gadam bija Mertonas profesors angļu valodā un literatūrā.<ref>Humphrey Carpenter, "Tolkien; The Authorised Biography," page 111, 200.</ref> Viņš bija tuvs draugs [[K. S. Luiss|K. S. Luisam]] - viņi abi bija neformālas literatūras apspriešanas grupas biedri, kura pazīstama kā [[Inklingi]] (''Inklings''). {{dat|1972|3|28}} Tolkīns no karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] saņēma [[Britu impērijas ordenis|Britu impērijas ordeni]]. Tolkīns tiek uzskatīts par vienu no [[fantāzijas literatūra]]s aizsācējiem, no viņa darbiem ir ietekmējušies daudzi populāri rakstnieki. == Izcelsme == Tolkīnu dzimta cēlusies no [[Saksijas karaliste]]s Vācijā, taču 18. gadsimtā dzimtas pārstāvji pārcēlušies uz Lielbritāniju un "ātri kļuvuši par dedzīgiem angļiem". Uzvārds ''Tolkien'' varētu būt angliski pārveidots no vācu ''Tollkiehn'' (kas, savukārt, cēlies no vācu ''tollkühn'' - pārdrošs). No mātes puses Tolkīna vecvecāki Džons un Edīte Safīldi bija [[baptisti]], kuriem piederēja veikals [[Birmingema]]s centrā. Tajā pašā namā Safīldu ģimene veica dažāda veida uzņēmējdarbību jau kopš 19. gadsimta sākuma. 1812. gadā Viljams Safīlds, Tolkīna vecvecvectēvs, ierīkoja tur grāmatu un kancelejas preču veikalu, bet 1826. gadā Tolkīna vecvectēvs Džons turpat atklāja aizkaru un zeķu veikalu. == Biogrāfija == Dzimis 1892. gada 3. janvārī, Dienvidāfrikā. 1894. gadā kopā ar māti pārcēlās uz Angliju. 1908. gadā iepazinās ar savu nākamo sievu Edīti, bet 1913. gadā viņu bildināja. 1915. gadā pēc I pasaules kara sākuma tika iesaukts armijā un nosūtīts uz Franciju, taču 1916. gada oktobrī saslima ar [[ierakumu drudzis|ierakumu drudzi]] un tika nosūtīts ārstēties uz Angliju. 1916. gadā martā apprecējās ar Edīti. 1917. gadā sāka rakstīt savu darbu "Silmariljons". 1918. gadā sastādīja vārdnīcu. 1924. gadā kļuva par Līdsas profesoru, bet 1925. gadā kļuva arī par Oksfordas profesoru. 1929. gadā piedzima meita Prisila. 1939. gadā pabeidza rakstīt "Hobitu". 1950. gadā pabeidza darbu "Fermeris Džails no Hemas". 1954. gadā pabeidza rakstīt triloģiju "Gredzenu pavēlnieks". 1961. gadā pabeidza rakstīt "Toma Bombadila piedzīvojumus". Miris 1973. gada 2. septembrī Bornmutā, Dorsetā, 81 gadu vecumā. Viņa atvaļināšanās laikā, no 1953. gada līdz viņa nāvei 1973. gadā Tolkīns saņēma augošu publikas uzmanību un literāru slavu. Viņa grāmatu pārdošana bija tik ienesīga, ka viņš nožēloja, ka nav agrāk aizgājis pensijā. No sākuma viņš aizrautīgi atbildēja uz lasītāju jautājumiem, taču aizvien vairāk sāka apzināties, ka veidojas savdabīgs Tolkīna fanu klubs, īpaši populārs starp hipijiem [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]]. 1972. gada vēstulē viņš nožēloja, ka kļuvis par kulta figūru, taču rakstīja: :::''...pat vispieticīgākā elka deguns nespēj palikt pilnīgi vienaldzīgs pret vīraka saldo smaržu.'' Fanu uzmanība bija tik ļoti augusi, ka Tolkīnam nācās izņemt savu telefona numuru no publiskās telefonu grāmatas un ar laiku viņš ar Edīti pārvācās uz Bornmutas dienvidkrastu. 1972. gadā [[Bakingemas pils|Bakingemas pilī]] karaliene Elizabete II apbalvoja Tolkīnu ar [[CBE]]. Edīte Tolkīna nomira 1971. gada 29. novembrī, astoņdesmit divu gadu vecumā. Tolkīns lika iegravēt vārdu ''Luthien'' uz kapakmeņa un viņa tika apglabāta Volverkotas kapos, Oksfordā. Tolkīns nomira divdesmit vienu mēnesi vēlāk, 1973. gada 2. septembrī, astoņdesmit viena gada vecumā. Viņš tika apglabāts tajā pašā kapā, un viņš bija licis uz kapakmeņa iegravēt vārdu ''Beren''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080621151654/http://www.kurbijkurne.lv/info/index.php?title=D%C5%BE._R._R._Tolk%C4%ABns Dž. R. R. Tolkīns] Kurbijkurne bibliotēka {{lv ikona}} {{Gredzenu pavēlnieks}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tolkīns, Dzzons Ronalds Ruels}} [[Kategorija:Dienvidāfrikā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu rakstnieki]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Fantāzijas rakstnieki]] [[Kategorija:Valodnieki]] [[Kategorija:Filologi]] [[Kategorija:Viduszeme]] 1umkso605r6o59ph9a6dumfelxlbrb0 Jūrmala 0 5340 3672121 3667471 2022-08-18T11:56:11Z Dukurs 12542 /* Vēsture */ saite wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|jūrmala (nozīmju atdalīšana)|jūrmala}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jūrmala | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Dubultu pludmale.jpg | imagesize = | image_caption = Dubultu pludmale | image_flag = Flag of Jurmala.svg | flag_link = Jūrmalas karogs | image_shield = Coat_of_Arms_of_Jūrmala.svg | shield_link = Jūrmalas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 58 | lats = 05 | latNS = N | longd = 23 | longm = 46 | longs = 13 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1959]]. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = [[Rīgas Jūrmala]], {{val-de|Riga-Strand}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Gatis Truksnis]] | area_total_km2 = 100 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 49325 | population_as_of = 2019 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-20(08-17) | website = [http://www.jurmala.lv/ www.jurmala.lv] | footnotes = }} '''Jūrmala''' ir [[Latvija]]s [[valstspilsēta]] un lielākā [[kūrortpilsēta]],<ref>[http://www.jurmala.lv/lv/home/iedzivotajiem/kultura/default.aspx Informācija Jūrmalas mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080407095624/http://www.jurmala.lv/lv/home/iedzivotajiem/kultura/default.aspx |date={{dat|2008|04|07||bez}} }} - 1783. gadā Sloka un tās apkārtējā teritorija tika atdalīta no [[Kurzemes hercogiste]]s un pievienota [[Krievijas impērija]]i kā [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] sastāvdaļa.</ref> apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no [[Rīga]]s. Pilsētas platība ir 100 km<sup>2</sup>. Jūrmala 24 km garumā stiepjas gar [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] un [[Lielupe|Lielupi]]. {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Jūrmala|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> Pilsēta tradicionāli sastāv no atsevišķām daļām (uzskaitītas virzienā no rietumiem uz austrumiem): [[Ķemeri]], [[Jaunķemeri]], [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]], [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]], [[Vaivari]], [[Asari (Jūrmala)|Asari]], [[Valteri]], [[Melluži]], [[Pumpuri]], [[Jaundubulti]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]], [[Majori]], [[Dzintari]], [[Bulduri]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]] un [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]. Peldvietas un dziednīcas Jūrmalā sāka iekārtot [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē. [[Krievijas impērija]]s laikā Ķemeri, Kauguri, Melluži, Dubulti, Majori, Dzintari un Bulduri izveidojās par atsevišķiem populāriem kūrortiem, kurus pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas apvienoja [[Rīgas Jūrmala]]s, Slokas un Ķemeru pilsētās. Tagadējās robežas Jūrmala ieguva pēc Otrā pasaules kara, kad kļuva par vienu no populārākajām kūrortpilsētām [[Padomju Savienība|PSRS]]. Mūsdienās Jūrmala ir ne tikai kūrortpilsēta, bet arī prestižs dzīvojamais rajons Rīgā un citur strādājošajiem. == Vēsture == {{galvenais|Jūrmalas vēsture}} [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s saimnieciskā uzplaukuma periodā [[hercogs Jēkabs]] vēlējās izveidot ar [[Rīga|Rīgu]] konkurējošu eksporta ostu Slokā, kur tika izveidotas stikla fabrikas un vara ceplis. Viņš pavēlēja izbūvēt [[kanāls|kanālu]], kas savienotu [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] ostu pie Lielupes ar Baltijas jūru pa tagadējo [[Vecslocene]]s upīti un [[Slokas ezers|Slokas ezeru]], tādējādi nodrošinot kuģu ceļu no [[Jelgava]]s līdz jūrai. Dažādu iemeslu dēļ tas netika paveikts. Hercogs [[Pēteris Bīrons]] Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] politiskā spiediena ietekmē bija spiests piekrist virzīt visu hercogistes ārējo tirdzniecību caur Rīgu un 1783. gada 10. maijā apstiprināja [[Slokas apgabals|Slokas novada]] (tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijas) atdalīšanu no Kurzemes un Zemgales hercogistes un pievienošanu [[Rīgas vietniecība]]i. Slokai 1785. gadā piešķīra miesta, bet 1878. gadā — pilsētas tiesības. Slokas attīstību veicināja 1896. gadā uzceltā papīrfabrika, kura darbojās līdz 20. gadsimta 90. gadiem. [[Attēls:Majoru pludmale.jpg|thumb|280px|left|Majoru pludmale 20. gadsimta sākumā.]] Pirmās peldu vietas sāka veidoties Dubultos. Saistībā ar [[Ķemeri|Ķemeros]] atrastajām ārstniecisko dūņu un [[minerālūdens]] atradnēm 1838. gadā tur tika izveidots kūrorts, kurā ārstējās pacienti no visas [[Krievijas impērija]]s. {{dat|1920|3|2}} Latvijas valdība no esošajiem peldu miestiem izveidoja [[Rīgas Jūrmala]]s pilsētu. 1946. gada sākumā Latvijas PSR valdība Rīgas Jūrmalu iekļāva Rīgas sastāvā kā atsevišķu rajonu, kuram 1949. gadā pievienoja Priedaini, bet {{dat|1959|11|11}} apvienoja Rīgas pilsētas Rīgas Jūrmalas rajonu ar Slokas un Ķemeru pilsētām, izveidojot Jūrmalas pilsētu. == Pašvaldība == Jūrmalas pašvaldība ir Jūrmalas pilsētas dome. Domes priekšsēdētājs no 2017. gada 19. jūnija ir Gatis Truksnis. === Pašvaldības vadītāji === {{main|Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} == Plānošana == Pirmais Jūrmalas pilsētas ģenerālplāns tika izstrādāts 1971. gadā. Tajā centralizēti tika noteikti pilsētas attīstības galvenie parametri, iedzīvotāju skaits, atpūtas iestāžu skaits, rūpniecības produkcijas apjomi. Tika veidotas divas galvenās atpūtas zonas: galvenokārt atpūtniekiem no visas [[PSRS]] paredzētā kūrorta zona [[Ķemeri]]-[[Jaunķemeri]] un rīdzinieku masveidīgas atpūtas zona [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Vaivari]]. Tomēr vēlāk sanatorijas un atpūtas nami vasarniekiem no PSRS republikām tika būvēti visās Jūrmalas daļās. Starp šīm zonām attīstīja galveno Jūrmalas daudzstāvu ēku dzīvojamo rajonu [[Kauguri (Jūrmala)|Kaugurus]]. Rūpniecības zonas bija paredzētas izveidot Dubultos, Slokā, un Kūdrā. Pēc neatkarības atjaunošanas Jūrmala bija pirmā republikas pilsēta, kas izstrādāja savu Attīstības plānu 1995—2007. Par Jūrmalas attīstības mērķi pasludināja veidot cilvēkiem draudzīgu pilsētu, kura labvēlīga iedzīvotāju veselībai un līdzsvarotai demogrāfiskai attīstībai. Par perspektīvo iedzīvotāju skaitu noteica 61 tūkstoti, tomēr iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 56 tūkstošiem. Plānam piecas reizes veica grozījumus un 2007. gadā to pagarināja līdz 2009. gadam. Pēc tam izstrādāja šādas attīstības programmas: Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģiju 2007.—2018. gadam; Jūrmalas pilsētas sporta un aktīvās atpūtas stratēģiju 2008.—2020. gadam; Jūrmalas pilsētas kultūrvides stratēģiju 2008.—2020. gadam; Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepciju 2009.—2018. gadam; Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmu 2006.—2011. gadam; Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2010—2030.<ref name="grupa93.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grupa93.lv/jurmala/Jurmala-galiga-red-2/01_paskaidrojuma_raksts/1_ievads_visparigs_raksturojums.pdf |title=JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS turpmākajiem 12 gadiem. 2012. gads |access-date={{dat|2013|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160624132930/http://www.grupa93.lv/jurmala/Jurmala-galiga-red-2/01_paskaidrojuma_raksts/1_ievads_visparigs_raksturojums.pdf }}</ref> == Tūrisms == 1940. gadā atpūtnieku skaits Rīgas Jūrmalā bija apmēram 50 000, bet pēc Otrā pasaules kara tas strauji palielinājās un 1980. gados Jūrmalas viesu kopskaits, summējot tūristus un īslaicīgos atpūtniekus, vasaras sezonā atsevišķās dienās sasniedza pat 260 000. Pēc 1986. gada sākās Jūrmalas masu tūrisma lejupslīde, kas turpinājās līdz pat 21. gadsimta sākumam, kad tūrismu plūsmas atkal pamazām pieauga, sasniedzot 124 638 viesu. 2016. gadā Jūrmalas naktsmītnēs nakšņoja jau 171 366 tūristu. Kopumā 2016. gada tūristu ģeogrāfiskā segmentācija izskatījās šādi: Latvija — 33%, [[Krievija]] — 21 %, [[Igaunija]] — 11%, [[Lietuva]] — 10%, [[Somija]] — 4%, [[Baltkrievija]] — 3%, [[Vācija]] — 3%, [[Uzbekistāna]] — 2%, [[Zviedrija]] — 2%, [[Ukraina]] — 2%, [[Norvēģija]] — 1%. Vidējais uzturēšanas ilgums Jūrmalas naktsmītnēs sastāda 3,2 diennaktis. Visilgāk 2016. gadā Jūrmalas naktsmītnēs uzturējās tūristi no Baltkrievijas (13 diennaktis), Izraēlas (6 diennaktis), Vācijas (4 diennaktis), Latvijas (4 diennaktis), Kazahstānas (4 diennaktis), Azerbaidžānas (3 diennaktis), Ukrainas (3 diennaktis), ASV (3 diennaktis). Statistikas dati apkopoti no 50 Jūrmalas tūristu mītnēm ar kopējo vietu skaitu 6 725. Vislielākais noslogojums šajā laika periodā bija kūrorta rehabilitācijas centros 59%, kūrortviesnīcās 45%, apartamentu viesnīcās 26% un viesnīcās 24%. 2016. gadā par iebraukšanas caurlaidēm bija iekasēti 2,1 miljoni [[EUR]]. == Pludmale == Jūrmalas 24 km garo [[liedags|liedagu]] veido smalkas baltas [[kvarcs|kvarca]] [[smiltis]], ko gadu tūkstošiem sanesusi piekrastes straume. Vētru laikā krastā tiek izskaloti dzintara gabaliņi un daudz gliemežvāku. Janvāra beigās — februāra sākumā Rīgas jūras līcis parasti aizsalst, bet pludmalē reizēm veidojas milzīgi ledus krāvumi (torosi). Rīgas līča vidējais dziļums ir 26 m, dziļākā vieta — 60 m. Piekrastē ūdens ir sekls, tāpēc šeit var atpūsties ar bērniem. Līča gultni klāj galvenokārt smiltis. Pūšot stipram rietumu vējam, tas piekrastē atnes siltu ūdeni, kā arī līča centrālajā daļā veido līdz 5 m augstus viļņus. Ūdens sāļums līcī ir divreiz mazāks nekā Baltijas jūrā. Piekrastes kāpa, kas atdala 60 m garo pludmali no mežu joslas stiepjas paralēli krastam, paceļoties līdz 17 m virs jūras līmeņa tā izsargojot kūrortu no stiprajiem vējiem. Jūrmalas pilsētā ir 11 peldvietas — Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Kauguri un Jaunķemeri. Majoru un Bulduru peldvietas laika posmā no 1998. gada vairākkārt ir ieguvušas starptautisko [[Zilais karogs|Zilā karoga godalgu]] kā apliecinājumu pludmales drošībai un ūdens kvalitātei, kura tiek pārbaudīta katru nedēļu. Šeit var iznomāt ūdens velosipēdus un atpūsties pludmales kafejnīcā. Dubultos notiek sporta sacensības. [[Pumpuri|Pumpuros]] var iziet apmācību [[kaitsērfings|kaitsērfingā]] un [[vindsērfings|vindsērfingā]]. == Kultūrvēsturiskie pieminekļi == ''Skatīt arī:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jūrmalā|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jūrmalā]] 2007. gadā Jūrmalā bija 558 kultūras pieminekļi, tai skaitā 11 pilsētbūvniecības, 408 arhitektūras, 133 mākslas, 5 vēstures un 1 arheoloģijas piemineklis ([[Babītes pilskalns]]). Kā pilsētbūvniecības pieminekļi ir reģistrēti:<ref>[http://www.rpr.gov.lv/uploads/filedir/Attistibas%20programmas/Pilsetu/Jurmala/Jurmalas%20turisma%20strategija.pdf?PHPSESSID=412e9c3be39fafed46c557ba6e0a3e62 JŪRMALAS PILSĒTAS TŪRISMA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2007.-2018. GADAM]{{Novecojusi saite}}</ref> # Ķemeru kūrorts ar [[Ķemeru viesnīca|Ķemeru viesnīcu]]; # [[Kaugurciems|Kauguru zvejniekciems]]; # [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] vēsturiskais centrs; # Vaivaru — Asaru — Mellužu vasarnīcu kvartāli; # Vaivaru — Asaru — Mellužu — Pumpuru — Jaundubultu vasarnīcu rajoni; # Dubultu — Majoru — Dzintaru — Bulduru — Lielupes vasarnīcu rajoni; # Majoru — Dzintaru vasarnīcu kvartāli; # Dzintaru — Bulduru vasarnīcu kvartāli; # Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons; # [[Stirnurags]]; # [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] vasarnīcu rajons. Jūrmalas pilsētas domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa ir sagatavojusi astoņus pilsētas vēsturiskā centra apskates maršrutus, kuros atrodas daudzi kultūras tūrisma objekti. === Jūrmalas arhitektūra === [[Attēls:Restaurant Lido. S. Antonov 001.jpg|thumb|270px|Restorāns "Lido" <br>(arhitekts [[Sergejs Antonovs]], 1931).]] Rīgas Jūrmalas 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses būvniecības spilgtākā iezīme ir koka ēku ievērojamais pārsvars pār cita veida apbūvi. Koks ir estētiski pievilcīgs un piemērots būvmateriāls sezonas rakstura mītnēm. Jūrmalas arhitektūru raksturo krāšņi kokgriezuma dekori ēku fasādēs un jumtu apdarē. Harmoniski sadzīvo gan klasicisma, gan historisma, gan jūgendstila un nacionālā romantisma, gan arī funkcionālisma iezīmes. Arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļautas 414 ēkas, bet vēsturisko apbūvi veido vairāk nekā 4000 ēkas. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas Jūrmalā === 1935. gadā visu triju vēlāk Jūrmalā apvienoto pilsētu ([[Rīgas Jūrmala]]s, [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] un [[Ķemeri|Ķemeru]]) iedzīvotāju kopīgais skaits bija 13,7 tūkstoši ([[latvieši]] — 86,9%), bet pēc kara tas strauji pieaugu un pēc apvienošanas 1959. gadā Jūrmalā dzīvoja 38 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju. Galvenokārt [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguru]] un [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] daudzstāvu dzīvojamo māju kvartālu celtniecības rezultātā 1970. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 53,8 tūkstošus, bet 1979. gadā 61 tūkstoti. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iedzīvotāju skaits zemās dzimstības un emigrācijas dēļ atkal samazinājās un 1998. gadā pilsētā dzīvoja 59 tūkstoši, bet 2011. gadā — 56 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju. {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |cols = 2 |percentages = off |break = jā | graph-pos = bottom |footnote = Avoti:Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.<br>PMLP Iedzīvotāju reģistrs: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās |1897|2114 |1925|10786 |1935|13663 |1943|12653 |1959|37954 |1979|60943 |1989|60600 |1991|61041 |1997|58977 |2011|56060 |2014|57385 |2016|56749 |2019|57792 |2020|58117 |2021|58334 }} === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jūrmalā 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 26193 : Latvieši : green | slice 2 = 16412 : Krievi : red | slice 3 = 1782 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 1244 : Ukraiņi : aqua | slice 5 = 759 : Poļi : orange | slice 6 = 3297 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 49 687 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Ukraiņi}} {{legend|orange|Poļi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 52,7% | style="text-align:center;" | 26 193 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 33,0% | style="text-align:center;" | 16 412 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,6% | style="text-align:center;" | 1 782 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 2,5% | style="text-align:center;" | 1 244 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,5% | style="text-align:center;" | 759 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 6,7% | style="text-align:center;" | 3 297 |} === Izglītība === 2017./2018. mācību gadā Jūrmalā bija 12 pirmsskolas, 3 sākumskolas, 5 pamatskolas, 7 vidusskolas, 8 interešu izglītības iestādes, 1 speciālās izglītības iestāde, 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kā arī [[Bulduru Dārzkopības vidusskola]], [[Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledža]], [[Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža|LU P. Stradiņa medicīnas koledža]] un [[Latvijas Kristīgā akadēmija]]. === Cilvēki === Jūrmalā dzimuši: * [[Kaspars Biezbārdis]] (1806—1886), skolotājs un [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] sabiedriskais darbinieks; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942), mākslinieks; * [[Heinrihs Skuja]] (1892—1972), biologs, kas atklājis un aprakstījis vairāk kā 700 jaunu [[aļģes|aļģu]] sugu; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960), rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks; * [[Konstantīns Čakste]] (1901—1945), pretestības kustības dalībnieks, [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs; * [[Valija Veščunas-Jansone]] (1902—1990), [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībniece; * [[Viktors Mellenbergs]] (1905—2001), [[Rīgas Jūrmala]]s pilsētas arhitekts; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984), operdziedātājs; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998), dramaturgs; * [[Uldis Zemzaris]] (1928), gleznotājs un rakstnieks; * [[Eduards Pāvuls]] (1929—2006), aktieris; * [[Andris Kolbergs]] (1938), rakstnieks un scenārists; * [[Mihails Zadornovs]] (1948—2017), rakstnieks satīriķis; * [[Kārlis Leiškalns]] (1951), politiķis; * [[Aleksandrs Kaleri]] (1956), kosmonauts; *[[Ojārs Kehris]] (1956), ekonomists un politiķis; * [[Andris Ameriks]] (1961), politiķis; * [[Eigino Oškalns]] (1930—2009), pirmaislatviešu pirotehniķis, kino darbinieks; *[[Raimonda Vazdika]] (1962), aktrise * [[Artis Pabriks]] (1966), politiķis; * [[Kaspars Tīmanis]] (1972), mūziķis; * [[Edgars Rinkēvičs]] (1973), politiķis; * [[Ilze Jaunalksne]] (1976), žurnāliste; * [[Arvīds Reķis]] (1979), hokejists; * [[Vestards Šimkus]] (1984), pianists; *[[ansis]] (1987), hiphopa mūziķis un mūzikas producents; * [[Roberts Bukarts]] (1990), hokejists. * [[Artūrs Žagars]] (2000), basketbolists. * [[Reinis Sējāns]] (1984), mūziķis. == Literatūra == # De Baltische Riviera: deel 2 / Jan Kaptein. - In: Het Baltische Gebied 2009; 1. - p. 4-23. (holandiski) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.jurmala.lv www.jurmala.lv] * [https://web.archive.org/web/20100110083129/http://jurmalaguide.lv/ www.jurmalaguide.lv] * [http://www.jurmala.lv/page/1623 Teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem 2.redakcija] {{dead link}} * [https://web.archive.org/web/20160913170512/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/jurmala/panorama-of-jurmala/ Īpašā vebkameras panorāma Jūrmalā (WebCam)], balticlivecam.com {{Jūrmalas pilsētas daļas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas pilsētas}} {{Lrj}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūrmala| ]] [[Kategorija:Eiropas kūrortpilsētas]] r4vue0gjkrfvvj5lczximx2tm7qd202 Livonijas karš 0 5541 3672049 3670347 2022-08-18T09:30:39Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Livonijas karu|Ziemeļu kari|Ziemeļu kari}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Livonijas karš |partof=[[Livonijas-Maskavijas kari]]em, [[Lietuvas—Maskavijas kari]]em, [[krievu-zviedru kari]]em, [[krievu-poļu kari]]em, [[poļu-zviedru kari]]em un [[dāņu-zviedru kari]]em |image=[[Attēls:Jan Matejko-Batory pod Pskowem.jpg|300px]] |caption=Kara uzvarētājs [[Stefans Batorijs]] sarunās ar krievu cara sūtņiem pie [[Pleskava]]s ([[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna) |date=[[1558]]—[[1583]] |place=[[Livonija]], [[Krievija]], [[Polija-Lietuva]] |casus=[[Krievijas cariste]]s centieni iegūt kontroli pār Livoniju. |territory=Polija-Lietuva ieguva visu tagadējo Latviju un Igaunijas dienviddaļu, Zviedrija ieguva [[Zviedru Igaunija|Igaunijas ziemeļdaļu]], Dānija ieguva [[Sāmsala|Sāmsalu]]. |result=Polijas-Lietuvas ([[Jamas-Zapoļskas miers]]) un Zviedrijas ([[Pļusas pamiers]]) uzvara pār Krieviju un Dāniju (Kroneborgas miera līgums). [[Krievija]]s cariste zaudēja kara laikā iegūtās teritorijas un atteicās no [[Livonijas karaliste]]s dibināšanas plāna. [[Livonijas konfederācija]] zaudēja suverenitāti un tika sadalīta starp Polijas-Lietuvas, Dānijas un Zviedrijas valstīm. Tika nodibināta autonoma [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. |combatant1=[[Attēls:Baltic coat of arms.svg|border|20px]] [[Livonijas konfederācija]]<br /> 2.posms - <br />[[Attēls:Lithuanian coat of arms Vytis. 16th century.jpg|border|20px]] [[Lietuvas dižkunigaitija]]<br /> 3. un 4. posms - <br />[[Attēls:Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg|border|20px]] [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas kopvalsts]]<br /> 4.posms - <br />[[Attēls:Wappen schweden siebmacher.jpg|border|25px]] [[Zviedrija|Zviedrijas karaliste]] |combatant2=[[Attēls:Coat_of_Arms_of_Russia_1577.png|border|30px]] [[Krievijas cariste]]<br /> [[Attēls:Флаг Казанского ханства.gif|border|30px]] Kasimovas un Kazaņas hanistes<ref>Pēc Kasimovas (1452) un Kazaņas (1552) hanistu pakļaušanas tās turpināja pastāvēt kā [[Maskavija]]s vasaļvalstis</ref><br />[[Attēls:Magnus of Livonia.jpg|border|30px]] [[Livonijas karaliste]] (vienīgi kara 3. posmā) |commander1= [[Livonijas mestri]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]], [[Gothards Ketlers]]<br />Rīgas domkungs [[Frīdrihs Felkerzāms]]<br />[[Lietuvas lielkņazs|Lietuvas lielkņazi]] [[Sigismunds II Augusts]], [[Stefans Batorijs]] <br /> [[Zviedrijas karaļi]] [[Ēriks XIV]], [[Juhans III]] |commander2= cars [[Ivans IV]], vojevodas Gļinskis, Zaharjins-Jurjevs, Basmanovs, Adaševs, Šuiskis (1558), Serebrjanijs (1559) <br />hans [[Šigalejs]], hans [[Sainbulats]] (cars [[Semjons Bekbulatovičs]]) <br />Livonijas ķēniņš un Dānijas princis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] |strength1= |strength2= |casualties1= |casualties2= |Battles won1= [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kauja]], [[Pleskavas aplenkums]]| |Battles won2=[[Narvas aplenkums]], [[Kauja pie Tirzas]], [[Ērģemes kauja]] |notes= }} {{Latvijas vēsture}} '''Livonijas karš''' vai '''Pirmais Ziemeļu karš''' ({{val|de|Livländischer Krieg}} vai ''Erster Nordischer Krieg'', {{val|ru|Ливонская война}}, {{val|et|Liivi sõda}}, {{val|lt|Livonijos karas}}, {{val|sv|25-årskriget mot Ryssland}}, {{val|pl|I, II wojna o Inflanty}}) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp [[Krievijas cariste]]s un [[Livonijas konfederācija]]s karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī [[Lietuvas dižkunigaitija]] (vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]]) un [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par [[Ziemeļu septiņgadu karš|Ziemeļu septiņgadu karu]] (1563—1570). Livonijas karš beidzās ar Krievijas sakāvi, tomēr kara rezultātā Livonija bija pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm. == Kara iemesli un sekas == 16. gadsimta vidū [[Anglijas karaliste]], [[Francijas karaliste]], [[Spānijas impērija]], [[Portugāles karaliste]] un citas Rietumeiropas zemes jau bija izveidojušās par spēcīgām centralizētām monarhijām. Arī [[Krievijas cariste|Krievijas caristē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas karalistē]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] nostiprinājās valdnieka vara, un šīs valstis iekaroja jaunas teritorijas. Kamēr kaimiņvalstīs norisa centralizācijas procesi, [[Livonija]], līdzīgi tā laika [[Svētās Romas impērija]]s zemēm, palika politiski sadrumstalota un savstarpējo ķildu novārdzināta. Livonijas konfederācijas valdnieki — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs, [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]], [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapi]] nespēja pretoties kaimiņvalstu agresijai. 1547. gadā [[Maskavija]]s (1340—1547) lielkņazs [[Ivans IV]] pasludināja sevi par [[cars|caru]] — [[Bizantijas impērija]]s imperatoru („cēzaru”) mantinieku. Iekarojot [[Kazaņas haniste|Kazaņas]] un [[Astrahaņas haniste]]s, viņš pakļāva [[Volga]]s tirdzniecības ceļu uz austrumiem. Krievijas uzbrukuma draudu priekšā Livonijas valdnieki meklēja palīdzību pie [[Prūsijas hercogiste]]s, [[Dānija]]s, Polijas-Lietuvas un Zviedrijas valdniekiem, kas vēlāk iesaistījās vairāk kā divus gadsimtus ilgā cīņā ar Krieviju par bijušo Livonijas zemju sadalīšanu. Livonijas kara un tam sekojošo karu rezultātā [[latviešu vēsturiskās zemes]] nonāca dažādu ārvalstu atkarībā. === Kara tiešais cēlonis === Tiešais kara cēlonis bija tas, ka [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] [[Ivans IV]] pieprasīja [[Livonijas konfederācija]]i samaksāt 40 000 dālderu kontribūciju par [[Tērbatas bīskapija]]s zaudēšanu. Maskavas lielkņaziste 1478. gadā bija iekarojusi [[Novgorodas republika|Novgorodas republiku]] un tagad uzskatīja, ka Tērbata 12. gadsimtā ir bijusi Novgorodas valsts atkarībā, tāpēc Livonijai ir jāatmaksā Krievijai kopš tā laika neievāktie [[mesli]]. Faktiski gan tika turpināta jau agrāk aizsākta karadarbība. 1554. gada 17. janvārī krievu-tatāru karaspēks iebruka Livonijā, nodedzināja kuģus pie Rīgas un iztukšoja abus Daugavas krastus. Atkārtots postošs iebrukums notika 1557. gadā. Pēc Livonijas ordeņa uzvaras, 1503. gadā bija noslēgts pamiers ar Maskaviju, kuru regulāri pagarināja, taču miera līgumu tā arī nenoslēdza. 1550. gada pamiera pagarināšanas sarunās Maskavija izvirzīja pretenzijas uz Tērbatas bīskapiju, taču tā kā Ivans IV bija aizņemts ar karu pret tatāriem, tad pamieru pagarināja vēl uz 5 gadiem. Saprotot draudošās briesmas, Tērbatas bīskaps Jobsts fon der [[Rekes|Reke]] bīskapiju ieķīlāja, un aizbēga uz savu senču zemi [[Vestfālene|Vestfāleni]], no kurienes centās Tērbatas bīskapijai atrast pircējus. 1554. gada sākumā Livonijas delegācija Maskavā parakstīja līgumu, ar kuru: * pamieru pagarināja uz 15 gadiem. * solīja Maskavijai maksāt vienas markas nodevu par katru Tērbatas bīskapijas iedzīvotāju. * solīja 3 gadu laikā samaksāt nodevu kopsummu par iepriekšējiem 50 gadiem. * solīja neslēgt līgumus ar Poliju-Lietuvu. * solīja netraucēt Eiropas amatniekiem šķērsot Livoniju ceļā uz Maskaviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:10{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:10{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Ordeņa mestrs un Rīgas arhibīskaps šo vienošanos atteicās parakstīt, paziņojot, ka dodot visus šos solījumus, delegācija ir pārkāpusi savas pilnvaras. 1556. gadā noslēgumam tuvojās Zviedrijas-Maskavijas karš, dodot Ivanam IV brīvas rokas nokārtot attiecības ar Livoniju. 1556. gada vasarā Tērbatā ieradās Maskavijas pārstāvis, un saņēma bīskapa parakstu uz 1554. gada līguma, ar kuru Tērbatas bīskapija faktiski atzina savu padotību Maskavijai. 1556.-1557. gados notika [[Koadjutoru karš]] starp Rīgas arhibīskapu [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un Ordeņa mestru [[Heinrihs fon Gālens|Heinrihu fon Gālenu]]. Vilhelms bija [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercoga]] brālis, un ar Polijas atbalstu cerēja pats kļūt par Livonijas valdnieku. Lai atbrīvotu Ordeņa apcietināto Vilhelmu, konfliktā iejaucās Polijas-Lietuvas valdnieks [[Sigismunds II Augusts]]. Lai novērstu šo karu, jaunais Ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]] 1557. gadā noslēdza [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] ar Sigismundu II. Sākoties Livonijas karam, daudzi Ordeņa un bīskapiju vadoņi bēga uz dzimtajām vācu zemēm, vai mēģināja rast aizstāvjus kaimiņvalstīs. Tas izraisa Lietuvas, Zviedrijas un Dānijas iesaistīšanos Livonijas sadalīšanā. 1559. gadā Sāmsalas un Kurzemes bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] pārdeva savas teritorijas Dānijai. Dāņu karaļa jaunākais brālis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] 1560. gada aprīlī ar 5 kuģiem un 400 kareivjiem ieradās Sāmsalas [[Kuresāre|Ārensburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> == Kara pirmais posms (1558—1561) == [[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|thumbnail|left|Livonijas karte ar karojošo pušu attēliem.]] [[Attēls:Siege of Narva 1558.jpg|thumbnail|left|Krievi un tatāri aplenc [[Narva]]s cietoksni 1558. gadā (19. gs. gravīra).]] [[Attēls:Livonia.jpg|thumbnail|left|Livonijas kara ziņa par "briesmīgo [[Maskavija|moskovītu]] tirāniju Livonijā" [[Nirnberga]]s avīzē ''Zeyttung'', 1561.]] 1558. gada 17. janvārī Krievija pieteica Livonijai karu. Pirmajā karagājienā uz igauņu zemēm piedalījās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] ({{val|tt|Şahğəli, Шаһгали}}, {{val|ru|Шах-Али}}) vadībā. Livonijas konfederācijas karaspēka lielums bija ne vairāk kā 10 000 karavīru, tādēļ tika nolemts aizstāvēt cietokšņus, bet neiesaistīties atklātā kaujā. Februārī—martā krievi un tatāri izsiroja [[Tērbatas bīskapija]]s teritoriju kā zīmi tam, ka cars Jānis Briesmīgais no Livonijas gaida meslu došanu. Livonijas [[landtāgs]] nolēma savākt 60 000 dālderu, tomēr spēja savākt tikai pusi no šīs milzīgās summas. Tika sāktas sarunas ar [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] par savienību pret krieviem un tatāriem. 1558. gada aprīlī krievu karspēks vojevodu Basmanova un Adaševa vadībā aplenca [[Narva]]s cietoksni, kuru aizstāvēja fogta Šnellenberga vadītais Livonijas ordeņa garnizons. Uzbrucēji nespēja cietoksni ieņemt, līdz 11. maijā sākās ugunsgrēks, un tā aizstāvji bija spiesti nokāpt no pilsētas mūriem. Krievi metās uzbrukumā un ieņēma priekšpili, tad ar iegūtajiem lielgabaliem sāka pils apšaudi, līdz ordeņa garnizons padevās un brīvi atstāja cietoksni. 1558. gada jūnija sākumā vojevodas Šuiska vadītais karaspēks aplenca [[Vanavastselīna|Neihauzenas pili]], kas gandrīz mēnesi pretojās aplenkumam. Pēc tam, kad ar lielgabaliem tika sagrautas pils sienas, tās garnizons 30. jūnijā padevās un brīvi atstāja cietoksni, par spīti sava komandiera fon Padenorma vēlmei turpināt kauju līdz pēdējam vīram. 1558. gada jūlijā krievi Šuiska vadībā aplenca [[Tērbata]]s cietoksni, kuru aizstāvēja ap 2000 karavīru Tērbatas bīskapa Veilanda vadībā. Tika uzbērti mākslīgi vaļņi, uz kuriem krievi izvietoja lielgabalus un 11. jūlijā sāka pilskalnā esošās pilsētas apšaudi. Pēc trīs dienu sarunām Tērbatas aizstāvji no krieviem saņēma solījumu saglabāt pašpārvaldi un 18. jūlijā kapitulēja. Krievi izlaupīja pilsētu un esot atraduši vairāk nekā 80 000 dālderu. Līdz 1558. gada oktobrim krievi ieņēma apmēram 20 cietokšņu, kuros nometināja savus garnizonus, bet lielākā karaspēka daļa atkāpās uz ziemas nometnēm Krievijā. 1558. gada oktobrī Livonijas ordeņa mestrs [[Gothards Ketlers]] devās pretuzbrukumā un aplenca [[Ringes pils|Ringes pili]] (''Rõngu''), kuru aizsargāja daži simti strēlnieku vojevodas Rusina-Ignatjeva vadībā. Cietoksnim palīgā krievi sūtīja 2000 karavīru vojevodas Repņina vadībā, kurus Ketlers sakāva. Cietoksnis kapitulēja pēc piecām nedēļām un Livonijas armija atgriezās Rīgā. 1559. gada janvārī krievu karaspēks vojevodas Serebrjanija (''Серебряный'') vadībā iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s „[[Latvju gals|Latvju gala]]” zemēs. Livonijas konfederācijas karaspēks Rīgas doma dekāna Frīdriha [[Felkerzāmi|Felkerzāma]] (''Fölckersam'') vadībā devās pretī iebrucējiem, bet cieta pilnīgu sakāvi 17. janvāra [[Tirzas kauja|kaujā pie Tirzas]] ({{val|de|Schlacht bei Tirsen}}). Kaujā krita lielāka daļa karavīru, ieskaitot 400 bruņinieku un pašu Felkerzāmu. Krievi ieņēma 11 pilsētu un pietuvojās [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur Daugavas grīvā sadedzināja Rīgas kuģus. Februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā. 1559. gada martā Ivans IV piedāvāja Livonijai slēgt pamieru līdz novembrim, jo Lietuva sāka diplomātisku spiedienu uz Krieviju, draudot ar kara pieteikšanu. Arī dāņu un zviedru sūtņi pauda neapmierinātību, īpaši par krievu nostiprināšanos [[Narva]]s ostā, kas bija kļuvusi par galveno krievu tirdzniecības bāzi [[Baltijas jūra]]s piekrastē. Krievi izmantoja pamieru kara atsākšanai ar [[Krimas haniste|Krimas tatāru valsti]]. 1559. gada 31. augustā [[Livonijas ordenis]] noslēdza [[Viļņas līgums (1559)|Viļņas līgumu]] ar Lietuvas dižkungu [[Sigismunds II|Sigismundu II]] un ieķīlāja viņam par 600 000 guldeņu [[Ludzas pils|Ludzas]], [[Rēzeknes pils|Rēzeknes]], [[Dinaburgas pils|Daugavpils]], [[Sēlpils pils|Sēlpils]] un [[Bauskas pils|Bauskas pilis]]. 1559. gada 15. septembrī līdzīgu protekcijas līgumu noslēdza arī [[Rīgas arhibīskapija]], par 100 000 guldeņu ieķīlājot [[Viļakas pils|Viļakas]], [[Lielvārdes pils|Lielvārdes]], [[Bērzaunes pils|Bērzaunes]] un [[Lubānas pils|Lubānas pilis]]. 1559. gadā, mēnesi pirms pamiera beigām, livonieši sakāva krievu iebrucējus pie Tērbatas. 1559.—1560. gadā [[Dānijas karalis]] savam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]] par 30 000 dālderu atpirka [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapiju]]. 1560. gada 5. aprīlī Livonijas ordeņa apspriedē Rīgā pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst tā teritoriju par mantojamu hercogisti, līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i. 1560. gadā [[Grobiņas fogti]]ju ieķīlāja [[Prūsijas hercogiste]]i. 1560. gada jūlijā krievi pārtrauca pamieru un pēc niknām kaujām ieņēma [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes cietoksni]]. 2. augustā viņi sakāva [[Livonijas ordenis|ordeņa]] spēkus [[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]] un ieņēma [[Cēsu ordeņa pils|Cēsu]], [[Vīlandes pils|Vīlande]]s un [[Pērnava]]s cietokšņus. Gūstā krita iepriekšējais ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]], kuru aizveda uz Krieviju. [[Livonijas ordenis]] parakstīja [[Viļņas ūnija]]s savienības līgumu ar Lietuvas dižkunigaitiju. == Kara otrais posms (1561—1566) == Kara otrais posms sākās 1561. gadā, pēc [[Livonijas konfederācija]]s sagrāves. 1561. gadā Krievijas cars Jānis Briesmīgais sūtīja precību piedāvājumu Lietuvas princesei [[Katrīna Jagailiete|Katrīnai]], taču viņas brālis [[Sigismunds II]] pieprasīja izvest krievu karaspēku no okupētajām Livonijas zemēm un atteikties no [[Pleskava]]s, [[Smoļenska]]s un [[Novgoroda]]s zemēm. Kad Krievijas cars to noraidīja, Lietuva pieteica Krievijai karu. Tallinas rāte 1561. gadā padevās Zviedrijas karalim. [[Zviedrijas karalis]] Ēriks XIV un [[Dānijas karalis]] Frederiks II nosūtīja karaspēku uz savā kontrolē nonākušajām Livonijas teritorijām. 1561. gadā Ziemeļigaunija padevās [[Zviedrija]]s karalim. 1561. gada 26. novembrī [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars Ferdinands I aizliedza piegādāt krieviem karamateriālus un preces caur [[Narva]]s ostu. 1561. gada 28. novembrī arī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa likvidācijas paktu. 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa mestrs un citi Livonijas valdnieki ratificēja [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]]. 1562. gadā lietuviešu karaspēks iebruka [[Smoļenska]]s zemē. [[Krima]]s tatāri iebruka Krievijas dienvidu zemēs. 1562. gada janvārī krievi aplenca Lietuvai piederošo [[Polocka]]s cietoksni, kas kapitulēja tikai 15. februārī. 1562. gada 7. augustā tika noslēgts [[Možaiskas līgums]] starp Dāniju un Krieviju par ietekmes zonām pēc Livonijas Konfederācijas sadalīšanas. 1562. gada 4. oktobrī [[Viļņa]]s pilī Lietuvas princese [[Katrīna Jagailiete]] apprecējās ar Somijas hercogu Juhanu, kas pūrā saņēma astoņus pilsnovadus ([[Paides pils|Paidi]], [[Helmetas pils|Helmi]], [[Karkuses pils|Karksi]], [[Tarvastas pils|Tarvastu]], [[Burtnieku viduslaiku pils|Burtniekus]], [[Trikātas viduslaiku pils|Trikātu]], [[Ērģemes pils|Ērģemi]] un [[Rūjienas pils|Rūjienu]]). Hercoga Juhana mērķis bija pievienot šīs zemes Somijas hercogistei un izveidot neatkarīgu valsti.<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Speke]]. Latvijas vēsture 1500-1600. Stokholma, 1964. 156 lpp.</ref> 1564. gadā krievi zaudēja lietuviešiem kaujā pie Čašņikiem, lietuviešu pusē pārgāja krievu karavadonis kņazs Andrejs Kurbskis. 1565. gadā [[Jānis Briesmīgais]] pastiprināja represijas pret [[Bajārs|bajāriem]] un ieviesa [[opričņina]]s režīmu. 1565. gadā pabeidza būvēt aizsardzības mūri ap [[Pečori|Pečoru]] klosteri, ko nosauca par „Dieva pili” (''Град Божий''). 1566. gadā pēc [[Vidzemes bruņniecība|Rīgas arhibīskapijas bruņniecības]] padošanās akta parakstīšanas tika izveidota [[Livonijas hercogiste]]. Lietuva piedāvāja krieviem sadalīt Livoniju (atdot bijušo [[Tērbatas bīskapija]]s daļu), tomēr cars izlēma turpināt karu. 1566. gada 26. decembrī [[Grodņa|Grodņā]] tika noslēgta [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] ({{val|la|Privilegium Unionis cum Magno Ducatu Lithuania}}).<ref>''Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566'' no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 — op. cit. nr. 64.</ref> == Kara trešais posms (1569—1577) == [[Attēls:Livonian war map (1570-1577).svg|thumbnail|left|Livonijas kara trešajā posmā krievu okupētā teritorija.]] 1569. gadā Lietuva un Polija apvienojās vienotā kopvalstī ([[Ļubļinas ūnija]]). 1570. gada janvārī un februārī, apsēsts ar domu par Novgorodas iespējamo atdalīšanos no Krievijas, Ivans IV sarīkoja milzīgu masveida slepkavošanu, kuras laikā tika iznīcināta visa pilsētas elite. Kopējais bojāgājušo skaits tiek lēsts starp 2 500 un 12 000 („[[Novgorodas slaktiņš]]”). 1570. gadā krieviem izdevās nodibināt vasaļatkarīgu [[Livonijas karaliste|Livonijas karalisti]] ar Kurzemes uz Sāmsalas bīskapu [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kā karali. 1571-1572. gadā [[Krimas haniste]]s karaspēks iebruka Krievijā un nodedzināja Maskavu. 1573. gadā krievi tatāru hana [[Sainbulats|Sainbulata]] vadībā ieņēma [[Veisenšteinas pils|Veisenšteinas]] ([[Paide]]s) cietoksni, bet cieta zaudējumu zviedriem kaujā pie [[Lodes pils]].<ref>[http://rusk.ru/st.php?idar=800138 Б. Кузнецов. Великий князь всея Руси Симеон Бекбулатович] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140322001500/http://rusk.ru/st.php?idar=800138 |date={{dat|2014|03|22||bez}} }} (krieviski)</ref> 1575. gadā krieviem padevās [[Pērnavas cietoksnis]]. 1575. gadā krievu rokās bija lielākā daļa no Vidzemes un Igaunijas teritorijas, izņemot Rīgu un Tallinu. 1576. gadā par [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieku ievēlēja [[Stefans Batorijs|Stefanu Batoriju]]. 1577. gada vasarā Krievijas cars Jānis Briesmīgais atkal pats uzņēmās sava karaspēka vadīšanu un devās jaunā karagājienā no Pleskavas uz Livoniju, kurā piedalījās vairāk kā 29 tūkstoši karavīru ar 19 lielgabaliem, kavalērijas daļās bija 1440 [[kazaki]] un 4227 [[tatāri]]. 17. jūlijā krievu priekšpulki pienāca pie [[Viļakas pils]], cars lika attīt savu kara karogu un šaut ar lielgabaliem uz ezera salā esošo cietoksni, kuru aizstāvēja 25 karavīri ar 7 lielgabaliem. 26. jūlijā tika ieņemta [[Ludzas pils]], 30. jūlijā [[Rēzeknes pils]], 11. augustā [[Dinaburgas pils]], 18. augustā [[Krustpils pils|Krustpils]] un [[Ļaudonas pils|Ļaudonas pilis]], 21. augustā [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pils]], 22. augustā [[Bērzaunes pils]] un [[Kalsnavas pils]], 25. augustā [[Kokneses pils]], pēc tam arī [[Aizkraukles pils|Aizkraukles]] un [[Lielvārdes pils|Lielvārdes pilis]]. 28. augustā cara vadībā krievu un tatāru karaspēks ieņēma [[Ērgļu viduslaiku pils|Ērgļu pili]] un devās uz [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pili]], kurā atradās Livonijas karalis Magnuss. Sakarā ar aizdomām par Magnusa nodevību, cars lika viņu apcietināt un padzīt viņa karaspēku. Pēc piecu dienu lielgabalu apšaudes krievi ieņēma nocietināto Cēsu pilsētu un nežēlīgi izrēķinājās ar pilsētniekiem, bet apmēram 300 pils aizstāvji, to skaitā sievietes un bērni, pilī uzspridzinājās. 7. septembrī Krievijas karaspēks cara vadībā ieņēma [[Raunas pils|Raunas pili]] — bijušo Rīgas arhibīskapa rezidenci un [[Valmieras viduslaiku pils|Valmieras cietoksni]]. Bez cīņas padevās [[Trikātas pils|Trikātas]] un [[Smiltenes viduslaiku pils|Smiltenes pilis]], bet [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]] aizstāvji uzspridzinājās kopā ar pili. Pēc tam Jānis Briesmīgais caur Tērbatu atgriezās Pleskavā.<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 — 1600. Daugava, 1964. — 157 lpp.</ref> Gāztais karalis Magnuss vēlāk tika atbrīvots no apcietinājuma un drīz vien pārgāja krievu pretinieku pusē. 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku [[Jānis Bīriņš|Jāņa Bīriņa]] vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm. Jānis Briesmīgais lietoja Eiropā nepazīstamu karadarbības paņēmienu — cilvēku aizdzīšanu verdzībā. Tajos novados, kur pilis nepadevās, tūkstošiem iedzīvotāju tika aizdzīti verdzībā. == Kara ceturtais posms (1578—1583) == [[Attēls:Siege of Polotsk in 1579 by Polish forces.PNG|thumb|300px|[[Polocka]]s aplenkums 1579. gadā. Redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu.]] [[Attēls:Siege of Pskov 1581.jpg|thumbnail|left|Stefana Batorija vadītā armija 1581.—1582. gadā uzbrūk Pleskavai (19. gs. attēls).]] [[Attēls:Medaļa Stefans Batorijs Livonijas un Polockas iekarotājs.jpg|thumb|300px|Medaļa Livonijas un Polockas ieņemšanai. Aversā Stefans Batorijs, reversā zem palmas sēž sakautais krievu-tatāru karavīrs, māte ar meitu.]] 1578. gadā cars Jānis Briesmīgais lika vojevodam Ivanam Mstislavskim un bajāram Morozovam atgūt Cēsis. Septembrī sākās vairāk kā mēnesi ilgs Cēsu pils aplenkums, tās aizstāvji cieta no bada. [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kaujas]] rezultātā 1578. gada 21. oktobrī apvienotais Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karaspēks zviedru ģenerāļa Boses un lietuviešu karavadoņa Sapegas vadībā sakāva pils aplencējus. Krievu karaspēks šajā kaujā zaudēja ap 7000 vīru, pārējie atkāpās uz savu galveno bāzi [[Tērbata]]s cietoksnī. Cēsu kauja iezīmēja lūzumu Livonijas kara gaitā. 1579. gadā poļi un lietuvieši atguva Polocku, iebruka Krievijā un ieņēma [[Veļikije Luki|Veļikijlukus]] (''Великие Луки''). 1580. gadā zviedri ieņēma [[Priozerska|Korelas cietoksni]]. 1581. gadā Zviedrijas armija [[Pontuss Delagardijs|Pontusa de la Gardija]] vadībā atkaroja Narvas cietoksni. 1581.-1582. gadā Stefana Batorija vadītā armija ilgstoši aplenca [[Pleskava]]s kremli, tomēr nespēja to ieņemt. 1581. gada jūlijā karaļa Batorija apmetnē Polockā ieradās pāvesta legāts Maskavā [[Antonio Posevino]] kopā ar četriem jezuītiem, 30. augustā cars Ivans IV savā Smoļenskas apmetnē uzņēma pāvesta delegāciju un piekrita, ka Antonio Posevino darbosies kā starpnieks starp caru un karali, ceļojot starp Smoļensku un Polocku, bet krievu valodu protošais Stefans Drenockis (Stefan Drenocky) no Zagrebas paliks Maskavijā, bet [[Džovanni Paolo Kampana]] pāvestam ziņos par sarunu rezultātiem.<ref>[https://www.treccani.it/enciclopedia/giovanni-paolo-campana_(Dizionario-Biografico)/ CAMPANA, Giovanni Paolo] di Domenico Caccamo - Dizionario Biografico degli Italiani - Volume 17 (1974) {{itāliski}}</ref> Sarunu rezultātā 1582. gadā Krievija un Polija-Lietuva noslēdza [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līgumu]], kurā Krievija atteicās no visiem iekarojumiem Livonijā par labu Polijai-Lietuvai. Vēlāk Krievija bija spiesta noslēgt Pļusas mieru arī ar Zviedriju, uz laiku zaudējot arī [[Ingrija]]s zemes. == Kara rezultāts == [[Livonijas konfederācija]] jau kara sākumā sadalījās. Laikā no 1557. līdz 1566. gadam tās laicīgie un garīgie valdnieki noslēdza vairākus līgumus, ar kuriem viņu zemes pārgāja Dānijas, Zviedrijas un Lietuvas pakļautībā. Uz šī dalījuma pamata izveidojās igauņu un latviešu zemju iedalījums, ko vēlāk pārņēma arī [[Krievijas Impērija]] (izveidojot [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Livonijas guberņa|Livonijas]] un [[Kurzemes guberņa]]s, ar Latgali, kā atsevišķu teritoriju). Izveidojoties [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, Livonijas nosaukumu turpmāk attiecina uz tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas zemēm. Sabrukušās Livonijas teritoriju sadalīja kaimiņvalstis. Šeit izveidojās: * [[Zviedru Igaunija]]. * [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Piltenes bīskapija]] Dānijas kontrolē. * [[Tērbatas bīskapija]] un [[Narva]], Krievijas okupācijā līdz 1583. gadam. * [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]], Lietuvas un Polijas pakļautībā. * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], Lietuvas un Polijas pakļautībā. * [[Rīgas brīvpilsēta]], līdz 1582. gadam. * [[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas novads]] ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i. == Kartes == <gallery> Livland gross.jpg|Livonijas zemes pirms kara Livland1560-85.gif|Livonijas sadalīšanās, 1560-1585 Campaigns of Stefan Batory.svg|Stefana Batorija karagājieni Livon-war-post 1583.png|Pēckara robežas </gallery> == Pielikums == === Livonijas ķēniņa Magnusa vēstule (1570) === {{citāts|Hercoga Magnusa vēstule [[Tallina]]s iedzīvotājiem:<br /><br /> <blockquote> "Mēs, Magnuss, no Dieva žēlastības, [[Livonijas ķēniņvalsts|Livonijas ķēniņš]], igauņu un latviešu zemju kungs, [[Norvēģija]]s [troņ]mantnieks, [[Šlēsviga (zeme)|Šlēzvigas]], [[Holšteina]]s, [[Stormarne]]s un [[Ditmare]]s hercogs, [[Oldenburga]]s un [[Delmenhorsta]]s grafs, [[Rēvele]]s iedzīvotājiem un visiem, kam rūp kristīgas pasaules labums un dievbijība, visiem, kas meklē apspiestās un nopostītās Livonijas labklājību, brīvību un grib saviem pēcnākamiem novelt mūžīgu ļaunumu, samaitāšanu un bojā iešanu un aizkavēt nevainīgu asiņu izliešanu, ziņojam sekošo: </blockquote> <blockquote> Kā apdraudētās un izpostītās Livonijas iedzīvotāji savā nelaimē ir cītīgi meklējuši pēc kristīga vācu valdnieka un lūguši pēc Visspēcīgā Dieva palīdzības, tā arī mēs savas valdīšanas sākumā no visas sirds esam lūguši Dievu, lai Viņš mums rādītu ceļus un līdzekļus, kā palīdzēt nabaga zemei. Bet pēc Dieva gribas daudzi gadi ir pagājuši, un mēs nekā neesam varējuši atrast. Tikai tagad [[Joans IV|Krievijas cars]], neizprotamā Dieva prāta pamudināts, apzīmogotā rakstā un ar parasto krusta skūpstīšanu, visžēlīgi un saziņā ar mums, ir iecēlis mūs par visas Livonijas ķēniņu. Šo savu lēmumu viņš ir pasludinājis šādā veidā: Krievijas cars grib atdot mums visu Livoniju vai nu iekaŗojot, vai uz līguma pamata. Tāpat viņš ir nolēmis kopā ar Sv.Romas valsti karot pret turkiem un visiem kristīgās pasaules ienaidniekiem. Livonijā nevar būt nekādas citas valdības, izņemot mūsējo un mūsu mantnieku. Ja tādu nebūtu, tad valda Dānijas ķēniņš vai Holšteinas hercogs, un tas paliek spēkā uz mūžīgiem laikiem. Arī neviens krievs nevar būt par Livonijas valdnieku. Krievijas cars grib nest tikai Livonijas apsargātāja tituli un krustu skūpstot ir solījies ziedot šim mērķim savu valsti, pat savu dzīvību. Tādēļ mums arī vajaga parādīt caram kaut mazu atzinību par visu to, kas rakstā minēts un solīts. Krievijas cars mūs ir sūtījis šurp ar kaŗaspēku izdzīt ienaidniekus — zviedrus no Livonijas. </blockquote> <blockquote> Ja nu Rēvele, kurai jau agrāk no mums piesūtīts raksts, gribētu padoties mums un mūsu mantniekiem, bet ja tādu mums nebūtu, tad Dānijas ķēniņam vai Holšteinas hercogu namam, tad viņai atstāsim ne tikai vecās privilēģijas, bet dosim vēl jaunas, valdīt pār jūŗām un daudzām zemēm, kas atnesīs pilsētai daudz labuma. Ja Rēvele ar mieru meklēt savu un savu bērnu labklājību, tad mēs varam sākt sarunas. Apsolām dot arī sūtņiem ķēnišķīgu pavadniecību vai ķīlniekus. Bet ja Rēvelei patīk bojā iešana un asins izliešana, tad mēs neslēpjam, ka Krievijas cars izlietos visu savu varu, lai izpostītu pilsētu un nostādītu iedzīvotājus vergu un kalpu stāvoklī. Bet mēs nevēlamies nekā cita, kā tikai to, lai Rēvelei būtu mūžīga labklājība, lai viņa atkal atdabūtu savu veco, viņai pienācīgo valdību, un lai viņa labi apdomātu, kādas lielas brīvības uz jūras un sauszemes viņa varētu dabūt. Pilnīgi neiespējami, ka Rēvele varētu pretoties Krievijas caram, kurš pēc savas patikas var iekarot viņu ir ziemā, ir vasarā, bez kā Zviedrijas ķēniņš iespētu to aizkavēt. Zviedrijas ķēniņu pašu, ja Dievs tā gribēs, padzīt ne tikai no Livonijas vien, bet arī no [[Somija]]s un daudz citām zemēm. </blockquote> <blockquote> Tas, ko izdomājuši visādi melkuļi, it kā šis karš nākšot par labu Krievijas caram, ir tikai maldināšana un krāpšana, no kā mēs gribam Rēveles iedzīvotājus biedināt. Drīzā laikā šie melkuļi samaksās šos melus ar savām asinīm. Ja, šis kristīgi domātais biedinājums nepalīdzēs, Dieva un visas kristīgas pasaules priekšā mēs nebūsim vainīgi. Ko jūs nodomājuši darīt, par to dodiet mums noteiktu atbildi. Šeit minētā stingru ieturēšanu apliecinām ar mūsu pašrocīgu parakstu un mūsu zīmogu". </blockquote>}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20130219050417/http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/teksts/rusovs_saturs.htm Rusova Livonijas hronika par Livonijas karu] (tulkojums latviešu valodā) * [https://web.archive.org/web/20110809135340/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning.%20Part%20One%201554-1562.htm Zalomona Heninga Kurzemes un Livonijas hronika (1594) (angļu tulkojums) — 1.daļa], [https://web.archive.org/web/20041215131147/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning%20Part%20Two%201562-1577.htm 2.daļa], [https://web.archive.org/web/20050808080518/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning%20Part%20Three%201577-1590.htm 3.daļa]. * [http://vesti.vesti.lv/culture/theme/history/81161-ne-nasha-vojna-no-nashego-imeni.html Не наша война, но нашего имени] Виктор ПОДЛУБНЫЙ, Gazeta.lv 09.01.2014. pirmā daļa (krieviski) * [http://vesti.vesti.lv/culture/theme/history/81198-ne-nasha-vojna-no-nashego-imeni.html Не наша война, но нашего имени] Виктор ПОДЛУБНЫЙ, Gazeta.lv 10.01.2014. otrā daļa (krieviski) {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Livonijas karš]] [[Kategorija:16. gadsimta kari]] [[Kategorija:Maskavija]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar Livoniju]] n1iusq6r1cz3yvrdlc3cyjjsq6oyz1h Peltsamā 0 5632 3672051 2970389 2022-08-18T09:31:37Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Peltsamā | official_name = Põltsamaa | settlement_type = Apriņķa pilsēta | image_skyline = Põltsamaaloss.JPG | imagesize = | image_caption = [[Peltsamā pils]] un baznīca | image_flag = Flag of Põltsamaa.svg | flag_size = 125px | image_seal = | seal_size = | image_shield = Põltsamaa linn coatofarms.gif | shield_size = 75px | image_blank_emblem = | blank_emblem_type = <!-- defaults to Logo --> | blank_emblem_size = | nickname = | motto = | pushpin_map = Estonia | pushpin_label_position = top | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Igaunijā | latd = 58|latm = 39|lats = 19|latNS = N | longd = 25|longm = 58|longs = 37|longEW = E | coordinates_display = inline,title | coordinates_region = EE | subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] | subdivision_name = {{EST}} | subdivision_type1 = [[Igaunijas apriņķi|Apriņķis]] | subdivision_name1 = [[Attēls:Jõgevamaa lipp.svg|25px]] [[Jegevas apriņķis]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = 1926 | government_type = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | population_footnotes = | population_total = 4894 | population_as_of = 01.01.2006 | population_density_km2 = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code = | website = [http://www.poltsamaa.ee www.poltsamaa.ee] }} '''Peltsamā''' jeb '''Augstpāle'''<ref> Latviskais vēsturiskais vietvārds no grāmatas: Roalds Dobrovenskis. Magnus, dāņu princis. Rīga, Jumava 2004 (tulk. Talrids Rullis)</ref> ({{val|et|Põltsamaa}}, {{val|de|Oberpahlen}}) ir pilsēta Igaunijas vidienē. Ievērojama ar to, ka no 1570. gada līdz 1578. gadam tā bija [[Livonijas karaliste|Livonijas karaļa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] galvaspilsēta. == Augstpāles pils == Līdz [[Livonijas krusta kari]]em atradās [[Mehu zeme]]s teritorijā, kas pēc Igaunijas otrās dalīšanas 1224. gadā [[Sakala|Sakalu]], [[Normegunde|Normegundi]] un Mehu zemes savā īpašumā [[Zobenbrāļu ordenis]], vēlāk tā bija [[Livonijas ordeņa valsts]] sastāvā. [[Attēls:Põltsamaa linnus ja loss W.Tusch 2.59.jpg|thumb|left|265px|Skats uz Augstpāles pili Peltsamā 19. gadsimtā (Vilhelma Tuša zīmējums).]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{Igaunijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas pilsētas]] [[Kategorija:Jegevas apriņķis]] ovlwnwedqh1befwsf68uhqpfy9f9w9p Jonava 0 5737 3671866 3192361 2022-08-17T20:54:29Z DaceX 96827 /* Ārējās saites */ Saite vairs nedarbojās wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jonava | image_skyline =Jonava.png | imagesize = 300px | image_caption = Jonava | image_flag = Flag of Jonava (Lithuania).svg | image_shield = Coat of arms of Jonava (Lithuania).svg | pushpin_map = Lithuania | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Pašvaldība | subdivision_name1 = [[Jonavas rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1864 | area_total_km2 = 13.7 | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 27062 | population_density_km2 = auto | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 55 | latm = 04 | lats = 57 | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = 14 | longEW = E | elevation_m = 66 | website = http://www.jonava.lt/ }} '''Jonava''' ({{val|lt|Jonava}}) ir pilsēta un [[Jonavas rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs [[Lietuva|Lietuvā]], [[Nēre]]s upes krastos, 30 km uz ziemeļaustrumiem no [[Kauņa]]s. Pilsētā atrodas ''[[Achema]]'', lielākais [[minerālmēsli|minerālmēslu]] ražošanas uzņēmums [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]].{{nepieciešama atsauce}} Divas pasta nodaļas. Rakstos minēta no 1740. gada. 1864. gadā ieguva pilsētas tiesības. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Jonavā tika uzbūvēta minerālmēslu rūpnīca, kas darbojas arī pašlaik. 1989. gada 20. martā rūpnīcā notika tehnoloģiska katastrofa un atmosfērā ieplūda liels daudzums indīgu vielu ([[amonjaks]], [[hlors]]). == Iedzīvotāji == Pēc dzimuma: {| class="wikitable" border=1 ! style="background:#efefef;" width="40"| <small>Kopā</small> ! style="background:#efefef;" width="65"| <small>Vīrieši</small> ! style="background:#efefef;" width="65"| <small>Sievietes</small> |- | align="center" | 34 954 || align="center" | 16 244 || align="center" | 18 710 |- |} == Apskates vietas == * [[Izvesto kapela]] (''Tremtinių koplyčia'') * [[Jonavas Jēkaba baznīca]] (''Jonavos Šv. apaštalo Jokūbo bažnyčia'') * [[Jonavas muzejs]] (''Jonavos krašto muziejus'') * [[Skaruļu baznīca]] (''Skarulių Šv. Onos bažnyčia'') * [[Skaruļu kapela]] (''Skarulių koplyčia'') == Attēlu galerija == <gallery> Jonava,_Tremtinių_koplyčia.JPG|Izvesto kapela The_church_of_Jonava.jpg|Jonavas Jēkaba baznīca Jonavos_krasto_muziejus.jpg|Jonavas muzejs Skaruliu_Sv._Onos_baznycia.jpg|Skaruļu baznīca Skarulių_bažnyčia,_šventoriaus_koplyčia.JPG|Skaruļu kapela </gallery> == Sports == * [[FK Jonava]] — [[futbols|futbola]] klubs. * Jonavas centrālais stadions. == Sadraudzības partneri == * {{flaga|Čehija}} [[Dečīna]], [[Čehija]] * {{flaga|Polija}} [[Kendzežina-Kozle]], [[Polija]] * {{flaga|Baltkrievija}} [[Polocka]], [[Baltkrievija]] * {{flaga|Somija}} [[Rīhimeki]], [[Somija]] == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Jonava}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] leo2vapxfd8kpwvrrlm6gdx3b72kmud Jonišķi 0 5740 3671863 3640231 2022-08-17T20:47:43Z DaceX 96827 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jonišķi | image_skyline =Joniskio centras.JPG | imagesize = 300px | image_caption = Jonišķu centrs | image_flag = Flag of Joniskis.gif | image_shield = Coat of arms of Joniskis.svg | pushpin_map = Lithuania | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Pašvaldība | subdivision_name1 = [[Jonišķu rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1616 | area_total_km2 = | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 8505 | population_density_km2 = | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 56 | latm = 14 | lats = 20 | latNS = N | longd = 23 | longm = 36 | longs = 50 | longEW = E | elevation_m = 50 | website = }} '''Jonišķi''' ({{val-lt|Joniškis}}), agrākais latviskais nosaukums '''Jānišķe''',<ref>{{LKV|VII.|13 909}}</ref> ir pilsēta un [[Jonišķu rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs [[Lietuva]]s ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no [[Šauļi]]em un 14 kilometrus uz dienvidiem no [[Latvija]]s robežas. Pilsētas centrs ir pilsētbūvniecības piemineklis. Pilsētā atrodas Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca (uzcelta 1901. gadā), [[sinagoga|sinagogu]] komplekss (kultūras piemineklis), darbojas kultūras centrs. Pilsētu šķērso dzelzceļš [[Šauļi]] - [[Rīga]], lielākā pilsētas daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, rietumu daļā atrodas ģimenes dārziņi, [[luterāņi|Luterāņu]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] upuru kapsētas. Jonišķi atrodas pie [[Audruve]]s un [[Sidrabe (upe)|Sidabras]] upēm, pilsētas ziemeļrietumos atrodas 2 dīķi — Jonišķu I (rietumu) dīķis un Jonišķu II (austrumu) dīķis. Jonišķi ir lietuviešu [[ebreji|ebreju]] izcelsmes britu aktiera [[Lorenss Hārvejs|Lorensa Hārveja]] (''Laurence Harvey'', līdz 1946. gadam Harijs (Lerijs) Skikne, 1928-1973) dzimtā pilsēta. == Nosaukums == Jonišķu nosaukums cēlies no Lietuvas dižkunga [[Sigismunds I Vecais|Sigismunda]] dēla [[Viļņa]]s bīskapa Jāņa ({{val-lt|Jonas iš Lietuvos kunigaikščių}}, {{val-pl|Jan z Książąt Litewskich}}, 1499–1538) vārda, kas [[Reformācija Livonijā|Reformācijas laikā]] 1526. gadā [[Livonija]]s pierobežā pie [[Kalneļu pilskalns|Kalneļu pilskalna]] lika uzcelt katoļu baznīcu. 1626. gadā uzcelta mūra baznīca tagadējās Jonišķu pilsētas centrā. == Vēsture == Līdz 13. gadsimta beigām Jonišķi atradās [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] valstī un netālu no tās atradās [[Sidrabene (pils)|Sidrabes pilskalns]] (iespējams, tagadējais Kalneļu pilskalns 4 kilometrus uz rietumiem no pilsētas), kas pieminēts [[Atskaņu hronika]]s tekstā sakarā ar 1289. gada kauju starp zemgaļiem un Livonijas ordeni. Līdz pat 15. gadsimtam tā bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju un tās iedzīvotāji pieturējās pie senču ticējumiem. 1426. gada robežlīgumā starp Livonijas un Lietuvas valstīm pieminēts Sidoberes kalns (''ein geberg Sydobber, Suddoberschen bergh''). Pirmās ziņas par Jonišķiem ir no 1523. gada, kad Viļņas bīskaps Jonas, no [[Žemaitija]]s bīskapa uzzinājis par [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkona]] pielūdzēju lielo skaitu Livonijas ordeņa zemju pierobežā, 1526. gadā lika dibināt katoļu draudzi un uzcelt baznīcu, kas tika nosaukta viņa vārdā. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā Polijas-Lietuvas valdnieks [[Sigismunds III Vāsa]] 1616. gadā lika miestam piešķirt [[Magdeburgas tiesības]]. Pēc Lietuvas nonākšanas Krievijas impērijas varā, Jonišķus 1795. gadā piešķīra ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] favorītam [[Platons Zubovs|Platonam Zubovam]], kas šeit saimniekoja līdz 1822. gadam. Miesta uzplaukums sākās pēc [[šoseja|lielceļa]] [[Rīga]] - [[Tilzīte]] - [[Kēnigsberga]] izbūves 1830. - 1857. gadā. 1897. gadā tajā dzīvoja 4774 iedzīvotāji, no kuriem 2272 bija [[ebreji]], bija arī daudz latviešu, pastāvēja latviešu luterāņu draudze. Pirmā Pasaules kara laikā tika uzbūvēta [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte]]. Pēc neatkarīgās Lietuvas Republikas nodibināšanas Jonišķiem 1923. gadā piešķīra pilsētas tiesības. No 1921. gada pilsētā darbojās latviešu vidusskola un vairākas latviešu biedrības, tika izdots laikraksts "Lietuvas Latvis". Pēc 1940. gada 15. jūnija [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] un 16. jūnija PSRS valdības ultimāta Latvijas valdībai 1940. gada 17. jūnijā plkst. 9.00 Sarkanās armijas pārstāvis ģenerālpulkvedis [[Dmitrijs Pavlovs]] Jonišķu dzelzceļa stacijā sastapās ar Latvijas armijas pulkvedi [[Otto Ūdentiņš|Otto Ūdentiņu]] un plkst. 13:00 parakstīja [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas armijas kapitulācijas aktu]], kas pieprasīja tās nepretošanos ienākošajām Sarkanās armijas daļām. == Sports == * [[Sanedo SK]] — [[futbols|futbola]] klubs. * Centrālais stadions. == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === * [[Maksims Kathe]] (lietuviešu: Maksimas Katche, vācu: Wilhelm Johannes Arwed Max Kattchée; 1879—1933), vācbaltu izcelsmes Krievijas un Lietuvas virsnieks, Svētā Jura ordeņa un Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. == Atsauces == {{atsauces}} == Sadraudzības pilsētas == * {{flaga|Vācija}} [[Cellingene]] ([[Vācija]]) * {{flaga|Zviedrija}} [[Vimmerbija]] ([[Zviedrija]]) == Ārējās saites == *{{commonscat-inline|Joniškis|Jonišķi}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] hb46cvcqtgk6pxirehhrtfg1o9r0wc2 Jurbarka 0 5743 3671907 3401540 2022-08-18T05:26:46Z DaceX 96827 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jurbarka | image_skyline = Jurbarkas,_Kauno_g.JPG | imagesize = 300px | image_caption = Jurbarkas vecpilsēta | image_flag = Flag of Jurbarkas.png | image_shield = Jurbarkas COA.gif | pushpin_map = Lithuania | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Pašvaldība | subdivision_name1 = [[Jurbarkas rajona pašvaldība]] | established_title2 = Dibināta | established_date2 = 1259 | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1611 | area_total_km2 = 13.28 | population_as_of = 2020 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 9711 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 04 | lats = 40 | latNS = N | longd = 22 | longm = 46 | longs = 32 | longEW = E | elevation_m = 15 | website = http://www.jurbarkas.lt }} '''Jurbarka''' ({{val-lt|Jurbarkas}}) ir pilsēta [[Lietuva]]s rietumdaļā, [[Nemuna]]s labajā krastā, pie [[Mituva]]s upes ietekas tajā. [[Jurbarkas rajona pašvaldība|Pašvaldības]] centrs. Atrodas 45 kilometri uz dienvidaustrumiem no [[Tauraģe]]s un 86 kilometri uz rietumiem no [[Kauņa]]s. Pilsētbūvniecības piemineklis. Pie pilsētas atrodas Bišpiļa pilskalns, pilsētas rietumu nomalē — Smukuču sils, Jurbarkas dīķis. Vairāk uz dienvidiem no Jurbarkas pār Nemunu 1978. gadā uzbūvēts [[Simtgades tilts|visgarākais automašīnu tilts Lietuvā]]. Pilsētā atrodas Panemunes reģionālā parka direkcija. == Vēsture == Pilsēta radusies ap 13. gadsimtā celto [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] '''Georgenburgas pili'''. Pirmoreiz rakstos minēta 1259. gadā. Pēc sakāves [[Grunvaldes kauja|Grunvaldes kaujā]] 1410. gadā ordenis pili pameta, un pēc 1422. gada [[Melno līgums|Melno līguma]] apvidu iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā. Pēc 1795. gada [[Polijas dalīšanas|Polijas trešās dalīšanas]] Jurbarka nonāca [[Krievijas impērija]]s sastāvā. == Apskates vietas == Pilsētā atrodas Sv. Trīsvienības baznīca (uzcelta 1907. gadā), evaņģēliski luteriskā baznīca, pareizticīgo baznīca, piemineklis [[Vītauts Dižais|Vītautam Dižajam]], kultūras nams, novada vēstures muzejs, aktiera un režisora [[Konstantīns Glinskis|Konstantīna Glinska]] muzejs, tēlnieka [[Vincs Grībs|Vinca Grība]] muzejs (dibināts 1958. gadā). Vecā kapsēta atrodas pilsētas centrā, jaunā — dienvidrietumos. == Sadraudzības pilsētas == * {{flaga|Dānija|}} [[Boense]], ([[Dānija]]) * {{flaga|Polija}} [[Hajnuvka]] ([[Polija]]) * {{flaga|Vācija}} [[Krailsheima]], ([[Vācija]]) * {{flaga|Moldova}} [[Kriulena]] ([[Moldova]]) * {{flaga|Beļģija}} [[Lākdala]] ([[Beļģija]]) * {{flaga|Vācija}} [[Lihtenberga]] ([[Vācija]]) * {{flaga|Krievija}} [[Ņemana]] ([[Krievija]]) * {{flaga|Polija}} [[Rina]] ([[Polija]]) ==Ārējās saites== * {{commonscat-inline|Jurbarkas|Jurbarka}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] 60yfgnkodwizl0l5if9h0ix3b9ic21j Ķēdaiņi 0 5748 3671911 3160433 2022-08-18T05:35:47Z DaceX 96827 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ķēdaiņi | image_skyline =Didžioji street in Kėdainiai001.jpg | imagesize = 250px | image_caption = Lielā iela Ķēdaiņu vecpilsētā | image_flag = | image_shield = Coat of arms of Kedainiai (Lithuania).svg | pushpin_map = Lithuania | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Pašvaldība | subdivision_name1 = [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1590 | area_total_km2 = 25 | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 23367 | population_density_km2 = auto | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 55 | latm = 17 | lats = 17 | latNS = N | longd = 23 | longm = 58 | longs = 47 | longEW = E | elevation_m = 39 | website = http://www.kedainiai.lt/}} '''Ķēdaiņi''' ({{val-lt|Kėdainiai}}) ir pilsēta un [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs [[Lietuva]]s vidienē, [[Nevēža]]s upes krastos, 51 kilometru uz ziemeļiem no [[Kauņa]]s. Ķēdaiņos Nevēžā ieplūst [[Dotnuvele]]s un [[Smilga (upe)|Smilgas]] upes (no rietumu puses), kā arī [[Obele]]s upe (no austrumu puses). Ķēdaiņu vecpilsēta ierakstīta kultūras mantojuma reģistrā kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Vecpilsētā atrodas vairākas baznīcas - [[katoļi|katoļu]] Sv. Jāzepa baznīca un Sv. Jura baznīca, kā arī evaņģēliski luteriskā, [[reformātu baznīca|reformātu]] un [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīca. Atrodas divas pasta nodaļas. Pilsētas svētki - 24. augustā. Tradicionāli tiek uzskatīta par Lietuvas [[gurķis|gurķu]] galvaspilsētu, pilsētā notiek tradicionāli gurķu svētki. == Vēsture == Ķēdaiņi ir viena no vecākajām pilsētām Lietuvā, pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1372. gadā [[Hermanis no Vartberges|Hermaņa no Vartberges]] Livonijas hronikā. Tradicionāla [[Radzivili|Radzivilu]] dzimtas rezidences pilsēta. Vēsturiski viens no galvenajiem Lietuvas [[protestantisms|protestantisma]] centriem. 1655. gada 20. oktobrī Ķēdaiņos tika parakstīta [[Ķēdaiņu ūnija]] starp [[Zviedrija]]s karali [[Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens|Kārli X Gustavu]] un Lietuvas magnātiem. Ūnijas mērķis bija Lietuvas lielkņazistes Radzivilu vadībā atdalīšana no Polijas karalistes. 16. un 17. gadsimtā pilsētā ieradās [[Skotija|skotu]] protestanti, kuri saglabāja savu identitāti vēl līdz 19. gadsimta vidum. [[Lietuvas PSR]] laikā pie pilsētas atradās PSRS kara aviācijas bāze. == Saimniecība == Nozīmīgs [[ķīmijas rūpniecība|ķīmijas]] un [[pārtikas rūpniecība]]s centrs. Ķēdaiņos atrodas minerālmēslu rūpnīca "[[Lifosa]]", kompānijas "Nordzucker" cukurfabrika, pārtikas ([[majonēze|majonēžu]] un [[mērce|mērču]]) ražošanas uzņēmums "Vesiga", kā arī politiķim [[Viktors Uspaskihs|Viktoram Uspaskiham]] (''Viktoras Uspaskich'') piederošais koncerns "Vikonda". Minerālmēslu rūpnīcas apkaimē atrodas liels ražošanas blakusprodukta [[fosfoģipsis|fosfoģipša]] "kalns". == Iedzīvotāji == Uz ziemeļiem no pilsētas — Šeteiņu ciemā, dzimis Nobela prēmijas laureāts [[Česlavs Milošs]] (''Czesław Miłosz'', 1911—2004). == Sports == * [[Ķēdaiņu "Nevežis" (futbols)|Ķēdaiņu "Nevėžis"]] — [[futbols|futbola]] klubs; * ''[[FK Kėdainiai]]'' — futbola klubs; * [[Ķēdaiņu "Nevėžis" (basketbols)|Ķēdaiņu "Nevėžis"]] — [[basketbols|basketbola]] klubs. == Sadraudzības partneri == * {{flaga|Zviedrija}} [[Svalöv]] * {{flaga|Vācija}} [[Sömmerda]] * {{flaga|Igaunija}} [[Kohtla-Jerve]] * {{flaga|Polija}} [[Brodņica]] * {{flaga|Polija}} [[Lobeza]] * {{flaga|Krievija}} [[Rostova]] ==Galerija== <gallery> File:Kiejdany wooden church.jpg| File:Kiejdany_StGeorge_church.jpg| File:Kedainiai7. 2007-05-06.jpg| File:The old-town of Kėdainiai001.jpg| File:Kedainiai5 2007-05-06.jpg| File:Senoji street Kedainiai.JPG| File:Kėdainiai (Kiejdany) - market square (2).JPG| File:Kedainiai15. 2007-05-06.jpg| File:Kedainiai14. 2007-05-06.jpg| File:Nevezis009.JPG| File:Kėdainiai (Kiejdany) - new synagogue.JPG| File:Kiejdany orthodox church.jpg| </gallery> == Ārējās saites == {{commonscat|Kėdainiai|Ķēdaiņi}} *[http://www.kedainiutvic.lt/tourism/en/ Ķēdaiņi tūrisma informācijas centra mājaslapa] {{ru ikona}} {{en ikona}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] htxnhcurbh7ay3hzeut27h16qzjmurm 3671912 3671911 2022-08-18T05:36:52Z DaceX 96827 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ķēdaiņi | image_skyline =Didžioji street in Kėdainiai001.jpg | imagesize = 250px | image_caption = Lielā iela Ķēdaiņu vecpilsētā | image_flag = | image_shield = Coat of arms of Kedainiai (Lithuania).svg | pushpin_map = Lithuania | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Pašvaldība | subdivision_name1 = [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1590 | area_total_km2 = 25 | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 23367 | population_density_km2 = auto | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 55 | latm = 17 | lats = 17 | latNS = N | longd = 23 | longm = 58 | longs = 47 | longEW = E | elevation_m = 39 | website = http://www.kedainiai.lt/}} '''Ķēdaiņi''' ({{val-lt|Kėdainiai}}) ir pilsēta un [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs [[Lietuva]]s vidienē, [[Nevēža]]s upes krastos, 51 kilometru uz ziemeļiem no [[Kauņa]]s. Ķēdaiņos Nevēžā ieplūst [[Dotnuvele]]s un [[Smilga (upe)|Smilgas]] upes (no rietumu puses), kā arī [[Obele]]s upe (no austrumu puses). Ķēdaiņu vecpilsēta ierakstīta kultūras mantojuma reģistrā kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Vecpilsētā atrodas vairākas baznīcas - [[katoļi|katoļu]] Sv. Jāzepa baznīca un Sv. Jura baznīca, kā arī evaņģēliski luteriskā, [[reformātu baznīca|reformātu]] un [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīca. Atrodas divas pasta nodaļas. Pilsētas svētki - 24. augustā. Tradicionāli tiek uzskatīta par Lietuvas [[gurķis|gurķu]] galvaspilsētu, pilsētā notiek tradicionāli gurķu svētki. == Vēsture == Ķēdaiņi ir viena no vecākajām pilsētām Lietuvā, pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1372. gadā [[Hermanis no Vartberges|Hermaņa no Vartberges]] Livonijas hronikā. Tradicionāla [[Radzivili|Radzivilu]] dzimtas rezidences pilsēta. Vēsturiski viens no galvenajiem Lietuvas [[protestantisms|protestantisma]] centriem. 1655. gada 20. oktobrī Ķēdaiņos tika parakstīta [[Ķēdaiņu ūnija]] starp [[Zviedrija]]s karali [[Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens|Kārli X Gustavu]] un Lietuvas magnātiem. Ūnijas mērķis bija Lietuvas lielkņazistes Radzivilu vadībā atdalīšana no Polijas karalistes. 16. un 17. gadsimtā pilsētā ieradās [[Skotija|skotu]] protestanti, kuri saglabāja savu identitāti vēl līdz 19. gadsimta vidum. [[Lietuvas PSR]] laikā pie pilsētas atradās PSRS kara aviācijas bāze. == Saimniecība == Nozīmīgs [[ķīmijas rūpniecība|ķīmijas]] un [[pārtikas rūpniecība]]s centrs. Ķēdaiņos atrodas minerālmēslu rūpnīca "[[Lifosa]]", kompānijas "Nordzucker" cukurfabrika, pārtikas ([[majonēze|majonēžu]] un [[mērce|mērču]]) ražošanas uzņēmums "Vesiga", kā arī politiķim [[Viktors Uspaskihs|Viktoram Uspaskiham]] (''Viktoras Uspaskich'') piederošais koncerns "Vikonda". Minerālmēslu rūpnīcas apkaimē atrodas liels ražošanas blakusprodukta [[fosfoģipsis|fosfoģipša]] "kalns". == Iedzīvotāji == Uz ziemeļiem no pilsētas — Šeteiņu ciemā, dzimis Nobela prēmijas laureāts [[Česlavs Milošs]] (''Czesław Miłosz'', 1911—2004). == Sports == * [[Ķēdaiņu "Nevežis" (futbols)|Ķēdaiņu "Nevėžis"]] — [[futbols|futbola]] klubs; * ''[[FK Kėdainiai]]'' — futbola klubs; * [[Ķēdaiņu "Nevėžis" (basketbols)|Ķēdaiņu "Nevėžis"]] — [[basketbols|basketbola]] klubs. == Sadraudzības partneri == * {{flaga|Zviedrija}} [[Svalöv]] * {{flaga|Vācija}} [[Sömmerda]] * {{flaga|Igaunija}} [[Kohtla-Jerve]] * {{flaga|Polija}} [[Brodņica]] * {{flaga|Polija}} [[Lobeza]] * {{flaga|Krievija}} [[Rostova]] ==Galerija== <gallery> File:Kiejdany wooden church.jpg| File:Kiejdany_StGeorge_church.jpg| File:Kedainiai7. 2007-05-06.jpg| File:The old-town of Kėdainiai001.jpg| File:Kedainiai5 2007-05-06.jpg| File:Senoji street Kedainiai.JPG| File:Kėdainiai (Kiejdany) - market square (2).JPG| File:Kedainiai15. 2007-05-06.jpg| File:Kedainiai14. 2007-05-06.jpg| File:Nevezis009.JPG| File:Kėdainiai (Kiejdany) - new synagogue.JPG| File:Kiejdany orthodox church.jpg| </gallery> == Ārējās saites == {{commonscat|Kėdainiai|Ķēdaiņi}} *[http://www.kedainiutvic.lt/tourism/en/ Ķēdaiņu tūrisma informācijas centra mājaslapa] {{ru ikona}} {{en ikona}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] a4rjx04x3wn2wzdm1bbbjbzrj6z0x30 Mažeiķi 0 5800 3671868 3427267 2022-08-17T20:59:48Z DaceX 96827 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mažeiķi | image_skyline =DSCN4797 resize.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Mažeiķu iela | image_flag = Flag of Mazeikai.gif | image_shield = Mazeikiai COA.gif | pushpin_map = Lithuania | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Telšu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Mažeiķu rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1924 | area_total_km2 = 22.79 | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 33281 | population_density_km2 = auto | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 56 | latm = 18 | lats = 40 | latNS = N | longd = 22 | longm = 20 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = 81 | website = http://www.mazeikiai.lt/}} '''Mažeiķi''' ({{val-lt|Mažeikiai}}) ir pilsēta un [[Mažeiķu rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs [[Lietuva]]s ziemeļrietumos 46 kilometrus uz ziemeļiem no [[Telši]]em netālu no [[Latvija]]s robežas. Pilsētas dienvidu daļai cauri tek [[Venta]]. Caur pilsētu iet dzelzceļš. Darbojās mūzikas un horeogrāfijas skolas, kā arī arodskola. Mažeiķos ir trīs baznīcas. == Vēsture == Pirmoreiz rakstos minēta 1335. gadā. Pilsēta sāka strauji attīstīties, kad caur to 1871. gadā izbūvēja [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|dzelzceļa līniju Liepāja—Romni]]. No 1899. līdz 1918. gadam pilsētas oficiālais nosaukums bija '''Muravjova'''. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņām]] Latvija izvirzīja Lietuvai pretenzijas uz Mažeiķiem, vadoties no ekonomiskām interesēm, jo Mažeiķos atradās nozīmīgs dzelzceļa mezgls, kas savienoja [[Rīga|Rīgu]] ar [[Liepāja|Liepāju]]. Starptautiskā robežkomisija tomēr šo teritoriju atstāja Lietuvā, saglabājot Latvijas tiesības uz dzelzceļa posma izmantošanu. 1980. gadā pie pilsētas sāka darbu naftas pārstrādes rūpnīca. Lielākais pilsētas uzņēmumi ir poļu uzņēmumam ''[[PKN Orlen]]'' piederošais [[nafta]]s pārstādes uzņēmums ''[[ORLEN Lietuva]]'' (agrāk „Mažeikių nafta”), kā arī somu kompānijai [[Ingman]] piederoša saldējumu rūpnīca. == Novadnieki == Mažeiķi ir latviešu tēlnieka [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] (1888-1942) dzimtā pilsēta. == Sports == * [[FK Atmosfera (2012)|"Atmosfera"]] futbola klubs. * [[FC ROMAR]] bijušis futbola klubs. * [[FK Mažeikiai]] bijušis futbola klubs. == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Mažeikiai|Mažeiķi}} * [http://www.orlenlietuva.lt/ „Orlen Lietuva”] {{lt ikona}}, {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120920100857/http://www.ingman.lt/ „Ingman” saldējumu rūpnīca] {{lt ikona}}, {{en ikona}}, {{ru ikona}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] sakjtekl0y5v3tk2yemhhqc99jokudf Panevēža 0 5808 3671870 3490183 2022-08-17T21:13:34Z DaceX 96827 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Panevēža | official_name = Panevėžys | settlement_type = Pilsēta | image_skyline = Panevezys-Senvages panorama-2006 09.JPG | imagesize = 300px | image_caption = | image_flag = Flag of Panevezys.svg | image_shield = Coat of Arms of Panevezys.svg | pushpin_map = Lietuva | pushpin_label_position = right | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|Apriņķis]] | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1796 | area_total_km2 = 52 | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 98258 | population_density_km2 = | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (95,7%) |timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] |utc_offset=+2 |timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] |utc_offset_DST=+3 | latd = 55 | latm = 43 | lats = 30 | latNS = N | longd = 24 | longm = 21 | longs = 50 | longEW = E | elevation_m = | website = http://www.panevezys.lt/}} '''Panevēža''' (dažkārt saukta arī '''Paņevēža''', '''Poņevēži''', {{val|lt|Panevėžys}}, {{IPA2|pɐn̪ʲɛvʲeːˈʒʲiːs̪}}) ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]], [[Aukštaitija]]s neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Viļņa]]s. Tā ir viena no lielākajām [[Lietuva]]s pilsētām (piektā pēc lieluma 2005. gadā), atrodas Lietuvas ziemeļos, pie [[Nevēža]]s upes. Pilsētas platība ~52&nbsp;km². Panevēža ir pilsētas pašvaldības un rajona pašvaldības centrs. Nozīmīgākie uzņēmumi: elektronikas rūpnīca "Ekranas", alus darītava "Kalnapilis", iesala rūpnīca "Viking Malt", dzirnavas "Malsena", audumu rūpnīca "Linas", ''[[PKC Group|UAB PKC Group Lithuania]]'' rūpnīca elektrisko sadales sistēmu ražošanai smagajam transportam, ''[[Harju Elekter|UAB Harju Elekter]]'' elektronisko iekārtu ražotne. Pilsēta ir izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, šeit krustojas nozīmīgas automaģistrāles, tostarp starptautiskā "[[Via Baltica]]" maģistrāle. Līdz neaizsalstošajai [[Klaipēda]]s jūras ostai ir 240 kilometri. Pilsētu krusto dzelzceļš, ir trīs lidostas. Panevēžas centrā, Nevēžas kreisajā krastā ir [[Panevēžas Kristus Karaļa katedrāle|Kristus Karaļa katedrāle]], Sv. Trīsvienības baznīca, pareizticīgo baznīca, luterāņu baznīca. Otrā krastā — Sv. Pētera un Pāvila baznīca un pilsētas vecās kapsētas. Pilsētā ir vairāki teātri (ievērojamākais — Panevēžas Joza Miltiņa drāmas teātris), arī vienīgais Eiropā Leļļu ratu teātris, mākslas galerijas. Pie Nevēžas vecupes ir dekoratīvo skulptūru skvērs. Ir slimnīca, apvienota ar veselības pakalpojumu centru. == Vēsture == Panevēža atrodas senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Upīte]]s teritorijā, 12&nbsp;km uz ziemeļiem no senā Upītes pilskalna, kas līdz 16. gadsimtam bija zemes administratīvais centrs. Panevēža rakstos pirmoreiz minēta 1503. gada 7. septembrī Lietuvas lielkņaza un [[Polija]]s karaļa [[Aleksandrs Jagelončiks|Aleksandra]] (''Aleksander Jagiellończyk'', ''Aleksandras'') dokumentā, tāpēc viņu uzskata par pilsētas dibinātāju. 16. gadsimtā Panevēža bija karaļa pilsēta. 1727. gadā pilsētā apmetās [[katolisms|katoļu]] [[piāristi|piāristu]] ordeņa garīdznieki, nodibinot pirmo ģimnāziju pilsētā. Panevēžas iedzīvotāji aktīvi piedalījās gan [[Novembra sacelšanās|Novembra]], gan [[Janvāra sacelšanās]] notikumos. Kopš 19. gadsimta beigām pilsēta attīstījās kā rūpniecības centrs. Otrā pasaules kara laikā tika pilnībā iznīcināta pilsētas [[ebreji|ebreju]] kopiena (1923. gadā to bija 36% no pilsētas iedzīvotājiem). [[Lietuvas PSR]] uz austrumiem no pilsētas bija liela [[PSRS]] kara aviācijas bāze. == Cilvēki == 1897. gadā, kad [[Rainis]] atradās apcietinājumā Panevēžā, viņš šeit salaulājās ar dzejnieci [[Aspazija|Aspaziju]]. 20. gadsimta sākumā Panevēžas reālskolu beidza ģenerālis [[Andrejs Krustiņš]]. Panevēžā dzimuši: * [[Edgars Česnauskis]] (''Edgaras Česnauskis'', 1984) — futbolists * [[Jons Kazlausks]] (''Jonas Kazlauskas'', 1954) — basketbolists un basketbola treneris * [[Ignāts Konovalovs]] (''Ignatas Konovalovas'', 1985) — diska metējs == Sports == Sporta klubi: *[[FK Panevėžys]] ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs; *[[Panevēžas "Ekranas"]] ir bijušais [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs; *[[Panevēžas "Lietkabelis"]] ir profesionāls [[basketbols|basketbola]] klubs; Sporta būves: *[[Aukštaitijas stadions]] (ietilpība: 4 000); *[[Cido Arena|"Cido" Arena]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://balticlivecam.com/lv/cameras/lithuania/panevezys/panevezys-view-romantic-hotel/ Skats uz Panevēžu (WebCam)], balticlivecam.com {{Lietuvas pilsētas}} {{Lietuvas pašvaldības}} btu295jvq1gziekdh7ol3rrezdineqn Pluņģe 0 5811 3671916 3243506 2022-08-18T05:48:15Z DaceX 96827 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pluņģe | image_skyline =PlungeFlorijonas.jpg | imagesize = 250px | image_caption = Sv. Floriana kolonna Pluņģē | image_flag = Flag of Plunge.gif | image_shield = Plunge COA.gif | pushpin_map = Lithuania | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Pašvaldība | subdivision_name1 = [[Pluņģes rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1792 | area_total_km2 = | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 17318 | population_density_km2 = | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 55 | latm = 54 | lats = 40 | latNS = N | longd = 21 | longm = 50 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = 119 | website = http://www.plunge.lt}} '''Pluņģe''' ({{val-lt|Plungė}}) ir pilsēta un [[Pluņģes rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs [[Lietuva]]s ziemeļrietumos uz rietumiem no [[Telši]]em. == Par pilsētu == Pluņģes pilsēta atrodas Babrungas upes krastos. Pilsētā dzīvo vairāk kā divdesmit trīs tūkstoši iedzīvotāju. Cauri pilsētai iet dzelzceļa līnija [[Klaipēda]]- [[Šauļi]]. Piecdesmit astoņus hektārus pilsētā aizņem [[Oginški|Ogiņska]] parks, kurš tika izveidots [[18. gadsimts|18. gadsimtā]]. Ogiņski bija muižnieku dzimta, kura šai pilsētā dzīvoja vairākus gadsimtus. Pie parka atrodas [[Klasicisms|neoklasicisma]] stilā būvētā kņaza Nikolaja Ogiņska pils (1879) un senlaicīgi staļļi. 1994. gadā pilī iekārtoja Žemaišu muzeju, kurā ir apskatāmi priekšmeti, kas ir saistīti ar [[Žemaiši|žemaišu]] kultūru un mākslu visā pasaulē. Interesants objekts ir arī 1933. gadā [[romānika]]s stilā būvētā [[Svētais Jānis Kristītājs|Svētā Jāņa Kristītāja]] [[Katolicisms|katoļu]] baznīca un [[Svētais Florians|Svētā Floriāna]] statuja (1894). Pilsētā tiek izdoti četri [[avīze|laikraksti]] u.c. periodiskie izdevumi. Pluņģē notiek aktīva kultūras dzīve, dažādi kultūras un mākslas pasākumi. 2009. gadā Plunģe kļuva par šī gada Lietuvas [[kultūra]]s galvaspilsētu.<ref>[[Delfi (portāls)|Delfi]] [http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=22694032&categoryID=14393676&ndate=1229637600 Par Lietuvas 2009.gada kultūras galvaspilsētu kļūs Pluņģe]</ref> Divdesmit septiņus kilometrus uz rietumiem atrodas cita Lietuvas pilsēta [[Telši]], bet tikai piecpadsmit kilometru attālumā atrodas [[Žemaitija]]s [[dabas parks]] (21 720 ha). Pilsētā darbojas vieglās rūpniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumi. Plunģē atrodas liels pārtikas uzņēmums ''Plunges kooperatine prekyba UAB'', kurā tiek izgatavotas arī Latvijas veikalos nopērkamās [[krabju nūjiņas]]. Pluņģes sadraudzības pilsēta Latvijā kopš 1996. gada 26. jūlija ir [[Tukums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.tukums.lv/?f=skat_rx&id=490&mn=1 |title=Tukuma sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2009|01|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081201011940/http://www2.tukums.lv/?f=skat_rx&id=490&mn=1 |archivedate={{dat|2008|12|01||bez}} }}</ref> == Pilsētas apkārtne == Uz ziemeļiem no pilsētas atrodas [[Žemaitijas Nacionālais parks]]. Parka teritorijā atrodas bijusī [[PSRS]] [[Plokštines kara bāze]]. Tā bija pirmā PSRS karabāze, kurā [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā tika izvietotas [[kodolraķete]]s. Tagad šeit atvērts Aukstā kara muzejs. == Vēsture == Arheoloģiskie avoti liecina, ka cilvēki šajā vietā mituši jau 5—1 gadsimtā p.m.ē. [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] tagadējās Pluņģes vietā bija ciems, kurš atradās lielāka blakus ciema pakļautībā. Tomēr neilgā laikā iedzīvotājus skaits pieauga tā, ka [[16. gadsimts|16. gadsimta]] otrajā pusē pārspēja savu valdītāju skaitu. Tad arī Pluņģe tiek pirmo reizi minēta vēstures avotos (1565). 1792. gada 13. janvārī Pluņģei piešķira [[Magdeburgas tiesības]], un šis ir arī pilsētas dibināšanas gads. Pilsētā ap [[18. gadsimts|18. gadsimtu]] tika izveidota muiža. No 1806. līdz 1822. gadam muiža piederēja [[Platons Zubovs|Platonam Zubovam]], bijušajam [[Krievija]]s ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] favorītam. Vēlāk šīs īpašums piederēja Ogiņsku dzimtas pārstāvjiem, kuri iekārtoja parku un uzcēla pili. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Pluņģē dzīvoja liela ebreju kopiena, kas aizgāja bojā [[holokausts|holokaustā]]. Pilsētā ir saglabājusies ebreju [[sinagoga]]. 1997. gada 6. jūnijā Lietuvas prezidents ar dekrētu apstiprināja Pluņģes ģerboni. == Ievērojami cilvēki == Pluņģe ir uzņēmēja [[Broņislavs Lubis|Broņislava Lubja]] (''Bronislovas Lubys'', 1938-2011), latviešu dziedātājas [[Olga Rajecka|Olgas Rajeckas]] (1962), poļu alpinistes [[Vanda Rutkeviča|Vandas Rutkevičas]] (''Wanda Rutkiewicz'', 1943-1992), dziedātājas [[Aiste Smilgevičūte|Aistes Smilgevičūtes]] (''Aistė Smilgevičūtė'', 1977) un hokejista [[Mantas Armalis|Mantas Armaļa]] (1992) dzimtā pilsēta. Pluņģes pievārtē, Bukantes ciemā, dzimusi rakstniece [[Žemaite]] (''Žemaitė'', 1845-1921). No 1889. līdz 1893. gadam Pluņģē dzīvoja gleznotājs un komponists [[Mikalojus Konstantins Čurļonis]]. == Sports == * [[FK Babrungas]] — [[futbols|futbola]] klubs. * KK Olimpas — bijušis [[basketbols|basketbola]] klubs. == Galerija == <center><gallery> Attēls:PlungePalace.jpg|Nikolaja Ogiņska pils Attēls:BZN Plunge church front.jpg|Svētā Jāņa Kristītāja katoļu baznīca Attēls:PlungeFlorijonas.jpg|Sv. Floriana skulptūra Attēls:PlungeVarpine.jpg|Zvanu tornis Pluņģē </gallery></center> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Plungė|Pluņģe}} * [https://web.archive.org/web/20121231102948/http://www.viciunaigroup.eu/vicigroup-activities/food-production/plunges-kooperatine-prekyba-uab Uzņēmums ''Plunges kooperatine prekyba UAB''] * [http://www.zemaitijosnp.lt/ Žemaitijas Nacionālais parks] * [http://coldwarsites.net/country/lithuania/plokstine-missile-base-museum-of-cold-war Plokštines kara bāze] {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] h4q07sp3s6lk1x261co3v7vxb2xlvnz Prieni 0 5814 3671867 2968525 2022-08-17T20:56:36Z DaceX 96827 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Prieni | image_skyline =PrienaiA7903.JPG | imagesize = 300px | image_caption = Bijušā Prienu papīra manufaktūra, tagad tūrisma informācijas centrs | image_flag = | image_shield = Prienai COA.gif | pushpin_map = Lithuania | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Pašvaldība | subdivision_name1 = [[Prienu rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1609 | area_total_km2 = 8.34 | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 8623 | population_density_km2 = auto | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 54 | latm = 38 | lats = 19 | latNS = N | longd = 23 | longm = 57 | longs = 02 | longEW = E | elevation_m = 59 | website = http://www.prienai.lt/}} '''Prieni''' ({{val-lt|Prienai}}) ir pilsēta [[Lietuva]]s dienviddaļā, abos [[Nemuna]]s krastos, [[Prienu rajona pašvaldība|pašvaldības]] un pilsētas seņūnijas centrs. Pilsēta atrodas 39 kilometru uz dienvidiem no [[Kauņa]]s, 100 kilometru uz rietumiem no [[Viļņa]]s, 30 kilomnetru uz ziemeļiem no [[Alīta]]s un 40 kilometru uz austrumiem no [[Marijampole]]s. Lielāka Prienu daļa atrodas [[Nemuna]]s kreisajā krastā. Labajā krastā - Paprienes mikrorajons, kurā atrodas centrālā slimnīca un pansionāts. Pār Nemunu Prienos uzbūvēts tilts (Prienu tilts). Pilsētas centrā atrodas Brīvības laukums, koka Kristus Atklāsmes baznīca (uzcelta 1750. gadā), novada muzejs, kultūras centrs, pasts (LT-59001), piemineklis [[Ķēstutis|Ķēstutim]], Prienu pils vieta (Butlera pils) un Revonas parks (pilsētas parks), ziemeļos — pilsētas kapsēta. Saglabājušās vienas no lielākajām Lietuvā bijušās papīra manufaktūras (18.—19. gadsimts) ēkas. Prienu ziemeļrietumos atrodas ģimenes dārziņi, dienvidrietumos plešas Prienu sils. Pilsētas nomales pie Nemunas krasta atrodas Nemunas loku reģionālajā parkā. [[Birštona]]s kūrorta virzienā ved asfaltēta kājāmgājēju un riteņbraucēju taka. Pilsēta rakstos pirmoreiz minēta 1502. gadā. Pilsētas tiesības no 1609. gada. No pilsētas rūpniecības uzņēmumiem var atzīmēt kompāniju ''JSC Sportine Aviacija ir Ko'', kas kopš 1969. gada izgatavo [[planieris|planierus]]. Pilsētas [[basketbols|basketbola]] komanda "[[BC Prienai]]" ir 2010-11 un 2011-12 gada sezonas trešās vietas ieguvēji [[Lietuvas basketbola līga|Lietuvas basketbola līgā]]. Pilsētas pievārtē ir dzimis lietuviešu dzejnieks [[Justīns Marcinkevičs]] (''Justinas Marcinkevičius'', 1930-2011). == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Prienai|Prieni}} * [http://www.lak.lt/ JSC Sportine Aviacija ir Ko - planieru izgatavošanas kompānija] {{en ikona}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] evstulunomdzvcxh8rxqy8k0dorurrn Tauraģe 0 5860 3671869 2993874 2022-08-17T21:02:36Z DaceX 96827 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tauraģe | image_skyline =Tauragespilis.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Tauraģes pils | image_flag = Flag of Taurage.svg | image_shield = Taurage COA.gif | pushpin_map = Lithuania | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Pašvaldība | subdivision_name1 = [[Tauraģes rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1932 | area_total_km2 = 16.7 | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 22018 | population_density_km2 = auto | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 55 | latm = 15 | lats = 10 | latNS = N | longd = 22 | longm = 17 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = 33 | website = http://www.taurage.lt/}} '''Tauraģe''' ({{val-lt|Tauragė}}) ir pilsēta un [[Tauraģes rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs Lietuvas rietumu daļā. Pilsēta ir izvietojusies [[Jūra (upe)|Jūras]] upes krastos. 2005. gadā tajā dzīvoja 28 504 iedzīvotāju. Pilsētas tiesības ieguvusi 1932. gadā. Tauraģē atrodas [[Radzivili|Radzivilu]] pils, reģionālais muzejs "Santaka", vairākas veclaicīgas baznīcas. Pilsētā darbojas [[keramika]]s ražotne. == Vēsture == Rakstos pirmoreiz minēta 1499. gadā. No 1655. gada - Radzivilu rezidences pilsēta un Lietuvas [[luterticība]]s centrs. No 1691. līdz 1795. gadam Tauraģe atradās [[Austrumprūsija]]s sastāvā, pēc [[Polijas dalīšanas]] to anektēja [[Krievijas impērija|Krievijas impērija]]. 1807. gada 21. jūnijā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs I]] kādās dzirnavās pie Tauraģes parakstīja uguns pārtraukšanas vienošanos ar [[Napoleons|Napoleonu]], kam drīz sekoja [[Tilzītes miera līgumi]]. 1812. gada 30. decembrī pilsētā tika noslēgta [[Tauraģes konvencija]], kuras rezultātā Prūsijas karaspēks kļuva par Krievijas sabiedroto pret [[Napoleons|Napoleonu]]. 1843. gadā pilsētā uzturējās [[Onorē de Balzaks]]. 1915. gadā cauri tai uzbūvēta [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte]]. No 1920. gada Tauraģe ir Lietuvas Republikas sastāvā. 1927. gada 9. septembrī pilsētā notika nemieri pret [[Antans Smetona|Antana Smetonas]] režīmu. Pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācija]]s 1940. gadā Tauraģes pils bija lietuviešu pretošanās kustības un poļu karagūstekņu ieslodzījuma vieta. == Sports == * [[FK Tauras Tauragė|Tauras]] — [[futbols|futbola]] klubs. * Centrālais stadions. == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Tauragė|Tauraģe}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] qy8nd2foxxalrdfdycla3l75m33fro2 Viļņa 0 5878 3671871 3585554 2022-08-17T21:18:50Z DaceX 96827 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viļņa | native_name = ''Vilnius'' | settlement_type = galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Vilnus Montage (2016).png | imagesize = 250px | image_caption = Viļņa | image_shield = Grand Coat of arms of Vilnius.svg | pushpin_map = Lithuania | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 54 | latm = 41 | lats = | latNS = N | longd = 25 | longm = 17 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{karogs|Lietuva}} | subdivision_type1 = Pašvaldība | subdivision_name1 = [[Viļņas pilsētas pašvaldība]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = 1387 | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|ru|Вильнюс}}, līdz 1918. gadam''Ви́льна''<ref>Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона: в 86 т. (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907</ref> * {{val|be|Вільня}} * {{val|pl|Wilno}} * {{val|de|Wilna}} | area_total_km2 = 401 | population_total = 580020 | population_as_of = {{dat|2020|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_metro = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | website = {{url|http://www.vilnius.lt}} }} [[Attēls:Vilnius - Cathedral 01.jpg|thumb|250px|[[Viļņas katedrāle]]]] '''Viļņa''' ({{val-lt|Vilnius}}) ir [[Lietuva]]s galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas [[Nere]]s un [[Viļņa (upe)|Viļņas]] upes sateces vietā, valsts dienvidaustrumu daļā, 32&nbsp;km no [[Baltkrievija]]s robežas. Pilsēta ir ar bagātīgu vēsturi, jo ilgus gadsimtus bijusi [[Lietuvas dižkunigaitija]]s galvaspilsēta. No 1579. gada Viļņā darbojas [[Viļņas Universitāte|universitāte]]. Viļņu par savu kultūras centru vēsturiski uzskata [[lietuvieši]], [[poļi]], [[ebreji]] un [[baltkrievi]]. Viļņa pazīstama ar savu plašo un labi saglabāto vecpilsētu, kas iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Viļņa bija viena no 2009. gada [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]]. == Leģenda par pilsētas rašanos == [[Attēls:Gediminas Tower in Vilnius (cropped).jpg|left|thumb|150px|[[Ģedimina tornis]]]] Pusleģendārais Lietuvas valdnieks [[Šventaraģis]] (''Šventaragis'') bija iemīļojis vietu, kur Viļņas (''Vilnia'') upe ietek Nerē, un pēc savas nāves licis sevi šeit sadedzināt. Kopš tiem laikiem šī vieta saucas Šventaraga ieleja (''Šventaragio slėnis''). Pēc gadiem Lietuvas dižkunigaitis [[Ģedimins]] medījis savas galvaspilsētas [[Traķi|Traķu]] apkārtnē. Miegā pēc medībām viņš sapnī redzējis dzelzs vilku, kurš skaļi gaudojis kalna virsotnē. No rīta jautājis [[krīvs|krīvam]] [[Lizdeiķis|Lizdeiķim]] (''Lizdeika''), ko tas varētu nozīmēt, tas teicis, ka dzelzs vilks nozīmē, ka šeit izaugs varena pilsēta, kuras slava būs dzirdama kā vilka gaudošana tālu pasaulē. Ģedimins licis šeit dibināt savu jauno galvaspilsētu, bet Lizdeiķis ieguvis vārdu [[Radvili|Radivils]], nodibinot vienu no ietekmīgākajām Lietuvas augstmaņu dzimtām. == Vēsture == Arheoloģiskie izrakumi vēsta, ka Viļņas vecpilsētas kultūras slānis (koka ceļa paliekas) sasniedz X-XI gs., bet vissenākie mūrētas ēkas liecinājumi ir no XIII gs. Tie ir [[Mindaugs|Mindauga]] laikos stāvējušas baznīcas{{fact}} pamati, kas tika atrasti XX gs. pašās beigās, pētot Valdnieku pils drupas Katedrāles laukumā. Rakstos Viļņa pirmoreiz pieminēta 1323. gadā [[Ģedimina vēstules|Ģedimina vēstulēs]], kad [[Ģedimins]] šeit uzceļ koka pili. 1325. gadā Ģedimins to pieminējis par savu galvaspilsētu, kā arī aicinājis [[Hanza]]s pilsētu iedzīvotājus apmesties pilsētā. 1387. gadā [[Jagailis]] piešķīra Viļņai pilsētas tiesības. 1413.-1414. gada ziemā [[Žilbērs de Lanuā]] aprakstīja Viļņu (''Wilne'') kā Lietuvas galveno pilsētu, kur "ļoti augstā vietā uz kāda smilšaina kalna atrodas pils; tā nostiprināta akmeņiem, zemi un mūrnieka darbu, iekšā tā izbūvēta no koka, un minētās pils aizsargmūris nāk no kalna zemē divās nocietinātās daļās līdz pat apakšai, mūra iekšpusē ir iebūvētas daudzas mājas. Šai pilī un nocietinātajā vietā parasti uzturas hercogs Vītauts, Lietuvas valdnieks, tur viņš tur savu galmu un tur ir viņa mājoklis. Minētajai pilij tuvu garām tek upe, kas ņem savus ūdeņus un ved savu virzienu cauri pilsētai lejup; šī upe saucas Vilija (''Wilne''). Pilsēta nebūt nav nocietināta, bet gara un šaura stiepjas gar upi, tā ir ļoti slikti sabūvēta no koka mājām, dažas baznīcas ir no ķieģeļiem. Un minētā pils kalnā ir nostiprināta tikai ar koka nocietinājumiem (''bolvercques''), kas taisīti mūru veidā."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |title=Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse). |access-date={{dat|2014|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109042845/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |archivedate={{dat|2013|11|09||bez}} }}</ref> No 1503. līdz 1522. gadam pilsētā tika uzcelti aizsardzības mūri. Viļņa vislielāko uzplaukumu sasniedza [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] karaļa [[Sigismunds I|Sigismunda I]] laikā, kad 1544. gadā Viļņa kļuva par karaļa galma pilsētu. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] nodibināja Viļņas Universitāti. 1655. gadā [[Krievija|krievi]] pilsētu ieņēma un nopostīja. Pēc [[Polijas dalīšanas|Trešās Polijas dalīšanas]] Viļņa nokļuva [[Krievija]]s sastāvā, un kļuva par [[Viļņas guberņa]]s centru. 1812. gadā pilsētu ieņēma [[Napoleons|Napoleona]] karaspēks. Atkāpjoties Napoleona karaspēks atkal devās caur Viļņu; gan pašā Viļņā, gan tās apkārtnē no bada un aukstuma gāja bojā tūkstošiem [[Francija|franču]] kareivju. Pēc 1831. gada [[Novembra sacelšanās Polijā|Novembra sacelšanās]] Viļņas Universitāte tika slēgta. Pēc 1863. gada [[Janvāra sacelšanās Polijā|Janvāra sacelšanās]] sekoja smagas represijas, Krievijas gubernators [[Mihails Muravjovs]] tika iesaukts par "Viļņas kārēju". [[Attēls:Vilnius 1576.jpg|thumb|250px|Viļņa 1576. gadā]] Saistībā ar Viļņas Universitāti, Viļņai bija liela nozīme kā [[poļi|poļu]] kultūras centram — XIX gs. sākumā universitātē darbojās [[filomāti]] (''Filomaci'') — slepena poļu biedrība, kurā kopā ar citiem kultūras darbiniekiem darbojās [[Ādams Mickēvičs]]. XIX gs. vidū XIX gs. beigās un XX gs. sākumā Viļņa bija arī [[baltkrievi|baltkrievu]] galvenais kultūras centrs, šeit tika izdotas pirmās grāmatas mūsdienu baltkrievu valodā, radās pirmās baltkrievu biedrības un avīzes. Viļņa bija arī liels [[ebreji|ebreju]] kultūras centrs, saukts par ''Ziemeļu [[Jeruzāleme|Jeruzalemi]]''. === Polijas-Lietuvas teritoriālais strīds === {{pamatraksts|Viļņas apgabals}} [[Attēls:Celebrations of Vilnius return to Lithuania near Vilnius Cathedral in 1939.jpg|thumbnail|left|Lietuvas armija iesoļo Viļņā, 1939]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Viļņa nonāk [[Vācija|vācu]] okupācijā. Pēc Vācijas sakāves karā pilsēta vairākkārt mainīja "saimnieku". 1918. gada 16. februārī Viļņā tika proklamēta neatkarīgā Lietuvas valsts. 1918. gada 31. decembrī vācu karaspēks pameta pilsētu, tā palika poļu pašaizsardzības vienību kontrolē. 1919. gada 5. janvārī pilsētu ieņēma [[Sarkanā armija]], no [[Daugavpils]] tika pārvietota komunistu valdība [[Vincs Mickēvičs-Kapsuks|V.Mickēviča-Kapsuka]] vadībā un 27. februārī tika deklarēta [[Lietuvas-Baltkrievijas PSR]] (saīsināti — ''Litbel'') nodibināšana ar galvaspilsētu Viļņu. [[Poļu-boļševiku karš|Poļu-boļševiku kara]] laikā pilsētu 1919. gada 19. aprīlī ieņēma poļu karaspēks. 1920. gada 14. jūlijā boļševiki pilsētu atguva. Pa to laiku, kad ar boļševiku sakāvi beidzās [[kauja par Varšavu]], Lietuva un Padomju Krievija 1920. gada 12. jūlijā bija noslēgusi miera līgumu, kurā Viļņa tika atdota lietuviešiem. 1920. gada 7. oktobrī Lietuva un Polija noslēdza [[Suvalku līgums|Suvalku līgumu]]. Tomēr, saskaņojot rīcību ar [[Juzefs Pilsudskis|J.Pilsudski]], 1920. gada 9. oktobrī pilsētu ieņēma poļu karaspēks [[Lusjens Želigovskis|L.Želigovska]] vadībā ,formāli izdarot [[pučs|puču]] pret Polijas centrālo valdību. Tika nodibināta [[Centrāllietuvas republika]], kura 1922. gadā pēc t. s. [[Viļņas Seims|Viļņas Seima]] lēmuma tika iekļauta Polijā, īstenojot [[Juzefs Pilsudskis|J.Pilsudska]] centienus atjaunot 18.gs beigās bijušās Žečpospoļitas laiku valsti. Lietuva līdz t. s. [[Polijas ultimāts|Polijas ultimātam]] 1938. gadā neatzina Viļņas iekļaušanu Polijā, arī tās konstitūcijā Viļņa bija minēta kā valsts galvaspilsēta, bet [[Kauņa]] (faktiskā valsts galvaspilsēta starp pasaules kariem) bija tikai "pagaidu" galvaspilsēta. Šis t. s. [[Viļņas jautājums]] ļoti bremzēja veiksmīgu reģiona valstu sadarbību, ko prasmīgi izmantoja [[Padomju Savienība|PSRS]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā, pamatojoties uz [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]], pilsētu 1939. gada 19. septembrī ieņēma padomju karaspēks, un pilsēta tika pievienota [[Baltkrievijas PSR]].<ref>[https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1100291/tainy-istorii-vil-niusa-stolitsa-litvy-kak-razmennaia-moneta-imperii Тайны истории Вильнюса: столица Литвы как разменная монета империй]</ref><ref>[https://ria.ru/20141009/1027580231.html Ria.ru: Сказ о том, как товарищ Сталин территорию Литвы увеличил]</ref> 1939. gada 10. oktobrī tika parakstīts [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS]] ar kuru [[Viļņas apgabals]] tika atdots Lietuvai (savukārt Lietuvai bija jāatļauj PSRS izveidot karabāzes Lietuvas teritorijā). 1939. gada 27. oktobrī pilsētā ienāca Lietuvas karaspēks. === Lietuvas galvaspilsēta === 1940. gada jūnijā Viļņu līdz ar visu [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvu okupēja PSRS]] un drīz [[Lietuvas iekļaušana PSRS|iekļāva PSRS]], Viļņa kļuva par [[Lietuvas PSR]] galvaspilsētu. Pilsēta atradās vācu okupācijā no 1941. gada 23. jūnija līdz 1944. gada 13. jūlijam. Tika izveidoti vairāki ebreju [[geto]], kuri tika pakāpeniski iznīcināti. 1944. gada 7. jūlijā, tuvojoties padomju armijai, poļu ''[[Armia Krajowa]]'' sāka sacelšanos pret vācu karaspēku ([[Operācija Ostra Brama]]). Kad pilsētu ieņēma padomju karaspēks, sacelšanās dalībnieki tika internēti. Pēc Otrā pasaules kara tika pieņemts lēmums par poļu iedzīvotāju deportāciju (t. s. repatriāciju) uz Poliju. 1990. gada 11. martā Lietuvas PSR AP pieņēma neatkarības deklarāciju, bet 1991. gadā padomju karaspēks [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|uzbruka Viļņas televīzijas tornim]], nogalinot 14 cilvēkus un vairākus simtus ievainojot, kas bija sākums arī [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikam]] [[Latvija|Latvijā]]. == Cilvēki == [[Attēls:Vilnius Modern Skyline At Dusk, Lithuania - Diliff.jpg|thumb|200px|Viļņas panorāma]] [[Attēls:Vilnius Old Town Skyline at dusk, Lithuania - Diliff.jpg|thumb|200px|Viļņas panorāma]] Viļņā dzimuši: * [[Aleksandrs Berkmans]] (''Alexander Berkman'', 1870-1936) — anarhists * [[Romēns Garī]] (''Romain Gary'', 1914-1980) — franču rakstnieks * [[Marija Gimbutiene]] (''Marija Gimbutienė'', 1921-1994) — arheoloģe * [[Daļa Grībauskaite]] (''Dalia Grybauskaitė'', 1956) — politiķe * [[Jaša Heifecs]] (''Jascha Heifetz'', 1901-1987) — vijolnieks * [[Jagailis]] (''Jogaila'', 1348-1434) — Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis * [[Cēzars Kiī]] (''Цезарь Антонович Кюи'', 1835-1918) — krievu komponists * [[Ģedimins Ķirķils]] (''Gediminas Kirkilas'', 1951) — politiķis * [[Andrjus Kubiļus]] (''Andrius Kubilius'', 1956) — politiķis * [[Emīlija Plātere]] (''Emilia Plater'', 1806-1831) — poļu un lietuviešu nacionālā varone * [[Endrū Šallijs]] (''Andrew Schally'', 1926) — amerikānu endokrinologs === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 |1796|17500 |1811|56300 |1818|33600 |1859|58200 |1875|82700 |1897|154500 |1909|205200 |1916|140800 |1919|128500 |1923|167400 |1931|195100 |1939|209400 |1941|270000 |1944|110000 |1959|236100 |1970|372100 |1979|481000 |1985|544400 |1989|576700 |1992|644600 |2001|554281 |2002 | 550924 |2003|550213 |2004|548729 |2005 | 546773 |2006|542525 |2007|541732 |2008|541596 |2009|542969 |2010 | 543191 |2011|536127 |2012|533279 |2013|537152 |2014|539939 |2015 | 542664 |2018|536631 |2019|541212 |2020|550834 |2021|559421 }} == Klimats == {{Weather box |location = Viļņas |metric first = Y |single line = Y |width=75% |Jan high C = −3.5 |Feb high C = −1.7 |Mar high C = 3.3 |Apr high C = 10.7 |May high C = 18.2 |Jun high C = 21.1 |Jul high C = 22.1 |Aug high C = 21.6 |Sep high C = 16.4 |Oct high C = 10.2 |Nov high C = 3.5 |Dec high C = −0.5 |year high C= 10.1 |Jan mean C = −6.1 |Feb mean C = −4.8 |Mar mean C = −0.6 |Apr mean C = 5.7 |May mean C = 12.5 |Jun mean C = 15.8 |Jul mean C = 16.9 |Aug mean C = 16.3 |Sep mean C = 11.6 |Oct mean C = 6.6 |Nov mean C = 1.2 |Dec mean C = −2.9 |Jan low C = −8.7 |Feb low C = −7.6 |Mar low C = −3.8 |Apr low C = 1.6 |May low C = 7.5 |Jun low C = 10.8 |Jul low C = 12.3 |Aug low C = 11.5 |Sep low C = 7.7 |Oct low C = 3.4 |Nov low C = −0.9 |Dec low C = −5.2 |year low C= 2.4 |Jan record high C = 8.5 |Feb record high C = 14.4 |Mar record high C = 19.8 |Apr record high C = 27.6 |May record high C = 31.8 |Jun record high C = 33.4 |Jul record high C = 35.4 |Aug record high C = 34.4 |Sep record high C = 29.8 |Oct record high C = 24.5 |Nov record high C = 14.9 |Dec record high C = 10.5 |year record high C= 35.4 |Jan record low C = −37.2 |Feb record low C = −35.8 |Mar record low C = −29.6 |Apr record low C = −14.1 |May record low C = −3.6 |Jun record low C = 0.0 |Jul record low C = 3.5 |Aug record low C = 1.0 |Sep record low C = −4.8 |Oct record low C = −14.4 |Nov record low C = −22.5 |Dec record low C = −30.5 |year record low C= −37.2 |precipitation colour = green |Jan precipitation mm = 38.9 |Feb precipitation mm = 34.4 |Mar precipitation mm = 37.0 |Apr precipitation mm = 46.2 |May precipitation mm = 52.1 |Jun precipitation mm = 72.7 |Jul precipitation mm = 79.3 |Aug precipitation mm = 75.8 |Sep precipitation mm = 65.2 |Oct precipitation mm = 51.5 |Nov precipitation mm = 51.5 |Dec precipitation mm = 49.2 |year precipitation mm=653.5 |Jan precipitation days = 21.7 |Feb precipitation days = 18.4 |Mar precipitation days = 17.5 |Apr precipitation days = 10.2 |May precipitation days = 12.4 |Jun precipitation days = 11.7 |Jul precipitation days = 11.4 |Aug precipitation days = 10.5 |Sep precipitation days = 9.7 |Oct precipitation days = 13.5 |Nov precipitation days = 16.7 |Dec precipitation days = 21.2 |year precipitation days=174.9 |Jan humidity = 87.2 |Feb humidity = 84.3 |Mar humidity = 77.6 |Apr humidity = 65.5 |May humidity = 67.2 |Jun humidity = 70.2 |Jul humidity = 73.3 |Aug humidity = 74.1 |Sep humidity = 78.5 |Oct humidity = 84.7 |Nov humidity = 90.0 |Dec humidity = 89.0 |year humidity= 78.5 |Jan sun = 36 |Feb sun = 71 |Mar sun = 117 |Apr sun = 164 |May sun = 241 |Jun sun = 231 |Jul sun = 219 |Aug sun = 217 |Sep sun = 140 |Oct sun = 94 |Nov sun = 33 |Dec sun = 25 |year sun=1588 }} == Sports == [[Attēls:SiemensArenaFacade.jpg|thumb|right|''[[Siemens Arena]]'']] Viļņā bāzēti vairāki basketbola klubi, no tiem nozīmīgākais ir [[Viļņas "Rytas"]], tās mājas arēna ir ''[[Lietuvos Rytas Arena]]'' (2500 skatītāju vietas), bet nozīmīgākās spēles tiek aizvadītas ''[[Siemens Arena]]'', kurā ir vieta 11 000 skatītājiem. Pilsētu pārstāv arī futbola klubi [[Viļņas "Žalgiris"]] un [[Viļņas "Vytis"]]. Ar dažādiem sareģģījumiem kopš 1987. gada [[Šeškine]]s apkaimē tiek būvēts [[Lietuvas Nacionālais stadions]], šobrīd tiek plānots par valsts un pašvaldības līdzekļiem rezlizēt 2019. gadā apstiprināto projektu. == Sadraudzības pilsētas == Viļņai ir [[Sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar šādām pilsētām: {{Colbegin|3}} * {{flaga|Dānija}} [[Olborga]], Dānija * {{flaga|Kazahstāna}} [[Almati]], Kazahstāna * {{flaga|Kazahstāna}} [[Astana]], Kazahstāna * {{flaga|Beļģija}} [[Brisele]], Beļģija * {{flaga|Ungārija}} [[Budapešta]], Ungārija * {{flaga|ASV}} [[Čikāga]], ASV * {{flaga|Moldova}} [[Kišiņeva]], Moldova * {{flaga|Ukraina}} [[Dņipro]], Ukraina * {{flaga|Ukraina}} [[Doņecka]], Ukraina * {{flaga|Vācija}} [[Dīsburga]], Vācija * {{flaga|UK}} [[Edinburga]], Apvienotā Karaliste * {{flaga|Vācija}} [[Erfurte]], Vācija * {{flaga|Polija}} [[Gdaņska]], Polija * {{flaga|Ķīna}} [[Guandžou]], Ķīna * {{flaga|Somija}} [[Joensū]], Somija * {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], Ukraina * {{flaga|Polija}} [[Krakova]], Polija * {{flaga|Polija}} [[Lodza]], Polija * {{flaga|Ukraina}} [[Ļviva]], Ukraina * {{flaga|ASV}} [[Medisona]], ASV * {{flaga|Baltkrievija}} [[Minska]], Baltkrievija * {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], Krievija * {{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]], Norvēģija * {{flaga|Itālija}} [[Pāvija]], Itālija * {{flaga|Grieķija}} [[Pireja]], Grieķija * {{flaga|Islande}} [[Reikjavīka]], Islande * {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], Latvija * {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburga]], Krievija * {{flaga|Austrija}} [[Zalcburga]], Austrija * {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]], Zviedrija * {{flaga|Francija}} [[Strasbūra]], Francija * {{flaga|Ķīnas Republika}} [[Taipeja]], Ķīnas Republika * {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], Igaunija * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]], Gruzija * {{flaga|Polija}} [[Varšava]], Polija {{Colend}} == Galerija == <gallery> File:Palace of the Grand Dukes of Lithuania 2019.jpg|Valdnieku pils File:Vilnius Cathedral Exterior 2, Vilnius, Lithuania - Diliff.jpg|[[Viļņas katedrāle]] File:Vilnius University Great Courtyard 2, Vilnius, Lithuania - Diliff.jpg|[[Viļņas Universitāte]] File:Gediminas Avenue in autumn.jpg|Viļņas vecpilsēta File:Vilnius Old Town, Lithuania, 14 Sept. 2008.jpg|Viļņas vecpilsēta </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.vilnius.lt/ Viļņas mājaslapa] {{lt ikona}} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080617052719/http://www.vilnius-tourism.lt/ Viļņas tūrisma informācijas centra mājaslapa] {{lt ikona}} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20101129082323/http://viv.lt/ Virtual Historical Vilnius] {{lt ikona}} {{en ikona}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Lietuvas pilsētas}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Viļņa| ]] 62tdo89mlt8o6tw9znm19otwpix72pt Livonijas Konfederācija 0 7732 3672052 3611657 2022-08-18T09:33:46Z Baisulis 11523 /* Politiskā krīze un bojāeja (16. gadsimts) */ : wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Terra Mariana'' |nosaukums_latv_val = Livonijas Konfederācija |sugasvārds = Livonijas Konfederācija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija, Igaunija |laikmets = Viduslaiki |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Svētā Romas impērija |valdības_veids = [[Konfederācija]] | |gads_sākums = 1243 |gads_beigas = 1561 | |year_exile_start = <!--- Year of start of exile (if dealing with exiled government - status="Exile") ---> |year_exile_end = <!--- Year of end of exile (leave blank if still in exile)---> | |event_start = |date_start = |event_end = [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] |date_end = | |event1 = <!--- Optional: other events between "start" and "end" ---> |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = Tika apvienotas krustnešu iekarotās līvu, letu, sēļu, igauņu, sāmsaliešu, kuršu un zemgaļu zemes |date_pre = |event_post = Izveidota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]], [[Piltenes apgabals]], Dāņu [[Sāmsala]], [[Zviedru Igaunija]] |date_post = | |p1 = <!--- Name of the article for preceding entity, numbered 1-5 ---> |flag_p1 = <!--- Default: "Flag of {{{p1}}}.svg" (size 30) ---> |image_p1 = <!--- Use: [[Image:Sin escudo.svg|20px|Image missing]] ---> |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Kurzemes un Zemgales hercogiste |flag_s1 = Flag of Courland (state).svg |s2 = Pārdaugavas Livonijas hercogiste |flag_s2 = Flaga Rzeczypospolitej Obojga Narodow ogolna.svg |s3 = Zviedru Igaunija |flag_s3 = Sweden-Flag-1562.svg |s4 = Dānija |flag_s4 = Flag of Denmark (state).svg |s5 = Rīgas brīvpilsēta |flag_s5 = |s6 = Prūsijas hercogiste |flag_s6 = Flagge Herzogtum Preußen.svg | |image_flag = <!--- Default: Flag of {{{sugasvārds}}}.svg ---> |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = <!--- Displayed text for link under flag. Default "Flag" ---> | |image_coat = <!--- Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}}.svg ---> |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = <!--- Displayed text for link under symbol. Default "Coat of arms" ---> | |image_map = Livland 1260.svg |image_map_caption = Livonijas Konfederācija 1260. gadā. | |galvaspilsēta = [[Rīga]], [[Cēsis]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[Latīņu valoda]], [[Vācu valoda]] |reliģija = Katolicisms |nauda = [[Dālderis]], marka, vērdiņš, šiliņš, feniņš | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = <!--- Default: "King" for monarchy, otherwise "President"---> |representative1 = <!--- Name of representative of head of state (eg. colonial governor)---> |representative2 = |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = Livonijas landtāgs |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = <!--- year of the statistic, specify either area, population or both ---> |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} {{Latvijas vēsture}} '''Livonijas Konfederācija''' jeb '''''Terra Mariana'''''<ref name="EA">{{Enciklopēdijas atsauce | year =1967 | title =Terra Mariana | encyclopedia =The Encyclopedia Americana | publisher =Americana Corp | location = | id = |url=http://books.google.com/books?id=jsJWAAAAMAAJ&q=%22Livonia.+Under+its+official+name,+Terra+Mariana%22&dq=%22Livonia.+Under+its+official+name,+Terra+Mariana%22&ei=HV4aSbrgEYOUMojX-acE&pgis=1}}</ref> ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu [[konfederācija]] [[Livonija|Livonijā]],<ref>{{LKV|XII.|23 865}}</ref> tagadējās [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teritorijās no [[1243]]. līdz [[1561]]. gadam, kad izveidojas [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]]. Daži vēsturnieki iebilst pret Livonijas Konfederācijas nosaukuma lietošanu, jo 1226. gada vienošanos neuzskata par ilglaicīgu līgumu.<ref>Matthias Thumser. Das Baltikum im Mittelalter. Strukturen einer Europäischen Geschichtsregion. ''Jahrbuch des Baltischen Deutschtums'' 58 (2011): 17–30, 26. lpp.</ref> [[Attēls:Europe As A Queen Sebastian Munster 1570.jpg|thumbnail|right|"Eiropa karaliene" — alegorisks Eiropas galveno valstu attēlojums 16. gadsimtā, kas liecina, ka šajā laikā Livonija (apakšā pa labi) tika uzskatīta par svarīgu Eiropas reģionu ([[Sebastjans Minsters]], 1570.)]] == Veidošanās (13.—14. gadsimts) == Livonijas konfederācijas pamatā bija jaundibināto Baltijas kristiešu valstu feodālo senioru vienošanās<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/index.htm |title=Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. — dokuments Nr. 258. |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151202175437/http://www.old.historia.lv/index.htm |archivedate={{dat|2015|12|02||bez}} }}</ref> par cīņu pret Baltijas pagāniem un "šķeltniekiem" (t.i. [[pareizticība|ortodoksajiem kristiešiem]]) 13. gadsimta sākumā. 1226. gada martā Romas pāvesta legāts (šķīrējtiesnesis) [[Modenas Vilhelms]] [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīcā sasauca landtāgu, ko uzskata par pirmo [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāgu]], lai arī tos regulāri sasaukt sāka tikai 15. gadsimtā. [[Livonijas konfederācijas līgums]] tika noslēgts Rīgā [[1243]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] starp ordeņa mestra vietas izpildītāju [[Andreass no Felves|Andreasu no Felves]] un [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapu]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] bīskapiem. Konfederācijā ietilpa klosteri un pilsētvalstis ar savām lauku teritorijām, no kurām nozīmīgākās bija [[Rīga]], [[Tērbata]], [[Tallina]] un [[Daugavgrīvas klosteris]]. [[Dānija]]s iekarotajā [[Dāņu Igaunija|dāņu Igaunjā]] pastāvēja [[Tallinas bīskapija|Tallinas]] un [[Virijas bīskapija]]s (pastāvēja līdz [[1274]]), kas bija pakļautas [[Lunda]]s arhibīskapam, un neveidoja teritoriālu veselumu. Arī četras [[Prūsija]]s bīskapijas — [[Kulma (zeme)|Kulmas]], [[Pamede (zeme)|Pamedes]], [[Vārme (zeme)|Vārmes]] un [[Semba]]s bīskapijas bija pakļautas Rīgas arhibīskapam. Livonijas agrīnajā periodā ([[1186]]—[[1255]]) īslaicīgi pastāvēja virkne bīskapiju — [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas]], [[Zemgales bīskapija|Zemgales]], [[Leales bīskapija|Leales]], [[Rutēnijas bīskapija|Rutēnijas]], [[Karēlijas bīskapija|Karēlijas]], [[Lietuvas bīskapija|Lietuvas]] un [[Veršovijas bīskapija]], ko parasti uzskata par [[Karšuva]]s sagrozītu nosaukumu.<ref>{{val|la|In insula Livonie: Archiepiscopatus Rigensis fuit per dominum Alexandrum papam primo anno sui pontificatus de novo creatus qui sequentes habet suffraganeos: Osiliensem, Tarbatensem, Curoniensem, Wironiensem, Culmensem, Warmiensem, Pomezaniensem, Sambiensem, Ruthenensem, Wersomensem.}}</ref><ref>citāts no [http://www26.us.archive.org/stream/dieppstlichenka00aposgoog/dieppstlichenka00aposgoog_djvu.txt DIE PÄPSTLICHEN KANZLEIORDNUNGEN VON 1200-1500. GESAMMELT UND HERAUSGEGEBEN VON DR MICHAEL TANGL. Innsbruck, 1894. — 13.lpp.]</ref> Neilgu laiku [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] bija pakļauta arī [[Gotlande]]s sala. == Integrācija (15. gadsimts) == Ap [[1420]]. gadu [[Johans VI Ambundi]] sasauca pirmo regulāro [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāgu]] — Livonijas valstu pārstāvju kopsapulci, kurā risināja visām valstīm kopīgos jautājumus ārpolitikā un savstarpējās attiecībās. Pēc Livonijas ordeņa sagrāves [[Pabaiskas kauja|Pabaiskas kaujā]] 1435. gada 4. decembrī tas [[Valka|Valkā]] parakstīja "vienu draudzīgu vienošanos" (''eiine fruntliche eyntracht'') ar visiem Livonijas Konfederācijas partneriem ([[Rīgas arhibīskapija|Rīgas]], [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] un [[Tallinas bīskapi]]em un to vasaļiem, [[Rīgas rāte|Rīgas]], [[Tallina]]s un [[Tērbata]]s rātēm) par kopīgu militāru sadarbību. Livonijas landtāgā bija četras ''kūrijas'' jeb frakcijas. Pirmā bija ''prelātu kūrija'', kurā ietilpa Livonijas [[Bīskaps|bīskapi]] un [[Domkungs|domkungi]] (parasti [[Prāvests|prāvesti]] un [[Dekāns (garīdznieks)|dekāni]]), otrā bija ''ordeņa kurija'', ko pārstāvēja Livonijas ordeņa mestrs un ordeņa augstākās amatpersonas, trešo kūriju veidoja Livonijas bruņniecība jeb vasaļi, gan no bīskapijām, gan ordeņa zemēm, bet ceturtajā kūrijā ietilpa Rīgas, Tērbatas un Tallinas pilsētnieku pārstāvji ([[birģermeistars]] un 2—3 [[Rātskungs|rātskungi]]), kas reprezentēja visas Livonijas pilsētas. Landtāgi galvenokārt pulcējās [[Valka|Valkā]] vai [[Valmiera|Valmierā]], jo tās atradās Livonijas centrā, un tāpēc pārstāvjiem no dažādām Livonijas valstīm bija jāmēro aptuveni vienāds ceļa garums. Reizēm landtāgi pulcējās arī Rīgā, Tērbatā, Cēsīs un [[Vīlande|Vīlandē]]. Katrā valstī vai pilsētā bija savas atsevišķas [[Kārtu pārstāvniecība|kārtu sapulces]] vai pārvaldes struktūras — ordenim un arhibīskapijai [[Rīgas domkapituls|domkapituli]], pilsētām pilsētu sapulces, vasaļiem [[Mantāgs|mantāgi]] — kas, protams, bija suverēnas, un kopējā landtāga lēmumiem bija tikai rekomendējošs raksturs. === Politiskā krīze un bojāeja (16. gadsimts) === [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] laikā Livonijas ordenis sasniedza savu augstāko varu. 1525. gadā Vācu ordeņa Prūsijas daļa kļuva par sekulāru [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]], dodot Livonijas mestram iespēju līdzīgai varas sekularizācijai. 1526. gadā Pletenbergu par savu aizstāvi atzina Livonijas bīskapi. Pletenbergs tomēr nespēra soli uz laicīgo varu, un pēc viņa nāves Livonijas bīskapu un ordeņa starpā atsākās konflikti. Līdz 1530. gadam, kad viņu iecēla Svētās Romas impērijas firsta kārtā, Livonijas ordeņa mestrs juridiski bija Rīgas arhibīskapa vasalis. Pēc 1530. gada pastiprinājās ordeņa mestra un arhibīskapa konflikti. Strauji zuda ordeņa pastāvēšanas jēga. Krusta karus pret pagāniem tas vairs sen neveica. Iedzīvotāju vidū ātri izplatījās [[protestantisms]], kas noveda pie ordeņa brāļu skaita sarukuma. 16. gadsimta vidū ordenī bija tikai ap 150 ordeņa brāļu. Zemju īpašnieki, muižnieki, savos landtāgos pieņēma aizvien neatkarīgākus lēmumus, kurus ordenim un bīskapiem nācās akceptēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:6{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:6{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> [[16. gadsimts|16. gadsimta]] pirmajā pusē Livonijas bīskapu valstis piedzīvoja dziļu politisku krīzi, jo [[reformācija]]s rezultātā Livonijas garīgi — laicīgo valdnieku ietekme strauji mazinājās. Bīskapu vasaļi, kas zemi praktiski bija jau ieguvuši privātīpašumā, ignorēja bīskapu varu, un lielākā daļa vasaļu pieņēma [[luterānisms|luterānismu]]. Tādējādi bīskapi zaudēja arī garīgo varu pār saviem pavalstniekiem. Pēdējais katoliskais Rīgas arhibīskaps [[Vilhelms fon Brandenburgs]] nesekmīgi mēģināja kļūt par pirmo visas [[Livonija]]s hercogu Polijas-Lietuvas protektorātā, tāpat kā viņa brālis [[Albrehts I Hābsburgs|Albrehts I]] bija kļuvis par pirmo [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogu]]. Livonijas valstu savienība un neatkarīga ārpolitika beidza pastāvēt [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumposmā. Saskaņā ar [[Viļņas ūnija|Viļņas līgumu]], {{dat|1561|11|28||bez}} ordeņa mestrs, arhibīskaps un kārtu pārstāvji zvērēja uzticību [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]]. Rezultātā Livonijas vietā izveidojās no Lietuvas atkarīgās [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes]] un [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas]] hercogistes, Ziemeļigauniju pārņēma [[Zviedrija]], bet [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]] (bijušo Kurzemes bīskapiju) un [[Sāmsala|Sāmsalu]] pārņēma Dānijas princis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]]. Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Gothards Ketlers]] kļuva par pirmo Kurzemes un Zemgales [[Hercogs|hercogu]]. Neilgi pastāvēja [[Rīgas brīvpilsēta]]. == Konfederācijas subjekti == [[Attēls:LIVONIAE NOVA DESCRIPTIO 1573-1578.jpg|thumb|[[16. gadsimts|16. gadsimta]] Livonijas karte.]] Livonijas valstis bija [[Roma]]s [[pāvests|pāvesta]] vai [[Svētā Romas impērija|Vācu nācijas sv. Romas impērijas]] [[Imperators|imperatora]] [[vasaļvalsts|vasaļvalstis]], bet uz vietas faktiski dominēja [[Livonijas ordenis]] (ar [[Livonijas ordeņa mestri|ordeņa mestra]] rezidenci [[Cēsis|Cēsīs]]) un [[Rīgas arhibīskapija]]. Lielāko laika periodu te pastāvēja piecas valstis (pēc [[Pāvests|Pāvesta]] legāta [[Vilhelms no Modenas|Vilhelma no Modenas]] sadalījuma, kā kompromisu starp baznīcu un [[Zobenbrāļu ordenis|Ordeni]]): * [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] teritorijas, vēlāk [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] valsts; * [[Rīgas arhibīskapija]] (platība ap 18 000&nbsp;km<sup>2</sup>); * [[Tērbatas bīskapija]]; * [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]; * [[Kurzemes bīskapija]]. Dažreiz pieskaita arī sesto valsti, kas pastāvēja līdz [[1346]]. gadam — [[Dāņu Igaunija|Dāņu Igauniju]], pazīstama arī kā Igaunijas hercogiste (''Ducatus Estonie''), bet tā tieši ({{val|la|Dominum directum}}) pakļāvās [[Dānija]]s karalim.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=The Northern Crusades |last=Christiansen |first=Eric |authorlink= |coauthors= |year=1997 |publisher=Penguin |location= |isbn=0140266534 |pages= |url=http://books.google.com/books?id=W02ZZFqP1JcC&q}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |title=The Cambridge History of Scandinavia: Prehistory to 1520 |last=Knut |first=Helle |authorlink= |coauthors= |year=2003 |publisher=Cambridge University Press |location= |isbn=0521472997 |url=http://books.google.com/books?id=PFBtfXG6fXAC&pg=PA269&vq=Duchy+of+Estonia&dq=%22Duchy+of+Estonia%22&lr=&source=gbs_search_s&sig=ACfU3U1ZqeL3WfxncxJEpJV7Jj0jMKw6Xg |page=269}}</ref> 13. gadsimta pirmajā pusē īslaicīgi pastāvēja arī [[Sēlijas bīskapija]] (līdz 1226) un [[Zemgales bīskapija]] (līdz 1251). Kristīgās [[Koknese (valsts)|Kokneses]] (līdz 1215), [[Tālava]]s (līdz 1224) un [[Jersika (valsts)|Jersika]]s (līdz 1239) valstis īslaicīgi pastāvēja kā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas bīskapa]] vasaļvalstis. === Teritoriālais iedalījums === Livonijas konfederācijas teritoriālais iedalījums bija pārmantots no pakļauto senlatviešu un igauņu valstu sadalījuma pilsnovados (skandināvu: ''borchsokinge'', latīņu: ''castellatura''). Pakāpeniski tos aizstāja [[draudzes novads|draudzes novadi]] (senvācu: ''kerszpel''), kura centrā bija sava katoļu baznīca. Draudžu novadi sīkāk sadalījās lēņa novados un [[pagasts|pagastos]]. Rīgas arhibīskapijas [[Letu gals|Letu galā]] (senvācu: ''Lettischen side'') bija šādi draudžu novadi: [[Bērzaunes draudzes novads|Bērzaunes]], [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines]], [[Dzērbenes draudzes novads|Dzērbenes]], [[Gulbenes draudzes novads|Gulbenes]], [[Ikšķiles draudzes novads|Ikšķiles]], [[Kokneses draudzes novads|Kokneses]], [[Krustpils draudzes novads|Krustpils]], [[Lielvārdes draudzes novads|Lielvārdes]], [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas]], [[Madlienas draudzes novads|Madlienas]], [[Piebalgas draudzes novads|Piebalgas]], [[Raunas draudzes novads|Raunas]], [[Smiltenes draudzes novads|Smiltenes]], [[Suntažu draudzes novads|Suntažu]], bet [[Līvu gals|Līvu galā]] (''Liwischen side'') bija [[Ķizbeles draudzes novads|Ķizbeles]], [[Lēdurgas draudzes novads|Lēdurgas]], [[Liepupes draudzes novads|Liepupes]], [[Limbažu draudzes novads|Limbažu]], [[Rubenes draudzes novads|Rubenes]], [[Salacas draudzes novads|Salacas]], [[Straupes draudzes novads|Straupes]], [[Turaidas draudzes novads|Turaidas]] un [[Umurgas draudzes novads|Umurgas]] draudžu novadi. Livonijas ordeņa valsts bija sadalīta komturejās un fogtejās, kuru sastāvā arī bija pilsnovadi vai draudžu novadi. Ordeņa valsts Latvijas daļā zināmi šādi pilsnovadi un draudžu novadi: [[Aizkraukles draudzes novads|Aizkraukles]], [[Aizputes draudzes novads|Aizputes]], [[Alsungas draudzes novads|Alsungas]], [[Altenes draudzes novads|Altenes]], [[Alūksnes draudzes novads|Alūksnes]], [[Āraišu draudzes novads|Āraišu]], [[Aizputes draudzes novads|Bauskas]], [[Burtnieku draudzes novads|Burtnieku]], [[Cēsu draudzes novads|Cēsu]], [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas]], [[Daugavpils draudzes novads|Daugavpils]], [[Dobeles draudzes novads|Dobeles]], [[Durbes draudzes novads|Durbes]], [[Ērģemes draudzes novads|Ērģemes]], [[Gaujienas draudzes novads|Gaujienas]], [[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas]], [[Jaunpils draudzes novads|Jaunpils]], [[Jelgavas draudzes novads|Jelgavas]], [[Kandavas draudzes novads|Kandavas]], [[Kuldīgas draudzes novads|Kuldīgas]], [[Landzes draudzes novads|Landzes]], [[Ludzas draudzes novads|Ludzas]], [[Lugažu draudzes novads|Lugažu]], [[Mālpils draudzes novads|Mālpils]], [[Nītaures draudzes novads|Nītaures]], [[Rēzeknes draudzes novads|Rēzeknes]], [[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas]], [[Sabiles draudzes novads|Sabiles]], [[Saldus draudzes novads|Saldus]], [[Sesavas draudzes novads|Sesavas]], [[Sēlpils draudzes novads|Sēlpils]], [[Siguldas draudzes novads|Siguldas]], [[Skujenes draudzes novads|Skujenes]], [[Talsu draudzes novads|Talsu]], [[Trikātas draudzes novads|Trikātas]], [[Tukuma draudzes novads|Tukuma]], [[Valmieras draudzes novads|Valmieras]], [[Ventspils draudzes novads|Ventspils]] un [[Zaubes draudzes novads]]. Pilsnovadi tālāk dalījās ciemos un lauku sētās. Kurzemes bīskapija bija iedalīta [[Aizputes draudzes novads|Aizputes]], [[Ārlavas draudzes novads|Ārlavas]], [[Cīravas draudzes novads|Cīravas]], [[Dundagas draudzes novads|Dundagas]], [[Embūtes draudzes novads|Embūtes]], [[Ēdoles draudzes novads|Ēdoles]], [[Piltenes draudzes novads|Piltenes]], [[Sakas draudzes novads|Sakas]] un [[Valtaiķu draudzes novads|Valtaiķu draudžu novados]].<ref>Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1290-1500. Daugava, 1997.</ref> === Livonijas pilsētas === Livonijas pilsētas bija būvētas uz 14. gadsimtā izveidoto tirgotāju un amatnieku ģilžu korporatīvās sistēmas pamatiem. Lielākajās pilsētās [[Rīga|Rīgā]] un [[Rēvele|Rēvelē]] pastāvēja Lielā ģilde tirgotājiem, Melngalvju ģilde (kas nosaukumu bija ieguvusi no tās patrona — Sv. Maurīcija) bija neprecēto ceļojošo tirgotāju pārstāve, bet dažādiem amatniekiem bija dučiem citu gilžu. Atbilstošajās profesijās legāli nodarboties drīkstēja vienīgi ģilžu locekļi. Ceļš no mācekļa līdz zellim un tālāk līdz amata meistaram bija garš un grūts. Pilsētnieki (birģeri) galvenokārt bija vācu kolonisti, bet vietējie iedzīvotāji, kurus nevērīgi dēvēja par nevāciešiem (''Undeutsche''), veidoja ievērojamu daļu pilsētas iedzīvotāju, kas strādāja apkalpošanas jomā un veica smagākos darbus. Vācu kolonisti nepieļāva vietējo iedzīvotāju iesaisti tirdzniecībā (tie nedrīkstēja kļūt par tirgoņiem) un liedza tiem līdzdalību lielākajā daļā ģilžu. Pilsētas pārvaldīja oligarhiska pilsētas padome (rāte), kuras locekļi tika kooptēti amatā uz mūžu no pilsētas bagātāko un ietekmīgāko tirgotāju ģimeņu vidus. Livonijas pilsētām augot un kļūstot bagātākām, tās arvien vairāk centās panākt un arī ieguva lielāku neatkarību no saviem feodālajiem kungiem. Tās bija daļa no plašākas [[Ziemeļeiropa]]s un [[Baltijas jūra]]s piekrastes pilsētu kopienas, kam bija vienādas statūtos noteiktas vērtības un juridiskā sistēma un kurās izmantoja vienu un to pašu valodu — [[Lejasvācu valoda|lejasvācu]] dialektu.<ref>Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. — [[Jumava]], 2011 — 48. lpp</ref> == Tautsaimniecība == [[Attēls:Rigas_silins_1424.jpg|thumb|180px|left|Arhibīskapa Heninga attēls uz Rīgā kaltā '''šiliņa''' (1424-1448).]] [[Attēls:Rigas_marka_1537.jpg|thumb|180px|Arhibīskapa Tomasa Šēninga valdīšanas laikā Rīgā kaltā '''marka''' (1528-1539).]] [[Attēls:Rigas_moneta_1418.jpg|thumb|180px|left|Arhibīskapa Johana IV ģerbonis un amata zīme uz Rīgā kaltā '''vērdiņa''' (1418-1424).]] [[Attēls:Riga_thaler_1559.jpg|thumb|180px|Arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma attēls un lielais ģerbonis uz 1559. gadā Rīgā kalta [[dālderis|dāldera]].]] Livonijas lauksaimniecības pamats bija zemnieku saimniecības. Tajās parasti nodarbināja dažus puišus un meitas, sējumus apstrādāja ar zirgiem vai vēršiem. Saimniecības lielums bija atkarīgs no zemes kvalitātes un novietojuma. Daļu lauksaimniecības ražojumu zemniekiem nodevu veidā bija jāatdod zemes īpašniekiem — bīskapiem un ordenim vai viņu vasaļiem, kas apsaimniekoja saņemtos lēņus. Vēl 15. gs. beigās viņiem kungu saimniecībā bija jānostrādā tikai pārdesmit dienas gadā. Audzēja galvenokārt labību — rudzus, miežus, auzas, 16. gadsimtā vairāk sāka audzēt arī linus un kaņepājus. Papildu ienākumus zemnieki guva no dravniecības, pelnu un darvas ieguves. Kad Eiropā 15.-16. gadsimtā pieauga pieprasījums pēc lauksaimniecības produktiem un strauji cēlās to cenas, Livonijai kļuva izdevīgi vairāk eksportēt labību, linus, kaņepājus un citus lauksaimniecības ražojumus. Taču līdzšinējā saimniekošanas sistēma neļāva panākt krasu eksporta pieaugumu, tādēļ tika paplašināti [[muiža]]s tīrumi un sākas pāreja uz muižu saimniecībām. Vienlaikus vasaļi centās nostiprināt savas valdījuma tiesības uz muižu. Tā viņi pamazām kļuva par muižniekiem. [[Livonijas landtāgs]] pieņēma lēmumu par izbēgušo zemnieku izdošanu, kas iezīmēja dzimtbūšanas ieviešanas sākumu. 16. gadsimtā vidēji lielā muižā bija 20 līdz 40 zemnieku saimniecību. Muižnieku saimniecisko darbību sekmēja iespēja ātri gūt lielu peļņu. Muižu tīrumi tika paplašināti uz zemnieku zemju rēķina. To apstrādāšanai tika izmantots zemnieku klaušu darbs. Lai neko nezaudētu no peļņas, muižnieki mēģināja aizliegt zemniekiem viņu labības pārpalikumus pārdot pilsētā. Tos viņi paši uzpirka, lai realizētu tālāk. Pēc aptuveniem aprēķiniem, pirms Livonijas kara Latvijas teritorijā bija ap 400 000 iedzīvotāju, galvenokārt latviešu un līvu zemnieku. Tikai aptuveni 5% no iedzīvotāju kopskaita bija vācieši — muižnieki, garīdznieki, pilsētu augšslānis un vidusslānis — tirgotāji un amatnieki. === Konfederācijas monetārā sistēma === Pirmā Livonijas bīskapijas nauda kalta jau bīskapa Alberta laikā 1211. gadā, kad tās svars un raudze pielīdzināta [[Gotlande]]s naudai. Kā pamata naudas vienība kalpoja [[Mārka|Rīgas marka]] (''marca Rigensis''). Arhibīskapa [[Johans VI Ambundi|Johana VI Ambundi]] valdīšanas laikā (1418—1424) atkal sāka kalt Rīgas naudu — [[ārtigs|ārtigus]] (ārtavus). Mazākās monētas sauca par zēstlingiem (''seestling'') un feniņiem (''pfennig''). Pēc 1422. gada monetārās reformas visās Livonijas naudas kaltuvēs tika ieviests vienots standarts un ieviesta vienota Livonijas monetārā sistēma. 1 ārtigs tika pielīdzināts 12 Lībekas vecajiem [[šiliņi]]em un kopš 1426. gada 18. janvāra Livonijas landtāga lēmuma tika dēvēts šiliņu (''schilling''), bet mazākās monētas tika sauktas par šerfiem (''scherf''). Vienā šiliņā bija 8 šerfi. Pieaugot turībai, no 1515. gadā Rīgā sāka kalt lielākas sudraba monētas — [[vērdiņš|vērdiņus]] (''ferdings''), markas un [[Dālderis|dālderus]] (''thaler''). Starp naudas vienībām bija šādas attiecības: 1 dālderis = 4,5 markas = 18 vērdiņi, savukārt 1 vērdiņš = 9 šiliņi = 27 feniņi.<ref>[http://www.gyford.com/archive/2009/04/28/www.geocities.com/Athens/Olympus/5539/coins.html The coinage of Baltic countries]</ref> == Pastāvēšanas beigas un sadalīšana == [[Attēls:Schutzbrief.JPG|thumb|Livonijas Konfederācijas subjektu ģerboņi pirms tās sabrukuma (1556): [[Tērbatas bīskapija]] (bīskaps Hermanis Vesels), [[Livonijas ordenis]] (ordeņa mestrs [[Heinrihs fon Gālens]]), [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija]] (bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]]).]] [[Attēls:Livland1560-85.gif|thumb|right|Sākotnējā sadalīšanās, 1560-1585]] [[Attēls:Livland1585-1710.gif|thumb|right|Zviedrijas varas paplašināšanās, 1585-1710]] Laikā no 1557. līdz 1566. gadam Livonijas konfederācijas laicīgie un garīgie valdnieki noslēdza vairākus līgumus, ar kuriem viņu zemes pārgāja Dānijas, Zviedrijas un Lietuvas pakļautībā. Uz šī dalījuma pamata izveidojas igauņu un latviešu zemju iedalījums, ko vēlāk pārņem arī [[Krievijas Impērija]] (izveidojot [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Livonijas guberņa|Livonijas]] un [[Kurzemes guberņa]]s, ar Latgali, kā atsevišķu teritoriju). Izveidojoties Kurzemes un Zemgales hercogistei, Livonijas nosaukumu turpmāk attiecina uz tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas zemēm. Sabrukušās Livonijas teritoriju sadalīja kaimiņvalstis. Šeit izveidojās: *[[Zviedru Igaunija]] *[[Tērbatas bīskapija]] un [[Narva]] Krievijas okupācijā *[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] *[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] *[[Rīgas brīvpilsēta]] *[[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija]] Dānijas kontrolē **[[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas novads]] bija ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i līdz 1609. gadam. ===Dānijas īpašumi=== 1559. gada 26 septembrī bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] par 30 000 dālderiem pārdeva [[Sāmsala]]s, un vēlāk arī Kurzemes bīskapiju Dānijas karalim [[Frederiks II|Frederikam II]], kas tās nodeva savam 19 gadus vecajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]]. No 1561. līdz 1567. gadam Magnuss dzīvoja [[Piltene|Piltenē]], un nosargāja [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] neatkarību no topošās Kurzemes un Zemgales hercogistes. No 1570. līdz 1578. gadam ar [[Ivans IV]] atbalstu viņš sevi dēvēja par [[Livonijas ķēniņvalsts|Livonijas karali]]. Sāmsala līdz 1645. gadam piederēja Dānijai. Vēlāk Piltenes apgabals atradās neskaidrā situācijā, tas nebija nedz Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa, nedz Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa. 1617. gadā to nodeva tiešā Polijas-Lietuvas karaļa pārvaldē. ===Zviedrijas īpašumi=== Tā kā Ordenis bija gandrīz pilnībā iznīcināts un Sigismunda II karaspēks nesteidzās palīgā, Ziemeļigaunijas bruņniecība sāka sarunas ar Zviedriju. 1561. gada 4. jūnijā [[Harju apriņķis|Harju]], Viru un [[Jervas apriņķis|Jervas]] bruņniecība pārgāja Zviedrijas pakļautībā, kam 6. jūnijā sekoja Tallinas pilsēta. 2. augustā Zviedrijas karalis Ēriks XIV spēkā atstāja visas iepriekš pastāvošās Livonijas augstmaņu privilēģijas. Izveidojas [[Zviedru Igaunija]]. [[Ziemeļu Septiņgadu karš|Ziemeļu Septiņgadu kara]] laikā (1563.-70.) Dānija zaudēja savas Ziemeļigaunijas zemes Zviedrijai, saglabājot kontroli pār Sāmsalu. Zviedru Igaunijas robežas nostabilizēja Krievijas-Polijas miera līgums (1582.) un Krievijas-Zviedrijas miera līgumi (1583., 1595.). Pēc dāņu-zviedru 1643.-45. gada kara, Zviedrija ieguva arī Sāmsalu.<ref>[http://www.estonica.org/en/History/1558-1710_Estonia_under_Swedish_rule/Swedish,_Danish,_Russian_and_Polish-Lithuanian_wars_for_Estonia/ Swedish, Danish, Russian and Polish-Lithuanian wars for Estonia]</ref> ===Lietuvas un Polijas īpašumi=== Sigismunds II iejaucās protestantu un katoļu konfliktā Livonijā, 1557. gadā noslēdzot [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]], ar kuru Livonijas konfederācijā tiek atjaunot miers, un izveidota militāra alianse, ar kuru Livonijas konfederācija nonāk Polijas-Lietuvas aizsardzībā. Reaģējot uz to, [[Ivans IV]] sāk Livonijas karu. Līdz ar Krievijas uzbrukumu Livonijai, sekojot Pasvales līguma noteikumiem, karā bija jāiesaistās arī Sigismundam II.<ref name="elar.urfu.ru">[http://elar.urfu.ru/bitstream/10995/27747/1/qr_2_2014_08.pdf ЛИВОНИЯ ПОД ВЛАСТЬЮ РЕЧИ ПОСПОЛИТОЙ. БОРЬБА ЗА ВЛАСТЬ И СОЦИАЛЬНАЯ ТРАНСФОРМАЦИЯ]</ref> Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapijas vadītāji šajā laikā cenšas sekot Vācu ordeņa Prūsijas atzaram, kur Ordeņa pēdējam mestram izdodas veikt protestantu reformāciju, sekularizēt savu varu un kļūt par Polijai pakļautas [[Prūsijas hercogiste]]s valdnieku. Lietuvas augstmaņi vēlējās Livonijas pievienošanu [[Lietuvas lielkņaziste]]i, jo tas tiem nodrošinātu tirdzniecību caur Rīgas ostu. Polijas augstmaņi nevēlējās iesaistīties Livonijas konfliktā, kas nozīmēja karu ar Krieviju. Polijas muižniecība pieprasīja Livonijas jautājuma izlemšanai sasaukt Sejmu. Pēc ilgstošām sarunām, daļēju risinājumu deva [[Viļņas ūnija]], ar kuru Livonija pakļaujas personīgi Sigismundam II. Livonijas kontroles jautājums arī ietekmēja Polijas un Lietuvas sarunas, kas beidzās ar 1569. gada [[Ļubļinas ūnija]]s noslēgšanu. [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]], kā pirmajam [[Livonijas vietvalži|Livonijas vietvaldim]] neizdevās atjaunot savu varu visā Livonijā un atrisināt konfliktus ar Rīgu. 1566. gadā par Livonijas vietvaldi ieceļ [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]], kam ar [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnijas]] noslēgšanu izdodas panākt [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]]s izveidošanu. Tiek likvidētas iepriekš pastāvējušās robežas starp Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa zemēm. [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]] administratīvi sadala četros apgabalos ar centriem Rīgā, Turaidā, Cēsīs un Daugavpilī. Livonijas karš, Ļubļinas ūnijas sarunas, Livonijas karalistes izveidošanas mēģinājums, karaļa vēlēšanas Polijas-Lietuvas ūnijā nozīmēja nestabilitātes turpināšanos bijušās Livonijas konfederācijas zemēs. Jaunais Polijas Lietuvas ūnijas karalis [[Stefans Batorijs]] savienībā ar Zviedrijas [[Juhans III|Juhanu III]], no 1579. līdz 1582. gadam padzen Krieviju no Livonijas zemēm. Stefanam Batorijam nācās piekrist [[Zviedru Igaunija]]s palikšanai sava zviedru sabiedrotā pakļautībā. Pēc Livonijas kara beigām, Livonijas stāvoklis bija neskaidrs. Stefans Batorijs plānoja nojaukt lielāko daļu Ordeņa celto cietokšņu, lai nedotu iespēju Krievijai tos atkal ieņemt un nostiprināties. 25 kara gadu laikā iznīcināto iedzīvotāju vietā plānoja iesūtīt kolonistus no citām Polijas-Lietuvas provincēm. 1583. gadā Livonijas landtāgs apstiprina Livonijas konstitūciju (''Constitutiones Livoniae''), kas Pārdaugavas hercogistes teritoriju sadala Cēsu, Pērnavas un Tērbatas apgabalos.<ref name="elar.urfu.ru"/> 1587. gadā par Polijas-Lietuvas valdnieku ievēlēja Juhana III dēlu [[Sigismunds III Vāsa|Sigismundu III]], kurš savas ievēlēšanas nodrošināšanai bija apsolījies panākt Zviedru Igaunijas pievienošanu Polijai-Lietuvai. Sigismunds III 1589. gada ūnijas Sejmam Varšavā ierosināja Livoniju pārvaldīt kopīgi. ''Ordinatio Livonica'' noteica, ka ierēdņu vietas un iegūtos nodokļus Polija un Lietuva tagad dala uz pusēm, visiem lēmumiem bija jāsaņem Polijas un Lietuvas apstiprinājums. Pēc Juhana III nāves katoliskais Sigismunds III kļuva arī par Zviedrijas karali, kam pretojās viņa tēvocis [[Kārlis IX]]. Lai pretotos zviedru ambīcijām, un nodrošinātu Livonijas lojalitāti, 1598. Sigismunds pieņem jaunus ''Ordinatio Livonica II'', apgabalu pārvaldniekus paaugstinot līdz [[vojevoda]]s līmenim un piešķirot tiem vietas ūnijas Sejmā. Administrācijas amati tagad bija atvērti arī Livonijas augstmaņiem. 1600. gadā sākās [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru karš]], kurā Sigismunds III sākotnēji gūst panākumus. 1607. gadā viņš izdod jaunus noteikumus, ar kuriem Livonijas augstmaņi jau ir pielīdzināti Polijas un Lietuvas augstmaņiem, viņi var brīvi ieņemt amatus visā Polijas-Lietuvas ūnijas teritorijā. Ar Zviedriju 1611. gadā bija noslēgts pamiers uz 5 gadiem. Jaunais zviedru karalis [[Gustavs II Ādolfs]] atsāk karu, 1617. gadā iebrūkot Livonijā. Tā kā Sigismundam II vienlaikus bija jākaro pret Osmaņu impēriju dienvidos, 1629. gadā tiek noslēgts pamiers ar Zviedriju, kas ieguva Rīgas pilsētu un Pārdaugavas hercogistes lielāko daļu, izveidojot [[Zviedru Livonija|Zviedru Livoniju]]. Polijas-Lietuvas pakļautībā palika Kurzemes un Zemgales hercogiste, kā arī [[Inflantijas vaivadija]], kurā veidojās atsevišķa [[Latgale]]s identitāte.<ref name="elar.urfu.ru"/> == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Livonija]] * [[Livonijas krusta kari]] * [[Livonijas karš]] * [[Livonijas bīskapija]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ķēniņvalsts]] * [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] ==Ārējās saites== *[http://www.lvportals.lv/viedokli.php?id=257856 Vēsturiskie mīti: latviešu stereotipiskais pagātnes redzējums] {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Livonijas bīskapija]] <br />[[Livonijas ordenis]]<br /> [[Kurzemes bīskapija]] | virsraksts = Livonijas Konfederācija | periods = [[1243]]—[[1561]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Pārdaugavas hercogiste]]<br />[[Piltenes apgabals]]}} {{kastes beigas}} {{Livonijas konfederācija}} [[Kategorija:Livonijas Konfederācija| ]] [[Kategorija:Livonija| ]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] 2nkjmgzggj1643vfyn33w4wdxa491tb Ārstniecības kumelīte 0 8840 3671915 3671074 2022-08-18T05:45:36Z ScAvenger 1630 /* Ārstnieciskās īpašības */ parasti jau tēju uzreiz nevāra wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Matricaria chamomilla - teekummel Keilas.jpg | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | rinda =Asterales | rinda_lv =Asteru rinda | dzimta =Asteraceae | dzimta_lv =Kurvjziežu dzimta | ģints =Matricaria | ģints_lv =Kumelītes | suga =M. recutita | suga_lv =Ārstniecības kumelīte | binomial =Matricaria recutita | sinonīmi = * ''Matricaria chamomilla'' * ''Chamomilla recutita'' * ''Chamomilla chamomilla'' * ''Matricaria suaveolens'' | kategorijas =nē }} '''Ārstniecības kumelīte''' (''Matricaria recutita'', ''Matricaria chamomilla'') ir [[kurvjziežu dzimta|kurvjziežu]] jeb asteru dzimtas [[Kumelītes|kumelīšu ģints]] [[augi|augs]], ko plaši izmanto [[ārstniecība|ārstniecībā]] un [[skaistumkopšana|skaistumkopšanā]]. Augs neliels, no 10cm līdz 40cm. Tās sinonīmi ir: ''Chamomilla chamomilla'', ''Chamomilla recutita'', ''Matricaria chamomilla'', un ''Matricaria suaveolens''. Citas kumelīšu ģints sugas: * {{TaksoSaite|Matricaria discoidea|Maura kumelīte}} * {{TaksoSaite|Matricaria discoidea|Tīruma suņkumelīte}} <!-- == Sugas apraksts == [[Attēls:Illustration Matricaria chamomilla0.jpg|thumb|left|100px]] [..] --> == Izplatība un biotipi == Ārstniecības kumelīte sastopama viscaur [[Eiropa|Eiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]]. Parasti — tuvu [[cilvēks|cilvēku]] iekoptām vietām, ceļmalās, pie [[atkritumu izgāztuve|atkritumu izgāztuvēm]] un apstrādātos laukos kā [[nezāle]]. Arī [[Latvija|Latvijā]] kumelīte ir plaši sastopama. == Ārstnieciskās īpašības == [[Attēls:Matricaria_recutita_-_Köhler–s_Medizinal-Pflanzen-091.jpg|thumb|left|100px|Kumelītes uzbūve]] [[Attēls:Matricaria chamomilla flowers.jpg|left|thumb|207x207px|[[Zieds|Ziedu]] galvas tiek atdalītas no [[Stiebrs|stiebriem]], lai varētu tās žāvēt tējai]] Ārstniecības kumelīte tiek izmantota [[medicīna|medicīnā]] kā pretsāpju līdzeklis un kā viegli nomierinošs līdzeklis pret [[bezmiegs|bezmiegu]]. [[Kumelīšu tēja]] būs nomierinoša un nogurumu mazinoša, komprese (piemēram, uz sāpošām [[locītavas|locītavām]] vai pie [[muskulis|muskuļu]] sastiepumiem) — sāpes atvieglojoša. Sen zināmas kumelītes dezinficējošās un dziedējošās īpašības. No auga gatavotas kompreses palīdzēs pret dažādām [[āda]]s kaitēm — [[brūce|brūcēm]] un [[iekaisums|iekaisumiem]], [[izsitumi]]em un uztūkumiem. Kumelīti izmanto arī kā dezinficējošu līdzekli [[mute]]s [[gļotāda]]s skalošanai. No kumelītes iegūst [[eļļa|eļļu]], kuras galvenā aktīvā sastāvdaļa ir [[bisabolols]] un kurai piemīt pretiekaisuma, pretalerģiska un nomierinoša iedarbība. Kumelītes eļļu plaši izmanto arī aromterapijā. === Ārstniecisko preparātu pagatavošana === Visplašāk pazīstama ārstnieciskās kumelītes [[zāļu tēja]]. Tās pagatavošanai iesaka izmantot 2 tējkarotes kumelīšu [[drogas|drogu]] uz krūzi karsta [[ūdens]]. Pie hroniskām [[vēdersāpes|vēdersāpēm]] šādu tēju iesaka dzert katru rītu tukšā dūšā 2—3 mēnešus. No kumelītes var gatavot novārījumus un kompreses, un [[rūpnieciskā ražošana|rūpnieciski]] — arī eļļu. == Izmantošana skaistumkopšanā == Kumelīte mīkstina un nomierina ādu, tādēļ no tās gatavotus [[kosmētiskie līdzekļi|kosmētiskos līdzekļus]] izmanto raupjas un sakairinātas ādas kopšanā. [[Pusaudzis|Pusaudžiem]] ar problemātisku sejas ādu iesaka to mazgāt ar atdzesētu kumelīšu novārījumu, jo kumelīte arī attīra ādu un mazina izsitumus. Kumelīšu novārījumu izmanto arī blondu [[mati|matu]] skalošanai. Savukārt no atdzesētas kumelītes tējas vai novārījuma pagatavotas kompreses palīdzēs atpūsties nogurušām [[acis|acīm]] un mazinās pietūkumu ap tām. Tējas kompresei var izmantot arī [[tējas maisiņš|tējas maisiņu]]. [[Attēls:Matricaria recutita W.jpg|thumb|right|300px|Kumelītes zieds šķērsgriezumā]] == Ārējās saites == {{Commons|Matricaria recutita}} * [http://www.latvijasdaba.lv/ Sugu enciklopēdija '“Latvijas daba'”] * [http://latvijas.daba.lv/ '“Latvijas dabas'” kopskats] * [http://www.camomile.com/ www.camomile.com — kumelītei veltīta interneta lapa angļu valodā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Asteru apakšdzimta]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] efvcdo9958nvesaxqxcjkqvgs9z4t1d Funkcija 0 9098 3671835 3535108 2022-08-17T19:38:25Z 77.219.0.209 wikitext text/x-wiki '''Funkcija''' ir viena mainīgā atkarība no otra mainīgā, ja katrai neatkarīgā mainīgā vērtībai atbilst ne vairāk kā viena atkarīgā mainīgā Vērtība. == Pamatjēdzieni == Funkcija ir definēta tad, ja norādīts piekārtojuma likums, pēc kura katrai argumenta vērtībai var atrast atbilstošo funkcijas vērtību. Piekārtojuma likumu var uzdot: * ar vārdiem; * ar tabulu; * ar formulu; * ar grafiku. Ja funkcionālo sakarību (atbilstību) starp diviem mainīgajiem <math>x</math> un <math>y</math> pieraksta šādi <math>y=f(x)</math>, tad '''<math>y=f(x)</math>''', to sauc par funkcijas formulu, <math>x</math> par neatkarīgo mainīgo jeb argumentu, bet <math>y</math> par atkarīgo mainīgo jeb funkciju. Lasa: <math>y</math> ir vienāds ar <math>f</math> no <math>x</math>. Pierakstā burts <math>f</math> norāda likumu (kārtulu), pēc kura katrai argumenta <math>x</math> vērtībai var noteikt atbilstošo <math>y</math> vērtību. Gan funkciju, gan argumentu var apzīmēt arī ar citiem burtiem, piemēram, <math>y=g(x)</math>, <math>y=h(t)</math>, <math>z=F(y)</math>. Dažkārt funkciju apzīmē ar to pašu burtu, ar kuru apzīmēts atkarīgais mainīgais, piemēram, <math>y=y(x)</math>, <math>s=s(t)</math>, <math>z=z(y)</math>. Par funkcijas <math>y=f(x)</math> definīcijas apgabalu (pieļaujamo vērtību kopu) sauc visas tās neatkarīgā mainīgā <math>x</math> vērtības, ar kurām izteiksmei <math>f(x)</math> ir jēga. Definīcijas apgabalu apzīmē ar simbolu <math>D(y)</math> vai <math>D(f)</math>. Saskaņā ar šo definīciju, funkcijas <math>y=f(x)</math> definīcijas apgabals <math>D(f)</math> sakrīt ar izteiksmes <math>f(x)</math> definīcijas apgabalu. Par funkcijas <math>y=f(x)</math> vērtību apgabalu sauc visas atkarīgā mainīgā <math>y</math> vērtības. Vērtību apgabalu apzīmē ar <math>E(y)</math> vai <math>E(f)</math>. Funkciju sauc par pāra funkciju, ja katram <math>x\in D</math> izpildās vienādība <math>f(-x)=f(x)</math>. Funkciju sauc par nepāra funkciju, ja katram <math>x\in D</math> izpildās vienādība <math>f(-x)=-f(x)</math>. Ja funkcijai neatbilst neviens no šiem abiem nosacījumiem, to sauc par ne pāra, ne nepāra funkciju. Funkciju sauc par periodisku, ja eksistē tāds [[pozitīvs skaitlis]] <math>T</math>, ka katram <math>x\in D</math> pastāv sakarība <math>f(x+T)=f(x)</math>. Mazāko no šādiem skaitļiem <math>T</math> sauc par funkcijas [[Periods|periodu]]. Funkcija ir augoša, ja lielākai argumenta vērtībai atbilst lielāka funkcijas vērtība. Funkcija ir dilstoša, ja lielākai argumenta vērtībai atbilst mazāka funkcijas vērtība. Augošas un dilstošas funkcijas sauc par monotonām funkcijām. Katrai monotonai funkcijai pastāv apgrieztā (inversā) funkcija. Ja funkcijas <math>y=f(u)</math> arguments ir funkcija <math>u=g(x)</math>, funkciju <math>y=f(g(x))</math> sauc par saliktu funkciju jeb funkciju <math>f</math> (ārējā funkcija) un <math>g</math> (iekšējā funkcija) kompozīciju. Vienas funkcijas ievietošanu citas funkcijas argumenta vietā sauc par superpozīciju. Lai uzzīmētu funkcijas <math>y=f(x)</math> grafiku, parasti sastāda vērtību tabulu, atbilstošos [[punkts|punktus]] (<math>x</math>, <math>f(x)</math>) atliek koordinātu plaknē un caur šiem punktiem novelk nepārtrauktu līniju (vai līnijas). Ja koordinātu plaknē atliek punktus, kuru abscisa (x ass) ir funkcijas arguments (x vērtība), bet ordināta (Y ass) — atbilstošā funkcijas vērtība, tad visi šie punkti veido funkcijas grafiku. == Elementārās funkcijas == Elementārās pamatfunkcijas: * [[Kāpināšana|pakāpes]] funkcija <math>y=x^\alpha</math>, * [[Eksponentfunkcija|eksponentā funkcija]] <math>y=a^x</math>, * [[Logaritms|logaritmiskā]] funkcija <math>y=\log_ax</math>, * [[Trigonometriskās funkcijas|trigonometriskās funkcija]] <math>y=sinx</math>, <math>y=cosx</math>, <math>y=tgx</math>, <math>y=ctgx</math>, * [[Inversās trigonometriskās funkcijas|ciklometriskās funkcijas]] <math>y=arcsinx</math>, <math>y=arccosx</math>, <math>y=arctgx</math>, <math>y=arcctgx</math>. Funkcijas, kuras iegūst no elementārajām pamatfunkcijām un konstantēm, galīgā skaitā izpildot ar tām saskaitīšanu, atņemšanu, reizināšanu, dalīšanu, saliktu funkciju veidošanas operāciju, sauc par elementārajām funkcijām. Tās iedala algebriskās un [[Transcendenta funkcija|transcendentās]] funkcijās. Algebriskajām, aprēķinot vērtību, jāizpilda galīgs skaits [[Algebra|algebrisku]] operāciju (saskaitīšana, atņemšana, reizināšana, dalīšana, kāpināšana [[Racionāls skaitlis|racionāla skaitļa]] pakāpē), tās iedala racionālās — funkcijas izteiksme nesatur [[Sakne (matemātika)|saknes]] — un iracionālās — funkciju izteiksmes satur saknes — funkcijās. Pārējās elementārās funkcijas ir transcendentās.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Augstākā matemātika|last=Volodko|first=Inta|publisher=Zvaigzne ABC|year=2007|isbn=978-9984-37-811-4}}</ref> == Funkcijas y=f(x) pētīšanas shēma<ref>Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika, 1. daļa., R.:„Zvaigzne“ 1988</ref> == === 1. solis === * Atrod funkcijas '''definīcijas apgabalu''' D(f), tas ir, tādu x kopu, kurā funkcijas f(x) ir noteikta; * Nosaka '''pārtraukuma punktus''', un '''to veidus''', aprēķinot vienpusējās [[Robeža (matemātika)|robežas]]. Ja x=a ir funkcijas pārtraukuma punkts, tad jāaplūko vienpusīgās robežas šajā punktā: <math>\lim_{x \to \text{a}^{-0}}f(x)</math> un <math>\lim_{x \to \text{a}^{+0}}f(x)</math> === 2. solis - atrod funkcijas grafika asimptotas === * Taisne x=a ir funkcijas '''vertikālā asimptota''', ja punkts x=a ir funkcijas 2. veida pārtraukuma punkts; * Taisne y=b ir funkcijas f(x) '''horizontālā asimptota''' ( Ox asij paralēla taisne ), un # ja <math>\lim_{x \to+\infty}f(x)=b</math> , tad eksistē horizontālā asimptota labajā pusē, kur <math>x\to +\infty</math>, un # ja <math>\lim_{x \to-\infty}f(x)=b</math> , tad eksistē horizontālā asimptota kreisajā pusē , kur <math>x \to-\infty</math> ; * Taisne <math>y=k*x+b</math> ir funkcijas f(x) '''slīpā asimptota''' ( kas veido leņķi <math>k=\tan(\alpha)</math> ar Ox asi) , kur <math>k = \lim_{x \to\pm\infty}\frac{f(x)}{x}</math> un <math>b = \lim_{x \to\pm\infty}(f(x)-k*x)</math> === 3. solis === * Noskaidrot, vai funkcija f(x) ir pāra vai nepāra funkcija. # '''Pāra''' funkcija, ja <math>f(-x) = f(x)</math> un funkcijas grafiks ir simetrisks attiecībā pret Oy asi. # '''Nepāra''' funkcija, ja <math>f(-x) = -f(x)</math> ; grafiks ir simetrisks attiecībā pret koordinātu sākumpunktu; * Noskaidro, vai funkcija ir '''periodiska''', tas ir, <math>f(x+T) = f(x)</math> , un atrod periodu T. === 4. solis === * Atrod grafika '''krustpunktus''' ar koordinātu asīm; * Nosaka, kādos intervālos funkcija ir '''pozitīva''' un kādos '''negatīva'''. === 5. solis === * Atrod '''1. kārtas atvasinājuma''' <math>f'(x)</math> '''kritiskos punktus''' un funkcijas '''ekstrēmus'''. # Punkts <math>x_0</math> ir šī atvasinājuma '''kritiskais punkts''', ja <math>f'(x_0) = 0</math> ; * Nosaka intervālus, kādos funkcija ir augoša un kādos - dilstoša. # Funkcija ir '''dilstoša''' <math>(a,b)</math> intervālā, ja <math>f'(x) < 0, \forall x \in (a,b)</math>. # Funkcija ir '''augoša''' <math>(a,b)</math> intervālā, ja <math>f'(x) > 0, \forall x \in (a,b)</math>. * Nosaka '''ekstrēmu koordinātas'''. Ekstrēma punkts atdala funkcijas augšanas intervālu no dilšanas intervāla. # Kritiskais punkts <math>x_0</math> ir '''minimuma punkts''', ja funkcija dilst intervālā pirms <math>x_0</math> un aug intervālā pēc <math>x_0</math>. # Kritiskais punkts <math>x_0</math> ir '''maksimuma punkts''', ja funkcija aug intervālā pirms <math>x_0</math> un dilst intervālā pēc <math>x_0</math>. === 6. solis === * Atrod '''2. kārtas atvasinājuma''' <math>f''(x)</math> '''kritiskos punktus''' un funkcijas grafika '''pārliekuma punktus'''. # Punkts <math>x_0</math> ir šī atvasinājuma '''kritiskais punkts''', ja <math>f''(x_0) = 0</math>. * Nosaka izliekuma un ieliekuma intervālus. # Funkcijas grafiks ir '''izliekts''' <math>(a,b)</math> intervālā, ja <math>f''(x) < 0, \forall x \in (a,b)</math>. # Funkcijas grafiks ir '''ieliekts''' <math>(a,b)</math> intervālā, ja <math>f''(x) > 0, \forall x \in (a,b)</math>. * Atrod '''pārliekuma punktu koordinātas'''. # <math>(x_0 , f(x_0) ) </math>ir '''pārliekuma punkts''', ja šis punkts atdala funkcijas grafika izliekto daļu no ieliektās daļas. === 7. solis - konstruē funkcijas grafiku. === == Lineāra funkcija == Par lineāru funkciju sauc funkciju <math>y=kx+m</math>, kur k nav vienāds ar [[nulle|nulli]]. Lineāras funkcijas grafiks ir [[taisne]]. Lai konstruētu grafiku, sastāda tabulu, kurā izvēlas trīs "x" vērtības. Taisnes virziena koeficients ''k'' norāda, kādu [[leņķis|leņķi]] taisne veido ar X ass pozitīvo virzienu:<ref>K. Šteiners, B. Siliņa. Augstākā matemātika I, R.:„Zvaigzne ABC“, 1997.</ref>[[Attēls:Linear functions2.PNG|150x150px|thumb|Dažas lineāras funkcijas]] :Ja <math>k>0</math>, taisne ar X asi veido šauru leņķi :Ja <math>k<0</math>, taisne ar X asi veido platu leņķi Definīcijas un vērtību apgabals lineārai funkcijai ir visi [[reāls skaitlis|reālie skaitļi]]. Ja <math>m=0</math>, tad <math>y=kx</math> (tiešās proporcionalitātes funkcija). Tādā gadījumā funkcijas grafiks ir taisne, kas iet caur koordinātu sākumpunktu. == Apgrieztās proporcionalitātes funkcija == Par apgrieztās proporcionalitātes funkciju sauc funkciju <math>y = \frac{k}{x^n}</math>, kur <math>k</math> ir konstante un nav vienāda ar nulli.. Līkne sastāv no diviem zariem. Sastādot tabulu, izvēlas vismaz 6 "x" vērtības. Nedrīkst izvēlēties nulli! Ja <math>k>0</math>, tad hiperbola atrodas I un III kvadrantā. Ja <math>k<0</math>, tad hiperbola atrodas II un IV kvadrantā. Ir divu veidu saucēji: 1) kur n ir nepāra skaitlis un <math>n\neq 0</math>. Funkcijai ir vertikālā asimptota <math>x=0</math>, jo definīcijas apgabals ir <math>x \in (-\infty ; 0) \cup (0 ; +\infty)</math>, kā arī horizontālā asimptota <math>y=0</math>, jo vērtību apgabals ir <math>y \in (-\infty ; 0) \cup (0 ; +\infty)</math> 2) kur n ir pāra skaitlis un <math>n\neq 0</math>. Šādas funkcijas atrodas 1. un 2. kvadrantā. Funkcijai ir vertikālā asimptota <math>x=0</math>, jo definīcijas apgabals ir <math>x \in (-\infty ; 0) \cup (0 ; +\infty)</math>, kā arī horizontālā asimptota <math>y=0</math>. Funkcijas vērtību apgabals ir <math>y \in (0 ; +\infty)</math>. [[Attēls:Hyperbola g2 continuous.svg|thumb|250x250px|Hiperbola, kur k > 0 un n - nepāra skaitlis|none]] == Saknes funkcijas == 1) <math>y=\sqrt{x}</math> Par kvadrātsaknes funkciju sauc funkciju <math>y=\sqrt{x}</math>. Funkcijas grafiks ir [[parabola]]s zars. Funkcijas grafiks atrodas I kvadrantā. Funkcijas definīcijas un vērtību apgabals ir visi nenegatīvie skaitļi (nulle un visi pozitīvie skaitļi) [[Attēls:Squareroot-0-9-metapost.svg|none|thumb]] 2) <math>y = \sqrt[3]{x}</math> Par kubsaknes funkciju sauc funkciju, kur <math>x\in (-\infty ; +\infty)</math>. Funkcijas grafiks atrodas 1. un 3. kvadrantā, ja <math>y = \sqrt[3]{x}</math>. Funkcijas grafiks atrodas 2. un 4. kvadrantā, ja <math>y = -\sqrt[3]{x}</math> == Pakāpes funkcija == 1) <math>y=x^2</math> ([[kvadrātfunkcija]]). Funkcijas grafiks ir parabola. Sastādot tabulu, jāizvēlas piecas "x" vērtības. Definīcijas apgabals ir visi reālie skaitļi, bet vērtību apgabals ir visi pozitīvie skaitļi, ieskaitot nulli * Par parabolu sauc tādu plaknes punktu kopu, kuras jebkurš punkts atrodas vienādā attālumā no dotā šīs plaknes punkta, ko sauc par fokusu, un dotās taisnes, ko sauc par direktrisi. Attālumu no fokusa līdz direktrisei sauc par parabolas parametru; to apzīmē ar burtu p. Direktrises vienādojums ir <math>x = - \frac{p}{2}</math> , bet fokusa F koordinātas ir <math>(\frac{p}{2} ; 0)</math>.<ref>K. Šteiners, B. Siliņa. Augstākā matemātika II, R.:„Zvaigzne ABC“, 1998.</ref>[[Attēls:Axis of symmetry of a parabola.gif|none|thumb]] 2) <math>y=x^3</math> (trešās pakāpes funkcija). Funkcijas grafiks ir kubiskā parabola. Sastādot tabulu, jāizvēlas piecas "x" vērtības. Gan definīcijas, gan vērtību apgabals šai funkcijai ir visi reālie skaitļi. [[Attēls:Kubiskaparabola.jpg|none|thumb]] 3) <math>y^3 = x^2</math> (Neila parabola) Parametriskā formā: <math>\begin{cases} x = t^3 \\ y = t^2 \end{cases}</math> == Eksponentfunkcijas grafiks == Funkcijai ir horizontālā asimptota <math>x=0</math>. Funkcijas vērtībām pieaugot, grafiks neierobežojas. Definīcijas apgabals ir <math>x \in (-\infty ; 0) \cup (0 ; +\infty)</math>, vērtību apgabals ir <math>y \in (0 ; +\infty)</math>. grafiks krustojas ar y asi punktā <math>(0 ; 1)</math>, jo <math>a^0 = 1</math> 1) <math>y = a^{x}</math>, kur a > 1 Funkcijas grafiks ir augošs no kreisās puses. Horizontālā asimptota to ierobežo 2. kvadrantā, kad <math>x \to -\infty</math>. 2) <math>y = a^{x}</math>, kur 0 < a < 1 Funkcijas grafiks ir dilstošs no kreisās puses. Horizontālā asimptota to ierobežo no kreisās puses Horizontālā asimptota to ierobežo 1. kvadrantā, kad.<math>x \to +\infty</math>. [[Attēls:Exponential function defn.png|none|thumb]] == Hiperbola == Par hiperbolu sauc tādu plaknes punktu kopu, kuras brīvi izraudzīta punkta attālumu starpība līdz diviem dotiem šīs plaknes punktiem, ko sauc par fokusiem, ir konstanta. Fokusus apzīmē ar burtiem <math>F_1</math> un <math>F_2</math>. Ja M(x; y) ir brīvi izraudzīts hiperbolas punkts, tad lietosim arī šādus apzīmējumus: <math>MF_1 = r_1</math> un <math>MF_2 = r_2</math>. Nogriežņus <math>MF_1</math> un <math>MF_2</math> sauc par hiperbolas fokālajiem rādiusiem. Punktus <math>A</math> un <math>A'</math> sauc par hiperbolas reālajām virsotnēm, bet <math>B</math> un <math>B'</math> - par imaginārajām (šķietamajām) virsotnēm. Nogriežņa <math>A</math> un <math>A'</math> garumu 2a sauc par hiperbolas reālo asi, nogriežņa <math>B</math> un <math>B'</math>garumu 2b - par hiperbolas imagināro asi. Lielumus a un b sauc attiecīgi par hiperbolas reālo pusasi un imagināro pusasi. Hiperbolai ir divas asimptotas, kas savstarpēji simetriskas attiecībā pret koordinātu asīm; un tās ir taisnes: <math>y = \frac{b}{a} * x</math> un <math>y = - \frac {b}{a} * x</math>. Izsakot fokālos rādiusus ar punktu <math>M</math>, <math>F_1</math> un <math>F_2</math> koordinātām, iegūst hiperbolas kanonisko vienādojumu: <math> \frac{x^2}{a^2} - \frac{y^2}{b^2} = 1</math>. Parametriskā formā (labajam zaram): <math>\begin{cases} x = a*\cosh (t) \\ y = b*\sinh (t) \end{cases}</math>. No hiperbolas kanoniskā vienādojuma iegūstam vienādības: <math>y = \pm\frac{b}{a}\sqrt{x^2-a^2}</math> un <math>x = \pm\frac{a}{b}\sqrt{y^2+b^2}</math>. [[Attēls:Dalveida negativa.jpg|none|thumb|Hiperbola]] == Skatīt arī == * [[Lineāra funkcija]] * [[Būla funkcija]] {{Matemātika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Funkcijas| ]] 8anigz66tjc6f2yzlkxhf9y2gyipy7h 3671838 3671835 2022-08-17T19:45:07Z ScAvenger 1630 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/77.219.0.209|77.219.0.209]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Otovi wikitext text/x-wiki '''Funkcija''' ir viena mainīgā atkarība no otra mainīgā, ja katrai neatkarīgā mainīgā vērtībai atbilst ne vairāk kā viena atkarīgā mainīgā vērtība. == Pamatjēdzieni == Funkcija ir definēta tad, ja norādīts piekārtojuma likums, pēc kura katrai argumenta vērtībai var atrast atbilstošo funkcijas vērtību. Piekārtojuma likumu var uzdot: * ar vārdiem; * ar tabulu; * ar formulu; * ar grafiku. Ja funkcionālo sakarību (atbilstību) starp diviem mainīgajiem <math>x</math> un <math>y</math> pieraksta šādi <math>y=f(x)</math>, tad '''<math>y=f(x)</math>''', to sauc par funkcijas formulu, <math>x</math> par neatkarīgo mainīgo jeb argumentu, bet <math>y</math> par atkarīgo mainīgo jeb funkciju. Lasa: <math>y</math> ir vienāds ar <math>f</math> no <math>x</math>. Pierakstā burts <math>f</math> norāda likumu (kārtulu), pēc kura katrai argumenta <math>x</math> vērtībai var noteikt atbilstošo <math>y</math> vērtību. Gan funkciju, gan argumentu var apzīmēt arī ar citiem burtiem, piemēram, <math>y=g(x)</math>, <math>y=h(t)</math>, <math>z=F(y)</math>. Dažkārt funkciju apzīmē ar to pašu burtu, ar kuru apzīmēts atkarīgais mainīgais, piemēram, <math>y=y(x)</math>, <math>s=s(t)</math>, <math>z=z(y)</math>. Par funkcijas <math>y=f(x)</math> definīcijas apgabalu (pieļaujamo vērtību kopu) sauc visas tās neatkarīgā mainīgā <math>x</math> vērtības, ar kurām izteiksmei <math>f(x)</math> ir jēga. Definīcijas apgabalu apzīmē ar simbolu <math>D(y)</math> vai <math>D(f)</math>. Saskaņā ar šo definīciju, funkcijas <math>y=f(x)</math> definīcijas apgabals <math>D(f)</math> sakrīt ar izteiksmes <math>f(x)</math> definīcijas apgabalu. Par funkcijas <math>y=f(x)</math> vērtību apgabalu sauc visas atkarīgā mainīgā <math>y</math> vērtības. Vērtību apgabalu apzīmē ar <math>E(y)</math> vai <math>E(f)</math>. Funkciju sauc par pāra funkciju, ja katram <math>x\in D</math> izpildās vienādība <math>f(-x)=f(x)</math>. Funkciju sauc par nepāra funkciju, ja katram <math>x\in D</math> izpildās vienādība <math>f(-x)=-f(x)</math>. Ja funkcijai neatbilst neviens no šiem abiem nosacījumiem, to sauc par ne pāra, ne nepāra funkciju. Funkciju sauc par periodisku, ja eksistē tāds [[pozitīvs skaitlis]] <math>T</math>, ka katram <math>x\in D</math> pastāv sakarība <math>f(x+T)=f(x)</math>. Mazāko no šādiem skaitļiem <math>T</math> sauc par funkcijas [[Periods|periodu]]. Funkcija ir augoša, ja lielākai argumenta vērtībai atbilst lielāka funkcijas vērtība. Funkcija ir dilstoša, ja lielākai argumenta vērtībai atbilst mazāka funkcijas vērtība. Augošas un dilstošas funkcijas sauc par monotonām funkcijām. Katrai monotonai funkcijai pastāv apgrieztā (inversā) funkcija. Ja funkcijas <math>y=f(u)</math> arguments ir funkcija <math>u=g(x)</math>, funkciju <math>y=f(g(x))</math> sauc par saliktu funkciju jeb funkciju <math>f</math> (ārējā funkcija) un <math>g</math> (iekšējā funkcija) kompozīciju. Vienas funkcijas ievietošanu citas funkcijas argumenta vietā sauc par superpozīciju. Lai uzzīmētu funkcijas <math>y=f(x)</math> grafiku, parasti sastāda vērtību tabulu, atbilstošos [[punkts|punktus]] (<math>x</math>, <math>f(x)</math>) atliek koordinātu plaknē un caur šiem punktiem novelk nepārtrauktu līniju (vai līnijas). Ja koordinātu plaknē atliek punktus, kuru abscisa (x ass) ir funkcijas arguments (x vērtība), bet ordināta (Y ass) — atbilstošā funkcijas vērtība, tad visi šie punkti veido funkcijas grafiku. == Elementārās funkcijas == Elementārās pamatfunkcijas: * [[Kāpināšana|pakāpes]] funkcija <math>y=x^\alpha</math>, * [[Eksponentfunkcija|eksponentā funkcija]] <math>y=a^x</math>, * [[Logaritms|logaritmiskā]] funkcija <math>y=\log_ax</math>, * [[Trigonometriskās funkcijas|trigonometriskās funkcija]] <math>y=sinx</math>, <math>y=cosx</math>, <math>y=tgx</math>, <math>y=ctgx</math>, * [[Inversās trigonometriskās funkcijas|ciklometriskās funkcijas]] <math>y=arcsinx</math>, <math>y=arccosx</math>, <math>y=arctgx</math>, <math>y=arcctgx</math>. Funkcijas, kuras iegūst no elementārajām pamatfunkcijām un konstantēm, galīgā skaitā izpildot ar tām saskaitīšanu, atņemšanu, reizināšanu, dalīšanu, saliktu funkciju veidošanas operāciju, sauc par elementārajām funkcijām. Tās iedala algebriskās un [[Transcendenta funkcija|transcendentās]] funkcijās. Algebriskajām, aprēķinot vērtību, jāizpilda galīgs skaits [[Algebra|algebrisku]] operāciju (saskaitīšana, atņemšana, reizināšana, dalīšana, kāpināšana [[Racionāls skaitlis|racionāla skaitļa]] pakāpē), tās iedala racionālās — funkcijas izteiksme nesatur [[Sakne (matemātika)|saknes]] — un iracionālās — funkciju izteiksmes satur saknes — funkcijās. Pārējās elementārās funkcijas ir transcendentās.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Augstākā matemātika|last=Volodko|first=Inta|publisher=Zvaigzne ABC|year=2007|isbn=978-9984-37-811-4}}</ref> == Funkcijas y=f(x) pētīšanas shēma<ref>Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika, 1. daļa., R.:„Zvaigzne“ 1988</ref> == === 1. solis === * Atrod funkcijas '''definīcijas apgabalu''' D(f), tas ir, tādu x kopu, kurā funkcijas f(x) ir noteikta; * Nosaka '''pārtraukuma punktus''', un '''to veidus''', aprēķinot vienpusējās [[Robeža (matemātika)|robežas]]. Ja x=a ir funkcijas pārtraukuma punkts, tad jāaplūko vienpusīgās robežas šajā punktā: <math>\lim_{x \to \text{a}^{-0}}f(x)</math> un <math>\lim_{x \to \text{a}^{+0}}f(x)</math> === 2. solis - atrod funkcijas grafika asimptotas === * Taisne x=a ir funkcijas '''vertikālā asimptota''', ja punkts x=a ir funkcijas 2. veida pārtraukuma punkts; * Taisne y=b ir funkcijas f(x) '''horizontālā asimptota''' ( Ox asij paralēla taisne ), un # ja <math>\lim_{x \to+\infty}f(x)=b</math> , tad eksistē horizontālā asimptota labajā pusē, kur <math>x\to +\infty</math>, un # ja <math>\lim_{x \to-\infty}f(x)=b</math> , tad eksistē horizontālā asimptota kreisajā pusē , kur <math>x \to-\infty</math> ; * Taisne <math>y=k*x+b</math> ir funkcijas f(x) '''slīpā asimptota''' ( kas veido leņķi <math>k=\tan(\alpha)</math> ar Ox asi) , kur <math>k = \lim_{x \to\pm\infty}\frac{f(x)}{x}</math> un <math>b = \lim_{x \to\pm\infty}(f(x)-k*x)</math> === 3. solis === * Noskaidrot, vai funkcija f(x) ir pāra vai nepāra funkcija. # '''Pāra''' funkcija, ja <math>f(-x) = f(x)</math> un funkcijas grafiks ir simetrisks attiecībā pret Oy asi. # '''Nepāra''' funkcija, ja <math>f(-x) = -f(x)</math> ; grafiks ir simetrisks attiecībā pret koordinātu sākumpunktu; * Noskaidro, vai funkcija ir '''periodiska''', tas ir, <math>f(x+T) = f(x)</math> , un atrod periodu T. === 4. solis === * Atrod grafika '''krustpunktus''' ar koordinātu asīm; * Nosaka, kādos intervālos funkcija ir '''pozitīva''' un kādos '''negatīva'''. === 5. solis === * Atrod '''1. kārtas atvasinājuma''' <math>f'(x)</math> '''kritiskos punktus''' un funkcijas '''ekstrēmus'''. # Punkts <math>x_0</math> ir šī atvasinājuma '''kritiskais punkts''', ja <math>f'(x_0) = 0</math> ; * Nosaka intervālus, kādos funkcija ir augoša un kādos - dilstoša. # Funkcija ir '''dilstoša''' <math>(a,b)</math> intervālā, ja <math>f'(x) < 0, \forall x \in (a,b)</math>. # Funkcija ir '''augoša''' <math>(a,b)</math> intervālā, ja <math>f'(x) > 0, \forall x \in (a,b)</math>. * Nosaka '''ekstrēmu koordinātas'''. Ekstrēma punkts atdala funkcijas augšanas intervālu no dilšanas intervāla. # Kritiskais punkts <math>x_0</math> ir '''minimuma punkts''', ja funkcija dilst intervālā pirms <math>x_0</math> un aug intervālā pēc <math>x_0</math>. # Kritiskais punkts <math>x_0</math> ir '''maksimuma punkts''', ja funkcija aug intervālā pirms <math>x_0</math> un dilst intervālā pēc <math>x_0</math>. === 6. solis === * Atrod '''2. kārtas atvasinājuma''' <math>f''(x)</math> '''kritiskos punktus''' un funkcijas grafika '''pārliekuma punktus'''. # Punkts <math>x_0</math> ir šī atvasinājuma '''kritiskais punkts''', ja <math>f''(x_0) = 0</math>. * Nosaka izliekuma un ieliekuma intervālus. # Funkcijas grafiks ir '''izliekts''' <math>(a,b)</math> intervālā, ja <math>f''(x) < 0, \forall x \in (a,b)</math>. # Funkcijas grafiks ir '''ieliekts''' <math>(a,b)</math> intervālā, ja <math>f''(x) > 0, \forall x \in (a,b)</math>. * Atrod '''pārliekuma punktu koordinātas'''. # <math>(x_0 , f(x_0) ) </math>ir '''pārliekuma punkts''', ja šis punkts atdala funkcijas grafika izliekto daļu no ieliektās daļas. === 7. solis - konstruē funkcijas grafiku. === == Lineāra funkcija == Par lineāru funkciju sauc funkciju <math>y=kx+m</math>, kur k nav vienāds ar [[nulle|nulli]]. Lineāras funkcijas grafiks ir [[taisne]]. Lai konstruētu grafiku, sastāda tabulu, kurā izvēlas trīs "x" vērtības. Taisnes virziena koeficients ''k'' norāda, kādu [[leņķis|leņķi]] taisne veido ar X ass pozitīvo virzienu:<ref>K. Šteiners, B. Siliņa. Augstākā matemātika I, R.:„Zvaigzne ABC“, 1997.</ref>[[Attēls:Linear functions2.PNG|150x150px|thumb|Dažas lineāras funkcijas]] :Ja <math>k>0</math>, taisne ar X asi veido šauru leņķi :Ja <math>k<0</math>, taisne ar X asi veido platu leņķi Definīcijas un vērtību apgabals lineārai funkcijai ir visi [[reāls skaitlis|reālie skaitļi]]. Ja <math>m=0</math>, tad <math>y=kx</math> (tiešās proporcionalitātes funkcija). Tādā gadījumā funkcijas grafiks ir taisne, kas iet caur koordinātu sākumpunktu. == Apgrieztās proporcionalitātes funkcija == Par apgrieztās proporcionalitātes funkciju sauc funkciju <math>y = \frac{k}{x^n}</math>, kur <math>k</math> ir konstante un nav vienāda ar nulli.. Līkne sastāv no diviem zariem. Sastādot tabulu, izvēlas vismaz 6 "x" vērtības. Nedrīkst izvēlēties nulli! Ja <math>k>0</math>, tad hiperbola atrodas I un III kvadrantā. Ja <math>k<0</math>, tad hiperbola atrodas II un IV kvadrantā. Ir divu veidu saucēji: 1) kur n ir nepāra skaitlis un <math>n\neq 0</math>. Funkcijai ir vertikālā asimptota <math>x=0</math>, jo definīcijas apgabals ir <math>x \in (-\infty ; 0) \cup (0 ; +\infty)</math>, kā arī horizontālā asimptota <math>y=0</math>, jo vērtību apgabals ir <math>y \in (-\infty ; 0) \cup (0 ; +\infty)</math> 2) kur n ir pāra skaitlis un <math>n\neq 0</math>. Šādas funkcijas atrodas 1. un 2. kvadrantā. Funkcijai ir vertikālā asimptota <math>x=0</math>, jo definīcijas apgabals ir <math>x \in (-\infty ; 0) \cup (0 ; +\infty)</math>, kā arī horizontālā asimptota <math>y=0</math>. Funkcijas vērtību apgabals ir <math>y \in (0 ; +\infty)</math>. [[Attēls:Hyperbola g2 continuous.svg|thumb|250x250px|Hiperbola, kur k > 0 un n - nepāra skaitlis|none]] == Saknes funkcijas == 1) <math>y=\sqrt{x}</math> Par kvadrātsaknes funkciju sauc funkciju <math>y=\sqrt{x}</math>. Funkcijas grafiks ir [[parabola]]s zars. Funkcijas grafiks atrodas I kvadrantā. Funkcijas definīcijas un vērtību apgabals ir visi nenegatīvie skaitļi (nulle un visi pozitīvie skaitļi) [[Attēls:Squareroot-0-9-metapost.svg|none|thumb]] 2) <math>y = \sqrt[3]{x}</math> Par kubsaknes funkciju sauc funkciju, kur <math>x\in (-\infty ; +\infty)</math>. Funkcijas grafiks atrodas 1. un 3. kvadrantā, ja <math>y = \sqrt[3]{x}</math>. Funkcijas grafiks atrodas 2. un 4. kvadrantā, ja <math>y = -\sqrt[3]{x}</math> == Pakāpes funkcija == 1) <math>y=x^2</math> ([[kvadrātfunkcija]]). Funkcijas grafiks ir parabola. Sastādot tabulu, jāizvēlas piecas "x" vērtības. Definīcijas apgabals ir visi reālie skaitļi, bet vērtību apgabals ir visi pozitīvie skaitļi, ieskaitot nulli * Par parabolu sauc tādu plaknes punktu kopu, kuras jebkurš punkts atrodas vienādā attālumā no dotā šīs plaknes punkta, ko sauc par fokusu, un dotās taisnes, ko sauc par direktrisi. Attālumu no fokusa līdz direktrisei sauc par parabolas parametru; to apzīmē ar burtu p. Direktrises vienādojums ir <math>x = - \frac{p}{2}</math> , bet fokusa F koordinātas ir <math>(\frac{p}{2} ; 0)</math>.<ref>K. Šteiners, B. Siliņa. Augstākā matemātika II, R.:„Zvaigzne ABC“, 1998.</ref>[[Attēls:Axis of symmetry of a parabola.gif|none|thumb]] 2) <math>y=x^3</math> (trešās pakāpes funkcija). Funkcijas grafiks ir kubiskā parabola. Sastādot tabulu, jāizvēlas piecas "x" vērtības. Gan definīcijas, gan vērtību apgabals šai funkcijai ir visi reālie skaitļi. [[Attēls:Kubiskaparabola.jpg|none|thumb]] 3) <math>y^3 = x^2</math> (Neila parabola) Parametriskā formā: <math>\begin{cases} x = t^3 \\ y = t^2 \end{cases}</math> == Eksponentfunkcijas grafiks == Funkcijai ir horizontālā asimptota <math>x=0</math>. Funkcijas vērtībām pieaugot, grafiks neierobežojas. Definīcijas apgabals ir <math>x \in (-\infty ; 0) \cup (0 ; +\infty)</math>, vērtību apgabals ir <math>y \in (0 ; +\infty)</math>. grafiks krustojas ar y asi punktā <math>(0 ; 1)</math>, jo <math>a^0 = 1</math> 1) <math>y = a^{x}</math>, kur a > 1 Funkcijas grafiks ir augošs no kreisās puses. Horizontālā asimptota to ierobežo 2. kvadrantā, kad <math>x \to -\infty</math>. 2) <math>y = a^{x}</math>, kur 0 < a < 1 Funkcijas grafiks ir dilstošs no kreisās puses. Horizontālā asimptota to ierobežo no kreisās puses Horizontālā asimptota to ierobežo 1. kvadrantā, kad.<math>x \to +\infty</math>. [[Attēls:Exponential function defn.png|none|thumb]] == Hiperbola == Par hiperbolu sauc tādu plaknes punktu kopu, kuras brīvi izraudzīta punkta attālumu starpība līdz diviem dotiem šīs plaknes punktiem, ko sauc par fokusiem, ir konstanta. Fokusus apzīmē ar burtiem <math>F_1</math> un <math>F_2</math>. Ja M(x; y) ir brīvi izraudzīts hiperbolas punkts, tad lietosim arī šādus apzīmējumus: <math>MF_1 = r_1</math> un <math>MF_2 = r_2</math>. Nogriežņus <math>MF_1</math> un <math>MF_2</math> sauc par hiperbolas fokālajiem rādiusiem. Punktus <math>A</math> un <math>A'</math> sauc par hiperbolas reālajām virsotnēm, bet <math>B</math> un <math>B'</math> - par imaginārajām (šķietamajām) virsotnēm. Nogriežņa <math>A</math> un <math>A'</math> garumu 2a sauc par hiperbolas reālo asi, nogriežņa <math>B</math> un <math>B'</math>garumu 2b - par hiperbolas imagināro asi. Lielumus a un b sauc attiecīgi par hiperbolas reālo pusasi un imagināro pusasi. Hiperbolai ir divas asimptotas, kas savstarpēji simetriskas attiecībā pret koordinātu asīm; un tās ir taisnes: <math>y = \frac{b}{a} * x</math> un <math>y = - \frac {b}{a} * x</math>. Izsakot fokālos rādiusus ar punktu <math>M</math>, <math>F_1</math> un <math>F_2</math> koordinātām, iegūst hiperbolas kanonisko vienādojumu: <math> \frac{x^2}{a^2} - \frac{y^2}{b^2} = 1</math>. Parametriskā formā (labajam zaram): <math>\begin{cases} x = a*\cosh (t) \\ y = b*\sinh (t) \end{cases}</math>. No hiperbolas kanoniskā vienādojuma iegūstam vienādības: <math>y = \pm\frac{b}{a}\sqrt{x^2-a^2}</math> un <math>x = \pm\frac{a}{b}\sqrt{y^2+b^2}</math>. [[Attēls:Dalveida negativa.jpg|none|thumb|Hiperbola]] == Skatīt arī == * [[Lineāra funkcija]] * [[Būla funkcija]] {{Matemātika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Funkcijas| ]] atkj052g599xyfyewwx7sbv54mee4yi Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 3671898 3671401 2022-08-18T03:05:08Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no ekskluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pusmiljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas? * ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā <small>(attēlā)</small>, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu? * ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] '''[[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]]''' <small>(attēlā)</small> esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no "[[Vienotība]]s" saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas "[[Progresīvie]]", taču izvēlējusies [[KPV LV]], no kuras saraksta arī tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls? * ... '''[[feromoni]]''' ir [[ķīmiskas vielas]], kas spēj iedarboties kā [[hormoni]] ārpus izdalošā individuāļa ķermeņa, lai ietekmētu saņēmēju uzvedību? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi]]''' noslēdza sarunas starp [[PSRS]] un [[Trešais Reihs|Vāciju]] par abu valstu galīgo robežu pēc 1940. gada [[Baltijas valstu okupācija]]s un inkorporācijas PSRS sastāvā, ietverot arī vienošanos par etnisko [[vācieši|vāciešu]] pārvietošanu no [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s uz Vāciju? * ... par '''[[nāves zona|nāves zonu]]''' [[Alpīnisms|alpīnismā]] parasti nosaka 8000 metrus virs jūras līmeņa (mazāk kā 356 [[Bārs (mērvienība)|milibāri]] [[Atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... pirmo reizi pārraidīts [[2005. gads Latvijā|2005. gada]] rudenī, '''''[[De Facto]]''''' ir vecākais analītiskās [[žurnālistika]]s televīzijas raidījums [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? p3um97qi7w6df5npc9fm1q8ofym480j 3671938 3671898 2022-08-18T06:30:15Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no ekskluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pusmiljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas? * ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā <small>(attēlā)</small>, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu? * ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] '''[[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]]''' <small>(attēlā)</small> esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no "[[Vienotība]]s" saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas "[[Progresīvie]]", taču izvēlējusies [[KPV LV]], no kuras saraksta arī tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls? * ... '''[[feromoni]]''' ir [[ķīmiskas vielas]], kas spēj iedarboties kā [[hormoni]] ārpus izdalošā individuāļa ķermeņa, lai ietekmētu saņēmēju uzvedību? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi]]''' noslēdza sarunas starp [[PSRS]] un [[Trešais Reihs|Vāciju]] par abu valstu galīgo robežu pēc 1940. gada [[Baltijas valstu okupācija]]s un inkorporācijas PSRS sastāvā, ietverot arī vienošanos par etnisko [[vācieši|vāciešu]] pārvietošanu no [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s uz Vāciju? * ... par '''[[nāves zona|nāves zonu]]''' [[Alpīnisms|alpīnismā]] parasti nosaka 8000 metrus virs jūras līmeņa (mazāk kā 356 [[Bārs (mērvienība)|milibāri]] [[Atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... pirmo reizi pārraidīts [[2005. gads Latvijā|2005. gada]] rudenī, '''''[[De Facto]]''''' ir vecākais analītiskās [[žurnālistika]]s televīzijas raidījums [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad polo bija iekļauts [[Olimpiskie sporta veidi|olimpisko spēļu programmā]]; sacensībās startēja piecas komandas, un lielākā daļa no komandām bija dažādu valstu sportistu sajaukums? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? qndynagaqxylkpuycm1ajn5wxzt1pzo Armands Šķēle 0 16911 3672018 3496224 2022-08-18T09:01:44Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce, [[Aizsargs (basketbols)| → [[uzbrūkošais aizsargs| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Armands Šķēle | vārds_orig = | attēls = Armands Šķēle.JPG | att_izm = | paraksts = Armands Šķēle 2009. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|9|4}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 192 [[centimetrs|cm]] | svars = 90 [[kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs|Aizsargs]] | kar_sāk = 1999 | kar_beig = 2018 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1999—2000 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni]] ([[Latvijas Basketbola Līga|LBL]]) | kl_sez 2 = 2000—2001 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni|Rīgas LMT]] ([[Latvijas Basketbola Līga|LBL]]) | kl_sez 3 = 2001—2004 | klubs 3 = {{flaga|Polija}} [[Vloclavekas "Anwil"]] ([[Polijas Basketbola Līga|PLK]]) | kl_sez 4 = 2004—2005 | klubs 4 = {{flaga|Beļģija}} [[Lježas "Euphony"]] ([[Beļģijas Basketbola Līga|BBC]]) | kl_sez 5 = 2005—2006 | klubs 5 = {{flaga|Beļģija}} [[Šarleruā "Spirou"]] ([[Beļģijas Basketbola Līga|BBC]]) | kl_sez 6 = 2006—2009 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Barons/LMT|BK Barons/LMT]] ([[Latvijas Basketbola Līga|LBL]]) | kl_sez 7 = 2009 | klubs 7 = {{flaga|Itālija}} [[Neapoles "Martos"]] ([[Itālijas Basketbola Līga|Serie A]]) | kl_sez 8 = 2010 | klubs 8 = {{flaga|Spānija}} [[Kaseresas "Club Baloncesto"]] ([[Spānijas basketbola līga|ACB]]) | kl_sez 9 = 2010 | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] ([[Latvijas Basketbola Līga|LBL]]) | kl_sez 10 = 2011 | klubs 10 = {{flaga|Ukraina}} [[Zaporožjes "Ferro-ZNTU"]] (Ukrainas Superlīga) | kl_sez 11 = 2011—2013 | klubs 11 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] (Igaunijas līga) | kl_sez 12 = 2013—2014 | klubs 12 = {{flaga|Turcija}} [[Pamukales "Üniversitesi B.K."]] (Turcijas otrā līga) | kl_sez 13 = 2014—2015 | klubs 13 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] (Igaunijas līga) | kl_sez 14 = 2015 | klubs 14 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas "Barons LDz"]] ([[Latvijas Basketbola Līga|LBL]]) | kl_sez 15 = 2015—2016 | klubs 15 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] ([[Latvijas Basketbola Līga|LBL]]) | kl_sez 16 = 2016—2017 | klubs 16 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] ([[Latvijas Basketbola Līga|LBL]]) <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2002—2013 | taut 1 = {{Bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = Artūrs Kalnītis<ref name="Šķēle Ukrainā nepaliks" /> | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Armands Šķēle''' (dzimis {{dat|1983|9|4}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketbolists]], spēlēja [[uzbrūkošais aizsargs|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēdējā komanda, ko pārstāvējis (2017) ir [[Latvijas basketbola līga]]s klubs [[Rīgas VEF]]. Latvijas izlasē debitējis {{dat|2002|6|1||bez}}. Kopā ar [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlasi]] ir piedalījies piecos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātu]] finālturnīros. == Karjera == === Klubu karjera === 1999. gadā A. Šķēle sāka profesionāla basketbolista gaitas [[BK Skonto|Rīgas "Skonto"]] rindās, kur nospēlēja vienu sezonu, laukumā gan izejot tikai 2 oficiālās spēlēs ar vidēji gūtiem 8 punktiem. Pēc šīs sezonas viņš pārgāja uz [[BK Brocēni|Rīgas LMT]] vienību, kur arī nospēlēja tikai vienu sezonu, taču rādīja atzīstamu sniegumu, ejot laukumā starta pieciniekā. Komanda spēlēja ne vien [[LBL]], bet arī [[NEBL]], kur A. Šķēle vidēji guva 11,5 punktus spēlē. [[LBL]] čempionātā viņa punktu guvums bija lielāks: 14,9 punkti vidēji spēlē. Pirmais ārvalstu klubs A. Šķēles basketbolista karjerā bija [[Vloclavekas "Anwil"]] no [[Polija]]s, kur viņš pavadīja 3 sezonas un 2003. gadā kļuva par [[Polijas Basketbola Līga|PLK]] čempionu. Nākamās divas sezonas tika aizvadītas [[Beļģija|Beļģijā]], [[Beļģijas Basketbola līga|BBC]] līgā [[Lježas "Euphony"]] un [[Šarleruā "Spirou"]]. Sākot ar 2006. gadu A. Šķēle atgriezās Latvijā un spēlēja [[Rīgas "Barons/LMT"]]. Pirmajā sezonā "Barona" rindās viņš kļuva par komandas rezultatīvāko spēlētāju, bet 2008. gadā kopā ar klubu izcīnīja [[FIBA Eirokauss|FIBA Eirokausu]]. 2009. gadā A. Šķēle pārcēlās uz [[Itālijas Basketbola līga|Itālijas augstākās līgas]] klubu [[Neapoles "Martos"]], 2010. gadā bija [[Spānija]]s kluba [[Kaseresas "Club Baloncesto"]] sastāvā, bet šī paša gada martā parakstīja līgumu ar [[BK Ventspils]].<ref>[http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/307088-bk_ventspils_pievienojas_armands_skele BK ''Ventspils'' pievienojas Armands Šķēle]</ref> Tāpat kā dažās iepriekšējās sezonās, sākoties 2010.—2011. gada Eiropas klubu basketbola sezonai, A. Šķēle bija bez komandas. 2011. gada sākumā noslēdza līgumu ar [[Ukrainas Superlīga]]s komandu [[Zaporožjes "Ferro-ZNTU"]],<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/11012011-skele_bagatskis_velas_redzet_mani_izlase Šķēle: "Bija domas, ka jāmet basketbols pie malas..."]</ref> bet aizvadījis tikai vienu spēli lauza līgumu ar klubu.<ref name="Šķēle Ukrainā nepaliks">[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/13012011-skele_ukraina_tomer_nespeles_jau_rit_atgr Šķēle Ukrainā nepaliks un jau rīt atgriezīsies mājās]</ref> Neilgi pēc tam uz pārbaudes laiku noslēdza līgumu ar Igaunijas līgas klubu [[Tallinas "Kalev/Cramo"]].<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/25012011-skele_debites_kalev_sastava_sestdien_pret Šķēle debitēs "Kalev" sastāvā sestdien pret "Ventspili"]</ref> 2010.—2011. gada sezonā A. Šķēle kļuva par Igaunijas čempionu "Kalev" sastāvā, kā arī viņš tika atzīts par finālsērijas [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]].<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/14052011-porzingis_play_off_sak_ar_12_punktiem_un_ Šķēlem Igaunijas čempiontituls un MVP], sportacentrs.com</ref> Par Igaunijas čempionu viņš kļuva arī nākamajās divās sezonās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/17052012-armands_skele_divkartejs_igaunijas_cempio|title=Armands Šķēle - divkārtējs Igaunijas čempions. Blūms zaudē Vitorijā|date={{dat|2012|5|17||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|5|18||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/basketball/news/skele-treso-gadu-pec-kartas-kluvis-par-igaunijas-cempionu-basketbola.d?id=43325077|title=Šķēle trešo gadu pēc kārtas kļuvis par Igaunijas čempionu basketbolā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}}}</ref> 2013. gadā pārcēlās uz Turcijas otrās līgas klubu [[Pamukales "Üniversitesi B.K."]]. Pēc tam spēlējis atkal Igaunijā — [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], kā arī Latvijas klubā [[Rīgas "Barons LDz"]]. 2015. gada oktobrī pievienojās citam [[LBL]] klubam [[BK Valmiera]], kurā jau spēlēja viņa brālis [[Aigars Šķēle]]. Kopā ar komandu kļuva par [[2015.—2016. gada LBL sezona]]s čempionu. 2016. gada vasarā A. Šķēle noslēdza līgumu ar [[Rīgas VEF]], kura sastāvā 2017. gada pavasarī kļuva par LBL čempionu. 2018. gada novembrī paziņoja par profesionālā basketbola karjeras beigām.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/armands-skele-oficiali-pazino-par-karjeras-beigam-14209488 Armands Šķēle oficiāli paziņo par karjeras beigām ] Diena</ref> === Latvijas izlase === A. Šķēle ir spēlējis dažāda vecuma jauniešu izlasēs. 2000. gada Eiropas U-18 čempionātā viņš kļuva par otro rezultatīvāko spēlētāju turnīrā. Laikā no 2002. līdz 2009. gadam bija viens no nozīmīgākajiem spēlētājiem [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]]. Šai laikā piedalījies 4 [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātu]] finālos, kur Latvijas izlase ieņēmusi 13. vai 14. vietu. Individuāli veiksmīgākais A. Šķēlem bija [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā]], kurā viņš vidēji spēlē guva 13,3 punktus un atdeva 4 rezultatīvas piespēles. A. Šķēle piedalījās [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionātā]], pēc kura tika diskvalificēts uz diviem gadiem par disciplīnas neievērošanu. Izlases gatavošanās un starts čempionātā bija saistīts ar dažādiem skandāliem, sistemātisku disciplīnas neievērošanu un sportiskā režīma pārkāpumiem. Viens no galvenajiem šo notikumu dalībniekiem bija arī jau agrāk disciplīnas neievērošanā vainotais A. Šķēle. Pēc šī čempionāta vairākiem tā dēvētās "tusētāju paaudzes" spēlētājiem [[Latvijas Basketbola savienība]] piesprieda dažādu termiņu diskvalifikāciju startiem valsts izlasē. Tai skaitā diskvalifikāciju uz diviem gadiem saņēma arī A. Šķēle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/26092009-lielakais_skandals_latvijas_basketbola_lb|title= Balsojums: lielākais skandāls Latvijas basketbolā — LBS diskvalificē spēlētājus|accessdate= {{dat|2010|10|11||bez}}|author= |date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> 2012. gadā A. Šķēle vēlējās atgriezties Latvijas izlasē un piedalījās treniņnometnē, tomēr plānu izjauca slimība — hronisks [[meningīts]].<ref>[http://www.diena.lv/sports/citi/basketbolists-skele-treso-reizi-saslimis-ar-meningitu-ievietots-reanimacija-13956575 Basketbolists Šķēle trešo reizi saslimis ar meningītu, ievietots reanimācijā] Diena.lv</ref> 2013. gadā atgriezās Latvijas izlasē un spēlēja [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīrā]] Slovēnijā. == Autobiogrāfija == 2020. gada izskaņā tika izdota Armanda Šķēles autobiogrāfiskā grāmata "Starp dzīvi un basketbolu".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7136414/armands-skele-izdevis-autobiografiju-starp-dzivi-un-basketbolu|title=Armands Šķēle izdevis autobiogrāfiju "Starp dzīvi un basketbolu"|date=18 December 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} *[https://web.archive.org/web/20090912041942/http://www.eurobasket2009.org/en/cid_toT,ovGDH2EaLKL67XnPo2.playerID_30677.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2009.roundID_6328.teamID_2134.html EuroBasket2009 profils] {{en ikona}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs Eurobasket 2013}} {{LV sastāvs Eurobasket 2009}} {{LV sastāvs Eurobasket 2007}} {{LV sastāvs Eurobasket 2005}} {{LV sastāvs Eurobasket 2003}} }} {{Barons 2008 FIBA Eiropas izaicinājuma kausa čempioni}} {{VEF 2017}} {{Valmiera 2016 LBL}} {{Barons 2008 LBL}} {{DEFAULTSORT:Šķēle, Armands}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] 982vhulffp4jhl0piv08aff9i65n7jm Kategorija:Burundija 14 20196 3672091 3592174 2022-08-18T11:04:32Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Kategorija:Burundi]] uz [[Kategorija:Burundija]]: 2018. gadā raksts par valsti pārdēvēts no Burundi uz Burundiju. Arī kategoriju pārdēvēju, lai saskan wikitext text/x-wiki {{Kategorijas pamatraksts}} {{Vikikrātuves kategorija|Burundi}} [[Kategorija:Āfrikas valstis]] [[Kategorija:Austrumāfrika]] [[Kategorija:Centrālā Āfrika]] [[Kategorija:Frančvalodīgās valstis]] ee2viltmdiswwpqtnddbpdtyk3tgd4v Manchester United FC 0 20919 3671687 3666968 2022-08-17T13:51:44Z Flix11 76777 update wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #fee702 | bg_color = #e31b22 | nos = ''Manchester United'' | logo = [[Attēls:Manchester United FC crest.svg|175px]] | pilns = ''Manchester United Football Club'' | iesauka = ''The Red Devils (sarkanie velni)'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Mančestra}} | dib = 1878 | stad = ''[[Old Trafford]]'' | ietilp = 74 879 | prez = {{flaga|ASV}} [[Džoels Greizers]]<br>{{flaga|ASV}} [[Āvrams Gleizers]] | tren = {{flaga|Nīderlande}} [[Eriks ten Hags]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]] | poz = 6. vieta | pattern_la1 = _mufc2223h| pattern_b1 = _manutd2223h| pattern_ra1 = _mufc2223h| pattern_sh1 = _mufc2223h| pattern_so1 = _mufc2223hl | leftarm1 = FF0000| body1 = FF0000| rightarm1 = FF0000| shorts1 = FFFFFF| socks1 = 000000 | pattern_la2 = _mufc2223a| pattern_b2 = _mufc2223a| pattern_ra2 = _mufc2223a| pattern_sh2 = _mufc2223h2| pattern_so2 = _mufc2223al | leftarm2= FFFFFF| body2 = FFFFFF| rightarm2 = FFFFFF| shorts2 = 000000| socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _mufc2223t| pattern_b3 = _mufc2223t| pattern_ra3 = _mufc2223t| pattern_sh3 = _mufc2223t| pattern_so3 = _mufc2223tl | leftarm3= 80FF00| body3 = 80FF00| rightarm3 = 80FF00| shorts3 = 010101| socks3 = 80FF00 }} '''''Manchester United Football Club''''' ir [[Anglijas Premjerlīga]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Mančestra]]s [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Klubs dibināts [[1878]]. gadā (toreizējais nosaukums — ''Newton Heath''). [[1902]]. gadā tika pārdēvēts par ''Manchester United'' un ieguva savus tradicionālos sarkanbaltsarkanos formastērpus. [[1908]]. gadā pirmo reizi uzvarēja Anglijas Futbola Līgas pirmajā divīzijā (toreiz augstākā līga Anglijā). [[1968]]. ieguva Eiropas kausu. [[1991]]. gadā ieguva Kausu Ieguvēju kausu, bet [[1992]]. gadā - UEFA Superkausu. [[1999]]. gadā dramatiskā cīņā uzvarēja Eiropas čempionu līgā. Tas ir viens no pasaules vadošajiem futbola klubiem. Pasaules slavu tas ieguva trenera [[Mets Basbijs|Meta Basbija]] vadībā, kad tas kļuva leģendārs ar savu nemainīgo uzbrukuma stila futbolu. Mančestras klubā ir spēlējuši daudzi leģendāri futbolisti, tostarp [[Bobijs Čarltons]], [[Džordžs Bests]], [[Ēriks Kantonā]], [[Peters Šmeihels]], [[Deivids Bekhems]], [[Krištianu Ronaldu]], [[Gērijs Nevils]], [[Raiens Gigss]], [[Edvīns van der Sārs]], [[Rūds van Nistelrojs]] un [[Dimitars Berbatovs]]. Par kluba galveno treneri laikā no 1986. gada 6. novembra līdz 2013. gadam strādāja [[Alekss Fergusons|Sers Alekss Fergusons]]. Viņš ir kluba veiksmīgākais treneris, izcīnījis 26 nozīmīgus apbalvojumus. Pēc tam par kluba galveno treneri kļuva [[Deivids Moizs]], taču 4 spēles pirms ļoti neveiksmīgās sezonas beigām, tika atlaists. Atlikušās sezonas spēlēs galvenā trenera amatā atradās kluba leģenda [[Raiens Gigss]]. 2014. gada 19.maijā par ''Manchester United'' treneri kļuva holandiešu speciālists [[Luijs van Gāls|Luijs Van Gāls]], kas pie kluba stūres bija līdz 2015.—2016. gada sezonas beigām. 2016. gada 27. maijā par kluba galveno treneri tika apstiprināts portugāļu speciālists [[Žuze Mourinju]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Mourinho appointed United manager |url=http://www.manutd.com/en/News-And-Features/Football-News/2016/May/club-statement-manchester-united-confirm-jose-mourinho-as-new-manager.aspx |work=ManUtd.com |publisher=Manchester United |language=en|accessdate=27 May 2016}}</ref> Vidējais apmeklētāju skaits uz spēli ''[[Old Trafford]]'' stadionā ir bijis visaugstākais, salīdzinot ar citām Anglijas komandām, kopš 1964.-65. gada sezonas.{{Nepilnīgs}} == Vēsture == === Sākuma gadi (1878.—1945.) === Klubs tika izveidots 1878. gadā kā ''Newton Heath LYR F.C.'', dzelzceļa depo komanda. 1892. gadā komanda pievienojās [[Apvienotā futbola līga|Apvienotajai futbola līgai]] un kļuva neatkarīga no dzelzceļa kompānijas, atmesdama burtus ''LYR'' no sava nosaukuma. Pēc gada komanda pārcēlās uz jaunu laukumu - ''[[Bank Street (futbola stadions)|Bank Street]]'', Kleitonā, Mančestrā. 1902. gada janvārī lielo kluba parādu dēļ to grasījās likvidēt. Kapteinis [[Harijs Stefords]] atrada četrus vietējos biznesmeņus, kas pauda vēlmi ieguldīt naudu, lai klubs varētu darboties. Šie cilvēki atkal mainīja kluba nosaukumu. 1902. gada 26. aprīlī Mančestras United tika oficiāli izveidots. 1905.-06. gada sezonā komandu vadot [[Ernests Mainals|Ernestam Mainalam]], kurš sāka pildīt trenera pienākumus 1903. gadā, klubs palika otrajā vietā [[Anglijas futbola līga]]s Otrajā divīzijā. Tādējādi klubs pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē izcīnīja tiesības spēlēt augstākajā divīzijā, kur tas 1908. gadā izcīnīja savu pirmo titulu. Sezonas turpinājumā klubs uzvarēja jaunizveidotajā kausa izcīņā ar nosaukumu [[FA Community Shield|Charity Shield]]. Sezona tika pabeigta ar kluba pirmo uzvaru [[FA kauss|FA kausā]]. Otro reizi klubs uzvarēja augstākajā divīzijā 1910.-11. gada sezonā. 1922. gadā klubs tika pazemināts uz Otro divīziju, kur tas spēlēja līdz atkārtotai paaugstināšanai 1925. gadā. 1931. gadā klubs atkal tika pazemināts uz Otro divīziju. 1934. gadā tas ierindojās 20. vietā Otrajā divīzijā, kas bija kluba visu laiku viszemākākā pozīcija Anglijas futbolā. 1938.-39. gada sezonā, kas bija pēdējā pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] - klubs finišēja 14. vietā augstākajā divīzijā. === Bazbija gadi (1945.—1969.) === 1945. gada oktobrī par kluba treneri kļuva [[Mets Bazbijs]], kurš stingri pārvaldīja visu klubā notiekošo - spēlētāju pārejas un treniņus. Bazbija vadībā komanda izcīnīja otro vietu Pirmajā divīzijā 1947., 1948. un 1949. gadā. Viņš arī palīdzēja komandai izcīnīt FA kausu 1948. gadā. 1952. gadā klubs atkal uzvarēja augstākajā divīzijā. Tas bija kluba pirmais tituls 41 gada laikā. Tas līdz šim ir bijis ilgākais laiks, komandai neuzvarot nevienā līgas sezonā. 1957. gadā klubs kļuva par pirmo Anglijas komandu, kura piedalījās [[UEFA Čempionu Līga|UEFA Čempionu Līgā]], lai gan pirms gada to varēja izdarīt arī [[Chelsea F.C.]], bet [[Anglijas Futbola Asociācija]] viņiem to aizliedza. Klubs aizkļuva līdz pusfinālam kurā piekāpās [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides Real]] klubam. Šajā sezonā klubs sasniedza savu labāko rezultātu gūto vārtu ziņā, kas vēl šodien nav ticis pārspēts - 10:0 uzvara pār beļģu [[Anderlecht F.C.]]. 1958. gada 6. februārī Minhenē, atgriežoties no Eiropas kausa ceturtdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] avarēja lidmašīna, kurā atradās komanda un pavadošais personāls. No 44 cilvēkiem, kas bija lidmašīnā, 23 gāja bojā, tajā skaitā 8 futbolisti. 60. gados komanda tika atjaunota, to papildinot ar vairākiem jauniem spēlētājiem, tajā skaitā [[Džordžs Bests|Džordžu Bestu]]. 1963. gadā klubs izcīnīja FA kausu, bet 1965. un 1967. gadā kļuva par Anglijas čempioniem. 1968. gadā "United" kļuva par pirmo Anglijas klubu, kurš ieguvis Eiropas kausu. Kausa izcīņas finālā "United" ar 4:1 uzvarēja [[Lisabonas "Benfica"]]. 1969. gadā Bazbijs atkāpās no galvenā trenera amata. Viņa vietā stājās bijušais kluba spēlētājs Vilfs Makginess. 1972. gada decembrī par "United" galveno treneri kļuva Tomijs Dohertijs. 1974. gadā "United" palika priekšpēdējā vietā 1. divīzijā un izkrita uz 2. divīziju, kur nākamajā sezonā uzvarēja un varēja atgriezties 1. divīzijā. === Fergusona gadi (1986.—2013.) === 1986. gadā par "United" galveno treneri kļuva [[Alekss Fergusons]]. 1992–93. gada sezonā klubs kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]s čempioniem. 1998–99. gada sezonā "United" kļuva par pirmo komandu, kas vienā sezonā uzvarējusi Premjerlīgā, ieguvusi FA kausu un triumfējusi [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. Fergusona vadīšanas laikā "United" kopumā izcīnīja 13 [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] titulus, 5 [[FA kauss|FA kausus]], 4 [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausus]], 10 Anglijas superkausa jeb [[FA Charity/Community|FA Community Shield]] trofejas, 2 [[UEFA Čempionu līga]]s trofejas, 1 [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]], 1 [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]], kā arī 1 [[Starpkontinentālo kausu]] un 1 [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausu]]. == Spēlētāji == === Komandas sastāvs === :''Atjaunots {{dat|2022|08|05||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manutd.com/en/players-and-staff/first-team|title=Man Utd First Team Squad & Player Profiles{{!}} Roster|website=www.manutd.com|access-date=2020-10-12|language=en}}</ref> {{fs start}} {{fs player |no= 1 |nat=ESP |pos=GK |name=[[Davids de Hea]]}} {{Fs player |no= 2 |nat=SWE |pos=DF |name=[[Viktors Lindelēfs]]}} {{Fs player |no= 3 |nat=CIV |pos=DF |name=[[Ēriks Baijī]]}} {{fs player |no= 4 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Fils Džonss]]}} {{Fs player |no= 5 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Harijs Magvairs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player |no= 6 |nat=ARG |pos=DF |name=[[Lisandro Martiness]]}} {{Fs player|name=[[Krištianu Ronaldu]]|pos=FW|no=7|nat=POR}} {{fs player |no= 8 |nat=POR |pos=MF |name=[[Brunu Fernandešs]]}} {{fs player |no= 9 |nat=FRA |pos=FW |name=[[Antonī Marsiāls]]}} {{Fs player |no=10 |nat=ENG |pos=FW |name=[[Markuss Rešfords]]}} {{Fs player|name=[[Meisons Grīnvuds]]|pos=FW|no=11|nat=ENG}} {{Fs player |no=12 |nat=NED |pos=DF |name=[[Tairels Malasija]]}} {{Fs player |no=14 |nat=DEN |pos=MF |name=[[Kristians Eriksens]]}} {{fs player |no=16 |nat=CIV |pos=MF |name=[[Amads Diallo]]}} {{fs player |no=17 |nat=BRA |pos=MF |name=[[Freds (futbolists, dzimis 1993. gadā)|Fredži]]}} {{Fs player |no=19 |nat=FRA |pos=DF |name=[[Rafaels Varāns]]}} {{fs player |no=20 |nat=POR |pos=DF |name=[[Djogu Dalo]]}} {{Fs mid}} {{fs player |no=22 |nat=ENG |pos=GK |name=[[Toms Hītons]]}} {{Fs player |no=23 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Lūks Šo]]}} {{fs player |no=25 |nat=ENG |pos=FW |name=[[Džeidons Sančo]]}} {{Fs player |no=28 |nat=URY |pos=FW |name=[[Fakundo Pelistri]]}} {{fs player |no=29 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Ārons Van-Bisaks]]}} {{fs player |no=33 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Brendons Viljamss]]}} {{fs player |no=34 |nat=NED |pos=MF |name=[[Donijs van de Bēks]]}} {{fs player |no=36 |nat=SWE |pos=FW |name=[[Entonijs Elanga]]}} {{fs player |no=37 |nat=ENG |pos=MF |name=[[Džeimss Gārners]]}} {{fs player |no=38 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Aksels Tuanzebe]]}} {{Fs player |no=39 |nat=SCO |pos=MF |name=[[Skots Maktominejs]]}} {{Fs player |no=43 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Tedens Mengi]]}} {{Fs player |no=44 |nat=NED |pos=FW |name=[[Tahits Čongs]]}} {{Fs player |no=46 |nat=TUN |pos=MF |name=[[Hanibals Medžbri]]}} {{Fs player |no=47 |nat=ENG |pos=FW |name=[[Šola Šortairs]]}} {{Fs player |no=49 |nat=ARG |pos=FW |name=[[Alehandro Garnačo]]}} {{fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (20): 1907–08, 1910–11, 1951–52, 1955–56, 1956–57, 1964–65, 1966–67, 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2012–13 ** Vicečempioni (17): 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1950–51, 1958–59, 1963–64, 1967–68, 1979–80, 1987–88, 1991–92, 1994–95, 1997–98, 2005–06, 2009–10, 2011–12, [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017–18]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020–21]] * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (2): 1935–36, 1974–75 ** Vicečempioni (3): 1905–06, 1924–25, 1937–38 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (12): 1908–09, 1947–48, 1962–63, 1976–77, 1982–83, 1984–85, 1989–90, 1993–94, 1995–96, 1998–99, 2003–04, 2015–16 ** Finālisti (8): 1956–57, 1957–58, 1975–76, 1978–79, 1994–95, 2004–05, 2006–07, 2017–18 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archive-date={{dat|2016|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160329230552/http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html }}</ref> ** Kausa ieguvēji (5): 1991–92, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2016–17 ** Finālisti (4): 1982–83, 1990–91, 1993–94, 2002–03 * '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (21): 1908, 1911, 1952, 1956, 1957, 1965, 1967, 1977, 1983, 1990, 1993, 1994, 1996, 1997, 2003, 2007, 2008, 2010, 2011, 2013, 2016 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1967–68, 1998–99, 2007–08 ** Finālisti (2): 2008–09, 2010–11 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2016–17 ** Finālisti (1): 2020–21 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1990–91 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1991 ** Finālisti (3): 1999, 2008, 2017 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1999 ** Finālisti (1): 1968 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2008 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.manutd.com/ Oficiālā kluba vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Manchester United F.C.]] en3i9e9jfehj9npatkixnirg3ts007l Stopiņu pagasts 0 27621 3672016 3671380 2022-08-18T08:52:15Z Pirags 3757 /* Piemiņas vietas */ pap wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Stopiņu pagasts | karte = Stopinu-novadsLocMap.png | karte2 = Stopinu-novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Stopiņu pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Stopiņu pagasta ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Stopiņu novads.svg | karoga_nosaukums = Stopiņu pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ropažu novads | centrs = Ulbroka | platība = 53,5 | iedzīvotāji = 9 908<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 9908 / 53.5 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = | mājaslapa = www.stopini.lv }} '''Stopiņu pagasts''' ir pagasts [[Ropažu novads|Ropažu novadā]], [[Vidzeme]]s rietumos, [[Rīga]]s austrumu pievārtē. Pagasta un novada centrs ir [[Ulbroka]]. Tas robežojas ar sava novada [[Garkalnes pagasts|Garkalnes]] un [[Ropažu pagasts|Ropažu]] pagastiem, kā arī [[Salaspils novads|Salaspils novadu]] un [[Rīga|Rīgas pilsētu]]. Stopiņu pagastu šķērso valsts nozīmes ceļi [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] (Rīgas apvedceļš), [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]], [[Autoceļš P2|P2]], [[Autoceļš P4|P4]] un [[Autoceļš P5|P5]], kā arī dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] un slēgtā līnija [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]]. Novadā ir trīs dzelzceļa stacijas — [[Acone (stacija)|Acone]], [[Saurieši (stacija)|Saurieši]] un [[Rumbula (stacija)|Rumbula]], kā arī bijusī stacija [[Cekule (stacija)|Cekule]]. No 2004. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Stopiņu novads'''. 2021. gadā Stopiņu novadu iekļāva jaunajā [[Ropažu novads|Ropažu novadā]], par kura centru kļuva Stopiņu novada centrs [[Ulbroka]]. Novada teritorija saglabājās kā teritoriālā vienība Stopiņu pagasts. == Daba == [[Attēls:Pikurga_ziema.JPG|thumb|250px|[[Piķurga]]s upīte ziemā]] Stopiņu novada rietumdaļa atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]], austrumdaļa — [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]]. Virsa augstums 4,7–16 m vjl. 54% novada platības aizņem meži. Gar pagasta austrumu robežu tek [[Mazā Jugla]] un tās labā pieteka [[Ķivuļurga]]. Mazā Jugla visā garumā aizaugusi ar ūdensaugiem, tajā mīt gandrīz visas [[Latvija]]s zivju sugas, arī karpas un foreles, sastopami upes nēģi un vēži. [[Piķurga]] ietek [[Juglas ezers|Juglas ezera]] dienvidgalā pie [[Brekši]]em. Tā ir līkumaina, plūst pa senu [[Daugava]]s palu ūdeņu noplūdes ieplaku. Lielākās Piķurgas pietekas ir [[Dauguļupīte]] un [[Karātavgrāvis]] (rakts no Piķurgas uz Mazo Juglu). Piķurga tek gar [[Ulbroka|Ulbroku]], kur uz tās uzpludināts 12 ha lielais [[Ulbrokas ezers]]. Pagastā atrodas [[Saurieši|Sauriešu]] [[ģipšakmens]] karjers, kas izveidots vienīgajā izmantojamajā ģipšakmens atradnē Baltijā, to izmanto kopš 1913. gada. == Vēsture == [[Attēls:Piemineklis Z Stopijam.jpg|thumb|250px|Piemineklis Zahārijam Stopijam Upeslejās]] Līdz 13. gadsimtam tagadējais Stopiņu novads ietilpa [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zeme]]s sastāvā. [[Livonijas Konfederācija]]s laikā tā rietumu daļa ietilpa [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas pilsētas landfogtejā]], bet austrumu daļa [[Livonijas ordeņa valsts]] teritorijā. [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s laikā [[Rīga]]s birģermeistars [[Hinrihs fon Ulenbroks]], [[Melhiors Dreilings]] un [[Zahārijs Stopijs]] no [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s valdnieka šeit ieguva [[muiža]]s, no kuru vārdiem radušies Stopiņu pagasta un apdzīvoto vietu nosaukumi — [[Ulbroka]], [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]]. [[Dreiliņbušas muiža|Dreiliņbušas muižā]] (vācu: ''Dreylingsbusch'') krievu feldmaršals [[Boriss Šeremetjevs]] 1709.—1710. gadā iekārtoja savu kara nometni astoņus mēnešus ilgā [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma]] laikā. Šeit 1710. gada jūlijā tika parakstīta [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas kapitulācijas līgums]], kurā [[Vidzemes bruņniecība]], [[Rīgas rāte]] un ģildes "labprātīgi padevās" Krievijas caram, pretī saņemot 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s līgumā privilēģijas. Laika gaitā Stopiņu novada teritorijas robežas vairākkārt mainījušās. 1766. gadā tika atklāta [[Biķeru Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]], novada zemes daļēji ietilpa [[Biķernieku draudzes novads|Biķeru draudzes novada]] (''Bickern Kirchspiel'') teritorijā. Līdz 1887. gadam te bija [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]], [[Ulbroka]]s un [[Stopiņi|Stopiņu]] pagasti. 1888.—1905. gadā Vidzemes guberņā notika pagastu apvienošana un to nosaukumu maiņa. Ap 1900. gadu Ulbrokas un Stopiņu pagastu apvienoja '''Ulbrokas—Stopiņu pagastā'''. 1924. gadā daļu Dreiliņu pagasta teritorijas ar Dreiliņu muižu pievienoja [[Rīga]]i — pie tagadējiem [[Pļavnieki]]em, Lubānas un Dārzciema ielu rajonā. 1934. gadā Rīgas pilsētā iekļāva Dreiliņu pagasta Burharda muižas zemes (tagadējā [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] ziemeļu daļa). [[Attēls:LVA Stopiņu novads COA.png|thumb|150px|[[Stopiņu novada ģerbonis]] no 2010. līdz 2021. gadam]] 1935. gads '''Stopiņu pagasta''' platība bija 8000 ha un tajā dzīvoja 1237 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Stopiņu un [[Ulbroka]]s [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] '''Stopiņu ciemam''' pievienoja likvidēto Ulbrokas ciemu, 1963. gadā — [[Dreiliņu ciems|Dreiliņu ciemu]].<ref>[https://sites.google.com/view/stopini-1967/m%C4%81jas Stopiņi 1967]</ref> 1974. gadā Stopiņu ciemam pievienoja daļu [[Salaspils pagasts|Salaspils ciema]] teritorijas ([[Rumbula|Rumbulu]]), savukārt daļu no Stopiņu ciema teritorijas pievienoja Salaspils ciemam. 1975. gadā Rīgas pilsētai no Stopiņu ciema pievienoja [[Juglas papīrfabrika]]s ciematu, [[Brekši (Rīga)|Brekšus]], [[Franki (Rīgas daļa)|Frankus]], zvērsaimniecību [[zvērsaimniecība Jugla|"Jugla"]], [[Pļavnieki|Pļavniekus]] un daļu [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:640434|article:DIVL7054 Latvijas pagasti 2022]</ref> 2004. gadā pagastu reorganizēja par Stopiņu novadu. 2021. gadā Stopiņu novada teritoriju iekļāva jaunajā [[Ropažu novads|Ropažu novadā]], par kura centru kļuva Stopiņu novada centrs Ulbroka. 1998. gadā pirmoreiz apstiprināts pagasta ģerbonis. == Apdzīvotās vietas == {| class="wikitable" ! Apdzīvotā vieta ! Iedzīvotāju skaits |- | [[Ulbroka]] | 2728 |- | [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] | 1814 |- | [[Saurieši]] | 1712 |- | [[Upeslejas]] | 1225 |- | [[Vālodzes (Stopiņu novads)|Vālodzes]] | 909 |- | [[Dzidriņas]] | 850 |- | [[Līči (Stopiņu novads)|Līči]] | 842 |- | [[Rumbula (Stopiņu novads)|Rumbula]] | 382 |- | [[Cekule (Stopiņu novads)|Cekule]] | | 215 |} == Iedzīvotāji == === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Stopiņu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=27&zoom=100,142,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (5986) |green|56.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (3057) |red|28.8}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (409) |violet|3.8}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (315) |blue|3.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (219) |black|2.1}} {{bar percent|Cita tautība (391) |purple|3.7}} {{bar percent|Nav izvēlēta (256) |orange|2.4}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} * [[Zahārijs Stopijs]], [[Rīga]]s pilsētas [[ārsts]] (1560—1577), [[astronoms]] un [[astrologs]]. == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Stopiņu novadā}} [[Attēls:Barikade.JPG|thumb|250px|Barikāžu piemiņas akmens]] * [[Līgo parks]], ko [[Latviešu tautas atmoda|Atmodas]] gados veidoja tēlnieks [[Uldis Sterģis]]. Parkā ir vairākas skulptūras ar [[latvieši|latviešu]] tautas rakstu zīmēm — [[ausekļa zīme|ausekļi]], [[saules koks|saules koki]] un [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusti]]. Parkā atrodas arī brīvdabas estrāde. * [[Ulbrokas muiža]], celta 18. gadsimta beigās arhitekta K. Hāberlanda vadībā. === Piemiņas vietas === * Piemineklis 1905. gada revolucionāriem. Pie P4 un P5 ceļu krustpunkta [[Ulbroka|Ulbrokā]]. * [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieru Stopiņu novadā piemineklis. LKOK kavalieri Stopiņu novadā: [[Arvīds Oše]], [[Kārlis Krauze]], [[Kārlis Venteris-Vinters]] un [[Kārlis Vītiņš]]. Pie [[Ulbrokas vidusskola]]s Vālodzēs. * Piemiņas akmens "Barikāde" pie ceļa P4 un [[Piķurga]]s upes. * Baltais krusts — piemiņas vieta [[komunistiskais genocīds|komunistiskā genocīda]] upuru piemiņai, kas tika nošauti [[Latvijas okupācija (1940)|Baigā gada]] laikā. Atrodas mežā braucot no Juglas papīrfabrikas pagrieziena uz Juglas papīrfabriku. * Piemineklis [[Zahārijs Stopijs|Zahārijam Stopijam]] [[Upeslejas|Upeslejās]] pie Valsts Tuberkulozes slimnīcas. * 2022. gada 18. augustā demontēja [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas 1944. gadā veiktajai Rīgas ieņemšanai]] veltīto stēlu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ropazu-novada-demonte-padomju-piemineklus.a469856/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ropažu novadā demontē padomju pieminekļus] lsm.lv 2022. gada 18. augustā</ref> == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.stopini.lv}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ropažu novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ropažu novada pagasti]] [[Kategorija:Stopiņu pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] fz8wsr66bff8uo491eg5qfghy7n1v2m 3672020 3672016 2022-08-18T09:04:45Z Pirags 3757 /* Piemiņas vietas */ pap wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Stopiņu pagasts | karte = Stopinu-novadsLocMap.png | karte2 = Stopinu-novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Stopiņu pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Stopiņu pagasta ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Stopiņu novads.svg | karoga_nosaukums = Stopiņu pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ropažu novads | centrs = Ulbroka | platība = 53,5 | iedzīvotāji = 9 908<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 9908 / 53.5 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = | mājaslapa = www.stopini.lv }} '''Stopiņu pagasts''' ir pagasts [[Ropažu novads|Ropažu novadā]], [[Vidzeme]]s rietumos, [[Rīga]]s austrumu pievārtē. Pagasta un novada centrs ir [[Ulbroka]]. Tas robežojas ar sava novada [[Garkalnes pagasts|Garkalnes]] un [[Ropažu pagasts|Ropažu]] pagastiem, kā arī [[Salaspils novads|Salaspils novadu]] un [[Rīga|Rīgas pilsētu]]. Stopiņu pagastu šķērso valsts nozīmes ceļi [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] (Rīgas apvedceļš), [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]], [[Autoceļš P2|P2]], [[Autoceļš P4|P4]] un [[Autoceļš P5|P5]], kā arī dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] un slēgtā līnija [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]]. Novadā ir trīs dzelzceļa stacijas — [[Acone (stacija)|Acone]], [[Saurieši (stacija)|Saurieši]] un [[Rumbula (stacija)|Rumbula]], kā arī bijusī stacija [[Cekule (stacija)|Cekule]]. No 2004. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Stopiņu novads'''. 2021. gadā Stopiņu novadu iekļāva jaunajā [[Ropažu novads|Ropažu novadā]], par kura centru kļuva Stopiņu novada centrs [[Ulbroka]]. Novada teritorija saglabājās kā teritoriālā vienība Stopiņu pagasts. == Daba == [[Attēls:Pikurga_ziema.JPG|thumb|250px|[[Piķurga]]s upīte ziemā]] Stopiņu novada rietumdaļa atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]], austrumdaļa — [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]]. Virsa augstums 4,7–16 m vjl. 54% novada platības aizņem meži. Gar pagasta austrumu robežu tek [[Mazā Jugla]] un tās labā pieteka [[Ķivuļurga]]. Mazā Jugla visā garumā aizaugusi ar ūdensaugiem, tajā mīt gandrīz visas [[Latvija]]s zivju sugas, arī karpas un foreles, sastopami upes nēģi un vēži. [[Piķurga]] ietek [[Juglas ezers|Juglas ezera]] dienvidgalā pie [[Brekši]]em. Tā ir līkumaina, plūst pa senu [[Daugava]]s palu ūdeņu noplūdes ieplaku. Lielākās Piķurgas pietekas ir [[Dauguļupīte]] un [[Karātavgrāvis]] (rakts no Piķurgas uz Mazo Juglu). Piķurga tek gar [[Ulbroka|Ulbroku]], kur uz tās uzpludināts 12 ha lielais [[Ulbrokas ezers]]. Pagastā atrodas [[Saurieši|Sauriešu]] [[ģipšakmens]] karjers, kas izveidots vienīgajā izmantojamajā ģipšakmens atradnē Baltijā, to izmanto kopš 1913. gada. == Vēsture == [[Attēls:Piemineklis Z Stopijam.jpg|thumb|250px|Piemineklis Zahārijam Stopijam Upeslejās]] Līdz 13. gadsimtam tagadējais Stopiņu novads ietilpa [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zeme]]s sastāvā. [[Livonijas Konfederācija]]s laikā tā rietumu daļa ietilpa [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas pilsētas landfogtejā]], bet austrumu daļa [[Livonijas ordeņa valsts]] teritorijā. [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s laikā [[Rīga]]s birģermeistars [[Hinrihs fon Ulenbroks]], [[Melhiors Dreilings]] un [[Zahārijs Stopijs]] no [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s valdnieka šeit ieguva [[muiža]]s, no kuru vārdiem radušies Stopiņu pagasta un apdzīvoto vietu nosaukumi — [[Ulbroka]], [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]]. [[Dreiliņbušas muiža|Dreiliņbušas muižā]] (vācu: ''Dreylingsbusch'') krievu feldmaršals [[Boriss Šeremetjevs]] 1709.—1710. gadā iekārtoja savu kara nometni astoņus mēnešus ilgā [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma]] laikā. Šeit 1710. gada jūlijā tika parakstīta [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas kapitulācijas līgums]], kurā [[Vidzemes bruņniecība]], [[Rīgas rāte]] un ģildes "labprātīgi padevās" Krievijas caram, pretī saņemot 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s līgumā privilēģijas. Laika gaitā Stopiņu novada teritorijas robežas vairākkārt mainījušās. 1766. gadā tika atklāta [[Biķeru Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]], novada zemes daļēji ietilpa [[Biķernieku draudzes novads|Biķeru draudzes novada]] (''Bickern Kirchspiel'') teritorijā. Līdz 1887. gadam te bija [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]], [[Ulbroka]]s un [[Stopiņi|Stopiņu]] pagasti. 1888.—1905. gadā Vidzemes guberņā notika pagastu apvienošana un to nosaukumu maiņa. Ap 1900. gadu Ulbrokas un Stopiņu pagastu apvienoja '''Ulbrokas—Stopiņu pagastā'''. 1924. gadā daļu Dreiliņu pagasta teritorijas ar Dreiliņu muižu pievienoja [[Rīga]]i — pie tagadējiem [[Pļavnieki]]em, Lubānas un Dārzciema ielu rajonā. 1934. gadā Rīgas pilsētā iekļāva Dreiliņu pagasta Burharda muižas zemes (tagadējā [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] ziemeļu daļa). [[Attēls:LVA Stopiņu novads COA.png|thumb|150px|[[Stopiņu novada ģerbonis]] no 2010. līdz 2021. gadam]] 1935. gads '''Stopiņu pagasta''' platība bija 8000 ha un tajā dzīvoja 1237 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Stopiņu un [[Ulbroka]]s [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] '''Stopiņu ciemam''' pievienoja likvidēto Ulbrokas ciemu, 1963. gadā — [[Dreiliņu ciems|Dreiliņu ciemu]].<ref>[https://sites.google.com/view/stopini-1967/m%C4%81jas Stopiņi 1967]</ref> 1974. gadā Stopiņu ciemam pievienoja daļu [[Salaspils pagasts|Salaspils ciema]] teritorijas ([[Rumbula|Rumbulu]]), savukārt daļu no Stopiņu ciema teritorijas pievienoja Salaspils ciemam. 1975. gadā Rīgas pilsētai no Stopiņu ciema pievienoja [[Juglas papīrfabrika]]s ciematu, [[Brekši (Rīga)|Brekšus]], [[Franki (Rīgas daļa)|Frankus]], zvērsaimniecību [[zvērsaimniecība Jugla|"Jugla"]], [[Pļavnieki|Pļavniekus]] un daļu [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:640434|article:DIVL7054 Latvijas pagasti 2022]</ref> 2004. gadā pagastu reorganizēja par Stopiņu novadu. 2021. gadā Stopiņu novada teritoriju iekļāva jaunajā [[Ropažu novads|Ropažu novadā]], par kura centru kļuva Stopiņu novada centrs Ulbroka. 1998. gadā pirmoreiz apstiprināts pagasta ģerbonis. == Apdzīvotās vietas == {| class="wikitable" ! Apdzīvotā vieta ! Iedzīvotāju skaits |- | [[Ulbroka]] | 2728 |- | [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] | 1814 |- | [[Saurieši]] | 1712 |- | [[Upeslejas]] | 1225 |- | [[Vālodzes (Stopiņu novads)|Vālodzes]] | 909 |- | [[Dzidriņas]] | 850 |- | [[Līči (Stopiņu novads)|Līči]] | 842 |- | [[Rumbula (Stopiņu novads)|Rumbula]] | 382 |- | [[Cekule (Stopiņu novads)|Cekule]] | | 215 |} == Iedzīvotāji == === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Stopiņu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=27&zoom=100,142,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (5986) |green|56.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (3057) |red|28.8}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (409) |violet|3.8}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (315) |blue|3.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (219) |black|2.1}} {{bar percent|Cita tautība (391) |purple|3.7}} {{bar percent|Nav izvēlēta (256) |orange|2.4}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} * [[Zahārijs Stopijs]], [[Rīga]]s pilsētas [[ārsts]] (1560—1577), [[astronoms]] un [[astrologs]]. == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Stopiņu novadā}} [[Attēls:Barikade.JPG|thumb|250px|Barikāžu piemiņas akmens]] * [[Līgo parks]], ko [[Latviešu tautas atmoda|Atmodas]] gados veidoja tēlnieks [[Uldis Sterģis]]. Parkā ir vairākas skulptūras ar [[latvieši|latviešu]] tautas rakstu zīmēm — [[ausekļa zīme|ausekļi]], [[saules koks|saules koki]] un [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusti]]. Parkā atrodas arī brīvdabas estrāde. * [[Ulbrokas muiža]], celta 18. gadsimta beigās arhitekta K. Hāberlanda vadībā. === Piemiņas vietas === * Piemineklis 1905. gada revolucionāriem. Pie P4 un P5 ceļu krustpunkta [[Ulbroka|Ulbrokā]]. * [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieru Stopiņu novadā piemineklis. LKOK kavalieri Stopiņu novadā: [[Arvīds Oše]], [[Kārlis Krauze]], [[Kārlis Venteris-Vinters]] un [[Kārlis Vītiņš]]. Pie [[Ulbrokas vidusskola]]s Vālodzēs. * Piemiņas akmens "Barikāde" pie ceļa P4 un [[Piķurga]]s upes. * Baltais krusts — piemiņas vieta [[komunistiskais genocīds|komunistiskā genocīda]] upuru piemiņai, kas tika nošauti [[Latvijas okupācija (1940)|Baigā gada]] laikā. Atrodas mežā braucot no Juglas papīrfabrikas pagrieziena uz Juglas papīrfabriku. * Piemineklis [[Zahārijs Stopijs|Zahārijam Stopijam]] [[Upeslejas|Upeslejās]] pie Valsts Tuberkulozes slimnīcas. * 2022. gada 18. augustā demontēja [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas 1944. gadā veiktajai Rīgas ieņemšanai]] veltīto stēlu Dreiliņos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ropazu-novada-demonte-padomju-piemineklus.a469856/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ropažu novadā demontē padomju pieminekļus] lsm.lv 2022. gada 18. augustā</ref> == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.stopini.lv}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ropažu novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ropažu novada pagasti]] [[Kategorija:Stopiņu pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] lehfp7jxn009b4ol6rm3f59p6i7zqsn Dīters Bolens 0 30332 3671720 3643446 2022-08-17T15:17:12Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Dīters Bolens | Attēls = Dieter Bohlen.jpg | Att_izm = 220 px | Fons = solists | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1954|2|7}} | Vieta = [[Attēls:Flag of Germany.svg|20px|Vācija]] [[Berne (Vācija)|Berne]], [[Vācija]] | Instrumenti = balss, [[ģitāra]] | Nodarbošanās = producents, dziedātājs, dziesmu autors | Žanrs = [[popmūzika|pops]] | Gadi = 1984-pašlaik | Izdevējkompānija = [[Universal Records]] | Darbojies_arī = [[Modern Talking]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Dīters Bolens''' ({{val|de|Dieter Bohlen}}; dzimis {{dat|1954|2|7}}) ir vācu [[mūziķis]], [[komponists]] un [[mūzikas producents|producents]]. == Biogrāfija == Dīters Bolens dzimis 1954. gada 7. februārī [[Berne (Vācija)|Bernē]] pie [[Oldenburga]]s, [[Vācija|Vācijā]], būvuzņēmēja Hansa Bolena un viņa sievas Edītes ģimenē. Viņam ir divus gadus jaunāks brālis Uve. Jau kopš bērnības viņš aizrāvās ar mūziku. Kad Bolenam bija 12 gadi, tēvs viņam nopirka pirmo ģitāru un viņš sāka sacerēt savas pirmās dziesmas. Pēc ģimnāzijas pabeigšanas Bolens sāka studijas [[Getingene|Getingenē]] Georga Augusta universitātē ekonomikas nozarē, kuras veiksmīgi pabeidza 1978. gadā. 1979. gadā tika pieņemts darbā mūzikas ierakstu kompānijā BMG un izmēģināja spēkus kā solo izpildītājs. 1980. gadā nodibināja projektu „Stīvs Bensons” (''Steve Benson''), kura pirmo singlu sauca ''„Don’t Throw My Love Away”''. Sekoja divi nākamie singli ''„Love Takes Time”'' un ''„You’re A Devil With Angel Blue Eyes”''. Neviens no šiem singliem neiekļuva Top 100, kā rezultātā projekts beidza pastāvēt 1981. gadā. 1983. gadā Dīters Bolens apprecēja savu ilggadīgo draudzeni Ēriku Zauerlandi, ar kuru kopā viņam ir divi dēli Marks (09.07.1985), Marvins Bendžamins (21.12.1988) un meita Marīlina (23.02.1990). 1984. gadā Bolens kopā ar šlāgerdziedātāju Tomasu Andersu (''Thomas Anders'') dibināja duetu ''„[[Modern Talking]]”''. Divus gadus vēlāk ''„Modern Talking”'' sasniedza Eiropas, Āzijas un Āfrikas hitparāžu virsotnes. 1985. un 1986. gadā grupa vācu singlu topā piecreiz pēc kārtas nokļuva 1.vietā ar dziesmām ''„You’re My Heart, You’re My Soul”'', ''„You Can Win If You Want”'', ''„Cheri Cheri Lady”'', ''„Brother Louie”'', ''„Atlantis Is Calling (S.O.S. For Love)"''. 1986. gadā Bolens uzrakstīja dziesmu ''„Midnight lady”'', ko iedziedāja toreizējais ''„Smokie”'' solists Kriss Normens (''Chris Norman''). Arī šī dziesma kļuva par nr.1 Vācijā. Pēc gada ''„[[Modern Talking]]”'' izjuka nesaskaņu dēļ un Bolens turpināja rakstīt citiem izpildītājiem, starp citu, padarot slavenu dziedātāju Si Si Keču (''C.C.Catch''). Pats turpināja solo karjeru savā grupā ''„Blue System”''. 1989. gadā Bolens satika savu nākamo dzīvesdraudzeni Nadju abd el Farragu, viņš šķīrās no sievas, lai dzīvotu kopā ar Nadju. Šajā gadā divas Bolena komponētas dziesmas atskanēja Eirovīzijas dziesmu konkursā, pārstāvot Vāciju un Austriju. Vācijas dziedātājs Nino de Andželo ieguva 14. vietu, bet Austrijas izpildītājs Tomass Forstners ieguva 5. vietu. 1992. gadā [[Austrija]] vēlreiz izmēģināja veiksmi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] dziesmu konkursā ar Bolena komponēto dziesmu ''„Zusammen geh’n”'', bet ieguva tikai 10. vietu. 1996. gadā Bolens izšķīrās ar draudzeni Nadju un apprecēja Veronu Feldbušu. Laulība ilga tikai mēnesi un beidzās ar skandālu. Feldbuša apsūdzēja Bolenu varmācībā, taču neguva uzvaru. Bolens atjaunoja attiecības ar Nadju abd el Farragu. 1998. gadā savu atkalapvienošanos svinēja duets ''„Modern Talking”'', tika ierakstīti seši veiksmīgi albumi, bet 2003. gadā ar savstarpējiem apvainojumiem Bolens un Anderss atkal šķīrās. 2001. gadā Bolenu pameta Nadja abd el Farraga un viņš sāka dzīvot kopā ar modeli Stefāniju Ingrīdu Kīsteri (sauktu Estefanija), 2005. gadā piedzima viņu dēliņš Moriss Kasians (07.07.2005), bet 2006. gada jūnijā pāris šķīrās. Viņa autobiogrāfija „Nekas cits kā patiesība” (''„Nichts als die Wahrheit”''), sarakstīta kopā ar žurnālisti Katju Kesleri, 2002. gadā kļuva par bestselleru un nākamajā gadā saņēma balvu „Zelta spalva”. Savu ekstraverto un tiešo runas manieri Bolens turpināja arī tālāk. Autoru dueta Bolens/Keslere otrā grāmata „Aiz kulisēm” (''„Hinter den Kulissen”'') saturēja daudzus provokatīvus apgalvojumus un godu aizskarošus izteicienus par prominentām personām un rezultātā tika cenzēta. Producents Frenks Farians uz šo izdevumu reaģēja ar savu grāmatu „Šis stulbais Bolens”, kur izklāstīja savus uzskatus par Bolena personību, karjeru, panākumiem utt. 2002. gadā Dīters Bolens kļuva par vienu no šova „Vācija meklē superzvaigzni” (''„Deutschland sucht den Superstar”'') žūrijas locekļiem. 2003. gada sākumā viņš ierakstīja kopā ar 10 šova finālistiem singlu ''„We have a dream”'', kas kļuva par gada pārdotāko hitu Vācijā. Bolena producētais finālistu albums ''„United”'', kā arī sadarbība ar atsevišķiem šova dalībniekiem bija ļoti veiksmīga. 2003. gads ievērojams arī ar to, ka Bolens parakstīja reklāmas līgumus ar tādām kompānijām kā ''„Müller Milch”'', ''„Makro Markt”'', ''„S.Oliver”'' un ''„O2”'' un gada beigās izdeva smaržu sēriju ''„Provocation”''. 2005. gadā televīzijas kanālā [[RTL Group|RTL]] tika demonstrēta satīriska Mihaela Šāka animācijas filma pēc Bolena biogrāfijas motīviem, bet 2006. gadā iznāca Bolena solo albums, kas saturēja 12 jaunas dziesmas — starp tām viena līdz tam neizdota ''„Modern Talking”'' dziesma ''„Shooting Star”''. Bolens turpināja darbu arī „Vācija meklē superzvaigzni” žūrijā. 2007. gadā tika rādīts ceturtais turpinājums un Bolena negatīvie komentāri pret kandidātiem izraisīja asas diskusijas politiķu vidū. Konkursa uzvarētājam Markam Medlokam Bolens uzrakstīja dziesmu ''"Now or never"''. Viņi turpināja sadarbību, kā rezultātā tapa pieci albumi ''"Mr.Lonely"''(2007), ''"Dreamcatcher"''(2007), ''"Cloud dancer"''(2008),''"Club Tropicana"''(2009) un ''"Rainbow's end"''(2010). 2008. gadā iznāca vēl viena Dītera Bolena sarakstīta grāmata "Bolena ceļš" (''"Der Bohlenweg — planieren statt sanieren"''). Kopš 2006. gada Dīters Bolens ir kopā ar Karinu Fatmu Valcu, viņiem ir divi kopīgi bērni — Amēlija (dz. 2011. g.martā) un Maksimiliāns (07.09.2013.) 2011. gada maijā Dīters Bolens radīja nelielu sensāciju mūzikas pasaulē — viņa komponētā dziesma ''„Call my name”'' (divu atsevišķu dziedātāju — Pjetro Lombardi un Sāras Engelsas — izpildījumā) ieņēma divas vietas vienlaicīgi Vācijas, Austrijas un Šveices topā, attiecīgi 1. un 2.vietu. 2020. gada sākumā norisinājās šova ''"Vācija meklē superzvaigzni"'' 17. sezona. Paralēli tam, no 2007. gada Dīters ir viens no žūrijas locekļiem šovā "Supertalants" (''"Das Supertalent"''). 2020. gadā tam paredzēta jau 14.sezona. 2018.gadā Dīters Bolens paraksta reklāmas līgumu ar apģērbu kompāniju "Camp David", bet 2019.februārī sadarbībā ar uzņēmumu "Edel Optics" laiž klajā savu saulesbriļļu līniju ar saukli "Bigger Better Bohlen". 2018. gadā Dīters Bolens izveidoja kontu [[Instagram]]ā, kur šobrīd viņam ir jau 1,4 miljoni sekotāju. Viņš ir viens no tiem retajiem māksliniekiem, kuri Instagramā atbild uz savu fanu uzdotajiem jautājumiem. Tieši pateicoties fanu lūgumiem Instagramā, viņš pēc 16 gadu pārtraukuma atgriezās uz skatuves, paziņojot par tūri Vācijas pilsētās un citās valstīs. 2019. gada 29. novembrī viņš uzstājās arī Latvijā — “[[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]”. 2019. gada 5. jūlijā iznāca jauns albums “Das MEGA album!” ar Modern Talking, Blue System un citu viņa projektu dziesmām, kuras iedziedājis pats mākslinieks. == Dītera Bolena producētie mākslinieki == {{noformējums+}} {{atveidošana+}} • Modern Talking • Thomas Anders • Peter Alexander • Roy Black • Bernhard Brink • Howard Carpendale • Nino de Angelo • Mary Roos • Jürgen Drews • Ricky King • Les McKeown • Roland Kaiser • [[Bonnie Tyler]] • Roger Whittaker • C. C. Catch • Chris Norman • Blue System • Touché • Millane Fernandez • Isabel Soares • Wildecker Herzbuben • Al Martino • Deutschland sucht den Superstar • Alexander Klaws • Daniel Küblböck • Yvonne Catterfeld • Errol Brown • Marianne Rosenberg • Smokie • The Teens • Lory Bianco • Cool Cut • Engelbert Humperdinck • Mark Medlock • Daniel Schuhmacher • Mehrzad Marashi • Andrea Berg • Pietro Lombardi • Sarah Engels • Oliver Lukas • Luca Hänni • Daniele Negroni • Semino Rossi • Lisa Wohlgemuth • Beatrice Egli • Fantasy • Prince Damien • Vanessa Mai • Marie Wegener • Anna-Maria Zimmermann • Ramon Roselly == Bilance == * 156 dziesmas vācu topā * vairāk kā 50 reizes Nr.1 dziesmas visā pasaulē * vairāk kā 160 miljoni pārdotu disku visā pasaulē * vairāk kā 400 zelta un platīna disku * 54 Top-10 hitu Vācijā * 19 Nr.1 albumu Vācijā ** Modern Talking — The 1st Album (1985) ** Modern Talking — Ready For Romance (1986) ** Modern Talking — In The Middle of Nowhere (1986) ** Modern Talking — Back For Good (1998) ** Modern Talking — Alone (1999) ** Modern Talking — Victory (2002) ** DSDS — United (2003) ** Alexander — Take Your Chance (2003) ** Alexander — Here I Am (2004) ** Mark Medlock — Mr. Lonely (2007) ** Daniel Schuhmacher — The Album (2009) ** Andrea Berg — Schwerelos (2010) ** Pietro Lombardi — Jackpot (2011) ** Andrea Berg — Abenteuer (2011) ** Andrea Berg — Atlantis (2013) ** Fantasy — Freudensprünge (2016) ** Andrea Berg — Seelenbeben (2016) ** Dieter Bohlen — Die Mega Hits (2017) ** Vanessa Mai — Regenbogen (2017) * 23 Nr. 1 hitu Vācijā: ** You're my heart, you're my soul (Modern Talking, 1985) ** You can win if you want (Modern Talking, 1985) ** Cheri cheri lady (Modern Talking, 1985) ** Brother Louie (Modern Talking, 1986) ** Midnight lady (Chris Norman, 1986) ** Atlantis is calling (SOS for love) (Modern Talking, 1986) ** We have a dream (Deutschland sucht den Superstar, 2003) ** Take me tonight (Alexander, 2003) ** You drive me crazy (Daniel K., 2003) ** Für dich (Yvonne Catterfeld) (Teksts: Lukas Hilbert), 2003 ** Free like the wind (Alexander, 2003) ** Du hast mein Herz gebrochen (Yvonne Catterfeld) (Teksts: Eko Fresh), 2004 ** Now or never (Mark Medlock, 2007) ** You can get it (Mark Medlock & Dieter Bohlen, 2007) ** Summer love (Mark Medlock, 2008) ** Anything but love (Daniel Schuhmacher, 2009) ** Don't believe (Mehrzad Marashi, 2010) ** Call my name (Pietro Lombardi, 2011) ** Don’t think about me (Luca Hänni, 2012) ** Mein Herz (Beatrice Egli, 2013) ** Glücksmoment (Prince Damien, 2016) ** Cherry lady (Capital Bra, 2019) ** Eine Nacht (Ramon Roselly, 2020) == Apbalvojumi == * 1985 zelta [[BRAVO Otto]] — labākā grupa * 1985 mūzikas raidījuma „Formel Eins“ balva par hitu You're My Heart, You're My Soul * 1985 mūzikas raidījuma „Formel Eins“ balva par hitu You Can Win If You Want * 1985 mūzikas raidījuma „Formel Eins“ balva par hitu Cheri Cheri Lady * 1985 balva „Zelta kamertonis“ — veiksmīgākais komponists und producents * 1986 sudraba BRAVO Otto — labākā grupa * 1986 balva „Zelta lauva“ — labākā gada grupa * 1986 mūzikas raidījuma „Formel Eins“ balva par hitu Brother Louie * 1986 mūzikas raidījuma „Formel Eins“ balva par hitu Atlantis Is Calling * 1989 apbalvots kā krievu jaunatnes varonis * 1998 balva „VIVA Comet“ — par mūža ieguldījumu mūzikā * 1998 balva „Bambi“- gada atgriešanās * 1998 balva „Zelta Eiropa“- gada atgriešanās * 1999 balva „Zelta kamera“- gada atgriešanās * 1999 ECHO balva — nacionālā rok-popgrupa * 1999 radio „Regenbogen“ balva — gada atgriešanās * 1999 pasaules mūzikas balva — pasaulē visvairāk pārdotā vācu grupa * 1999 balva „Record 99“ — par pārdotajiem ierakstiem * 2001 „Top Of The Pops“ balva — Vācijas top mākslinieks * 2003 balva „Zelta spalva“ * 2003 „Media Control“ balva * 2003 žurnāla „GQ“ balva — gada vīrietis * 2003 balva „Bambi“- nacionālais pop-izpildītājs * 2004 ECHO balva — labākais nacionālais producents * 2004 ECHO balva — gada singls (We have a dream) * 2006 krievu organizācijas Peacemaker miera ordenis * 2008 BRAVO OTTO Platinum — balva par mūža ieguldījumu mūzikā == Literatūra == * Dieter Bohlen, Katja Kessler: ''Nichts als die Wahrheit'', München 2002, {{ISBN|3-453-86143-4}} * Dieter Bohlen, Katja Kessler: ''Hinter den Kulissen'', München 2003, {{ISBN|3-89830-698-4}} * Dieter Bohlen: ''Meine Hammer-Sprüche'', Heyne 2006, {{ISBN|3-453-60045-2}} * Dieter Bohlen: ''Nur die Harten kommen in den Garten!: der Weg zum Superstar'', Heyne 2008, {{ISBN|978-3-453-60101-7}} * Dieter Bohlen: ''Der Bohlenweg: planieren statt sanieren'', Heyne 2008, {{ISBN|978-3-453-15535-0}} * Nadja Abd El Farrag: ''Ungelogen'', München 2003, {{ISBN|3-7766-2339-X}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160103050620/http://www.modern-talking-online.de/ Modern Talking online (vāciski)] * [http://hitparade.ch/showperson.asp?name=Dieter+Bohlen Visu Dītera Bolena komponēto un producēto dziesmu saraksts (vāciski)] * https://www.instagram.com/dieterbohlen/ {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bolens, Diters}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas dziedātāji]] [[Kategorija:Mūzikas producenti]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] 4s7sfpp14d98ubdpg5fu7vnb383t2yx 2000. gads 0 31445 3671668 3668785 2022-08-17T13:04:03Z Papuass 88 /* Jūlijs */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|2000. gadu|2000 (nozīmju atdalīšana)|2000}} {{Gads|2000}} {{Gada citi notikumi|2000}} {{Gads citos kalendāros|2000}} '''2000. gads''' ({{Rom sk gadam|2000}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Populārā kultūra 2000. gadu svinēja kā [[21. gadsimts|21. gadsimta]] un [[3. gadu tūkstotis|3. gadu tūkstoša]] iestāšanos, lai gan pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] tas iestājās [[2001. gads|2001. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]]. Pēdējais [[20. gadsimts|20. gadsimta]] gads. 2000. gads tika pasludināts par: * Starptautisko Miera kultūras gadu, * Pasaules Matemātikas gadu. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — pasaulē plaši svinēja [[3. gadu tūkstotis|3. gadu tūkstoša]] iestāšanos. * [[1. janvāris]] — [[Y2K]] pagāja bez nopietnām datorsistēmu problēmām, no kā daudzi eksperti brīdināja. === Februāris === * [[6. februāris]] — [[Tarja Halonena]] (''Tarja Halonen'') tika ievēlēta par pirmo [[Somija]]s prezidenti. * [[14. februāris]] — kosmiskā zonde [[NEAR Shoemaker]] iegāja [[asteroīds|asteroīda]] [[433 Eros]] [[orbīta|orbītā]], kļūstot par pirmo [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]] kāda asteroīda orbītā * [[17. februāris]] — [[Microsoft]] izlaida [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] [[Windows 2000]]. === Marts === * [[9. marts]] — [[Londona|Londonā]] tika atklāts [[panorāmas rats]] [[Londonas acs]] (''London Eye''). * [[26. marts]] — [[Vladimirs Putins]] (''Владимир Путин'') tika ievēlēts par [[Krievija]]s prezidentu === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — [[Joširo Mori]] kļuva par [[Japāna]]s premjerministru pēc [[Keizo Obuči]] piedzīvotās [[trieka]]s === Maijs === * [[3. maijs]] — paslēpts pirmais ''[[Geocaching]]'' slēpnis. * [[16. maijs]] — par [[Turcija]]s [[Turcijas prezidenti|prezidentu]] tika iecelts [[Ahmets Nedždets Sezers]]. * [[25. maijs]] — [[Izraēla]] atvilka bruņotos spēkus no [[Libāna]]s dienvidiem pēc 22 gadu okupācijas. * [[28. maijs]] — [[Kamerūna kalns|Kamerūna kalnā]] notika [[vulkāns|vulkāna]] izvirdums. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Etna|Etnā]], [[Sicīlija|Sicīlijā]] notika [[vulkāns|vulkāna]] izvirdums. * [[17. jūnijs]] — [[Islande|Islandē]] notika 6,5 baļļu stipra zemestrīce. * [[26. jūnijs]] — tika pabeigts [[Cilvēka genoma projekts|Cilvēka genoma projekta]] sākotnējais posms === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — [[Visente Fokss]] (''Vicente Fox'') tika ievēlēts par [[Meksika]]s prezidentu * [[10. jūlijs]] — [[Bašārs al Asads]] (''Bashar al-Assad'') kļuva par [[Sīrija]]s līderi nacionālajā referendumā. * [[12. jūlijs]] — ar nesējraķeti [[Proton-K]] palaists [[Starptautiskā kosmiskā stacija|SKS]] modulis [[Zvezda modulis|Zvezda]]. * [[25. jūlijs]] — [[Air France reiss 4590|avarēja]] ''[[Air France]]'' lidmašīna ''[[Concorde]]'', paceļoties no [[Parīze|Parīzes]] [[Šarla de Golla lidosta|Šarla de Golla lidostas]] un ietriecoties viesnīcā, bojā gāja 113 cilvēki. * [[30. jūlijs]] — [[Venecuēla]]s prezidents [[Ugo Čavess]] (''Hugo Chávez'') tika ievēlēts uz otro termiņu ar 59% balsu. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Krievija]]s [[atomzemūdene]] [[Kursk (zemūdene)|K-141 Kursk]] nogrima [[Barenca jūra|Barenca jūrā]], bojā gāja 118 apkalpes locekļi. * [[17. augusts]] — [[Latvija]] piedzīvoja terora aktu, notiekot [[Universālveikala "Centrs" spridzināšana|diviem sprādzieniem]] tirdzniecības centrā [[Rīga|Rīgā]]. 1 cilvēks gāja bojā, 28 tika ievainoti. * [[27. augusts]] — [[Maskava|Maskavā]] aizdegās [[Ostankinas televīzijas tornis]], 3 cilvēki gāja bojā. === Septembris === * [[5. septembris]] — [[Tuvalu]] iestājās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju organizācijā]]. * [[14. septembris]] — [[Microsoft]] izlaida [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] [[Windows Me]]. * [[15. septembris]] — [[1. oktobris]] — [[Sidneja|Sidnejā]], [[Austrālija|Australijā]] notika [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles]]. === Oktobris === * [[5. oktobris]] — [[Dienvidslāvijas Federatīvā republika|Dienvidslāvijas]] prezidents [[Slobodans Miloševičs]] pameta savu posteni pēc plašām protesta demonstrācijām [[Serbija|Serbijā]]. * [[7. oktobris]] — par [[Luksemburga]]s lielhercogu kļuva [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|Anrī]] === Novembris === * [[1. novembris]] — izveidots [[Čhatīsgarha]]s štats, [[Indija|Indijā]]. * [[7. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidāts [[Džordžs V. Bušs|Džordžs Bušs]]. * [[11. novembris]] — [[funikulers|funikulera]] tunelī [[Karpuna|Karpunā]], [[Austrija|Austrijā]] notika ugunsgrēks, kurā gāja bojā 155 atpūtnieki. * [[14. novembris]] — tika izlaista [[Netscape Navigator]] versija 6.0 pēc divu gadu [[atvērtais pirmkods|atvērtā pirmkoda]] izstrādes, uz kura bāzes tika izveidota [[Mozilla]] [[pārlūkprogramma]]. * [[27. novembris]] — [[Žans Kretjēns]] (''Jean Chrétien'') tika ievēlēts atkārtoti par [[Kanāda]]s premjerministru. === Decembris === * [[1. decembris]] — par [[Meksika]]s prezidentu tika ievēlēts [[Visente Fokss]]. * [[21. decembris]] — par [[Kirgizstāna]]s premjerministru tika iecelts [[Kurmanbeks Bakijevs]]. == Kultūra == * [[1. maijs]] — angļu režisora [[Ridlijs Skots|Ridlija Skota]] kinofilma "[[Gladiators (filma)|Gladiators]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[28. janvāris]] — [[Dušans Vlahovičs]] (''Душан Влаховић''), serbu futbolists * [[11. maijs]] — [[Juki Cunoda]] (角田 裕毅), japāņu autosportists * [[7. septembris]] — [[Ariarna Titmusa]] (''Ariarne Titmus''), austrāliešu peldētāja * [[25. oktobris]] — [[Dominiks Soboslai]] (''Dominik Szoboszlai''), ungāru futbolists == Miruši == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — [[Patriks O'Braiens]] (''Patrick O'Brian''), angļu rakstnieks (dzimis 1914. gadā) * [[19. janvāris]] — ** [[Betino Kraksi]] (''Bettino Craxi''), Itālijas premjerministrs (dzimis 1934. gadā) ** [[Hedija Lamarra]] (''Hedy Lamarr''), austriešu/amerikāņu kinoaktrise (dzimusi 1914. gadā) === Februāris === * [[20. februāris]] — [[Anatolijs Sobčaks]] (''Анатолий Собчак''), krievu politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[23. februāris]] — [[Stenlijs Metjūss]] (''Stanley Matthews''), angļu futbolists (dzimis 1915. gadā) === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — [[Terenss Makkena]] (''Terence McKenna''), amerikāņu etnobotāniķis (dzimis 1946. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Habibs Burguiba]] (''Habib Bourguiba''), Tunisijas prezidents (dzimis 1903. gadā) * [[16. aprīlis]] — Sultāns [[Hisamudins Alam Šahs]] (''Hisamuddin Alam Shah''), Malaizijas karalis (dzimis 1920. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Džons Gilguds]] (''John Gielgud''), angļu aktieris (dzimis 1904. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Fams Van Dongs]] (''Phạm Văn Ðồng''), Vjetnamas premjerministrs (dzimis 1906. gadā) === Maijs === * [[14. maijs]] — [[Keizo Obuchi]] (''Keizo Obuchi''), Japānas premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[19. maijs]] — [[Jevgēņijs Hrunovs]] (''Евгений Хрунов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1933. gadā) * [[21. maijs]] — [[Ērihs Mīlke]] (''Erich Mielke''), VDR valsts darbinieks (dzimis 1907. gadā) * [[27. maijs]] — [[Moriss Rišārs]] (''Maurice Richard''), Kanādas hokejists (dzimis 1921. gadā) === Jūnijs === * [[10. jūnijs]] — [[Hāfizs al Asads]] (''Hafez al-Assad''), Sīrijas prezidents (dzimis 1930. gadā) === Augusts === * [[5. augusts]] — [[Aleks Giness]] (''Alec Guinness''), angļu aktieris (dzimis 1914. gadā) * [[9. augusts]] — [[Džons Harsanji]] (''John Harsanyi'', ''Harsányi János''), Ungārijā dzimis ekonomists (dzimis 1920. gadā) * [[12. augusts]] — [[Loreta Janga]] (''Loretta Young''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1913. gadā) === Septembris === * [[20. septembris]] — [[Germans Titovs]] (''Герман Титов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā) * [[28. septembris]] — [[Pjērs Trudē]] (''Pierre Trudeau''), Kanādas premjerministrs (dzimis 1919. gadā) === Oktobris === * [[4. oktobris]] — [[Maikls Smits]] (''Michael Smith''), Kanādas ķīmiķis (dzimis 1932. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Konrāds Blohs]] (''Konrad Emil Bloch''), Vācijas / ASV bioķīmiķis (dzimis 1912. gadā) === Decembris === * [[25. decembris]] — [[Villards Van Ormans Kvains]] (''Willard Van Orman Quine''), amerikāņu filozofs (dzimis 1908. gadā) * [[26. decembris]] — [[Džeisons Robardss]] (''Jason Robards''), amerikāņu aktieris (dzimis 1922. gadā) {{Gg6}} {{commons}} [[Kategorija:2000. gads| ]] 06gw0f13i1jj74b1o2dkcy1rydilh91 Roberts Štelmahers 0 34815 3672035 3500185 2022-08-18T09:22:01Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[latvietis]] → [[latvieši|latvietis]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Roberts Štelmahers | vārds_orig = | attēls = Roberts Stelmahers by Augustas Didzgalvis.jpg | att_izm = | paraksts = Roberts Štelmahers 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1974|11|19}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=190}} | svars = {{mērvienība|kg=88}} | poz = {{Basketbola pozīcija|a}} | kar_sāk = 1990 | kar_beig = 2009 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] | numurs = | amats = Galvenais treneris | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1990—1991 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[ASK Rīga|Rīgas "ASK"]] | kl_sez 2 = 1991—1995 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas "Bonus"]] | kl_sez 3 = 1996—1998 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni|Rīgas "ASK/Brocēni/LMT"]] | kl_sez 4 = 1998 | klubs 4 = {{flaga|Krievija}} [[Saratovas "Avtodorozhnik"]] | kl_sez 5 = 1998—1999 | klubs 5 = {{flaga|Polija}} [[Zelona Guras "Zastal"]] | kl_sez 6 = 1999—2000 | klubs 6 = {{flaga|Polija}} [[Vroclavas "Slask"]] | kl_sez 7 = 2000—2001 | klubs 7 = {{flaga|Turcija}} [[Karšijakas "Pinar"]] | kl_sez 8 = 2001—2002 | klubs 8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Ülker"]] | kl_sez 9 = 2002—2004 | klubs 9 = {{flaga|Slovēnija}} [[Ļubļanas "Olimpija"]] | kl_sez 10 = 2004—2008 | klubs 10 = {{flaga|Lietuva}} [[BC Lietuvos Rytas|Viļņas "Lietuvos Rytas"]] | kl_sez 11 = 2009 | klubs 11 = {{flaga|Latvija}} [[ASK Rīga|Rīgas "ASK"]] | kl_sez 12 = 2009 | klubs 12 = {{flaga|Itālija}} [[Veroli "Prima"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1992—2005 | taut 1 = {{Bk|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2019—2021 | tr_klubs 1 = {{Bk|LAT}}s vīriešu basketbola izlase | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[ULEB kauss|ULEB kausa ieguvējs]] (2005) * [[Baltijas basketbola līga|BBL]] čempions (2006, 2007) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Roberts Štelmahers''' (dzimis {{dat|1974|11|19}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. Šobrīd — basketbola treneris. Pašlaik (2021) ir Igaunijas kluba [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] galvenais treneris. No 2019. gada 1. augusta līdz 2021. gada februārim bija [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas vīriešu basketbola izlases]] galvenais treneris.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/stelmaheru-apstiprina-par-latvijas-basketbola-valstsvienibas-galveno-treneri.a327421/</ref> Agrāk ternējis arī Latvijas klubu [[BK Ventspils]], ar ko kļuvis par [[LBL]] čempionu. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks, tās sastāvā aizvadījis 144 spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/zvaigznes-iedegsies-atkal/|title= Zvaigznes iedegsies atkal|accessdate= {{dat|2020|11|30}}|author= J. Erenbergs|date= |publisher= sporto.lv|archive-date= {{dat|2020|11|26||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20201126044702/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/zvaigznes-iedegsies-atkal/}}</ref> Izlasi pārstāvējis četros [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros. Spēlētāja karjeras laikā viņš ir spēlējis [[Latvija]]s, [[Krievija]]s, [[Polija]]s, [[Turcija]]s, [[Slovēnija]]s un [[Lietuva]]s klubos. No 2009. gada, kad beidza spēlētāja karjeru — treneris. == Vadītie klubi == * 2009: {{flaga|Lietuva}} ''[[BC Perlas]]'' * 2010: {{Bk|LAT}} (trenera palīgs) * 2010—2011: {{flaga|Lietuva}} [[BC Lietuvos Rytas|Viļņas "Lietuvos Rytas"]] (trenera palīgs) * 2011: {{flaga|Lietuva}} ''[[BC Perlas]]'' * 2011—2012: {{flaga|Lietuva}} ''[[BC Pieno žvaigždės]]'' * 2012—2015: {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] * 2016: {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera/ORDO]] * 2016-2017: {{flaga|Polija}} ''[[Energa Czarni]]''/''[[Czarni Słupsk]]'' * 2017-2019: {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] * 2019—''pašlaik'': {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] * 2020—2021: {{Bk|LAT}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs Eurobasket 2005}} {{LV sastāvs Eurobasket 2003}} {{LV sastāvs Eurobasket 2001}} {{LV sastāvs Eurobasket 1997}} }} {{Valmiera 2016 LBL}} <!-- {{Ventspils 2014 LBL}} --> {{DEFAULTSORT:Štelmahers, Roberts}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] [[Kategorija:Latvijas basketbola izlases galvenie treneri]] q76emc8m9gzga5tg6wf3grrgur75a08 Džastins Lavs 0 38042 3672019 3243836 2022-08-18T09:04:25Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Džastins Lavs | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1978|11|11}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanfrancisko}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2020|06|23|1978|11|11}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Maskuta}} | garums = 189 [[centimetrs|cm]] | svars = 90 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[aizsargs (basketbols)|aizsargs]] | kar_sāk = | kar_beig = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | sezonas = | bij_kom = | pk izmaiņas = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = | taut = | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Džastins Lavs''' ({{val|en|Justin Love}}; dzimis {{dat|1978|11|11}} [[Sanfrancisko]], miris {{dat|2020|06|23}}) bija [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]] un treneris, spēlēja [[aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. Trīs sezonas spēlējis [[BK Ventspils]] (2004-2008),{{fact}} kļūdams arī par [[LBL]] čempionu 2005. gadā. Pēc augstskolu basketbola karjeras, kuras laikā pārstāvēja [[Sentluisas Universitāte|Sentluisas Universitāti]], Dž. Lavs netika izvēlēts [[2000. gada NBA drafts|2000. gada NBA draftā]]. Tomēr viņš piedalījās [[Fīniksas "Suns"]] treniņos un 1. augustā noslēdza vairāku gadu līgumu ar komandu, taču, oficiālas spēles neaizvadot, līgums tika lauzts 25. oktobrī. No 2001. gada Dž. Lavs spēlēja Eiropas klubos. Spēlējis arī [[Ukraina]]s klubā ''[[BK Odessa]]'', bet pēc karjeras beigām kļuva par treneri ASV vidusskolu basketbolā. {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{Ventspils 2005}} {{DEFAULTSORT:Lavs Dzzastins}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] kmep1wd02257532a8f4nnwkl1no3nrt Krušvica 0 39067 3671795 2729252 2022-08-17T18:24:15Z 81.198.64.145 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krušvica | image_skyline = Kruszwica 4.jpg | imagesize = 250px | image_caption = Peles tornis (''Mysia Wieża'') Krušvicā | image_flag = | image_shield = POL Kruszwica COA.svg | pushpin_map = Poland | pushpin_label_position = bottom | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Kujāvijas-Pomožes vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Inovroclavas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1422 | area_total_km2 = 6.64 | population_as_of = 2006 | population_total = 9373 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 52 | latm = 40 | lats = 38 | latNS = N | longd = 18 | longm = 19 | longs = 45 | longEW = E | elevation_m = | website = http://www.kruszwica.um.gov.pl/ }} '''Krušvica''' ({{val-pl|Kruszwica}}) - pilsēta [[Polija|Polijā]], [[Kujāvijas-Pomožes vojevodiste|Kujāvijas-Pomožes vojevodistē]] uz dienvidiem no [[Inovroclava]]s [[Paluki|Paluku]] reģionā pie [[Noteca]]s upes [[Goplo]] ezera krastā. Pilsēta pēc leģendas saistīta ar Polijas valsts dibināšanu. Krušvica ir leģendārās [[goplāni|goplānu]] cilts senais centrs VII - IX gadsimtā. Pēc leģendas Krušvicā Peles tornī peles sagrauza pusleģendāro IX gadsimta pirms [[Pjastu dinastija]]s valdnieku [[Popels|Popelu]] (''Popiel'') un viņa ļauno, bet skaisto sievu Riksu (''Ryksa''). Mūsdienās saglabājies tornis netiek atzīts par tik vecu. Popels pieminēts [[Galls Anonīms|Galla Anonīma]], [[Jans Dlugošs|Jana Dlugoša]] un [[Marcins Kromers|Marcina Kromera]] rakstos. Pēc Popela nāves Krušvicā 842. gadā sanācis konvents, lai izvēlētos jaunu valdnieku. Nevarēdami vienoties, tika nolemts, ka pirmais cilvēks, kurš ieies pa pilsētas vārtiem, tiks atzīts par valdnieku. Pēc leģendas tas izrādījies kāds [[ebrejs]], vārdā Abrahams Prohovņiks. Viņš gan atteicās no troņa un Abrahama vietā par valdnieku ievēlēja pirmo Pjastu dinastijas kņazu. Ap 1015. gadu sakarā ar sacelšanos pret [[kristietība]]s ieviešanu [[Pomerānija|Pomerānijā]] uz Krušvicu no [[Kolobžega]]s pārcēla Pomerānijas bīskapa sēdekli. Pilsētā atrodas 1120. gadā celtā [[romānika|romāņu stila]] Pētera un Pāvija baznīca (''Parafia Świętych Apostołów Piotra i Pawła w Kruszwicy''). {{commonscat|Kruszwica|Krušvica}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kujāvijas-Pomožes vojevodistes pilsētas|Kruszvica]] i92yfnmlv75bm08goeo4vn7jf6hxr6p Babīte (stacija) 0 40796 3671717 3664381 2022-08-17T15:08:36Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|apdzīvotu vietu|Babīte}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Babīte | tips = pieturas punkts | attēls = File:Babītes stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Babītes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1877 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Pūpe | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = Pēteris Feders | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Babītes p., Mārupes n., LV-2101 | latd = 56 | latm = 57 | lats = 26 | latNS = N | longd = 23 | longm = 57 | longs = 12 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (4 km) <br> [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (6 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Imanta (stacija)|Imanta]] (3 km) <br> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (4 km) <br> [[Zasulauka Depo|Depo]] (5 km) <br> [[Lielupe (stacija)|Lielupe]] (6 km) <br> [[Bulduri (stacija)|Bulduri]] (7 km) | attālums_līdz_Rīgai = 13 }} '''Babīte''' ir pieturas punkts [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Babīte|Babītē]] dzelzceļa [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|līnijā Torņakalns—Tukums II]]. Babītē pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni, izņemot ekspresreisus no Tukuma un uz Tukumu, kā arī dažus pēc atsevišķa rīkojuma kursējošus vilcienus. {{dat|2015|06|05}} uzsākta stacijas modernizācija.<ref>[http://nra.lv/latvija/142447-ldz-sodien-uzsak-buvdarbus-babites-un-dzintaru-stacijas.htm "LDz" šodien uzsāk būvdarbus Babītes un Dzintaru stacijās]</ref> Babīte ir A biļešu zonas gala stacija. Babītē darbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Stacija (platforma) ar sākotnējo nosaukumu Pūpe atklāta jau [[1877]]. gadā, kopā ar Tukuma dzelzceļu. Tā kā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Babīte atradās piefrontes zonā, no tās [[Kalnciems|Kalnciema]] virzienā tika uzbūvēts kara lauku dzelzceļš frontes apgādei. Tagadējā stacijas ēka būvēta [[1926]]. gadā, tā atjaunota [[1950]]. gadā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] postījumiem (dekoratīvais tornītis nav atjaunots).<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 68. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Vācu okupācijas laikā stacija saukta par Piņķiem (Pinkenhofu).<ref>[http://pupesparks.wordpress.lv/category/pupe/babites-stacija/ Babītes stacija]</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="5"> Attēls:Babītes stacijas ēka 1926.jpg|Senā Babītes stacijas ēka (1926) Attēls:Babītes stacija.jpg|Babītes stacijas ēka (2007) Attēls:Babītes stacija 1.JPG|Babītes stacijas ēka (2011) Attēls:Babītes stacija 4.JPG|Babītes stacijas ēka (2011) File:Sliežu ceļi Babītē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Babītē 2.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:ER2-8029 Babītes stacijā 1.JPG|Elektrovilciens ER2-8029 Babītes stacijā Attēls:Babītes stacija 3.JPG|Saimniecības ēka Attēls:Babītes stacija 5.JPG|Babītes stacijas perons Attēls:ER2-1342 Babītes stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2-1342 Babītes stacijā Attēls:ER2-8029 Babītes stacijā 2.JPG|Elektrovilciens ER2-8029 atiet no Babītes stacijas Attēls:ER2T-7115 Babītes stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2T-7115 pienāk Babītes stacijā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Babīte railway station|Babītes stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Babītes pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] bx8shdk7lgthbjb9j8qddfr826z36wz ASV militāro akciju uzskaitījums 0 45670 3671986 2811050 2022-08-18T08:19:32Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Pasaules kar → pasaules kar (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopotas lielākās '''militārās operācijas''', ko '''[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV bruņotie spēki|bruņotie spēki]]''' veikuši paplašinot savas valsts teritoriju, realizējot [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ārpolitiku, iejaucoties citu valstu iekšpolitikā. == 18. gadsimts == [[Attēls:United-states-territorial-acquistions-midcentury.jpg|thumb|right|400px|ASV anektētās vai nopirktās teritorijas (1783.-1853.)]] * 1795.-1820. ASV flotes operācijas Vidusjūrā, Dienvidaustrumāzijā un Āfrikas piekrastē, ar ieroču spēku nodrošinot amerikāņu tirgotājiem labvēlīgus tirdzniecības apstākļus. * 1798.7.07. ASV spēku operācija pret Franciju (Quasi-War). == 19. gadsimts == === No Napoleona kariem līdz ASV Pilsoņu karam === [[Attēls:Victor Gillam A Lesson for Anti-expansionists 1899.jpg|thumb|400px|ASV teritoriālā ekspansija no 1783. līdz 1899. gadam (V. Gillama karikatūra, 1899).]] * 1801.-1805. ASV kara flotes akcijas Ziemeļāfrikas piekrastē (''Tripolitan War'' jeb ''First Barbary War''). * 1803. ASV nopirkušas no Francijas Luiziānu, sagrābj Spānijai piederošo Misisipi baseinu un Alabamu. * 1806. ASV armija iebrūk Meksikā, Riograndē un Kolorado. * 1806.-1810. ASV flotes militāras operācijas Meksikas līcī, Ņuorleānas piekrastē, Misisipi deltā, Spānijas un Francijas teritorijās. * 1810. ASV armija okupē Spānijai piederošo Rietumfloridu. * 1813.-1814. ASV iebrūk un anektē krī indiāņu teritoriju (''Creek Indian War''). * 1812.-1814. ASV karo ar Lielbritāniju, neveiksmīgi mēģina iekarot tās koloniju Kanādu. * 1815. ASV armija iebrūk Alžīrā. * 1817.-1818. ASV armija iebrūk seminolu indiāņu teritorijā (''First Seminole War''). * 1832. ASV armija uzbrūk indiāņiem, anektējot to zemes (''Black Hawk War''). * 1836.-1842. ASV armija pilnībā pakļauj seminolus un anektē to zemi (''Second Seminole War''). * 1845.-1846. ASV karaspēks iebrūk Meksikā un anektē Teksasu, lielu daļu Arizonas. * 1848. ASV uzbrūk Meksikai un anektē Kaliforniju, Nevadu, Jutu, Ņūmeksiku un Arizonu. * 1853. ASV kara flotes (komadors Metjū Perijs) iebrūk Tokijas līcī, iznīcinot Japānas krasta apsardzi un piespiežot Japānu atvērt robežu amerikāņu tirgotājiem. * 1861. ASV uzsāk [[Amerikas pilsoņu karš|karu pret dienvidu štatiem]], neļaujot tiem izstāties no savienības. === No ASV Pilsoņu kara līdz Pirmajam pasaules karam === * 1871. ASV kara flotes operācija Korejā, piespiežot to atvērt robežu amerikāņu tirgotājiem. * 1882.10.06.-29.08. ASV spēku operācija Ēģiptē (''Alexandria Expedition]]). * 1885.11.04.-22.05. ASV spēku iebrukums Kolumbijā, Panamas operācija. * 1888.19.-30.06. ASV spēku iebrukums Korejā, Pirmā Seulas operācija. * 1889.30.-31.07. ASV spēki iebrūk un anektē Havaju salas. * 1890.30.07. ASV spēku operācija Argentīnā. * 1894.24.07.-1896.03.04. ASV spēku iebrukums Korejā - Otrā Seulas operācija. * 1894.06.07.-07.08. ASV spēku operācija Nikaragvā (''Bluefields Expedition''). * 1895.08.03.-09.03. ASV spēku iebrukums Kolumbijā, ''Boca del Toro'' operācija. * 1896.02.-04.05. ASV spēku operācija Nikaragvā (''Corinto Expedition''). * 1898. ASV uzbrūk Spānijai, un rezultātā atņem tai Kubu (līdz 1902.), Puertoriko, Virdžīnu salas, Guamu un Filipīnas. * 1899. ASV neatzina filipīniešu deklarāciju par suverēnas Filipīnu republikas dibināšanu, un [[Filipīniešu - ASV karš|īsa kara]] laikā [[Filipīnas]] tika anektētas. * 1898.07.-08.02. ASV spēku operācija Nikaragvā (''San Juan del Sur Expedition''). * 1899.24.-28.02. ASV spēku operācija Nikaragvā (''Bluefields Expedition''). == 20. gadsimts == * 1902.17.04.-19.04. ASV spēku iebrukums Kolumbijā, ''Boca del Toro'' operācija. * 1902.18.09.-22.09. ASV spēku iebrukums Kolumbijā, Panamas operācija. * 1903.21.11.-1904.18.01. ASV spēku iebrukums Abesīnijā, Džibuti operācija. * 1903.08.09.-17.10. ASV spēku operācija Turcijā (''Beirut Expedition''). * 1903.21,03.-16.04. ASV spēku iebrukums Hondurasā, Truksiljo (''Truxillo'') operācija. * 1903.04.11.-1904.26.02. ASV izprovocē sacelšanos Kolumbijā, iebrūk tur un izveido Panamas valsti, kura iznomā ASV zemi kanāla rakšanai no Klusā uz Atlantijas okeānu. * 1907.28.04.-08.06. ASV spēku iebrukums Hondurasā (''Laguna Expedition''). * 1909.-1933. ASV spēku pastāvīga klātbūtne Nikaragvā. * 1909.20.12.-1910.15.03. ASV spēku operācija Nikaragvā (''Corinto Expedition''). * 1910.30.05.-04.09. ASV spēku operācija Nikaragvā (''Bluefields Expedition''). * 1910. ASV spēku operācija Libērijā (''Liberian-Grebo War''). * 1912.05.06.-05.08. ASV spēku operācija Kubā, Guantanamo līcis. * 1914.26.01.-07.11. ASV spēku operācija Haiti (lai „novērstu Vācijas ietekmi“). * 1915. ASV spēki palīdz Libērijai apspiest ''krū'' cilšu sacelšanos (''Kru-Liberian War'') * 1916.14.03.-1917.07.02. ASV spēku iebrukums Meksikā. * 1916.12.-1924.09. ASV okupē Dominikas republiku. * 1917.04.03.-23.01. ASV spēku operācija Kubā, Guantanamo. * 1917.06.04.-1918.11.18. ASV piesaka karu Vācijai un iesaistās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. === No Pirmā līdz Otrajam pasaules karam === * 1918.12.11.-1920.01.04. ASV spēki iejaucas [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu karā Krievijā]]. * 1920.31.03.-1922.18.11. ASV spēku iebrukums Krievijas salās (''Siberia Expedition''). * 1920.-1921. ASV armijas akcija Rietumvirdžīnijas štatā, t.s. Rietumvirdžīnijas ogļraktuvju karš (''West Virginia Coal Mine Wars'') * 1921.28.06.-03.07. ASV spēku operācija Turcijā (''Ismir Expedition''). * 1922.08.09.-18.10. ASV spēku operācija Turcijā (''Smyrna Expedition''). * 1924.28.02.-30.04. ASV spēku iebrukums Hondurasā, [[Tegusigalpa]]s operācija. * 1926.07.05.-04.06. ASV spēku operācija Nikaragvā (''Bluefields Expedition''). * 1926.-1927. ASV flote patrulē Ķīnas jūrā (''Yangtze Patrol Force''), Ķīnas teritoriālajos ūdeņos * 1929.04.12.-1931.05.08. ASV spēki okupē Haiti. * 1930.-1932. ASV flote apšauda Ķīnas piekrastes pilsētas, iebrauc lielākajās upēs; akcija Šanhajā, evakuējot ASV pilsoņus. * 1937.-1939. ASV atbalsta ar bruņojumu un instruktoriem gomiņdana spēkus Ķīnā. * 1941.07.12.-1945.14.08. ASV iesaistās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], uzsākot karadarbîbu pret Japānu. === No Otrā pasaules kara līdz Vjetnamas karam === [[Attēls:Map of United States military operations after World War II.svg|thumb|400px|ASV militārās operācijas pēc Otrā pasaules kara.]] * 1945.-1946. ASV aviācija bombardē Ķīnas piekrastes pilsētas, iejaucoties pilsoņu karā. * 1945.-1957. ASV atbalsta ar bruņojumu un instruktoriem gomiņdana spēkus Ķīnā. * 1948.26.06.-1949.30.10. operācija "Gaisa tilts", Rietumvācija—Rietumberlīne. * 1950.27.06.-1953.27.07. ASV iejaucas [[Korejas karš|Korejas pilsoņu karā]]. ASV aviācija bombardē Ķīnas piekrastes pilsētas. * 1953. ASV specdienesti palīdz īstenot valsts apvērsumu Irānā, gāžot premjerministra Mohammeda Mosadika valdību un palīdzot pie varas nākt šaham Rezam Pehlevi. * 1954.11.08.-1955.01.05. ASV flotes operācija “Taivanas šaurums”. * 1954. junija ASV finansēta algotņu armija iebrūk Gvatemalā, gāž prezidenta Hakobo Arbensa valdību, jo tā zemes reformas ietvaros bija atļāvusies nacionalizēt valsts lielāko zemes īpašnieku amerikāņu kompāniju “United Fruit Company” un “Chikita banana company” plantācijas. Turpmāk šai valstī valdīja tikai diktatūras. * 1955. ASV atbalsta Vjetnamas dienvidu līderi Ngo Din Djemu nodomā lauzt Pirmā Indoķīnas kara noslēguma vienošanos par vispārējām un brīvām vēlēšanām, pasludinot Dienvidvjetnamas suverenitāti. * 1956.26.07.-15.11. ASV spēki piedalās iebrukumā Ēģiptē, t.s. Suecas krīze. * 1958.15.06.-20.10. ASV spēku iebrukums Libānā: operācija “Zilais sikspārnis” (''operation Blue Bat''). * 1958.23.08.-1963.01.06. ASV sagrābj Ķīnai piederošās Kuemoi un Madzu salas Taivanas jūras šaurumā. * 1958. ASV bāzēs Filipīnās sāk apmācīt un apbruņot disidentus un algotņus, kuriem izdevās izraisīt Indonēzijā īslaicīgu pilsoņu karu (Indonēzija bija atsacījusies ieņemt prosovjetiskas vai proamerikāniskas pozīcijas, pasludinot neitralitāti un sociālismu). * 1960.14.06.-1963.01.06. ASV spēku militāra operācija Kongo (''New Tape''). * 1961.19.04.-1962.07.10. ASV spēku operācijas Laosā. * 1961.04. ASV specdienesti organizē, apbruņo un vada apvērsuma mēģinājumu Kubā. === Vjetnamas kara periods === * 1961.-1975. ASV iejaucas pilsoņu karā Vjetnamā - t.s. ''[[Vjetnamas karš]]''. * 1961.14.08.-1963.10.06. ASV spēki Rietumberlīnē. * 1962.24.10.-1963.01.06. — ASV kara flote bloķē Kubu, papildina kara bāzu tīklu visā pasaulē. * 1963.15.10.-1964.10. ASV kara aviācijas uzlidojumi Ķīnas kodolobjektiem. * 1964.23.11.-27.11. ASV karaspēks iebrūk Kongo, operācija “Sarkanais drakons” (''Red Dragon''). * 1965.28.04.-1966.21.09. ASV spēku (20 000 karavīru) iebrukums Dominikas republikā, sagraujot demokrātiski ievēlētā prezidenta Boša atbalstītājus un palīdzot nostiprināties militārai diktatūrai. * 1965. ASV karaspēks iebrūk Peru. * 1965.09. Indonēzijā ASV specdienestu un algotņu atbalstīts valsts apvērsums (200-500 000 nogalināto), kura rezultātā pie varas nāca ģenerālis Suharto, kurš kā diktators valdīja līdz 1998. gadam. * 1965.28.04.-1966.21.09. ASV spēku militāra operācija Dominikānā (''operation Powerpack''). * 1967.-1969. ASV karaspēks iebrūk Gvatemalā. * 1967.13.05.-10.06. ASV spēku klātbūtne t.s. ''[[Sešu dienu karš|Sešu dienu karā]]'' Tuvajos Austrumos ( 08.06. Izraēlas spēki kļūdas dēļ nogremdē ASV karakuģi „Liberty“). * 1968.23.01.-1969.05.02. ASV spēku operācija “Sarkanā lapsa” (''Red Fox'') Korejā. * 1970. ASV spēku iebrukums Laosā, operācija “Astesvējš”. * 1970.21.11. ASV uzbrukums Ziemeļvjetnamai, operācija “Karaliskā kniepadata”. * 1970. gada martā ASV specvienības Kambodžā palīdz gāzt prinča Norodoma Sianuka valdību un pie varas nākt ģenerāļa Lona Nola vadītajai huntai, tā aizsākot pilsoņu karu, kurš beidzās ar sarkano khmeru uzvaru un genocīdu. * 1971.01.-09. ASV spēku operācija “Sarkanā cepure” Džonstonas salā. * 1971. ASV atbalsta autoritāro Pakistānu tās militārajā konfliktā ar demokrātisko Indiju. * 1972.27.01.-1973.27.07. ASV spēki uzbrūk Ziemeļvjetnamai. * 1973.11.09. ASV specdienestu atbalstīts un koordinēts valsts apvērsums Čīlē, gāžot demokrātiski ievēlētā sociālista Salvadora Aljendes valdību un palīdzot pie varas nākt armijas huntai ar ģenerāli Augusto Pinočetu vadībā. * 1973.06.10.-17.11. ASV spēku operācija “Niķeļa zāle” (''Nickel Grass'') Tuvajos Austrumos, atbalstot Izraēlu tās bruņotajā konfliktā ar Ēģipti un Sīriju. * 1974.05.-12. ASV kara flotes operācijas Ēģiptē, Suecas kanālā (''Nimbus Star / Nimbus Moon''). * 1975.07.-10. ASV kara aviācijas operācija Ēģiptē (''Nimbus Stream''). * 1975.11.04.-13.04. ASV spēku operācija “Ērgļa spārni” (''Eagle Pull'') Kambodžā. * 1975.5.05. ASV spēku operācija “Majačeza” Kambodžā. === No Vjetnamas kara līdz Līča karam === * 1976.18.08.-21.08. ASV spēku operācija Korejā, t.s. “incidents ar koku” (''Tree Incident''). * 1978. 02-03. ASV spēku operācijas Somālijā un Etiopijā, t.s. Ogadenas krīze (''Ogaden Crisis''). * 1978.05.-06. ASV spēku iebrukums Zairā (''operation Red Bean''). * 1979.03.-1989.04. ASV spēki Saūda Arābijā, operācija “Elfs 1”. * 1979.26.10.-1980.28.06. ASV spēku operācija Korejā, t.s. Rokparka krīze (''ROK Park Succession Crisis''). * 1980.25.06. ASV spēku operācija “Ērgļa nags” Irānā. * 1980. gadā ASV ar ASV specdienestu atbalstu Libērijā tiek īstenots apvērsums ko vadīja Libērijas armijas vecākais seržants Semjuels K. Dou no kranu cilts, bet pēc tam desmit gadus ilgstošais Vašingtonas atbalsts šai diktatūrai. * 1980.15.04.-31.10. ASV flotes operācija, sagaidot kubiešu imigrantus. * 1980.25.04. ASV spēku militāra operācija Irānā (''Operation Eagle Claw / Evening Light''). * 1980./1981. ASV spēku operācija “Sargkareivis pie strauta” (''Creek Sentry'') Polijā. * 1981.01.01.-1992.01.02. - ASV karaspēka specvienības darbojas Salvadorā, apkarojot kreisos partizānus un atbalstot diktatūras pozīcijas. Nikaragvā, apkarojot kreisās valdības spēkus un atbalstot labējos partizānus. * 1980. gadi - ASV apbruņo un apmāca islāma fundamentālistu kustību ''Taleban'', lai tā cīnītos pret PSRS atbalstīto marionešu valdību. * 1981.18.08. ASV spēku uzbrukums Lībijai, operācija “Sidra līcis” (''Gulf of Sidra''). * 1981.06.10. ASV spēku operācija “Spožā zvaigzne” (''Bright Star'') Ēģiptē. * 1982.25.08.-1987.10.12. ASV spēku (''US Multinational Force, USMNF'') operācijas Libānā. * 1983.18.03. ASV spēku operācija “Agrais izsaukums” (''Early Call'') Ēģiptē un Sudānā. * 1983.08. ASV spēku operācijas (''Chad Crisis'') Čadā un Sudānā. * 1983.23.10.-21.11. ASV spēku operācija “Niknums” (''Operation Urgent Fury'') Granādā - gāž tās valdību, nomainot pret sev lojālu marionešu valdību. * 1984.07. ASV flotes operācija “Ciešais skatiens” (''Intense Look'') Suecas kanālā un Sarkanajā jūrā. * 1985.07.10.-11.10. ASV flotes operācija (''Achill Lauro'') Vidusjūrā. * 1986.26.01.-29.03. ASV spēku uzbrukums Lībijai, operācija “Iegūt dokumentu” (''Operation Attain Document''). * 1986.12.04.-17.04. ASV spēku uzbrukums Lībijai, operācija “Eldorado kanjons” (''El Dorado Canyon''). * 1986.07.-11. ASV spēku operācija “Nokaitētā plāksne” (''Blast Furnace'') Bolīvijā. * 1986. ASV spēku operācijas Libānā, Beirūtas bombardēšana un apšaude. * 1988.17.04.-19.04. ASV spēku operācija “Dievlūdzējs” (''Operation Praying Mantis'') Persijas līcī. * 1989.24.07.-1990.02.08. ASV spēku operācija “Ernesta testaments” (''Operation Earnest Will'') Persijas līcī. * 1989.05.-12. ASV spēku operācija “Nimroda deja” (''Operation Nimrod Dancer'') Panamā. * 1989.20.12.-1990.31.01. ASV spēku iebrukums Panamā, operācija “Taisnā lieta” (''Operation Just Cause'') - gāž Panamas valdību, nomainot pret sev lojālu marionešu valdību. * 1989.11.-12. ASV spēku operācijas (''Operations Classic Resolve, JTF-Philippines'') Filipīnās. * 1990.31.01. ASV spēki tiek izvietoti Panamā pastāvīgi (''Operation Promote Liberty''). * 1990.01.-19991.01. ASV spēku operācija “Asmens” Libērijā. === No Līča kara līdz Afganistānas karam === * 1990. ASV spēku operācija “Nenovēršamais pērkons” Persijas līcī. * 1990.02.08.-1991.17.01. ASV spēku operācija [[Līča karš|“Tuksneša vairogs”]] Persijas līcī. * 1991.17.01.-28.02. ASV spēku operācija “Pārbaude” Persijas līcī. * 1991.24.02.-28.02. ASV spēku (555 000 vīru) operācija “Tuksneša zobens” Persijas līcī. * 1991.02.01.-11.01. ASV spēku operācija “Austrumu izeja” Somālijā. * 1991. ASV aviācija bombardē Dienvidslāvijas federāciju, atņemot tai suverenitāti pār [[Kosova|Kosovu]]. * 1991.05.-06. ASV spēku operācija “Jūras eņģelis” Bangladešā. * 1991.06. ASV spēku operācija “Uguns sardze” Filipīnās. * 1991.09. ASV spēku operācija “Uzvarētājs atrasts” Haiti. * 1991.24.09.-07.10. ASV spēku operācija “Pacelšanās” Zairā. * 1991.-1992. ASV spēku operācija “Miers tuksnesī” Persijas līcī. * 1992. ASV jūras spēku operācija “Drošais līcis” Haiti/Guantanamo (Kuba). * 1992. ASV spēku operācija “Atvadas no tuksneša” Persijas līcī. * 1992.02.05.-05.05. ASV spēku operācija “Sudraba lakta” Sjerraleonē. * 1992.05. ASV spēku (4500 karavīri) operācija “Sazvērestība dārzā” Losandželosā, Kalifornijā. * 1992.03.08.-09.10. ASV spēku operācija “Palīdzība pārejā” Angolā. * 1992.14.08.-1993.10. vairākas ASV spēku (26 000 karavīru) operācijas Somālijā. * 1992.22.10.-25.10. ASV spēku operācija Libērijā. * 1992.-1998. ASV spēku operācijas Bosnijā-Hercegovinā. * 1993.10.02.-1994.06. ASV spēku operācija “Kodolkrīze” Korejā. * 1992.26.06.-1993.26.06. ASV spēku raķešu triecieni pa Irāku. * 1994.09.04.-15.04. ASV spēku operācija “Gargabalnieks” Ruandā. * 1994.19.09.-1995.31.03. — ASV spēku (21 000 karavīri) operācija “Atbalsts” Haiti - gāž tās valdību, nomainot pret sev lojālo diktatoru Žanu Bertrānu Aristīdu. * 1994.22.07.-30.09. 1992. ASV spēku (2592 karavīri) operācija “Cerības” Ruandā * 1994.06.09.-1995.01.03. ASV spēku (4000 karavīri) operācija “Apvienotais vairogs” Somālijā. * 1994.10.11. ASV spēku operācija “Kareivis” Kuveitā. * 1995.21.07.-1996.23.03. ASV spēku operācija “Gargabalnieks” Ruandā. * 1995.12.-1996.05. ASV spēku operācija “Zorro 2” Meksikā. * 1995.29.08.-21.09. ASV spēku uzbrukums pašpasludinātajai Bosnijas Serbu republikai. * 1995-1999.30.06. ASV jūras spēku operācija “Trešā krīze” Taivanas jūras šaurumā (Ķīna). * 1995.08.-1997.02. ASV spēku operācija “Sargkareivis” Kuveitā. * 1995.01.12.-1999.01.10. ASV spēku operācija “Iekšējā akcija” Kuveitā. * 1996.03.09.-04.09. ASV spēku operācija “Trieciens tuksnesī” Irākā. * 1996.05.-08. ASV spēku operācija “Ātrā atbilde” Centrālāfrikas republikā. * 1996.04.-08. ASV spēku operācija “Gaidāmā atbilde” Libērijā. * 1996.15.11.-27.12. ASV spēku operācijas “Fēniksa kliedziens” un “Apsardze” Zairā/Ruandā/Ugandā. * 1997.14.03.-26.03. ASV spēku operācija “Sudraba sardze” Albānijā. * 1997.03.-06. ASV spēku operācija “Apsardzes izvešana” Kongo (bijusī Zaira). * 1997.05.-06. ASV spēku operācija “Cēlais obelisks” Sjerraleonē. * 1997.07. ASV spēku operācija Kambodžā. * 1998.02.-12. ASV spēku operācija “Pērkons tuksnesī” Irākā. * 1998.21.01.-25.03. ASV spēku operācija “Pienācīga atbilde” Kenijā. * 1998.05.06.-06.06. ASV spēku (130 karavīri) operācija Asmarā, Eritrejā. * 1998.10.06.-17.06. ASV spēku (130 karavīri) operācija “Gani” Gvinejā-Bisavā. * 1998.20.08. ASV aviācija bombardē Sudānu un Afganistānu — operācija “Neierobežotā palīdzība”. * 1998.10.-1999.02. ASV spēku operācija “Fuerte Apoyo” Centrālamerikā. * 1998.16.12.-20.12. ASV spēku operācija “Lapsa tuksnesī” Irākā. * 1998.12. ASV spēku operācija “Mirdzošā klātbūtne” Izraēlā. * 1998.02. ASV spēku operācija “Fēnikss-Skorpions 1” Irākā. * 1998.11. ASV spēku operācija “Fēnikss-Skorpions 2” Irākā. * 1998.11. ASV spēku operācija “Fēnikss-Skorpions 3” Irākā. * 1998. ASV spēku operācija “Zelta fazāns” Hondurasā. * 1998.16.10.-1999.24.03. ASV spēku operācija “Ērgļa acs” Kosovā, Serbijā. * 1999.08.-09. ASV spēku operācija “Stabilizācija” Timorā. * 1999.09.-11. ASV spēku operācija “''Fuerte Apoyo''” Centrālamerikā. * 1999.-2000. ASV spēku operācija “Fundamentālā atbilde” Venecuēlā. == 21. gadsimts == * 2000.-2002. ASV spēku operācija “Neo” Sjerraleonē. * 2000.02.-04. ASV spēku operācija “Atbilde bez vārdiem” Mozambikā/Dienvidāfrikā. === Kari Afganistānā un Tuvajos Austrumos === * 2001.-2014. [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Karš Afganistānā]] pret ''Taliban'' (''Operation Enduring Freedom'') * 2003.-2011. [[Irākas karš]] (''Operation Iraqi Freedom, Operation New Dawn'') * 2011. [[2011. gada Lībijas pilsoņu karš|Lībijas pilsoņu karš]] (''Operation Odyssey Dawn'') * 2011. 1.-2. maijā [[Osama bin Ladens|Osama bin Ladena]] nogalināšana Pakistānā (''Operation Neptune Spear'') * 2014-pašlaik. iesaistīšanās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]] un Irākā pret [[Islāma valsts]] kaujiniekiem (''Operation Inherent Resolve'') un Asada režīmu. == Literatūra == * Gore Vidal, Perpetual War For Perpetual Peace, or How We Got To Be So Hated. NY, 2002. * Clyde Prestowitz, Rogue Nation: American Unilateralism and the Failure of Good Intentions. NY, 2003. * Kornvels R.D. Pasaules vēsture divdesmitajā gadsimtā. Rīga, 1996. == Ārējās saites == * [http://www.globalsecurity.org/military/ops/early20cent-ops.htm Early 20th Century Operations] * [http://www.globalsecurity.org/military/ops/coldwar-ops.htm Cold War Era Operations] * [http://academic.evergreen.edu/g/grossmaz/interventions.html U.S. MILITARY INTERVENTIONS] * [http://retiary.org/misc_pages/us_presidents_and_wars.html US Presidents in Chronological Order and Their Wars] [[Kategorija:Kari ar ASV| ]] [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV vēsture]] r90ey6tjcwmk08u8weotcum6bydibv1 Normunds Grostiņš 0 48736 3672039 3656463 2022-08-18T09:23:53Z Riciba 55940 Pievienota informācija par kandidēšanu 14. Saeimas vēlēšanās wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Normunds Grostiņš | vārds_orģ = | attēls = Normunds Grostins.jpg | mazs_att = | apraksts = Normunds Grostiņš 2018. gadā | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|4|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = Latvijas Liberālā partija<ref name="LJ" /><br />Demokrātiskā Centra partija<br />[[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]]<br />Latvijas Nacionālā Reformu partija<br />[[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvā partija]]<br />[[Politiskā organizācija (partija) "Eiroskeptiķi"]] (vēlāk pārdēvēta par [[Rīcības partija|Rīcības partiju]]), vadīja no 1998. gada līdz 2016.<br />[[Centra partija]]<br /> | dzīvesb = | profesija = [[vēsturnieks]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Normunds Grostiņš''' (dzimis {{dat|1964|4|4||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vēsturnieks]], [[politiķis]] un publicists. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] 1964. gadā. 1982. gadā beidza [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolu]], līdz 1987. gadam studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] [[LU Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]], bijis LVU [[komjaunatne]]s komitejas sekretāra vietnieks. 1987. gadā piedalījies aizliegtajos masu protestos pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]].<ref name="Diena1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/blogs/normunds-grostins|title=Diena1}}</ref> 1990. gadu sākumā, darbojies [[Latvijas Liberālā partija|Latvijas Liberālajā partijā]], bijis tās valdes priekšsēdētājs.<ref name="LJ">{{Ziņu atsauce | title = Liberāļi rosina izveidot jaunu kabinetu | first = A. | last = Andere | publisher = Latvijas Jaunatne | date = 1992. gada 9. janvārī | accessdate = 2013. gada 14. maijā | url = }}</ref> 1992. gadā panācis izbraukšanas vīzu atcelšanu.<ref name="Diena1"/> No 1998. gada līdz 2016. gadam vadīja partiju "[[Eiroskeptiķi]]", kas 2008. gadā tika pārdēvēta ar [[Rīcības partija|Rīcības partiju]]. Eiropas partiju alianses EUD (''European Union Democrats'') valdes loceklis<ref name="EUD">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eudemocrats.org/eud/content.php?id=8|title=Members of the board|access-date={{dat|2013|05|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131103061339/http://www.eudemocrats.org/eud/content.php?id=8|archivedate={{dat|2013|11|03||bez}}}}</ref> un Latvijas Nākotnes institūta valdes priekšsēdētājs. 2012. gadā publicējis grāmatu "Latvijas interešu aizsardzība Eiropas Savienībā".<ref>[http://parlatu.lv/?page_id=95]</ref> [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] piedalījies no "[[Politiskā organizācija (partija) "Eiroskeptiķi"|Eiroskeptiķu]]" saraksta. [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] piedalījies no [[Rīcības partija]] saraksta. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] piedalījās no [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta kā neatkarīgs kandidāts.<ref>[http://www.rubaltic.ru/experts/latviya/grostinsh/ ГРОСТИНЬШ Нормунд] Аналитический портал RuBALTIC.Ru (krieviski)</ref> 2017. gada Rīgas Domes vēlēšanās un [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja "[[No sirds Latvijai]]" (NSL) sarakstā.<ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=paJye%2BhtlZN%2BVvsErfSIMw%3D%3D&locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D]</ref> Pēc kritikas par NSL reklāmu ar motorzāģi un krimināli sodīta iekšlietu ministra kandidāta izvirzīšanu, 2018. gadā tika aizmuguriski izslēgts no NSL.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50522923|title=Pēc kritikas par priekšvēlēšanu reklāmu no partijas NSL izslēgts Grostiņš|date=2018. gada 25. okt.|website=delfi.lv}}</ref> Bija [[Centra partija]]s saraksta līderis [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://centrapartija.lv/preses-konference/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190320171003/http://centrapartija.lv/preses-konference/ }}</ref> 2018. gadā, publiskojot [[Latvijas PSR VDK aģentu kartotēka|Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku]], noskaidrojies, ka N. Grostiņš ir atrodams izslēgto aģentu žurnālā kā aģents "Štirlics". N.Grostiņš sadarbību ar VDK noliedz (aģenta uzskaites kartītes nav, tomēr par "Štirlica" darbību ir astoņi ziņojumu atreferējumi). <ref>[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/maisi-vala-agents-stirlics-zino-par-vesturniekiem-un-pagrides-porno-seansiem-grostins-ar-vdk-neesmu-sadarbojies.d?id=51861027 'Maisi vaļā': Aģents Štirlics ziņo par vēsturniekiem un pagrīdes porno seansiem; Grostiņš: 'Ar VDK neesmu sadarbojies'] Delfi</ref> [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidē "[[Latvijas Krievu Savienība]]" (LKS) sarakstā. == Darbi == Normunds Grostiņš ir piecu grāmatu,<ref name="Parlatu">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parlatu.lv/saglabat/|title=LNI publikācijas|access-date={{dat|2013|05|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130522052618/http://parlatu.lv/saglabat/|archivedate={{dat|2013|05|22||bez}}}}</ref> ievērojama skaita rakstu un publikāciju autors. Vērsies pret [[Lato Lapsa]]s un līdzautoru veikto neprecīzo vēstures atspoguļojumu.<ref name="DELFI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/comment/comment/normunds-grostins-azi-vai-darznieki-latvijas-vestures-darzina.d?id=20110241|title=Āži vai dārznieki Latvijas vēstures dārziņā?}}</ref> Publicējis analīzi par 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu,<ref name="DELFI2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-moderna-latvijas-eiroskepse.d?id=8350501&fbclid=IwAR1wqIistoecM66ShiAluel1LnlWq0a3v2-wJJ3IioX_z0zCdUIgPq6c92E|title=Modernā Latvijas eiroskepse}}</ref> kā arī analīzi par to, kā netika izpildīti 2004. gada referenduma par Latvijas pievienošanu ES kampaņā dotie solījumi par ES fondu piešķiršanu Latvijai.<ref name="DELFI3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-eirofondi-solits-maka-nekrit.d?id=20346513|title=Eirofondi - solīts makā nekrīt}}</ref> Publicējis "Delfi" ES [[Lisabonas līgums|Lisabonas līguma]] analīzi, norādot, ka Latvija, nerīkojot par līgumu referendumu, palaiž garām iespēju uzlabot savus neizdevīgos dalības noteikumus ES.<ref name="DELFI4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-es-lisabonas-ligums-nebutiskas-izmainas.d?id=19780907|title=Lisabonas līgums}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Barikāžu piemiņas medaļa]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Grostinzsz, Normunds}}<!-- NEMAINĪT uz Grostins --> [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] 12slljpjikcrl9st773x9vjezqjqzni 3672046 3672039 2022-08-18T09:27:03Z Riciba 55940 Precizēts links uz LKS lapu wikipēdijā wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Normunds Grostiņš | vārds_orģ = | attēls = Normunds Grostins.jpg | mazs_att = | apraksts = Normunds Grostiņš 2018. gadā | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|4|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = Latvijas Liberālā partija<ref name="LJ" /><br />Demokrātiskā Centra partija<br />[[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]]<br />Latvijas Nacionālā Reformu partija<br />[[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvā partija]]<br />[[Politiskā organizācija (partija) "Eiroskeptiķi"]] (vēlāk pārdēvēta par [[Rīcības partija|Rīcības partiju]]), vadīja no 1998. gada līdz 2016.<br />[[Centra partija]]<br /> | dzīvesb = | profesija = [[vēsturnieks]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Normunds Grostiņš''' (dzimis {{dat|1964|4|4||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vēsturnieks]], [[politiķis]] un publicists. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] 1964. gadā. 1982. gadā beidza [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolu]], līdz 1987. gadam studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] [[LU Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]], bijis LVU [[komjaunatne]]s komitejas sekretāra vietnieks. 1987. gadā piedalījies aizliegtajos masu protestos pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]].<ref name="Diena1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/blogs/normunds-grostins|title=Diena1}}</ref> 1990. gadu sākumā, darbojies [[Latvijas Liberālā partija|Latvijas Liberālajā partijā]], bijis tās valdes priekšsēdētājs.<ref name="LJ">{{Ziņu atsauce | title = Liberāļi rosina izveidot jaunu kabinetu | first = A. | last = Andere | publisher = Latvijas Jaunatne | date = 1992. gada 9. janvārī | accessdate = 2013. gada 14. maijā | url = }}</ref> 1992. gadā panācis izbraukšanas vīzu atcelšanu.<ref name="Diena1"/> No 1998. gada līdz 2016. gadam vadīja partiju "[[Eiroskeptiķi]]", kas 2008. gadā tika pārdēvēta ar [[Rīcības partija|Rīcības partiju]]. Eiropas partiju alianses EUD (''European Union Democrats'') valdes loceklis<ref name="EUD">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eudemocrats.org/eud/content.php?id=8|title=Members of the board|access-date={{dat|2013|05|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131103061339/http://www.eudemocrats.org/eud/content.php?id=8|archivedate={{dat|2013|11|03||bez}}}}</ref> un Latvijas Nākotnes institūta valdes priekšsēdētājs. 2012. gadā publicējis grāmatu "Latvijas interešu aizsardzība Eiropas Savienībā".<ref>[http://parlatu.lv/?page_id=95]</ref> [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] piedalījies no "[[Politiskā organizācija (partija) "Eiroskeptiķi"|Eiroskeptiķu]]" saraksta. [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] piedalījies no [[Rīcības partija]] saraksta. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] piedalījās no [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta kā neatkarīgs kandidāts.<ref>[http://www.rubaltic.ru/experts/latviya/grostinsh/ ГРОСТИНЬШ Нормунд] Аналитический портал RuBALTIC.Ru (krieviski)</ref> 2017. gada Rīgas Domes vēlēšanās un [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja "[[No sirds Latvijai]]" (NSL) sarakstā.<ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=paJye%2BhtlZN%2BVvsErfSIMw%3D%3D&locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D]</ref> Pēc kritikas par NSL reklāmu ar motorzāģi un krimināli sodīta iekšlietu ministra kandidāta izvirzīšanu, 2018. gadā tika aizmuguriski izslēgts no NSL.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50522923|title=Pēc kritikas par priekšvēlēšanu reklāmu no partijas NSL izslēgts Grostiņš|date=2018. gada 25. okt.|website=delfi.lv}}</ref> Bija [[Centra partija]]s saraksta līderis [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://centrapartija.lv/preses-konference/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190320171003/http://centrapartija.lv/preses-konference/ }}</ref> 2018. gadā, publiskojot [[Latvijas PSR VDK aģentu kartotēka|Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku]], noskaidrojies, ka N. Grostiņš ir atrodams izslēgto aģentu žurnālā kā aģents "Štirlics". N.Grostiņš sadarbību ar VDK noliedz (aģenta uzskaites kartītes nav, tomēr par "Štirlica" darbību ir astoņi ziņojumu atreferējumi). <ref>[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/maisi-vala-agents-stirlics-zino-par-vesturniekiem-un-pagrides-porno-seansiem-grostins-ar-vdk-neesmu-sadarbojies.d?id=51861027 'Maisi vaļā': Aģents Štirlics ziņo par vēsturniekiem un pagrīdes porno seansiem; Grostiņš: 'Ar VDK neesmu sadarbojies'] Delfi</ref> [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidē "[[Latvijas Krievu Savienība|Latvijas Krievu savienība]] " (LKS) sarakstā. == Darbi == Normunds Grostiņš ir piecu grāmatu,<ref name="Parlatu">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parlatu.lv/saglabat/|title=LNI publikācijas|access-date={{dat|2013|05|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130522052618/http://parlatu.lv/saglabat/|archivedate={{dat|2013|05|22||bez}}}}</ref> ievērojama skaita rakstu un publikāciju autors. Vērsies pret [[Lato Lapsa]]s un līdzautoru veikto neprecīzo vēstures atspoguļojumu.<ref name="DELFI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/comment/comment/normunds-grostins-azi-vai-darznieki-latvijas-vestures-darzina.d?id=20110241|title=Āži vai dārznieki Latvijas vēstures dārziņā?}}</ref> Publicējis analīzi par 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu,<ref name="DELFI2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-moderna-latvijas-eiroskepse.d?id=8350501&fbclid=IwAR1wqIistoecM66ShiAluel1LnlWq0a3v2-wJJ3IioX_z0zCdUIgPq6c92E|title=Modernā Latvijas eiroskepse}}</ref> kā arī analīzi par to, kā netika izpildīti 2004. gada referenduma par Latvijas pievienošanu ES kampaņā dotie solījumi par ES fondu piešķiršanu Latvijai.<ref name="DELFI3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-eirofondi-solits-maka-nekrit.d?id=20346513|title=Eirofondi - solīts makā nekrīt}}</ref> Publicējis "Delfi" ES [[Lisabonas līgums|Lisabonas līguma]] analīzi, norādot, ka Latvija, nerīkojot par līgumu referendumu, palaiž garām iespēju uzlabot savus neizdevīgos dalības noteikumus ES.<ref name="DELFI4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-es-lisabonas-ligums-nebutiskas-izmainas.d?id=19780907|title=Lisabonas līgums}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Barikāžu piemiņas medaļa]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Grostinzsz, Normunds}}<!-- NEMAINĪT uz Grostins --> [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] sa0r52wtc7ood94zrymva33voytyxwv 3672047 3672046 2022-08-18T09:28:20Z Riciba 55940 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Normunds Grostiņš | vārds_orģ = | attēls = Normunds Grostins.jpg | mazs_att = | apraksts = Normunds Grostiņš 2018. gadā | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|4|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = Latvijas Liberālā partija<ref name="LJ" /><br />Demokrātiskā Centra partija<br />[[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]]<br />Latvijas Nacionālā Reformu partija<br />[[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvā partija]]<br />[[Politiskā organizācija (partija) "Eiroskeptiķi"]] (vēlāk pārdēvēta par [[Rīcības partija|Rīcības partiju]]), vadīja no 1998. gada līdz 2016.<br />[[Centra partija]]<br /> | dzīvesb = | profesija = [[vēsturnieks]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Normunds Grostiņš''' (dzimis {{dat|1964|4|4||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vēsturnieks]], [[politiķis]] un publicists. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] 1964. gadā. 1982. gadā beidza [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolu]], līdz 1987. gadam studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] [[LU Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]], bijis LVU [[komjaunatne]]s komitejas sekretāra vietnieks. 1987. gadā piedalījies aizliegtajos masu protestos pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]].<ref name="Diena1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/blogs/normunds-grostins|title=Diena1}}</ref> 1990. gadu sākumā, darbojies [[Latvijas Liberālā partija|Latvijas Liberālajā partijā]], bijis tās valdes priekšsēdētājs.<ref name="LJ">{{Ziņu atsauce | title = Liberāļi rosina izveidot jaunu kabinetu | first = A. | last = Andere | publisher = Latvijas Jaunatne | date = 1992. gada 9. janvārī | accessdate = 2013. gada 14. maijā | url = }}</ref> 1992. gadā panācis izbraukšanas vīzu atcelšanu.<ref name="Diena1"/> No 1998. gada līdz 2016. gadam vadīja partiju "[[Eiroskeptiķi]]", kas 2008. gadā tika pārdēvēta ar [[Rīcības partija|Rīcības partiju]]. Eiropas partiju alianses EUD (''European Union Democrats'') valdes loceklis<ref name="EUD">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eudemocrats.org/eud/content.php?id=8|title=Members of the board|access-date={{dat|2013|05|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131103061339/http://www.eudemocrats.org/eud/content.php?id=8|archivedate={{dat|2013|11|03||bez}}}}</ref> un Latvijas Nākotnes institūta valdes priekšsēdētājs. 2012. gadā publicējis grāmatu "Latvijas interešu aizsardzība Eiropas Savienībā".<ref>[http://parlatu.lv/?page_id=95]</ref> [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] piedalījies no "[[Politiskā organizācija (partija) "Eiroskeptiķi"|Eiroskeptiķu]]" saraksta. [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] piedalījies no [[Rīcības partija]] saraksta. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] piedalījās no [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta kā neatkarīgs kandidāts.<ref>[http://www.rubaltic.ru/experts/latviya/grostinsh/ ГРОСТИНЬШ Нормунд] Аналитический портал RuBALTIC.Ru (krieviski)</ref> 2017. gada Rīgas Domes vēlēšanās un [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja "[[No sirds Latvijai]]" (NSL) sarakstā.<ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=paJye%2BhtlZN%2BVvsErfSIMw%3D%3D&locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D]</ref> Pēc kritikas par NSL reklāmu ar motorzāģi un krimināli sodīta iekšlietu ministra kandidāta izvirzīšanu, 2018. gadā tika aizmuguriski izslēgts no NSL.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50522923|title=Pēc kritikas par priekšvēlēšanu reklāmu no partijas NSL izslēgts Grostiņš|date=2018. gada 25. okt.|website=delfi.lv}}</ref> Bija [[Centra partija]]s saraksta līderis [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://centrapartija.lv/preses-konference/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190320171003/http://centrapartija.lv/preses-konference/ }}</ref> 2018. gadā, publiskojot [[Latvijas PSR VDK aģentu kartotēka|Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku]], noskaidrojies, ka N. Grostiņš ir atrodams izslēgto aģentu žurnālā kā aģents "Štirlics". N.Grostiņš sadarbību ar VDK noliedz (aģenta uzskaites kartītes nav, tomēr par "Štirlica" darbību ir astoņi ziņojumu atreferējumi). <ref>[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/maisi-vala-agents-stirlics-zino-par-vesturniekiem-un-pagrides-porno-seansiem-grostins-ar-vdk-neesmu-sadarbojies.d?id=51861027 'Maisi vaļā': Aģents Štirlics ziņo par vēsturniekiem un pagrīdes porno seansiem; Grostiņš: 'Ar VDK neesmu sadarbojies'] Delfi</ref> [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidē "[[Latvijas Krievu savienība|Latvijas Krievu savienība]]" (LKS) sarakstā. == Darbi == Normunds Grostiņš ir piecu grāmatu,<ref name="Parlatu">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parlatu.lv/saglabat/|title=LNI publikācijas|access-date={{dat|2013|05|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130522052618/http://parlatu.lv/saglabat/|archivedate={{dat|2013|05|22||bez}}}}</ref> ievērojama skaita rakstu un publikāciju autors. Vērsies pret [[Lato Lapsa]]s un līdzautoru veikto neprecīzo vēstures atspoguļojumu.<ref name="DELFI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/comment/comment/normunds-grostins-azi-vai-darznieki-latvijas-vestures-darzina.d?id=20110241|title=Āži vai dārznieki Latvijas vēstures dārziņā?}}</ref> Publicējis analīzi par 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu,<ref name="DELFI2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-moderna-latvijas-eiroskepse.d?id=8350501&fbclid=IwAR1wqIistoecM66ShiAluel1LnlWq0a3v2-wJJ3IioX_z0zCdUIgPq6c92E|title=Modernā Latvijas eiroskepse}}</ref> kā arī analīzi par to, kā netika izpildīti 2004. gada referenduma par Latvijas pievienošanu ES kampaņā dotie solījumi par ES fondu piešķiršanu Latvijai.<ref name="DELFI3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-eirofondi-solits-maka-nekrit.d?id=20346513|title=Eirofondi - solīts makā nekrīt}}</ref> Publicējis "Delfi" ES [[Lisabonas līgums|Lisabonas līguma]] analīzi, norādot, ka Latvija, nerīkojot par līgumu referendumu, palaiž garām iespēju uzlabot savus neizdevīgos dalības noteikumus ES.<ref name="DELFI4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-es-lisabonas-ligums-nebutiskas-izmainas.d?id=19780907|title=Lisabonas līgums}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Barikāžu piemiņas medaļa]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Grostinzsz, Normunds}}<!-- NEMAINĪT uz Grostins --> [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] bp6gsx8ny0byttygji397mv4eijfoop 3672050 3672047 2022-08-18T09:30:56Z Riciba 55940 /* Dzīvesgājums */ pievienota atsauce uz CVK lapu, LKS sarakstu wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Normunds Grostiņš | vārds_orģ = | attēls = Normunds Grostins.jpg | mazs_att = | apraksts = Normunds Grostiņš 2018. gadā | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|4|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = Latvijas Liberālā partija<ref name="LJ" /><br />Demokrātiskā Centra partija<br />[[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]]<br />Latvijas Nacionālā Reformu partija<br />[[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvā partija]]<br />[[Politiskā organizācija (partija) "Eiroskeptiķi"]] (vēlāk pārdēvēta par [[Rīcības partija|Rīcības partiju]]), vadīja no 1998. gada līdz 2016.<br />[[Centra partija]]<br /> | dzīvesb = | profesija = [[vēsturnieks]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Normunds Grostiņš''' (dzimis {{dat|1964|4|4||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vēsturnieks]], [[politiķis]] un publicists. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] 1964. gadā. 1982. gadā beidza [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolu]], līdz 1987. gadam studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] [[LU Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]], bijis LVU [[komjaunatne]]s komitejas sekretāra vietnieks. 1987. gadā piedalījies aizliegtajos masu protestos pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]].<ref name="Diena1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/blogs/normunds-grostins|title=Diena1}}</ref> 1990. gadu sākumā, darbojies [[Latvijas Liberālā partija|Latvijas Liberālajā partijā]], bijis tās valdes priekšsēdētājs.<ref name="LJ">{{Ziņu atsauce | title = Liberāļi rosina izveidot jaunu kabinetu | first = A. | last = Andere | publisher = Latvijas Jaunatne | date = 1992. gada 9. janvārī | accessdate = 2013. gada 14. maijā | url = }}</ref> 1992. gadā panācis izbraukšanas vīzu atcelšanu.<ref name="Diena1"/> No 1998. gada līdz 2016. gadam vadīja partiju "[[Eiroskeptiķi]]", kas 2008. gadā tika pārdēvēta ar [[Rīcības partija|Rīcības partiju]]. Eiropas partiju alianses EUD (''European Union Democrats'') valdes loceklis<ref name="EUD">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eudemocrats.org/eud/content.php?id=8|title=Members of the board|access-date={{dat|2013|05|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131103061339/http://www.eudemocrats.org/eud/content.php?id=8|archivedate={{dat|2013|11|03||bez}}}}</ref> un Latvijas Nākotnes institūta valdes priekšsēdētājs. 2012. gadā publicējis grāmatu "Latvijas interešu aizsardzība Eiropas Savienībā".<ref>[http://parlatu.lv/?page_id=95]</ref> [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] piedalījies no "[[Politiskā organizācija (partija) "Eiroskeptiķi"|Eiroskeptiķu]]" saraksta. [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] piedalījies no [[Rīcības partija]] saraksta. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] piedalījās no [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta kā neatkarīgs kandidāts.<ref>[http://www.rubaltic.ru/experts/latviya/grostinsh/ ГРОСТИНЬШ Нормунд] Аналитический портал RuBALTIC.Ru (krieviski)</ref> 2017. gada Rīgas Domes vēlēšanās un [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja "[[No sirds Latvijai]]" (NSL) sarakstā.<ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=paJye%2BhtlZN%2BVvsErfSIMw%3D%3D&locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D]</ref> Pēc kritikas par NSL reklāmu ar motorzāģi un krimināli sodīta iekšlietu ministra kandidāta izvirzīšanu, 2018. gadā tika aizmuguriski izslēgts no NSL.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50522923|title=Pēc kritikas par priekšvēlēšanu reklāmu no partijas NSL izslēgts Grostiņš|date=2018. gada 25. okt.|website=delfi.lv}}</ref> Bija [[Centra partija]]s saraksta līderis [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://centrapartija.lv/preses-konference/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190320171003/http://centrapartija.lv/preses-konference/ }}</ref> 2018. gadā, publiskojot [[Latvijas PSR VDK aģentu kartotēka|Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku]], noskaidrojies, ka N. Grostiņš ir atrodams izslēgto aģentu žurnālā kā aģents "Štirlics". N.Grostiņš sadarbību ar VDK noliedz (aģenta uzskaites kartītes nav, tomēr par "Štirlica" darbību ir astoņi ziņojumu atreferējumi). <ref>[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/maisi-vala-agents-stirlics-zino-par-vesturniekiem-un-pagrides-porno-seansiem-grostins-ar-vdk-neesmu-sadarbojies.d?id=51861027 'Maisi vaļā': Aģents Štirlics ziņo par vēsturniekiem un pagrīdes porno seansiem; Grostiņš: 'Ar VDK neesmu sadarbojies'] Delfi</ref> [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidē "[[Latvijas Krievu savienība|Latvijas Krievu savienība]]" (LKS) sarakstā. <ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti/latvijas-krievu-savieniba]</ref> == Darbi == Normunds Grostiņš ir piecu grāmatu,<ref name="Parlatu">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parlatu.lv/saglabat/|title=LNI publikācijas|access-date={{dat|2013|05|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130522052618/http://parlatu.lv/saglabat/|archivedate={{dat|2013|05|22||bez}}}}</ref> ievērojama skaita rakstu un publikāciju autors. Vērsies pret [[Lato Lapsa]]s un līdzautoru veikto neprecīzo vēstures atspoguļojumu.<ref name="DELFI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/comment/comment/normunds-grostins-azi-vai-darznieki-latvijas-vestures-darzina.d?id=20110241|title=Āži vai dārznieki Latvijas vēstures dārziņā?}}</ref> Publicējis analīzi par 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu,<ref name="DELFI2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-moderna-latvijas-eiroskepse.d?id=8350501&fbclid=IwAR1wqIistoecM66ShiAluel1LnlWq0a3v2-wJJ3IioX_z0zCdUIgPq6c92E|title=Modernā Latvijas eiroskepse}}</ref> kā arī analīzi par to, kā netika izpildīti 2004. gada referenduma par Latvijas pievienošanu ES kampaņā dotie solījumi par ES fondu piešķiršanu Latvijai.<ref name="DELFI3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-eirofondi-solits-maka-nekrit.d?id=20346513|title=Eirofondi - solīts makā nekrīt}}</ref> Publicējis "Delfi" ES [[Lisabonas līgums|Lisabonas līguma]] analīzi, norādot, ka Latvija, nerīkojot par līgumu referendumu, palaiž garām iespēju uzlabot savus neizdevīgos dalības noteikumus ES.<ref name="DELFI4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-es-lisabonas-ligums-nebutiskas-izmainas.d?id=19780907|title=Lisabonas līgums}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Barikāžu piemiņas medaļa]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Grostinzsz, Normunds}}<!-- NEMAINĪT uz Grostins --> [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] f43iagc7mwqo3iolrpfg7nc67emfla0 3672053 3672050 2022-08-18T09:39:32Z Riciba 55940 Pievienota CVK informācija un atsauce uz šo publiskoto informāciju wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Normunds Grostiņš | vārds_orģ = | attēls = Normunds Grostins.jpg | mazs_att = | apraksts = Normunds Grostiņš 2018. gadā | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|4|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = Latvijas Liberālā partija<ref name="LJ" /><br />Demokrātiskā Centra partija<br />[[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]]<br />Latvijas Nacionālā Reformu partija<br />[[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvā partija]]<br />[[Politiskā organizācija (partija) "Eiroskeptiķi"]] (vēlāk pārdēvēta par [[Rīcības partija|Rīcības partiju]]), vadīja no 1998. gada līdz 2016.<br />[[Centra partija]]<br /> | dzīvesb = | profesija = [[vēsturnieks]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Normunds Grostiņš''' (dzimis {{dat|1964|4|4||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vēsturnieks]], [[politiķis]] un publicists. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] 1964. gadā. 1982. gadā beidza [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolu]], līdz 1987. gadam studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] [[LU Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]], bijis LVU [[komjaunatne]]s komitejas sekretāra vietnieks. 1987. gadā piedalījies aizliegtajos masu protestos pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]].<ref name="Diena1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/blogs/normunds-grostins|title=Diena1}}</ref> 1990. gadu sākumā, darbojies [[Latvijas Liberālā partija|Latvijas Liberālajā partijā]], bijis tās valdes priekšsēdētājs.<ref name="LJ">{{Ziņu atsauce | title = Liberāļi rosina izveidot jaunu kabinetu | first = A. | last = Andere | publisher = Latvijas Jaunatne | date = 1992. gada 9. janvārī | accessdate = 2013. gada 14. maijā | url = }}</ref> 1992. gadā panācis izbraukšanas vīzu atcelšanu.<ref name="Diena1"/> No 1998. gada līdz 2016. gadam vadīja partiju "[[Eiroskeptiķi]]", kas 2008. gadā tika pārdēvēta ar [[Rīcības partija|Rīcības partiju]]. Eiropas partiju alianses EUD (''European Union Democrats'') valdes loceklis<ref name="EUD">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eudemocrats.org/eud/content.php?id=8|title=Members of the board|access-date={{dat|2013|05|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131103061339/http://www.eudemocrats.org/eud/content.php?id=8|archivedate={{dat|2013|11|03||bez}}}}</ref> un Latvijas Nākotnes institūta valdes priekšsēdētājs. 2012. gadā publicējis grāmatu "Latvijas interešu aizsardzība Eiropas Savienībā".<ref>[http://parlatu.lv/?page_id=95]</ref> [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] piedalījies no "[[Politiskā organizācija (partija) "Eiroskeptiķi"|Eiroskeptiķu]]" saraksta. [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] piedalījies no [[Rīcības partija]] saraksta. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] piedalījās no [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta kā neatkarīgs kandidāts.<ref>[http://www.rubaltic.ru/experts/latviya/grostinsh/ ГРОСТИНЬШ Нормунд] Аналитический портал RuBALTIC.Ru (krieviski)</ref> 2017. gada Rīgas Domes vēlēšanās un [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja "[[No sirds Latvijai]]" (NSL) sarakstā.<ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=paJye%2BhtlZN%2BVvsErfSIMw%3D%3D&locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D]</ref> Pēc kritikas par NSL reklāmu ar motorzāģi un krimināli sodīta iekšlietu ministra kandidāta izvirzīšanu, 2018. gadā tika aizmuguriski izslēgts no NSL.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50522923|title=Pēc kritikas par priekšvēlēšanu reklāmu no partijas NSL izslēgts Grostiņš|date=2018. gada 25. okt.|website=delfi.lv}}</ref> Bija [[Centra partija]]s saraksta līderis [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://centrapartija.lv/preses-konference/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190320171003/http://centrapartija.lv/preses-konference/ }}</ref> 2018. gadā, publiskojot [[Latvijas PSR VDK aģentu kartotēka|Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku]], noskaidrojies, ka N. Grostiņš ir atrodams izslēgto aģentu žurnālā kā aģents "Štirlics". N.Grostiņš sadarbību ar VDK noliedz (aģenta uzskaites kartītes nav, tomēr par "Štirlica" darbību ir astoņi ziņojumu atreferējumi). <ref>[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/maisi-vala-agents-stirlics-zino-par-vesturniekiem-un-pagrides-porno-seansiem-grostins-ar-vdk-neesmu-sadarbojies.d?id=51861027 'Maisi vaļā': Aģents Štirlics ziņo par vēsturniekiem un pagrīdes porno seansiem; Grostiņš: 'Ar VDK neesmu sadarbojies'] Delfi</ref> [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidē "[[Latvijas Krievu savienība|Latvijas Krievu savienība]]" (LKS) sarakstā. <ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti/latvijas-krievu-savieniba]</ref> Centrālā Vēlēšanu Komisija, nosaucot iespējamos VDK aģentus kandidātu vidū, nav pieminējusi N. Grostiņa vārdu, norādot,ka "četriem VDK kartotēkā atrodamajiem kandidātiem ir tiesas spriedumi, ka viņu sadarbība ar VDK nav konstatēta, tāpēc CVK viņu vārdus neatklās". <ref>[https://nra.lv/latvija/politika/388999-uz-14-saeimu-kandide-tris-vdk-kartoteka-minetie-iespejamie-arstata-agenti.htm]</ref> == Darbi == Normunds Grostiņš ir piecu grāmatu,<ref name="Parlatu">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parlatu.lv/saglabat/|title=LNI publikācijas|access-date={{dat|2013|05|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130522052618/http://parlatu.lv/saglabat/|archivedate={{dat|2013|05|22||bez}}}}</ref> ievērojama skaita rakstu un publikāciju autors. Vērsies pret [[Lato Lapsa]]s un līdzautoru veikto neprecīzo vēstures atspoguļojumu.<ref name="DELFI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/comment/comment/normunds-grostins-azi-vai-darznieki-latvijas-vestures-darzina.d?id=20110241|title=Āži vai dārznieki Latvijas vēstures dārziņā?}}</ref> Publicējis analīzi par 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu,<ref name="DELFI2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-moderna-latvijas-eiroskepse.d?id=8350501&fbclid=IwAR1wqIistoecM66ShiAluel1LnlWq0a3v2-wJJ3IioX_z0zCdUIgPq6c92E|title=Modernā Latvijas eiroskepse}}</ref> kā arī analīzi par to, kā netika izpildīti 2004. gada referenduma par Latvijas pievienošanu ES kampaņā dotie solījumi par ES fondu piešķiršanu Latvijai.<ref name="DELFI3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-eirofondi-solits-maka-nekrit.d?id=20346513|title=Eirofondi - solīts makā nekrīt}}</ref> Publicējis "Delfi" ES [[Lisabonas līgums|Lisabonas līguma]] analīzi, norādot, ka Latvija, nerīkojot par līgumu referendumu, palaiž garām iespēju uzlabot savus neizdevīgos dalības noteikumus ES.<ref name="DELFI4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-es-lisabonas-ligums-nebutiskas-izmainas.d?id=19780907|title=Lisabonas līgums}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Barikāžu piemiņas medaļa]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Grostinzsz, Normunds}}<!-- NEMAINĪT uz Grostins --> [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] 3mle8uhb878ctxsyfgpbjso3k2gr6oe Hannoveres dinastija 0 49315 3671989 3459893 2022-08-18T08:20:25Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: 1. Pasaules kar → Pirmais pasaules kar using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Royal Arms of Great Britain (1714-1801).svg|right|thumb|200px|Hannoveras dinastijas ģerbonis]] [[Attēls:Royal Arms of United Kingdom (1801-1816).svg|right|thumb|200px|Hannoveras Lielbritānijas karaļnama ģerbonis]] '''Hannoveres dinastija''' (''House of Hanover'') bija [[Lielbritānija]]s monarhu dinastija, kas valdīja [[Hannoveres karaliste|Hannoverē]] (1714.-1837.) un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā Karalistē]] (1714.-1901.) Tā kā [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] karaliene [[Anna Stjuarta]] mira, neatstājot pēcnācējus, [[Stjuartu dinastija|Stjuartu dzimtas]] tiešā līnija bija izmirusi. Saskaņā ar 1701. gada ''Aktu par troņa mantošanu'', kas liedza Lielbritānijas tronī atrasties [[Romas Katoļu baznīca|katoļticīgam]] karalim, Lielbritānijas tronī kāpa to tuvākais radinieks Hannoveras kūrfirsts [[Džordžs I (Lielbritānija)|Georgs]] (vāc. ''Georg Ludwig von Hannover''), dibinot '''Hannoveres dinastiju'''. Hannoveru dzimtas aizsākās ar [[Džeimss I Stjuarts|Džeimsa I]] meitu Elizabeti, kura apprecējās ar senas vācu [[monarhs|monarhu]] Velfu ({{val|de|Welfen}}) dzimtas Estes atzara (angl. ''House of Este'', fr. ''d’Este'', vāc. ''Die Este'') pārstāvi, [[Pfalca]]s kūrfirstu un [[Bohēmija]]s karali Fridrihu V. == Hannoverieši Lielbritānijas tronī == [[Attēls:Royal Arms of United Kingdom (1816-1837).svg|right|thumb|200px|Hannoveras Apvienotās Karalistes karaļnama ģerbonis]] * [[Džordžs I (Lielbritānija)|Džordžs I]], [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas karalis]] un [[Īrijas karalis]] (1714.-1727.), [[Hannovere]]s elektors (1708.-1727.) * [[Džordžs II (Lielbritānija)|Džordžs II]] [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas karalis]] un [[Īrijas karalis]] (1727.-1760.), [[Hannovere]]s elektors (1727.-1760.) * [[Džordžs III]], [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas karalis]] un [[Īrijas karalis]] (1760.-1800.), [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis]] (1801.-1820.), Hannoveres elektors (1760.-1806.), Hannoveres karalis (1814.-1820.) * [[Džordžs IV (Lielbritānija)|Džordžs IV]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis]], Hannoveres karalis (1820.-1830.) * [[Viljams IV (Lielbritānija)|Viljams IV]], Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis, Hanoveres karalis (1830.-1837.) * [[Viktorija (Lielbritānija)|Viktorija]], Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karaliene (1837.-1901.), [[Britu Indija|Indijas imperatore]] (1876.-1901.) Pēc karalienes un imperatores Viktorijas nāves tronī kāpa viņas un Saksijas Koburgas un Gotas [[Hercogs|hercoga]] Alberta (vāc. ''Albert Franz August Karl Emmanuel Herzog von Sachsen-Coburg-Gotha'', 1819.-1861.) dēls Alberts Eduards, aizsākot '''Saksijas Koburgas un Gotas dinastiju''', kuru karalis un imperators [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] 1917. gadā lika pārdēvēt par [[Vindzoru dinastija|'''Vindzoru dinastiju''']] (lai nebūtu nekā kopīga ar [[Vācijas impērija|Vācijas impēriju]], kas bija Lielbritānijas pretiniece [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]). == Bibliografija == * Plumb, J. H. The First Four Georges. Revised ed. Hamlyn, 1974. * Redman, Alvin. The House of Hanover. Coward-McCann, 1960. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080305204154/http://ftp.cac.psu.edu/~saw/royal/r07.html Royal Genealogies] * [https://web.archive.org/web/20090326125321/http://pages.prodigy.net/ptheroff/gotha/greatbritain.html Royal Family of Great Britain] including the Houses of Hanover, Saxe-Coburg and Gotha and House of Windsor. * [https://web.archive.org/web/20080516012759/http://www.badley.info/history/House-of-Hanover-Great-Britain.general.html Chronology of the House of Hanover] * [https://web.archive.org/web/20080305004917/http://www.ac.wwu.edu/~stephan/Rulers/hanover.html Genealogy] * [http://www.welfen.de/ Die Welfen] (de) official homepage of the House of Welf * [http://www.heraldica.org/topics/royalty/HGBraunschweig.htm Succession laws in the House of Welf] [[Kategorija:Hanoveres dinastija| ]] [[Kategorija:Eiropas valdnieku dinastijas]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] p8q47um397hgcr1xzey2d8npptyayzc Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva) 0 49628 3671662 3660421 2022-08-17T12:40:37Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Infobox award | name = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] "Labākais aktieris galvenajā lomā" | current_awards = | image = | alt = | caption = | description = "labāko aktiera sniegumu galvenajā lomā" | presenter = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] | country = {{USA}} | year = 1929 | website = {{URL|http://www.oscars.org}} }} '''Kinoakadēmijas balva "Labākais aktieris galvenajā lomā"''' jeb "Oskara" balva labākajam aktierim galvenajā lomā tiek pasniegta katru gadu.<ref name="Oscars1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |title=Rule One: Award Definitions |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |date={{dat|2014|06|09||bez}} }}</ref> Nominācijas izvirza tikai tie Kinoakadēmijas locekļi, kas paši ir vai nu aktieri vai aktrises, bet uzvarētāju izvēlas visi Kinoakadēmijas locekļi.<ref name="Oscars6">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html |title=Rule Six: Special Rules for the Acting Awards |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2013|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131224005853/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131224005853/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html |date={{dat|2013|12|24||bez}} }}</ref> == Balvas ieguvēji == === 1920. gadi === [[Attēls:Emil_Jannings_-_no_watermark.jpg|alt=|thumb|171x171px|[[Emīls Janningss]] ir pirmais šīs balvas ieguvējs]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="2" scope="row" style="text-align:center" |'''1927/28''' {{small|[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Emīls Janningss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[The Last Command]][[The Way of All Flesh]]''''' |- |[[Ričards Bartelmess]] |''[[The Noose]][[The Patent Leather Kid]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1928/29 {{small|[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]}}''' | style="background:#FAEB86;" |'''[[Vorens Baksters]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Vecajā Arizonā]]" (''In Old Arizona'')''' |- |[[Džordžs Bānkrofts]] |''[[Thunderbolt]]'' |- |[[Česters Moriss]] |"[[Alibi (filma)|Alibi]]" (''Alibi'') |- |[[Pols Muni]] |{{sort|Valiant|''[[The Valiant (1929 film)|The Valiant]]''}} |- |[[Luiss Stouns]] |"[[Patriots (1928. gada filma)|Patriots]]" (''The Patriot'') |} === 1930. gadi === [[Attēls:Charles_Laughton-publicity2.JPG|alt=|thumb|147x147px|[[Čārlzs Lotons]] balvu saņēma 1933. gadā]] [[Attēls:Gable,_Clark_01.jpg|alt=|thumb|149x149px|[[Klārks Geibls]] balvu saņēma 1934. gadā]] [[Attēls:Paul_Muni_-_Zola_-_1936.jpg|alt=|thumb|150x150px|[[Pols Muni]] balvu saņēma 1936. gadā]] [[Attēls:Spencer_Tracy.jpg|alt=|thumb|150x150px|[[Spensers Treisijs]] bija pirmais aktieris, kurš šo balvu saņēmis divus gadus pēc kārtas (1937. un 1938. gadā)]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="6" scope="row" style="text-align:center" |'''1929/30''' {{small|[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džordžs Erliss]]''' | style="background:#FAEB86;" |"[[Dizraeli (1929. gada filma)|Dizraeli]]" (''Disraeli'') |- |[[Džordžs Erliss]] |''[[The Green Goddess]]'' |- |[[Voliss Bīrijs]] |''[[The Big House]]'' |- |[[Moriss Ševaljē]] |''[[The Big Pond]][[The Love Parade]]'' |- |[[Ronalds Kolmans]] |''[[Bulldog Drummond]][[Condemned]]'' |- |[[Lorenss Tibets]] |''[[The Rogue Song]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1930/31''' {{small|[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Laionels Berimors]]''' | style="background:#FAEB86;" |"[[Brīva dvēsele]]" (''A Free Soul'') |- |[[Džekijs Kūpers]] |''[[Skippy]]'' |- |[[Ričards Dikss]] |"[[Simarons]]" (''Cimarron'') |- |[[Fredriks Mārčs]] |''[[The Royal Family of Broadway]]'' |- |[[Ādolfs Menžū]] |''[[The Front Page]]'' |- ! rowspan="3" scope="row" style="text-align:center" |'''1931/32''' {{small|[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Voliss Bīrijs]]''' (dalīts) | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Čempions (filma)|Čempions]]" (''The Champ'')''' |- | style="background:#FAEB86;" |'''[[Fredriks Mārčs]]''' (dalīts) | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Doktors Džekils un misters Haids]]" (''Dr. Jekyll and Mr. Hyde'')''' |- |[[Alfrēds Lants]] |''[[The Guardsman]]'' |- ! rowspan="3" scope="row" style="text-align:center" |'''1932/33''' {{small|[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Čārlzs Lotons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Henrija VIII privātā dzīve]]" (''The Private Life of Henry VIII'')''' |- |[[Leslijs Hauards]] |''[[Berkeley Square]]'' |- |[[Pols Muni]] |''[[I Am a Fugitive from a Chain Gang]]'' |- ! rowspan="3" scope="row" style="text-align:center" |'''1934''' {{small|[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Klārks Geibls]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[It Happened One Night]]''''' |- |[[Frenks Morgans]] |''[[The Affairs of Cellini]]'' |- |[[Viljams Pauels]] |''[[The Thin Man]]'' |- ! rowspan="4" scope="row" style="text-align:center" |'''1935''' {{small|[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[VIktors Maklagens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Ziņotājs (1935. gada filma)|Ziņotājs]]" (''The Informer'')''' |- |[[Klārks Geibls]] | rowspan="3" |"[[Dumpis uz "Bounty"]]" (''Mutiny on the Bounty'') |- |[[Čārlzs Lotons]] |- |[[Franšo Touns]] |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1936''' {{small|[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Pols Muni]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Stāsts par Luiju Pastēru]]" (''The Story of Louis Pasteur'')''' |- |[[Gērijs Kūpers]] |"[[Misters Dīds dodas uz pilsētu]]" (''Mr. Deeds Goes to Town'') |- |[[Volters Hjūstons]] |''[[Dodsworth]]'' |- |[[Viljams Pauels]] |''[[My Man Godfrey]]'' |- |[[Spensers Treisijs]] |[[Sanfrancisko (filma)|Sanfrancisko]]" (''San Francisco'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1937''' {{small|[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Spensers Treisijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Drosmīgie kapteiņi]]" (''Captains Courageous'')''' |- |[[Čārlzs Bojers]] |[[Conquest (filma)|''Conquest'']] |- |[[Fredriks Mārčs]] |"[[Zvaigzne ir dzimusi (1937. gada filma)|Zvaigzne ir dzimusi]]" (''A Star is Born'') |- |[[Roberts Montgomerijs]] |''[[Night Must Fall]]'' |- |[[Pols Muni]] |"[[Emīla Zolā dzīve]]" (''The Life of Emile Zola'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1938''' {{small|[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Spensers Treisijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Zēnu pilsēta]]" (''Boys Town'')''' |- |[[Čārlzs Bojers]] |''[[Algiers]]'' |- |[[Džeimss Kegnijs]] |"[[Eņģeļi ar netīrām sejām]]" (''Angels with Dirty Faces'') |- |[[Roberts Donats]] |''[[The Citadel]]'' |- |[[Leslijs Hauards]] |''[[Pygmalion]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1939''' {{small|[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Roberts Donats]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Uz redzēšanos, mister Čips]]" (''Goodbye, Mr. Chips'')''' |- |[[Klārks Geibls]] |"[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" |- |[[Lorenss Olivjē]] |"[[Kalnu aukas (filma)|Kalnu aukas]]" (''Wuthering Heights'') |- |[[Mikijs Rūnijs]] |''[[Babes in Arms]]'' |- |[[Džeimss Stjuarts]] |"[[Misters Smits brauc uz Vašingtonu]]" |- |} === 1940. gadi === [[Attēls:Annex_-_Stewart,_James_(Call_Northside_777)_01.jpg|alt=|thumb|152x152px|[[Džeimss Stjuarts]] balvu saņēma 1940. gadā]] [[Attēls:Gary_Cooper_1936.jpg|alt=|thumb|163x163px|[[Gērijs Kūpers]] balvu saņēma 1941. un 1952. gadā]] [[Attēls:James_cagney_promo_photo.jpg|alt=|thumb|162x162px|[[Džeimss Kegnijs]] balvu saņēma 1942. gadā]] [[Attēls:Ronald_Colman_-_publicity.jpg|thumb|152x152px|[[Ronalds Kolmans]] balvu saņēma 1947. gadā]] [[Attēls:Laurence_Olivier_-_Rebecca.jpg|alt=|thumb|156x156px|[[Lorenss Olivjē]] blavu saņēma 1948. gadā par savu režisēto filmu "[[Hamlets (filma)|Hamlets]]"]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1940''' {{small|[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeimss Stjuarts]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Filadelfijas stāsts]]" (''The Philadelphia Story'')''' |- |[[Čārlijs Čaplins]] |"[[Lielais diktators]]" |- |[[Henrijs Fonda]] |"[[Dusmu augļi (filma)|Dusmu augļi]]" (''The Grapes of Wrath'') |- |[[Reimonds Mesijs]] |''[[Abe Lincoln in Illinois]]'' |- |[[Lorenss Olivjē]] |"[[Rebeka (filma)|Rebeka]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1941''' {{small|[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Gērijs Kūpers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Seržants Jorks]]" (''Sergeant York'')''' |- |[[Kerijs Grānts]] |"[[Serenāde par peniju]]" (''Penny'' ''Serenade'') |- |[[Volters Hjūstons]] |''[[The Devil and Daniel Webster]]'' |- |[[Roberts Montgomerijs]] |''[[Here Comes Mr. Jordan]]'' |- |[[Orsons Velss]] |"[[Pilsonis Keins]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1942''' {{small|[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeimss Kegnijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Jenkijs Dudls Dendijs]]" (''Yankee Doodle Dandy'')''' |- |[[Ronalds Kolmans]] |''[[Random Harvest]]'' |- |[[Gērijs Kūpers]] |{{sort|Pride|''[[The Pride of the Yankees]]''}} |- |[[Volters Pidžons]] |"[[Minivera kundze]]" (''Mrs. Miniver'') |- |[[Montijs Vūlijs]] |''[[The Pied Piper]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1943''' {{small|[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Pols Lukass]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Sardze uz Reinas]]" (''Watch on the Rhine'')''' |- |[[Hamfrijs Bogarts]] |"[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]" |- |[[Gērijs Kūpers]] |"[[Kam zvanīs zvans]]" (''For Whom the Bell Tolls'') |- |[[Volters Pidžons]] |''[[Madame Curie]]'' |- |[[Mikijs Rūnijs]] |''[[The Human Comedy]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1944''' {{small|[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Bings Krosbijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Iet savu ceļu]]" (''Going My Way'')''' |- |[[Čārlzs Bojers]] |"[[Gāzes gaisma]]" |- |[[Berijs Ficdžeralds]] |"[[Iet savu ceļu]]" (''Going My Way'') |- |[[Kerijs Grānts]] |"[[Tikai vientuļās sirdis]]" (''None But the Lonely Heart'') |- |[[Aleksandrs Nokss]] |[[Wilson (filma)|''Wilson'']] |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1945''' {{small|[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rejs Milāns]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Zudusī nedēļas nogale (filma)|Zudusī nedēļas nogale]]" (''The Lost Weekend'')''' |- |[[Bings Krosbijs]] |''[[The Bells of St. Mary's]]'' |- |[[Džīns Kelijs]] |''[[Anchors Aweigh]]'' |- |[[Gregorijs Peks]] |''[[The Keys of the Kingdom]]'' |- |[[Kornels Vailds]] |''[[A Song to Remember]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1946''' {{small|[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Fredriks Mārčs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mūsu dzīves labākie gadi]]" (''The Best Years of Our Lives'')''' |- |[[Lorenss Olivjē]] |"[[Henrijs V (filma)|Henrijs V]]" (''Henry V'') |- |[[Lerijs Pārkss]] |''[[The Jolson Story]]'' |- |[[Gregorijs Peks]] |''[[The Yearling]]'' |- |[[Džeimss Stjuarts]] |"[[Brīnišķā dzīve]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1947''' {{small|[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ronalds Kolmans]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dubultdzīve]]" (''A Double Life'')''' |- |[[Džons Gārfīlds]] |''[[Body and Soul]]'' |- |[[Gregorijs Peks]] |''[[Gentleman's Agreement]]'' |- |[[Viljams Pauelss]] |''[[Life with Father]]'' |- |[[Maikls Redgreivs]] |''[[Mourning Becomes Electra]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1948''' {{small|[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Lorenss Olivjē]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Hamlets (filma)|Hamlets]]" (''Hamlet'')''' |- |[[Levs Ajerss]] |''[[Johnny Belinda]]'' |- |[[Montgomerijs Klifts]] |"[[Meklējumi]]" (''The Search'') |- |[[Dens Deilijs]] |''[[When My Baby Smiles at Me]]'' |- |[[Kliftons Vebs]] |''[[Sitting Pretty]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1949''' {{small|[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Broderiks Kraufords]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Visi karaļa vīri]]" (''All the Kings Men'')''' |- |[[Kērks Daglass]] |[[Champion (filma)|''Champion'']] |- |[[Gregorijs Peks]] |''[[Twelve O'Clock High]]'' |- |[[Ričards Tods]] |''[[The Hasty Heart]]'' |- |[[Džons Veins]] |''[[Sands of Iwo Jima]]'' |- |} === 1950. gadi === [[Attēls:Humphrey_Bogart_1940.jpg|alt=|thumb|170x170px|[[Hamfrijs Bogarts]] balvu saņēma 1951. gadā]] [[Attēls:Marlon_Brando_in_The_Men.jpg|thumb|164x164px|[[Marlons Brando]] no septiņām nominācijām balvas saņēma divas reizes, 1954. un 1972. gadā]] [[Attēls:Ernest_Borgnine_McHale_McHale's_Navy_1962.JPG|thumb|150x150px|[[Ernests Borgnains]] balvu saņēma 1955. gadā]] [[Attēls:Yul_Brynner_Anna_and_the_King_television_1972.JPG|thumb|155x155px|[[Juls Briners]] balvu saņēma 1956. gadā]] [[Attēls:Sir_Alec_Guinness_4_(2)_Allan_Warren.jpg|thumb|167x167px|[[Aleks Giness]] balvu saņēma 1957. gadā]] [[Attēls:Charlton_Heston_-_1953.jpg|thumb|166x166px|[[Čārltons Hestons]] balvu saņēma 1959. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1950''' {{small|[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Hosē Ferrers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Sirano de Beržeraks (filma)|Sirano de Beržeraks]]" (''Cyrano de Bergerac'')''' |- |[[Luiss Kalherns]] |''[[The Magnificent Yankee]]'' |- |[[Viljams Holdens]] |"[[Saulrieta bulvāris]]" |- |[[Džeimss Stjuarts]] |"[[Hārvijs (filma)|Hārvijs]]" (''Harvey'') |- |[[Spensers Treisijs]] |''[[Father of the Bride]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1951''' {{small|[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Hamfrijs Bogarts]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Āfrikas karaliene (filma)|Āfrikas karaliene]]" (''The African Queen'')''' |- |[[Marlons Brando]] |"[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]" |- |[[Montgomerijs Klifts]] |"[[Vieta zem saules]]" (''A Place in the Sun'') |- |[[Arturs Kenedijs]] |''[[Bright Victory]]'' |- |[[Fredriks Mārčs]] |''[[Death of a Salesman]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1952''' {{small|[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Gērijs Kūpers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[High Noon]]''''' |- |[[Marlons Brando]] |''[[Viva Zapata!]]'' |- |[[Kērks Daglass]] |{{sort|Bad|''[[The Bad and the Beautiful]]''}} |- |[[Hosē Ferrers]] |"[[Mulenrūža (1952. gada filma)|Mulenrūža]]" (''Moulin Rouge'') |- |[[Aleks Giness]] |''[[The Lavender Hill Mob]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1953''' {{small|[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Viljams Holdens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Nometne Nr.17]]" (''Stalag 17'')''' |- |[[Marlons Brando]] |"[[Jūlijs Cēzars (filma)|Jūlijs Cēzars]]" (''Julius Caesar'') |- |[[Ričards Bērtons]] |{{sort|Robe|''[[The Robe (film)|The Robe]]''}} |- |[[Montgomerijs Klifts]] | rowspan="2" |"[[No šejienes līdz bezgalībai]]" |- |[[Bērts Lankasters]] |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1954''' {{small|[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Marlons Brando]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Ostā]]"''' |- |[[Hamfrijs Bogarts]] |"[[Keina dumpis]]" (''The Caine Mutiny'') |- |[[Bings Krosbijs]] |''[[The Country Girl]]'' |- |[[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimss Meisons]] |"[[Zvaigzne ir dzimusi (1954. gada filma)|Zvaigzne ir dzimusi]]" (''A Star is Born'') |- |[[Dens O'Hērlijs]] |"[[Robinsons Krūzo (filma)|Robinsons Krūzo]]" (''Robinson Crusoe'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1955''' {{small|[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ernests Borgnains]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mārtijs (filma)|Mārtijs]]" (''Marty'')''' |- |[[Džeimss Kegnijs]] |''[[Love Me or Leave Me]]'' |- |[[Džeimss Dīns]] |''[[East of Eden]]'' |- |[[Frenks Sinatra]] |''[[The Man with the Golden Arm]]'' |- |[[Spensers Treisijs]] |''[[Bad Day at Black Rock]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1956''' {{small|[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Juls Briners]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Karalis un es]]" (''The King and I'')''' |- |[[Džeimss Dīns]] |[[Giant (filma)|''Giant'']] |- |[[Kērks Daglass]] |''[[Lust for Life]]'' |- |[[Roks Hadsons]] |[[Giant (filma)|''Giant'']] |- |[[Lorenss Olivjē]] |"[[Ričards III (filma)|Ričards III]]" (''Richard III'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1957''' {{small|[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Aleks Giness]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tilts pār Kvai upi]]"''' |- |[[Marlons Brando]] |''[[Sayonara]]'' |- |[[Entonijs Francoza]] |''[[A Hatful of Rain]]'' |- |[[Čārlzs Lotons]] |"[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]" |- |[[Entonijs Kvinns]] |''[[Wild Is the Wind]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1958''' {{small|[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Deivids Nivens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Separate Tables]]''''' |- |[[Tonijs Kērtiss]] |''[[The Defiant Ones]]'' |- |[[Pols Ņūmens]] |"[[Kaķis uz nokaitēta skārda jumta]]" (''Cat on a Hot Tin Roof'') |- |[[Sidnijs Puatjē]] |''[[The Defiant Ones]]'' |- |[[Spensers Treisijs]] |"[[Sirmgalvis un jūra (filma)|Sirmgalvis un jūra]]" (''The Old Man and the Sea'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1959''' {{small|[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |[[Čārltons Hestons]] | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Ben-Hurs]]"''' |- |[[Lorenss Hārvijs]] |''[[Room at the Top]]'' |- |[[Džeks Lemons]] |"[[Džezā tikai meitenes]]" |- |[[Pols Muni]] |''[[The Last Angry Man]]'' |- |[[Džeimss Stjuarts]] |"[[Slepkavības anatomija]]" |- |} === 1960. gadi === [[Attēls:Burt_Lancaster_-_publicity_1947.JPG|alt=|thumb|147x147px|[[Bērts Lankasters]] balvu saņēma 1960. gadā]] [[Attēls:Maximilian_Schell_-_1970-1.jpg|thumb|151x151px|[[Maksimilians Šells]]<nowiki/>balvu saņēma 1961. gadā]] [[Attēls:Gregory_Peck_1948.jpg|alt=|thumb|152x152px|[[Gregory Peck]] balvu saņēma 1962. gadā]] [[Attēls:Sidney_Poitier_1968.jpg|alt=|thumb|146x146px|[[Sidnijs Puatjē]] balvu saņēma 1963. gadā, kļūstot par pirmo melnādaino aktieri, kurš to paveicis]] [[Attēls:John_Wayne_-_still_portrait.jpg|alt=|thumb|166x166px|[[Džons Veins]] balvu saņēma 1969. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1960''' {{small|[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Bērts Lankasters]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Elmers Gentrijs (filma)|Elmers Gentrijs]]" (''Elmer Gantry'')''' |- |[[Trevors Hauards]] |''[[Sons and Lovers]]'' |- |[[Džeks Lemons]] |"[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]" |- |[[Lorenss Olivjē]] |''[[The Entertainer]]'' |- |[[Spensers Treisijs]] |"[[...tas vētru pļaus]]" (''Inherit the Wind'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1961''' {{small|[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Maksimilians Šells]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Nirnbergas process (filma)|Nirnbergas process]]" (''Judgment at Nuremberg'')''' |- |[[Čārlzs Bojers]] |''[[Fanny]]'' |- |[[Pols Ņūmens]] |"[[Blēdis]]" (''The Hustler'') |- |[[Spensers Treisijs]] |"[[Nirnbergas process (filma)|Nirnbergas process]]" (''Judgment at Nuremberg'') |- |[[Stjuarts Vitmens]] |''[[The Mark]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1962''' {{small|[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Gregorijs Peks]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]"''' |- |[[Bērts Lankasters]] |''[[Birdman of Alcatraz]]'' |- |[[Džeks Lemons]] |''[[Days of Wine and Roses]]'' |- |[[Marčello Mastrojanni]] |"[[Tā šķiras itālieši]]" (''Divorzio all'italiana'' |- |[[Pīters O'Tūls]] |"[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1963''' {{small|[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Sidnijs Puatjē]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Lauku lilijas]]" (''Lilies of the Field'')''' |- |[[Alberts Finijs]] |"[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'') |- |[[Ričards Heriss]] |''[[This Sporting Life]]'' |- |[[Rekss Herisons]] |"[[Kleopatra (1963. gada filma)|Kleopatra]]" (''Cleopatra'') |- |[[Pols Ņūmens]] |''[[Hud]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1964''' {{small|[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rekss Herisons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mana skaistā lēdija]]" (''My Fair Lady'')''' |- |[[Ričards Bērtons]] | rowspan="2" |"[[Bekets (filma)|Bekets]]" (''Becket'') |- |[[Pīters O'Tūls]] |- |[[Entonijs Kvinns]] |"[[Grieķis Zorba]]" (''Zorba the Greek'') |- |[[Pīters Selerss]] |"[[Doktors Streindžlavs]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1965''' {{small|[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Lī Mārvins]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Cat Ballou]]''''' |- |[[Ričards Bērtons]] |''[[The Spy Who Came In from the Cold]]'' |- |[[Lorenss Olivjē]] |"[[Otello (1965. gada filma)|Otello]]" (''Othello'') |- |[[Rods Steigers]] |''[[The Pawnbroker]]'' |- |[[Oskars Verners]] |''[[Ship of Fools]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1966''' {{small|[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Pols Skofīlds]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]" (''A Man for All Seasons'')''' |- |[[Alans Ārkins]] |''[[The Russians Are Coming, the Russians Are Coming]]'' |- |[[Ričards Bērtons]] |"[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]" |- |[[Maikls Keins]] |''[[Alfie]]'' |- |[[Stīvs Makvīns (aktieris)|Stīvs Makvīns]] |''[[The Sand Pebbles]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1967''' {{small|[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rods Steigers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Nakts karstumā]]"''' |- |[[Vorens Bītijs]] |"[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]" (''Bonnie and Clyde'') |- |[[Dastins Hofmans]] |"[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" |- |[[Pols Ņūmens]] |"[[Vēsais Lūks]]" (''Cool Hand Luke'') |- |[[Spensers Treisijs]] |"[[Uzmini, kas atnāks uz pusdienām?]]" (''Guess Who's Coming to Dinner'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1968''' {{small|[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Klifs Robertsons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Čārlijs (filma)|Čārlijs]]" (''Charly'')''' |- |[[Alans Ārkins]] |''[[The Heart Is a Lonely Hunter]]'' |- |[[Alans Beitss]] |''[[The Fixer]]'' |- |[[Rons Mūdijs]] |"[[Oliver! (filma)|Oliver!]]" (''Oliver!'') |- |[[Pīters O'Tūls]] |''[[The Lion in Winter]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1969''' {{small|[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džons Veins]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Īstenā drošsirdība (1969. gada filma)|Īstenā drošsirdība]]" (''True Grit'')''' |- |[[Ričards Bērtons]] |''[[Anne of the Thousand Days]]'' |- |[[Dastins Hofmans]] |"[[Pusnakts kovbojs]]" |- |[[Pīters O'Tūls]] |''[[Goodbye, Mr. Chips]]'' |- |[[Džons Voits]] |"[[Pusnakts kovbojs]]" |- |} === 1970. gadi === [[Attēls:George_C._Scott_-_publicity.JPG|thumb|148x148px|[[Džordžs Skots]] balvu saņēma 1970. gadā]] [[Attēls:Gene_Hackman_-_1972.jpg|thumb|165x165px|[[Džīns Hekmens]] balvu saņēma 1971. gadā]] [[Attēls:Jack_Lemmon_-_1968_(cropped).jpg|alt=|thumb|180x180px|[[Džeks Lemons]] balvu saņēma 1973. gadā]] [[Attēls:Jack_Nicholson_-_1976_(new).jpg|alt=|thumb|180x180px|[[Džeks Nikolsons]] balvu saņēma gan 1975., gan 1997 .gadā]] [[Attēls:Jon_Voight_2012.jpg|alt=|thumb|159x159px|[[Džons Voits]] balvu saņēma 1978. gadā]] [[Attēls:Dustin_Hoffman_-_1968.jpg|alt=|thumb|164x164px|[[Dastins Hofmans]] balvu saņēma gan 1979. gan 1988. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1970''' {{small|[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džordžs Skots]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Patons (filma)|Patons]]"''' |- |[[Melvins Daglass]] |''[[I Never Sang for My Father]]'' |- |[[Džeimss Ērls Džonss]] |''[[The Great White Hope]]'' |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Pieci viegli gabali]]" (''Five Easy Pieces'') |- |[[Raiens O'Nīls]] |"[[Mīlas stāsts]]" (''Love Story'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1971''' {{small|[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džīns Hekmens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Franču sakarnieks]]"''' |- |[[Pīters Finčs]] |''[[Sunday Bloody Sunday]]'' |- |[[Volters Matau]] |''[[Kotch]]'' |- |[[Džordžs Skots]] |''[[The Hospital]]'' |- |[[Haims Topols]] |''[[Fiddler on the Roof]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1972''' {{small|[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Marlons Brando]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]"''' |- |[[Maikls Keins]] | rowspan="2" |"[[Okšķeris (filma)|Okšķeris]]" (''Sleuth'') |- |[[Lorenss Olivjē]] |- |[[Pīters O'Tūls]] |''[[The Ruling Class]]'' |- |[[Pols Vinfīlds]] |''[[Sounder]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1973''' {{small|[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeks Lemons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Izglābiet tīģeri]]" (''Save the Tiger'')''' |- |[[Marlons Brando]] |"[[Pēdējais tango Parīzē]]" (''Last Tango in Paris'') |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Pēdējā detaļa]]" (''The Last Detail'') |- |[[Als Pačīno]] |"[[Serpiko]]" (''Serpico'') |- |[[Roberts Redfords]] |"[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" (''The Sting'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1974''' {{small|[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Arts Kernijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Harijs un Tonto]]" (''Harry and Tonto'')''' |- |[[Alberts Finijs]] |"[[Slepkavība Austrumu ekspresī (1974. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]" |- |[[Dastins Hofmans]] |"[[Lenijs (filma)|Lenijs]]" (''Lenny'') |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Ķīniešu kvartāls]]" |- |[[Als Pačīno]] |"[[Krusttēvs 2]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1975''' {{small|[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeks Nikolsons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]"''' |- |[[Volters Matau]] |''[[The Sunshine Boys]]'' |- |[[Als Pačīno]] |"[[Karstākais dienas laiks]]" |- |[[Maksimilians Šells]] |''[[The Man in the Glass Booth]]'' |- |[[Džeimss Vitmors]] |''[[Give 'em Hell, Harry!]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1976''' {{small|[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Pīters Finčs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tīkls (filma)|Tīkls]]"''' |- |[[Roberts De Niro]] |"[[Taksists]]" |- |[[Džankarlo Džanini]] |''[[Seven Beauties]]'' |- |[[Viljams Holdens]] |"[[Tīkls (filma)|Tīkls]]" |- |[[Silvestrs Stallone]] |"[[Rokijs]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1977''' {{small|[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ričards Dreifūss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[The Goodbye Girl]]''''' |- |[[Vudijs Allens]] |"[[Enija Hola]]" |- |[[Ričards Bērtons]] |''[[Equus]]'' |- |[[Marčello Mastrojanni]] |"[[Īpaša diena]]" (''Una giornata particolare'') |- |[[Džons Travolta]] |"[[Sestdienas vakara drudzis]]" (''Saturday Night Fever'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1978''' {{small|[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džons Voits]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Atgriešanās mājās]]" (''Coming Home'')''' |- |[[Vorens Bītijs]] |''[[Heaven Can Wait]]'' |- |[[Gērijs Bjūzijs]] |''[[The Buddy Holly Story]]'' |- |[[Roberts De Niro]] |"[[Briežu mednieks]]" |- |[[Lorenss Olivjē]] |''[[The Boys from Brazil]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1979''' {{small|[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Dastins Hofmans]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Krāmers pret Krāmeri]]"''' |- |[[Džeks Lemons]] |"[[Ķīnas sindroms]]" (''The China Syndrome'') |- |[[Als Pačīno]] |''[[...And Justice for All.]]'' |- |[[Rojs Šeiders]] |"[[Viss šis džezs]]" (''All That Jazz'') |- |[[Pīters Selerss]] |''[[Being There]]'' |- |} === 1980. gadi === [[Attēls:RobertdeNiro26_(cropped).JPG|alt=|thumb|166x166px|[[Roberts De Niro]] balvu saņēma 1980. gadā]] [[Attēls:Henry_Fonda,_1940.jpg|alt=|thumb|148x148px|[[Henrijs Fonda]] balvu saņēma 1981. gadā]] [[Attēls:Ben_Kingsley_by_Gage_Skidmore.jpg|alt=|thumb|170x170px|[[Bens Kingslijs]] balvu saņēma 1982. gadā]] [[Attēls:F_Murray.Abraham_cropped.jpg|alt=|thumb|180x180px|[[F. Marijs Ābrahams]] balvu saņēma 1984. gadā, kļūstot par pirmo [[Arābi|arābu]], kurš to paveicis]] [[Attēls:Paul_Newman_1954.JPG|alt=|thumb|147x147px|[[Pols Ņūmens]] balvu saņēma 1986. gadā]] [[Attēls:Daniel_Day-Lewis2_Berlinale_2008_(2).jpg|alt=|thumb|156x156px|[[Denjels Dejs-Lūiss]] balvu ir saņēmis trīsreiz, 1989., 2007. un 2012. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1980''' {{small|[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Roberts De Niro]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Satrakotais vērsis]]"''' |- |[[Roberts Djuvals]] |''[[The Great Santini]]'' |- |[[Džons Hērts]] |"[[Ziloņcilvēks]]" |- |[[Džeks Lemons]] |''[[Tribute]]'' |- |[[Pīters O'Tūls]] |''[[The Stunt Man]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1981''' {{small|[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Henrijs Fonda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Pie Zelta ezera]]" (''On Golden Pond'')''' |- |[[Vorens Bītijs]] |"[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]" (''Reds'') |- |[[Bērts Lankasters]] |[[Atlantic City (filma)|''Atlantic City'']] |- |[[Dadlijs Mūrs]] |[[Arthur (filma)|''Arthur'']] |- |[[Pols Ņūmens]] |''[[Absence of Malice]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1982''' {{small|[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Bens Kingslijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'')''' |- |[[Dastins Hofmans]] |"[[Sirdspuķīte]]" (''Tootsie'') |- |[[Džeks Lemons]] |[[Missing (filma)|''Missing'']] |- |[[Pols Ņūmens]] |''[[The Verdict]]'' |- |[[Pīters O'Tūls]] |"[[Mans iemīļotais gads]]" (''My Favorite Year'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1983''' {{small|[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Roberts Djuvals]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Tender Mercies]]''''' |- |[[Maikls Keins]] |''[[Educating Rita]]'' |- |[[Toms Konti]] |''[[Reuben, Reuben]]'' |- |[[Toms Kortnijs]] | rowspan="2" |''[[The Dresser]]'' |- |[[Alberts Finijs]] |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1984''' {{small|[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[F. Marijs Ābrahams]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Amadejs]]"''' |- |[[Džefs Bridžess]] |''[[Starman]]'' |- |[[Alberts Finijs]] |''[[Under the Volcano]]'' |- |[[Toms Halss]] |"[[Amadejs]]" |- |[[Sems Voterstons]] |"[[Nāves lauki]]" (''The Killing Fields'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1985''' {{small|[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Viljams Hērts]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Zirnekļsievietes skūpsts]]" (''Kiss of the Spider Woman'')''' |- |[[Harisons Fords]] |"[[Liecinieks]]" (''Witness'') |- |[[Džeimss Gārners]] |''[[Murphy's Romance]]'' |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Prici ģimenes gods]]" (''Prizzi's Honor'') |- |[[Džons Voits]] |''[[Runaway Train]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1986''' {{small|[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Pols Ņūmens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Naudas krāsa]]" (''The Color of Money'')''' |- |[[Deksters Gordons]] |''[[Round Midnight]]'' |- |[[Bobs Hoskinss]] |"[[Mona Liza (filma)|Mona Liza]]" (''Mona Lisa'') |- |[[Viljams Hērts]] |''[[Children of a Lesser God]]'' |- |[[Džeimss Vudss]] |"[[Salvadora (filma)|Salvadora]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1987''' {{small|[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Maikls Daglass]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Volstrīta (filma)|Volstrīta]]"''' |- |[[Viljams Hērts]] |"[[Televīzijas ziņas]]" (''Broadcast News'') |- |[[Marčello Mastrojanni]] |"[[Melnās acis]]" (''Oci ciornie'') |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Dadzis (filma)|Dadzis]]" (''Ironweed'') |- |[[Robins Viljamss]] |"[[Labrīt, Vjetnama]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1988''' {{small|[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Dastins Hofmans]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Lietus cilvēks]]"''' |- |[[Džīns Hekmens]] |''[[Mississippi Burning]]'' |- |[[Toms Henkss]] |"[[Lielais (filma)|Lielais]]" |- |[[Edvards Džeimss Olmoss]] |''[[Stand and Deliver]]'' |- |[[Makss fon Sīdovs]] |"[[Pelle iekarotājs]]" (''Pelle the Conqueror'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1989''' {{small|[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Denjels Dejs-Lūiss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mana kreisā kāja]]" (''My Left Foot'')''' |- |[[Kenets Brana]] |"[[Henrijs V (1989. gada filma)|Henrijs V]]" (''Henry V'') |- |[[Toms Krūzs]] |"[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') |- |[[Morgans Frīmens]] |[["Deizijas kundzes šoferis"]] (''Driving Miss Daisy'') |- |[[Robins Viljamss]] |"[[Mirušo dzejnieku biedrība]]" |- |} === 1990. gadi === [[Attēls:Anthony_Hopkins-Tuscan_Sun_Festival.jpg|thumb|180x180px|[[Entonijs Hopkinss]] balvu saņēma gan 1991., gan 2020. gadā, 83 gadu vecumā kļūstot par vecāko aktieri, kurš ir ieguvis šo balvu]] [[Attēls:Al_Pacino_2016_(30401544240).jpg|thumb|169x169px|[[Als Pačīno]] balvu saņēma 1992. gadā]] [[Attēls:Tom_Hanks_2014.jpg|alt=|thumb|151x151px|[[Toms Henkss]] kļuva par otro aktieri, kurš šo balvu saņēmis divus gadus pēc kārtas (1993. un 1994. gadā)]] [[Attēls:Nicolas_Cage_Comic-Con_2011.jpg|thumb|175x175px|[[Nikolass Keidžs]] balvu saņēma 1995. gadā]] [[Attēls:Roberto_Benigni-5274.jpg|thumb|180x180px|[[Roberto Beninji]] 1997. gadā kļuva par pirmo ārzemju aktieri, kurš ir saņēmis šo balvu]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1990''' {{small|[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeremijs Aironss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Veiksmes atgriešanās]]" (''Reversal of Fortune'')''' |- |[[Kevins Kostners]] |"[[Dejas ar vilkiem]]" |- |[[Roberts De Niro]] |"[[Pamošanās]]" |- |[[Žerārs Depardjē]] |''[[Cyrano de Bergerac]]'' |- |[[Ričards Heriss]] |''[[The Field]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1991''' {{small|[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Entonijs Hopkinss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Jēru klusēšana]]"''' |- |[[Vorens Bītijs]] |''[[Bugsy]]'' |- |[[Roberts De Niro]] |"[[Baiļu rags (1991. gada filma)|Baiļu rags]]" |- |[[Niks Nolte]] |"[[Paisuma princis]]" (''The Prince of Tides'') |- |[[Robins Viljamss]] |"[[Zvejnieku karalis]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1992''' {{small|[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Als Pačīno]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Sievietes smarža]]"''' |- |[[Roberts Daunijs jaunākais]] |"[[Čaplins (filma)|Čaplins]]" |- |[[Klints Īstvuds]] |"[[Nepiedots]]" |- |[[Stīvens Rejs]] |''[[The Crying Game]]'' |- |[[Denzels Vašingtons]] |"[[Malkolms X (filma)|Malkolms X]]" (''Malcolm X'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1993''' {{small|[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Toms Henkss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Filadelfija (filma)|Filadelfija]]"''' |- |[[Denjels Dejs-Lūiss]] |"[[Tēva vārdā]]" (''In the Name of the Father'') |- |[[Lorenss Fišbērns]] |"[[Kāds mīlai ar to sakars?]]" (''What's Love Got to Do With It'') |- |[[Entonijs Hopkinss]] |"[[Dienas atlikusī daļa]]" (''The Remains of the Day'') |- |[[Liams Nīsons]] |"[[Šindlera saraksts]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1994''' {{small|[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Toms Henkss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Forests Gamps]]"''' |- |[[Morgans Frīmens]] |"[[Bēgšana no Šoušenkas]]" |- |[[Naidžels Hotorns]] |''[[The Madness of King George]]'' |- |[[Pols Ņūmens]] |''[[Nobody's Fool]]'' |- |[[Džons Travolta]] |"[[Lubene]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1995''' {{small|[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Nikolass Keidžs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Pametot Lasvegasu]]"''' |- |[[Ričards Dreifūss]] |''[[Mr. Holland's Opus]]'' |- |[[Entonijs Hopkinss]] |"[[Niksons (filma)|Niksons]]" (''Nixon'') |- |[[Šons Penns]] |"[[Mironis nāk]]" |- |[[Massimo Troisi]] |"[[Pastnieks (1994. gada filma)|Pastnieks]]" (''Il Postino'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1996''' {{small|[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džefrijs Rašs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mirdzums (filma)|Mirdzums]]" (''Shine'')''' |- |[[Toms Krūzs]] |"[[Džerijs Magvairs]]" |- |[[Ralfs Fainss]] |"[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" |- |[[Vudijs Harelsons]] |"[[Nācija pret Leriju Flintu]]" (''The People vs. Larry Flynt'') |- |[[Billijs Bobs Torntons]] |"[[Uzasinātais asmens]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1997''' {{small|[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeks Nikolsons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Cik labi vien var būt]]"''' |- |[[Mets Deimons]] |"[[Krietnais Vils Hantings]]" |- |[[Roberts Djuvals]] |"[[Apustulis (filma)|Apustulis]]" |- |[[Pīters Fonda]] |''[[Ulee's Gold]]'' |- |[[Dastins Hofmans]] |"[[Aste luncina suni]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1998''' {{small|[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Roberto Beninji]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dzīve ir skaista]]"''' |- |[[Toms Henkss]] |"[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" |- |[[Ians Makellens]] |"[[Dievi un briesmoņi]]" (''Gods and Monsters'') |- |[[Niks Nolte]] |''[[Affliction]]'' |- |[[Edvards Nortons]] |"[[Amerikāņu vēsture X]]" (''American History X'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1999''' {{small|[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Kevins Speisijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Amerikāņu skaistums]]"''' |- |[[Rasels Krovs]] |"[[Savējais]]" (''The Insider'') |- |[[Ričards Fērnsvorts]] |"[[Streita stāsts]]" |- |[[Šons Penns]] |"[[Salds un nekrietns]]" (''Sweet and Lowdown'') |- |[[Denzels Vašingtons]] |"[[Viesulis (filma)|Viesulis]]" (''The Hurricane'') |- |} === 2000. gadi === [[Attēls:Denzel_Washington_cropped_02.jpg|alt=|thumb|173x173px|[[Denzels Vašingtons]] balvu saņēma 2001. gadā]] [[Attēls:Adrien_Brody_2011_Shankbone_(2).jpg|alt=|thumb|153x153px|[[Adriens Brodijs]] balvu saņēma 2002. gadā, 29 gadu vecumā kļūstot par jaunāko aktieri, kurš to ir paveicis]] [[Attēls:Sean_Penn_by_Sachyn_Mital_(cropped).jpg|alt=|thumb|148x148px|[[Šons Penns]] balvu saņēma gan 2003., gan 2008. gadā]] [[Attēls:Philip_Seymour_Hoffman_2011.jpg|thumb|160x160px|[[Filips Sīmors Hofmans]] balvu saņēma 2005. gadā]] [[Attēls:Forest_Whitaker_2014.jpg|alt=|thumb|184x184px|[[Forests Vaitekers]] balvu saņēma 2006. gadā]] [[Attēls:Jeff_Bridges_by_Gage_Skidmore_3.jpg|thumb|165x165px|[[Džefs Bridžess]] balvu saņēma 2009. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2000''' {{small|[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rasels Krovs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Gladiators (filma)|Gladiators]]"''' |- |[[Havjers Bardems]] |"[[Pirms iestājas nakts]]" (''Before Night Falls'') |- |[[Toms Henkss]] |"[[Pamestais]]" |- |[[Eds Heriss]] |''[[Pollock]]'' |- |[[Džefrijs Rašs]] |"[[Ar marķīza de Sada spalvu]]" (''Quills'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2001''' {{small|[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Denzels Vašingtons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Treniņa diena]]"''' |- |[[Rasels Krovs]] |"[[Brīnišķais prāts]]" |- |[[Šons Penns]] |"[[Es esmu Sems]]" |- |[[Vills Smits]] |"[[Ali (filma)|Ali]]" (''Ali'') |- |[[Toms Vilkinsons]] |"[[Guļamistabā]]" (''In the Bedroom'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2002''' {{small|[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Adriens Brodijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Pianists (filma)|Pianists]]"''' |- |[[Nikolass Keidžs]] |"[[Adaptācija (filma)|Adaptācija]]" |- |[[Maikls Keins]] |"[[Klusais amerikānis]]" (''The Quiet American'') |- |[[Denjels Dejs-Lūiss]] |"[[Ņujorkas bandas]]" |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Par Šmitu]]" (''About Schmidt'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2003''' {{small|[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Šons Penns]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Noslēpumu upe]]"''' |- |[[Džonijs Deps]] |"[[Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts]]" |- |[[Bens Kingslijs]] |"[[Smilšu un miglas nams]]" (''House of Sand and Fog'') |- |[[Džūds Lo]] |"[[Aukstais kalns]]" |- |[[Bills Marijs]] |"[[Pazudis tulkojumā]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2004''' {{small|[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeimijs Fokss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Rejs (filma)|Rejs]]" (''Ray'')''' |- |[[Dons Čīdls]] |"[[Viesnīca Ruandā]]" (''Hotel Rwanda'') |- |[[Džonijs Deps]] |"[[Meklējot Nekurzemi]]" |- |[[Leonardo Di Kaprio]] |"[[Aviators (filma)|Aviators]]" |- |[[Klints Īstvuds]] |"[[Miljons dolāru mazulīte]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2005''' {{small|[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Filips Sīmors Hofmans]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Kapote (filma)|Kapote]]"''' |- |[[Terenss Hauards]] |''[[Hustle & Flow]]'' |- |[[Hīts Ledžers]] |"[[Kuprainais kalns]]" |- |[[Hoakins Fīnikss]] |"[[Sirds robeža]]" |- |[[Deivids Stratērns]] |"[[Arlabunakti un visu labu]]" (''Good Night, and Good Luck'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2006''' {{small|[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Forests Vaitekers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Pēdējais Skotijas karalis]]" (''The Last King of Scotland'')''' |- |[[Leonardo Di Kaprio]] |"[[Asiņainais dimants]]" |- |[[Raiens Goslings]] |"[[Pusnelsons]]" |- |[[Pīters O'Tūls]] |"[[Venēra (filma)|Venēra]]" (''Venus'') |- |[[Vills Smits]] |"[[Tiesības uz laimi]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2007''' {{small|[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Denjels Dejs-Lūiss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[There Will Be Blood]]''''' |- |[[Džordžs Klūnijs]] |"[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]" |- |[[Džonijs Deps]] |"[[Svīnijs Tods: Flītstrītas dēmoniskais bārddzinis]]" |- |[[Tomijs Lī Džonss]] |"[[Ela ielejā]]" (''In the Valley of Elah'') |- |[[Vigo Mortensens]] |"[[Austrumu solījumi]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2008''' {{small|[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Šons Penns]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Milks]]"''' |- |[[Ričards Dženkinss]] |"[[Viesis (filma)|Viesis]]" (''The Visitor'') |- |[[Frenks Langella]] |"[[Frosts pret Niksonu]]" |- |[[Breds Pits]] |"[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]" |- |[[Mikijs Rurks]] |"[[Cīkstonis (filma)|Cīkstonis]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2009''' {{small|[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džefs Bridžess]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mežonīgā sirds]]"''' |- |[[Džordžs Klūnijs]] |"[[Augstu gaisā]]" |- |[[Kolins Fērts]] |"[[Vientuļais vīrs]]" |- |[[Morgans Frīmens]] |"[[Nepakļaujamais]]" (''Invictus'') |- |[[Džeremijs Renners]] |"[[Sapieris (filma)|Sapieris]]" |- |} === 2010. gadi === [[Attēls:Colin_Firth_SDCC_2014.jpg|thumb|167x167px|[[Kolins Fērts]] balvu saņēma 2010. gadā]] [[Attēls:Jean_Dujardin_Cannes_2011.jpg|thumb|169x169px|[[Žans Dižardēns]] 2011. gadā kļuva par pirmo franču aktieri, kurš ir saņēmis šo balvu]] [[Attēls:Matthew_McConaughey_-_Goldene_Kamera_2014_-_Berlin.jpg|thumb|180x180px|[[Metjū Makonahijs]] balvu saņēma 2013. gadā]] [[Attēls:Leonardo_DiCaprio_visited_Goddard_Saturday_to_discuss_Earth_science_with_Piers_Sellers_(26105091624)_cropped.jpg|thumb|163x163px|[[Leonardo Di Kaprio]] balvu saņēma 2015. gadā]] [[Attēls:Rami_Malek_in_2015_(portrait_crop).jpg|alt=|thumb|160x160px|[[Rāmī Māleks]] 2018. gadā kļuva par pirmo ēģiptieti, kurš ir saņēmis šo balvu]] [[Attēls:Joaquin_Phoenix-2196_(cropped).jpg|alt=|thumb|156x156px|[[Hoakins Fīnikss]] balvu saņēma 2019. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2010''' {{small|[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Kolins Fērts]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''{{sort|King's|''[[The King's Speech]]''}}''' |- |[[Havjers Bardems]] |''[[Biutiful]]'' |- |[[Džefs Bridžess]] |"[[Īstenā drošsirdība]]" |- |[[Džese Eizenbergs]] |"[[Sociālais tīkls (filma)|Sociālais tīkls]]" |- |[[Džeimss Franko]] |"[[127 stundas]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2011''' {{small|[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Žans Dižardēns]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]"''' |- |[[Demjans Biširs]] |''[[A Better Life]]'' |- |[[Džordžs Klūnijs]] |"[[Pēcteči]]" |- |[[Gērijs Oldmens]] |"[[Skārdnieks, drēbnieks, zaldāts, spiegs]]" |- |[[Breds Pits]] |"[[Naudas spēle]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2012''' {{small|[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Denjels Dejs-Lūiss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Linkolns (filma)|Linkolns]]"''' |- |[[Bredlijs Kūpers]] |"[[Optimista stāsts]]" |- |[[Hjū Džekmens]] |"[[Nožēlojamie (2012. gada filma)|Nožēlojamie]]" |- |[[Hoakins Fīnikss]] |"[[Pavēlnieks]]" |- |[[Denzels Vašingtons]] |"[[Lidojums]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2013''' {{small|[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Metjū Makonahijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dalasas pircēju klubs]]"''' |- |[[Kristians Beils]] |"[[Amerikāņu afēra]]" |- |[[Brūss Derns]] |"[[Nebraska (filma)|Nebraska]]" |- |[[Leonardo Di Kaprio]] |"[[Volstrītas vilks]]" |- |[[Čīvetels Edžiofors]] |"[[12 gadi verdzībā]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2014''' {{small|[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Edijs Redmeins]]"''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Teorija par visu]]"''' |- |[[Stīvs Karels]] |"[[Lapsu medības]]" |- |[[Bredlijs Kūpers]] |"[[Amerikāņu snaiperis]]" |- |[[Benedikts Kamberbačs]] |"[[Imitācijas spēle]]" |- |[[Maikls Kītons]] |"[[Putncilvēks]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2015''' {{small|[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Leonardo Di Kaprio]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]"''' |- |[[Braians Krenstons]] |"[[Trambo]]" |- |[[Mets Deimons]] |"[[Marsietis (filma)|Marsietis]]" |- |[[Maikls Fasbenders]] |"[[Stīvs Džobss (filma)|Stīvs Džobss]]" |- |[[Edijs Redmeins]] |"[[Dāņu meitene]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2016''' {{small|[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Keisijs Afleks]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mančestra pie jūras]]"''' |- |[[Endrū Gārfīlds]] |"[[Kauja par Heksoridžu]]" |- |[[Raiens Goslings]] |"[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" |- |[[Vigo Mortensens]] |"[[Kapteinis Fantastika]]" |- |[[Denzels Vašingtons]] |''[[Fences]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2017''' {{small|[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Gērijs Oldmens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tumšākā stunda]]"''' |- |[[Timotijs Šalame]] |"[[Sauc mani savā vārdā]]" |- |[[Denjels Dejs-Lūiss]] |"[[Neredzamais pavediens]]" |- |[[Denjels Kaluja]] |"[[Prom!]]" |- |[[Denzels Vašingtons]] |"[[Romāns J. Izraēls]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2018''' {{small|[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rāmī Māleks]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Bohēmista rapsodija]]"''' |- |[[Kristians Beils]] |"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]" |- |[[Bredlijs Kūpers]] |"[[Zvaigzne ir dzimusi]]" |- |[[Vilems Defo]] |"[[Van Gogs. Pie mūžības vārtiem]]" |- |[[Vigo Mortensens]] |"[[Ceļvedis]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2019''' {{small|[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Hoakins Fīnikss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]"''' |- |[[Antonio Banderass]] |"[[Sāpes un slava]]" |- |[[Leonardo Di Kaprio]] |"[[Reiz Holivudā]]" |- |[[Ādams Draivers]] |''[[Marriage Story]]'' |- |[[Džonatans Praiss]] |''[[The Two Popes]]'' |- |} === 2020. gadi === {| class="wikitable sortable" style="text-align:left;" border="2" cellpadding="4" ! scope="col" style="width:8%;" |Year ! scope="col" style="width:30%;" |Actor ! scope="col" style="width:30%;" |Film |- ! rowspan="5" |'''2020''' {{small|[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Entonijs Hopkinss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tēvs (filma)|Tēvs]]"''' |- |[[Rizs Ahmeds]] |"[[Metāla skaņa]]" (''Sound of Metal'') |- |[[Čedviks Bouzmens]] |"[[Mā Reinija: Blūza māte]]" |- |[[Gērijs Oldmens]] |"[[Manks (filma)|Manks]]" (''Mank'') |- |[[Stīvens Juns]] |''[[Minari]]'' |- ! rowspan="5" |'''2021''' {{small|[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Vills Smits]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'')''' |- |[[Havjers Bardems]] |''[[Being the Ricardos]]'' |- |[[Benedikts Kamberbačs]] |''[[The Power of the Dog]]'' |- |[[Endrū Gārfīlds]] |''[[Tick, Tick... Boom!]]'' |- |[[Denzels Vašingtons]] |''[[The Tragedy of Macbeth]]'' |} == Vairākkārtējie balvas ieguvēji == Vairāk kā vienu reizi Amerikas Kinoakadēmijas balvu šajā kategorijā ieguvuši: {{div col}} ;3 balvas * [[Denjels Dejs-Lūiss]] (no 6 nominācijām) ;2 balvas * [[Spensers Treisijs]] (no 9 nominācijām) * [[Džeks Nikolsons]] (no 8 nominācijām) * [[Marlons Brando]] (no 7 nominācijām) * [[Dastins Hofmans]] (no 7 nominācijām) * [[Gērijs Kūpers]] (no 5 nominācijām) * [[Toms Henkss]] (no 5 nominācijām) * [[Fredriks Mārčs]] (no 5 nominācijām) * [[Šons Penns]] (no 5 nominācijām) * [[Entonijs Hopkinss]] (no 4 nominācijām) {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}} * [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Oskara balva}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}} [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri| ]] pwtsl90y8cbrs10wik5yzh5n6cbahqb Amerikas pilsoņu karš 0 54109 3671959 3645090 2022-08-18T07:30:12Z ZANDMANIS 91184 /* Norise */ wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Amerikas pilsoņu karš |image = [[Attēls:Battle of Chattanooga III.png|300px]] |caption = Čatanogas kaujas [[litogrāfija]]s attēlojums starp [[Amerikas Savienotās Valstis|Ziemeļu]] un [[Amerikas Valstu Konfederācija|Dienvidu]] štatu karojošajām pusēm (1888. gads) |date = [[1861. gads|1861.]] gada 12. [[aprīlis]] – [[1865. gads|1865.]] gada 9. [[maijs]] (pēc proklamācijas) |place = ASV Dienvidi, ASV Ziemeļaustrumi, ASV Rietumi, [[Atlantijas okeāns]] |result = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (Ziemeļu štatu jeb Savienības) uzvara * [[Verdzība]] tiek atcelta * ASV teritoriālā vienotība tiek saglabāta * [[Amerikas Valstu Konfederācija]] pārstāj eksistēt * Rekonstrukcijas ēras sākums |combatant1 = [[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|20px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] |commander1 = [[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] '''[[Uliss Grants]]'''<br>[[Viljams Šērmens]]<br>[[Deivids Faragats]]<br>[[Džordžs MakKlelans]]<br>[[Henrijs Haleks]]<br>[[Džozefs Hukers]]<br>[[Džordžs Mīds]] |commander2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|20px]] '''[[Roberts Lī]]'''<br>[[Džozefs Džonstons]]<br>[[Alberts Džonstons]]{{KIA}}<br>[[P. G. T. Boregards]]<br>[[Brekstons Bregs]]<br>[[Stounvols Džeksons]]<br>[[Džeimss Longstrīts]] }} '''Amerikas pilsoņu karš''' ({{val|en|American Civil War}}) bija [[pilsoņu karš]], kas norisinājās no [[1861. gads|1861.]] līdz [[1865. gads|1865.]] gadam starp [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un vienpadsmit [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s štatiem, kas bija atšķēlušies no pārējās [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienības]] un izveidojuši jaunu valsti ar prezidentu [[Džefersons Deiviss|Džefersonu Deivisu]] (''Jefferson Davis'') priekšgalā.<ref name="Zemīte"/><ref name="bl.uk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bl.uk/onlinegallery/onlineex/uscivilwar/origins/origins.html|title=Origins of the American Civil War|work=bl.uk|accessdate=7 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/American-Civil-War|title=American Civil War|work=britannica.com|publisher=Encyclopædia Britannica|first=Waren W.|last=Hassler|first2=Jennifer L.|last2=Weber|accessdate=7 May 2017}}</ref> Amerikas pilsoņu kara laikā Amerikas Valstu Konfederācija bija pazīstama arī kā "Dienvidu štati" jeb vienkārši "Dienvidi", kamēr tie štati, kas palika lojāli [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] un tās prezidentam [[Abrahams Linkolns|Abrahamam Linkolnam]] [[Vašingtona|Vašingtonā]], bija pazīstami kā "Ziemeļi" jeb "Savienība" (''Union'').<ref name="Zemīte">{{laikraksta atsauce |author=Lilita Zemīte |title=Amerikas Savienoto Valstu Pilsoņu karš: 150. gadskārta |journal=Latvijas vēsture: Jaunie un jaunākie laiki |volume=2 |issue=82 |pages=86.–92. lpp |year=2011 |isbn=1407-0022}}</ref><ref name="bl.uk"/> Amerikas pilsoņu karš bija visasiņainākais un lielākais [[militārs konflikts|militārais konflikts]] ne tikai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bet arī visā [[Rietumu puslode|Rietumu puslodē]], kurā dzīvību zaudēja teju 750 000 [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/news/magazine-17604991|title=Who, What, Why: How many soldiers died in the US Civil War?|work=bbc.com|first=Daniel|last=Nasaw|date=4 April 2012|accessdate=7 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/2012/04/03/science/civil-war-toll-up-by-20-percent-in-new-estimate.html|title=New Estimate Raises Civil War Death Toll|work=nytimes.com|first=Guy|last=Gugliotta|date=2 April 2012|accessdate=7 May 2017}}</ref> Lielais bojāgājušo skaits bija izskaidrojams ar vairākām tā laika militārajām inovācijām, kas parādījās 19. gadsimta vidusdaļā — [[dzelzceļš|dzelzceļa]] un [[telegrāfs|telegrāfa]] līnijas izmantošana, pirmās [[zemūdene]]s, spēcīgākas [[artilērija]]s iekārtas, kā arī precīzāku šauteņu, to skaitā arī [[Minjē lode]]s ieviešana kaujas laukā.<ref name="Technology">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.history.com/topics/american-civil-war/civil-war-technology|title=Civil War Technology|work=history.com|accessdate=7 May 2017}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |title=The American Civil War |author=Terry L. Jones |year=2010 |publisher=McGraw-Hill |location=Boston, MA [etc.] |isbn=978-0-07-302204-8 |page=667.-668}}</ref> Tāpat tas kalpoja par vienu no pirmajiem kariem, kas samērā aktīvi tika [[fotogrāfija|fotografēts]].<ref name="Technology"/> Šī iemesla dēļ atsevišķi autori Amerikas pilsoņu karu dēvē arī par pirmo moderno karu,<ref>{{Grāmatas atsauce |title=America Goes to War: The Civil War and Its Meaning in American Culture |author=Bruce Catton |year=1986 |publisher=Wesleyan University Press |location=Middletown, CT |isbn=978-0-8195-6016-2 |page=14}}</ref> iekams citi autori izvēlas būt nedaudz piesardzīgāki un drīzāk to iekļauj kā pārējas posmu starp veco laiku un moderno laiku kariem.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=The American Civil War |author=Terry L. Jones |year=2010 |publisher=McGraw-Hill |location=Boston, MA [etc.] |isbn=978-0-07-302204-8 |page=668}}</ref> Kara rezultātā vairākas teritorijas, it īpaši Dienvidu štatos, bija pilnībā izpostītas. Simtiem tūkstošu karavīru, kas izdzīvoja, palika izkropļoti, jo viens no efektīvākajiem [[medicīna]]s līdzekļiem kara laikā bija ātra ievainoto locekļu amputācija. Tāpat kara iznākums ļāva likvidēt [[Verdzība ASV|verdzības sistēmu]], kas ASV teritorijā bija pastāvējusi kopš koloniālajiem laikiem, pēc kuras tika uzsākta tā saucamā Rekonstrukcijas ēra, kurā Dienvidu štati pamazām tika integrēti atpakaļ Savienībā. Visbeidzot Ziemeļu štatu uzvara karā ļāva saglabāt valsts politisko vienotību, kas kopš 19. gadsimta sākuma bija nemitīgi apdraudēta. == Cēloņi == Kara iemesli galvenokārt bija saistīti ar verdzības jautājumu, it īpaši par to vai Dienvidu štatiem bija tiesības izplest verdzības sistēmu Rietumu teritoriju virzienā. == Norise == [[Attēls:Scott-anaconda.jpg|thumb|300px|1861. gadā izstrādātais ASV armijas komandiera Vinfīlda Skota "[[Anakondas plāns]]". Tas paredzēja ASV flotes veikto Dienvidu štatu ostu blokādi un armijas ofensīvu lejup gar [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upi, lai sašķeltu [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācijas]] teritoriju divās daļās.]] 1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies Dienvidu štati ([[Dienvidkarolīna]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Florida]], [[Alabama]], [[Džordžija]], [[Luiziāna]] un [[Teksasa]]) izveidoja savu valdību [[Montgomeri]], [[Alabama]]s pavalstī un piedāvāja sākt diplomātiskas sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. ASV valdība no sarunām atteicās. 1861. gada 12. aprīlī sākās karadarbība, kad konfederātu karaspēks uzbruka ASV armijas garnizonam Samtera fortā<ref>https://www.nps.gov/fosu/index.htm</ref> Dienvidkarolīnā. Ziemeļu štati, kas palika lojāli Savienotajām Valstīm, izsludināja armijas mobilizāciju. Tas izraisīja arī četru citu vergturu štatu ([[Tenesī]], [[Ārkanzasa]], [[Ziemeļkarolīna]] un [[Virdžīnija]]) atšķelšanos no ASV un pievienošanos Konfederācijai. 1861. gada 30. maijā Konfederācijas galvaspilsētu pārcēla uz [[Ričmonda]]s pilsētu [[Virdžīnija]]s pavalstī. [[Attēls:Thure de Thulstrup - L. Prang and Co. - Battle of Gettysburg - Restoration by Adam Cuerden (cropped).jpg|thumb|300px|[[Getisburgas kauja]]s 1887. gada attēlojums.]] 1862. gada pavasarī ASV armija ģenerāļa [[Džordžs Maklelans|Džordža Maklelana]] vadībā iebruka Virdžīnijā un sasniedza konfederātu galvaspilsētu Ričmondu, bet tika sakauta [[Septiņu dienu kauja|Septiņu dienu kaujā]], kas risinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Otru sakāvi ASV armija cieta Ziemeļvirdžīnijas kampaņā 1862. gada augustā un septembrī. Panākumu iedvesmots, Konfederācijas armijas virspavēlnieks ģenerālis [[Roberts Lī]] ar 45 000 karavīriem iebruka [[Mērilenda]]s pavalstī, bet cieta sakāvi kaujā pie [[Entitemas kauja| kaujā pie Entitemas]] (''Antitem''). Izmantojot šo pavērsienu, 1862. gada septembrī ASV prezidents Abrahams Linkolns parakstīja [[Emancipācijas proklamācija|Emancipācijas proklamāciju]], kas atcēla verdzību Dienvidu štatos. Pēc tam ģenerāļa Lī vadītā Konfederācijas armija guva vairākus militāros panākumus, bet 1863. gada 1.—3. jūlijā cieta smagu sakāvi [[Getisburgas kauja|kaujā pie Getisburgas]] [[Pensilvānija]]s pavalstī pret ģenerāļa [[Džordžs Mīds|Džordža Mīda]] vadīto karaspēku. Šajā laikā Savienoto Valstu armijai ģenerāļa [[Uliss Grants|Ulisa Granta]] vadībā izdevās ieņemt [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upes krastus pie [[Viksburgas aplenkums|Viksburgas]] un sašķelt Konfederācijas teritoriju. Izšķirošu pārsvaru Savienoto Valstu armija ieguva tikai 1864. gadā, kad tai ģenerāļa [[Viljams Šērmans|Viljama Šērmana]] vadībā izdevās ielauzties [[Džordžija]]s pavalstī un 2. septembrī pēc vairāku mēnešu kaujām ieņemt [[Atlanta]]s pilsētu un sasniegt Atlantijas okeāna piekrasti pie Savannas pilsētas. Tad ASV armija virzījās uz ziemeļiem un 1865. gada aprīlī ieņēma Konfederācijas galvaspilsētu Ričmondu. Konfederātu armijas pavēlnieks ģenerālis Lī kapitulēja 1865. gada 9. aprīlī. Atriebjoties par zaudējumu, 1865. gada 14. aprīlī Vašingtonā konfederātu aģents aktieris [[Džons Vilkss Būts]] nogalināja ASV prezidentu Linkolnu, bet tas nemainīja kara iznākumu. 1865. gada 23. jūnijā [[Oklahoma]]s teritorijā padevās pēdējās konfederātu karaspēka vienības. == Skatīt arī == * [[Amerikas pilsoņu kara cēloņi]] * [[Anakondas plāns]] * [[Getisburgas kauja]] * [[Minjē lode]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://vesture.eu/index.php/ASV_pilsoņu_karš ASV pilsoņu karš] {{Vēsture-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] kqcf18bha87j1vl724ks88b8liwvnwk Rodrigo Laviņš 0 55143 3671665 3645882 2022-08-17T12:59:19Z Ripo 42226 papildināts wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Rodrigo Laviņš | vārds_orig = | attēls = Rodrigo Lavins 2008.jpg | att_izm = 200px | paraksts = R. Laviņš 2008. gada Pasaules čempionātā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1974|8|3}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 180 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1992 | kar_beig = 2016 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | amats = | līga = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1992-2014 | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2017|1|17}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Rodrigo Laviņš''' (dzimis {{dat|1974|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais latviešu [[hokejs|hokejists]], spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā, [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Karjeras laikā aizvadījis 230 spēles Latvijas izlasē, kas joprojām ir rekords, spēlējis trīs [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros. Karjeras lielāko daļu aizvadījis dažādos Eiropas vadošo hokeja līgu klubos, sešas sezonas aizvadījis [[KHL|Kontinentālās hokeja līgas]] vienībā [[Rīgas "Dinamo"]]. R. Laviņš ir precējies ar televīzijas personību un aktrisi [[Jana Duļevska|Janu Duļevsku]]. == Karjera == Profesionāla spēlētāja karjeru Laviņš uzsāka 1992. gadā, pievienojoties [[HK Rīgas "Pārdaugava"|HK Rīgas "Pārdaugavai"]]. Tajā viņš spēlēja trīs sezonas, līdz devās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur pievienojās [[ECHL]] klubam [[Roli "IceCaps"]]. Ziemeļamerikā Rodrigo spēlēja līdz 1998. gadam, bet tad, nesasniedzis [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], atgriezās [[Eiropa|Eiropā]], pievienojoties [[SM līga]]s klubam [[Helsinku "Jokerit"]]. Sezonas otro pusi viņš aizvadīja jau [[Zviedrijas Elitsērija]]s klubā [[AIK]]. 1999.—2000. gada sezonā Laviņš aizvadīja jau uzreiz divos SM līgas klubos — [[Tamperes "Ilves" (hokejs)|Tamperes "Ilves"]] un [[HPK]]. Pēc sezonas noslēguma Laviņš esot saņēmis divvirzienu līguma piedāvājumu no [[NHL]] komandas [[Ņujorkas "Islanders"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/lavins-pec-2000-gada-pc-man-bija-piedavajums-no-nhl/?fbclid=IwAR204Qyew24T6VRfunK0UeOIO1Xa2gbexOaiH4_kdo8Bft18G1-BYgGhwuU|title=Laviņš: Pēc 2000. gada PČ man bija piedāvājums no NHL komandas |accessdate={{dat|2019|11|7||bez}}|author=|date={{dat|2019|11|7|SK}}|publisher=Sportazinas.com}}</ref> 2000.—2001. gada sezonu viņš aizvadīja [[Vācijas hokeja līga|DEL]] līgas klubā [[Augsburgas "Panther"]]. 2001.—2002. gada sezonā Laviņš spēlēja [[Krievijas Superlīga (hokejs)|Krievijas Superlīga]]s klubā [[Permas "Molot-Prikamie"]], bet nākamajā sezonā — [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]]. Tad viņš atgriezās Latvijā, 2003.—2004. un 2004.—2005. gada sezonu aizvadot [[HK Rīga 2000]] rindās. Viņš kļuva par divkārtēju Latvijas čempionu hokejā. 2005.—2006. un 2006.—2007. gada sezonā Laviņš spēlēja [[Zviedrijas Elitsērija]]s klubā [[Brynas IF]], bet 2007.—2008. gada sezonu aizvadīja divos klubos — [[Sodertalje SK]], kā arī [[Krievijas Superlīga (hokejs)|Krievijas Superlīga]]s klubā [[Novokuzņeckas "Metallurg"]]. [[Kontinentālā hokeja līga 2008-09|2008.—2009. gada]] sezonā Laviņš spēlēja atjaunotajā [[Rīgas "Dinamo"]] komandā, kur 49 spēlēs sakrāja astoņus (1+7) punktus. Pirmajā sezonā Laviņš pildīja [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] pienākumus, taču 2009. gada vasarā tos pārņēma [[Sandis Ozoliņš]]. "Dinamo" rindās Laviņš spēlēja līdz pat [[2013-14 KHL sezona|2013.—14.]] gada sezonas noslēgumam. 2014. gada vasarā Laviņš pievienojās [[HK Kurbads]] rindām, komandas sastāvā aizvadot divas sezonas. [[2016]]. gadā hokejists noslēdza karjeru un kļuva par komandas galveno treneri. [[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā Rodrigo spēlējis 13 Pasaules čempionātos pieaugušajiem, kā arī trīs [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros. Junioru vecumā spēlējis 1994. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]]. == Trenera karjera == [[Latvijas hokeja līga 2015-16|2015.—16.]] gada sezonā Laviņš kļuva par [[HK Kurbads]] trenera palīgu, paralēli turpinot spēlēt komandas rindās. Vasarā Laviņš tika apstiprināts par komandas galveno treneri, taču jau pašā 2017. gada ievadā no amata tika atbrīvots. Paralēli trenē dažādas bērnu un jauniešu komandas, tostarp Latvijas U-16 izlasi. == Personīgā dzīve == Rodrigo Laviņa dēls Martins Laviņš arī ir hokejists. == Karjeras statistika == {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" |   ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" |   ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" |   ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 1992—93 | [[HK Rīgas "Pārdaugava"]] | IHL | 41 | 1 | 6 | 7 | 20 | 2 | 0 | 0 | 0 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1992—93 | HK Rīgas "Pārdaugava" | [[LHL]] | 11 | 3 | 2 | 5 | 6 | — | — | — | — | — |- | 1993—94 | HK Rīgas "Pārdaugava" | IHL | 30 | 0 | 0 | 0 | 16 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1994—95 | [[Roli "IceCaps"]] | [[ECHL]] | 25 | 2 | 7 | 9 | 30 | — | — | — | — | — |- | 1994—95 | [[Talahasī "Tiger Sharks"]] | ECHL | 44 | 3 | 9 | 12 | 36 | 11 | 0 | 3 | 3 | 8 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1995—96 | Talahasī "Tiger Sharks" | ECHL | 52 | 10 | 14 | 24 | 86 | 2 | 0 | 1 | 1 | 0 |- | 1996—97 | [[Maskīgonas "Fury"]] | [[CoHL]] | 16 | 4 | 4 | 8 | 16 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1996—97 | Talahasī "Tiger Sharks" | ECHL | 50 | 11 | 27 | 38 | 45 | 1 | 0 | 0 | 0 | 2 |- | 1997—98 | [[Takomas "Sabercats"]] | [[WCHL]] | 10 | 4 | 4 | 8 | 6 | 8 | 2 | 10 | 12 | 8 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1997—98 | [[Lasvegasas "Thunder"]] | [[IHL]] | 48 | 3 | 7 | 10 | 53 | 3 | 0 | 0 | 0 | 2 |- | 1998—99 | [[AIK Hockey|AIK]] | [[Elitserien|SEL]] | 15 | 1 | 2 | 3 | 10 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1998—99 | [[Helsinku "Jokerit"]] | [[SM-Liiga|SM-l]] | 10 | 0 | 2 | 2 | 14 | — | — | — | — | — |- | 1999—00 | [[Tamperes "Ilves"]] | SM-l | 31 | 4 | 4 | 8 | 59 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1999—00 | [[HPK]] | SM-l | 22 | 3 | 8 | 11 | 22 | 8 | 1 | 1 | 2 | 10 |- | 2000—01 | [[Augsburgas "Panther"]] | [[Vācijas hokeja līga|DEL]] | 46 | 1 | 5 | 6 | 38 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2001—02 | [[Permas "Molot-Prikamie"]] | [[Krievijas Superlīga (hokejs)|RSL]] | 43 | 5 | 5 | 10 | 36 | — | — | — | — | — |- | 2002—03 | [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] | RSL | 24 | 1 | 6 | 7 | 20 | 3 | 0 | 1 | 1 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2003—04 | [[HK Rīga 2000]] | LHL | — | — | — | — | — | 3 | 0 | 2 | 2 | 4 |- | 2004—05 | HK Rīga 2000 | [[Baltkrievijas Ekstralīga|BHL]] | 42 | 6 | 21 | 27 | 10 | 3 | 0 | 0 | 0 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004—05 | HK Rīga 2000 | LHL | 4 | 0 | 2 | 2 | 2 | 8 | 0 | 5 | 5 | 2 |- | 2005—06 | [[Brynas IF]] | SEL | 45 | 5 | 2 | 7 | 28 | 4 | 0 | 2 | 2 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2006—07 | HK Rīga 2000 | LHL | 6 | 1 | 4 | 5 | 6 | — | — | — | — | — |- | 2006—07 | Brynas IF | SEL | 43 | 0 | 2 | 2 | 42 | 7 | 1 | 0 | 1 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2007—08 | [[Novokuzņeckas "Metallurg"]] | RSL | 13 | 0 | 2 | 2 | 18 | — | — | — | — | — |- ALIGN="center" | 2007—08 | [[Sodertaljes SK]] | SEL | 34 | 0 | 1 | 1 | 10 | — | — | — | — | — |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2008—09 | [[Rīgas "Dinamo"]] | [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] | 49 | 1 | 6 | 7 | 22 | 3 | 0 | 0 | 0 | 4 |- ALIGN="center" | 2009—10 | Rīgas "Dinamo" | KHL | 52 | 3 | 8 | 11 | 30 | 6 | 0 | 1 | 1 | 4 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2010—11 | Rīgas "Dinamo" | KHL | 32 | 4 | 3 | 7 | 20 | 9 | 0 | 1 | 1 | 6 |- ALIGN="center" | 2011—12 | Rīgas "Dinamo" | KHL | 28 | 0 | 1 | 1 | 23 | 3 | 0 | 1 | 1 | 2 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2012—13 | Rīgas "Dinamo" | KHL | 30 | 0 | 1 | 1 | 16 | — | — | — | — | — |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2012—13 | [[HK Liepājas Metalurgs]] | BHL | 9 | 2 | 1 | 3 | 14 | — | — | — | — | — |- ALIGN="center" | 2013—14 | Rīgas "Dinamo" | KHL | 15 | 0 | 1 | 1 | 4 | — | — | — | — | — |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2014—15 | [[HK Kurbads]] | LHL | 26 | 3 | 18 | 21 | 14 | 12 | 0 | 4 | 4 | 4 |- ALIGN="center" | 2015—16 | HK Kurbads | LHL | 13 | 2 | 10 | 12 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā KHL ! 206 ! 8 ! 20 ! 28 ! 115 ! 21 ! 0 ! 3 ! 3 ! 16 |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā SEL ! 137 ! 6 ! 7 ! 13 ! 90 ! 11 ! 1 ! 2 ! 3 ! 8 |} === Karjera Latvijas izlasē === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Komanda !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 1993 | [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]] | [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ-C]] | 6 | 1 | 0 | 1 | 4 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1994 | Latvija | PJČ-C | 4 | 1 | 9 | 10 | 2 |- | 1996 | Latvija | PČ-B | 7 | 0 | 0 | 0 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1997 | Latvija | PČ | 8 | 0 | 3 | 3 | 4 |- | 1999 | Latvija | PČ | 6 | 0 | 0 | 0 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2000 | Latvija | PČ | 7 | 1 | 2 | 3 | 4 |- | 2002 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 1 | 2 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2003 | Latvija | WC | 6 | 0 | 2 | 2 | 4 |- | 2005 | Latvija | OS kvalif | 3 | 0 | 0 | 0 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2005 | Latvija | WC | 6 | 0 | 1 | 1 | 2 |- | 2006 | Latvija | OS | 5 | 0 | 1 | 1 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2007 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 3 | 4 | 27 |- | 2008 | Latvija | PČ | 6 | 0 | 2 | 2 | 16 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2009 | Latvija | PČ | 6 | 0 | 2 | 2 | 4 |- | 2010 | Latvija | OS | 4 | 0 | 0 | 0 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2012 | Latvija | PČ | 7 | 0 | 0 | 0 | 0 |- | 2014 | Latvija | PČ | 7 | 0 | 0 | 0 | 6 |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā nacionālajā izlasē ! 230 ! 17 ! 40 ! 57 ! 191 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.dinamoriga.eu/lv/players/view/rodrigo-lavins Rīgas "Dinamo" profils] {{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}} {{Latvijas hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = [[Aleksejs Širokovs]] | virsraksts = [[Rīgas "Dinamo"]] [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]] | periods = {{dat|2008|11|10|N}}—{{dat|2009|7|27|N}} | pēc = [[Sandis Ozoliņš]] }} {{kastes beigas}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs PČH 2014}} {{LV sastāvs PČH 2012}} {{Latvija 2010 ZOS}} {{LV sastāvs OSH 2010}} {{LV sastāvs PČH 2009}} {{LV sastāvs PČH 2008}} {{LV sastāvs PČH 2007}} {{LV sastāvs OSH 2006}} {{Latvija 2006 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2005}} {{LV sastāvs PČH 2004}} {{LV sastāvs PČH 2003}} {{LV sastāvs PČH 2002}} {{LV sastāvs OSH 2002}} {{Latvija 2002 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2000}} {{LV sastāvs PČH 1999}} {{LV sastāvs PČH 1998}} {{LV sastāvs PČH 1997}} }} {{DEFAULTSORT:Lavinzsz Rodrigo}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Augsburgas "Panther" spēlētāji]] [[Kategorija:HK Rīgas 2000 spēlētāji]] [[Kategorija:Helsinku "Jokerit" spēlētāji]] [[Kategorija:Rīgas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:HK Kurbada spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas čempioni hokejā]] [[Kategorija:HK Liepājas Metalurga spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Novokuzņeckas "Metallurg" spēlētāji]] r28xyahyt1z4ftk7sgqkus3nos4jawb 3671669 3671665 2022-08-17T13:11:42Z Ripo 42226 papildināts wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Rodrigo Laviņš | vārds_orig = | attēls = Rodrigo Lavins 2008.jpg | att_izm = 200px | paraksts = R. Laviņš 2008. gada Pasaules čempionātā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1974|8|3}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 180 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1992 | kar_beig = 2016 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | amats = | līga = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1992-2014 | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2017|1|17}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Rodrigo Laviņš''' (dzimis {{dat|1974|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais latviešu [[hokejs|hokejists]], spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā, [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Karjeras laikā aizvadījis 230 spēles Latvijas izlasē, kas joprojām ir rekords, spēlējis trīs [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros. Karjeras lielāko daļu aizvadījis dažādos Eiropas vadošo hokeja līgu klubos, sešas sezonas aizvadījis [[KHL|Kontinentālās hokeja līgas]] vienībā [[Rīgas "Dinamo"]]. == Karjera == Profesionāla spēlētāja karjeru Laviņš uzsāka 1992. gadā, pievienojoties [[HK Rīgas "Pārdaugava"|HK Rīgas "Pārdaugavai"]]. Tajā viņš spēlēja trīs sezonas, līdz devās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur pievienojās [[ECHL]] klubam [[Roli "IceCaps"]]. Ziemeļamerikā Rodrigo spēlēja līdz 1998. gadam, bet tad, nesasniedzis [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], atgriezās [[Eiropa|Eiropā]], pievienojoties [[SM līga]]s klubam [[Helsinku "Jokerit"]]. Sezonas otro pusi viņš aizvadīja jau [[Zviedrijas Elitsērija]]s klubā [[AIK]]. 1999.—2000. gada sezonā Laviņš aizvadīja jau uzreiz divos SM līgas klubos — [[Tamperes "Ilves" (hokejs)|Tamperes "Ilves"]] un [[HPK]]. Pēc sezonas noslēguma Laviņš esot saņēmis divvirzienu līguma piedāvājumu no [[NHL]] komandas [[Ņujorkas "Islanders"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/lavins-pec-2000-gada-pc-man-bija-piedavajums-no-nhl/?fbclid=IwAR204Qyew24T6VRfunK0UeOIO1Xa2gbexOaiH4_kdo8Bft18G1-BYgGhwuU|title=Laviņš: Pēc 2000. gada PČ man bija piedāvājums no NHL komandas |accessdate={{dat|2019|11|7||bez}}|author=|date={{dat|2019|11|7|SK}}|publisher=Sportazinas.com}}</ref> 2000.—2001. gada sezonu viņš aizvadīja [[Vācijas hokeja līga|DEL]] līgas klubā [[Augsburgas "Panther"]]. 2001.—2002. gada sezonā Laviņš spēlēja [[Krievijas Superlīga (hokejs)|Krievijas Superlīga]]s klubā [[Permas "Molot-Prikamie"]], bet nākamajā sezonā — [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]]. Tad viņš atgriezās Latvijā, 2003.—2004. un 2004.—2005. gada sezonu aizvadot [[HK Rīga 2000]] rindās. Viņš kļuva par divkārtēju Latvijas čempionu hokejā. 2005.—2006. un 2006.—2007. gada sezonā Laviņš spēlēja [[Zviedrijas Elitsērija]]s klubā [[Brynas IF]], bet 2007.—2008. gada sezonu aizvadīja divos klubos — [[Sodertalje SK]], kā arī [[Krievijas Superlīga (hokejs)|Krievijas Superlīga]]s klubā [[Novokuzņeckas "Metallurg"]]. [[Kontinentālā hokeja līga 2008-09|2008.—2009. gada]] sezonā Laviņš spēlēja atjaunotajā [[Rīgas "Dinamo"]] komandā, kur 49 spēlēs sakrāja astoņus (1+7) punktus. Pirmajā sezonā Laviņš pildīja [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] pienākumus, taču 2009. gada vasarā tos pārņēma [[Sandis Ozoliņš]]. "Dinamo" rindās Laviņš spēlēja līdz pat [[2013-14 KHL sezona|2013.—14.]] gada sezonas noslēgumam. 2014. gada vasarā Laviņš pievienojās [[HK Kurbads]] rindām, komandas sastāvā aizvadot divas sezonas. [[2016]]. gadā hokejists noslēdza karjeru un kļuva par komandas galveno treneri. [[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā Rodrigo spēlējis 13 Pasaules čempionātos pieaugušajiem, kā arī trīs [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros. Junioru vecumā spēlējis 1994. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]]. == Trenera karjera == [[Latvijas hokeja līga 2015-16|2015.—16.]] gada sezonā Laviņš kļuva par [[HK Kurbads]] trenera palīgu, paralēli turpinot spēlēt komandas rindās. Vasarā Laviņš tika apstiprināts par komandas galveno treneri, taču jau pašā 2017. gada ievadā no amata tika atbrīvots. Paralēli trenē dažādas bērnu un jauniešu komandas, tostarp Latvijas U-16 izlasi. == Personīgā dzīve == Rodrigo Laviņš ir precējies ar televīzijas personību un aktrisi [[Jana Duļevska|Janu Duļevsku]]. Viņa dēls [[Martins Laviņš]] arī ir hokejists, Latvijas U-20 izlases dalībnieks. == Karjeras statistika == {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" |   ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" |   ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" |   ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 1992—93 | [[HK Rīgas "Pārdaugava"]] | IHL | 41 | 1 | 6 | 7 | 20 | 2 | 0 | 0 | 0 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1992—93 | HK Rīgas "Pārdaugava" | [[LHL]] | 11 | 3 | 2 | 5 | 6 | — | — | — | — | — |- | 1993—94 | HK Rīgas "Pārdaugava" | IHL | 30 | 0 | 0 | 0 | 16 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1994—95 | [[Roli "IceCaps"]] | [[ECHL]] | 25 | 2 | 7 | 9 | 30 | — | — | — | — | — |- | 1994—95 | [[Talahasī "Tiger Sharks"]] | ECHL | 44 | 3 | 9 | 12 | 36 | 11 | 0 | 3 | 3 | 8 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1995—96 | Talahasī "Tiger Sharks" | ECHL | 52 | 10 | 14 | 24 | 86 | 2 | 0 | 1 | 1 | 0 |- | 1996—97 | [[Maskīgonas "Fury"]] | [[CoHL]] | 16 | 4 | 4 | 8 | 16 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1996—97 | Talahasī "Tiger Sharks" | ECHL | 50 | 11 | 27 | 38 | 45 | 1 | 0 | 0 | 0 | 2 |- | 1997—98 | [[Takomas "Sabercats"]] | [[WCHL]] | 10 | 4 | 4 | 8 | 6 | 8 | 2 | 10 | 12 | 8 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1997—98 | [[Lasvegasas "Thunder"]] | [[IHL]] | 48 | 3 | 7 | 10 | 53 | 3 | 0 | 0 | 0 | 2 |- | 1998—99 | [[AIK Hockey|AIK]] | [[Elitserien|SEL]] | 15 | 1 | 2 | 3 | 10 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1998—99 | [[Helsinku "Jokerit"]] | [[SM-Liiga|SM-l]] | 10 | 0 | 2 | 2 | 14 | — | — | — | — | — |- | 1999—00 | [[Tamperes "Ilves"]] | SM-l | 31 | 4 | 4 | 8 | 59 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1999—00 | [[HPK]] | SM-l | 22 | 3 | 8 | 11 | 22 | 8 | 1 | 1 | 2 | 10 |- | 2000—01 | [[Augsburgas "Panther"]] | [[Vācijas hokeja līga|DEL]] | 46 | 1 | 5 | 6 | 38 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2001—02 | [[Permas "Molot-Prikamie"]] | [[Krievijas Superlīga (hokejs)|RSL]] | 43 | 5 | 5 | 10 | 36 | — | — | — | — | — |- | 2002—03 | [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] | RSL | 24 | 1 | 6 | 7 | 20 | 3 | 0 | 1 | 1 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2003—04 | [[HK Rīga 2000]] | LHL | — | — | — | — | — | 3 | 0 | 2 | 2 | 4 |- | 2004—05 | HK Rīga 2000 | [[Baltkrievijas Ekstralīga|BHL]] | 42 | 6 | 21 | 27 | 10 | 3 | 0 | 0 | 0 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004—05 | HK Rīga 2000 | LHL | 4 | 0 | 2 | 2 | 2 | 8 | 0 | 5 | 5 | 2 |- | 2005—06 | [[Brynas IF]] | SEL | 45 | 5 | 2 | 7 | 28 | 4 | 0 | 2 | 2 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2006—07 | HK Rīga 2000 | LHL | 6 | 1 | 4 | 5 | 6 | — | — | — | — | — |- | 2006—07 | Brynas IF | SEL | 43 | 0 | 2 | 2 | 42 | 7 | 1 | 0 | 1 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2007—08 | [[Novokuzņeckas "Metallurg"]] | RSL | 13 | 0 | 2 | 2 | 18 | — | — | — | — | — |- ALIGN="center" | 2007—08 | [[Sodertaljes SK]] | SEL | 34 | 0 | 1 | 1 | 10 | — | — | — | — | — |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2008—09 | [[Rīgas "Dinamo"]] | [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] | 49 | 1 | 6 | 7 | 22 | 3 | 0 | 0 | 0 | 4 |- ALIGN="center" | 2009—10 | Rīgas "Dinamo" | KHL | 52 | 3 | 8 | 11 | 30 | 6 | 0 | 1 | 1 | 4 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2010—11 | Rīgas "Dinamo" | KHL | 32 | 4 | 3 | 7 | 20 | 9 | 0 | 1 | 1 | 6 |- ALIGN="center" | 2011—12 | Rīgas "Dinamo" | KHL | 28 | 0 | 1 | 1 | 23 | 3 | 0 | 1 | 1 | 2 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2012—13 | Rīgas "Dinamo" | KHL | 30 | 0 | 1 | 1 | 16 | — | — | — | — | — |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2012—13 | [[HK Liepājas Metalurgs]] | BHL | 9 | 2 | 1 | 3 | 14 | — | — | — | — | — |- ALIGN="center" | 2013—14 | Rīgas "Dinamo" | KHL | 15 | 0 | 1 | 1 | 4 | — | — | — | — | — |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | 2014—15 | [[HK Kurbads]] | LHL | 26 | 3 | 18 | 21 | 14 | 12 | 0 | 4 | 4 | 4 |- ALIGN="center" | 2015—16 | HK Kurbads | LHL | 13 | 2 | 10 | 12 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā KHL ! 206 ! 8 ! 20 ! 28 ! 115 ! 21 ! 0 ! 3 ! 3 ! 16 |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā SEL ! 137 ! 6 ! 7 ! 13 ! 90 ! 11 ! 1 ! 2 ! 3 ! 8 |} === Karjera Latvijas izlasē === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Komanda !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 1993 | [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]] | [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ-C]] | 6 | 1 | 0 | 1 | 4 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1994 | Latvija | PJČ-C | 4 | 1 | 9 | 10 | 2 |- | 1996 | Latvija | PČ-B | 7 | 0 | 0 | 0 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1997 | Latvija | PČ | 8 | 0 | 3 | 3 | 4 |- | 1999 | Latvija | PČ | 6 | 0 | 0 | 0 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2000 | Latvija | PČ | 7 | 1 | 2 | 3 | 4 |- | 2002 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 1 | 2 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2003 | Latvija | WC | 6 | 0 | 2 | 2 | 4 |- | 2005 | Latvija | OS kvalif | 3 | 0 | 0 | 0 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2005 | Latvija | WC | 6 | 0 | 1 | 1 | 2 |- | 2006 | Latvija | OS | 5 | 0 | 1 | 1 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2007 | Latvija | PČ | 6 | 1 | 3 | 4 | 27 |- | 2008 | Latvija | PČ | 6 | 0 | 2 | 2 | 16 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2009 | Latvija | PČ | 6 | 0 | 2 | 2 | 4 |- | 2010 | Latvija | OS | 4 | 0 | 0 | 0 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2012 | Latvija | PČ | 7 | 0 | 0 | 0 | 0 |- | 2014 | Latvija | PČ | 7 | 0 | 0 | 0 | 6 |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā nacionālajā izlasē ! 230 ! 17 ! 40 ! 57 ! 191 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.dinamoriga.eu/lv/players/view/rodrigo-lavins Rīgas "Dinamo" profils] {{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}} {{Latvijas hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = [[Aleksejs Širokovs]] | virsraksts = [[Rīgas "Dinamo"]] [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]] | periods = {{dat|2008|11|10|N}}—{{dat|2009|7|27|N}} | pēc = [[Sandis Ozoliņš]] }} {{kastes beigas}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs PČH 2014}} {{LV sastāvs PČH 2012}} {{Latvija 2010 ZOS}} {{LV sastāvs OSH 2010}} {{LV sastāvs PČH 2009}} {{LV sastāvs PČH 2008}} {{LV sastāvs PČH 2007}} {{LV sastāvs OSH 2006}} {{Latvija 2006 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2005}} {{LV sastāvs PČH 2004}} {{LV sastāvs PČH 2003}} {{LV sastāvs PČH 2002}} {{LV sastāvs OSH 2002}} {{Latvija 2002 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2000}} {{LV sastāvs PČH 1999}} {{LV sastāvs PČH 1998}} {{LV sastāvs PČH 1997}} }} {{DEFAULTSORT:Lavinzsz Rodrigo}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Augsburgas "Panther" spēlētāji]] [[Kategorija:HK Rīgas 2000 spēlētāji]] [[Kategorija:Helsinku "Jokerit" spēlētāji]] [[Kategorija:Rīgas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:HK Kurbada spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas čempioni hokejā]] [[Kategorija:HK Liepājas Metalurga spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Novokuzņeckas "Metallurg" spēlētāji]] ayaej1ajbuv1rqa77jbn1h04b3vkndh Bekuciems 0 56160 3671842 3528347 2022-08-17T19:50:33Z Lasks 38532 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bekuciems | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | subdivision_name2 = [[Tomes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=34870 |title=Informācija par objektu: Bekuciems |accessdate={{dat|2016|01|25||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 45 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 48 | lats = 12 | latNS = N | longd = 24 | longm = 34 | longs = 37 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bekuciems''' ir ciemats [[Daugava]]s kreisajā krastā [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Tomes pagasts|Tomes pagastā]] iepretim [[Ogre]]i un 10 km no [[Ķegums|Ķeguma]]. Cauri Bekuciemam iet [[reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālais autoceļš]] [[Autoceļš P85|Rīgas HES—Jaunjelgava (P85)]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Tomes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ogres novada ciemi]] kur5ufn5pw9trva24zf0oss8vj5hn2g 3671843 3671842 2022-08-17T19:51:41Z Lasks 38532 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bekuciems | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | subdivision_name2 = [[Tomes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2022|02|10||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=34870 |title=Informācija par objektu: Bekuciems |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 45 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 48 | lats = 12 | latNS = N | longd = 24 | longm = 34 | longs = 37 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bekuciems''' ir ciemats [[Daugava]]s kreisajā krastā [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Tomes pagasts|Tomes pagastā]] iepretim [[Ogre]]i un 10 km no [[Ķegums|Ķeguma]]. Cauri Bekuciemam iet [[reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālais autoceļš]] [[Autoceļš P85|Rīgas HES—Jaunjelgava (P85)]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Tomes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ogres novada ciemi]] ofi4b99rhvwi3rrqs7wzq44fj2be7b2 Baltkrievijas karogs 0 57384 3671663 3419877 2022-08-17T12:44:26Z Eremu1 102242 2012. gadā tika izmainīts ornaments wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Baltkrievijas | Image = Flag of Belarus.svg | Use = 111000 | Proportion = 1:2 | Adoption = {{dat|1995|6|7}} | Design = Horizontālas divu krāsu joslas attiecībā 2:1. Augšējā jolsa [[sarkans|sarkana]], apakšējā [[zaļš|zaļa]]. Kreisajā malā vertikāla balta josla ar sarkanu ornamenta rakstu. | Type = National }} '''Baltkrievijas karogs''' ir viens no [[Baltkrievijas Republika]]s oficiālajiem simboliem. == Vēsture == [[Attēls:Flag of Belarus (1918, 1991–1995).svg|thumb|304px|Baltkrievijas karogs (1991–1995), agrākais [[Baltkrievijas Tautas Republika]]s karogs (1918).|left]]{{Nepilnīgs}} Pēc Baltkrievijas Republikas neatkarības pasludināšanas 1991. gadā kā valsts karogu atsāka lietot baltsarkanbalto [[Baltkrievijas Tautas Republika]]s karogu. 1994. gadā ievēlētais prezidents [[Aleksandrs Lukašenko]] atkārtoti ieviesa Baltkrievijas PSR simbolus. === 1995. gadā apstiprinātais karogs === {{dat|1995|6|7}} apstiprinātais karogs tikai nedaudz atšķiras no [[1951]]. gadā apstiprinātā [[Baltkrievijas PSR karogs|Batkrievijas PSR karoga]], tagadējam karogam nav sirpja, āmura un zvaigznītes, bet ornamenta josla ir apgrieztās krāsās. Sarkanā krāsa simbolizē [[asinis]], kas izlietas par Baltkrievijas neatkarību, savukārt zaļā krāsa simbolizē valsts [[mežs|mežus]]. Dekoratīvais elements karoga kreisajā malā ir viens no [[baltkrievi|baltkrievu]] tradicionālajiem rakstiem. <gallery class="center"> Flag of the Byelorussian SSR (1919).svg|[[Baltkrievijas PSR]] karogs<br>1919–1927 Flag of Byelorussian SSR (1927-1937).svg|[[Baltkrievijas PSR]] karogs<br>1927–1937 Flag of the Byelorussian SSR (1937).svg|[[Baltkrievijas PSR]] karogs<br>1937–1951 Flag of Byelorussian SSR.svg|[[Baltkrievijas PSR]] karogs<br>1951–1991 </gallery> {{Baltkrievija-aizmetnis}} {{Eiropas karogi}} [[Kategorija:Nacionālie karogi]] [[Kategorija:Baltkrievijas nacionālie simboli]] r16536g8ykdml6k6jkcfz44zfksome4 25. jūlijs 0 60288 3671660 3663212 2022-08-17T12:32:43Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki '''25. jūlijs''' ir gada 206. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (207. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 159 dienas. == Vārda dienas == [[Žaklīna]], [[Jēkabs (personvārds)|Jēkabs]] == Notikumi == * [[1567. gads]] — dibināta [[Karakasa]], [[Venecuēla]]s galvaspilsēta. * [[1907. gads]] — [[Koreja]] kļuva par [[Japāna]]s [[protektorāts|protektorātu]]. * [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Itālija]]s premjerministrs [[Benito Musolīni]] tika atstādināts no amata un arestēts. * [[1946. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica [[atombumba]]s zemūdens sprādzienu [[Bikini atols|Bikini atolā]]. * [[1952. gads]] — [[Puertoriko]] stājās spēkā jauna [[konstitūcija]], kļūstot par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neinkorporētu teritoriju. * [[1957. gads]] — [[Tunisija]] proklamēta par [[republika|republiku]], [[Habibs Burgiba]] kļuva pat Tunisijas pirmo prezidentu. * [[1965. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Maldīviju karogs]]. * [[1973. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaida [[Marss (planēta)|Marsa]] zondi ''[[Mars-5]]''. * [[1984. gads]] — ''[[Salut-7]]'': kosmonaute [[Svetlana Savicka]] kļuva par pirmo sievieti, kas veikusi [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[1994. gads]] — [[Izraēla]] un [[Jordānija]] noslēdza miera līgumu, kas formāli beidza karastāvokli kopš 1948. gada. * [[2000. gads]].: ** avarēja ''[[Air France]]'' lidmašīna ''[[Concorde]]'', paceļoties no [[Parīze]]s [[Šarla de Golla lidosta|Šarla de Golla lidostas]] un ietriecoties viesnīcā, bojā gāja 113 cilvēki. ** pieņemts tagadējais [[Piedņestras karogs]]. * [[2021. gads]] — [[Tunisija]]s prezidents [[Kaiss Saieds]] apturēja parlamenta darbu un atlaida premjerministru Hišemu Mešiši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tunisia's PM sacked after violent Covid protests |url=https://www.bbc.com/news/world-africa-57958555 |website=BBC Sport |access-date=27 July 2021 |date=26 July 2020}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Tunisija pēc premjera atlaišanas un parlamenta darba apturēšanas nonākusi konstitucionālā krīzē |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tunisija-pec-premjera-atlaisanas-un-parlamenta-darba-apturesanas-nonakusi-konstitucionala-krize.a414378/ |accessdate={{dat|2021|7|28||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|7|26||bez}}}}</ref> == Dzimuši == * [[975. gads]] — [[Merzeburgas Tītmārs]] (''Thietmar von Merseburg''), hronists (dzimis 1018. gadā) * [[1848. gads]] — [[Artūrs Balfūrs]] (''Arthur Balfour''), Apvienotās Karalistes politiķis (miris 1930. gadā) * [[1876. gads]] — [[Vasilijs Sinaiskis]] (''Василий Синайский''), Krievijas, Latvijas jurists (miris 1949. gadā) * [[1894. gads]] — [[Gavrilo Princips]] (''Гаврило Принцип''), Bosnijas serbu nacionālists, Austrijas kroņprinča slepkava (miris 1918. gadā) * [[1898. gads Latvijā|1898. gads]] — [[Vilhelms Munters]], Latvijas diplomāts (miris 1967. gadā) * [[1920. gads]] — [[Rozalinda Franklina]] (''Rosalind Franklin''), angļu biofiziķe (mirusi 1958. gadā) * [[1922. gads Latvijā|1922. gads]] — [[Ojārs Ābols]], latviešu gleznotājs un mākslas teorētiķis (miris 1983. gadā) * [[1932. gads]] — [[Pols Veics]] (''Paul Weitz''), ASV kosmonauts (miris 2017. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Juris Lipsbergs]], latviešu ornitologs (miris 2020. gadā) * [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Raimonds Bergmanis]], latviešu svarcēlājs, politiķis * [[1967. gads]] — [[Mets Leblāns]] (''Matt LeBlanc''), ASV aktieris * [[1976. gads]] — [[Timurs Mucurajevs]] (''Тимур Муцураев''), čečenu dziedātājs * [[1985. gads]] — [[Nelsons Anželu Pikē]] (''Nelson Ângelo Piquet''), Brazīlijas autosportists * [[1988. gads Latvijā|1988. gads]] — [[Artūrs Kulda]], latviešu hokejists == Miruši == * [[1492. gads]] — [[Inocents VIII]] (''Innocentius VIII''), Romas pāvests (dzimis 1432. gadā) * [[1564. gads]] — [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinands I]] (''Ferdinand I.''), Svētās Romas imperators (dzimis 1503. gadā) * [[1572. gads]] — [[Īzaks Luria]] (יִצְחַק לוּרְיָא), ebreju kabalists un mistiķis (dzimis 1534. gadā) * [[1834. gads]] — [[Semjuels Kolridžs]] (''Samuel Coleridge''), angļu dzejnieks (dzimis 1772. gadā) * [[1846. gads]] — [[Luijs Bonaparts]] (''Louis Bonaparte''), Holandes karalis (dzimis 1778. gadā) * [[1911. gads Latvijā|1911. gads]] — [[Jānis Poruks]], latviešu rakstnieks (dzimis 1871. gadā) * [[1925. gads Latvijā|1925. gads]] — [[Jānis Apinis]], latviešu ģenerālis (dzimis 1867. gadā) * [[1934. gads]] — [[Engelberts Dollfuss]] (''Engelbert Dollfuß''), Austrijas kanclers (dzimis 1892. gadā) * [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Jānis Akuraters]], latviešu dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1876. gadā) * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Ādolfs Kaktiņš]], latviešu operdziedonis (dzimis 1885. gadā) * [[1969. gads]] — [[Oto Dikss]] (''Otto Dix''), vācu mākslinieks (dzimis 1891. gadā) * [[1980. gads]] — [[Vladimirs Visockis]] (''Владимир Высоцкий''), PSRS dziedātājs un aktieris (dzimis 1938. gadā) * [[1991. gads]] — [[Lazars Kaganovičs]] (''Лазарь Каганович''), PSRS politiķis (dzimis 1893. gadā) * [[1992. gads Latvijā|1992. gads]] — [[Gunārs Cilinskis]], latviešu aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[2022. gads]]: ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Konstitūcijas diena ([[Puertoriko]]) * Republikas diena ([[Tunisija]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] ivw0kb4y160qsk26rfv29axowtin6g2 3671661 3671660 2022-08-17T12:33:46Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki '''25. jūlijs''' ir gada 206. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (207. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 159 dienas. == Vārda dienas == [[Žaklīna]], [[Jēkabs (personvārds)|Jēkabs]] == Notikumi == * [[1567. gads]] — dibināta [[Karakasa]], [[Venecuēla]]s galvaspilsēta. * [[1907. gads]] — [[Koreja]] kļuva par [[Japāna]]s [[protektorāts|protektorātu]]. * [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Itālija]]s premjerministrs [[Benito Musolīni]] tika atstādināts no amata un arestēts. * [[1946. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica [[atombumba]]s zemūdens sprādzienu [[Bikini atols|Bikini atolā]]. * [[1952. gads]] — [[Puertoriko]] stājās spēkā jauna [[konstitūcija]], kļūstot par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neinkorporētu teritoriju. * [[1957. gads]] — [[Tunisija]] proklamēta par [[republika|republiku]], [[Habibs Burgiba]] kļuva pat Tunisijas pirmo prezidentu. * [[1965. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Maldīviju karogs]]. * [[1973. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaida [[Marss (planēta)|Marsa]] zondi ''[[Mars-5]]''. * [[1984. gads]] — ''[[Salut-7]]'': kosmonaute [[Svetlana Savicka]] kļuva par pirmo sievieti, kas veikusi [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[1994. gads]] — [[Izraēla]] un [[Jordānija]] noslēdza miera līgumu, kas formāli beidza karastāvokli kopš 1948. gada. * [[2000. gads]].: ** [[Air France reiss 4590|avarēja]] ''[[Air France]]'' lidmašīna ''[[Concorde]]'', paceļoties no [[Parīze]]s [[Šarla de Golla lidosta|Šarla de Golla lidostas]] un ietriecoties viesnīcā, bojā gāja 113 cilvēki. ** pieņemts tagadējais [[Piedņestras karogs]]. * [[2021. gads]] — [[Tunisija]]s prezidents [[Kaiss Saieds]] apturēja parlamenta darbu un atlaida premjerministru Hišemu Mešiši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tunisia's PM sacked after violent Covid protests |url=https://www.bbc.com/news/world-africa-57958555 |website=BBC Sport |access-date=27 July 2021 |date=26 July 2020}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Tunisija pēc premjera atlaišanas un parlamenta darba apturēšanas nonākusi konstitucionālā krīzē |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tunisija-pec-premjera-atlaisanas-un-parlamenta-darba-apturesanas-nonakusi-konstitucionala-krize.a414378/ |accessdate={{dat|2021|7|28||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|7|26||bez}}}}</ref> == Dzimuši == * [[975. gads]] — [[Merzeburgas Tītmārs]] (''Thietmar von Merseburg''), hronists (dzimis 1018. gadā) * [[1848. gads]] — [[Artūrs Balfūrs]] (''Arthur Balfour''), Apvienotās Karalistes politiķis (miris 1930. gadā) * [[1876. gads]] — [[Vasilijs Sinaiskis]] (''Василий Синайский''), Krievijas, Latvijas jurists (miris 1949. gadā) * [[1894. gads]] — [[Gavrilo Princips]] (''Гаврило Принцип''), Bosnijas serbu nacionālists, Austrijas kroņprinča slepkava (miris 1918. gadā) * [[1898. gads Latvijā|1898. gads]] — [[Vilhelms Munters]], Latvijas diplomāts (miris 1967. gadā) * [[1920. gads]] — [[Rozalinda Franklina]] (''Rosalind Franklin''), angļu biofiziķe (mirusi 1958. gadā) * [[1922. gads Latvijā|1922. gads]] — [[Ojārs Ābols]], latviešu gleznotājs un mākslas teorētiķis (miris 1983. gadā) * [[1932. gads]] — [[Pols Veics]] (''Paul Weitz''), ASV kosmonauts (miris 2017. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Juris Lipsbergs]], latviešu ornitologs (miris 2020. gadā) * [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Raimonds Bergmanis]], latviešu svarcēlājs, politiķis * [[1967. gads]] — [[Mets Leblāns]] (''Matt LeBlanc''), ASV aktieris * [[1976. gads]] — [[Timurs Mucurajevs]] (''Тимур Муцураев''), čečenu dziedātājs * [[1985. gads]] — [[Nelsons Anželu Pikē]] (''Nelson Ângelo Piquet''), Brazīlijas autosportists * [[1988. gads Latvijā|1988. gads]] — [[Artūrs Kulda]], latviešu hokejists == Miruši == * [[1492. gads]] — [[Inocents VIII]] (''Innocentius VIII''), Romas pāvests (dzimis 1432. gadā) * [[1564. gads]] — [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinands I]] (''Ferdinand I.''), Svētās Romas imperators (dzimis 1503. gadā) * [[1572. gads]] — [[Īzaks Luria]] (יִצְחַק לוּרְיָא), ebreju kabalists un mistiķis (dzimis 1534. gadā) * [[1834. gads]] — [[Semjuels Kolridžs]] (''Samuel Coleridge''), angļu dzejnieks (dzimis 1772. gadā) * [[1846. gads]] — [[Luijs Bonaparts]] (''Louis Bonaparte''), Holandes karalis (dzimis 1778. gadā) * [[1911. gads Latvijā|1911. gads]] — [[Jānis Poruks]], latviešu rakstnieks (dzimis 1871. gadā) * [[1925. gads Latvijā|1925. gads]] — [[Jānis Apinis]], latviešu ģenerālis (dzimis 1867. gadā) * [[1934. gads]] — [[Engelberts Dollfuss]] (''Engelbert Dollfuß''), Austrijas kanclers (dzimis 1892. gadā) * [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Jānis Akuraters]], latviešu dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1876. gadā) * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Ādolfs Kaktiņš]], latviešu operdziedonis (dzimis 1885. gadā) * [[1969. gads]] — [[Oto Dikss]] (''Otto Dix''), vācu mākslinieks (dzimis 1891. gadā) * [[1980. gads]] — [[Vladimirs Visockis]] (''Владимир Высоцкий''), PSRS dziedātājs un aktieris (dzimis 1938. gadā) * [[1991. gads]] — [[Lazars Kaganovičs]] (''Лазарь Каганович''), PSRS politiķis (dzimis 1893. gadā) * [[1992. gads Latvijā|1992. gads]] — [[Gunārs Cilinskis]], latviešu aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[2022. gads]]: ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Konstitūcijas diena ([[Puertoriko]]) * Republikas diena ([[Tunisija]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] em2gki9bswx78yzcy1ws4stnrw1f88p Parastais deviņvīruspēks 0 61722 3671950 3586624 2022-08-18T07:04:44Z Gustamons 90751 Pievienoju bildi wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls =Starr_040723-0030_Verbascum_thapsus.jpg | att_izmērs =250px | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Verbascum thapsus|Parastais deviņvīruspēks}} | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | rinda =Lamiales | rinda_lv =Panātru rinda | dzimta =Scrophulariaceae | dzimta_lv =Cūknātru dzimta | suga =V. thapsus | suga_lv =Parastais deviņvīruspēks | binomial =Verbascum thapsus L. }} '''Parastais deviņvīruspēks''' ({{val|la|Verbascum thapsus}}) ir līdz 200 cm augsts, divgadīgs [[cūknātru dzimta]]s [[lakstaugs]] ar spēcīgu, mazzarainu mietsakni. Pirmajā gadā tam attīstās lapu rozete, bet otrajā gadā mazzarains [[stumbrs]] ar ziediem. [[Lapas]] balti vai dzeltenīgi tūbainas, 15—30 cm garas, 5—10 cm platas, apakšējās lapas ar [[Kāts|kātu]], iegarenas, augšējās olveida, sēdošas vai nolaidenas, pamīšus. Lapu mala gluda vai strupi zobaina. [[zieds|Ziedi]] dzelteni, pa 2—7 pušķos, kuri savukārt sakopoti blīvā [[ķekars|ķekarā]]. Zied no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[septembris|septembrim]]. Aug saulainos pakalnos, upju krastmalās, mežmalās, smilšainās un grantainās augsnēs. [[Attēls:Verbascum thapsus 6.jpg|left|thumb|240x240px|''Verbascum thapsus'' aug ceļa malās]] ==== Citi nosaukumi ==== V.thapsus pazīst ar dažādiem nosaukumiem. Eiropas uzziņu grāmatas to sauc par "lielo deviņvīru spēku". Ziemeļamerikā lieto "commen mullen" savukārt ASV rietumu iedzīvotāji deviņvīrusu parasti dēvē par "kovboju tualetes papīru" 19. gadsimtā tai bija vairāk nekā 40 dažādu vispārpieņemto nosaukumu tikai angļu valodā. Dažas no dīvainākajām bija "augstā svečturis", "indiešu lupatu nezāle", "bullics plaušu zāle", "Ādamsa stienis<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2021-11-03|title=Aaron's rod|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Aaron%27s_rod&oldid=1053427018|journal=Wikipedia|language=en}}</ref>", "zaķa bārda" un "ledus lapa". Tautas nosaukumos ir neskaitāmas norādes uz auga spalvainumu: "vilnas deviņvīru spēks", "samta deviņvīru spēks", vai "segas deviņvīru spēks", "ubaga sega", "Mozus sega", "nabaga sega", " Dievmātes sega" vai "vecā vīra sega", un "filca zāle" un tā tālāk ("flanelis" ir vēl viens izplatīts sugas nosaukums). Pats "Mullein" (angļu valodā) cēlies no franču vārda "mīksts".Daži nosaukumi attiecas uz auga lielumu un formu: "ganu klubs(-i)" vai "stafs", "Ārona stienis" (nosaukums tam ir kopīgs ar vairākiem citiem augiem ar augstām, dzeltenām ziedkopām) un pārpilnība. ===== Pielietojums medicīnā ===== Kaltētos ziedus izmanto [[Zāļu tēja|zāļu tējā]]. [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] Pedānijs Dioskorīds to uzskatīja par noderīgu līdzekli pret [[Plaušu slimības|plaušu slimībām]]. Tautas medicīnā ir arī citi pielietojumi. Auga matiņu kairinājumu dēļ visi preparāti tiek filtrēti. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} # [http://www.neslimo.lv/pme/?name=devinviruspeks Neslimo.lv Deviņvīruspēks] {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Cūknātru dzimta]] bdcl1qltohiouojkkdx4whxbg64ccpd 3671951 3671950 2022-08-18T07:05:08Z Gustamons 90751 Nedaudz samazināju bildi wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls =Starr_040723-0030_Verbascum_thapsus.jpg | att_izmērs =250px | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Verbascum thapsus|Parastais deviņvīruspēks}} | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | rinda =Lamiales | rinda_lv =Panātru rinda | dzimta =Scrophulariaceae | dzimta_lv =Cūknātru dzimta | suga =V. thapsus | suga_lv =Parastais deviņvīruspēks | binomial =Verbascum thapsus L. }} '''Parastais deviņvīruspēks''' ({{val|la|Verbascum thapsus}}) ir līdz 200 cm augsts, divgadīgs [[cūknātru dzimta]]s [[lakstaugs]] ar spēcīgu, mazzarainu mietsakni. Pirmajā gadā tam attīstās lapu rozete, bet otrajā gadā mazzarains [[stumbrs]] ar ziediem. [[Lapas]] balti vai dzeltenīgi tūbainas, 15—30 cm garas, 5—10 cm platas, apakšējās lapas ar [[Kāts|kātu]], iegarenas, augšējās olveida, sēdošas vai nolaidenas, pamīšus. Lapu mala gluda vai strupi zobaina. [[zieds|Ziedi]] dzelteni, pa 2—7 pušķos, kuri savukārt sakopoti blīvā [[ķekars|ķekarā]]. Zied no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[septembris|septembrim]]. Aug saulainos pakalnos, upju krastmalās, mežmalās, smilšainās un grantainās augsnēs. [[Attēls:Verbascum thapsus 6.jpg|left|thumb|213x213px|''Verbascum thapsus'' aug ceļa malās]] ==== Citi nosaukumi ==== V.thapsus pazīst ar dažādiem nosaukumiem. Eiropas uzziņu grāmatas to sauc par "lielo deviņvīru spēku". Ziemeļamerikā lieto "commen mullen" savukārt ASV rietumu iedzīvotāji deviņvīrusu parasti dēvē par "kovboju tualetes papīru" 19. gadsimtā tai bija vairāk nekā 40 dažādu vispārpieņemto nosaukumu tikai angļu valodā. Dažas no dīvainākajām bija "augstā svečturis", "indiešu lupatu nezāle", "bullics plaušu zāle", "Ādamsa stienis<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2021-11-03|title=Aaron's rod|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Aaron%27s_rod&oldid=1053427018|journal=Wikipedia|language=en}}</ref>", "zaķa bārda" un "ledus lapa". Tautas nosaukumos ir neskaitāmas norādes uz auga spalvainumu: "vilnas deviņvīru spēks", "samta deviņvīru spēks", vai "segas deviņvīru spēks", "ubaga sega", "Mozus sega", "nabaga sega", " Dievmātes sega" vai "vecā vīra sega", un "filca zāle" un tā tālāk ("flanelis" ir vēl viens izplatīts sugas nosaukums). Pats "Mullein" (angļu valodā) cēlies no franču vārda "mīksts".Daži nosaukumi attiecas uz auga lielumu un formu: "ganu klubs(-i)" vai "stafs", "Ārona stienis" (nosaukums tam ir kopīgs ar vairākiem citiem augiem ar augstām, dzeltenām ziedkopām) un pārpilnība. ===== Pielietojums medicīnā ===== Kaltētos ziedus izmanto [[Zāļu tēja|zāļu tējā]]. [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] Pedānijs Dioskorīds to uzskatīja par noderīgu līdzekli pret [[Plaušu slimības|plaušu slimībām]]. Tautas medicīnā ir arī citi pielietojumi. Auga matiņu kairinājumu dēļ visi preparāti tiek filtrēti. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} # [http://www.neslimo.lv/pme/?name=devinviruspeks Neslimo.lv Deviņvīruspēks] {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Cūknātru dzimta]] e37a81y4lz5akzrlygdg4w5hqsex8y8 Bezmiegs 0 65587 3671726 3615231 2022-08-17T15:25:12Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} {{vikisaites+}} '''Bezmiegs''' ({{val-la|Insomnia}}) - viens no [[Miegs|miega]] traucējumu veidiem. Bezmiegs saistīts ar pārmaiņām [[Miegs|miega]] ilgumā, [[Ritms|ritmā]] un dziļumā. Pilnīgs bezmiegs sastopams reti. Visbiežāk ir grūtības iemigt (tajā pašā laikā jūtams [[nemiers]], [[Domāšana|domas]] par iepriekšējās [[Diena|dienas]] notikumiem, [[Nemiers|bažas]] par nākamo [[Diena|dienu]]). [[Nakts|Naktī]] [[miegs]] var būt ar pārtraukumiem, vairākkārt jāmostas (ar skaidru [[Galva|galvu]], bieži vien ar satraukuma sajūtu pēc nepatīkamiem [[sapņi]]em). [[Miegs|Miega]] ilgums var samazināties arī tādējādi, ka regulāri [[Rīts|rītos]] agri jāmostas. Bezmiega gadījumā saīsinās dziļa [[Miegs|miega]] stadija. Reizēm sastopami stāvokļi, kad trūkst [[Miegs|miega]] sajūtas ([[cilvēks]] īstenībā aizmieg, bet no [[Rīts|rīta]] ir pārliecināts, ka [[Nakts|naktī]] nav [[Miegs|gulējis]]). Bezmiega [[Cēloņi un sekas|cēloņi]] var būt [[sirds]] un [[asinsvadi|asinsvadu]] [[slimība]]s, dažas [[Infekcijas slimība|infekcijas slimības]], bojājumi [[smadzenes|galvas smadzenēs]] u.c. Ar bezmiegu sākas akūtas [[psihoze]]s (alkohola [[delīrijs]] u.c), [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresija]], vairākas psih. slimības. Veseliem [[Cilvēks|cilvēkiem]] bezmiegs var rasties pēc fiziskās un garīgas pārslodzes, spēcīgiem pārdzīvojumiem. u.tml. == Ārstēšana == Jāievēro pareizs darba un atpūtas režīms, jāpieradinās iet gulēt vienā laikā, gultā nelasīt, gulēt pietiekami vēsā, labi vēdinātā, klusā telpā. Pirms gulētiešanas jāvairās no lielas psih. slodzes, nedrīkst dzert stipru tēju vai kafiju, vēlamas regulāras ilgākas pastaigas svaigā gaisā. Nomierinoši līdzekļi vai miega līdzekļi lietojami tikai pēc ārsta norādījumiem. Ja bezmiegs radies sakarā ar saslimšanu, jāārstē pamatslimība. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110811122354/http://www.neslimo.lv/pme/?name=bezmiegs bezmiegs | Medicīnas termins] {{lv ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slimības]] bydyqfzdl96k8qieksfoladfl79l7rz 3671731 3671726 2022-08-17T15:31:55Z Papuass 88 noņēmu atkārtojošās saites, nav labi pārāk izraibināt tekstu wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} {{vikisaites+}} '''Bezmiegs''' ({{val-la|Insomnia}}) - viens no [[Miegs|miega]] traucējumu veidiem. Bezmiegs saistīts ar pārmaiņām miega ilgumā, [[Ritms|ritmā]] un dziļumā. Pilnīgs bezmiegs sastopams reti. Visbiežāk ir grūtības iemigt (tajā pašā laikā jūtams [[nemiers]], [[Domāšana|domas]] par iepriekšējās [[Diena|dienas]] notikumiem, [[Nemiers|bažas]] par nākamo dienu). [[Nakts|Naktī]] miegs var būt ar pārtraukumiem, vairākkārt jāmostas (ar skaidru galvu, bieži vien ar satraukuma sajūtu pēc nepatīkamiem [[sapņi]]em). Miega ilgums var samazināties arī tādējādi, ka regulāri [[Rīts|rītos]] agri jāmostas. Bezmiega gadījumā saīsinās dziļa miega stadija. Reizēm sastopami stāvokļi, kad trūkst miega sajūtas ([[cilvēks]] īstenībā aizmieg, bet no rīta ir pārliecināts, ka naktī nav gulējis). Bezmiega [[Cēloņi un sekas|cēloņi]] var būt [[sirds]] un [[asinsvadi|asinsvadu]] [[slimība]]s, dažas [[Infekcijas slimība|infekcijas slimības]], bojājumi [[smadzenes|galvas smadzenēs]] u.c. Ar bezmiegu sākas akūtas [[psihoze]]s (alkohola [[delīrijs]] u.c), [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresija]], vairākas psih. slimības. Veseliem cilvēkiem bezmiegs var rasties pēc fiziskās un garīgas pārslodzes, spēcīgiem pārdzīvojumiem. u.tml. == Ārstēšana == Jāievēro pareizs darba un atpūtas režīms, jāpieradinās iet gulēt vienā laikā, gultā nelasīt, gulēt pietiekami vēsā, labi vēdinātā, klusā telpā. Pirms gulētiešanas jāvairās no lielas psih. slodzes, nedrīkst dzert stipru tēju vai kafiju, vēlamas regulāras ilgākas pastaigas svaigā gaisā. Nomierinoši līdzekļi vai miega līdzekļi lietojami tikai pēc ārsta norādījumiem. Ja bezmiegs radies sakarā ar saslimšanu, jāārstē pamatslimība. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110811122354/http://www.neslimo.lv/pme/?name=bezmiegs bezmiegs | Medicīnas termins] {{lv ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slimības]] obqdaejzrxixnab9gwuqg6786mjcptz Kurzemes guberņa 0 70488 3671647 3671454 2022-08-17T12:12:57Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Kurländisches Gouvernement <br> Курля́ндская губерния |nosaukums_latv_val = Kurzemes guberņa |sugasvārds = autonoma teritorija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvijas dienvidrietumu daļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1797 |gads_beigas = 1918 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = [[Pirmais Pasaules karš]] |date_event3 = | |event_pre = Pēc Polijas-Lietuvas 3. dalīšanas inkorporēta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] |date_pre = |event_post = Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] Krievija atsacījās no Kurzemes, tika atjaunota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)]] |date_post = | |p1 = <!--- Name of the article for preceding entity, numbered 1-5 ---> |flag_p1 = <!--- Default: "Flag of {{{p1}}}.svg" (size 30) ---> |image_p1 = <!--- Use: [[Image:Sin escudo.svg|20px|Image missing]] ---> |p2 = |flag_p2 = |image_flag = Flag_of_the_Courland_Governorate.svg |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = Kurzemes trikolors |image_coat = Coat of arms of Kurlandia Governorate 1856.svg |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Kurzemes guberņas ģerbonis. |image_map = Kurzemes guberna 1820.jpg |image_map_caption = Kurzemes guberņa, 1820 |galvaspilsēta = [[Jelgava]] |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = Vācu un latviešu, no 1889. gada krievu |reliģija = Luterānisms |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = [[Kurzemes gubernatoru uzskaitījums|ģenerālgubernatori, gubernatori]] |representative2 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1847 |stat_platība1 = 27260 |stat_pop1 = 516545 |stat_year2 = 1905 |stat_platība2 = 27024 |stat_pop2 = 708700 |footnotes = Statistisko datu avots: Брокгауз и Ефрон, т. 4д (1907, с. 935, II—IV) }} '''Kurzemes guberņa''' ({{val|ru|Курля́ндская губерния}}, {{val|de|Kurländisches Gouvernement}}) bija viena no trīs [[Krievijas impērija]]s sastāvā esošajām autonomajām<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2013_files/3numurs/M_Laurs_Katrina_II_un_muiznieciba_LVIZ_2013_3.pdf Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.]{{Novecojusi saite}} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.</ref> [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņām]]. Kurzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments – [[Kurzemes landtāgs]]. Līdz pat 19.gs. beigām Kurzemes guberņas oficiālā valoda bija vācu valoda. Civilās pārvaldes augstākā vara bija [[Kurzemes gubernatoru uzskaitījums|Kurzemes gubernatoram]]. Robežojās ar [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņu]] ziemeļaustrumos, [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņu]] dienvidos, [[Vācijas impērija]]s [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalisti]] dienvidrietumos, [[Vitebskas guberņa|Vitebskas]] un [[Viļņas guberņa|Viļņas guberņām]] austrumos, kā arī ar [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] ziemeļos un rietumos. 1915. gadā gandrīz visu Kurzemes guberņu [[Oberosts|okupēja vācu karaspēks]], tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 8. martam, kad tika atjaunota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)]]. == Izveide == Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales aneksijas]] Krievijas impērijas pārvaldē īslaicīgi pastāvēja '''Kurzemes (Jelgavas) vietniecība'''<ref>Watson, Karl Friedrich: Adreßbuch für die Kurländische Statthalterschaft. Mitau 1796</ref> ar deviņiem apriņķiem ([[Jelgava]]s, [[Ventspils]], [[Kuldīga]]s, [[Aizpute]]s, [[Liepāja]]s, [[Tukums|Tukuma]], [[Bauska]]s, [[Jaunjelgava]]s un [[Jēkabpils]]), ko pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] nāves 1797. gada 4. janvārī (1796. gada 24. decembrī pēc VS) pārveidoja par Kurzemes guberņu.<ref name="Dunsdorfs">[[Edgars Dunsdorfs]]. Latvijas vēsture 1710 - 1800. Daugava, 1973. - 667 lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://memoirs.ru/texts/Bilbasov_RS95_83_1.htm |title=Бильбасов В.А. Присоединение Курляндии // Русская старина, 1895. – Т. 83. - № 1. - С. 3-55. |access-date={{dat|2019|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161011185941/http://memoirs.ru/texts/Bilbasov_RS95_83_1.htm |archivedate={{dat|2016|10|11||bez}} }}</ref> Kaut gan [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]] inkorporēja Krievijas impērijas sastāvā ar autonomas teritorijas tiesībām, taču jau 1796. gada 28. janvārī autonomiju atcēla un to kā Piltenes apriņķi iekļāva Kurzemes guberņas sastāvā. Pēc muižnieku protestiem 1797. gada 1. februārī Piltenes apriņķim atjaunoja autonomas pašpārvaldes tiesības Kurzemes guberņas sastāvā. Napoleona [[Krievija]]s karagājiena rezultātā uz neilgu laiku 1812. gadā tika atjaunota [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]] [[Polija]]s un [[Francija]]s protektorātā. == Pārvalde == {{Galvenais|Kurzemes gubernatoru uzskaitījums}} [[Attēls:Jelgavas pils 1915.jpg|200px|left|thumb|Kurzemes hercogu pils pārtapa par gubernatora rezidenci.]] Kurzemes guberņas gubernatoru rezidence atradās [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]], kur bija arī guberņas pārvaldes iestādes. Baltijas ģenerālgubernatūras pastāvēšanas laikā (1801-1876, 1906-1909) Kurzemes gubernatori pakļāvās Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernatoram, kas rezidēja [[Rīgas pils|Rīgas pilī]].<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 19 131.—19 133. slejas. Rīga, 1933.-1934.</ref> Līdz [[Baltijas pārkrievošana]]s periodam gandrīz visi Kurzemes gubernatori bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dižciltīgie. Līdz tam pārvaldes valoda guberņas augstākajās iestādēs un tiesās bija [[vācu valoda]], bet pagastu tiesās pēc Kurzemes zemnieku likumiem lietvedība notika arī [[latviešu valoda|latviešu valodā]].<ref>[http://books.google.com/books?id=ERXJAAAAMAAJ&printsec=frontcover&hl=lv#v=onepage&q&f=false Матерiалы для географiи и статистики Россiи, собранные офицерами Генеральнаго штаба. Курляндская губернiя. Тип. департамента генерального штаба. СПб: 1862 - 602 с.] par pārvaldes valodām skat. 398 lpp. {{ru ikona}}</ref> === Tiesas === Guberņas augstāka tiesa (''Oberhofgericht'') atradās Jelgavā. Katrā virspilskunga iecirknī bija virspilskunga tiesa, bet pilskunga iecirkņos bija pilskunga tiesas. Pilsētu tiesas pakļavās saviem maģistrātiem, bet muizu pagastu tiesas pakļavās pilskungu (apriņķu) tiesām. == Iedzīvotāji == {| class="infobox" |-- !Tautība || 1834. || 1852. || 1860. || 1867. ||1897. |-- |[[latvieši]] ||320 000 ||402 000 ||435 000 ||460 000 ||506 000 |-- |[[vācbaltieši|vācieši]] || 37 654 ||39 000 ||40 000 || 43 518 ||51 000 |-- |[[Latvijas ebreji|ebreji]] ||11 150 ||24 000 ||28 000 || 33 707 ||38 000 |-- |[[Latvijas krievi|krievi]] || || ||15 000 ||12 222 || 26 000 |-- |[[poļi]] || ||13 000 ||3000 ||9029 ||20 000 |-- |[[lietuvieši]] || ||8000 ||8000 ||10 000 ||17 000 |-- |[[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]]||700 || ||700 ||4115 ||12 000 |-- |[[līvi]] || ||2000 ||2000 ||2541 || |-- |[[žemaiši]] || || || ||2000 || |-- |[[Latvijas čigāni|čigāni]] || || || || || 1942 |} Pēc 1834. gada [[dvēseļu revīzijas]] datiem Kurzemes guberņā tolaik bija 503 010 iedzīvotāji. Zemnieku skaits sasniedza 329 995, no tiem gandrīz visi bija [[latvieši]], bet atsevišķos guberņas apriņķos dzīvoja arī [[līvi]] (Dundagas, Popes un Lubezeres muižu piekrastes zvejnieku ciemos), [[krieviņi]] (vairs tikai 15 cilvēku Bauskas apriņķī), [[lietuvieši]] (Ilūkstes apriņķī un [[Palanga]]s apkārtnē) un [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (apmēram 700, [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskunga iecirknī]]). Kā [[vācbaltieši|vācieši]] bija reģistrēti 37 654 iedzīvotāji, vairumā tirgotāji, amatnieki, krodznieki, muižnieki, ierēdņi, luterāņu mācītāji un skolotāji. Kā [[Latvijas ebreji|ebreji]] bija uzskaitīti 11 150 iedzīvotāji, vairumā amatnieki, sīktirgotāji un vīndeģi muižu spirta brūžos. [[Poļi]] dzīvoja galvenokārt Ilūkstes apriņķī un [[Palanga]]s apkārtnē, kur viņi bija muižu kalpi, amatnieki un krodzinieki. [[Latvijas krievi|Krievi]] bija zemnieki (galvenokārt [[vecticībnieki]]) Ilūkstes apriņķī, pārējā guberņas daļā dzīvoja izklaidus kā muižu kalpi (dārznieki, kučieri), tirgotāji un ierēdņi pilsētās. [[Latvijas čigāni|Čigānu]] skaits tajā laikā samazinājās, kaut gan pierakstīti pilsētās, viņi laukos un mežos dzīvoja nomadu dzīvi, nodarbojās ar ubagošanu un zirgu tirgošanu.<ref name="Bienenstamm1841">{{Grāmatas atsauce|author=Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm|title=Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67|url=http://books.google.com/books?id=w5RKAAAAcAAJ|accessdate=12 December 2012|year=1841|publisher=G. A. Reyher}}</ref> Pēc 1857. gada [[dvēseļu revīzijas]] datiem Kurzemes guberņā bija 555 003 iedzīvotāju, no tiem 271 902 vīriešu un 283 101 sieviešu. 1895. gada uzskaites liecināja, ka Kurzemes guberņā bija 736 885 iedzīvotāju, no tiem 358 917 vīriešu un 377 968 sieviešu. Pēc 1894. gada datiem Kurzemes guberņā bija: 622 876 zemnieki, 85 830 tirgoņi, sīkpilsoņi un ģilžu amatnieki, 14 382 karavīri, 6511 dzimtas muižnieki, 3908 muižnieki personīgu nopelnu dēļ, 2315 ārzemnieki, 610 garīdznieki un 453 citi iedzīvotāji. No tiem 583 480 bija [[luterāņi]], 68 722 [[katoļi]], 55 470 [[ebreji]], 16 875 [[Pareizticība|pareizticīgie]], 6 834 [[vecticībnieki]], 4 592 [[baptisti]], 582 [[reformāti]], 330 citas ticības. === Etniskais sastāvs apriņķos (1897) === Pēc [[1897. gada Krievijas impērijas tautas skaitīšana]]s datiem Kurzemes guberņā bija '''674 034''' iedzīvotāji. Apriņķos bija šāds iedzīvotāju etniskais sastāvs:<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=725 Демоскоп Weekly. Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и уездам 50 губерний Европейской России]</ref> {| class="wikitable" |- ! Apriņķis ! iedzīvotāji ! [[latvieši]] ! [[vācieši]] ! [[ebreji]] ! [[krievi]] ! [[poļi]] ! [[lietuvieši]] ! [[baltkrievi]] |- | [[Aizputes apriņķis]] | 53 209 | 48 075 (90,4%) | 2859 (5,4%) | 1335 (2,5%) | 205 (0,4%) | 110 (0,2%) | 523 (1.0%) | 1 (0,0%) |- | [[Bauskas apriņķis]] | 50 547 | 44 189 (87,4%) | 3042 (6,0%) | 2170 (4,3%) | 247 (0,5%) | 122 (0,2%) | 550 (1,1%) | 0 (0,0%) |- | [[Dobeles apriņķis]] | 101 313 | 77 815 (76,8%) | 11 104 (11,0%) | 4042 (4,0%) | 4852 (4,8%) | 953 (0,9%) | 1244 (1,2%) | 367 (0,4%) |- | [[Grobiņas apriņķis]] | 110 878 | 64 890 (58,5%) | 16 942 (15,3%) | 7173 (6,5%) | 7702 (6,9%) | 6400 (5,8%) | 6118 (5,5%) | 371 (0,3%) |- | [[Ilūkstes apriņķis]] | 66 461 | 18 955 (28,5%) | 1082 (1,6%) | 6351 (9,6%) | 10 121 (15,2%) | 11 380 (17,1%) | 6996 (10,5%) | 11 478 (17,3%) |- | [[Jaunjelgavas apriņķis]] | 64 795 | 53 802 (83,0%) | 1809 (2,8%) | 6037 (9,3%) | 1674 (2,6%) | 488 (0,7%) | 756 (1,2%) | 46 (0,1%) |- | [[Kuldīgas apriņķis]] | 66 335 | 57 415 (86,6%) | 5626 (8,5%) | 2639 (4,0%) | 161 (0,2%) | 51 (0,1%) | 225 (0,3%) | 0 (0,0%) |- | [[Talsu apriņķis]] | 61 148 | 54 285 (88,8%) | 2562 (4,2%) | 3829 (6,3%) | 153 (0.3%) | 41 (0,1%) | 24 (0,0%) | 11 (0,0%) |- | [[Tukuma apriņķis]] | 51 076 | 45 456 (89,0%) | 2201 (4,3%) | 2717 (5,3%) | 215 (0,4%) | 84 (0,2%) | 272 (0,5%) | 8 (0,0%) |- | [[Ventspils apriņķis]] | 48 275 | 41 112 (85,2%) | 3790 (7,9%) | 1396 (2,9%) | 300 (0,6%) | 59 (0,1%) | 1340 (2,8%) | 1 (0,0%) |- | '''Guberņā kopā:''' | '''100%''' | '''75,1%''' | '''7,6%''' | '''5,6%''' | '''3,8%''' | '''2,9%''' | '''2,7%''' | '''1,8%''' |- | '''Kopskaits''' | '''674 034''' | '''505 994''' | '''51 017''' | '''37 689''' | '''25 630''' | '''19 688''' | '''16 531''' | '''12 283''' |- |} * Ventspils apriņķī pie lietuviešiem pieskaitīti lībieši == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Karte von Kurland abgetheilt in 4 Oberhauptmannschaften und dem Piltenschen Kreis 1797 – 1819.jpg|thumb|400px|Kurzemes guberņas karte (ar Jelgavas un Liepājas plāniem) pirms 1801. gada (I. — [[Sēlpils virspilskunga tiesa]], II. — Jelgavas virspilskunga tiesa, III. — Tukuma virspilskunga tiesa, IV. — Kuldīgas virspilskunga tiesa, V. — [[Piltenes apgabals]]. ]] Pēc pievienošanas [[Krievijas impērija]]i Kurzemes guberņā apvienoja Kurzemes un Zemgales hercogistes un Piltenes apgabala zemes, kas abas saglabāja savu iepriekšējo administratīvo iedalījumu. Pēc 1819. gada administratīvās reformas Piltenes apgabalu inkorporēja guberņas teritorijā kā [[Ventspils]] pilskunga tiesu (''Hauptmannschaft Windau'') un [[Aizpute]]s pilskunga tiesu (''Hauptmannschaft Hasenpoth''). Kandavas pilskungs pēc 1819. gada reformas pārcēlās uz [[Talsi]]em.<ref>{{LKV|XXI.|42 146}}</ref> Kurzemes guberņai pievienoja arī [[Palanga]]s apvidu līdz [[Prūsija]]s robežai. Guberņa bija sadalīta desmit apriņķos jeb pilskunga iecirkņos (''Hauptmannschaft''), kuru pārvaldes iestādes atradās tā paša nosaukuma apriņķa pilsētās, izņemot Talsus un Ilūksti, kam bija tikai miestu tiesības. Katrā apriņķī bija sava pilskunga tiesa ar vietējo policiju. Līdz 1864. gadam katri divi apriņķi bija apvienoti virspilskunga iecirkņos (''Oberhauptmannschaft''), kuros atradās guberņas galma tiesai (''Oberhofgericht'') pakļautas virspilskunga tiesas un evaņģeliski luteriskās baznīcas [[prāvests|prāvesta]] iecirkņiem. Sēlpils virspilskunga tiesa darbojās nevis [[Vecsēlpils|Sēlpilī]], bet gan Jēkabpilī. Detalizēts administratīvais iedalījums atrodams 1841. gadā izdotajā [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms|Herborda Kārļa Frīdriha Bīnemaņa fon Bīnenštamma]] Kurzemes guberņas un Piltenes apgabala ģeogrāfijas un statistikas aprakstā<ref>[https://books.google.lv/books?id=ixZbAAAAcAAJ&pg=PA142&lpg=PA142&dq=Stakeldangen&source=bl&ots=gY8U7C5QXy&sig=OkR_yebZA33oKASUYyr5dL4jyXM&hl=lv&sa=X&ved=0CCAQ6AEwAGoVChMIhLGNw-GGxgIVSGQsCh3CHgDM#v=onepage&q=Stakeldangen&f=false Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland, oder der ehemaligen Herzogthümer Kurland und Semgallen mit dem Stifte Pilten. Durchgesehen von E. A. Pfingsten. Nebst den colorirten Plännen der Städte Mitau, Libau und Windau und einer colorirten Karte von Kurland.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160722120854/https://books.google.lv/books?id=ixZbAAAAcAAJ&pg=PA142&lpg=PA142&dq=Stakeldangen&source=bl&ots=gY8U7C5QXy&sig=OkR_yebZA33oKASUYyr5dL4jyXM&hl=lv&sa=X&ved=0CCAQ6AEwAGoVChMIhLGNw-GGxgIVSGQsCh3CHgDM#v=onepage&q=Stakeldangen&f=false |date={{dat|2016|07|22||bez}} }} Mitau und Leipzig: G. A. Reyher, 1841 - 141 lpp.</ref> * I. [[Aizputes virspilskunga tiesa]] (''Oberhauptmannschaft Hasenpoth''): A. [[Grobiņas pilskunga tiesa]] (''Hauptmannschaft Grobin'') B. [[Aizputes pilskunga tiesa]] (''Hauptmannschaft Hasenpoth'') * II. [[Kuldīgas virspilskunga tiesa]] (''Oberhauptmannschaft Goldingen''): C. [[Ventspils]] pilskunga tiesa (''Hauptmannschaft Windau'') D. [[Kuldīga]]s pilskunga tiesa (''Hauptmannschaft Goldingen'') * III. [[Tukuma virspilskunga tiesa]] (''Oberhauptmannschaft Tuckum''): E. [[Talsi|Talsu]] pilskunga tiesa (''Hauptmannschaft Talsen'') F. [[Tukums|Tukuma]] pilskunga tiesa (''Hauptmannschaft Tuckum'') * IV. [[Jelgavas virspilskunga tiesa]] (''Oberhauptmannschaft Mitau''): G. [[Dobele]]s pilskunga tiesa (''Hauptmannschaft Doblen'') H. [[Bauska]]s pilskunga tiesa (''Hauptmannschaft Bauske'') * V. [[Sēlpils virspilskunga tiesa]] (''Oberhauptmannschaft Selburg''): I. [[Jaunjelgava]]s pilskunga tiesa (''Hauptmannschaft Friedrichstadt'') K. [[Ilūkste]]s pilskunga tiesa (''Hauptmannschaft Illuxt'') 1819. gadā pilskunga tiesas (iecirkņus) pārdēvēja par apriņķiem (''Kreis''). === Draudžu novadi === [[Attēls:Sliteres baka (celta 1849).jpg|thumb|400px|1849. gadā Dundagas draudzē uzceltā Slīteres bāka 6 km no Irbes jūras šauruma.]] Kurzemes guberņā bija 33 draudzes, kas reizi trīs gados sūtīja savu delegātu uz Jelgavā notiekošo [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāgu]]. {{Latvijas vēsture}} * [[Dobeles apriņķis|Dobeles pilskunga tiesā]]: ** [[Jelgavas draudzes novads]] (''Kirchspiel Mitau''), ** [[Dobeles draudzes novads]] (''Kirchspiel Doblehn''), ** [[Mežmuižas draudzes novads]] (''Kirchspiel Gränzhof''), ** [[Sesavas draudzes novads]] (''Kirchspiel Sessau'') * [[Bauskas apriņķis|Bauskas pilskunga tiesā]]: ** [[Bauskas draudzes novads]] (''Kirchspiel Bauske''), ** [[Iecavas draudzes novads]] (''Kirchspiel Ekau''), ** [[Vecumnieku draudzes novads]] (''Kirchspiel Neugut''), ** [[Baldones draudzes novads]] (''Kirchspiel Baldohn'') * [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas pilskunga tiesā]]: ** [[Sēlpils draudzes novads]] (''Kirchspiel Selburg''), ** [[Neretas draudzes novads]] (''Kirchspiel Nerst''), ** [[Aizkraukles draudzes novads]] (''Kirchspiel Ascheraden'') * [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes pilskunga tiesā]]: ** [[Daugavpils draudzes novads]] (''Kirchspiel Dünaburg''), ** [[Aizlauces draudzes novads]] (''Kirchspiel Ueberlauz'') * [[Tukuma apriņķis|Tukuma pilskunga tiesā]]: ** [[Tukuma draudzes novads]] (''Kirchspiel Tukkum''), ** [[Jaunpils draudzes novads]] (''Kirchspiel Neuenburg''), ** [[Auces draudzes novads]] (''Kirchspiel Auz'') * [[Talsu apriņķis|Talsu pilskunga tiesā]]: ** [[Kandavas draudzes novads]] (''Kirchspiel Kandau''), ** [[Sabiles draudzes novads]] (''Kirchspiel Zabeln''), ** [[Talsu draudzes novads]] (''Kirchspiel Talsen''), ** [[Ārlavas draudzes novads]] (''Kirchspiel Erwalen'') * [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas pilskunga tiesā]]: ** [[Kuldīgas draudzes novads]] (''Kirchspiel Goldingen''), ** [[Saldus draudzes novads]] (''Kirchspiel Frauenburg''). * [[Ventspils apriņķis|Ventspils pilskunga tiesā]]: ** [[Ventspils draudzes novads]] (''Kirchspiel Windau''), ** [[Piltenes draudzes novads]] (''Kirchspiel Pilten''), ** [[Dundagas draudzes novads]] (''Kirchspiel Dondangen''). * [[Aizputes apriņķis|Aizputes pilskunga tiesā]]: ** [[Aizputes draudzes novads]] (''Kirchspiel Ordens-Hasenpot''), ** [[Piltenes-Aizputes draudzes novads]] (''Kirchspiel Piltens-Hasenpot''), ** [[Sakas draudzes novads]] (''Kirchspiel Sackenhausen''), ** [[Alsungas draudzes novads]] (''Kirchspiel Alschwangen''), ** [[Valtaiķu draudzes novads]] (''Kirchspiel Neuhausen''), ** [[Embūtes draudzes novads]] (''Kirchspiel Amboten''), ** [[Gramzdas draudzes novads]] (''Kirchspiel Gramsden''). * [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas pilskunga tiesā]]: ** [[Grobiņas draudzes novads]] (''Kirchspiel Grobin''), ** [[Durbes draudzes novads]] (''Kirchspiel Durben''). === Apriņķi un pagasti === [[File:Карта волостей Курляндской губернии.jpg|thumb|Kurzemes guberņas pagasti 1890. gadā]] Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] guberņa bija sadalīta apriņķos un pagastos. == Izglītības iestādes (1893) == * 2 ģimnāzijas - [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Kurzemes guberņas akadēmiskā ģimnāzija Jelgavā]] un [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāzija Liepājā]], 1 [[Grīvas proģimnāzija|proģimnāzija Grīvā]], * 2 reālskolas ([[Jelgavas reālskola]], [[Liepājas reālskola]]), 4 augstākās sieviešu skolas (2 Liepājā, Ventspilī) * 1 sieviešu 6-klasīgā skola, 7 jūrskolas, 2 skolotāju semināri ([[Irlavas skolotāju seminārs|Irlavā]] un [[Baltijas skolotāju seminārs|Kuldīgā]]), 1 zemkopības skola, * 19 vīriešu un 4 sieviešu pilsētas skolas, 3 ebreju pilsētas skolas, * 7 vīriešu, 5 sieviešu un 3 jauktās sākumskolas, 2 ebreju sākumskolas. * 370 evaņģēliski luterisko draudžu skolas ar 25 tūkstošiem skolnieku, * 42 ortodokso draudžu skolas, 7 tautas skolas ar krievu mācību valodu, 1 ministrijas lauku paraugskola, 1 ortodoksā sieviešu skola. == Likvidācija == Kurzemes guberņu 1915. gada vasarā okupēja ķeizariskās Vācijas karaspēks. ''De jure'' tā beidza eksistēt 1918. gada 3. martā, jo [[Brestļitovskas miera līgums]] paredzēja Krievijas atteikšanos no tiesībām uz Kurzemi. Tās vietā tika īslaicīgi pasludināta Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošana, vēlāk [[Baltijas hercogiste]]s dibināšana. 1918. gada 18. novembrī Kurzeme tika pasludināta par [[Latvijas Republika]]s daļu. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://books.google.lv/books?id=fXhNAAAAcAAJ&pg=PA357&source=gbs_selected_pages&cad=2#v=onepage&q&f=false Beschreibung der Provinz Kurland. Mitau, 1805] {{de ikona}} * [https://books.google.lv/books?id=w5RKAAAAcAAJ&pg=PR1&source=gbs_selected_pages&cad=2#v=onepage&q&f=false Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland, oder der ehemaligen Herzogthümer Kurland und Semgallen mit dem Stifte Pilten. Mitau und Leipzig, 1841] {{de ikona}} * [http://books.google.com/books?id=ERXJAAAAMAAJ&printsec=frontcover&hl=lv#v=onepage&q&f=false Матерiалы для географiи и статистики Россiи, собранные офицерами Генеральнаго штаба. Курляндская губернiя. Тип. департамента генерального штаба. СПб: 1862 - 602 с.] {{ru ikona}} * [http://www.historyfiles.co.uk/KingListsEurope/EasternLivoniaCourland.htm#Russian%20Governors Kurzemes guberņas gubernatori] {{en ikona}} * [http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9A%D1%83%D1%80%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F Курляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона. T.6. 1892.)] {{ru ikona}} * [http://www.digar.ee/arhiiv/et/raamatud/18212 Kurländisches Verkehrs- und Adressbuch : für 1892/1893] {{de ikona}} * [http://www.jewishgen.org/courland/verkehrsbuch_1912/p00000490.htm Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912] {{de ikona}} * [http://www.runivers.ru/maps/podratlas/30 Kurzemes guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br>[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = Kurzemes guberņa | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = [[Vidzemes guberņa]] | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Baltijas hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]] | virsraksts = [[Vitebskas guberņa]]s <br>[[Latgale]]s daļa | periods = [[1772]]—[[1917]] | pēc = [[Latvijas Republika]] }} {{kastes beigas}} {{Kurzemes guberņa}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzemes guberņa| ]] [[Kategorija:Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Kurzemes vēsture]] [[Kategorija:Zemgales vēsture]] [[Kategorija:Sēlijas vēsture]] jq5gq46czh5ii33czprgz161auntj8d IL-28 0 71104 3672040 3670731 2022-08-18T09:24:14Z Pirags 3757 Atj wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}} [[Attēls:Il-28 RB1.jpg|400px|thumb|IL-28]] '''Il-28''' ({{val-ru|Ил-28}}) bija [[Padomju Savienība]]s pirmais frontes [[reaktīvais bumbvedējs]], kuru izlaida sērijveidā. [[Latvija|Latvijā]] IL-28 atrodas Aviācijas muzejā [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultē]]. == Vēsture == Ideja radīt reaktīvo bumbvedēju radās [[Sergejs Iļjušins|Sergejam Iļjušinam]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās. Kad PSRS 1947. gadā izdevās no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] nopirkt licenci turboreaktīvo dzinēju ''Nene'' un ''Derwent'' ražošanai, tos ar padomju indeksiem sāka ražot toreizējās aviomotoru rūpnīcas. 1947. gada jūnijā lidotājs izmēģinātājs [[Vladimirs Kokkinaki]] veica pirmo lidojumu ar eksperimentālo lidmašīnu IL-22, bet pēc gada jau notika lidojums ar bumbvedēju IL-28. Lieliskā aeronavigācijas un radiotehniskā aparatūra ļāva IL-28 apkalpei (kas sastāvēja no pilota, stūrmaņa un radista-strēlnieka) lidot kā dienā tā arī naktī un dažādos meteoroloģiskos apstākļos. Lidmašīna bija vienkārši vadāma, viegli ekspluatējama ar labām manevrēšanas spējām un stabilitāti gaisa telpā. IL-28 konstrukcija sastāvēja no viengabalaina metāla monolīta ar trapeces veida spārniem un bultveida astes stūri. Divi [[turboreaktīvais dzinējs|turboreaktīvie dzinēji]] VK-1A ar jaudu 2700 kgs bija izvietoti zem spārniem. S. Iļušina lidmašīnai, salīdzinot ar citiem tā laika [[bumbvedējs|bumbvedējiem]], piemita samērā liels ātrums – vairāk kā 900 km/h. Lidojuma tālums bija apmēram 2400 km. 10 km augstumu IL-28 sasniedza 18 minūtēs, kas bija ievērojams sasniegums tajā laikā. Cīņai ar pretinieku gaisa floti bumbvedējam bija četri lielgabali: divi atradās lidmašīnas fizelāžas priekšdaļas apakšā, divi – pie radista-strēnieka. Sauszemes mērķu iznīcināšanai IL-28 bija apbruņots ar aviobumbām, kuru kopējā masa sastādīja 3000 kg. Frontes reaktīvais bumbvedējs Il-28 ilgu laiku atradās PSRS Gaisa spēku sastāvā. Tas pēc daudziem taktiski tehniskiem datiem, kā arī lidojumu-ekspluatācijas īpašībām, pārspēja analogus citu valstu ražojumus. {{g dek|1950}} tika izgatavotas vairākas IL-28 modifikācijas: * IL-28I (izlūks) – papildus tika uzstādītas degvielas tvertnes spārnu galos * IL-28T (torpēdnesējs) * Il-28M – tika izmantota kā mācību un treniņa lidmašīna. [[Attēls:Ilyushin Il-28 3-view line drawing.svg|500px|thumb|left|IL-28 konstrukcija]] {| class="wikitable" |- ! Raksturlielumi |- | Maksimālais ātrums | km/h | 900 |- | Augstuma robeža | m | 12300 |- | Lidojuma tālums | km | 2400 |- | Pašmasa | kg | 12890 |- | Pilna masa (pacelšanās masa) | kg | 18400-21200 |- | Spēka agregāts | divi dzinēji VK-1 | 2700 kgs |- | Garums | m | 17,45 |- | Spārnu vēziens | m | 21,4 |- | Spārnu laukums | m<sup>2</sup> | 60,8 |- | Ekipāža | - | 3 cilvēki |- | Apbruņojums | Divi nekustīgi lielgabali HP-23 (kaujas komplekts 200 lādiņi), divi HP-23 lidmašīnas aizmugurē ar 450 lādiņu kaujas komplektu. | Raķetes no 1000-3000 kg. |- |} [[Kategorija:Lidmašīnas]] oub43byp9opplyfkvm78dfnoyxikcri Mālpils pagasts 0 72355 3672015 3671124 2022-08-18T08:49:18Z Lasks 38532 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mālpils pagasts | karte = Mālpils novadsLocMap.png | karte2 = Mālpils novads Map.png | ģerboņa_attēls = Mālpils pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Mālpils pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = Mālpils pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Siguldas novads | centrs = Mālpils | platība = 220,91 | iedzīvotāji = 4039<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 4039/ 220.91 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = | mājaslapa = www.malpils.lv }} '''Mālpils pagasts''' ir pagasts [[Siguldas novads|Siguldas novadā]], [[Vidzeme|Vidzemē]], kas robežojas ar [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Allažu pagasts|Allažu]], [[Mores pagasts|Mores]] un [[Siguldas pagasts|Siguldas]] pagastu, [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Amatas pagasts|Amatas]] pagastu un [[Ogres novads|Ogres]] novada [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]] un [[Suntažu pagasts|Suntažu]] pagastu. Pagasta centrs atrodas [[Mālpils|Mālpilī]]. Cauri pagastam iet [[Reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālie autoceļi]] [[Garkalne]]—[[Alauksts]] ([[P3]]) un [[Inciems]]—[[Sigulda]]—[[Ķegums]] ([[P8]]), bet līdz līnijas slēgšanai gāja arī [[dzelzceļš|dzelzceļa līnija]] [[dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]] ar diviem dzelzceļa [[pieturas punkts|pieturas punktiem]]: [[Sidgunda (stacija)|Sidgunda]] un [[Kārde (stacija)|Kārde]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Mālpils novads'''. 2021. gadā Mālpils novadu iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Daba == Mālpils pagasts atrodas lēzeni paugurainajā [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu malā, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]]. Augstākā vieta [[Peļņu kalns]] (136,0 m vjl) uz robežas ar [[Mores pagasts|Mores pagastu]]. Pamatiežus klāj 10—20 m bieza [[kvartārie nogulumi|kvartāra nogulumu]] sega, ko veido galvenokārt akmeņaina, sarkanbrūna pēdējā apledojuma morēnas [[mālsmilts]] vai [[smilšmāls]], vietām ar brūna un tumšbrūna morēnas smilšmāla starpslāņiem, lēcveida ieslēgumiem un ievilkumiem. Zemes virsmas formu ģeomorfoloģiski nosaka lēzeni un zemi [[drumlins|drumlinu]] vaļņi līdz pat 4 km garumā un 50—300 m platumā. To reljefu sarežģī [[Suda]]s — [[Mergupe]]s [[ledājs|ledāja]] kušanas ūdeņu noteces leja. Pagasta teritorijā ir [[smilts]], [[grants]] un [[ģipšakmens]] iegulas, kā arī [[kūdra]]s atradnes zemā, pārejas un augstā tipa purvos. [[Klimats]] ir mēreni vēss, mitrs. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] daudzums gadā sasniedz 700 mm, apmēram 500 mm ir siltajā gadalaikā. Gada vidējā [[temperatūra]] ir {{nobr|5,6—5,8&nbsp;°C}}, janvārī no −6,0 līdz {{nobr|−6,5&nbsp;°C}}, jūlijā {{nobr|17&nbsp;°C}}. Bezsala periods vidēji 130 dienas. [[Sniegs|Sniega]] segas biezums līdz 25 cm, tā pastāvīgi izveidojas decembra otrajā dekādē, nokūst marta pēdējā dekādē.<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Padomes%20dokumenti/Teritorijas%20planoshana/PR.pdf Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojums (2008—2020)]</ref> === Upes === [[Attēls:Tilts Sidgunda.jpg|thumb|250px|Tilts pār [[Lielā Jugla|Lielo Juglu]] Sidgundā]] Pagasta teritorija robežojas ar [[Daugava]]s — [[Gauja]]s baseinu robežšķirtni, izvietojies Daugavas baseina teritorijā un tajā atrodas Daugavas lielbaseina labā krasta pietekas. Pagasta teritorijas lielāko daļu aizņem [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] baseins, neliela daļa dienvidrietumos pieder pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] baseina. Lielā Jugla sākas [[Sidgunda|Sidgundā]], satekot [[Suda]]i un [[Mergupe]]i. Upju relatīvais kritums ir 1,9—3,5 m/km. Pagasta ziemeļdaļā sākas [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. * [[Lielā Jugla]] ** [[Irbupīte]] ** [[Mergupe]] *** [[Jāņupīte (Mergupes pieteka)|Jāņupīte]] *** [[Vanagupīte]] *** [[Zaube (upe)|Zaube]] ** [[Suda]] *** [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]] *** [[Gaiļurga]] *** [[Teiļupīte]] ** [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]] === Purvi === * [[Torfa purvs]] (479 ha) * [[Ošiņu purvs|Ošiņu (Kārdes) purvs]] (292 ha) * [[Klūgu purvs]] (190 ha) * [[Ķeviešu purvs]] (190 ha) * [[Noriņu purvs]] (149 ha) * [[Bērnaukles purvs]] (147 ha) == Vēsture == Mālpils pagasta teritorija līdz 13. gadsimtam ietilpa [[līvi|līvu]] apdzīvotajos [[Idove]]s un [[Sidgunda]]s pilsnovados. [[Suda]]s upes krastā atradās senie pilskalni — tagad Mālpils Vīnkalns un Sidgundas Veckalns. Līvu senkapi atrasti pie Ķešāniem, Brišķēniem, Tūžām, Ķaulēniem, Pierēniem, kā arī Vitē, Audriņos un Idiņos, kur R. Šnores vadībā 1933. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi. Pēc [[Gaujas līvi|Gaujas]] un [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemju iekarošanas novada ziemeļdaļu ieguva [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), bet Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen'') 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf Leonida Jansona raksts "Mālpils senatne" (2002).]</ref> Novada dienviddaļā (bijušajā [[Sidgundas pagasts|Sidgundas pagastā]]) esošās Daugavas līvu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[līvu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — "māla pils"). Pirmā Mālpils draudzes baznīca celta 15. gadsimta sākumā. Agrāk latviešu zemnieki Mālpili dēvēja arī par Mārpili un ir saglabājies nostāsts par meitenes Māras iemūrēšanu Mālpils baznīcas sienā, kas, visticamāk, ir radies Livonijas ordeņa Svētās Marijas kulta iespaidā. Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā pagasts nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē, 1629. gadā to ieguva [[Zviedrija]]. Ap 1630. gadu [[Mālpils draudzes novads|Mālpils draudzei]] bija kopīgs mācītājs ar [[Nītaures draudzes novads|Nītaures draudzi]], jo vecā baznīca kara laikā bija nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā tagadējā Mālpils novada teritorijā tika izveidotas šādas muižas: Mālpils muiža (''Lemburg''), Vites muiža (''Vittenhof''), Sudas muiža (''Suddenhof'') jeb Vibrokas muiža, Sudas strauta muiža (''Suddenbach'') jeb Buka muiža pēc tās īpašnieka majora Boka vārda, Kniediņu muiža (''Kaltenbrunn''), Dravantas jeb Drēfes muiža (''Drevenhof''), Mūru muiža (''Muremoise''), Žiburtu muiža (''Sieburt''), Ādama muiža (''Adamshof'') jeb Pūlaku muiža un Sidgundas (''Siggund'') jeb Rikteres muiža. Zemnieku izglītošanai 1693. gadā Mālpilī tika nodibināta draudzes skola. [[Attēls:Malpils 17.gs.jpg|left|thumb|400px|Skats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva).]] Pēc 1721. gada pagasts nonāca [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī un bija sadalīts Mālpils un Sidgundas draudzēs. Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. 1766. gadā uzcēla luterāņu baznīcu, kas atjaunota 1850. gadā. 1845. gadā daudzi Mālpils zemnieki pārgāja [[pareizticība|pareizticībā]] un tika nodibināta pareizticīgo draudze. 1872. gadā dibināja Mālpils kori, 1876. gadā Mālpils savstarpējo uguns apdrošināšanas biedrību, 1881. gadā Mālpils Labdarības biedrību, 1883. gadā bibliotēku, 1903. gadā Mālpils krājaizdevu sabiedrību. 1902. gadā uzcēla mācītājmuižu. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. 1911. gadā nodibināta Mālpils proģimnāzija, kuras ēka nopostīta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Šajā laikā novada teritorijā darbojās 7 skolas, tai skaitā Vibrokas meiteņu skola. [[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils pils]] Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas tagadējais pagasts piederēja [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķim]] un to veidoja Mālpils pagasts un Rikteres pagasts (vēlāk pārdēvēts kā [[Sidgundas pagasts]]). Agrārās reformas gaitā Mālpils muiža tika sadalīta 166 jaunsaimniecībās, Mālpils mācītājmuiža 15 jaunsaimniecībās, Kniediņu muiža 27 jaunsaimniecībās, Vibrokas muiža 24 jaunsaimniecībās, Buka muiža 27 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 13. sējums, 1935.-1936., 25 527 sleja</ref> Savukārt Rikteres muiža ar Šķiliņu pusmuižu tika sadalīta 116 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 19. sējums, 1939., 38 542 sleja</ref> 1921. gadā dibināta Sidgundas savstarpējā apdrošināšanas biedrība, 1924. gadā Rikteres ekonomiskā lopkopības pārraudzības biedrība, 1924. gadā Sidgundas—Mālpils meliorācijas sabiedrība "Irbupe", 1927. gadā Sidgundas dramatiskā biedrība, kas iegādājās skatuves iekārtu, 1929. gadā Sidgundas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un citas sabiedriskas organizācijas. 1920. gadā Mālpils muižas kungu mājā ierīkoja Mālpils sešklasīgo pamatskolu, 1929. gadā to nodeva Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, bet 1935. gadā tā tika privatizēta. Pamatskola tika izvietota Mālpils Mārupēs ar 5 skolotājiem. Otra pamatsskola bija Sidgundā. Bez tam bija arī I pakāpes pamatskola ar vienu skolotāju Mālpils Kniediņos, kas piederēja 1926. gadā dibinātajai Kniediņu izglītības biedrībai. 1935. gadā atklāja Mālpils labdarības biedrības namu Zaķu krogā ar bibliotēku. [[Attēls:LVA Mālpils novads COA.png|thumbnail|upright|[[Mālpils novada ģerbonis]] (2009. — 2021. gadam)]] 1935. gadā '''Mālpils pagasta''' platība bija 148,41 km² un tajā dzīvoja 2052 iedzīvotāji, tajā skaitā 94,6% [[latvieši]], 2,6% [[poļi]] un 1,1% [[krievi]].<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Mālpils un [[Vites ciems|Vites]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Mālpils ciems''' ietilpis [[Siguldas rajons|Siguldas]] (1949—1962) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1962. gada) rajonos. Mālpils ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā [[Vites ciems|Vites ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Vienība» teritoriju, 1958. gadā — [[Sidgundas ciems|Sidgundas ciema]] kolhoza «Spartaks» teritoriju, 1963. gadā — visu likvidētā Sidgundas ciema teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref><ref>[https://sites.google.com/view/malpils/m%C4%81jas Mālpils ciems 1967]</ref> Tagadējā pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. 1949. gadā nacionalizētajā Mālpils muižas kungu mājā tika atvērts Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, kas darbojās līdz 1965. gadam, pēc tam tajā tika izvietota [[padomju saimniecība]]s «Mālpils» administrācija un Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs. 1968. gadā Mālpilī iekārtots bērnudārzs, 1972. gadā tika sākta Mālpils pārbūve atbilstīgi eksperimentālā paraugciemata projektam, 1982. gadā uzcelta Mālpils vidusskola, 1988. gadā kultūras nams, 1990. gadā nodibināta Mūzikas un mākslas skola. 1990. gadā Mālpils ciemu reorganizēja par pagastu,<ref>[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:640434|article:DIVL247 Latvijas pagasti 2002]</ref> bet 2009. gadā Mālpils pagastu reorganizēja par Mālpils novadu. 2021. gadā Mālpils novada teritoriju iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {| class="wikitable" ! Ciems ! Iedzīvotāji <br /> (2009) ! Platība <br /> (ha) |- | [[Mālpils]] | 2171 | 402.5 |- | [[Sidgunda]] | 459 | 215.0 |- | [[Upmalas]] | 157 | 63.0 |- | [[Vite (ciems)|Vite]] | 52 | 32.5 |- | [[Bukas (Mālpils pagasts)|Bukas]] | 39 | 29.0 |} Mazciemi: Andricēni, Audriņi, Ģistas, Jaunbūņas, Kārde, Lībenes, Lipkori, Mergupes, Novadnieki, Sliseri, Spruksti. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas |- | Gads || 1925 || 1930 || 1935 || 1967 || 1979 || 1989 || 2000 || 2011 || 2019 |- | Skaits || 1 969<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1925.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1925|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 1 932<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1930.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1930|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 2 052<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1935|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 3 987<ref>{{Atsauce|title=Русский: Сельсоветы Латвии 1967 год|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_1967.pdf|date=2015-02-02|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 499<ref>{{Atsauce|title=Русский: Latvijas 1979. gada tautas skaitīšanas dati|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1979.jpg|date=2014-12-09|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 624<ref>{{Atsauce|title=Русский: Этнический состав населения Латвии по переписи 1989 года|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1989_1.jpg|date=2014-11-29|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 341<ref>{{Atsauce|title=Русский: результаты переписи населения Латвии ни 01.04.2000|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_2000.jpg|date=2014-11-25|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 3 626<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2011.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2011|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 3 350<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2019.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2019|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> |} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Mālpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&zoom=100,344,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (3044) |green|83.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (371) |red|10.2}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (72) |violet|2.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (37) |black|1.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (52) |blue|1.4}} {{bar percent|Cita tautība (79) |purple|2.2}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |VĒLĒTĀJU APVIENĪBA "VIENOTI MĀLPILIJ!" |706 |56.53 |5 |- |Mūsu Mālpils |289 |23.14 |2 |- |Mēs Mālpilij |219 |17.53 |2 |} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas personības == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763.—1848.) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) * [[Fēlikss Lūkins]] (1875-1934), ārsts oftalmologs un homeopāts. Latvijas Rēriha biedrības vadītājs (1930-1934). * [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940). == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Mālpils novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Sidgunda old school house.jpg|alt=|Sidgundas vecā skolas ēka Attēls:Mālpils tehnikums, Mālpils, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio.jpg|alt=|Mālpils tehnikums Attēls:Mergupe, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio (1).jpg|alt=|Mergupe ziemā Attēls:Buku muižas pils 2000-10-01.jpg|alt=|Buku muižas pils, 2000. gads </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|www.malpils.lv}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Siguldas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Siguldas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Siguldas novada pagasti]] [[Kategorija:Mālpils pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] euuzkeh5vnyp5ld6dkv5td0blbgz5sp Kategorija:Burundijas ģeogrāfija 14 88474 3672105 1994593 2022-08-18T11:27:52Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Burundi]]; pievienoju [[Kategorija:Burundija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Geography of Burundi}} [[Kategorija:Burundija]] [[Kategorija:Āfrikas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ģeogrāfija pēc valsts]] dt9cm55s66hla6fnj2ozv3rmx0t99dh Niko 0 88819 3671886 3671407 2022-08-17T23:53:30Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|vācu mūziķi|latviešu mūziķi|Niko (mūziķis)}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Niko |Attēls = Nico-1.jpg |Att_izm = 225px |Apraksts = |Fons = solists |Dz_vārds = Krista Pefgena |Pseidonīms = |Dzimis = {{dat|1938|10|16}} |Vieta_dz = {{vieta|Vācija|Ķelne}} |Miris = {{miršanas datums un vecums|1988|7|18|1938|10|16}} |Vieta_mr = {{vieta|Spānija|Ibiza}} |Instrumenti = dziedāšana, [[mutes harmonikas]], [[klavesīns]], [[tamburīns]], [[klavieres]] |Žanrs = [[ārtroks]], [[folkroks]] |Nodarbošanās = [[dziedātāja]], [[dziesmu autore]], [[aktrise]] |Gadi = 1963—1988 |Izdevējkompānija = ''[[Matador Records|Matador]]'', [[MGM Records|MGM]], [[RCA Records|RCA]], ''[[Sire Records|Sire]]'' |Darbojies_arī = ''[[The Velvet Underground]]'', [[Džons Keils]], [[Lū Rīds]], [[Kevins Aiers]], [[Džons Kūpers Klarks]], [[Bobs Dilans]] |Dzimums = S }} '''Niko''' ({{val|de|Nico}}, dzimusi '''Krista Pefgena''' ({{val|de|Christa Päffgen}}) {{dat|1938|10|16}}, mirusi {{dat|1988|7|18}}) bija vācu mūziķe, [[modele]] un [[aktrise]]. Viņa ir zināma, pateicoties sadarbībai ar grupu ''[[The Velvet Underground]]'' un vēlāk uzsāktajai solokarjerai. == Biogrāfija == Niko bija profesionāla modele. 1965. gadā viņa ierakstīja singlu sadarbībā ar ''[[The Rolling Stones]]'' ģitāristu Braienu Džonsu, taču tas neguva panākumus. Pārcēlusies uz Ņujorku, viņa nokļuva mākslinieka [[Endijs Vorhols|Endija Vorhola]] uzmanības lokā un dziedāja kopā ar viņa protežēto grupu ''[[The Velvet Underground]]'', taču šī sadarbība nebija ilga. Drīz viņa izdeva arī pirmo soloalbumu ''Chelsea Girl'' (1967). Nākamajam albumam ''The Marble Index'' (1968) viņa dziesmu vārdus un mūziku jau rakstīja pati. Pēc tam sekoja albumi ''Desertshore'' (1970) and ''The End...'' (1974), ''Drama of Exile'' (1981), ''Camera Obscura'' (1985). Attēlojusi lomas vairākās filmās, tai skaitā [[Federiko Fellīni]] "[[Saldā dzīve]]" (''La Dolce Vita'', 1960), Endija Vorhola ''[[Chelsea Girls (filma}|Chelsea Girls]]'' (1966), [[Filips Garels|Filipa Garela]] filmās ''[[The Inner Scar]]'' (1972) un ''[[Le berceau de cristal]]'' (1976). 1988. gada 18. jūlijā atvaļinājuma laikā Spānijas Vidusjūras salā [[Ibiza|Ibizā]] Niko cieta negadījumā — nokrītot no velosipēda, sasita galvu. Garāmbraucošs taksometra vadītājs atrada viņu bezsamaņā. Niko tika nogādāta vietējā slimnīcā, kur viņa nomira no intracerebrālās asiņošanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://smironne.free.fr/NICO/bio.html|title=Nico Biography|publisher=smironne.free.fr}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {| class="wikitable" |- !Gads !Nosaukums |- |1967 |''[[The Velvet Underground & Nico]]'' |- |1967 |''[[Chelsea Girl (albums)|Chelsea Girl]]'' |- |1969 |''[[The Marble Index]]'' |- |1970 |''[[Desertshore]]'' |- |1973 |''[[The End (Niko albums)|The End]]'' |- |1981 |''[[Drama of Exile]]'' (izlaists divās versijās) |- |1985 |''[[Camera Obscura (albums)|Camera Obscura]]'' |- |} === Koncertalbumi === {| class="wikitable" |- !Gads !Nosaukums |- |1974 |''[[June 1, 1974]]'' |- | 1982 |''[[Do or Die: Nico in Europe]]'' |- |1985 |''Nico Live in Pécs'' |- |1986 |''[[Live Heroes]]'' |- |1986 |''[[Behind the Iron Curtain (albums)|Behind the Iron Curtain]]'' |- |1987 |''Nico in Tokyo'' |- |1988 |''[[Fata Morgana (Nico's Last Concert)]]'' |- |1989 |''Hanging Gardens'' |- |1994 |''Heroine'' |- |2003 |''Femme Fatale: The Aura Anthology'' |- |2007 |''All Tomorrow's Parties'' |- |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1988. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas dziedātāji]] [[Kategorija:Vācijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Vācijas fotomodeļi]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] i9dzr16r8jrqsri2nn6wxavz06bb8a6 3671887 3671886 2022-08-17T23:54:44Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|vācu mūziķi|latviešu mūziķi|Niko (mūziķis)}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Niko |Attēls = Nico-1.jpg |Att_izm = 225px |Apraksts = |Fons = solists |Dz_vārds = Krista Pefgena |Pseidonīms = |Dzimis = {{dat|1938|10|16}} |Vieta_dz = {{vieta|Vācija|Ķelne}} |Miris = {{miršanas datums un vecums|1988|7|18|1938|10|16}} |Vieta_mr = {{vieta|Spānija|Ibiza}} |Instrumenti = dziedāšana, [[mutes harmonikas]], [[klavesīns]], [[tamburīns]], [[klavieres]] |Žanrs = [[ārtroks]], [[folkroks]] |Nodarbošanās = [[dziedātāja]], [[dziesmu autore]], [[aktrise]] |Gadi = 1963—1988 |Izdevējkompānija = ''[[Matador Records|Matador]]'', [[MGM Records|MGM]], [[RCA Records|RCA]], ''[[Sire Records|Sire]]'' |Darbojies_arī = ''[[The Velvet Underground]]'', [[Džons Keils]], [[Lū Rīds]], [[Kevins Aiers]], [[Džons Kūpers Klarks]], [[Bobs Dilans]] |Dzimums = S }} '''Niko''' ({{val|de|Nico}}, dzimusi '''Krista Pefgena''' ({{val|de|Christa Päffgen}}) {{dat|1938|10|16}}, mirusi {{dat|1988|7|18}}) bija vācu mūziķe, [[modele]] un [[aktrise]]. Viņa ir zināma, pateicoties sadarbībai ar grupu ''[[The Velvet Underground]]'' un vēlāk uzsāktajai solokarjerai. == Biogrāfija == Niko bija profesionāla modele. 1965. gadā viņa ierakstīja singlu sadarbībā ar ''[[The Rolling Stones]]'' ģitāristu Braienu Džonsu, taču tas neguva panākumus. Pārcēlusies uz Ņujorku, viņa nokļuva mākslinieka [[Endijs Vorhols|Endija Vorhola]] uzmanības lokā un dziedāja kopā ar viņa protežēto grupu ''[[The Velvet Underground]]'', taču šī sadarbība nebija ilga. Drīz viņa izdeva arī pirmo soloalbumu ''Chelsea Girl'' (1967). Nākamajam albumam ''The Marble Index'' (1968) viņa dziesmu vārdus un mūziku jau rakstīja pati. Pēc tam sekoja albumi ''Desertshore'' (1970) and ''The End...'' (1974), ''Drama of Exile'' (1981), ''Camera Obscura'' (1985). Attēlojusi lomas vairākās filmās, tai skaitā [[Federiko Fellīni]] "[[Saldā dzīve]]" (''La Dolce Vita'', 1960), Endija Vorhola ''[[Chelsea Girls (filma)|Chelsea Girls]]'' (1966), [[Filips Garels|Filipa Garela]] filmās ''[[The Inner Scar]]'' (1972) un ''[[Le berceau de cristal]]'' (1976). 1988. gada 18. jūlijā atvaļinājuma laikā Spānijas Vidusjūras salā [[Ibiza|Ibizā]] Niko cieta negadījumā — nokrītot no velosipēda, sasita galvu. Garāmbraucošs taksometra vadītājs atrada viņu bezsamaņā. Niko tika nogādāta vietējā slimnīcā, kur viņa nomira no intracerebrālās asiņošanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://smironne.free.fr/NICO/bio.html|title=Nico Biography|publisher=smironne.free.fr}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {| class="wikitable" |- !Gads !Nosaukums |- |1967 |''[[The Velvet Underground & Nico]]'' |- |1967 |''[[Chelsea Girl (albums)|Chelsea Girl]]'' |- |1969 |''[[The Marble Index]]'' |- |1970 |''[[Desertshore]]'' |- |1973 |''[[The End (Niko albums)|The End]]'' |- |1981 |''[[Drama of Exile]]'' (izlaists divās versijās) |- |1985 |''[[Camera Obscura (albums)|Camera Obscura]]'' |- |} === Koncertalbumi === {| class="wikitable" |- !Gads !Nosaukums |- |1974 |''[[June 1, 1974]]'' |- | 1982 |''[[Do or Die: Nico in Europe]]'' |- |1985 |''Nico Live in Pécs'' |- |1986 |''[[Live Heroes]]'' |- |1986 |''[[Behind the Iron Curtain (albums)|Behind the Iron Curtain]]'' |- |1987 |''Nico in Tokyo'' |- |1988 |''[[Fata Morgana (Nico's Last Concert)]]'' |- |1989 |''Hanging Gardens'' |- |1994 |''Heroine'' |- |2003 |''Femme Fatale: The Aura Anthology'' |- |2007 |''All Tomorrow's Parties'' |- |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1988. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas dziedātāji]] [[Kategorija:Vācijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Vācijas fotomodeļi]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] 0xtag7v323npuugw3u29l6s4hngqii8 3671888 3671887 2022-08-17T23:57:03Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|vācu mūziķi|latviešu mūziķi|Niko (mūziķis)}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Niko |Attēls = Nico-1.jpg |Att_izm = 225px |Apraksts = |Fons = solists |Dz_vārds = Krista Pefgena |Pseidonīms = |Dzimis = {{dat|1938|10|16}} |Vieta_dz = {{vieta|Vācija|Ķelne}} |Miris = {{miršanas datums un vecums|1988|7|18|1938|10|16}} |Vieta_mr = {{vieta|Spānija|Ibiza}} |Instrumenti = dziedāšana, [[mutes harmonikas]], [[klavesīns]], [[tamburīns]], [[klavieres]] |Žanrs = [[ārtroks]], [[folkroks]] |Nodarbošanās = [[dziedātāja]], [[dziesmu autore]], [[aktrise]] |Gadi = 1963—1988 |Izdevējkompānija = ''[[Matador Records|Matador]]'', [[MGM Records|MGM]], [[RCA Records|RCA]], ''[[Sire Records|Sire]]'' |Darbojies_arī = ''[[The Velvet Underground]]'', [[Džons Keils]], [[Lū Rīds]], [[Kevins Aiers]], [[Džons Kūpers Klarks]], [[Bobs Dilans]] |Dzimums = S }} '''Niko''' ({{val|de|Nico}}, dzimusi '''Krista Pefgena''' ({{val|de|Christa Päffgen}}) {{dat|1938|10|16}}, mirusi {{dat|1988|7|18}}) bija vācu mūziķe, [[modele]] un [[aktrise]]. Viņa ir zināma, pateicoties sadarbībai ar grupu ''[[The Velvet Underground]]'' un vēlāk uzsāktajai solokarjerai. == Biogrāfija == Niko bija profesionāla modele. 1965. gadā viņa ierakstīja singlu sadarbībā ar ''[[The Rolling Stones]]'' ģitāristu Braienu Džonsu, taču tas neguva panākumus. Pārcēlusies uz Ņujorku, viņa nokļuva mākslinieka [[Endijs Vorhols|Endija Vorhola]] uzmanības lokā un dziedāja kopā ar viņa protežēto grupu ''[[The Velvet Underground]]'', taču šī sadarbība nebija ilga. Drīz viņa izdeva arī pirmo soloalbumu ''Chelsea Girl'' (1967). Nākamajam albumam ''The Marble Index'' (1968) viņa dziesmu vārdus un mūziku jau rakstīja pati. Pēc tam sekoja albumi ''Desertshore'' (1970) and ''The End...'' (1974), ''Drama of Exile'' (1981), ''Camera Obscura'' (1985). Attēlojusi lomas vairākās filmās, tai skaitā [[Federiko Fellīni]] "[[Saldā dzīve]]" (''La Dolce Vita'', 1960), Endija Vorhola ''[[Chelsea Girls (filma)|Chelsea Girls]]'' (1966), [[Filips Garels|Filipa Garela]] filmās ''[[The Inner Scar]]'' (1972) un ''[[Le berceau de cristal]]'' (1976). 1988. gada 18. jūlijā atvaļinājuma laikā Spānijas Vidusjūras salā [[Ibiza|Ibizā]] Niko cieta negadījumā — nokrītot no velosipēda, sasita galvu. Garāmbraucošs taksometra vadītājs atrada viņu bezsamaņā. Niko tika nogādāta vietējā slimnīcā, kur viņa nomira no intracerebrālās asiņošanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://smironne.free.fr/NICO/bio.html|title=Nico Biography|publisher=smironne.free.fr}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {| class="wikitable" |- !Gads !Nosaukums |- |1967 |''[[The Velvet Underground & Nico]]'' |- |1967 |''[[Chelsea Girl (albums)|Chelsea Girl]]'' |- |1969 |''[[The Marble Index]]'' |- |1970 |''[[Desertshore]]'' |- |1973 |''[[The End (Niko albums)|The End]]'' |- |1981 |''[[Drama of Exile]]'' (izlaists divās versijās) |- |1985 |''[[Camera Obscura (albums)|Camera Obscura]]'' |- |} === Koncertalbumi === {| class="wikitable" |- !Gads !Nosaukums |- |1974 |''[[June 1, 1974]]'' |- | 1982 |''[[Do or Die: Nico in Europe]]'' |- |1985 |''Nico Live in Pécs'' |- |1986 |''[[Live Heroes]]'' |- |1986 |''[[Behind the Iron Curtain (albums)|Behind the Iron Curtain]]'' |- |1987 |''Nico in Tokyo'' |- |1988 |''[[Fata Morgana (Nico's Last Concert)]]'' |- |1989 |''Hanging Gardens'' |- |1994 |''Heroine'' |- |2003 |''Femme Fatale: The Aura Anthology'' |- |2007 |''All Tomorrow's Parties'' |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1988. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas dziedātāji]] [[Kategorija:Vācijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Vācijas fotomodeļi]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] naqpwklyuh1pfhdxmaiwp9ysp0dm0uz 5. tramvaju maršruts (Rīga) 0 91039 3671845 3668878 2022-08-17T19:56:00Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 5. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Iļģuciems]] |uz = [[Mīlgrāvis]] |karte = [[File:5tramv.png|5tramv]] Pamatmaršruts "Iļģuciems - Mīlgrāvis" [[File:5tramv peters-ielas-del.png|5tramv peters-ielas-del]] Mainīts maršruts "Iļģuciems - Ausekļa iela" Pētersalas ielas slēgšanas dēļ no 2022. gada 6. augusta |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 31,018 km<br />(15,390 km / 15,628 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 72 (36 / 36) |transporta vienīb = 11 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = № 3 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''5. tramvaju maršruts''' (pēc vecās, pirmskara numerācijas ir bij. 9. un 13. maršrutu apvienojums) ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimes [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] līdz [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkaimei. 5. tramvaju maršruta kopējais garums ir 31,018 km. Virziena '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' kopējais garums ir 15,390 km, bet virziena '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' kopējais garums ir 15,628 km. Darbdienās pa 5. tramvaju maršrutu kursē 11 tramvaji, kuri pavisam veic 155 reisus, bet brīvdienās — 6 tramvaji, kuri pavisam veic 100 reisus (09.2014). 5. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 3. tramvaju depo. 5. tramvaju maršruts ir interesants ar to, ka Mīlgrāvja ielas posmā tam ir tikai vienas sliedes un ka Sliežu ielā tas šķērso dzelzceļa atzaru, kas ir vienīgā vieta Latvijā, kur krustojas tramvaja sliedes ar dzelzceļa sliedēm. == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1951. gadā, apvienojot 6. un 7. maršrutu. Sākumā kursēja no Sarkandaugavas līdz Bērnu slimnīcai, bet pēc tam pagarināja līdz Jaunmīlgrāvim. 1987. gadā 5. tramvajs no Torņakalna tika novirzīts uz Iļģuciemu. Pēdējos gados šajā maršrutā nav bijušas lielas izmaiņas. 5. tramvaju kādreiz apkalpoja daļēji 4. tramvaju depo, bet kad 2010. gada novembrī likvidēja 4. depo, 5. tramvaju sāka apkalpot tikai 3. tramvaju depo. Šobrīd 5. tramvajs ir trešais garākais tramvaja maršruts Rīgā. Sākot ar 2013. gada 4. septembri 5. tramvajam tika izveidota jauna pieturvieta "Kultūru vidusskola" abos virzienos. Viena atrodas starp pieturām "Ganību dambis" un "Lugažu iela" virzienā uz Mīlgrāvi. Otra atrodas starp pieturām "Lugažu iela" un "Pētersalas iela" virzienā uz Iļģuciemu.<ref> [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ No 4. septembra 5. un 9. tramvaja maršrutā tiks ieviesta jauna pieturvieta]</ref> No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 11. jūlija līdz 22. augustam (ieskaitot) <ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ No 16.jūnija 5.maršruta tramvaji kursēs pa pamatmaršrutu “Iļģuciems - Mīlgrāvis”]</ref> tramvaja sliežu nomaiņas dēļ Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā 5. tramvaja maršruts tika saīsināts no Mīlgrāvja līdz Stacijas laukumam. Remonta laikā maršruta posmā no Stacijas laukuma līdz Iļģuciemam kursēja [[5T. autobusu maršruts]]. No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela|Prāgas ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts reisos - "Mīlgrāvis - 3. depo" un "Iļģuciems - 3. depo" tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]], izlaižot [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 30. jūlijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā}}</ref> '''2022. gada 6. augustā maršruts tika saīsināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]] sakarā ar ēkas [[Pētersalas iela|Pētersalas ielā]] 5 avārijas stāvokli, kā rezultātā slēgta satiksme ielā. Maršruta posmu no [[Sarkandaugava|Sarkandaugavas]] līdz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] nodrošina [[5T. autobusu maršruts|5T autobuss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-augusta-tiks-veiktas-izmainas-5-tramvaja-marsruta-dala-marsruta-tiks-apkalpota-ar-5t-autobusu/|title=No 6. augusta tiks veiktas izmaiņas 5. tramvaja maršrutā, daļa maršruta tiks apkalpota ar 5T autobusu}}</ref>''' == Maršruts == [[Attēls:5. tramvajs Ganiibu dambii.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs brauc pa [[Ganību dambis|Ganību dambi]].]] [[Attēls:5. tramvajs Auseklja ielaa.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs atrodas pie [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] loka.]] [[Attēls:MAN-TESS sliezhu krustojums.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs šķērso dzelzceļa atzaru, kas ved uz MAN-TESS.]] [[Attēls:5. tramvajs Iļģuciema galapunktā.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā Iļģuciemā]] [[Attēls:5. tramvajs Meierovica bulvārī.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]] [[File:5. tramvajs Sliežu ielā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]] [[File:5. tramvajs Sarkandaugavā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs uz [[Sarkandaugavas iela (Rīga)|Sarkandaugavas ielas]]]] [[File:5. tramvajs uz Slokas ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs uz [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]]]] [[Attēls:Sliežu atzars uz MAN-TESS.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā. Priekšplānā dzelzceļa atzars uz MAN-TESS.]] [[File:5. tramvaja un dzelzceļa līnija.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā, pa labi [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]].]] Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]. Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]]. == Pieturvietas == 5. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 72 pieturas. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 36 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 36 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Iļģuciems]] |- | align="center" | 2 |[[Bēnes iela (Rīga)|Bēnes iela]] |- | align="center" | 3 |[[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 4 |[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 5 |[[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] |- | align="center" | 6 |[[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 7 |[[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 8 |[[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 9 |[[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 10 |[[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" |11 |[[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 12 |[[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 13 |[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 14 |[[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 15 |[[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 16 |[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 17 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 18 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]] |- | align="center" | 20 |[[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 21 |[[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] |- | align="center" | 22 |[[Ganību dambis]] |- | align="center" | 23 | Kultūru vidusskola |- | align="center" | 24 |[[Lugažu iela]] |- | align="center" | 25 |[[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] |- | align="center" | 26 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 27 |[[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 28 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 29 |[[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 30 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 31 |[[Sarkandaugavas iela]] |- | align="center" | 32 |[[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]] |- | align="center" | 33 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |- | align="center" | 34 |[[Gaujienas iela]] |- | align="center" | 35 |[[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] |- | align="center" | 36 |[[Mīlgrāvis]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mīlgrāvis]] |- | align="center" | 2 | [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] |- | align="center" | 3 | [[Gaujienas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |- | align="center" | 5 | [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] |- | align="center" | 7 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 9 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 10 | [[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" | 14 | Kultūru vidusskola |- | align="center" | 15 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] |- | align="center" | 18 | [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]] |- | align="center" | 19 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 22 |[[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 23 |[[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 24 |[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 25 |[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 26 |[[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 27 |[[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 28 |[[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 29 |[[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 30 |[[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 31 |[[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 32 |[[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] |- | align="center" | 33 |[[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 34 |[[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 35 |[[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]] |- | align="center" | 36 |[[Iļģuciems]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]]. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]. Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 22 pieturas. Bet virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 24 pieturas. Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 30 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 30 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 9 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 11 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 13 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 15 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 16 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 17 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 18 | [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 20 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Iļģuciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] |- | align="center" | 2 | [[Bēnes iela (Rīga)|Bēnes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 7 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 8 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 10 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 12 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 13 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 14 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 17 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 19 | [[Elijas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 22 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 23 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 9 | [[Prāgas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 12 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 13 | [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]] |- | align="center" | 14 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ganību dambis]] |- | align="center" | 17 | Kultūru vidusskola |- | align="center" | 18 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 22 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 23 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 24 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 25 | [[Sarkandaugavas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]] |- | align="center" | 27 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |- | align="center" | 28 | [[Gaujienas iela]] |- | align="center" | 29 | [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] |- | align="center" | 30 | [[Mīlgrāvis]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mīlgrāvis]] |- | align="center" | 2 | [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] |- | align="center" | 3 | [[Gaujienas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |- | align="center" | 5 | [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] |- | align="center" | 7 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 9 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 10 | [[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" | 14 | Kultūru vidusskola |- | align="center" | 15 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] |- | align="center" | 18 | [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]] |- | align="center" | 19 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 22 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 23 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 25 | [[Elijas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 27 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 28 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 29 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 30 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|zUhVHDsN12s|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|-G5MCqyTc7Y|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|GtJ516rQw5Q|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Mīlgrāvis - Iļģuciems}} * {{youtube|WEkxFZS7xPk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 1. daļa}} * {{youtube|sCeQylsG0Vo|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 2. daļa}} * {{youtube|Y8fMP0f91tQ|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 3. daļa}} * {{youtube|DyMhge1hJn0|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 4. daļa}} * {{youtube|58ESHcq9nYk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 5. daļa}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|05]] mtxw4qpsakqw345cx9ywdhs07ubjlur 3. tramvaju maršruts (Rīga) 0 91043 3671840 3587876 2022-08-17T19:47:29Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 3. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Ķengarags|Ķengarags]] |karte = [[File:3tramv.png|3tramv]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |slēgts = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 34,031 km<br />(16,973 km / 17,058 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 77 (39 / 38) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) brīvdienās - nekursē |depo = № 3 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/3/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''3. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimes [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]] līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]]. 3. tramvaju maršruta kopējais garums ir 34,031 km. Virziena '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' kopējais garums ir 16,973 km, bet virziena '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 17,058 km. Darbdienās pa 3. tramvaju maršrutu kursē tikai 2 tramvaji, kuri pavisam veic tikai 30 reisus (09.2014), bet brīvdienās nekursē neviens tramvajs. Šobrīd 3. tramvaju maršruts ir otrais garākais tramvaju maršruts Rīgā. 3. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 3. tramvaju depo. No 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam maršruts uz laiku bija slēgts, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817</ref>. No 2021. gada 3. novembra maršruts COVID-19 pandēmijas izraisītā transportlīdzekļu vadītāju trūkuma dēļ uz laiku atkal ticis slēgts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/|title=Transporta līdzekļu vadītāju saslimšanas dēļ, no 3. novembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-01}}</ref>. == Maršruts == [[Attēls:3. tramvajs Ropazu iela, 20.07.2009.jpg|thumb|200px|3. maršruta tramvajs [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]].]] [[File:Tram 35174 at Stop in Riga 8 July 2016.jpg|thumb|200px|3. maršruta tramvajs [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]].]] [[Attēls:3. tramvajs Ropažu ielā.JPG|thumb|200px|3. maršruta tramvajs [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]].]] [[File:Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (7).jpg|thumb|200px|3. maršruta tramvajs [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]].]] [[Attēls:3. tramvajs Juglā.jpg|thumb|200px|3. maršruta tramvajs [[Jugla (Rīga)|Juglas]] galapunktā]] [[File:3. tramvajs Maskavas ielā.jpg|thumb|200px|3. maršruta tramvajs [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielā]].]] Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts|Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. Virzienā '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], Radio iela, [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts|Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] un [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]. == Pieturvietas == 3. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 78 pieturas. Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' ir 39 pieturas, bet virzienā '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 39 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 2 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 4 | Meža skola |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 6 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 7 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 13 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 14 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 16 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 18 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 22 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 23 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 25 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 27 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 28 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 29 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 30 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 32 | [[Krasta masīvs]] |- | align="center" | 33 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 34 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 35 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 36 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 37 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 38 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 39 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 2 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 8 | [[Krasta masīvs]] |- | align="center" | 9 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 10 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 12 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 13 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 14 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 17 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 18 | [[Prāgas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 20 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 21 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 22 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 24 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 26 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 27 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 28 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 29 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 30 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 31 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 32 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 33 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 34 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 35 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 36 | Meža skola |- | align="center" | 37 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 38 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 39 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts|Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] un [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]. Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts|Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]]. Virzienā '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 29 pieturas. Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' ir 30 pieturas. Savukārt, virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' ir 10 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' ir 10 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 9 | [[Prāgas iela]] |- | align="center" | 10 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 11 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 12 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 17 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 19 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 20 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 21 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 22 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 23 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 26 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 27 | Meža skola |- | align="center" | 28 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 29 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 30 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 2 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 4 | Meža skola |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 6 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 7 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 13 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 14 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 16 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 18 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 21 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 22 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 23 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 25 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 27 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 28 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 29 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 30 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 3 | Krasta masīvs |- | align="center" | 4 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 5 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 6 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 2 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 8 | Krasta masīvs |- | align="center" | 9 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 10 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |} |} == Vēsture == Šis maršruts atklāts 1954. gadā. Sākotnēji tas kursēja no Keramikas līdz Biķernieku ielai. 1960. gadā novirzīts uz Ropažu ielu. 1984. gadā maršruts tika slēgts, bet 2002. gadā tas tika izveidots no Doles līdz Juglai. Pēdējos gados maršrutā notikušas vidēji lielas pārmaiņas. No 2013. gada 14. aprīļa līdz 2013. gada 28. maijam 3. tramvajs kursēja līdz 45. vidusskolai, bet pasažieri varēja pārsēsties [[6T. autobusu maršruts|6T. autobusā]].<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-veiks-6-tramvaja-marsruta-rekonstrukcijas-darbus/ "Rīgas satiksme" veiks 3. un 6.tramvaja maršruta rekonstrukcijas darbus]</ref> Virzienā uz Juglu 6T. autobuss brauca pa Apes ielu un Brīvības ielu un pieturēja parastajās autobusiem paredzētajās pieturās. Virzienā no Juglas 6T. autobuss brauca pa Brīvības ielu un pie Alfas nogriezās pa Ropažu ielu un pieturēja tramvaja pieturvietās. No 2013. gada 28. maija 3. tramvajs atkal kursē līdz Juglai. 2013. gada 22. oktobrī 3. tramvajs atkal sāka pieturēt pieturā "Meža skola", tieši tajā pašā dienā tika pabeigti rekonstrukcijas darbi. No 2017. gada 5. jūnija 3. maršruta tramvaji virzienā no Juglas uz Ķengaragu brauc pa Krišjāņa Barona ielu, Radio ielu, 13. janvāra ielu, Prāgas ielu un tālāk pa maršrutu. Maršruta pieturvieta „Aspazijas bulvāris” aizstāta ar pieturvietu „Stacijas laukums”. 2018. gada 3. martā virzienā uz Juglu tika ieviesta pagaidu pieturvieta „Aspazijas bulvāris”, taču 9. jūnijā pagaidu pietura slēgta, un 3. tramvajs arī virzienā uz Juglu apstājas pieturvietā “Stacijas laukums”. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-un-3-tramvaja-marsruta-mainisies-pieturvietas-stacijas-laukums-izvietojums/|title=1. un 3. tramvaja maršrutā mainīsies pieturvietas “Stacijas laukums” izvietojums : Aktualitātes : Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-06-11|language=lv}}</ref> == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|x-yrsoZdRSc|Pilnā 3. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|_T2ERTQoChc|3. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ķengarags - Jugla, 1. daļa}} * {{youtube|6uunPAMgpio|3. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ķengarags - Jugla, 2. daļa}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|03]] 24a8f7enswfhgpfcu9hhlh0flgnhhga Bauskas pils 0 92920 3671913 3608549 2022-08-18T05:38:38Z Gustamons 90751 Pievienoju bildi wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Bauskas pils | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = Bauskas pils foto Sandris Kuzmickis.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Bauskas pils no putna lidojuma | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = Pilskalns, [[Bauska]], [[Bauskas novads]], {{LAT}} | pushpin_map = Latvija | latd = 56.403611 | latNS = | longd = 24.174444 | longEW = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 17. gadsimts/19. gadsimts/20. gadsimts | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Bauskas viduslaiku pils | numurs = 311 | grupa = valsts nozīmes | tipol_grupa = arheoloģija | reģions = Zemgale | rīk_dat = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Bauskas pilsdrupas ar parku | numurs = 6166 | grupa = valsts nozīmes | tipol_grupa = arhitektūra | reģions = Zemgale | rīk_dat = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} | references = }} '''Bauskas pils''' ir vēlajos [[viduslaiki|viduslaikos]] celta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pils [[Bauska|Bauskā]], kas 16. gadsimtā paplašināta [[Kurzemes hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] galma vajadzībām. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis<ref name="vkpai">https://is.mantojums.lv/monument/311 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.</ref>. Pils jaunākā daļa ir viens no izcilākajiem [[manierisms|manierisma]] stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā, rekonstruēta 2008. gadā.<ref>[http://www.delfi.lv/tavamaja/maja-ar-stastu/46568397_vesturisko-vertibu-saglabasana-bauskas-pils-atjaunotas-krasnis-un-to-dzivesstasti Vēsturisko vērtību saglabāšana - Bauskas pils atjaunotās krāsnis un to dzīvesstāsti ]</ref> == Vēsture == Livonijas ordenis pēc miera līguma ar [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] 15. gadsimtā ieguva pilnīgu kontroli pār Bauskas apkaimi un sāka [[Mēmele]]s un [[Mūsa]]s satecē veidot nocietinātu pārvaldes centru. Pils celtniecība tika uzsākta laikaposmā no 1438. gada līdz 1450. gadam [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestra]] [[Heinrihs Finke fon Oferbergs|Heindenreiha Finkes no Oferbergas]] valdīšanas laikā. Par celtniecības gadu tradicionāli uzskata 1443. gadu, kad mestra vēstulē pieminēts pils celtniecības fakts<ref name="Caune">Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.</ref>. Pils celtniecībā piedalījās arī [[voti]] - somugru tauta - kas pēc pils celtniecības apmetās uz dzīvi Mēmeles krastos un tika dēvēti par [[krieviņi]]em. Līdz 16. gadsimta vidum pili pārvaldīja Livonijas ordeņa iecelti [[Bauskas fogti]]. No 1536. līdz 1540. gadam Bauskas pilī bija ieslodzīts dzejnieks [[Burkards Valdiss]], kas atdzejoja vācu valodā 150 [[psalmi|psalmus]] un arī komponēja tiem melodijas.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/ka-engeli-debesis-10484301 Inese Lūsiņa. Kā eņģeļi debesīs] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 1999. gada 16. jūlijā </ref> 1559. gadā [[Gothards Ketlers]] pili ieķīlāja Polijas karalim, 1562. gadā pils nokļuva jaunizveidotās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s īpašumā. Pēc 1617. gada [[Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme]]s (''Formula regiminis'' — "Valdības formula") pieņemšanas pilī tiesu sprieda Bauskas pilskungs (''Hauptmann''). Hercogistes laikā tika uzsākta apjomīga pils pārbūve un bijušās priekšpils vietā tika uzcelta hercoga rezidence, kurā atradās hercogistes kanceleja un uzturējās hercoga galms. Hercogs pilī apmetās jau 1587. gadā un pabeigta tā tika 1596. gadā. Līdz ar pārbūvi tika nojaukts viduslaiku ciemats līdzās pilij. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru karu]] laikā 1625. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks, 1628. gadā - poļu karaspēks, 1629. gadā to atguva Kurzemes hercogs. 17. gadsimta beigās pēc ilgstošiem kariem pils vairs bija tikai daļēji apdzīvota, pils viduslaiku daļā atradās noliktavas. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1701. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks un ap pili tika izveidoti spēcīgi zemes nocietinājumi - vieni no izteiksmīgākajiem Latvijas teritorijā. Pēc [[Mūrmuižas kauja]]s un Jelgavas kapitulācijas Krievijas cars [[Pēteris I]] nosūtīja vairākus pulkus ieņemt Bauskas pili, kurā bija palikuši tikai 250 vīri pulkvežleitnanta [[Štēli fon Holšteini|M. G. Štēla fon Holšteina]] vadībā. Pēc salīdzinoši nelielas pils apšaudes un bombardēšanas 1705. gada 12. septembrī tika noslēgts padošanās akts, kuru no Krievijas puses parakstīja ģenerālmajors Dž. Čemberss (''Chambers''). Pēc trim dienām, kad pilnībā tika pabeigta pils un pilsētas pārņemšana, krievi Bauskā atstāja pulkvedi Nikolaju Balku (''Balck'') ar kājnieku bataljonu un dragūnu pulku.<ref name="Jakovļeva">[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2009_files/3numurs/M_Jakovleva_Karadarbiba_LVIZ_2009_3.pdf Mārīte Jakovļeva. KARADARBĪBA KURZEMES HERCOGISTĒ UN LIETUVAS PIEROBEŽĀ (1703. gada vasara – 1705. gads)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190818070748/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2009_files/3numurs/M_Jakovleva_Karadarbiba_LVIZ_2009_3.pdf |date={{dat|2019|08|18||bez}} }} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2009, Nr 3</ref> Atkāpjoties 1706. gadā, krievu karaspēks daļēji uzspridzināja pili. 18. gadsimtā tā vairs netika apdzīvota un pamazām pārvērtās drupās. 1874. gadā pils drupas un apkaime kļuva par firsta [[Līveni|Līvena ģimene]]s īpašumu, ap pili tika izveidots ainavu parks. 1930. gados pils viduslaiku tornī tika ierīkots skatu laukums. 1960. gadu beigās tika nolemts pils jaunākajā daļā izveidot novadpētniecības muzeju un tika uzsākta pils rekonstrukcija, kas turpinās vēl tagad. 1990. gadā rekonstruētajās pils telpās tika izvietots Bauskas pils muzejs. ==Galerija== <gallery> Attēls:Burgruine Bauske.JPG|Bauskas pils plāns Attēls:Bauskenburg 15ct.jpg|Bauskas pils (''Bauskenburg'') apraksts 15. gs. Attēls:Bauskas pils.jpg|Skats uz Bauskas pili un pilsētu pāri Mūsai Attēls:Bauskas pils drupas un pilsētas panorāma.jpg|Bauskas pilsdrupas 19. gs. Attēls:Bauskas pilsdrupas 1915.jpg|Bauskas pilsdrupas (1915/1916) Attēls:Bauskas old castle 3.jpg|Skats uz restaurēto pili Attēls:Bauskas pils 2015.JPG|Bauskas pils 2015. gadā Attēls:Pilsdrupas1.jpg|Bauskas pils iekšpagalms Attēls:Pilsdrupas2.jpg|Bauskas pils iekšpagalms Attēls:Bauskas pils pagalms.jpg|Bauskas pils iekšpagalms- skats no augšas </gallery> == Apraksts == Bauskas pils celta Mūsas un Mēmeles satekas vietā, šaurā, klinšu norobežotā pussalā. Pāri visai pussalai pils priekšā tika izrakts dziļš grāvis, pār kuru veda paceļamais tilts. Pils celtniecībā izmantots vietējais [[dolomīts]], laukakmeņi un ķieģeļi. Kopējais abu pils daļu izmērs ir 124 x 43 metri. Viduslaiku pils mūru biezums sasniedz 3,5 metrus. Viduslaiku pilij kopā ar priekšpili bija pieci torņi. Lielākajā tornī mūsdienās atrodas skatu laukums, tas ir 22 metrus augsts. Otra stāva līmenī šajā tornī atradās dzīvojamā telpa ar zvaigžņu velvi. Viduslaiku pils korpusi ietvēra iekšpagalmu. Hercoga laiku pilī tika ietverti divi viduslaiku pils torņi, starp kuriem uzcēla trīs korpusus, kas veidoja jaunu iekšpagalmu. Jaunā pils daļa vairs tik lielā mērā nebija paredzēta aizsardzības nolūkiem, tai drīzāk bija reprezentācijas loma. Raksturīgs hercoga pils elements ir sgrafito stilā veidotais pils apmetums ar iluzoriem, uzzīmētiem kvadriem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Bauska Castle|Bauskas pils}} * [https://web.archive.org/web/20151008000646/http://bauskaspils.lv/lv/pils-un-muzejs Bauskas pils] * [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/GarieApraksti/BauskasRaj/Bauska/Bauskas_vid_pils.htm Dzintarzīmes — Bauskas viduslaiku pils un hercoga pils] * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Bauska]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Pilis Latvijā]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] [[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]] 5zgj4scocyh39ica493wsnlr7y550e0 Atmostas Baltija 0 94610 3671891 3227727 2022-08-18T00:26:25Z WoweMain 91511 wikitext text/x-wiki '''Atmostas Baltija''' ({{val-lt|Bunda jau Baltija}}, {{val-et|Ärgake, Baltimaad}}) ir Borisa Rezņika dziesma ar Valda Pavlovska vārdiem, kura kļuva populāra 20. gs. 80. gadu beigās, [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laikā]]. == Vēsture == [[Attēls:Atmostas Baltija.ogg|thumb|Dziesmas piedziedājums latviešu valodā.]] Attīstoties Atmodas notikumiem, vairākas rokgrupas sacerēja dziesmas ar patriotiskiem tekstiem. Par spīti uzskatam, ka dziesma sacerēta kā specpasūtījums [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] akcijai, tā tapusi jau gadu agrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/boriss-rezniks-atklaj-dziesmas-atmostas-baltija-tapsanas-aizkulises-un-kadu-skumju-faktu|title=Boriss Rezņiks atklāj dziesmas “Atmostas Baltija” tapšanas aizkulises un kādu skumju faktu|last=|first=|access-date=21.08.2019|date=21.08.2019}}</ref> [[Boriss Rezņiks]] kopā ar savu grupu "[[Eolika]]", kura tolaik jau bija zaudējusi popularitāti, ierakstīja dziesmu, kura atsaucās uz aktuālajiem notikumiem - triju [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] iedzīvotāju lielākās daļas vēlmei dzīvot neatkarīgās valstīs. Lai apvienotu visas trīs Baltijas tautas, katrs dziesmas pants iedziedāts vienā no Baltijas valstu valodām - pirmo pantu latviešu valodā dzied "Eolikas" solists [[Viktors Burakovs-Zemgals]], lietuviski dzied lietuviešu dziedātājs Žilvins Bubelis, bet igauniski - igauņu dziedātājs Tarmo Pihlaps. Zemgals bija Valda Pavlovska grupas biedrs, igauņu dziedātāju izdevās atrast caur paziņām, savukārt lietuviešu dziedātāju uzmeklēja Rīgā dislocētajā [[Padomju Armija|Padomju armijas]] karavīru ansamblī "Zvaigznīte".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=kASkziUURQs|title=“Atmostas Baltija”|last=Bērtule|first=Anete|access-date=21.08.2019.|date=23.08.2014.}}</ref> Šī dziesma piedalījās [[Mikrofona aptauja 1989|"Mikrofona 89" aptaujā]] par gada populārāko dziesmu un iekļuva populārāko dziesmu trijniekā. Kopš tā laika šī dziesma reizēm tiek dēvēta par Baltijas valstu neformālo himnu. Neilgi pēc dziesmas ierakstīšanas Žilvins Bubelis emigrēja uz ASV, kur apmetās uz dzīvi, savukārt Tarmo Pihlaps nomira. Ieraksta tapšanas brīdis bija vienīgā reize, kad visi trīs dziedātāji bija kopā.<ref name=":0" /> Dziesma iekļauta skaņuplatē "Mikrofons 89" (1989) un latviešu patriotisko dziesmu izlasē "[[Tautas laiks (Latviešu patriotisko dziesmu izlase)|Tautas laiks]]" (2007). 2018. gadā "Atmostas Baltija" ieguva 17. vietu [[Radio SWH]] organizētajā [[LVtop100 aptauja|LVtop100 aptaujā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lvtop100.lv/top-100/ |title=VISU LAIKU LABĀKĀS SIMTGADES DZIESMAS |access-date={{dat|2018|11|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181231143947/https://lvtop100.lv/top-100/ |archivedate={{dat|2018|12|31||bez}} }}</ref> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Baltijas ceļš]] * [[Dziesmotā revolūcija]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090425090245/http://www.dziesmas.lv/index.asp?page=lyrics&id=13134 Dziesmas vārdi visās trīs valodās] {{Igaunija-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{Lietuva-aizmetnis}} [[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]] 0cdizt9bwpn99mtg0lu2u0oozyz1whu Ārons Brukss 0 101185 3672044 2977591 2022-08-18T09:26:07Z Bai-Bot 60304 /* Karjera */sīkumi, replaced: [[aizsargs (basketbols)| → [[uzbrūkošais aizsargs| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Ārons Brukss | vārds_orig = ''Aaron Brooks'' | attēls = Aaron Brooks.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Ārons Džemals Brukss | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|1985|1|14}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Vašingtona|Sietla|2s=Vašingtona (štats)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = {{mērv|cm=183}} | svars = {{mērv|kg=73}} | poz = [[Saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2007 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = Oregonas universitāte | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Čikāgas "Bulls"]] | numurs = | amats = | līga = NBA <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 26., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2007. gada NBA drafts|2007]] | dr_līga = [[NBA]] | dr_kom = [[Hjūstonas "Rockets"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2007|start}}–{{nbay|2010|end}} | klubs 1 = [[Hjūstonas "Rockets"]] | kl_sez 2 = 2007 | klubs 2 = → ''[[Rio Grande Valley Vipers]]'' | kl_sez 3 = {{nbay|2010|end}} | klubs 3 = [[Fīniksas "Suns"]] | kl_sez 4 = 2011–2012 | klubs 4 = ''[[Guangdong Southern Tigers]]'' | kl_sez 5 = {{nbay|2012|full=y}} | klubs 5 = [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2012|end}}–{{nbay|2013|end}} | klubs 6 = [[Hjūstonas "Rockets"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2013|end}} | klubs 7 = [[Denveras "Nuggets"]] | kl_sez 8 = {{nbay|2014|start}}–pašlaik | klubs 8 = [[Čikāgas "Bulls"]] | kl_sez 9 = | klubs 9 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA Most Improved Player|NBA visvairāk progresējušākais spēlētājs]] <small>({{nbay|2009|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ārons Džemals Brukss''' ({{val-en|Aaron Jamal Brooks}}; dzimis {{Dat|1985|1|14}} [[Sietla|Sietlā]], [[Vašingtona|Vašingtonas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[basketbols|basketbolists]], spēlē [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Pašlaik (2014) pārstāv [[NBA]] klubu [[Čikāgas "Bulls"]]. == Karjera == Ā. Brukss pēc veiksmīgas augstskolu basketbola karjeras [[Oregona]]s universitātē tika izraudzīts [[2007. gada NBA drafts|2007. gada NBA drafta]] pirmajā kārtā ar kopējo 26. numuru ([[Hjūstonas "Rockets"]]). Pirmo sezonu NBA ar 0. numuru spēlējošais [[saspēles vadītājs|aizsargs]] aizvadīja tikai kā rezervists, bet savā otrajā profesionāļa sezonā, pēc tam, kad komanda aizmainīja pamatsastāva [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāju]] [[Rafers Elstons|Raferu Elstonu]], Ā. Brukss ieņēma vietu pirmajā pieciniekā un pārliecinoši organizēja "Rockets" spēli. Katrā no karjeras pirmajām trim sezonām ievērojami pieauga gan spēlētāja rezultativitāte, gan iedoto piespēļu skaits un vidējais spēlēs laiks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ārona Bruksa oficiālā statistika NBA mājaslapā |publisher=NBA.com |accessdate={{dat|2009|12|27|SK}} |url=http://www.nba.com/playerfile/aaron_brooks/career_stats.html |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150205033435/http://www.nba.com/playerfile/aaron_brooks/career_stats.html |archivedate={{dat|2015|02|05||bez}} }}</ref> Sevišķi izcili spēlētājs aizvadīja 2009. gada ''[[NBA play-off|play-off]]'' spēles, tai skaitā vienā no [[Rietumu konference]]s pusfināla sērijas spēlēm gūstot savā karjerā tobrīd augstāko punktu skaitu — 34. Neraugoties uz pašaizliedzīgo "Rockets" spēli, konferences finālā gan iekļuva [[Losandželosas "Lakers"]]. 2010. gada janvārī uzvarā pret [[Minesotas "Timberwolves"|Minesotas "Timberwolwes"]] uzstādīja karjeras rezultativitātes rekordu — 43 punkti vienā spēlē, savukārt martā, spēlē pret Memfisas "Grizzlies" viņš iemeta 7 no 7 trīspunktu metieniem, uzstādot līgas rekordu. Pēc sezonas viņš tika atzīts par [[NBA visvairāk progresējušākais spēlētājs|līgas progresējušāko spēlētāju]]. Nākamajā sezonā Ā. Brukss cīnījās ar traumām un tās otrajā pusē tika aizmainīts uz [[Fīniksas "Suns"]] pret [[Gorans Dragičs|Goranu Dragiču]] un pirmās kārtas drafta tiesībām. [[2011. gada NBA lokauts|2011. gada lokauta]] laikā Ā. Brukss spēlēja [[Ķīna|Ķīnā]], kur palika visu sezonu un tika līdz finālsērijai kluba ''[[Guangdong Southern Tigers]]'' sastāvā. NBA Ā. Brukss atgriezās 2012. gada rudenī un spēlēja [[Sakramento "Kings"]], pēc tam atgriezās Hjūstonas "Rockets" (2012–2014) un spēlēja arī [[Denveras "Nuggets"]], taču iepriekšējā augstajā līmenī spēlēt vairs nespēja. 2014. gada jūlijā viņš noslēdza līgumu ar [[Čikāgas "Bulls"]]. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | align="left" | {{nbay|2007|full=yes}} | align="left" | [[Hjūstonas "Rockets"|"Rockets"]] | 51 || 0 || 11,9 || 41,3 || 33,0 || 85,7 || 1,1 || 1,7 || 0,3 || 0,1 || 5,2 |- | align="left" | {{nbay|2008|full=yes}} | align="left" | [[Hjūstonas "Rockets"|"Rockets"]] | 80 || 35 || 25,0 || 40,4 || 36,6 || 86,6 || 2 || 3 || 0,6 || 0,1 || 11,2 |- | align="left" | {{nbay|2009|full=yes}} | align="left" | [[Hjūstonas "Rockets"|"Rockets"]] | '''82''' || '''82''' || '''35,6''' || 43,2 || 39,8 || 82,2 || 2,6 || '''5,3''' || 0,8 || 0,2 || '''19,6''' |- | align="left" | {{nbay|2010|full=yes}} | align="left" | [[Hjūstonas "Rockets"|"Rockets"]] | 34 || 7 || 23,9 || 34,6 || 28,4 || '''94,0''' || 1,5 || 3,8 || 0,6 || 0,1 || 11,6 |- | align="left" | {{nbay|2010|full=yes}} | align="left" | [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 25 || 5 || 18,9 || 43,0 || 32,8 || 80,7 || 1,1 || 4,2 || 0,5 || 0 || 9,6 |- | align="left" | {{nbay|2012|full=yes}} | align="left" | [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 46 || 20 || 20,8 || '''45,9''' || 37,8 || 76,9 || 1,7 || 2,3 || 0,6 || 0,2 || 8 |- | align="left" | {{nbay|2012|full=yes}} | align="left" | [[Hjūstonas "Rockets"|"Rockets"]] | 7 || 0 || 5,4 || 30,8 || 28,6 || 0 || 0,3 || 0,9 || 0,1 || '''0,4''' || 1,4 |- | align="left" | {{nbay|2013|full=yes}} | align="left" | [[Hjūstonas "Rockets"|"Rockets"]] | 43 || 0 || 16,7 || 39,5 || '''40,9''' || 84,1 || 1,4 || 1,9 || 0,6 || 0,1 || 7 |- | align="left" | {{nbay|2013|full=yes}} | align="left" | [[Denveras "Nuggets"|"Nuggets"]] | 29 || 12 || 29,0 || 40,6 || 36,2 || 90,2 || '''2,7''' || 5,2 || '''0,9''' || 0,2 || 11,9 |- | align="left" | {{nbay|2014|full=yes}} | align="left" | [[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | '''82''' || 21 || 23,0 || 42,1 || 38,7 || 83,3 || 2 || 3,2 || 0,7 || 0,2 || 11,6 |- | align="left" | {{nbay|2015|full=yes}} | align="left" | [[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 69 || 0 || 16,1 || 40,1 || 35,7 || 76,6 || 1,5 || 2,6 || 0,4 || 0,1 || 7,1 |- | align="left" | {{nbay|2016|full=yes}} | align="left" | [[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | 65 || 0 || 13,8 || 40,3 || 37,5 || 80,0 || 1,1 || 1,9 || 0,4 || 0,1 || 5 |- | align="left" | {{Nbay|2017}} | align="left" | [[Minesotas "Timberwolves"|"Timberwolves"]] | 32 || 1 || 5,9 || 40,6 || 35,5 || 72,7 || 0,5 || 0,6 || 0,2 || 0 || 2,3 |- class="sortbottom" | align="center" colspan="2" | Karjera | 645 || 183 || 20,8 || 41,3 || 37,0 || 83,7 || 1,7 || 3 || 0,6 || 0,1 || 9,7 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | align="left" | [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]] | align="left" | [[Hjūstonas "Rockets"|"Rockets"]] | 6 || 0 || 8,3 || 32,0 || 0 || '''81,8''' || 1 || 0,5 || 0 || 0 || 4,2 |- | align="left" | [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]] | align="left" | [[Hjūstonas "Rockets"|"Rockets"]] | '''13''' || '''13''' || '''34,2''' || 45,3 || 42,2 || 80,4 || '''2,6''' || '''3,4''' || '''0,4''' || '''0,2''' || '''16,8''' |- | align="left" | [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]] | align="left" | [[Hjūstonas "Rockets"|"Rockets"]] | 6 || 0 || 11,2 || 38,2 || 11,1 || 60,0 || 1,5 || 1,8 || 0,2 || '''0,2''' || 5 |- | align="left" | [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]] | align="left" | [[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 12 || 0 || 11,0 || 34,4 || 30,8 || 57,1 || 1,5 || 0,9 || 0,3 || 0,1 || 4,5 |- | align="left" | [[2017. gada NBA izslēgšanas spēles|2017]] | align="left" | [[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | 1 || 0 || 7,3 || '''66,7''' || '''50,0''' || – || 1 || 1 || 0 || 0 || 5 |- | align="left" | [[2018. gada NBA izslēgšanas spēles|2018]] | align="left" | [[Minesotas "Timberwolves"|"Timberwolves"]] | 2 || 0 || 1,5 || '''66,7''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- class="sortbottom" | align="center" colspan="2" | Karjera | 40 || 13 || 17,6 || 41,6 || 33,0 || 74,6 || 1,7 || 1,8 || 0,2 || 0,1 || 8,4 |} <!--== International career stats == === Regulārā sezona === {|class="wikitable sortable" !SEASON !LEAGUE !TEAM !GP !GS !MPG !FG% !3P% !FT% !RPG !APG !SPG !BPG !PPG |- |CBA |[[Chinese Basketball Association|CBA]] |[[Guangdong Southern Tigers|Guangdong]] |30 |12 |29,3 |52,7 |42,5 |85,0 |3,1 |4,6 |1,9 |0,1 |21,1 |} === Izslēgšanas spēles === {|class="wikitable sortable" !SEASON !LEAGUE !TEAM !GP !GS !MPG !FG% !3P% !FT% !RPG !APG !SPG !BPG !PPG |- |CBA |[[Chinese Basketball Association|CBA]] |[[Guangdong Southern Tigers|Guangdong]] |11 |0 |00,0 |0 |0 |0 | |0 | |0 |00,0 |} ===Total=== {|class="wikitable sortable" !SEASON !LEAGUE !TEAM !GP !GS !MPG !FG% !3P% !FT% !RPG !APG !SPG !BPG !PPG |- |CBA |[[Chinese Basketball Association|CBA]] |[[Guangdong Southern Tigers|Guangdong]] |41 |12 |29,9 |55,3 |40,7 |83,0 |3,5 |4,6 |1,9 |0,1 |22,3 |}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Basketbola profili | oficmlapa = | nba = playerfile/aaron_brooks | br = players/b/brookaa01.html | sr = | espn = nba/player/_/id/3192/aaron-brooks | fiba = | fibae = | eirol = }} {{DEFAULTSORT:Brukss, Ārons}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vašingtonas štatā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Hjūstonas "Rockets" spēlētāji]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Denveras "Nuggets" spēlētāji]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] gml00kjzmc0c85r6uq8kuf3xofltsai Metakomets 0 101639 3671730 2762568 2022-08-17T15:31:53Z ZANDMANIS 91184 /* Biogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|indiāņu virsaiti|Filips|Filips}} {{Personas infokaste | vārds = Metakomets<br />Metacomet | attēls = Metacomet Wampanoag Jud Hartmann.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = | dz_gads = 1639 | dz_vieta = [[Jaunanglija]]s dienvidi | m_gads = 1676 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 12 | m_vieta = [[Rodailenda]] | tautība = [[vampanoagi|vampanoagu]] [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] | vecāki = [[Masasoits]] | dzīvesbiedrs = Vootenakuske | bērni }} '''Metakomets''', arī '''Pometakoms''' jeb '''Karalis Filips''' (dzimis ap [[1639]]. gadu, miris {{dat|1676|8|12}}) bija [[vampanoagi|vampanoagu]] augstākais [[sačems]] un [[Masasoits|Masasoita]] dēls. Viņš [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] vadīja ļoti asiņainu, pret angļu kolonistiem vērstu konfliktu, pazīstamu kā [[Karaļa Filipa karš]]. == Biogrāfija == Metakomets bija [[vampanoagi|vampanoagu]] augstākā sačema [[Masasoits|Masasoita]] otrais dēls. Par virsaiti viņš kļuva [[1662]]. gadā pēc brāļa [[Vamsuta]]s nāves. Metakomets bija precējies ar Vamsutas atraitnes, Pokasetu cilts virsaites Veetamoo jaunāko māsu Vootonekanuski, bet ar Veetamoo saglabāja draudzīgas attiecības visu atlikušo mūžu. Metakomets strikti atteicās pieņemt kristietību un uzskatīja šo reliģiju par ārkārtīgi ļaunu, taču sākumā centās dzīvot saticībā ar kolonistiem un saglabāt ar tiem miermīlīgas attiecības. Viņš uzturēja aktīvus tirdznieciskos sakarus, akceptēja eiropiešu personvārdu Filips un [[Bostona|Bostonā]] iegādājās eiropiešu drēbes. Taču eiropiešu kolonijas Jaunanglijā turpināja strauji izplesties, un kolonistiem bija nepieciešamas aizvien jaunas teritorijas. Savukārt no rietumiem savu ekspansiju austrumu virzienā aktivizēja [[irokēzu konfederācija]], ielaužoties vampanoagiem piederošajās zemēs. Turklāt [[1671]]. gadā [[Plimuta]]s kolonijas vadība pieprasīja Metakometam atbruņot cilti un pakļauties angļu likumiem. Attiecībām turpinot saasināties, 1675. g. naidīgums pārauga bruņotā konfliktā, kas nosaukts viņa vārdā kā [[Karaļa Filipa karš]]. [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Metakometa karotāji noposta Brukfīldu]] == Karaļa Filipa karš == 1675. g. janvārī dīķī tika atrasts Džona Sasamona līķis. Sasamons bija kristīts indiānis un Metakometa padomnieks, kurš angļiem slepeni ziņoja par virsaiša nodomiem. Tāpēc kā nodevējam viņam saskaņā ar cilts tradīcijām piesprieda nāvessodu. Atbildot tika arestēti, apsūdzēti slepkavībā un pakārti trīs vampanoagi. Pēc šīs provokācijas Metakomets vairs nespēja savaldīt savus karotājus. Lai iegūtu kaimiņu atbalstu, viņš pie Cerību kalna (''Mount Hope'') sapulcināja Jaunanglijas cilšu sačemus. Metakometa rīcībā bija ap tūkstots vampanoagu karotāju, turpretī kolonistu skaits bija sasniedzis jau ap 50 000. [[Nipmuki]], pokomtuki, kā arī daļa abenaku un penakuku bija gatavi pievienoties vampanoagiem un sākt bruņotu cīņu. Savukārt [[naraganseti]], kurus saistīja līgums ar angļiem, nolēma saglabāt neitralitāti. 1675. g. 20. jūnijā indiāņi veica pirmo uzbrukumu [[Svansejai]] un to pilnībā nodedzināja, apglabājot zem pelniem lielāko daļu no tās 70 iedzīvotājiem un ievadot Karaļa Filipa karu. Angļi katrā lielākajā uzbrukumā vainoja Metakometu, kas, protams, nebija iespējams. Metakomets bija vairāk organizators un politisks līderis, kamēr tiešus uzbrukumus vadīja sačemi Anavons, Tispakuins, Sagamors Sams un Sankumaču. Pēc daudzkārtējām sakāvēm angļi 1676. g. pavasarī pakāpeniski guva virsroku. Metakomets meklēja patvērumu Asovamseta purvā Rodailendā, kur 1676. g. 12. augustā tika nogalināts. Pēc sačema nāves viņa sievu un astoņgadīgo dēlu pārdeva verdzībā [[Bermuda|Bermudā]]. Virsaiša galvu uzsprauda uz pīķa un izlika publiskai apskatei pie Plimutas vārtiem, kur tā palika vairāk kā divdesmit gadus, bet ķermeni sagrieza četrās daļās un pakāra kokā. Pēc Metakometa nāves karš nebūt nebeidzās. Tieši otrādi, tas tikai sākās un ilga nākamos 50 gadus. Cīņu pret angļu kolonizatoriem turpināja abenaku un penakuku ciltis, kuru vidū patvērumu atrada arī daudzi Karaļa Filipa karā izdzīvojušie Jaunanglijas indiāņi. ==Literatūra== *Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. {{ISBN|9984046206}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas indiāņi]] [[Kategorija:Algonkini]] [[Kategorija:Vampanoagi]] [[Kategorija:Indiāņu virsaiši]] [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:1676. gadā mirušie]] i9zp99o81580yg2k2bjhu95svsfbbe9 3671732 3671730 2022-08-17T15:35:25Z ZANDMANIS 91184 /* Biogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|indiāņu virsaiti|Filips|Filips}} {{Personas infokaste | vārds = Metakomets<br />Metacomet | attēls = Metacomet Wampanoag Jud Hartmann.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = | dz_gads = 1639 | dz_vieta = [[Jaunanglija]]s dienvidi | m_gads = 1676 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 12 | m_vieta = [[Rodailenda]] | tautība = [[vampanoagi|vampanoagu]] [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] | vecāki = [[Masasoits]] | dzīvesbiedrs = Vootenakuske | bērni }} '''Metakomets''', arī '''Pometakoms''' jeb '''Karalis Filips''' (dzimis ap [[1639]]. gadu, miris {{dat|1676|8|12}}) bija [[vampanoagi|vampanoagu]] augstākais [[sačems]] un [[Masasoits|Masasoita]] dēls. Viņš [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] vadīja ļoti asiņainu, pret angļu kolonistiem vērstu konfliktu, pazīstamu kā [[Karaļa Filipa karš]]. == Biogrāfija == Metakomets bija [[vampanoagi|vampanoagu]] augstākā sačema [[Masasoits|Masasoita]] otrais dēls. Par virsaiti viņš kļuva [[1662]]. gadā pēc brāļa [[Vamsuta]]s nāves. Metakomets bija precējies ar Vamsutas atraitnes, Pokasetu cilts virsaites Veetamoo jaunāko māsu Vootonekanuski, bet ar Veetamoo saglabāja draudzīgas attiecības visu atlikušo mūžu. Metakomets strikti atteicās pieņemt kristietību un uzskatīja šo reliģiju par ārkārtīgi ļaunu, taču sākumā centās dzīvot saticībā ar kolonistiem un saglabāt ar tiem miermīlīgas attiecības. Viņš uzturēja aktīvus tirdznieciskos sakarus, akceptēja eiropiešu personvārdu Filips un [[Bostona|Bostonā]] iegādājās eiropiešu drēbes. Taču eiropiešu kolonijas Jaunanglijā turpināja strauji izplesties, un kolonistiem bija nepieciešamas aizvien jaunas teritorijas. Savukārt no rietumiem savu ekspansiju austrumu virzienā aktivizēja [[irokēzu konfederācija]], ielaužoties vampanoagiem piederošajās zemēs. Turklāt [[1671]]. gadā [[Plimutas kolonijas]] vadība pieprasīja Metakometam atbruņot cilti un pakļauties angļu likumiem. Attiecībām turpinot saasināties, 1675. g. naidīgums pārauga bruņotā konfliktā, kas nosaukts viņa vārdā kā [[Karaļa Filipa karš]]. [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Metakometa karotāji noposta Brukfīldu]] == Karaļa Filipa karš == 1675. g. janvārī dīķī tika atrasts Džona Sasamona līķis. Sasamons bija kristīts indiānis un Metakometa padomnieks, kurš angļiem slepeni ziņoja par virsaiša nodomiem. Tāpēc kā nodevējam viņam saskaņā ar cilts tradīcijām piesprieda nāvessodu. Atbildot tika arestēti, apsūdzēti slepkavībā un pakārti trīs vampanoagi. Pēc šīs provokācijas Metakomets vairs nespēja savaldīt savus karotājus. Lai iegūtu kaimiņu atbalstu, viņš pie Cerību kalna (''Mount Hope'') sapulcināja Jaunanglijas cilšu sačemus. Metakometa rīcībā bija ap tūkstots vampanoagu karotāju, turpretī kolonistu skaits bija sasniedzis jau ap 50 000. [[Nipmuki]], pokomtuki, kā arī daļa abenaku un penakuku bija gatavi pievienoties vampanoagiem un sākt bruņotu cīņu. Savukārt [[naraganseti]], kurus saistīja līgums ar angļiem, nolēma saglabāt neitralitāti. 1675. g. 20. jūnijā indiāņi veica pirmo uzbrukumu [[Svansejai]] un to pilnībā nodedzināja, apglabājot zem pelniem lielāko daļu no tās 70 iedzīvotājiem un ievadot Karaļa Filipa karu. Angļi katrā lielākajā uzbrukumā vainoja Metakometu, kas, protams, nebija iespējams. Metakomets bija vairāk organizators un politisks līderis, kamēr tiešus uzbrukumus vadīja sačemi Anavons, Tispakuins, Sagamors Sams un Sankumaču. Pēc daudzkārtējām sakāvēm angļi 1676. g. pavasarī pakāpeniski guva virsroku. Metakomets meklēja patvērumu Asovamseta purvā Rodailendā, kur 1676. g. 12. augustā tika nogalināts. Pēc sačema nāves viņa sievu un astoņgadīgo dēlu pārdeva verdzībā [[Bermuda|Bermudā]]. Virsaiša galvu uzsprauda uz pīķa un izlika publiskai apskatei pie Plimutas vārtiem, kur tā palika vairāk kā divdesmit gadus, bet ķermeni sagrieza četrās daļās un pakāra kokā. Pēc Metakometa nāves karš nebūt nebeidzās. Tieši otrādi, tas tikai sākās un ilga nākamos 50 gadus. Cīņu pret angļu kolonizatoriem turpināja abenaku un penakuku ciltis, kuru vidū patvērumu atrada arī daudzi Karaļa Filipa karā izdzīvojušie Jaunanglijas indiāņi. ==Literatūra== *Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. {{ISBN|9984046206}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas indiāņi]] [[Kategorija:Algonkini]] [[Kategorija:Vampanoagi]] [[Kategorija:Indiāņu virsaiši]] [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:1676. gadā mirušie]] 1cxrsu7gwgw3huqd0x0y5qhein82t46 Ilze Ose-Hlebovicka 0 103482 3672024 3667551 2022-08-18T09:13:36Z Bai-Bot 60304 sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Ilze Ose-Hlebovicka | vārds_orig = | attēls = Ilze Ose-Hlebovicka 2010.jpg | att_izm = | paraksts = Ilze Ose-Hlebovicka 2010. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1975|1|17}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latviete]] | garums = {{mērvienība|cm=175}} | svars = | poz = [[Saspēles vadītājs]] | kar_sāk = | kar_beig = 2007 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[LSPA]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[BK Latvijas Universitāte]] | numurs = | amats = galvenā trenere | līga = [[LSBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1994—2007 | taut 1 = {{Bks|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ilze Ose-Hlebovicka''' (dzimusi {{dat|1975|1|17}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijusī [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketboliste]], [[aizsargs (basketbols)|aizsardze]], [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības]] bijusī spēlētāja. Pēc spēlētājas karjeras beigām — [[trenere]]. == Spēlētājas karjera == Valstsvienībā spēlēja laikposmā no 1994. līdz 2007. gadam, kopā piedaloties 103 spēlēs. Kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] ir izcīnījusi 9. vietu [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1999. gada Eiropas čempionātā]] [[Polija|Polijā]] un 4. vietu [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007. gada Eiropas čempionātā]] [[Itālija|Itālijā]]. 2003. gada [[Polijas sieviešu basketbola līga]]s čempione [[Gdiņas "Lotos VBW Clima"]] sastāvā, bijusi arī Latvijas čempione. Karjeras laikā spēlējusi Latvijas, Polijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas un Somijas klubu sastāvos.<ref name="SA">{{laikraksta atsauce|first= Anatolijs|last= Kreipāns|author= |authorlink= Anatolijs Kreipāns|coauthors= |date= {{dat|2010|4|20||bez}}|title= Mācās, audzina dēlus, organizē, grib spēlēt...|journal= [[Sporta Avīze]]|volume= 16|issue= 741|page= |pages= 54. lpp|publisher= SIA "Mediju nams"|location= Rīga|issn= 1691-0451|url= }}</ref> == Treneres karjera == Pēc spēlētājas karjeras beigām kļuvusi par treneri. Trenējusi [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola valstsvienību]]. Kopā ar [[SK Cēsis (sieviešu basketbola klubs)|SK Cēsis]] kļuvusi par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni. 2016. gada februārī Ilze Ose-Hlebovicka kļuva par pirmo sievieti [[Latvijas Basketbola līga]]s (vīriešu) kluba treneri, uzsākot trenēt [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu komanda)|BK Latvijas Universitāte]] komandu.<ref>[http://www.bk.lu.lv/zinas/t/38279/ Ilze Ose-Hlebovicka kļūst par pirmo sievieti-LBL treneri]{{Novecojusi saite}} lu.lv</ref> Paralēli turpina vadīt arī [[BK Latvijas Universitāte]] Latvijas Sieviešu basketbola līgas komandu. Ilze Ose-Hlebovicka pašlaik trenē 2002./2003. gadā dzimušās meitenes Igora Miglinieka sporta skolā [[Ikšķile|Ikšķilē]] un [[Salaspils|Salaspilī]]. == Privātā dzīve == I. Oses māte [[Ingrīda Ose]] ir bijusī basketboliste, spēlējusi [[Rīgas TTT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.imsports.lv/par-imsports |title=Par Igora Miglinieka Sporta Skolu |access-date={{dat|2016|11|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161024012810/http://imsports.lv/par-imsports |archivedate={{dat|2016|10|24||bez}} }}</ref> I. Ose-Hlebovicka ir precējusies ar bijušo [[Polija]]s basketbolistu [[Mihals Hlebovickis|Mihalu Hlebovicki]], kas ir spēlējis arī [[Polijas basketbola izlase|Polijas izlasē]] un dažādos Latvijas klubos. Viņu dēli Oskars un Luka arī trenējas basketbolā.<ref>[http://www.vefriga.com/lv/jaunumi/zinas/vef-skolai-pievienojas-oskars-hlebovickis-2046 "VEF skolai" pievienojas Oskars Hlebovickis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160408052812/http://www.vefriga.com/lv/jaunumi/zinas/vef-skolai-pievienojas-oskars-hlebovickis-2046 |date={{dat|2016|04|08||bez}} }} vefriga.com</ref> == Sasniegumi == * 2007: 4. vieta [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Itālija|Itālijā]]. * 2003: [[Polijas sieviešu basketbola līga]]s čempione [[Gdiņas "Lotos VBW Clima"]] sastāvā. * 1999: 9. vieta [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1999. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Polija|Polijā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080914145829/http://www.eurobasketwomen2007.com/it/cid_CTv,wOKEJxAM4qvotOump0.teamID_2134.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2007.roundID_5222.playerID_16104.html EuroBasket2007 profils] {{en ikona}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs Eurobasket Women 2007}} {{LV sastāvs Eurobasket Women 1999}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 1997}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 1995}} }} {{DEFAULTSORT:Ose-Hlebovicka, Ilze}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] r1ansk8a44zuwm0qdq8wc19fquuzg78 2. tramvaju maršruts (Rīga) 0 104141 3671839 3661465 2022-08-17T19:45:09Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|tramvaju maršrutu Rīgā|2. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 2. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Centrāltirgus]] |uz = [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] |karte = [[File:2tramv.png|2tramv]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts ={{dat|1947}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 14,480 km<br />(7,001 km / 7,749 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 33 (16 / 17) |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = № 3 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2879&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''2. tramvaju maršruts''' (pēc vecās, pirmskara numerācijas 8. maršruts) ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Centrāltirgus]] līdz [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu ielai]] [[Dzirciems|Dzirciema]] apkaimē, [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]]. 2. tramvaju maršruta kopējais garums ir 14,480 km. Virziena '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]]''' kopējais garums ir 7,001 km, bet virziena '''[[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' kopējais garums ir 7,749 km. Darbdienās pa 2. tramvaju maršrutu kursē tikai 3 tramvaji, kuri pavisam veic 88 reisus, bet brīvdienās — tikai 2 tramvaji, kuri pavisam veic 56 reisus (09.2014). 2. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 3. tramvaju depo. No {{dat|2014|06|01|Ģ}} maršrutā kursē tikai vienvagona tramvaji, izņemot vienu tramvaju darbdienās. 2. tramvaju maršruts atšķiras no citiem Rīgas tramvaju maršrutiem ar to, ka tā oficiālais galapunkts atrodas [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu ielā]] (pie apgriešanās loka), bet faktiski galapunkts atrodas pie [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka stacijas]]. Tapešu ielas apgriešanas lokā nav nekādas galapunkta ēkas, savukārt pie Zasulauka stacijas tā ir. == Vēsture == Šis maršruts izveidots 1947. gadā kā patstāvīgs maršruts. Sākotnēji tas kursēja no Brasas līdz Radio ielai, bet 1951. gadā pagarināts līdz Zasulaukam. 1958. gadā, kad uzcēla Brasas pārvadu, tas tika pagarināts līdz Čiekurkalnam. 1978. gadā tas kursēja no Centrāltirgus uz Tapešu ielu, bet 1979. gadā pagarināts līdz tagadējai Ropažu ielai. Tomēr 1992. gadā maršruts atkal saīsināts līdz Centrāltirgum. Šobrīd 2. tramvajs ir visīsākais tramvaja maršruts Rīgā. No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela|Prāgas ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika pārdēvēts par "Stacijas laukums - Tapešu iela" un novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]] līdz galapunktam "Stacijas laukums" [[Radio iela (Rīga)|Radio ielā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 29. jūlijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/|title=No 30. jūlija tiks atjaunota 2., 7. un 10. maršruta tramvaju kustība gar Centrāltirgu, 1. maršruta tramvajs turpinās kursēt pa 13. janvāra ielu}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:2. tramvajs Zasulauka galapunktā.JPG|thumb|200px|2. maršruta tramvajs [[Zasulauks|Zasulauka]] galapunktā]] [[Attēls:2. tramvajs Tapešu ielas lokā.JPG|thumb|200px|2. maršruta tramvajs [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu ielas]] lokā]] [[Attēls:2. tramvajs A. Grīna bulvārī.JPG|thumb|200px|2. maršruta tramvajs [[Aleksandra Grīna bulvāris|Aleksandra Grīna bulvārī]]]] [[File:Riga-sl-2-tatra-tw-t3mr-694830.jpg|thumb|200px|2. maršruta tramvajs [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]]]] [[File:2. tramvajs Margrietas ielā.jpg|thumb|200px|2. maršruta tramvajs [[Margrietas iela (Rīga)|Margrietas ielā]]]] Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A. Grīna bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]], [[Margrietas iela (Rīga)|Margrietas iela]], [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] un [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]]. Virzienā '''[[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]], [[Mazā Kuldīgas iela (Rīga)|Mazā Kuldīgas iela]], [[Margrietas iela (Rīga)|Margrietas iela]], [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A. Grīna bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]]. == Pieturvietas == [[Attēls:2. tramvajs starp Elvīras ielu un Zasulauka galapunktu.JPG|thumb|200px|2. tramvajs starp Elvīras ielu un Zasulauka galapunktu]] 2. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 33 pieturas. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]]''' ir 16 pieturas, bet virzienā '''[[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 17 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 2 | [[Grēcinieku iela (Rīga)|Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 4 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 6 | [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|E. Smiļģa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Āgenskalna tirgus]] |- | align="center" | 8 | [[Pārslas iela (Rīga)|Pārslas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Ormaņu iela (Rīga)|Ormaņu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 11 | [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka stacija]] |- | align="center" | 12 | [[Elvīras iela (Rīga)|Elvīras iela]] |- | align="center" | 13 | [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]] |- | align="center" | 15 | [[Jaunsaules iela (Rīga)|Jaunsaules iela]] |- | align="center" | 16 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Jaunsaules iela (Rīga)|Jaunsaules iela]] |- | align="center" | 3 | [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]] |- | align="center" | 4 | [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Elvīras iela (Rīga)|Elvīras iela]] |- | align="center" | 6 | [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka stacija]] |- | align="center" | 7 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ormaņu iela (Rīga)|Ormaņu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Pārslas iela (Rīga)|Pārslas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Āgenskalna tirgus]] |- | align="center" | 11 | [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|E. Smiļģa iela]] |- | align="center" | 12 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 15 | [[Grēcinieku iela (Rīga)|Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 17 | [[Centrāltirgus]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]]. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == [[Attēls:2. tramvaju maršruta līnija pie Elvīras ielas.JPG|thumb|200px|2. tramvaju maršruta līnija pie Elvīras ielas]] [[File:2. tramvaja un dzelzceļa līnija.jpg|thumb|200px|2. tramvaja līnija Tapešu ielā, pa labi [[dzelzceļa līnija Torņakalns - Tukums II]] un [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja]].]] Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 10 pieturas. Bet virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' ir 9 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 9 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 2 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 4 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 7 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 8 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|Q7DKA4Is-2g|Pilnā 2. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|Umuf7Dk6D_I|Pilnā 2. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|EtZmyl53Zjc|Pilnā 2. tramvaju maršruta video versija, virzienā Centrāltirgus - Tapešu iela}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|02]] l1liz7fg0ody7vnpgmxb3d66ycgxnau 1. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104767 3671799 3666243 2022-08-17T18:34:46Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|trolejbusu maršrutu Rīgā|1. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 1. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Pētersalas iela]] |uz = [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] |karte = [[File:1trol.png|1trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]] |plānots atklāt = |slēgts = 2021. gada 16 augustā (''uz laiku'') |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 8,5 km<br />(4,2 km / 4,3 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 20 (10 / 10) |transporta vienīb = 4 (darbdienās)(''atcelti, kopš 2021. gada 16 augusta'') 2 (brīvdienās) (''atcelti, kopš 2021. gada 16 janvāra'') |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/1/a-b Kustības saraksts] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''1. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Pētersalas iela]]s [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] apkaimē līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]] [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Avotu iela (Rīgas apkaime)|Avotu ielas]] apkaimē. Tas ir senākais, līdz ar [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusa]] slēgšanu arī visīsākais trolejbusu maršruts [[Rīga|Rīgā]]. No 2019. gada 8. jūlija iekāpšana 1. maršruta trolejbusos notiek tikai pa priekšējām durvīm. 1. trolejbusu maršruta kopējais garums sasniedz 8,5 km. Virziena '''Pētersalas iela''' — '''Valmieras iela''' kopējais garums ir 4,2 km, bet virziena '''Valmieras iela''' — '''Pētersalas iela''' kopējais garums ir 4,3 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> Darbdienās 1. trolejbusu maršrutā kursē 4 trolejbusi, kuri pavisam veic 79 reisus, brīvdienās - tikai 2 trolejbusi, kuri pavisam veic 50 reisus (uz 06.2014). Maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 1. trolejbusu parks. [[Attēls:1. trolejbuss Tērbatas ielā.JPG|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Tērbatas ielā]] [[Attēls:1. trolejbuss Raiņa bulvārī.JPG|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:1. trolejbuss Satekles ielā.JPG|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Satekles ielā]] [[Attēls:1. trolejbuss Tērbatas ielā 2011.jpg|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Tērbatas ielā]] No 2020. gada 16. jūlija līdz 16. augustam trolejbusu maršruts tika īslaicīgi slēgts, saistībā ar [[Tērbatas iela]]s slēgšanu transporta satiksmei, ielu atvēlot gājējiem un tirgotājiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/atvelot-terbatas-ielu-gajejiem-uz-laiku-tiks-slegts-1-trolejbusa-marsruts/|title=Atvēlot Tērbatas ielu gājējiem, uz laiku tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52283547|title=Uz mēnesi slēgs satiksmi Tērbatas ielā, to atvēlot gājējiem un tirgotājiem|first=Sandis|last=Kārkliņš|date=2020. gada 7. jūl.|website=delfi.lv}}</ref> Maršruts īslaicīgi slēgts arī iepriekš, saistībā ar Rīgas domes ielu slēgšanas eksperimentu, kura ietvaros katra mēneša pirmajā sestdienā kāda no centra ielām tika pilnībā atvēla gājēju satiksmei un ielu tirdzniecībai.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-turpinas-eksperimentu-ar-ielu-slegsanu-satiksmei-februari-gajejiem-atveles-blaumana-ielas-posmu.a345152/|title=Rīgas dome turpinās eksperimentu ar ielu slēgšanu satiksmei; februārī gājējiem atvēlēs Blaumaņa ielas posmu|website=www.lsm.lv}}</ref> Kopš 2021. gada 16. janvāra atcelti brīvdienu reisi, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52837817|title='Rīgas satiksme' uz laiku slēdz vairākus transporta maršrutus|date=2021. gada 14. janv.|website=delfi.lv}}</ref> . No 2021. gada 16. augusta maršruts slēgts saistībā ar remontdarbiem [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]]. == Vēsture == Trolejbusu satiksme pirmajā regulārajā pasažieru pārvadāšanas līnijā Rīgā tika atklā[[Ģertrūdes iela|elā]]<nowiki/>ta [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā (gada sākumā darbību uzsāka mācību trolejbusu līnija "[[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacija]] — [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]]"). Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viesturdārzs|Viesturdārza]] (galapunkts atradās [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielā]]) līdz [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes]], [[Satekles iela|Satekles]] un [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielu]] krustojumam.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.], riga.mashke.org</ref> Vēlāk tika izmainīta trolejbusu kustība 1. maršrutā: galapunkts Ausekļa ielā tika pārcelts uz apgriešanās apli pie [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža]], [[Pētersalas iela]]s un [[Ganību dambis|Ganību dambja]] krustojuma, tur tika izveidots jaunais galapunkts "Pētersalas iela". Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā 1. maršruta trolejbusi vairs nebrauca pa klusā centra ielām — [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Vīlandes iela (Rīga)|Vīlandes]], [[Vidus iela (Rīga)|Vidus]] un Ausekļa ielām. == Maršruts == * Virzienā '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' — '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' trolejbusi kursē šādās ielās: [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] un [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]. * Virzienā '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' — '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' trolejbusi kursē šādās ielās: [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Satekles iela]], [[Kurbada iela]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]], [[Kalpaka bulvāris]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]]. == Pieturvietas == 1. trolejbusu maršrutā ir 20 pieturas, katrā virzienā pa 10 pieturām. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] / [[Skonto halle]] |- | align="center" | 4 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 5 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Blaumaņa iela (Rīga)|Rūdolfa Blaumaņa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 8 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 9 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] |- | align="center" | 2 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 5 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 6 | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] |- | align="center" | 7 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] |- | align="center" | 8 |[[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] / [[Skonto halle]] |- | align="center" | 9 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Pētersalas iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == * Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' trolejbusi kursē šādās ielās: [[Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] un [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]. * Virzienā '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' trolejbusi kursē šādās ielās: [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Satekles iela]], [[Kurbada iela]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Ganību dambis]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == * Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' ir 13 pieturas. * Virzienā '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' ir 15 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 8 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Blaumaņa iela (Rīga)|Rūdolfa Blaumaņa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 11 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 12 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] |- | align="center" | 2 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 5 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 6 | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] |- | align="center" | 7 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] |- | align="center" | 8 | Medicīnas muzejs |- | align="center" | 9 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 14 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 15 | [[Ganību dambis]] |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas Satiksmes mājaslapa] * {{youtube|1G2c8TN3iMg|1. trolejbusu maršruts "Pētersalas iela - Valmieras iela - Pētersalas iela"}} * {{youtube|MejieuvIWcA|1. trolejbusu maršruts, virziens "Pētersalas iela - Valmieras iela", (filmēts caur logu)}} * {{youtube|mPXxe7mvYn8|1. trolejbusu maršruts, virziens "Valmieras iela - Pētersalas iela", (filmēts caur logu)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|01]] rmlgvjl99lfc36sajoqqx96sespei0m 3. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104769 3671802 3649628 2022-08-17T18:38:31Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 3. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Centrāltirgus]] |uz = [[Sarkandaugava]] |karte = [[File:3trol.png|3trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts =[[1949]]. gadā |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 14,958 km<br />(7,239 km / 7,719 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 33 (16 / 17) |transporta vienīb = 18 (darbdienās) 7 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/3/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Riga trolleybus.jpg|thumb|200px|3. maršruta trolejbuss galapunktā "Centrāltirgus"]] [[Attēls:Trolleybus in Riga IMG 2502 C.JPG|thumb|200px|3. maršruta trolejbuss griežas no Gaiziņa ielas uz Gogoļa ielu]] [[Attēls:Riga, Škoda 14Tr (1).jpg|thumb|200px|3. maršruta trolejbuss šķērso Brīvības bulvāri]] '''3. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Centrāltirgus]] līdz [[Sarkandaugava]]i. Darbdienās 3. trolejbusu maršrutā kursē 15 trolejbusi, kuri pavisam veic 334 reisus (09.2014) bet brīvdienās — 7 trolejbusi, kuri pavisam veic 161 reisu (06.2014). 3. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 1. trolejbusu parks, bet darba dienās - arī 2. trolejbusu parks. No 2020. gada 2. janvāra 2. trolejbusu parks 3. trolejbusu maršrutu vairs neapkalpos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-janvara-40-autobusa-marsrutu-jugla-ziepniekkalns-aizstas-4-trolejbusa-marsruts/|title=No 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla – Ziepniekkalns” aizstās 4. trolejbusa maršruts : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-01-01}}</ref> No 2013. gada 1. aprīļa daži 3. maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33.autobusu maršrutu]].<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu]</ref> Dažkārt, galvenokārt svētku laikā [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]], 3. trolejbusu maršruts tiek pagarināts līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. == Maršruts == * Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] un [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]. * Virzienā '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. == Pieturvietas == 3. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 33 pieturas. * Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' ir 16 pieturas. * Virzienā '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 17 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]] |- | align="center" | 5 | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] |- | align="center" | 6 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 7 | [[Aristīda Briāna iela (Rīga)|Aristīda Briāna iela]] |- | align="center" | 8 | [[Alojas iela (Rīga)|Alojas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 10 | [[Ierēdņu iela (Rīga)|Ierēdņu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (Rīga)|Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]] |- | align="center" | 13 | Ozolaine/Jūras medicīnas centrs |- | align="center" | 14 | [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] |- | align="center" | 16 | [[Sarkandaugava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | 3 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]] |- | align="center" | 5 | Ozolaine/Jūras medicīnas centrs |- | align="center" | 6 | [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (Rīga)|Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]] |- | align="center" | 7 | [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ierēdņu iela (Rīga)|Ierēdņu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 10 | [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]] |- | align="center" | 11 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]] |- | align="center" | 13 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 15 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 17 | [[Centrāltirgus]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == * Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Kundziņsala]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] un Kundziņsalas 6.šķērslīnija. * Virzienā '''[[Kundziņsala]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Kundziņsalas 6.šķērslīnija, [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Ganību dambis]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. * Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. * Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' trolejbusi kursē pa sādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. * Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Sarkandaugava]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] un [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]. * Virzienā '''[[Sarkandaugava]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. * Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Kundziņsala]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] un Kundziņsalas 6.šķērslīniju. * Virzienā '''[[Kundziņsala]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Kundziņsalas 6.šķērslīnija, [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Ganību dambis]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. {{;|;=}} == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == * Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Kundziņsala]]''' ir 20 pieturas. * Virzienā '''[[Kundziņsala]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 17 pieturas. * Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 14 pieturas. * Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' ir 13 pieturas. * Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Sarkandaugava]]''' ir tikai 4 pieturas. * Virzienā '''[[Sarkandaugava]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' ir tikai 4 pieturas. * Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Kundziņsala]]''' ir 7 pieturas. * Virzienā '''[[Kundziņsala]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' ir 6 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]] |- | align="center" | 5 | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] |- | align="center" | 6 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 7 | [[Aristīda Briāna iela (Rīga)|Aristīda Briāna iela]] |- | align="center" | 8 | [[Alojas iela (Rīga)|Alojas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 10 | [[Ierēdņu iela (Rīga)|Ierēdņu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Ātrās palīdzības stacija (Rīga)|Ātrās palīdzības stacija]] |- | align="center" | 12 | [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (Rīga)|Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]] |- | align="center" | 13 | Ozolaine/Jūras medicīnas centrs |- | align="center" | 14 | [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] / [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] |- | aligsn="center"| 16 | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | 17 | Psihoneiroloģijas un narkoloģijas centrs |- | align="center" | 18 | [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] 4 |- | align="center" | 19 | [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Kundziņsala]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Kundziņsala]] |- | align="center" | 2 | [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] 4 |- | align="center" | 4 | Psihoneiroloģijas un narkoloģijas centrs |- | align="center" | 5 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]] / [[RAF centrs]] |- | align="center" | 7 | Ozolaine/Jūras medicīnas centrs |- | align="center" | 8 | [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (Rīga)|Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]] |- | align="center" | 9 | [[Ātrās palīdzības stacija (Rīga)|Ātrās palīdzības stacija]] |- | align="center" | 10 | [[Ierēdņu iela (Rīga)|Ierēdņu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 12 | [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]] |- | align="center" | 13 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 14 | [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]] |- | align="center" | 15 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 17 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 18 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 19 | [[Centrāltirgus]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |- | align="center" | 2 | Ozolaine/Jūras medicīnas centrs |- | align="center" | 3 | [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (Rīga)|Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]] |- | align="center" | 4 | [[Ātrās palīdzības stacija (Rīga)|Ātrās palīdzības stacija]] |- | align="center" | 5 | [[Ierēdņu iela (Rīga)|Ierēdņu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 7 | [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]] |- | align="center" | 8 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 9 | [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 12 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 14 | [[Centrāltirgus]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]] |- | align="center" | 5 | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] |- | align="center" | 6 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 7 | [[Aristīda Briāna iela (Rīga)|Aristīda Briāna iela]] |- | align="center" | 8 | [[Alojas iela (Rīga)|Alojas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 10 | [[Ierēdņu iela (Rīga)|Ierēdņu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Ātrās palīdzības stacija (Rīga)|Ātrās palīdzības stacija]] |- | align="center" | 12 | [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (Rīga)|Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]] |- | align="center" | 13 | Ozolaine (Rīga)|Ozolaine/Jūras medicīnas centrs |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |- | align="center" | 2 | [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] |- | align="center" | 4 | [[Sarkandaugava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | 3 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]] / [[RAF centrs]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |- | align="center" | 2 | [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] |- | align="center" | 4 | Rīgas psihoneiroloģiskā slimnīca |- | align="center" | 5 | Mēbeļu kombināts |- | align="center" | 6 | Aptiekas iela |- | align="center" | 7 | Skola |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Skola |- | align="center" | 2 | Aptiekas iela |- | align="center" | 3 | Mēbeļu kombināts |- | align="center" | 4 | Rīgas psihoneiroloģiskā slimnīca |- | align="center" | 5 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]] / [[RAF centrs]] |- |} |} == Vēsture == Kopš [[2011. gads|2011]]. gada [[1. marts|1. marta]] vairs nepastāv 3. trolejbusu maršruta maršruts ar mainītu virzienu "Sarkandaugava - Riepnieku iela", tas tika pagarināts līdz 2. trolejbusu parkam. Tagad tāds vairs netiek norīkots. Virziens '''[[Sarkandaugava]] - [[Riepnieku iela (Rīga)|Riepnieku iela]]''': trolejbusi no Sarkandaugavas līdz Centrāltirgum kursēja pamata maršrutā, tālāk tie turpināja kursēt pa Gogoļa ielu, nogriezās uz Turgeņeva ielu un Riepnieku ielu. Šajā virzienā pēdējā pietura tāpat kā pamata maršrutā bija "''Centrāltirgus''". == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150px" heights="120px" perrow="6"> Attēls:3a. maršruta trolejbuss pie Zooloģiskā dārza.JPG|3a. maršruta trolejbuss apgriešanās lokā pie Zooloģiskā dārza Attēls:3a. trolejbuss uz Sarkandaugavas pārbrauktuves.JPG|3a. maršruta (pagarinātā) trolejbuss uz dzelzceļa pārbrauktuves pie [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugavas stacijas]] (Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā) </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|6ZBh-36fEVo|Daļa no 3. trolejbusu maršruta video, virzienā Centrāltirgus - Sarkandaugava}} * {{youtube|D99fevC-HZU|Daļa no 3. trolejbusu maršruta video, virzienā Sarkandaugava - Centrāltirgus}} * {{youtube|PTtWaJR43NA|Daļa no 3. trolejbusu maršruta video naktī, virzienā Centrāltirgus - Sarkandaugava}} * {{youtube|uCTFfkTxaIY|3. trolejbusu maršruta video, virzienā Sarkandaugava - 2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)}} * {{youtube|wE8LQaWprSw|Pilnā 3a. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|gSmR5yVnJAc|Pilnā 3. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|OOV7fvXt0mU|Pilnā 3. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Sarkandaugava - Centrāltirgus}} * {{youtube|nrHgsG_SHWk|Daļa 3. trolejbusu maršruta video, virzienā Sarkandaugava - Kundziņsala}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|03]] lc4ntlybgskm7kd117ybvmjkk76supp 5. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104781 3671804 3649634 2022-08-17T18:44:28Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 5. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] |uz = [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnica]] |karte = [[File:5trol.png|5trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts =[[1957]]. gadā |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 17,193 km<br />(8,581 km / 8,612 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 39 (20 / 19) |transporta vienīb = 6 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''5. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadiona]] līdz [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai]], kas atrodas [[Āgenskalns|Āgenskalna]] apkaimē. 5. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 17,193 km. Virziena '''[[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]]''' — '''[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]''' kopējais garums ir 8,581 km, bet virziena '''[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]''' — '''[[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]]''' kopējais garums ir 8,612 km. Darbdienās pa 5. trolejbusu maršrutu kursē 6 trolejbusi, kuri pavisam veic 119 reisus, bet brīvdienās — tikai 3 trolejbusi, kuri pavisam veic 67 reisus. 5. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 1. trolejbusu parks. == Vēsture == Maršruts tika izveidots 1957. gadā maršrutā no Lauvas ielas līdz Daugavas stadionam, un 1974. gadā tika pagarināts līdz Rītupes ielai. Galapunkts atradās Lubānas ielas pagriezienā uz Salaspils ielu. 1990. gadā 5. trolejbusa maršruts tika noīsināts līdz 17. trolejbusa galapunktam "Centrālā stacija". No 2004. gada 1. augusta 5. trolejbusa maršruts tika pagarināts līdz Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai, un tika slēgts 6. trolejbusa maršruts no Rātslaukuma līdz Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai. == Maršruts == Virzienā '''[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]''' — '''[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]], [[Aristida Briāna iela (Rīga)|Aristīda Briāna iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr. Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr. Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] un [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu iela]]. Virzienā '''[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]''' — '''[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Kapseļu iela (Rīga)|Kapseļu iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr. Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr. Valdemāra iela]], [[Aristida Briāna iela (Rīga)|Aristīda Briāna iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Rūjienas iela (Rīga)|Rūjienas iela]] un [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]. == Pieturvietas == [[Attēls:Riga 5 trolejbuss uz Vansu tilta 06.2010.jpg|thumb|255px|5. maršruta trolejbuss uz [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]]. [[2010. gads|2010]]. gada jūnijs.]] [[Attēls:5. trolejbuss Valdemāra ielā.jpg|thumb|255px|5. maršruta trolejbuss K. Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā]] 5. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 39 pieturas. Virzienā '''[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]''' — '''[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]''' ir 20 pieturas, bet virzienā '''[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]''' — '''[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]''' ir 19 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] |- | align="center" | 2 | [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]] |- | align="center" | 3 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 5 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 6 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 7 | [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] |- | align="center" | 8 | [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] |- | align="center" | 9 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 10 | [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]] |- | align="center" | 11 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 12 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 13 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 14 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] |- | align="center" | 17 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 18 | [[Āgenskalna tirgus]] |- | align="center" | 19 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] |- | align="center" | 20 | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]] |- | align="center" | 2 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] |- | align="center" | 3 | [[Āgenskalna tirgus]] |- | align="center" | 4 | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kapseļu iela (Rīga)|Kapseļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Latvijas Valsts arhīvs|Valsts arhīvs]] |- | align="center" | 7 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 8 | [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] |- | align="center" | 9 | [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]] |- | align="center" | 10 | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] |- | align="center" | 11 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Aristīda Briāna iela (Rīga)|Aristīda Briāna iela]] |- | align="center" | 13 | [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] |- | align="center" | 14 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 15 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 16 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 17 | [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]] |- | align="center" | 18 | [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]] |- | align="center" | 19 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr. Valdemāra iela]], [[Aristīda Briāna iela (Rīga)|Aristīda Briāna iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Rūjienas iela (Rīga)|Rūjienas iela]] un [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]. Virzienā '''[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]''' — '''[[Kalpaka bulvāris]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]], [[Aristīda Briāna iela (Rīga)|Aristīda Briāna iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr. Valdemāra iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr. Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr. Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] un [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu iela]]. Virzienā '''[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Kapseļu iela (Rīga)|Kapseļu iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr. Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr. Valdemāra iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]''' ir 15 pieturas. Virzienā '''[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]''' — '''[[Kalpaka bulvāris]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' ir 19 pieturas. Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]''' ir 19 pieturas. Virzienā '''[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' ir 18 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |- | align="center" | 2 | [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] |- | align="center" | 3 | [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (Rīga)|Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]] |- | align="center" | 4 | [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ierēdņu iela (Rīga)|Ierēdņu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 7 | [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]] |- | align="center" | 8 | [[Aristīda Briāna iela (Rīga)|Aristīda Briāna iela]] |- | align="center" | 9 | [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] |- | align="center" | 10 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 11 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 13 | [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]] |- | align="center" | 14 | [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]] |- | align="center" | 15 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] |- | align="center" | 2 | [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]] |- | align="center" | 3 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 5 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 6 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 7 | [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] |- | align="center" | 8 | [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] |- | align="center" | 9 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 10 | [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]] |- | align="center" | 11 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 12 | [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 13 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 16 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 17 | Fabrika "Kokvilna" |- | align="center" | 18 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 19 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |- | align="center" | 2 | [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] |- | align="center" | 3 | [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (Rīga)|Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]] |- | align="center" | 4 | [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ierēdņu iela (Rīga)|Ierēdņu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 7 | [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]] |- | align="center" | 8 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 9 | [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 12 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 13 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 15 | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] |- | align="center" | 16 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Āgenskalna tirgus]] |- | align="center" | 18 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] |- | align="center" | 19 | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]] |- | align="center" | 2 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] |- | align="center" | 3 | [[Āgenskalna tirgus]] |- | align="center" | 4 | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kapseļu iela (Rīga)|Kapseļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Latvijas Valsts arhīvs|Valsts arhīvs]] |- | align="center" | 7 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 8 | [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] |- | align="center" | 9 | [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]] |- | align="center" | 10 | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] |- | align="center" | 11 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Aristīda Briāna iela (Rīga)|Aristīda Briāna iela]] |- | align="center" | 13 | [[Alojas iela (Rīga)|Alojas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 15 | [[Ierēdņu iela (Rīga)|Ierēdņu iela]] |- | align="center" | 16 | [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (Rīga)|Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]] |- | align="center" | 18 | [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|Ji4dSeYSNHs|Pilnā 5. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|TjL3mmGhYns|Pilnā 5. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|s8Ycg1zNcTw|Daļa no 5. trolejbusu maršruta video, virzienā Stadions "Daugava" - Klīniskā slimnīca}} * {{youtube|0QVvBiMuJ5c|Pilnā 5. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Stadions "Daugava" - Klīniskā slimnīca}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|05]] n04gch0cifztr8bu03gb4oya3dmitj5 9. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104796 3671805 3649544 2022-08-17T18:46:55Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|trolejbusu maršrutu Rīgā|9. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 9. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |uz = [[Iļģuciems]] |karte = [[File:9trol.png|9trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = [[1961]]. gada [[17. jūlijs|17. jūlijā]] |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 18,4 km<br />(10 km / 8,4 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (17 / 17) |transporta vienības = 6 (darbdienās) 4 (brīvdienās) |apkalpo = RP SIA "[[Rīgas satiksme]]"<br>2. trolejbusu parks |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/9/a-b Kustības saraksts] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolejbuss 22094.jpg|thumb|9. maršruta trolejbuss izbrauc no galapunkta Iļģuciemā]] '''9. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tiek pārvadāti no [[13. janvāra iela|13. janvāra]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojuma apkārtnes pilsētas centrā (galapunkts saucas "[[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]") līdz [[Iļģuciems|Iļģuciemam]], [[Baltā iela (Rīga)|Baltās]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu]] un [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojumam. 9. trolejbusu maršruta kopējais garums ir aptuveni 18,4 km, virziena '''Stacijas laukums''' — '''Iļģuciems''' garums ir 10 km, bet virziena '''Iļģuciems''' — '''Stacijas laukums''' - 8,4 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> Tā kā pilsētas centrā nav uzstādīts trolejbusu kontakttīkls, tie posmā aiz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] no pieturvietas "[[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]]" līdz galapunktam "Stacijas laukums" un atpakaļ līdz pieturvietai "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]" [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvārī]] brauc izmantojot [[dīzeļģenerators|dīzeļģeneratoru]] (vecais [[8. trolejbusu maršruts (Rīga)|8.]] un 9. maršruta kontakttīkls gan sākas 11. novembra krastmalā pie Akmens tilta, taču drošības apsvērumu dēļ, kontaktstieņu uzlikšana uz kontaktvadiem notiek tikai pēc tilta šķērsošanas). Darbdienās 9. trolejbusu maršrutā kursē 5 trolejbusi, kuri pavisam veic 115 reisus, bet brīvdienās — 3 trolejbusi, kuri pavisam veic 71 reisu (dati uz 2014. gada jūniju). Pasažieru pārvadājumus veic RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 2. trolejbusu parks. == Vēsture == [[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss uz Akmens tilta. 2008. gada augusts]] Trolejbusu satiksme 9. maršrutā tika atklāta [[1961]]. gada [[17. jūlijs|17. jūlijā]],<ref name="rs">[https://www.facebook.com/media/set/?set=a.530183030401471.1073741839.174928532593591&type=1 9. trolejbusu maršruts], Rīgas satiksmes Facebook konts</ref> nodrošinot iedzīvotājiem iespēju ar trolejbusu nokļūt līdz [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēm]] (kopā ar [[6. trolejbusu maršruts (Rīga)|6]]. un [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]]. maršrutu), [[Dzirciems|Dzirciema]] un [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimēm. Sākotnēji trolejbusi kursēja no [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] apkārtnes caur [[Vecrīga|Vecrīgu]] līdz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu]] un [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojumam, maršruta garums pārsniedza nedaudz vairāk kā 7 km.<ref name="rs" /> Dažus gadus vēlāk, saistībā ar Iļģuciema dzīvojamā masīva izbūvi, trolejbusu līnija no [[Dzirciema iela|Dzirciema]] un Buļļu ielas krustojuma pa [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu ielu]] tika pagarināta līdz Baltās, Lidoņu un Spilves ielas krustojumam (tagadējais galapunkts "Iļģuciems").<ref name="rs" /> Kontakttīkls tagadējā [[Vecā Buļļu iela (Rīga)|Vecajā Buļļu]] un Buļļu ielā tika likvidēts. [[1980. gadi|1980. gados]], pārtraucot trolejbusu kustību cauri Vecrīgai, maršruts tika saīsināts līdz [[Latviešu strēlnieku laukums|Latviešu strēlnieku laukumam]] (tagadējais [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]). Pēc maršruta saīsināšanas trolejbusi vairs nebrauca pa [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielu]] līdz Brīvības piemineklim. [[1996]]. gadā maršrutu saīsināja no Latviešu strēlnieku laukuma līdz [[Latviešu strēlnieku piemineklis|Latviešu strēlnieku piemineklim]].<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1996/1996_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1996. — 2000.], riga.mashke.org</ref> [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]], uzlabojot satiksmes drošību [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], trolejbusu galapunkts Latviešu strēlnieku pieminekļa pakājē tika likvidēts, 9. maršrutu pagarināja pa 11. novembra krastmalu, [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]] līdz autobusu galapunktam "[[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]" pie 13. janvāra, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa]], Marijas ielas un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojuma. Trolejbusi bezkontakttīkla posmā Rīgas centrā, no pieturas "11. novembra krastmala" līdz jaunajam galapunktam un atpakaļ līdz pieturai "[[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]]" Iļģuciema virzienā brauc, izmantojot iebūvēto [[dīzeļģenerators|dīzeļģeneratoru]].<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/riga/galapunktu-parcel-ar-parpratumiem Trolejbusu galapunktu pārceļ ar pārparatumiem], diena.lv</ref> Kontakttīkla posms uz Akmens tilta un [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvārī]] līdz pieturai "Kuģu iela" ārpilsētas virzienā netiek izmantots. Mēnesi vēlāk maršrutā tika atklāta jauna pieturvieta "13. janvāra iela" ārpilsētas virzienā.<ref>[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/8-trolejbuss-maina-numuru-692041 8.trolejbuss maina numuru], diena.lv</ref> [[2012. gads|2012]]. gada [[28. janvāris|28. janvārī]], saistībā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]] un [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] satiksmes mezgla rekonstrukciju, tika slēgta transportlīdzekļu satiksme [[Mazā Bezdelīgu iela (Rīga)|Mazajā Bezdelīgu ielā]],<ref name="diena">[http://www.diena.lv/latvija/riga/rekonstrukcijas-darbu-del-tiks-slegta-maza-bezdeligu-iela-13927239 Rekonstrukcijas darbu dēļ tiks slēgta Mazā Bezdelīgu iela], diena.lv</ref> liedzot iespēju trolejbusam no Daugavgrīvas ielas pa Mazo Bezdelīgu ielu nokļūt Krišjāņa Valdemāra ielā pie tās krustojuma ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema]] un [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]]. Līdz ar to 9. maršruta trolejbusi virzienā uz Iļģuciemu kursē caur [[Ķīpsala|Ķīpsalu]], pa maršrutu līdz Daugavgrīvas ielai, tālāk pa tiltu pār [[Zunds|Zunda kanālu]], Krišjāņa Valdemāra ielu, pa apgriešanās vietu zem [[Vanšu tilts|Vanšu tilta]], Krišjāņa Valdemāra ielu un tālāk pa maršrutu.<ref name="diena" /> Jaunajā posmā esošajā pieturvietā "[[Preses nams]]" trolejbusi nepietur (attiecīgā pietura paredzēta virzienā uz pilsētas centru braucošajiem autobusu un trolejbusu maršrutiem), tā vietā tie apstājas pieturvietā "Ķīpsala" virzienā uz Pārdaugavu.<ref name="diena" /> Saistībā ar [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas]] būvdarbu tuvošanos beigām, no 2013. gada [[1. novembris|1. novembra]] pieturvieta "Kuģu iela" abos virzienos tika pārdēvēta par "Nacionālā bibliotēka".<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/132759/trim-sabiedriska-transporta-pieturam-pardaugava-dos-nosaukumu-nacionala-biblioteka "Nacionālās bibliotēkas" vārdā pārdēvēs trīs sabiedriskā transporta pieturas], kasjauns.lv</ref> Lai Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem būtu vieglāk orientēties pilsētā, 2014. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] pieturvieta ""Stockmann" centrs" tika pārdēvēta par "[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]" tuvumā esošās Rīgas Starptautiskās autoostas dēļ.<ref>[http://www.focus.lv/latvija/riga/rigas-satiksme-vairs-nereklames-stockmann-sabiedriska-transporta-pieturvieta-pardeveta Rīgas satiksme vairs "nereklamēs" Stockmann - sabiedriskā transporta pieturvieta pārdēvēta], focus.lv</ref> == Maršruts == [[Attēls:9. trolejbuss.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss [[Škoda 24Tr Irisbus]] braucot ar [[dīzeļģenerators|dīzeļģeneratoru]] pa [[Akmens tilts|Akmens tiltu]] 2009. gada septembrī.]] [[Attēls:9. trolejbuss Stacijas laukumā.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss Marijas ielā, pie Stacijas laukuma]] [[Attēls:9. trolejbuss Baložu un Kristapa ielas krustojumā.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss Baložu un Kristapa ielas krustojumā]] [[Attēls:9. trolejbuss Melnsila ielā 2.JPG|thumb|220px|9. maršruta trolejbuss Melnsila ielā]] Virzienā '''Stacijas laukums''' — '''Iļģuciems''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], tilts pār [[Zunds|Zunda kanālu]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], apgriešanās vieta zem [[Vanšu tilts|Vanšu tilta]], Krišjāņa Valdemāra iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]. Virzienā '''Iļģuciems''' — '''Stacijas laukums''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela (Rīga)|Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, Daugavgrīvas iela, Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela un Marijas iela. == Pieturvietas == 9. trolejbusu maršrutā ir 34 pieturas, katrā virzienā pa 17 pieturām. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 3 | [[Grēcinieku iela (Rīga)|Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 5 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 7 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 9 | [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] |- | align="center" | 10 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 12 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 13 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] |- | align="center" | 15 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 16 | [[Cementa iela]] |- | align="center" | 17 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |- | align="center" | 2 | [[Cementa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 8 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 10 | [[Kapseļu iela (Rīga)|Kapseļu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 15 | [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]] |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] |- | align="center" | 17 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''Stacijas laukums''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]. Virzienā '''Stacijas laukums''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Marijas iela, 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] un [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]]. Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''Iļģuciems''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Vienības gatve, Jelgavas iela, Akmeņu iela, Valguma iela, Uzvaras bulvāris, [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], tilts pār [[Zunds|Zunda kanālu]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], apgriešanās vieta zem [[Vanšu tilts|Vanšu tilta]], Krišjāņa Valdemāra iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]. Virzienā '''Iļģuciems''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela (Rīga)|Kapseļu iela]], Baložu iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], Daugavgrīvas iela, Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, Akmeņu iela, Jelgavas iela un Vienības gatve. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''Stacijas laukums''' ir 5 pieturas, savukārt virzienā '''Stacijas laukums''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' ir 8 pieturas. Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''Iļģuciems''' ir 13 pieturas, savukārt virzienā '''Iļģuciems''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' ir 15 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs]] |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 3 | [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]] |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 2 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 3 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 5 | [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] |- | align="center" | 6 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 8 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 9 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Cementa iela]] |- | align="center" | 13 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 3 | [[Grēcinieku iela (Rīga)|Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 5 | [[Kīleveina grāvis]] |- | align="center" | 6 | [[Mūkusala]] |- | align="center" | 7 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |- | align="center" | 2 | [[Cementa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 8 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 10 | [[Kapseļu iela (Rīga)|Kapseļu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 14 | [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]] |- | align="center" | 15 | [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs]] |- |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ rigassatiksme.lv] * {{youtube|xemF3LNJVAs|9. trolejbusu maršruts rudenī (skats no vadītāja kabīnes)}} * {{youtube|c27_649RIoA|9. trolejbusu maršruts ziemā (skats no vadītāja kabīnes)}} * {{youtube|foHl3GcSOb4|9. trolejbusu maršruts virzienā "Stacijas laukums - Iļģuciems" ziemā (filmēts caur salona logu)}} * {{youtube|l5vajGP0ib8|9. trolejbusu maršruts virzienā "Stacijas laukums - Iļģuciems" pavasarī (filmēts caur salona logu)}} * {{youtube|qtlWEX1DJLM|9. trolejbusu maršruts no pieturas "Spilves iela" līdz Vīlipa ielai (skats no vadītāja kabīnes)}} * {{youtube|Oi9-aPKQnf8|9. maršruta trolejbuss zem Vanšu tilta}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|09]] jo8c0hqm44c6yeovvs93a86hfl5qmn3 11. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104808 3671806 3669958 2022-08-17T18:49:26Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|trolejbusu maršrutu Rīgā|11. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 11. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |uz = [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |karte = [[File:11trol.png|11trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |slēgts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 12,799 km<br />(6,354 km / 6,445 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 28 (14 / 14) |transporta vienīb = 6 (darbdienās) 6 (brīvdienās) (''īslaicīgi atcelti no 2021. gada 16. janvāra'') |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/11/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''11. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. 11. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 12,799 km. Virziena '''Ieriķu iela''' — '''Centrālā stacija''' kopējais garums ir 6,354 km, bet virziena '''Centrālā stacija''' — '''Ieriķu iela''' kopējais garums ir 6,445 km. Darbdienās pa 11. trolejbusu maršrutu kursē 4 trolejbusi, bet brīvdienās — 3 trolejbusi, kuri pavisam veic 76 reisus (09.2019). 11. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 1. trolejbusu parks. No 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts īslaicīgi tika slēgts, saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu. Kopš 2021. gada 16. janvāra atcelti brīvdienu reisi, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817</ref> . == Maršruts == Virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un [[Satekles iela]]. Virzienā '''Centrālā stacija''' — '''Ieriķu iela''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Satekles iela, Marijas iela, A. Čaka iela, [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], Avotu iela, A. Deglava iela, Nīcgales iela, Dzelzavas iela un Stirnu iela. == Pieturvietas == [[Attēls:Matīsa iela.jpg|thumb|200px|11. maršruta trolejbuss [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]]]] [[Attēls:11. trolejbuss Avotu ielā.JPG|thumb|200px|11. maršruta trolejbuss Avotu un Matīsa ielu krustojumā]] 11. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 28 pieturas. Virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' ir 14 pieturas, tāpat arī virzienā '''Centrālā stacija''' — '''Ieriķu iela''' ir 14 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 4 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 7 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 8 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] |- | align="center" | 9 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]] |- | align="center" | 11 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] |- | align="center" | 8 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 9 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 10 | [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 13 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Ganību dambis, [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] un [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]. Virzienā '''Ieriķu iela''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Stirnu iela, Dzelzavas iela, Nīcgales iela, A. Deglava iela, Avotu iela, [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], A. Čaka iela, Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Kalpaka bulvāris, Pulkv. Brieža iela, Ganību dambis un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' ir 23 pieturas. Tāpat arī virzienā '''Ieriķu iela''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' ir 23 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | 1. Trolejbusu parks |- | align="center" | 2 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] / [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 9 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | 17 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 18 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 19 | [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 22 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 4 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 7 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 8 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | 9 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]] |- | align="center" | 11 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 15 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 16 | [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 17 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 18 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 22 | 1. Trolejbusu parks |- | align="center" | 23 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|t3YsCMQYmnI|Pilnā 11. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|aYJRV6WgaOY|Pilnā 11. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|Z6VjOKsc-TU|Pilnā 11. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Ieriķu iela - Centrālā stacija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|11]] szgsqf40sxy00cfhn6qn7jcu5lcnm3m 13. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104842 3671809 3669459 2022-08-17T18:57:56Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 13. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |uz = [[Centrāltirgus]] |karte = [[File:13trol pamata.png|13trol pamata]] Pamatmaršruts [[File:13trol austr-mag-del.png|13trol austr-mag-del]] Mainītais maršruts Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2021. gada 22. maija |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts =[[1965]]. gadā |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 19,528 km<br />(9,616 km / 9,912 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 45 (22 / 23) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) (''īslaicīgi atcelti, kopš 2021. gada 16. janvāra'') |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/13/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''13. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] līdz [[Centrāltirgus|Centrāltirgum]]. 13. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 19,528 km. Virziena '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' kopējais garums ir 9,616 km, bet virziena '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' kopējais garums ir 9,912 km. Darbdienās pa 13. trolejbusu maršrutu kursē 6 trolejbusi kuri pavisam veic 98 reisus, bet brīvdienās — tikai 3 trolejbusi,kuri pavisam veic 39 reisus. 13. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 1. trolejbusu parks. Saistībā ar COVID-19 izplatību, no 2020. gada 28. marta līdz vasarai 13. Trolejbuss kursē tikai darba dienās. Kopš 2021. gada 16. janvāra atkal atcelti brīvdienu reisi, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu.<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817</ref> '''No 2021. gada 22. maija uz nenoteiktu laiku sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību (slēgta transportlīdzekļu kustība G. Zemgala gatvē) maršruts virzienā uz Ieriķu ielu tika novirzīts no G. Zemgala gatves uz Vaidavas ielu (sabiedriskajam transportam izveidota braukšanas josla pretējā virzienā).'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-posma-izbuves-darbu-del-no-22-maija-bus-izmainas-13-16-17-trolejbusa-un-48-autobusa-marsruta/|title=Austrumu maģistrāles posma izbūves darbu dēļ no 22. maija būs izmaiņas 13., 16., 17. trolejbusa un 48. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-07-30}}</ref> No 2022. gada 6. jūnija divu nedēļu garumā sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]] tiek novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]] un E. Birznieka-Upīša ielu. Savukārt virzienā uz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] maršruts brauc līdz [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielai]], pēc tam pa [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]], [[Satekles iela|Satekles ielu]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]], [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]] un [[Turgeņeva iela|Turgeņeva ielu]] līdz galapunktam "[[Centrāltirgus]]" [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa ielā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> No 2022. gada 23. augusta tiek veiktas izmaiņas maršrutā virzienā uz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]]. Lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela|Struktoru ielas]] un [[Brīvības gatve|Brīvības gatves]] krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] tiek novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], uzstādot tur jaunu trolejbusa kontakttīklu un ierīkojot sabiedriskā transporta joslu. Sabiedriskajam transportam tā kļūs par divvirzienu ielu. Pieturvieta "[[Gustava Zemgala gatve]]" tiek pārcelta uz [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā}}</ref> [[Attēls:13. trolejbuss Brīvības gatvē.jpg|thumb|200px|13. maršruta trolejbuss pagriezienā no Brīvības gatves uz Viļa Ģelbes ielu]] [[Attēls:13. trolejbuss uz Gaisa tilta.jpg|thumb|200px|13. maršruta trolejbuss brauc pa Gaisa tiltu]] [[Attēls:13. trolejbuss Pērnavas ielā.jpg|thumb|200px|13. maršruta trolejbuss Pērnavas un K. Barona ielu krustojumā]] == Maršruts == Virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Kastrānes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Jāņa Asara iela (Rīga)|J. Asara iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] un [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]. == Pieturvietas == 13. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 45 pieturas. Virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 22 pieturas, bet virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' ir 23 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 4 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 9 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 10 | [[VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 12 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 14 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]] |- | align="center" | 16 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] |- | align="center" | 20 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 22 | [[Centrāltirgus]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 2 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža iela]] |- | align="center" | 4 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Grīziņkalns]] |- | align="center" | 9 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] |- | align="center" | 11 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 12 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 13 | [[VEF]] |- | align="center" | 14 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 16 | [[Kastrānes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 22 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] un [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 11 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' ir 11 pieturas. Bet virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' ir 25 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 2 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 9 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Centrāltirgus]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 4 | [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 5 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 10 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 11 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 2 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 9 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 12 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 15 | [[VEF]] |- | align="center" | 16 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 17 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 18 | [[Kastrānes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 22 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 23 | 64. vidusskola |- | align="center" | 24 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|q8l09U3UE-M|Pilnā 13. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|IWmmFaboMbM|Virzienā Centrāltirgus - 1. parks (Ganību dambī)}} * {{youtube|AWW4U_g3iWA|Pilnā 13. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|mnxVGhvAmmE|Pilnā 13. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Centrāltirgus - Ieriķu iela}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|13]] 5nkkbrm3eogx8aovz3vbjenonsxi8t4 14. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104846 3671811 3669458 2022-08-17T19:01:40Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 14. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |uz = [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] |karte = [[File:14trol.png|14trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|1966}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 20,862 km<br />(10,231 km / 10,631 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 35 (16 / 19) |transporta vienīb = 11 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 2 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/14/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''14. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanādei]] [[Rīga]]s centrā. 14. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 20,862 km. Virziena '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' kopējais garums ir 10,231 km, bet virziena '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kopējais garums ir 10,631 km. Darbdienās pa 14. trolejbusu maršrutu kursē 11 trolejbusi, kuri pavisam veic 208 reisus, bet brīvdienās — 6 trolejbusi, kuri pavisam veic 103 reisus. 14. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 2. trolejbusu parks. No 2022. gada 23. augusta tiek veiktas izmaiņas maršrutā virzienā uz [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādi]]. Lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela|Struktoru ielas]] un [[Brīvības gatve|Brīvības gatves]] krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādi]] tiek novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], uzstādot tur jaunu trolejbusa kontakttīklu un ierīkojot sabiedriskā transporta joslu. Sabiedriskajam transportam tā kļūs par divvirzienu ielu. Pieturvieta "[[Gustava Zemgala gatve]]" tiek pārcelta uz [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] un [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]. Virzienā '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], apgriešanās [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāra]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojumā, [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. == Pieturvietas == [[Attēls:Trolleybus Riga IMG 2544 C.JPG|thumb|200px|14. maršruta trolejbuss braucot pa [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielu]].]] [[Attēls:Galapunkts.jpg|thumb|200px|14. un 18. maršruta trolejbusu galapunkts [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]].]] [[Attēls:14. trolejbuss Brīvības ielā.JPG|thumb|200px|14. maršruta trolejbuss Brīvības ielā]] [[Attēls:14. trolejbuss pie VEF.JPG|thumb|200px|14. maršruta trolejbuss Brīvības ielā, pieturā "Rūpnīca VEF"]] [[Attēls:14. trolejbuss Biķernieku ielā.JPG|thumb|200px|14. maršruta trolejbuss Biķernieku ielā]] 14. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 35 pieturas. Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' ir 16 pieturas, bet virzienā '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 19 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center" | 3 | Mežciema pamatskola |- | align="center" | 4 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 5 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs <nowiki>''Biķernieki''</nowiki> |- | align="center" | 7 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 8 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 9 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 10 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 12 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 15 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] |- | align="center" | 2 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 8 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 9 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 10 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 11 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 12 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 13 | [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacioārs <nowiki>''Biķernieki''</nowiki> |- | align="center" | 15 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 16 | [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" | 17 | Mežciema pamatskola |- | align="center" | 18 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center" | 19 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. Virzienā '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] un [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 23 pieturas. Bet virzienā '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' ir 10 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas universitātes akadēmiskais centrs]] |- | align="center" | 2 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 3 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 4 | [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris (Rīga)|Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] |- | align="center" | 5 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 6 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 12 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 13 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 14 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 15 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 16 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 17 | [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 19 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 20 | [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" | 21 | Mežciema pamatskola |- | align="center" | 22 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center" | 23 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] |- | align="center" | 2 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 5 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 8 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 9 | [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|nb6ZF3GR7nI|Pilnā 14. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|cdOc4RvVLZo|Pilnā 14. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|zfCBCN9W_X8|Daļa no 14. trolejbusu maršruta video}} * {{youtube|9iNDTr1he3k|Pilnā 14. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Esplanāde - Mežciems}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|14]] mndkv7qa6ot541pi3awdgnt97y1wlfl 15. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104848 3671812 3649622 2022-08-17T19:04:49Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 15. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Ķengarags]] |uz = [[Latvijas Universitāte]] |karte = [[File:15trol.png|15trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = 1968. gada 6. novembrī.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/pirms-50-gadiem-riga-saka-kurset-trolejbusi-10020958 Pirms 50 gadiem Rīgā sāka kursēt trolejbusi] Diena.lv, 15.11.1997</ref> |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 19,782 km<br />(10,042 km / 9,740 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 40 (20 / 20) |transporta vienīb = 25 (darbdienās) 14 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 apkalpo |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 7 609 459 (2017) <ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|7|17|SK}}</ref> |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/15/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''15. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Ķengarags|Ķengaraga]] līdz [[Latvijas Universitāte]]i [[Rīga]]s centrā. 15. trolejbusu maršruts ir visvairāk izmantotais un arī visbiežāk kursējošais trolejbusu maršruts Rīgā. 15. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 19,782 km. Virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Latvijas Universitāte]]''' kopējais garums ir 10,042 km, bet virziena '''[[Latvijas Universitāte]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 9,740 km. Darbdienās pa 15. trolejbusu maršrutu kursē 25 trolejbusi, kuri pavisam veic 510 reisus, bet brīvdienās — 14 trolejbusi, kuri veic 278 reisus. 15. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 1. trolejbusu parks == Maršruts == Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Latvijas Universitāte]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]], [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]], [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]], [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova iela]], [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]], [[Kalna iela (Rīga)|Kalna iela]], [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas iela]], [[Firsa Sadovņikova iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] un [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]. Virzienā '''[[Latvijas Universitāte]]''' — '''[[Ķengarags]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Firsa Sadovņikova iela]], [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas iela]], [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]], [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]], [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]], [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]], [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]], [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]. == Pieturvietas == [[Attēls:Trolejbus na lince č. 15.jpg|thumb|200px|15. maršruta trolejbuss [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova ielā]].]] [[Attēls:Riga Trollino18.JPG|thumb|200px]] [[Attēls:Konečná Višķu iela.jpg|thumb|200px|15. maršruta trolejbusu galapunkts [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielā]].]] [[Attēls:Trolejbus v Rize.jpg|thumb|200px]] [[Attēls:15. trolejbuss Salaspils ielā.JPG|thumb|200px|15. trolejbuss Salaspils ielā]] 15. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 40 pieturas. Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Latvijas Universitāte]]''' ir 20 pieturas, bet virzienā '''[[Latvijas Universitāte]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 20 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Šķirotava (stacija)|"Šķirotavas" stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Plostu iela (Rīga)|Plostu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Jāņavārti (stacija)|Jāņavārti]] |- | align="center" | 9 | "Kuzņecovs" |- | align="center" | 10 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]] |- | align="center" | 15 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] |- | align="center" | 16 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 17 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 18 | [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Universitāte]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 4 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 7 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] |- | align="center" | 11 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] |- | align="center" | 12 | "Kuzņecovs" |- | align="center" | 13 | [[Jāņavārti (stacija)|Jāņavārti]] |- | align="center" | 14 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Plostu iela (Rīga)|Plostu iela]] |- | align="center" | 18 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |- | align="center" | 19 | [[Šķirotava (stacija)|"Šķirotavas" stacija]] |- | align="center" | 20 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Ķengarags]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Firsa Sadovņikova iela]], [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas iela]], [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]], [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]], [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]], [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]], [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]], [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]. Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]], [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]], [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]], [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova iela]], [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]], [[Kalna iela (Rīga)|Kalna iela]], [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas iela]], [[Firsa Sadovņikova iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Latvijas Universitāte]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] un [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]. Virzienā '''[[Latvijas Universitāte]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] un [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 28 pieturas. Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' ir 29 pieturas. Savukārt virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Latvijas Universitāte]]''' ir 6 pieturas, bet virzienā '''[[Latvijas Universitāte]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' ir 9 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 2 | Rāmuļu iela |- | align="center" | 3 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 9 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 12 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 15 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] |- | align="center" | 16 | [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova iela]] |- | align="center" | 17 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] |- | align="center" | 19 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] |- | align="center" | 20 | "Kuzņecovs" |- | align="center" | 21 | [[Jāņavārti (stacija)|Jāņavārti]] |- | align="center" | 22 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 23 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] |- | align="center" | 25 | [[Plostu iela (Rīga)|Plostu iela]] |- | align="center" | 26 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (stacija)|"Šķirotavas" stacija]] |- | align="center" | 28 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Šķirotava (stacija)|"Šķirotavas" stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Plostu iela (Rīga)|Plostu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Jāņavārti (stacija)|Jāņavārti]] |- | align="center" | 9 | "Kuzņecovs" |- | align="center" | 10 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]] |- | align="center" | 15 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] |- | align="center" | 16 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 17 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 18 | [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 20 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 21 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 22 | [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 23 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 26 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 27 | Rāmuļu iela |- | align="center" | 28 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 29 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Salu tilts]] |- | align="center" | 2 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 3 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 4 | [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 6 | [[Latvijas Universitāte]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Universitāte]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 4 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 7 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 8 | [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|VRWqbWyo6JM|Pilnā 15. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|ONi3VK0A1jk|Pilnā 15. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|A5JZmgSaeqc|Pilnā 15. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Latvijas Universitāte - Višķu iela}} * {{youtube|OWrF9YbRbCo|Daļēja 15. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|FwlfmsDCz-8|Daļa no 15. trolejbusu maršruta video, virzienā Latvijas Universitāte - Višķu iela}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|15]] 9v89a5qrp1pi3a6elkaahqqbuz1okd7 16. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104858 3671814 3669959 2022-08-17T19:10:26Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 16. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Šmerlis]] |uz = [[Pļavnieki]] |karte = [[File:16trol pamata.png|16trol pamata]] Pamatmaršruts [[File:16trol austr-mag-del.png|16trol austr-mag-del]] Mainīts maršruts Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2021. gada 22. maija |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = 1973. gada 14. maijā |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 21,140 km<br />(10,808 km / 10,332 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 46 (23 / 23) |transporta vienīb = 9 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/16/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''16. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Šmerlis|Šmerļa]] līdz [[Pļavnieki]]em. 16. trolejbusu maršruts ir vienīgais Rīgas trolejbusu maršruts, kurš nebrauc uz [[Rīga]]s centru. 16. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 21,140 km. Virziena '''Šmerlis''' — '''Pļavnieki''' kopējais garums ir 10,808 km, bet virziena '''Pļavnieki''' — '''Šmerlis''' kopējais garums ir 10,332 km. Darbdienās pa 16. trolejbusu maršrutu kursē 9 trolejbusi, bet brīvdienās — tikai 3 trolejbusi. 16. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 1. trolejbusu parks. '''No 2021. gada 22. maija uz nenoteiktu laiku sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību (slēgta transportlīdzekļu kustība G. Zemgala gatvē) maršruts virzienā uz Pļavniekiem tika novirzīts no G. Zemgala gatves uz Vaidavas ielu (sabiedriskajam transportam izveidota braukšanas josla pretējā virzienā).'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-posma-izbuves-darbu-del-no-22-maija-bus-izmainas-13-16-17-trolejbusa-un-48-autobusa-marsruta/|title=Austrumu maģistrāles posma izbūves darbu dēļ no 22. maija būs izmaiņas 13., 16., 17. trolejbusa un 48. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-07-30}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Šmerlis]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles iela]], apgriešanās pirms Aizkraukles ielas un [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes ielas]] krustojuma, Aizkraukles iela, [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. Virzienā '''Pļavnieki''' — '''Šmerlis''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, A. Deglava iela, Nīcgales iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Kastrānes iela, Tālivalža iela, Aizkraukles iela, apgriešanās pirms Aizkraukles ielas un Dzērbenes ielas krustojuma, Aizkraukles iela, Lielvārdes iela un [[Brīvības gatve]]. == Pieturvietas == [[Attēls:16. trolejbuss.jpg|thumb|16. maršruta trolejbuss [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]] un [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles ielas]] krustojumā]]. [[Attēls:16. trolejbuss Lielvārdes ielā.jpg|thumb|16. maršruta trolejbuss Lielvārdes ielā.]] [[Attēls:16. trolejbuss Aizkraukles ielā.jpg|thumb|16. maršruta trolejbuss Aizkraukles ielā.]] [[Attēls:Galapunkts Shmerlii.JPG|thumb|4.(tagad 12.) un 16. maršruta trolejbusu galapunkts "[[Šmerlis]]" [[2010. gads|2010]]. gada februārī.]] [[Attēls:Katlakalna ielas galapunkts1.JPG|thumb|16. un 22. trolejbusu maršruta galapunkts [[Pļavnieki|Pļavniekos]], [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna ielā]] (tā sauktais Pļavnieku dispečerpunkts).]] [[Attēls:Trolejbusu galapunkts "Šmerlis".jpg|thumb|12. un 16. maršruta trolejbusi galapunktā "Šmerlis"]] [[Attēls:Šmerļa galapunkts 2011.JPG|thumb|16. un 4. maršruta trolejbusi Šmerļa galapunktā]] [[Attēls:16. maršruta trolejbuss Teikā.jpg|thumb|16. maršruta trolejbuss Teikā]] [[Attēls:16. trolejbuss Šmerļos.JPG|thumb|16. maršruta trolejbuss Šmerļa galapunktā]] 16. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 46 pieturas. Virzienā '''[[Šmerlis]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' ir 23 pieturas, bet virzienā '''Pļavnieki''' — '''Šmerlis''' ir 24 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Šmerlis]] |- | align="center" | 2 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 3 | [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 6 | [[Linezers (slimnīca)|"Linezers"]] |- | align="center" | 7 | [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles iela]] |- | align="center" | 8 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 9 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 10 | [[Kastrānes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 14 | [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 16 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 18 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 20 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 21 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 22 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 23 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 4 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 5 | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]] |- | align="center" |6 |[[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 9 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 11 | [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[Zalkšu iela (Rīga)|Zalkšu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles iela]] |- | align="center" | 18 | [[Linezers (slimnīca)|"Linezers"]] |- | align="center" | 19 | [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 21 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 22 | [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 24 | [[Šmerlis]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Pļavnieki]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Ganību dambis, [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. Virzienā '''Pļavnieki''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, A. Deglava iela, Avotu iela, Stabu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Kalpaka bulvāris, Pulkv. Brieža iela, Ganību dambis un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Pļavnieki]]''' ir 25 pieturas. Bet virzienā '''Pļavnieki''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | 1. Trolejbusu parks |- | align="center" | 2 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 9 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 15 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | 17 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 18 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 20 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 22 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 23 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 24 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 25 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 4 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 5 | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]] |- | align="center" |6 |[[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 9 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 11 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | 12 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 19 | [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 20 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 23 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 25 | 1. Trolejbusu parks |- | align="center" | 26 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] [[Attēls:16. maršruta trolejbuss.jpg|thumb|16. maršruta trolejbuss Brīvības gatvē]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|on44GUqy3hs|Pilnā 16. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|H3CcP0ggr40|Pilnā 16. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|9NmdTLBDfEw|Pilnā 16. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Pļavnieki - Šmerlis}} * {{youtube|vipVtDBOtbs|Daļa no 16. trolejbusu maršruta video, virzienā Šmerlis - Pļavnieki}} * {{youtube|wIof61V3ijg|Virzienā 1. parks (Ganību dambī) - Centrs - Pļavnieki}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|16]] n6v9fugrzcgo59yk5cjlio74xr59oqc 17. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104871 3671816 3669964 2022-08-17T19:16:43Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 17. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |uz = [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |karte = [[File:17trol pamata.png|17trol pamata]] Pamatmaršruts [[File:17trol austr-mag-del.png|17trol austr-mag-del]] Mainīts maršruts Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2021. gada 22. maija |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 18,367 km<br />(8,900 km / 9,467 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 37 (18 / 19) |transporta vienīb = 18 (darbdienās) 12 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 2 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/17/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''17. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. 17. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 18,367 km. Virziena '''Purvciems''' — '''Centrālā stacija''' kopējais garums ir 8,900 km, bet virziena '''Centrālā stacija''' — '''Purvciems''' kopējais garums ir 9,467 km. Darbdienās pa 17. trolejbusu maršrutu kursē 18 trolejbusi, bet brīvdienās — 12 trolejbusi. 17. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 2. trolejbusu parks. '''No 2021. gada 22. maija uz nenoteiktu laiku sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību (slēgta transportlīdzekļu kustība G. Zemgala gatvē) maršruts virzienā uz Purvciemu tika novirzīts no G. Zemgala gatves uz Vaidavas ielu (sabiedriskajam transportam izveidota braukšanas josla pretējā virzienā).'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-posma-izbuves-darbu-del-no-22-maija-bus-izmainas-13-16-17-trolejbusa-un-48-autobusa-marsruta/|title=Austrumu maģistrāles posma izbūves darbu dēļ no 22. maija būs izmaiņas 13., 16., 17. trolejbusa un 48. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-07-30}}</ref> No 2022. gada 23. augusta tiek veiktas izmaiņas maršrutā virzienā uz [[Centrālā stacija|Centrālo staciju]]. Lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela]]s un [[Brīvības gatve]]s krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālo staciju]] tiek novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], uzstādot tur jaunu trolejbusa kontakttīklu un ierīkojot sabiedriskā transporta joslu. Sabiedriskajam transportam tā kļūs par divvirzienu ielu. Pieturvieta "[[Gustava Zemgala gatve]]" tiek pārcelta uz Viļa Ģelbes ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Kastrānes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]. Virzienā '''Centrālā stacija''' — '''Purvciems''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Raiņa bulvāris, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Brīvības gatve, [[Viļa Ģelbes iela]], Biķernieku iela, Kastrānes iela, [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]] un Dzelzavas iela. == Pieturvietas == [[Attēls:17._trolejbuss_uz_Gaisa_tilta.JPG|thumb|200px|17. maršruta trolejbuss brauc pa [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltu]].]] [[Attēls:17. maršruta trolejbuss uz Gaisa tilta.JPG|thumb|200px|17. maršruta trolejbuss brauc pa Gaisa tiltu.]] [[Attēls:17. maršruta trolejbuss Brīvības un K. Barona ielu krustojumā.JPG|thumb|200px|17. maršruta trolejbuss [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]] un [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona ielas]] krustojumā.]] [[Attēls:17. trolejbuss Brīvības ielā pie VEF.JPG|thumb|200px|17. maršruta trolejbuss Brīvības ielā pie [[VEF]]]] [[Attēls:17. trolejbuss Raiņa bulvārī.JPG|thumb|200px|17. maršruta trolejbuss Raiņa bulvārī pie [[Latvijas Universitāte|LU]] ēkas]] 17. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 37 pieturas. Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' ir 18 pieturas, bet virzienā '''Centrālā stacija''' — '''Purvciems''' ir 19 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 2 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 3 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 4 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 9 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 10 | [[VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 12 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 15 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | 17 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 18 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 9 | [[VEF]] |- | align="center" | 10 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 11 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 12 | [[Kastrānes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 16 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 17 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 18 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]''' — '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], Brīvības iela, [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]] un [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]. Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]''' — '''Purvciems''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Buru iela, Laivu iela, Mūkusalas iela, Salu tilts, Lāčplēša iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], Marijas iela, A. Čaka iela, Ieriķu iela un Dzelzavas iela. Virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], Lāčplēša iela, Salu tilts, Mūkusalas iela, Laivu iela un Buru iela. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''Brīvības iela''' — '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' ir 23 pieturas. Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]''' — '''Purvciems''' ir 17 pieturas. Bet virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' ir 8 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Salu tilts]] |- | align="center" | 2 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 3 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 4 | [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 6 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 9 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 13 | [[VEF]] |- | align="center" | 14 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 16 | [[Kastrānes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 21 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Salu tilts]] |- | align="center" | 2 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 3 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 4 | [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 12 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 13 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 15 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 16 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 6 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 7 | [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|WbTWNV9vm0I|Pilnā 17. trolejbusu maršruta video versija (vasarā)}} * {{youtube|fP7DpMcCXKw|Pilnā 17. trolejbusu maršruta video versija (ziemā)}} * {{youtube|YG1gxABnDRk|Pilnā 17. trolejbusu maršruta video versija (pavasarī)}} * {{youtube|GouZ6Mt1ZRs|Pilnā 17. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Centrālā stacija - Purvciems (rudenī)}} * {{youtube|y3LmrZ8rN8g|Pilnā 17. trolejbusu maršruta video versija (vasaras rītā), virzienā 2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā) - Purvciems}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|17]] 7p8sfzdfxka959s3jzl30rgdsuflgvm 18. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104885 3671817 3666249 2022-08-17T19:20:17Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 18. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |uz = [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |karte = [[File:18trol.png|18trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{Dat|1979|09|01|L}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 21,356 km<br />(10,904 km / 10,452 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 38 (20 / 18) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 2 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/18/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:18trolejbuss.jpg|thumb|200px|18. maršruta trolejbuss Hipokrāta ielā]] [[Attēls:Trolleybus-riga.jpg|thumb|200px|18. maršruta trolejbuss Marijas ielā]] [[Attēls:Galapunkts.jpg|thumb|200px|14. un 18. maršruta trolejbusu galapunkts "Mežciems"]] [[Attēls:18. trolejbuss Biķernieku ielā.JPG|thumb|200px|18. maršruta trolejbuss Biķernieku ielā]] '''18. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai]]. 18. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 21,356 km. Virziena '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' kopējais garums ir 10,904 km, bet virziena '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kopējais garums ir 10,452 km. Darbdienās 18. trolejbusu maršrutā kursē 10 trolejbusi, bet brīvdienās — 6 trolejbusi. 18. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 2. trolejbusu parks. == Maršruts == Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un [[Satekles iela]]. Virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. == Pieturvietas == 18. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 38 pieturas. * Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' ir 20 pieturas. * Virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 18 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center" | 3 | Mežciema pamatskola |- | align="center" | 4 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 5 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|Sergeja Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 6 | Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 7 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 10 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 15 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 16 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 8 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 9 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 10 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 12 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|Sergeja Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 15 | [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" | 16 | Mežciema pamatskola |- | align="center" | 17 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == * Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], Mūkusalas rotācijas aplis, [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. * Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], Mūkusalas rotācijas aplis, [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] un [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == * Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 22 pieturas. * Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' ir 29 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Salu tilts]] |- | align="center" | 2 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 3 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 4 | [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitāna stacija]] |- | align="center" | 12 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 13 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 16 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |- | align="center" | 18 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|Sergeja Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 19 | [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" | 20 | Mežciema pamatskola |- | align="center" | 21 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center" | 22 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center" | 3 | Mežciema pamatskola |- | align="center" | 4 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 5 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|Sergeja Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 6 | Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 7 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 10 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 15 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 16 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Universitāte]] |- | align="center" | 22 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 23 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 24 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 25 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 27 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 28 | [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]] |- | align="center" | 29 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |} |} == Vēsture == Maršruts tika atklāts {{dat|1979|09|01|L}}.<ref>[https://pbs.twimg.com/media/BQapdyUCcAAQ7yN.jpg:large Trolejbusu satiksme uz Mežciemu]</ref> Līdz [[1985]]. gadam tas kursēja pa A. Deglava ielu, pēc tam sāka kursēt pa Zemitānu tiltu. Kopš [[2011. gads|2011]]. gada [[1. marts|1. marta]] 18. trolejbusu maršrutā virzienā uz pilsētas centru tika ieviesta jauna pieturvieta "''Dzelzceļa slimnīca''".<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&id=4032 No 1. marta jauna pieturvieta 18. trolejbusu maršrutā], rigassatiksme.lv</ref> Tā atrodas Ieriķu ielā netālu no krustojuma ar Biķernieku ielu, starp pieturvietām "''Sergeja Eizenšteina iela''" un "''Ieriķu iela''". == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|PADF3a_wTnQ|18. trolejbusu maršruta video (vasarā)}} * {{youtube|Cg9LiPGDVyc|18. trolejbusu maršruta video (ziemā)}} * {{youtube|zN54ATYizX8|18. trolejbusu maršruta video (pavasarī)}} * {{youtube|ZYcD_FhZPcU|18. trolejbusu maršruta video, virzienā Centrālā stacija - Mežciems (ziemā)}} * {{youtube|v11NpVAT6d0|18. trolejbusu maršruta video (ziemas naktī), virzienā 2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā) - Mežciems}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|18]] n6sqms6ayjn8dwvzwhjlrbeynidowrx 19. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104891 3671820 3649624 2022-08-17T19:22:52Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 19. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |uz = [[Ziepniekkalns]] |karte = [[File:19trol.png|19trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts =[[1979]]. gadā |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 20,287 km<br />(10,076 km / 10,211 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 39 (20 / 19) |transporta vienīb = 12 (darbdienās) 5 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 un № 2 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/19/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''19. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas ielas]] līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. 19. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 20,287 km. Virziena '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' kopējais garums ir 10,076 km, bet virziena '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' kopējais garums ir 10,211 km. Darbdienās pa 19. trolejbusu maršrutu kursē 16 trolejbusi, bet brīvdienās — 9 trolejbusi. 19. trolejbusu maršrutu apkalpo gan RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 1. trolejbusu parks, gan RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 2. trolejbusu parks. No 2018. gada 3. marta sakarā ar [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. maršruta]] slēgšanu daži 19. maršruta reisi iebrauks apgriešanās lokā pie "Dzintars".<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu]</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]], [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] un [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]]. Virzienā '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]], [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]], [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]]. {{jaunarinda}} == Pieturvietas == [[Attēls:Кольцо троллейбуса.JPG|thumb|200px|19. maršruta trolejbusu galapunkts [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]].]] [[Attēls:Galapunkts Peetersalas ielaa.JPG|thumb|200px|1., 19. un 24. maršruta trolejbusu galapunkts "[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]".]] 19. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 39 pieturas. Virzienā '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' ir 20 pieturas, bet virzienā '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' ir 19 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] / [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 5 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 7 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 8 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 11 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 12 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |- | align="center" | 13 | [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]] |- | align="center" | 15 | [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center" | 18 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |- | align="center" | 19 | '''Ēbelmuižas iela''' |- | align="center" | 20 | [[Ziepniekkalns]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | 2 | [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |- | align="center" | 4 | [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Kārļa Ulmaņa gatve]] |- | align="center" | 9 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |- | align="center" | 10 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 11 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 12 | [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]] |- | align="center" | 13 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 14 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 15 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 16 | [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 17 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 18 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]], [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] un [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]]. Virzienā '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]], [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]], [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]], [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] un [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]]. Virzienā '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]], [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]], [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] un [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]]. Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]]. Virzienā '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] un [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' ir 24 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' ir 24 pieturas. Savukārt, virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' ir 9 pieturas. Virzienā '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' ir 11 pieturas. Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' ir 10 pieturas. Bet virzienā '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' ir 13 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 2 | '''Rāmuļu iela''' |- | align="center" | 3 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 9 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 12 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 15 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 16 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |- | align="center" | 17 | [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]] |- | align="center" | 18 | [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center" | 22 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |- | align="center" | 23 | '''Ēbelmuižas iela''' |- | align="center" | 24 | [[Ziepniekkalns]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | 2 | Spulgas iela |- | align="center" | 3 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |- | align="center" | 4 | [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Kārļa Ulmaņa gatve]] |- | align="center" | 9 | [[Mūkusalas rotācijas aplis]] |- | align="center" | 11 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 12 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 13 | [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]] |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 15 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 16 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 17 | [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 18 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 22 | '''Rāmuļu iela''' |- | align="center" | 23 | # Trolejbusu parks |- | align="center" | 24 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |- | align="center" | 2 | [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |- | align="center" | 8 | '''Ēbelmuižas iela''' |- | align="center" | 9 | [[Ziepniekkalns]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | 2 | Spulgas iela |- | align="center" | 3 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |- | align="center" | 4 | [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Kārļa Ulmaņa gatve]] |- | align="center" | 9 | '''Mūkusalas rotācijas aplis''' |- | align="center" | 10 | [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Bieķensalas iela |- | align="center" | 2 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 3 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 4 | [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 6 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 8 | [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 9 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 5 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 7 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 8 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 11 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 12 | [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|TFyWnjkm_xY|Pilnā 19. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|xOZtc73tw2Q|Pilnā 19. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|cH1rJkf81Zc|Pilnā 19. trolejbusu maršruta video versija, virzienš Ziepniekkalns - Pētersalas iela}} * {{youtube|XZCak5OSDCQ|Daļa no 19. trolejbusu maršruta video, virzienā Ziepniekkalns - 1. trolejbusu parks (Ganību dambī)}} * {{youtube|mgpJvdvdZn4|Pilnā 19. trolejbusu maršruta video versija, vizienā Latvijas Universitāte - Ziepniekkalns (autobusu galapunkts)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|19]] pj60fa3l7hh289tm3e39ikwdwoz1o1d 22. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104953 3671821 3649626 2022-08-17T19:25:13Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 22. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Pļavnieki]] |uz = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] |karte = [[File:22trol.png|22trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = 1985. gada 30. decembrī |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 15,209 km<br />(7,933 km / 7,276 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 31 (16 / 15) |transporta vienīb = 15 (darbdienās) 9 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2991&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''22. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Pļavnieki]]em līdz [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša ielai]] Rīgas centrā. 22. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 15,209 km. Virziena '''[[Pļavnieki]]''' — '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]''' kopējais garums ir 7,933 km, bet virziena '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' kopējais garums ir 7,276 km. Darbdienās pa 22. trolejbusu maršrutu kursē 14 trolejbusi, bet brīvdienās — 6 trolejbusi. 22. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 1. trolejbusu parks. == Maršruts == Virzienā '''[[Pļavnieki]]''' — '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]. Virzienā '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]]. == Pieturvietas == [[Attēls:Katlakalna ielas galapunkts1.JPG|thumb|200px|16. un 22. trolejbusu maršruta galapunkts [[Pļavnieki|Pļavniekos]], [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna ielā]] (tā sauktais Pļavnieku dispečerpunkts).]] [[Attēls:22. trolejbuss Čaka ielā.JPG|thumb|200px|22. trolejbuss Čaka ielā.]] [[Attēls:22. trolejbuss Avotu ielā.JPG|thumb|200px|22. trolejbuss Avotu ielā.]] 22. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 32 pieturas. Virzienā '''[[Pļavnieki]]''' — '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka - Upīša iela]]''' ir 17 pieturas, bet virzienā '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' ir 15 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] ([[Pļavnieki|Pļavnieku]] dispečeru punkts) |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 4 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 5 | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]] |- | align="center" |6 |[[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 9 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | ''10'' | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | ''11'' | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | ''12'' | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | ''13'' | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | ''14'' | [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] |- | align="center" | 2 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 5 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | ''7'' | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | ''8'' | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 10 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 12 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 13 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 14 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 15 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] ([[Pļavnieki|Pļavnieku]] dispečeru punkts) |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]''' — '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]]''' — '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]], [[Ernesta-Birznieka Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. Virzienā '''[[Pļavnieki]]''' — '''[[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]''' — '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]''' ir 14 pieturas. Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]]''' — '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]''' ir 11 pieturas. Bet virzienā '''[[Pļavnieki]]''' — '''[[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |- | align="center" | 2 | [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] |- | align="center" | 3 | [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (Rīga)|Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]] |- | align="center" | 4 | [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ierēdņu iela (Rīga)|Ierēdņu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 7 | [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]] |- | align="center" | 8 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 9 | [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 12 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 14 | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 2 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 9 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] ([[Pļavnieki|Pļavnieku]] dispečeru punkts) |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 4 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 5 | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]] |- | align="center" |6 |[[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 9 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 11 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | 12 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 19 | [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 20 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 23 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 25 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 26 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|2YdbK4YA9cM|Pilnā 22. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|FwqPkKbrrok|Pilnā 22. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|UI4qktYUrto|Daļa no 22. trolejbusu maršruta video, virzienā Pļavnieki - E. Birznieka-Upīša iela}} * {{youtube|-rCCSzxmpgw|Pilnā 22. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Pļavnieki - E. Birznieka-Upīša iela}} * {{youtube|qgTo46tbCt0|Virzienā Pļavnieki - Ganību dambis - 1. parks (Ganību dambī)}} * {{youtube|N5KLj6ifC2c|Virzienā 1. parks (Ganību dambī) - Duntes iela - Pļavnieki}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|22]] 8iorvih8fli4pwqdj6gtt3u8x4kgz4p 23. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104954 3671822 3669969 2022-08-17T19:27:31Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 23. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |uz = [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |karte = [[File:23trol.png|23trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = 1985. gada 28. decembrī |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 13,416 km<br />(6,906 km / 6,510 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 27 (14 / 13) |transporta vienīb = 17 (darbdienās) 5 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 2 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2993&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''23. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. 23. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 13,416 km. Virziena '''Purvciems'''—'''Centrālā stacija''' kopējais garums ir 6,906 km, bet virziena '''Centrālā stacija'''—'''Purvciems''' kopējais garums ir 6,510 km. Darbdienās pa 23. trolejbusu maršrutu kursē 17 trolejbusi, bet brīvdienās — 5 trolejbusi. 23. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 2. trolejbusu parks. Maršrutu 2026. gadā, kad tiks izbūvēta metrobusa līnija [[Dzelzavas iela]]s posmā no [[Jorģa Zemitāna tilts|Jorģa Zemitāna tilta]] līdz [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielai]], plānots pagarināt līdz jaunam galapunktam Biķeros ([[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]]), pie tirdzniecības centriem - [[IKEA]] un SĀGA -, trolejbusus novirzot uz atsevišķas, no autosatiksmes norobežotas brauktuves. Projekts ir daļa no Eiropas Aveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļautās Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšanas reformas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/informes-par-metrobusa-linijas-izbuves-projektu-dzelzavas-ielas-posma-no-jorga-zemitana-tilta-lidz-juglas-ielai/|title=Informēs par “metrobusa” līnijas izbūves projektu Dzelzavas ielas posmā no Jorģa Zemitāna tilta līdz Juglas ielai|last=RDPAD|first=Autors:|website=RDPAD|access-date=2022-03-22|language=lv-LV}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]'''—'''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un [[Satekles iela]]. Virzienā '''Centrālā stacija'''—'''Purvciems''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Satekles iela, Marijas iela, A. Čaka iela, Ieriķu iela un Dzelzavas iela. == Pieturvietas == [[Attēls:23. trolejbuss Marijas ielā.JPG|thumb|255px|23. maršruta trolejbuss Marijas ielā]] 23. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 27 pieturas. Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]'''—'''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' ir 14 pieturas, bet virzienā '''Centrālā stacija'''—'''Purvciems''' ir 13 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 2 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 3 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 4 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 5 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 9 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 10 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 8 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 9 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 10 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 11 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 12 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])'''—'''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] un [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]. Virzienā '''Purvciems'''—'''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], Gogoļa iela, Lāčplēša iela, Salu tilts, Mūkusalas iela, Laivu iela un Buru iela. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'''—'''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' ir 17 pieturas. Bet virzienā '''Purvciems'''—'''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' ir 23 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Salu tilts]] |- | align="center" | 2 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 3 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 4 | [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 12 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 13 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 15 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 16 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 2 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 3 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 4 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 5 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 9 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 10 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 15 | [[Latvijas Universitāte]] |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 17 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 18 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 21 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 22 | [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|-okmDaTg2SE|Pilnā 23. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|qcirJFFc0wc|Pilnā 23. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|YSGnvKr4xGM|Pilnā 23. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|hyRQPyqqDQQ|Pilnā 23. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Centrālā stacija - Purvciems (No rīta)}} * {{youtube|dHTGg9ddrIQ|Virzienā Merķeļa iela - 2. parks (Jelgavas ielā)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|23]] 6ixyk4pxda4rzpm7e0jvg5aa6txny7a 25. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104959 3671828 3415103 2022-08-17T19:29:57Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 25. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |uz = [[Iļģuciems]] |karte = [[File:25trol.png|25trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 18,74 km<br />(9,3 km / 9,5 km) |pieturu skaits = 37 (18 / 19) |transporta vienīb = 15 (darbdienās) 7 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |apkalpo = [[Rīgas satiksme]]<br>2. trolejbusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/25/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''25. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tiek pārvadāti no [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu ielas]] un [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas ielas]] krustojuma apkārtnes blakus [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Jaunajai Sv. Ģertrūdes baznīcai]] (galapunkts saucas ''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]'') Rīgas [[Centrs (Rīga)|centrā]] pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] (ieskaitot apstāšanos [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]) cauri [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēm]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciemam]] līdz galapunktam [[Iļģuciems|Iļģuciemā]], [[Baltā iela (Rīga)|Baltās]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu]] un [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojuma tuvumā. Ielu specifikas dēļ tā maršruts abos virzienos ir atšķirīgs. 25. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 18,7 km. Virziena ''Brīvības iela'' — ''Iļģuciems'' garums sasniedz 9,3 km, savukārt virziena ''Iļģuciems'' — ''Brīvības iela'' - 9,5 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm |title= Trolejbusu maršrutu saraksts |publisher= riga.mashke.org |accessdate= 2010. gada 24. janvārī}}</ref> Darbdienās 25. trolejbusu maršrutā kursē 15 trolejbusi, veicot 242 reisus. Brīvdienās pasažierus pārvadā 7 trolejbusi, izpildot 140 reisus. Kustības intervāls darbdienās no rīta (plkst. 8:00) - no 5 līdz 6 minūtēm, pa dienas vidu (plkst. 12:00) - ap 9 min, pēcpusdienā (plkst. 16:00) - no 6 līdz 7 minūtēm. Brīvdienās pa dienas vidu (plkst. 12:00) trolejbusi kursē ik pēc 10 līdz 11 minūtēm. Pasažieru pārvadājumus maršrutā veic RP SIA ''[[Rīgas Satiksme]]'' 2. trolejbusu parks. Pirmais trolejbuss no Brīvības ielas uz Iļģuciemu darbdienās atiet plkst. 05:50, brīvdienās - plkst. 06:36,<ref name="rs_25_b">{{Tīmekļa atsauce |url= https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/25/a-b |title= Maršruti un kustības saraksti |publisher= rigassatiksme.lv |accessdate= 2019. gada 02. septembrī}}</ref> savukārt no Iļģuciema centra virzienā - darbdienās plkst. 05:31, brīvdienās - plkst. 06:18.<ref name="rs_25_i">{{Tīmekļa atsauce |url= https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/25/b-a |title= Maršruti un kustības saraksti |publisher= rigassatiksme.lv |accessdate= 2019. gada 02. septembrī}}</ref> Pēdējais trolejbuss no Brīvības ielas Iļģuciema virzienā darbdienās atiet plkst. 23:29, brīvdienās - plkst. 23:08,<ref name="rs_25_b" /> turpretī no Iļģuciema centra virzienā - darbdienās plkst. 22:59, brīvdienās - plkst. 22:38.<ref name="rs_25_i" /> == Vēsture == Maršruts izveidots [[2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]], pārnumurējot [[21. trolejbusu maršruts (Rīga)|21. trolejbusu maršrutu]] par 25.<ref name="delfi_21">[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mainis-21trolejbusa-marsruta-numuru.d?id=16419526 Mainīs 21.trolejbusa maršruta numuru], delfi.lv, {{dat|2006|12|22|SK}}</ref> Šāds lēmums tika pieņemts, jo gados vecāki cilvēki [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] un [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priežu]] apkaimes pieturvietās bieži jauca nesen trolejbusu līnijā kursēt uzsākušos jaunos ''[[Solaris Trollino 18]]'' trolejbusus ar [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21. autobusu maršrutā]] kursējošajiem ''[[Solaris Urbino 18|Solaris]]'' autobusiem līdzīgā ārējā vizuālā izskata dēļ.<ref name="delfi_21" /> Saistībā ar [[Preses nams|Preses nama]] darbības pārtraukšanu, [[Ķīpsala|Ķīpsalā]] centra virzienā esošā pieturvieta ''Preses nams'' tika pārdēvēta par ''Ķīpsala''. [[2015]]. gada [[19. septembris|19. septembrī]] ar mērķi uzlabot pasažieru orientēšanos Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā vairākām pieturvietām mainīti nosaukumi - [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielā]] pie [[Rīgas 1. slimnīca]]s esošo pieturvietu ''1. pilsētas slimnīca'' ārpilsētas virzienā turpmāk sauks ''Rīgas 1. slimnīca'', [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] pie [[Latvijas Valsts arhīvs|Latvijas Valsts arhīva]] esošo pieturvietu ''[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]'' centra virzienā sauks ''Valsts arhīvs'', kā arī [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu ielā]] pieturvietas ''Tirdzniecības centrs'' abos virzienos turpmāk sauks ''[[Cementa iela]]''.<ref name="rs">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-riga-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi/ No 19.septembra Rīgā tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi], rigassatiksme.lv, {{dat|2015|09|16|SK}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|180px|Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā, virzienā uz Iļģuciemu.]] [[Attēls:25. trolejbuss uz Vanšu tilta.JPG|thumb|180px|Uz Vanšu tilta [[Pārdaugava]]s virzienā.]] [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|180px|Izbraucot no Buļļu ielas loka centra virzienā.]] Virzienā ''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]'' — ''[[Iļģuciems]]'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], Krišjāņa Valdemāra iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]. Virzienā ''Iļģuciems'' — ''Brīvības iela'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Vanšu tilts, Krišjāņa Valdemāra iela, [[Aristida Briāna iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] un Cēsu iela. === Pieturvietas === 25. trolejbusu maršrutā ir 37 pieturas. Virzienā ''Brīvības iela'' — ''Iļģuciems'' ir 18 pieturas, savukārt virzienā ''Iļģuciems'' — ''Brīvības iela'' - 19 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Brīvības iela |- | align="center" | 2 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas 1. slimnīca]] |- | align="center" | 4 | [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 7 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 8 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 10 | [[Āgenskalna iela]] |- | align="center" | 11 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 13 | [[Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 14 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Cementa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Spilves iela |- | align="center" | 2 | Cementa iela |- | align="center" | 3 | Vaidelotes iela |- | align="center" | 4 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] |- | align="center" | 5 | Sēlpils iela / Donoru centrs |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 7 | Botāniskais dārzs |- | align="center" | 8 | Kuldīgas iela |- | align="center" | 9 | Melnsila iela |- | align="center" | 10 | Kapseļu iela |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Valsts arhīvs|Valsts arhīvs]] |- | align="center" | 12 | Ķīpsala |- | align="center" | 13 | [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]] |- | align="center" | 15 | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] |- | align="center" | 16 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 17 | Aristida Briāna iela |- | align="center" | 18 | [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] |- | align="center" | 19 | Brīvības iela |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā ''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])'' — ''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], tilts pār [[Zunds (Rīga)|Zunda]] kanālu, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], Krišjāņa Valdemāra iela, [[Aristida Briāna iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] un [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]. Virzienā ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' — ''[[Iļģuciems]]'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Vienības gatve, Jelgavas iela, Akmeņu iela, Valguma iela, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, tilts pār Zunda kanālu, Krišjāņa Valdemāra iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]. Virzienā ''Iļģuciems'' — ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, Akmeņu iela, Jelgavas iela un Vienības gatve. === Pieturvietas === Virzienā ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' — ''Brīvības iela'' ir 10 pieturas, turpretī virzienā ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' — ''Iļģuciems'' - 13 pieturas. Virzienā ''Iļģuciems'' — ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' - 15 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas universitātes akadēmiskais centrs|Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |- | align="center" | 2 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 3 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 4 | [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]] |- | align="center" | 6 | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] |- | align="center" | 7 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 8 | [[Aristida Briāna iela]] |- | align="center" | 9 | [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] |- | align="center" | 10 | Brīvības iela |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs |- | align="center" | 2 | Kalnciema iela |- | align="center" | 3 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 5 | [[Āgenskalna iela]] |- | align="center" | 6 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 8 | [[Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 9 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Cementa iela]] |- | align="center" | 13 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Spilves iela |- | align="center" | 2 | Cementa iela |- | align="center" | 3 | Vaidelotes iela |- | align="center" | 4 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] |- | align="center" | 5 | Sēlpils iela / Donoru centrs |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 7 | Botāniskais dārzs |- | align="center" | 8 | Kuldīgas iela |- | align="center" | 9 | Melnsila iela |- | align="center" | 10 | Kapseļu iela |- | align="center" | 11 | Slokas iela |- | align="center" | 12 | Daugavgrīvas iela |- | align="center" | 13 | Uzvaras bulvāris |- | align="center" | 14 | Valguma iela |- | align="center" | 15 | Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs |} |} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="80px" perrow="6"> Attēls:25. trolejbuss K. Valdemāra ielā.JPG|<small>25. maršruta trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielā (pietura "Nacionālais teātris")</small> Attēls:25. trolejbuss Baložu un Kristapa ielas krustojumā.JPG|<small>25. maršruta trolejbuss griežas no Baložu ielas uz Kristapa ielu</small> Attēls:25. trolejbuss Kristapa ielā.JPG|<small>25. maršruta trolejbuss Kristapa ielā</small> Attēls:25. trolejbuss Melnsila ielā.JPG|<small>25. maršruta trolejbuss Melnsila ielā</small> Attēls:25. trolejbuss Melnsila un Āgenskalna ielas krustojumā.JPG|<small>25. maršruta trolejbuss šķērso Melnsila un Āgenskalna ielas krustojumu</small> Attēls:25. trolejbuss pieturā ''Āgenskalna iela''.JPG|<small>25. maršruta trolejbuss Melnsila ielā (pietura "Āgenskalna iela")</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ RP SIA ''Rīgas satiksme'' oficiālā interneta vietne] * {{youtube|gdu5P2-ahlU|25. trolejbusu maršruta video, virzienā Brīvības iela - Iļģuciems}} * {{youtube|9TTLShedqUE|25. trolejbusu maršruta video (filmēts 2012. gada 11. martā)}} * {{youtube|isOZsH-x5Nc|25. trolejbusu maršruta video (filmēts 2011. gada 11. jūlijā)}} * {{youtube|9Q4ofpQqUlI|25. trolejbusu maršruta video (filmēts 2010. gada 18. janvārī)}} * {{youtube|Vnf35IKB000|25. trolejbusu maršruta video, virzienā Brīvības iela - Iļģuciems (filmēts 2011. gada 23. decembrī)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|25]] qjyx2g8lqyvwn41gd2tuss72ptxrvpo 27. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104960 3671831 3603378 2022-08-17T19:32:44Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|trolejbusu maršrutu Rīgā|27. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 27. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |uz = [[Ziepniekkalns]] |karte = [[File:27trol.png|27trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2009|10|01|L}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 19,4 km<br />(9,8 km / 9,6 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 39 (20 / 19) |transporta vienīb = 6 (darbdienās) 4 (brīvdienās) |apkalpo = [[Rīgas satiksme]]<br>2. trolejbusu parks |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/27/a-b Kustības saraksts] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:27.trol autoosta.jpg|thumb|27. maršruta trolejbuss pieturvietā "Autoosta"]] '''27. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tiek pārvadāti no [[13. janvāra iela]]s, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa ielas]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojuma apkārtnes pilsētas centrā (galapunkts saucas "[[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]") līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] autobusu galapunktam [[Ziepniekkalna tirgus]] apkārtnē. 27. trolejbusu maršruta kopējais garums ir aptuveni 19,4 km, virziena '''Stacijas laukums''' — '''Ziepniekkalns''' garums ir 9,8 km, bet virziena '''Ziepniekkalns''' — '''Stacijas laukums''' - 9,6 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> Tā kā pilsētas centrā nav uzstādīts trolejbusu kontakttīkls, tie posmā aiz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] no pieturvietas "[[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]]" līdz galapunktam "Stacijas laukums" un atpakaļ līdz pieturvietai "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]" [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas ielā]] brauc, izmantojot dīzeļģeneratoru (vecais 8. un [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9. maršruta]] kontakttīkls gan sākas 11. novembra krastmalā pie Akmens tilta, taču drošības apsvērumu dēļ kontaktstieņu uzlikšana uz kontaktvadiem notiek tikai pēc tilta šķērsošanas). Pagarinot trolejbusu maršrutu līdz Ziepniekkalna autobusu galapunktam, arī posmā no pieturvietas "[[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]" [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] līdz Ziepniekkalna galapunktam un atpakaļ līdz pieturvietai "[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]" Vienības gatvē trolejbusi brauc ar dīzeļģeneratora palīdzību. Šis šobrīd ir viens no diviem(otrs ir [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4.trolejbusu maršruts]]) trolejbusu maršrutiem Rīgā, kura divos posmos trolejbusi brauc, izmantojot dīzeļģeneratoru. Darbdienās 27. trolejbusu maršrutā kursē 6 trolejbusi, brīvdienās — 4 trolejbusi. Pasažieru pārvadājumus veic RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 2. trolejbusu parks. == Vēsture == Maršruts izveidots 2009. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]], pārnumurējot [[8. trolejbusu maršruts (Rīga)|8. trolejbusu maršrutu]] par 27.<ref name="diena">[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/8-trolejbuss-maina-numuru-692041 8.trolejbuss maina numuru], diena.lv</ref> Šāds lēmums tika pieņemts, jo trolejbusa līnijas galapunkts "[[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]" sakrita ar [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8. autobusu maršruta]] galapunktu un trolejbusi pilsētas centrā kursēja izmantojot dīzeļģeneratoru, tas ir, ar nolaistiem kontakstieņiem, apgrūtinot transportlidzekļu atšķiršanu.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/riga/galapunktu-parcel-ar-parpratumiem Trolejbusu galapunktu pārceļ ar pārparatumiem], diena.lv</ref> Vienlaicīgi ar pārnumurēšanu 27. trolejbusu maršrutā tika atklāta jauna pieturvieta "[[13. janvāra iela]]" ārpilsētas virzienā.<ref name="diena"/> [[2013]]. gada [[2. septembris|2. septembrī]] maršruts tika pagarināts no galapunkta "[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]" pa [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvi]] un [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema ielu]] līdz autobusu galapunktam [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]], daļēji aizvietojot slēgto [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]].<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-septembra-27-trolejbusa-marsruts-tiks-pagarinats-lidz-autobusu-galapunktam-ziepniekkalna/ No 2. septembra 27. trolejbusu maršruts tiks pagarināts līdz autobusu galapunktam Ziepniekkalnā], rigassatiksme.lv</ref> Jaunajā aptuveni 5 km<ref group="P">No pieturas "Ābolu iela" līdz Ziepeniekkalna D/P - 2,6 km, atpakaļceļā - 2,5 km</ref> garajā posmā trolejbusi kursē, izmantojot dīzeļģeneratoru. Kontakttīkls uz veco galapunktu "Ābolu iela" tika saglabāts. Saistībā ar [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas]] būvdarbu tuvošanos beigām, no 2013. gada [[1. novembris|1. novembra]] pieturvieta "[[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]]" abos virzienos tika pārdēvēta par "Nacionālā bibliotēka".<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/132759/trim-sabiedriska-transporta-pieturam-pardaugava-dos-nosaukumu-nacionala-biblioteka "Nacionālās bibliotēkas" vārdā pārdēvēs trīs sabiedriskā transporta pieturas], kasjauns.lv</ref> Lai Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem būtu vieglāk orientēties pilsētā, 2014. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] pieturvieta ""Stockmann" centrs" tika pārdēvēta par "[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]" tuvumā esošās Rīgas Starptautiskās autoostas dēļ,<ref>[http://www.focus.lv/latvija/riga/rigas-satiksme-vairs-nereklames-stockmann-sabiedriska-transporta-pieturvieta-pardeveta Rīgas satiksme vairs "nereklamēs" Stockmann - sabiedriskā transporta pieturvieta pārdēvēta], focus.lv</ref> tāpat [[1. septembris|1. septembrī]] Ziepniekkalnā esošā pieturvieta "Ozolciema iela 18" abos braukšanas virzienos tika pārdēvēta par "[[Īslīces iela (Rīga)|Īslīces iela]]".<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/bus-izmainas-atseviskos-rigas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos.d?id=44884828 Būs izmaiņas atsevišķos Rīgas sabiedriskā transporta kustības sarakstos], delfi.lv</ref> == Maršruts == Virzienā '''Stacijas laukums''' — '''Ziepniekkalns''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] un [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]. Virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''Stacijas laukums''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]. == Pieturvietas == [[Attēls:27. trolejbuss 13. janvāra ielā.JPG|thumb|220px|27. maršruta trolejbuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:27. trolejbuss Mūkusalas ielā.jpg|thumb|220px|27. maršruta trolejbuss Mūkusalas ielā]] [[Attēls:27. maršruta trolejbuss Buru ielā.jpg|thumb|220px|27. maršruta trolejbuss Buru ielā]] [[Attēls:27. marsruta trolejbuss uzbrauc uz Akmens tilta.jpg|thumb|220px|27. maršruta trolejbuss veic pagriezienu no Mūkusalas ielas uz Akmens tiltu]] 27. trolejbusu maršrutā ir 39 pieturas, virzienā '''Stacijas laukums''' — '''Ziepniekkalns''' ir 20 pieturas, savukārt virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''Stacijas laukums''' - 19 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 3 | [[Grēcinieku iela (Rīga)|Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 5 | [[Kīleveina grāvis]] |- | align="center" | 6 | [[Mūkusala]] |- | align="center" | 7 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] |- | align="center" | 12 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]] |- | align="center" | 13 | [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Irbenes iela (Rīga)|Irbenes iela]] |- | align="center" | 15 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Mežkalna iela (Rīga)|Mežkalna iela]] |- | align="center" | 18 | [[Īslīces iela (Rīga)|Īslīces iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |- | align="center" | 20 | [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P |- | align="center" | 2 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |- | align="center" | 3 | [[Īslīces iela (Rīga)|Īslīces iela]] |- | align="center" | 4 | [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] |- | align="center" | 5 | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Irbenes iela (Rīga)|Irbenes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]] |- | align="center" | 10 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] |- | align="center" | 12 | [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Mūkusala]] |- | align="center" | 15 | [[Klīveina grāvis|Kīleveina grāvis]] |- | align="center" | 16 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 17 | [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]] |- | align="center" | 18 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] |- | align="center" | 19 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''Stacijas laukums''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]. Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''Ziepniekkalns''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] un [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]. Virzienā '''Stacijas laukums''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] un [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]]. Virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] un [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''Stacijas laukums''' ir 7 pieturas, savukārt virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''Ziepniekkalns''' ir 12 pieturas. Virzienā '''Stacijas laukums''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' ir 8 pieturas, turpretī virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' - 12 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Mūkusala]] |- | align="center" | 3 | [[Klīveina grāvis]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 5 | [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]] |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] |- | align="center" | 7 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] |- | align="center" | 4 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]] |- | align="center" | 5 | [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Irbenes iela (Rīga)|Irbenes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Mežkalna iela (Rīga)|Mežkalna iela]] |- | align="center" | 10 | [[Īslīces iela (Rīga)|Īslīces iela]] |- | align="center" | 11 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 3 | [[Grēcinieku iela (Rīga)|Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 5 | [[Klīveina grāvis]] |- | align="center" | 6 | [[Mūkusala]] |- | align="center" | 7 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P |- | align="center" | 2 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |- | align="center" | 3 | [[Īslīces iela (Rīga)|Īslīces iela]] |- | align="center" | 4 | [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] |- | align="center" | 5 | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Irbenes iela (Rīga)|Irbenes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]] |- | align="center" | 10 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] |- | align="center" | 12 | [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]] |} |} * Laikā no 2009. gada 1. septembra līdz 1. oktobrim 27. maršruta trolejbusi kursēja sekojoši: Virzienā '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]''' — '''[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]''' trolejbusi kursēja šādās ielās: [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] un [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]. Virzienā '''[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]''' — '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]''' trolejbusi kursēja šādās ielās: [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]] un [[13. janvāra iela]]. {| class="wikitable" |+ !Nr. !Nosaukums |- |1 |[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] |- |2 |[[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- |3 |[[Irbenes iela]] |- |4 |[[Ģimnastikas iela]] |- |5 |[[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]] |- |6 |[[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgāvas iela]] |- |7 |[[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] |- |8 |[[Bieķensalas iela]] |- |9 |[[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |- |10 |[[Celtniecības pasaule]] / [[Mūkusala]] |- |11 |[[Laikraksts "Diena"|Laikraksts Diena]] / [[Klīveina grāvis]] |- |12 |[[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]] / [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] |- |13 |[[11. novembra krastmala]] |- |14 |[[Stokman centrs]] / [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] |- |15 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ rigassatiksme.lv] * {{youtube|h6SSZIFNhto|27. trolejbusu maršruts ziemā (skats no vadītāja kabīnes)}} * {{youtube|yTnpw0QYqHw|27. trolejbusu maršruts virzienā "Stacijas laukums – Ābolu iela" pavasarī (filmēts caur salona logu)}} * {{youtube|LAj025Ygl-w|27. trolejbusu maršruts virzienā "Ābolu iela – Stacijas laukums" ziemā (filmēts caur salona logu)}} * {{youtube|gjZThzV9l5k|Aplis apkārt 2. trolejbusu parkam – D/P "Ābolu iela" – Jelgavas iela (skats no vadītāja kabīnes)}} * {{youtube|mEkVJTmoBpw|"Ābolu iela – 2. trolejbusu parks" (skats no vadītāja kabīnes)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|27]] 0yl5e1i6pkfs7kxbjieygpfeimxwypy 7. tramvaju maršruts (Rīga) 0 105810 3671846 3661468 2022-08-17T19:58:08Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 7. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |uz = [[Ķengarags|Ķengarags]] |karte = [[File:7tramv.png|7tramv]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 18,595 km<br />(9,371 km / 9,224 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 43 (22 / 21) |transporta vienīb = 11 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = № 3 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 6 194 742 (2017) |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2815&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''7. tramvaju maršruts''' (izveidots, apvienojot bij. pirmskara 5. un pēckara 15. maršrutus) ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] Rīgas centrā līdz [[Ķengarags|Ķengaraga apkaimei]] Latgales priekšpilsētā. 7. tramvaju maršruta kopējais garums ir 18,595 km. Virziena '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — [[Ķengarags|'''Ķengarags''']] kopējais garums ir 9,371 km, bet virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' kopējais garums ir 9,224 km. Darbdienās pa 7. tramvaju maršrutu kursē 11 tramvaji, bet brīvdienās — 6 tramvaji. 7. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 3. tramvaju depo. No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela|Prāgas ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 29. jūlijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/|title=No 30. jūlija tiks atjaunota 2., 7. un 10. maršruta tramvaju kustība gar Centrāltirgu, 1. maršruta tramvajs turpinās kursēt pa 13. janvāra ielu}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:Tramvajs Kronvalda bulvaarii.jpg|thumb|200px|7. maršruta tramvajs [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]].]] [[Attēls:Riga, tramvaj na lince č. 7.jpg|thumb|200px|7. maršruta tramvajs [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]].]] [[Attēls:7. tramvajs Auseklja ielaa.JPG|thumb|200px|7. maršruta tramvajs atrodas galapunktā "[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]".]] [[Attēls:RigaTram.jpg|thumb|200px|7. maršruta tramvajs [[Prāgas iela|Prāgas ielā]].]] [[Attēls:7. tramvajs Doles galapunktā.JPG|thumb|200px|7. maršruta tramvajs galapunktā "Tirdzniecības centrs Dole".]] [[Attēls:Tramvaja pietura Mazā Kalna iela.JPG|thumb|200px|Tramvaja pietura "Mazā Kalna iela"]] [[Attēls:7. tramvajs Meierovica bulvārī.JPG|thumb|200px|7. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]] [[Attēls:7. maršruta tramvaji Valdemāra ielā.JPG|thumb|200px|7. maršruta tramvaji K. Valdemāra ielā]] [[File:Riga Tatra 30917 on route 7 (21113376063).jpg|thumb|200px|7. maršruta tramvajs Maskavas ielā]] [[File:7. tramvajs Maskavas ielā.jpg|thumb|200px|7. maršruta tramvajs Maskavas ielā]] Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]] un [[Kronvalda bulvāris]]. == Pieturvietas == 7. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 43 pieturas. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' ir 22 pieturas, bet virzienā '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 21 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 6 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 11 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 12 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 15 | [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]] |- | align="center" | 16 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 17 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 18 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 2 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 8 | [[Krasta masīvs (Rīga)|Krasta masīvs]] |- | align="center" | 9 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 10 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 12 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 13 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 14 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 17 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 18 | [[Prāgas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 21 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. Virzienā '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]] un [[Kronvalda bulvāris]]. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' ir 10 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags|Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' ir 10 pieturas. Savukārt, virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 12 pieturas. Bet virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' ir 13 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 3 | Krasta masīvs |- | align="center" | 4 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 5 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 6 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 2 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 8 | Krasta masīvs |- | align="center" | 9 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 10 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 9 | [[Prāgas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 12 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 6 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 11 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 12 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|1dMLTYPohNA|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|dwkHCje02us|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|B2jFlTFOZYs|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|DTErCDPoh6s|Pilnā 7. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ausekļa iela - T/C "Dole"}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|07]] s4qcbm1b4nvwsjozprlfcw3m9w16wwj 9. tramvaju maršruts (Rīga) 0 105870 3671847 3497838 2022-08-17T20:00:21Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 9. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |uz = [[Ķengarags|Ķengarags]] |karte = [[File:9tramv.png|9tramv]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = 1966 (1947) |slēgts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 30,296 km<br />(15,076 km / 15,220 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 72 (36 / 36) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) brīvdienās - nekursē |depo = № 3 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 298 301 (2014) <ref> [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014.gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}</ref> |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2817&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''9. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Aldaris (uzņēmums)|Aldara]] [[Sarkandaugava]]s apkaimē līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]]. 9. tramvaju maršruta kopējais garums ir 30,296 km. Virziena '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 15,076 km, bet virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' kopējais garums ir 15,220 km. Darbdienās pa 9. tramvaju maršrutu kursē tikai 2 tramvaji, kuri pavisam veic tikai 21 reisu, bet brīvdienās nekursē neviens tramvajs (09.2014). Šobrīd 9. tramvaju maršruts ir vismazāk noslogotais tramvaju maršruts Rīgā. 9. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 3. tramvaju depo. 2020.gada 21.martā maršruts tika slēgts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu,<ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/|title=No 21.marta tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustības sarakstos : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> 1. septembrī kustība atjaunināta. No 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam maršruts bija atkal uz laiku slēgts, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/a/52837817|title='Rīgas satiksme' uz laiku slēdz vairākus transporta maršrutus|date=2021. gada 14. janv.|website=delfi.lv}}</ref>. No 2021. gada 3. novembra maršruts COVID-19 pandēmijas izraisītā transportlīdzekļu vadītāju trūkuma dēļ uz laiku atkal ticis slēgts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/|title=Transporta līdzekļu vadītāju saslimšanas dēļ, no 3. novembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-01}}</ref>. [[Attēls:9. tramvajs Meierovica bulvārī.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]] [[Attēls:9. tramvajs pie Laimas pulksteņa.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pie Laimas pulksteņa]] [[Attēls:9. tramvajs Kronvalda bulvārī.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pieturā "Ausekļa iela"]] [[File:9. tramvajs Maskavas ielā.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Maskavas ielā]] == Vēsture == Šis maršruts atklāts 1947. gadā kā patstāvīgs maršruts. Sākotnēji tas kursēja no Iļģuciema līdz Centrāltirgum, bet pēc tam maršruts uz laiku tika slēgts. Pēc tam 1966. gadā tika izveidots no Ķengaraga līdz Drāmas teātrim, bet pēc tam pagarināja līdz Aldarim. Maršrutā pēdejos gados nav bijušas lielas pārmaiņas. Šobrīd 9. tramvajs ir vismazāk izmantotais un arī visretāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā. Sākot ar 2013. gada 4. septembri 9. tramvajam izveidota jauna pieturvieta "Kultūru vidusskola" abos virzienos. Viena atrodas starp pieturām "Lugažu iela" un "Pētersalas iela" virzienā uz Doli. Otra atrodas starp pieturām "Ganību dambis" un "Lugažu iela" virzienā uz Aldari.<ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/|title=No 4. septembra 5. un 9. tramvaja maršrutā tiks ieviesta jauna pieturvieta : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] un [[Sarkandaugavas iela]]. == Pieturvietas == 9. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 72 pieturas. Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 36 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' ir 36 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |- | align="center" | 2 | [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] |- | align="center" | 4 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 6 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 7 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 11 | Kultūru vidusskola |- | align="center" | 12 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] |- | align="center" | 15 | [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]] |- | align="center" | 16 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 17 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 18 | [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 19 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 20 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 22 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 25 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 26 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 27 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- | align="center" | 28 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 29 | Krasta masīvs |- | align="center" | 30 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 31 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 32 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 33 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 34 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 35 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 36 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 2 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 8 | Krasta masīvs |- | align="center" | 9 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 10 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 12 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 13 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 14 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 17 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 18 | [[Prāgas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 21 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 22 | [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]] |- | align="center" | 23 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Ganību dambis]] |- | align="center" | 26 | Kultūru vidusskola |- | align="center" | 27 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 28 | [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] |- | align="center" | 29 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 30 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 31 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 32 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 33 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 34 | [[Sarkandaugavas iela]] |- | align="center" | 35 | [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]] |- | align="center" | 36 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 10 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' ir 10 pieturas. Bet virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' ir 27 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 3 | Krasta masīvs |- | align="center" | 4 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 5 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 6 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 2 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 8 | Krasta masīvs |- | align="center" | 9 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" | 10 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |- | align="center" | 2 | [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] |- | align="center" | 4 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 6 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 7 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 11 | Kultūru vidusskola |- | align="center" | 12 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] |- | align="center" | 15 | [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]] |- | align="center" | 16 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 17 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 18 | [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 19 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 20 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 22 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 25 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 26 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 27 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|IN-Y1bLkYy0|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|gu4h6GrwpNo|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ķengarags - Aldaris}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|09]] i4he1rs1ypixsgleg7gn87o480xjb16 10. tramvaju maršruts (Rīga) 0 106035 3671848 3661469 2022-08-17T20:02:43Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 10. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Centrāltirgus]] |uz = [[Bišumuiža]] |karte = [[File:10tramv.png|10tramv]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 16,808 km<br />(8,314 km / 8,494 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (17 / 17) |transporta vienīb = 6 (darbdienās) 4 (brīvdienās) |depo = № 3 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2940&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} [[Attēls:10 tramvajs.jpg|thumb|200x200px|10. maršruta tramvajs pieturvietā "Torņakalna stacija"]] '''10. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Centrāltirgus]] līdz [[Bišumuiža]]i. 10. tramvaju maršruta kopējais garums ir 16,808 km. Virziena '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Bišumuiža]]''' kopējais garums ir 8,314 km, bet virziena '''[[Bišumuiža]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' kopējais garums ir 8,494 km. Darbdienās pa 10. tramvaju maršrutu kursē 6 tramvaji, kuri pavisam veic 146 reisus, bet brīvdienās — 4 tramvaji, kuri pavisam veic 97 reisus (09.2014). 10. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 3. tramvaju depo. 10. tramvaju maršruts atšķiras no citiem Rīgas tramvaju maršrutiem ar to, ka tramvaji posmā no apgriešanās loka pie 4. tramvaju depo (pie Tipogrāfijas ielas) līdz galapunktam Bišumuižā brauc tikai pa vienām sliedēm. Tikai pieturās ir divi sliežu ceļi, kur tramvajiem samainīties. No {{dat|2014|6|1|Ģ|bez}} šajā maršrutā kādu laiku kursēja tramvaji ar vienu vagonu. == Maršruts == [[Attēls:10. marshruta tramvajs Bishumuizhas galapunktaa.JPG|thumb|200px|10. maršruta tramvajs galapunktā "[[Bišumuiža]]" (Bišumuižas loks)]] [[Attēls:10. tramvajs.jpg|thumb|200px|10. maršruta tramvajs [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]]]] [[Attēls:Tramwaj Ryga linia nr 10.jpg|thumb|200px|10. maršruta tramvajs [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]]]] [[Attēls:Riga-sl-10-11-novembra-694224.jpg|thumb|200px|10. maršruta tramvajs [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]]]] [[File:10. tramvajs Vācieša ielā.jpg|thumb|200px|10. maršruta tramvajs [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša ielā]]]] Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Bišumuiža]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Friča Brīvzemnieka iela (Rīga)|F. Brīvzemnieka iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]], [[Neretas iela (Rīga)|Neretas iela]] un [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]]. Virzienā '''[[Bišumuiža]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]], [[Neretas iela (Rīga)|Neretas iela]], [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]], [[Āpšu iela (Rīga)|Āpšu iela]], [[Tipogrāfijas iela (Rīga)|Tipogrāfijas iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Friča Brīvzemnieka iela (Rīga)|F. Brīvzemnieka iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]]. == Pieturvietas == 10. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Bišumuiža]]''' ir 17 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Bišumuiža]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 17 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="180"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 2 | [[Grēcinieku iela (Rīga)|Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 4 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Arkādijas parks]] |- | align="center" | 6 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |- | align="center" | 7 | [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]] |- | align="center" | 9 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] |- | align="center" | 10 | [[Viesītes iela (Rīga)|Viesītes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes iela]] |- | align="center" | 12 | [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu iela]] / [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]] |- | align="center" | 13 | [[Mazā Stērstu iela (Rīga)|Mazā Stērstu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Ziepniekkalna iela (Rīga)|Ziepniekkalna iela]] |- | align="center" | 15 | [[Mazā Bauskas iela (Rīga)|Mazā Bauskas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Doles iela (Rīga)|Doles iela]] |- | align="center" | 17 | [[Bišumuiža]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="180"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Bišumuiža]] |- | align="center" | 2 | [[Doles iela (Rīga)|Doles iela]] |- | align="center" | 3 | [[Ziepniekkalna iela (Rīga)|Ziepniekkalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Mazā Stērstu iela (Rīga)|Mazā Stērstu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu iela]] / [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]] |- | align="center" | 6 | [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Viesītes iela (Rīga)|Viesītes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]] |- | align="center" | 9 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |- | align="center" | 12 | [[Arkādijas parks]] |- | align="center" | 13 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 15 | [[Grēcinieku iela (Rīga)|Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 17 | [[Centrāltirgus]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Bišumuiža]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Friča Brīvzemnieka iela (Rīga)|F. Brīvzemnieka iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]], [[Neretas iela (Rīga)|Neretas iela]] un [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]]. Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]]. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Centrāltirgus iela (Rīga)|Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Bišumuiža]]''' ir 24 pieturas. Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 10 pieturas. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa ielā]])''' ir 9 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="180"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 9 | [[Grēcinieku iela (Rīga)|Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 11 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Arkādijas parks]] |- | align="center" | 13 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |- | align="center" | 14 | [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] |- | align="center" | 15 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]] |- | align="center" | 16 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] |- | align="center" | 17 | [[Viesītes iela (Rīga)|Viesītes iela]] |- | align="center" | 18 | [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu iela]] / [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]] |- | align="center" | 20 | [[Mazā Stērstu iela (Rīga)|Mazā Stērstu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Ziepniekkalna iela (Rīga)|Ziepniekkalna iela]] |- | align="center" | 22 | [[Mazā Bauskas iela (Rīga)|Mazā Bauskas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Doles iela (Rīga)|Doles iela]] |- | align="center" | 24 | [[Bišumuiža]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="180"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 9 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="180"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 2 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 4 | [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 7 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 8 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |} |} == Vēsture == [[Attēls:Rīga Tramvajs 10.png|thumb|200px|10. tramvaju maršruta karte līdz 2010. gada 1. novembrim.]] 1910. gadā pa [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielu]] no [[Telts iela (Rīga)|Telts ielas]] līdz tagadējam ielas namam nr.143, atklāja [[Tramvajs|tramvaja]] satiksmi. Līniju slēdza [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, kad demontēja sliedes. 1926. gadā atjaunoja tramvaja līniju un pagarināja to līdz [[Bišumuiža]]i, tagadējam tramvaja galapunktam. No [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Armitsteda bērnu slimnīcas]] līdz Bišumuižai kursēja 7. maršruta tramvajs, kas mūsdienās ir daļa no 10. tramvaja maršruta.<ref>Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads {{ISBN|978-9984-798-39-4}}</ref> Pēdējos gados šajā maršrutā nav bijušas lielas pārmaiņas. 10. tramvaju kādreiz apkalpoja 4. tramvaju depo, bet, kad 2010. gada novembrī 4. tramvaju depo likvidēja, 10. tramvaju sāka apkalpot 3. tramvaju depo. Sākot ar 2014. gada 1. jūniju, 10.tramvaju maršrutu sāka apkalpot arī 5. tramvaju depo. No 2014. gada 1. jūnija 10. tramvaja maršrutā kādu laiku kursēja tikai viena vagona tramvaji. No 2017. gada 5. jūnija 10. tramvaju vairs neapkalpo 5. tramvaju depo. No 2019. gada 16. februāra līdz 19. februārim, sakarā ar kanalizācijas tīklu remontdarbiem, 10. tramvaja maršruts tika slēgts. Lai varētu nodrošināt pasažieru pārvietošanos, minētais tramvajs tika aizstāts ar 10T. maršruta autobusu.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-sestdienas-16-februara-bus-izmainas-10-tramvaja-marsruta/ No sestdienas, 16.februāra būs izmaiņas 10. tramvaja maršrutā]</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela|Prāgas ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika pārdēvēts par "Stacijas laukums - Bišumuiža" un novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]] līdz galapunktam "Stacijas laukums" [[Radio iela (Rīga)|Radio ielā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 29. jūlijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/|title=No 30. jūlija tiks atjaunota 2., 7. un 10. maršruta tramvaju kustība gar Centrāltirgu, 1. maršruta tramvajs turpinās kursēt pa 13. janvāra ielu}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|8VG1pSkewWU|Pilnā 10. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|urBU20F1L_I|Pilnā 10. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|3JegruiwnXA|Pilnā 10. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|Bo8x3mnlWdc|Pilnā 10. tramvaju maršruta video versija, virzienā Centrāltirgus - Bišumuiža}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|10]] 21ataqdeaz5g4hx4gmnwxgekncu2woz 11. tramvaju maršruts (Rīga) 0 106039 3671849 3661472 2022-08-17T20:05:11Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|tramvaju maršrutu Rīgā|11. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 11. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |uz = [[Mežaparks]] |karte = [[File:11tramv.png|11tramv]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |slēgts = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 20,262 km<br />(10,293 km / 9,969 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 46 (23 / 23) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 9 (brīvdienās) |depo = № 5 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/11/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''11. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. 11. tramvaju maršruta kopējais garums ir 20,262 km. Virziena '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' kopējais garums ir 10,293 km, bet virziena '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' kopējais garums ir 9,969 km. Darbdienās pa 11. tramvaju maršrutu kursē 10 tramvaji, bet brīvdienās — 9 tramvaji (06.2018). 11. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 5. tramvaju depo. Pa tramvaja maršrutu ne vienmēr kursē zemās grīdas tramvaju vagoni. Kopš 2019. gada 17. maija maršruts tika slēgts, saistībā ar [[Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rīgas domes priekšsēdētāja]] pienākumu izpildītāja [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] rīkojumu slēgt [[Brasas tilts|Brasas tiltu]] transportlīdekļiem, kuru masa pārsniedz 30 tonnas, tilta sliktā tehniskā stāvokļa un ieilgušo remontdarbu dēļ.<ref>{{Cite web|url=https://www.tvnet.lv/6686152/burovs-licis-nekavejoties-slegt-tramvaju-satiksmi-par-brasas-tiltu|title=Burovs licis nekavējoties slēgt tramvaju satiksmi pār Brasas tiltu|date=2019. gada 17. maijs|website=TVNET}}</ref> Bet no 2019. gada 25. maija tramvaju satiksme atjaunota, lai gan sākotnēji maršrutā kursēja tikai vecā tipa tramvaji. <ref>{{Cite web|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tramvaju-kustibu-par-brasas-tiltu-atjaunos-sestdien-ir-saubas-par-ta-izturibu-ari-pec-remonta.a320218/|title=Tramvaju kustību pār Brasas tiltu atjaunos sestdien; ir šaubas par tā izturību arī pēc remonta|website=www.lsm.lv}}</ref> Taču no 2020. gada 28. jūlija 11. maršrutā atkal kursē zemās grīdas tramvaji. <ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/11-tramvaja-marsruta-atsaks-kurset-zemas-gridas-tramvaji/|title=11. tramvaja maršrutā atsāks kursēt zemās grīdas tramvaji : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> No 2019. gada 18. maija līdz 25.maijam kursēja [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobusu maršruts]], kas daļēji aizvietoja slēgto tramvaju maršrutu. <ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-18-maija-11-tramvaja-marsrutu-aizvietos-11t-autobuss/|title=No 18.maija 11.tramvaja maršrutu aizvietos 11T.autobuss : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> No 2020. gada 9. jūnija līdz 29. jūnijam<ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-29-junija-tiks-atjaunota-11-marsruta-tramvaja-kustiba-un-mainita-9-marsruta-autobusa-kustiba/|title=No 29. jūnija tiks atjaunota 11. maršruta tramvaja kustība un mainīta 9. maršruta autobusa kustība : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> [[Brasas tilts|Brasas tilta]] bīstamības dēļ maršruts atkal tika slēgts un vēlreiz aizvietots ar [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobusu]] maršrutu. Autobusu maršruts gan būtiski atšķīrās no tramvaju veiktā ceļa, kā arī tikai daļēji sakrita ar [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobusu]] maršrutu, kāds tas bija 2019. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/brasas-parvada-slegsanas-del-11-tramvaja-marsruta-kurse-11t-marsruta-autobuss/|title=Brasas pārvada slēgšanas dēļ 11. tramvaja maršrutā kursē 11T. maršruta autobuss : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-06-09}}</ref> No 2022.gada 6. jūlija uz nenoteiktu laiku maršruts tika saīsināts posmā no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielas]] lokam sakarā ar [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] notiekošajiem sliežu ceļa infrastruktūras būvniecības darbiem, kā dēļ samazinājās tramvaju caurlaides spējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-julija-uz-remontdarbu-laiku-11-marsruta-tramvaji-kurses-lidz-radio-ielas-lokam/|title=No 6. jūlija uz remontdarbu laiku 11. maršruta tramvaji kursēs līdz Radio ielas lokam}}</ref> Taču '''no 18. jūlija [[Brasa|Brasas]] pārvada būvdarbu dēļ 11. tramvaja maršruts atkal tika slēgts. Tā vietā norīkots [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobuss]] ar jaunu maršrutu "[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] - [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]".''' Tas dzelzceļu šķērso pa [[Brasa|Brasas]] dzelzceļa pārbrauktuvi, taču saglabātas 6. jūlijā noteiktās izmaiņas par maršruta posma no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielas]] lokam slēgšanu. Izmaiņas plānotas apmēram gadu līdz būvdarbu beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-18-julija-brasas-parvada-buvdarbu-del-tiks-slegta-11-tramvaja-kustiba-pasazieru-parvadajumi-tiks-organizeti-ar-11t-marsruta-autobusiem/|title=No 18. jūlija Brasas pārvada būvdarbu dēļ tiks slēgta 11. tramvaja kustība, pasažieru pārvadājumi tiks organizēti ar 11T maršruta autobusiem}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:Riga tram Tatra T3.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs griežas no [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielas]] uz [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona ielu]].]] [[Attēls:11. maršruta tramvajs izbrauc no 5. depo.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs izbrauc no 5. tramvaju depo, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]].]] [[Attēls:11.tramvajs Mežaparkā.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs [[Mežaparks|Mežaparkā]].]] [[Attēls:11. tramvajs pie Mezha kapiem.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs atrodas pie [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapiem]].]] Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Brasas tilts|Brasas tilts]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]] un [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]. Virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts|Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] un [[Kronvalda bulvāris]]. == Pieturvietas == 11. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 46 pieturas. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' ir 23 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 23 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 5 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 10 | [[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- | align="center" | 11 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / Rīgas dzemdību nams |- | align="center" | 12 | [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] |- | align="center" | 13 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- | align="center" | 15 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- | align="center" | 17 | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- | align="center" | 19 | [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- | align="center" | 22 | [[Mežaparks]] |- | align="center" | 23 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Mežaparks]] |- | align="center" | 3 | [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- | align="center" | 4 | [[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- | align="center" | 7 | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- | align="center" | 10 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / /Rīgas dzemdību nams |- | align="center" | 14 | [[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- | align="center" | 15 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 16 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Aspazijas bulvāris]] |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 22 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 23 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] un [[Kronvalda bulvāris]]. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] Virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts|Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]]. Virzienā '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 12 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 12 pieturas. Savukārt virzienā '''[[Mežaparks]]''' - '''[[Stacijas laukums]]''' ir 20 pieturas. Bet virzienā '''[[Stacijas laukums]]''' - '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 9 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 4 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Aspazijas bulvāris]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 12 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 5 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 9 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 11 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Mežaparks]] |- | align="center" | 3 | [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- | align="center" | 4 | [[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- | align="center" | 7 | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- | align="center" | 10 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- | align="center" | 15 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 16 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |} |} == Vēsture == Šis maršruts atklāts 1930. gadā. Sākotnēji tas brauca no Mežaparka pa tagadējo A. Sakses ielu līdz Saules dārzam, tad pa Kokneses un Meža prospektu līdz Zooparkam. 1937. gadā tas kursēja pa Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. Pēc tam tas kursēja līdz Brasas stacijai, bet kad uzcēla Brasas tiltu, 1958. gadā maršruts pagarināts līdz Drāmas teātrim, bet pēc tam saīsināja līdz Radio ielai (Stacijas laukumam). Pēdējos gados maršruts nav guvis lielas pārmaiņas. Sākot ar 2013. gada 7. februāri, 11. maršrutā kursē arī zemās grīdas tramvaji.<ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-saks-regulari-kurset-ari-11-marsruta/|title=Zemās grīdas tramvaji sāks regulāri kursēt arī 11. maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> No 2017. gada 5. jūnija 11. tramvaja maršruts ir pagarināts līdz Ausekļa ielai, bet slēgts Radio ielas galapunkts.<ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-uz-imantu-saks-kurset-5-junija/|title=Zemās grīdas tramvaji uz Imantu sāks kursēt 5. jūnijā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="80px" perrow="6"> Attēls:Vikipēdijas tramvajs.JPG|<small>11. maršruta tramvajs [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektā]] (XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā)</small> Attēls:Galapunkts_Ezermalas_ielaa.JPG|<small>11. maršruta tramvaju galapunkts [[Mežaparks|Mežaparkā]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielā]]</small> Attēls:11. tramvaji zem Gaujas ielas paarvada.JPG|<small>Tramvaji zem jaunbūvējamā [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielas]] pārvada [[2010. gads|2010]]. gadā</small> Attēls:Tramvajs 5. depo.jpg|<small>11. maršruta tramvajs atrodas 5. tramvaju depo, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]</small> Attēls:11. maršruta tramvaju rinda.JPG|<small>11. maršruta tramvaji Meža prospektā (Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā)</small> Attēls:Škoda 15T 57103.JPG|<small>11. maršruta tramvajs galapunktā "Stacijas laukums"</small> Attēls:Škoda 15T Mežaparkā.JPG|<small>Četrsekciju tramvajs [[Škoda 15T]] Mežaparka pieturā testa brauciena laikā</small> Attēls:11. tramvajs Barona ielā.JPG|<small>11. maršruta tramvajs [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]]</small> Attēls:Riga-sl-11-skoda-nf-gtw-698113.jpg|<small>11. maršruta tramvajs uz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielas]]</small> Attēls:11. tramvajs Mežaparkā.JPG|<small>11. maršruta tramvajs [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospektā]] (Vispārējo XXVI Dziesmu un XVI Deju svētku laikā)</small> File:11. tramvajs Kokneses prospektā.jpg|<small>11. maršruta tramvajs [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospektā]]</small> File:11. tramvajs uz Ķīšezera ielas.jpg|<small>11. maršruta tramvajs [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielā]]</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|TD0egMYNxTg|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Mežaparks - Ausekļa iela - Mežaparks)}} * {{youtube|2eEX9aMcFVw|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Mežaparks - Stacijas laukums - Mežaparks)}} * {{youtube|_lQdILorkGU|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Ausekļa iela - Mežaparks)}} * {{youtube|yzwi9Ex4LfE|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Stacijas laukums - Mežaparks)}} * {{youtube|uU5jaNiFWnM|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija, virzienā Stacijas laukums - Mežaparks}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|11]] 0g31p1n8pdep3ehno9qr244tz5vt0is Monta Eliss 0 108563 3672031 3321355 2022-08-18T09:18:54Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, [[aizsargs (basketbols)| → [[uzbrūkošais aizsargs| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Monta Eliss | vārds_orig = ''Monta Ellis'' | attēls = Monta Ellis.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|10|26}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Misisipi|Džeksona|2s=Misisipi (štats)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = {{mērv|cm=191}} | svars = {{mērv|kg=84}} | poz = [[uzbrūkošais aizsargs|Aizsargs]] | kar_sāk = 2005 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Milvoki "Bucks"]] | numurs = 11 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 40., otrajā kārtā | dr_gads = [[2005. gada NBA drafts|2005]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Goldensteitas "Warriors"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2005|start}}–{{nbay|2011|end}} | klubs 1 = [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2011|end}}–{{nbay|2012|end}} | klubs 2 = [[Milvoki "Bucks"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2013|start}}–{{nbay|2014|end}} | klubs 3 = [[Dalasas "Mavericks"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2015|start}}–{{nbay|2016|end}} | klubs 4 = [[Indiānas "Pacers"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA Most Improved Player Award|NBA visvairāk progresējušākais spēlētājs]] <small>({{nbay|2006|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Monta Eliss''' ({{val|en|Monta Ellis}}; dzimis {{dat|1985|10|26}} [[Džeksona|Džeksonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|aizsarga]] pozīcijā. [[2005. gada NBA drafts|2005. gada NBA draftā]] viņu [[Goldensteitas "Warriors"]] draftēja ar kopējo 40. kārtas numuru. 2007. gadā tika atzīts par sezonas visvairāk progresējušāko spēlētāju. Karjeras laikā spēlējis "Warriors", [[Milvoki "Bucks"]], [[Dalasas "Mavericks"]] un [[Indiānas "Pacers"]]. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} {| class="wikitable" |- |style="background:#CFECEC; width:1em"|* |Līgas līderis |} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2005|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | 49 || 3 || 18,1 || 41,5 || 34,1 || 71,2 || 2,1 || 1,6 || 0,7 || 0,2 || 6,8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2006|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | 77 || 53 || 34,3 || 47,5 || 27,3 || 76,3 || 3,2 || 4,1 || 1,7 || 0,3 || 16,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | 81 || 72 || 37,9 || '''53,1''' || 23,1 || 76,7 || '''5''' || 3,9 || 1,5 || 0,3 || 20,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | 25 || 25 || 35,7 || 45,1 || 30,8 || '''83,0''' || 4,3 || 3,7 || 1,6 || 0,3 || 19,0 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | 64 || 64 || style="background:#cfecec;"| '''41,4*''' || 44,9 || 33,8 || 75,3 || 4 || 5,3 || '''2,2''' || 0,4 || '''25,5''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | 80 || 80 || style="background:#cfecec;"| 40,3* || 45,1 || '''36,1''' || 78,9 || 3,5 || 5,6 || 2,1 || 0,3 || 24,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | 37 || 37 || 36,9 || 43,3 || 32,1 || 81,2 || 3,4 || '''6''' || 1,5 || 0,3 || 21,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 21 || 21 || 36,0 || 43,2 || 26,7 || 76,4 || 3,5 || 5,9 || 1,4 || 0,3 || 17,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | '''82''' || '''82''' || 37,5 || 41,6 || 28,6 || 77,3 || 3,9 || '''6''' || 2,1 || 0,4 || 19,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | '''82''' || '''82''' || 36,9 || 45,1 || 33,0 || 78,8 || 3,6 || 5,7 || 1,7 || 0,3 || 19,0 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 80 || 80 || 33,7 || 44,5 || 28,5 || 75,2 || 2,4 || 4,1 || 1,9 || 0,3 || 18,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | 81 || 81 || 33,8 || 42,7 || 30,9 || 78,6 || 3,3 || 4,7 || 1,9 || '''0,5''' || 13,8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | 74 || 33 || 27,0 || 44,3 || 31,9 || 72,7 || 2,8 || 3,2 || 1,1 || 0,4 || 8,5 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 833 || 713 || 34,8 || 45,1 || 31,4 || 77,2 || 3,5 || 4,6 || 1,7 || 0,3 || 17,8 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]] | style="text-align:left;"| [[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | '''11''' || 6 || 21,6 || 39,0 || 11,1 || 82,1 || 2,3 || 0,9 || 0,9 || 0,2 || 8 |- | style="text-align:left;"| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]] | style="text-align:left;"| [[Milvoki "Bucks"|"Bucks"]] | 4 || 4 || 38,0 || 43,6 || 15,8 || 37,5 || 3,3 || '''5,5''' || style="background:#cfecec;"| '''2,5''' || 0,3 || 14,3 |- | style="text-align:left;"| [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 7 || '''7''' || 35,6 || 40,9 || 35,3 || '''87,1''' || 2,4 || 2,9 || 1,3 || 0,1 || 20,4 |- | style="text-align:left;"| [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 5 || 5 || '''39,4''' || '''46,8''' || '''36,7''' || 75,0 || 3,2 || 5,2 || 2 || '''0,6''' || '''26,0''' |- | style="text-align:left;"| [[2016. gada NBA izslēgšanas spēles|2016]] | style="text-align:left;"| [[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | 7 || '''7''' || 32,1 || 43,4 || 33,3 || 80,0 || '''3,9''' || 4,3 || 2,1 || 0 || 11,6 |- | align="left" | [[2017. gada NBA izslēgšanas spēles|2017]] | align="left" | [[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | 4 || 2 || 18,9 || 40,0 || 25,0 || 80,0 || 2 || 1,3 || 0,5 || 0,3 || 5,5 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 38 || 31 || 29,9 || 42,7 || 29,8 || 75,5 || 2,8 || 3 || 1,5 || 0,2 || 13,7 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Basketbola profili | oficmlapa = | nba = playerfile/monta_ellis | br = | sr = | espn = | fiba = | fibae = | eirol = }} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Eliss, Monta}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Misisipi dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:Milvoki "Bucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Dalasas "Mavericks" spēlētāji]] [[Kategorija:Indiānas "Pacers" spēlētāji]] mbchuytqwjkfyrlsi313721s1bd9omv Nikolajs Zisis 0 108568 3672033 3567136 2022-08-18T09:21:00Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Aizsargs (basketbols)| → [[uzbrūkošais aizsargs| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Nikolajs Zisis | attēls = ZisisNikos.jpg | att_izm = 120px | paraksts = | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|8|16}} | dz_viet = {{flaga|Grieķija}} [[Saloniki]], [[Grieķija|Grieķijā]] | mir_dat = | mir_viet = | garums = 197 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[kilograms|kg]] | iesauka = Super Nikos | poz = | kar_sāk = [[2000. gads|2000]] | kar_beig = | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | kom = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe Ülker"]] | numurs = | līga = {{flaga|Turcija}} [[Turcijas basketbola līga]] | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = | sezonas = | bij_kom = | pk izmaiņas = | taut sezonas = | taut = | ni izmaiņas = | trenera sezonas = | trenera klubi = | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | medaltemplates = }} '''Nikolajs Zisis''' ({{val|el|Νικόλαος "Νίκος" Ζήσης}}; dzimis {{dat|1983|8|16}} [[Saloniki|Salonikos]], [[Grieķija|Grieķijā]]) ir [[grieķi|grieķu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik <small>([[2015. gads|2015]])</small> pāsrtāv [[Turcija]]s klubu [[Stambulas "Fenerbahçe Ülker"]]. == Sasniegumi == * [[ULEB Eirolīga|Eirolīgas čempions]] — 1 (2008) == Ārējās saites == * [http://www.euroleague.net/competition/players/showplayer?gamecode=216&clubcode=csk&pcode=ABN Eirolīgas profils] {{en ikona}} {{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}} {{Basketbolists-aizmetnis}} {{Grieķija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Zisis, Nikolajs}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Centrālās Maķedonijas perifērijā dzimušie]] [[Kategorija:Grieķijas basketbolisti]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] fb6v0e6nk1miu956do2lw85s1oj2nqk Tairīks Evanss 0 111745 3672037 3321485 2022-08-18T09:23:12Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Aizsargs (basketbols)| → [[uzbrūkošais aizsargs| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{novecojis}} {{Basketbolista infokaste | vārds = Tairīks Evanss | vārds_orig = ''Tyreke Evans'' | attēls = Tyreke Evans Dec 2012.jpg | att_izm = | paraksts = Tairīks Evanss 2012. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|9|12}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Čestera}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = {{mērvienība|cm=198}} | svars = {{mērvienība|kg=100}} | poz = [[saspēles vadītājs]]/[[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Sakramento "Kings"]] | numurs = 13 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 4., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Sakramento "Kings"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2009—pašlaik | klubs 1 = [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA Rookie of the Year Award|NBA sezonas labākais debitants]] <small>({{nbay|2009|end}})</small> * [[NBA All-Rookie Team|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2009|end}})</small> * ''T-Mobile Rookie Challenge MVP'' <small>({{nbay|2009|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Tairīks Džamīrs Evanss''' ({{val|en|Tyreke Jamir Evans}}; dzimis {{dat|1989|9|12}} [[Čestera|Česterā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir profesionāls amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2013) pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubu [[Sakramento "Kings"]]. Spēlējis [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] turnīrā [[Memfisa (ASV)|Memfisas]] universitātes basketbola komandā "Tigers". [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Sakramento "Kings"]] ar kopējo 4. kārtas numuru. Tika atzīts par 2009.—2010. gada NBA sezonas labāko jauno spēlētāju.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/nba/28042010-gada_nba_debitants_tairiks_evanss Gada NBA debitants - Tairīks Evanss]</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/328985-evanss_atzits_par_nba_labako_debitantu Evanss atzīts par NBA labāko debitantu]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sactownroyalty.com/2010/4/27/1446682/breaking-tyreke-evans-to-be-named |title=Breaking: Tyreke Evans to Be Named NBA Rookie of the Year |access-date={{dat|2010|04|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100430164029/http://www.sactownroyalty.com/2010/4/27/1446682/breaking-tyreke-evans-to-be-named |archivedate={{dat|2010|04|30||bez}} }}</ref> == Statistika == {{Basketbolista statistika}} ===NBA=== ==== Regulārā sezona ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 72 || 72 || '''37,2''' || 45,8 || 25,5 || 74,8 || '''5,3''' || 5,8 || '''1,5''' || 0,4 || '''20,1''' |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 57 || 53 || 37,0 || 40,9 || 29,1 || 77,1 || 4,8 || 5,6 || '''1,5''' || '''0,5''' || 17,8 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 63 || 61 || 34,3 || 45,3 || 20,2 || 77,9 || 4,6 || 4,5 || 1,3 || '''0,5''' || 16,5 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 65 || 61 || 31,0 || '''47,8''' || 33,8 || 77,5 || 4,4 || 3,5 || 1,4 || 0,4 || 15,2 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Ņūorleānas "Pelicans"|"Pelicans"]] | 72 || 22 || 28,2 || 43,6 || 22,1 || 77,1 || 4,7 || 5 || 1,2 || 0,3 || 14,5 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Ņūorleānas "Pelicans"|"Pelicans"]] | '''79''' || '''76''' || 34,1 || 44,7 || 30,4 || 69,4 || '''5,3''' || '''6,6''' || 1,3 || '''0,5''' || 16,6 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Ņūorleānas "Pelicans"|"Pelicans"]] | 25 || 25 || 30,6 || 43,3 || 38,8 || '''79,6''' || 5,2 || '''6,6''' || 1,3 || 0,3 || 15,2 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Ņūorleānas "Pelicans"|"Pelicans"]] | 26 || 0 || 18,2 || 40,1 || 30,0 || 77,6 || 3,3 || 3,5 || 0,9 || 0,2 || 9,5 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 14 || 6 || 22,4 || 41,3 || '''40,8''' || 70,6 || 3,6 || 2,4 || 0,9 || 0,4 || 11,6 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2017|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 52 || 32 || 30,9 || 45,2 || 38,1 || 78,5 || 5,2 || 5,2 || 1,1 || 0,3 || 19,4 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2018|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | 69 || 18 || 20,3 || 38,9 || 35,6 || 71,9 || 2,9 || 2,4 || 0,8 || 0,3 || 10,2 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera | 594 || 426 || 30,7 || 44,0 || 32,3 || 75,7 || 4,6 || 4,8 || 1,2 || 0,4 || 15,7 |} ==== Izslēgšanas spēles ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"|[[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]] | style="text-align:left;"|[[Ņūorleānas "Pelicans"|"Pelicans"]] | '''4''' || '''4''' || '''31,3''' || 32,6 || 18,2 || '''58,8''' || '''5''' || '''5''' || '''1,3''' || '''0,3''' || 10,0 |- | style="text-align:left;"|[[2019. gada NBA izslēgšanas spēles|2019]] | style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | '''4''' || 0 || 21,0 || '''43,8''' || '''55,0''' || 57,1 || 4,3 || 0,8 || 0,5 || '''0,3''' || '''15,3''' |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera | 8 || 4 || 26,1 || 38,5 || 41,9 || 58,1 || 4,6 || 2,9 || 0,9 || 0,3 || 12,6 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Basketbola profili | oficmlapa = | nba = playerfile/tyreke_evans | br = players/e/evansty01.html | sr = | espn = | fiba = | fibae = | eirol = }} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Evanss, Tairiks}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] 137cvkma9lui66ha5w39fqrz0bq4lbb Tomes pagasts 0 112323 3671844 3554552 2022-08-17T19:52:52Z Lasks 38532 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Tomes pagasts | karte = Tomes pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Tomes pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Tomes pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Ogres novads | centrs = Tome | centrs2 = <!-- izmantot konstrukcijām [[Ērgļi (Brunavas pagasts)|Ērgļi]] --> | platība = 110,18 | iedzīvotāji = 672<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 672 / 110.18 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Tomes pagasts''' ir viena no [[Ogres novads (2021)|Ogres novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Ķegums|Ķeguma]] pilsētu, [[Rembates pagasts|Rembates]] (pa Daugavu) un [[Birzgales pagasts|Birzgales]] pagastiem, [[Bauskas novads (2021)|Bauskas novada]] [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagastu]], [[Ķekavas novads (2021)|Ķekavas novada]] [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]] un [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastu]], pa Daugavu ar [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu pagastu]], [[Ogre]]s pilsētu un [[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagastu]]. == Daba == === Hidrogrāfija === '''Upes:''' [[Brantupīte (Daugavas pieteka)|Brantupīte]], [[Kausupe|Kausupīte]], [[Līčupe (Daugavas pieteka)|Līčupe]], [[Silupīte (Kausupes pieteka)|Silupīte]], [[Vilpīte]]. == Vēsture == Tomes nosaukums ''(Thompus)'' pirmo reizi minēts 1735. gadā. Līdz 1924. gadam Tomes pagasts ietilpa [[Bauskas apriņķis|Bauskas]], vēlāk [[Rīgas apriņķis|Rīgas]] apriņķī. 1935. gadā Tomes pagasta platība bija 73 km² un tajā dzīvoja 763 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Tomes [[ciema padome|ciema padomi]], ko gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, izveidoja no jauna. '''Tomes ciems''' ietilpis Rīgas (1945-1949) un [[Ogres apriņķis|Ogres]] (1947-1949) apriņķos un [[Baldones rajons|Baldones rajonā]] (1949-1954). Ciemu likvidēja 1954. gadā un teritoriju iekļāva [[Strēlnieku ciems|Strēlnieku ciemā]]. 1960. gadā Strēlnieku ciematu likvidēja un [[kolhozs|kolhoza]] «Tome» teritoriju pievienoja [[Ķegums|Ķeguma]] [[pilsētciemats|strādnieku ciematam]], izveidojot '''Ķeguma lauku teritoriju'''.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1993. gada 11. martā Ķegumam piešķīra [[pilsēta]]s tiesības, bet lauku teritoriju reorganizēja par '''Tomes pagastu''',<ref>[https://likumi.lv/ta/id/285785 Par Ogres rajona Ķeguma ciemata administratīvās teritorijas pārveidošanu par Ķeguma pilsētu un Ķeguma ciematam administratīvi pakļauto lauku teritoriju - par Tomes pagastu]</ref> kuru 1994. gada 10. martā atkal likvidēja, pievienojot Ķegumam kā lauku teritoriju.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/78031 Par Ogres rajona Ķeguma pilsētas un Tomes pagasta administratīvo teritoriju apvienošanu]</ref> 2002. gadā Ķeguma pilsēta ar lauku teritoriju tika reorganizēta par [[Ķeguma novads|Ķeguma novadu]]. 2010. gadā Ķeguma lauku teritoriju reorganizēja par atsevišķu administratīvo teritoriju un pārdēvēja par '''Tomes pagastu'''. 2021. gadā Ķeguma novadu iekļāva [[Ogres novads|Ogres novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Tome]] (pagasta centrs), [[Rutki (Tomes pagasts)|Rutki]], [[Arāji]], [[Bekuciems]], [[Latgaļi (ciems)|Latgaļi]], [[Tomes zivjaudzētava]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ķeguma novads}} {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} [[Kategorija:Baldones rajons]] [[Kategorija:Bauskas apriņķis]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Ogres novada pagasti]] [[Kategorija:Tomes pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu lauku teritorijas]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciematu lauku teritorijas]] im6hwpn15ekeotdrafoks3bjrpeqpf1 Ceļa postenis 0 115675 3671738 3671242 2022-08-17T15:43:12Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Brasas dzelzceļu krustojums.JPG|thumb|300px|[[Brasa (stacija)|Brasas]] ceļa postenis. [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes]] un [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga-Krasta|Čiekurkalna—Rīgas-Krasta]] dzelzceļa līniju krustošanās vieta.]] '''Ceļa postenis''' ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[sadales punkts]], kurā parasti nav ceļu izvērsuma, bet var būt [[Nosviedējpārmija un aizsargstrupceļš|aizsargstrupceļi]], [[ceļa pāreja]] un ceļa atzarojumi (piemēram, uz pasažieru staciju, kravas staciju, uz pievedceļiem u.tml.) un ceļu krustojumi. Stacijā vienmēr ir vairāk iespēju nekā postenī bez ceļu izvērsuma. Ceļa postenis vilcienu kustības vadības ziņā strādā pēc stacijas noteikumiem. Postenī kustību vada ar ieejas/izejas, maršruta/izejas [[luksofors|luksoforu]] signāliem, kurus var pārslēgt automātiskajā režīmā kādā no virzieniem darbam kā parastus garāmejas luksoforus. Ceļu postenī var būt pasažieru [[pieturas punkts|pietura]]. Ceļa postenī vilcienu kustību vada [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dežurants]] no vietas vai attālināti no blakusesošas stacijas, kurai tas ir pierakstīts (parasti no tās puses, no kuras uz posteni ir taisna ieeja un izeja), bet ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos - vilcienu [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dispečers]]. ==Ceļa posteņi Latvijā== *[[1. kilometrs]] *[[3. kilometrs (ceļa postenis)]] *[[5. kilometrs]] *[[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)]] *[[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)]] *[[14. kilometrs]] *[[191. kilometrs]] *[[192. kilometrs]] *[[223. kilometrs]] *[[383. kilometrs]] *[[387. kilometrs]] *[[401. kilometrs]] *[[524. kilometrs]] *'''[[Inčupe (stacija)|Inčupe]]''' *[[Kleperova (stacija)|Kleperova]] *[[Krāce (stacija)|Krāce]] *[[Pūpoli (stacija)|Pūpoli]] *[[Valka (stacija)|Valka]] ''Treknrakstā iezīmēti funkcionējoši ceļa posteņi, uz kuriem iespējams aizbraukt ar pasažieru vilcienu.'' ==Attēlu galerija== <gallery> Attēls:8. kilometrs 08.JPG|Postenis 8.km līnijas Torņakalns - Olaine uz B ceļa Attēls:1. kilometrs level junction 07.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūram Daugavpils apvedceļā 1.km Attēls:192. kilometrs level junction 18.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūrā līnijā Eglaine - Daugavpils 192.km </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] ifi9a7z51olwu6jbr1no90b0z66l6qu Izmaiņas punkts 0 116568 3671740 3671366 2022-08-17T15:44:32Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Izmaiņas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Variety of passing stop lv.svg|thumb|400px|Izmaiņas punktu veidi:<br />a) - ar līdzās novietotiem ceļiem;<br />b) - ar daļēji līdzās novietotiem ceļiem;<br />c) - ar gareniski novietotiem ceļiem.]] '''Izmaiņas punkts''' ir [[sadales punkts]] vienceļa [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijās]] ar vienkāršu ceļu izveidojumu, kas paredzēts galvenokārt [[vilciens|vilcienu]] krustošanās un apdzīšanas operācijām. Nepieciešamības gadījumos izmaiņas punktos var nelielos apmēros izpildīt kravas un pasažieru operācijas. Visbiežāk izmaiņas punktos ir 3 [[sliežu ceļš|sliežu ceļi]] (kopā ar galveno); var būt no 2 līdz 4. Tajos mēdz būt pasažieru stacijas ēka ar stacijas dežuranta telpām, sakaru ierīces, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtas, pārmiju posteņi. Izmaiņas punkti parasti tiek uzskatīti par [[dzelzceļa stacija#Starpstacijas|starpstacijām]]. [[Attēls:Kalniena 2.JPG|thumb|250px|[[Kalniena (stacija)|Kalnienas]] šaursliežu izmaiņas punkts]] Vilcienu '''krustošanās''' ir pretējos virzienos (pāra un nepāra) ejošu vilcienu izmainīšanās vienceļa līnijā. '''Apdzīšana''' ir situācija, kad vilcienu, kas pienācis stacijā, apsteidz cits, ātrāks vilciens. Parasti apdzenamais ir preču vilciens, ko apdzen pasažieru vilciens. ==Izmaiņas punkti Latvijā== *[[3. kilometrs]] *[[7. kilometrs]] *[[Asote (stacija)|Asote]] *'''[[Kalniena (stacija)|Kalniena]]''' *[[Sergunta (stacija)|Sergunta]] ''Treknrakstā iezīmēti funkcionējoši izmaiņas punkti, uz kuriem iespējams aizbraukt ar pasažieru vilcienu.'' == Izmaiņas punktu veidi == === Ar līdzās novietotiem ceļiem === Šis ir visizplatītākais izmaiņas punkta veids. Tajā sliežu ceļi ir izvietoti paralēli cits citam, ir apmēram vienādā garumā un saplūst kopā pie izmaiņas punkta robežām. Šāds izmaiņas punkts aizņem relatīvi maz vietas garumā, tā kompaktums atvieglo vadību, uz jebkura blakusceļa var pieņemt gan pāra, gan nepāra virzienu vilcienus. Tomēr šādā starpstacijā vilcieni nevar izmainīties, vienu no tiem neapstādinot. === Ar gareniski novietotiem ceļiem === Gareniskajā izmaiņas punktā sliežu ceļi nobīdīti pretim vilcienu kustībai. Šāds izmaiņas punkts ir vismaz divreiz garāks, nekā ar paralēliem ceļiem. === Ar daļēji līdzās novietotiem ceļiem === Tāpat kā gareniskajā izmaiņas punktā, šādā starpstacijā [[pārmija]]s atrodas stipri tālu viena no otras, kas apgrūtina to rokas vadību. == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu tehniskās ekspluatācijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 318. lpp. [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] eob8einmn8m4289uneto2oz0z3w5hj0 Šenons Brauns 0 116809 3672045 3137857 2022-08-18T09:26:52Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Aizsargs (basketbols)| → [[uzbrūkošais aizsargs| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Šenons Brauns | vārds_orig = ''Shannon Brown'' | attēls = Shannon Brown Naval Medical Center.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|11|29}} | dz_viet = [[Meivuda]], [[Ilinoisa]], {{USA}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 96 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[uzbrūkošais aizsargs|Aizsargs]] | kar_sāk = 2006 | kar_beig = | alga = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Proviso East High School'' | koledža = | augstskola = | universitāte = Mičiganas štata universitāte | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Fīniksas "Suns"]] | numurs = 26 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 25., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2006. gada NBA drafts|2006]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Klīvlendas "Cavaliers"]] <!------ Bijušie klubi ------> | kl_sez 1 = [[2006. gads|2006]]—[[2007. gads|2007]] | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]) | kl_sez 2 = [[2007. gads|2007]] | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Albukerkes "Thunderbirds"]] ([[D-Līga]]) | kl_sez 3 = [[2007. gads|2007]]—[[2008. gads|2008]] | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]) | kl_sez 4 = [[2008. gads|2008]] | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Riograndes "Valley Vipers"]] ([[D-Līga]]) | kl_sez 5 = [[2008. gads|2008]] | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Bulls"]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]) | kl_sez 6 = [[2008. gads|2008]]—[[2009. gads|2009]] | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Šarlotas "Bobcats"]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]) | kl_sez 7 = [[2009. gads|2009]]—[[2011. gads|2011]] | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]) | kl_sez 8 = [[2011. gads|2011]]—''pašlaik'' | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Suns"]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]) <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * [[NBA čempioni|NBA čempions]] ({{NBA Year|2008|end}}, {{NBA Year|2009|end}}) | aģenti = | slavz = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Šenons Brauns''' ({{val|en|Shannon Brown}}; dzimis {{dat|1985|11|29}} [[Meivuda|Meivudā]], [[Ilinoisa]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir profesionāls amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2013) pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubu [[Fīniksas "Suns"]]. [[2006. gada NBA drafts|2006. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Klīvlendas "Cavaliers"]] ar kopējo 26. kārtas numuru pirmajā drafta izvēles kārtā. 2009. un 2010. gada NBA čempions. Š. Brauns līgā ir pazīstams ar savu augsto vertikālo palēcienu, kas sasniedz 113 cm. Pirms spēlēšanas NBA viņš startēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]], kur pārstāvēja Mičiganas štata universitātes basketbola komandu [[Mičiganas štata "Spartans"]]. Savā pirmajā sezonā NBA pašā sezonas sākumā guva traumu un tika nosūtīts uz [[D-Līga]]s klubu [[Albukerkes "Thunderbirds"]], taču jau nākamajā dienā atgriezās "Cavaliers" sastāvā. Taču vēlāk viņš tika nosūtīts citā D-līgas klubā [[Riograndes "Valley Vipers"]]. 2008. gadā atgriezās NBA, kur spēlēja [[Čikāgas "Bulls"]], [[Šarlotas "Bobcats"]], [[Losandželosas "Lakers"]] un [[Fīniksas "Suns"]] klubu sastāvos. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} {| class="wikitable" |- | style="background:#afe6ba; width:3em;"|† |Izcīnīts čempiontituls |} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2006|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 23 || 5 || 8,8 || 37,8 || 28,0 || 71,4 || 0,9 || 0,4 || 0,3 || 0,1 || 3,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 15 || 4 || 14,5 || 36,9 || 31,0 || 60,9 || 1,2 || 1,1 || 0,7 || 0,1 || 7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 6 || 0 || 3,7 || 20,0 || 0 || 50,0 || 0,3 || 0 || 0,2 || 0,3 || 1,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Šarlotas "Bobcats"|"Bobcats"]] | 30 || 0 || 11,4 || 45,5 || 28,6 || 80,0 || 0,8 || 0,9 || 0,6 || 0,2 || 4,8 |- | style="text-align:left; background:#afe6ba;"| {{nbay|2008|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 18 || 0 || 7,6 || '''52,4''' || '''66,7''' || 88,9 || 1,1 || 0,6 || 0,2 || 0,1 || 3,2 |- | style="text-align:left; background:#afe6ba;"| {{nbay|2009|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | '''82''' || 7 || 20,7 || 42,7 || 32,8 || 81,8 || 2,2 || 1,3 || 0,7 || '''0,4''' || 8,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | '''82''' || 0 || 19,1 || 42,5 || 34,9 || '''91,1''' || 1,9 || 1,2 || 0,8 || 0,2 || 8,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 59 || 19 || 23,7 || 42,0 || 36,2 || 80,8 || '''2,7''' || 1,2 || 0,7 || 0,3 || '''11,0''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 59 || '''22''' || '''23,8''' || 42,0 || 27,7 || 78,4 || 2,5 || '''1,8''' || '''1''' || 0,3 || 10,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 10 || 1 || 10,3 || 28,6 || 0 || 77,8 || 1,3 || 0,5 || 0,1 || 0 || 2,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 19 || 0 || 7,8 || 42,1 || 0 || 66,7 || 0,8 || 0,2 || 0,6 || 0 || 2,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 5 || 2 || 17,8 || 36,8 || 42,9 || 66,7 || 0,2 || 0,6 || 0,8 || 0 || 4 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 408 || 60 || 18,0 || 42,0 || 33,2 || 80,7 || 1,9 || 1,1 || 0,7 || 0,2 || 7,6 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]] | style="text-align:left;"| [[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#afe6ba;"| [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]]† | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 21 || 0 || 13,1 || 43,4 || '''48,0''' || '''79,2''' || 1,2 || 0,6 || 0,5 || 0,1 || 4,9 |- | style="text-align:left; background:#afe6ba;"| [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]]† | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | '''23''' || 0 || 14,1 || 39,3 || 28,1 || 71,4 || 1,3 || '''0,9''' || 0,4 || '''0,3''' || 4,9 |- | style="text-align:left;"| [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]] | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 10 || 0 || '''16,6''' || '''45,9''' || 28,0 || 64,3 || '''1,9''' || 0,7 || '''0,6''' || 0,2 || '''7,2''' |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 55 || 0 || 13,9 || 42,2 || 34,1 || 72,7 || 1,3 || 0,7 || 0,5 || 0,2 || 5,2 |} == Ārējās saites == {{Basketbola profili | nba = playerfile/shannon_brown | br = players/b/brownsh01.html }} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{LA Lakers 2009–10 NBA čempioni}} {{LA Lakers 2008–09 NBA čempioni}} {{DEFAULTSORT:Brauns, Szenons}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Šarlotas "Hornets" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Lakers" spēlētāji]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] pngkmz4vr6ftooftkuiaw0iu7vvx24z Entonijs Pārkers 0 116928 3672022 2974487 2022-08-18T09:11:22Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Aizsargs (basketbols)| → [[uzbrūkošais aizsargs| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ASV basketbolistu|Francijas basketbolistu|Tonijs Pārkers}} {{Basketbolista infokaste | vārds = Entonijs Pārkers | vārds_orig = ''Anthony Parker'' | attēls = Anthony Parker Cavs2.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Entonijs Maikls Pārkers | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1975|6|19}} | dz_viet = [[Napersville]], [[Ilinoisa]], {{USA}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = 198 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[uzbrūkošais aizsargs|Aizsargs]] | kar_sāk = 1997 | kar_beig = 2012 | alga = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Naperville Central'' | koledža = | augstskola = | universitāte = Bredlija universitāte | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 21., pirmajā kārtā | dr_gads = [[1997. gada NBA drafts|1997]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Ņūdžersijas "Nets"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = [[1997]]—[[1999]] | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "76ers"]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]) | kl_sez 2 = [[1999]] | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Orlando "Magic"]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]) | kl_sez 3 = [[2000. gads|2000]] | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Quad City Thunder]] ([[Kontinentālā Basketbola asociācija]]) | kl_sez 4 = [[2000. gads|2000]]—[[2002]] | klubs 4 = {{flaga|Izraēla}} [[Telavivas "Maccabi"]] (Izraēlas līga) | kl_sez 5 = [[2002]]—[[2003. gads|2003]] | klubs 5 = {{flaga|Itālija}} [[Romas "Virtus"|Romas "Lottomatica"]] ([[Lega 1]]) | kl_sez 6 = [[2003. gads|2003]]—[[2006. gads|2006]] | klubs 6 = {{flaga|Izraēla}} [[Telavivas "Maccabi"]] (Izraēlas līga) | kl_sez 7 = [[2006. gads|2006]]—[[2009. gads|2009]] | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Toronto "Raptors"]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]) | kl_sez 8 = [[2009. gads|2009]]—[[2012]] | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]) <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Entonijs Maikls Pārkers''' ({{val|en|Anthony Michael Parker}}; dzimis {{dat|1975|6|19}} [[Napersville|Napersvillē]], [[Ilinoisa]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|aizsarga]] pozīcijā, [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. [[1997. gada NBA drafts|1997. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Ņūdžersijas "Nets"]] ar kopējo 21. kārtas numuru. Profesionāļa karjeras laikā spēlējis gan [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], gan dažu Eiropas līgu klubos. Eiropā viņš spēlēja Izraēlas līgas klubā [[Telavivas "Maccabi"]] un Itālijas [[Lega 1]] līgas klubā [[Romas "Virtus"|Romas "Lottomatica"]]. Kopumā viņš izcīnīja 3 [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempiontitulus, tika iekļauts sarakstā starp 50 izcilākajiem Eirolīgas dalībniekiem, 2004. gadā tika atzīts par Eirolīgas ''Final-Four'' vērtīgāko spēlētāju. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} === Regulārā sezona === {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !width="80"|Sezona !!width="100"| Komanda !!width="40"| GP !!width="40"| GS !!width="40"| MPG !!width="40"| FG% !!width="40"| 3P% !!width="40"| FT% !!width="40"| RPG !!width="40"| APG !!width="40"| SPG !!width="40"| BPG !!width="40"| PPG |- | align="left" | {{NBA Year|1997|full=y}} | align="left" | [[Filadelfijas "76ers"|"76ers"]] | 37 || 0 || 5,3 || 39,7 || 32,1 || 65,0 || 0,7 || 0,5 || 0,3 || 0,1 || 1,9 |- | align="left" | {{NBA Year|1998|full=y}} | align="left" | "76ers" | 2 || 0 || 1,5 || '''100''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1,0 |- | align="left" | {{NBA Year|1999|full=y}} | align="left" | [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 16 || 0 || 11,6 || 42,1 || 7,1 || 72,7 || 1,7 || 0,6 || 0,5 || '''0,2''' || 3,6 |- | align="left" | {{NBA Year|2006|full=y}} | align="left" | [[Toronto "Raptors"|"Raptors"]] | 73 || 73 || '''33,4''' || 47,7 || '''44,1''' || '''83,5''' || 3,9 || 2,1 || 1,0 || '''0,2''' || 12,4 |- | align="left" | {{NBA Year|2007|full=y}} | align="left" | "Raptors" | '''82''' || '''82''' || 32,1 || 47,6 || 43,8 || 81,6 || '''4,1''' || 2,2 || 1,0 || '''0,2''' || '''12,5''' |- | align="left" | {{NBA Year|2008|full=y}} | align="left" | "Raptors" | 80 || 71 || 33,0 || 42,6 || 39,0 || 83,4 || 4,0 || '''3,4''' || '''1,2''' || '''0,2''' || 10,7 |- | align="left" | {{NBA Year|2009|full=y}} | align="left" | [[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 81 || 81 || 27,5 || 43,4 || 41,4 || 78,9 || 2,9 || 1,9 || 0,8 || '''0,2''' || 7,3 |- | align="left" | Karjera | align="left" | | 371 || 307 || 28,0 || 45,4 || 41,5 || 81,3 || 3,3 || 2,1 || 0,9 || 0,2 || 9,5 |} === Izslēgšanas spēles === {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !width="80"|Sezona !!width="100"| Komanda !!width="40"| GP !!width="40"| GS !!width="40"| MPG !!width="40"| FG% !!width="40"| 3P% !!width="40"| FT% !!width="40"| RPG !!width="40"| APG !!width="40"| SPG !!width="40"| BPG !!width="40"| PPG |- | align="left" | 2007 | align="left" | [[Toronto "Raptors"|"Raptors"]] | 6 || 6 || '''40,0''' || 41,9 || 40,0 || 79,5 || 5,3 || 1,0 || '''1,5''' || 0,3 || '''15,2''' |- | align="left" | 2008 | align="left" | "Raptors" | 5 || 5 || 39,2 || 40,8 || 29,4 || '''85,7''' || '''6,0''' || '''2,0''' || 0,8 || '''0,4''' || 11,4 |- | align="left" | [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | align="left" | [[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | '''11''' || '''11''' || 30,1 || '''43,6''' || '''45,5''' || 73,3 || 2,4 || 1,3 || 0,8 || 0,3 || 8,3 |- | align="left" | Karjera | align="left" | | 22 || 22 || 34,8 || 43,4 || 40,7 || 79,4 || 4,0 || 1,4 || 1,0 || 0,3 || 10,9 |} == Ārējās saites == {{Commonscat|Anthony Parker|Entonijs Pārkers}} {{Basketbola profili | nba = playerfile/anthony_parker/index.html | br = players/p/parkean01.html | eirol = competition/players/showplayer?pcode=AOW&seasoncode=E2005 }} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Parkers Entonijs}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] [[Kategorija:Filadelfijas "76ers" spēlētāji]] [[Kategorija:Orlando "Magic" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Raptors" spēlētāji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] 79e4vc2zfptynzb1w16k04g749kkmjb Jānis Lidmanis 0 119595 3672026 3630257 2022-08-18T09:14:23Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{mdv → {{miršanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Jānis Lidmanis | piktogramma_1 = Basketball pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Basketbols | piktogramma_2 = Football pictogram.svg | piktogramma_2 izm = 26px | piktogramma_2 saite = Futbols | vārds_orig = | attēls = Jānis Lidmanis.jpg | att_izm = 120px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1910|1|18}} | dz_viet = {{vieta|Krievijas impērija|Rīga}} (tagad {{LAT}}) | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1986|11|29|1910|1|18}} | mir_viet = {{vieta|Austrālija|Melburna}} | tautība = Latvietis | dzīvesvieta = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = Džeks | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Basketbols]] | disciplīna = | poz = {{basketbola pozīcija|a}} | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | klubs_sadaļa = | karj spēles = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = {{LAT}} | sporta veids2 = [[Futbols]] | disciplīna2 = | poz2 = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]<br/>Balsta [[pussargs]] | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = Eiropas čempionāts basketbolā | reģ2_saite = Eiropas čempionāta basketbolā | reģ1 = | reģ_dalība = 1 ([[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1935]]) | reģ_medaļas = Zelts | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Latvija}} (basketbols) | taut_sez 2 = | taut 2 = {{Fb|Latvija}} (futbols) <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = nē | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Šveice 1935]]}} }} '''Jānis Lidmanis''' (dzimis {{dat|1910|1|18}} [[Rīga|Rīgā]],<ref name="Basket.lv" /> miris {{dat|1986|11|29}} [[Melburna|Melburnā]], [[Austrālija|Austrālijā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/lbs/foto/04052011-pirms_76_gadiem_pirmie_eiropas_cempioni|title=Pirms 76 gadiem: pirmie Eiropas čempioni!|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|1|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305010739/http://basket.lv/lbs/foto/04052011-pirms_76_gadiem_pirmie_eiropas_cempioni|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref> bija [[Latvija]]s futbolists un basketbolists. == Dzīvesgājums == Dzimis 1910. gada 18. janvārī. Mācījās Rīgas pilsētas 8. pamatskolā, tad [[Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija|Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā]] (1925-1929). Līdztekus spēlēja LSB basketbola komandā. 1934. gadā iestājās kara dienestā un pārgāja uz ASK basketbola komandu. Vienlaikus J. Lidmanis spēlēja arī futbolu LSB un vēlāk RFK rindās.<ref>[https://nekropole.info/lv/Janis-Lidmanis nekropole.info]</ref> Trīs reizes kļuva par Latvijas čempionu basketbolā (1928, 1931, 1932).<ref name="Basket.lv" /> [[Latvijas basketbola izlase]]s sastāvā aizvadīja 14 spēles. Pirmais Eiropas čempions [[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1935. gadā]]. [[Latvijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadīja vairāk nekā 50 spēļu un guva 2 vārtus, 1930. gados bijis tās [[kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Lidmanis spēlēja [[Rīgas FK]], stiprākajā [[Rīga]]s klubā tajā laikā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās Jānis Lidmanis ar dzīvesbiedri Annu 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā izceļoja uz [[Austrālija|Austrāliju]]. Miris [[Melburna|Melburnā]], Austrālijā. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120118013358/http://basket.lv/lbs/08112011-sporta_muzejs_atgadina_par_kapteini_dzeku Solvita Freimane. Sporta muzejs atgādina par Kapteini Džeku] == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="Basket.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/lbs/08112011-sporta_muzejs_atgadina_par_kapteini_dzeku#|title=Sporta muzejs atgādina par Kapteini Džeku|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|1|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120118013358/http://basket.lv/lbs/08112011-sporta_muzejs_atgadina_par_kapteini_dzeku|archivedate={{dat|2012|01|18||bez}}}}</ref> }} {{Latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{LV sastāvs Eurobasket 1935}} {{DEFAULTSORT:Lidmanis, Janis}} [[Kategorija:1910. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1986. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] 6yg386obhoiycqfw9asbkx2l2f04nb4 Federālais izmeklēšanas birojs 0 122243 3671850 3405094 2022-08-17T20:19:11Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{coord|38.894465|-77.024503|region:US_type:landmark|display=title}} {{Infobox law enforcement agency | agencyname = Federālais izmeklēšanas birojs | commonname = | abbreviation = FIB | patch = | patch caption = | seal = | sealcaption = Zīmogs | logo = US-FBI-ShadedSeal.svg | logocaption = | imagesize = | flag = Flag of the Federal Bureau of Investigation.svg{{!}}border | flagcaption = Karogs | motto = | mottotranslated = | formedyear = {{dat|1908|7|26|N|bez}} | employees = 35 104<ref name=FBI>{{cite web |url=http://www.fbi.gov/about-us/quick-facts/quickfacts |title=Quick Facts |accessdate=2014-12-17 |publisher=Federal Bureau of Investigation}}</ref> (2014. gada oktobris) | volunteers = | budget = {{US$|8,3 miljardi}}<ref name=FBI/> | country = {{USA}} | federal = | map = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = | governingbody = ASV Tieslietu departaments | constitution1 = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | sworn = 13 260 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | non-sworn = 18 306 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = | chief1name = Džeimss Komijs | chief1position = Direktors | chief2name = | chief2position = | chief3name = | chief3position = | child1agency = FIB akadēmija | child2agency = FIB laboratorija | child3agency = ''Criminal Justice Information Services'' | child4agency = ''Critical Incident Response Group'' | child5agency = Pretterorisma vienība | child6agency = FIB policija | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | stationtype = | stations = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | boat1type = | boats1 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals = | website = [http://www.fbi.gov/ www.FBI.gov] | footnotes = }} '''ASV Federālais izmeklēšanas birojs''' ({{val|en|Federal Bureau of Investigation (FBI)}}), plašāk pazīstams ar akronīmu '''FIB''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tieslietu departaments, kas darbojas gan kā federālo noziegumu izmeklēšanas iestāde, gan kā iekšējās izmeklēšanas aģentūra. FIB vadība atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Visā valstī ir izvietoti 56 galvenie biroji, kā arī vairāk nekā 400 biroji, kas izvietoti mazākās ASV pilsētās. FIB tika dibināts 1908. gadā. FIB galvenie uzdevumi ir pasargāt ASV no teroristu uzbrukumiem, aizsargāt ASV pret ārvalstu izlūkdienestiem un spiegošanu, korupcijas apkarošana, aizsargāt pilsoņu tiesības. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.fbi.gov/ FIB oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{ASV-aizmetnis}} {{Tieslietas-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV organizācijas]] 8aw9xjl582e40gxkv9b0exhille9ehb 3671852 3671850 2022-08-17T20:20:53Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{coord|38.894465|-77.024503|region:US_type:landmark|display=title}} {{Infobox law enforcement agency | agencyname = Federālais izmeklēšanas birojs | commonname = | abbreviation = FIB | patch = | patch caption = | seal = | sealcaption = | logo = US-FBI-ShadedSeal.svg | logocaption = Zīmogs | imagesize = | badge = File:Badge of the Federal Bureau of Investigation.png | flag = Flag of the Federal Bureau of Investigation.svg{{!}}border | flagcaption = Karogs | motto = | mottotranslated = | formedyear = {{dat|1908|7|26|N|bez}} | employees = 35 104<ref name=FBI>{{cite web |url=http://www.fbi.gov/about-us/quick-facts/quickfacts |title=Quick Facts |accessdate=2014-12-17 |publisher=Federal Bureau of Investigation}}</ref> (2014. gada oktobris) | volunteers = | budget = {{US$|8,3 miljardi}}<ref name=FBI/> | country = {{USA}} | federal = | map = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = | governingbody = ASV Tieslietu departaments | constitution1 = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | sworn = 13 260 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | non-sworn = 18 306 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = | chief1name = Džeimss Komijs | chief1position = Direktors | chief2name = | chief2position = | chief3name = | chief3position = | child1agency = FIB akadēmija | child2agency = FIB laboratorija | child3agency = ''Criminal Justice Information Services'' | child4agency = ''Critical Incident Response Group'' | child5agency = Pretterorisma vienība | child6agency = FIB policija | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | stationtype = | stations = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | boat1type = | boats1 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals = | website = [http://www.fbi.gov/ www.FBI.gov] | footnotes = }} '''ASV Federālais izmeklēšanas birojs''' ({{val|en|Federal Bureau of Investigation (FBI)}}), plašāk pazīstams ar akronīmu '''FIB''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tieslietu departaments, kas darbojas gan kā federālo noziegumu izmeklēšanas iestāde, gan kā iekšējās izmeklēšanas aģentūra. FIB vadība atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Visā valstī ir izvietoti 56 galvenie biroji, kā arī vairāk nekā 400 biroji, kas izvietoti mazākās ASV pilsētās. FIB tika dibināts 1908. gadā. FIB galvenie uzdevumi ir pasargāt ASV no teroristu uzbrukumiem, aizsargāt ASV pret ārvalstu izlūkdienestiem un spiegošanu, korupcijas apkarošana, aizsargāt pilsoņu tiesības. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.fbi.gov/ FIB oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{ASV-aizmetnis}} {{Tieslietas-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV organizācijas]] hje9y22eegrta74qr4z0ukfh1kbfl8p 3671853 3671852 2022-08-17T20:21:22Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{coord|38.894465|-77.024503|region:US_type:landmark|display=title}} {{Infobox law enforcement agency | agencyname = Federālais izmeklēšanas birojs | commonname = | abbreviation = FIB | patch = | patch caption = | seal = | sealcaption = | logo = US-FBI-ShadedSeal.svg | logocaption = Zīmogs | imagesize = | badge = Badge of the Federal Bureau of Investigation.png | flag = Flag of the Federal Bureau of Investigation.svg{{!}}border | flagcaption = Karogs | motto = | mottotranslated = | formedyear = {{dat|1908|7|26|N|bez}} | employees = 35 104<ref name=FBI>{{cite web |url=http://www.fbi.gov/about-us/quick-facts/quickfacts |title=Quick Facts |accessdate=2014-12-17 |publisher=Federal Bureau of Investigation}}</ref> (2014. gada oktobris) | volunteers = | budget = {{US$|8,3 miljardi}}<ref name=FBI/> | country = {{USA}} | federal = | map = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = | governingbody = ASV Tieslietu departaments | constitution1 = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | sworn = 13 260 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | non-sworn = 18 306 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = | chief1name = Džeimss Komijs | chief1position = Direktors | chief2name = | chief2position = | chief3name = | chief3position = | child1agency = FIB akadēmija | child2agency = FIB laboratorija | child3agency = ''Criminal Justice Information Services'' | child4agency = ''Critical Incident Response Group'' | child5agency = Pretterorisma vienība | child6agency = FIB policija | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | stationtype = | stations = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | boat1type = | boats1 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals = | website = [http://www.fbi.gov/ www.FBI.gov] | footnotes = }} '''ASV Federālais izmeklēšanas birojs''' ({{val|en|Federal Bureau of Investigation (FBI)}}), plašāk pazīstams ar akronīmu '''FIB''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tieslietu departaments, kas darbojas gan kā federālo noziegumu izmeklēšanas iestāde, gan kā iekšējās izmeklēšanas aģentūra. FIB vadība atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Visā valstī ir izvietoti 56 galvenie biroji, kā arī vairāk nekā 400 biroji, kas izvietoti mazākās ASV pilsētās. FIB tika dibināts 1908. gadā. FIB galvenie uzdevumi ir pasargāt ASV no teroristu uzbrukumiem, aizsargāt ASV pret ārvalstu izlūkdienestiem un spiegošanu, korupcijas apkarošana, aizsargāt pilsoņu tiesības. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.fbi.gov/ FIB oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{ASV-aizmetnis}} {{Tieslietas-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV organizācijas]] 8jy4n1u40436k31grrzwcpwyeedxkno 3671854 3671853 2022-08-17T20:22:56Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{coord|38.894465|-77.024503|region:US_type:landmark|display=title}} {{Infobox law enforcement agency | agencyname = Federālais izmeklēšanas birojs | commonname = | abbreviation = FIB | patch = | patch caption = | seal = | sealcaption = | logo = US-FBI-ShadedSeal.svg | logocaption = Zīmogs | imagesize = | badge = Badge of the Federal Bureau of Investigation.png | badgecaption = FIB speciālā aģenta žetons | flag = Flag of the Federal Bureau of Investigation.svg{{!}}border | flagcaption = Karogs | motto = | mottotranslated = | formedyear = {{dat|1908|7|26|N|bez}} | employees = 35 104<ref name=FBI>{{cite web |url=http://www.fbi.gov/about-us/quick-facts/quickfacts |title=Quick Facts |accessdate=2014-12-17 |publisher=Federal Bureau of Investigation}}</ref> (2014. gada oktobris) | volunteers = | budget = {{US$|8,3 miljardi}}<ref name=FBI/> | country = {{USA}} | federal = | map = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = | governingbody = ASV Tieslietu departaments | constitution1 = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | sworn = 13 260 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | non-sworn = 18 306 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = | chief1name = Džeimss Komijs | chief1position = Direktors | chief2name = | chief2position = | chief3name = | chief3position = | child1agency = FIB akadēmija | child2agency = FIB laboratorija | child3agency = ''Criminal Justice Information Services'' | child4agency = ''Critical Incident Response Group'' | child5agency = Pretterorisma vienība | child6agency = FIB policija | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | stationtype = | stations = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | boat1type = | boats1 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals = | website = [http://www.fbi.gov/ www.FBI.gov] | footnotes = }} '''ASV Federālais izmeklēšanas birojs''' ({{val|en|Federal Bureau of Investigation (FBI)}}), plašāk pazīstams ar akronīmu '''FIB''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tieslietu departaments, kas darbojas gan kā federālo noziegumu izmeklēšanas iestāde, gan kā iekšējās izmeklēšanas aģentūra. FIB vadība atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Visā valstī ir izvietoti 56 galvenie biroji, kā arī vairāk nekā 400 biroji, kas izvietoti mazākās ASV pilsētās. FIB tika dibināts 1908. gadā. FIB galvenie uzdevumi ir pasargāt ASV no teroristu uzbrukumiem, aizsargāt ASV pret ārvalstu izlūkdienestiem un spiegošanu, korupcijas apkarošana, aizsargāt pilsoņu tiesības. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.fbi.gov/ FIB oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{ASV-aizmetnis}} {{Tieslietas-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV organizācijas]] 74fqcbfrisl0dcxur1fmrfp0bdqjg08 3671856 3671854 2022-08-17T20:29:34Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{coord|38.894465|-77.024503|region:US_type:landmark|display=title}} {{Infobox law enforcement agency | agencyname = Federālais izmeklēšanas birojs | commonname = | abbreviation = FIB | patch = | patch caption = | seal = | sealcaption = | logo = US-FBI-ShadedSeal.svg | logocaption = Zīmogs | imagesize = | badge = Badge of the Federal Bureau of Investigation.png | badgecaption = FIB speciālā aģenta žetons | flag = Flag of the Federal Bureau of Investigation.svg{{!}}border | flagcaption = Karogs | motto = Fidelity, Bravery, Integrity | mottotranslated = | formedyear = {{dat|1908|7|26|N|bez}} | employees = ~35 000<ref/>https://www.fbi.gov/about/faqs/how-many-people-work-for-the-fbi</ref> (2014. gada oktobris) | volunteers = | budget = {{US$|9,75 miljardi}}<ref>https://www.justice.gov/doj/page/file/1246311/download</ref> | country = {{USA}} | federal = | map = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = | governingbody = ASV Tieslietu departaments | constitution1 = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | sworn = 13 260 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | non-sworn = 18 306 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = | chief1name = Džeimss Komijs | chief1position = Direktors | chief2name = | chief2position = | chief3name = | chief3position = | child1agency = FIB akadēmija | child2agency = FIB laboratorija | child3agency = ''Criminal Justice Information Services'' | child4agency = ''Critical Incident Response Group'' | child5agency = Pretterorisma vienība | child6agency = FIB policija | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | stationtype = | stations = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | boat1type = | boats1 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals = | website = [http://www.fbi.gov/ www.FBI.gov] | footnotes = }} '''ASV Federālais izmeklēšanas birojs''' ({{val|en|Federal Bureau of Investigation (FBI)}}), plašāk pazīstams ar akronīmu '''FIB''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tieslietu departaments, kas darbojas gan kā federālo noziegumu izmeklēšanas iestāde, gan kā iekšējās izmeklēšanas aģentūra. FIB vadība atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Visā valstī ir izvietoti 56 galvenie biroji, kā arī vairāk nekā 400 biroji, kas izvietoti mazākās ASV pilsētās. FIB tika dibināts 1908. gadā. FIB galvenie uzdevumi ir pasargāt ASV no teroristu uzbrukumiem, aizsargāt ASV pret ārvalstu izlūkdienestiem un spiegošanu, korupcijas apkarošana, aizsargāt pilsoņu tiesības. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.fbi.gov/ FIB oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{ASV-aizmetnis}} {{Tieslietas-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV organizācijas]] 3qervmo0aa5aszhfeqaafqxr1m9qxkt 3671857 3671856 2022-08-17T20:30:22Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{coord|38.894465|-77.024503|region:US_type:landmark|display=title}} {{Infobox law enforcement agency | agencyname = Federālais izmeklēšanas birojs | commonname = | abbreviation = FIB | patch = | patch caption = | seal = | sealcaption = | logo = US-FBI-ShadedSeal.svg | logocaption = Zīmogs | imagesize = | badge = Badge of the Federal Bureau of Investigation.png | badgecaption = FIB speciālā aģenta žetons | flag = Flag of the Federal Bureau of Investigation.svg{{!}}border | flagcaption = Karogs | motto = Fidelity, Bravery, Integrity | mottotranslated = | formedyear = {{dat|1908|7|26|N|bez}} | employees = ~35 000 <ref/>https://www.fbi.gov/about/faqs/how-many-people-work-for-the-fbi</ref> (2020. gada oktobris) | volunteers = | budget = {{US$|9,75 miljardi}} <ref>https://www.justice.gov/doj/page/file/1246311/download</ref> | country = {{USA}} | federal = | map = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = | governingbody = ASV Tieslietu departaments | constitution1 = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | sworn = 13 260 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | non-sworn = 18 306 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = | chief1name = Džeimss Komijs | chief1position = Direktors | chief2name = | chief2position = | chief3name = | chief3position = | child1agency = FIB akadēmija | child2agency = FIB laboratorija | child3agency = ''Criminal Justice Information Services'' | child4agency = ''Critical Incident Response Group'' | child5agency = Pretterorisma vienība | child6agency = FIB policija | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | stationtype = | stations = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | boat1type = | boats1 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals = | website = [http://www.fbi.gov/ www.FBI.gov] | footnotes = }} '''ASV Federālais izmeklēšanas birojs''' ({{val|en|Federal Bureau of Investigation (FBI)}}), plašāk pazīstams ar akronīmu '''FIB''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tieslietu departaments, kas darbojas gan kā federālo noziegumu izmeklēšanas iestāde, gan kā iekšējās izmeklēšanas aģentūra. FIB vadība atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Visā valstī ir izvietoti 56 galvenie biroji, kā arī vairāk nekā 400 biroji, kas izvietoti mazākās ASV pilsētās. FIB tika dibināts 1908. gadā. FIB galvenie uzdevumi ir pasargāt ASV no teroristu uzbrukumiem, aizsargāt ASV pret ārvalstu izlūkdienestiem un spiegošanu, korupcijas apkarošana, aizsargāt pilsoņu tiesības. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.fbi.gov/ FIB oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{ASV-aizmetnis}} {{Tieslietas-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV organizācijas]] 1oat0nbg0vr18012fetfkjqk3x5q414 3671858 3671857 2022-08-17T20:31:41Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{coord|38.894465|-77.024503|region:US_type:landmark|display=title}} {{Infobox law enforcement agency | agencyname = Federālais izmeklēšanas birojs | commonname = | abbreviation = FIB | patch = | patch caption = | seal = | sealcaption = | logo = US-FBI-ShadedSeal.svg | logocaption = Zīmogs | imagesize = | badge = Badge of the Federal Bureau of Investigation.png | badgecaption = FIB speciālā aģenta žetons | flag = Flag of the Federal Bureau of Investigation.svg{{!}}border | flagcaption = Karogs | motto = Fidelity, Bravery, Integrity | mottotranslated = | formedyear = {{dat|1908|7|26|N|bez}} | employees = ~35 000 <ref>https://www.fbi.gov/about/faqs/how-many-people-work-for-the-fbi</ref> | volunteers = | budget = {{US$|9,75 miljardi}} <ref>https://www.justice.gov/doj/page/file/1246311/download</ref> | country = {{USA}} | federal = | map = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = | governingbody = ASV Tieslietu departaments | constitution1 = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | sworn = 13 260 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | non-sworn = 18 306 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = | chief1name = Džeimss Komijs | chief1position = Direktors | chief2name = | chief2position = | chief3name = | chief3position = | child1agency = FIB akadēmija | child2agency = FIB laboratorija | child3agency = ''Criminal Justice Information Services'' | child4agency = ''Critical Incident Response Group'' | child5agency = Pretterorisma vienība | child6agency = FIB policija | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | stationtype = | stations = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | boat1type = | boats1 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals = | website = [http://www.fbi.gov/ www.FBI.gov] | footnotes = }} '''ASV Federālais izmeklēšanas birojs''' ({{val|en|Federal Bureau of Investigation (FBI)}}), plašāk pazīstams ar akronīmu '''FIB''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tieslietu departaments, kas darbojas gan kā federālo noziegumu izmeklēšanas iestāde, gan kā iekšējās izmeklēšanas aģentūra. FIB vadība atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Visā valstī ir izvietoti 56 galvenie biroji, kā arī vairāk nekā 400 biroji, kas izvietoti mazākās ASV pilsētās. FIB tika dibināts 1908. gadā. FIB galvenie uzdevumi ir pasargāt ASV no teroristu uzbrukumiem, aizsargāt ASV pret ārvalstu izlūkdienestiem un spiegošanu, korupcijas apkarošana, aizsargāt pilsoņu tiesības. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.fbi.gov/ FIB oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{ASV-aizmetnis}} {{Tieslietas-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV organizācijas]] 3qp9len66f1eccma206e1pb9g4df6n7 3671859 3671858 2022-08-17T20:36:01Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{coord|38.894465|-77.024503|region:US_type:landmark|display=title}} {{Infobox law enforcement agency | agencyname = Federālais izmeklēšanas birojs | commonname = | abbreviation = FIB | patch = | patch caption = | seal = | sealcaption = | logo = US-FBI-ShadedSeal.svg | logocaption = Zīmogs | imagesize = | badge = Badge of the Federal Bureau of Investigation.png | badgecaption = FIB speciālā aģenta žetons | flag = Flag of the Federal Bureau of Investigation.svg{{!}}border | flagcaption = Karogs | motto = Fidelity, Bravery, Integrity | mottotranslated = | formedyear = {{dat|1908|7|26|N|bez}} | employees = ~35 000 <ref>https://www.fbi.gov/about/faqs/how-many-people-work-for-the-fbi</ref> | volunteers = | budget = {{US$|9,75 miljardi}} <ref>https://www.justice.gov/doj/page/file/1246311/download</ref> | country = {{USA}} | federal = | map = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = | governingbody = ASV Tieslietu departaments | constitution1 = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = {{vieta|ASV|Vašingtona}}, J. Edgar Hoover Building | sworn = 13 260 (2014. gada oktobris) | non-sworn = 18 306 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = | chief1name = Kristofers Vrejs | chief1position = Direktors | chief2name = | chief2position = | chief3name = | chief3position = | child1agency = FIB akadēmija | child2agency = FIB laboratorija | child3agency = ''Criminal Justice Information Services'' | child4agency = ''Critical Incident Response Group'' | child5agency = Pretterorisma vienība | child6agency = FIB policija | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | stationtype = | stations = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | boat1type = | boats1 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals = | website = [http://www.fbi.gov/ www.FBI.gov] | footnotes = }} '''ASV Federālais izmeklēšanas birojs''' ({{val|en|Federal Bureau of Investigation (FBI)}}), plašāk pazīstams ar akronīmu '''FIB''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tieslietu departaments, kas darbojas gan kā federālo noziegumu izmeklēšanas iestāde, gan kā iekšējās izmeklēšanas aģentūra. FIB vadība atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Visā valstī ir izvietoti 56 galvenie biroji, kā arī vairāk nekā 400 biroji, kas izvietoti mazākās ASV pilsētās. FIB tika dibināts 1908. gadā. FIB galvenie uzdevumi ir pasargāt ASV no teroristu uzbrukumiem, aizsargāt ASV pret ārvalstu izlūkdienestiem un spiegošanu, korupcijas apkarošana, aizsargāt pilsoņu tiesības. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.fbi.gov/ FIB oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{ASV-aizmetnis}} {{Tieslietas-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV organizācijas]] d32lbee6vv1gh3lep86v7j5kflbkyqh Mālpils pagasta ģerbonis 0 125706 3672017 3628818 2022-08-18T08:52:15Z Lasks 38532 /* Ģerboņa paveidi */ wikitext text/x-wiki {{Ģerboņa infokaste |nosaukums = Mālpils pagasta ģerbonis |attēls = Mālpils pagasta ģerbonis.svg |attēla_platums = 150px |īpašnieks = [[Mālpils pagasts]] |ieviests = {{dat|2006|07|31||bez}} |vairogs = Sarkanā laukā savrups sudraba šķērskrusts, tā stūros zelta šķērkrustiņi. |lietojums = [[Latvijas pagastu ģerboņi|Pagasta ģerbonis]] }} '''Mālpils pagasta ģerbonis''' ir [[Mālpils pagasts|Mālpils pagasta]] oficiālais simbols, kas pirmo reizi tika apstiprināts 2006. gada 31. jūlijā,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1|title=Mālpils pagasta ģerbonis|website=kulturaskarte.lv|publisher=Ģerboņu katalogs|accessdate={{dat|2021|10|23||bez}}}}</ref> zīmējuma autors Juris Ivanovs.<ref name="heraldicum">{{tīmekļa atsauce|url=http://heraldicum.ru/latvija/novads/malpils.htm|title=Малпилсский край|website=heraldicum.ru|language=ru|accessdate={{dat|2021|10|23||bez}}}}</ref> Kopš 2009. gada 1. jūlija, kad Mālpils pagastu reorganizēja par Mālpils novadu, ģerboni atcēla un 2010. gada 19. oktobrī to aizvietoja ar novada ģerboni. Jaunveidotais novada ģerbonis (autore Ilze Lībiete)<ref name="heraldicum"/> tika pārnests uz spāņu vairoga, salīdzinājumā ar angļu — pagasta ģerbonim, kā arī tas tika papildināts ar sudraba pavedienapmali.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/127|title=Mālpils novada ģerbonis|website=kulturaskarte.lv|publisher=Ģerboņu katalogs|accessdate={{dat|2021|10|23||bez}}}}</ref> Kopš 2021. gada 1. jūlija Mālpils novada ģerbonis tika atcelts, sakarā ar Mālpils novada teritorijas iekļaušanu [[Siguldas novads|Siguldas novadā]] kā Mālpils pagastu, bet pagasta ģerboņi pagaidām vēl neatjaunoja. == Apraksts == Ģerbonī attēlots etnogrāfisks motīvs no [[Mālpils novada josta]]s. Motīvu veido senbaltu zīmes – simetriski slīpi krusti. Krusts simbolizē gaismu, arī garīgo gaismu, un uguni. Tas ir sarga, svētības un laimes nesēja simbols. Slīps zelta krusts apvienojumā ar taisnu, simbolizē saules kustību gada garumā, tātad laika ritējumu – mūžību. Ģerboņa pamatnes sarkanā krāsa simbolizē mālu.<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Padomes%20dokumenti/Saistoshie_noteikumi/2007/saist.not.%20Nr.7%20Par%20simboliku%2012.09.07..doc Saistošie noteikumi Nr. 7 “Par Mālpils pagasta simboliku”]</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.malpils.lv/pub/?id=47|title=Simbolika Mālpils novadā|website=malpils.lv|accessdate={{dat|2021|10|23||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211022222810/https://www.malpils.lv/pub/?id=47}}</ref> == Ģerboņa paveidi == <gallery> Attēls:Mālpils pagasta ģerbonis.svg|Mālpils pagasta ģerbonis (2006—2009; 2021—pašlaik) Attēls:Mālpils novads COA.svg|Mālpils novada ģerbonis (2010—2021) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Heraldika-aizmetnis}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} [[Kategorija:Mālpils pagasts|Ģerbonis]] [[Kategorija:Latvijas pagastu ģerboņi]] mc08402nyzyp9n8q7svj6cxpzeemnnq 2022. gada FIFA Pasaules kauss 0 133697 3671677 3661033 2022-08-17T13:30:41Z 2800:484:3F87:1D6F:B845:5418:590D:27C5 /* Sponsori */ wikitext text/x-wiki {{Būs sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2022 | citi_nosaukumi = '''بطولة كأس العالم لكرة القدم 2022'''<br />'''''al-ʻĀlm Lkrh al-Qdm 2022'''''<br />Qatar 2022 | attēls = 2022 FIFA World Cup.png | att_izm = 175px | valsts = {{QAT}} | laiks = {{dat||11|21|N}}—{{dat||12|18|N}} | komandu_skaits = 32 | konfederācijas = 6 | stadioni = 8 | pilsētas = 5 | pag_sez = [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | nak_sez = [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] }} '''2022. gada [[FIFA]] Pasaules kauss''' notiks [[Katara|Katarā]] no {{dat|2022|11|21|Ģ}} līdz {{dat||12|18|D}}. Tas būs pēc skaita 22. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Šī būs pirmā reize, kad Katarā notiek Pasaules kausa finālturnīrs. Otro reizi firnālturnīrs tiks aizvadīts [[Āzija|Āzijā]] un pirmo reizi [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]]. Šajā finālturnīrā pēdējo reizi piedalīsies 32 komandas — nākamajam [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|finālturnīram]] kvalificēsies jau 48 komandas. Klimatisko apstākļu dēļ finālturnīrs norisināsies novembrī un decembrī, nevis, kā ierasts, jūnijā un jūlijā. Par turnīra norises vietu Katara tika apstiprināta {{dat|2010|12|2}}.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/izlases/02122010-2018_gada_pk_finalturniru_rikos_krievija 2018. gada PK finālturnīru rīkos Krievija, 2022. gada - Katara]</ref> Kataras kandidatūra saņēmusi kritiku gan par korupcijas skandālu balsošanas laikā, imigrantu un minoritāšu tiesībam pašā Katarā, kā arī norises laika pārcelšanu uz ziemu, kas sastapās ar pretestību no Eiropas futbola līgām. == Kvalifikācija == {{main|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} Par tiesībām piedalīties čempionāta finālturnīrā sacentās 206 izlases no 6 konfederācijām par 31 vietu finālturnīrā. [[Katara]] kā turnīra turnīra saimniece kvalificējās automātiski - ta būs Kataras futbola izlases debija finalturnīrā. {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 13 no 55 | {{fb|GER}}, {{fb|DEN}}, {{fb|FRA}}, {{fb|BEL}}, {{fb|SRB}}, {{fb|ESP}}, {{fb|CRO}}, {{fb|SUI}}, {{fb|ENG}}, {{fb|NED}}, {{fb|POL}}, {{fb|POR}}, {{fb|WAL}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 4 no 10 | {{fb|BRA}}, {{fb|ARG}}, {{fb|URU}}, {{fb|ECU}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 4 no 34 | {{fb|CAN}}, {{fb|MEX}}, {{fb|USA}}, {{fb|CRC}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 5+1 no 45 | {{fb|QAT}} (rīkotāji), {{fb|IRN}}, {{fb|KOR}}, {{fb|KSA}}, {{fb|JPN}}, {{fb|AUS}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 5 no 54 | {{fb|GHA}}, {{fb|SEN}}, {{fb|TUN}}, {{fb|MAR}}, {{fb|CMR}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 0 no 7 | |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ![[Lūseila]] ![[Hora]] !colspan=2|[[Doha]] |- |Lūseilas stadions |Beita stadions |Stadions 974 |Tumana stadions |- |Ietilpība: '''80 000''' |Ietilpība: '''60 000''' |Ietilpība: '''40 000''' |Ietilpība: '''40 000''' |- |[[File:Lusail Iconic Stadium final render.jpg|200px]] | | |[[File:Al Thumama Stadium.jpg|200px]] |- !rowspan="1" colspan="4"|Organzētājpilsētas Katarā{{location map+|float=center|Katara|width=385|caption=|places= {{Location map~|Katara|lat=25.4269|long=51.5045|position=right|label=[[Lūseila]]}} {{Location map~|Katara|lat=25.2870|long=51.5310|mark=Blue pog.svg|marksize=11|position=right|label=Doha}} {{Location map~|Katara|lat=25.6819|long=51.4969|position=right|label=[[Hora]]}} {{Location map~|Katara|lat=25.1680|long=51.5976|position=right|label=[[Vakra]]}} {{Location map~|Katara|lat=25.2483|long=51.4105|position=left|label=[[Raijāna]]}} }} |- !colspan=3|[[Raijāna]] ![[Vakra]] |- |Izglītības pilsētas stadions |Amada bin Ali stadions |Halifa starptautiskais stadions |Januba stadions |- |Ietilpība: '''45 350''' |Ietilpība: '''44 740''' |Ietilpība: '''40 000''' |Ietilpība: '''40 000''' |- |[[File:Aerial view of Education City Stadium and Oxygen Park in Al Rayyan (Education City Stadium) crop.jpg|200px]] | |[[File:Khalifa_Stadium,_Doha,_Brazil_vs_Argentina_(2010).jpg|200x200px]] |[[File:Visita ao estádio de futebol Al Janoub.jpg|200px]] |} == Tiesneši == 2022. gada 19. maijā [[FIFA]] izziņoja sarakstu ar 36 tiesnešiem, 69 tiesnešu asistentiem un 24 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. Pirmo reizi vīriešu finālturnīru vēsturē spēles tiesās arī sievietes - Stefānija Frapā, Salima Mukansanga un Jošima Jamašita. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="6"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] |width=250|{{flaga|Katara}} Abdulamans Al-Jasims <!--Abdulrahman Al-Jassim--> |rowspan="5"|[[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] |width=250|{{flaga|Salvadora}} Ivans Bartons Sisneross <!--Iván Barton Cisneros--> |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] |width=250|{{flaga|Jaunzēlande}} Metjū Kongers <!--Matthew Conger--> |- |{{flaga|Austrālija}} Kriss Bīts <!--Chris Beath--> |{{flaga|ASV}} Išmails Elfats <!--Ismail Elfath--> |rowspan="11"|[[UEFA]] |{{flaga|Francija}} Stefānija Frapā <!--Stéphanie Frappart--> |- |{{flaga|Irāna}} Alireza Fahani <!--Alireza Faghani--> |{{flaga|Gvatemala}} Mario Eskobars Toka <!-- Mario Escobar Toca--> |{{flaga|Rumānija}} Ištvans Kovāčs <!-- István Kovács--> |- |{{flaga|Ķīna}} Nins Mā <!--Ma Ning--> |{{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness Sorto <!--Said Martínez Sorto--> |{{flaga|Nīderlande}} Denijs Makeli <!--Danny Makkelie--> |- |{{flaga|AAE}} Muhameds Abdula Hasans Muhameds <!--Mohammed Abdulla Hassan Mohamed--> |{{flaga|Meksika}} Cēzars Ramoss Palasueloss <!--César Ramos Palazuelos--> |{{flaga|Polija}} Šimons Marcinjaks <!--Szymon Marciniak--> |- |{{flaga|Japāna}} Jošima Jamašita <!--Yoshimi Yamashita--> |rowspan="7"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] |{{flaga|Brazīlija}} Rafaels Klauss <!--Raphael Claus--> |{{flaga|Spānija}} Antonio Mateo Laoss <!--Antonio Mateu Lahoz--> |- |rowspan="6"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Gambija}} Bakarijs Gasama |{{flaga|Urugvaja}} Andress Matonte Kabrera <!--Andrés Matonte Cabrera--> |{{flaga|Anglija}} Maikls Olivers <!--Michael Oliver--> |- |{{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbals <!--Mustapha Ghorbal--> |{{flaga|Peru}} Kevins Ortega <!--Kevin Ortega--> |{{flaga|Itālija}} Daniele Orsato <!--Daniele Orsato--> |- |{{flaga|DĀR}} Viktors de Freitass Gomess <!--Victor de Freitas Gomes--> |{{flaga|Argentīna}} Fernando Rapajini <!--Fernando Rapallini--> |{{flaga|Vācija}} Daniels Ziberts <!--Daniel Siebert--> |- |{{flaga|Ruanda}} Salima Mukansanga <!--Salima Mukansanga--> |{{flaga|Brazīlija}} Viltons Pereira Sampaijo<!--Wilton Pereira Sampaio--> |{{flaga|Anglija}} Entonijs Teilors <!--Anthony Taylor--> |- |{{flaga|Senegāla}} Magete Ndiaje <!--Maguette Ndiaye--> |{{flaga|Argentīna}} Fakundo Telo Figuera <!--Facundo Tello Figueroa--> |{{flaga|Francija}} Klemēns Turpens <!--Clément Turpin--> |- |{{flaga|Zambija}} Džanijs Sikazve <!--Janny Sikazwe--> |{{flaga|Venecuēla}} Hesus Valensuela Saēzs <!--Jesús Valenzuela Sáez--> |{{flaga|Slovēnija}} Slavko Vinčičs <!--Slavko Vinčić--> |} == Izloze == Finālturnīra grupu izloze norisinājās 2022. gada 1. aprīlī Dohas izstāžu un konferenču centrā [[Katara]]s galvaspilsētā [[Doha|Dohā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/media-releases/procedures-for-the-final-draw-for-the-fifa-world-cup-qatar-2022-tm-released |title=Procedures for the Final Draw for the FIFA World Cup Qatar 2022™ released |language=en |date={{dat|2022|3|22||bez}}|website=fifa.com|accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> Izlozes brīdī nebija zināmas trīs izlases — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu]] divu pāru uzvarētāji un [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|UEFA zonas]] kvalifikācijas izslēgšanas spēļu A zara uzvarētāji. Tās tika iedalītas 4. grozā. Katara kā turnīra rīkotāja tika iedalīta 1. grozā kā A grupas pirmā komanda. Pārējās izlases tika sadalītas 4 grozos pēc 2022. gada 31. martā publicētā [[FIFA Pasaules rangs|FIFA ranga]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13603 |title=Men's Ranking: 31 Mar 2022 |language=en |publisher=[[FIFA]]|accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> Komandu lozēšanā tika ievērots ģeogrāfiskais princips — komanda savā grupā netika ielozētas kopā ar citām savas konfederācijas izlasēm (izņemot UEFA zonu, no kuras katrā grupā varēja būt 1 vai 2 komandas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/2ef762dcf5f577c6/original/Portrait-Master-Template.pdf |title=Draw procedures: FIFA World Cup Qatar 2022 |language=en |publisher=[[FIFA]]|accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" width=90% |colspan=4 align=center|'''Izlozes grozi''' (iekavās norādīta vieta FIFA Pasaules rangā) |- !width=25%| '''1. grozs''' !width=25%| '''2. grozs''' !width=25%| '''3. grozs''' !width=25%| '''4. grozs''' |- | * {{fb|QAT}} (51) ''(rīkotāji)'' * {{fb|BRA}} (1) * {{fb|BEL}} (2) * {{fb|FRA}} (3) * {{fb|ARG}} (4) * {{fb|ENG}} (5) * {{fb|ESP}} (7) * {{fb|POR}} (8) | * {{fb|MEX}} (9) * {{fb|NED}} (10) * {{fb|DEN}} (11) * {{fb|GER}} (12) * {{fb|URU}} (13) * {{fb|SUI}} (14) * {{fb|USA}} (15) * {{fb|CRO}} (16) | * {{fb|SEN}} (20) * {{fb|IRN}} (21) * {{fb|JPN}} (23) * {{fb|MAR}} (24) * {{fb|SRB}} (25) * {{fb|POL}} (26) * {{fb|KOR}} (29) * {{fb|TUN}} (35) | * {{fb|CMR}} (37) * {{fb|CAN}} (38) * {{fb|ECU}} (46) * {{fb|KSA}} (49) * {{fb|GHA}} (60) * {{fb|WAL}} (18) * {{fb|CRC}} (31) * {{fb|AUS}} (42) |} == Sastāvi == == Grupu turnīrs == Spēļu laiki norādīti pēc [[Austrumeiropas laiks|Latvijas (Austrumeiropas) laika]] ([[UTC+2]]). === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=QAT |team2=ECU |team3=SEN |team4=NED <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT=H |win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU= |win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN= |win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED= <!--Team definitions--> |name_QAT={{fb|QAT}} |name_ECU={{fb|ECU}} |name_SEN={{fb|SEN}} |name_NED={{fb|NED}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=IRN |team3=USA |team4=WAL <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG= |win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN= |win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA= |win_WAL=0 |draw_WAL=0 |loss_WAL=0 |gf_WAL=0 |ga_WAL=0 |status_WAL= <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |name_IRN={{fb|IRN}} |name_USA={{fb|USA}} |name_WAL={{fb|WAL}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|WAL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|WAL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|WAL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=KSA |team3=MEX |team4=POL <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA= |win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_POL=0 |draw_POL=0 |loss_POL=0 |gf_POL=0 |ga_POL=0 |status_POL= <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |name_KSA={{fb|KSA}} |name_MEX={{fb|MEX}} |name_POL={{fb|POL}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|POL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|POL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|POL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=IC1 |team3=DEN |team4=TUN <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA= |win_IC1=0 |draw_IC1=0 |loss_IC1=0 |gf_IC1=0 |ga_IC1=0 |status_IC1= |win_DEN=0 |draw_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0 |ga_DEN=0 |status_DEN= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN= <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |name_IC1={{fb|AUS}} |name_DEN={{fb|DEN}} |name_TUN={{fb|TUN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|DEN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|DEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|DEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CRC |team3=GER |team4=JPN <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CRC=0 |draw_CRC=0 |loss_CRC=0 |gf_CRC=0 |ga_CRC=0 |status_CRC= |win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER= |win_JPN=0 |draw_JPN=0 |loss_JPN=0 |gf_JPN=0 |ga_JPN=0 |status_JPN= <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |name_CRC={{fb|CRC}} |name_GER={{fb|GER}} |name_JPN={{fb|JPN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|JPN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CRC}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CRC}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|CRC}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=CAN |team3=MAR |team4=CRO <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL= |win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN= |win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR= |win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO= <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |name_CAN={{fb|CAN}} |name_MAR={{fb|MAR}} |name_CRO={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=SRB |team3=SUI |team4=CMR <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA= |win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=0 |gf_SRB=0 |ga_SRB=0 |status_SRB= |win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI= |win_CMR=0 |draw_CMR=0 |loss_CMR=0 |gf_CMR=0 |ga_CMR=0 |status_CMR= <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |name_SRB={{fb|SRB}} |name_SUI={{fb|SUI}} |name_CMR={{fb|CMR}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CMR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SRB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|CMR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SRB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|2|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|SRB}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|2|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|CMR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=GHA |team3=URU |team4=KOR <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR= |win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU= |win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR= <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |name_GHA={{fb|GHA}} |name_URU={{fb|URU}} |name_KOR={{fb|KOR}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|2|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|2|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N16 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Astotdaļfināli |RD2=Ceturtdaļfināli |RD3=Pusfināli |RD4=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu <!--Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2--> <!--Astotdaļfināli--> |3. decembris|<!--{{fb|}}-->A grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->B grupas 2. vieta| |3. decembris|<!--{{fb|}}-->C grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->D grupas 2. vieta| |5. decembris|<!--{{fb|}}-->E grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->F grupas 2. vieta| |5. decembris|<!--{{fb|}}-->G grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->H grupas 2. vieta| |4. decembris|<!--{{fb|}}-->B grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->A grupas 2. vieta| |4. decembris|<!--{{fb|}}-->D grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->C grupas 2. vieta| |6. decembris|<!--{{fb|}}-->F grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->E grupas 2. vieta| |6. decembris|<!--{{fb|}}-->H grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->G grupas 2. vieta| <!--Ceturtdaļfināli--> |9. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!--Pusfināli--> |13. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!--Fināls--> |18. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!--Spēle par 3. vietu--> |17. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|3|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|3|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|4|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|4|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|5|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|5|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|6|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|6|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|9|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|9|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions =Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|10|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|10|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|13|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|14|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|17|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|18|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ==Sponsori== * ADIDAS * ANHEUSER-BUSCH INBEV * COCA-COLA * CRYPTO.COM * HYUNDAI MOTOR * KIA MOTORS * MCDONALD'S * MENGNIU * QATAR AIRWAYS * TIKTOK * VISA CARD * VIVO Smartphone * WANDA == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022 Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kauss| ]] 99h6llw0yj4q5143rlxcoibvudgoycw 3671679 3671677 2022-08-17T13:30:51Z Eldarado 69943 Undid edits by [[Special:Contribs/2800:484:3F87:1D6F:B845:5418:590D:27C5|2800:484:3F87:1D6F:B845:5418:590D:27C5]] ([[User talk:2800:484:3F87:1D6F:B845:5418:590D:27C5|talk]]) to last version by Vylks wikitext text/x-wiki {{Būs sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2022 | citi_nosaukumi = '''بطولة كأس العالم لكرة القدم 2022'''<br />'''''al-ʻĀlm Lkrh al-Qdm 2022'''''<br />Qatar 2022 | attēls = 2022 FIFA World Cup.png | att_izm = 175px | valsts = {{QAT}} | laiks = {{dat||11|21|N}}—{{dat||12|18|N}} | komandu_skaits = 32 | konfederācijas = 6 | stadioni = 8 | pilsētas = 5 | pag_sez = [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | nak_sez = [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] }} '''2022. gada [[FIFA]] Pasaules kauss''' notiks [[Katara|Katarā]] no {{dat|2022|11|21|Ģ}} līdz {{dat||12|18|D}}. Tas būs pēc skaita 22. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Šī būs pirmā reize, kad Katarā notiek Pasaules kausa finālturnīrs. Otro reizi firnālturnīrs tiks aizvadīts [[Āzija|Āzijā]] un pirmo reizi [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]]. Šajā finālturnīrā pēdējo reizi piedalīsies 32 komandas — nākamajam [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|finālturnīram]] kvalificēsies jau 48 komandas. Klimatisko apstākļu dēļ finālturnīrs norisināsies novembrī un decembrī, nevis, kā ierasts, jūnijā un jūlijā. Par turnīra norises vietu Katara tika apstiprināta {{dat|2010|12|2}}.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/izlases/02122010-2018_gada_pk_finalturniru_rikos_krievija 2018. gada PK finālturnīru rīkos Krievija, 2022. gada - Katara]</ref> Kataras kandidatūra saņēmusi kritiku gan par korupcijas skandālu balsošanas laikā, imigrantu un minoritāšu tiesībam pašā Katarā, kā arī norises laika pārcelšanu uz ziemu, kas sastapās ar pretestību no Eiropas futbola līgām. == Kvalifikācija == {{main|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} Par tiesībām piedalīties čempionāta finālturnīrā sacentās 206 izlases no 6 konfederācijām par 31 vietu finālturnīrā. [[Katara]] kā turnīra turnīra saimniece kvalificējās automātiski - ta būs Kataras futbola izlases debija finalturnīrā. {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 13 no 55 | {{fb|GER}}, {{fb|DEN}}, {{fb|FRA}}, {{fb|BEL}}, {{fb|SRB}}, {{fb|ESP}}, {{fb|CRO}}, {{fb|SUI}}, {{fb|ENG}}, {{fb|NED}}, {{fb|POL}}, {{fb|POR}}, {{fb|WAL}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 4 no 10 | {{fb|BRA}}, {{fb|ARG}}, {{fb|URU}}, {{fb|ECU}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 4 no 34 | {{fb|CAN}}, {{fb|MEX}}, {{fb|USA}}, {{fb|CRC}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 5+1 no 45 | {{fb|QAT}} (rīkotāji), {{fb|IRN}}, {{fb|KOR}}, {{fb|KSA}}, {{fb|JPN}}, {{fb|AUS}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 5 no 54 | {{fb|GHA}}, {{fb|SEN}}, {{fb|TUN}}, {{fb|MAR}}, {{fb|CMR}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 0 no 7 | |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ![[Lūseila]] ![[Hora]] !colspan=2|[[Doha]] |- |Lūseilas stadions |Beita stadions |Stadions 974 |Tumana stadions |- |Ietilpība: '''80 000''' |Ietilpība: '''60 000''' |Ietilpība: '''40 000''' |Ietilpība: '''40 000''' |- |[[File:Lusail Iconic Stadium final render.jpg|200px]] | | |[[File:Al Thumama Stadium.jpg|200px]] |- !rowspan="1" colspan="4"|Organzētājpilsētas Katarā{{location map+|float=center|Katara|width=385|caption=|places= {{Location map~|Katara|lat=25.4269|long=51.5045|position=right|label=[[Lūseila]]}} {{Location map~|Katara|lat=25.2870|long=51.5310|mark=Blue pog.svg|marksize=11|position=right|label=Doha}} {{Location map~|Katara|lat=25.6819|long=51.4969|position=right|label=[[Hora]]}} {{Location map~|Katara|lat=25.1680|long=51.5976|position=right|label=[[Vakra]]}} {{Location map~|Katara|lat=25.2483|long=51.4105|position=left|label=[[Raijāna]]}} }} |- !colspan=3|[[Raijāna]] ![[Vakra]] |- |Izglītības pilsētas stadions |Amada bin Ali stadions |Halifa starptautiskais stadions |Januba stadions |- |Ietilpība: '''45 350''' |Ietilpība: '''44 740''' |Ietilpība: '''40 000''' |Ietilpība: '''40 000''' |- |[[File:Aerial view of Education City Stadium and Oxygen Park in Al Rayyan (Education City Stadium) crop.jpg|200px]] | |[[File:Khalifa_Stadium,_Doha,_Brazil_vs_Argentina_(2010).jpg|200x200px]] |[[File:Visita ao estádio de futebol Al Janoub.jpg|200px]] |} == Tiesneši == 2022. gada 19. maijā [[FIFA]] izziņoja sarakstu ar 36 tiesnešiem, 69 tiesnešu asistentiem un 24 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. Pirmo reizi vīriešu finālturnīru vēsturē spēles tiesās arī sievietes - Stefānija Frapā, Salima Mukansanga un Jošima Jamašita. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="6"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] |width=250|{{flaga|Katara}} Abdulamans Al-Jasims <!--Abdulrahman Al-Jassim--> |rowspan="5"|[[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] |width=250|{{flaga|Salvadora}} Ivans Bartons Sisneross <!--Iván Barton Cisneros--> |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] |width=250|{{flaga|Jaunzēlande}} Metjū Kongers <!--Matthew Conger--> |- |{{flaga|Austrālija}} Kriss Bīts <!--Chris Beath--> |{{flaga|ASV}} Išmails Elfats <!--Ismail Elfath--> |rowspan="11"|[[UEFA]] |{{flaga|Francija}} Stefānija Frapā <!--Stéphanie Frappart--> |- |{{flaga|Irāna}} Alireza Fahani <!--Alireza Faghani--> |{{flaga|Gvatemala}} Mario Eskobars Toka <!-- Mario Escobar Toca--> |{{flaga|Rumānija}} Ištvans Kovāčs <!-- István Kovács--> |- |{{flaga|Ķīna}} Nins Mā <!--Ma Ning--> |{{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness Sorto <!--Said Martínez Sorto--> |{{flaga|Nīderlande}} Denijs Makeli <!--Danny Makkelie--> |- |{{flaga|AAE}} Muhameds Abdula Hasans Muhameds <!--Mohammed Abdulla Hassan Mohamed--> |{{flaga|Meksika}} Cēzars Ramoss Palasueloss <!--César Ramos Palazuelos--> |{{flaga|Polija}} Šimons Marcinjaks <!--Szymon Marciniak--> |- |{{flaga|Japāna}} Jošima Jamašita <!--Yoshimi Yamashita--> |rowspan="7"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] |{{flaga|Brazīlija}} Rafaels Klauss <!--Raphael Claus--> |{{flaga|Spānija}} Antonio Mateo Laoss <!--Antonio Mateu Lahoz--> |- |rowspan="6"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Gambija}} Bakarijs Gasama |{{flaga|Urugvaja}} Andress Matonte Kabrera <!--Andrés Matonte Cabrera--> |{{flaga|Anglija}} Maikls Olivers <!--Michael Oliver--> |- |{{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbals <!--Mustapha Ghorbal--> |{{flaga|Peru}} Kevins Ortega <!--Kevin Ortega--> |{{flaga|Itālija}} Daniele Orsato <!--Daniele Orsato--> |- |{{flaga|DĀR}} Viktors de Freitass Gomess <!--Victor de Freitas Gomes--> |{{flaga|Argentīna}} Fernando Rapajini <!--Fernando Rapallini--> |{{flaga|Vācija}} Daniels Ziberts <!--Daniel Siebert--> |- |{{flaga|Ruanda}} Salima Mukansanga <!--Salima Mukansanga--> |{{flaga|Brazīlija}} Viltons Pereira Sampaijo<!--Wilton Pereira Sampaio--> |{{flaga|Anglija}} Entonijs Teilors <!--Anthony Taylor--> |- |{{flaga|Senegāla}} Magete Ndiaje <!--Maguette Ndiaye--> |{{flaga|Argentīna}} Fakundo Telo Figuera <!--Facundo Tello Figueroa--> |{{flaga|Francija}} Klemēns Turpens <!--Clément Turpin--> |- |{{flaga|Zambija}} Džanijs Sikazve <!--Janny Sikazwe--> |{{flaga|Venecuēla}} Hesus Valensuela Saēzs <!--Jesús Valenzuela Sáez--> |{{flaga|Slovēnija}} Slavko Vinčičs <!--Slavko Vinčić--> |} == Izloze == Finālturnīra grupu izloze norisinājās 2022. gada 1. aprīlī Dohas izstāžu un konferenču centrā [[Katara]]s galvaspilsētā [[Doha|Dohā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/media-releases/procedures-for-the-final-draw-for-the-fifa-world-cup-qatar-2022-tm-released |title=Procedures for the Final Draw for the FIFA World Cup Qatar 2022™ released |language=en |date={{dat|2022|3|22||bez}}|website=fifa.com|accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> Izlozes brīdī nebija zināmas trīs izlases — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu]] divu pāru uzvarētāji un [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|UEFA zonas]] kvalifikācijas izslēgšanas spēļu A zara uzvarētāji. Tās tika iedalītas 4. grozā. Katara kā turnīra rīkotāja tika iedalīta 1. grozā kā A grupas pirmā komanda. Pārējās izlases tika sadalītas 4 grozos pēc 2022. gada 31. martā publicētā [[FIFA Pasaules rangs|FIFA ranga]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13603 |title=Men's Ranking: 31 Mar 2022 |language=en |publisher=[[FIFA]]|accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> Komandu lozēšanā tika ievērots ģeogrāfiskais princips — komanda savā grupā netika ielozētas kopā ar citām savas konfederācijas izlasēm (izņemot UEFA zonu, no kuras katrā grupā varēja būt 1 vai 2 komandas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/2ef762dcf5f577c6/original/Portrait-Master-Template.pdf |title=Draw procedures: FIFA World Cup Qatar 2022 |language=en |publisher=[[FIFA]]|accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" width=90% |colspan=4 align=center|'''Izlozes grozi''' (iekavās norādīta vieta FIFA Pasaules rangā) |- !width=25%| '''1. grozs''' !width=25%| '''2. grozs''' !width=25%| '''3. grozs''' !width=25%| '''4. grozs''' |- | * {{fb|QAT}} (51) ''(rīkotāji)'' * {{fb|BRA}} (1) * {{fb|BEL}} (2) * {{fb|FRA}} (3) * {{fb|ARG}} (4) * {{fb|ENG}} (5) * {{fb|ESP}} (7) * {{fb|POR}} (8) | * {{fb|MEX}} (9) * {{fb|NED}} (10) * {{fb|DEN}} (11) * {{fb|GER}} (12) * {{fb|URU}} (13) * {{fb|SUI}} (14) * {{fb|USA}} (15) * {{fb|CRO}} (16) | * {{fb|SEN}} (20) * {{fb|IRN}} (21) * {{fb|JPN}} (23) * {{fb|MAR}} (24) * {{fb|SRB}} (25) * {{fb|POL}} (26) * {{fb|KOR}} (29) * {{fb|TUN}} (35) | * {{fb|CMR}} (37) * {{fb|CAN}} (38) * {{fb|ECU}} (46) * {{fb|KSA}} (49) * {{fb|GHA}} (60) * {{fb|WAL}} (18) * {{fb|CRC}} (31) * {{fb|AUS}} (42) |} == Sastāvi == == Grupu turnīrs == Spēļu laiki norādīti pēc [[Austrumeiropas laiks|Latvijas (Austrumeiropas) laika]] ([[UTC+2]]). === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=QAT |team2=ECU |team3=SEN |team4=NED <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT=H |win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU= |win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN= |win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED= <!--Team definitions--> |name_QAT={{fb|QAT}} |name_ECU={{fb|ECU}} |name_SEN={{fb|SEN}} |name_NED={{fb|NED}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=IRN |team3=USA |team4=WAL <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG= |win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN= |win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA= |win_WAL=0 |draw_WAL=0 |loss_WAL=0 |gf_WAL=0 |ga_WAL=0 |status_WAL= <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |name_IRN={{fb|IRN}} |name_USA={{fb|USA}} |name_WAL={{fb|WAL}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|WAL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|WAL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|WAL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=KSA |team3=MEX |team4=POL <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA= |win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_POL=0 |draw_POL=0 |loss_POL=0 |gf_POL=0 |ga_POL=0 |status_POL= <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |name_KSA={{fb|KSA}} |name_MEX={{fb|MEX}} |name_POL={{fb|POL}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|POL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|POL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|POL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=IC1 |team3=DEN |team4=TUN <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA= |win_IC1=0 |draw_IC1=0 |loss_IC1=0 |gf_IC1=0 |ga_IC1=0 |status_IC1= |win_DEN=0 |draw_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0 |ga_DEN=0 |status_DEN= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN= <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |name_IC1={{fb|AUS}} |name_DEN={{fb|DEN}} |name_TUN={{fb|TUN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|DEN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|DEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|DEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CRC |team3=GER |team4=JPN <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CRC=0 |draw_CRC=0 |loss_CRC=0 |gf_CRC=0 |ga_CRC=0 |status_CRC= |win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER= |win_JPN=0 |draw_JPN=0 |loss_JPN=0 |gf_JPN=0 |ga_JPN=0 |status_JPN= <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |name_CRC={{fb|CRC}} |name_GER={{fb|GER}} |name_JPN={{fb|JPN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|JPN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CRC}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CRC}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|CRC}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=CAN |team3=MAR |team4=CRO <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL= |win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN= |win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR= |win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO= <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |name_CAN={{fb|CAN}} |name_MAR={{fb|MAR}} |name_CRO={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=SRB |team3=SUI |team4=CMR <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA= |win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=0 |gf_SRB=0 |ga_SRB=0 |status_SRB= |win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI= |win_CMR=0 |draw_CMR=0 |loss_CMR=0 |gf_CMR=0 |ga_CMR=0 |status_CMR= <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |name_SRB={{fb|SRB}} |name_SUI={{fb|SUI}} |name_CMR={{fb|CMR}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CMR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SRB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|CMR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SRB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|2|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|SRB}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|2|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|CMR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=GHA |team3=URU |team4=KOR <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR= |win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU= |win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR= <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |name_GHA={{fb|GHA}} |name_URU={{fb|URU}} |name_KOR={{fb|KOR}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|2|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|2|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N16 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Astotdaļfināli |RD2=Ceturtdaļfināli |RD3=Pusfināli |RD4=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu <!--Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2--> <!--Astotdaļfināli--> |3. decembris|<!--{{fb|}}-->A grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->B grupas 2. vieta| |3. decembris|<!--{{fb|}}-->C grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->D grupas 2. vieta| |5. decembris|<!--{{fb|}}-->E grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->F grupas 2. vieta| |5. decembris|<!--{{fb|}}-->G grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->H grupas 2. vieta| |4. decembris|<!--{{fb|}}-->B grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->A grupas 2. vieta| |4. decembris|<!--{{fb|}}-->D grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->C grupas 2. vieta| |6. decembris|<!--{{fb|}}-->F grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->E grupas 2. vieta| |6. decembris|<!--{{fb|}}-->H grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->G grupas 2. vieta| <!--Ceturtdaļfināli--> |9. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!--Pusfināli--> |13. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!--Fināls--> |18. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!--Spēle par 3. vietu--> |17. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|3|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|3|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|4|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|4|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|5|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|5|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|6|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|6|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|9|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|9|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions =Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|10|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|10|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|13|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|14|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|17|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|18|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ==Sponsori== * ADIDAS * ANHEUSER-BUSCH INBEV * COCA-COLA * HYUNDAI MOTOR * KIA MOTORS * MCDONALD'S * MENGNIU * QATAR AIRWAYS * TIKTOK * VISA CARD * VIVO Smartphone * WANDA == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022 Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kauss| ]] esj3db4rb1txeg5hcpyxm5zxaousfat 3671680 3671679 2022-08-17T13:31:47Z 2800:484:3F87:1D6F:B845:5418:590D:27C5 /* Sponsori */ wikitext text/x-wiki {{Būs sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2022 | citi_nosaukumi = '''بطولة كأس العالم لكرة القدم 2022'''<br />'''''al-ʻĀlm Lkrh al-Qdm 2022'''''<br />Qatar 2022 | attēls = 2022 FIFA World Cup.png | att_izm = 175px | valsts = {{QAT}} | laiks = {{dat||11|21|N}}—{{dat||12|18|N}} | komandu_skaits = 32 | konfederācijas = 6 | stadioni = 8 | pilsētas = 5 | pag_sez = [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | nak_sez = [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] }} '''2022. gada [[FIFA]] Pasaules kauss''' notiks [[Katara|Katarā]] no {{dat|2022|11|21|Ģ}} līdz {{dat||12|18|D}}. Tas būs pēc skaita 22. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Šī būs pirmā reize, kad Katarā notiek Pasaules kausa finālturnīrs. Otro reizi firnālturnīrs tiks aizvadīts [[Āzija|Āzijā]] un pirmo reizi [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]]. Šajā finālturnīrā pēdējo reizi piedalīsies 32 komandas — nākamajam [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|finālturnīram]] kvalificēsies jau 48 komandas. Klimatisko apstākļu dēļ finālturnīrs norisināsies novembrī un decembrī, nevis, kā ierasts, jūnijā un jūlijā. Par turnīra norises vietu Katara tika apstiprināta {{dat|2010|12|2}}.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/izlases/02122010-2018_gada_pk_finalturniru_rikos_krievija 2018. gada PK finālturnīru rīkos Krievija, 2022. gada - Katara]</ref> Kataras kandidatūra saņēmusi kritiku gan par korupcijas skandālu balsošanas laikā, imigrantu un minoritāšu tiesībam pašā Katarā, kā arī norises laika pārcelšanu uz ziemu, kas sastapās ar pretestību no Eiropas futbola līgām. == Kvalifikācija == {{main|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} Par tiesībām piedalīties čempionāta finālturnīrā sacentās 206 izlases no 6 konfederācijām par 31 vietu finālturnīrā. [[Katara]] kā turnīra turnīra saimniece kvalificējās automātiski - ta būs Kataras futbola izlases debija finalturnīrā. {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 13 no 55 | {{fb|GER}}, {{fb|DEN}}, {{fb|FRA}}, {{fb|BEL}}, {{fb|SRB}}, {{fb|ESP}}, {{fb|CRO}}, {{fb|SUI}}, {{fb|ENG}}, {{fb|NED}}, {{fb|POL}}, {{fb|POR}}, {{fb|WAL}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 4 no 10 | {{fb|BRA}}, {{fb|ARG}}, {{fb|URU}}, {{fb|ECU}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 4 no 34 | {{fb|CAN}}, {{fb|MEX}}, {{fb|USA}}, {{fb|CRC}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 5+1 no 45 | {{fb|QAT}} (rīkotāji), {{fb|IRN}}, {{fb|KOR}}, {{fb|KSA}}, {{fb|JPN}}, {{fb|AUS}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 5 no 54 | {{fb|GHA}}, {{fb|SEN}}, {{fb|TUN}}, {{fb|MAR}}, {{fb|CMR}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 0 no 7 | |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ![[Lūseila]] ![[Hora]] !colspan=2|[[Doha]] |- |Lūseilas stadions |Beita stadions |Stadions 974 |Tumana stadions |- |Ietilpība: '''80 000''' |Ietilpība: '''60 000''' |Ietilpība: '''40 000''' |Ietilpība: '''40 000''' |- |[[File:Lusail Iconic Stadium final render.jpg|200px]] | | |[[File:Al Thumama Stadium.jpg|200px]] |- !rowspan="1" colspan="4"|Organzētājpilsētas Katarā{{location map+|float=center|Katara|width=385|caption=|places= {{Location map~|Katara|lat=25.4269|long=51.5045|position=right|label=[[Lūseila]]}} {{Location map~|Katara|lat=25.2870|long=51.5310|mark=Blue pog.svg|marksize=11|position=right|label=Doha}} {{Location map~|Katara|lat=25.6819|long=51.4969|position=right|label=[[Hora]]}} {{Location map~|Katara|lat=25.1680|long=51.5976|position=right|label=[[Vakra]]}} {{Location map~|Katara|lat=25.2483|long=51.4105|position=left|label=[[Raijāna]]}} }} |- !colspan=3|[[Raijāna]] ![[Vakra]] |- |Izglītības pilsētas stadions |Amada bin Ali stadions |Halifa starptautiskais stadions |Januba stadions |- |Ietilpība: '''45 350''' |Ietilpība: '''44 740''' |Ietilpība: '''40 000''' |Ietilpība: '''40 000''' |- |[[File:Aerial view of Education City Stadium and Oxygen Park in Al Rayyan (Education City Stadium) crop.jpg|200px]] | |[[File:Khalifa_Stadium,_Doha,_Brazil_vs_Argentina_(2010).jpg|200x200px]] |[[File:Visita ao estádio de futebol Al Janoub.jpg|200px]] |} == Tiesneši == 2022. gada 19. maijā [[FIFA]] izziņoja sarakstu ar 36 tiesnešiem, 69 tiesnešu asistentiem un 24 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. Pirmo reizi vīriešu finālturnīru vēsturē spēles tiesās arī sievietes - Stefānija Frapā, Salima Mukansanga un Jošima Jamašita. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="6"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] |width=250|{{flaga|Katara}} Abdulamans Al-Jasims <!--Abdulrahman Al-Jassim--> |rowspan="5"|[[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] |width=250|{{flaga|Salvadora}} Ivans Bartons Sisneross <!--Iván Barton Cisneros--> |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] |width=250|{{flaga|Jaunzēlande}} Metjū Kongers <!--Matthew Conger--> |- |{{flaga|Austrālija}} Kriss Bīts <!--Chris Beath--> |{{flaga|ASV}} Išmails Elfats <!--Ismail Elfath--> |rowspan="11"|[[UEFA]] |{{flaga|Francija}} Stefānija Frapā <!--Stéphanie Frappart--> |- |{{flaga|Irāna}} Alireza Fahani <!--Alireza Faghani--> |{{flaga|Gvatemala}} Mario Eskobars Toka <!-- Mario Escobar Toca--> |{{flaga|Rumānija}} Ištvans Kovāčs <!-- István Kovács--> |- |{{flaga|Ķīna}} Nins Mā <!--Ma Ning--> |{{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness Sorto <!--Said Martínez Sorto--> |{{flaga|Nīderlande}} Denijs Makeli <!--Danny Makkelie--> |- |{{flaga|AAE}} Muhameds Abdula Hasans Muhameds <!--Mohammed Abdulla Hassan Mohamed--> |{{flaga|Meksika}} Cēzars Ramoss Palasueloss <!--César Ramos Palazuelos--> |{{flaga|Polija}} Šimons Marcinjaks <!--Szymon Marciniak--> |- |{{flaga|Japāna}} Jošima Jamašita <!--Yoshimi Yamashita--> |rowspan="7"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] |{{flaga|Brazīlija}} Rafaels Klauss <!--Raphael Claus--> |{{flaga|Spānija}} Antonio Mateo Laoss <!--Antonio Mateu Lahoz--> |- |rowspan="6"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Gambija}} Bakarijs Gasama |{{flaga|Urugvaja}} Andress Matonte Kabrera <!--Andrés Matonte Cabrera--> |{{flaga|Anglija}} Maikls Olivers <!--Michael Oliver--> |- |{{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbals <!--Mustapha Ghorbal--> |{{flaga|Peru}} Kevins Ortega <!--Kevin Ortega--> |{{flaga|Itālija}} Daniele Orsato <!--Daniele Orsato--> |- |{{flaga|DĀR}} Viktors de Freitass Gomess <!--Victor de Freitas Gomes--> |{{flaga|Argentīna}} Fernando Rapajini <!--Fernando Rapallini--> |{{flaga|Vācija}} Daniels Ziberts <!--Daniel Siebert--> |- |{{flaga|Ruanda}} Salima Mukansanga <!--Salima Mukansanga--> |{{flaga|Brazīlija}} Viltons Pereira Sampaijo<!--Wilton Pereira Sampaio--> |{{flaga|Anglija}} Entonijs Teilors <!--Anthony Taylor--> |- |{{flaga|Senegāla}} Magete Ndiaje <!--Maguette Ndiaye--> |{{flaga|Argentīna}} Fakundo Telo Figuera <!--Facundo Tello Figueroa--> |{{flaga|Francija}} Klemēns Turpens <!--Clément Turpin--> |- |{{flaga|Zambija}} Džanijs Sikazve <!--Janny Sikazwe--> |{{flaga|Venecuēla}} Hesus Valensuela Saēzs <!--Jesús Valenzuela Sáez--> |{{flaga|Slovēnija}} Slavko Vinčičs <!--Slavko Vinčić--> |} == Izloze == Finālturnīra grupu izloze norisinājās 2022. gada 1. aprīlī Dohas izstāžu un konferenču centrā [[Katara]]s galvaspilsētā [[Doha|Dohā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/media-releases/procedures-for-the-final-draw-for-the-fifa-world-cup-qatar-2022-tm-released |title=Procedures for the Final Draw for the FIFA World Cup Qatar 2022™ released |language=en |date={{dat|2022|3|22||bez}}|website=fifa.com|accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> Izlozes brīdī nebija zināmas trīs izlases — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu]] divu pāru uzvarētāji un [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|UEFA zonas]] kvalifikācijas izslēgšanas spēļu A zara uzvarētāji. Tās tika iedalītas 4. grozā. Katara kā turnīra rīkotāja tika iedalīta 1. grozā kā A grupas pirmā komanda. Pārējās izlases tika sadalītas 4 grozos pēc 2022. gada 31. martā publicētā [[FIFA Pasaules rangs|FIFA ranga]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13603 |title=Men's Ranking: 31 Mar 2022 |language=en |publisher=[[FIFA]]|accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> Komandu lozēšanā tika ievērots ģeogrāfiskais princips — komanda savā grupā netika ielozētas kopā ar citām savas konfederācijas izlasēm (izņemot UEFA zonu, no kuras katrā grupā varēja būt 1 vai 2 komandas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/2ef762dcf5f577c6/original/Portrait-Master-Template.pdf |title=Draw procedures: FIFA World Cup Qatar 2022 |language=en |publisher=[[FIFA]]|accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" width=90% |colspan=4 align=center|'''Izlozes grozi''' (iekavās norādīta vieta FIFA Pasaules rangā) |- !width=25%| '''1. grozs''' !width=25%| '''2. grozs''' !width=25%| '''3. grozs''' !width=25%| '''4. grozs''' |- | * {{fb|QAT}} (51) ''(rīkotāji)'' * {{fb|BRA}} (1) * {{fb|BEL}} (2) * {{fb|FRA}} (3) * {{fb|ARG}} (4) * {{fb|ENG}} (5) * {{fb|ESP}} (7) * {{fb|POR}} (8) | * {{fb|MEX}} (9) * {{fb|NED}} (10) * {{fb|DEN}} (11) * {{fb|GER}} (12) * {{fb|URU}} (13) * {{fb|SUI}} (14) * {{fb|USA}} (15) * {{fb|CRO}} (16) | * {{fb|SEN}} (20) * {{fb|IRN}} (21) * {{fb|JPN}} (23) * {{fb|MAR}} (24) * {{fb|SRB}} (25) * {{fb|POL}} (26) * {{fb|KOR}} (29) * {{fb|TUN}} (35) | * {{fb|CMR}} (37) * {{fb|CAN}} (38) * {{fb|ECU}} (46) * {{fb|KSA}} (49) * {{fb|GHA}} (60) * {{fb|WAL}} (18) * {{fb|CRC}} (31) * {{fb|AUS}} (42) |} == Sastāvi == == Grupu turnīrs == Spēļu laiki norādīti pēc [[Austrumeiropas laiks|Latvijas (Austrumeiropas) laika]] ([[UTC+2]]). === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=QAT |team2=ECU |team3=SEN |team4=NED <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT=H |win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU= |win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN= |win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED= <!--Team definitions--> |name_QAT={{fb|QAT}} |name_ECU={{fb|ECU}} |name_SEN={{fb|SEN}} |name_NED={{fb|NED}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=IRN |team3=USA |team4=WAL <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG= |win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN= |win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA= |win_WAL=0 |draw_WAL=0 |loss_WAL=0 |gf_WAL=0 |ga_WAL=0 |status_WAL= <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |name_IRN={{fb|IRN}} |name_USA={{fb|USA}} |name_WAL={{fb|WAL}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|WAL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|WAL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|WAL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=KSA |team3=MEX |team4=POL <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA= |win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_POL=0 |draw_POL=0 |loss_POL=0 |gf_POL=0 |ga_POL=0 |status_POL= <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |name_KSA={{fb|KSA}} |name_MEX={{fb|MEX}} |name_POL={{fb|POL}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|POL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|POL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|POL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=IC1 |team3=DEN |team4=TUN <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA= |win_IC1=0 |draw_IC1=0 |loss_IC1=0 |gf_IC1=0 |ga_IC1=0 |status_IC1= |win_DEN=0 |draw_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0 |ga_DEN=0 |status_DEN= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN= <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |name_IC1={{fb|AUS}} |name_DEN={{fb|DEN}} |name_TUN={{fb|TUN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|DEN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|DEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|DEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CRC |team3=GER |team4=JPN <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CRC=0 |draw_CRC=0 |loss_CRC=0 |gf_CRC=0 |ga_CRC=0 |status_CRC= |win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER= |win_JPN=0 |draw_JPN=0 |loss_JPN=0 |gf_JPN=0 |ga_JPN=0 |status_JPN= <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |name_CRC={{fb|CRC}} |name_GER={{fb|GER}} |name_JPN={{fb|JPN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|JPN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CRC}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CRC}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|CRC}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=CAN |team3=MAR |team4=CRO <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL= |win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN= |win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR= |win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO= <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |name_CAN={{fb|CAN}} |name_MAR={{fb|MAR}} |name_CRO={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=SRB |team3=SUI |team4=CMR <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA= |win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=0 |gf_SRB=0 |ga_SRB=0 |status_SRB= |win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI= |win_CMR=0 |draw_CMR=0 |loss_CMR=0 |gf_CMR=0 |ga_CMR=0 |status_CMR= <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |name_SRB={{fb|SRB}} |name_SUI={{fb|SUI}} |name_CMR={{fb|CMR}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CMR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SRB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|CMR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SRB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|2|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|SRB}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|2|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|CMR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=GHA |team3=URU |team4=KOR <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR= |win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU= |win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR= <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |name_GHA={{fb|GHA}} |name_URU={{fb|URU}} |name_KOR={{fb|KOR}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|2|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|2|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N16 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Astotdaļfināli |RD2=Ceturtdaļfināli |RD3=Pusfināli |RD4=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu <!--Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2--> <!--Astotdaļfināli--> |3. decembris|<!--{{fb|}}-->A grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->B grupas 2. vieta| |3. decembris|<!--{{fb|}}-->C grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->D grupas 2. vieta| |5. decembris|<!--{{fb|}}-->E grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->F grupas 2. vieta| |5. decembris|<!--{{fb|}}-->G grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->H grupas 2. vieta| |4. decembris|<!--{{fb|}}-->B grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->A grupas 2. vieta| |4. decembris|<!--{{fb|}}-->D grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->C grupas 2. vieta| |6. decembris|<!--{{fb|}}-->F grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->E grupas 2. vieta| |6. decembris|<!--{{fb|}}-->H grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->G grupas 2. vieta| <!--Ceturtdaļfināli--> |9. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!--Pusfināli--> |13. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!--Fināls--> |18. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!--Spēle par 3. vietu--> |17. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|3|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|3|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|4|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|4|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|5|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|5|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|6|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|6|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|9|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|9|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions =Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|10|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|10|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|13|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|14|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|17|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|18|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ==Sponsori== * ADIDAS * ANHEUSER-BUSCH INBEV * BYJU'S * COCA-COLA * HYUNDAI MOTOR * KIA MOTORS * MCDONALD'S * MENGNIU * QATAR AIRWAYS * TIKTOK * VISA CARD * VIVO Smartphone * WANDA == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022 Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kauss| ]] 7oqicn5c8cuvvlsw150klrzi4ninj55 3671681 3671680 2022-08-17T13:32:00Z Eldarado 69943 Undid edits by [[Special:Contribs/2800:484:3F87:1D6F:B845:5418:590D:27C5|2800:484:3F87:1D6F:B845:5418:590D:27C5]] ([[User talk:2800:484:3F87:1D6F:B845:5418:590D:27C5|talk]]) to last version by Eldarado wikitext text/x-wiki {{Būs sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2022 | citi_nosaukumi = '''بطولة كأس العالم لكرة القدم 2022'''<br />'''''al-ʻĀlm Lkrh al-Qdm 2022'''''<br />Qatar 2022 | attēls = 2022 FIFA World Cup.png | att_izm = 175px | valsts = {{QAT}} | laiks = {{dat||11|21|N}}—{{dat||12|18|N}} | komandu_skaits = 32 | konfederācijas = 6 | stadioni = 8 | pilsētas = 5 | pag_sez = [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | nak_sez = [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] }} '''2022. gada [[FIFA]] Pasaules kauss''' notiks [[Katara|Katarā]] no {{dat|2022|11|21|Ģ}} līdz {{dat||12|18|D}}. Tas būs pēc skaita 22. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Šī būs pirmā reize, kad Katarā notiek Pasaules kausa finālturnīrs. Otro reizi firnālturnīrs tiks aizvadīts [[Āzija|Āzijā]] un pirmo reizi [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]]. Šajā finālturnīrā pēdējo reizi piedalīsies 32 komandas — nākamajam [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|finālturnīram]] kvalificēsies jau 48 komandas. Klimatisko apstākļu dēļ finālturnīrs norisināsies novembrī un decembrī, nevis, kā ierasts, jūnijā un jūlijā. Par turnīra norises vietu Katara tika apstiprināta {{dat|2010|12|2}}.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/izlases/02122010-2018_gada_pk_finalturniru_rikos_krievija 2018. gada PK finālturnīru rīkos Krievija, 2022. gada - Katara]</ref> Kataras kandidatūra saņēmusi kritiku gan par korupcijas skandālu balsošanas laikā, imigrantu un minoritāšu tiesībam pašā Katarā, kā arī norises laika pārcelšanu uz ziemu, kas sastapās ar pretestību no Eiropas futbola līgām. == Kvalifikācija == {{main|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} Par tiesībām piedalīties čempionāta finālturnīrā sacentās 206 izlases no 6 konfederācijām par 31 vietu finālturnīrā. [[Katara]] kā turnīra turnīra saimniece kvalificējās automātiski - ta būs Kataras futbola izlases debija finalturnīrā. {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 13 no 55 | {{fb|GER}}, {{fb|DEN}}, {{fb|FRA}}, {{fb|BEL}}, {{fb|SRB}}, {{fb|ESP}}, {{fb|CRO}}, {{fb|SUI}}, {{fb|ENG}}, {{fb|NED}}, {{fb|POL}}, {{fb|POR}}, {{fb|WAL}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 4 no 10 | {{fb|BRA}}, {{fb|ARG}}, {{fb|URU}}, {{fb|ECU}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 4 no 34 | {{fb|CAN}}, {{fb|MEX}}, {{fb|USA}}, {{fb|CRC}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 5+1 no 45 | {{fb|QAT}} (rīkotāji), {{fb|IRN}}, {{fb|KOR}}, {{fb|KSA}}, {{fb|JPN}}, {{fb|AUS}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 5 no 54 | {{fb|GHA}}, {{fb|SEN}}, {{fb|TUN}}, {{fb|MAR}}, {{fb|CMR}} |- | [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 0 no 7 | |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ![[Lūseila]] ![[Hora]] !colspan=2|[[Doha]] |- |Lūseilas stadions |Beita stadions |Stadions 974 |Tumana stadions |- |Ietilpība: '''80 000''' |Ietilpība: '''60 000''' |Ietilpība: '''40 000''' |Ietilpība: '''40 000''' |- |[[File:Lusail Iconic Stadium final render.jpg|200px]] | | |[[File:Al Thumama Stadium.jpg|200px]] |- !rowspan="1" colspan="4"|Organzētājpilsētas Katarā{{location map+|float=center|Katara|width=385|caption=|places= {{Location map~|Katara|lat=25.4269|long=51.5045|position=right|label=[[Lūseila]]}} {{Location map~|Katara|lat=25.2870|long=51.5310|mark=Blue pog.svg|marksize=11|position=right|label=Doha}} {{Location map~|Katara|lat=25.6819|long=51.4969|position=right|label=[[Hora]]}} {{Location map~|Katara|lat=25.1680|long=51.5976|position=right|label=[[Vakra]]}} {{Location map~|Katara|lat=25.2483|long=51.4105|position=left|label=[[Raijāna]]}} }} |- !colspan=3|[[Raijāna]] ![[Vakra]] |- |Izglītības pilsētas stadions |Amada bin Ali stadions |Halifa starptautiskais stadions |Januba stadions |- |Ietilpība: '''45 350''' |Ietilpība: '''44 740''' |Ietilpība: '''40 000''' |Ietilpība: '''40 000''' |- |[[File:Aerial view of Education City Stadium and Oxygen Park in Al Rayyan (Education City Stadium) crop.jpg|200px]] | |[[File:Khalifa_Stadium,_Doha,_Brazil_vs_Argentina_(2010).jpg|200x200px]] |[[File:Visita ao estádio de futebol Al Janoub.jpg|200px]] |} == Tiesneši == 2022. gada 19. maijā [[FIFA]] izziņoja sarakstu ar 36 tiesnešiem, 69 tiesnešu asistentiem un 24 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. Pirmo reizi vīriešu finālturnīru vēsturē spēles tiesās arī sievietes - Stefānija Frapā, Salima Mukansanga un Jošima Jamašita. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="6"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] |width=250|{{flaga|Katara}} Abdulamans Al-Jasims <!--Abdulrahman Al-Jassim--> |rowspan="5"|[[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] |width=250|{{flaga|Salvadora}} Ivans Bartons Sisneross <!--Iván Barton Cisneros--> |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] |width=250|{{flaga|Jaunzēlande}} Metjū Kongers <!--Matthew Conger--> |- |{{flaga|Austrālija}} Kriss Bīts <!--Chris Beath--> |{{flaga|ASV}} Išmails Elfats <!--Ismail Elfath--> |rowspan="11"|[[UEFA]] |{{flaga|Francija}} Stefānija Frapā <!--Stéphanie Frappart--> |- |{{flaga|Irāna}} Alireza Fahani <!--Alireza Faghani--> |{{flaga|Gvatemala}} Mario Eskobars Toka <!-- Mario Escobar Toca--> |{{flaga|Rumānija}} Ištvans Kovāčs <!-- István Kovács--> |- |{{flaga|Ķīna}} Nins Mā <!--Ma Ning--> |{{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness Sorto <!--Said Martínez Sorto--> |{{flaga|Nīderlande}} Denijs Makeli <!--Danny Makkelie--> |- |{{flaga|AAE}} Muhameds Abdula Hasans Muhameds <!--Mohammed Abdulla Hassan Mohamed--> |{{flaga|Meksika}} Cēzars Ramoss Palasueloss <!--César Ramos Palazuelos--> |{{flaga|Polija}} Šimons Marcinjaks <!--Szymon Marciniak--> |- |{{flaga|Japāna}} Jošima Jamašita <!--Yoshimi Yamashita--> |rowspan="7"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] |{{flaga|Brazīlija}} Rafaels Klauss <!--Raphael Claus--> |{{flaga|Spānija}} Antonio Mateo Laoss <!--Antonio Mateu Lahoz--> |- |rowspan="6"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Gambija}} Bakarijs Gasama |{{flaga|Urugvaja}} Andress Matonte Kabrera <!--Andrés Matonte Cabrera--> |{{flaga|Anglija}} Maikls Olivers <!--Michael Oliver--> |- |{{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbals <!--Mustapha Ghorbal--> |{{flaga|Peru}} Kevins Ortega <!--Kevin Ortega--> |{{flaga|Itālija}} Daniele Orsato <!--Daniele Orsato--> |- |{{flaga|DĀR}} Viktors de Freitass Gomess <!--Victor de Freitas Gomes--> |{{flaga|Argentīna}} Fernando Rapajini <!--Fernando Rapallini--> |{{flaga|Vācija}} Daniels Ziberts <!--Daniel Siebert--> |- |{{flaga|Ruanda}} Salima Mukansanga <!--Salima Mukansanga--> |{{flaga|Brazīlija}} Viltons Pereira Sampaijo<!--Wilton Pereira Sampaio--> |{{flaga|Anglija}} Entonijs Teilors <!--Anthony Taylor--> |- |{{flaga|Senegāla}} Magete Ndiaje <!--Maguette Ndiaye--> |{{flaga|Argentīna}} Fakundo Telo Figuera <!--Facundo Tello Figueroa--> |{{flaga|Francija}} Klemēns Turpens <!--Clément Turpin--> |- |{{flaga|Zambija}} Džanijs Sikazve <!--Janny Sikazwe--> |{{flaga|Venecuēla}} Hesus Valensuela Saēzs <!--Jesús Valenzuela Sáez--> |{{flaga|Slovēnija}} Slavko Vinčičs <!--Slavko Vinčić--> |} == Izloze == Finālturnīra grupu izloze norisinājās 2022. gada 1. aprīlī Dohas izstāžu un konferenču centrā [[Katara]]s galvaspilsētā [[Doha|Dohā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/media-releases/procedures-for-the-final-draw-for-the-fifa-world-cup-qatar-2022-tm-released |title=Procedures for the Final Draw for the FIFA World Cup Qatar 2022™ released |language=en |date={{dat|2022|3|22||bez}}|website=fifa.com|accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> Izlozes brīdī nebija zināmas trīs izlases — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu]] divu pāru uzvarētāji un [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|UEFA zonas]] kvalifikācijas izslēgšanas spēļu A zara uzvarētāji. Tās tika iedalītas 4. grozā. Katara kā turnīra rīkotāja tika iedalīta 1. grozā kā A grupas pirmā komanda. Pārējās izlases tika sadalītas 4 grozos pēc 2022. gada 31. martā publicētā [[FIFA Pasaules rangs|FIFA ranga]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13603 |title=Men's Ranking: 31 Mar 2022 |language=en |publisher=[[FIFA]]|accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> Komandu lozēšanā tika ievērots ģeogrāfiskais princips — komanda savā grupā netika ielozētas kopā ar citām savas konfederācijas izlasēm (izņemot UEFA zonu, no kuras katrā grupā varēja būt 1 vai 2 komandas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/2ef762dcf5f577c6/original/Portrait-Master-Template.pdf |title=Draw procedures: FIFA World Cup Qatar 2022 |language=en |publisher=[[FIFA]]|accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" width=90% |colspan=4 align=center|'''Izlozes grozi''' (iekavās norādīta vieta FIFA Pasaules rangā) |- !width=25%| '''1. grozs''' !width=25%| '''2. grozs''' !width=25%| '''3. grozs''' !width=25%| '''4. grozs''' |- | * {{fb|QAT}} (51) ''(rīkotāji)'' * {{fb|BRA}} (1) * {{fb|BEL}} (2) * {{fb|FRA}} (3) * {{fb|ARG}} (4) * {{fb|ENG}} (5) * {{fb|ESP}} (7) * {{fb|POR}} (8) | * {{fb|MEX}} (9) * {{fb|NED}} (10) * {{fb|DEN}} (11) * {{fb|GER}} (12) * {{fb|URU}} (13) * {{fb|SUI}} (14) * {{fb|USA}} (15) * {{fb|CRO}} (16) | * {{fb|SEN}} (20) * {{fb|IRN}} (21) * {{fb|JPN}} (23) * {{fb|MAR}} (24) * {{fb|SRB}} (25) * {{fb|POL}} (26) * {{fb|KOR}} (29) * {{fb|TUN}} (35) | * {{fb|CMR}} (37) * {{fb|CAN}} (38) * {{fb|ECU}} (46) * {{fb|KSA}} (49) * {{fb|GHA}} (60) * {{fb|WAL}} (18) * {{fb|CRC}} (31) * {{fb|AUS}} (42) |} == Sastāvi == == Grupu turnīrs == Spēļu laiki norādīti pēc [[Austrumeiropas laiks|Latvijas (Austrumeiropas) laika]] ([[UTC+2]]). === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=QAT |team2=ECU |team3=SEN |team4=NED <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT=H |win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU= |win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN= |win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED= <!--Team definitions--> |name_QAT={{fb|QAT}} |name_ECU={{fb|ECU}} |name_SEN={{fb|SEN}} |name_NED={{fb|NED}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=IRN |team3=USA |team4=WAL <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG= |win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN= |win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA= |win_WAL=0 |draw_WAL=0 |loss_WAL=0 |gf_WAL=0 |ga_WAL=0 |status_WAL= <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |name_IRN={{fb|IRN}} |name_USA={{fb|USA}} |name_WAL={{fb|WAL}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|21|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|WAL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|WAL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|25|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|WAL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|29|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=KSA |team3=MEX |team4=POL <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA= |win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_POL=0 |draw_POL=0 |loss_POL=0 |gf_POL=0 |ga_POL=0 |status_POL= <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |name_KSA={{fb|KSA}} |name_MEX={{fb|MEX}} |name_POL={{fb|POL}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|POL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|POL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|POL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=IC1 |team3=DEN |team4=TUN <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA= |win_IC1=0 |draw_IC1=0 |loss_IC1=0 |gf_IC1=0 |ga_IC1=0 |status_IC1= |win_DEN=0 |draw_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0 |ga_DEN=0 |status_DEN= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN= <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |name_IC1={{fb|AUS}} |name_DEN={{fb|DEN}} |name_TUN={{fb|TUN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|DEN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|22|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|26|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|DEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|DEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|30|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CRC |team3=GER |team4=JPN <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CRC=0 |draw_CRC=0 |loss_CRC=0 |gf_CRC=0 |ga_CRC=0 |status_CRC= |win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER= |win_JPN=0 |draw_JPN=0 |loss_JPN=0 |gf_JPN=0 |ga_JPN=0 |status_JPN= <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |name_CRC={{fb|CRC}} |name_GER={{fb|GER}} |name_JPN={{fb|JPN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|JPN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CRC}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CRC}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|CRC}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=CAN |team3=MAR |team4=CRO <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL= |win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN= |win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR= |win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO= <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |name_CAN={{fb|CAN}} |name_MAR={{fb|MAR}} |name_CRO={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|23|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|27|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|1|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=SRB |team3=SUI |team4=CMR <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA= |win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=0 |gf_SRB=0 |ga_SRB=0 |status_SRB= |win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI= |win_CMR=0 |draw_CMR=0 |loss_CMR=0 |gf_CMR=0 |ga_CMR=0 |status_CMR= <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |name_SRB={{fb|SRB}} |name_SUI={{fb|SUI}} |name_CMR={{fb|CMR}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CMR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SRB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 12:00 | komanda1 = {{fb-rt|CMR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SRB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|2|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|SRB}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|2|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|CMR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/match-center FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=GHA |team3=URU |team4=KOR <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR= |win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU= |win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR= <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |name_GHA={{fb|GHA}} |name_URU={{fb|URU}} |name_KOR={{fb|KOR}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|24|N}} | laiks = 18:00 | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 15:00 | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|28|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|2|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|11|2|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N16 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Astotdaļfināli |RD2=Ceturtdaļfināli |RD3=Pusfināli |RD4=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu <!--Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2--> <!--Astotdaļfināli--> |3. decembris|<!--{{fb|}}-->A grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->B grupas 2. vieta| |3. decembris|<!--{{fb|}}-->C grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->D grupas 2. vieta| |5. decembris|<!--{{fb|}}-->E grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->F grupas 2. vieta| |5. decembris|<!--{{fb|}}-->G grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->H grupas 2. vieta| |4. decembris|<!--{{fb|}}-->B grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->A grupas 2. vieta| |4. decembris|<!--{{fb|}}-->D grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->C grupas 2. vieta| |6. decembris|<!--{{fb|}}-->F grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->E grupas 2. vieta| |6. decembris|<!--{{fb|}}-->H grupas 1. vieta||<!--{{fb|}}-->G grupas 2. vieta| <!--Ceturtdaļfināli--> |9. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!--Pusfināli--> |13. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!--Fināls--> |18. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| <!--Spēle par 3. vietu--> |17. decembris|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|3|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|3|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|4|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|4|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|5|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Januba stadions, [[Vakra]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|5|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Stadions 974, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|6|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|6|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|9|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Izglītības pilsētas stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|9|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions =Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|10|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|10|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|13|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|14|N}} | laiks = 21:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Beita stadions, [[Hora]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|17|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijana]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2022|12|18|N}} | laiks = 17:00 | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Lūseilas stadions, [[Lūseila]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ==Sponsori== * ADIDAS * ANHEUSER-BUSCH INBEV * COCA-COLA * HYUNDAI MOTOR * KIA MOTORS * MCDONALD'S * MENGNIU * QATAR AIRWAYS * TIKTOK * VISA CARD * VIVO Smartphone * WANDA == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022 Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kauss| ]] esj3db4rb1txeg5hcpyxm5zxaousfat 2022. gads 0 145584 3671741 3671455 2022-08-17T15:44:40Z Biafra 13794 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}} {{Gads|2022}} {{Gada citi notikumi|2022}} {{Gads citos kalendāros|2022}} '''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}</ref> un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}</ref> Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu. 2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/economy/global-economy/article/3161707/what-rcep-worlds-largest-free-trade-deal-under-way|title=World’s largest free trade deal is under way, but what is RCEP?|website=South China Morning Post|access-date=2022-08-02|date=2022-01-01|language=en}}</ref> ** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignacio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]]. * [[2. janvāris]]: ** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/01/02/world/sudan-protest-killed-anti-coup-security-forces/index.html|title=Sudan's Prime Minister resigns amid violent anti-coup protests that have left at least 57 people dead|last=CNN|first=Alaa Elassar and Pierre Meilhan|website=CNN|access-date=2022-08-02}}</ref> ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī. * [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]]. * [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/01/06/world/omicron-covid-vaccine-tests|title=Covid News: Known Global Coronavirus Cases Top 300 Million|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-06|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],<ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}</ref> pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> * [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]]. * [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60007119|title=Get away from shore - US and Japan warn on tsunami|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-01-15|language=en-GB}}</ref> * [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevskis]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; ** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī. * [[Attēls:Centro de vacunación en la provincia de Santa Fe.jpg|thumb|Pasaulē injicēti vairāk nekā 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.]][[28. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē injicēti 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/01/28/world/covid-vaccines-10-billion-doses.html|title=The world surpasses 10 billion vaccine doses administered, but gaps persist in who gets the shots.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-28|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/1/29/italy-parties-ask-mattarella-to-remain-president-after-vote-chaos|title=Italian President Sergio Mattarella re-elected, ending impasse|website=www.aljazeera.com|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}</ref> * 4. februāris — [[Ķīna]] un [[Krievija]] nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku [[NATO]] paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par [[AUKUS]] drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60257080|title=China joins Russia in opposing Nato expansion|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-02-04|language=en-GB}}</ref> * [[Attēls:Putin attended the opening ceremony of 2022 Beijing Winter Olympics (3).jpg|thumb|[[4. februāris|4. februārī]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija]]no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/least-three-dead-after-cyclone-batsirai-causes-devastation-southeast-madagascar-2022-02-06/|title=Cyclone kills at least 10 in Madagascar, destroying homes and cutting power|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-02-08|last=Rabary|first=Lovasoa|language=en}}</ref> * [[8. februāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/08/world/covid-test-vaccine-cases|title=The world surpasses 400 million known coronavirus cases and confronts how to live with Covid.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-02-09|last=Astor|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}</ref> * {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes. * {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doneckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}</ref> === Marts === * [[2. marts]]: ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ''[[World Athletics]]'' aizliedz Krievijai un Baltkrievijai piedalīties visos tās pasākumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/badminton-swimming-federations-ban-athletes-russia-belarus-2022-03-01/|title=Russian and Belarusian athletes banned, tennis players avoid tour exclusion|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-03-01|last=Reuters|language=en}}</ref> ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}</ref> * [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> * [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}</ref> * [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}</ref> * [[7. aprīlis]]: ** [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> ** pārtikas cenas pasaulē sasniedza augstāko līmeni kopš [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārtikas cenu indeksa sākuma 1990. gadā, un konkrētu preču cena, piemēram, [[Kvieši|kviešu]], Ukrainas krīzes rezultātā pieauga par gandrīz 20%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/global-development/2022/apr/08/global-food-prices-rise-to-highest-ever-levels-after-russian-invasion-ukraine-wheat|title=Global food prices rise to highest ever levels after Russian invasion|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-04-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fao.org/worldfoodsituation/foodpricesindex/en/|title=FAO Food Price Index {{!}} World Food Situation {{!}} Food and Agriculture Organization of the United Nations|website=www.fao.org|access-date=2022-08-02}}</ref> * [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> * [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}</ref> * [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> * [[24. aprīlis]]: ** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> ** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}</ref> * [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Šrilanka]]s premjerministrs [[Mahinda Radžapaksa]] atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nemieru-del-srilanka-atkapjas-premjers.a455942/|title=Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu ''[[Stefania (dziesma)|Stefania]]'' no [[Ukraina]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/turin-2022|title=Turin 2022|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/kalush-orchestra-22|title=Kalush Orchestra|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūnijs === * [[14. jūnijs]]: ** Šrilankas prezidents [[Gotabaja Radžapaksa]] atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7563282/srilankas-prezidents-aizbedzis-no-valsts|title=Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-13|language=lv}}</ref> ** [[Dānija]] un [[Kanāda]] atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "[[Viskija karš|Viskija karu]]") par [[Hansa sala]]s piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61801682|title=Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-06-14|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/507041-danija-un-kanada-nolemusas-kam-pieder-sala-arktika-strids-ilga-gandriz-50-gadus|title=Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * [[21. jūnijs]] — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru [[Ranila Vikremesingi|Ranilu Vikremesingu]] par Šrilankas prezidentu<ref name="bbc.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> * no [[28. jūnijs|28. jūnija]] līdz [[30. jūnijs|30. jūnijam]] — notika [[2022. gada NATO samits]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]], kurā arī piedalījās atlasītas valstis no [[Eiropas Savienība]]s un [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_194990.htm|title=NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022|last=NATO|website=NATO|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]] priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-asia-62088876|title=As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police|website=BBC News|access-date=2022-08-02|language=en-gb}}</ref> * [[11. jūlijs]] — tika publicēta pirmā ar [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]] uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa [[SMACS 0723]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54536260|title=Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi|last=Miķelsons|first=Edžus|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-12|language=lv}}</ref> * [[18. jūlijs]] — notika [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe [[Draupadi Murmu]], kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.<ref name="bbc.com"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7569490/indija-ievel-otro-prezidenti-sievieti|title=Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-22|language=lv}}</ref> * [[23. jūlijs]] — [[Pasaules Veselības organizācija]] izsludināja globālu ārkārtas situāciju [[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]] dēļ; slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/monkeypox-who-declares-public-health-emergency-of-international-concern|title=Monkeypox declared global health emergency by WHO as cases surge|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-07-23|language=en}}</ref> === Augusts === * [[4. augusts]] — [[Ķīna]] izsludināja militārās mācības pie [[Ķīnas Republika|Taivānas]] krastiem, pēc tam, kad tika paziņots par [[ASV Pārstāvju palāta]]s [[ASV Pārstāvju palātas spīkeris|spīkeres]] [[Nensija Pelosi|Nensijas Pelosi]] vizīti Taivānā. == Paredzētie notikumi == === Novembris === * no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}}: ** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā) ** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|6|n}}: ** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā) ** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā) ** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) ** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|n}}: ** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā) ** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}</ref> * {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||1|22|n}}: ** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) ** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā) <gallery> Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]] Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]] Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]] Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]] Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]] Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]] Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|3|n}}: ** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā) ** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|6|n}}: ** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}}: ** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) ** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā) ** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā) * {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā) * {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) <gallery> Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]] Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]] Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]] Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]] Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|4|n}}: ** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) ** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā) * {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|11|n}}: ** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) * {{dat||3|13|n}}: ** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā) ** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||3|15|n}}: ** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) ** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā) ** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā) ** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā) * [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā) <gallery> Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]] William Hurt (2005) crop.jpg|[[Viljams Hērts]] Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā) * {{dat||4|2|n}}: ** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā) ** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā) * {{dat||4|5|n}}: ** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā) ** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā) * {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --> * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --> * {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|21|n}}: ** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā) <gallery> Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]] Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||5|13|n}}: ** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā) ** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā) * {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā) * {{dat||5|26|n}}: ** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā) ** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) <gallery> Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]] Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]] VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]] Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]] Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]] Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]] </gallery> === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) <!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona<ref>https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/</ref> (dzimis 1923. gadā) --> <gallery> Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]] Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]] Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[8. jūlijs]]: ** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) ** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[30. jūlijs]]: ** [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā) ** [[Nišela Nikolsa]] (''Nichelle Nichols''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1932. gadā) * [[31. jūlijs]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Oleksijs Vadaturskis]] (''Олексій Вадатурський''), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) <gallery> James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]] Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]] José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]] Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]] Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]] Bill Russell in the Green Room.jpg|[[Bills Rasels]] Ayman al-Zawahiri portrait.JPG|[[Aimans az Zavāhirī]] </gallery> === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Andrejs Rubins]], Latvijas futbolists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref> * [[5. augusts]] — [[Isejs Mijake]] (''三宅 一生''), japāņu modes dizaineris (dzimis 1938. gadā) * [[7. augusts]] — [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Филипченко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā) * [[8. augusts]] — [[Olīvija Ņūtona-Džona]] (''Olivia Newton-John''), angļu-austrāliešu dziedātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[11. augusts]] — [[Manuels Oheda]] (''Manuel Ojeda''), meksikāņu televīzijas un kino aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Volfgangs Petersens]] (''Wolfgang Petersen''), vācu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) * [[14. augusts]] — [[Enna Heiča]] (''Anne Heche''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1969. gadā) <gallery> Issey Miyake Tokyo 2016.jpg|[[Isejs Mijake]] Olivia Newton-John Sydney 2008.jpg|[[Olīvija Ņūtona-Džona]] Wolfgang Petersen - Poseidon Premiere.jpg|[[Volfgangs Petersens]] Anne Heche July 14, 2014 (cropped).jpg|[[Enna Heiča]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg6}} {{Commons|2022}} [[Kategorija:2022. gads| ]] cu13u15k812nbsidw69bknec4i7q3xs 3671743 3671741 2022-08-17T15:48:45Z Biafra 13794 /* Aprīlis */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}} {{Gads|2022}} {{Gada citi notikumi|2022}} {{Gads citos kalendāros|2022}} '''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}</ref> un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}</ref> Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu. 2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/economy/global-economy/article/3161707/what-rcep-worlds-largest-free-trade-deal-under-way|title=World’s largest free trade deal is under way, but what is RCEP?|website=South China Morning Post|access-date=2022-08-02|date=2022-01-01|language=en}}</ref> ** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignacio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]]. * [[2. janvāris]]: ** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/01/02/world/sudan-protest-killed-anti-coup-security-forces/index.html|title=Sudan's Prime Minister resigns amid violent anti-coup protests that have left at least 57 people dead|last=CNN|first=Alaa Elassar and Pierre Meilhan|website=CNN|access-date=2022-08-02}}</ref> ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī. * [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]]. * [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/01/06/world/omicron-covid-vaccine-tests|title=Covid News: Known Global Coronavirus Cases Top 300 Million|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-06|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],<ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}</ref> pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> * [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]]. * [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60007119|title=Get away from shore - US and Japan warn on tsunami|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-01-15|language=en-GB}}</ref> * [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevskis]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; ** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī. * [[Attēls:Centro de vacunación en la provincia de Santa Fe.jpg|thumb|Pasaulē injicēti vairāk nekā 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.]][[28. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē injicēti 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/01/28/world/covid-vaccines-10-billion-doses.html|title=The world surpasses 10 billion vaccine doses administered, but gaps persist in who gets the shots.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-28|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/1/29/italy-parties-ask-mattarella-to-remain-president-after-vote-chaos|title=Italian President Sergio Mattarella re-elected, ending impasse|website=www.aljazeera.com|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}</ref> * 4. februāris — [[Ķīna]] un [[Krievija]] nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku [[NATO]] paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par [[AUKUS]] drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60257080|title=China joins Russia in opposing Nato expansion|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-02-04|language=en-GB}}</ref> * [[Attēls:Putin attended the opening ceremony of 2022 Beijing Winter Olympics (3).jpg|thumb|[[4. februāris|4. februārī]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija]]no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/least-three-dead-after-cyclone-batsirai-causes-devastation-southeast-madagascar-2022-02-06/|title=Cyclone kills at least 10 in Madagascar, destroying homes and cutting power|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-02-08|last=Rabary|first=Lovasoa|language=en}}</ref> * [[8. februāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/08/world/covid-test-vaccine-cases|title=The world surpasses 400 million known coronavirus cases and confronts how to live with Covid.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-02-09|last=Astor|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}</ref> * {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes. * {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doneckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}</ref> === Marts === * [[2. marts]]: ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ''[[World Athletics]]'' aizliedz Krievijai un Baltkrievijai piedalīties visos tās pasākumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/badminton-swimming-federations-ban-athletes-russia-belarus-2022-03-01/|title=Russian and Belarusian athletes banned, tennis players avoid tour exclusion|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-03-01|last=Reuters|language=en}}</ref> ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}</ref> * [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> * [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}</ref> * [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}</ref> * [[7. aprīlis]]: ** [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> ** pārtikas cenas pasaulē sasniedza augstāko līmeni kopš [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārtikas cenu indeksa sākuma 1990. gadā, un konkrētu preču cena, piemēram, [[Kvieši|kviešu]], Ukrainas krīzes rezultātā pieauga par gandrīz 20%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/global-development/2022/apr/08/global-food-prices-rise-to-highest-ever-levels-after-russian-invasion-ukraine-wheat|title=Global food prices rise to highest ever levels after Russian invasion|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-04-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fao.org/worldfoodsituation/foodpricesindex/en/|title=FAO Food Price Index {{!}} World Food Situation {{!}} Food and Agriculture Organization of the United Nations|website=www.fao.org|access-date=2022-08-02}}</ref> * [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> * [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}</ref> * [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> * [[24. aprīlis]]: ** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> ** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}</ref> * [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Šrilanka]]s premjerministrs [[Mahinda Radžapaksa]] atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nemieru-del-srilanka-atkapjas-premjers.a455942/|title=Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu ''[[Stefania (dziesma)|Stefania]]'' no [[Ukraina]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/turin-2022|title=Turin 2022|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/kalush-orchestra-22|title=Kalush Orchestra|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūnijs === * [[14. jūnijs]]: ** Šrilankas prezidents [[Gotabaja Radžapaksa]] atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7563282/srilankas-prezidents-aizbedzis-no-valsts|title=Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-13|language=lv}}</ref> ** [[Dānija]] un [[Kanāda]] atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "[[Viskija karš|Viskija karu]]") par [[Hansa sala]]s piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61801682|title=Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-06-14|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/507041-danija-un-kanada-nolemusas-kam-pieder-sala-arktika-strids-ilga-gandriz-50-gadus|title=Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * [[21. jūnijs]] — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru [[Ranila Vikremesingi|Ranilu Vikremesingu]] par Šrilankas prezidentu<ref name="bbc.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> * no [[28. jūnijs|28. jūnija]] līdz [[30. jūnijs|30. jūnijam]] — notika [[2022. gada NATO samits]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]], kurā arī piedalījās atlasītas valstis no [[Eiropas Savienība]]s un [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_194990.htm|title=NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022|last=NATO|website=NATO|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]] priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-asia-62088876|title=As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police|website=BBC News|access-date=2022-08-02|language=en-gb}}</ref> * [[11. jūlijs]] — tika publicēta pirmā ar [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]] uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa [[SMACS 0723]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54536260|title=Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi|last=Miķelsons|first=Edžus|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-12|language=lv}}</ref> * [[18. jūlijs]] — notika [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe [[Draupadi Murmu]], kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.<ref name="bbc.com"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7569490/indija-ievel-otro-prezidenti-sievieti|title=Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-22|language=lv}}</ref> * [[23. jūlijs]] — [[Pasaules Veselības organizācija]] izsludināja globālu ārkārtas situāciju [[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]] dēļ; slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/monkeypox-who-declares-public-health-emergency-of-international-concern|title=Monkeypox declared global health emergency by WHO as cases surge|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-07-23|language=en}}</ref> === Augusts === * [[4. augusts]] — [[Ķīna]] izsludināja militārās mācības pie [[Ķīnas Republika|Taivānas]] krastiem, pēc tam, kad tika paziņots par [[ASV Pārstāvju palāta]]s [[ASV Pārstāvju palātas spīkeris|spīkeres]] [[Nensija Pelosi|Nensijas Pelosi]] vizīti Taivānā. == Paredzētie notikumi == === Novembris === * no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}}: ** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā) ** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|6|n}}: ** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā) ** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā) ** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) ** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|n}}: ** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā) ** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}</ref> * {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||1|22|n}}: ** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) ** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā) <gallery> Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]] Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]] Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]] Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]] Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]] Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]] Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|3|n}}: ** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā) ** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|6|n}}: ** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}}: ** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) ** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā) ** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā) * {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā) * {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) <gallery> Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]] Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]] Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]] Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]] Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|4|n}}: ** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) ** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā) * {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|11|n}}: ** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) * {{dat||3|13|n}}: ** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā) ** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||3|15|n}}: ** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) ** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā) ** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā) ** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā) * [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā) <gallery> Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]] William Hurt (2005) crop.jpg|[[Viljams Hērts]] Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā) * {{dat||4|2|n}}: ** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā) ** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā) * {{dat||4|5|n}}: ** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā) ** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā) * {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --> * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --> * {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|21|n}}: ** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā) <gallery> Estelle Harris - Ponyo - USA premiere.jpg|[[Estele Herisa]] Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]] Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||5|13|n}}: ** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā) ** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā) * {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā) * {{dat||5|26|n}}: ** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā) ** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) <gallery> Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]] Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]] VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]] Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]] Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]] Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]] </gallery> === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) <!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona<ref>https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/</ref> (dzimis 1923. gadā) --> <gallery> Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]] Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]] Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[8. jūlijs]]: ** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) ** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[30. jūlijs]]: ** [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā) ** [[Nišela Nikolsa]] (''Nichelle Nichols''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1932. gadā) * [[31. jūlijs]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Oleksijs Vadaturskis]] (''Олексій Вадатурський''), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) <gallery> James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]] Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]] José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]] Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]] Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]] Bill Russell in the Green Room.jpg|[[Bills Rasels]] Ayman al-Zawahiri portrait.JPG|[[Aimans az Zavāhirī]] </gallery> === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Andrejs Rubins]], Latvijas futbolists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref> * [[5. augusts]] — [[Isejs Mijake]] (''三宅 一生''), japāņu modes dizaineris (dzimis 1938. gadā) * [[7. augusts]] — [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Филипченко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā) * [[8. augusts]] — [[Olīvija Ņūtona-Džona]] (''Olivia Newton-John''), angļu-austrāliešu dziedātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[11. augusts]] — [[Manuels Oheda]] (''Manuel Ojeda''), meksikāņu televīzijas un kino aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Volfgangs Petersens]] (''Wolfgang Petersen''), vācu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) * [[14. augusts]] — [[Enna Heiča]] (''Anne Heche''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1969. gadā) <gallery> Issey Miyake Tokyo 2016.jpg|[[Isejs Mijake]] Olivia Newton-John Sydney 2008.jpg|[[Olīvija Ņūtona-Džona]] Wolfgang Petersen - Poseidon Premiere.jpg|[[Volfgangs Petersens]] Anne Heche July 14, 2014 (cropped).jpg|[[Enna Heiča]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg6}} {{Commons|2022}} [[Kategorija:2022. gads| ]] 055viy13r8y60zleg3vw8bi87pzuco7 Menijs Heriss 0 146472 3672030 3027727 2022-08-18T09:18:23Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, [[Aizsargs (basketbols)| → [[uzbrūkošais aizsargs| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{novecojis}} {{Basketbolista infokaste | vārds = Menijs Heriss | vārds_orig = ''Manny Harris'' | attēls = 20090117 Manny Harris at the line cropped.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|9|21}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Mičigana|Detroita}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = 196 [[Centimetrs|cm]] | svars = 84 [[Kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs|Aizsargs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Redford High School'' | koledža = | augstskola = | universitāte = Mičigana | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | numurs = 6 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = Nedraftēts | dr_gads = [[2010. gada NBA drafts|2010]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2010—pašlaik | klubs 1 = [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Menijs Heriss''' ({{val|en|Corperryale "Manny" L'Adorable Harris}}; dzimis {{dat|1989|9|21}} [[Detroita|Detroitā]], [[Mičigana|Mičiganas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir profesionāls amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|aizsarga]], pozīcijā. Pašlaik (2011) pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubu [[Klīvlendas "Cavaliers"]]. Basketbolu sācis spēlēt Redfordas vidusskolā [[Detroita|Detroitā]], [[Mičigana|Mičiganas štatā]], kur aizvadīja salīdzinoši labu karjeru, divas reizes tika iekļauts štata simboliskajā pirmajā izlasē. Pēc vidusskolas viņš devās uz Mičiganas universitāti, kur [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] turnīrā pārstāvēja universitātes basketbola komandu [[Mičiganas "Wolverines"]]. Viņš vairrākkārt tika iekļauts konferences simboliskajās izlasēs. Tāpat otrajā studiju gadā viņš bija konferences rezultatīvākis, visvairāk atlēkušās bumbas savākušais basketbolists. Pēc universitātē trim pavadītajiem gadiem viņš izlēma pieteikties [[2010. gada NBA drafts|2010. gada NBA draftam]], taču netika izvēlēts tajā. Taču M. Heriss parakstīja līgumu ar [[Klīvlendas "Cavaliers"]]. Klubā viņam ir atvēlēta rezerves spēlētāja loma. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Basketbola profili | nba = playerfile/manny_harris/index.html | br = players/h/harrima01.html }} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Heriss Menijs}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] nxx0br8zqydjaeeck44wredoh5nhmea 12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011) 0 151102 3671807 3603451 2022-08-17T18:51:50Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|trolejbusu maršrutu Rīgā, kas tika atklāts 2011. gada 1. jūnijā|12. maršruts|12. trolejbusu maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 12. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Šmerlis]] |uz = [[Āgenskalna priedes]] |karte = [[File:12trol.png|12trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 44 (22 / 22) |transporta vienīb = 8 (darbdienās) 5 (brīvdienās) (''īslaicīgi atcelti no 2021. gada 16. janvāra'') |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 un № 2 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/12/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''12. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Šmerlis|Šmerļa]] līdz [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēm]]. 12. trolejbusu maršruts tika atklāts [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] kā divu agrāko maršrutu — [[4. trolejbusu maršruts (Rīga)|4.]] un [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7. trolejbusu maršruta]] — apvienojums. Līdz ar to no 2011. gada 1. jūnija tika slēgti 4. un 7. trolejbusu maršruti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/news/national/riga/rigas-satiksme-samazinas-sabiedriska-transporta-reisu-skaitu-izmainas-trolejbusa-marsrutos.d?id=38584933 |title= "Rīgas satiksme" samazinās sabiedriskā transporta reisu skaitu, izmaiņas trolejbusu maršrutos |publisher= delfi.lv |accessdate= 2011. gada 18. maijā}}</ref> Darbdienās pa 12. trolejbusu maršrutu kursē 8 trolejbusi, kuri pavisam veic 132 reisus, bet brīvdienās — 5 trolejbusi, kuri pavisam veic 69 reisus. Šobrīd 12. trolejbusu maršruts ir visgarākais trolejbusu maršruts Rīgā, kurā trolejbusi kursē, neatslēdzoties no kontakttīkla (vispārīgi garākais ir [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršruts]]) Maršrutu apkalpo gan RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 1. trolejbusu parks, gan RP SIA "Rīgas Satiksme" 2. trolejbusu parks. Kopš 2021. gada 16. janvāra atcelti brīvdienu reisi, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817</ref> . == Maršruts == * Virzienā '''[[Šmerlis]]''' — '''[[Āgenskalna priedes]]''' trolejbusi kursē šādās ielās: [[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] un [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]. * Virzienā '''[[Āgenskalna priedes]]''' — '''[[Šmerlis]]''' trolejbusi kursē šādās ielās: [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Kapseļu iela (Rīga)|Kapseļu iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]] un [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]. == Pieturvietas == [[Attēls:12. trolejbuss Šmerlī.jpg|thumb|200px|12. maršruta trolejbuss galapunktā "Šmerlis"]] [[Attēls:12. trolejbuss Raiņa bulvārī.JPG|thumb|200px|12. maršruta trolejbuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:12. trolejbuss Valdemāra ielā.jpg|thumb|200px|12. maršruta trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielā]] [[Attēls:Škoda 14Tr.JPG|thumb|200px|12. maršruta trolejbuss Brīvības gatvē pie Zemitāna laukuma]] [[Attēls:Solaris Trollino 18.JPG|thumb|200px|12. maršruta trolejbuss Šmerļa galapunktā]] 12. trolejbusu maršrutā ir 44 pieturas, virzienā '''[[Šmerlis]]''' — '''[[Āgenskalna priedes]]''' ir 22 pieturas, tāpat virzienā '''[[Āgenskalna priedes]]''' — '''[[Šmerlis]]''' — 22 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Šmerlis]] |- | align="center" | 2 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 3 | [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 6 | [[Palmu iela (Rīga)|Palmu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 8 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 9 | [[VEF]] |- | align="center" | 10 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 11 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 14 | [[Rīgas pilsētas 1. slimnīca|1. pilsētas slimnīca]] |- | align="center" | 15 | [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]] |- | align="center" | 16 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 18 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 19 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 21 | [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] |- | align="center" | 22 | [[Āgenskalna priedes]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Āgenskalna priedes]] |- | align="center" | 2 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 3 | [[Kapseļu iela (Rīga)|Kapseļu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Valsts arhīvs|Valsts arhīvs]] |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 6 | [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] |- | align="center" | 7 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 8 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 11 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 14 | [[VEF]] |- | align="center" | 15 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 16 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 17 | [[Palmu iela (Rīga)|Palmu iela]] |- | align="center" | 18 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 19 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 22 | [[Šmerlis]] |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|NFGRcOpqb58|Pilnā 12. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|sO5eDamJ-Ps|Pilnā 12. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|8BmNFD3BBaQ|Pilnā 12. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|KYe4TA54nrw|Pilnā 12. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Āgenskalna priedes - Šmerlis}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|12]] 3fk1igvdrt297su0coond1r078nqrhk Džefersons Deiviss 0 152461 3671918 3655941 2022-08-18T05:54:34Z ZANDMANIS 91184 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Džefersons Deiviss | vārds_orģ =''Jefferson Davis'' | attēls =Jefferson Davis - 1853 daguerreotype - color.png | apraksts = | amats =[[Amerikas Konfederatīvās Valstis|Amerikas Konfederatīvo Valstu]] prezidents | term_sākums ={{Dat|1861|02|18|N}} | term_beigas ={{Dat|1865|05|05|N}} | viceprezidents =[[Aleksandrs Stīvenss]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati ={{Dat|1808|6|3}} | dzim_vieta =Kristiānas apgabals, [[Kentuki]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | mir_dati ={{mdv|1889|12|6|1808|6|3}} | mir_vieta =[[Ņūorleāna]], [[Luiziāna]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | partija =[[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]] | dzīvesb =Sāra Noksa Teilore, Varina Hauela | profesija =karavīrs, politiķis | reliģija =[[Episkopālā baznīca (ASV)|Episkopālā baznīca]] | paraksts =Jefferson Davis Signature.svg | alma_mater =[[Vestpointa]] | piezīmes = }} '''Džefersons Deiviss''' ({{val-en|Jefferson Davis}}), pazīstams arī kā '''Džefs Deiviss''' (''Jeff Davis'', dzimis {{dat|1808|06|03}}, miris {{dat|1889|12|06}}), bija amerikāņu politiķis, pirmais un vienīgais [[Amerikas Konfederatīvās Valstis|Amerikas Konfederatīvo Valstu]] prezidents [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] laikā. == Dzīvesgājums == Deiviss 1828. gadā beidza [[Vestpointa]]s militāro akadēmiju un piedalījās [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas karā]] (1846 — 1848). Vēlāk bija kara ministrs prezidenta [[Frenklins Pīrss|Frenklina Pīrsa]] kabinetā. Pirms un pēc darba prezidenta administrācijā Džefersons Deiviss bija [[ASV senāts|senators]] no [[Misisipi (štats)|Misisipi]]. Senatora amatā Deiviss uzstājās pret atdalīšanos no ASV, tomēr piekrita, ka katrs ASV štats ir [[suverenitāte|suverēns]] un tam ir tiesības atdalīties no ASV. 1861. gada 9. februārī, noliekot senatora mandātu, Džefersons Deiviss tika izvēlēts par konfederātu prezidentu, 18. februārī [[Montgomeri]] inaugurēts, bet tā paša gada novembrī bezalternatīvās vēlēšanās ievēlēts par prezidentu uz sešiem gadiem. Pilsoņu kara laikā konfederāti guva vairākas militāras uzvaras, tomēr nespēja atrast stratēģiju, lai uzvarētu ekonomiski spēcīgākos ziemeļu štatus. Džefersona Deivisa diplomātiskie centieni nesekmējās, jo neviena pasaules valsts tā arī neatzina Konfederāciju. Vēsturnieki atzīst Deivisu par daudz neefektīvāku līderi nekā viņa pretinieku — [[Abrahams Linkolns|Abrahamu Linkolnu]]. Kara beigās 1865. gada 10. maijā [[Džordžija]]s dienvidos Džefersonu Deivisu arestēja.<ref>https://www.americaslibrary.gov/jb/civil/jb_civil_jeffdav_1.html</ref> Viņš tika apsūdzēts [[valsts nodevība|valsts nodevībā]], divus gadus turēts apcietinājumā, tomēr tiesāts netika — viņam tikai tika aizliegts ieņemt valsts amatus. Mūža nogalē — 1880. gados Deiviss aicināja uz abu valsts daļu savstarpēju samierināšanos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.archive.org/stream/inauguraladdress00conf#page/n1/mode/2up Džefersona Deivisa inaugurācijas runa] {{en ikona}} * [http://www.gutenberg.org/ebooks/19831 Dž. Deivisa grāmata ''The Rise and Fall of the Confederate Government''] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces== {{DEFAULTSORT:Deiviss, Džefersons}} [[Kategorija:1808. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1889. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV senatori]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Ministri]] 9bdn4q5r89jdctot4upyia71098thxu Riks Kārlails 0 153283 3672034 3445931 2022-08-18T09:21:47Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Aizsargs (basketbols)| → [[uzbrūkošais aizsargs| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Riks Kārlails | vārds_orig = ''Rick Carlisle'' | attēls = Rick Carlisle 2011-10-03.jpg | att_izm = | paraksts = Riks Kārlails 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1959|10|27}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka|Ogdensburga|2s=Ņujorka (štats)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 196 [[centimetrs|cm]] | svars = 95 [[Kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs|aizsargs]] | kar_sāk = 1984 | kar_beig = 1989 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Indiānas "Pacers"]] | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1984–1987 | klubs 1 = [[Bostonas "Celtics"]] | kl_sez 2 = 1987 | klubs 2 = [[Olbani "Patroons"]] ([[CBA]]) | kl_sez 3 = 1987–1988 | klubs 3 = [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 4 = 1989 | klubs 4 = [[Ņūdžersijas "Nets"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2001–2003 | tr_klubs 1 = [[Detroitas "Pistons"]] | tr_klubs_sez 2 = 2003–2007 | tr_klubs 2 = [[Indiānas "Pacers"]] | tr_klubs_sez 3 = 2008–2021 | tr_klubs 3 = [[Dalasas "Mavericks"]] | tr_klubs_sez 4 = 2021–pašlaik | tr_klubs 4 = [[Indiānas "Pacers"]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[List of NBA Champions|NBA čempions]] kā spēlētājs ({{NBA Finals Year|1985}}) * [[NBA čempioni|NBA čempions]] kā treneris ({{NBA Year|2010|end}}) * [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākais treneris]] ({{NBA Year|2001|end}}) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ričards (Riks) Prestons Kārlails''' ({{val|en|Richard (Rick) Preston Carlisle}}; dzimis {{dat|1959|10|27||bez}} [[Ogdensburga|Ogdensburgā]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], tagad — [[basketbols|basketbola]] treneris. Vislabāk pazīstams kā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] galvenais treneris, ko vadīja 13 sezonas no 2008. līdz 2021. gadam. Šobrīd — cita NBA kluba [[Indiānas "Pacers"]] galvenais treneris. Viens no nedaudzajiem, kas kļuvis par [[NBA čempions|NBA čempionu]] gan kā spēlētājs ([[Bostonas "Celtics"]] sastāvā) gan kā treneris (ar "Mavericks"). == Karjera == [[1984. gada NBA drafts|1984. gada NBA draftā]] viņu [[Bostonas "Celtics"]] izraudzījās ar kopējo 70. kārtas numuru. "Celtics" rindās aizvadīja trīs sezonas, 1986. gadā kļuva par NBA čempionu. Vēlāk pārstāvēja [[Kontinentālā basketbola asociācija|Kontinentālās basketbola asociācijas]] klubu [[Olbani "Patroons"]] un NBA klubus [[Ņujorkas "Knicks"]] un [[Ņūdžersijas "Nets"]]. Basketbolista karjeru noslēdza 1989. gadā. Visu karjeru bijis izteikts rezervists: piedalījies kopā 188 regulārās sezonas spēlēs, no tām tikai vienā dodoties laukumā sākuma pieciniekā. 2001. gadā uzsāka trenera karjeru kā [[Detroitas "Pistons"]] kluba galvenais treneris. Klubu vadīja divas sezonas, pirmajā sezonā tika atzīts par sezonas labāko treneri. Pēc tam četras sezonas bija [[Indiānas "Pacers"]] galvenais treneris. Kopš [[2008.—2009. gada NBA sezona|2008.—2009. gada sezonas]] bija [[Dalasas "Mavericks"]] galvenais treneris. 2011. gadā sasniedza [[2011. gada NBA finālsērija|NBA finālsēriju]], kurā pārspēja [[Maiami "Heat"]], kļūstot par [[NBA čempions|NBA čempionu]]. Dalasas komandu vadīja 13 sezonas, šai ziņā starp aktīvajiem treneriem atpaliekot vienīgi no [[Sanantonio "Spurs"]] galvenā trenera [[Gregs Popovičs|Grega Popoviča]]. Pēc 13 sezonām Dalasas komandas vadībā (šajā laikā komandai pievienojās arī latviešu basketbolists [[Kristaps Porziņģis]]), 2021. gada jūnijā treneris izlēma darbu ar komandu neturpināt. Drīz pēc tam R. Kārlails pievienojās galvenā trenera statusā komandai, kuru jau iepriekš bija trenējis — [[Indiānas "Pacers"]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Basketbolists-aizmetnis}} {{Mavericks 2010–11 NBA čempioni}} {{DEFAULTSORT:Kārlails, Riks}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] [[Kategorija:Bostonas "Celtics" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] [[Kategorija:Bruklinas "Nets" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:ASV basketbola treneri]] d87vnq8yk1ay9f5omil929s9hng3vnf Džimers Fredete 0 153695 3672021 3563345 2022-08-18T09:06:17Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Aizsargs (basketbols)| → [[uzbrūkošais aizsargs| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Džimers Fredete | vārds_orig = ''Jimmer Fredette'' | attēls = Jimmer-byu-wyo-3-5-2011.jpg | att_izm = | paraksts = Džimers Fredete 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|2|25}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka|Glensfalsa|2s=Ņujorka (štats)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[Kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]]/[[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Glens Falls'' | koledža = | augstskola = | universitāte = ''Brigham Young'' | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Sakramento "Kings"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 10. | dr_gads = [[2011. gada NBA drafts|2011]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Milvoki "Bucks"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2011—''pašlaik'' | klubs 1 = [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Džeimss Tefts "Džimers" Fredete''' ({{val|en|James Taft "Jimmer" Fredette}};<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.namecandy.com/celebrity-baby-names/blog/2010/12/15/these-basketball-players-have-uncommon-skills-and-names |title=These Basketball Players Have Uncommon Skills and Names |publisher=NameCandy |date=2010-12-15 |accessdate=2011-03-17}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Eric |last=Medved |url=http://blog.timesunion.com/medved/jimmer-goes-a-long-way-in-repeating-his-amazing-2009-performance-against-zona/1392/ |title=Jimmer goes a long way in repeating his amazing 2009 performance against ‘Zona |newspaper=Albany Times Union |date=2010-12-12 |accessdate=2011-03-17 |archive-date=2012-10-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121016075455/http://blog.timesunion.com/medved/jimmer-goes-a-long-way-in-repeating-his-amazing-2009-performance-against-zona/1392/ }}</ref> dzimis {{dat|1989|2|25}} [[Glensfalsa|Glensfalsā]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2013) pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubu [[Sakramento "Kings"]]. Viņš guva lielu ievērību universitātes karjeras laikā, kad ''Brigham Young'' universitātes sastāvā spēlēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]]. 2010.—2011. gada sezonā kļuva par pirmās divīzijas sezonas rezultatīvāko spēlētāju (vidēji spēlē gūti 28,9 punkti), kā arī saņēma vairākus sezonas labākā spēlētāja apbalvojumus, tai skaitā Vūdena balvu,<ref name="SN">[http://www.byucougars.com/Filing.jsp?ID=15358 BYU Men's Basketball Information Zone] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110427115429/http://www.byucougars.com/Filing.jsp?ID=15358 |date={{dat|2011|04|27||bez}} }}. BYUCougars.com (2011-03-22). Retrieved on 2011-06-09.</ref> Neismita balvu,<ref name="NABC-Naismith">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sltrib.com/sltrib/cougars/51556842-88/award-fredette-player-nabc.html.csp |title=Jimmer Fredette wins 2011 Naismith Award and NABC award |author=Jay Drew |date=April 3, 2011 |work= |publisher=''[[The Salt Lake Tribune]]'' |accessdate=4 April 2011}}</ref> Ādolfa Rapa balvu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sltrib.com/sltrib/blogsbyusports/51530926-65/fredette-player-award-wooden.html.csp |title=BYU's Jimmer Fredette wins Adolph Rupp Award, makes Wooden All-America team |author=Jay Drew |date=March 30, 2011 |work= |publisher=''[[The Salt Lake Tribune]]'' |accessdate=1 April 2011}}</ref> un Oskara Robertsona balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sportswriters.net/usbwa/news/2011/oscar110328.html |title=BYU's Fredette Wins 2010–11 Oscar Robertson Trophy |author= |date=March 28, 2011 |work= |publisher=[[USBWA]] |accessdate=1 April 2011}}</ref> Taču lielisku sniegumu demonstrējis arī iepriekšējās trijās sezonās. [[2011. gada NBA drafts|2011. gada NBA draftā]] viņu [[Milvoki "Bucks"]] izraudzījās ar kopējo 10. kārtas numuru, taču spēlētājs tika aizmainīts uz [[Sakramento "Kings"]]. == Statistika == {{Basketbolista statistika}} ===NBA=== ==== Regulārā sezona ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 61 || '''7''' || '''18,6''' || 38,6 || 36,1 || 83,3 || '''1,2''' || '''1,8''' || '''0,5''' || 0 || '''7,6''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | '''69''' || 0 || 14,0 || 42,1 || 41,7 || 85,9 || 1 || 1,3 || 0,4 || 0 || 7,2 |- | style="text-align:left;" rowspan="2"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 41 || 0 || 11,3 || 47,5 || 49,3 || 89,5 || 1,1 || 1,5 || 0,3 || '''0,1''' || 5,9 |- | style="text-align:left;"| [[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 8 || 0 || 7 ||44,8 || 36,4 || '''100''' || 0,9 || 0,4 || 0 || 0 || 4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūorleānas "Pelicans"|"Pelicans"]] | 50 || 0 || 10,2 ||38,0 || 18,8 || 95,6 || 0,8 || 1,2 || 0,3 || 0 || 3,6 |- | style="text-align:left;" rowspan="2"| {{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūorleānas "Pelicans"|"Pelicans"]] | 4 || 0 || 3,3 || 25,0 || 0 || 0 || 0 || 0,3 || 0,3 || 0 || 0,5 |- | style="text-align:left;"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 2 || 0 || 2,5 || '''100''' || '''100''' || 80,0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2018|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 6 || 0 || 10,8 ||27,6 || 0 || '''100''' || '''1,2''' || 1,3 || '''0,5''' || 0 || 3,7 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 241 || 7 || 13,3 || 40,9 || 37,2 || 87,9 || 1 || 1,4 || 0,4 || 0 || 6 |} ===CBA=== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| 2016–17 | style="text-align:left;"| [[Shanghai Sharks]] | 41 || 38 || 40,5 || 47,4 || 39,4|| 93,3 || 8,2 || 4,2 || 1,6 || 0,1 || 37,6 |- | style="text-align:left;"| 2017–18 | style="text-align:left;"| [[Shanghai Sharks]] | 41 || 39 || 41,9 || 45,0 || 41,3 || 95,2 || 6,9 || 5,5 || 2 || 0,1 || 36,9 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Basketbola profili | oficmlapa = | val_01 = | nba = playerfile/jimmer_fredette/ | wnba = | basket.lv = | br = | sr = | espn = | fiba = | fibae = | eirol = | hooph = | fibasl = }} * [http://www.byucougars.com/Profile.jsp?ID=3062 ''Brigham Young'' universitātes profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110602115050/http://www.byucougars.com/Profile.jsp?ID=3062 |date={{dat|2011|06|02||bez}} }} {{en ikona}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fredete, Dzzimers}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] enarkqit9h9txxzrt7v5qhr83i08612 Skulte (Mārupes pagasts) 0 153948 3672032 3626961 2022-08-18T09:20:34Z Pirags 3757 /* ievads */ pap wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Mārupes pagastā|Skulte|Skulte}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skulte | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Skulte pie Rīgas, piemineklis - lidmašīna 2006-08-18.jpg | image_caption = Padomju armijas lidmašīnas [[IL-28]] piemineklis (novākts 2022) | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Mārupes novads]] | subdivision_name2 = [[Mārupes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0.34 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2009 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2840&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1729 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 55 | lats = 7 | latNS = N | longd = 23 | longm = 56 | longs = 56 | longEW = E | elevation_m = 8 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2108 Jaunskulte | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Skulte''' (arī '''Jaunskulte''') ir apdzīvota vieta [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes pagasts|Mārupes pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļos. Izvietojusies [[Neriņa]]s krastos rietumos no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskās lidostas "Rīga"]] skrejceļiem 9 km no novada centra [[Mārupe]]s un 15 km no Rīgas centra. == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojās pēc Otrā pasaules kara kā [[Padomju armija]]s virsnieku ciemats. Vēlāk attīstījās kā kolhoza Mārupe ciems. Apbūvē dominē daudzstāvu mājas, apkārtnē daudz bijušo armijas būvju palieku. Skultē atrodas sākumskola un stadions.<ref>[http://www.marupe.lv/lv/doc/par-novadu/ciemati/skulte/ Mārupes novads. Skulte]{{Novecojusi saite}}</ref> Uz Skulti no lidostas "Rīga" tika pārcelts [[Rīgas Aviācijas muzejs]]. 2022. gada 29. jūnijā Mārupes novada pašvaldības dome nolēmuma militārās lidmašīnas IL-28 pieminekli Skultes ielā 19 pārvietot uz netālu esošo Aviācijas tehnikas muzeju. Pieminekli demontēja un pārvietoja 27. jūlijā.<ref>[ https://www.marupe.lv/lv/turisms/zinas SKULTĒ DEMONTĒTS VIDES OBJEKTS - SKULTES LIDMAŠĪNA] marupe.lv 2022. gada 28. jūlijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Mārupes novada ciemi}} 4krkzd5w700eye3z7gzguwx5sgabuzs 3672048 3672032 2022-08-18T09:28:22Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Mārupes pagastā|Skulte|Skulte}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skulte | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Skulte pie Rīgas, piemineklis - lidmašīna 2006-08-18.jpg | image_caption = Padomju armijas lidmašīnas [[IL-28]] piemineklis (novākts 2022) | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Mārupes novads]] | subdivision_name2 = [[Mārupes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0.34 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2009 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2840&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1729 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 55 | lats = 7 | latNS = N | longd = 23 | longm = 56 | longs = 56 | longEW = E | elevation_m = 8 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2108 Jaunskulte | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Skulte''' (arī '''Jaunskulte''') ir apdzīvota vieta [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes pagasts|Mārupes pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļos. Izvietojusies [[Neriņa]]s krastos rietumos no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskās lidostas "Rīga"]] skrejceļiem 9 km no novada centra [[Mārupe]]s un 15 km no Rīgas centra. == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojās pēc Otrā pasaules kara kā [[Padomju armija]]s virsnieku ciemats. Vēlāk attīstījās kā kolhoza Mārupe ciems. Apbūvē dominē daudzstāvu mājas, apkārtnē daudz bijušo armijas būvju palieku. Skultē atrodas sākumskola un stadions.<ref>[http://www.marupe.lv/lv/doc/par-novadu/ciemati/skulte/ Mārupes novads. Skulte]{{Novecojusi saite}}</ref> Uz Skulti no lidostas "Rīga" tika pārcelts [[Rīgas Aviācijas muzejs]]. 2022. gada 29. jūnijā Mārupes novada pašvaldības dome nolēma 1978. gadā uzcelto militārās lidmašīnas IL-28 pieminekli Skultes ielā 19 pārvietot uz netālu esošo Aviācijas tehnikas muzeju. Pieminekli demontēja un pārvietoja 27. jūlijā.<ref>[ https://www.marupe.lv/lv/turisms/zinas SKULTĒ DEMONTĒTS VIDES OBJEKTS - SKULTES LIDMAŠĪNA] marupe.lv 2022. gada 28. jūlijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Mārupes novada ciemi}} qk0nwiigrjg4be45wsk31bkh6ph6v0v 3672079 3672048 2022-08-18T10:24:30Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Mārupes pagastā|Skulte|Skulte}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skulte | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Skulte pie Rīgas, piemineklis - lidmašīna 2006-08-18.jpg | image_caption = Padomju armijas lidmašīnas [[IL-28]] piemineklis (1978–2022) | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Mārupes novads]] | subdivision_name2 = [[Mārupes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0.34 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2009 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2840&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1729 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 55 | lats = 7 | latNS = N | longd = 23 | longm = 56 | longs = 56 | longEW = E | elevation_m = 8 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2108 Jaunskulte | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Skulte''' (arī '''Jaunskulte''') ir apdzīvota vieta [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes pagasts|Mārupes pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļos. Izvietojusies [[Neriņa]]s krastos rietumos no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskās lidostas "Rīga"]] skrejceļiem 9 km no novada centra [[Mārupe]]s un 15 km no Rīgas centra. == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojās pēc Otrā pasaules kara kā [[Padomju armija]]s virsnieku ciemats. Vēlāk attīstījās kā kolhoza Mārupe ciems. Apbūvē dominē daudzstāvu mājas, apkārtnē daudz bijušo armijas būvju palieku. Skultē atrodas sākumskola un stadions.<ref>[http://www.marupe.lv/lv/doc/par-novadu/ciemati/skulte/ Mārupes novads. Skulte]{{Novecojusi saite}}</ref> Uz Skulti no lidostas "Rīga" tika pārcelts [[Rīgas Aviācijas muzejs]]. 2022. gada 29. jūnijā Mārupes novada pašvaldības dome nolēma 1978. gadā uzcelto militārās lidmašīnas IL-28 pieminekli Skultes ielā 19 pārvietot uz netālu esošo Aviācijas tehnikas muzeju. Pieminekli demontēja un pārvietoja 27. jūlijā.<ref>[ https://www.marupe.lv/lv/turisms/zinas SKULTĒ DEMONTĒTS VIDES OBJEKTS - SKULTES LIDMAŠĪNA] marupe.lv 2022. gada 28. jūlijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Mārupes novada ciemi}} l5ndz2s0250c5ng4tzu8y2iuy7w9jwu Kristaps Purnis 0 156445 3672027 3326857 2022-08-18T09:14:44Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[ASV]] → [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristaps Purnis | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1977|8|15}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = | poz = [[Aizsargs (basketbols)|aizsargs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1993-1994 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} "[[SWH/Brocēni]]" | kl_sez 2 = 1994-1995 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} "[[Rīgs Laiks (basketbola klubs)|Rīgs Laiks]]" | kl_sez 3 = 1995-1998 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni]] | kl_sez 4 = 1999 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Gulbenes "Buki"]] | kl_sez 5 = 1999-2006 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = līdz 2002 | taut 1 = {{Bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 11× [[LBL|Latvijas]] čempions (1994, 1996, 1997, 1998, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2005, 2006) * LBL finālsērijas vērtīgākais spēlētājs (2002) * [[FIBA Čempionu kauss|FIBA Čempionu kausa]] trešās vietas ieguvējs (2003) * [[NEBL]] trešās vietas ieguvējs (2002) * [[LJBL]] sezonas vērtīgākais spēlētājs (1994) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kristaps Purnis''' (dzimis {{dat|1977|8|15}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlējis [[Aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. 13 [[LBL|Latvijas basketbola līgā]] (LBL) aizvadītajās sezonās viņš 11 reizes [[BK Brocēni]] un [[BK Ventspils]] sastāvā ir kļuvis par Latvijas čempionu, vēl vienu reizi (1999) izcīnīja otro vietu [[Gulbenes "Buki"]] sastāvā.<ref name="SA">{{Sporta Avīze|first= Ēriks|last= Strauss|date= {{dat|2010|10|5||bez}}|title= 20 sezonu personības|volume= 40|issue= 765|pages= 19}}</ref> 2002. gadā viņš tika atzīts par finālsērijas [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]].<ref>[http://basket.lv/lbl2/foto/07052011-lbl_finali_tradicijas_likumsakaribas_sakr LBL fināli: tradīcijas, likumsakarības, sakritības]{{Novecojusi saite}}, basket.lv</ref> == Karjera == K. Purnis bija ļoti veiksmīgs basketbolists jau jaunatnes līmenī. 1994. gadā atzīts par [[Latvijas jaunatnes basketbola līga]]s sezonas labāko spēlētāju. Karjeru pieaugušo basketbolā sācis jau 16 gadu vecumā [[BK Brocēni]] sastāvā 1993. gada 16. oktobrī spēlē pret [[BK Ventspils]] gūstotot 4 punktus 13 minūtēs. Lielāko karjeras daļu aizvadījis šajos divos LBL klubos. Pēc 13 veiksmīgām sezonām LBL K. Purnis negaidīti beidza spēlētāja karjeru 28 gadu vecumā.<ref>[https://www.delfi.lv/mvp/pa-pedam/basketbols-gimene-religija-kas-patiesiba-notika-ar-titulu-rekordistu-kristapu-purni?id=52646491 Basketbols, ģimene, reliģija... Kas patiesībā notika ar titulu rekordistu Kristapu Purni?] Delfi. MVP</ref> Kopā piedalījies 398 LBL spēlēs, gūstot vidēji 13,7 punktus spēlē. === Latvijas izlase === Latvijas U-22 izlases sastāvā piedalījās 1998. gada Eiropas čempionātā. Latvijas izlase zaudēja visās turnīa spēlēs, toties K. Purnis bija rezultatīvākais spēlētājs, gūstot vidēji 17,6 punktus spēlē. Spēlējis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]], tomēr ne reizi nav pārstāvējis nacionālo valstsvienību [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātu]] finālturnīros.<ref>[http://www.fiba.com/pages/eng/fa/player/p/pid/22392/sid/2374/tid/2134/_/1998_European_Championship_for_Men_22_and_Under_/index.html Kristaps Purnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315144731/http://www.fiba.com/pages/eng/fa/player/p/pid/22392/sid/2374/tid/2134/_/1998_European_Championship_for_Men_22_and_Under_/index.html |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, fiba.com</ref> Pieaugušo izlasē debitējis 1995. gada 15. novembrī pret Krieviju. Kopā 40 izlasē aizvadītājās spēlēs guvis vidēji 4,7 punktus spēlē. == Privātā dzīve == K. Purņa tēvs Kārlis Purnis ir bijis valsts kapitālsabiedrības "[[Latvenergo]]" viceprezidents. Pēc basketbolista karjeras beigām K. Purnis kopā ar sievu Renāti pameta Latviju, šobrīd dzīvo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/3-puslaiks/purnim-pa-pedam-basketbolists-paver-priekskaru-par-savu-pazusanu.d?id=52669693|title=Purnim pa pēdām: Basketbolists paver priekškaru par savu 'pazušanu'|last=Delfi|first=|access-date=|date=}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160305155610/http://www.euroleague.net/competition/players/showplayer?gamecode=63&pcode=CNE&seasoncode=u2005 Eirolīgas profils] {{en ikona}} {{Latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{Navboxes |title = Sasniegumi |list = {{Ventspils 2006}} {{Ventspils 2005}} {{Ventspils 2004}} {{Ventspils 2003}} {{Ventspils 2002}} {{Ventspils 2001}} {{Ventspils 2000}} }} {{DEFAULTSORT:Purnis, Kristaps}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] 718sl9lwn3za95hyt09k52atwh38h98 Eimija Vainhausa 0 157025 3672064 3592051 2022-08-18T10:11:11Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Eimija Vainhausa | Vārds_orig = ''Amy Winehouse'' | Attēls = AmyWinehouseBerlin2007.jpg | Apraksts = Eimija Vainhausa 2007. gadā | Dz_vārds = Eimija Džeida Vainhausa | Dzimis = {{dat|1983|9|14}} | Vieta_dz = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2011|7|23|1983|9|14}} | Vieta_mr = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | Žanrs = [[soulmūzika]], [[R&B]], [[džezs]] | Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore | Gadi = 2003—2011 |Izdevējkompānija = [[Island Records|Island]], [[Lioness Records|Lioness]], [[Universal Republic]] (ASV) | Mlapa = [http://www.amywinehouse.com/ amywinehouse.com] | Dzimums = S }} '''Eimija Džeida Vainhausa''' ({{val|en|Amy Jade Winehouse}}; {{dat|1983|09|14|N}} — {{dat|2011|07|23|N}}) bija ebreju izcelsmes angļu dziedātāja un dziesmu autore. Viņa bija pazīstama ar savu spēcīgo [[kontralts|kontralta]] vokālu<ref name="tragic">[http://www.observer.com/2007/amy-winehouse-next-tragic-talent "Amy Winehouse."] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090422045335/http://www.observer.com/2007/amy-winehouse-next-tragic-talent |date={{dat|2009|04|22||bez}} }} ''The Observer''. 2007.</ref> un ar dažādu muzikālo žanru eklektisko miksēšanu.<ref name="allmusic">Bush, John. [http://www.allmusic.com/album/r671986 ''Amy Winehouse Frank Review'']. allmusic.com. Retrieved on 4 November 2006.</ref> E. Vainhausas 2003. gadā izdotais debijas albums ''[[Frank (albums)|Frank]]'' saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes Apvienotajā Karalistē un tika nominēts ''Mercury'' balvai. Otru albumu ''[[Back to Black]]'' viņa izdeva 2006. gadā, tas guva lielus panākumus — šis ieraksts tika nominēts sešām ''[[Grammy balva|Grammy]]'' balvām, no kurām piecās kategorijās tas dabūja balvu. E. Vainhausa kļuva par pirmo britu dziedātāju, kas ieguvusi piecas ''Grammy'' balvas,<ref>[http://www.bbcamerica.com/content/23/anglophenia.jsp?bc_id=899 Yes, America, Amy Winehouse Is a Star]. ''BBC Worldwide America''. 11 February 2008. Retrieved 12 February 2008.</ref><ref name="brother">Winehouse, Alex (13 February 2008). [http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/music/article3359759.ece "Amy Winehouse's brother on her return to form"]. ''The Times''.</ref> kā arī tas bija atkārtots rekords starp sieviešu māksliniecēm iegūto balvu ziņā. Tas bija trešais visvairāk pārdotākais albums Lielbritānijā 2000. gados.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/8433447.stm |title=James Blunt records the biggest selling album of decade|publisher=BBC News |date=2009-12-29 |accessdate=2011-01-09}}</ref> Viņa tika atrasta mirusi savās mājās {{dat|2011|07|23}},<ref>[http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/mirusi-britu-souldziedataja-eimija-vainhausa.d?id=39736491 Mirusi britu souldziedātāja Eimija Vainhausa]</ref><ref>[http://mango.delfi.lv/zinas/slavenibas/seru_vestis/mirusi-britu-muzike-eimija-vainhausa.m?id=39738485 Mirusi britu mūziķe Eimija Vainhausa]</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/muzika/jaunumi/385744-mirusi_britu_dziedataja_eimija_vainhausa Mirusi britu dziedātāja Eimija Vainhausa]</ref><ref name="nytimes">{{ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2011/07/24/arts/music/amy-winehouse-british-soul-singer-dies-at-27.html|title=Amy Winehouse, British Soul Singer With a Troubled Life, Dies at 27|last=McKinley|first=James|coauthors=Ravi Somaiya and Julia Werdigier|date=24 July 2011|work=The New York Times |accessdate=24 July 2011|location=New York }}</ref><ref name="obituary">[http://www.bbc.co.uk/news/uk-14263839 BBC News website 23 July 2011: ''Obituary: Amy Winehouse''] Retrieved 23 July 2011</ref> tā paša gada oktobrī tika atklāts, ka miršanas iemesls bija saindēšanās ar alkoholu.<ref>[http://mango.delfi.lv/zinas/slavenibas/muziki/vainhausa-tomer-nomirusi-no-alkohola.m?id=41407489 Vainhausa tomēr nomirusi no alkohola]</ref> Mirstot 27 gadu vecumā, viņa pievienojusies tā sauktajam slaveno 27 gados mirušo cilvēku pulkam (vēl šajā vecumā miruši [[Roberts Džonsons]], [[Braiens Džonss]], [[Alans Vilsons]], [[Džimijs Hendrikss]], [[Kurts Kobeins]]).<ref>[http://mango.delfi.lv/zinas/apraksti/vestures_miti/muziki-kas-mirusi-27-gadu-vecuma.m?id=39758219 Mūziķi, kas miruši 27 gadu vecumā]</ref> == Diskogrāfija == ; Studijas albumi * 2003: ''[[Frank (albums)|Frank]]'' * 2006: ''[[Back to Black]]'' ; Dziesmu apkopojuma albums * 2011: ''[[Lioness: Hidden Treasures]]'' (izdots pēc nāves) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.amywinehouse.co.uk/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vainhausa, Eimija}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2011. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas ebreji]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 7hv4whlsyptsmkpkac0v8h9h8j8k2nm 3672065 3672064 2022-08-18T10:12:32Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Eimija Vainhausa | Vārds_orig = ''Amy Winehouse'' | Attēls = AmyWinehouseBerlin2007.jpg | Apraksts = Eimija Vainhausa 2007. gadā | Dz_vārds = Eimija Džeida Vainhausa | Dzimis = {{dat|1983|9|14}} | Vieta_dz = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2011|7|23|1983|9|14}} | Vieta_mr = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | Žanrs = [[soulmūzika]], [[R&B]], [[džezs]] | Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore | Gadi = 2003—2011 |Izdevējkompānija = [[Island Records|Island]], [[Lioness Records|Lioness]], [[Universal Republic]] (ASV) | Mlapa = [http://www.amywinehouse.com/ amywinehouse.com] | Dzimums = S }} '''Eimija Džeida Vainhausa''' ({{val|en|Amy Jade Winehouse}}; {{dat|1983|09|14|N}} — {{dat|2011|07|23|N}}) bija ebreju izcelsmes angļu dziedātāja un dziesmu autore. Viņa bija pazīstama ar savu spēcīgo [[kontralts|kontralta]] vokālu<ref name="tragic">[http://www.observer.com/2007/amy-winehouse-next-tragic-talent "Amy Winehouse."] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090422045335/http://www.observer.com/2007/amy-winehouse-next-tragic-talent |date={{dat|2009|04|22||bez}} }} ''The Observer''. 2007.</ref> un ar dažādu muzikālo žanru eklektisko miksēšanu.<ref name="allmusic">Bush, John. [http://www.allmusic.com/album/r671986 ''Amy Winehouse Frank Review'']. allmusic.com. Retrieved on 4 November 2006.</ref> E. Vainhausas 2003. gadā izdotais debijas albums ''[[Frank (albums)|Frank]]'' saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes Apvienotajā Karalistē un tika nominēts ''Mercury'' balvai. Otru albumu ''[[Back to Black]]'' viņa izdeva 2006. gadā, tas guva lielus panākumus — šis ieraksts tika nominēts sešām ''[[Grammy balva|Grammy]]'' balvām, no kurām piecās kategorijās tas dabūja balvu. E. Vainhausa kļuva par pirmo britu dziedātāju, kas ieguvusi piecas ''Grammy'' balvas,<ref>[http://www.bbcamerica.com/content/23/anglophenia.jsp?bc_id=899 Yes, America, Amy Winehouse Is a Star]. ''BBC Worldwide America''. 11 February 2008. Retrieved 12 February 2008.</ref><ref name="brother">Winehouse, Alex (13 February 2008). [http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/music/article3359759.ece "Amy Winehouse's brother on her return to form"]. ''The Times''.</ref> kā arī tas bija atkārtots rekords starp sieviešu māksliniecēm iegūto balvu ziņā. Tas bija trešais visvairāk pārdotākais albums Lielbritānijā 2000. gados.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/8433447.stm |title=James Blunt records the biggest selling album of decade|publisher=BBC News |date=2009-12-29 |accessdate=2011-01-09}}</ref> Viņa tika atrasta mirusi savās mājās {{dat|2011|07|23}},<ref>[http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/mirusi-britu-souldziedataja-eimija-vainhausa.d?id=39736491 Mirusi britu souldziedātāja Eimija Vainhausa]</ref><ref>[http://mango.delfi.lv/zinas/slavenibas/seru_vestis/mirusi-britu-muzike-eimija-vainhausa.m?id=39738485 Mirusi britu mūziķe Eimija Vainhausa]</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/muzika/jaunumi/385744-mirusi_britu_dziedataja_eimija_vainhausa Mirusi britu dziedātāja Eimija Vainhausa]</ref><ref name="nytimes">{{ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2011/07/24/arts/music/amy-winehouse-british-soul-singer-dies-at-27.html|title=Amy Winehouse, British Soul Singer With a Troubled Life, Dies at 27|last=McKinley|first=James|coauthors=Ravi Somaiya and Julia Werdigier|date=24 July 2011|work=The New York Times |accessdate=24 July 2011|location=New York }}</ref><ref name="obituary">[http://www.bbc.co.uk/news/uk-14263839 BBC News website 23 July 2011: ''Obituary: Amy Winehouse''] Retrieved 23 July 2011</ref> tā paša gada oktobrī tika atklāts, ka miršanas iemesls bija saindēšanās ar alkoholu.<ref>[http://mango.delfi.lv/zinas/slavenibas/muziki/vainhausa-tomer-nomirusi-no-alkohola.m?id=41407489 Vainhausa tomēr nomirusi no alkohola]</ref> Mirstot 27 gadu vecumā, viņa pievienojusies tā sauktajam slaveno 27 gados mirušo cilvēku pulkam (vēl šajā vecumā miruši [[Roberts Džonsons]], [[Braiens Džonss]], [[Alans Vilsons]], [[Džimijs Hendrikss]], [[Kurts Kobeins]]).<ref>[http://mango.delfi.lv/zinas/apraksti/vestures_miti/muziki-kas-mirusi-27-gadu-vecuma.m?id=39758219 Mūziķi, kas miruši 27 gadu vecumā]</ref> == Diskogrāfija == ; Studijas albumi * 2003: ''[[Frank (albums)|Frank]]'' * 2006: ''[[Back to Black]]'' ; Dziesmu apkopojuma albums * 2011: ''[[Lioness: Hidden Treasures]]'' (izdots pēc nāves) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} * [http://www.amywinehouse.co.uk/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vainhausa, Eimija}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2011. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas ebreji]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] oc7ekquqyh1toshwzm7attldmlqu7o6 3672067 3672065 2022-08-18T10:13:55Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Eimija Vainhausa | Vārds_orig = ''Amy Winehouse'' | Attēls = AmyWinehouseBerlin2007.jpg | Apraksts = Eimija Vainhausa 2007. gadā | Dz_vārds = Eimija Džeida Vainhausa | Dzimis = {{dat|1983|9|14}} | Vieta_dz = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2011|7|23|1983|9|14}} | Vieta_mr = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | Žanrs = [[soulmūzika]], [[R&B]], [[džezs]] | Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore | Gadi = 2003—2011 |Izdevējkompānija = [[Island Records|Island]], [[Lioness Records|Lioness]], [[Universal Republic]] (ASV) | Mlapa = [http://www.amywinehouse.com/ amywinehouse.com] | Dzimums = S }} '''Eimija Džeida Vainhausa''' ({{val|en|Amy Jade Winehouse}}; {{dat|1983|09|14|N}} — {{dat|2011|07|23|N}}) bija ebreju izcelsmes angļu dziedātāja un dziesmu autore. Viņa bija pazīstama ar savu spēcīgo [[kontralts|kontralta]] vokālu<ref name="tragic">[http://www.observer.com/2007/amy-winehouse-next-tragic-talent "Amy Winehouse."] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090422045335/http://www.observer.com/2007/amy-winehouse-next-tragic-talent |date={{dat|2009|04|22||bez}} }} ''The Observer''. 2007.</ref> un ar dažādu muzikālo žanru eklektisko miksēšanu.<ref name="allmusic">Bush, John. [http://www.allmusic.com/album/r671986 ''Amy Winehouse Frank Review'']. allmusic.com. Retrieved on 4 November 2006.</ref> E. Vainhausas 2003. gadā izdotais debijas albums ''[[Frank (albums)|Frank]]'' saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes Apvienotajā Karalistē un tika nominēts ''Mercury'' balvai. Otru albumu ''[[Back to Black]]'' viņa izdeva 2006. gadā, tas guva lielus panākumus — šis ieraksts tika nominēts sešām ''[[Grammy balva|Grammy]]'' balvām, no kurām piecās kategorijās tas dabūja balvu. E. Vainhausa kļuva par pirmo britu dziedātāju, kas ieguvusi piecas ''Grammy'' balvas,<ref>[http://www.bbcamerica.com/content/23/anglophenia.jsp?bc_id=899 Yes, America, Amy Winehouse Is a Star]. ''BBC Worldwide America''. 11 February 2008. Retrieved 12 February 2008.</ref><ref name="brother">Winehouse, Alex (13 February 2008). [http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/music/article3359759.ece "Amy Winehouse's brother on her return to form"]. ''The Times''.</ref> kā arī tas bija atkārtots rekords starp sieviešu māksliniecēm iegūto balvu ziņā. Tas bija trešais visvairāk pārdotākais albums Lielbritānijā 2000. gados.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/8433447.stm |title=James Blunt records the biggest selling album of decade|publisher=BBC News |date=2009-12-29 |accessdate=2011-01-09}}</ref> Viņa tika atrasta mirusi savās mājās {{dat|2011|07|23}},<ref>[http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/mirusi-britu-souldziedataja-eimija-vainhausa.d?id=39736491 Mirusi britu souldziedātāja Eimija Vainhausa]</ref><ref>[http://mango.delfi.lv/zinas/slavenibas/seru_vestis/mirusi-britu-muzike-eimija-vainhausa.m?id=39738485 Mirusi britu mūziķe Eimija Vainhausa]</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/muzika/jaunumi/385744-mirusi_britu_dziedataja_eimija_vainhausa Mirusi britu dziedātāja Eimija Vainhausa]</ref><ref name="nytimes">{{ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2011/07/24/arts/music/amy-winehouse-british-soul-singer-dies-at-27.html|title=Amy Winehouse, British Soul Singer With a Troubled Life, Dies at 27|last=McKinley|first=James|coauthors=Ravi Somaiya and Julia Werdigier|date=24 July 2011|work=The New York Times |accessdate=24 July 2011|location=New York }}</ref><ref name="obituary">[http://www.bbc.co.uk/news/uk-14263839 BBC News website 23 July 2011: ''Obituary: Amy Winehouse''] Retrieved 23 July 2011</ref> tā paša gada oktobrī tika atklāts, ka miršanas iemesls bija saindēšanās ar alkoholu.<ref>[http://mango.delfi.lv/zinas/slavenibas/muziki/vainhausa-tomer-nomirusi-no-alkohola.m?id=41407489 Vainhausa tomēr nomirusi no alkohola]</ref> Mirstot 27 gadu vecumā, viņa pievienojusies tā sauktajam slaveno 27 gados mirušo cilvēku pulkam (vēl šajā vecumā miruši [[Roberts Džonsons]], [[Braiens Džonss]], [[Alans Vilsons]], [[Džimijs Hendrikss]], [[Kurts Kobeins]]).<ref>[http://mango.delfi.lv/zinas/apraksti/vestures_miti/muziki-kas-mirusi-27-gadu-vecuma.m?id=39758219 Mūziķi, kas miruši 27 gadu vecumā]</ref> == Diskogrāfija == ; Studijas albumi * 2003: ''[[Frank (albums)|Frank]]'' * 2006: ''[[Back to Black]]'' ; Dziesmu apkopojuma albums * 2011: ''[[Lioness: Hidden Treasures]]'' (izdots pēc nāves) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} * [http://www.amywinehouse.co.uk/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vainhausa, Eimija}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2011. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā mirušie]] [[Kategorija:Anglijas ebreji]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 83df0borlkrudc03j0ixifq8c5lqvgy Mucenieki (Ropažu pagasts) 0 157839 3672000 3532633 2022-08-18T08:26:36Z Pirags 3757 /* ievads */ pap wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvoto vietu Ropažu pagastā|Mucenieki|Mucenieki}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mucenieki | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Mucenieki - panoramio.jpg | image_caption = | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Ropažu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1.15 | population_as_of = 2009 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=29748&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 709 | population_density_km2 = 613.8 | latd = 56 | latm = 57 | lats = 30| latNS = N | longd = 24 | longm = 22| longs = 53| longEW = E | elevation_m = 8 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2137 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mucenieki''' ir ciems Pierīgā, [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastā]]. Izvietojies pagasta rietumos pie Rīgas apvedceļa [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] 19 km attālumā no pagasta centra [[Ropaži]]em, 10 km no novada centra [[Ulbroka]]s un 20 km no [[Rīga]]s centra. == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojusies bijušās [[padomju armija]]s kara pilsētiņas vietā.<ref>[http://www.ropazi.lv/box/files/dokumenti/2010_attistibas_programma/2010paskaidrojumaraksts.pdf Ropažu novada teritorijas plānojums 2006.-2018. gadam]{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš [[1960. gadi]]em te bija dislocēta PSRS Pretgaisa aizsardzības karaspēka daļa k/d 55725. 1982. gadā sāka būvēt 6. atsevišķās pretgaisa aizsardzības armijas 27. korpusa komandpunktu «Arka» (k/d 78454-В), pie kura izauga virsnieku pilsētiņa.<ref>[http://www.necton.lv/component/content/article/32/145.html Командный центр 27-го корпуса ПВО АРКА]{{Novecojusi saite}}</ref> Sakarā ar Krievijas bruņoto spēku izvešanu objektu nesāka izmantot, pēc 1994. gada tā aprīkojumu demontēja, bunkuru nojauca 2000. gados. 1998. gadā Muceniekos izveidoja patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki” 200 personām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/patverums/mucen.html |title=Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs “Mucenieki” |access-date={{dat|2011|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110725095241/http://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/patverums/mucen.html }}</ref> Ciema austrumu daļā veidojās individuālās apbūves apvidus Silava.<ref>[http://aprinkis.lv/arhivs/413992/?from=0 Rīgas apriņķa avīze. Ļeņins uz betona plāksnes. Mucenieki]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ropažu pagasta ciemi}} nqtqv3sf28pc4dxlgaae9emeir2ie9h 3672011 3672000 2022-08-18T08:35:25Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvoto vietu Ropažu pagastā|Mucenieki|Mucenieki}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mucenieki | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Mucenieki - panoramio.jpg | image_caption = | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Ropažu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1.15 | population_as_of = 2009 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=29748&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 709 | population_density_km2 = 613.8 | latd = 56 | latm = 57 | lats = 30| latNS = N | longd = 24 | longm = 22| longs = 53| longEW = E | elevation_m = 8 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2137 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mucenieki''' ir ciems Pierīgā, [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastā]]. Izvietojies pagasta rietumos pie Rīgas apvedceļa [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] 19 km attālumā no pagasta centra [[Ropaži]]em, 10 km no novada centra [[Ulbroka]]s un 20 km no [[Rīga]]s centra. == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojusies bijušās [[padomju armija]]s kara pilsētiņas vietā.<ref>[http://www.ropazi.lv/box/files/dokumenti/2010_attistibas_programma/2010paskaidrojumaraksts.pdf Ropažu novada teritorijas plānojums 2006.-2018. gadam]{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš [[1960. gadi]]em te bija dislocēta PSRS Pretgaisa aizsardzības karaspēka daļa k/d 55725. 1982. gadā sāka būvēt 6. atsevišķās pretgaisa aizsardzības armijas 27. korpusa komandpunktu «Arka» (k/d 78454-В), pie kura izauga virsnieku pilsētiņa.<ref>[http://www.necton.lv/component/content/article/32/145.html Командный центр 27-го корпуса ПВО АРКА]{{Novecojusi saite}}</ref> Sakarā ar Krievijas bruņoto spēku izvešanu objektu nesāka izmantot, pēc 1994. gada tā aprīkojumu demontēja, bunkuru nojauca 2000. gados. 1998. gadā Muceniekos izveidoja patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki” 200 personām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/patverums/mucen.html |title=Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs “Mucenieki” |access-date={{dat|2011|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110725095241/http://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/patverums/mucen.html }}</ref> Ciema austrumu daļā veidojās individuālās apbūves apvidus Silava.<ref>[http://aprinkis.lv/arhivs/413992/?from=0 Rīgas apriņķa avīze. Ļeņins uz betona plāksnes. Mucenieki]{{Novecojusi saite}}</ref> 2022. gada 18. augustā Muceniekos demontēja vienu no pēdējiem Latvijas Ļeņina pieminekļiem, kas atradās bijušajā kara pilsētiņā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ropazu-novada-demonte-padomju-piemineklus.a469856/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ropažu novadā demontē padomju pieminekļus] lsm.lv 2022. gada 18. augustā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ropažu pagasta ciemi}} jc58fxadgnamqvor7xknlnrpqwqqxzm Veidne:Jaungulbenes pagasta ciemi 10 157851 3671653 3671617 2022-08-17T12:25:06Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Jaungulbenes pagasta ciemi |title=[[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Aduliena]] * [[Agrumi]] * [[Grīvas]] * '''[[Gulbītis]]''' * [[Jaungulbene]] * [[Kaipi (Jaungulbenes pagasts)|Kaipi]] * [[Obrava]] * [[Pauri (Jaungulbenes pagasts)|Pauri]] * [[Siladzirnavas]] * [[Tūjas (Jaungulbenes pagasts)|Tūjas]] * [[Ušuri]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Jaungulbenes pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]] </noinclude> e5i12y1hbdyn5yklqwz4feu3046fzwp Dzintaru koncertzāle 0 159568 3671941 3176629 2022-08-18T06:37:16Z Gustamons 90751 Pievienoju bildi wikitext text/x-wiki [[Attēls:Konzertsaal in Riga-Strand.jpg|thumb|240px|Dzintaru koncertzāles Mazā zāle (2018).]] [[Attēls:Spectators at Laima Rendez Vous Jurmala 2017.jpg|thumb|240px|Lielā zāle (2017).]] '''Dzintaru koncertzāle''' ir koncertzāļu komplekss, kas atrodas [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Koncertzāle ir plaši pazīstama [[Latvija|Latvijā]] un [[Krievija|Krievijā]], kā arī citās valstīs pēc tajā rīkotajiem starptautiskajiem festivāliem un koncertiem. Koncertzāle iekļauta [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kulturaskanons.lv/lv/1/9/14/|title=Dzintaru koncertzāle 1936-2008|author=Anita Antenišķe|accessdate={{dat|2013|3|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130613102521/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/9/14|archivedate={{dat|2013|06|13||bez}}}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Dzintaru koncertzāle 2022.jpg|left|thumb|Skats uz Lielās zāles skatuvi (2022).]] 1936. gadā pēc arhitektu [[Viktors Mellenbergs|Viktora Mellenberga]] un [[Aleksandrs Birzenieks|Aleksandra Birzenieka]] projekta tika uzcelta trīsdaļīga koka būve, tās fasādē un iekštelpās izmantoti nacionālā [[Romantisms|romantisma]] motīvi. Ietilpība virs 500 skatītāju. 2015. gadā tika pabeigta Dzintaru koncertzāles mazās (slēgtās) zāles rekonstrukcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Dzintara koncertzāles|url=http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375&page=8|publisher=DELFI|date={{dat|2015|12|30||bez}}}}</ref> 1962. gadā pēc arhitekta [[Modris Ģelzis|Modra Ģelža]] projekta uzcēla atvērtā tipa koncertzāli (ar jumtu, bet bez sienām skatītāju zālei). Ietilpība virs 2000 skatītāju. Pēc 2006. gada pārbūves izmainīts skatuves interjers, uzstādītas mūsdienīgas akustiskās sistēmas, mīkstie krēsli skatītājiem un infrasarkanie apsildītāji. Skatuvei ir pieci līmeņi, ko var izmantot simfoniskajiem, koru un [[Džezs|džeza]] koncertiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dzk.lv Koncertzāles mājaslapa] {{Latvijas kultūras kanons}} {{Latvija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Jūrmala]] [[Kategorija:Kultūras būves Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] bh3tsjxp6vl4f6p0i65qs9avb8i9fou Dalībnieka diskusija:Egilus 3 165596 3671764 3667275 2022-08-17T17:25:39Z Inesemicule 108355 /* Jautājums no Inesemicule (2022. gada 17. augusts, plkst. 20.25) */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;" | style="padding-top:4px; text-align:center;"| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''<br />[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs''' |- | 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]] |} == Angermindes pils attēls == Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes "Ielādēt attēlus" un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST) :Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST) == Tulkošanas rīks == Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST) :[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST) ::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST) :::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem] == Trīsciems == Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET) :{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET) ::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET) ::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET) ::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET) :::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET) ::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET) == Pamācība "smukām atsaucēm" == Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET) :Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET) == Gada sēne == Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST) :{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST) ::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST) == 100 wikidays == Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET) :{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) :{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt... == Pēdējās stundās skatītie raksti == Atbildot uz "Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto", varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&date=24&list=pages&sort=hits&filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST) :{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET) :Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET) ::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto "novērst (rollback)" saiti, nevis "atcelt (revert)", tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET) :::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET) == tā grāmata == es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST) :Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST) ::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) :::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) ::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST) == [[Pgp_engineering]] == Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST) :{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST) :: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST) == K.Raudives politiskie uzskati == Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?! :Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā. :Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu. :Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST) Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem. "Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri. Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593 Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast... [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST) :Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni "tagad - Latvija" nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis. :Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis "es uzskatu".--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST) == Pateicība no Kb10076 == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;" | [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]] | <div align=middle><div style="font-size:1.4em">'''Pateicība!'''</div>.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!</div> |} [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST) :{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Propoganda? == Greetings, I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. It would have been better for those who don’t know history science to be silent :) Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST) :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings, We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - "pedophilia" is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)<p> Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law. I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)</p> :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad. :BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST) == lietotājs Decembris == sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET) :pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET) ::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā "2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot."? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā "tautība = nodevējs", bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET) :::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET) == Duvra == Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET) :No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET) == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants, Jury members and Organizers, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! * This form will be closed at February 15. * For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]]. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01 </div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Latvijas valsts meži == Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz a.sedlenieks@lvm.lv saziņai? == Galerija iekš Vecrīga raksta == >"Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?" 'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST) :{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz "viegliem un pārskatāmiem", pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas "lai būtu smuki". Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam. :Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST) == Oriģināls pētījums == vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST) :Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem "80 000-300 000", tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs. :Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) == Edit revert == Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&oldid=prev&diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST) :{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST) ::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST) == Про бумеранг == Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи "типичный". Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) ::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST) :::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST) == Arturs Konans Doils == Доброго времени суток, уважаемый коллега! Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное ("латышская"-латвийская") в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили! Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе. В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово. В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. В-шестых, ваше утверждение, что "участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами", кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 "простых" участников, из них 264 "активных". Пока только вы один сообщили, что они "заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами". Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы "автопатрулируемый" и "администратор"? В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим "золотой фонд" литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. "Наши рассказы на первом месте, английские - долой", так что ли? с уважением, ulugbeck1 : {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос "зачем" ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы. : У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). : Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания. : Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа "только" и "исключительно" - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже. : Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST) Доброго времени суток, уважаемый коллега! С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен. Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на "рабочую обстановку" подразумевает "тыкание", "ни здрасте, ни до свидания", так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме? Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: "Зарегистрированные участники (список участников) - 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)", "Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности? Во-четвертых, вы пишете, что "обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими". К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну "малую Википедию" (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран. В-пятых, вы пишите, "если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой". То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!? В-шестых, вы пишите "будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал". Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине "ненужности", а лишь по причине банальной "искры", "импульса к действию". Поэтому хоть какая-то попытка "сдвинуть дело с мертвой точки" должно поощряться, а не осуждаться, нет? В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество! с большим уважением, ulugbeck1 : *вздыхая* "Активный участник", то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. : Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся. : Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST) == Baltu slāvu pirmvaloda == Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST) :Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu. :Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST) ::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST) ::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST) ::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - > Baltu-slāvu - > baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) == Saziņa par R. P. lapu == Labvakar, Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi. Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām) : Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST) ::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST) :::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == Jaunais tjurku alfabēts == Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET) :{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл "новый", тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на "новый" (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET) :: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET) ::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET) :::: Дело в грамматическом окончании, у нас на "ф" слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET) == Bžezinskis == nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem "amatiem" kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET) : Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET) : p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET) ::ar "Bžezinskis" biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār "kašķējies" diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET) :::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina "vēsturi") par atveidošanas "problēmām" var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET) :::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET) :::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET) :::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET) == Jehovas Liecinieki == Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET) : Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma. : Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks "katolis", kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET) == Ekonomiskās sankcijas == Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET) :{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET) == Palīdzība ar raksta veidošanu == Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]] Paldies :) : {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm. * Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā "debites" - "debijas", saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :) * Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu. * Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2. * Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET) : p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET) == Jautājumi par infokasti. == Labdien. Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}} :{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET) == Jautājums par dalībnieka lapu == Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET) :{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''<nowiki>{|</nowiki>'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes <nowiki>{{userbox|...}}</nowiki> un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, <nowiki>{{Lietotājs vīrietis}}</nowiki>, to vienkārši atstājam infokastē kā ir. :Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> == Lappušu tulkošana == Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET) :Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus :Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET) == Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) == Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET) : {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā "Labot pirmkodu". Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams: : 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) : 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā "arhEpelāgs", "Hautevīra", "izsētos Francijā", mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās). : 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam "Parādīt pirmsskatu" un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) == Labdien! Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET) :Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) == Labdien! Tāpat arī radies jautājums par "info kasti", nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET) :Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst. :Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā <nowiki>[saite teksts]</nowiki>), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET) == [[Rīgas Loža "Saule Pērkons Daugava"]] == Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET) :Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET) ::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET) :::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv. :::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) ::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens. ::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. ::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET) :::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk. :::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību. :::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits). :::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET) == Jautājums no [[User:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] (2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48) == Sveiki! Kā var pievienot rakstu Wikipedia? --[[Dalībnieks:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] ([[Dalībnieka diskusija:Anna Dribas official|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48 (EET) :Sveiki! Nu vispirms jau - uzrakstot viņu. Ideālā gadījumā vispirms patrenējoties savā smilšu kastē: [[Dalībnieks:Anna Dribas official/Smilšu kaste]]. Rakstam daudzmaz jāatbilst standartam, kā rakstīti citi raksti par attiecīgo tēmu, un nevar pa tiešo kopēt citas Interneta lapas, jāraksta saviem vārdiem un bez reklāmas frāzēm. Rakstīt par sevi skaitās slikts tonis un interešu konflikts, bet nav aizliegts. Bet pirmo rakstu es visiem iesaku treniņa nolūkos uzrakstīt par kaut ko pašam rakstītājam nebūtisku, lai nebūtu žēl, ja raksts būs par sliktu un viņu nāksies izdzēst. Reti kuram jau ar pirmo piegājienu sanāk kas labs... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 21.18 (EET) == Wikipedia Asian Month 2021 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear Participants, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2021, the seventh Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2021. Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSck2FFBSatWmQYubvyCSWDEAvYzplfL_ZNDvr8j5hWU2bmNww/viewform the form], let the postcard can send to you asap! :This form will be closed at March 15. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2021/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2022.02 </div> </div> <!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Winners&oldid=22878389 --> == Jautājums no [[User:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] par [[Laikmetīgā deja]] (2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58) == kā papildināt veidus ar informāciju? Piemēram ir Improvizācija, kontaktimprovizācija. vēlos pievienot vides deja --[[Dalībnieks:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] ([[Dalībnieka diskusija:VIDES DEJA|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58 (EEST) : Nu ja slinkums pašam pētīt [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana|palīdzības lapas]] - tad vienkārši uzspiežam attiecīgajā lapā "labot" un pierakstām tekstā ko vajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 16.03 (EEST) == Jautājums no [[User:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] (2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27) == Labdien! Reģistrējoties, nepievērsu uzmanību, ka lietotāja vārds ir publisks. Vai iespējams to nomainīt tā, lai tas nepaliktu arhīvos? --[[Dalībnieks:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] ([[Dalībnieka diskusija:Andis.krauklis|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27 (EEST) :Ir, bet ķēpīgi (Wiki arhīvu dziļumos paliks vienalga, bet jūs droši vien domājat Gugli). Tas aprakstīts te: [[:en:Wikipedia:Changing username]] vai krieviski [[:ru:Википедия:Запросы на переименование учётных записей]]. Bet 99% gadījumu vienkāršāk ir piereģistrēties par jaunu, bet veco akauntu aizmirst nelietotu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST) == copyvio dzēšana uzreiz == čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) :Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST) == Vajadzīga bloķēšana == https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2601:242:C000:ED:EC3D:EBF:143:A577 TV infomācija nav patiesa. [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.39 (EEST) :@[[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] Kāda jēga bloķēt vienreiz lietotu adresi, ja autors no tās jau apklusis? No teksta līmeņa redzams, ka viņš šeit nav pirmoreiz - tātad adrese ir mainīga. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.53 (EEST) == Iekavas (21.07.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3658083 šis labojums] lapā [[Edgars Tavars]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Edgars Tavars|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>“Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span>. |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 21. jūlijs, plkst. 05.02 (EEST) == Rūjienas stacija == Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Var jau (ja to dara divi cilvēki, tad infokasti pieliek jau esošam rakstam, viena pati infokaste rakstā nav laba), bet vēl labāk - iemācīties to izdarīt pašam. Kā to dara sliņķi, kas nemīl lieku darbu, kā es: :1. Uz laiku aizmirstam par vizuālo redaktoru. Viņš der tikai atsauču un iekšsaišu ģenerēšanai, un arī tad vēl var strīdēties. :2. Paņemam līdzīgu rakstu ar infokasti (teiksim, [[Mazsalaca (stacija)]]), atveram to režīmā "Labot pirmkodu", nokopējam pilnībā. :3. Liekam izveidot rakstu [[Rūjiena (stacija)]], iekopējam visu tur. :4. Mainām bildes un tos skaitļus un teksta daļu, kuri neatbilst konkrētajai stacijai. :5. Saglabājam, paņemam vizuālo un saliekam iekšsaites un atsauces. :6. Okī, raksts ar visu infokasti gatavs. :Ja nesanāk, tad es to infokasti pēc tam pielikšu, kad rakstam jau ir teksts - tad viņu uzmunsturēt ir dažu minūšu pūles. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.13 (EEST) Skaidrs,paldies! Mēģināšu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.15 (EEST) == Jautājums no [[User:Inesemicule|Inesemicule]] (2022. gada 17. augusts, plkst. 20.25) == Labdien! Vēlos aprakstam pievienot ārējas mājas lapas adresi, taču neizdodas to korekti izdarīt. Kā es varētu to paveikt? --[[Dalībnieks:Inesemicule|Inesemicule]] ([[Dalībnieka diskusija:Inesemicule|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 20.25 (EEST) 5li3utyz3nlahna6luwcjemyt54du2g 3671778 3671764 2022-08-17T18:02:50Z Egilus 27634 /* Jautājums no Inesemicule (2022. gada 17. augusts, plkst. 20.25) */ Atbilde wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;" | style="padding-top:4px; text-align:center;"| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''<br />[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs''' |- | 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]] |} == Angermindes pils attēls == Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes "Ielādēt attēlus" un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST) :Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST) == Tulkošanas rīks == Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST) :[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST) ::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST) :::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem] == Trīsciems == Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET) :{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET) ::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET) ::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET) ::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET) :::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET) ::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET) == Pamācība "smukām atsaucēm" == Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET) :Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET) == Gada sēne == Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST) :{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST) ::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST) == 100 wikidays == Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET) :{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) :{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt... == Pēdējās stundās skatītie raksti == Atbildot uz "Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto", varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&date=24&list=pages&sort=hits&filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST) :{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET) :Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET) ::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto "novērst (rollback)" saiti, nevis "atcelt (revert)", tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET) :::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET) == tā grāmata == es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST) :Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST) ::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) :::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) ::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST) == [[Pgp_engineering]] == Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST) :{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST) :: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST) == K.Raudives politiskie uzskati == Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?! :Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā. :Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu. :Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST) Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem. "Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri. Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593 Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast... [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST) :Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni "tagad - Latvija" nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis. :Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis "es uzskatu".--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST) == Pateicība no Kb10076 == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;" | [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]] | <div align=middle><div style="font-size:1.4em">'''Pateicība!'''</div>.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!</div> |} [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST) :{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Propoganda? == Greetings, I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. It would have been better for those who don’t know history science to be silent :) Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST) :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings, We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - "pedophilia" is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)<p> Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law. I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)</p> :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad. :BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST) == lietotājs Decembris == sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET) :pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET) ::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā "2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot."? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā "tautība = nodevējs", bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET) :::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET) == Duvra == Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET) :No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET) == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants, Jury members and Organizers, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! * This form will be closed at February 15. * For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]]. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01 </div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Latvijas valsts meži == Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz a.sedlenieks@lvm.lv saziņai? == Galerija iekš Vecrīga raksta == >"Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?" 'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST) :{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz "viegliem un pārskatāmiem", pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas "lai būtu smuki". Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam. :Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST) == Oriģināls pētījums == vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST) :Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem "80 000-300 000", tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs. :Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) == Edit revert == Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&oldid=prev&diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST) :{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST) ::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST) == Про бумеранг == Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи "типичный". Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) ::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST) :::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST) == Arturs Konans Doils == Доброго времени суток, уважаемый коллега! Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное ("латышская"-латвийская") в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили! Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе. В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово. В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. В-шестых, ваше утверждение, что "участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами", кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 "простых" участников, из них 264 "активных". Пока только вы один сообщили, что они "заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами". Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы "автопатрулируемый" и "администратор"? В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим "золотой фонд" литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. "Наши рассказы на первом месте, английские - долой", так что ли? с уважением, ulugbeck1 : {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос "зачем" ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы. : У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). : Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания. : Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа "только" и "исключительно" - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже. : Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST) Доброго времени суток, уважаемый коллега! С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен. Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на "рабочую обстановку" подразумевает "тыкание", "ни здрасте, ни до свидания", так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме? Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: "Зарегистрированные участники (список участников) - 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)", "Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности? Во-четвертых, вы пишете, что "обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими". К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну "малую Википедию" (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран. В-пятых, вы пишите, "если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой". То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!? В-шестых, вы пишите "будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал". Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине "ненужности", а лишь по причине банальной "искры", "импульса к действию". Поэтому хоть какая-то попытка "сдвинуть дело с мертвой точки" должно поощряться, а не осуждаться, нет? В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество! с большим уважением, ulugbeck1 : *вздыхая* "Активный участник", то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. : Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся. : Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST) == Baltu slāvu pirmvaloda == Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST) :Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu. :Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST) ::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST) ::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST) ::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - > Baltu-slāvu - > baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) == Saziņa par R. P. lapu == Labvakar, Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi. Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām) : Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST) ::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST) :::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == Jaunais tjurku alfabēts == Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET) :{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл "новый", тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на "новый" (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET) :: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET) ::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET) :::: Дело в грамматическом окончании, у нас на "ф" слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET) == Bžezinskis == nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem "amatiem" kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET) : Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET) : p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET) ::ar "Bžezinskis" biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār "kašķējies" diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET) :::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina "vēsturi") par atveidošanas "problēmām" var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET) :::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET) :::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET) :::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET) == Jehovas Liecinieki == Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET) : Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma. : Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks "katolis", kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET) == Ekonomiskās sankcijas == Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET) :{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET) == Palīdzība ar raksta veidošanu == Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]] Paldies :) : {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm. * Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā "debites" - "debijas", saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :) * Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu. * Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2. * Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET) : p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET) == Jautājumi par infokasti. == Labdien. Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}} :{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET) == Jautājums par dalībnieka lapu == Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET) :{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''<nowiki>{|</nowiki>'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes <nowiki>{{userbox|...}}</nowiki> un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, <nowiki>{{Lietotājs vīrietis}}</nowiki>, to vienkārši atstājam infokastē kā ir. :Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> == Lappušu tulkošana == Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET) :Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus :Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET) == Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) == Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET) : {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā "Labot pirmkodu". Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams: : 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) : 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā "arhEpelāgs", "Hautevīra", "izsētos Francijā", mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās). : 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam "Parādīt pirmsskatu" un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) == Labdien! Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET) :Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) == Labdien! Tāpat arī radies jautājums par "info kasti", nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET) :Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst. :Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā <nowiki>[saite teksts]</nowiki>), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET) == [[Rīgas Loža "Saule Pērkons Daugava"]] == Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET) :Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET) ::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET) :::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv. :::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) ::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens. ::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. ::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET) :::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk. :::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību. :::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits). :::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET) == Jautājums no [[User:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] (2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48) == Sveiki! Kā var pievienot rakstu Wikipedia? --[[Dalībnieks:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] ([[Dalībnieka diskusija:Anna Dribas official|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48 (EET) :Sveiki! Nu vispirms jau - uzrakstot viņu. Ideālā gadījumā vispirms patrenējoties savā smilšu kastē: [[Dalībnieks:Anna Dribas official/Smilšu kaste]]. Rakstam daudzmaz jāatbilst standartam, kā rakstīti citi raksti par attiecīgo tēmu, un nevar pa tiešo kopēt citas Interneta lapas, jāraksta saviem vārdiem un bez reklāmas frāzēm. Rakstīt par sevi skaitās slikts tonis un interešu konflikts, bet nav aizliegts. Bet pirmo rakstu es visiem iesaku treniņa nolūkos uzrakstīt par kaut ko pašam rakstītājam nebūtisku, lai nebūtu žēl, ja raksts būs par sliktu un viņu nāksies izdzēst. Reti kuram jau ar pirmo piegājienu sanāk kas labs... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 21.18 (EET) == Wikipedia Asian Month 2021 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear Participants, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2021, the seventh Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2021. Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSck2FFBSatWmQYubvyCSWDEAvYzplfL_ZNDvr8j5hWU2bmNww/viewform the form], let the postcard can send to you asap! :This form will be closed at March 15. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2021/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2022.02 </div> </div> <!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Winners&oldid=22878389 --> == Jautājums no [[User:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] par [[Laikmetīgā deja]] (2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58) == kā papildināt veidus ar informāciju? Piemēram ir Improvizācija, kontaktimprovizācija. vēlos pievienot vides deja --[[Dalībnieks:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] ([[Dalībnieka diskusija:VIDES DEJA|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58 (EEST) : Nu ja slinkums pašam pētīt [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana|palīdzības lapas]] - tad vienkārši uzspiežam attiecīgajā lapā "labot" un pierakstām tekstā ko vajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 16.03 (EEST) == Jautājums no [[User:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] (2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27) == Labdien! Reģistrējoties, nepievērsu uzmanību, ka lietotāja vārds ir publisks. Vai iespējams to nomainīt tā, lai tas nepaliktu arhīvos? --[[Dalībnieks:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] ([[Dalībnieka diskusija:Andis.krauklis|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27 (EEST) :Ir, bet ķēpīgi (Wiki arhīvu dziļumos paliks vienalga, bet jūs droši vien domājat Gugli). Tas aprakstīts te: [[:en:Wikipedia:Changing username]] vai krieviski [[:ru:Википедия:Запросы на переименование учётных записей]]. Bet 99% gadījumu vienkāršāk ir piereģistrēties par jaunu, bet veco akauntu aizmirst nelietotu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST) == copyvio dzēšana uzreiz == čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) :Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST) == Vajadzīga bloķēšana == https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2601:242:C000:ED:EC3D:EBF:143:A577 TV infomācija nav patiesa. [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.39 (EEST) :@[[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] Kāda jēga bloķēt vienreiz lietotu adresi, ja autors no tās jau apklusis? No teksta līmeņa redzams, ka viņš šeit nav pirmoreiz - tātad adrese ir mainīga. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.53 (EEST) == Iekavas (21.07.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3658083 šis labojums] lapā [[Edgars Tavars]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Edgars Tavars|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>“Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span>. |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 21. jūlijs, plkst. 05.02 (EEST) == Rūjienas stacija == Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Var jau (ja to dara divi cilvēki, tad infokasti pieliek jau esošam rakstam, viena pati infokaste rakstā nav laba), bet vēl labāk - iemācīties to izdarīt pašam. Kā to dara sliņķi, kas nemīl lieku darbu, kā es: :1. Uz laiku aizmirstam par vizuālo redaktoru. Viņš der tikai atsauču un iekšsaišu ģenerēšanai, un arī tad vēl var strīdēties. :2. Paņemam līdzīgu rakstu ar infokasti (teiksim, [[Mazsalaca (stacija)]]), atveram to režīmā "Labot pirmkodu", nokopējam pilnībā. :3. Liekam izveidot rakstu [[Rūjiena (stacija)]], iekopējam visu tur. :4. Mainām bildes un tos skaitļus un teksta daļu, kuri neatbilst konkrētajai stacijai. :5. Saglabājam, paņemam vizuālo un saliekam iekšsaites un atsauces. :6. Okī, raksts ar visu infokasti gatavs. :Ja nesanāk, tad es to infokasti pēc tam pielikšu, kad rakstam jau ir teksts - tad viņu uzmunsturēt ir dažu minūšu pūles. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.13 (EEST) Skaidrs,paldies! Mēģināšu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.15 (EEST) == Jautājums no [[User:Inesemicule|Inesemicule]] (2022. gada 17. augusts, plkst. 20.25) == Labdien! Vēlos aprakstam pievienot ārējas mājas lapas adresi, taču neizdodas to korekti izdarīt. Kā es varētu to paveikt? --[[Dalībnieks:Inesemicule|Inesemicule]] ([[Dalībnieka diskusija:Inesemicule|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 20.25 (EEST) :@[[Dalībnieks:Inesemicule|Inesemicule]] Es jau izdarīju: formāli atceļot jūsējo variantu, es divās vietās ieliku saites uz jūsu mājaslapu, infokastē un kā ārējo saiti :) Ja gribat pielikt vēl kādu - te mums ir palīdzības lapa [[līdzība:Atsauces un ārējās saites, atsauces ir saites, ko ieliek kā apliecinājumu kādam apgalvojumam tekstā, ārējās saites piekabina apakšā zem attiecīgā virsraksta, ja tās ir ļoti svarīgas (principā iesaka labāk tās lietot atsauču formā).] [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 21.02 (EEST) i14x1061yjemusa57hz1sgcjzisnh81 3671779 3671778 2022-08-17T18:03:25Z Egilus 27634 /* Jautājums no Inesemicule (2022. gada 17. augusts, plkst. 20.25) */ wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;" | style="padding-top:4px; text-align:center;"| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''<br />[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs''' |- | 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]] |} == Angermindes pils attēls == Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes "Ielādēt attēlus" un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST) :Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST) == Tulkošanas rīks == Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST) :[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST) ::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST) :::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem] == Trīsciems == Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET) :{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET) ::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET) ::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET) ::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET) :::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET) ::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET) == Pamācība "smukām atsaucēm" == Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET) :Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET) == Gada sēne == Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST) :{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST) ::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST) == 100 wikidays == Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET) :{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) :{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt... == Pēdējās stundās skatītie raksti == Atbildot uz "Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto", varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&date=24&list=pages&sort=hits&filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST) :{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET) :Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET) ::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto "novērst (rollback)" saiti, nevis "atcelt (revert)", tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET) :::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET) == tā grāmata == es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST) :Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST) ::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) :::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) ::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST) == [[Pgp_engineering]] == Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST) :{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST) :: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST) == K.Raudives politiskie uzskati == Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?! :Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā. :Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu. :Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST) Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem. "Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri. Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593 Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast... [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST) :Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni "tagad - Latvija" nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis. :Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis "es uzskatu".--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST) == Pateicība no Kb10076 == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;" | [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]] | <div align=middle><div style="font-size:1.4em">'''Pateicība!'''</div>.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!</div> |} [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST) :{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Propoganda? == Greetings, I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. It would have been better for those who don’t know history science to be silent :) Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST) :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings, We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - "pedophilia" is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)<p> Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law. I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)</p> :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad. :BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST) == lietotājs Decembris == sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET) :pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET) ::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā "2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot."? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā "tautība = nodevējs", bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET) :::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET) == Duvra == Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET) :No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET) == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants, Jury members and Organizers, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! * This form will be closed at February 15. * For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]]. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01 </div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Latvijas valsts meži == Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz a.sedlenieks@lvm.lv saziņai? == Galerija iekš Vecrīga raksta == >"Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?" 'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST) :{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz "viegliem un pārskatāmiem", pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas "lai būtu smuki". Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam. :Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST) == Oriģināls pētījums == vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST) :Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem "80 000-300 000", tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs. :Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) == Edit revert == Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&oldid=prev&diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST) :{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST) ::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST) == Про бумеранг == Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи "типичный". Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) ::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST) :::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST) == Arturs Konans Doils == Доброго времени суток, уважаемый коллега! Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное ("латышская"-латвийская") в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили! Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе. В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово. В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. В-шестых, ваше утверждение, что "участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами", кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 "простых" участников, из них 264 "активных". Пока только вы один сообщили, что они "заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами". Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы "автопатрулируемый" и "администратор"? В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим "золотой фонд" литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. "Наши рассказы на первом месте, английские - долой", так что ли? с уважением, ulugbeck1 : {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос "зачем" ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы. : У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). : Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания. : Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа "только" и "исключительно" - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже. : Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST) Доброго времени суток, уважаемый коллега! С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен. Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на "рабочую обстановку" подразумевает "тыкание", "ни здрасте, ни до свидания", так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме? Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: "Зарегистрированные участники (список участников) - 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)", "Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности? Во-четвертых, вы пишете, что "обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими". К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну "малую Википедию" (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран. В-пятых, вы пишите, "если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой". То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!? В-шестых, вы пишите "будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал". Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине "ненужности", а лишь по причине банальной "искры", "импульса к действию". Поэтому хоть какая-то попытка "сдвинуть дело с мертвой точки" должно поощряться, а не осуждаться, нет? В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество! с большим уважением, ulugbeck1 : *вздыхая* "Активный участник", то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. : Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся. : Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST) == Baltu slāvu pirmvaloda == Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST) :Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu. :Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST) ::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST) ::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST) ::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - > Baltu-slāvu - > baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) == Saziņa par R. P. lapu == Labvakar, Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi. Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām) : Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST) ::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST) :::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == Jaunais tjurku alfabēts == Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET) :{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл "новый", тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на "новый" (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET) :: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET) ::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET) :::: Дело в грамматическом окончании, у нас на "ф" слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET) == Bžezinskis == nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem "amatiem" kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET) : Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET) : p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET) ::ar "Bžezinskis" biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār "kašķējies" diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET) :::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina "vēsturi") par atveidošanas "problēmām" var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET) :::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET) :::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET) :::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET) == Jehovas Liecinieki == Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET) : Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma. : Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks "katolis", kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET) == Ekonomiskās sankcijas == Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET) :{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET) == Palīdzība ar raksta veidošanu == Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]] Paldies :) : {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm. * Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā "debites" - "debijas", saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :) * Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu. * Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2. * Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET) : p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET) == Jautājumi par infokasti. == Labdien. Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}} :{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET) == Jautājums par dalībnieka lapu == Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET) :{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''<nowiki>{|</nowiki>'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes <nowiki>{{userbox|...}}</nowiki> un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, <nowiki>{{Lietotājs vīrietis}}</nowiki>, to vienkārši atstājam infokastē kā ir. :Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> == Lappušu tulkošana == Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET) :Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus :Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET) == Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) == Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET) : {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā "Labot pirmkodu". Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams: : 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) : 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā "arhEpelāgs", "Hautevīra", "izsētos Francijā", mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās). : 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam "Parādīt pirmsskatu" un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) == Labdien! Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET) :Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) == Labdien! Tāpat arī radies jautājums par "info kasti", nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET) :Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst. :Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā <nowiki>[saite teksts]</nowiki>), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET) == [[Rīgas Loža "Saule Pērkons Daugava"]] == Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET) :Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET) ::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET) :::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv. :::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) ::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens. ::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. ::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET) :::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk. :::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību. :::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits). :::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET) == Jautājums no [[User:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] (2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48) == Sveiki! Kā var pievienot rakstu Wikipedia? --[[Dalībnieks:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] ([[Dalībnieka diskusija:Anna Dribas official|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48 (EET) :Sveiki! Nu vispirms jau - uzrakstot viņu. Ideālā gadījumā vispirms patrenējoties savā smilšu kastē: [[Dalībnieks:Anna Dribas official/Smilšu kaste]]. Rakstam daudzmaz jāatbilst standartam, kā rakstīti citi raksti par attiecīgo tēmu, un nevar pa tiešo kopēt citas Interneta lapas, jāraksta saviem vārdiem un bez reklāmas frāzēm. Rakstīt par sevi skaitās slikts tonis un interešu konflikts, bet nav aizliegts. Bet pirmo rakstu es visiem iesaku treniņa nolūkos uzrakstīt par kaut ko pašam rakstītājam nebūtisku, lai nebūtu žēl, ja raksts būs par sliktu un viņu nāksies izdzēst. Reti kuram jau ar pirmo piegājienu sanāk kas labs... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 21.18 (EET) == Wikipedia Asian Month 2021 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear Participants, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2021, the seventh Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2021. Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSck2FFBSatWmQYubvyCSWDEAvYzplfL_ZNDvr8j5hWU2bmNww/viewform the form], let the postcard can send to you asap! :This form will be closed at March 15. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2021/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2022.02 </div> </div> <!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Winners&oldid=22878389 --> == Jautājums no [[User:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] par [[Laikmetīgā deja]] (2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58) == kā papildināt veidus ar informāciju? Piemēram ir Improvizācija, kontaktimprovizācija. vēlos pievienot vides deja --[[Dalībnieks:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] ([[Dalībnieka diskusija:VIDES DEJA|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58 (EEST) : Nu ja slinkums pašam pētīt [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana|palīdzības lapas]] - tad vienkārši uzspiežam attiecīgajā lapā "labot" un pierakstām tekstā ko vajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 16.03 (EEST) == Jautājums no [[User:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] (2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27) == Labdien! Reģistrējoties, nepievērsu uzmanību, ka lietotāja vārds ir publisks. Vai iespējams to nomainīt tā, lai tas nepaliktu arhīvos? --[[Dalībnieks:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] ([[Dalībnieka diskusija:Andis.krauklis|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27 (EEST) :Ir, bet ķēpīgi (Wiki arhīvu dziļumos paliks vienalga, bet jūs droši vien domājat Gugli). Tas aprakstīts te: [[:en:Wikipedia:Changing username]] vai krieviski [[:ru:Википедия:Запросы на переименование учётных записей]]. Bet 99% gadījumu vienkāršāk ir piereģistrēties par jaunu, bet veco akauntu aizmirst nelietotu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST) == copyvio dzēšana uzreiz == čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) :Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST) == Vajadzīga bloķēšana == https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2601:242:C000:ED:EC3D:EBF:143:A577 TV infomācija nav patiesa. [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.39 (EEST) :@[[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] Kāda jēga bloķēt vienreiz lietotu adresi, ja autors no tās jau apklusis? No teksta līmeņa redzams, ka viņš šeit nav pirmoreiz - tātad adrese ir mainīga. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.53 (EEST) == Iekavas (21.07.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3658083 šis labojums] lapā [[Edgars Tavars]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Edgars Tavars|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>“Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span>. |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 21. jūlijs, plkst. 05.02 (EEST) == Rūjienas stacija == Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Var jau (ja to dara divi cilvēki, tad infokasti pieliek jau esošam rakstam, viena pati infokaste rakstā nav laba), bet vēl labāk - iemācīties to izdarīt pašam. Kā to dara sliņķi, kas nemīl lieku darbu, kā es: :1. Uz laiku aizmirstam par vizuālo redaktoru. Viņš der tikai atsauču un iekšsaišu ģenerēšanai, un arī tad vēl var strīdēties. :2. Paņemam līdzīgu rakstu ar infokasti (teiksim, [[Mazsalaca (stacija)]]), atveram to režīmā "Labot pirmkodu", nokopējam pilnībā. :3. Liekam izveidot rakstu [[Rūjiena (stacija)]], iekopējam visu tur. :4. Mainām bildes un tos skaitļus un teksta daļu, kuri neatbilst konkrētajai stacijai. :5. Saglabājam, paņemam vizuālo un saliekam iekšsaites un atsauces. :6. Okī, raksts ar visu infokasti gatavs. :Ja nesanāk, tad es to infokasti pēc tam pielikšu, kad rakstam jau ir teksts - tad viņu uzmunsturēt ir dažu minūšu pūles. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.13 (EEST) Skaidrs,paldies! Mēģināšu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.15 (EEST) == Jautājums no [[User:Inesemicule|Inesemicule]] (2022. gada 17. augusts, plkst. 20.25) == Labdien! Vēlos aprakstam pievienot ārējas mājas lapas adresi, taču neizdodas to korekti izdarīt. Kā es varētu to paveikt? --[[Dalībnieks:Inesemicule|Inesemicule]] ([[Dalībnieka diskusija:Inesemicule|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 20.25 (EEST) :@[[Dalībnieks:Inesemicule|Inesemicule]] Es jau izdarīju: formāli atceļot jūsējo variantu, es divās vietās ieliku saites uz jūsu mājaslapu, infokastē un kā ārējo saiti :) Ja gribat pielikt vēl kādu - te mums ir palīdzības lapa [[Palīdzība:Atsauces un ārējās saites]], atsauces ir saites, ko ieliek kā apliecinājumu kādam apgalvojumam tekstā, ārējās saites piekabina apakšā zem attiecīgā virsraksta, ja tās ir ļoti svarīgas (principā iesaka labāk tās lietot atsauču formā).] [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 21.02 (EEST) ezku56bx2h4lc2hu3ayfx0vv7j51xv0 3671796 3671779 2022-08-17T18:28:17Z Inesemicule 108355 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;" | style="padding-top:4px; text-align:center;"| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''<br />[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs''' |- | 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]] |} == Angermindes pils attēls == Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes "Ielādēt attēlus" un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST) :Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST) == Tulkošanas rīks == Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST) :[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST) ::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST) :::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem] == Trīsciems == Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET) :{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET) ::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET) ::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET) ::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET) :::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET) ::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET) == Pamācība "smukām atsaucēm" == Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET) :Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET) == Gada sēne == Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST) :{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST) ::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST) == 100 wikidays == Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET) :{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) :{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt... == Pēdējās stundās skatītie raksti == Atbildot uz "Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto", varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&date=24&list=pages&sort=hits&filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST) :{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET) :Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET) ::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto "novērst (rollback)" saiti, nevis "atcelt (revert)", tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET) :::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET) == tā grāmata == es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST) :Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST) ::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) :::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) ::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST) == [[Pgp_engineering]] == Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST) :{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST) :: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST) == K.Raudives politiskie uzskati == Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?! :Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā. :Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu. :Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST) Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem. "Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri. Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593 Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast... [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST) :Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni "tagad - Latvija" nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis. :Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis "es uzskatu".--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST) == Pateicība no Kb10076 == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;" | [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]] | <div align=middle><div style="font-size:1.4em">'''Pateicība!'''</div>.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!</div> |} [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST) :{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Propoganda? == Greetings, I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. It would have been better for those who don’t know history science to be silent :) Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST) :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings, We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - "pedophilia" is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)<p> Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law. I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)</p> :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad. :BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST) == lietotājs Decembris == sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET) :pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET) ::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā "2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot."? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā "tautība = nodevējs", bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET) :::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET) == Duvra == Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET) :No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET) == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants, Jury members and Organizers, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! * This form will be closed at February 15. * For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]]. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01 </div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Latvijas valsts meži == Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz a.sedlenieks@lvm.lv saziņai? == Galerija iekš Vecrīga raksta == >"Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?" 'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST) :{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz "viegliem un pārskatāmiem", pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas "lai būtu smuki". Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam. :Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST) == Oriģināls pētījums == vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST) :Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem "80 000-300 000", tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs. :Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) == Edit revert == Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&oldid=prev&diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST) :{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST) ::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST) == Про бумеранг == Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи "типичный". Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) ::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST) :::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST) == Arturs Konans Doils == Доброго времени суток, уважаемый коллега! Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное ("латышская"-латвийская") в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили! Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе. В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово. В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. В-шестых, ваше утверждение, что "участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами", кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 "простых" участников, из них 264 "активных". Пока только вы один сообщили, что они "заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами". Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы "автопатрулируемый" и "администратор"? В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим "золотой фонд" литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. "Наши рассказы на первом месте, английские - долой", так что ли? с уважением, ulugbeck1 : {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос "зачем" ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы. : У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). : Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания. : Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа "только" и "исключительно" - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже. : Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST) Доброго времени суток, уважаемый коллега! С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен. Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на "рабочую обстановку" подразумевает "тыкание", "ни здрасте, ни до свидания", так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме? Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: "Зарегистрированные участники (список участников) - 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)", "Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности? Во-четвертых, вы пишете, что "обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими". К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну "малую Википедию" (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран. В-пятых, вы пишите, "если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой". То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!? В-шестых, вы пишите "будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал". Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине "ненужности", а лишь по причине банальной "искры", "импульса к действию". Поэтому хоть какая-то попытка "сдвинуть дело с мертвой точки" должно поощряться, а не осуждаться, нет? В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество! с большим уважением, ulugbeck1 : *вздыхая* "Активный участник", то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. : Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся. : Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST) == Baltu slāvu pirmvaloda == Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST) :Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu. :Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST) ::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST) ::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST) ::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - > Baltu-slāvu - > baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) == Saziņa par R. P. lapu == Labvakar, Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi. Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām) : Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST) ::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST) :::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == Jaunais tjurku alfabēts == Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET) :{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл "новый", тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на "новый" (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET) :: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET) ::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET) :::: Дело в грамматическом окончании, у нас на "ф" слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET) == Bžezinskis == nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem "amatiem" kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET) : Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET) : p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET) ::ar "Bžezinskis" biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār "kašķējies" diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET) :::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina "vēsturi") par atveidošanas "problēmām" var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET) :::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET) :::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET) :::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET) == Jehovas Liecinieki == Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET) : Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma. : Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks "katolis", kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET) == Ekonomiskās sankcijas == Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET) :{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET) == Palīdzība ar raksta veidošanu == Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]] Paldies :) : {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm. * Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā "debites" - "debijas", saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :) * Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu. * Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2. * Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET) : p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET) == Jautājumi par infokasti. == Labdien. Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}} :{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET) == Jautājums par dalībnieka lapu == Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET) :{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''<nowiki>{|</nowiki>'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes <nowiki>{{userbox|...}}</nowiki> un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, <nowiki>{{Lietotājs vīrietis}}</nowiki>, to vienkārši atstājam infokastē kā ir. :Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> == Lappušu tulkošana == Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET) :Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus :Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET) == Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) == Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET) : {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā "Labot pirmkodu". Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams: : 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) : 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā "arhEpelāgs", "Hautevīra", "izsētos Francijā", mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās). : 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam "Parādīt pirmsskatu" un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) == Labdien! Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET) :Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) == Labdien! Tāpat arī radies jautājums par "info kasti", nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET) :Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst. :Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā <nowiki>[saite teksts]</nowiki>), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET) == [[Rīgas Loža "Saule Pērkons Daugava"]] == Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET) :Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET) ::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET) :::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv. :::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) ::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens. ::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. ::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET) :::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk. :::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību. :::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits). :::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET) == Jautājums no [[User:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] (2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48) == Sveiki! Kā var pievienot rakstu Wikipedia? --[[Dalībnieks:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] ([[Dalībnieka diskusija:Anna Dribas official|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48 (EET) :Sveiki! Nu vispirms jau - uzrakstot viņu. Ideālā gadījumā vispirms patrenējoties savā smilšu kastē: [[Dalībnieks:Anna Dribas official/Smilšu kaste]]. Rakstam daudzmaz jāatbilst standartam, kā rakstīti citi raksti par attiecīgo tēmu, un nevar pa tiešo kopēt citas Interneta lapas, jāraksta saviem vārdiem un bez reklāmas frāzēm. Rakstīt par sevi skaitās slikts tonis un interešu konflikts, bet nav aizliegts. Bet pirmo rakstu es visiem iesaku treniņa nolūkos uzrakstīt par kaut ko pašam rakstītājam nebūtisku, lai nebūtu žēl, ja raksts būs par sliktu un viņu nāksies izdzēst. Reti kuram jau ar pirmo piegājienu sanāk kas labs... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 21.18 (EET) == Wikipedia Asian Month 2021 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear Participants, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2021, the seventh Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2021. Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSck2FFBSatWmQYubvyCSWDEAvYzplfL_ZNDvr8j5hWU2bmNww/viewform the form], let the postcard can send to you asap! :This form will be closed at March 15. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2021/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2022.02 </div> </div> <!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Winners&oldid=22878389 --> == Jautājums no [[User:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] par [[Laikmetīgā deja]] (2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58) == kā papildināt veidus ar informāciju? Piemēram ir Improvizācija, kontaktimprovizācija. vēlos pievienot vides deja --[[Dalībnieks:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] ([[Dalībnieka diskusija:VIDES DEJA|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58 (EEST) : Nu ja slinkums pašam pētīt [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana|palīdzības lapas]] - tad vienkārši uzspiežam attiecīgajā lapā "labot" un pierakstām tekstā ko vajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 16.03 (EEST) == Jautājums no [[User:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] (2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27) == Labdien! Reģistrējoties, nepievērsu uzmanību, ka lietotāja vārds ir publisks. Vai iespējams to nomainīt tā, lai tas nepaliktu arhīvos? --[[Dalībnieks:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] ([[Dalībnieka diskusija:Andis.krauklis|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27 (EEST) :Ir, bet ķēpīgi (Wiki arhīvu dziļumos paliks vienalga, bet jūs droši vien domājat Gugli). Tas aprakstīts te: [[:en:Wikipedia:Changing username]] vai krieviski [[:ru:Википедия:Запросы на переименование учётных записей]]. Bet 99% gadījumu vienkāršāk ir piereģistrēties par jaunu, bet veco akauntu aizmirst nelietotu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST) == copyvio dzēšana uzreiz == čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) :Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST) == Vajadzīga bloķēšana == https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2601:242:C000:ED:EC3D:EBF:143:A577 TV infomācija nav patiesa. [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.39 (EEST) :@[[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] Kāda jēga bloķēt vienreiz lietotu adresi, ja autors no tās jau apklusis? No teksta līmeņa redzams, ka viņš šeit nav pirmoreiz - tātad adrese ir mainīga. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.53 (EEST) == Iekavas (21.07.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3658083 šis labojums] lapā [[Edgars Tavars]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Edgars Tavars|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>“Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span>. |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 21. jūlijs, plkst. 05.02 (EEST) == Rūjienas stacija == Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Var jau (ja to dara divi cilvēki, tad infokasti pieliek jau esošam rakstam, viena pati infokaste rakstā nav laba), bet vēl labāk - iemācīties to izdarīt pašam. Kā to dara sliņķi, kas nemīl lieku darbu, kā es: :1. Uz laiku aizmirstam par vizuālo redaktoru. Viņš der tikai atsauču un iekšsaišu ģenerēšanai, un arī tad vēl var strīdēties. :2. Paņemam līdzīgu rakstu ar infokasti (teiksim, [[Mazsalaca (stacija)]]), atveram to režīmā "Labot pirmkodu", nokopējam pilnībā. :3. Liekam izveidot rakstu [[Rūjiena (stacija)]], iekopējam visu tur. :4. Mainām bildes un tos skaitļus un teksta daļu, kuri neatbilst konkrētajai stacijai. :5. Saglabājam, paņemam vizuālo un saliekam iekšsaites un atsauces. :6. Okī, raksts ar visu infokasti gatavs. :Ja nesanāk, tad es to infokasti pēc tam pielikšu, kad rakstam jau ir teksts - tad viņu uzmunsturēt ir dažu minūšu pūles. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.13 (EEST) Skaidrs,paldies! Mēģināšu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.15 (EEST) == Jautājums no [[User:Inesemicule|Inesemicule]] (2022. gada 17. augusts, plkst. 20.25) == Labdien! Vēlos aprakstam pievienot ārējas mājas lapas adresi, taču neizdodas to korekti izdarīt. Kā es varētu to paveikt? --[[Dalībnieks:Inesemicule|Inesemicule]] ([[Dalībnieka diskusija:Inesemicule|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 20.25 (EEST) :@[[Dalībnieks:Inesemicule|Inesemicule]] Es jau izdarīju: formāli atceļot jūsējo variantu, es divās vietās ieliku saites uz jūsu mājaslapu, infokastē un kā ārējo saiti :) Ja gribat pielikt vēl kādu - te mums ir palīdzības lapa [[Palīdzība:Atsauces un ārējās saites]], atsauces ir saites, ko ieliek kā apliecinājumu kādam apgalvojumam tekstā, ārējās saites piekabina apakšā zem attiecīgā virsraksta, ja tās ir ļoti svarīgas (principā iesaka labāk tās lietot atsauču formā).] [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 21.02 (EEST) Ideāli! Paldies! [[Dalībnieks:Inesemicule|Inesemicule]] ([[Dalībnieka diskusija:Inesemicule|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 21.28 (EEST) pe94qgcer0ksqhwwizrztse1klkzagr Vasilis Spanulis 0 172395 3672042 3567130 2022-08-18T09:25:15Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Aizsargs (basketbols)| → [[uzbrūkošais aizsargs| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Vasilis Spanulis | vārds_orig = ''Βασίλης Σπανούλης'' | attēls = Vasileios Spanoulis.jpg | att_izm = | paraksts = Vasilis Spanulis 2009. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|8|7}} | dz_viet = {{vieta|Grieķija|Larisa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Grieķis | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 96 [[kg]] | poz = [[saspēles vadītējs]]/[[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 1999 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]] | numurs = | amats = | līga = [[Grieķijas basketbola līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 50., otrajā kārtā | dr_gads = [[2004. gada NBA drafts|2004]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Dalasas "Mavericks"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Grieķija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 7x Grieķijas čempions (2006, 2008, 2009, 2010, 2012, 2015, 2016) * 3x Eirolīgas čempions (2009, 2012, 2013) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Vasilis Spanulis''' ({{val|el|Βασίλης Σπανούλης}}, ''Vassilis Spanoulis''; dzimis {{dat|1982|8|7}}) ir profesionāls grieķu [[basketbolists]], spēlē [[Aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā, Grieķijas izlases dalībnieks. Pašlaik (2013) pārstāv [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas līgas]] klubu [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]]. == Karjera == Karjeru uzsāka [[GS Larissa]] kluba sastāvā, 2003. gadā ieguva Grieķijas līgas labākā jaunā spēlētāja balvu. Pēc tam pārgāja uz [[Atēnu "Maroussi"]], pēc iespaidīgās 2004.—2005. gada sezonas, kurā viņš iekļuva Grieķijas līgas finālā un Eirokausu ceturtdaļfinālā, V. Spanulis tika aizmainīts uz [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]], kur viņš kļuva par vienu no Eiropas basketbola lielākajām zvaigznēm. 2005.—2006. gada sezonā V. Spanulis debitēja Eirolīgā un pirmoreiz tika iekļauts Eirolīgas simboliskajā izlasē. 2006.—2007. gada sezonu viņš aizvadīja [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] kluba [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā, taču pēc sezonas atgriezās "Panathinaikos". Tā sastāvā 2009. gadā V. Spanulis kļuva par Eirolīgas čempionu un tika atzīts par ''Final Four'' [[MVP]]. 2010. gada vasarā pārgāja uz [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]]. 2012.—2013. gada sezonā tika atzīts par Eirolīgas regulārās sezonas vērtīgāko spēlētāju. Grieķijas izlases sastāvā izcīnījis sudrabu [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada Pasaules čempionātā]]. [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2005. gada Eiropas čempionātā]] tika izcīnīta zelta medaļa, savukārt [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2005. gadā]] — bronza. Pēc [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionāta]] paziņoja par karjeras beigšanu izlasē. == Ārējās saites == {{Basketbola profili | oficmlapa = | nba = playerfile/vassilis_spanoulis/ | br = | sr = | espn = | fiba = | fibae = | eirol = competition/players/showplayer?clubcode=pan&pcode=JUO }} {{Basketbolists-aizmetnis}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Spanulis, Vasilis}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tesālijas perifērijā dzimušie]] [[Kategorija:Grieķijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] [[Kategorija:Hjūstonas "Rockets" spēlētāji]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] qeds346tdvdmx8n2qqnaou8m9ylrz2e Zolitūde (stacija) 0 174624 3671716 3664376 2022-08-17T15:08:02Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Rīga|Rīgā]]|Zolitūde (nozīmju atdalīšana)|Zolitūde}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Zolitūde | tips = pieturas punkts | attēls = File:Zolitūdes stacija.jpg | attēla_apraksts = Zolitūdes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1989 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 58.87 | latNS = N | longd = 24 | longm = 01 | longs = 11.89 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (2 km)<br />[[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (8 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Zasulauka Depo|Depo]] (1 km) <br /> [[Imanta (stacija)|Imanta]] (1 km) <br /> [[Babīte (stacija)|Babīte]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 9 }} '''Zolitūde''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Zolitūde]]s apkaimē, līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Zolitūdē pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni (izņemot rīta ekspresreisu no Tukuma un vakara ekspresreisu uz Tukumu). {{dat|2015|11|06}} uzsākta stacijas modernizācija.<ref>[http://ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-6novembr%C4%AB-uzs%C4%81k-b%C5%ABvdarbus-zolit%C5%ABdes-pieturas-punkt%C4%81-r%C4%ABg%C4%81 “Latvijas dzelzceļš” 6.novembrī uzsāk būvdarbus Zolitūdes pieturas punktā Rīgā]</ref> Zolitūdē darbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Zolitūde ir viena no jaunākajām Rīgas dzelzceļa stacijām. Tā atklāta [[1989]]. gadā pēc jaunā Zolitūdes mikrorajona pabeigšanas.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 68. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Līdz [[1928]]. gadam par Zolitūdi saukta tagadējā [[Imanta (stacija)|Imantas]] stacija. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Zolitūdes stacija 6.JPG|Zolitūdes stacijas ēka 2011. gadā File:Sliežu ceļi Zolitūdē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Zolitūdē 2.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Zolitūdes stacija 1.JPG|Zolitūdes stacijas ēka un sliežu ceļi Attēls:Zolitūdes stacija 4.JPG|Zolitūdes stacijas perons Attēls:Zolitūdes stacija 2.JPG|Tukuma virziena sliežu ceļi Attēls:Zolitūdes stacija 7.JPG|Rīgas virziena sliežu ceļi </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Zolitūde railway station|Zolitūdes stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Zolitūde| ]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] eqif1dlun4yzfhaxfas7ou6i86e45k3 Piekūnveidīgie 0 174694 3671882 3671127 2022-08-17T22:51:22Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Brown-Falcon,-Vic,-3.1.2008.jpg | att_nosaukums =[[Brūnais piekūns]] (''Falco berigora'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | apakšklase=Neornithes | apakšklase_lv=Īstie putni | infraklase=Neognathae | infraklase_lv=Neognati | kārta = Falconiformes | kārta_lv = Piekūnveidīgie | binomial = Falconiformes <small>([[Richard Bowdler Sharpe|Sharpe]], 1874)</small> | kategorijas = nē }} '''Piekūnveidīgie,''' '''piekūnveidīgo putnu kārta''' (''Falconiformes'') ir viena no [[Putni|putnu klases]] (''Aves'') kārtām, kas pieder [[neognati|neognatu infraklasei]] (''Neognathae''). Piekūnveidīgo kārtā ir 66 plēsīgo putnu [[suga]]s, kas iedalītas vienā [[Dzimta (bioloģija)|dzimtā]] — [[piekūnu dzimta|piekūnu dzimtā]]. Tomēr piekūnveidīgo putnu sistemātika nav viennozīmīga. Ir sistemātiķi, kas piekūnveidīgo kārtā iedala četras dzimtas — [[Piekūnu dzimta|piekūnu dzimtu]], [[vanagu dzimta|vanagu dzimtu]], [[sekretārputnu dzimta|sekretārputnu dzimtu]] un [[zivjērgļu dzimta|zivjērgļu dzimtu]] — un kopējais sugu skaits sasniedz apmēram 290. Piekūnveidīgie putni mājo visos [[kontinents|kontinentos]], izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. [[Latvija|Latvijā]] sastopamas 7 piekūnveidīgo sugas: [[stepes piekūns]] (''Falco cherrug''), [[purva piekūns]] (''Falco columbarius''), [[lielais piekūns]] (''Falco peregrinus''), [[medību piekūns]] (''Falco rusticolus''), [[bezdelīgu piekūns]] (''Falco subbuteo''), [[lauku piekūns]] (''Falco tinnunculus'') un [[kukaiņu piekūns]] (''Falco vespertinus'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/falconidae/ |title=Piekūnu dzimta |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110605231049/http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/falconidae/ |archivedate={{dat|2011|06|05||bez}} }}</ref> == Sistemātikas diskusijas == [[Attēls:Common kestrel (Falco tinnunculus), Hurghada, Egypt - 20110923.jpg|thumb|200px|left|Ir sistemātiķi, kas piekūnveidīgo putnu kārtā iedala tikai 1 dzimtu — [[piekūnu dzimta|piekūnu dzimtu]] (''Falconidae'')]] Tradicionāli, balstoties uz morfoloģiskajām īpašībām, piekūnveidīgo putnu kārtā ir 4 dzimtas. Tomēr [[Eiropa|Eiropā]] ir pieņemts šo kārtu sadalīt divās kārtās — piekūnveidīgajos (''Falconiformes'') (apmēram 60 sugas) un [[vanagveidīgie|vanagveidīgajos]] (''Accipitriformes'') (apmēram 230 sugas). Vanagveidīgo putnu kārta ir izdalīta tādēļ, ka tradicionālajām 4 dzimtām ir 2 atšķirīgas evolūcijas līnijas.<ref name=avi>[http://www.avianweb.com/falconidae.html Falconidae]</ref> Toties [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskās]] līdzības ir radušās tādēļ, ka visām sugām ir līdzīgs dzīves veids. Morfoloģiski piekūnveidīgajiem putniem ir līdzīgi arī [[pūčveidīgie]] putni (''Strigiformes'').<ref name=avi/> Neskaidrības pastāv arī ar [[Amerikas grifi|Amerikas grifu dzimtu]] (''Cathartidae''), kuru Amerikas sistemātiķi 2007. gadā ievietoja piekūnveidīgo putnu kārtā.<ref>[http://www.aou.org/checklist/suppl/AOU_checklist_suppl_48.pdf Forty-eighth Supplement to the American Ornithologists' Union Check-List of North American Birds]</ref> Ir sistemātiķi, kas uzskata, ka Amerikas grifi būtu jāizdala atsevišķā [[Amerikas grifi|katartidveidīgo kārtā]] (''Cathartiformes'').<ref>[http://www.museum.lsu.edu/~Remsen/SACCprop361.html Place Cathartidae in their own order]</ref> Savukārt Sibleja-Alkvista sistemātika visus plēsīgos putnus sistematizē [[stārķveidīgie|stārķveidīgo putnu kārtā]] (''Ciconiiformes''). Tomēr lielākā daļa sistemātiķu nepiekrīt šim iedalījumam. [[kariotips|Kariotipa]] analīzes atklāj, ka [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] sugas un [[vanagu dzimta]]s (''Accipitridae'') sugas ir ļoti attāli radinieki pārējām piekūnveidīgo putnu sugām.<ref>[http://web.archive.org/web/20061108090843/http://www.ararajuba.org.br/sbo/ararajuba/artigos/Volume111/ara111art6.pdf http://www.ararajuba.org.br/sbo/ararajuba/artigos/Volume111/ara111art6.pdf]</ref><ref>Federico, C.; Cantarella, C. D.; Scavo, C.; Saccone, S.; Bed'hom, B.; Bernardi, G. (2005). "Avian genomes: Different karyotypes but a similar distribution of the GC-richest chromosome regions at interphase". Chromosome Research 13 (8): 785–793. doi:10.1007/s10577-005-1012-7</ref> Joprojām starp sistemātiķiem nav vienprātības, vai tas būtu pietiekams iemesls izdalīt [[vanagveidīgie|vanagveidīgo putnu kārtu]] (''Accipitriformes''). Pēdējos gados, balstoties uz jaunākajiem [[gēns|gēnu]] pētījumiem, ir izvirzīta jauna hipotēze, ka piekūni ir tuvāk radniecīgi [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgajiem]] (''Psittaciformes'') un [[zvirbuļveidīgie|zvirbuļveidīgajiem]] (''Passeriformes'') nekā vanagveidīgajiem, pat, ja neņem vērā katartidveidīgos.<ref>[http://www.sciencemag.org/content/320/5884/1763.abstract A Phylogenomic Study of Birds Reveals Their Evolutionary History]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Brown falcon1444.jpg|thumb|200px|Piekūnveidīgajiem putniem ir ass, līks knābis un mīksts nāsu paugurs, attēlā [[brūnais piekūns]] (''Falco berigora'')]] Piekūnveidīgajiem putniem kā jau [[plēsīgs putns|plēsīgiem putniem]] ir ass un līks [[knābis]] ar mīkstu [[nāsis|nāsu]] pauguru. [[Spārni]] ir gari un plati, piemēroti planēšanai. Piekūnveidīgajiem ir spēcīgas kājas ar asiem nagiem. Visas sugas ir plēsīgas un medī [[diena]]s laikā, izmantojot [[redze|redzi]]. Jaunā paaudze nobriest ātri. Atkarībā no sugas, tie izlido no [[ligzda]]s pēc 3—8 nedēļām. Dzimumbriedumu tie sasniedz 1—3 gadu vecumā. [[Mātīte]]s ir lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]]. [[Dzimumdimorfisms]] ir izteiktāks tām sugām, kas medī putnus, piemēram, [[vanagu ģints|vanagiem]] (''Accipiter'') un [[piekūni]]em (''Falco'') mātīte ir gandrīz divas reizes lielāka nekā tēviņš. Visas sugas ir monogāmas, lai gan, ja viens no pāra iet bojā, otrs sameklē sev jaunu partneri. Ja salīdzina tradicionālās sistemātikas sugas, tad piekūnveidīgajiem putniem ir lielas atšķirības augumā. Mazākais ir [[melncisku piekūns]] (''Microhierax fringillarius''), kura ķermeņa garums var būt 14 [[centimetrs|cm]],<ref>[http://www.planetofbirds.com/falconiformes-falconidae-black-thighed-falconet-microhierax-fringillarius Black-thighed Falconet (Microhierax fringillarius)]</ref> [[spārnu plētums]] 26 cm, bet svars 28 [[grams|g]].<ref>[http://www.novelguide.com/a/discover/grze_08/grze_08_00532.html Falconiformes]</ref> Ievērojot tradicionālo sistemātiku, tad lielākais ir [[vanagu dzimta]]s [[melnais grifs]] (''Aegypius monachus''), kura ķermeņa garums ir 120 cm, spārnu plētums 3 [[metrs|m]], bet svars 14 [[kilograms|kg]].<ref>[http://www.waza.org/en/zoo/visit-the-zoo/birds-of-prey-1254385523/aegypius-monachus Cinereous vulture]</ref> Bet, ja piekūnveidīgo kārtā ir tikai piekūnu dzimta, tad lielākais ir [[medību piekūns]] (''Falco rusticolus''),<ref name=ave/> kura mātītes ķermeņa garums var sasniegt 65 cm, spārnu plētums 160 cm, bet svars 2,1 kg.<ref name="nosaukums-1">[http://www.avianweb.com/gyrfalcons.html Gyrfalcon]</ref> == Klasifikācija == * '''Piekūnveidīgo kārta''' (''Falconiformes'') ** [[Piekūnu dzimta]] (''Falconidae'') Iepriekš klasifikācijās esošās dzimtas tagad ir izdalītas [[vanagveidīgie|vanagveidīgo]] putnu kārtā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Falconiformes|Piekūnveidīgie}} * [http://www.orient.lv/putni/ Oskara Keiša putnu lapa] * [http://www.rigazoo.lv/public/29426.html Rīgas zoo: Piekūnveidīgie] * [http://www.bf.lu.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&k=Putni/piekuni/ Piekūnveidīgie (Falconiformes)] * [http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/pictures/Falconiformes.html ADW: Order Falconiformes] [[Kategorija:Piekūnveidīgie| ]] pqjewvdwsy91lohggmt26v1zkip6fw5 Piekūnu dzimta 0 174697 3671880 3466917 2022-08-17T22:49:02Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Common kestrel falco tinnunculus.jpg | att_nosaukums = [[Lauku piekūns]] (''Falco tinnunculus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | infraklase = Neognathae | infraklase_lv = Neognati | virskārta = Eufalconimorphae | virskārta_lv = Piekūnu, papagaiļu un zvirbuļu klada | kārta = Falconiformes | kārta_lv = Piekūnveidīgie | kārta_r = | dzimta = Falconidae | dzimta_lv = Piekūnu dzimta | binomial = Falconidae <small>([[Vigors]], 1824)</small> | kategorijas = nē }} '''Piekūnu dzimta''' (''Falconidae'') ir vienīgā '''piekūnveidīgo kārtas''' (''Falconiformes'') dzimta,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldbirdnames.org/classification/orders-of-birds-draft-8-1/ |title=World Bird List: Orders of Birds, 2018 |access-date={{dat|2018|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180124070803/http://www.worldbirdnames.org/classification/orders-of-birds-draft-8-1/ |archivedate={{dat|2018|01|24||bez}} }}</ref> kas apvieno 66 [[suga]]s un kas iedalītas 2 [[Dzimta (bioloģija)|apakšdzimtās]] un 11 [[ģints (bioloģija)|ģintīs]].<ref>[https://www.worldbirdnames.org/bow/falcons/ World Bird List: Seriemas, falcons, 2020]</ref> Pazīstamākās ģintis ir [[piekūni]] un [[karakaras]]. Piekūnu dzimtai ir raksturīga kosmopolītiska izplatība. Tie ir sastopami gandrīz visos [[kontinents|kontinentos]], izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Tie nav sastopami arī [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrika]]s biezajos mežos un dažās attālās [[sala|salās]]. Dažas sugas ir tikpat kosmopolītiskas kā dzimta, piemēram, [[lielais piekūns]] (''Falco peregrinus'') ir sastopams, sākot ar [[Grenlande|Grenlandi]] un beidzot ar [[Fidži]]. Turklāt lielajam piekūnam ir visplašākais ligzdošanas areāls no visiem putniem pasaulē. Piekūnu dzimtā ir arī [[endēms|endēmas]] sugas, piemēram, [[Maurīcijas piekūns]] (''Falco punctatus'') dzīvo tikai [[Maurīcija]]s salā. [[Latvija|Latvijā]] sastopamas 7 piekūnu dzimtas sugas: [[stepes piekūns]] (''Falco cherrug''), [[purva piekūns]] (''Falco columbarius''), [[lielais piekūns]] (''Falco peregrinus''), [[medību piekūns]] (''Falco rusticolus''), [[bezdelīgu piekūns]] (''Falco subbuteo''), [[lauku piekūns]] (''Falco tinnunculus'') un [[kukaiņu piekūns]] (''Falco vespertinus'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/falconidae/ |title=Piekūnu dzimta |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110605231049/http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/falconidae/ |archivedate={{dat|2011|06|05||bez}} }}</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Falco rusticolus -Iceland -flying-8.jpg|thumb|left|200px|[[Medību piekūns]] (''Falco rusticolus'') ir lielākais piekūnu dzimtas putns]] Piekūni un karakaras ir nelieli vai vidēji lieli plēsīgie putni. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Mazākais ir [[melncisku piekūns]] (''Microhierax fringillarius''), kura ķermeņa garums var būt 14 [[centimetrs|cm]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.planetofbirds.com/falconiformes-falconidae-black-thighed-falconet-microhierax-fringillarius |title=Black-thighed Falconet (Microhierax fringillarius) |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150413054443/http://www.planetofbirds.com/falconiformes-falconidae-black-thighed-falconet-microhierax-fringillarius |archivedate={{dat|2015|04|13||bez}} }}</ref> [[spārnu plētums]] 26 cm, bet svars 28 [[grams|g]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.novelguide.com/a/discover/grze_08/grze_08_00532.html |title=Falconiformes |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110518151757/http://www.novelguide.com/a/discover/grze_08/grze_08_00532.html |archivedate={{dat|2011|05|18||bez}} }}</ref> Lielākais ir [[medību piekūns]] (''Falco rusticolus''),<ref name=ave/> kura mātītes ķermeņa garums var sasniegt 65 cm, spārnu plētums 160 cm, bet svars 2,1 kg.<ref name=ave>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.avianweb.com/gyrfalcons.html |title=Gyrfalcon |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120104003744/http://www.avianweb.com/gyrfalcons.html |archivedate={{dat|2012|01|04||bez}} }}</ref> Piekūnu dzimtas putniem ir ass, līks [[knābis]], ar mīkstu nāsu pauguru. Tiem ir ļoti laba [[redze]]. Apspalvojums parasti ir raibumains, kas jaukts no [[brūnā krāsa|brūnām]], [[Baltā krāsa|baltām]], [[ruds|rudām]], [[Melnā krāsa|melnām]] un [[Pelēkā krāsa|pelēkām]] spalviņām. Starp tēviņa un mātītes apspalvojumu praktiski nav atšķirības, lai gan ir sugas, kurām apspalvojumā ir izteikts [[dzimumu dimorfisms]]. Piekūnu dzimtas putni nogalina ar knābi, nevis ar kājām kā, piemēram, [[vanagu dzimta]]s (''Accipitridae'') putni. Knābim sānos ir attīstījies īpašs "zobs" šim nolūkam. Piekūnu dzimtas putniem ir ļoti smaili spārni, kas ļauj veikt straujus pikējumus. Piemēram, [[lielais piekūns]] pikējumā spēj sasniegt ātrumu 325 km/st. Tādējādi tas ir ātrākais lidojošais putns pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/nature/life/Peregrine_Falcon |title=BBC: Peregrine falcon |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120102200500/http://www.bbc.co.uk/nature/life/Peregrine_Falcon |archivedate={{dat|2012|01|02||bez}} }}</ref><ref>2003 Grolier Encyclopedia, The Great Book of Knowledge, The Speed of Animals, pp. 278</ref> Tomēr, lai arī piekūni ir ātri lidotāji, tas neattiecas uz karakaru sugām. == Barība == [[Attēls:Laughing Falcon.jpg|thumb|200px|[[Smejošais piekūns]] (''Herpetotheres cachinnans'') pamatā barojas ar čūskām]] [[Attēls:Rotfußfalke Falco vespertinus.jpg|thumb|200px|[[Kukaiņu piekūns]] (''Falco vespertinus'') veido ligzdošanas kolonijas]] Piekūnu dzimtas sugas ir plēsīgi [[putni]], kas barojas, medījot citus putnus, nelielus [[zīdītāji|zīdītājus]], [[rāpuļi|rāpuļus]], [[kukaiņi|kukaiņus]], un tie neatsakās arī no [[maita]]s. Tie ir mednieki - vientuļnieki, bet pāris kopīgi apsargā medību teritoriju. Tomēr migrācijas periodā tie var veidot lielus barus. Dažas sugas ir specializējušas uz noteiktu medījuma veidu, piemēram, [[smejošais piekūns]] (''Herpetotheres cachinnans'') pamatā medī [[čūskas]]. Dažas sugas veido barības uzkrājumu slēptuves.<ref>Collopy, M.W. (1977). "Food Caching by Female American Kestrels in Winter". Condor 79 (1): 63–68. doi:10.2307/1367531</ref> == Ligzdošana == Piekūni un karakaras pamatā ligzdo kā vientuļnieki, lai gan apmēram 10% no visām dzimtas sugām veido ligzdošanas kolonijas, piemēram, [[kukaiņu piekūns]] (''Falco vespertinus'').<ref>Ille, R.; Hoi, H.; Grinschgl, F.; Zink, F. (2002). "Paternity assurance in two species of colonially breeding falcon: the kestrel Falco tinnunculus and the red-footed falcon Falco vespertinus". Etologica 10: 11–15.</ref> Piekūnu dzimtas sugas veido monogāmus pārus. Dažām karakarām vecākie bērni palīdz izbarot jaunākos ligzdguļus. Lielākā daļa sugu, izņemot karakaras, [[ligzda|ligzdu]] nebūvē. Tā tiek atņemta citiem putniem. Piemēram, [[Āfrikas pundurpiekūns]] (''Polihierax semitorquatus'') ligzdo [[audējputni|audējputnu]] (''Ploceidae'') ligzdās. Parasti tiek izdētas 2—4 [[ola]]s. Visbiežāk olas inkubē tikai mātītes. Inkubācijas periods atkarībā no sugas ir dažāds (28—35 dienas). Mazuļiem apspalvojums izaug pēc 28—49 dienām, arī atkarībā no sugas. Jo lielāka auguma pieaugušais piekūns, jo lēnāk aug jaunā paaudze. == Attiecības ar cilvēkiem == Piekūniem un karakarām ir sena kopīga vēsture ar cilvēkiem. [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] dievu [[Hors|Horu]] attēloja kā piekūnu. Tas bija svētais putns, par kura nogalināšanu vainīgo sodīja ar nāvi. Mirušos putnus balzamēja un uzglabāja īpašās nekropolēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aliens.lv/new.php?id=1&k=346 |title=Hors |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160403153129/http://www.aliens.lv/new.php?id=1&k=346 |archivedate={{dat|2016|04|03||bez}} }}</ref> Arī saules dievs [[Ra]], kurš bija visu [[faraons|faraonu]] tēvs, tika attēlots kā faraons ar piekūna galvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gudrinieks.lv/referati/cits/tabula-par-seno-gipti.html |title=Tabula par seno Ēģipti |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120512115343/http://www.gudrinieks.lv/referati/cits/tabula-par-seno-gipti.html |archivedate={{dat|2012|05|12||bez}} }}</ref> Karakara toties ir [[acteki|Acteku]] svētais putns, un mūsdienās tā ir [[Meksika]]s nacionālais putns. Piekūni senos laikos bija nozīmīgs medību putns, kuru plaši izmantoja medībās. == Klasifikācija == '''Piekūnveidīgo kārta''' (''Falconiformes'') * '''Piekūnu dzimta''' (''Falconidae'') ** apakšdzimta: ''[[Falconinae]]'' *** ģints: [[Mazie piekūni]] (''Microhierax'') *** ģints: [[Piekūni]] (''Falco'') *** ģints: [[Pundurpiekūni]] (''Polihierax'') *** ģints: [[Raibspārnu piekūni]] (''Spiziapteryx'') ** apakšdzimta: ''[[Polyborinae]]'' *** ģints: [[Dzeltengalvas karakaras]] (''Milvago'') *** ģints: [[Kalnu karakaras]] (''Phalcoboenus'') *** ģints: [[Karakaras]] (''Caracara'') *** ģints: [[Melnās karakaras]] (''Daptrius'') *** ģints: [[Meža piekūni]] (''Micrastur'') *** ģints: [[Sarkanrīkles karakaras]] (''Ibycter'') *** ģints: [[Smejošie piekūni]] (''Herpetotheres'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Falconidae|Piekūnu dzimta}} * [http://www.xeno-canto.org/browse.php?query=falconidae Falconidae sounds] * [http://ibc.lynxeds.com/family/falcons-caracaras-falconidae IBC: Falcons and Caracaras (Falconidae)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130821051622/http://ibc.lynxeds.com/family/falcons-caracaras-falconidae |date={{dat|2013|08|21||bez}} }} * [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/ Piekūnveidīgie] [[Kategorija:Piekūnveidīgie| ]] 31uwpo2tznmftm0iwvooep0ysm7jq5m 3671881 3671880 2022-08-17T22:49:31Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Common kestrel falco tinnunculus.jpg | att_nosaukums = [[Lauku piekūns]] (''Falco tinnunculus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | infraklase = Neognathae | infraklase_lv = Neognati | virskārta = Eufalconimorphae | virskārta_lv = Piekūnu, papagaiļu un zvirbuļu klada | kārta = Falconiformes | kārta_lv = Piekūnveidīgie | kārta_r = | dzimta = Falconidae | dzimta_lv = Piekūnu dzimta | binomial = Falconidae <small>([[Vigors]], 1824)</small> | kategorijas = nē }} '''Piekūnu dzimta''' (''Falconidae'') ir vienīgā [[piekūnveidīgie|piekūnveidīgo kārtas]] dzimta,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldbirdnames.org/classification/orders-of-birds-draft-8-1/ |title=World Bird List: Orders of Birds, 2018 |access-date={{dat|2018|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180124070803/http://www.worldbirdnames.org/classification/orders-of-birds-draft-8-1/ |archivedate={{dat|2018|01|24||bez}} }}</ref> kas apvieno 66 [[suga]]s un kas iedalītas 2 [[Dzimta (bioloģija)|apakšdzimtās]] un 11 [[ģints (bioloģija)|ģintīs]].<ref>[https://www.worldbirdnames.org/bow/falcons/ World Bird List: Seriemas, falcons, 2020]</ref> Pazīstamākās ģintis ir [[piekūni]] un [[karakaras]]. Piekūnu dzimtai ir raksturīga kosmopolītiska izplatība. Tie ir sastopami gandrīz visos [[kontinents|kontinentos]], izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Tie nav sastopami arī [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrika]]s biezajos mežos un dažās attālās [[sala|salās]]. Dažas sugas ir tikpat kosmopolītiskas kā dzimta, piemēram, [[lielais piekūns]] (''Falco peregrinus'') ir sastopams, sākot ar [[Grenlande|Grenlandi]] un beidzot ar [[Fidži]]. Turklāt lielajam piekūnam ir visplašākais ligzdošanas areāls no visiem putniem pasaulē. Piekūnu dzimtā ir arī [[endēms|endēmas]] sugas, piemēram, [[Maurīcijas piekūns]] (''Falco punctatus'') dzīvo tikai [[Maurīcija]]s salā. [[Latvija|Latvijā]] sastopamas 7 piekūnu dzimtas sugas: [[stepes piekūns]] (''Falco cherrug''), [[purva piekūns]] (''Falco columbarius''), [[lielais piekūns]] (''Falco peregrinus''), [[medību piekūns]] (''Falco rusticolus''), [[bezdelīgu piekūns]] (''Falco subbuteo''), [[lauku piekūns]] (''Falco tinnunculus'') un [[kukaiņu piekūns]] (''Falco vespertinus'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/falconidae/ |title=Piekūnu dzimta |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110605231049/http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/falconidae/ |archivedate={{dat|2011|06|05||bez}} }}</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Falco rusticolus -Iceland -flying-8.jpg|thumb|left|200px|[[Medību piekūns]] (''Falco rusticolus'') ir lielākais piekūnu dzimtas putns]] Piekūni un karakaras ir nelieli vai vidēji lieli plēsīgie putni. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Mazākais ir [[melncisku piekūns]] (''Microhierax fringillarius''), kura ķermeņa garums var būt 14 [[centimetrs|cm]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.planetofbirds.com/falconiformes-falconidae-black-thighed-falconet-microhierax-fringillarius |title=Black-thighed Falconet (Microhierax fringillarius) |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150413054443/http://www.planetofbirds.com/falconiformes-falconidae-black-thighed-falconet-microhierax-fringillarius |archivedate={{dat|2015|04|13||bez}} }}</ref> [[spārnu plētums]] 26 cm, bet svars 28 [[grams|g]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.novelguide.com/a/discover/grze_08/grze_08_00532.html |title=Falconiformes |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110518151757/http://www.novelguide.com/a/discover/grze_08/grze_08_00532.html |archivedate={{dat|2011|05|18||bez}} }}</ref> Lielākais ir [[medību piekūns]] (''Falco rusticolus''),<ref name=ave/> kura mātītes ķermeņa garums var sasniegt 65 cm, spārnu plētums 160 cm, bet svars 2,1 kg.<ref name=ave>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.avianweb.com/gyrfalcons.html |title=Gyrfalcon |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120104003744/http://www.avianweb.com/gyrfalcons.html |archivedate={{dat|2012|01|04||bez}} }}</ref> Piekūnu dzimtas putniem ir ass, līks [[knābis]], ar mīkstu nāsu pauguru. Tiem ir ļoti laba [[redze]]. Apspalvojums parasti ir raibumains, kas jaukts no [[brūnā krāsa|brūnām]], [[Baltā krāsa|baltām]], [[ruds|rudām]], [[Melnā krāsa|melnām]] un [[Pelēkā krāsa|pelēkām]] spalviņām. Starp tēviņa un mātītes apspalvojumu praktiski nav atšķirības, lai gan ir sugas, kurām apspalvojumā ir izteikts [[dzimumu dimorfisms]]. Piekūnu dzimtas putni nogalina ar knābi, nevis ar kājām kā, piemēram, [[vanagu dzimta]]s (''Accipitridae'') putni. Knābim sānos ir attīstījies īpašs "zobs" šim nolūkam. Piekūnu dzimtas putniem ir ļoti smaili spārni, kas ļauj veikt straujus pikējumus. Piemēram, [[lielais piekūns]] pikējumā spēj sasniegt ātrumu 325 km/st. Tādējādi tas ir ātrākais lidojošais putns pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/nature/life/Peregrine_Falcon |title=BBC: Peregrine falcon |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120102200500/http://www.bbc.co.uk/nature/life/Peregrine_Falcon |archivedate={{dat|2012|01|02||bez}} }}</ref><ref>2003 Grolier Encyclopedia, The Great Book of Knowledge, The Speed of Animals, pp. 278</ref> Tomēr, lai arī piekūni ir ātri lidotāji, tas neattiecas uz karakaru sugām. == Barība == [[Attēls:Laughing Falcon.jpg|thumb|200px|[[Smejošais piekūns]] (''Herpetotheres cachinnans'') pamatā barojas ar čūskām]] [[Attēls:Rotfußfalke Falco vespertinus.jpg|thumb|200px|[[Kukaiņu piekūns]] (''Falco vespertinus'') veido ligzdošanas kolonijas]] Piekūnu dzimtas sugas ir plēsīgi [[putni]], kas barojas, medījot citus putnus, nelielus [[zīdītāji|zīdītājus]], [[rāpuļi|rāpuļus]], [[kukaiņi|kukaiņus]], un tie neatsakās arī no [[maita]]s. Tie ir mednieki - vientuļnieki, bet pāris kopīgi apsargā medību teritoriju. Tomēr migrācijas periodā tie var veidot lielus barus. Dažas sugas ir specializējušas uz noteiktu medījuma veidu, piemēram, [[smejošais piekūns]] (''Herpetotheres cachinnans'') pamatā medī [[čūskas]]. Dažas sugas veido barības uzkrājumu slēptuves.<ref>Collopy, M.W. (1977). "Food Caching by Female American Kestrels in Winter". Condor 79 (1): 63–68. doi:10.2307/1367531</ref> == Ligzdošana == Piekūni un karakaras pamatā ligzdo kā vientuļnieki, lai gan apmēram 10% no visām dzimtas sugām veido ligzdošanas kolonijas, piemēram, [[kukaiņu piekūns]] (''Falco vespertinus'').<ref>Ille, R.; Hoi, H.; Grinschgl, F.; Zink, F. (2002). "Paternity assurance in two species of colonially breeding falcon: the kestrel Falco tinnunculus and the red-footed falcon Falco vespertinus". Etologica 10: 11–15.</ref> Piekūnu dzimtas sugas veido monogāmus pārus. Dažām karakarām vecākie bērni palīdz izbarot jaunākos ligzdguļus. Lielākā daļa sugu, izņemot karakaras, [[ligzda|ligzdu]] nebūvē. Tā tiek atņemta citiem putniem. Piemēram, [[Āfrikas pundurpiekūns]] (''Polihierax semitorquatus'') ligzdo [[audējputni|audējputnu]] (''Ploceidae'') ligzdās. Parasti tiek izdētas 2—4 [[ola]]s. Visbiežāk olas inkubē tikai mātītes. Inkubācijas periods atkarībā no sugas ir dažāds (28—35 dienas). Mazuļiem apspalvojums izaug pēc 28—49 dienām, arī atkarībā no sugas. Jo lielāka auguma pieaugušais piekūns, jo lēnāk aug jaunā paaudze. == Attiecības ar cilvēkiem == Piekūniem un karakarām ir sena kopīga vēsture ar cilvēkiem. [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] dievu [[Hors|Horu]] attēloja kā piekūnu. Tas bija svētais putns, par kura nogalināšanu vainīgo sodīja ar nāvi. Mirušos putnus balzamēja un uzglabāja īpašās nekropolēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aliens.lv/new.php?id=1&k=346 |title=Hors |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160403153129/http://www.aliens.lv/new.php?id=1&k=346 |archivedate={{dat|2016|04|03||bez}} }}</ref> Arī saules dievs [[Ra]], kurš bija visu [[faraons|faraonu]] tēvs, tika attēlots kā faraons ar piekūna galvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gudrinieks.lv/referati/cits/tabula-par-seno-gipti.html |title=Tabula par seno Ēģipti |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120512115343/http://www.gudrinieks.lv/referati/cits/tabula-par-seno-gipti.html |archivedate={{dat|2012|05|12||bez}} }}</ref> Karakara toties ir [[acteki|Acteku]] svētais putns, un mūsdienās tā ir [[Meksika]]s nacionālais putns. Piekūni senos laikos bija nozīmīgs medību putns, kuru plaši izmantoja medībās. == Klasifikācija == '''Piekūnveidīgo kārta''' (''Falconiformes'') * '''Piekūnu dzimta''' (''Falconidae'') ** apakšdzimta: ''[[Falconinae]]'' *** ģints: [[Mazie piekūni]] (''Microhierax'') *** ģints: [[Piekūni]] (''Falco'') *** ģints: [[Pundurpiekūni]] (''Polihierax'') *** ģints: [[Raibspārnu piekūni]] (''Spiziapteryx'') ** apakšdzimta: ''[[Polyborinae]]'' *** ģints: [[Dzeltengalvas karakaras]] (''Milvago'') *** ģints: [[Kalnu karakaras]] (''Phalcoboenus'') *** ģints: [[Karakaras]] (''Caracara'') *** ģints: [[Melnās karakaras]] (''Daptrius'') *** ģints: [[Meža piekūni]] (''Micrastur'') *** ģints: [[Sarkanrīkles karakaras]] (''Ibycter'') *** ģints: [[Smejošie piekūni]] (''Herpetotheres'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Falconidae|Piekūnu dzimta}} * [http://www.xeno-canto.org/browse.php?query=falconidae Falconidae sounds] * [http://ibc.lynxeds.com/family/falcons-caracaras-falconidae IBC: Falcons and Caracaras (Falconidae)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130821051622/http://ibc.lynxeds.com/family/falcons-caracaras-falconidae |date={{dat|2013|08|21||bez}} }} * [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/ Piekūnveidīgie] [[Kategorija:Piekūnveidīgie| ]] fmct9c0mevp0ccgls68oo79v3p1c5pm Imanta (stacija) 0 175163 3671714 3664377 2022-08-17T15:06:59Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Rīga|Rīgā]]|Imanta (nozīmju atdalīšana)|Imanta}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Imanta | tips = pieturas punkts | attēls = Imantas stacija.jpg | attēla_apraksts = Imantas stacijas ēka 2020. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1894 | citi_nosaukumi = Zolitūde, Solitude, Riga-Solitude | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 2.69 | latNS = N | longd = 23 | longm = 59 | longs = 53.96 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (3 km)<br />[[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Zasulauka Depo|Depo]] (2 km) <br /> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (1 km) <br /> [[Babīte (stacija)|Babīte]] (3 km) | attālums_līdz_Rīgai = 10 }} '''Imanta''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Zolitūde]]s apkaimē, līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Imantā pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni. Imantā darbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Imantas stacija atklāta [[1894]]. gadā tuvumā esošo rajonu iedzīvotāju ērtībām un lauksaimniecības produkcijas pārvadāšanai.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 68. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Sākumā tā dēvēta par '''Zolitūdi''' (''Solitude'') tuvumā bijušās [[Zolitūdes muiža|Zolitūdes muižiņas]] vārdā, par Imantu sākta saukt [[1928]]. gadā, bet vācu okupācijas laikā saukta atkal par Zolitūdi (''Riga-Solitude''). Vecā stacijas ēka nedaudz pārbūvēta, bet bija saglabājusies līdz 2012. gadam. Ēkas nolietošanās dēļ to nolēma nojaukt stacijas perona rekonstrukcijas darbu laikā.<ref>[http://www.ves.lv/article/192909 Выставь пассажира на мороз!]{{Novecojusi saite}} {{krieviski}}</ref> {{dat|2012|02|02}} slēgtā stacijas uzgaidāmā telpa izdemolēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aculiecinieks.delfi.lv/news/riga/vandali-izdemolejusi-imantas-staciju.d?id=42100090 |title=Vandāļi izdemolējuši Imantas staciju |access-date={{dat|2012|02|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208103322/http://aculiecinieks.delfi.lv/news/riga/vandali-izdemolejusi-imantas-staciju.d?id=42100090 |archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}</ref> Vecā stacijas ēka nojaukta 2012. gada martā.<ref>[http://aculiecinieks.delfi.lv/news/riga/dzelzcela-stacija-imanta-parversta-par-gruvesu-kaudzi.d?id=42199786 Dzelzceļa stacija 'Imanta' pārvērsta par gruvešu kaudzi]{{Novecojusi saite}}</ref> 2015. gada novembrī stacijā tika uzsākti modernizācijas darbi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-imantas-stacij%C4%81 |title=Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Imantas stacijā |access-date={{dat|2015|12|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151209050309/http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-imantas-stacij%C4%81 |archivedate={{dat|2015|12|09||bez}} }}</ref> 2016. gadā modernizācijas gaitā tika uzbūvēta jaunā stacijas ēka. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Imantas stacijas jaunā stacijas ēka.jpeg|Imantas stacijas ēka 2016. gadā File:Sliežu ceļi Imantā.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Imantā 2.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Stacija Imanta.JPG|Imantas stacijas vecā ēka 2004. gadā Attēls:Imantas stacija 4.JPG|Imantas stacijas ēka 2010. gadā Attēls:Imantas stacija 11.jpg|Imantas stacijas ēka 2011. gadā Attēls:Imantas stacija 16.jpg|Imantas stacijas ēka Attēls:Imantas stacija 2012.JPG|Imantas stacija 2012. gada novembrī Attēls:Imantas stacija 13.jpg|Imantas stacijas perons Attēls:Imantas stacija 10.jpg|Imantas stacijas uzgaidāmā telpa Attēls:Imantas stacija 17.jpg|Pagaidu nojume Imantas stacijā Attēls:ER2-8004 pienāk Imantas stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2-8004 pienāk Imantas stacijā Attēls:ER2T-7116 Imantas stacijā.jpg|Elektrovilciens ER2T-7116 pienāk Imantas stacijā Attēls:Imantas stacija 18.jpg|Imantas stacijas ēka no pilsētas puses Attēls:Imantas stacija 1.JPG|Uzraksts uz vecās ēkas </gallery> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160310233746/http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&type=post&id=30883 Imantas stacija pēc nojaukšanas (foto)] == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Imanta railway station|Imantas stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Imanta|Stacija]] [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] o6jo7lwe4mla84qzte6v79lt1drlonb Concorde 0 176779 3671655 3376014 2022-08-17T12:28:11Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = |nosaukums = ''Concorde'' |attēls =British_Airways_Concorde_G-BOAC_03.jpg |paraksts = |tips = virsskaņas pasažieru lidmašīna |valsts = {{GBR}}<br>{{FRA}} |ražotājs = [[British Aircraft Corporation|BAC]], [[Sud Aviation]], [[Aérospatiale]] |dizaineris = |pirmais lidojums = {{Dat|1969|3|2|SK}} |komerciālie lidojumi = |noņemts no servisa = {{dat|2003|11|26|SK}} |status = ekspluatācija pārtraukta |primārais lietotājs = [[British Airways]]<br>[[Air France]] |ražošanā = |skaits = 20 |izmaksas = 1,3 miljardi [[Sterliņu mārciņa|GBP]] |attīstīts no = |modifikācijas = }} '''''Concorde''''' (no {{val|fr| }} ‘harmonija, vienošanās’, {{IPA2|kɒŋkɔrd}}) bija [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s kopražojuma turboreaktīvā virsskaņas pasažieru [[lidmašīna]]. Pirmo lidojumu veica 1969. gadā, ekspluatācija sākta 1976. gadā un kalpoja 27 gadus. Izgatavoti 20 ''Concorde'' eksemplāri, no kuriem 14 tika izmantoti komerciālos lidojumos. ''Concorde'' lidmašīnas izmantoja aviokompānijas [[British Airways|''British Airways'']] un [[Air France|''Air France'']], veicot regulārus lidojumus no [[Londona]]s un [[Parīze]]s uz [[Ņujorka|Ņujorku]] un [[Vašingtona|Vašingtonu]], kā arī citos reisos. Lidojumi notika uz pusi ātrāk par citām pasažieru lidmašīnām. Savukārt to ekspluatācijas izdevumi bija daudz lielāki (galvenokārt lielā degvielas patēriņa dēļ) un tikai valsts aviokompānijas tās varēja uzturēt. {{dat|2000|7|25}} viena no lidmašīnām cieta [[Air France reiss 4590|katastrofu]], paceļoties no [[Šarla de Golla Parīzes lidosta|Šarla de Golla Parīzes lidostas]], gāja bojā 113 cilvēki. {{dat|2003|11|26}} ''Concorde'' veica pēdējo lidojumu. Līdzīgu virsskaņas lidmašīnu ''[[Tu-144]]'' 1960. gados izstrādāja [[Padomju Savienība|PSRS]], bet tā maz tika izmantota pasažieru pārvadāšanai. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aviācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Virsskaņas lidmašīnas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes lidmašīnas]] [[Kategorija:Francijas lidmašīnas]] gh4i8wb9m91fnr410wi7uyhqeac2ggt Karaļa Filipa karš 0 187610 3671702 3367953 2022-08-17T14:54:32Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kari | image = | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačuseta]], [[Konektikuta]], [[Mena]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Amerikāņu uzvara<br>Gvadalupes līgums<br>Meksika atzīst ASV suveneritāti pār Teksasu<br>Beidzas konflikts starp Meksiku un Teksasu | status = | combatants_header = | combatant1 = {{flaga|ASV}} [[ASV]] <br> [[Kalifornijas republika]] | combatant2 = {{flaga|Meksika}} [[Meksika]] | combatant3 = | commander1 = {{flaga|ASV}} [[Džeimss Polks]]<br>[[Zaharijs Teilors]]<br>[[Vinfīlds Skots]]<br>[[Roberts Lī]]<br>[[Uliss Grānts]] | commander2 = {{flaga|Meksika}} [[Antonio Lopezs de Santa Anna]]<br>[[Mariano Paredess]]<br>[[Manuels Penja]]<br>[[Hosē Floress]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = {{flaga|ASV}} 73 532 | strength2 = {{flaga|Meksika}} 82 000 | strength3 = | casualties1 = 1 733 nogalināti<br>4 152 ievainoti<ref>https://web.archive.org/web/20140228202255/https://www.dmdc.osd.mil/dcas/pages/report_principal_wars.xhtml</ref> | casualties2 = 5 000 nogalināti<br>Tūkstošiem ievainoti | casualties3 = 4 000 civilpersonas nogalinātas | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] icb3sq6m1maa0nkp6w8sjxrbf57to00 3671703 3671702 2022-08-17T14:55:22Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kari | image = | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačūseta]], [[Konektikuta]], [[Meina]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Amerikāņu uzvara<br>Gvadalupes līgums<br>Meksika atzīst ASV suveneritāti pār Teksasu<br>Beidzas konflikts starp Meksiku un Teksasu | status = | combatants_header = | combatant1 = {{flaga|ASV}} [[ASV]] <br> [[Kalifornijas republika]] | combatant2 = {{flaga|Meksika}} [[Meksika]] | combatant3 = | commander1 = {{flaga|ASV}} [[Džeimss Polks]]<br>[[Zaharijs Teilors]]<br>[[Vinfīlds Skots]]<br>[[Roberts Lī]]<br>[[Uliss Grānts]] | commander2 = {{flaga|Meksika}} [[Antonio Lopezs de Santa Anna]]<br>[[Mariano Paredess]]<br>[[Manuels Penja]]<br>[[Hosē Floress]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = {{flaga|ASV}} 73 532 | strength2 = {{flaga|Meksika}} 82 000 | strength3 = | casualties1 = 1 733 nogalināti<br>4 152 ievainoti<ref>https://web.archive.org/web/20140228202255/https://www.dmdc.osd.mil/dcas/pages/report_principal_wars.xhtml</ref> | casualties2 = 5 000 nogalināti<br>Tūkstošiem ievainoti | casualties3 = 4 000 civilpersonas nogalinātas | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] bgv29x2llgukw7pc9frx5wmjmseco06 3671707 3671703 2022-08-17T15:01:01Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kari | image = [[File:Early American Conflict.jpg|thumb|right|]] | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačūseta]], [[Konektikuta]], [[Meina]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>Naraganseti | combatant2 = {{flaga|Meksika}} [[Meksika]] | combatant3 = | commander1 = {{flaga|ASV}} [[Džeimss Polks]]<br>[[Zaharijs Teilors]]<br>[[Vinfīlds Skots]]<br>[[Roberts Lī]]<br>[[Uliss Grānts]] | commander2 = {{flaga|Meksika}} [[Antonio Lopezs de Santa Anna]]<br>[[Mariano Paredess]]<br>[[Manuels Penja]]<br>[[Hosē Floress]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = {{flaga|ASV}} 73 532 | strength2 = {{flaga|Meksika}} 82 000 | strength3 = | casualties1 = 1 733 nogalināti<br>4 152 ievainoti<ref>https://web.archive.org/web/20140228202255/https://www.dmdc.osd.mil/dcas/pages/report_principal_wars.xhtml</ref> | casualties2 = 5 000 nogalināti<br>Tūkstošiem ievainoti | casualties3 = 4 000 civilpersonas nogalinātas | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] 19jvpd6m9nq2jsw3gfmftnxrczn16gh 3671708 3671707 2022-08-17T15:01:28Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kari | image = [[File:Early American Conflict.jpg|thumb|]] | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačūseta]], [[Konektikuta]], [[Meina]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>Naraganseti | combatant2 = {{flaga|Meksika}} [[Meksika]] | combatant3 = | commander1 = {{flaga|ASV}} [[Džeimss Polks]]<br>[[Zaharijs Teilors]]<br>[[Vinfīlds Skots]]<br>[[Roberts Lī]]<br>[[Uliss Grānts]] | commander2 = {{flaga|Meksika}} [[Antonio Lopezs de Santa Anna]]<br>[[Mariano Paredess]]<br>[[Manuels Penja]]<br>[[Hosē Floress]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = {{flaga|ASV}} 73 532 | strength2 = {{flaga|Meksika}} 82 000 | strength3 = | casualties1 = 1 733 nogalināti<br>4 152 ievainoti<ref>https://web.archive.org/web/20140228202255/https://www.dmdc.osd.mil/dcas/pages/report_principal_wars.xhtml</ref> | casualties2 = 5 000 nogalināti<br>Tūkstošiem ievainoti | casualties3 = 4 000 civilpersonas nogalinātas | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] 00lo9iy0ibp8w1c2ot7l73m70j7oear 3671709 3671708 2022-08-17T15:01:40Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kari | image = [[File:Early American Conflict.jpg|Early American Conflict.jpg]] | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačūseta]], [[Konektikuta]], [[Meina]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>Naraganseti | combatant2 = {{flaga|Meksika}} [[Meksika]] | combatant3 = | commander1 = {{flaga|ASV}} [[Džeimss Polks]]<br>[[Zaharijs Teilors]]<br>[[Vinfīlds Skots]]<br>[[Roberts Lī]]<br>[[Uliss Grānts]] | commander2 = {{flaga|Meksika}} [[Antonio Lopezs de Santa Anna]]<br>[[Mariano Paredess]]<br>[[Manuels Penja]]<br>[[Hosē Floress]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = {{flaga|ASV}} 73 532 | strength2 = {{flaga|Meksika}} 82 000 | strength3 = | casualties1 = 1 733 nogalināti<br>4 152 ievainoti<ref>https://web.archive.org/web/20140228202255/https://www.dmdc.osd.mil/dcas/pages/report_principal_wars.xhtml</ref> | casualties2 = 5 000 nogalināti<br>Tūkstošiem ievainoti | casualties3 = 4 000 civilpersonas nogalinātas | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] kn4r7sk47m53i768yem4l9g41pd1m7t 3671710 3671709 2022-08-17T15:02:41Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kari | image = [[File:Early American Conflict.jpg|thumb|Early American Conflict.jpg]] | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačūseta]], [[Konektikuta]], [[Meina]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>Naraganseti | combatant2 = {{flaga|Meksika}} [[Meksika]] | combatant3 = | commander1 = {{flaga|ASV}} [[Džeimss Polks]]<br>[[Zaharijs Teilors]]<br>[[Vinfīlds Skots]]<br>[[Roberts Lī]]<br>[[Uliss Grānts]] | commander2 = {{flaga|Meksika}} [[Antonio Lopezs de Santa Anna]]<br>[[Mariano Paredess]]<br>[[Manuels Penja]]<br>[[Hosē Floress]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = {{flaga|ASV}} 73 532 | strength2 = {{flaga|Meksika}} 82 000 | strength3 = | casualties1 = 1 733 nogalināti<br>4 152 ievainoti<ref>https://web.archive.org/web/20140228202255/https://www.dmdc.osd.mil/dcas/pages/report_principal_wars.xhtml</ref> | casualties2 = 5 000 nogalināti<br>Tūkstošiem ievainoti | casualties3 = 4 000 civilpersonas nogalinātas | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] nyos3mdyzspnxbor865w0tcs0ijddif 3671712 3671710 2022-08-17T15:05:09Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kari | image = [[File:Early American Conflict.jpg|thumb|]] | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačūseta]], [[Konektikuta]], [[Meina]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [[Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>Naraganseti | combatant2 = Jaunanglijas Konfederācija<br>Pekoti<br>Mohauki | combatant3 = | commander1 = {{flaga|ASV}} [[Džeimss Polks]]<br>[[Zaharijs Teilors]]<br>[[Vinfīlds Skots]]<br>[[Roberts Lī]]<br>[[Uliss Grānts]] | commander2 = {{flaga|Meksika}} [[Antonio Lopezs de Santa Anna]]<br>[[Mariano Paredess]]<br>[[Manuels Penja]]<br>[[Hosē Floress]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = {{flaga|ASV}} 73 532 | strength2 = {{flaga|Meksika}} 82 000 | strength3 = | casualties1 = 1 733 nogalināti<br>4 152 ievainoti<ref>https://web.archive.org/web/20140228202255/https://www.dmdc.osd.mil/dcas/pages/report_principal_wars.xhtml</ref> | casualties2 = 5 000 nogalināti<br>Tūkstošiem ievainoti | casualties3 = 4 000 civilpersonas nogalinātas | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] 9qkbw807ogpmuw29rxrn2dks1g2k9sb 3671713 3671712 2022-08-17T15:06:50Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kari | image = [[File:Early American Conflict.jpg|thumb|]] | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačūseta]], [[Konektikuta]], [[Meina]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [[Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>Naraganseti | combatant2 = Jaunanglijas Konfederācija<br>Pekoti<br>Mohauki | combatant3 = | commander1 = [[Metakomets]] {{KIA}} | commander2 = {{flaga|Meksika}} [[Antonio Lopezs de Santa Anna]]<br>[[Mariano Paredess]]<br>[[Manuels Penja]]<br>[[Hosē Floress]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = {{flaga|ASV}} 73 532 | strength2 = {{flaga|Meksika}} 82 000 | strength3 = | casualties1 = 1 733 nogalināti<br>4 152 ievainoti<ref>https://web.archive.org/web/20140228202255/https://www.dmdc.osd.mil/dcas/pages/report_principal_wars.xhtml</ref> | casualties2 = 5 000 nogalināti<br>Tūkstošiem ievainoti | casualties3 = 4 000 civilpersonas nogalinātas | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] ejkgovnz4ww8ik9r22ikhobqu4da0i4 3671719 3671713 2022-08-17T15:14:38Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kari | image = [[File:Early American Conflict.jpg|thumb|]] | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačūseta]], [[Konektikuta]], [[Meina]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [[Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>Naraganseti | combatant2 = Jaunanglijas Konfederācija<br>Pekoti<br>Mohauki | combatant3 = | commander1 = [[Metakomets]] {{KIA}}<br>Avašonks<br>Kanončets | commander2 = Džons Leverets<br>Bejamins Čērčs<br>Oneko<br>Unkas | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = ~3400 | strength2 = ~3500 | strength3 = | casualties1 = ~2000 | casualties2 = ~2800+ | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] lk14uu9kzj9yiegmasfey4cbj4jg989 3671721 3671719 2022-08-17T15:18:35Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kari | image = [[File:Early American Conflict.jpg|thumb|]] | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačūseta]], [[Konektikuta]], [[Meina]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [[Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>Naraganseti | combatant2 = Jaunanglijas Konfederācija<br>Pekoti<br>Mohauki | combatant3 = | commander1 = [[Metakomets]] {{KIA}}<br>Avašonks<br>Kanončets {{KIA}} | commander2 = Džons Leverets<br>Bejamins Čērčs<br>Oneko<br>Unkas | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = ~3400 | strength2 = ~3500 | strength3 = | casualties1 = ~2000 | casualties2 = ~2800+ | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] n4macb8bziw63j6re2q2wdhkot4wher 3671722 3671721 2022-08-17T15:19:01Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kariem | image = [[File:Early American Conflict.jpg|thumb|]] | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačūseta]], [[Konektikuta]], [[Meina]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [[Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>Naraganseti | combatant2 = Jaunanglijas Konfederācija<br>Pekoti<br>Mohauki | combatant3 = | commander1 = [[Metakomets]] {{KIA}}<br>Avašonks<br>Kanončets {{KIA}} | commander2 = Džons Leverets<br>Bejamins Čērčs<br>Oneko<br>Unkas | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = ~3400 | strength2 = ~3500 | strength3 = | casualties1 = ~2000 | casualties2 = ~2800+ | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] 11clmdrzeeqbevciwxgjubq94dor9z4 3671724 3671722 2022-08-17T15:20:51Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kariem | image = [[File:Early American Conflict.jpg|thumb|]] | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačūseta]], [[Konektikuta]], [[Meina]], [[Rodailenda]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [[Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>Naraganseti | combatant2 = Jaunanglijas Konfederācija<br>Pekoti<br>Mohauki | combatant3 = | commander1 = [[Metakomets]] {{KIA}}<br>Avašonks<br>Kanončets {{KIA}} | commander2 = Džons Leverets<br>Bejamins Čērčs<br>Oneko<br>Unkas | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = ~3400 | strength2 = ~3500 | strength3 = | casualties1 = ~2000 | casualties2 = ~2800+ | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] 96uu2oluujrfnqny93kiraghfkab9cv 3671725 3671724 2022-08-17T15:23:38Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kariem | image = [[File:Early American Conflict.jpg|thumb|]] | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačūseta]], [[Konektikuta]], [[Meina]], [[Rodailenda]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [[Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>Naraganseti<br>[[Vampanoagi]] | combatant2 = Jaunanglijas Konfederācija<br>Pekoti<br>Mohauki | combatant3 = | commander1 = [[Metakomets]] {{KIA}}<br>Avašonks<br>Kanončets {{KIA}} | commander2 = Džons Leverets<br>Bejamins Čērčs<br>Oneko<br>Unkas | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = ~3400 | strength2 = ~3500 | strength3 = | casualties1 = ~2000 | casualties2 = ~2800+ | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] lw6b512eiu0fhfijrwar64ejc2dd6je 3671728 3671725 2022-08-17T15:28:47Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kariem | image = [[File:Early American Conflict.jpg|thumb|]] | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačūseta]], [[Konektikuta]], [[Meina]], [[Rodailenda]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [[Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>[[Naraganseti]]<br>[[Vampanoagi]] | combatant2 = Jaunanglijas Konfederācija<br>Pekoti<br>Mohauki | combatant3 = | commander1 = [[Metakomets]] {{KIA}}<br>Avašonks<br>Kanončets {{KIA}} | commander2 = Džons Leverets<br>Bejamins Čērčs<br>Oneko<br>Unkas | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = ~3400 | strength2 = ~3500 | strength3 = | casualties1 = ~2000 | casualties2 = ~2800+ | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] o2rhu21hp7xg8repbr7igdwj7py2v7q 3671729 3671728 2022-08-17T15:30:55Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kariem | image = [[File:Early American Conflict.jpg|thumb|]] | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačūseta]], [[Konektikuta]], [[Meina]], [[Rodailenda]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [[Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>[[Naraganseti]]<br>[[Vampanoagi]]<br>[[Nipmuki]] | combatant2 = Jaunanglijas Konfederācija<br>Pekoti<br>Mohauki | combatant3 = | commander1 = [[Metakomets]] {{KIA}}<br>Avašonks<br>Kanončets {{KIA}} | commander2 = Džons Leverets<br>Bejamins Čērčs<br>Oneko<br>Unkas | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = ~3400 | strength2 = ~3500 | strength3 = | casualties1 = ~2000 | casualties2 = ~2800+ | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] bgfu808h52p6hhnzqhtybziv9ugcgix 3671735 3671729 2022-08-17T15:37:36Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kariem | image = [[File:Early American Conflict.jpg|thumb|]] | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12.aprīlis | place = [[Masačūseta]], [[Konektikuta]], [[Meina]], [[Rodailenda]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [[Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>[[Naraganseti]]<br>[[Vampanoagi]]<br>[[Nipmuki]] | combatant2 = Jaunanglijas Konfederācija<br>Pekoti<br>Mohauki | combatant3 = | commander1 = [[Metakomets]] {{KIA}}<br>Avašonks<br>Kanonhets {{KIA}} | commander2 = Džons Leverets<br>Bejamins Čērčs<br>Oneko<br>Unkas | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = ~3400 | strength2 = ~3500 | strength3 = | casualties1 = ~2000 | casualties2 = ~2800+ | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://book.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]{{Novecojusi saite}}'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut </ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] leuc6hjv6yrfw7o57sfxnxxg4n841xr Samsung 0 187957 3671993 3540091 2022-08-18T08:22:59Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{oficiālā tīmekļa vietne|, {{Infobox company → {{Uzņēmuma infokaste v2 using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | company_name = Samsung Group<br /><small>{{val|ko|삼성그룹}}</small><br /><small>{{val|ko|三星그룹}}</small> | company_logo = [[Attēls:Samsung Logo.svg|frameless]] | company_type = | motto = ''Imagine the Possibilities'' | foundation = 1938 | founder = | location = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | key_people = | area_served = {{flag|Pasaule}} | industry = Konglomerāts | products = Patēriņa elektronika, kuģubūve, telekomunikācijas, inženierzinātnes un būvniecība, finanšu pakalpojumi, ķimikālijas, mazumtirdzniecība, smagā rūpniecība, izklaide, apģērbi, medicīnas pakalpojumi | subsid = [[Samsung Electronics]]<br />[[Samsung Life Insurance]]<br />[[Samsung Heavy Industries]]<br />[[Samsung C&T Corporation|Samsung C&T]] utt | revenue = {{ASV dolārs|220,1 miljards}} <small>(2010)</small><ref name="report">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.samsung.co.kr/samsung/result/actual.do |title=Samsung Profile 2011 |publisher=Samsung.com |date=2010-12-31 |accessdate=2011-10-09 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111009071710/http://www.samsung.co.kr/samsung/result/actual.do |archivedate=2011-10-09 }}</ref> | operating_income = | net_income = US$ 21,2 miljardi <small>(2010)</small><ref name="report" /> | assets = US$ 343,7 miljardi <small>(2010)</small><ref name="report" /> | equity = US$ 141,1 miljards <small>(2010)</small><ref name="report" /> | num_employees = 344 000 <small>(2010)</small><ref name="report" /> | homepage = [http://www.samsung.com/ Samsung.com] }} '''''Samsung Group''''' ({{val|ko|삼성그룹}}) ir starptautisks [[Dienvidkoreja]]s konglomerātuzņēmums, kura vadība atrodas [[Seula|Seulā]], Dienvidkorejā. Tam ir vairāki meitas uzņēmumi, kā arī radniecīgi uzņēmumi, vairākums no kuriem apvienojušies zem ''Samsung'' zīmola. Ievērojami ''Samsung'' rūpniecības meitas uzņēmumi ir ''[[Samsung Electronics]]'' (pasaulē lielākais [[Informācijas tehnoloģijas|IT]] uzņēmums pēc 2011. gada ieņēmumiem),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ft.com/cms/s/2/c48d477a-0c3b-11df-8b81-00144feabdc0.html |title=Technology - Samsung beats HP to pole position |publisher=Ft.com |date= |accessdate=2010-09-04}}</ref><ref name="economist">[http://www.economist.com/businessfinance/displayStory.cfm?story_id=13788472 Economist.com] Succession at Samsung — Crowning success</ref> ''Samsung Heavy Industries'' (pasaulē otrs lielākais kuģu būves uzņēmums pēc 2010. gada ieņēmumiem),<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Park |first=Kyunghee |url=http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=newsarchive&sid=aO0FeeTB6_0Y |title=July 29 (Bloomberg) – Samsung Heavy Shares Gain on Shell’s Platform Orders (Update1) |publisher=Bloomberg |date=2009-07-28 |accessdate=2010-11-11}}</ref> ''Samsung Engineering'' un ''Samsung C&T'' (pasaulē 35. un 72. lielākie būvniecības uzņēmumi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://enr.construction.com/toplists/InternationalContractors/001-100.asp |title=The Top 225 International Contractors2010 |publisher=Enr.construction.com |date=2010-08-25 |accessdate=2010-11-11}}</ref> Tāpat ievērojami meitas uzņēmumi ir ''Samsung Life Insurance'',<ref>{{ziņu atsauce|url=http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2009/industries/183/index.html |title=Global 500 2009: Industry: - FORTUNE on CNNMoney.com |publisher=Money.cnn.com |date=2009-07-20 |accessdate=2010-09-04}}</ref> ''Samsung Everland''<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.forbes.com/2002/03/21/0321feat_6.html|title=The World's Best Amusement Parks|publisher=Forbes.com|date=2002-03-21|accessdate=2010-09-11|archive-date=2012-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120329211256/http://www.forbes.com/2002/03/21/0321feat_6.html}}</ref> un ''Cheil Worldwide''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://investing.businessweek.com/research/stocks/snapshot/snapshot.asp?ticker=030000:KS|title=Cheil Worldwide Inc (030000:Korea SE)|publisher=businessweek.com|date=2010-09-15|accessdate=2010-09-16|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121005152815/http://investing.businessweek.com/research/stocks/snapshot/snapshot.asp?ticker=030000%3AKS|archivedate=2012-10-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://adage.com/agencyfamilytrees2010/|title=Agency Family Trees 2010 |publisher=Advertising Age |date=2010-04-26 |accessdate=2010-09-16}}</ref> ''Samsung'' produkcija sastāda apmēram piekto daļu visas Dienvidkorejas eksporta<ref name="Hutson">{{ziņu atsauce|url=http://business.timesonline.co.uk/tol/business/industry_sectors/technology/article3764352.ece|title=Samsung chairman charged with tax evasion - Times Online|last=Hutson|first=Graham|author2=Richards, Jonathan|date=17 April 2008|work=[[The Times]]|accessdate=28 February 2011|location=London}}</ref> un tā ieņēmumi ir lielāki nekā daudz valstu [[IKP]]. 2006. gadā tā būtu 35. lielākā ekonomika pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chosun.com/economy/news/200602/200602130520.html |title=[초 국가기업&#93; <上> 삼성 매출>싱가포르 GDP… 국가를 가르친다 – 조선닷컴 |publisher=Chosun.com |date= |accessdate=2010-11-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101128123326/http://www.chosun.com/economy/news/200602/200602130520.html |archivedate=2010-11-28 }}</ref> Uzņēmumam ir liela ietekme uz valsts ekonomisko attīstību, politiku, medijiem, kultūru. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.samsung.com/}} * {{Twitter|Samsung}} {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} {{Fotoaparātu ražotāji}} {{organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Samsung| ]] hdgn9sjxfgjvc5vyarz3dekc8zmxxun Tūsona 0 189404 3671635 3458643 2022-08-17T11:59:29Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tūsona | native_name = ''Tucson'' | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = TucsonDerivative.png | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Tucson, Arizona.png | image_shield = | pushpin_map = ASV | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 32 | latm = 13 | lats = 18 | latNS = N | longd = 110 | longm = 55 | longs = 35 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|ASV}}''' | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{karogs|Arizona}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 505.3 | area_total_sq_mi = | area_land_km2 = 504.2 | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = 1.1 | elevation_m = 728 | population_total = 542,629 | population_as_of = {{dat|2020|||SK|bez}} | population_rank = 33. | population_density_km2 = auto | timezone = [[MST]] | utc_offset = -7 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = {{url|http://www.tucsonaz.gov/}} | footnotes = }} '''Tūsona''' ({{val|en|Tucson}}) ir pilsēta [[Arizona|Arizonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Pimas apgabala administratīvais centrs. Saskaņā ar 2020. gada ASV [[tautas skaitīšana]]s datiem, pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedz 542,629 tūkstošus cilvēku,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://factfinder2.census.gov/faces/tableservices/jsf/pages/productview.xhtml?pid=DEC_10_PL_GCTPL2.ST13&prodType=table |title=Fact Finder |publisher=U.S. Census |date= |accessdate=2012-01-22}}</ref> tādējādi tā ir 33. lielākā pilsēta valstī. Tūsona atrodas 98 km uz ziemeļiem no ASV—Meksikas robežas un 188 km no štata administratīvā centra [[Fīniksa]]s. Apmēram 150 uzņēmumi pilsētā nodarbojas ar optiku un optiskās elektroniskas sistēmām, tādējādi pilsēta ieguvusi iesauku "optikas ieleja". Pilsētā atrodas [[Arizonas universitāte]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{o-mlapa|http://www.tucsonaz.gov/}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV 50 lielākās pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Arizonas pilsētas]] po544dt1j0kccck8cuo726tc51c3c46 Kupišķi 0 189568 3671908 2963324 2022-08-18T05:31:10Z DaceX 96827 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kupišķi | settlement_type = Pilsēta | image_skyline = Preĝejo de Kupiškis.jpg | image_caption = Kupišķu centra skats | image_flag = Flag of Kupiškis.png | flag_link = | flag_size = | image_shield = Kupiskis COA.gif | shield_link = | shield_size = | pushpin_map = Lithuania | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]] | established_title = Pirmo reizi minēta | established_date = [[1480. gads|1480. gadā]] | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = no [[1791. gads|1791. gada]] | established_title3 = | established_date3 = | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|yi|Kupishok}}<br />{{val|pl|Kupiszki}} | government_type = | area_total_km2 = 7 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_footnotes = | population_total = 6152 | population_as_of = 2018 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 50 | lats = 20 | latNS = N | longd = 24 | longm = 58 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = 101 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LT-40001 | area_code = | website = [http://www.kupiskis.lt/lt/titulinis.html www.kupiskis.lt] | footnotes = }} '''Kupišķi''' ({{val|lt|Kupiškis}}) ir pilsēta un [[Kupišķu rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs ziemeļaustrumu [[Lietuva|Lietuvā]] [[Levuo]] un [[Kupa]]s upju krastos. Pilsētas vārds ir cēlies no Kupa upes nosaukuma. Pilsēta iedalās sešās daļās: * '''Centrs''' (arī '''Vecpilsēta''') - atrodas pilsētas vecākās ēkas, pilsētas dome, sanitārās un komunālās ēkas, bibliotēka, baznīca, ģimnāzija, daudzdzīvokļu nami un savrupmājas * '''Krantine''' - pilsētas daļa, kurā atrodas 4-5-stāvīgi daudzdzīvokļu nami, lielveikali, bērnudārzs, pamatskola * '''Kraštieči''' - 2-6-stāvīgi daudzdzīvokļu nami, atrodas lielveikali un bērnudārzs * '''Račupēni''' - rajonā atrodas savrupmājas, vidusskola, biznesa un tehnoloģiju skola, autoosta * '''Zunte''' - rajonā atrodas savrupmājas * '''Pramonine''' (arī '''Rūpniecības rajons''') - atrodas rūpnīcas, noliktavas, stacija. == Vēsture== Atrodas vēsturiskās [[Sēlija (zeme)|Sēlijas zemes]] dienvidu daļā, kas 13.-15. gadsimtā bija strīdus teritorija starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]]. Kupišķi rakstos minēti 1529. gadā kā [[Sigismunds I Vecais|Sigismunda I Vecā]] īpašums. 1616. gadā tika uzcelta pirmā baznīca. Pilsētas attīstību labvēlīgi ietekmēja [[Daugavpils]] - [[Šauļi|Šauļu]] - [[Liepāja|Liepājas]] dzelzceļa izbūve. == Cilvēki == Kupisķu pievārtē, Terpeiķu ciemā, dzimis diska metējs [[Virgīlijs Alekna]] (''Virgilijus Alekna'', 1972). == Sports == * [[FC Kupiškis]] ir [[futbols|futbola]] klubs no [[Kupišķi]]. == Iedzīvotāju skaits == {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 |percentages = off |break = jā |footnote = |1765|760 |1822|5809 |1833|1032 |1839|759 |1842|2715 |1860|3200 |1865|1617 |1892|3752 |1897*|3742 |1906|2000 |1923*|2672 |1935|2924 |1938|2830 |1939|3296 |1956|4127 |1959*|4127 |1970*|4787 |1974|5300 |1976|6000 |1979*|6307 |1989*|8766 |1990|9101 |2000|9715 |2001*|8451 |2006|8170 |2009|7951 |2010|7969 }} <nowiki>*</nowiki> - tautas skaitīšanas dati == Sadarbības pilsētas == * {{flaga|Polija}} [[Zgeža]], [[Polija]] * {{flaga|Latvija}} [[Rēzekne]], [[Rēzekne]] * {{flaga|Ukraina}} [[Maneviči]], [[Ukraina]] * {{flaga|Slovākija}} [[Kežmaroka]], [[Slovākija]] == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Kupiškis|Kupišķi}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] gltva3v4dr1o7oeq9hgkq74rnzhxapg 3671909 3671908 2022-08-18T05:32:00Z DaceX 96827 /* Sadarbības pilsētas */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kupišķi | settlement_type = Pilsēta | image_skyline = Preĝejo de Kupiškis.jpg | image_caption = Kupišķu centra skats | image_flag = Flag of Kupiškis.png | flag_link = | flag_size = | image_shield = Kupiskis COA.gif | shield_link = | shield_size = | pushpin_map = Lithuania | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]] | established_title = Pirmo reizi minēta | established_date = [[1480. gads|1480. gadā]] | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = no [[1791. gads|1791. gada]] | established_title3 = | established_date3 = | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|yi|Kupishok}}<br />{{val|pl|Kupiszki}} | government_type = | area_total_km2 = 7 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_footnotes = | population_total = 6152 | population_as_of = 2018 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 50 | lats = 20 | latNS = N | longd = 24 | longm = 58 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = 101 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LT-40001 | area_code = | website = [http://www.kupiskis.lt/lt/titulinis.html www.kupiskis.lt] | footnotes = }} '''Kupišķi''' ({{val|lt|Kupiškis}}) ir pilsēta un [[Kupišķu rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs ziemeļaustrumu [[Lietuva|Lietuvā]] [[Levuo]] un [[Kupa]]s upju krastos. Pilsētas vārds ir cēlies no Kupa upes nosaukuma. Pilsēta iedalās sešās daļās: * '''Centrs''' (arī '''Vecpilsēta''') - atrodas pilsētas vecākās ēkas, pilsētas dome, sanitārās un komunālās ēkas, bibliotēka, baznīca, ģimnāzija, daudzdzīvokļu nami un savrupmājas * '''Krantine''' - pilsētas daļa, kurā atrodas 4-5-stāvīgi daudzdzīvokļu nami, lielveikali, bērnudārzs, pamatskola * '''Kraštieči''' - 2-6-stāvīgi daudzdzīvokļu nami, atrodas lielveikali un bērnudārzs * '''Račupēni''' - rajonā atrodas savrupmājas, vidusskola, biznesa un tehnoloģiju skola, autoosta * '''Zunte''' - rajonā atrodas savrupmājas * '''Pramonine''' (arī '''Rūpniecības rajons''') - atrodas rūpnīcas, noliktavas, stacija. == Vēsture== Atrodas vēsturiskās [[Sēlija (zeme)|Sēlijas zemes]] dienvidu daļā, kas 13.-15. gadsimtā bija strīdus teritorija starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]]. Kupišķi rakstos minēti 1529. gadā kā [[Sigismunds I Vecais|Sigismunda I Vecā]] īpašums. 1616. gadā tika uzcelta pirmā baznīca. Pilsētas attīstību labvēlīgi ietekmēja [[Daugavpils]] - [[Šauļi|Šauļu]] - [[Liepāja|Liepājas]] dzelzceļa izbūve. == Cilvēki == Kupisķu pievārtē, Terpeiķu ciemā, dzimis diska metējs [[Virgīlijs Alekna]] (''Virgilijus Alekna'', 1972). == Sports == * [[FC Kupiškis]] ir [[futbols|futbola]] klubs no [[Kupišķi]]. == Iedzīvotāju skaits == {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 |percentages = off |break = jā |footnote = |1765|760 |1822|5809 |1833|1032 |1839|759 |1842|2715 |1860|3200 |1865|1617 |1892|3752 |1897*|3742 |1906|2000 |1923*|2672 |1935|2924 |1938|2830 |1939|3296 |1956|4127 |1959*|4127 |1970*|4787 |1974|5300 |1976|6000 |1979*|6307 |1989*|8766 |1990|9101 |2000|9715 |2001*|8451 |2006|8170 |2009|7951 |2010|7969 }} <nowiki>*</nowiki> - tautas skaitīšanas dati == Sadarbības pilsētas == * {{flaga|Polija}} [[Zgeža]], [[Polija]] * {{flaga|Latvija}} [[Rēzekne]], [[Latvija]] * {{flaga|Ukraina}} [[Maneviči]], [[Ukraina]] * {{flaga|Slovākija}} [[Kežmaroka]], [[Slovākija]] == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Kupiškis|Kupišķi}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] 4os6tpkj5nw0e4dv2c7wfur6d4lk19x Viljams Šērmens 0 198163 3671920 3458132 2022-08-18T05:58:40Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Viljams Šērmens | vārds_orig = ''William Sherman'' | attēls = William-Tecumseh-Sherman.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1820 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Lenkastera|2s=Ohaio (štats)}} | m_gads = 1891 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | pilsonība = | tautība = Amerikānis | paraksts = William Tecumseh Sherman Signature.svg | pakāpe = Ģenerālmajors | dienesta_laiks = 1840-1853, 1861-1884 | valsts = {{flaga|ASV}} [[ASV]] | struktūra = {{Flaga|ASV}} [[ASV Armija]], [[ASV Federālā Armija]] | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = 15.Korpuss (1863),Tenesī Armija (1863-1864),ASV Armijas Komandējošais ģenerālis (1869-1883) | kaujas = ASV pilsoņu Karš: Pirmā Kauja Pie Bull Ranas | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = | kategorijas = nē }} '''Viljams Tekumze Šērmens''' ({{val|en|William Tecumseh Sherman}}; dzimis {{dat|1820|2|8}}, miris {{dat|1891|2|14}}) bija amerikāņu karavīrs, uzņēmējs, pedagogs un autors. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā]] (1861—1865) viņš bija ASV armijas ģenerālis. Par šo laiku viņš tika atzīts par izcilo militāro stratēģiju, kā arī tika kritizēts par skarbo politiku, ko īstenoja pret [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederāciju]]. Militārisma vēsturnieks Besils Henrijs Ledells Harts viņu ir nosaucis par "pirmo moderno ģenerāli". == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120930003756/http://www.civilwar.org/education/history/biographies/william-t-sherman.html Biogrāfija] {{en ikona}} == Atsauces == {{Biogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šērmens, Viljams}} [[Kategorija:1820. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] [[Kategorija:1891. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV ģenerāļi]] fovm4oa9ulga0655he67rws1mw5d35r 3671921 3671920 2022-08-18T06:00:27Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Viljams Šērmens | vārds_orig = ''William Sherman'' | attēls = William-Tecumseh-Sherman.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1820 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Lenkastera|2s=Ohaio (štats)}} | m_gads = 1891 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | pilsonība = | tautība = Amerikānis | paraksts = William Tecumseh Sherman Signature.svg | pakāpe = Ģenerālmajors | dienesta_laiks = 1840-1853, 1861-1884 | valsts = {{flaga|ASV}} [[ASV]] | struktūra = {{Flaga|ASV}} [[ASV Armija]], [[ASV Federālā Armija]] | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = 15.Korpuss (1863),Tenesī Armija (1863-1864),ASV Armijas Komandējošais ģenerālis (1869-1883) | kaujas = ASV pilsoņu Karš: Pirmā Kauja Pie Bull Ranas | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = | kategorijas = nē }} '''Viljams Tekumze Šērmens''' ({{val|en|William Tecumseh Sherman}}; dzimis {{dat|1820|2|8}}, miris {{dat|1891|2|14}}) bija amerikāņu karavīrs, uzņēmējs, pedagogs un autors. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā]] (1861—1865) viņš bija ASV armijas ģenerālis. Par šo laiku viņš tika atzīts par izcilo militāro stratēģiju, kā arī tika kritizēts par skarbo politiku, ko īstenoja pret [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederāciju]]. Militārisma vēsturnieks Besils Henrijs Ledells Harts viņu ir nosaucis par "pirmo moderno ģenerāli".<ref>https://www.nytimes.com/2016/06/19/books/review/william-tecumseh-sherman-by-james-lee-mcdonough.html</ref> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120930003756/http://www.civilwar.org/education/history/biographies/william-t-sherman.html Biogrāfija] {{en ikona}} == Atsauces == {{Biogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šērmens, Viljams}} [[Kategorija:1820. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] [[Kategorija:1891. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV ģenerāļi]] 4hhm5tgqw0axncvxweaj35qm14kmv5l 3671922 3671921 2022-08-18T06:00:59Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Viljams Šērmens | vārds_orig = ''William Sherman'' | attēls = William-Tecumseh-Sherman.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1820 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Lenkastera|2s=Ohaio (štats)}} | m_gads = 1891 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | pilsonība = | tautība = Amerikānis | paraksts = William Tecumseh Sherman Signature.svg | pakāpe = Ģenerālmajors | dienesta_laiks = 1840-1853, 1861-1884 | valsts = {{flaga|ASV}} [[ASV]] | struktūra = {{Flaga|ASV}} [[ASV Armija]], [[ASV Federālā Armija]] | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = 15.Korpuss (1863),Tenesī Armija (1863-1864),ASV Armijas Komandējošais ģenerālis (1869-1883) | kaujas = ASV pilsoņu Karš: Pirmā Kauja Pie Bull Ranas | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = | kategorijas = nē }} '''Viljams Tekumze Šērmens''' ({{val|en|William Tecumseh Sherman}}; dzimis {{dat|1820|2|8}}, miris {{dat|1891|2|14}}) bija amerikāņu karavīrs, uzņēmējs, pedagogs un autors. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā]] (1861—1865) viņš bija ASV armijas ģenerālis. Par šo laiku viņš tika atzīts par izcilo militāro stratēģiju, kā arī tika kritizēts par skarbo politiku, ko īstenoja pret [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederāciju]]. Militārisma vēsturnieks Besils Henrijs Ledells Harts viņu ir nosaucis par "pirmo moderno ģenerāli".<ref>https://www.nytimes.com/2016/06/19/books/review/william-tecumseh-sherman-by-james-lee-mcdonough.html</ref> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120930003756/http://www.civilwar.org/education/history/biographies/william-t-sherman.html Biogrāfija] {{en ikona}} {{Biogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == {{DEFAULTSORT:Šērmens, Viljams}} [[Kategorija:1820. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] [[Kategorija:1891. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV ģenerāļi]] s5pmhng1gu8kei84psjp8aw45t49p1m 3671924 3671922 2022-08-18T06:04:47Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Viljams Šērmens | vārds_orig = ''William Sherman'' | attēls = William-Tecumseh-Sherman.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1820 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Lenkastera|2s=Ohaio (štats)}} | m_gads = 1891 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | pilsonība = | tautība = Amerikānis | paraksts = William Tecumseh Sherman Signature.svg | pakāpe = Ģenerālmajors | dienesta_laiks = 1840-1853, 1861-1884 | valsts = {{flaga|ASV}} [[ASV]] | struktūra = {{Flaga|ASV}} [[ASV Armija]], [[ASV Federālā Armija]] | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = 15.Korpuss (1863),Tenesī Armija (1863-1864),ASV Armijas Komandējošais ģenerālis (1869-1883) | kaujas = ASV pilsoņu Karš: Pirmā Kauja Pie Bull Ranas | apbalvojumi = | izglītība = [[ASV Militārā akadēmija]] | cits_darbs = | kategorijas = nē }} '''Viljams Tekumze Šērmens''' ({{val|en|William Tecumseh Sherman}}; dzimis {{dat|1820|2|8}}, miris {{dat|1891|2|14}}) bija amerikāņu karavīrs, uzņēmējs, pedagogs un autors. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā]] (1861—1865) viņš bija ASV armijas ģenerālis. Par šo laiku viņš tika atzīts par izcilo militāro stratēģiju, kā arī tika kritizēts par skarbo politiku, ko īstenoja pret [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederāciju]]. Militārisma vēsturnieks Besils Henrijs Ledells Harts viņu ir nosaucis par "pirmo moderno ģenerāli".<ref>https://www.nytimes.com/2016/06/19/books/review/william-tecumseh-sherman-by-james-lee-mcdonough.html</ref> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120930003756/http://www.civilwar.org/education/history/biographies/william-t-sherman.html Biogrāfija] {{en ikona}} {{Biogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == {{DEFAULTSORT:Šērmens, Viljams}} [[Kategorija:1820. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] [[Kategorija:1891. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV ģenerāļi]] pqjbdrs4f1z0g9b62bl996gwvfssvwk 3671958 3671924 2022-08-18T07:22:39Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Viljams Šērmens | vārds_orig = ''William Sherman'' | attēls = William-Tecumseh-Sherman.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1820 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Lenkastera|2s=Ohaio (štats)}} | m_gads = 1891 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | pilsonība = | tautība = Amerikānis | paraksts = William Tecumseh Sherman Signature.svg | pakāpe = Ģenerālmajors | dienesta_laiks = 1840-1853, 1861-1884 | valsts = {{flaga|ASV}} [[ASV]] | struktūra = {{Flaga|ASV}} [[ASV Armija]], [[ASV Federālā Armija]] | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = 15.Korpuss (1863),Tenesī Armija (1863-1864),ASV Armijas Komandējošais ģenerālis (1869-1883) | kaujas = ASV pilsoņu Karš: Pirmā Kauja Pie Bull Ranas | apbalvojumi = [[Kongresa pateicība]]<ref>https://books.google.lv/books?id=H0m0fk067IIC&pg=PA265&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false</ref> | izglītība = [[ASV Militārā akadēmija]] | cits_darbs = | kategorijas = nē }} '''Viljams Tekumze Šērmens''' ({{val|en|William Tecumseh Sherman}}; dzimis {{dat|1820|2|8}}, miris {{dat|1891|2|14}}) bija amerikāņu karavīrs, uzņēmējs, pedagogs un autors. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā]] (1861—1865) viņš bija ASV armijas ģenerālis. Par šo laiku viņš tika atzīts par izcilo militāro stratēģiju, kā arī tika kritizēts par skarbo politiku, ko īstenoja pret [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederāciju]]. Militārisma vēsturnieks Besils Henrijs Ledells Harts viņu ir nosaucis par "pirmo moderno ģenerāli".<ref>https://www.nytimes.com/2016/06/19/books/review/william-tecumseh-sherman-by-james-lee-mcdonough.html</ref> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120930003756/http://www.civilwar.org/education/history/biographies/william-t-sherman.html Biogrāfija] {{en ikona}} {{Biogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == {{DEFAULTSORT:Šērmens, Viljams}} [[Kategorija:1820. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] [[Kategorija:1891. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV ģenerāļi]] 0wjqbr7vl5q0abjmm132629to6nimmx Terēza Edvardsa 0 198339 3672038 3515550 2022-08-18T09:23:42Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Terēza Edvardsa | vārds_orig = ''Teresa Edwards'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1964|7|19}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Džordžija|Kairo}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikāniete | garums = {{mērvienība|cm=180}} | svars = {{mērvienība|kg=70}} | poz = {{Basketbola pozīcija|A}} | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bkw|ASV}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = [[Basketbola slavas zāle]] (2011) | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = nē | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Sieviešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=1984|teksts=Losandželosa 1984}}|{{osv|Basketbols|1984|Vasaras}}}} {{MedalGold|{{oss|V=1988|teksts=Seula 1988}}|{{osv|Basketbols|1988|Vasaras}}}} {{MedalGold|{{oss|V=1996|teksts=Atlanta 1996}}|{{osv|Basketbols|1996|Vasaras}}}} {{MedalGold|{{oss|V=2000|teksts=Sidneja 2000}}|{{osv|Basketbols|2000|Vasaras}}}} {{MedalBronze|{{oss|V=1992|teksts=Barselona 1992}}|{{osv|Basketbols|1992|Vasaras}}}} }} '''Terēza Edvardsa''' ({{val|en|Teresa Edwards}}; dzimusi {{dat|1964|7|19}}) ir bijusī amerikāņu [[basketboliste]] un basketbola trenere. Spēlētājas karjeras laikā pārstāvējusi Amerikas basketbola līgas un [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, tāpat spēlējusi Eiropā un Āzijā.<ref name="us basket" /> 2003. gada WNBA draftā viņu izraudzījās [[Minesotas "Lynx"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wnba.com/lynx/features/edwards_40_040719.html|title=Lynx: 40 Facts About Teresa Edwards|publisher=WNBA.com|accessdate={{dat|2012|9|2||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120716183403/http://www.wnba.com/lynx/features/edwards_40_040719.html|archivedate={{dat|2012|07|16||bez}}}}</ref> lai arī spēlētājai jau bija 38 gadi. Šo klubu T. Edvardsa pārstāvēja 2003. un 2004. gada sezonās.<ref name="us basket">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usabasketball.com/misc/edwards_teresa_bio.pdf|title=4 Teresa Edwards - USA Basketball|publisher=Usabasketball.com|accessdate={{dat|2012|9|2||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120815094551/http://www.usabasketball.com/misc/edwards_teresa_bio.pdf|archivedate={{dat|2012|08|15||bez}}}}</ref> [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV basketbola izlases]] sastāvā ir izcīnījusi četras zelta un vienu bronzas medaļu Olimpiskajās spēlēs. T. Edvardsa ir visu laiku jaunākā olimpiskā čempione sieviešu basketbolā (1984. gadā viņai bija 20 gadi) un visu laiku vecākā olimpiskā čempione sieviešu basketbolā (2000. gadā viņai bija 36 gadi).<ref name="us basket" /> Tāpat viņa ir visu laiku veiksmīgākā Olimpisko spēļu dalībniece basketbolā.<ref name="us basket" /> Pēc spēlētājas karjeras beigām sākusi treneres karjeru, bijusi [[Tulsas "Shock"]] galvenā trenere 2011. gada sezonā. 2011. gadā tikusi uzņemta [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wnba.com/shock/2011_hallfame.html|title=2011 Naismith Hall-of-Fame Inductee - Teresa Edwards|publisher=WNBA.com|accessdate={{dat|2012|9|2||bez}}}}</ref> {{oss|V=1996|L=L}} devusi [[Olimpiskais zvērests|sportistu zvērestu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usabasketball.com/womens/national/teresa_edwards_announced__20_2011_06_28.html|title=Teresa Edwards Announced as 2012 U.S. Olympic Team Chef de Mission|publisher=Usabasketball.com|accessdate={{dat|2012|9|2||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120906163719/http://www.usabasketball.com/womens/national/teresa_edwards_announced__20_2011_06_28.html|archivedate={{dat|2012|09|06||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Basketbola profili | oficmlapa = | val_01 = | wnba = | br = | sr = | espn = wnba/topics/_/page/teresa-edwards | fiba = | hooph = hall-of-famers/tag/teresa-edwards | fibasl = }} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{OS medaļnieks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Edvardsa, Tereza}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Džordžijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] [[Kategorija:WNBA spēlētājas]] [[Kategorija:1984. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1988. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Basketbola slavas zālē uzņemtie]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] at3qtxo14das2k8ngnvrmjyomxc60tr Mežaparka Lielā estrāde 0 200444 3671905 3628864 2022-08-18T05:09:11Z Gustamons 90751 +Bilde wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dziesmu svētki 2008. Rīga; Latvian Song festival 2008.jpg|thumb|300px|[[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki|XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku]] koncerts]] [[File:Межапарк Большая эстрада.jpg|thumb|300px|Mežaparka Lielā estrāde 1955. gadā]] '''Mežaparka Lielā estrāde''' (arī '''Dziesmu svētku estrāde''') ir kultūrvēsturiska būve [[Rīga]]s pilsētas zaļajā (parka) zonā [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]. Estrādei ir liela kultūrvēsturiska nozīme.<ref>[http://www.vietas.lv/objekts/mezaparka_liela_estrade/ Mežaparka lielā estrāde], vietas.lv</ref> Laika gaitā tā ir kļuvusi par pastāvīgu vairāk nekā 150 gadu vecās [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Latvijas dziesmu svētku]] tradīcijas pasākumu norises vietu. Tam ir arī savs praktisks iemesls, jo Mežaparka Lielās estrādes izvietojums pilsētbūvniecības kontekstā ir uzskatāms par veiksmīgu un ērtu.<ref>[http://www.rigasmezi.lv/lv/mezaparks/par_parku/dziesmu_svetku_estrade/?doc=1167 Mežaparks | Par parku | Dziesmu svētku estrāde], rigasmezi.lv</ref> == Vēsture == Mežaparka Lielā estrāde uzbūvēta pēc arhitekta [[Vladimirs Šņitņikovs|V. Šņitņikova]] plāna 1955. gadā (pēc citas informācijas ekspluatācijā estrāde tika nodota 1954. gadā)<ref>"XX Gadsimts Post Scriptum" 2. sērija (1954—1955)</ref> un kā lielu pasākumu un koncertu norises vieta 10 tūkstošiem dziedātāju un 30 tūkstošiem klausītāju. Lai arī laika gaitā notika vairākas pārbūves un papildinājumi, tomēr estrāde saglabāja sākotnējo vizuālo tēlu un ir piemērota apjomīgu kultūras un brīvā laika pavadīšanas pasākumu rīkošanai. == Rekonstrukcija == 2007. gadā tika organizēts Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas metu konkurss, par kura uzvarētāju kļuva arhitektu [[Juris Poga|Jura Pogas]] un [[Austra Mailīša]] kopprojekts.<ref>[http://abc.lv/?article=nosledzies_mezaparka_konkurss Noslēdzies starptautiskais Mežaparka Lielās estrādes metu konkurss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305045940/http://abc.lv/?article=nosledzies_mezaparka_konkurss |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, abc.lv</ref> [[Attēls:Mežaparks Great Bandstand.jpg|left|thumb|267x267px|Mežaparka Lielā estrāde 2022. gadā]] Estrādes rekonstrukcija notika divās kārtās.<ref name="rd">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.riga.lv/lv/rigas-dome/mezaparka-liela-estrade-tiks-pilniba-rekonstrueta/|title=Mežaparka Lielā estrāde tiks pilnībā rekonstruēta|publisher=Rīgas Dome|accessdate={{dat|2016|3|19||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2018. gadā tika īstenota projekta pirmā kārta, kas sevī ietvēra skatītāju zonas pārbūvi, paplašinot to līdz vismaz {{sk|30000}} sēdvietām, ko iespējams transformēt par aptuveni {{sk|60000}} stāvvietām, kā arī tiks izbūvēts apakšzemes apjoms ar labierīcībām, ēdināšanas un tirdzniecības vietām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|title=Ekspluatācijā nodota Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas pirmā kārta|access-date=2018-06-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180612132741/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|archivedate=2018-06-12}}</ref> Rekonstrukcijas otro kārtu sākotnēji bija plānots realizēt līdz 2023. gadam un arī to sadalīt divos posmos — pirmo posmu bija plānots pabeigt līdz [[XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]]em, kam bija jānorisinās estrādē {{dat|2020|6|18|L|bez}}, bet [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu sakarā tika mainīts to formāts. Otro posmu plānoja pabeigt līdz 2023. gadam, kad [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu un deju svētki]] atzīmēs 150. gadadienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/mezaparka-lielas-estrades-nakama-atjaunosanas-karta-izmaksas-49-miljoni-eiro.a280242/|title=Mežaparka Lielās estrādes nākamā atjaunošanas kārta izmaksās 49 miljoni eiro|date={{dat|2018|5|30||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}}}</ref> Otrā kārtā tika rekonstruēta estrāde ar pārsegumu [[Kupols|kupola]] formā, kas ļauj tribīnēs atrasties {{sk|11000}} pasākumu dalībniekiem un vēl apmēram {{sk|3000}} izvietoties uz [[skatuve]]s.<ref name="rd"/> Estrādē ir pasaulē lielākā kora tribīne, kurā vienlaikus var atrasties {{sk|13000}} koristi.<ref name="kapsu">{{ziņu atsauce |last1=Gaigala |first1=Līga |title=Mežaparka Lielās estrādes pamatos iebetonē vēstījumu nākotnei |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mezaparka-lielas-estrades-pamatos-iebetone-vestijumu-nakotnei.a306281/ |accessdate={{dat|2019|1|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|16||bez}}}}</ref> {{dat|2019|1|16||bez}} Lielās estrādes pamatos svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.<ref name="kapsu" /> {{dat|2021|6|21||bez}} tika pabeigti estrādes rekonstrukcijas darbi.<ref>{{ziņu atsauce |title=FOTO: Pabeigta Mežaparka estrādes rekonstrukcija |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/foto-pabeigta-mezaparka-estrades-rekonstrukcija.a410022/ |accessdate={{dat|2021|9|4||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|6|26||bez}}}}</ref> Šie pārbūves darbi saņēma 2021. gada [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Latvijas Arhitektūras gada balvu]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas Arhitektūras gada balvu saņem Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-gada-balvusanem-dziesmu-svetku-estrades-parbuve-mezaparka.a418783/ |accessdate={{dat|2021|9|4||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|8|27||bez}}}}</ref> == Lielākie pasākumi == {{dat|2008|8|9||bez}} estrādē norisinājās [[Prāta Vētra]]s koncerttūres [[Tur kaut kam ir jābūt]] noslēguma koncerts. Klātienē to apmeklēja 45 000 cilvēku, tādējādi tam kļūstot par visu laiku apmeklētāko koncertu Latvijas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2302-prata_vetras_koncerts_mezaparka_pulce_45_000_klausitaju|title="Prāta vētras" koncerts Mežaparkā pulcē 45 000 klausītāju|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2014|7|1||bez}}}}</ref> Plaši apmeklēti Prāta Vētras koncerti Mežaparkā notikuši arī 2005. un 2012. gadā. {{dat|2012|8|23||bez}} Mežaparka lielajā estrādē uzstājās popzvaigzne ''[[Lady Gaga]]'' ar ''The Born This Way Ball'' koncertu. Koncertu apmeklēja aptuveni 20 000 cilvēku. Kopā ar ''Lady Gaga'' estrādē uzstājas ''[[The Darkness]]'' un ''[[Lady Starlight]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/izklaide/lady-gaga-koncertu-mezaparka-apmeklejusi-20-tukstosi-fanu-13964290|title=Lady Gaga koncertu Mežaparkā apmeklējuši 20 tūkstoši fanu|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|9|24||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigasmezi.lv/lv/mezaparks/par_parku/ Rīgas meži] mājaslapa * [https://web.archive.org/web/20111218204140/http://www.rdpad.lv/open_air_stage/ Dziesmu svētku estrādes pārbūves projekts Mežaparkā], rdpad.lv * [https://web.archive.org/web/20160305042721/http://www.a4d.lv/lv/projekti/mezaparka_liela_estrade__arhitekta_jpogas_birojs/ Mežaparka Lielā estrāde — Arhitekta J.Pogas birojs], a4d.lv {{coord|57|00|55|N|24|09|05|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Latviešu Dziesmu un Deju svētki]] tarne869ntpy56qbx6729z8up9k3v8m Civilās aviācijas aģentūra 0 209983 3671829 3355539 2022-08-17T19:30:23Z GrIgMaNN 105941 Jauns logotips tika pievienots wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Latvijas organizāciju|KDR lidsabiedrību|Compagnie Africaine d'Aviation}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Civilās aviācijas aģentūra | logo = CAA logo (2022).png | caption = | type = Valsts aģentūra | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = {{dat|1991}} | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | location = Biroju iela 10, Lidosta "Rīga", Mārupes novads | locations = | area_served = | key_people = Māris Gorodcovs (direktors) | industry = [[aviācija]] | products = | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|http://www.caa.lv}} | footnotes = | intl = | company_logo = | logo_size = | company_name = }} '''Civilās aviācijas aģentūra''' ('''CAA''') ir [[Satiksmes ministrija|satiksmes ministrijas]] pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde (valsts aģentūra).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caa.lv/upload/userfiles/files/Nolikumi/CAA_nolikums.pdf |title=Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" nolikums |access-date={{dat|2014|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305001159/http://www.caa.lv/upload/userfiles/files/Nolikumi/CAA_nolikums.pdf }}</ref> Galvenais birojs atrodas [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|lidostā «Rīga»]], [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. Galvenās aģentūras funkcijas ir valsts politikas īstenošana civilās aviācijas drošības jomā un Latvijas interešu pārstāvēšana [[Eiropas Savienība]]s institūcijās un civilās aviācijas starptautiskajās organizācijās jautājumos, kas saistīti ar [[Aviācijas drošība|aviācijas drošību]]. Iekļauta pasaules un Eiropas civilās aviācijas sistēmā. '''Civilās aviācijas aģentūras vēsture'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.caa.lv/lv/caa/par-mums/vesture|title=Vēsture – CAA|website=www.caa.lv|access-date=2019-07-29|archive-date=2019-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20190729092820/http://www.caa.lv/lv/caa/par-mums/vesture}}</ref>''':''' 2006. gada 1. janvāris — Civilās aviācijas administrācija tiek pārveidota par Valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra" 2001. gada 10. decembris — par Civilās aviācijas ģenerāldirektoru tiek iecelts Māris Gorodcovs 1994. gada 20. oktobris — Saeima pieņēma un Valsts prezidents izsludināja Latvijas Republikas likumu „Par aviāciju” jaunā redakcijā, kas reglamentē CAA darbību 1993. gada 15. oktobris — CAA uzsāk savu darbību ģenerāldirektora Andra Zalmaņa vadībā 1993. gada 1. septembris — saskaņā ar likumu “Par aviāciju”, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju realizāciju civilajā aviācijā ar LR Satiksmes ministrijas pavēli Nr.220 tika nodibināta Latvijas Civilās aviācijas administrācija (CAA) 1993. gada 22. februāris — Saeima pieņēma un Valsts prezidents izsludināja Latvijas Republikas likumu „Par aviāciju”, kas reglamentē visu aviācijas darbību valstī 1992. gada 30. janvāris — Satiksmes ministrija uzdod darba grupai izveidot Latvijas Republikas Gaisa kodeksu. Darba grupas darbības rezultātā tiek izstrādāts likuma ,, Par aviāciju” projekts, kurā galveno ieguldījumu deva Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta jurists, lidotājs V. Vismanis == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.caa.lv/lv Civilās aviācijas aģentūras mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121029184656/http://www.caa.lv/lv |date={{dat|2012|10|29||bez}} }}. *Civilās aviācijas aģentūras sociālie tīkli: **[[Facebook]]: [https://www.facebook.com/CivilasAviacijasAgentura www.facebook.com/CivilasAviacijasAgentura] **[[Facebook]]: [https://www.facebook.com/PiloteDronu www.facebook.com/PiloteDronu] (Bezpilota gaisa kuģu lietotājiem) **[[Twitter]]: https://twitter.com/lv_caa **[[YouTube]]: https://www.youtube.com/channel/UCAqmQPImpeITlcXyKPeh-CQ **[[Instagram]]: https://www.instagram.com/lv_caa/ [[Kategorija:Aviācija Latvijā]] [[Kategorija:Mārupes novads]] c30cgbgs82laedy0ptpu9p2xlhm5lql 3671830 3671829 2022-08-17T19:32:23Z GrIgMaNN 105941 nozares precizējums wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Latvijas organizāciju|KDR lidsabiedrību|Compagnie Africaine d'Aviation}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Civilās aviācijas aģentūra | logo = CAA logo (2022).png | caption = | type = Valsts aģentūra | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = {{dat|1991}} | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | location = Biroju iela 10, Lidosta "Rīga", Mārupes novads | locations = | area_served = | key_people = Māris Gorodcovs (direktors) | industry = Civilā [[aviācija]] | products = | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|http://www.caa.lv}} | footnotes = | intl = | company_logo = | logo_size = | company_name = }} '''Civilās aviācijas aģentūra''' ('''CAA''') ir [[Satiksmes ministrija|satiksmes ministrijas]] pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde (valsts aģentūra).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caa.lv/upload/userfiles/files/Nolikumi/CAA_nolikums.pdf |title=Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" nolikums |access-date={{dat|2014|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305001159/http://www.caa.lv/upload/userfiles/files/Nolikumi/CAA_nolikums.pdf }}</ref> Galvenais birojs atrodas [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|lidostā «Rīga»]], [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. Galvenās aģentūras funkcijas ir valsts politikas īstenošana civilās aviācijas drošības jomā un Latvijas interešu pārstāvēšana [[Eiropas Savienība]]s institūcijās un civilās aviācijas starptautiskajās organizācijās jautājumos, kas saistīti ar [[Aviācijas drošība|aviācijas drošību]]. Iekļauta pasaules un Eiropas civilās aviācijas sistēmā. '''Civilās aviācijas aģentūras vēsture'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.caa.lv/lv/caa/par-mums/vesture|title=Vēsture – CAA|website=www.caa.lv|access-date=2019-07-29|archive-date=2019-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20190729092820/http://www.caa.lv/lv/caa/par-mums/vesture}}</ref>''':''' 2006. gada 1. janvāris — Civilās aviācijas administrācija tiek pārveidota par Valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra" 2001. gada 10. decembris — par Civilās aviācijas ģenerāldirektoru tiek iecelts Māris Gorodcovs 1994. gada 20. oktobris — Saeima pieņēma un Valsts prezidents izsludināja Latvijas Republikas likumu „Par aviāciju” jaunā redakcijā, kas reglamentē CAA darbību 1993. gada 15. oktobris — CAA uzsāk savu darbību ģenerāldirektora Andra Zalmaņa vadībā 1993. gada 1. septembris — saskaņā ar likumu “Par aviāciju”, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju realizāciju civilajā aviācijā ar LR Satiksmes ministrijas pavēli Nr.220 tika nodibināta Latvijas Civilās aviācijas administrācija (CAA) 1993. gada 22. februāris — Saeima pieņēma un Valsts prezidents izsludināja Latvijas Republikas likumu „Par aviāciju”, kas reglamentē visu aviācijas darbību valstī 1992. gada 30. janvāris — Satiksmes ministrija uzdod darba grupai izveidot Latvijas Republikas Gaisa kodeksu. Darba grupas darbības rezultātā tiek izstrādāts likuma ,, Par aviāciju” projekts, kurā galveno ieguldījumu deva Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta jurists, lidotājs V. Vismanis == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.caa.lv/lv Civilās aviācijas aģentūras mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121029184656/http://www.caa.lv/lv |date={{dat|2012|10|29||bez}} }}. *Civilās aviācijas aģentūras sociālie tīkli: **[[Facebook]]: [https://www.facebook.com/CivilasAviacijasAgentura www.facebook.com/CivilasAviacijasAgentura] **[[Facebook]]: [https://www.facebook.com/PiloteDronu www.facebook.com/PiloteDronu] (Bezpilota gaisa kuģu lietotājiem) **[[Twitter]]: https://twitter.com/lv_caa **[[YouTube]]: https://www.youtube.com/channel/UCAqmQPImpeITlcXyKPeh-CQ **[[Instagram]]: https://www.instagram.com/lv_caa/ [[Kategorija:Aviācija Latvijā]] [[Kategorija:Mārupes novads]] av8mj2f9j32n3s6p4ud7lgnq7hpfrsd Pablo Eskobars 0 212084 3671818 3498338 2022-08-17T19:20:56Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pablo Eskobars | vārds_orig = ''Pablo Escobar'' | attēls = Pablo Escobar Mug.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1949 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Kolumbija|Rionegro}} | m_dat_alt = | m_gads = 1993 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 2 | m_vieta = {{vieta|Kolumbija|Medeljina}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Kolumbietis]] | nodarbošanās = Narkobarons | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Marija Viktorija Henao (prec.1976) | bērni = Sebastjans Marokins un Manuela Eskobara | paraksts = Pablo Escobar signature.svg | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Pablo Emilio Eskobars Gavirija''' ({{val|es|Pablo Emilio Escobar Gaviria}}; dzimis {{dat|1949|12|1}}, miris {{dat|1993|12|2}}) bija kolumbiešu narkobarons, [[kokaīns|kokaīna]] tirgotājs,<ref name="colombialink.com">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.colombialink.com/01_INDEX/index_personajes/narcotrafico/escobar_gaviria_pablo_ing.html |title=Pablo Escobar Gaviria – English Biography – Articles and Notes |publisher=ColombiaLink.com |date= |accessdate=2011-03-16 |archive-date=2006-11-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20061108191638/http://www.colombialink.com/01_INDEX/index_personajes/narcotrafico/escobar_gaviria_pablo_ing.html }}</ref> kā arī ļoti bagāts noziedznieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Business |url=http://businessnews.za.msn.com/gallery.aspx?cp-documentid=155873587&page=1 |title=Pablo Emilio Escobar 1949 – 1993 9 Billion USD – The business of crime – 5 'success' stories |publisher=Businessnews.za.msn.com |date=2011-01-17 |accessdate=2011-03-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110714123931/http://businessnews.za.msn.com/gallery.aspx?cp-documentid=155873587&page=1 |archivedate=2011-07-14 }}</ref> Viņam bija arī īslaicīga karjera Kolumbijas politikā. Viņš bija viens no Medeljinas karteļa dibinātājiem un vadītājiem. 1989. gadā finanšu žurnāls ''[[Forbes]]'' ierindoja viņu starp 277 miljardieriem pasaulē, kura īpašumu vērtība ir tuva 3 miljardiem ASV dolāru.<ref name="LATimes89">{{cite news |title=Japan's Tsutsumi Still Tops Forbes' Richest List |publisher=Associated Press |url=http://articles.latimes.com/1989-07-10/business/fi-2595_1_richest-people |newspaper=[[Los Angeles Times]] |date=10 July 1989 |accessdate=22 February 2012}}</ref> Tāpat tika paziņots, ka Medeljinas kartelis kontrolē 80% no globālā kokaīna tirgus.<ref name=meade>{{Grāmatas atsauce|last=Meade|first=Teresa A.|title=A history of modern Latin America, 1800 – 2000|year=2008|publisher=Blackwell|location=Oxford|isbn=1-4051-2050-9|url=http://books.google.com/?id=actqzFAIIG0C&pg=PA302&dq=escobar+80%25+cocaine+market#v=onepage&q=escobar%2080%25%20cocaine%20market&f=false|accessdate=6 October 2011|page=302}}</ref> Laikā no 1982. gada jūlija līdz 1984. gada 19. janvārim bija Kolumbijas parlamenta apakšpalātas deputāts. Eskobars tika nogalināts {{dat|1993|12|2}}. == Bērnība == Pablo Eskobars piedzima [[Rionegro]] pilsētā un bija trešais bērns 7 bērnu ģimenē.<ref>PABLO ESCOBAR http://www.crimeandinvestigation.co.uk/crime-files/pablo-escobar {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306103215/http://www.crimeandinvestigation.co.uk/crime-files/pablo-escobar |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}</ref> Pablo Eskobars uzauga nabadzīgā vidē, kur bieži nācās saskarties ar vardarbību un draudiem. Viņa tēvs Abels De Hesus Dari Eskobars ({{val|es|Abel de Jesús Dari Escobar}}) bija lauksaimnieks, savukārt māte Hermilda Gavirija ({{val|es|Hermilda Gaviria}}) bija skolotāja, kas daudz laika veltīja savu bērnu audzināšanai.<ref>Marcela Grajales. "Pablo Escobar". Accents Magazine, Kean University. Retrieved2010-02-13.</ref> Jau bērnībā Pablo izveidojās labas attiecības ar divus gadus vecāko brāli Roberto Eskobaru, kas bija aizrāvies ar elektroniku un cipariem. Roberto Eskobars savu brāli bērnībā atceras kā ļoti klusu, kurš nelabprāt iesaistījās aktivitātēs. Trīspadsmit gadu vecumā viņš tika ievēlēts par skolas prezidentu skolēnu labklājības padomē un bija atbildīgs par ēdiena piegādi trūcīgajiem skolēniem. Jau skolas gados viņā nostiprinājās pārliecība, ka valsti vada oligarhi, kuriem pieder lielākā daļa Kolumbijas bagātību, kamēr liela daļa tautas dzīvo nabadzībā. Skolas gados Eskobaram bija problēmas ar disciplīnu un viņš pārstāja apmeklēt skolu, jo uzskatīja, ka uz ielas var apgūt visas nepieciešamās iemaņas, tomēr mātes autoritātes dēļ viņš atgriezās skolā. Atgriezies skolā, Eskobars bieži iekļuva konfliktsituācijās ar skolotājiem, tāpēc viņš tika izslēgts no skolas. Atgriežoties mājās, Eskobars mātei pavēstījis, ka vēloties būt nozīmīgs, viņš ir piedzimis nabadzībā, tomēr viņš nekad nenomirs nabadzībā.<ref name="xpatnation.co"> Pablo Escobar: How A Young Middle Class Boy Became The World’s Most Notorious Drug Lord http://www.xpatnation.co/pablo-escobar-how-a-young-middle-class-boy-became-the-worlds-most-notorious-drug-lord/#.E85s04L9Q{{Novecojusi saite}} </ref> Jau no agras bērnības Pablo Eskobars bija ļoti ambiciozs un vēlējās mainīt pieticīgo dzīvesveidu, ko piekopa viņa vecāki. Būdams skolnieks, viņš draugiem un ģimenei esot pavēstījis, ka vēloties kļūt par Kolumbijas prezidentu, tomēr visai drīz sācis piekopt kriminālas darbības, ko redzēja kā ātrāko ceļu pretī labklājībai. == Kriminālās darbības == Jau pusaudža gados Pablo Eskobars sāka piekopt kriminālas aktivitātes, zogot kapa pieminekļus, tomēr viņa brālis un vēlākais grāmatvedis [[Robero Eskobars]] to noliedz, apgalvojot, ka kapa pieminekļi nāca no kapsētas īpašniekiem, kuru klienti pārstājuši maksāt par to kopšanu.<ref>{{cite web |url = http://www.richestperson.org/colombian-drug-lord-pablo-escobar/ |title = Escobar Seventh Richest Man in the World in 1990 |publisher = Richest Person.org |archiveurl = https://web.archive.org/web/20101206105551/http://www.richestpersons.net/colombian-drug-lord-pablo-escobar/ |archivedate = 2010-12-06 |accessdate = 2010-02-13 }}</ref> Eskobars sāka ar sīkām zādzībām, kas vēlāk pārauga cigarešu, marihuānas un viltotu loteriju biļešu pārdošanā. Pirmos panākumus viņš ieguva, pateicoties auto zādzībām un cigarešu kontrabandai, kas vēlāk bija nozīmīgs atbalsta un informācijas ieguves punkts un lieti noderēja narkotiku tirdzniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biography.com/people/pablo-escobar-9542497#synopsis |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|01|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160126071341/http://www.biography.com/people/pablo-escobar-9542497#synopsis |archivedate={{dat|2016|01|26||bez}} }}</ref> 1971. gadā Eskobars ar saviem vīriem nolaupīja bagātu Kolumbijas rūpnieku Djēgo Ešavariju ({{val|es|Diego Echavarria}}), kurš bija labi zināms Kolumbijas augstākajās aprindās, tomēr bija viena no nemīlētākajām personām starp [[Medeljina]]s nabadzīgajiem iedzīvotājiem, jo bija zināms, ka viņa darbinieki strādā ilgas darba stundas sliktos darba apstākļos un saņem niecīgu atalgojumu. Eskobars par viņa atbrīvošanu prasīja 50 000 peso lielu izpirkšanas maksu, kas ātri arī tika samaksāta, tomēr neskatoties uz to, sešas nedēļas vēlāk Djēgo Ešavarijas līķis tika atrasts netālu no vietas, kur Eskobars bija dzimis. Ķermenis tika atrasts sliktā stāvoklī, ar spīdzināšanas, sišanas un žņaugšanas pēdām, tomēr nabadzīgie Medeljinas iedzīvotāju šo ziņu uzņēma ar prieku un uzskatīja, ka Eskobars ir ieviesis taisnību.<ref name="xpatnation.co"/> 1975. gadā Pablo Eskobars sācis nodarboties ar kokaīna kontrabandu un jau pavisam drīz apjautis lielās biznesa iespējas. Roberto Eskobars savā grāmatā „Grāmatveža stāsts” ({{val|en|The Accountant's Story}}) apraksta, ka Pablo Eskobars sācis nodarboties ar kokaīna kontrabandu, jo citi kontrabandas veidi kļuva pārāk bīstami, savukārt narkotiku tirdzniecība tolaik bijusi visa vāji attīstīta, tāpēc viņš saredzēja lielas biznesa iespējas.<ref>Amazing story of how Pablo Escobar came to be the richest crook in history; http://www.dailyrecord.co.uk/news/uk-world-news/amazing-story-of-how-pablo-escobar-1014117 </ref> Nozīmīga persona, kas iepazīstināja Eskobaru ar plašajām kokaīna biznesa iespējām, bija cilvēks ar pseidonīmu [["Cucaracho”]] (Tarakāns). Viņš arī iepazīstināja Eskobaru ar Hualagas ieleju, kas atradās džungļos Peru ziemeļos un bija galvenais apvidus [[Kokas augs|kokas]] audzēšanā.   1975. gadā tika nogalināts Medeljinas narkotiku tirgotājs [[Fabio Restrepo]] un tiek uzskatīts, ka viņa slepkavība tika īstenota pēc tiešas Pablo Eskobara pavēles, kas ļāva pārņemt daļu no viņa kontrolētā tirgus.<ref>Pablo Escobar Biography http://www.biography.com/people/pablo-escobar-9542497 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160126071341/http://www.biography.com/people/pablo-escobar-9542497 |date={{dat|2016|01|26||bez}} }}</ref> Arī izdevīgais Kolumbijas ģeogrāfiskais novietojums ļāva lielos apjomos iepirkt kokaīna pastu Bolīvijā un Peru, pārstrādāt un piegādāt to Amerikas tirgum. Savā darbības sākumā Eskobars pats nereti veicis lidojumus, lai nogādātu kokaīna kravas, lidojumi lielākoties bijuši starp Kolumbiju un Panamu. Jau savas darbības vēlākajos gados viņš iegādājies 15 jaunas un ietilpības ziņā lielākas lidmašīnas, kā arī helikopterus.   1976. gada maijā, atgriežoties Medeljinā, Eskobars un viņa rokaspuiši tika arestēti ar 18&nbsp;kg kokaīna. Sākotnēji viņš centies neveiksmīgi piekukuļot Medeljinas tiesnešus, kas bija iesaistīti lietas izskatīšanā, tomēr dažus mēnešus vēlāk tika nogalināti divi policijas virsnieki, kas apcietināja Eskobaru un lieta tika izbeigta. Pablo Eskobars savā dzīves laikā kļuva slavens ar piekoptu "''plata o plomo''" (burtiski: "''sudrabs vai svins''" jeb saņem naudu vai lodi) politiku attiecībā pret varas iestādēm un politiķiem.  Kolumbijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums un lielais kokaīna pieprasījums Amerikas Savienotajās Valstīs ļāva Eskobaram visai ātri pārņemt Amerikas tirgu. Eskobars un viņa karteļa līdzdibinātājs Karloss Leders ({{val|es|Carlos Lehder}}) sāka organizēt kokaīna piegādes ceļus un izplatīšanas kanālus dienvidu Floridā, [[Kalifornija|Kalifornijā]] un citās ASV daļās, kur ļoti nozīmīgs starpposms bija Normanas sala ({{val|en|Norman's Cay}}) pie Bahamas krastiem, kas starp 1978 – 1982. gadu bija centrālais kontrabandas pārvešanas posms Medeljinas kartelim.  1980. gadu sākumā katru mēnesi Medeljinas kartelis ASV tirgum piegādāja 70–80 tonnas kokaīna, kas lielākoties ticis transportēts ar lidmašīnu palīdzību, tomēr papildus tam Eskobara rīcībā bijušas arī divas nelielas zemūdenes sevišķi lielām piegādēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.colombialink.com/01_INDEX/index_personajes/narcotrafico/escobar_gaviria_pablo_ing.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2006|11|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061108191638/http://www.colombialink.com/01_INDEX/index_personajes/narcotrafico/escobar_gaviria_pablo_ing.html }}</ref> Eskobars nebija atmetis arī domu kļūt par [[Kolumbija]]s līderi un bieži sevi pozicionēja kā [[Robins Huds|Robinu Hudu]], kurš nodrošina nabadzīgos cilvēkus ar pajumti un ēdienu. Viņš ieguldīja naudu trūcīgo reģionu attīstībā, renovēja skolas un atbalstīja futbolu. 1982. gadā Eskobars tika ievēlēts Kolumbijas parlamentā kā apakšpalātas deputāts no [[Kolumbijas liberāļu partija]]s, tomēr viņa bagātību un kriminālās darbības bija grūti noslēpt, tāpēc divus gadus pēc ievēlēšanas viņš tika piespiests atteikties no mandāta.<ref>Pablo Escobar Biography http://www.biography.com/people/pablo-escobar-9542497#profile {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160126071341/http://www.biography.com/people/pablo-escobar-9542497#profile |date={{dat|2016|01|26||bez}} }}</ref> === ''Plata o Plomo'' === Korupcija un iebiedēšana bija ierasta parādība Eskobara attiecībās ar Kolumbijas varas iestādēm. Eskobars bieži pavēlēja nogalināt ikvienu personu, kas atteicās pakļauties vai darboties viņa interesēs, tajā pašā laikā viņš sāka apzināties, ka bailes ir viens no efektīgākajiem rīkiem, ko izmantot, lai pakļautu cilvēkus un panāktu sev vēlamo rezultātu. Attiecībās ar cilvēkiem un varas iestādēm viņš piekopa ''Plata o Plomo'' politiku, kas paredzēja izvēli starp kukuļa pieņemšanu vai nāvi no lodes. Šīs politikas rezultātā tika nogalināti simtiem personu, policistu un valsts ierēdņu, tomēr liela daļa amatpersonu, tiesnešu un politiķu izvēlējās pieņemt kukuļus un piesegt daudzas Eskobara darbības. Pablo Eskobars, iespējams, bija tieši iesaistīts arī Kolumbijas prezidenta kandidāta Luisa Karlosa Galāna ({{val|es|Luis Carlos Galán}}) slepkavībā 1989. gadā. Eskobara vārds tiek saistīts arī ar pasažieru lidmašīnas [[Avianca Flight 203]] uzspridzināšanu un Augstākās Tiesas ieņemšanu 1985. gadā. Tiek uzskatīts, ka Eskobars, sadarbojoties ar kreisi orientēto partizānu kustību [[M-19]], ieņēma Kolumbijas Augstākās Tiesas ēku, kā rezultātā tika nogalināta puse no Augstākās Tiesas tiesnešiem.<ref>{{Cite web|url=http://historico.elpais.com.co/paisonline/notas/Noviembre162006/pablo.html|title=El Pais - Cali Colombia nacional “Pablo Escobar financió la toma del Palacio de Justicia” “Escobar financió toma del Palacio de Justicia”|website=historico.elpais.com.co}}</ref> === ''La Catedral'' === Pēc [[Luiss Karlos Galāns|Luisa Karlosa Galāna]] slepkavības Kolumbijas valdība visai mērķtiecīgi vēlējās notvert Eskobaru, jo sabiedrībā pieauga neapmierinātība ar uzliesmojošo vardarbību, kas bija pārņēmusi Kolumbiju. Lai izvairītos no izdošanas ASV un nemitīgās bēguļošanas, Eskobars un viņa juristi panāca vienošanos ar Kolumbijas valdību par 5 gadu pavadīšanu ieslodzījumā ar noteikumu, ka Eskobars pats projektē un būvē savu cietumu. 1991. gadā Eskobars devās uz cietumu, kas sabiedrībā bija pazīstams ar nosaukumu [[La Catedral]]. Tas tika uzbūvēts kā nocietinājums un atpūtas nams, kur Pablo Eskobars bija vienīgais ieslodzītais, viņš izvēlējās cietuma sargus, uzbūvēja futbola laukumu, cietumā bija džakuzi, ūdenskritums, bārs un citas ērtības. Atrašanās nebrīvē netraucēja Eskobaram vadīt un uzraudzīt savu biznesu, kas radīja neapmierinātību publiskajā telpā, tāpēc 1992. gada jūlijā tika izdots rīkojums pārcelt Eskobaru uz citu cietumu. Baidoties no izdošanas ASV, Eskobars jau laicīgi bija sagatavojies iespējamai bēgšanai un patvērās kalnos. Brīdī, kad Eskobaru mēģināja pārvest uz citu cietumu, viņš sagūstīja divus augsta ranga Kolumbijas valdības pārstāvjus un paspēja cietumu pamest, pirms to ieņēma karavīri.<ref>Colombian Drug Baron Escapes Luxurious Prison After Gunfight http://www.nytimes.com/1992/07/23/world/colombian-drug-baron-escapes-luxurious-prison-after-gunfight.html?pagewanted=3&src=pm</ref> == Ģimene == 1976. gadā Eskobars apprecēja piecpadsmitgadīgo Mariju Viktoriju Vellejo ({{val|es|Maria Victoria Henao Vellejo}} ) un viņu ģimenē piedzima divi bērni, Huans Pablo un Manuella. Pablo Eskobars ar savu sievu Mariju iepazinās, kad viņa bija vēl tikai 13 gadus veca. Lai arī viņas vecāki iebilda pret attiecību veidošanos, tomēr jau 1976. gadā viņi salaulājās. Eskobars bija slavens ar saviem ārlaulības sakariem. Viens no zināmākajiem bija romāns ar Virgīniju Vajeho ({{val|es|Virginia Vallejo}}), kas bija atzīta Kolumbijas televīzijas seja, tomēr neskatoties uz biežajām ārlaulības dēkām, Eskobars līdz pat mūža galam bija precējies ar Mariju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latinamericanhistory.about.com/od/20thcenturylatinamerica/a/bioescobar.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|01|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160114065412/http://latinamericanhistory.about.com/od/20thcenturylatinamerica/a/bioescobar.htm |archivedate={{dat|2016|01|14||bez}} }}</ref> Pēc Eskobara nāves viņa sieva un divi bērni centās iegūt patvērumu tuvākajās kaimiņvalstīs, tomēr sākotnēji to iegūt neizdevās, līdz viņi patvērās Argentīnā, kur arī mainīja savu identitāti. Eskobara sieva mainīja vārdu un kļuva par Mariju Izabellu Kaballero ({{val|es|Maria Isabel Santos Caballero}}), meita par Huannu Manuellu Marokvinu ({{val|es|Juana Manuela Marroquin Santos}}), savukārt Pablo Eskobara dēls ne tikai mainīja savu vārdu uz kļuva par [[Sebastians Marokvins|Sebastianu Marokvinu]], bet arī veica plastiskās operācijas. Tomēr neskatoties uz identitātes maiņu, viņu patiesās personības ilgi noslēpt neizdevās un 1999. gadā Argentīnas sabiedrība uzzināja mainītās personības. 2000. gadā Marija un viņas dēls tika apcietināti par iesaistīšanos naudas atmazgāšanas shēmās un cietumā viņai nācās pavadīt 15 mēnešus, līdz Argentīnas varas iestādes viņu atbrīvoja, pamatojoties uz nepietiekamiem pierādījumiem.<ref>A Look At Pablo Escobar’s Family 21 Years After His Death http://xpatnation.com/a-look-at-pablo-escobars-family-21-years-after-his-death/#.t21i19x1b {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160120213954/http://xpatnation.com/a-look-at-pablo-escobars-family-21-years-after-his-death#.t21i19x1b |date={{dat|2016|01|20||bez}} }}</ref> == Pablo Eskobara nāve == [[Attēls:Death of Pablo Escobar.jpg|thumbnail|Kolumbijas drošības spēki pie nogalinātā Pablo Eskobara ķermeņa]] Pablo Eskobars tika nogalināts 1993. gada 2.decembrī, vienu dienu pēc viņa dzimšanas dienas svinībām. Kolumbijas drošības iestādes atklāja Eskobara atrašanās vietu Medeljinas apkārtnē brīdī, kad Eskobars sazinājies ar savu dēlu. Sākoties apšaudei, Eskobars ar savu miesassargu centās aizbēgt, izmantojot kaimiņu mājas jumtu, tomēr apšaudes rezultātā abi tika nogalināti. Eskobars tika ievainots kājā, bet nāvējošā lode izgāja cauri labajai ausij, tomēr joprojām nav izdevies pierādīt, kurš raidījis nāvējošo šāvienu viņa galvā. Spekulācijas notiek gan par šāviena brīdi, gan par iespējamo šāvēju. Eskobara dēls Sebastians Marokvins uzskata, ka viņa tēvs izdarījis [[Pašnāvība|pašnāvību]], jo jau iepriekš bija minējis, ka labāk izdarītu sev šāvienu galvā, nekā padotos varas iestādēm. Pēc Eskobara nāves un Medeljinas karteļa sadalīšanās kokaīna tirgu pārņēma konkurējošais [[Kali kartelis]]. Tiek uzskatīts, ka Kali kartelis sadarbojies ar Kolumbijas drošības iestādēm, lai tie notvertu Eskobaru.<ref>Nobody is ever going to tell you': 3 theories regarding who killed 'The King of Cocaine' Pablo Escobar http://www.businessinsider.com/who-killed-notorious-drug-kingpin-pablo-escobar-heres-what-we-know-2015-9</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eskobars, Pablo}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1993. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kolumbijas cilvēki]] dovzjcpgy9b45pfzonux488j7movzcq 3671819 3671818 2022-08-17T19:22:41Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pablo Eskobars | vārds_orig = ''Pablo Escobar'' | attēls = Pablo Escobar Mug.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1949 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Kolumbija|Rionegro}} | m_dat_alt = | m_gads = 1993 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 2 | m_vieta = {{vieta|Kolumbija|Medeljina}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Kolumbietis]] | nodarbošanās = Narkobarons | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Marija Viktorija Henao (prec.1976) | bērni = Sebastjans Marokins un Manuela Eskobara | paraksts = Pablo Escobar signature.svg | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Pablo Emilio Eskobars Gavirija''' ({{val|es|Pablo Emilio Escobar Gaviria}}; dzimis {{dat|1949|12|1}}, miris {{dat|1993|12|2}}) bija kolumbiešu narkobarons, [[kokaīns|kokaīna]] tirgotājs,<ref name="colombialink.com">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.colombialink.com/01_INDEX/index_personajes/narcotrafico/escobar_gaviria_pablo_ing.html |title=Pablo Escobar Gaviria – English Biography – Articles and Notes |publisher=ColombiaLink.com |date= |accessdate=2011-03-16 |archive-date=2006-11-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20061108191638/http://www.colombialink.com/01_INDEX/index_personajes/narcotrafico/escobar_gaviria_pablo_ing.html }}</ref> kā arī ļoti bagāts noziedznieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Business |url=http://businessnews.za.msn.com/gallery.aspx?cp-documentid=155873587&page=1 |title=Pablo Emilio Escobar 1949 – 1993 9 Billion USD – The business of crime – 5 'success' stories |publisher=Businessnews.za.msn.com |date=2011-01-17 |accessdate=2011-03-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110714123931/http://businessnews.za.msn.com/gallery.aspx?cp-documentid=155873587&page=1 |archivedate=2011-07-14 }}</ref> Viņam bija arī īslaicīga karjera Kolumbijas politikā. Viņš bija viens no Medeljinas karteļa dibinātājiem un vadītājiem. 1989. gadā finanšu žurnāls ''[[Forbes]]'' ierindoja viņu starp 277 miljardieriem pasaulē, kura īpašumu vērtība ir tuva 3 miljardiem ASV dolāru.<ref name="LATimes89">{{cite news |title=Japan's Tsutsumi Still Tops Forbes' Richest List |publisher=Associated Press |url=http://articles.latimes.com/1989-07-10/business/fi-2595_1_richest-people |newspaper=[[Los Angeles Times]] |date=10 July 1989 |accessdate=22 February 2012}}</ref> Tāpat tika paziņots, ka Medeljinas kartelis kontrolē 80% no globālā kokaīna tirgus.<ref name=meade>{{Grāmatas atsauce|last=Meade|first=Teresa A.|title=A history of modern Latin America, 1800 – 2000|year=2008|publisher=Blackwell|location=Oxford|isbn=1-4051-2050-9|url=http://books.google.com/?id=actqzFAIIG0C&pg=PA302&dq=escobar+80%25+cocaine+market#v=onepage&q=escobar%2080%25%20cocaine%20market&f=false|accessdate=6 October 2011|page=302}}</ref> Laikā no 1982. gada jūlija līdz 1984. gada 19. janvārim bija Kolumbijas parlamenta apakšpalātas deputāts. Eskobars tika nogalināts {{dat|1993|12|2}}.<ref>https://web.archive.org/web/20060118010530/http://www.dea.gov/pubs/history/1990-1994.html</ref> == Bērnība == Pablo Eskobars piedzima [[Rionegro]] pilsētā un bija trešais bērns 7 bērnu ģimenē.<ref>PABLO ESCOBAR http://www.crimeandinvestigation.co.uk/crime-files/pablo-escobar {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306103215/http://www.crimeandinvestigation.co.uk/crime-files/pablo-escobar |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}</ref> Pablo Eskobars uzauga nabadzīgā vidē, kur bieži nācās saskarties ar vardarbību un draudiem. Viņa tēvs Abels De Hesus Dari Eskobars ({{val|es|Abel de Jesús Dari Escobar}}) bija lauksaimnieks, savukārt māte Hermilda Gavirija ({{val|es|Hermilda Gaviria}}) bija skolotāja, kas daudz laika veltīja savu bērnu audzināšanai.<ref>Marcela Grajales. "Pablo Escobar". Accents Magazine, Kean University. Retrieved2010-02-13.</ref> Jau bērnībā Pablo izveidojās labas attiecības ar divus gadus vecāko brāli Roberto Eskobaru, kas bija aizrāvies ar elektroniku un cipariem. Roberto Eskobars savu brāli bērnībā atceras kā ļoti klusu, kurš nelabprāt iesaistījās aktivitātēs. Trīspadsmit gadu vecumā viņš tika ievēlēts par skolas prezidentu skolēnu labklājības padomē un bija atbildīgs par ēdiena piegādi trūcīgajiem skolēniem. Jau skolas gados viņā nostiprinājās pārliecība, ka valsti vada oligarhi, kuriem pieder lielākā daļa Kolumbijas bagātību, kamēr liela daļa tautas dzīvo nabadzībā. Skolas gados Eskobaram bija problēmas ar disciplīnu un viņš pārstāja apmeklēt skolu, jo uzskatīja, ka uz ielas var apgūt visas nepieciešamās iemaņas, tomēr mātes autoritātes dēļ viņš atgriezās skolā. Atgriezies skolā, Eskobars bieži iekļuva konfliktsituācijās ar skolotājiem, tāpēc viņš tika izslēgts no skolas. Atgriežoties mājās, Eskobars mātei pavēstījis, ka vēloties būt nozīmīgs, viņš ir piedzimis nabadzībā, tomēr viņš nekad nenomirs nabadzībā.<ref name="xpatnation.co"> Pablo Escobar: How A Young Middle Class Boy Became The World’s Most Notorious Drug Lord http://www.xpatnation.co/pablo-escobar-how-a-young-middle-class-boy-became-the-worlds-most-notorious-drug-lord/#.E85s04L9Q{{Novecojusi saite}} </ref> Jau no agras bērnības Pablo Eskobars bija ļoti ambiciozs un vēlējās mainīt pieticīgo dzīvesveidu, ko piekopa viņa vecāki. Būdams skolnieks, viņš draugiem un ģimenei esot pavēstījis, ka vēloties kļūt par Kolumbijas prezidentu, tomēr visai drīz sācis piekopt kriminālas darbības, ko redzēja kā ātrāko ceļu pretī labklājībai. == Kriminālās darbības == Jau pusaudža gados Pablo Eskobars sāka piekopt kriminālas aktivitātes, zogot kapa pieminekļus, tomēr viņa brālis un vēlākais grāmatvedis [[Robero Eskobars]] to noliedz, apgalvojot, ka kapa pieminekļi nāca no kapsētas īpašniekiem, kuru klienti pārstājuši maksāt par to kopšanu.<ref>{{cite web |url = http://www.richestperson.org/colombian-drug-lord-pablo-escobar/ |title = Escobar Seventh Richest Man in the World in 1990 |publisher = Richest Person.org |archiveurl = https://web.archive.org/web/20101206105551/http://www.richestpersons.net/colombian-drug-lord-pablo-escobar/ |archivedate = 2010-12-06 |accessdate = 2010-02-13 }}</ref> Eskobars sāka ar sīkām zādzībām, kas vēlāk pārauga cigarešu, marihuānas un viltotu loteriju biļešu pārdošanā. Pirmos panākumus viņš ieguva, pateicoties auto zādzībām un cigarešu kontrabandai, kas vēlāk bija nozīmīgs atbalsta un informācijas ieguves punkts un lieti noderēja narkotiku tirdzniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biography.com/people/pablo-escobar-9542497#synopsis |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|01|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160126071341/http://www.biography.com/people/pablo-escobar-9542497#synopsis |archivedate={{dat|2016|01|26||bez}} }}</ref> 1971. gadā Eskobars ar saviem vīriem nolaupīja bagātu Kolumbijas rūpnieku Djēgo Ešavariju ({{val|es|Diego Echavarria}}), kurš bija labi zināms Kolumbijas augstākajās aprindās, tomēr bija viena no nemīlētākajām personām starp [[Medeljina]]s nabadzīgajiem iedzīvotājiem, jo bija zināms, ka viņa darbinieki strādā ilgas darba stundas sliktos darba apstākļos un saņem niecīgu atalgojumu. Eskobars par viņa atbrīvošanu prasīja 50 000 peso lielu izpirkšanas maksu, kas ātri arī tika samaksāta, tomēr neskatoties uz to, sešas nedēļas vēlāk Djēgo Ešavarijas līķis tika atrasts netālu no vietas, kur Eskobars bija dzimis. Ķermenis tika atrasts sliktā stāvoklī, ar spīdzināšanas, sišanas un žņaugšanas pēdām, tomēr nabadzīgie Medeljinas iedzīvotāju šo ziņu uzņēma ar prieku un uzskatīja, ka Eskobars ir ieviesis taisnību.<ref name="xpatnation.co"/> 1975. gadā Pablo Eskobars sācis nodarboties ar kokaīna kontrabandu un jau pavisam drīz apjautis lielās biznesa iespējas. Roberto Eskobars savā grāmatā „Grāmatveža stāsts” ({{val|en|The Accountant's Story}}) apraksta, ka Pablo Eskobars sācis nodarboties ar kokaīna kontrabandu, jo citi kontrabandas veidi kļuva pārāk bīstami, savukārt narkotiku tirdzniecība tolaik bijusi visa vāji attīstīta, tāpēc viņš saredzēja lielas biznesa iespējas.<ref>Amazing story of how Pablo Escobar came to be the richest crook in history; http://www.dailyrecord.co.uk/news/uk-world-news/amazing-story-of-how-pablo-escobar-1014117 </ref> Nozīmīga persona, kas iepazīstināja Eskobaru ar plašajām kokaīna biznesa iespējām, bija cilvēks ar pseidonīmu [["Cucaracho”]] (Tarakāns). Viņš arī iepazīstināja Eskobaru ar Hualagas ieleju, kas atradās džungļos Peru ziemeļos un bija galvenais apvidus [[Kokas augs|kokas]] audzēšanā.   1975. gadā tika nogalināts Medeljinas narkotiku tirgotājs [[Fabio Restrepo]] un tiek uzskatīts, ka viņa slepkavība tika īstenota pēc tiešas Pablo Eskobara pavēles, kas ļāva pārņemt daļu no viņa kontrolētā tirgus.<ref>Pablo Escobar Biography http://www.biography.com/people/pablo-escobar-9542497 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160126071341/http://www.biography.com/people/pablo-escobar-9542497 |date={{dat|2016|01|26||bez}} }}</ref> Arī izdevīgais Kolumbijas ģeogrāfiskais novietojums ļāva lielos apjomos iepirkt kokaīna pastu Bolīvijā un Peru, pārstrādāt un piegādāt to Amerikas tirgum. Savā darbības sākumā Eskobars pats nereti veicis lidojumus, lai nogādātu kokaīna kravas, lidojumi lielākoties bijuši starp Kolumbiju un Panamu. Jau savas darbības vēlākajos gados viņš iegādājies 15 jaunas un ietilpības ziņā lielākas lidmašīnas, kā arī helikopterus.   1976. gada maijā, atgriežoties Medeljinā, Eskobars un viņa rokaspuiši tika arestēti ar 18&nbsp;kg kokaīna. Sākotnēji viņš centies neveiksmīgi piekukuļot Medeljinas tiesnešus, kas bija iesaistīti lietas izskatīšanā, tomēr dažus mēnešus vēlāk tika nogalināti divi policijas virsnieki, kas apcietināja Eskobaru un lieta tika izbeigta. Pablo Eskobars savā dzīves laikā kļuva slavens ar piekoptu "''plata o plomo''" (burtiski: "''sudrabs vai svins''" jeb saņem naudu vai lodi) politiku attiecībā pret varas iestādēm un politiķiem.  Kolumbijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums un lielais kokaīna pieprasījums Amerikas Savienotajās Valstīs ļāva Eskobaram visai ātri pārņemt Amerikas tirgu. Eskobars un viņa karteļa līdzdibinātājs Karloss Leders ({{val|es|Carlos Lehder}}) sāka organizēt kokaīna piegādes ceļus un izplatīšanas kanālus dienvidu Floridā, [[Kalifornija|Kalifornijā]] un citās ASV daļās, kur ļoti nozīmīgs starpposms bija Normanas sala ({{val|en|Norman's Cay}}) pie Bahamas krastiem, kas starp 1978 – 1982. gadu bija centrālais kontrabandas pārvešanas posms Medeljinas kartelim.  1980. gadu sākumā katru mēnesi Medeljinas kartelis ASV tirgum piegādāja 70–80 tonnas kokaīna, kas lielākoties ticis transportēts ar lidmašīnu palīdzību, tomēr papildus tam Eskobara rīcībā bijušas arī divas nelielas zemūdenes sevišķi lielām piegādēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.colombialink.com/01_INDEX/index_personajes/narcotrafico/escobar_gaviria_pablo_ing.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2006|11|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061108191638/http://www.colombialink.com/01_INDEX/index_personajes/narcotrafico/escobar_gaviria_pablo_ing.html }}</ref> Eskobars nebija atmetis arī domu kļūt par [[Kolumbija]]s līderi un bieži sevi pozicionēja kā [[Robins Huds|Robinu Hudu]], kurš nodrošina nabadzīgos cilvēkus ar pajumti un ēdienu. Viņš ieguldīja naudu trūcīgo reģionu attīstībā, renovēja skolas un atbalstīja futbolu. 1982. gadā Eskobars tika ievēlēts Kolumbijas parlamentā kā apakšpalātas deputāts no [[Kolumbijas liberāļu partija]]s, tomēr viņa bagātību un kriminālās darbības bija grūti noslēpt, tāpēc divus gadus pēc ievēlēšanas viņš tika piespiests atteikties no mandāta.<ref>Pablo Escobar Biography http://www.biography.com/people/pablo-escobar-9542497#profile {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160126071341/http://www.biography.com/people/pablo-escobar-9542497#profile |date={{dat|2016|01|26||bez}} }}</ref> === ''Plata o Plomo'' === Korupcija un iebiedēšana bija ierasta parādība Eskobara attiecībās ar Kolumbijas varas iestādēm. Eskobars bieži pavēlēja nogalināt ikvienu personu, kas atteicās pakļauties vai darboties viņa interesēs, tajā pašā laikā viņš sāka apzināties, ka bailes ir viens no efektīgākajiem rīkiem, ko izmantot, lai pakļautu cilvēkus un panāktu sev vēlamo rezultātu. Attiecībās ar cilvēkiem un varas iestādēm viņš piekopa ''Plata o Plomo'' politiku, kas paredzēja izvēli starp kukuļa pieņemšanu vai nāvi no lodes. Šīs politikas rezultātā tika nogalināti simtiem personu, policistu un valsts ierēdņu, tomēr liela daļa amatpersonu, tiesnešu un politiķu izvēlējās pieņemt kukuļus un piesegt daudzas Eskobara darbības. Pablo Eskobars, iespējams, bija tieši iesaistīts arī Kolumbijas prezidenta kandidāta Luisa Karlosa Galāna ({{val|es|Luis Carlos Galán}}) slepkavībā 1989. gadā. Eskobara vārds tiek saistīts arī ar pasažieru lidmašīnas [[Avianca Flight 203]] uzspridzināšanu un Augstākās Tiesas ieņemšanu 1985. gadā. Tiek uzskatīts, ka Eskobars, sadarbojoties ar kreisi orientēto partizānu kustību [[M-19]], ieņēma Kolumbijas Augstākās Tiesas ēku, kā rezultātā tika nogalināta puse no Augstākās Tiesas tiesnešiem.<ref>{{Cite web|url=http://historico.elpais.com.co/paisonline/notas/Noviembre162006/pablo.html|title=El Pais - Cali Colombia nacional “Pablo Escobar financió la toma del Palacio de Justicia” “Escobar financió toma del Palacio de Justicia”|website=historico.elpais.com.co}}</ref> === ''La Catedral'' === Pēc [[Luiss Karlos Galāns|Luisa Karlosa Galāna]] slepkavības Kolumbijas valdība visai mērķtiecīgi vēlējās notvert Eskobaru, jo sabiedrībā pieauga neapmierinātība ar uzliesmojošo vardarbību, kas bija pārņēmusi Kolumbiju. Lai izvairītos no izdošanas ASV un nemitīgās bēguļošanas, Eskobars un viņa juristi panāca vienošanos ar Kolumbijas valdību par 5 gadu pavadīšanu ieslodzījumā ar noteikumu, ka Eskobars pats projektē un būvē savu cietumu. 1991. gadā Eskobars devās uz cietumu, kas sabiedrībā bija pazīstams ar nosaukumu [[La Catedral]]. Tas tika uzbūvēts kā nocietinājums un atpūtas nams, kur Pablo Eskobars bija vienīgais ieslodzītais, viņš izvēlējās cietuma sargus, uzbūvēja futbola laukumu, cietumā bija džakuzi, ūdenskritums, bārs un citas ērtības. Atrašanās nebrīvē netraucēja Eskobaram vadīt un uzraudzīt savu biznesu, kas radīja neapmierinātību publiskajā telpā, tāpēc 1992. gada jūlijā tika izdots rīkojums pārcelt Eskobaru uz citu cietumu. Baidoties no izdošanas ASV, Eskobars jau laicīgi bija sagatavojies iespējamai bēgšanai un patvērās kalnos. Brīdī, kad Eskobaru mēģināja pārvest uz citu cietumu, viņš sagūstīja divus augsta ranga Kolumbijas valdības pārstāvjus un paspēja cietumu pamest, pirms to ieņēma karavīri.<ref>Colombian Drug Baron Escapes Luxurious Prison After Gunfight http://www.nytimes.com/1992/07/23/world/colombian-drug-baron-escapes-luxurious-prison-after-gunfight.html?pagewanted=3&src=pm</ref> == Ģimene == 1976. gadā Eskobars apprecēja piecpadsmitgadīgo Mariju Viktoriju Vellejo ({{val|es|Maria Victoria Henao Vellejo}} ) un viņu ģimenē piedzima divi bērni, Huans Pablo un Manuella. Pablo Eskobars ar savu sievu Mariju iepazinās, kad viņa bija vēl tikai 13 gadus veca. Lai arī viņas vecāki iebilda pret attiecību veidošanos, tomēr jau 1976. gadā viņi salaulājās. Eskobars bija slavens ar saviem ārlaulības sakariem. Viens no zināmākajiem bija romāns ar Virgīniju Vajeho ({{val|es|Virginia Vallejo}}), kas bija atzīta Kolumbijas televīzijas seja, tomēr neskatoties uz biežajām ārlaulības dēkām, Eskobars līdz pat mūža galam bija precējies ar Mariju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latinamericanhistory.about.com/od/20thcenturylatinamerica/a/bioescobar.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|01|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160114065412/http://latinamericanhistory.about.com/od/20thcenturylatinamerica/a/bioescobar.htm |archivedate={{dat|2016|01|14||bez}} }}</ref> Pēc Eskobara nāves viņa sieva un divi bērni centās iegūt patvērumu tuvākajās kaimiņvalstīs, tomēr sākotnēji to iegūt neizdevās, līdz viņi patvērās Argentīnā, kur arī mainīja savu identitāti. Eskobara sieva mainīja vārdu un kļuva par Mariju Izabellu Kaballero ({{val|es|Maria Isabel Santos Caballero}}), meita par Huannu Manuellu Marokvinu ({{val|es|Juana Manuela Marroquin Santos}}), savukārt Pablo Eskobara dēls ne tikai mainīja savu vārdu uz kļuva par [[Sebastians Marokvins|Sebastianu Marokvinu]], bet arī veica plastiskās operācijas. Tomēr neskatoties uz identitātes maiņu, viņu patiesās personības ilgi noslēpt neizdevās un 1999. gadā Argentīnas sabiedrība uzzināja mainītās personības. 2000. gadā Marija un viņas dēls tika apcietināti par iesaistīšanos naudas atmazgāšanas shēmās un cietumā viņai nācās pavadīt 15 mēnešus, līdz Argentīnas varas iestādes viņu atbrīvoja, pamatojoties uz nepietiekamiem pierādījumiem.<ref>A Look At Pablo Escobar’s Family 21 Years After His Death http://xpatnation.com/a-look-at-pablo-escobars-family-21-years-after-his-death/#.t21i19x1b {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160120213954/http://xpatnation.com/a-look-at-pablo-escobars-family-21-years-after-his-death#.t21i19x1b |date={{dat|2016|01|20||bez}} }}</ref> == Pablo Eskobara nāve == [[Attēls:Death of Pablo Escobar.jpg|thumbnail|Kolumbijas drošības spēki pie nogalinātā Pablo Eskobara ķermeņa]] Pablo Eskobars tika nogalināts 1993. gada 2.decembrī, vienu dienu pēc viņa dzimšanas dienas svinībām. Kolumbijas drošības iestādes atklāja Eskobara atrašanās vietu Medeljinas apkārtnē brīdī, kad Eskobars sazinājies ar savu dēlu. Sākoties apšaudei, Eskobars ar savu miesassargu centās aizbēgt, izmantojot kaimiņu mājas jumtu, tomēr apšaudes rezultātā abi tika nogalināti. Eskobars tika ievainots kājā, bet nāvējošā lode izgāja cauri labajai ausij, tomēr joprojām nav izdevies pierādīt, kurš raidījis nāvējošo šāvienu viņa galvā. Spekulācijas notiek gan par šāviena brīdi, gan par iespējamo šāvēju. Eskobara dēls Sebastians Marokvins uzskata, ka viņa tēvs izdarījis [[Pašnāvība|pašnāvību]], jo jau iepriekš bija minējis, ka labāk izdarītu sev šāvienu galvā, nekā padotos varas iestādēm. Pēc Eskobara nāves un Medeljinas karteļa sadalīšanās kokaīna tirgu pārņēma konkurējošais [[Kali kartelis]]. Tiek uzskatīts, ka Kali kartelis sadarbojies ar Kolumbijas drošības iestādēm, lai tie notvertu Eskobaru.<ref>Nobody is ever going to tell you': 3 theories regarding who killed 'The King of Cocaine' Pablo Escobar http://www.businessinsider.com/who-killed-notorious-drug-kingpin-pablo-escobar-heres-what-we-know-2015-9</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eskobars, Pablo}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1993. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kolumbijas cilvēki]] 7v298wyk0elhtw2u5aq8whckgpmw0c0 Jirži Velšs 0 213494 3672025 3384869 2022-08-18T09:14:12Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums, [[aizsargs (basketbols)| → [[uzbrūkošais aizsargs| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Jirži Velšs | vārds_orig = ''Jiří Welsch'' | attēls = JiriWelsch.JPG | att_izm = | paraksts = Jirži Velšs 2009. gadā "Unicaja" sastāvā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|1|27}} | dz_viet = {{vieta|Čehoslovākija|Čehija|Pardubice|td=Čehija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[čehi|čehs]] | garums = {{mērvienība|cm=201}} | svars = {{mērvienība|kg=95}} | poz = [[uzbrūkošais aizsargs|aizsargs]] | kar_sāk = 1997 | kar_beig = 2018 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 16., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2002. gada NBA drafts|2002]] | dr_līga = [[NBA]] | dr_kom = [[Filadelfijas "76ers"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1998–2000 | klubs 1 = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas "Sparta" (basketbols)|Prāgas "Sparta"]] | kl_sez 2 = 2000–2002 | klubs 2 = {{flaga|Slovēnija}} [[Ļubļanas "Olimpija"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2002|start}}–{{nbay|2002|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2003|start}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2003|start}}–{{nbay|2004|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Celtics"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2004|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2005|start}}–{{nbay|2005|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Milvoki "Bucks"]] | kl_sez 8 = 2006–2010 | klubs 8 = {{flaga|Spānija}} [[Malagas "Unicaja"]] | kl_sez 9 = 2010–2011 | klubs 9 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Estudiantes"]] | kl_sez 10 = 2011–2012 | klubs 10 = {{flaga|Beļģija}} [[Šarlruā "Spirou"]] | kl_sez 11 = 2012–2017 | klubs 11 = {{flaga|Čehija}} [[Nimburkas "ČEZ Basketball"]] | kl_sez 12 = 2017–2018 | klubs 12 = {{flaga|Čehija}} ''[[BK Pardubice]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|CZE}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Adrijas līga]]s čempions (2002) * Slovēnijas čempions (2001) * Slovēnijas kausa MVP (2002) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Jirži Velšs''' ({{val|cz|Jiří Welsch}}; dzimis {{dat|1980|1|27}} [[Pardubice|Pardubicē]], [[ČSSR|Čehoslovākijā]]) ir bijušais [[čehi|čehu]] [[basketbolists]], spēlēja [[uzbrūkošais aizsargs|aizsarga]] pozīcijā. Aizvadījis četras sezonas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]]. == Karjera == Spēlētāja karjeru J. Velšs sācis [[Čehija|Čehijā]], pēc tam pārcēlās uz [[Slovēnija|Slovēniju]], kur [[Ļubļanas "Olimpija"]] sastāvā viņš 2001. gadā kļuva par valsts čempionu, bet 2002. gadā par kausa ieguvēju un tika atzīts par līgas [[MVP]].<ref>[http://www.euroleague.net/competition/players/showplayer?pcode=AGQ WELSCH, JIRI] Euroleague.net</ref> Bijis arī [[Adrijas līga]]s čempions. [[2002. gada NBA drafts|2002. gada NBA draftā]] J. Velšu draftēja [[Filadelfijas "76ers"]] ar kopējo 16. numuru pirmajā kārtā. Spēlētājs tika uzreiz aizmainīts uz [[Goldensteitas "Warriors"]]. Kopumā četru NBA sezonu laikā bieži ticis mainīts (spēlējis piecos NBA klubos), tomēr kopā nospēlējis vairāk par 200 regulārā čempionāta spēlēm, tostarp tieši 100 spēlēs gājis laukumā sākumsastāvā. 2006. gadā J. Velšs pameta NBA un pārcēlās uz Eiropu, lai spēlētu [[Spānija]]s [[ACB līga]]s klubā [[Malagas "Unicaja"]]. Kopš 2012. gada spēlēja Čehijas komandās [[Nimburkas "ČEZ Basketball"]] un dzimtās pilsētas klubā ''[[BK Pardubice]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Velszs, Jirzzi}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:Dalasas "Mavericks" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Celtics" spēlētāji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] [[Kategorija:Milvoki "Bucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Pardubices apgabalā dzimušie]] ldev6ut6s3xuo4zvt9tavu621wqk98f Salaspils iela (Rīga) 0 213923 3672100 2628105 2022-08-18T11:24:48Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Salaspils iela |attēls = Salaspils iela 2.JPG |attēla paraksts = Salaspils iela 2013. gada janvārī |pilsēta lokatīvā = Rīgā |karte = Riga Salaspils iela karte.png |kartes paraksts = |pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]], [[Ķengarags]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = Vilhelma Knoriņa iela (1965—1991) |joslu skaits = 3 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]]. |trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]]. |tramvajs = |mikroautobuss = [[216. mikroautobusu maršruts (Rīga)|216.]] |cits = }} '''Salaspils iela''' ir [[iela]] [[Rīga|Rīgā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]] un [[Ķengarags|Ķengaragā]]. Tajā ir 3 braukšanas joslas. Apbūvē ielas vienā pusē pārsvarā dominē daudzstāvu ēkas, bet otrā puse ielai paralēli iet [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]]. == Vēsture == Salaspils iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā minēta 1965. gadā ar nosaukumu '''Vilhelma Knoriņa iela''', tika nosaukta par godu revolucionārās kustības darbiniekam [[Vilhelms Knoriņš|V. Knoriņam]]. 1991. gadā tā tika pārsaukta par Salaspils ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (S – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref>[[Attēls:Salaspils iela.JPG|thumb|left|225px|Salaspils iela netālu no [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] dzelzceļa stacijas 2010. gadā]] == Ielas raksturojums == Iela sākas pie [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielas]] gājēju pārvada pār dzelzceļa līniju Rīga—Daugavpils un turpinās dienvidaustrumu virzienā, iet zem [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]], gar bijušo [[Rīgas Keramikas rūpnīca|Rīgas Keramikas rūpnīcu]] un [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] dzelzceļa staciju līdz [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu ielai]], kur tā turpinās kā [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]]. Ielas garums ir 2620 metri. == Ielas novietojums == Salaspils iela krustojas ar: * [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes ielu]] ("T" veida krustojums), * [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu ielu]], * [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu ielu]] ("T" veida krustojums). {{clear|left}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] arsc637b49gyiysf3pwe0kwngp1iw63 Nairo Kintana 0 220259 3671968 3660205 2022-08-18T07:59:15Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Infobox cyclist | name = Nairo Kintana | vārds_orig = ''Nairo Quintana'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Nairo Quintana, Vuelta al Pais Vasco 2013 (cropped).jpg | caption = Kintana 2013. gada ''[[Vuelta al Pais Vasco]]'' | fullname = Nairo Aleksandrs Kintana Rohass | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|2|4}} | dz_viet = {{vieta|Kolumbija|Tunha}} | height = 166 cm<ref name=cn>{{tīmekļa atsauce|author=Sam Dansie |url=http://www.cyclingnews.com/features/pro-bike-nairo-quintanas-pinarello-dogma-65-1-think-2 |title=Pro Bike: Nairo Quintana’s Pinarello Dogma 65.1 Think 2 |publisher=Cyclingnews.com |date= |accessdate=2013-07-07}}</ref> | weight = 57,3 kg<ref name=cn/> | currentteam = {{ct|FST}} | discipline = [[Šosejas riteņbraukšana|Šoseja]] | role = Braucējs | ridertype = Kalnu braucējs | amateuryears = | amateurteams = | proyear 1 = 2009 | proteam 1 = Boyacá es para Vivirla | proyear 2 = 2010–2011 | proteam 2 = {{ct|CEP|2010}} | proyear 3 = 2012–2019 | proteam 3 = {{ct|MOV|2012}} | proyear 4 = 2020– | proteam 4 = {{ct|FST|2020}} | majorwins = '''[[Lielās tūres]]''' :''[[Tour de France]]'' ::[[Kalnu klasifikācija Tour de France|Kalnu klasifikācija]] ([[2013. gada Tour de France|2013]]) ::[[Jauno braucēju klasifikācija Tour de France|Jauno braucēju klasifikācija]] ([[2013. gada Tour de France|2013]], [[2015. gada Tour de France|2015]]) ::3 posmi ([[2013. gada Tour de France|2013]], [[2018. gada Tour de France|2018]], [[2019. gada Tour de France|2019]]) :''[[Giro d'Italia]]'' ::[[Kopvērtējums Giro d'Italia|Kopvērtējums]] ([[2014. gada Giro d'Italia|2014]]) ::[[Jauno braucēju klasifikācija Giro d'Italia|Jauno braucēju klasifikācija]] ([[2014. gada Giro d'Italia|2014]]) ::3 posmi ([[2014. gada Giro d'Italia|2014]], [[2017. gada Giro d'Italia|2017]]) :''[[Vuelta a España]]'' ::[[Kopvērtējums Vuelta a España|Kopvērtējums]] ([[2016. gada Vuelta a España|2016]]) ::[[Kombinācijas klasifikācija Vuelta a España|Kombinācijas klasifikācija]] ([[2016. gada Vuelta a España|2016]]) ::2 posmi ([[2016. gada Vuelta a España|2016]], [[2019. gada Vuelta a España|2019]]) ::2 TTT ([[2012. gada Vuelta a España|2012]], [[2014. gada Vuelta a España|2014]]) '''Daudzdienu sacensības''' :''[[Tour de Romandie]]'' (2016) :''[[Volta a Catalunya]]'' (2016) :''[[Tirreno—Adriatico]]'' (2015, [[2017. gada Tirreno—Adriatico|2017]]) :[[Basku Zemes tūre]] (2013) :''[[Tour de L'Avenir]]'' (2010) '''[[Klasiskās riteņbraukšanas sacensības|Viendienas un klasikas]]''' :''[[Giro dell'Emilia]]'' (2012) | updated = }} '''Nairo Aleksandrs Kintana Rohass''' ({{val|es|Nairo Alexander Quintana Rojas}}; dzimis {{dat|1990|2|4}}) ir profesionāls [[Kolumbija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], kurš šobrīd pārstāv ''{{ct|FST}}'' komandu. Viņa spēcīgā puse ir braukšana kalnos, kur nozīmīgu lomu spēlē viņa vieglā miesasbūve. Nairo brālis [[Dajers Kintana]] arī ir profesionāls riteņbraucējs un no 2014. līdz 2018. gadam pārstāvēja to pašu komandu — ''[[Movistar Team]]'', bet 2020. gadā atkal pievienojās brālim ''{{ct|FST|2020}}'' komandā. == Karjera == === Karjeras sākums === Kintana karjeru sāka Kolumbijas komandā ''Boyacá es para Vivirla.'' 2010. gadā viņš ''Café de Colombia – Colombia es Pasión'' komandas sastāvā uzvarēja ''[[Tour de l'Avenir]]'', pierādot sevi kā vienu no talantīgākajiem Kolumbijas jaunajiem sportistiem.<ref name="eltiempo.com">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eltiempo.com/noticias/nairo-quintana|title=Nairo Quintana|author=Casa|accessdate=2016-08-31}}</ref> === ''Movistar'' === 2012. gadā Kintana pārcēlās no Kolumbijas uz Eiropu, lai pievienotos ''{{ct|MOV|2012}}''.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.elespectador.com/print/238664|title=A Nairo Quintana el ciclismo lo marcó desde el día en que nació|publisher=Fidel Cano Correa; Comunican S.A.|work=El Espectador|accessdate=20 February 2012|date=4 December 2010|last=Yacelga Abreo|first=Alfredo|language=Spanish|trans_title=In cycling, Nairo Quintana marked it from the day he was born}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.velonation.com/News/ID/9991/Former-Tour-de-lAvenir-winner-Nairo-Quintana-signs-with-Movistar.aspx|title=Former Tour de l’Avenir winner Nairo Quintana signs with Movistar|publisher=VeloNation LLC|work=VeloNation|accessdate=3 March 2012|date=4 October 2011|last=Stokes|first=Shane|location=Chevy Chase, Maryland, U.S.}}</ref> 2012. gadā viņš guva prestižu uzvaru ''[[Critérium du Dauphiné]]'' posmā, kad viņš veica pretuzbrukumu pēc tam, kad braucēju izlases grupa, kurā bija arī sacīkšu līderis [[Bredlijs Viginss]], bija noķērusi pēdējo dienas atrāviena braucēju. Viņš saglabāja vadību arī nobraucienā uz [[Morzinē]].<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/criterium-du-dauphine-2012/stage-6/results|title=Dauphine: Wiggins and Sky dominate the Joux Plane|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Future plc]]|location=Bath, UK|date=9 June 2012|accessdate=22 October 2012|author=Susan Westemeyer}}</ref> 2013. gadā Kintana uzvarēja [[Basku Zemes tūre]]s posmā ar augstāko kāpumu, uzvaru gūstot sprinta finišā pēc kāpuma [[Eibara|Eibarā]], divas sekundes pirms sešu braucēju grupas no citiem kopvērtējuma titula pretendentiem.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/vuelta-ciclista-al-pais-vasco-2013/stage-4/results|title=Quintana wins in the rain on Arrate finish|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Future plc]]|location=Bath, UK|date=4 April 2013|accessdate=6 April 2013|author=Daniel Benson}}</ref> Kintana uzvarēja arī kopvērtējumā pēc otrās vietas pēdējā posmā, kurš bija individuālais brauciens. Posmā uzvarēja [[Tonijs Martins]] (''{{ct|OPQ|2013}}''), bet Kintana ieguva pietiekami daudz laika, lai apsteigtu ''{{ct|SKY|2013}}'' pārstāvi [[Serhio Enao]].<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/vuelta-ciclista-al-pais-vasco-2013/stage-6/results|title=Quintana wins overall at Vuelta Ciclista al Pais Vasco|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Future plc]]|location=Bath, UK|date=6 April 2013|accessdate=6 April 2013}}</ref> 2015. gada sezonas sākumā Kintana uzvarēja ''[[Tirreno—Adriatico]]'' velobrauciena kopvērtējumā. 2016. gadā uzvarēja daudzdienu sacensību ''[[Volta a Catalunya]]'' kopvērtējumā, pēc tam arī ''[[Tour de Romandie]]'' kopvērtējumā, bet septembrī arī ''[[2016 Vuelta a España|Vuelta a España]]'' kopvērtējumā. 2017. gadā Kintana otro reizi uzvarēja ''[[2017. gada Tirreno—Adriatico|Tirreno—Adriatico]]'' velobrauciena kopvērtējumā. [[2017. gada Giro d'Italia]] uzvarēja vienā no sacensību posmiem un finišēja otrais kopvērtējumā aiz [[Toms Dimulēns|Toma Dimulēna]]. Kintana uzvarēja [[2019. gada Vuelta a España|2019. gada ''Vuelta a España'']] otrajā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-espana-2019/stage-2/results/|title=Vuelta a Espana 2019: Stage 2 Results|last=Benson|first=Daniel|website=cyclingnews.com|access-date=2019-09-18|date=|language=en}}</ref> === ''Arkéa–Samsic'' === 2019. gada septembrī tika paziņots, ka Kintana — kopā ar brāli [[Dajers Kintana|Dajeru]] un citu kolumbieti [[Vinners Anakona|Vinneru Anakonu]] — parakstījis triju gadu līgumu ar ''{{ct|FST|2019}}'', kam pievienosies līdz ar nākamās sezonas sākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2019/09/nairo-quintana-signs-a-three-year-deal-with-arkea-samsic/|title=Nairo Quintana signs a three-year deal with Arkéa-Samsic|website=CyclingTips|access-date=2019-09-02|date=2019-09-03|language=en-US}}</ref> [[2022. gada Tour de France|2022. gada ''Tour de France'']] pēc ilgāka pārtraukuma uzrādīja augstvērtīgu sniegumu, izcīnot sesto vietu kopvērtējumā un otro vietu atsevišķā posmā, taču augusta vidū saņēma diskvalifikāciju par [[Tramadols|tramadola]] lietošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/08/nairo-quintana-disqualified-from-2022-tour-de-france-for-tramadol-use/|title=Nairo Quintana disqualified from 2022 Tour de France for tramadol use|last=Long|first=Jonny|website=CyclingTips|access-date=2022-08-18|date=2022-08-17|language=en}}</ref> Tramadols ir pretsāpju līdzeklis, kura izmantošanu sacensībās aizliegusi [[Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība]], taču tas netiek klasificēts kā dopings. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Nairo Quintana|Nairo Kintana}} {{sporta ārējās saites}} {{riteņbraukšana-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kintana, Nairo}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kolumbijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Giro d'Italia kopvērtējuma uzvarētāji]] [[Kategorija:Vuelta a España kopvērtējuma uzvarētāji]] [[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] e8rk6pj3yx1qp7ulcd71hruhprohhjx Arnis Līcītis 0 220976 3671883 3671383 2022-08-17T22:58:51Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Arnis Līcītis | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1946|1|8}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = {{dat|2022|1|21}} | miršanas vieta = {{Rīga|Latvija}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 1965—2022 | dzīvesbiedrs = [[Inga Aizbalte]] | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Arnis Līcītis''' (dzimis {{dat|1946|1|8}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2022|1|21}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gadā Rīgā aktieru [[Alfrēds Videnieks|Alfrēda Videnieka]] un Helgas Līcītes ģimenē. Mācījās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]] un neklātienē studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Valsts konservatorijas]] Teātra fakultātē, kuru pabeidzis 1970. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.a440014/|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-28|date=2022-01-21|language=lv}}</ref> Līcītis darbojās [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātrī]], [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]], [[Jaunatnes teātris|Jaunatnes]] un [[Rīgas krievu drāmas teātris|Krievu drāmas teātros]], bija viens no ražīgākajiem latviešu kinoaktieriem. Filmējies vairāk nekā 160 filmās un seriālos, vairāk aiz Latvijas robežām. Viena no Latvijā zināmākajām kinolentēm ar Līcīša dalību ir "[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]". Bija precējies ar aktrisi [[Inga Aizbalte|Ingu Aizbalti]]. Miris 2022. gada 21. janvārī Rīgā no [[sirdstrieka]]s. == Filmogrāfija (nepilna) == [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] filmējās no 1965. gada, tēlojis apmēram 150 dažādās filmās, arī Moldovā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā un Ukrainā. {| class="wikitable" |- ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! Piezīmes |- | 1965 | "[[Sūtņu sazvērestība]]" | strēlnieks Līdaka | debija kino |- | 1968 | "[[Ceļa zīmes (filma)|Ceļa zīmes]]" | Arnis | |- | 1972 | "[[Egle rudzu laukā]]" | Andrejs | |- | 1974 | "[[Uzbrukums slepenpolicijai]]" | Brašais | |- | 1976 | "Favorīts" | Alans Jorks | kinostudija ''Moldova-film'' |- | 1978 | "Cietoksnis" (''Крепость'') | kapteinis Skvorcovs | kinostudija ''Moldova-film'' |- | 1979 | "Akvanauti" (''Акванавты'') | Dimons | M. Gorkija kinostudija |- | 1980 | "Brāļi Riko" (''Братья Рико'') | Džino Riko | kinostudija ''Belorusjfiļm'', TV filma |- | 1980 | "Lielais mazais karš" | [[Roberts Eidemanis]] | kinostudija ''Moldova-film'' |- | 1981 | "[[Trīs dienas pārdomām]]" | epizode | |- | 1981 | "[[Ilgais ceļš kāpās]]" | dakteris Lorans | TV miniseriāls |- | 1981 | "Spēle bez trumpjiem"<br />(''Lošimas be kozirių'') | Roks Blažis | Lietuvas kinostudija |- | 1982 | "Kaut kur raud vālodze.."<br />(''Где-то плачет иволга...'') | Filips Dikēns | kinostudija "Mosfiļm" |- | 1983 | "[[Mirāža (filma)|Mirāža]]" | policists (epizode) | TV filma |- | 1984 | "[[Mans draugs Sokrātiņš]]" | skolotājs | |- | 1984 | "Nemarķētā krava"<br />(''Груз без маркировки'') | Hosē Ferači | A. Dovženko kinostudija |- | 1984 | "[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]" | Juris | |- |1985 |"Русь изначальная" |Malks |M. Gorkija kinostudija |- | 1988 | "Ifas pils gūsteknis" <br />(''Узник замка Иф'') | Vilfors | Odesas kinostudija |- | 1988 | "[[Svešais (filma)|Svešais]]" | Ziga tēvs | |- | 1989 | "Grūti būt dievam" | Dons Ripats | PSRS/VFR/Francija/Šveice |- | 1991 | "[[Depresija (filma)|Depresija]]" | Volodja | studija DEKRIM |- | 2000 | "[[Baiga vasara]]" | vēstnieks Derevjanskis | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/711/ Arnis Līcītis] filmas.lv {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/2524/bio/ Profils kino-teatr.ru] {{ru ikona}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Licitis, Arnis}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Jaunatnes teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 0rbob3kcyojjb76thdecp7o6dbd2048 Ādolfs Grasis 0 223489 3672043 3589393 2022-08-18T09:25:37Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{mdv → {{miršanas datums un vecums, [[Latvietis]] → [[latvieši|latvietis]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Ādolfs Grasis | vārds_orig = | attēls = Ādolfs Grasis.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1905|1|11}} | dz_viet = {{vieta|Krievijas impērija|Vecumnieku pagasts}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1976|3|3|1905|1|11}} | mir_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = | svars = | poz = {{Basketbola pozīcija|a}} | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_tr = | kar_beig_tr = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ādolfs Grasis''' (dzimis {{dat|1905|1|11}} [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagastā]], miris {{dat|1976|3|3}} [[Rīga|Rīgā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieki-jubilari/items/152.html|title=Ādolfs Grasis|publisher=Bauskasbiblioteka.lv|accessdate={{dat|2013|5|11||bez}}}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]] un basketbola treneris, spēlējis [[aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. Viens no basketbola aizsācējiem Latvijā.<ref name="sa" /> == Biogrāfija == Bijis pirmās Latvijas basketbola komandas "Melnā roka" kapteinis.<ref name="sa" /> Pēc tam sāka spēlēt [[JKS]] sastāvā.<ref name="sa" /> {{dat|1924|4|29||bez}} Grasis bija viens no astoņiem [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] basketbolistiem, kas pret [[Igaunijas basketbola izlase|Igaunijas izlasi]] aizvadīja pirmo starpvalstu basketbola izlašu spēli Eiropā.<ref name="sa" /> Spēlē uzvarēja Latvijas izlase ar 20—16. JKS sastāvā kļuva par Latvijas čempionu 1925. gadā, tāpat ir Latvijas čempions boksā (1923) un volejbolā (1926).<ref name="sa" /> 1928. gadā beidzis basketbolista karjeru.<ref name="lbv" /> Laikā no 1928. līdz 1936. gadam bijis fiziskās audzināšanas instruktors [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].<ref name="lbv" /> Vadījis Latvijas izlasi [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionātā]] Rīgā. Kā treneris trīs reizes kļuvis par Latvijas čempionu, vadot "Universitātes sporta" komandu (1934—1936).<ref name="sa" /> Bijis [[Rīgas Pionieru pils]] Fiziskās audzināšanas nodaļas vadītājs (1945—1955), 1965. gadā sācis strādāt [[Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā]], kur darbojies līdz pat 1976. gadam, kad nomira.<ref name="lbv" /> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="sa">{{Sporta Avīze|first= Ivars|last= Ošiņš|date= {{dat|2005|11|15||bez}}|title= Grasis — basketbola vērtība|volume= 46|issue= 516|pages= 36.—37}}</ref> <ref name="lbv">{{LBV|298}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Grasis, Adolfs}} [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1976. gadā mirušie]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] j2cau4c6hyu54d4e14cd8zli9i2j6bf Darela savvaļas parks 0 225994 3671865 3671318 2022-08-17T20:51:23Z Algonkins 30993 /* Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. ;Maurīcijas rāpuļi Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju. 1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, jaunas populācijas ir izveidotas un rūpīgi uzraudzītas citās saliņās. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu "flagmani" Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2020. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== ;Mežu lemuri [[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā. ;Mitrāju lemurs [[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs "statuss" – Džērsijas iedzīvotāju iesauka "crapauds" [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki. ===Lauksaimniecības zemju putni=== Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu "Birds on the Edge", Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni. ===Sikspārņi=== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] jurkbhsi4ff42gmoxc9cym0wttuj4ds 3671873 3671865 2022-08-17T21:35:51Z Algonkins 30993 /* Aviāriji */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. ;Maurīcijas rāpuļi Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju. 1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, jaunas populācijas ir izveidotas un rūpīgi uzraudzītas citās saliņās. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu "flagmani" Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2020. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== ;Mežu lemuri [[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā. ;Mitrāju lemurs [[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs "statuss" – Džērsijas iedzīvotāju iesauka "crapauds" [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki. ===Lauksaimniecības zemju putni=== Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu "Birds on the Edge", Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni. ===Sikspārņi=== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 1s165yq9owcklm5hnm1e54okqt8thaj Humpi Koneru 0 228800 3671638 3565467 2022-08-17T12:00:38Z Uldis s 26307 2022. gada šaha olimpiādes rezultāts wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Humpi Koneru | vārds_orig = ''కోనేరు హంపీ'' | attēls = Koneru Humpy.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Humpi Koneru 2006. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1987 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Āndhra Pradēša}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IND}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Humpi Koneru''' ({{val-te|కోనేరు హంపీ}}; {{val-en|Humpy Koneru}}; dzimusi {{dat|1987|03|31|L}}, [[Āndhra Pradēša|Āndhra Pradēšā]], [[Indija|Indijā]]) ir [[Indija]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (GM 2002). == Biogrāfija == Šahu iemācījusies spēlēt piecu gadu vecumā. Savas šahistes karjeras sākumā četras reizes uzvarējusi Pasaules junioru čempionātos šahā: U10 (1997), U12 (1998), U14 (2000) un U20 (2001) vecuma grupās. 2000. gadā uzvarējusi arī [[Āzija]]s junioru šaha čempionātos. 2002. gadā turnīrā [[Budapešta|Budapeštā]] izpildījusi vīriešu lielmeistara normu, kļūstot par visu laiku jaunāko sievieti, kurai piešķirts lielmeistara (GM) nosaukums.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=333 Humpy beats Judit Polgar by three months]</ref>. 2003. gadā [[Kalkuta|Kalkutā]] izcīnījusi Āzijas čempiones nosaukumu šahā. 2004. gadā [[Elista|Elistē]] piedalījusies [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionātā šahā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], kur tikusi līdz pusfinālam, kurā zaudējusi [[Jekaterina Kovaļevska|Jekaterinai Kovaļevskai]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches]</ref> Lielu panākumu guvusi 2005. gadā prestižajā [[FIDE]] turnīrā «Ziemeļu [[Urāli|Urālu]] kauss», kur apsteigusi tādas pazīstamas šahistes kā [[Sjui Juihua]], [[Aleksandra Kosteņuka]] un [[Antoaneta Stefanova]] un izcīnījusi 1. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2507 |title=North Urals Cup 2005: Humpy wins, Xu Yuhua second |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121109015505/http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2507 |archivedate={{dat|2012|11|09||bez}} }}</ref> 2008. gadā [[Naļčika|Naļčikā]] atkal iekļuvusi [[2008. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionāta]] pusfinālā, kur zaudējusi [[Hou Jifaņa|Hou Jifaņai]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a8wo$wix.htm 2008 FIDE Knockout Matches]</ref> 2009. gadā uzvarējusi FIDE Grand Prix turnīru ciklā un izcīnījusi tiesības sacensties [[2011. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|mačā par Pasaules čempiones nosaukumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5301 |title=Istanbul: Humpy wins Women Grand Prix |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121109191121/http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5301 |archivedate={{dat|2012|11|09||bez}} }}</ref> Šis mačs notika 2011. gadā [[Tirāna|Tirānā]] un beidzas ar toreizējās Pasaules čempiones Hou Jifaņas pārliecinošu uzvaru 5½ : 2½ (+3 -0 =5).<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=7700 WWCC R08: Draw, Hou Yifan retains World Championship title]</ref> 2015. gadā [[Soči|Sočos]] [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas]] Humpi Koneru bija reitingfavorīte, tomēr ceturtdaļfinālā zaudēja [[Ukraina]]s šahistei [[Marija Muzičuka|Marijai Muzičukai]] ar 1½:2½. Šajā pašā gadā Indijas izlases sastāvā [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] [[Čendu]] pie 1. galdiņa izcīnījusi 5½ punktus no 9 iespējamajiem (+4, =3, -2). 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Hajata Toubala|Hajatu Toubalu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Jolanta Zavadzka|Jolantai Zavadzkai]].<ref>[https://ugra2018.fide.com/pairings/ Women’s World Championship 2018]</ref> 2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) uzvarējusi FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2019. gada decembrī [[Maskava|Maskavā]] uzvarējusi Pasaules sieviešu ātrā šaha čempionātā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/world_rapid_blitz_ch19 ChessPro. Чемпионат мира по рапиду и блицу. Москва 2019. Все о турнире]</ref> 2020. gada februārī [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējusi starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]</ref> Pārstāvējusi Indijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=5008123 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=49497 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.365chess.com/players/Koneru_Humpy | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/107632 | nopp=false | accessdate={{dat|2013|07|10||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20191024175123/https://chesstempo.com/gamedb/player/107632 | archivedate={{dat|2019|10|24||bez}} }} šahista profils vietnē chesstempo.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.olimpbase.org/playersw/bjblhjjd.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes) * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.olimpbase.org/playersv/bjblhjjd.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti) {{DEFAULTSORT:Koneru, Humpi}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Āndhrā Pradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] oxuwhitjnux760rz9ln8l3bnod60e55 Pelēkā Pūce 0 230699 3671900 3079197 2022-08-18T04:34:10Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Pelēkā Pūce<br />''Wa-Sha-Quon-Asin'' | attēls = Grey Owl.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = Pelēkā Pūce 1936. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1888 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Heistingsa]], [[Anglija]] {{flaga|Anglija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 13 | m_vieta = [[Saskačevana]], <br>{{karogs|Kanāda}} | dzīves vieta = | pilsonība = | tautība = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Angela Egvuna <br /> [[Anahareo]] (Ģērtrūde Bernarde) <br /> Ivonna Perī | bērni = Agnese <br /> Širleja Dauna | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks<br/>apkārtējās vides aizsargātājs |rakstīšanas valoda = | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Pelēkā Pūce''' ({{val-en|Grey Owl}}, [[odžibvu]] val. '''Wa-Sha-Quon-Asin''' — ''Tas, Kurš Medī Naktīs'') bija angļu izcelsmes [[Kanāda]]s rakstnieks. Viņa īstais vārds ir '''Arčibalds Belānijs''' (''Archibald Belaney''), savukārt vēlāko pseidonīmu ''Pelēkā Pūce'' tam piešķīra [[anišināpi|odžibvu]] [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]]. Dzimis Anglijā, astoņpadsmit gadu vecumā Arčibalds emigrēja uz Kanādu. Dzīvojot starp odžibviem, viņš apguva to valodu, iemācījās šīs cilts tradīcijas, vietējās ražas ievākšanas metodes un slazdu izlikšanu. 1925. gadā Pelēkā Pūce iepazinās ar 19-gadīgo [[mohauku]] cilts meiteni [[Anahareo]].<ref>Grey Owl, ''Pilgrims of the Wild,'' (Toronto: Dundur Press, 2010), 15.</ref> Anahareo iespaidā viņš no slazdu licēja pamazām pārtapa par dedzīgu dabas aizstāvi un ievērojamu rakstnieku, par "visietekmīgāko savvaļas apustuli".<ref> [http://jstor.org/pss/1185502 John Sugden, review of Donald B. Smith, ''From the Land of Shadows: The Making of Grey Owl''], ''American Indian Quarterly'', Summer 1991, accessed 4 Feb 2010</ref> ==Dzīvesgājums== ===Bērnība un skolas laiks=== Arčibalds Belānijs dzimis 1888. gada 18. septembrī netālu no [[Heistingsa]]s [[Anglija|Anglijā]]. Viņa tēvs bija angļu/skotu pēcnācējs, māte angliete. Vecāki zēnu pameta, un viņu uzaudzināja tēva māte un viņas abas māsas. Taču Arčibalda māte vairākas reizes tos apmeklēja. Vēlāk jau Kanādā Pelēkā Pūce apgalvoja, ka viņa tēvs ir skots, bet māte [[apaču]] indiāniete. Arčibalds pabeidza Heistingsas ģimnāziju. Bērnībā viņu valdzināja Ziemeļamerikas indiāņi, un ārpus skolas viņš daudz laika pavadīja, lasot par viņiem grāmatas vai pētot tuvējo mežu. ===Pārcelšanās uz Kanādu=== 1906. gadā Arčibalds pārcēlās uz Kanādu. Sākotnēji viņš gatavojās studēt lauksaimniecību [[Toronto]], bet drīz devās uz [[Ontārio]] provinces ziemeļiem. Tur viņš apmetās starp odžibviem (zināmi arī kā čipevi jeb anišinābi), apprecējās ar indiānieti un pieņēma vārdu ''Pelēkā Pūce''. Pelēkā Pūce pelnīja, strādājot par lamatu licēju jeb traperu, pavadoni mežā un mežsargu. Šajā laikā viņš arī pārtapa par Amerikas pamatiedzīvotāju, apkārtējiem stāstīdams, ka ir ieradies pie Kanādas odžibviem no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un ir skota un apaču indiānietes pēcnācējs. Šī leģenda turpināja dzīvot arī pēc rakstnieka nāves. 1978. gadā latviski izdotās grāmatas "Seidžo un viņas bebru piedzīvojumi" priekšvārdā "Kas tad īsti ir Pelēkā Pūce" rakstīts: ''"Pelēkā Pūce (indiāņu valodā — Vešekvonezin) — tādu iesauku bija dabūjis jaunais indiāņu mednieks, kura dzīves veids stipri vien atgādināja naktsputna dzīves veidu. Pelēkā Pūce tomēr īsts indiānis nebija: viņa tēvs, anglis, bija apprecējis indiānieti."'' ===Trapera gaitas=== Pirms doties uz Ontārio ziemeļiem, Arčibalds apmetās pie [[Timiskaminga ezera]], kur strādāja par gidu un turpināja pašizglītoties, kā izdzīvot brīvā dabā. Lielu palīdzību sniedza vietējais mednieks Bils Gupijs, kura ģimenē Arčibalds uzturējās. Viņš jaunajam censonim iemācīja pārvietoties ar sniega kurpēm un dažādu slazdu izlikšanas pamatus. Arčibalds dedzīgi tiecās apgūt šīs zināšanas, jo bija Kanādas dabas savaldzināts un sapņoja turpmāko dzīvi saistīt ar trapera arodu. Ziemeļos viņš apmetās pie [[Temagami ezera]], kura nosaukums odžibvu valodā nozīmē ''"krasta dziļie ūdeņi"''. Arčibalda sajūsma par indiāņiem kļuva tikai stiprāka, un viņš sāka mācīties odžibvu valodu. Šeit Arčibalds iepazinās ar odžibvu sievieti Angelu Egvunu. Angela turpināja viņu apmācīt, kā izlikt slazdus un zvejas tīklus un iepazīstināja ar cilts vecajiem, kuri nākamajam rakstniekam sniedza nenovērtējamas zināšanas. Pelēkās Pūces dedzība ietekmēja odžibvus, un viņi pret to izturējās kā pret savējo. 1909. gada ziemu Arčibalds pavadīja ar odžibvu traperiem, un vēlāk ar lepnumu atcerējās šo laiku, kad tika atzīts par cilts traperi. 1910. gada 23. augustā viņš apprecējās ar Angelu Egvunu, no kuras bija tik daudz iemācījies par Amerikas pamatiedzīvotājiem. ===Karadienestā=== 1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā Pelēko Pūci iesauca Kanādas armijā un kā snaiperi nosūtīja uz Francijas fronti. Apkārtējie neapšaubīja Pelēkās Pūces "indiānisko" izcelsmi un iesauca viņu par indiāni. 1916. gadā Arčibaldu divas reizes ievainoja. Pēc pēdējā ievainojuma cauršautajā pēdā sākās [[gangrēna]] un viņu aizsūtīja ārstēties uz Angliju. 1917. gada septembrī Pelēkā Pūce atgriezās Kanādā. ==Atsauces== {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kanādas rakstnieki]] 8hybi9d39kia3j5q9jraybrmxgxwxrn Rīga dimd 0 231225 3671892 3623497 2022-08-18T00:27:39Z WoweMain 91511 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīga dimd.jpg|thumb|300px|Dziesmas "Rīga dimd" sākuma notis.]] '''Rīga dimd''' ir populāra [[latviešu tautasdziesma]] [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872. gadā. == Vēsture == Kopš 1839. gada J. Cimze vadīja [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes skolotāju semināru]] Valmierā, no 1849. līdz 1881. gadam Valkā. Viņa apkopotā latviešu un cittautu dziesmu krājuma koriem “Dziesmu rota” pirmie divi sējumi iznāca 1872. gadā, no kuriem pirmajā ("Dārza puķes") bija vācu komponistu sacerējumi, bet otrajā ("Lauka puķes") latviešu tautas dziesmu apdares korim. Krājums turpināja iznākt 12 gadus, pēdējās burtnīcas vēl pēc autora nāves. [[Attēls:Rīga dimd latviešu tautas dziesma22469.wav|thumb|Rīga dimd.]] Latviešu tautas dziesmu apdares bija ietvertas II (1872), III (1874), IV (1875) un VII (1884) burtnīcās, no tām daudzas iekļuva [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] repertuārā. == Dziesmas vārdi == {{columns |width=200px |col1= Rīga dimd, Rīga dimd!<br /> Kas to Rīgu dimdināj?<br /> Aijaijā trallallā,<br /> kas to Rīgu dimdināj? |col2= Tai meitai pūru kala,<br /> kam trejādi bāleliņ',<br /> Aijaijā trallallā,<br /> kam trejādi bāleliņ'. |col3= Tēva brālis pūru kala,<br /> mātes brālis atslēdziņ',<br /> Aijaijā trallallā,<br /> mātes brālis atslēdziņ'. |col4= Viņas pašas īstais brālis,<br /> zelta vāku liedināj',<br /> Aijaijā trallallā,<br /> zelta vāku liedināj'. <ref>[http://www.dziesmas.lv/d/Riga_dimd/5135 www.dziesmas.lv]</ref> }} {{Audio piemērs |fails = R%C4%ABga_dimd_latvie%C5%A1u_tautas_dziesma22469.wav |nosaukums = Rīga dimd |apraksts = Latviešu tautas dziesma komponista [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] apdarē, izpilda T.Kalniņa Radio koris |pos = right }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.youtube.com/watch?v=8FFOXfsco_M Rīga dimd] Kora izpildījumā 7. starptautiskajā koru festivālā [[Varšava|Varšavā]]. {{Latviešu dziesmu svētku dziesmas}} [[Kategorija:Jāņa Cimzes dziesmas]] [[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Tautasdziesmas]] dg9fu2kdr29py69od7s24q35j854o16 3671893 3671892 2022-08-18T00:28:30Z WoweMain 91511 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīga dimd.jpg|thumb|300px|Dziesmas "Rīga dimd" sākuma notis.]] '''Rīga dimd''' ir populāra [[latviešu tautasdziesma]] [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872. gadā. == Vēsture == [[Attēls:Rīga dimd latviešu tautas dziesma22469.wav|thumb|Rīga dimd.]] Kopš 1839. gada J. Cimze vadīja [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes skolotāju semināru]] Valmierā, no 1849. līdz 1881. gadam Valkā. Viņa apkopotā latviešu un cittautu dziesmu krājuma koriem “Dziesmu rota” pirmie divi sējumi iznāca 1872. gadā, no kuriem pirmajā ("Dārza puķes") bija vācu komponistu sacerējumi, bet otrajā ("Lauka puķes") latviešu tautas dziesmu apdares korim. Krājums turpināja iznākt 12 gadus, pēdējās burtnīcas vēl pēc autora nāves. Latviešu tautas dziesmu apdares bija ietvertas II (1872), III (1874), IV (1875) un VII (1884) burtnīcās, no tām daudzas iekļuva [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] repertuārā. == Dziesmas vārdi == {{columns |width=200px |col1= Rīga dimd, Rīga dimd!<br /> Kas to Rīgu dimdināj?<br /> Aijaijā trallallā,<br /> kas to Rīgu dimdināj? |col2= Tai meitai pūru kala,<br /> kam trejādi bāleliņ',<br /> Aijaijā trallallā,<br /> kam trejādi bāleliņ'. |col3= Tēva brālis pūru kala,<br /> mātes brālis atslēdziņ',<br /> Aijaijā trallallā,<br /> mātes brālis atslēdziņ'. |col4= Viņas pašas īstais brālis,<br /> zelta vāku liedināj',<br /> Aijaijā trallallā,<br /> zelta vāku liedināj'. <ref>[http://www.dziesmas.lv/d/Riga_dimd/5135 www.dziesmas.lv]</ref> }} {{Audio piemērs |fails = R%C4%ABga_dimd_latvie%C5%A1u_tautas_dziesma22469.wav |nosaukums = Rīga dimd |apraksts = Latviešu tautas dziesma komponista [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] apdarē, izpilda T.Kalniņa Radio koris |pos = right }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.youtube.com/watch?v=8FFOXfsco_M Rīga dimd] Kora izpildījumā 7. starptautiskajā koru festivālā [[Varšava|Varšavā]]. {{Latviešu dziesmu svētku dziesmas}} [[Kategorija:Jāņa Cimzes dziesmas]] [[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Tautasdziesmas]] 6jwrvk7yjmk6dmsq0huxepotlemj4kr Mihails Gromovs 0 232553 3671674 3572971 2022-08-17T13:22:53Z 2A01:CB01:103B:7CEC:2805:84C4:690B:90CE Institut des hautes études scientifiques wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Mihails Gromovs | vārds_orig = ''Михаил Леонидович Громов<br />Mikhaïl Gromov'' | attēls = Gromov Mikhail Leonidovich.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1943 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Boksitogorska]], [[Ļeņingradas apgabals]], [[Padomju Savienība|PSRS]]<br /> ({{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Institut des hautes études scientifiques|Padziļināto zinātnes studiju institūts]] (''Institut des Hautes Études Scientifiques''), [[Ņujorkas Universitāte]] | alma_mater = [[Ļeņingradas Valsts universitāte]] | zinātne = [[matemātika]], [[ģeometrija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = [[hiperboliskā grupa]] | apbalvojumi = [[Veblena prēmija]] (1981)<br />[[Volfa prēmija]] (1993)<br />[[Ābela prēmija]] (2009) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Mihails Gromovs''' ({{val-ru|Михаил Леонидович Громов}}, {{val-fr|Mikhaïl Gromov}}; dzimis {{dat|1943|12|12}}) ir [[krievi|krievu]] tautības [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Francija]]s [[matemātiķis]]. [[Ābela prēmija]]s (2009)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abelprize.no/c53859/seksjon/vis.html?tid=53868|title=The Abel Prize Laureate 2009|publisher=The Norwegian Academy of Science and Letters|access-date={{dat|2015|04|27||bez}}|archive-date={{dat|2013|05|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130514222022/http://www.abelprize.no/c53859/seksjon/vis.html?tid=53868}}</ref> un [[Volfa prēmija]]s (1993) laureāts. Darbi dažādās [[ģeometrija]]s nozarēs. Dzimis Krievijā. Beidzis universitāti Ļeņingradā ([[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]). 1974. gadā ar [[Izraēla]]s vīzu pameta PSRS. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ams.org/notices/201003/rtx100300391p.pdf Interview with Mikhail Gromov] * [http://www.youtube.com/watch?v=j2LTRE6sX2o Gromov lecturing (video)] {{biogrāfija-aizmetnis}} {{matemātika-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gromovs, Mihails}} [[Kategorija:Ļeņingradas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas matemātiķi]] [[Kategorija:Francijas matemātiķi]] [[Kategorija:Ābela prēmijas laureāti]] iwtyg9de8vqcd3fcty1dqas9h6v5in7 1. tramvaju maršruts (Rīga) 0 240867 3671837 3661464 2022-08-17T19:42:26Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|tramvaju maršrutu Rīgā|1. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 1. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Imanta]] |uz = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |karte = [[File:1tram 2.png|1tram 2]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2005|09|01}} * ''{{dat|2017|06|05}}'' |atjaunots = {{dat|2017|06|05}} |slēgts = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 36,587 km <br /> (18,286 km / 18,291 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 74 (37 / 37) |transporta vienīb = 21(darbdienās) 16 (brīvdienās) |depo = № 5 (apkalpo) |parks = <!-- autobusiem --> |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 7 195 969 (06.2017-12.2017) |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/1/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''1. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Imanta]]s apkaimes [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai]]. 1. tramvaju maršruta kopējais garums ir 36,587 km. Maršruta '''[[Imanta]]—[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 18,286 km, bet maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]—[[Imanta]]''' kopējais garums ir 18,291 km. Darbdienās pa maršrutu kursē 21 tramvaji, bet brīvdienās - 16 tramvaji. Šobrīd 1. tramvajs ir visgarākais un visbiežāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā. 1. tramvajs ir arī Rīgā visvairāk izmantotais ne tikai tramvaja, bet arī visa sabiedriskā transporta maršruts. 1. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 5. tramvaju depo. Maršruts atklāts 2005. gada 1. septembrī, slēgts 2009. gada 1. septembrī, atjaunots 2017. gada 5. jūnijā. Sākumā atjaunotais maršruts pa Radio ielu (pietura "Stacijas laukums") kursēja tikai virzienā uz Imantu un no 2017. gada 5. jūnija līdz 2018. gada 2. martam kursēja arī pa 13. janvāra ielu, taču tagad kursē pa vēsturisko maršrutu — pa Prāgas, Centrāltirgus un Maskavas ielām, abos virzienos. Atsevišķām pieturvietām mainīti arī to nosaukumi. Kopš 2018. gada 3. marta virzienā uz Juglu bija ieviesta papildpietura „Aspazijas bulvāris” K. Barona ielā. No 2018. gada 9. jūnija papildpietura likvidēta, ieviesta pietura "Stacijas laukums" Radio ielā.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-un-3-tramvaja-marsruta-mainisies-pieturvietas-stacijas-laukums-izvietojums/ 1. un 3. tramvaja maršrutā mainīsies pieturvietas “Stacijas laukums” izvietojums]</ref> [[Attēls:Tramvaj v Rize.jpg|thumb|200px|1. maršruta tramvajs pie [[Rīgas Centrāltirgus]]]] [[Attēls:Tatra T3A.jpg|thumb|200px|1. maršruta tramvajs [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvārī]]]] [[Attēls:1. tramvajs Ropažu ielā.JPG|thumb|200px|1. maršruta tramvajs [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]]]] [[Attēls:1. tramvajs Ropažu ielā 2.JPG|thumb|200px|1. maršruta tramvajs [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]]]] [[Attēls:Tramvajs Juglas galapunktā.jpg|thumb|200px|1. maršruta tramvajs Juglas galapunktā]] [[File:Škoda 15T2 Ropažu ielā.jpg|thumb|200px|1. maršruta tramvajs [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]]]] [[File:1. tramvajs uz Brīvības gatves.jpg|thumb|200px|1. maršruta tramvajs [[Brīvības gatve|Brīvības gatvē]]]] == Maršruts == * Virzienā '''[[Imanta]]—[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Dammes iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Jūrmalas gatve]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] un [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]. * Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]—[[Imanta]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Kurzemes prospekts]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]] un [[Dammes iela]]. == Pieturvietas == 1. tramvaju maršrutā pavisam ir 74 pieturas. Virzienā '''[[Imanta]]—[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 37 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]—[[Imanta]]''' ir 37 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Imanta]] |- | align="center" | 2 | [[Anniņmuižas bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 6 | [[Jūrmalas gatve]] |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 8 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 9 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 11 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 15 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 18 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 22 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 24 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 26 | [[VEF]] |- | align="center" | 27 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 28 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 29 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 30 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 32 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 33 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 34 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 35 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 36 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 37 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 2 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 6 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 7 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[VEF]] |- | align="center" | 13 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 14 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 16 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 18 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 21 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 22 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 23 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 25 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 27 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 28 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 29 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 30 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 32 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 33 | [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] |- | align="center" | 34 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 35 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 36 | [[Dammes iela]] |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] |- |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Imanta]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Kurzemes prospekts]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]] un [[Dammes iela]]. Virzienā '''[[Imanta]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Dammes iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Jūrmalas gatve]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]] un [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]. Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]'''—'''[[Stacijas laukums]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] un [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]]. Virzienā '''[[Stacijas laukums]]'''—'''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] un [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]. Virzienā '''[[Stacijas laukums]]'''—'''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]] un [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]. Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])'''—'''[[Stacijas laukums]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] un [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Imanta]]''' ir 25 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Imanta]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 25 pieturas. Savukārt virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' - '''[[Stacijas laukums]]''' ir 21 pietura. Bet virzienā '''[[Stacijas laukums]]''' - '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 9 pieturas. Savukārt virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' - '''[[Stacijas laukums]]''' ir 9 pieturas. Bet virzienā '''[[Stacijas laukums]]''' - '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 21 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Imanta]] |- | align="center" | 2 | [[Anniņmuižas bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 6 | [[Jūrmalas gatve]] |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 8 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 9 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 11 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 15 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] |- | align="center" | 17 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 18 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 22 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 24 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 4 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Stacijas laukums]] |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 11 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 13 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 15 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 16 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 17 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 20 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 21 | [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] |- | align="center" | 22 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Dammes iela]] |- | align="center" | 25 | [[Imanta]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 2 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 6 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 7 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[VEF]] |- | align="center" | 13 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 14 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 16 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 18 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 21 | [[Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 4 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 14 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 17 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 18 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 19 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |} |} == Vēsture == Maršruts sākotnēji tika izveidots 2005. gada 1. septembrī. Tas bija kā 4. un 6. tramvaju maršruta apvienojums.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/no-imantas-lidz-juglai-ar-1-tramvaju-12522395 No Imantas līdz Juglai ar tramvaju]</ref> Oficiāli uz laiku tas tika slēgts 2009. gada 1. septembrī,<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/323683-rigas_satiksme_slegusi_1_un_8_tramvaja_marsrutu "Rīgas satiksme" slēgusi 1. un 8. tramvaja maršrutu]</ref> kaut gan remontdarbu dēļ [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] tramvaju kustība 1. maršrutā tika pārtraukta jau {{dat|2009|06|10}}.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/195387-riga_bus_ieverojamas_izmainas_tramvaju_kustiba Rīgā būs ievērojamas izmaiņas tramvaju kustībā]</ref> Maršrutu atjaunoja 2017. gada 5. jūnijā, kaut gan sākotnēji tas bija paredzēts jau 17. maijā, taču ar biežākiem kursēšanas intervāliem. Maršruts palicis tāds pats kā pirms tam, vienīgi abos virzienos kursē caur Radio ielu un tramvajs neilgu brīdi neiebrauca Centrāltirgū, kā tas bija agrāk, bet kopš 2018. gada 3. marta atkal brauc gar Centrāltirgu (arī abos virzienos).<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-uz-imantu-saks-kurset-5-junija/ Zemās grīdas tramvaji uz Imantu sāks kursēt 5. jūnijā]</ref><ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu]</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela|Prāgas ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija uz nenoteiktu laiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/|title=No 30. jūlija tiks atjaunota 2., 7. un 10. maršruta tramvaju kustība gar Centrāltirgu, 1. maršruta tramvajs turpinās kursēt pa 13. janvāra ielu}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|n7Fu9nvnay0|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Imanta - Jugla) (no priekšas)}} * {{youtube|AyGr-rdX9PY|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Jugla - Imanta) (no priekšas)}} * {{youtube|nBsuxaS3Pr4|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Imanta - Jugla) (no aizmugures)}} * {{youtube|8C90slGJ3bo|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Jugla - Imanta) (no aizmugures)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|1]] a22szay1d08pnp52cmnkdke2wl6kznt Džordžs Ārmstrongs Kasters 0 242678 3671841 2844505 2022-08-17T19:50:15Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džordžs Ārmstrongs Kasters | vārds_orig = ''George Armstrong Custer'' | attēls = Custer Portrait Restored.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1839 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 5 | dz_vieta = Ņūramlija (''New Rumley''), [[Ohaio (štats)|Ohaio]], {{USA}} | m_dat_alt = | m_gads = 1876 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 25 | m_vieta = Mazā Bighorna (''Little Bighorn''), [[Montānas teritorija]] ([[Montāna]]), {{USA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Appletons' Custer George Armstrong signature.jpg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1861–1876 | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[ASV Pilsoņu karš]] ([[Pirmā Bulranas kauja]], [[Pussalas kampaņa]], [[Entitemas kauja]], [[Čenselorsvikas kauja]], [[Getisburgas kauja]], [[Pīterbergas aplenkums]]); [[Indiāņu kari]] ([[Mazās Bighornas kauja]]) | izglītība = [[Vestpointa]] | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Džordžs Ārmstrongs Kasters''' ({{val-en|George Armstrong Custer}}; dzimis {{dat|1839|12|5}}, miris {{dat|1876|6|25}}) bija 19. gadsimta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kavalērijas ģenerālis [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu karā]] un [[Indiāņu kari|Indiāņu karos]]. Uzaudzis [[Mičigana|Mičiganā]] un [[Ohaio (štats)|Ohaio]]. 1858. gadā iestājās [[Vestpointa|Vestpointā]], kuru beidza kā sliktākais audzēknis grupā. Tomēr, sākoties ASV Pilsoņu karam, tika iesaukts unioinistu armijā, kur kļuva pazīstams kā varonīgs kavalērijas virsnieks. Bija klāt ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] kapitulācijā [[Apomatoksas kampaņa]]s noslēgumā. Pēc pilsoņu kara tika nosūtīts uz valsts rietumiem cīnīties pret [[indiāņi]]em. Vadīja ASV armijas daļas vienā no pazīstamākajām kaujām Indiāņu karu laikā. 1876. gada 25. jūnijā kopā ar komandēto karaspēka vienību krita [[Mazās Bighornas kauja|Mazās Bighornas kaujā]] pret indiāņu koalīciju [[Sēdošais Bizons|Sēdošā Bizona]] vadībā. == Ārējās saites == {{commonscat-inline|George Armstrong Custer|Džordžs Ārmstrongs Kasters}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kasters, Dzzordzzs Armstrongs}} [[Kategorija:ASV militārpersonas]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] lsfximjj8ubve8t3pue42n2nvbt0car Pīa Kramlinga 0 248217 3671643 3552444 2022-08-17T12:04:17Z Uldis s 26307 2022. gada šaha olimpiādes rezultāts wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Pīa Kramlinga | vārds_orig = ''Pia Cramling'' | attēls = Pia Cramling Rilton Cup 2009 2.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Pīa Kramlinga 2010. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1963 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{SWE}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Pīa Kramlinga''' ({{val|sv|Pia Cramling}}; dzimusi {{dat|1963|4|23}} [[Stokholma|Stokholmā]]) ir [[Zviedrija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (GM, 1992). == Šahistes karjera == 1978. gadā pirmo reizi startējusi starptautiskajā arēnā, kad [[Buenosairesa|Buenosairesā]] pārstāvējusi Zviedriju [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]]. 1980. gadu sākumā kļuvusi par vienu no spēcīgākajām šahistēm. 1982. gadā [[FIDE]] viņai piešķīra starptautiskās sieviešu lielmeistares nosaukumu (WGM), bet jau 1983. gadā Kramlinga izpildīja starptautisko vīriešu meistara normu (IM). Par panākumiem turnīros 1983. gadā kļuvusi par [[šaha Oskars|šaha Oskara]] aptaujas uzvarētāju. 1985. gadā pirmo reizi piedalījusies Pasaules šaha čempiones izcīņas cikla starpzonu turnīrā [[Havana|Havanā]], kur ieņēmusi 3. vietu un iekļuvusi pretendentu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/85wo1iix.htm |title=1985 Havana Interzonal Tournament |access-date={{dat|2014|03|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303171512/http://www.mark-weeks.com/chess/85wo1iix.htm |archivedate={{dat|2016|03|03||bez}} }}</ref> 1986. gadā pretendentu turnīrā [[Malme|Malmē]] palikusi 4. vietā.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/86wo$cix.htm 1986 Malmo Candidates Tournament]</ref> Pretendentu turnīros vēl piedalījusies divas reizes: 1994. gadā [[Tilburga|Tilburgā]] ieņēmusi 3. vietu,<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/94wo$cix.htm 1994 Tilburg Candidates Tournament]</ref> 1997. gadā [[Groningena|Groningenā]] palikusi 8. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/97wo$cix.htm |title=1997 Groningen Candidates Tournament |access-date={{dat|2014|03|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200703091037/https://www.mark-weeks.com/chess/97wo$cix.htm |archivedate={{dat|2020|07|03||bez}} }}</ref> Piecas reizes piedalījusies Pasaules sieviešu šaha čempionātos pēc izslēgšanas sistēmas. Labākais panākums šajos turnīros bijis iekļūšana pusfinālā [[2008. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2008. gadā]] [[Naļčika|Naļčikā]], kur Kramlinga piekāpusies nākamajai Pasaules čempionei [[Aleksandra Kosteņuka|Aleksandrai Kosteņukai]] ar ½:1½.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a8wo$wix.htm World Women`s Chess Championship Nalchik 2008]</ref> Kopā ar [[Ungārija]]s šahisti [[Žuža Polgāra|Žužu Polgāru]] bijusi viena no pirmajām šahistēm, kas regulāri piedalījusies spēcīgos vīriešu turnīros. 1992. gadā Kramlinga kļuvusi par ceturto šahisti vēsturē, kurai FIDE piešķīrusi vīriešu starptautiskā lielmeistara nosaukumu (GM). 2000. un 2009. gadā izcīnījusi Zviedrijas vicečempiones nosaukumu vīriešu konkurencē,<ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic766.html#25 Swedish Championship 2009]</ref> bet 2007. un 2011. gadā kļuvusi par Zviedrijas šaha čempionāta bronzas laureāti.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=7406 Hans Tikkanen is Swedish Champion 2011]</ref> 2003. un 2010. gadā uzvarējusi [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas šaha čempionātā sievietēm]]. No 1978. līdz 2022. gadam četrpadsmit reizes pārstāvējusi Zviedrijas izlasi Pasaules šaha olimpiādēs, turklāt 4 reizes spēlējusi vīriešu izlases sastāvā (1990-1992, 1996, 2000). Individuālajā vērtējumā ieguvusi 8 medaļas: 3 zelta (1984, 1988, [[44. šaha olimpiāde|2022]]<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=21&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Women]</ref>), 3 sudraba (1978, 1982, 1984) un 2 bronzas (1988, [[42. šaha olimpiāde|2016]]). No 1989. līdz 1997. gadam pārstāvējusi Zviedrijas vīriešu izlasi Eiropas komandu šaha čempionātā, un 1988. gadā izcīnījusi individuālo sudraba medaļu. 2005. gadā piedalījusies arī Eiropas sieviešu komandu čempionātā. 5 reizes (2007, 2008, 2010, 2012, 2013) uzvarējusi Eiropas klubu sieviešu komandu šaha čempionātos [[Monako]] komandas "CE de Monte Carlo" sastāvā. 2015. gadā [[Soči|Sočos]] [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas]] ceturtdaļfinālā uzvarēja [[Ukraina]]s lielmeistari [[Anna Muzičuka|Annu Muzičuku]] ar 3½:2½, bet pusfinālā zaudēja [[Krievija]]s lielmeistarei [[Natālija Pogoņina|Natālijai Pogoņinai]] ar 1½:2½. 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Kateržina Ņemcova|Kateržinu Ņemcovu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Elizabete Pēca|Elizabetu Pēcu]], bet 3. kārtā zaudējusi [[Aleksandra Kosteņuka|Aleksandrai Kosteņukai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2017. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] šaha kluba "RTU/WASA" sastāvā uzvarējusi [[Latvijas komandu šaha čempionāts|Latvijas komandu šaha čempionātā]], uzrādot labāko individuālo rezultātu pie dāmu galdiņa.<ref>[http://chess-results.com/tnr300938.aspx?lan=1&art=9&wi=821&snr=24 Latvian Teams Chess Championship 2017]</ref> 2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) palikusi 12. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2020. gada martā [[Lozanna|Lozannā]] dalījusi 9.-10. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_lausanne20 ChessPro. Women’s Grand Prix. Лозанна, Швейцария 2020. Все о турнире]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 16. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{citation | title=Pīa Kramlinga | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=1700030 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com * {{citation | title=Pīa Kramlinga | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=14280 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{citation | title=Pīa Kramlinga | url=http://www.365chess.com/players/Pia_Cramling | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{citation | title=Pīa Kramlinga | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/42677 | nopp=false}} šahista profils vietnē chesstempo.com * {{citation | title=Pīa Kramlinga | url=http://www.olimpbase.org/players/jz1xrvfd.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules vīriešu šaha olimpiādes) * {{citation | title=Pīa Kramlinga | url=http://www.olimpbase.org/playersw/jz1xrvfd.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules sieviešu šaha olimpiādes) * {{citation | title=Pīa Kramlinga | url=http://www.olimpbase.org/playerse/jz1xrvfd.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu vīriešu šaha čempionāti) * {{citation | title=Pīa Kramlinga | url=http://www.olimpbase.org/playersu/jz1xrvfd.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu sieviešu šaha čempionāti) * {{citation | title=Pīa Kramlinga | url=http://www.olimpbase.org/playersb/jz1xrvfd.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas klubu komandu šaha čempionāti) {{DEFAULTSORT:Kramlinga, Pia}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas šahisti]] [[Kategorija:Stokholmā dzimušie]] pjv0vau4ncimocq3bka734vil3xn8ek Komanči 0 249260 3671823 3644650 2022-08-17T19:28:15Z ZANDMANIS 91184 /* 1848. — 1857. gadu notikumi */ wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Comanche portraits.jpg|250px]]<small>Komanču portreti.</small> | tauta = Komanči<br /><small>Nʉmʉnʉʉ</small> | skaits = 14700<ref name=oia>{{tīmekļa atsauce |url=http://ok.gov/oiac/documents/2011.FINAL.WEB.pdf |format=PDF |title=2011 Oklahoma Indian Nations Pocket Pictorial Directory |publisher=Oklahoma Indian Affairs Comission |date=2011: 11 |accessdate=January 2, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120424052416/http://www.ok.gov/oiac/documents/2011.FINAL.WEB.pdf |archivedate={{dat|2012|04|24||bez}} }}</ref> | vieta = [[Oklahoma]] | valoda = [[angļu valoda|angļu]], [[komanču valoda|komanču]] | reliģija = [[kristietība]], [[Amerikas pamatiedzīvotāju baznīca]] | grupas = | radi = [[šošoni]] }} '''Komanči''' ([[eksonīms|pašnosaukums]]: ''nʉmʉnʉʉ'') ir [[Ziemeļamerika]]s [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tauta, kas dzīvo [[Lielie līdzenumi|Lielo līdzenumu]] dienvidu daļā. Tās plašā vēsturiskā teritorija bija pazīstama kā [[Komančērija]] un mūsdienās iekļauj [[Ņūmeksika]]s austrumus, [[Kolorādo]] dienvidaustrumus, [[Kanzasa]]s dienvidrietumus, [[Oklahoma]]s rietumus un lielāko [[Teksasa]]s ziemeļu daļu. Gandrīz izmirusī [[komanču valoda]] pieder [[jūtu-acteku valodas|jūtu-acteku valodas saimei]]. Mūsdienās tajā spēj saprasties tikai aptuveni 1% komanču. Vairāk nekā 150 gadus komanču jātnieki bija "dienvidu līdzenumu valdnieki". Viņu nežēlīgie sirojumi iedzina bailes citām līdzenumu ciltīm, [[meksikāņi|meksikāņu]] ciematu iedzīvotājiem un amerikāņu kolonizatoriem. Pastāvīgie kari, bet jo īpaši eiropiešu ievazātās slimības katastrofāli samazināja komanču skaitu. 18. gadsimta beigās bija ap 45 000 komanču, 1834. gadā to skaits bija sarucis līdz 15 000 — 20 000, bet 1901. gadā no kādreiz tik varenās cilts bija atlikuši tikai 1000 pārstāvju. Mūsdienās komanči ir apvienojušies '''komanču nācijā'''. To lielākā daļa dzīvo Oklahomas dienvidrietumos. Daudzi komanči ir [[lauksaimnieks|lauksaimnieki]] un [[rančo]] īpašnieki. Iespējams, [[latviski]] tulkotajā literatūrā komanču vārds pirmo reizi parādās 1971. gadā izdotajā [[Tomass Mains Rīds|Tomasa Maina Rīda]] romānā "[[Jātnieks bez galvas]]". Rakstnieks tajā piemin daudzu teksasiešu vidū tolaik valdošo viedokli, ka "Teksasā nav nekā briesmīgāka par komančiem". Grāmatā "Baltais virsaitis. Ziemeļmeksikas leģenda". (latviski pirmo reizi izdota 1984. gadā) Mains Rīds komančus nosauc par "lielu, varenu un brīvu indiāņu cilti". == Etimoloģija == Komanči pašnosaukums bija "cilvēki" (''nʉmʉnʉʉ''). Uzskata, ka nosaukums "komanči" radies no [[jūtu valoda|jūtu]] vārda ''komancia'' — "ienaidnieks". Citu versiju ir izvirzījis ievērojamais indiāņu vēstures pētnieks [[Džordžs Haids]]: "Nevienam nebija ienācis prātā atgriezties [[Pueblu kultūra|Taosā]] 1707. gadā, un izpētīt situāciju, kad pirmo reizi tika pierakstīts vārds "komanči". Jūti atveda uz Taosu komanču grupu un, stādot priekšā jaunu cilti, neapšaubāmi, izmantoja savu, jūtu nosaukumu. Komanči sevi sauca par "nimini" vai "neum", bet jūti bieži pievienoja cilšu nosaukumiem terminu "ače". Ja viņi šādi rīkojās arī ar komanču vārdu, varēja rasties kas līdzīgs "nimače", "nimanče". [[Spāņi]] visai pavirši pierakstīja indiāņu nosaukumus, un tas viegli varēja pārveidoties par "komanče". [[Attēls:Comanche_chief.jpg|thumb|200px|Kotsoteku virsaitis Mo'o-wai.]] == Cilts iedalījums == Atšķirībā no vairākām citām Lielo līdzenumu ciltīm, komanču dažādās grupas nekad nemēģināja konsolidēties vienotā ''nʉmʉnʉʉ'' nācijā vai ciltī. Vairākas radniecīgas ģimenes veidoja saimi, tā saucamo ''nʉmʉnahkahni'' — "ļaudis, kas dzīvo kopā saimē". Vairākas saimes veidoja lokālu grupu. Šādas vairākas grupas savukārt veidoja atzaru, kuru dažkārt dēvēja par cilti. Atzaru vienoja radniecība un kopīgas politiskas un ekonomiskas intereses ([[medniecība|medības]], dabas produktu vākšana, karš, miers, tirdzniecība, medicīna). Šie komanču atzari bija savstarpēji pilnīgi neatkarīgi. Piemēram, komanču sabiedrības beigu posmā cīņā pret ciltsbrāļiem amerikāņu un teksasiešu rindās par skautiem kalpoja penateku komanči. Kā galvenos no komanču atzariem var izcelt piecus. * '''Penateki''' ({{val|com|Penatʉka Nʉʉ}} — 'medus ēdāji'), pazīstami arī kā "viesmīlīgie", "mežu ļaudis", "lapsenes", "nav gaļas". Šī grupa bija aizceļojusi tik tālu uz dienvidiem, ka zaudēja sakarus ar citiem komančiem un būtībā izveidojās par atsevišķu cilti. * '''Kotsoteki''' ({{val|com|Kʉhtsʉtʉʉka}} — 'bizonu ēdāji'). 1786. gadā ziņots par 8 kotsoteku ciematiem, kuros kopumā ir ap 700 [[tipi]]. * '''Nokoni''' ({{val|com|Nokoni Nʉʉ}} — 'tie, kas pagriežas'). Nokoni nepārtraukti klejoja, tāpēc zināmi arī kā ''Noyʉhkanʉʉ'' ("bieži pārvietojas"). Veidoja komanču cilts centrālo atzaru. * '''Jampariki''' ({{val|com|Yaparʉhka}} — 'sakņu ēdāji'). * '''Kvahadi''' ({{val|com|Kwaarʉ Nʉʉ/Kwahare}} — 'antilopju ēdāji''). Šie komanči bija pēdējie, kas padevās amerikāņu armijai. Nokonu kaimiņi — '''tanimi''' ("aknu ēdāji") — ieguva savu nosaukumu, pateicoties tradīcijai ēst jēlas nomedīta medījuma aknas. Trešie šī centrālā komanču reģiona pārstāvji bija '''tenavi''' ("kas dzīvo upju lejtecē"). Pastāvēja vēl virkne nelielu komanču atzaru un kopienu, kuras dažkārt dēvē par ciltīm. Dažas no tām bija: * '''Itehtaho''' ("apdegusī gaļa"), kuri ziemā lietoja uzturā [[pemikans|pemikanu]] — kaltētu bizonu gaļu, ko sajauca ar vārītiem taukiem un ogām. * '''Motsaji''' ("nogrieztais krasts") bija iecienījuši sliet nometnes pie [[upe|upju]] kraujām. * '''Parkinaumi''' ("ūdens ļaudis") uzturējās [[ezers|ezeru]] un upju krastos. * '''Viani''' ("lēnām pāriet kalnus"). * '''Hainenauni''' ("kukurūzas ēdāji"). == Kultūra == [[Attēls:Comancheria.jpg|thumb|Komanču, [[kaiovu]] un [[kaiovu-apaču]] apdzīvotās zemes jeb Komančērija ap 1800. gadu.]] Kad vien tas bija iespējams, komanči savas nometnes slēja upju krastos. Dzīvoja viegli pārvietojamos tipi, kuru augstums parasti bija virs 4,6 metriem. Tirgotāji apgalvoja, ka aukstajos ziemas mēnešos uzturēties tipi bija siltāk un daudz patīkamāk nekā balto ieceļotāju guļbūvēs. Komanči pastāvīgi pārvietojās, sekodami [[bizons|bizonu]] bariem. Sievietes lasīja ogas, ievāca savvaļas augus un sagatavoja ādas, lai izgatavotu apģērbu un somas. Viņas arī uzraudzīja uguni, sadalīja medījumu, gatavoja ēdienu, rūpējās par bērniem un saiņoja mantas, kad pārvietoja nometni. Pret gūsteknēm komanči parasti izturējās brutāli un nežēlīgi, taču sist sievu komanču sabiedrībā uzskatīja par apkaunojošu rīcību. Daudzi komanču gūstekņi iekļāvās ciltī un kļuva par pilntiesīgiem tās pārstāvjiem, nevēlēdamies atgriezties atpakaļ. Vīriešu nodarbošanās bija medības un sirojumi. Brīvajā laikā tie slaistījās vai spēlēja spēles,— bieži kauliņu spēles, kurās izspēlēja ādas vai nažus, organizēja jāšanas sacīkstes vai lielījās par saviem varoņdarbiem. Pīpējot tabaku no koka vai akmens pīpēm, karotāji skaitīja "kū" — pieskaršanos pretiniekam cilšu sadursmēs, — ko uzskatīja par izcilāko drosmes apliecinājumu, stāstīja par aizdzītajiem zirgiem no meksikāņu rančo un balto ģimeņu noskalpēšanu, kuri uzdrīkstējās šķērsot Komančēriju. Komanči gandrīz nekad neiegādājās alkoholu, ko pierobežā bieži piedāvāja spāņu, meksikāņu un amerikāņu tirgotāji. Daudzās citās ciltīs "uguns ūdens" bija kļuvis par īstu nelaimi. Mantu pārvešanai izmantoja zirgu vai suņu pajūgus [[trevojs|trevojus]], — ar jēlādu sastiprinātu A veida koka kāršu rāmi, uz kura novietoja mantas. Komančiem piederēja vislielākie piejaucētu zirgu ganāmpulki Lielajos līdzenumos. [[Mustangs|Mustangi]] bija ļoti izturīgi un salcietīgi. Viņi pacieta dedzinoši karstās vasaras un spēja izdzīvot stindzinoši aukstajos vējos bargajās ziemās. Tieši pateicoties zirgiem komanči kļuva par dienvidu līdzenumu "lordiem". Kaut arī viņiem bija tuvas attiecības ar saviem rumakiem, komanči nebija sentimentāli un bieži tos lietoja uzturā. == Reliģiskie priekšstati == Komanči ticēja vairākām dievībām, tostarp Radītājam, [[Saule]]i, [[Zeme]]i un [[Mēness|Mēnesim]]. Galvenais tēls komanču [[folklora|folklorā]] bija [[koijots]]. Viņu uzskatīja par brāli, tāpēc nekad nelietoja uzturā ne [[suns|suni]], ne koijotu. Komanči nesvinēja [[Saules Deja]]s ceremoniju, kas bija ļoti iecienīta lielākajai daļai Lielo līdzenumu cilšu, bet atzīmēja Ērgļa deju un Bebra ceremoniju. Lai saņemtu vīziju, kas nodrošinātu garu aizsardzību, jauni vīrieši vienatnē devās kalnu virsotnēs. Tur viņi gavēja un nodevās [[lūgšana|lūgšanām]]. Atgriežoties atpakaļ, šamanis palīdzēja izskaidrot redzēto vīziju un sagatavoja ādas somiņai līdzīgu vīstokli, kas, saskaņā ar komanču priekšstatiem, nodrošināja tā nēsātajam augstāko spēku aizsardzību. Mirušos ietērpa vislabākajās drēbēs, seju nokrāsoja spilgti sarkanu un acis aizsedza ar sarkano mālu. Ķermeni novietoja alā, aizā vai ar klinti norobežotā ēnainā kapā. Piederīgie apgrieza savus matus, iecirta sev dziļas brūces, izsvieda nelaiķa īpašumu, nodedzināja tā tipi un nekad vairs neizrunāja viņa vārdu. == Vēsture == === Agrīnā vēsture === 17. gadsimtā komanči bija daļa no [[šošoni|šošonu]] cilts un klejoja kalnainos mežos [[Plata]]s augštecē tagadējā [[Vaiominga]]s štata austrumu daļā. Tur viņi ar augstāk organizētajām [[apsaroki|apsaroku]] un [[siksiki|siksiku]] ciltīm cīnījās par medību teritorijām un ūdens avotiem. Ap 1700. gadu komanču dzīvē ienāca zirgi, un to grupas sāka pārvietoties dienvidu virzienā. Acīmredzot galvenais iemesls, kas sašķēla cilti, bija ar šaujamieroču bruņoto siksiku spiediens no ziemeļiem un tiekšanās iegūt zirgus, kas lielā skaitā bija sastopami dienvidos. Šajā laikā dienvidu līdzenumu milzīgajos plašumos klīda tikai dažas [[nomadi|nomadu]] ciltis, bet to leknās ganības bija mājvieta miljoniem bizonu. Īsā laikā komanči kļuva par prasmīgākajiem jātniekiem Ziemeļamerikā. No visām klejotāju ciltīm, kas kontinenta centrālajā daļā medīja bizonus, komanči savas drosmes, bezbailības un cietsirdības dēļ kļuva par pretinieku vislielāko biedu. === Dominance Lielo līdzenumu dienvidos === [[Attēls:Chief Quanah Parker of the Kwahadi Comanche.jpg|thumb|Komanču virsaitis [[Kuanahs Pārkers]].]] 18. gadsimtā strauji pieauga komanču skaits. To veicināja bizonu pārbagātība, daudzu radniecīgo šošonu migrantu pieplūdums un liels skaits karos sagūstīto sieviešu un bērnu iekļaušana ciltī. Komanči guva virsroku par [[osedži]]em, [[jūti]]em, kaioviem, tonkaviem un atsevišķām [[apači|apaču]] grupām, turēja izbailēs [[pueblu kultūra|pueblu tautas]] Ņūmeksikas centrālajā daļā, satrieca spāņu pretestību. Visnopietnākie komanču pretinieki bija paduku indiāņi, kas mūsdienās identificēti kā līdzenumu apači. Kopā ar jūtiem 1724. gadā paduki tika sakauti un izklīdināti. 1730. gadā izjuka komanču un jūtu savienība un starp ciltīm sākās karš, kas turpinājās nākamos 50 gadus. Zināmu mieru starp spāņiem/meksikāņiem un komančiem noslēdza 1786. gadā. Komanči piekrita pārtraukt uzbrukumus spāņu apmetnēm, iegūstot tiesības tirgoties ar pueblu indiāņiem un spāņiem, tā saucamajiem [[komančeros]]. Viņi zirgus un sagrābto laupījumu mainīja pret tērauda nažiem, šķēpu galiem, bultu uzgaļiem, [[tomahauks|tomahaukiem]], katliņiem, dažādām greznumlietiņām, krāsainu segu baķiem. Attiecībās ar baltajiem viena no visnopietnākajām komanču problēmām bija centralizētas varas trūkums. Katra no komanču ciltīm slēdza mieru pēc saviem ieskatiem un citas grupas līgumus neuzskatīja par sev saistošiem. Kamēr kāda no komanču grupām mierīgi tirgojās ar spāņiem Taosas un Pekosas pueblās, cita grupa gatavoja tām uzbrukumu. === Līgums ar kaioviem === Vairāk nekā 70 gadus komanči atradās karadarbībā ar kaioviem. 1790. gadā uz miera sarunām ziemeļu komanču nometnēs ieradās kaiovu virsaitis Guļošais Vilks, kur tikās ar ietekmīgo komanču virsaiti Baidās No Ūdens. Kaiova pavadīja starp komančiem visu vasaru. Neraugoties uz atšķirīgām valodām un tradīcijām, abas ciltis noslēdza mieru, kas nekad netika pārkāpts. Par komanču sabiedrotajiem līdz ar to kļuva arī nelielā līdzenumu apaču cilts, kas atradās ciešā aliansē ar kaioviem. === Teksasiešu ierašanās === [[Attēls:Comanche Indians Chasing Buffalo with Lances and Bows.jpg|thumb|Komanči medī bizonus, [[Džordžs Ketlins|Džordža Ketlina]] glezna. Bizoni bija komanču galvenais iztikas avots.]] 1821. gadā Teksasā ieradās pirmās 300 amerikāņu ģimenes, galvenokārt [[skoti|skotu]]-[[īri|īru]] izcelsmes. Atļauju apmesties viņi saņēma no spāņu varasiestādēm, un jaunpienācēju izveidotās apmetnes kalpoja par buferzonu starp spāņiem un nemierīgajiem komančiem. Sākumā komanči šos jaunos kaimiņus uztvēra vienaldzīgi un izvairījās no satikšanās ar tiem. Lieli bizonu bari šeit neieklīda tik bieži, un arī reidos pret [[Meksika|Meksiku]] indiāņu sirotājiem teksasieši nebija traucēklis. Kolonisti ieradās vagonos kopā ar sievām un bērniem. Katrs teksasietis nocirta kokus un uzcēla māju, ar stabiem iežogoja zemes gabalu, nosaucot to par savu īpašumu, ar dzelzs arkliem apstrādāja laukus, ievāca ražu un ar savām garstobrainajām šautenēm draudēja nogalināt ikvienu, kas varētu apdraudēt viņu īpašumu. Viņi atteicās maksāt komančiem nodevas un izturējās tikpat augstprātīgi kā indiāņi. Teksasieši uzskatīja komančus par primitīviem [[barbari]]em un vīpsnāja par viņu apģērbu un ticējumiem. Drīz komanču virsaiši apspriedē nolēma, ka šie dīvainie un svešie ļaudis ir jāiznīcina. === Pārkera forta slaktiņš === [[Attēls:Cynthia Ann Parker.jpg|thumb|180px|Sintija Pārkere ar meitiņu Topsannahu 1861. gadā.]] Pārkera forta slaktiņš 1836. gada maijā bija pirmā sadursme starp komančiem un teksasiešiem. Ap 100 komanču un daži viņiem pievienojušies kaiovi, [[kado]] un [[vičiti]] nopostīja kolonistu apmetni, nogalinot piecus un sagūstot vēl piecus tā iedzīvotājus. Viena no gūsteknēm — astoņgadīgā [[Sintija Anna Pārkere]], palika ciltī, tika adoptēta un vēlāk apprecējās ar nokonu virsaiti [[Petu Nokonu]]. Sintija pilnībā aizmirsa eiropiešu dzīvesveidu un dzemdēja trīs bērnus. Viens no tiem kļuva par ievērojamu komanču virsaiti Kuanahu Pārkeru, kura vadītā grupa pēdējā padevās amerikāņu armijai. 1860. gadā ap 60 reindžeru uzbruka nokonu apmetnei, kurā uzturējās ap 20 sievietes. Reindžeri nogalināja indiānietes, bet Sintiju pēdējā brīdī atpazina kā balto, sagūstīja un atgriezta viņas amerikāņu radiniekiem. Neraugoties uz patiesām radinieku pūlēm, viņa nespēja adoptēties jaunajam dzīvesveidam, ļoti lūdza atļaut atgriezties ciltī un trīs reizes nesekmīgi mēģināja aizbēgt pie komančiem. Pēc meitiņas Topsannahas (Prērijas Zieds) nāves 1864. gadā zaudēja jebkuru interesi par dzīvi, bieži atteicās no ēdiena un dzēriena un mira 1871. gadā. Baltādainās sievietes piemērs liecina, cik vēl jo grūtāk lielai daļai Amerikas pamatiedzīvotāju bija iekļauties amerikāņu sabiedrībā. === 1840. gada karadarbība === Lai noslēgtu mieru, 1840. gada 19. martā [[Sanantonio]] ieradās komanču delegācija, kas sastāvēja no 32 karotājiem, 33 komanču sievietēm un bērniem un vairākiem gūstekņiem. Teksasiešu pulkvedis paziņoja, ka ieradušies virsaiši paliks apcietinājumā tik ilgi, kamēr netiks atbrīvoti visi teksasiešu un meksikāņu gūstekņi. Pulkvedim runājot, ar šautenēm bruņoti zaldāti ielenca apspriedes ēku. Viens no virsaišiem Mukvarahs izkliedza nepakļaušanās saucienu, un komanči izrāva drēbēs paslēptos nažus un [[tomahauks|tomahaukus]]. Sekoja kauja, pazīstama kā [[kauja Apspriedes Mājā]], kurā krita 35 komanči, ieskaitot trīs sievietes un divus bērnu, bet 29 sagūstīti. Teksasieši zaudēja septiņus kritušos un astoņus smagi ievainotus. Slaktiņam bija smagas sekas. Daudzi komanči sērās sagrieza sev rokas un kājas vai nocirta pirkstu. Tika nogalinātas trīspadsmit sagūstītās sievietes un bērni. Augustā vairāk nekā 1000 dažādu grupu komanči, ieskaitot sievietes un bērnus, virsaišu Bizona Kupra un Plankumainā Ponija vadībā veica dziļu reidu balto kolonistu apdzīvotajos Teksasas dienvidaustrumos. Pēkšņos uzbrukumos viņi nogalināja vairākus desmitus ieceļotāju, aizdzina vairāk nekā 3000 zirgus un mūļus, nodedzināja nelielo Linvilas ostu. Atpakaļceļā 12. augustā komančus no slēpņa pārsteidza labi bruņotie Teksasas reindžeri. Pēc apšaudes kaujas laukā tika atrasti 12 kritušie komanči, turklāt indiāņi zaudēja lielāko daļu nolaupīto zirgu un mūļu. Pēc šīs sakāves komanči uz visiem laikiem pārstāja būt dienvidu Teksasas "lordi". Nelieli reidi turpinājās, taču nozīmīgas liela vēriena kara akcijas vairs netika organizētas. === Epidēmijas === Komančus, gluži kā visas citas Amerikas pirmiedzīvotāju tautas, smagi skāra no Eiropas ievazātās slimības, pret kurām indiāņiem nebija imunitāte. 1817. un 1848. gadā uzliesmoja [[bakas]], 1849. gadā [[holēra]], kas iznīcināja lielāko cilts daļu. No aptuveni 30000 komančiem 1830. gados 1852. gadā bija atlikuši vien 12000. Pēc šīm epidēmijām viņi vairs nespēja atgūties. === Draudzīgās attiecības ar vāciešiem === [[Attēls:Comanchebraves.jpg|thumb|Komanču karotāji ap 1867-1874.]] 1846. gadā Teksasas centrālajā daļā ieradās [[vācieši|vācu]] emigranti. Kopienas līderis [[Barons Hans von Meusebahs]] izlēma noslēgt miera līgumu ar komančiem. 1847. gada 22. janvārī viņš kopā ar 20 citiem ieceļotājiem ieradās komanču nometnē. Meusebahs nolaida šauteni un neapbruņots ienāca starp indiāņiem. Viņa miermīlīgā izturēšanās nomierināja karotājus. Vāciešu delegācijas vadītāji nosēdās ap ugunskuru un ar virsaišiem izsmēķēja miera pīpi. Šī bija viena no retajām reizēm pierobežā, kad naidu komanču un eiropiešu attiecībās nomainīja draudzīga gaisotne un jautrs noskaņojums. Ciemiņi ugunskura gaismā dziedāja vācu tautasdziesmas un dzērājdziesmas, bet komanči deju pavadībā savas reliģiskās dziesmas. Tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru vācieši saņēma atļauju veidot apmetnes 160 kilometrus uz ziemeļiem no Sanantonio. Katru martu [[Frederiksburga]]s pilsētā komanči saņēma dāvanas, un šāda vāciešu rīcība ļoti pārsteidza indiāņus. Šis bija viens no retajiem līgumiem ar Amerikas pamatiedzīvotājiem, kas nekad netika pārkāpts. === 1848. — 1857. gadu notikumi === [[Amerikas-Meksikas karš|Amerikas-Meksikas kara]] rezultātā Teksasa 1848. gadā tika pievienota Amerikai. Amerikāņi pārņēma savā jurisdikcijā Komančērijas pierobežu, caur Teksasas centrālo daļu uzcēla fortu virkni un iesūtīja divus dragūnu pulkus, kuri bija vieglāk ekipēti un manevrēt spējīgāki par kavalēristiem. Līdz pat 50. gadu sākumam draudzīgas attiecības starp komanču karotājiem un amerikāņu zaldātiem nebija retums. Fortu tuvumā abas puses rīkoja zirgu skriešanās sacensības. Tajās biežāk uzvarēja vieglie komanči poniji, un indiāņi ieguva lielu skaitu seglu segas, naudu un ādas izstrādājumus. Taču teksasieši apmetņu skaits turpināja augt. Amerikāņu spiešanās samazināja bizonu skaits, un 1852. gadā dienvidu komanči penateki cieta badu. 1856. gadā komanči un atlikušie 1200 penateki piekrita pārvietoties uz tiem ierādīto 7000 [[ha]] lielo rezervātu. Taču tas nespēja nodrošināt mieru. Teksasieši apsūdzēja komančus, ka rezervāts tiem kalpo par bāzi sirojumiem pret pierobežas fermām un rančo. Savukārt indiāņi tos apsūdzēja bizonu izšaušanā un ielaušanos viņiem ierādītajās zemēs. 1856-57. gada ziemā komanči atgriezās pie sava [[nomadi|nomadu]] dzīvesveida. Rezervātā palika tikai ap 400 komanču, galvenokārt sievietes un bērni. === Turpmākā karadarbība === [[Attēls:The-Silenced-War-Whoop-1100x790.jpg|thumb|280px|Attēlā redzams sadursmju straujums un niknums konfliktos starp ASV kavalēriju un Lielo līdzenumu indiāņiem.]] 1858. gada janvārī — maijā pret komančiem vērsās Teksasas reindžeru un tonkavu indiāņu apvienotā ekspedīcija. Tonkavi bija nāvīgi komanču ienaidnieki. Viņi vismaz līdz 1862. gadam praktizēja [[kanibālisms|kanibālismu]], ko kaimiņu ciltis uztvēra ar naidu un riebumu. Šī tonkavu paraža kalpoja par ieganstu pastāvīgiem komanču un citu kareivīgo cilšu uzbrukumiem. 12. maijā notika septiņas stundas gara kauja, kuru izšķīra teksasiešu sešpatronu revolveri. Krita 76 komanči, divi reindžeri un ap 12 tonkavu. Uzbrucēji ieguva 60 gūstekņus un 300 zirgus, viņi arī nodedzināja komanču iedzīvi un pārtiku. Tā bija pirmā reize, kad amerikāņi veica iebrukumu Komančērijas sirdī. Kopumā šajā gandrīz piecu mēnešu garajā ekspedīcijā koalīcija zaudēja ap 50 kritušo un ievainoto. Tā parādīja komančiem, ka zemes uz ziemeļiem no [[Riogrande]]s tiem vairs nav drošs patvērums. 1858. gada 1. septembrī reindžeri un tonkavi īsi pirms rītausmas iebruka guļošā komanču nometnē. Saskaņā ar armijas atskaitēm, pēc kaujas gruzdošajā nometnē palika guļam 59 komanču vīrieši, sievietes un bērni. Amerikāņi savās atskaitēs parasti pārspīlēja pretinieku zaudējumus. Visticamāk, arī šī reize nebija izņēmums. Uzbrucēju pusē krita pieci zaldāti un divpadsmit ievainoti. 1860. gada martā un jūnijā pret komančiem un kaioviem tika organizētas divas atsevišķas soda ekspedīcijas, viena ap 500, otra — 419 kavalēristu liela. Katru no tiem pavadīja [[lenapu]] (delavaru) izlūku grupa. Taču indiāņiem izdevās izvairīties no nozīmīgām sadursmēm, un ekspedīcijas beidzās bez rezultātiem. Komanču un kaiovu uzbrukumi gandrīz pilnībā apturēja satiksmi pa [[Santa Fe traktu]]. Tā šķērsoja Komančēriju, savienojot valsts austrumus ar Ņūmeksiku, un armijas pārstāvjiem tika pavēlēts sodīt indiāņus. 1861. gada janvārī kavalēristi pārsteidza un nodedzināja guļošu komanču un kaiovu nometni, kas sastāvēja no 175 tipi, aizdzina ap pussimtu mustangu un nogalināja ap 10 indiāņu. [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu karš]] mazināja Amerikas valdības militārās akcijas pret indiāņiem. 1861. gada maijā kā Ziemeļu, tā Dienvidu štatu pārstāvji parakstīja līgumu ar dažādām komanču ciltīm. Lai nodrošinātu ar tām mieru, dienvidnieku valdība dāvanu iegādei piešķīra 64 862 dolārus. [[Attēls:Ledger-sm2.jpg|thumb|280px|Kaiovu karotāja zīmējums, kurā attēlota kāda no kaiovu un komanču sadursmēm ar regulāro armiju.]] 1864. gadā karadarbība dienvidu prērijās atsākās. Indiāņu sirojumi kļuva tik bieži, ka simtiem kilometru garumā bija pamestas visas apmetnes un rančo. Atbildes reidā [[Pirmajā Edobi Volsas kaujā]] 25. novembrī ap 335 kavalēristu uzbruka komanču, kaiovu un kaiovu-apaču nometnei, taču tika atsisti. Savstarpējo naidpilno gaisotni raksturo tas, ka indiānietes niknumā nogalināja piecas baltās gūsteknes, kuras uzbrukuma brīdī atradās nometnē. 1865. gadā valdība ar komanču grupām noslēdza jaunu miera līgumu. Saskaņā ar to, katram indiānim par renti turpmākos 40 gadus bija jāsaņem preces 15 dolāru vērtībā. Cerēto derīgo mantu vietā viņi saņēma sabojājušos produktus no Pilsoņu kara laikiem un lētas segas, kas pēc lietus saira gabalos. Drīz karš uzliesmoja no jauna. No 1865. līdz 1867. gadam kaiovi un komanči Teksasā, kas tolaik neatradās Savienoto Valstu sastāvā, nogalināja ne mazāk kā 162 ieceļotājus un nodarīja zaudējumus daudzu tūkstošu dolāru apmērā. 1867. gada beigās valdība atkal mēģināja noslēgt ar indiāņiem jaunu līgumu. Lai tiktos ar "Lielā Baltā tēva" pārstāvjiem, oktobrī [[Kanzasa|Kanzasā]] sapulcējās 5000 komanču, kaiovu, arapahu, kaiovu-apaču un šaijenu. Pēc garām pārrunām komanči, kā arī kaiovi un kaiovi-apači piekrita atteikties no savām zemēm un pārcelties uz rezervātu Oklahomā. No komanču puses līgumu apstiprināja 10 cilts virsaiši. Valdība savukārt apsolīja viņu nodrošināt ar uzturu, iemācīt apstrādāt zemi un uzcelt priekš bērniem skolas. Taču tā kā [[ASV Kongress]] līgumu neratificēja, nauda pārtikas iegādei netika atvēlēta. Pēc pusbadā pavadītās ziemas lielākā komanču un kaiovu daļa pameta rezervātu nu atsāka sirojumus. 1871. gadā pret visnepakļāvīgāko komanču cilti kvahadiem organizēja 600 kavalēristu lielu ekspedīciju, ko vadīja pulkvedis [[Ranalds Makenzi]]. Indiāņi iesaistījās īsā sadursmē, pazīstama kā [[Blanko kanjona kauja]], aizdzina 70 armijas zirgu un izklīda prērijā. 1872. gada 29. septembrī 284 Makenzi kavalēristi negaidīti uzbruka kotsoteku un kvahadu nometnei. Ap 80 karotāju līdz saulrietam aizturēja armijas ofensīvu, bet pēc tam bija spiesti atkāpties. Krita vairāk nekā 30 komanču, un armija sagūstīja ap 130 sieviešu un bērnu, kā arī sagrāba līdz 3000 zirgu lielu tabūnu. Nākamajā dienā komanči daļu zirgu atguva, pēc kā Makenzi pavēlēja nošaut visus sagrābtos indiāņu zirgus. Komanči piekrita sarunām un atteicās no sirojumiem. === Karš, lai glābtu bizonus === 1873./74. gada ziemā starp Dienvidu līdzenumu ciltīm paklīda runas, ka cilšu zemes ir pārpildītas ar beigtiem bizoniem, kurus izšauj baltie mednieki. Samazināto pārtika devu dēļ indiāņi cieta badu, un pavasarī lielākā daļa komanču pameta rezervātus. Visu vasaru turpinājās sadursmes, kurās armija vajāja indiāņus, uzbruka to nometnēm. Savukārt komanči kopā kaioviem un dienvidu šaijeniem uzbruka bizonu medniekiem, dedzināja rančo un nogalināja neuzmanīgus pārceļotājus. Šī Dienvidu līdzenumu sacelšanās turpinājās gadu un pazīstama arī kā karš, lai glābtu bizonus. Indiāņi ienīda baltos medniekus ne mazāk kā zaldātus. Bizonu kļuva aizvien mazāk un mazāk, un ciltis pastāvīgi cieta badu. Lai iegūtu ādu, mednieki iznīcināja desmitiem tūkstošu dzīvnieku, un prērijas klāja nodīrātu, pūstošu dzīvnieku ķermeņi. No vienas vien [[Dodžsitija]], pilsētas Kanzasas rietumu daļā, kas ir kļuvusi par vienu no [[Mežonīgie rietumi|mežonīgo rietumu]] simboliem, katru dienu izveda līdz 40 000 ādu. Armijas uzbrukumu rezultātā 1874. gada rudenī komanči pamazām sāka padoties. Pēdējā 1875. gada jūnijā padevās Kuana Pārkera grupa, un Dienvidu prērijās vairs nebija "mežonīgo" indiāņu. 5. augustā aģentūrā uzturējās 1597 komanču, no kuriem 938 uzskatīja par naidīgiem. Nepilnu 30 gadu laikā cilts bija samazinājusies desmitkārtīgi. Pēdējo sirojumu komanči sarīkoja 1878. gada 29. jūnijā. 26 indiāņi līdera Melnā Zirga vadībā devās medīt bizonus. Medījumu viņi neatrada, tāpēc kādā no rančo nozaga un apēda vairākus kumeļus. Septiņi reindžeri mēģināja dzīties pakaļ, taču tika atsisti. Drīz baltie mednieki bijušajā Komančērijā izšāva pēdējos bizonus, un kopā ar tiem aizgāja pagātnē kādreizējās komanču dzīvesveids. == Literatūra == * Deivids Mērdoks, Stenlijs A. Frīds. Ziemeļamerikas indiāņi. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. {{ISBN|9984-22-475-9}} * Barbara A. Leitch. A Concise Dictionary of Indian Tribes of North America. Reference Publications, Inc. 1979. {{ISBN|0-917256-09-3}} * Douglas V. Meed, illlustrated by Jonathan Smith. Comanche 1800 - 74. Osprey Publishing. 2003. {{ISBN|1-84176-587-2}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas indiāņi]] orcavwy6thk7mspoqzgq542c0gtvqzj 3671824 3671823 2022-08-17T19:28:47Z ZANDMANIS 91184 /* 1848. — 1857. gadu notikumi */ wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Comanche portraits.jpg|250px]]<small>Komanču portreti.</small> | tauta = Komanči<br /><small>Nʉmʉnʉʉ</small> | skaits = 14700<ref name=oia>{{tīmekļa atsauce |url=http://ok.gov/oiac/documents/2011.FINAL.WEB.pdf |format=PDF |title=2011 Oklahoma Indian Nations Pocket Pictorial Directory |publisher=Oklahoma Indian Affairs Comission |date=2011: 11 |accessdate=January 2, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120424052416/http://www.ok.gov/oiac/documents/2011.FINAL.WEB.pdf |archivedate={{dat|2012|04|24||bez}} }}</ref> | vieta = [[Oklahoma]] | valoda = [[angļu valoda|angļu]], [[komanču valoda|komanču]] | reliģija = [[kristietība]], [[Amerikas pamatiedzīvotāju baznīca]] | grupas = | radi = [[šošoni]] }} '''Komanči''' ([[eksonīms|pašnosaukums]]: ''nʉmʉnʉʉ'') ir [[Ziemeļamerika]]s [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tauta, kas dzīvo [[Lielie līdzenumi|Lielo līdzenumu]] dienvidu daļā. Tās plašā vēsturiskā teritorija bija pazīstama kā [[Komančērija]] un mūsdienās iekļauj [[Ņūmeksika]]s austrumus, [[Kolorādo]] dienvidaustrumus, [[Kanzasa]]s dienvidrietumus, [[Oklahoma]]s rietumus un lielāko [[Teksasa]]s ziemeļu daļu. Gandrīz izmirusī [[komanču valoda]] pieder [[jūtu-acteku valodas|jūtu-acteku valodas saimei]]. Mūsdienās tajā spēj saprasties tikai aptuveni 1% komanču. Vairāk nekā 150 gadus komanču jātnieki bija "dienvidu līdzenumu valdnieki". Viņu nežēlīgie sirojumi iedzina bailes citām līdzenumu ciltīm, [[meksikāņi|meksikāņu]] ciematu iedzīvotājiem un amerikāņu kolonizatoriem. Pastāvīgie kari, bet jo īpaši eiropiešu ievazātās slimības katastrofāli samazināja komanču skaitu. 18. gadsimta beigās bija ap 45 000 komanču, 1834. gadā to skaits bija sarucis līdz 15 000 — 20 000, bet 1901. gadā no kādreiz tik varenās cilts bija atlikuši tikai 1000 pārstāvju. Mūsdienās komanči ir apvienojušies '''komanču nācijā'''. To lielākā daļa dzīvo Oklahomas dienvidrietumos. Daudzi komanči ir [[lauksaimnieks|lauksaimnieki]] un [[rančo]] īpašnieki. Iespējams, [[latviski]] tulkotajā literatūrā komanču vārds pirmo reizi parādās 1971. gadā izdotajā [[Tomass Mains Rīds|Tomasa Maina Rīda]] romānā "[[Jātnieks bez galvas]]". Rakstnieks tajā piemin daudzu teksasiešu vidū tolaik valdošo viedokli, ka "Teksasā nav nekā briesmīgāka par komančiem". Grāmatā "Baltais virsaitis. Ziemeļmeksikas leģenda". (latviski pirmo reizi izdota 1984. gadā) Mains Rīds komančus nosauc par "lielu, varenu un brīvu indiāņu cilti". == Etimoloģija == Komanči pašnosaukums bija "cilvēki" (''nʉmʉnʉʉ''). Uzskata, ka nosaukums "komanči" radies no [[jūtu valoda|jūtu]] vārda ''komancia'' — "ienaidnieks". Citu versiju ir izvirzījis ievērojamais indiāņu vēstures pētnieks [[Džordžs Haids]]: "Nevienam nebija ienācis prātā atgriezties [[Pueblu kultūra|Taosā]] 1707. gadā, un izpētīt situāciju, kad pirmo reizi tika pierakstīts vārds "komanči". Jūti atveda uz Taosu komanču grupu un, stādot priekšā jaunu cilti, neapšaubāmi, izmantoja savu, jūtu nosaukumu. Komanči sevi sauca par "nimini" vai "neum", bet jūti bieži pievienoja cilšu nosaukumiem terminu "ače". Ja viņi šādi rīkojās arī ar komanču vārdu, varēja rasties kas līdzīgs "nimače", "nimanče". [[Spāņi]] visai pavirši pierakstīja indiāņu nosaukumus, un tas viegli varēja pārveidoties par "komanče". [[Attēls:Comanche_chief.jpg|thumb|200px|Kotsoteku virsaitis Mo'o-wai.]] == Cilts iedalījums == Atšķirībā no vairākām citām Lielo līdzenumu ciltīm, komanču dažādās grupas nekad nemēģināja konsolidēties vienotā ''nʉmʉnʉʉ'' nācijā vai ciltī. Vairākas radniecīgas ģimenes veidoja saimi, tā saucamo ''nʉmʉnahkahni'' — "ļaudis, kas dzīvo kopā saimē". Vairākas saimes veidoja lokālu grupu. Šādas vairākas grupas savukārt veidoja atzaru, kuru dažkārt dēvēja par cilti. Atzaru vienoja radniecība un kopīgas politiskas un ekonomiskas intereses ([[medniecība|medības]], dabas produktu vākšana, karš, miers, tirdzniecība, medicīna). Šie komanču atzari bija savstarpēji pilnīgi neatkarīgi. Piemēram, komanču sabiedrības beigu posmā cīņā pret ciltsbrāļiem amerikāņu un teksasiešu rindās par skautiem kalpoja penateku komanči. Kā galvenos no komanču atzariem var izcelt piecus. * '''Penateki''' ({{val|com|Penatʉka Nʉʉ}} — 'medus ēdāji'), pazīstami arī kā "viesmīlīgie", "mežu ļaudis", "lapsenes", "nav gaļas". Šī grupa bija aizceļojusi tik tālu uz dienvidiem, ka zaudēja sakarus ar citiem komančiem un būtībā izveidojās par atsevišķu cilti. * '''Kotsoteki''' ({{val|com|Kʉhtsʉtʉʉka}} — 'bizonu ēdāji'). 1786. gadā ziņots par 8 kotsoteku ciematiem, kuros kopumā ir ap 700 [[tipi]]. * '''Nokoni''' ({{val|com|Nokoni Nʉʉ}} — 'tie, kas pagriežas'). Nokoni nepārtraukti klejoja, tāpēc zināmi arī kā ''Noyʉhkanʉʉ'' ("bieži pārvietojas"). Veidoja komanču cilts centrālo atzaru. * '''Jampariki''' ({{val|com|Yaparʉhka}} — 'sakņu ēdāji'). * '''Kvahadi''' ({{val|com|Kwaarʉ Nʉʉ/Kwahare}} — 'antilopju ēdāji''). Šie komanči bija pēdējie, kas padevās amerikāņu armijai. Nokonu kaimiņi — '''tanimi''' ("aknu ēdāji") — ieguva savu nosaukumu, pateicoties tradīcijai ēst jēlas nomedīta medījuma aknas. Trešie šī centrālā komanču reģiona pārstāvji bija '''tenavi''' ("kas dzīvo upju lejtecē"). Pastāvēja vēl virkne nelielu komanču atzaru un kopienu, kuras dažkārt dēvē par ciltīm. Dažas no tām bija: * '''Itehtaho''' ("apdegusī gaļa"), kuri ziemā lietoja uzturā [[pemikans|pemikanu]] — kaltētu bizonu gaļu, ko sajauca ar vārītiem taukiem un ogām. * '''Motsaji''' ("nogrieztais krasts") bija iecienījuši sliet nometnes pie [[upe|upju]] kraujām. * '''Parkinaumi''' ("ūdens ļaudis") uzturējās [[ezers|ezeru]] un upju krastos. * '''Viani''' ("lēnām pāriet kalnus"). * '''Hainenauni''' ("kukurūzas ēdāji"). == Kultūra == [[Attēls:Comancheria.jpg|thumb|Komanču, [[kaiovu]] un [[kaiovu-apaču]] apdzīvotās zemes jeb Komančērija ap 1800. gadu.]] Kad vien tas bija iespējams, komanči savas nometnes slēja upju krastos. Dzīvoja viegli pārvietojamos tipi, kuru augstums parasti bija virs 4,6 metriem. Tirgotāji apgalvoja, ka aukstajos ziemas mēnešos uzturēties tipi bija siltāk un daudz patīkamāk nekā balto ieceļotāju guļbūvēs. Komanči pastāvīgi pārvietojās, sekodami [[bizons|bizonu]] bariem. Sievietes lasīja ogas, ievāca savvaļas augus un sagatavoja ādas, lai izgatavotu apģērbu un somas. Viņas arī uzraudzīja uguni, sadalīja medījumu, gatavoja ēdienu, rūpējās par bērniem un saiņoja mantas, kad pārvietoja nometni. Pret gūsteknēm komanči parasti izturējās brutāli un nežēlīgi, taču sist sievu komanču sabiedrībā uzskatīja par apkaunojošu rīcību. Daudzi komanču gūstekņi iekļāvās ciltī un kļuva par pilntiesīgiem tās pārstāvjiem, nevēlēdamies atgriezties atpakaļ. Vīriešu nodarbošanās bija medības un sirojumi. Brīvajā laikā tie slaistījās vai spēlēja spēles,— bieži kauliņu spēles, kurās izspēlēja ādas vai nažus, organizēja jāšanas sacīkstes vai lielījās par saviem varoņdarbiem. Pīpējot tabaku no koka vai akmens pīpēm, karotāji skaitīja "kū" — pieskaršanos pretiniekam cilšu sadursmēs, — ko uzskatīja par izcilāko drosmes apliecinājumu, stāstīja par aizdzītajiem zirgiem no meksikāņu rančo un balto ģimeņu noskalpēšanu, kuri uzdrīkstējās šķērsot Komančēriju. Komanči gandrīz nekad neiegādājās alkoholu, ko pierobežā bieži piedāvāja spāņu, meksikāņu un amerikāņu tirgotāji. Daudzās citās ciltīs "uguns ūdens" bija kļuvis par īstu nelaimi. Mantu pārvešanai izmantoja zirgu vai suņu pajūgus [[trevojs|trevojus]], — ar jēlādu sastiprinātu A veida koka kāršu rāmi, uz kura novietoja mantas. Komančiem piederēja vislielākie piejaucētu zirgu ganāmpulki Lielajos līdzenumos. [[Mustangs|Mustangi]] bija ļoti izturīgi un salcietīgi. Viņi pacieta dedzinoši karstās vasaras un spēja izdzīvot stindzinoši aukstajos vējos bargajās ziemās. Tieši pateicoties zirgiem komanči kļuva par dienvidu līdzenumu "lordiem". Kaut arī viņiem bija tuvas attiecības ar saviem rumakiem, komanči nebija sentimentāli un bieži tos lietoja uzturā. == Reliģiskie priekšstati == Komanči ticēja vairākām dievībām, tostarp Radītājam, [[Saule]]i, [[Zeme]]i un [[Mēness|Mēnesim]]. Galvenais tēls komanču [[folklora|folklorā]] bija [[koijots]]. Viņu uzskatīja par brāli, tāpēc nekad nelietoja uzturā ne [[suns|suni]], ne koijotu. Komanči nesvinēja [[Saules Deja]]s ceremoniju, kas bija ļoti iecienīta lielākajai daļai Lielo līdzenumu cilšu, bet atzīmēja Ērgļa deju un Bebra ceremoniju. Lai saņemtu vīziju, kas nodrošinātu garu aizsardzību, jauni vīrieši vienatnē devās kalnu virsotnēs. Tur viņi gavēja un nodevās [[lūgšana|lūgšanām]]. Atgriežoties atpakaļ, šamanis palīdzēja izskaidrot redzēto vīziju un sagatavoja ādas somiņai līdzīgu vīstokli, kas, saskaņā ar komanču priekšstatiem, nodrošināja tā nēsātajam augstāko spēku aizsardzību. Mirušos ietērpa vislabākajās drēbēs, seju nokrāsoja spilgti sarkanu un acis aizsedza ar sarkano mālu. Ķermeni novietoja alā, aizā vai ar klinti norobežotā ēnainā kapā. Piederīgie apgrieza savus matus, iecirta sev dziļas brūces, izsvieda nelaiķa īpašumu, nodedzināja tā tipi un nekad vairs neizrunāja viņa vārdu. == Vēsture == === Agrīnā vēsture === 17. gadsimtā komanči bija daļa no [[šošoni|šošonu]] cilts un klejoja kalnainos mežos [[Plata]]s augštecē tagadējā [[Vaiominga]]s štata austrumu daļā. Tur viņi ar augstāk organizētajām [[apsaroki|apsaroku]] un [[siksiki|siksiku]] ciltīm cīnījās par medību teritorijām un ūdens avotiem. Ap 1700. gadu komanču dzīvē ienāca zirgi, un to grupas sāka pārvietoties dienvidu virzienā. Acīmredzot galvenais iemesls, kas sašķēla cilti, bija ar šaujamieroču bruņoto siksiku spiediens no ziemeļiem un tiekšanās iegūt zirgus, kas lielā skaitā bija sastopami dienvidos. Šajā laikā dienvidu līdzenumu milzīgajos plašumos klīda tikai dažas [[nomadi|nomadu]] ciltis, bet to leknās ganības bija mājvieta miljoniem bizonu. Īsā laikā komanči kļuva par prasmīgākajiem jātniekiem Ziemeļamerikā. No visām klejotāju ciltīm, kas kontinenta centrālajā daļā medīja bizonus, komanči savas drosmes, bezbailības un cietsirdības dēļ kļuva par pretinieku vislielāko biedu. === Dominance Lielo līdzenumu dienvidos === [[Attēls:Chief Quanah Parker of the Kwahadi Comanche.jpg|thumb|Komanču virsaitis [[Kuanahs Pārkers]].]] 18. gadsimtā strauji pieauga komanču skaits. To veicināja bizonu pārbagātība, daudzu radniecīgo šošonu migrantu pieplūdums un liels skaits karos sagūstīto sieviešu un bērnu iekļaušana ciltī. Komanči guva virsroku par [[osedži]]em, [[jūti]]em, kaioviem, tonkaviem un atsevišķām [[apači|apaču]] grupām, turēja izbailēs [[pueblu kultūra|pueblu tautas]] Ņūmeksikas centrālajā daļā, satrieca spāņu pretestību. Visnopietnākie komanču pretinieki bija paduku indiāņi, kas mūsdienās identificēti kā līdzenumu apači. Kopā ar jūtiem 1724. gadā paduki tika sakauti un izklīdināti. 1730. gadā izjuka komanču un jūtu savienība un starp ciltīm sākās karš, kas turpinājās nākamos 50 gadus. Zināmu mieru starp spāņiem/meksikāņiem un komančiem noslēdza 1786. gadā. Komanči piekrita pārtraukt uzbrukumus spāņu apmetnēm, iegūstot tiesības tirgoties ar pueblu indiāņiem un spāņiem, tā saucamajiem [[komančeros]]. Viņi zirgus un sagrābto laupījumu mainīja pret tērauda nažiem, šķēpu galiem, bultu uzgaļiem, [[tomahauks|tomahaukiem]], katliņiem, dažādām greznumlietiņām, krāsainu segu baķiem. Attiecībās ar baltajiem viena no visnopietnākajām komanču problēmām bija centralizētas varas trūkums. Katra no komanču ciltīm slēdza mieru pēc saviem ieskatiem un citas grupas līgumus neuzskatīja par sev saistošiem. Kamēr kāda no komanču grupām mierīgi tirgojās ar spāņiem Taosas un Pekosas pueblās, cita grupa gatavoja tām uzbrukumu. === Līgums ar kaioviem === Vairāk nekā 70 gadus komanči atradās karadarbībā ar kaioviem. 1790. gadā uz miera sarunām ziemeļu komanču nometnēs ieradās kaiovu virsaitis Guļošais Vilks, kur tikās ar ietekmīgo komanču virsaiti Baidās No Ūdens. Kaiova pavadīja starp komančiem visu vasaru. Neraugoties uz atšķirīgām valodām un tradīcijām, abas ciltis noslēdza mieru, kas nekad netika pārkāpts. Par komanču sabiedrotajiem līdz ar to kļuva arī nelielā līdzenumu apaču cilts, kas atradās ciešā aliansē ar kaioviem. === Teksasiešu ierašanās === [[Attēls:Comanche Indians Chasing Buffalo with Lances and Bows.jpg|thumb|Komanči medī bizonus, [[Džordžs Ketlins|Džordža Ketlina]] glezna. Bizoni bija komanču galvenais iztikas avots.]] 1821. gadā Teksasā ieradās pirmās 300 amerikāņu ģimenes, galvenokārt [[skoti|skotu]]-[[īri|īru]] izcelsmes. Atļauju apmesties viņi saņēma no spāņu varasiestādēm, un jaunpienācēju izveidotās apmetnes kalpoja par buferzonu starp spāņiem un nemierīgajiem komančiem. Sākumā komanči šos jaunos kaimiņus uztvēra vienaldzīgi un izvairījās no satikšanās ar tiem. Lieli bizonu bari šeit neieklīda tik bieži, un arī reidos pret [[Meksika|Meksiku]] indiāņu sirotājiem teksasieši nebija traucēklis. Kolonisti ieradās vagonos kopā ar sievām un bērniem. Katrs teksasietis nocirta kokus un uzcēla māju, ar stabiem iežogoja zemes gabalu, nosaucot to par savu īpašumu, ar dzelzs arkliem apstrādāja laukus, ievāca ražu un ar savām garstobrainajām šautenēm draudēja nogalināt ikvienu, kas varētu apdraudēt viņu īpašumu. Viņi atteicās maksāt komančiem nodevas un izturējās tikpat augstprātīgi kā indiāņi. Teksasieši uzskatīja komančus par primitīviem [[barbari]]em un vīpsnāja par viņu apģērbu un ticējumiem. Drīz komanču virsaiši apspriedē nolēma, ka šie dīvainie un svešie ļaudis ir jāiznīcina. === Pārkera forta slaktiņš === [[Attēls:Cynthia Ann Parker.jpg|thumb|180px|Sintija Pārkere ar meitiņu Topsannahu 1861. gadā.]] Pārkera forta slaktiņš 1836. gada maijā bija pirmā sadursme starp komančiem un teksasiešiem. Ap 100 komanču un daži viņiem pievienojušies kaiovi, [[kado]] un [[vičiti]] nopostīja kolonistu apmetni, nogalinot piecus un sagūstot vēl piecus tā iedzīvotājus. Viena no gūsteknēm — astoņgadīgā [[Sintija Anna Pārkere]], palika ciltī, tika adoptēta un vēlāk apprecējās ar nokonu virsaiti [[Petu Nokonu]]. Sintija pilnībā aizmirsa eiropiešu dzīvesveidu un dzemdēja trīs bērnus. Viens no tiem kļuva par ievērojamu komanču virsaiti Kuanahu Pārkeru, kura vadītā grupa pēdējā padevās amerikāņu armijai. 1860. gadā ap 60 reindžeru uzbruka nokonu apmetnei, kurā uzturējās ap 20 sievietes. Reindžeri nogalināja indiānietes, bet Sintiju pēdējā brīdī atpazina kā balto, sagūstīja un atgriezta viņas amerikāņu radiniekiem. Neraugoties uz patiesām radinieku pūlēm, viņa nespēja adoptēties jaunajam dzīvesveidam, ļoti lūdza atļaut atgriezties ciltī un trīs reizes nesekmīgi mēģināja aizbēgt pie komančiem. Pēc meitiņas Topsannahas (Prērijas Zieds) nāves 1864. gadā zaudēja jebkuru interesi par dzīvi, bieži atteicās no ēdiena un dzēriena un mira 1871. gadā. Baltādainās sievietes piemērs liecina, cik vēl jo grūtāk lielai daļai Amerikas pamatiedzīvotāju bija iekļauties amerikāņu sabiedrībā. === 1840. gada karadarbība === Lai noslēgtu mieru, 1840. gada 19. martā [[Sanantonio]] ieradās komanču delegācija, kas sastāvēja no 32 karotājiem, 33 komanču sievietēm un bērniem un vairākiem gūstekņiem. Teksasiešu pulkvedis paziņoja, ka ieradušies virsaiši paliks apcietinājumā tik ilgi, kamēr netiks atbrīvoti visi teksasiešu un meksikāņu gūstekņi. Pulkvedim runājot, ar šautenēm bruņoti zaldāti ielenca apspriedes ēku. Viens no virsaišiem Mukvarahs izkliedza nepakļaušanās saucienu, un komanči izrāva drēbēs paslēptos nažus un [[tomahauks|tomahaukus]]. Sekoja kauja, pazīstama kā [[kauja Apspriedes Mājā]], kurā krita 35 komanči, ieskaitot trīs sievietes un divus bērnu, bet 29 sagūstīti. Teksasieši zaudēja septiņus kritušos un astoņus smagi ievainotus. Slaktiņam bija smagas sekas. Daudzi komanči sērās sagrieza sev rokas un kājas vai nocirta pirkstu. Tika nogalinātas trīspadsmit sagūstītās sievietes un bērni. Augustā vairāk nekā 1000 dažādu grupu komanči, ieskaitot sievietes un bērnus, virsaišu Bizona Kupra un Plankumainā Ponija vadībā veica dziļu reidu balto kolonistu apdzīvotajos Teksasas dienvidaustrumos. Pēkšņos uzbrukumos viņi nogalināja vairākus desmitus ieceļotāju, aizdzina vairāk nekā 3000 zirgus un mūļus, nodedzināja nelielo Linvilas ostu. Atpakaļceļā 12. augustā komančus no slēpņa pārsteidza labi bruņotie Teksasas reindžeri. Pēc apšaudes kaujas laukā tika atrasti 12 kritušie komanči, turklāt indiāņi zaudēja lielāko daļu nolaupīto zirgu un mūļu. Pēc šīs sakāves komanči uz visiem laikiem pārstāja būt dienvidu Teksasas "lordi". Nelieli reidi turpinājās, taču nozīmīgas liela vēriena kara akcijas vairs netika organizētas. === Epidēmijas === Komančus, gluži kā visas citas Amerikas pirmiedzīvotāju tautas, smagi skāra no Eiropas ievazātās slimības, pret kurām indiāņiem nebija imunitāte. 1817. un 1848. gadā uzliesmoja [[bakas]], 1849. gadā [[holēra]], kas iznīcināja lielāko cilts daļu. No aptuveni 30000 komančiem 1830. gados 1852. gadā bija atlikuši vien 12000. Pēc šīm epidēmijām viņi vairs nespēja atgūties. === Draudzīgās attiecības ar vāciešiem === [[Attēls:Comanchebraves.jpg|thumb|Komanču karotāji ap 1867-1874.]] 1846. gadā Teksasas centrālajā daļā ieradās [[vācieši|vācu]] emigranti. Kopienas līderis [[Barons Hans von Meusebahs]] izlēma noslēgt miera līgumu ar komančiem. 1847. gada 22. janvārī viņš kopā ar 20 citiem ieceļotājiem ieradās komanču nometnē. Meusebahs nolaida šauteni un neapbruņots ienāca starp indiāņiem. Viņa miermīlīgā izturēšanās nomierināja karotājus. Vāciešu delegācijas vadītāji nosēdās ap ugunskuru un ar virsaišiem izsmēķēja miera pīpi. Šī bija viena no retajām reizēm pierobežā, kad naidu komanču un eiropiešu attiecībās nomainīja draudzīga gaisotne un jautrs noskaņojums. Ciemiņi ugunskura gaismā dziedāja vācu tautasdziesmas un dzērājdziesmas, bet komanči deju pavadībā savas reliģiskās dziesmas. Tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru vācieši saņēma atļauju veidot apmetnes 160 kilometrus uz ziemeļiem no Sanantonio. Katru martu [[Frederiksburga]]s pilsētā komanči saņēma dāvanas, un šāda vāciešu rīcība ļoti pārsteidza indiāņus. Šis bija viens no retajiem līgumiem ar Amerikas pamatiedzīvotājiem, kas nekad netika pārkāpts. === 1848. — 1857. gadu notikumi === [[Amerikas—Meksikas karš|Amerikas—Meksikas kara]] rezultātā Teksasa 1848. gadā tika pievienota Amerikai. Amerikāņi pārņēma savā jurisdikcijā Komančērijas pierobežu, caur Teksasas centrālo daļu uzcēla fortu virkni un iesūtīja divus dragūnu pulkus, kuri bija vieglāk ekipēti un manevrēt spējīgāki par kavalēristiem. Līdz pat 50. gadu sākumam draudzīgas attiecības starp komanču karotājiem un amerikāņu zaldātiem nebija retums. Fortu tuvumā abas puses rīkoja zirgu skriešanās sacensības. Tajās biežāk uzvarēja vieglie komanči poniji, un indiāņi ieguva lielu skaitu seglu segas, naudu un ādas izstrādājumus. Taču teksasieši apmetņu skaits turpināja augt. Amerikāņu spiešanās samazināja bizonu skaits, un 1852. gadā dienvidu komanči penateki cieta badu. 1856. gadā komanči un atlikušie 1200 penateki piekrita pārvietoties uz tiem ierādīto 7000 [[ha]] lielo rezervātu. Taču tas nespēja nodrošināt mieru. Teksasieši apsūdzēja komančus, ka rezervāts tiem kalpo par bāzi sirojumiem pret pierobežas fermām un rančo. Savukārt indiāņi tos apsūdzēja bizonu izšaušanā un ielaušanos viņiem ierādītajās zemēs. 1856-57. gada ziemā komanči atgriezās pie sava [[nomadi|nomadu]] dzīvesveida. Rezervātā palika tikai ap 400 komanču, galvenokārt sievietes un bērni. === Turpmākā karadarbība === [[Attēls:The-Silenced-War-Whoop-1100x790.jpg|thumb|280px|Attēlā redzams sadursmju straujums un niknums konfliktos starp ASV kavalēriju un Lielo līdzenumu indiāņiem.]] 1858. gada janvārī — maijā pret komančiem vērsās Teksasas reindžeru un tonkavu indiāņu apvienotā ekspedīcija. Tonkavi bija nāvīgi komanču ienaidnieki. Viņi vismaz līdz 1862. gadam praktizēja [[kanibālisms|kanibālismu]], ko kaimiņu ciltis uztvēra ar naidu un riebumu. Šī tonkavu paraža kalpoja par ieganstu pastāvīgiem komanču un citu kareivīgo cilšu uzbrukumiem. 12. maijā notika septiņas stundas gara kauja, kuru izšķīra teksasiešu sešpatronu revolveri. Krita 76 komanči, divi reindžeri un ap 12 tonkavu. Uzbrucēji ieguva 60 gūstekņus un 300 zirgus, viņi arī nodedzināja komanču iedzīvi un pārtiku. Tā bija pirmā reize, kad amerikāņi veica iebrukumu Komančērijas sirdī. Kopumā šajā gandrīz piecu mēnešu garajā ekspedīcijā koalīcija zaudēja ap 50 kritušo un ievainoto. Tā parādīja komančiem, ka zemes uz ziemeļiem no [[Riogrande]]s tiem vairs nav drošs patvērums. 1858. gada 1. septembrī reindžeri un tonkavi īsi pirms rītausmas iebruka guļošā komanču nometnē. Saskaņā ar armijas atskaitēm, pēc kaujas gruzdošajā nometnē palika guļam 59 komanču vīrieši, sievietes un bērni. Amerikāņi savās atskaitēs parasti pārspīlēja pretinieku zaudējumus. Visticamāk, arī šī reize nebija izņēmums. Uzbrucēju pusē krita pieci zaldāti un divpadsmit ievainoti. 1860. gada martā un jūnijā pret komančiem un kaioviem tika organizētas divas atsevišķas soda ekspedīcijas, viena ap 500, otra — 419 kavalēristu liela. Katru no tiem pavadīja [[lenapu]] (delavaru) izlūku grupa. Taču indiāņiem izdevās izvairīties no nozīmīgām sadursmēm, un ekspedīcijas beidzās bez rezultātiem. Komanču un kaiovu uzbrukumi gandrīz pilnībā apturēja satiksmi pa [[Santa Fe traktu]]. Tā šķērsoja Komančēriju, savienojot valsts austrumus ar Ņūmeksiku, un armijas pārstāvjiem tika pavēlēts sodīt indiāņus. 1861. gada janvārī kavalēristi pārsteidza un nodedzināja guļošu komanču un kaiovu nometni, kas sastāvēja no 175 tipi, aizdzina ap pussimtu mustangu un nogalināja ap 10 indiāņu. [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu karš]] mazināja Amerikas valdības militārās akcijas pret indiāņiem. 1861. gada maijā kā Ziemeļu, tā Dienvidu štatu pārstāvji parakstīja līgumu ar dažādām komanču ciltīm. Lai nodrošinātu ar tām mieru, dienvidnieku valdība dāvanu iegādei piešķīra 64 862 dolārus. [[Attēls:Ledger-sm2.jpg|thumb|280px|Kaiovu karotāja zīmējums, kurā attēlota kāda no kaiovu un komanču sadursmēm ar regulāro armiju.]] 1864. gadā karadarbība dienvidu prērijās atsākās. Indiāņu sirojumi kļuva tik bieži, ka simtiem kilometru garumā bija pamestas visas apmetnes un rančo. Atbildes reidā [[Pirmajā Edobi Volsas kaujā]] 25. novembrī ap 335 kavalēristu uzbruka komanču, kaiovu un kaiovu-apaču nometnei, taču tika atsisti. Savstarpējo naidpilno gaisotni raksturo tas, ka indiānietes niknumā nogalināja piecas baltās gūsteknes, kuras uzbrukuma brīdī atradās nometnē. 1865. gadā valdība ar komanču grupām noslēdza jaunu miera līgumu. Saskaņā ar to, katram indiānim par renti turpmākos 40 gadus bija jāsaņem preces 15 dolāru vērtībā. Cerēto derīgo mantu vietā viņi saņēma sabojājušos produktus no Pilsoņu kara laikiem un lētas segas, kas pēc lietus saira gabalos. Drīz karš uzliesmoja no jauna. No 1865. līdz 1867. gadam kaiovi un komanči Teksasā, kas tolaik neatradās Savienoto Valstu sastāvā, nogalināja ne mazāk kā 162 ieceļotājus un nodarīja zaudējumus daudzu tūkstošu dolāru apmērā. 1867. gada beigās valdība atkal mēģināja noslēgt ar indiāņiem jaunu līgumu. Lai tiktos ar "Lielā Baltā tēva" pārstāvjiem, oktobrī [[Kanzasa|Kanzasā]] sapulcējās 5000 komanču, kaiovu, arapahu, kaiovu-apaču un šaijenu. Pēc garām pārrunām komanči, kā arī kaiovi un kaiovi-apači piekrita atteikties no savām zemēm un pārcelties uz rezervātu Oklahomā. No komanču puses līgumu apstiprināja 10 cilts virsaiši. Valdība savukārt apsolīja viņu nodrošināt ar uzturu, iemācīt apstrādāt zemi un uzcelt priekš bērniem skolas. Taču tā kā [[ASV Kongress]] līgumu neratificēja, nauda pārtikas iegādei netika atvēlēta. Pēc pusbadā pavadītās ziemas lielākā komanču un kaiovu daļa pameta rezervātu nu atsāka sirojumus. 1871. gadā pret visnepakļāvīgāko komanču cilti kvahadiem organizēja 600 kavalēristu lielu ekspedīciju, ko vadīja pulkvedis [[Ranalds Makenzi]]. Indiāņi iesaistījās īsā sadursmē, pazīstama kā [[Blanko kanjona kauja]], aizdzina 70 armijas zirgu un izklīda prērijā. 1872. gada 29. septembrī 284 Makenzi kavalēristi negaidīti uzbruka kotsoteku un kvahadu nometnei. Ap 80 karotāju līdz saulrietam aizturēja armijas ofensīvu, bet pēc tam bija spiesti atkāpties. Krita vairāk nekā 30 komanču, un armija sagūstīja ap 130 sieviešu un bērnu, kā arī sagrāba līdz 3000 zirgu lielu tabūnu. Nākamajā dienā komanči daļu zirgu atguva, pēc kā Makenzi pavēlēja nošaut visus sagrābtos indiāņu zirgus. Komanči piekrita sarunām un atteicās no sirojumiem. === Karš, lai glābtu bizonus === 1873./74. gada ziemā starp Dienvidu līdzenumu ciltīm paklīda runas, ka cilšu zemes ir pārpildītas ar beigtiem bizoniem, kurus izšauj baltie mednieki. Samazināto pārtika devu dēļ indiāņi cieta badu, un pavasarī lielākā daļa komanču pameta rezervātus. Visu vasaru turpinājās sadursmes, kurās armija vajāja indiāņus, uzbruka to nometnēm. Savukārt komanči kopā kaioviem un dienvidu šaijeniem uzbruka bizonu medniekiem, dedzināja rančo un nogalināja neuzmanīgus pārceļotājus. Šī Dienvidu līdzenumu sacelšanās turpinājās gadu un pazīstama arī kā karš, lai glābtu bizonus. Indiāņi ienīda baltos medniekus ne mazāk kā zaldātus. Bizonu kļuva aizvien mazāk un mazāk, un ciltis pastāvīgi cieta badu. Lai iegūtu ādu, mednieki iznīcināja desmitiem tūkstošu dzīvnieku, un prērijas klāja nodīrātu, pūstošu dzīvnieku ķermeņi. No vienas vien [[Dodžsitija]], pilsētas Kanzasas rietumu daļā, kas ir kļuvusi par vienu no [[Mežonīgie rietumi|mežonīgo rietumu]] simboliem, katru dienu izveda līdz 40 000 ādu. Armijas uzbrukumu rezultātā 1874. gada rudenī komanči pamazām sāka padoties. Pēdējā 1875. gada jūnijā padevās Kuana Pārkera grupa, un Dienvidu prērijās vairs nebija "mežonīgo" indiāņu. 5. augustā aģentūrā uzturējās 1597 komanču, no kuriem 938 uzskatīja par naidīgiem. Nepilnu 30 gadu laikā cilts bija samazinājusies desmitkārtīgi. Pēdējo sirojumu komanči sarīkoja 1878. gada 29. jūnijā. 26 indiāņi līdera Melnā Zirga vadībā devās medīt bizonus. Medījumu viņi neatrada, tāpēc kādā no rančo nozaga un apēda vairākus kumeļus. Septiņi reindžeri mēģināja dzīties pakaļ, taču tika atsisti. Drīz baltie mednieki bijušajā Komančērijā izšāva pēdējos bizonus, un kopā ar tiem aizgāja pagātnē kādreizējās komanču dzīvesveids. == Literatūra == * Deivids Mērdoks, Stenlijs A. Frīds. Ziemeļamerikas indiāņi. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. {{ISBN|9984-22-475-9}} * Barbara A. Leitch. A Concise Dictionary of Indian Tribes of North America. Reference Publications, Inc. 1979. {{ISBN|0-917256-09-3}} * Douglas V. Meed, illlustrated by Jonathan Smith. Comanche 1800 - 74. Osprey Publishing. 2003. {{ISBN|1-84176-587-2}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas indiāņi]] cq8j422gi167zzblhcr0zch089aorpq 3671827 3671824 2022-08-17T19:29:34Z ZANDMANIS 91184 /* 1848. — 1857. gadu notikumi */ wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Comanche portraits.jpg|250px]]<small>Komanču portreti.</small> | tauta = Komanči<br /><small>Nʉmʉnʉʉ</small> | skaits = 14700<ref name=oia>{{tīmekļa atsauce |url=http://ok.gov/oiac/documents/2011.FINAL.WEB.pdf |format=PDF |title=2011 Oklahoma Indian Nations Pocket Pictorial Directory |publisher=Oklahoma Indian Affairs Comission |date=2011: 11 |accessdate=January 2, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120424052416/http://www.ok.gov/oiac/documents/2011.FINAL.WEB.pdf |archivedate={{dat|2012|04|24||bez}} }}</ref> | vieta = [[Oklahoma]] | valoda = [[angļu valoda|angļu]], [[komanču valoda|komanču]] | reliģija = [[kristietība]], [[Amerikas pamatiedzīvotāju baznīca]] | grupas = | radi = [[šošoni]] }} '''Komanči''' ([[eksonīms|pašnosaukums]]: ''nʉmʉnʉʉ'') ir [[Ziemeļamerika]]s [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tauta, kas dzīvo [[Lielie līdzenumi|Lielo līdzenumu]] dienvidu daļā. Tās plašā vēsturiskā teritorija bija pazīstama kā [[Komančērija]] un mūsdienās iekļauj [[Ņūmeksika]]s austrumus, [[Kolorādo]] dienvidaustrumus, [[Kanzasa]]s dienvidrietumus, [[Oklahoma]]s rietumus un lielāko [[Teksasa]]s ziemeļu daļu. Gandrīz izmirusī [[komanču valoda]] pieder [[jūtu-acteku valodas|jūtu-acteku valodas saimei]]. Mūsdienās tajā spēj saprasties tikai aptuveni 1% komanču. Vairāk nekā 150 gadus komanču jātnieki bija "dienvidu līdzenumu valdnieki". Viņu nežēlīgie sirojumi iedzina bailes citām līdzenumu ciltīm, [[meksikāņi|meksikāņu]] ciematu iedzīvotājiem un amerikāņu kolonizatoriem. Pastāvīgie kari, bet jo īpaši eiropiešu ievazātās slimības katastrofāli samazināja komanču skaitu. 18. gadsimta beigās bija ap 45 000 komanču, 1834. gadā to skaits bija sarucis līdz 15 000 — 20 000, bet 1901. gadā no kādreiz tik varenās cilts bija atlikuši tikai 1000 pārstāvju. Mūsdienās komanči ir apvienojušies '''komanču nācijā'''. To lielākā daļa dzīvo Oklahomas dienvidrietumos. Daudzi komanči ir [[lauksaimnieks|lauksaimnieki]] un [[rančo]] īpašnieki. Iespējams, [[latviski]] tulkotajā literatūrā komanču vārds pirmo reizi parādās 1971. gadā izdotajā [[Tomass Mains Rīds|Tomasa Maina Rīda]] romānā "[[Jātnieks bez galvas]]". Rakstnieks tajā piemin daudzu teksasiešu vidū tolaik valdošo viedokli, ka "Teksasā nav nekā briesmīgāka par komančiem". Grāmatā "Baltais virsaitis. Ziemeļmeksikas leģenda". (latviski pirmo reizi izdota 1984. gadā) Mains Rīds komančus nosauc par "lielu, varenu un brīvu indiāņu cilti". == Etimoloģija == Komanči pašnosaukums bija "cilvēki" (''nʉmʉnʉʉ''). Uzskata, ka nosaukums "komanči" radies no [[jūtu valoda|jūtu]] vārda ''komancia'' — "ienaidnieks". Citu versiju ir izvirzījis ievērojamais indiāņu vēstures pētnieks [[Džordžs Haids]]: "Nevienam nebija ienācis prātā atgriezties [[Pueblu kultūra|Taosā]] 1707. gadā, un izpētīt situāciju, kad pirmo reizi tika pierakstīts vārds "komanči". Jūti atveda uz Taosu komanču grupu un, stādot priekšā jaunu cilti, neapšaubāmi, izmantoja savu, jūtu nosaukumu. Komanči sevi sauca par "nimini" vai "neum", bet jūti bieži pievienoja cilšu nosaukumiem terminu "ače". Ja viņi šādi rīkojās arī ar komanču vārdu, varēja rasties kas līdzīgs "nimače", "nimanče". [[Spāņi]] visai pavirši pierakstīja indiāņu nosaukumus, un tas viegli varēja pārveidoties par "komanče". [[Attēls:Comanche_chief.jpg|thumb|200px|Kotsoteku virsaitis Mo'o-wai.]] == Cilts iedalījums == Atšķirībā no vairākām citām Lielo līdzenumu ciltīm, komanču dažādās grupas nekad nemēģināja konsolidēties vienotā ''nʉmʉnʉʉ'' nācijā vai ciltī. Vairākas radniecīgas ģimenes veidoja saimi, tā saucamo ''nʉmʉnahkahni'' — "ļaudis, kas dzīvo kopā saimē". Vairākas saimes veidoja lokālu grupu. Šādas vairākas grupas savukārt veidoja atzaru, kuru dažkārt dēvēja par cilti. Atzaru vienoja radniecība un kopīgas politiskas un ekonomiskas intereses ([[medniecība|medības]], dabas produktu vākšana, karš, miers, tirdzniecība, medicīna). Šie komanču atzari bija savstarpēji pilnīgi neatkarīgi. Piemēram, komanču sabiedrības beigu posmā cīņā pret ciltsbrāļiem amerikāņu un teksasiešu rindās par skautiem kalpoja penateku komanči. Kā galvenos no komanču atzariem var izcelt piecus. * '''Penateki''' ({{val|com|Penatʉka Nʉʉ}} — 'medus ēdāji'), pazīstami arī kā "viesmīlīgie", "mežu ļaudis", "lapsenes", "nav gaļas". Šī grupa bija aizceļojusi tik tālu uz dienvidiem, ka zaudēja sakarus ar citiem komančiem un būtībā izveidojās par atsevišķu cilti. * '''Kotsoteki''' ({{val|com|Kʉhtsʉtʉʉka}} — 'bizonu ēdāji'). 1786. gadā ziņots par 8 kotsoteku ciematiem, kuros kopumā ir ap 700 [[tipi]]. * '''Nokoni''' ({{val|com|Nokoni Nʉʉ}} — 'tie, kas pagriežas'). Nokoni nepārtraukti klejoja, tāpēc zināmi arī kā ''Noyʉhkanʉʉ'' ("bieži pārvietojas"). Veidoja komanču cilts centrālo atzaru. * '''Jampariki''' ({{val|com|Yaparʉhka}} — 'sakņu ēdāji'). * '''Kvahadi''' ({{val|com|Kwaarʉ Nʉʉ/Kwahare}} — 'antilopju ēdāji''). Šie komanči bija pēdējie, kas padevās amerikāņu armijai. Nokonu kaimiņi — '''tanimi''' ("aknu ēdāji") — ieguva savu nosaukumu, pateicoties tradīcijai ēst jēlas nomedīta medījuma aknas. Trešie šī centrālā komanču reģiona pārstāvji bija '''tenavi''' ("kas dzīvo upju lejtecē"). Pastāvēja vēl virkne nelielu komanču atzaru un kopienu, kuras dažkārt dēvē par ciltīm. Dažas no tām bija: * '''Itehtaho''' ("apdegusī gaļa"), kuri ziemā lietoja uzturā [[pemikans|pemikanu]] — kaltētu bizonu gaļu, ko sajauca ar vārītiem taukiem un ogām. * '''Motsaji''' ("nogrieztais krasts") bija iecienījuši sliet nometnes pie [[upe|upju]] kraujām. * '''Parkinaumi''' ("ūdens ļaudis") uzturējās [[ezers|ezeru]] un upju krastos. * '''Viani''' ("lēnām pāriet kalnus"). * '''Hainenauni''' ("kukurūzas ēdāji"). == Kultūra == [[Attēls:Comancheria.jpg|thumb|Komanču, [[kaiovu]] un [[kaiovu-apaču]] apdzīvotās zemes jeb Komančērija ap 1800. gadu.]] Kad vien tas bija iespējams, komanči savas nometnes slēja upju krastos. Dzīvoja viegli pārvietojamos tipi, kuru augstums parasti bija virs 4,6 metriem. Tirgotāji apgalvoja, ka aukstajos ziemas mēnešos uzturēties tipi bija siltāk un daudz patīkamāk nekā balto ieceļotāju guļbūvēs. Komanči pastāvīgi pārvietojās, sekodami [[bizons|bizonu]] bariem. Sievietes lasīja ogas, ievāca savvaļas augus un sagatavoja ādas, lai izgatavotu apģērbu un somas. Viņas arī uzraudzīja uguni, sadalīja medījumu, gatavoja ēdienu, rūpējās par bērniem un saiņoja mantas, kad pārvietoja nometni. Pret gūsteknēm komanči parasti izturējās brutāli un nežēlīgi, taču sist sievu komanču sabiedrībā uzskatīja par apkaunojošu rīcību. Daudzi komanču gūstekņi iekļāvās ciltī un kļuva par pilntiesīgiem tās pārstāvjiem, nevēlēdamies atgriezties atpakaļ. Vīriešu nodarbošanās bija medības un sirojumi. Brīvajā laikā tie slaistījās vai spēlēja spēles,— bieži kauliņu spēles, kurās izspēlēja ādas vai nažus, organizēja jāšanas sacīkstes vai lielījās par saviem varoņdarbiem. Pīpējot tabaku no koka vai akmens pīpēm, karotāji skaitīja "kū" — pieskaršanos pretiniekam cilšu sadursmēs, — ko uzskatīja par izcilāko drosmes apliecinājumu, stāstīja par aizdzītajiem zirgiem no meksikāņu rančo un balto ģimeņu noskalpēšanu, kuri uzdrīkstējās šķērsot Komančēriju. Komanči gandrīz nekad neiegādājās alkoholu, ko pierobežā bieži piedāvāja spāņu, meksikāņu un amerikāņu tirgotāji. Daudzās citās ciltīs "uguns ūdens" bija kļuvis par īstu nelaimi. Mantu pārvešanai izmantoja zirgu vai suņu pajūgus [[trevojs|trevojus]], — ar jēlādu sastiprinātu A veida koka kāršu rāmi, uz kura novietoja mantas. Komančiem piederēja vislielākie piejaucētu zirgu ganāmpulki Lielajos līdzenumos. [[Mustangs|Mustangi]] bija ļoti izturīgi un salcietīgi. Viņi pacieta dedzinoši karstās vasaras un spēja izdzīvot stindzinoši aukstajos vējos bargajās ziemās. Tieši pateicoties zirgiem komanči kļuva par dienvidu līdzenumu "lordiem". Kaut arī viņiem bija tuvas attiecības ar saviem rumakiem, komanči nebija sentimentāli un bieži tos lietoja uzturā. == Reliģiskie priekšstati == Komanči ticēja vairākām dievībām, tostarp Radītājam, [[Saule]]i, [[Zeme]]i un [[Mēness|Mēnesim]]. Galvenais tēls komanču [[folklora|folklorā]] bija [[koijots]]. Viņu uzskatīja par brāli, tāpēc nekad nelietoja uzturā ne [[suns|suni]], ne koijotu. Komanči nesvinēja [[Saules Deja]]s ceremoniju, kas bija ļoti iecienīta lielākajai daļai Lielo līdzenumu cilšu, bet atzīmēja Ērgļa deju un Bebra ceremoniju. Lai saņemtu vīziju, kas nodrošinātu garu aizsardzību, jauni vīrieši vienatnē devās kalnu virsotnēs. Tur viņi gavēja un nodevās [[lūgšana|lūgšanām]]. Atgriežoties atpakaļ, šamanis palīdzēja izskaidrot redzēto vīziju un sagatavoja ādas somiņai līdzīgu vīstokli, kas, saskaņā ar komanču priekšstatiem, nodrošināja tā nēsātajam augstāko spēku aizsardzību. Mirušos ietērpa vislabākajās drēbēs, seju nokrāsoja spilgti sarkanu un acis aizsedza ar sarkano mālu. Ķermeni novietoja alā, aizā vai ar klinti norobežotā ēnainā kapā. Piederīgie apgrieza savus matus, iecirta sev dziļas brūces, izsvieda nelaiķa īpašumu, nodedzināja tā tipi un nekad vairs neizrunāja viņa vārdu. == Vēsture == === Agrīnā vēsture === 17. gadsimtā komanči bija daļa no [[šošoni|šošonu]] cilts un klejoja kalnainos mežos [[Plata]]s augštecē tagadējā [[Vaiominga]]s štata austrumu daļā. Tur viņi ar augstāk organizētajām [[apsaroki|apsaroku]] un [[siksiki|siksiku]] ciltīm cīnījās par medību teritorijām un ūdens avotiem. Ap 1700. gadu komanču dzīvē ienāca zirgi, un to grupas sāka pārvietoties dienvidu virzienā. Acīmredzot galvenais iemesls, kas sašķēla cilti, bija ar šaujamieroču bruņoto siksiku spiediens no ziemeļiem un tiekšanās iegūt zirgus, kas lielā skaitā bija sastopami dienvidos. Šajā laikā dienvidu līdzenumu milzīgajos plašumos klīda tikai dažas [[nomadi|nomadu]] ciltis, bet to leknās ganības bija mājvieta miljoniem bizonu. Īsā laikā komanči kļuva par prasmīgākajiem jātniekiem Ziemeļamerikā. No visām klejotāju ciltīm, kas kontinenta centrālajā daļā medīja bizonus, komanči savas drosmes, bezbailības un cietsirdības dēļ kļuva par pretinieku vislielāko biedu. === Dominance Lielo līdzenumu dienvidos === [[Attēls:Chief Quanah Parker of the Kwahadi Comanche.jpg|thumb|Komanču virsaitis [[Kuanahs Pārkers]].]] 18. gadsimtā strauji pieauga komanču skaits. To veicināja bizonu pārbagātība, daudzu radniecīgo šošonu migrantu pieplūdums un liels skaits karos sagūstīto sieviešu un bērnu iekļaušana ciltī. Komanči guva virsroku par [[osedži]]em, [[jūti]]em, kaioviem, tonkaviem un atsevišķām [[apači|apaču]] grupām, turēja izbailēs [[pueblu kultūra|pueblu tautas]] Ņūmeksikas centrālajā daļā, satrieca spāņu pretestību. Visnopietnākie komanču pretinieki bija paduku indiāņi, kas mūsdienās identificēti kā līdzenumu apači. Kopā ar jūtiem 1724. gadā paduki tika sakauti un izklīdināti. 1730. gadā izjuka komanču un jūtu savienība un starp ciltīm sākās karš, kas turpinājās nākamos 50 gadus. Zināmu mieru starp spāņiem/meksikāņiem un komančiem noslēdza 1786. gadā. Komanči piekrita pārtraukt uzbrukumus spāņu apmetnēm, iegūstot tiesības tirgoties ar pueblu indiāņiem un spāņiem, tā saucamajiem [[komančeros]]. Viņi zirgus un sagrābto laupījumu mainīja pret tērauda nažiem, šķēpu galiem, bultu uzgaļiem, [[tomahauks|tomahaukiem]], katliņiem, dažādām greznumlietiņām, krāsainu segu baķiem. Attiecībās ar baltajiem viena no visnopietnākajām komanču problēmām bija centralizētas varas trūkums. Katra no komanču ciltīm slēdza mieru pēc saviem ieskatiem un citas grupas līgumus neuzskatīja par sev saistošiem. Kamēr kāda no komanču grupām mierīgi tirgojās ar spāņiem Taosas un Pekosas pueblās, cita grupa gatavoja tām uzbrukumu. === Līgums ar kaioviem === Vairāk nekā 70 gadus komanči atradās karadarbībā ar kaioviem. 1790. gadā uz miera sarunām ziemeļu komanču nometnēs ieradās kaiovu virsaitis Guļošais Vilks, kur tikās ar ietekmīgo komanču virsaiti Baidās No Ūdens. Kaiova pavadīja starp komančiem visu vasaru. Neraugoties uz atšķirīgām valodām un tradīcijām, abas ciltis noslēdza mieru, kas nekad netika pārkāpts. Par komanču sabiedrotajiem līdz ar to kļuva arī nelielā līdzenumu apaču cilts, kas atradās ciešā aliansē ar kaioviem. === Teksasiešu ierašanās === [[Attēls:Comanche Indians Chasing Buffalo with Lances and Bows.jpg|thumb|Komanči medī bizonus, [[Džordžs Ketlins|Džordža Ketlina]] glezna. Bizoni bija komanču galvenais iztikas avots.]] 1821. gadā Teksasā ieradās pirmās 300 amerikāņu ģimenes, galvenokārt [[skoti|skotu]]-[[īri|īru]] izcelsmes. Atļauju apmesties viņi saņēma no spāņu varasiestādēm, un jaunpienācēju izveidotās apmetnes kalpoja par buferzonu starp spāņiem un nemierīgajiem komančiem. Sākumā komanči šos jaunos kaimiņus uztvēra vienaldzīgi un izvairījās no satikšanās ar tiem. Lieli bizonu bari šeit neieklīda tik bieži, un arī reidos pret [[Meksika|Meksiku]] indiāņu sirotājiem teksasieši nebija traucēklis. Kolonisti ieradās vagonos kopā ar sievām un bērniem. Katrs teksasietis nocirta kokus un uzcēla māju, ar stabiem iežogoja zemes gabalu, nosaucot to par savu īpašumu, ar dzelzs arkliem apstrādāja laukus, ievāca ražu un ar savām garstobrainajām šautenēm draudēja nogalināt ikvienu, kas varētu apdraudēt viņu īpašumu. Viņi atteicās maksāt komančiem nodevas un izturējās tikpat augstprātīgi kā indiāņi. Teksasieši uzskatīja komančus par primitīviem [[barbari]]em un vīpsnāja par viņu apģērbu un ticējumiem. Drīz komanču virsaiši apspriedē nolēma, ka šie dīvainie un svešie ļaudis ir jāiznīcina. === Pārkera forta slaktiņš === [[Attēls:Cynthia Ann Parker.jpg|thumb|180px|Sintija Pārkere ar meitiņu Topsannahu 1861. gadā.]] Pārkera forta slaktiņš 1836. gada maijā bija pirmā sadursme starp komančiem un teksasiešiem. Ap 100 komanču un daži viņiem pievienojušies kaiovi, [[kado]] un [[vičiti]] nopostīja kolonistu apmetni, nogalinot piecus un sagūstot vēl piecus tā iedzīvotājus. Viena no gūsteknēm — astoņgadīgā [[Sintija Anna Pārkere]], palika ciltī, tika adoptēta un vēlāk apprecējās ar nokonu virsaiti [[Petu Nokonu]]. Sintija pilnībā aizmirsa eiropiešu dzīvesveidu un dzemdēja trīs bērnus. Viens no tiem kļuva par ievērojamu komanču virsaiti Kuanahu Pārkeru, kura vadītā grupa pēdējā padevās amerikāņu armijai. 1860. gadā ap 60 reindžeru uzbruka nokonu apmetnei, kurā uzturējās ap 20 sievietes. Reindžeri nogalināja indiānietes, bet Sintiju pēdējā brīdī atpazina kā balto, sagūstīja un atgriezta viņas amerikāņu radiniekiem. Neraugoties uz patiesām radinieku pūlēm, viņa nespēja adoptēties jaunajam dzīvesveidam, ļoti lūdza atļaut atgriezties ciltī un trīs reizes nesekmīgi mēģināja aizbēgt pie komančiem. Pēc meitiņas Topsannahas (Prērijas Zieds) nāves 1864. gadā zaudēja jebkuru interesi par dzīvi, bieži atteicās no ēdiena un dzēriena un mira 1871. gadā. Baltādainās sievietes piemērs liecina, cik vēl jo grūtāk lielai daļai Amerikas pamatiedzīvotāju bija iekļauties amerikāņu sabiedrībā. === 1840. gada karadarbība === Lai noslēgtu mieru, 1840. gada 19. martā [[Sanantonio]] ieradās komanču delegācija, kas sastāvēja no 32 karotājiem, 33 komanču sievietēm un bērniem un vairākiem gūstekņiem. Teksasiešu pulkvedis paziņoja, ka ieradušies virsaiši paliks apcietinājumā tik ilgi, kamēr netiks atbrīvoti visi teksasiešu un meksikāņu gūstekņi. Pulkvedim runājot, ar šautenēm bruņoti zaldāti ielenca apspriedes ēku. Viens no virsaišiem Mukvarahs izkliedza nepakļaušanās saucienu, un komanči izrāva drēbēs paslēptos nažus un [[tomahauks|tomahaukus]]. Sekoja kauja, pazīstama kā [[kauja Apspriedes Mājā]], kurā krita 35 komanči, ieskaitot trīs sievietes un divus bērnu, bet 29 sagūstīti. Teksasieši zaudēja septiņus kritušos un astoņus smagi ievainotus. Slaktiņam bija smagas sekas. Daudzi komanči sērās sagrieza sev rokas un kājas vai nocirta pirkstu. Tika nogalinātas trīspadsmit sagūstītās sievietes un bērni. Augustā vairāk nekā 1000 dažādu grupu komanči, ieskaitot sievietes un bērnus, virsaišu Bizona Kupra un Plankumainā Ponija vadībā veica dziļu reidu balto kolonistu apdzīvotajos Teksasas dienvidaustrumos. Pēkšņos uzbrukumos viņi nogalināja vairākus desmitus ieceļotāju, aizdzina vairāk nekā 3000 zirgus un mūļus, nodedzināja nelielo Linvilas ostu. Atpakaļceļā 12. augustā komančus no slēpņa pārsteidza labi bruņotie Teksasas reindžeri. Pēc apšaudes kaujas laukā tika atrasti 12 kritušie komanči, turklāt indiāņi zaudēja lielāko daļu nolaupīto zirgu un mūļu. Pēc šīs sakāves komanči uz visiem laikiem pārstāja būt dienvidu Teksasas "lordi". Nelieli reidi turpinājās, taču nozīmīgas liela vēriena kara akcijas vairs netika organizētas. === Epidēmijas === Komančus, gluži kā visas citas Amerikas pirmiedzīvotāju tautas, smagi skāra no Eiropas ievazātās slimības, pret kurām indiāņiem nebija imunitāte. 1817. un 1848. gadā uzliesmoja [[bakas]], 1849. gadā [[holēra]], kas iznīcināja lielāko cilts daļu. No aptuveni 30000 komančiem 1830. gados 1852. gadā bija atlikuši vien 12000. Pēc šīm epidēmijām viņi vairs nespēja atgūties. === Draudzīgās attiecības ar vāciešiem === [[Attēls:Comanchebraves.jpg|thumb|Komanču karotāji ap 1867-1874.]] 1846. gadā Teksasas centrālajā daļā ieradās [[vācieši|vācu]] emigranti. Kopienas līderis [[Barons Hans von Meusebahs]] izlēma noslēgt miera līgumu ar komančiem. 1847. gada 22. janvārī viņš kopā ar 20 citiem ieceļotājiem ieradās komanču nometnē. Meusebahs nolaida šauteni un neapbruņots ienāca starp indiāņiem. Viņa miermīlīgā izturēšanās nomierināja karotājus. Vāciešu delegācijas vadītāji nosēdās ap ugunskuru un ar virsaišiem izsmēķēja miera pīpi. Šī bija viena no retajām reizēm pierobežā, kad naidu komanču un eiropiešu attiecībās nomainīja draudzīga gaisotne un jautrs noskaņojums. Ciemiņi ugunskura gaismā dziedāja vācu tautasdziesmas un dzērājdziesmas, bet komanči deju pavadībā savas reliģiskās dziesmas. Tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru vācieši saņēma atļauju veidot apmetnes 160 kilometrus uz ziemeļiem no Sanantonio. Katru martu [[Frederiksburga]]s pilsētā komanči saņēma dāvanas, un šāda vāciešu rīcība ļoti pārsteidza indiāņus. Šis bija viens no retajiem līgumiem ar Amerikas pamatiedzīvotājiem, kas nekad netika pārkāpts. === 1848. — 1857. gadu notikumi === [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] rezultātā Teksasa 1848. gadā tika pievienota Amerikai. Amerikāņi pārņēma savā jurisdikcijā Komančērijas pierobežu, caur Teksasas centrālo daļu uzcēla fortu virkni un iesūtīja divus dragūnu pulkus, kuri bija vieglāk ekipēti un manevrēt spējīgāki par kavalēristiem. Līdz pat 50. gadu sākumam draudzīgas attiecības starp komanču karotājiem un amerikāņu zaldātiem nebija retums. Fortu tuvumā abas puses rīkoja zirgu skriešanās sacensības. Tajās biežāk uzvarēja vieglie komanči poniji, un indiāņi ieguva lielu skaitu seglu segas, naudu un ādas izstrādājumus. Taču teksasieši apmetņu skaits turpināja augt. Amerikāņu spiešanās samazināja bizonu skaits, un 1852. gadā dienvidu komanči penateki cieta badu. 1856. gadā komanči un atlikušie 1200 penateki piekrita pārvietoties uz tiem ierādīto 7000 [[ha]] lielo rezervātu. Taču tas nespēja nodrošināt mieru. Teksasieši apsūdzēja komančus, ka rezervāts tiem kalpo par bāzi sirojumiem pret pierobežas fermām un rančo. Savukārt indiāņi tos apsūdzēja bizonu izšaušanā un ielaušanos viņiem ierādītajās zemēs. 1856-57. gada ziemā komanči atgriezās pie sava [[nomadi|nomadu]] dzīvesveida. Rezervātā palika tikai ap 400 komanču, galvenokārt sievietes un bērni. === Turpmākā karadarbība === [[Attēls:The-Silenced-War-Whoop-1100x790.jpg|thumb|280px|Attēlā redzams sadursmju straujums un niknums konfliktos starp ASV kavalēriju un Lielo līdzenumu indiāņiem.]] 1858. gada janvārī — maijā pret komančiem vērsās Teksasas reindžeru un tonkavu indiāņu apvienotā ekspedīcija. Tonkavi bija nāvīgi komanču ienaidnieki. Viņi vismaz līdz 1862. gadam praktizēja [[kanibālisms|kanibālismu]], ko kaimiņu ciltis uztvēra ar naidu un riebumu. Šī tonkavu paraža kalpoja par ieganstu pastāvīgiem komanču un citu kareivīgo cilšu uzbrukumiem. 12. maijā notika septiņas stundas gara kauja, kuru izšķīra teksasiešu sešpatronu revolveri. Krita 76 komanči, divi reindžeri un ap 12 tonkavu. Uzbrucēji ieguva 60 gūstekņus un 300 zirgus, viņi arī nodedzināja komanču iedzīvi un pārtiku. Tā bija pirmā reize, kad amerikāņi veica iebrukumu Komančērijas sirdī. Kopumā šajā gandrīz piecu mēnešu garajā ekspedīcijā koalīcija zaudēja ap 50 kritušo un ievainoto. Tā parādīja komančiem, ka zemes uz ziemeļiem no [[Riogrande]]s tiem vairs nav drošs patvērums. 1858. gada 1. septembrī reindžeri un tonkavi īsi pirms rītausmas iebruka guļošā komanču nometnē. Saskaņā ar armijas atskaitēm, pēc kaujas gruzdošajā nometnē palika guļam 59 komanču vīrieši, sievietes un bērni. Amerikāņi savās atskaitēs parasti pārspīlēja pretinieku zaudējumus. Visticamāk, arī šī reize nebija izņēmums. Uzbrucēju pusē krita pieci zaldāti un divpadsmit ievainoti. 1860. gada martā un jūnijā pret komančiem un kaioviem tika organizētas divas atsevišķas soda ekspedīcijas, viena ap 500, otra — 419 kavalēristu liela. Katru no tiem pavadīja [[lenapu]] (delavaru) izlūku grupa. Taču indiāņiem izdevās izvairīties no nozīmīgām sadursmēm, un ekspedīcijas beidzās bez rezultātiem. Komanču un kaiovu uzbrukumi gandrīz pilnībā apturēja satiksmi pa [[Santa Fe traktu]]. Tā šķērsoja Komančēriju, savienojot valsts austrumus ar Ņūmeksiku, un armijas pārstāvjiem tika pavēlēts sodīt indiāņus. 1861. gada janvārī kavalēristi pārsteidza un nodedzināja guļošu komanču un kaiovu nometni, kas sastāvēja no 175 tipi, aizdzina ap pussimtu mustangu un nogalināja ap 10 indiāņu. [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu karš]] mazināja Amerikas valdības militārās akcijas pret indiāņiem. 1861. gada maijā kā Ziemeļu, tā Dienvidu štatu pārstāvji parakstīja līgumu ar dažādām komanču ciltīm. Lai nodrošinātu ar tām mieru, dienvidnieku valdība dāvanu iegādei piešķīra 64 862 dolārus. [[Attēls:Ledger-sm2.jpg|thumb|280px|Kaiovu karotāja zīmējums, kurā attēlota kāda no kaiovu un komanču sadursmēm ar regulāro armiju.]] 1864. gadā karadarbība dienvidu prērijās atsākās. Indiāņu sirojumi kļuva tik bieži, ka simtiem kilometru garumā bija pamestas visas apmetnes un rančo. Atbildes reidā [[Pirmajā Edobi Volsas kaujā]] 25. novembrī ap 335 kavalēristu uzbruka komanču, kaiovu un kaiovu-apaču nometnei, taču tika atsisti. Savstarpējo naidpilno gaisotni raksturo tas, ka indiānietes niknumā nogalināja piecas baltās gūsteknes, kuras uzbrukuma brīdī atradās nometnē. 1865. gadā valdība ar komanču grupām noslēdza jaunu miera līgumu. Saskaņā ar to, katram indiānim par renti turpmākos 40 gadus bija jāsaņem preces 15 dolāru vērtībā. Cerēto derīgo mantu vietā viņi saņēma sabojājušos produktus no Pilsoņu kara laikiem un lētas segas, kas pēc lietus saira gabalos. Drīz karš uzliesmoja no jauna. No 1865. līdz 1867. gadam kaiovi un komanči Teksasā, kas tolaik neatradās Savienoto Valstu sastāvā, nogalināja ne mazāk kā 162 ieceļotājus un nodarīja zaudējumus daudzu tūkstošu dolāru apmērā. 1867. gada beigās valdība atkal mēģināja noslēgt ar indiāņiem jaunu līgumu. Lai tiktos ar "Lielā Baltā tēva" pārstāvjiem, oktobrī [[Kanzasa|Kanzasā]] sapulcējās 5000 komanču, kaiovu, arapahu, kaiovu-apaču un šaijenu. Pēc garām pārrunām komanči, kā arī kaiovi un kaiovi-apači piekrita atteikties no savām zemēm un pārcelties uz rezervātu Oklahomā. No komanču puses līgumu apstiprināja 10 cilts virsaiši. Valdība savukārt apsolīja viņu nodrošināt ar uzturu, iemācīt apstrādāt zemi un uzcelt priekš bērniem skolas. Taču tā kā [[ASV Kongress]] līgumu neratificēja, nauda pārtikas iegādei netika atvēlēta. Pēc pusbadā pavadītās ziemas lielākā komanču un kaiovu daļa pameta rezervātu nu atsāka sirojumus. 1871. gadā pret visnepakļāvīgāko komanču cilti kvahadiem organizēja 600 kavalēristu lielu ekspedīciju, ko vadīja pulkvedis [[Ranalds Makenzi]]. Indiāņi iesaistījās īsā sadursmē, pazīstama kā [[Blanko kanjona kauja]], aizdzina 70 armijas zirgu un izklīda prērijā. 1872. gada 29. septembrī 284 Makenzi kavalēristi negaidīti uzbruka kotsoteku un kvahadu nometnei. Ap 80 karotāju līdz saulrietam aizturēja armijas ofensīvu, bet pēc tam bija spiesti atkāpties. Krita vairāk nekā 30 komanču, un armija sagūstīja ap 130 sieviešu un bērnu, kā arī sagrāba līdz 3000 zirgu lielu tabūnu. Nākamajā dienā komanči daļu zirgu atguva, pēc kā Makenzi pavēlēja nošaut visus sagrābtos indiāņu zirgus. Komanči piekrita sarunām un atteicās no sirojumiem. === Karš, lai glābtu bizonus === 1873./74. gada ziemā starp Dienvidu līdzenumu ciltīm paklīda runas, ka cilšu zemes ir pārpildītas ar beigtiem bizoniem, kurus izšauj baltie mednieki. Samazināto pārtika devu dēļ indiāņi cieta badu, un pavasarī lielākā daļa komanču pameta rezervātus. Visu vasaru turpinājās sadursmes, kurās armija vajāja indiāņus, uzbruka to nometnēm. Savukārt komanči kopā kaioviem un dienvidu šaijeniem uzbruka bizonu medniekiem, dedzināja rančo un nogalināja neuzmanīgus pārceļotājus. Šī Dienvidu līdzenumu sacelšanās turpinājās gadu un pazīstama arī kā karš, lai glābtu bizonus. Indiāņi ienīda baltos medniekus ne mazāk kā zaldātus. Bizonu kļuva aizvien mazāk un mazāk, un ciltis pastāvīgi cieta badu. Lai iegūtu ādu, mednieki iznīcināja desmitiem tūkstošu dzīvnieku, un prērijas klāja nodīrātu, pūstošu dzīvnieku ķermeņi. No vienas vien [[Dodžsitija]], pilsētas Kanzasas rietumu daļā, kas ir kļuvusi par vienu no [[Mežonīgie rietumi|mežonīgo rietumu]] simboliem, katru dienu izveda līdz 40 000 ādu. Armijas uzbrukumu rezultātā 1874. gada rudenī komanči pamazām sāka padoties. Pēdējā 1875. gada jūnijā padevās Kuana Pārkera grupa, un Dienvidu prērijās vairs nebija "mežonīgo" indiāņu. 5. augustā aģentūrā uzturējās 1597 komanču, no kuriem 938 uzskatīja par naidīgiem. Nepilnu 30 gadu laikā cilts bija samazinājusies desmitkārtīgi. Pēdējo sirojumu komanči sarīkoja 1878. gada 29. jūnijā. 26 indiāņi līdera Melnā Zirga vadībā devās medīt bizonus. Medījumu viņi neatrada, tāpēc kādā no rančo nozaga un apēda vairākus kumeļus. Septiņi reindžeri mēģināja dzīties pakaļ, taču tika atsisti. Drīz baltie mednieki bijušajā Komančērijā izšāva pēdējos bizonus, un kopā ar tiem aizgāja pagātnē kādreizējās komanču dzīvesveids. == Literatūra == * Deivids Mērdoks, Stenlijs A. Frīds. Ziemeļamerikas indiāņi. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. {{ISBN|9984-22-475-9}} * Barbara A. Leitch. A Concise Dictionary of Indian Tribes of North America. Reference Publications, Inc. 1979. {{ISBN|0-917256-09-3}} * Douglas V. Meed, illlustrated by Jonathan Smith. Comanche 1800 - 74. Osprey Publishing. 2003. {{ISBN|1-84176-587-2}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas indiāņi]] myfqhevyg32imkgdyx7bua71dow3bm9 3671836 3671827 2022-08-17T19:40:50Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Comanche portraits.jpg|250px]]<small>Komanču portreti.</small> | tauta = Komanči<br /><small>Nʉmʉnʉʉ</small> | skaits = 14 700<ref name=oia>{{tīmekļa atsauce |url=http://ok.gov/oiac/documents/2011.FINAL.WEB.pdf |format=PDF |title=2011 Oklahoma Indian Nations Pocket Pictorial Directory |publisher=Oklahoma Indian Affairs Comission |date=2011: 11 |accessdate=January 2, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120424052416/http://www.ok.gov/oiac/documents/2011.FINAL.WEB.pdf |archivedate={{dat|2012|04|24||bez}} }}</ref> | vieta = [[Oklahoma]] | valoda = [[angļu valoda|angļu]], [[komanču valoda|komanču]] | reliģija = [[kristietība]], [[Amerikas pamatiedzīvotāju baznīca]] | grupas = | radi = [[šošoni]] }} '''Komanči''' ([[eksonīms|pašnosaukums]]: ''nʉmʉnʉʉ'') ir [[Ziemeļamerika]]s [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tauta, kas dzīvo [[Lielie līdzenumi|Lielo līdzenumu]] dienvidu daļā. Tās plašā vēsturiskā teritorija bija pazīstama kā [[Komančērija]] un mūsdienās aptver [[Ņūmeksika]]s austrumus, [[Kolorādo]] dienvidaustrumus, [[Kanzasa]]s dienvidrietumus, [[Oklahoma]]s rietumus un lielāko [[Teksasa]]s ziemeļu daļu. Gandrīz izmirusī [[komanču valoda]] pieder [[jūtu-acteku valodas|jūtu-acteku valodas saimei]]. Mūsdienās tajā spēj saprasties tikai aptuveni 1% komanču. Vairāk nekā 150 gadus komanču jātnieki bija "dienvidu līdzenumu valdnieki". Viņu nežēlīgie sirojumi iedzina bailes citām līdzenumu ciltīm, [[meksikāņi|meksikāņu]] ciematu iedzīvotājiem un amerikāņu kolonizatoriem. Pastāvīgie kari, bet jo īpaši eiropiešu ievazātās slimības katastrofāli samazināja komanču skaitu. 18. gadsimta beigās bija ap 45 000 komanču, 1834. gadā to skaits bija sarucis līdz 15 000—20 000, bet 1901. gadā no kādreiz tik varenās cilts bija atlikuši tikai 1000 pārstāvju. Mūsdienās komanči ir apvienojušies '''komanču nācijā'''. To lielākā daļa dzīvo Oklahomas dienvidrietumos. Daudzi komanči ir [[lauksaimnieks|lauksaimnieki]] un [[rančo]] īpašnieki. Iespējams, [[latviski]] tulkotajā literatūrā komanču vārds pirmo reizi parādās 1971. gadā izdotajā [[Tomass Mains Rīds|Tomasa Maina Rīda]] romānā "[[Jātnieks bez galvas]]". Rakstnieks tajā piemin daudzu teksasiešu vidū tolaik valdošo viedokli, ka "Teksasā nav nekā briesmīgāka par komančiem". Grāmatā "Baltais virsaitis. Ziemeļmeksikas leģenda". (latviski pirmo reizi izdota 1984. gadā) Mains Rīds komančus nosauc par "lielu, varenu un brīvu indiāņu cilti". == Etimoloģija == Komanči pašnosaukums bija "cilvēki" (''nʉmʉnʉʉ''). Uzskata, ka nosaukums "komanči" radies no [[jūtu valoda|jūtu]] vārda ''komancia'' — "ienaidnieks". Citu versiju ir izvirzījis ievērojamais indiāņu vēstures pētnieks [[Džordžs Haids]]: "Nevienam nebija ienācis prātā atgriezties [[Pueblu kultūra|Taosā]] 1707. gadā, un izpētīt situāciju, kad pirmo reizi tika pierakstīts vārds "komanči". Jūti atveda uz Taosu komanču grupu un, stādot priekšā jaunu cilti, neapšaubāmi, izmantoja savu, jūtu nosaukumu. Komanči sevi sauca par "nimini" vai "neum", bet jūti bieži pievienoja cilšu nosaukumiem terminu "ače". Ja viņi šādi rīkojās arī ar komanču vārdu, varēja rasties kas līdzīgs "nimače", "nimanče". [[Spāņi]] visai pavirši pierakstīja indiāņu nosaukumus, un tas viegli varēja pārveidoties par "komanče". [[Attēls:Comanche_chief.jpg|thumb|200px|Kotsoteku virsaitis Mo'o-wai.]] == Cilts iedalījums == Atšķirībā no vairākām citām Lielo līdzenumu ciltīm, komanču dažādās grupas nekad nemēģināja konsolidēties vienotā ''nʉmʉnʉʉ'' nācijā vai ciltī. Vairākas radniecīgas ģimenes veidoja saimi, tā saucamo ''nʉmʉnahkahni'' — "ļaudis, kas dzīvo kopā saimē". Vairākas saimes veidoja lokālu grupu. Šādas vairākas grupas savukārt veidoja atzaru, kuru dažkārt dēvēja par cilti. Atzaru vienoja radniecība un kopīgas politiskas un ekonomiskas intereses ([[medniecība|medības]], dabas produktu vākšana, karš, miers, tirdzniecība, medicīna). Šie komanču atzari bija savstarpēji pilnīgi neatkarīgi. Piemēram, komanču sabiedrības beigu posmā cīņā pret ciltsbrāļiem amerikāņu un teksasiešu rindās par skautiem kalpoja penateku komanči. Kā galvenos no komanču atzariem var izcelt piecus. * '''Penateki''' ({{val|com|Penatʉka Nʉʉ}} — 'medus ēdāji'), pazīstami arī kā "viesmīlīgie", "mežu ļaudis", "lapsenes", "nav gaļas". Šī grupa bija aizceļojusi tik tālu uz dienvidiem, ka zaudēja sakarus ar citiem komančiem un būtībā izveidojās par atsevišķu cilti. * '''Kotsoteki''' ({{val|com|Kʉhtsʉtʉʉka}} — 'bizonu ēdāji'). 1786. gadā ziņots par 8 kotsoteku ciematiem, kuros kopumā ir ap 700 [[tipi]]. * '''Nokoni''' ({{val|com|Nokoni Nʉʉ}} — 'tie, kas pagriežas'). Nokoni nepārtraukti klejoja, tāpēc zināmi arī kā ''Noyʉhkanʉʉ'' ("bieži pārvietojas"). Veidoja komanču cilts centrālo atzaru. * '''Jampariki''' ({{val|com|Yaparʉhka}} — 'sakņu ēdāji'). * '''Kvahadi''' ({{val|com|Kwaarʉ Nʉʉ/Kwahare}} — 'antilopju ēdāji''). Šie komanči bija pēdējie, kas padevās amerikāņu armijai. Nokonu kaimiņi — '''tanimi''' ("aknu ēdāji") — ieguva savu nosaukumu, pateicoties tradīcijai ēst jēlas nomedīta medījuma aknas. Trešie šī centrālā komanču reģiona pārstāvji bija '''tenavi''' ("kas dzīvo upju lejtecē"). Pastāvēja vēl virkne nelielu komanču atzaru un kopienu, kuras dažkārt dēvē par ciltīm. Dažas no tām bija: * '''Itehtaho''' ("apdegusī gaļa"), kuri ziemā lietoja uzturā [[pemikans|pemikanu]] — kaltētu bizonu gaļu, ko sajauca ar vārītiem taukiem un ogām. * '''Motsaji''' ("nogrieztais krasts") bija iecienījuši sliet nometnes pie [[upe|upju]] kraujām. * '''Parkinaumi''' ("ūdens ļaudis") uzturējās [[ezers|ezeru]] un upju krastos. * '''Viani''' ("lēnām pāriet kalnus"). * '''Hainenauni''' ("kukurūzas ēdāji"). == Kultūra == [[Attēls:Comancheria.jpg|thumb|Komanču, [[kaiovu]] un [[kaiovu-apaču]] apdzīvotās zemes jeb Komančērija ap 1800. gadu.]] Kad vien tas bija iespējams, komanči savas nometnes slēja upju krastos. Dzīvoja viegli pārvietojamos tipi, kuru augstums parasti bija virs 4,6 metriem. Tirgotāji apgalvoja, ka aukstajos ziemas mēnešos uzturēties tipi bija siltāk un daudz patīkamāk nekā balto ieceļotāju guļbūvēs. Komanči pastāvīgi pārvietojās, sekodami [[bizons|bizonu]] bariem. Sievietes lasīja ogas, ievāca savvaļas augus un sagatavoja ādas, lai izgatavotu apģērbu un somas. Viņas arī uzraudzīja uguni, sadalīja medījumu, gatavoja ēdienu, rūpējās par bērniem un saiņoja mantas, kad pārvietoja nometni. Pret gūsteknēm komanči parasti izturējās brutāli un nežēlīgi, taču sist sievu komanču sabiedrībā uzskatīja par apkaunojošu rīcību. Daudzi komanču gūstekņi iekļāvās ciltī un kļuva par pilntiesīgiem tās pārstāvjiem, nevēlēdamies atgriezties atpakaļ. Vīriešu nodarbošanās bija medības un sirojumi. Brīvajā laikā tie slaistījās vai spēlēja spēles,— bieži kauliņu spēles, kurās izspēlēja ādas vai nažus, organizēja jāšanas sacīkstes vai lielījās par saviem varoņdarbiem. Pīpējot tabaku no koka vai akmens pīpēm, karotāji skaitīja "kū" — pieskaršanos pretiniekam cilšu sadursmēs, — ko uzskatīja par izcilāko drosmes apliecinājumu, stāstīja par aizdzītajiem zirgiem no meksikāņu rančo un balto ģimeņu noskalpēšanu, kuri uzdrīkstējās šķērsot Komančēriju. Komanči gandrīz nekad neiegādājās alkoholu, ko pierobežā bieži piedāvāja spāņu, meksikāņu un amerikāņu tirgotāji. Daudzās citās ciltīs "uguns ūdens" bija kļuvis par īstu nelaimi. Mantu pārvešanai izmantoja zirgu vai suņu pajūgus [[trevojs|trevojus]], — ar jēlādu sastiprinātu A veida koka kāršu rāmi, uz kura novietoja mantas. Komančiem piederēja vislielākie piejaucētu zirgu ganāmpulki Lielajos līdzenumos. [[Mustangs|Mustangi]] bija ļoti izturīgi un salcietīgi. Viņi pacieta dedzinoši karstās vasaras un spēja izdzīvot stindzinoši aukstajos vējos bargajās ziemās. Tieši pateicoties zirgiem komanči kļuva par dienvidu līdzenumu "lordiem". Kaut arī viņiem bija tuvas attiecības ar saviem rumakiem, komanči nebija sentimentāli un bieži tos lietoja uzturā. == Reliģiskie priekšstati == Komanči ticēja vairākām dievībām, tostarp Radītājam, [[Saule]]i, [[Zeme]]i un [[Mēness|Mēnesim]]. Galvenais tēls komanču [[folklora|folklorā]] bija [[koijots]]. Viņu uzskatīja par brāli, tāpēc nekad nelietoja uzturā ne [[suns|suni]], ne koijotu. Komanči nesvinēja [[Saules Deja]]s ceremoniju, kas bija ļoti iecienīta lielākajai daļai Lielo līdzenumu cilšu, bet atzīmēja Ērgļa deju un Bebra ceremoniju. Lai saņemtu vīziju, kas nodrošinātu garu aizsardzību, jauni vīrieši vienatnē devās kalnu virsotnēs. Tur viņi gavēja un nodevās [[lūgšana|lūgšanām]]. Atgriežoties atpakaļ, šamanis palīdzēja izskaidrot redzēto vīziju un sagatavoja ādas somiņai līdzīgu vīstokli, kas, saskaņā ar komanču priekšstatiem, nodrošināja tā nēsātajam augstāko spēku aizsardzību. Mirušos ietērpa vislabākajās drēbēs, seju nokrāsoja spilgti sarkanu un acis aizsedza ar sarkano mālu. Ķermeni novietoja alā, aizā vai ar klinti norobežotā ēnainā kapā. Piederīgie apgrieza savus matus, iecirta sev dziļas brūces, izsvieda nelaiķa īpašumu, nodedzināja tā tipi un nekad vairs neizrunāja viņa vārdu. == Vēsture == === Agrīnā vēsture === 17. gadsimtā komanči bija daļa no [[šošoni|šošonu]] cilts un klejoja kalnainos mežos [[Plata]]s augštecē tagadējā [[Vaiominga]]s štata austrumu daļā. Tur viņi ar augstāk organizētajām [[apsaroki|apsaroku]] un [[siksiki|siksiku]] ciltīm cīnījās par medību teritorijām un ūdens avotiem. Ap 1700. gadu komanču dzīvē ienāca zirgi, un to grupas sāka pārvietoties dienvidu virzienā. Acīmredzot galvenais iemesls, kas sašķēla cilti, bija ar šaujamieroču bruņoto siksiku spiediens no ziemeļiem un tiekšanās iegūt zirgus, kas lielā skaitā bija sastopami dienvidos. Šajā laikā dienvidu līdzenumu milzīgajos plašumos klīda tikai dažas [[nomadi|nomadu]] ciltis, bet to leknās ganības bija mājvieta miljoniem bizonu. Īsā laikā komanči kļuva par prasmīgākajiem jātniekiem Ziemeļamerikā. No visām klejotāju ciltīm, kas kontinenta centrālajā daļā medīja bizonus, komanči savas drosmes, bezbailības un cietsirdības dēļ kļuva par pretinieku vislielāko biedu. === Dominance Lielo līdzenumu dienvidos === [[Attēls:Chief Quanah Parker of the Kwahadi Comanche.jpg|thumb|Komanču virsaitis [[Kuanahs Pārkers]].]] 18. gadsimtā strauji pieauga komanču skaits. To veicināja bizonu pārbagātība, daudzu radniecīgo šošonu migrantu pieplūdums un liels skaits karos sagūstīto sieviešu un bērnu iekļaušana ciltī. Komanči guva virsroku par [[osedži]]em, [[jūti]]em, kaioviem, tonkaviem un atsevišķām [[apači|apaču]] grupām, turēja izbailēs [[pueblu kultūra|pueblu tautas]] Ņūmeksikas centrālajā daļā, satrieca spāņu pretestību. Visnopietnākie komanču pretinieki bija paduku indiāņi, kas mūsdienās identificēti kā līdzenumu apači. Kopā ar jūtiem 1724. gadā paduki tika sakauti un izklīdināti. 1730. gadā izjuka komanču un jūtu savienība un starp ciltīm sākās karš, kas turpinājās nākamos 50 gadus. Zināmu mieru starp spāņiem/meksikāņiem un komančiem noslēdza 1786. gadā. Komanči piekrita pārtraukt uzbrukumus spāņu apmetnēm, iegūstot tiesības tirgoties ar pueblu indiāņiem un spāņiem, tā saucamajiem [[komančeros]]. Viņi zirgus un sagrābto laupījumu mainīja pret tērauda nažiem, šķēpu galiem, bultu uzgaļiem, [[tomahauks|tomahaukiem]], katliņiem, dažādām greznumlietiņām, krāsainu segu baķiem. Attiecībās ar baltajiem viena no visnopietnākajām komanču problēmām bija centralizētas varas trūkums. Katra no komanču ciltīm slēdza mieru pēc saviem ieskatiem un citas grupas līgumus neuzskatīja par sev saistošiem. Kamēr kāda no komanču grupām mierīgi tirgojās ar spāņiem Taosas un Pekosas pueblās, cita grupa gatavoja tām uzbrukumu. === Līgums ar kaioviem === Vairāk nekā 70 gadus komanči atradās karadarbībā ar kaioviem. 1790. gadā uz miera sarunām ziemeļu komanču nometnēs ieradās kaiovu virsaitis Guļošais Vilks, kur tikās ar ietekmīgo komanču virsaiti Baidās No Ūdens. Kaiova pavadīja starp komančiem visu vasaru. Neraugoties uz atšķirīgām valodām un tradīcijām, abas ciltis noslēdza mieru, kas nekad netika pārkāpts. Par komanču sabiedrotajiem līdz ar to kļuva arī nelielā līdzenumu apaču cilts, kas atradās ciešā aliansē ar kaioviem. === Teksasiešu ierašanās === [[Attēls:Comanche Indians Chasing Buffalo with Lances and Bows.jpg|thumb|Komanči medī bizonus, [[Džordžs Ketlins|Džordža Ketlina]] glezna. Bizoni bija komanču galvenais iztikas avots.]] 1821. gadā Teksasā ieradās pirmās 300 amerikāņu ģimenes, galvenokārt [[skoti|skotu]]-[[īri|īru]] izcelsmes. Atļauju apmesties viņi saņēma no spāņu varasiestādēm, un jaunpienācēju izveidotās apmetnes kalpoja par buferzonu starp spāņiem un nemierīgajiem komančiem. Sākumā komanči šos jaunos kaimiņus uztvēra vienaldzīgi un izvairījās no satikšanās ar tiem. Lieli bizonu bari šeit neieklīda tik bieži, un arī reidos pret [[Meksika|Meksiku]] indiāņu sirotājiem teksasieši nebija traucēklis. Kolonisti ieradās vagonos kopā ar sievām un bērniem. Katrs teksasietis nocirta kokus un uzcēla māju, ar stabiem iežogoja zemes gabalu, nosaucot to par savu īpašumu, ar dzelzs arkliem apstrādāja laukus, ievāca ražu un ar savām garstobrainajām šautenēm draudēja nogalināt ikvienu, kas varētu apdraudēt viņu īpašumu. Viņi atteicās maksāt komančiem nodevas un izturējās tikpat augstprātīgi kā indiāņi. Teksasieši uzskatīja komančus par primitīviem [[barbari]]em un vīpsnāja par viņu apģērbu un ticējumiem. Drīz komanču virsaiši apspriedē nolēma, ka šie dīvainie un svešie ļaudis ir jāiznīcina. === Pārkera forta slaktiņš === [[Attēls:Cynthia Ann Parker.jpg|thumb|180px|Sintija Pārkere ar meitiņu Topsannahu 1861. gadā.]] Pārkera forta slaktiņš 1836. gada maijā bija pirmā sadursme starp komančiem un teksasiešiem. Ap 100 komanču un daži viņiem pievienojušies kaiovi, [[kado]] un [[vičiti]] nopostīja kolonistu apmetni, nogalinot piecus un sagūstot vēl piecus tā iedzīvotājus. Viena no gūsteknēm — astoņgadīgā [[Sintija Anna Pārkere]], palika ciltī, tika adoptēta un vēlāk apprecējās ar nokonu virsaiti [[Petu Nokonu]]. Sintija pilnībā aizmirsa eiropiešu dzīvesveidu un dzemdēja trīs bērnus. Viens no tiem kļuva par ievērojamu komanču virsaiti Kuanahu Pārkeru, kura vadītā grupa pēdējā padevās amerikāņu armijai. 1860. gadā ap 60 reindžeru uzbruka nokonu apmetnei, kurā uzturējās ap 20 sievietes. Reindžeri nogalināja indiānietes, bet Sintiju pēdējā brīdī atpazina kā balto, sagūstīja un atgriezta viņas amerikāņu radiniekiem. Neraugoties uz patiesām radinieku pūlēm, viņa nespēja adoptēties jaunajam dzīvesveidam, ļoti lūdza atļaut atgriezties ciltī un trīs reizes nesekmīgi mēģināja aizbēgt pie komančiem. Pēc meitiņas Topsannahas (Prērijas Zieds) nāves 1864. gadā zaudēja jebkuru interesi par dzīvi, bieži atteicās no ēdiena un dzēriena un mira 1871. gadā. Baltādainās sievietes piemērs liecina, cik vēl jo grūtāk lielai daļai Amerikas pamatiedzīvotāju bija iekļauties amerikāņu sabiedrībā. === 1840. gada karadarbība === Lai noslēgtu mieru, 1840. gada 19. martā [[Sanantonio]] ieradās komanču delegācija, kas sastāvēja no 32 karotājiem, 33 komanču sievietēm un bērniem un vairākiem gūstekņiem. Teksasiešu pulkvedis paziņoja, ka ieradušies virsaiši paliks apcietinājumā tik ilgi, kamēr netiks atbrīvoti visi teksasiešu un meksikāņu gūstekņi. Pulkvedim runājot, ar šautenēm bruņoti zaldāti ielenca apspriedes ēku. Viens no virsaišiem Mukvarahs izkliedza nepakļaušanās saucienu, un komanči izrāva drēbēs paslēptos nažus un [[tomahauks|tomahaukus]]. Sekoja kauja, pazīstama kā [[kauja Apspriedes Mājā]], kurā krita 35 komanči, ieskaitot trīs sievietes un divus bērnu, bet 29 sagūstīti. Teksasieši zaudēja septiņus kritušos un astoņus smagi ievainotus. Slaktiņam bija smagas sekas. Daudzi komanči sērās sagrieza sev rokas un kājas vai nocirta pirkstu. Tika nogalinātas trīspadsmit sagūstītās sievietes un bērni. Augustā vairāk nekā 1000 dažādu grupu komanči, ieskaitot sievietes un bērnus, virsaišu Bizona Kupra un Plankumainā Ponija vadībā veica dziļu reidu balto kolonistu apdzīvotajos Teksasas dienvidaustrumos. Pēkšņos uzbrukumos viņi nogalināja vairākus desmitus ieceļotāju, aizdzina vairāk nekā 3000 zirgus un mūļus, nodedzināja nelielo Linvilas ostu. Atpakaļceļā 12. augustā komančus no slēpņa pārsteidza labi bruņotie Teksasas reindžeri. Pēc apšaudes kaujas laukā tika atrasti 12 kritušie komanči, turklāt indiāņi zaudēja lielāko daļu nolaupīto zirgu un mūļu. Pēc šīs sakāves komanči uz visiem laikiem pārstāja būt dienvidu Teksasas "lordi". Nelieli reidi turpinājās, taču nozīmīgas liela vēriena kara akcijas vairs netika organizētas. === Epidēmijas === Komančus, gluži kā visas citas Amerikas pirmiedzīvotāju tautas, smagi skāra no Eiropas ievazātās slimības, pret kurām indiāņiem nebija imunitāte. 1817. un 1848. gadā uzliesmoja [[bakas]], 1849. gadā [[holēra]], kas iznīcināja lielāko cilts daļu. No aptuveni 30000 komančiem 1830. gados 1852. gadā bija atlikuši vien 12000. Pēc šīm epidēmijām viņi vairs nespēja atgūties. === Draudzīgās attiecības ar vāciešiem === [[Attēls:Comanchebraves.jpg|thumb|Komanču karotāji ap 1867—1874.]] 1846. gadā Teksasas centrālajā daļā ieradās [[vācieši|vācu]] emigranti. Kopienas līderis [[Barons Hans von Meusebahs]] izlēma noslēgt miera līgumu ar komančiem. 1847. gada 22. janvārī viņš kopā ar 20 citiem ieceļotājiem ieradās komanču nometnē. Meusebahs nolaida šauteni un neapbruņots ienāca starp indiāņiem. Viņa miermīlīgā izturēšanās nomierināja karotājus. Vāciešu delegācijas vadītāji nosēdās ap ugunskuru un ar virsaišiem izsmēķēja miera pīpi. Šī bija viena no retajām reizēm pierobežā, kad naidu komanču un eiropiešu attiecībās nomainīja draudzīga gaisotne un jautrs noskaņojums. Ciemiņi ugunskura gaismā dziedāja vācu tautasdziesmas un dzērājdziesmas, bet komanči deju pavadībā savas reliģiskās dziesmas. Tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru vācieši saņēma atļauju veidot apmetnes 160 kilometrus uz ziemeļiem no Sanantonio. Katru martu [[Frederiksburga]]s pilsētā komanči saņēma dāvanas, un šāda vāciešu rīcība ļoti pārsteidza indiāņus. Šis bija viens no retajiem līgumiem ar Amerikas pamatiedzīvotājiem, kas nekad netika pārkāpts. === 1848.—1857. gadu notikumi === [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] rezultātā Teksasa 1848. gadā tika pievienota Amerikai. Amerikāņi pārņēma savā jurisdikcijā Komančērijas pierobežu, caur Teksasas centrālo daļu uzcēla fortu virkni un iesūtīja divus dragūnu pulkus, kuri bija vieglāk ekipēti un manevrēt spējīgāki par kavalēristiem. Līdz pat 50. gadu sākumam draudzīgas attiecības starp komanču karotājiem un amerikāņu zaldātiem nebija retums. Fortu tuvumā abas puses rīkoja zirgu skriešanās sacensības. Tajās biežāk uzvarēja vieglie komanči poniji, un indiāņi ieguva lielu skaitu seglu segas, naudu un ādas izstrādājumus. Taču teksasieši apmetņu skaits turpināja augt. Amerikāņu spiešanās samazināja bizonu skaits, un 1852. gadā dienvidu komanči penateki cieta badu. 1856. gadā komanči un atlikušie 1200 penateki piekrita pārvietoties uz tiem ierādīto 7000 [[ha]] lielo rezervātu. Taču tas nespēja nodrošināt mieru. Teksasieši apsūdzēja komančus, ka rezervāts tiem kalpo par bāzi sirojumiem pret pierobežas fermām un rančo. Savukārt indiāņi tos apsūdzēja bizonu izšaušanā un ielaušanos viņiem ierādītajās zemēs. 1856—57. gada ziemā komanči atgriezās pie sava [[nomadi|nomadu]] dzīvesveida. Rezervātā palika tikai ap 400 komanču, galvenokārt sievietes un bērni. === Turpmākā karadarbība === [[Attēls:The-Silenced-War-Whoop-1100x790.jpg|thumb|280px|Attēlā redzams sadursmju straujums un niknums konfliktos starp ASV kavalēriju un Lielo līdzenumu indiāņiem.]] 1858. gada janvārī — maijā pret komančiem vērsās Teksasas reindžeru un tonkavu indiāņu apvienotā ekspedīcija. Tonkavi bija nāvīgi komanču ienaidnieki. Viņi vismaz līdz 1862. gadam praktizēja [[kanibālisms|kanibālismu]], ko kaimiņu ciltis uztvēra ar naidu un riebumu. Šī tonkavu paraža kalpoja par ieganstu pastāvīgiem komanču un citu kareivīgo cilšu uzbrukumiem. 12. maijā notika septiņas stundas gara kauja, kuru izšķīra teksasiešu sešpatronu revolveri. Krita 76 komanči, divi reindžeri un ap 12 tonkavu. Uzbrucēji ieguva 60 gūstekņus un 300 zirgus, viņi arī nodedzināja komanču iedzīvi un pārtiku. Tā bija pirmā reize, kad amerikāņi veica iebrukumu Komančērijas sirdī. Kopumā šajā gandrīz piecu mēnešu garajā ekspedīcijā koalīcija zaudēja ap 50 kritušo un ievainoto. Tā parādīja komančiem, ka zemes uz ziemeļiem no [[Riogrande]]s tiem vairs nav drošs patvērums. 1858. gada 1. septembrī reindžeri un tonkavi īsi pirms rītausmas iebruka guļošā komanču nometnē. Saskaņā ar armijas atskaitēm, pēc kaujas gruzdošajā nometnē palika guļam 59 komanču vīrieši, sievietes un bērni. Amerikāņi savās atskaitēs parasti pārspīlēja pretinieku zaudējumus. Visticamāk, arī šī reize nebija izņēmums. Uzbrucēju pusē krita pieci zaldāti un divpadsmit ievainoti. 1860. gada martā un jūnijā pret komančiem un kaioviem tika organizētas divas atsevišķas soda ekspedīcijas, viena ap 500, otra — 419 kavalēristu liela. Katru no tiem pavadīja [[lenapu]] (delavaru) izlūku grupa. Taču indiāņiem izdevās izvairīties no nozīmīgām sadursmēm, un ekspedīcijas beidzās bez rezultātiem. Komanču un kaiovu uzbrukumi gandrīz pilnībā apturēja satiksmi pa [[Santa Fe traktu]]. Tā šķērsoja Komančēriju, savienojot valsts austrumus ar Ņūmeksiku, un armijas pārstāvjiem tika pavēlēts sodīt indiāņus. 1861. gada janvārī kavalēristi pārsteidza un nodedzināja guļošu komanču un kaiovu nometni, kas sastāvēja no 175 tipi, aizdzina ap pussimtu mustangu un nogalināja ap 10 indiāņu. [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu karš]] mazināja Amerikas valdības militārās akcijas pret indiāņiem. 1861. gada maijā kā Ziemeļu, tā Dienvidu štatu pārstāvji parakstīja līgumu ar dažādām komanču ciltīm. Lai nodrošinātu ar tām mieru, dienvidnieku valdība dāvanu iegādei piešķīra 64 862 dolārus. [[Attēls:Ledger-sm2.jpg|thumb|280px|Kaiovu karotāja zīmējums, kurā attēlota kāda no kaiovu un komanču sadursmēm ar regulāro armiju.]] 1864. gadā karadarbība dienvidu prērijās atsākās. Indiāņu sirojumi kļuva tik bieži, ka simtiem kilometru garumā bija pamestas visas apmetnes un rančo. Atbildes reidā [[Pirmajā Edobi Volsas kaujā]] 25. novembrī ap 335 kavalēristu uzbruka komanču, kaiovu un kaiovu-apaču nometnei, taču tika atsisti. Savstarpējo naidpilno gaisotni raksturo tas, ka indiānietes niknumā nogalināja piecas baltās gūsteknes, kuras uzbrukuma brīdī atradās nometnē. 1865. gadā valdība ar komanču grupām noslēdza jaunu miera līgumu. Saskaņā ar to, katram indiānim par renti turpmākos 40 gadus bija jāsaņem preces 15 dolāru vērtībā. Cerēto derīgo mantu vietā viņi saņēma sabojājušos produktus no Pilsoņu kara laikiem un lētas segas, kas pēc lietus saira gabalos. Drīz karš uzliesmoja no jauna. No 1865. līdz 1867. gadam kaiovi un komanči Teksasā, kas tolaik neatradās Savienoto Valstu sastāvā, nogalināja ne mazāk kā 162 ieceļotājus un nodarīja zaudējumus daudzu tūkstošu dolāru apmērā. 1867. gada beigās valdība atkal mēģināja noslēgt ar indiāņiem jaunu līgumu. Lai tiktos ar "Lielā Baltā tēva" pārstāvjiem, oktobrī [[Kanzasa|Kanzasā]] sapulcējās 5000 komanču, kaiovu, arapahu, kaiovu-apaču un šaijenu. Pēc garām pārrunām komanči, kā arī kaiovi un kaiovi-apači piekrita atteikties no savām zemēm un pārcelties uz rezervātu Oklahomā. No komanču puses līgumu apstiprināja 10 cilts virsaiši. Valdība savukārt apsolīja viņu nodrošināt ar uzturu, iemācīt apstrādāt zemi un uzcelt priekš bērniem skolas. Taču tā kā [[ASV Kongress]] līgumu neratificēja, nauda pārtikas iegādei netika atvēlēta. Pēc pusbadā pavadītās ziemas lielākā komanču un kaiovu daļa pameta rezervātu nu atsāka sirojumus. 1871. gadā pret visnepakļāvīgāko komanču cilti kvahadiem organizēja 600 kavalēristu lielu ekspedīciju, ko vadīja pulkvedis [[Ranalds Makenzi]]. Indiāņi iesaistījās īsā sadursmē, pazīstama kā [[Blanko kanjona kauja]], aizdzina 70 armijas zirgu un izklīda prērijā. 1872. gada 29. septembrī 284 Makenzi kavalēristi negaidīti uzbruka kotsoteku un kvahadu nometnei. Ap 80 karotāju līdz saulrietam aizturēja armijas ofensīvu, bet pēc tam bija spiesti atkāpties. Krita vairāk nekā 30 komanču, un armija sagūstīja ap 130 sieviešu un bērnu, kā arī sagrāba līdz 3000 zirgu lielu tabūnu. Nākamajā dienā komanči daļu zirgu atguva, pēc kā Makenzi pavēlēja nošaut visus sagrābtos indiāņu zirgus. Komanči piekrita sarunām un atteicās no sirojumiem. === Karš, lai glābtu bizonus === 1873./74. gada ziemā starp Dienvidu līdzenumu ciltīm paklīda runas, ka cilšu zemes ir pārpildītas ar beigtiem bizoniem, kurus izšauj baltie mednieki. Samazināto pārtika devu dēļ indiāņi cieta badu, un pavasarī lielākā daļa komanču pameta rezervātus. Visu vasaru turpinājās sadursmes, kurās armija vajāja indiāņus, uzbruka to nometnēm. Savukārt komanči kopā kaioviem un dienvidu šaijeniem uzbruka bizonu medniekiem, dedzināja rančo un nogalināja neuzmanīgus pārceļotājus. Šī Dienvidu līdzenumu sacelšanās turpinājās gadu un pazīstama arī kā karš, lai glābtu bizonus. Indiāņi ienīda baltos medniekus ne mazāk kā zaldātus. Bizonu kļuva aizvien mazāk un mazāk, un ciltis pastāvīgi cieta badu. Lai iegūtu ādu, mednieki iznīcināja desmitiem tūkstošu dzīvnieku, un prērijas klāja nodīrātu, pūstošu dzīvnieku ķermeņi. No vienas vien [[Dodžsitija]], pilsētas Kanzasas rietumu daļā, kas ir kļuvusi par vienu no [[Mežonīgie rietumi|mežonīgo rietumu]] simboliem, katru dienu izveda līdz 40 000 ādu. Armijas uzbrukumu rezultātā 1874. gada rudenī komanči pamazām sāka padoties. Pēdējā 1875. gada jūnijā padevās Kuana Pārkera grupa, un Dienvidu prērijās vairs nebija "mežonīgo" indiāņu. 5. augustā aģentūrā uzturējās 1597 komanču, no kuriem 938 uzskatīja par naidīgiem. Nepilnu 30 gadu laikā cilts bija samazinājusies desmitkārtīgi. Pēdējo sirojumu komanči sarīkoja 1878. gada 29. jūnijā. 26 indiāņi līdera Melnā Zirga vadībā devās medīt bizonus. Medījumu viņi neatrada, tāpēc kādā no rančo nozaga un apēda vairākus kumeļus. Septiņi reindžeri mēģināja dzīties pakaļ, taču tika atsisti. Drīz baltie mednieki bijušajā Komančērijā izšāva pēdējos bizonus, un kopā ar tiem aizgāja pagātnē kādreizējās komanču dzīvesveids. == Literatūra == * Deivids Mērdoks, Stenlijs A. Frīds. Ziemeļamerikas indiāņi. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. {{ISBN|9984-22-475-9}} * Barbara A. Leitch. A Concise Dictionary of Indian Tribes of North America. Reference Publications, Inc. 1979. {{ISBN|0-917256-09-3}} * Douglas V. Meed, illlustrated by Jonathan Smith. Comanche 1800 — 74. Osprey Publishing. 2003. {{ISBN|1-84176-587-2}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas indiāņi]] 1un3405fxzaz9ck4uki35whrob74ldc Ņujorkas policijas departaments 0 256351 3671755 3359738 2022-08-17T17:02:03Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Ņujorkas policijas departaments | abbreviation = NYPD | patch = Patch of the New York City Police Department.svg | patchcaption = Patch | logo = | logocaption = | badge = | badgecaption = | flag = Flag of the New York City Police Department.svg{{!}}border | flagcaption = | imagesize = | motto = ''Fidelis ad Mortem'' | mottotranslated = | mission = | formedyear = 1845<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140122230347/http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |archivedate={{dat|2014|01|22||bez}} }}</ref> | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 34 500 (uniformētais personāls)<ref>{{nowrap|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/faq/faq_police.shtml|work=City of New York|author=New York City Police Department|title=FAQ}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|3,6 miljardi}} | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = 8 405 000 <ref>http://blogs.wsj.com/metropolis/2014/03/27/new-york-city-population-hits-record-high/</ref> | legaljuris = [[Ņujorka]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = ''[[1 Police Plaza]]'' | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 48 585 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Viljams Bretons]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 8839 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 11 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 8 | animal1type = Zirgi | animals1 = 120 | animal2type = Suņi | animals2 = 31 vācu aitusuņi<br />3 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = {{URL|http://www.nyc.gov/html/nypd|www.NYC.gov}} | footnotes = | reference = }} '''Ņujorkas policijas departaments''' ({{val|en|New York City Police Department}}, '''NYPD''', '''NYCPD'''), oficiāli '''Ņujorkas pilsētas policijas departaments''' (''City of New York Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1845. gadā, tā ir lielākā pašvaldības policija ASV. Ņujorkas policijas departamentam ir vairāki specializētie dienesti, tai skaitā K-9, ostas patruļa, pretterorisma vienība, kriminālā izlūkošana, [[Bumba (ierocis)|bumbu]] neitralizēšana, bandu apkarošanas vienība, vienības, kas nodarbojas ar organizētās noziedzības, narkotiku apkarošanu. Saskaņā ar departamenta apgalvojumiem, tā uzdevums ir "īstenot likumus, uzturēt mieru, mazināt bailes un nodrošināt drošu vidi". Kopš 2014. gada janvāra Ņujorkas policijas departamenta komisārs ir Viljams Bretons. Kopējais pašreizējais uniformētā personāla lielums ir apmēram 34 500 cilvēki. Departamenta vadība atrodas ''1 Police Plaza'' ēkā, [[Manhatana|Manhatanā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/home/home.shtml}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņujorka]] [[Kategorija:Policija]] dr20xhjs4eajwr8h4jcgws9c2voq6es 3671757 3671755 2022-08-17T17:03:46Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Ņujorkas policijas departaments | abbreviation = NYPD | patch = Patch of the New York City Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = | logocaption = | badge = NYPD badge.png | badgecaption = žetons | flag = Flag of the New York City Police Department.svg{{!}}border | flagcaption = | imagesize = | motto = ''Fidelis ad Mortem'' | mottotranslated = | mission = | formedyear = 1845<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140122230347/http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |archivedate={{dat|2014|01|22||bez}} }}</ref> | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 34 500 (uniformētais personāls)<ref>{{nowrap|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/faq/faq_police.shtml|work=City of New York|author=New York City Police Department|title=FAQ}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|3,6 miljardi}} | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = 8 405 000 <ref>http://blogs.wsj.com/metropolis/2014/03/27/new-york-city-population-hits-record-high/</ref> | legaljuris = [[Ņujorka]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = ''[[1 Police Plaza]]'' | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 48 585 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Viljams Bretons]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 8839 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 11 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 8 | animal1type = Zirgi | animals1 = 120 | animal2type = Suņi | animals2 = 31 vācu aitusuņi<br />3 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = {{URL|http://www.nyc.gov/html/nypd|www.NYC.gov}} | footnotes = | reference = }} '''Ņujorkas policijas departaments''' ({{val|en|New York City Police Department}}, '''NYPD''', '''NYCPD'''), oficiāli '''Ņujorkas pilsētas policijas departaments''' (''City of New York Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1845. gadā, tā ir lielākā pašvaldības policija ASV. Ņujorkas policijas departamentam ir vairāki specializētie dienesti, tai skaitā K-9, ostas patruļa, pretterorisma vienība, kriminālā izlūkošana, [[Bumba (ierocis)|bumbu]] neitralizēšana, bandu apkarošanas vienība, vienības, kas nodarbojas ar organizētās noziedzības, narkotiku apkarošanu. Saskaņā ar departamenta apgalvojumiem, tā uzdevums ir "īstenot likumus, uzturēt mieru, mazināt bailes un nodrošināt drošu vidi". Kopš 2014. gada janvāra Ņujorkas policijas departamenta komisārs ir Viljams Bretons. Kopējais pašreizējais uniformētā personāla lielums ir apmēram 34 500 cilvēki. Departamenta vadība atrodas ''1 Police Plaza'' ēkā, [[Manhatana|Manhatanā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/home/home.shtml}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņujorka]] [[Kategorija:Policija]] qa5wvdsfwqtmvtg0qxjyrolklhvq746 3671759 3671757 2022-08-17T17:08:05Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Ņujorkas policijas departaments | abbreviation = NYPD | patch = Patch of the New York City Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = | logocaption = | badge = NYPD badge.png | badgecaption = žetons | flag = Flag of the New York City Police Department.svg{{!}}border | flagcaption = | imagesize = | motto = ''Fidelis ad Mortem'' | mottotranslated = | mission = | formedyear = 1845<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140122230347/http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |archivedate={{dat|2014|01|22||bez}} }}</ref> | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 50 676 (uniformētais personāls)<ref>{{nowrap|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/faq/faq_police.shtml|work=City of New York|author=New York City Police Department|title=FAQ}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|5,4 miljardi}}<ref>https://council.nyc.gov/budget/wp-content/uploads/sites/54/2021/03/056-NYPD.pdf</ref> | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = 8 405 000 <ref>http://blogs.wsj.com/metropolis/2014/03/27/new-york-city-population-hits-record-high/</ref> | legaljuris = [[Ņujorka]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = ''[[1 Police Plaza]]'' | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 48 585 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Viljams Bretons]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 8839 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 11 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 8 | animal1type = Zirgi | animals1 = 120 | animal2type = Suņi | animals2 = 31 vācu aitusuņi<br />3 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = {{URL|http://www.nyc.gov/html/nypd|www.NYC.gov}} | footnotes = | reference = }} '''Ņujorkas policijas departaments''' ({{val|en|New York City Police Department}}, '''NYPD''', '''NYCPD'''), oficiāli '''Ņujorkas pilsētas policijas departaments''' (''City of New York Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1845. gadā, tā ir lielākā pašvaldības policija ASV. Ņujorkas policijas departamentam ir vairāki specializētie dienesti, tai skaitā K-9, ostas patruļa, pretterorisma vienība, kriminālā izlūkošana, [[Bumba (ierocis)|bumbu]] neitralizēšana, bandu apkarošanas vienība, vienības, kas nodarbojas ar organizētās noziedzības, narkotiku apkarošanu. Saskaņā ar departamenta apgalvojumiem, tā uzdevums ir "īstenot likumus, uzturēt mieru, mazināt bailes un nodrošināt drošu vidi". Kopš 2014. gada janvāra Ņujorkas policijas departamenta komisārs ir Viljams Bretons. Kopējais pašreizējais uniformētā personāla lielums ir apmēram 34 500 cilvēki. Departamenta vadība atrodas ''1 Police Plaza'' ēkā, [[Manhatana|Manhatanā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/home/home.shtml}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņujorka]] [[Kategorija:Policija]] 54ygngwkekuh2e3m19zk9q9f29stxkf 3671760 3671759 2022-08-17T17:12:28Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Ņujorkas policijas departaments | abbreviation = NYPD | patch = Patch of the New York City Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = | logocaption = | badge = NYPD badge.png | badgecaption = žetons | flag = Flag of the New York City Police Department.svg{{!}}border | flagcaption = | imagesize = | motto = ''Fidelis ad Mortem'' | mottotranslated = | mission = | formedyear = 1845<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140122230347/http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |archivedate={{dat|2014|01|22||bez}} }}</ref> | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 50 676 (uniformētais personāls)<ref>{{nowrap|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/faq/faq_police.shtml|work=City of New York|author=New York City Police Department|title=FAQ}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|5,4 miljardi}}<ref>https://council.nyc.gov/budget/wp-content/uploads/sites/54/2021/03/056-NYPD.pdf</ref> | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = 8,804,190<ref>http://blogs.wsj.com/metropolis/2014/03/27/new-york-city-population-hits-record-high/</ref>(2020) | legaljuris = [[Ņujorka]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = ''[[1 Police Plaza]]'' | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 48 585 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Viljams Bretons]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 8839 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 11 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 8 | animal1type = Zirgi | animals1 = 120 | animal2type = Suņi | animals2 = 31 vācu aitusuņi<br />3 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = {{URL|http://www.nyc.gov/html/nypd|www.NYC.gov}} | footnotes = | reference = }} '''Ņujorkas policijas departaments''' ({{val|en|New York City Police Department}}, '''NYPD''', '''NYCPD'''), oficiāli '''Ņujorkas pilsētas policijas departaments''' (''City of New York Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1845. gadā, tā ir lielākā pašvaldības policija ASV. Ņujorkas policijas departamentam ir vairāki specializētie dienesti, tai skaitā K-9, ostas patruļa, pretterorisma vienība, kriminālā izlūkošana, [[Bumba (ierocis)|bumbu]] neitralizēšana, bandu apkarošanas vienība, vienības, kas nodarbojas ar organizētās noziedzības, narkotiku apkarošanu. Saskaņā ar departamenta apgalvojumiem, tā uzdevums ir "īstenot likumus, uzturēt mieru, mazināt bailes un nodrošināt drošu vidi". Kopš 2014. gada janvāra Ņujorkas policijas departamenta komisārs ir Viljams Bretons. Kopējais pašreizējais uniformētā personāla lielums ir apmēram 34 500 cilvēki. Departamenta vadība atrodas ''1 Police Plaza'' ēkā, [[Manhatana|Manhatanā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/home/home.shtml}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņujorka]] [[Kategorija:Policija]] cfe1z70mv5oeqg6w4qz113up5w2iad2 3671762 3671760 2022-08-17T17:16:51Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Ņujorkas policijas departaments | abbreviation = NYPD | patch = Patch of the New York City Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = | logocaption = | badge = NYPD badge.png | badgecaption = žetons | flag = Flag of the New York City Police Department.svg{{!}}border | flagcaption = | imagesize = | motto = ''Fidelis ad Mortem'' | mottotranslated = | mission = | formedyear = 1845<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140122230347/http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |archivedate={{dat|2014|01|22||bez}} }}</ref> | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 50 676 (uniformētais personāls)<ref>{{nowrap|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/faq/faq_police.shtml|work=City of New York|author=New York City Police Department|title=FAQ}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|5,4 miljardi}}<ref>https://council.nyc.gov/budget/wp-content/uploads/sites/54/2021/03/056-NYPD.pdf</ref> | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = 8,804,190<ref>http://blogs.wsj.com/metropolis/2014/03/27/new-york-city-population-hits-record-high/</ref>(2020) | legaljuris = [[Ņujorka]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = ''[[1 Police Plaza]]'' | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 48 585 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Kīčanta Sīvela]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 8839 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 11 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 8 | animal1type = Zirgi | animals1 = 120 | animal2type = Suņi | animals2 = 31 vācu aitusuņi<br />3 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = {{URL|http://www.nyc.gov/html/nypd|www.NYC.gov}} | footnotes = | reference = }} '''Ņujorkas policijas departaments''' ({{val|en|New York City Police Department}}, '''NYPD''', '''NYCPD'''), oficiāli '''Ņujorkas pilsētas policijas departaments''' (''City of New York Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1845. gadā, tā ir lielākā pašvaldības policija ASV. Ņujorkas policijas departamentam ir vairāki specializētie dienesti, tai skaitā K-9, ostas patruļa, pretterorisma vienība, kriminālā izlūkošana, [[Bumba (ierocis)|bumbu]] neitralizēšana, bandu apkarošanas vienība, vienības, kas nodarbojas ar organizētās noziedzības, narkotiku apkarošanu. Saskaņā ar departamenta apgalvojumiem, tā uzdevums ir "īstenot likumus, uzturēt mieru, mazināt bailes un nodrošināt drošu vidi". Kopš 2014. gada janvāra Ņujorkas policijas departamenta komisārs ir [[Kīčanta Sīvela]]. Kopējais pašreizējais uniformētā personāla lielums ir apmēram 34 500 cilvēki. Departamenta vadība atrodas ''1 Police Plaza'' ēkā, [[Manhatana|Manhatanā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/home/home.shtml}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņujorka]] [[Kategorija:Policija]] ihlptshfwi0hpvjfshbpip12e9b8a56 3671763 3671762 2022-08-17T17:21:39Z ZANDMANIS 91184 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Ņujorkas policijas departaments | abbreviation = NYPD | patch = Patch of the New York City Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = | logocaption = | badge = NYPD badge.png | badgecaption = žetons | flag = Flag of the New York City Police Department.svg{{!}}border | flagcaption = | imagesize = | motto = ''Fidelis ad Mortem'' | mottotranslated = | mission = | formedyear = 1845<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140122230347/http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |archivedate={{dat|2014|01|22||bez}} }}</ref> | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 50 676 (uniformētais personāls)<ref>{{nowrap|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/faq/faq_police.shtml|work=City of New York|author=New York City Police Department|title=FAQ}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|5,4 miljardi}}<ref>https://council.nyc.gov/budget/wp-content/uploads/sites/54/2021/03/056-NYPD.pdf</ref> | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = 8,804,190<ref>http://blogs.wsj.com/metropolis/2014/03/27/new-york-city-population-hits-record-high/</ref>(2020) | legaljuris = [[Ņujorka]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = ''[[1 Police Plaza]]'' | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 48 585 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Kīčanta Sīvela]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 8839 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 11 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 8 | animal1type = Zirgi | animals1 = 120 | animal2type = Suņi | animals2 = 31 vācu aitusuņi<br />3 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = {{URL|http://www.nyc.gov/html/nypd|www.NYC.gov}} | footnotes = | reference = }} '''Ņujorkas policijas departaments''' ({{val|en|New York City Police Department}}, '''NYPD''', '''NYCPD'''), oficiāli '''Ņujorkas pilsētas policijas departaments''' (''City of New York Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1845. gadā, tā ir lielākā pašvaldības policija ASV. Ņujorkas policijas departamentam ir vairāki specializētie dienesti, tai skaitā K-9, ostas patruļa, pretterorisma vienība, kriminālā izlūkošana, [[Bumba (ierocis)|bumbu]] neitralizēšana, bandu apkarošanas vienība, vienības, kas nodarbojas ar organizētās noziedzības, narkotiku apkarošanu. Saskaņā ar departamenta apgalvojumiem, tā uzdevums ir "īstenot likumus, uzturēt mieru, mazināt bailes un nodrošināt drošu vidi". Kopš 2014. gada janvāra Ņujorkas policijas departamenta komisārs ir [[Kīčanta Sīvela]]. Kopējais pašreizējais uniformētā personāla lielums ir apmēram 50 676 cilvēki. Departamenta vadība atrodas ''1 Police Plaza'' ēkā, [[Manhatana|Manhatanā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/home/home.shtml}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņujorka]] [[Kategorija:Policija]] jz1slru3hjnwqfunfn5lpj56sa7h3qe Dagdas iela (Rīga) 0 258796 3671948 3410117 2022-08-18T06:59:47Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Dagdas iela|Dagdas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Dagdas iela |attēls = Dagdas iela Rīgā.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Riga Dagdas iela karte.png --> |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 120 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Porhova iela (1913—1923) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Dagdas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Dagdas iela sākas krustojumā ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu ielu]], nekrustojot nevienu citu ielu. Kopējais ielas garums ir 120 metri, un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Dagdas ielā ir īres namu apbūve. Dagdas iela ir draudzīga bērniem, jo iespējams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm jaunuzceltajā spēļu laukumā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigasaustrumi.lv/latgales-priekspilseta-top-jauns-rotalu-un-vingrosanas-laukums/ |title=Rotaļu laukuma būvniecības process |access-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200127140940/https://www.rigasaustrumi.lv/latgales-priekspilseta-top-jauns-rotalu-un-vingrosanas-laukums/ }}</ref> un iegūt jaunas zināšanas datorprogrammēšanā — [[Pirmā programmēšanas skola|Pirmajā programmēšanas skolā]].<ref>[https://pps.lv/ Informācija par programmēšanas skolu]</ref> == Vēsture == Dagdas iela līdz 1913. gadam bija bez nosaukuma. Savu pirmo nosaukumu tā ieguva 1913. gadā - Porhova iela (par godu [[Porhova]]s pilsētai [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]]). Savu tagadējo nosaukumu ieguva 1923. gadā par godu Latvijas pilsētai [[Dagda]], [[Latgale|Latgalē]]. == Ielu savienojumi == Dagdas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] (T veida krustojums); *[[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu iela]] (T veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9415|24.1293|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] i41zpcrwpt4mvyhc5jptkal4qoghbij 3671957 3671948 2022-08-18T07:12:17Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Dagdas iela|Dagdas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Dagdas iela |attēls = Dagdas iela Rīgā.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Riga Dagdas iela karte.png --> |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 120 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Porhova iela (1913—1923) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Dagdas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Dagdas iela sākas krustojumā ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu ielu]], nekrustojot nevienu citu ielu. Kopējais ielas garums ir 120 metri, un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Dagdas ielā ir īres namu apbūve. Dagdas iela ir draudzīga bērniem, jo iespējams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm jaunuzceltajā spēļu laukumā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigasaustrumi.lv/latgales-priekspilseta-top-jauns-rotalu-un-vingrosanas-laukums/ |title=Rotaļu laukuma būvniecības process |access-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200127140940/https://www.rigasaustrumi.lv/latgales-priekspilseta-top-jauns-rotalu-un-vingrosanas-laukums/ }}</ref> un iegūt jaunas zināšanas datorprogrammēšanā — [[Pirmā programmēšanas skola|Pirmajā programmēšanas skolā]].<ref>[https://pps.lv/ Informācija par programmēšanas skolu]</ref> == Vēsture == Dagdas iela līdz 1913. gadam bija bez nosaukuma. Savu pirmo nosaukumu tā ieguva 1913. gadā - Porhova iela (par godu [[Porhova]]s pilsētai [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]]). Savu tagadējo nosaukumu ieguva 1923. gadā par godu Latvijas pilsētai [[Dagda]], [[Latgale|Latgalē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/|title=Maskavas forštates ielas|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Dagdas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] (T veida krustojums); *[[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu iela]] (T veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9415|24.1293|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] 3i6ayr50zvhk2k7az4kuuzkffmrdmrf 3672075 3671957 2022-08-18T10:17:12Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Dagdas iela|Dagdas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Dagdas iela |attēls = Dagdas iela Rīgā.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Riga Dagdas iela karte.png --> |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 120 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Porhova iela (1913—1923) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Dagdas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Dagdas iela sākas krustojumā ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu ielu]], nekrustojot nevienu citu ielu. Kopējais ielas garums ir 120 metri, un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Dagdas ielā ir īres namu apbūve. Dagdas iela ir draudzīga bērniem, jo iespējams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm jaunuzceltajā spēļu laukumā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigasaustrumi.lv/latgales-priekspilseta-top-jauns-rotalu-un-vingrosanas-laukums/ |title=Rotaļu laukuma būvniecības process |access-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200127140940/https://www.rigasaustrumi.lv/latgales-priekspilseta-top-jauns-rotalu-un-vingrosanas-laukums/ }}</ref> un iegūt jaunas zināšanas datorprogrammēšanā — [[Pirmā programmēšanas skola|Pirmajā programmēšanas skolā]].<ref>[https://pps.lv/ Informācija par programmēšanas skolu]</ref> == Vēsture == Dagdas iela līdz 1913. gadam bija bez nosaukuma. Savu pirmo nosaukumu tā ieguva 1913. gadā - '''Porhova iela''' (par godu [[Porhova]]s pilsētai [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]]). Savu tagadējo nosaukumu ieguva 1923. gadā par godu Latvijas pilsētai [[Dagda]], [[Latgale|Latgalē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/|title=Maskavas forštates ielas|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Dagdas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] (T veida krustojums); *[[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu iela]] (T veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9415|24.1293|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] ohiggjvm3dwt2trf33woa7wkx2jp19t Ņūheivena 0 260801 3671695 2967696 2022-08-17T14:29:18Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņūheivena | native_name = ''New Haven'' | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = | image_flag = NewHavenCTflag.png | image_shield = | imagesize = | image_caption = | pushpin_map = ASV | pushpin_label_position = left | latd = 41 | latm = 18 | lats = 36 | latNS = N | longd = 72 | longm = 55 | longs = 25 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|ASV}}''' | subdivision_type1 = [[ASV štati|Štats]] | subdivision_name1 = {{karogs|Konektikuta}} | subdivision_type2 = [[ASV apgabali|Apgabals]] | subdivision_name2 = Ņūheivena | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 52.1 | area_total_sq_mi = | area_land_km2 = 48.4 | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = 3.7 | elevation_m = 18 | population_total = 130741 | population_as_of = {{dat|2012|1|1|SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = 862477 | timezone = [[Eastern Time Zone|EST]] | utc_offset = -5 | timezone_DST = [[Eastern Time Zone|EDT]] | utc_offset_DST = -4 | website = {{url|http://www.cityofnewhaven.com/}} | footnotes = }} '''Ņūheivena''' ({{val|en|New Haven}}) ir pilsēta [[Konektikuta|Konektikutas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Saskaņā ar 2010. gada ASV tautas skaitīšanas datiem, pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedz 129,7 tūkstošus, tādējādi šī ir otra lielākā pilsēta štatā pēc [[Bridžporta]]s. Šī ir Lielās Ņūheivenas (''Greater New Haven''), kuras iedzīvotāju skaits 2010. gadā sasniedza 862,4 tūkstošus, galvenā municipalitāte. Ir daļa no [[Ņujorkas metropoles areāls|Ņujorkas metropoles areāla]] (''New York metropolitan area''). Pilsētā atrodas [[Jeila Universitāte]], kā arī vairākas citas mācību iestādes. == Vēsture == Ņūheivenu 1638. gadā dibinājuši angļu [[puritāņi]], tad pilsētas nosaukums bija '''Kvinipiaka''' (''Quinnipiac'').<ref name="britannica">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/411623/New-Haven|title=Ņūheivena|publisher=Britannica.com|accessdate={{dat|2014|9|17||bez}}}}</ref> 1640. gadā tā tikusi pārdēvēta, iespējams, [[Anglija]]s Ņūheivenas (''Newhaven'') vārdā.<ref name="britannica" /> 1643. gadā apvienojās ar vairākām blakus esošām pilsētām, izveidojot Ņūheivenas koloniju.<ref name="britannica" /> 1665. gadā tikusi iekļauta Konektikutas kolonijā, kuras centrs bija [[Hārtforda]].<ref name="britannica" /> No 1701. līdz 1875. gadam Ņūheivena kopā ar Hārtfordu bija kolonijas (un vēlāk [[Konektikuta|štata]]) administratīvais centrs.<ref name="britannica" /> == Iedzīvotāji == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 2 |1790| 4487 |1800| 4049 |1810| 5772 |1820| 7147 |1830| 10180 |1840| 12960 |1850| 20345 |1860| 39267 |1870| 50840 |1880| 62882 |1890| 86045 |1900| 108027 |1910| 133605 |1920| 162537 |1930| 162665 |1940| 160605 |1950| 164443 |1960| 152048 |1970| 137707 |1980| 126021 |1990| 130474 |2000| 123626 |2010| 129779 |2012| 130741 }} == Klimats == {{Weather box <!-- |width=75% --> |location = Ņūheivenas |single line = Y |metric first = Y |Jan high F = 37.8 |Feb high F = 40.5 |Mar high F = 47.6 |Apr high F = 58.2 |May high F = 68.5 |Jun high F = 77.3 |Jul high F = 82.5 |Aug high F = 80.9 |Sep high F = 74.4 |Oct high F = 63.4 |Nov high F = 53.5 |Dec high F = 42.9 |year high F =60.7 |Jan low F = 22.2 |Feb low F = 24.9 |Mar low F = 31.2 |Apr low F = 40.2 |May low F = 49.3 |Jun low F = 59.7 |Jul low F = 65.5 |Aug low F = 64.9 |Sep low F = 56.1 |Oct low F = 45.0 |Nov low F = 36.6 |Dec low F = 28.4 |year low F =43.8 |Jan precipitation inch = 3.19 |Feb precipitation inch = 2.89 |Mar precipitation inch = 4.29 |Apr precipitation inch = 4.44 |May precipitation inch = 4.17 |Jun precipitation inch = 4.02 |Jul precipitation inch = 4.01 |Aug precipitation inch = 3.95 |Sep precipitation inch = 4.37 |Oct precipitation inch = 4.24 |Nov precipitation inch = 3.93 |Dec precipitation inch = 3.61 |year precipitation inch = |precipitation colour = green |Jan snow inch = 9.2 |Feb snow inch = 8.2 |Mar snow inch = 5.4 |Apr snow inch = 0.9 |May snow inch = 0 |Jun snow inch = 0 |Jul snow inch = 0 |Aug snow inch = 0 |Sep snow inch = 0 |Oct snow inch = 0 |Nov snow inch = 0.7 |Dec snow inch = 5.5 |year snow inch=30.0 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|New Haven, Connecticut|Ņūheivena}} * {{o-mlapa|http://www.cityofnewhaven.com/}} * {{britannica|411623/New-Haven}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Konektikutas pilsētas]] bu6xcza2t1tz8fedimm9ptk59ecamjt 3671698 3671695 2022-08-17T14:32:55Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņūheivena | native_name = ''New Haven'' | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = | image_flag = | image_seal = New Haven Seal.png | imagesize = | image_caption = | pushpin_map = ASV | pushpin_label_position = left | latd = 41 | latm = 18 | lats = 36 | latNS = N | longd = 72 | longm = 55 | longs = 25 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|ASV}}''' | subdivision_type1 = [[ASV štati|Štats]] | subdivision_name1 = {{karogs|Konektikuta}} | subdivision_type2 = [[ASV apgabali|Apgabals]] | subdivision_name2 = Ņūheivena | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 52.1 | area_total_sq_mi = | area_land_km2 = 48.4 | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = 3.7 | elevation_m = 18 | population_total = 130741 | population_as_of = {{dat|2012|1|1|SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = 862477 | timezone = [[Eastern Time Zone|EST]] | utc_offset = -5 | timezone_DST = [[Eastern Time Zone|EDT]] | utc_offset_DST = -4 | website = {{url|http://www.cityofnewhaven.com/}} | footnotes = }} '''Ņūheivena''' ({{val|en|New Haven}}) ir pilsēta [[Konektikuta|Konektikutas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Saskaņā ar 2010. gada ASV tautas skaitīšanas datiem, pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedz 129,7 tūkstošus, tādējādi šī ir otra lielākā pilsēta štatā pēc [[Bridžporta]]s. Šī ir Lielās Ņūheivenas (''Greater New Haven''), kuras iedzīvotāju skaits 2010. gadā sasniedza 862,4 tūkstošus, galvenā municipalitāte. Ir daļa no [[Ņujorkas metropoles areāls|Ņujorkas metropoles areāla]] (''New York metropolitan area''). Pilsētā atrodas [[Jeila Universitāte]], kā arī vairākas citas mācību iestādes. == Vēsture == Ņūheivenu 1638. gadā dibinājuši angļu [[puritāņi]], tad pilsētas nosaukums bija '''Kvinipiaka''' (''Quinnipiac'').<ref name="britannica">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/411623/New-Haven|title=Ņūheivena|publisher=Britannica.com|accessdate={{dat|2014|9|17||bez}}}}</ref> 1640. gadā tā tikusi pārdēvēta, iespējams, [[Anglija]]s Ņūheivenas (''Newhaven'') vārdā.<ref name="britannica" /> 1643. gadā apvienojās ar vairākām blakus esošām pilsētām, izveidojot Ņūheivenas koloniju.<ref name="britannica" /> 1665. gadā tikusi iekļauta Konektikutas kolonijā, kuras centrs bija [[Hārtforda]].<ref name="britannica" /> No 1701. līdz 1875. gadam Ņūheivena kopā ar Hārtfordu bija kolonijas (un vēlāk [[Konektikuta|štata]]) administratīvais centrs.<ref name="britannica" /> == Iedzīvotāji == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 2 |1790| 4487 |1800| 4049 |1810| 5772 |1820| 7147 |1830| 10180 |1840| 12960 |1850| 20345 |1860| 39267 |1870| 50840 |1880| 62882 |1890| 86045 |1900| 108027 |1910| 133605 |1920| 162537 |1930| 162665 |1940| 160605 |1950| 164443 |1960| 152048 |1970| 137707 |1980| 126021 |1990| 130474 |2000| 123626 |2010| 129779 |2012| 130741 }} == Klimats == {{Weather box <!-- |width=75% --> |location = Ņūheivenas |single line = Y |metric first = Y |Jan high F = 37.8 |Feb high F = 40.5 |Mar high F = 47.6 |Apr high F = 58.2 |May high F = 68.5 |Jun high F = 77.3 |Jul high F = 82.5 |Aug high F = 80.9 |Sep high F = 74.4 |Oct high F = 63.4 |Nov high F = 53.5 |Dec high F = 42.9 |year high F =60.7 |Jan low F = 22.2 |Feb low F = 24.9 |Mar low F = 31.2 |Apr low F = 40.2 |May low F = 49.3 |Jun low F = 59.7 |Jul low F = 65.5 |Aug low F = 64.9 |Sep low F = 56.1 |Oct low F = 45.0 |Nov low F = 36.6 |Dec low F = 28.4 |year low F =43.8 |Jan precipitation inch = 3.19 |Feb precipitation inch = 2.89 |Mar precipitation inch = 4.29 |Apr precipitation inch = 4.44 |May precipitation inch = 4.17 |Jun precipitation inch = 4.02 |Jul precipitation inch = 4.01 |Aug precipitation inch = 3.95 |Sep precipitation inch = 4.37 |Oct precipitation inch = 4.24 |Nov precipitation inch = 3.93 |Dec precipitation inch = 3.61 |year precipitation inch = |precipitation colour = green |Jan snow inch = 9.2 |Feb snow inch = 8.2 |Mar snow inch = 5.4 |Apr snow inch = 0.9 |May snow inch = 0 |Jun snow inch = 0 |Jul snow inch = 0 |Aug snow inch = 0 |Sep snow inch = 0 |Oct snow inch = 0 |Nov snow inch = 0.7 |Dec snow inch = 5.5 |year snow inch=30.0 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|New Haven, Connecticut|Ņūheivena}} * {{o-mlapa|http://www.cityofnewhaven.com/}} * {{britannica|411623/New-Haven}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Konektikutas pilsētas]] gj73nqs4dd3uz6mjwp9bxmnzdjytbnl Bridžporta 0 260836 3671694 3612305 2022-08-17T14:26:02Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bridžporta | official_name = ''Bridgeport'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = The Park City | motto = "By industry we thrive" | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | pushpin_map = ASV#Konektikuta | pushpin_label_position = left | latd = 41 | latm = 11 | lats = 11 | latNS = N | longd = 73 | longm = 11 | longs = 44 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|ASV}}''' | subdivision_type1 = [[ASV štati|Štats]] | subdivision_name1 = {{karogs|Konektikuta}} | subdivision_type2 = [[ASV apgabali|Apgabals]] | subdivision_name2 = Feirfīlda | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 50.2 | area_total_sq_mi = | area_land_km2 = 41.4 | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = 8.8 | elevation_m = 1 | population_total = 147216 | population_as_of = {{dat|2013|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = 862477 | timezone = [[Eastern Time Zone|EST]] | utc_offset = -5 | timezone_DST = [[Eastern Time Zone|EDT]] | utc_offset_DST = -4 | website = {{url|http://www.bridgeportct.gov/}} | footnotes = }} '''Bridžporta''' ({{val|en|Bridgeport}}) ir pilsēta [[Konektikuta|Konektikutas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{PZT|125}}</ref> Lielākā pilsēta štatā pēc iedzīvotāju skaita (vairāk nekā 144,2 tūkstoši iedzīvotāju). Šī ir Lielās Bridžportas (''Greater Bridgeport''), kuras iedzīvotāju skaits 2009. gadā sasniedza 901,2 tūkstošus, galvenā municipalitāte. Ir daļa no [[Ņujorkas metropoles areāls|Ņujorkas metropoles areāla]] (''New York metropolitan area''). Bridžporta ir nozīmīgs rūpniecības centrs Konektikutā. Pilsētā ir [[Bridžportas universitāte]], dažādi kara memoriāli u.c. objekti. Bridžporta tiek uzskatīta par [[frisbijs|frisbija]] izcelsmes vietu. == Iedzīvotāji == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 2 |1840|3294 |1850|6080 |1860|12106 |1870|18969 |1880|27643 |1890|48866 |1900|70996 |1910|102054 |1920|143555 |1930|146716 |1940|147121 |1950|158709 |1960|156748 |1970|156542 |1980|142546 |1990|141686 |2000|139529 |2010|144229 |2013|147216 }} == Klimats == {{Weather box |width=75% |location = Bridžportas |single line = Y |metric first = Y |Jan record high F = 68 |Feb record high F = 67 |Mar record high F = 84 |Apr record high F = 91 |May record high F = 97 |Jun record high F = 97 |Jul record high F = 103 |Aug record high F = 100 |Sep record high F = 99 |Oct record high F = 89 |Nov record high F = 78 |Dec record high F = 76 |year record high F =103 |Jan high F = 37.1 |Feb high F = 39.7 |Mar high F = 47.2 |Apr high F = 57.6 |May high F = 67.6 |Jun high F = 77.0 |Jul high F = 82.1 |Aug high F = 80.8 |Sep high F = 74.0 |Oct high F = 63.2 |Nov high F = 53.1 |Dec high F = 42.3 |year high F =60.1 |Jan low F = 23.1 |Feb low F = 25.2 |Mar low F = 31.4 |Apr low F = 41.0 |May low F = 50.5 |Jun low F = 60.2 |Jul low F = 66.3 |Aug low F = 65.6 |Sep low F = 58.0 |Oct low F = 46.4 |Nov low F = 37.9 |Dec low F = 28.4 |year low F =44.5 |Jan record low F = −7 |Feb record low F = -5 |Mar record low F = 4 |Apr record low F = 18 |May record low F = 31 |Jun record low F = 41 |Jul record low F = 49 |Aug record low F = 44 |Sep record low F = 36 |Oct record low F = 26 |Nov record low F = 16 |Dec record low F = -4 |year record low F= −7 |Jan precipitation inch = 3.10 |Feb precipitation inch = 2.79 |Mar precipitation inch = 4.04 |Apr precipitation inch = 4.13 |May precipitation inch = 3.80 |Jun precipitation inch = 3.64 |Jul precipitation inch = 3.46 |Aug precipitation inch = 3.96 |Sep precipitation inch = 3.48 |Oct precipitation inch = 3.64 |Nov precipitation inch = 3.39 |Dec precipitation inch = 3.33 |year precipitation inch=42.75 |precipitation colour = green |Jan snow inch = 9.2 |Feb snow inch = 8.2 |Mar snow inch = 5.4 |Apr snow inch = .9 |May snow inch = 0 |Jun snow inch = 0 |Jul snow inch = 0 |Aug snow inch = 0 |Sep snow inch = 0 |Oct snow inch = 0 |Nov snow inch = .7 |Dec snow inch = 5.5 |year snow inch=30.0 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{o-mlapa|http://www.bridgeportct.gov/}} * {{britannica|79345/Bridgeport}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Konektikutas pilsētas]] ewfz9aw52z1foc6gjtvpf7mjqkh5gp2 Mīms 0 260960 3671919 3588894 2022-08-18T05:56:15Z ScAvenger 1630 /* ievads */ pārāk pašizdomāts tomēr tas vārds wikitext text/x-wiki [[Attēls:Richard dawkins lecture.jpg|200px|right|thumb|[[Ričards Dokinss]] darināja un pirmoreiz lietoja jēdzienu "mīms" savā 1976. gadā izdotajā grāmatā "[[Savtīgais gēns]]"]] '''Mīms'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/lemumi/LVEK_lemumi_2014.pdf|title=Svarīgākie lēmumi 2014. gadā|publisher=[[Valsts valodas centrs]]|accessdate={{dat|2015|06|01||bez}}|quote=LVEK 2014. gada 8. oktobra sēdē (protokola Nr. 37 2. §) atbalstīja svešvārda ''meme'' atbilsmi latviešu valodā formā '''mīms''' ar nozīmi 'angļu biologa R. Dokinsa postulētā kultūras pārmantošanās vienība, kas funkcionē analoģiski bioloģiskās iedzimtības vienībai gēnam, piem., melodija, mode, tradīcija, tikumisks princips, teorija, jēdziens; ar mīmiem, tāpat kā ar gēniem, var notikt mutācijas un dabiskā izlase', kas fiksēta "Svešvārdu vārdnīcas" 1999. gada izdevumā.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/486|title=Kā latviešu valodā tulkot "meme"?|access-date=24.03.2022|date=24.03.2022}}</ref> ({{val|en|meme}}), arī '''mēme''',<ref>[https://www.apollo.lv/6851645/izskaidrota-2019-gada-popularaka-meme-uz-dusmigo-kaki-kliedzosa-sieviete Apollo. Izskaidrota 2019. gada populārākā mēme "Uz dusmīgo kaķi kliedzošā sieviete"]</ref><ref>[https://rebaltica.lv/2018/08/10-popularakas-politiskas-memes-sovasar/ ReBaltica. 10 populārākās politiskās mēmes šovasar]</ref> ir ideja, uzvedība vai kāds cits kultūras elements, kas izplatās no indivīda uz indivīdu.<ref name="p03">[http://www.merriam-webster.com/dictionary/meme Meme]. ''Merriam-Webster Dictionary''.</ref> Ideju, simbolu vai prakšu pārnese ar mīmiem attiecas uz rakstos, runā, žestos, rituālos vai citās imitējamās formās ietvertu kultūras elementu izplatīšanos sabiedrībā vai kādā sociālajā grupā. Mīmi ir kultūras analogi [[gēns|gēniem]], un to pavairošanās un mutēšanās notiek pēc līdzīgas loģikas. Atsevišķs mīmu atzars ir [[Interneta mīms|interneta mīmi]].<ref name=p06>{{Tīmekļa atsauce |url=http://arxiv.org/abs/1304.1712 |title=Competition and Success in the Meme Pool: a Case Study on Quickmeme.com |author=Michele Coscia |year=2013 |work=International Conference of Weblogs and Social Media, 2013 |publisher=Association for the Advancement of Artificial Intelligence |language=angliski}}</ref> Tie ietver darbības, tēlus, jēdzienus, populāras frāzes vai citus kultūras elementus, kas no personas uz personu izplatās tiešsaistē.<ref name="p04">{{Ziņu atsauce |url=http://www.usatoday.com/tech/news/2003-07-28-ebay-weirdness_x.htm |publisher=USA Today |first=Karen |last=Schubert |title=Bazaar goes bizarre |date=2003. gada 31. jūlijs |accessdate=2014. gada 19. septembrī |language=angliski}}</ref> Daži no piemēriem ir "''Rage''" komiksi vai citi standartizējušies tēli, kurus interneta lietotāji var izmantot jaunu attēlu vai vēstījumu radīšanai, ''plankings'' (gulēšana uz vēdera neparastās, bieži vien publiskās vietās), ''[[Ice Bucket Challenge]]'', ''[[Harlem Shake (interneta fenomens)|Harlem Shake]]'' vai citas netipiskas darbības, kuru būtisks elements ir publiskums (tās notiek vai nu publiskās vietās, vai arī tiek fotografētas un filmētas, un materiāli pēcāk tiek ievietoti [[sociālie mediji|sociālajos medijos]]).<ref name="p07">{{Ziņu atsauce |url=http://www.bbc.com/news/technology-14896985|publisher=BBC News|author=BBC News|title=The stuff that memes are made of |date=2011. gada 21. septembris |accessdate=2014. gada 19. septembrī |language=angliski}}</ref> == Cilme == Par jēdziena darinātāju tiek uzskatīts evolucionārais biologs [[Ričards Dokinss]]. Viņš savā 1976. gadā izdotajā grāmatā "[[Savtīgais gēns]]" norādīja uz līdzībām starp kultūras elementu pārnesi un ģenētiskās informācijas pārnesi.<ref name="p05">{{Citation |last=Millikan |first=Ruth G. |title=Varieties of meaning: the 2002 Jean Nicod lectures |publisher=Massachusetts: MIT Press |year=2004 |isbn=0-262-13444-6 |page=242 |url=http://books.google.com/books?id=YphlBwpbJCUC&pg=PA16 |quote=Richard Dawkins invented the term 'memes' to stand for items that are reproduced by imitation rather than reproduced genetically. |language=angliski}}</ref> R. Dokinss rakstīja, ka abas šīs parādības ir pakļautas evolūcijas procesiem. Līdzīgi kā bioloģiskajos procesos, arī kultūrā daži elementi ir vairāk piemēroti izdzīvošanai un spēj sevi kopēt labāk nekā citi. Veiksmīgi mīmi plaši izplatās un saglabājas ilgu laiku, bet mazāk veiksmīgie izzūd. === Latviešu valodā === R.Dokinss jēdzienu "''meme''" [[angļu valoda|angļu valodā]] ir saistījis ar vārdu "''gene''", lai tādējādi norādītu uz to līdzību.<ref name="p01">{{Citation |last=Dawkins |first=Richard |authorlink=Ričards Dokinss |title=The Selfish Gene |publisher=Oxford University Press |year=1989 |edition=2 |isbn=0-19-286092-5 |page=192 |url=http://books.google.com/?id=WkHO9HI7koEC&pg=PA192 |quote=We need a name for the new replicator, a noun that conveys the idea of a unit of cultural transmission, or a unit of ''imitation''. 'Mimeme' comes from a suitable Greek root, but I want a monosyllable that sounds a bit like 'gene'. I hope my classicist friends will forgive me if I abbreviate mimeme to ''meme''. If it is any consolation, it could alternatively be thought of as being related to 'memory', or to the French word ''même''. It should be pronounced to rhyme with 'cream'.}}</ref> Ja, atveidojot vārdus [[latviešu valoda|latviešu valodā]], pastāvētu tradīcija saglabāt tiem tādu pašu saikni, kāda ir oriģinālrakstībā, latviskais ekvivalents būtu "mēms", jo pastāv vārds "gēns". Taču, tā kā šādi veidojas [[heteronīms|heteronīmija]] (gadījumi, kuros vārdu rakstība ir identiska, bet izruna un nozīme atšķiras) ar latviešu valodā jau esošu vārdu, akadēmiskajā vidē pastāv viedoklis, ka piemērotāka atveide būtu "mēme".<ref name="p02">{{Citation |author=Jānis Buholcs |title=Indivīdu attiecības tiešsaistes sociālajos tīklos: Promocijas darbs |publisher=Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte |year=2013 |page=169 |url=http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/5191/33073-Janis_Buholcs_2013.pdf?sequence=1 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://knowyourmeme.com/ Tīmekļa mīmu datubāze] [[Kategorija:Antropoloģija]] [[Kategorija:Sociālās zinātnes]] [[Kategorija:Psiholoģija]] 59cu79oq8ks78mw2cqkdexa5r8py4pu Diskusija:Mīms 1 260989 3671914 3606338 2022-08-18T05:44:26Z 2A03:EC00:B180:18D0:88FD:DF4D:1F1E:ED19 /* Nosaukums */ wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Nedaudz par nosaukumu ir rodama diskusija [[Diskusija:Harlem Shake (interneta fenomens)|šeit]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:57, 19 septembrī, 2014 (EEST) :Saskaņā ar [http://www.vvc.gov.lv/export/sites/default/LV/komisijas/LVEK_lemumi_2014.pdf šo] būtu jāpārdēvē par mīmu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 6. novembris, plkst. 21.35 (EET) ::Vārdu "mīmitisks" gan vismaz Google atrod tikai un vienīgi šeit. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. aprīlis, plkst. 07.44 (EEST) Putra liela, jo "mīms" jau kopš 19. gadsimta tradicionāli ir pantomīmas aktieris, jeb, kā Tēzaurā: "tēlotājs pantomīmā". eivlrfa82k5jyz2njzpp5hczbg30236 3671917 3671914 2022-08-18T05:52:19Z ScAvenger 1630 /* Nosaukums */ wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Nedaudz par nosaukumu ir rodama diskusija [[Diskusija:Harlem Shake (interneta fenomens)|šeit]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:57, 19 septembrī, 2014 (EEST) :Saskaņā ar [http://www.vvc.gov.lv/export/sites/default/LV/komisijas/LVEK_lemumi_2014.pdf šo] būtu jāpārdēvē par mīmu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 6. novembris, plkst. 21.35 (EET) ::Vārdu "mīmitisks" gan vismaz Google atrod tikai un vienīgi šeit. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. aprīlis, plkst. 07.44 (EEST) Putra liela, jo "mīms" jau kopš 19. gadsimta tradicionāli ir pantomīmas aktieris, jeb, kā Tēzaurā: "tēlotājs pantomīmā". {{unsigned|2A03:EC00:B180:18D0:88FD:DF4D:1F1E:ED19}} :Tā ir, termins bija jau "aizņemts", tomēr tajā pašā Tēzaurā ir arī [https://tezaurs.lv/m%C4%ABms:2 otra nozīme]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 08.52 (EEST) l0jelnue6tgrhuqwd82ltq35adap971 Dzērvju iela (Rīga) 0 263203 3671978 2592449 2022-08-18T08:15:23Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Dzērvju iela|Dzērvju iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Dzērvju iela |attēls = Dzērvju iela Rīgā.JPG |attēla paraksts = Dzērvju iela pie krustojuma ar Maskavas ielu |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Riga Dzervju iela karte.png --> |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 380 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Ķeizara iela (1868—1885) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Dzērvju iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Dzērvju iela sākas krustojumā ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 380 metri, un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu.{{Nepieciešama atsauce}} Dzērvju ielā ir daudzdzīvokļu dzīvojamo namu un saimnieciska apbūve, tostarp AS "Rīgas Drēbnieks" teritorija ([[Zilupes iela (Rīga)|Zilupes ielā]] 7). == Vēsture == 1868. gadā iela ieguva nosaukumu Ķeizara iela. Savu tagadējo nosaukumu, Dzērvju iela, tā ieguva 1885. gadā, jo uzskatīja, ka tik necilu ielu nevar saukt par Ķeizara ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/1/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (A – G)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Dzērvju iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] (T veida krustojums); * [[Zilupes iela (Rīga)|Zilupes iela]] (divi T veida krustojumi); * [[Salacas iela (Rīga)|Salacas iela]] (T veida krustojums); * [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes iela]] (T veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{atsauces+}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9309|24.1668|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] cq7jrs0svveohlunyeeqsxur5261bd3 3672073 3671978 2022-08-18T10:16:31Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Dzērvju iela|Dzērvju iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Dzērvju iela |attēls = Dzērvju iela Rīgā.JPG |attēla paraksts = Dzērvju iela pie krustojuma ar Maskavas ielu |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Riga Dzervju iela karte.png --> |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 380 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Ķeizara iela (1868—1885) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Dzērvju iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Dzērvju iela sākas krustojumā ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 380 metri, un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu.{{Nepieciešama atsauce}} Dzērvju ielā ir daudzdzīvokļu dzīvojamo namu un saimnieciska apbūve, tostarp AS "Rīgas Drēbnieks" teritorija ([[Zilupes iela (Rīga)|Zilupes ielā]] 7). == Vēsture == 1868. gadā iela ieguva nosaukumu '''Ķeizara iela'''. Savu tagadējo nosaukumu, Dzērvju iela, tā ieguva 1885. gadā, jo uzskatīja, ka tik necilu ielu nevar saukt par Ķeizara ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/1/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (A – G)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Dzērvju iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] (T veida krustojums); * [[Zilupes iela (Rīga)|Zilupes iela]] (divi T veida krustojumi); * [[Salacas iela (Rīga)|Salacas iela]] (T veida krustojums); * [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes iela]] (T veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{atsauces+}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9309|24.1668|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] eiv1y6450e1ketndq0ijbjg70feh7xu Aleksandrs Grotendīks 0 265034 3671673 3571308 2022-08-17T13:22:22Z 2A01:CB01:103B:7CEC:2805:84C4:690B:90CE Institut des hautes études scientifiques wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Aleksandrs Grotendīks | vārds_orig = ''Alexander Grothendieck'' | attēls = Alexander Grothendieck.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Berlīne]]<!-- {{vieta|Veimāra|Prūsija|Berlīne}} --> | m_dat_alt = | m_gads = 2014 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 13 | m_vieta = {{vieta|Francija|Arjēža|Senlizjēra}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = [[Matemātika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Fīldsa prēmija]] (1966) | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Aleksandrs Grotendīks''' ({{val|de|Alexander Grothendieck}}; dzimis {{dat|1928|3|28}}, miris {{dat|2014|11|13}})<ref name="times">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/2014/11/16/world/europe/alexander-grothendieck-math-enigma-dies-at-86.html?_r=0|title=Alexander Grothendieck, Math Enigma, Dies at 86|date={{dat|2014|11|14||bez}}|publisher=''NY Times''|accessdate={{dat|2014|11|16||bez}}}}</ref> bija Vācijā dzimis Francijas [[matemātiķis]], vadošā persona modernās [[algebriskā ģeometrija|algebriskās ģeometrijas]] izveidē. 1966. gadā saņēmis [[Fīldsa prēmija|Fīldsa prēmiju]]. Izglītību ieguvis Francijā: [[Monpeljē Universitāte|Monpeljē Universitātē]], ''[[École normale supérieure|École Normale Supérieure]]'', [[Nansī Universitāte|Nansī Universitātē]] (doktora grāds). Strādājis [[Sanpaulu Universitāte|Sanpaulu Universitātē]] Brazīlijā, [[Kanzasas Universitāte|Kanzasas]] un [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]] ASV. 1959. gadā sācis strādāt ''[[Institut des hautes études scientifiques]]'', kuru pameta 1970. gadā, kad sāka strādāt Monpeljē Universitātē. 19. un 20. gadsimtā bija milzīga algebriskās ģeometrijas nozares attīstība, lielākoties to attīstīja dažādi itāļu matemātiķi. 20. gadsimta vidū, lielā mērā pateicoties tieši Grotendīka darbam, nozare attīstījās tieši no abstraktā viedokļa. Grotendīks pārformulēja algebrisko ģeometriju. == Publikācijas == * ''Produits tensoriels topologiques et espaces nucléaires'' (1955) * ''Éléments de géométrie algébrique'' (1960) * ''Espaces vectoriels topologiques'' (1973) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grotendīks, Aleksandrs}} [[Kategorija:1928. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gadā mirušie]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas matemātiķi]] [[Kategorija:Fīldsa prēmijas laureāti]] h1ymx0wiya1h6jhgnnpw4ingtln97g4 Mikroautobusu satiksme Rīgā 0 266094 3671832 3651320 2022-08-17T19:35:21Z 2A03:EC00:B17D:70E4:0:0:0:2 /* Esošie minibusu maršruti */Nav tāda g/p "Ikea"... wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste |nosaukums = Mikroautobusu satiksme Rīgā |fona krāsa = #FF8C00 |logo = |karte = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = [[Rīga]] |atklāts = |izmaksas = |kopējais garums = |līniju skaits = 30 |staciju skaits = |pieturu skaits = |transporta vienīb = 170 |depo = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = http://rigasmikroautobusi.lv/lv |apakšveidne = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}} }} <references /><gallery> </gallery>'''Mikroautobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2016. gada 5. jūnija kopumā Rīgā ir 20 minibusa maršruts. Visus maršrutus apkalpo "[[Rīgas satiksme]]s" apakšuzņēmējs pilnsabiedrība "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS), bet līdz 2013. gadam, kad Rīgas mikroautobusu satiksme sāka maršrutu apkalpošanas pārņemšanu, minibusu maršruti bija sadalīti starp pārvadātājiem SIA DMK, SIA "Centība N", SIA "Blands", AS "Rīgas taksometru parks", SIA "Kort", SIA "Taksi.lv" un SIA "VAS SV". No 2014. gada 4. aprīļa līdz 2020. gada 21. martam Rīgas mikroautobusu satiksme apkalpoja arī visus nakts autobusus. == Minibusu maršruti == [[Attēls:216 mikroautobuss.jpg|thumbnail|300px|Bijušais 216. maršruta mikroautobuss Prūšu ielā]] [[Attēls:Maršruta taksometra biļete VAS SV.jpg|thumb|150px|Maršruta taksometra biļete SIA "VAS SV".]] === Esošie minibusu maršruti === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas |- | align="center" | [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |[[Vecāķi]] |- | align="center" | [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Pļavnieki]] |- | align="center" | [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |[[Ķengarags]] |- | align="center" | [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrs]] | Biķeri |- | align="center" | [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] |[[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] |[[Ķengarags]] |- | align="center" | [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] |[[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] |[[Zolitūde]] |- | align="center" | [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Daugavgrīva]] |- | align="center" | [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Pļavnieki]] |- | align="center" | [[263. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Šampēteris]] |- | align="center" | [[271. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |} {| class="wikitable" |+ Maršruti, kas nekursē COVID-19 pandēmijas laikā ! width="50"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas |- | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Langstiņi]] (atsevišķi reisi no 2019. līdz 2020. gadam. Sākoties pandēmijai visus reisus pārņēma SIA "Rīgas Satiksme") |- | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Noliktavu iela (Rīga)|Noliktavu iela]] - [[Saulīši riga|Saulīši]] (atsevišķi reisi no 2018. līdz 2020. gadam. Sākoties pandēmijai visus reisus pārņēma SIA "Rīgas Satiksme") |- | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] (visi reisi no 2018. līdz 2020. gadam. Sākoties pandēmijai visus reisus pārņēma SIA "Rīgas Satiksme") |- |[[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] |[[Latvijas Universitāte]] |[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] (visi reisi no 2018. līdz 2020. gadam. Sākoties pandēmijai visus reisus pārņēma SIA "Rīgas Satiksme") |- | align="center" | [[204. mikroautobusu maršruts (Rīga)|304]] |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |[[Ķengarags]] - [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (nepietiekama pasažieru plūsma) |- | align="center" | [[224. mikroautobusu maršruts (Rīga)|324]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mangaļsala]] (nepietiekama pasažieru plūsma) |- | align="center" | [[237. mikroautobusu maršruts (Rīga)|337]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] (nepietiekama pasažieru plūsma) |- | align="center" | [[341. mikroautobusu maršruts (Rīga)|341]] | [[Esplanāde (Rīga)|Centrs]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta <nowiki>''Rīga''</nowiki>]] |- | align="center" | [[344. mikroautobusu maršruts (Rīga)|344]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Iļģuciems]] (nepietiekama pasažieru plūsma) |- |[[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta <nowiki>''Rīga''</nowiki>]] |- |[[338. mikroautobusu maršruts (Rīga)|338]] |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Pļavnieki]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N1|N1]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Teika (Rīga)|Teika]] - [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N2|N2]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Sarkandaugava]] - [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N3|N3]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Daugavgrīva]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N4|N4]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] - [[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Zolitūde]] - [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N5|N5]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] - [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N6|N6]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Pļavnieki]] - [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N7|N7]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Ķengarags]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N10|N10]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Āgenskalns]] - [[Ziepniekkalns]] |} {| class="wikitable" |+ Norakstītie maršruti !'''Nr.''' !Sākums !Beigas |- |104 |[[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Katedrāle]] |[[Tirdzniecības komplekss "Spice"|Tirdzniecības centrs "Spice"]] |- |105 |[[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca Gaiļezers]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |- |107 |[[Atpūtas centrs ''LIDO'']] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |- |200A |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |[[Vecāķi]] |- |201 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Vecmīlgrāvis]] |- |202 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] |- |203A |[[Pļavnieki]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |205 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] (MTS) |- |206 |[[Autoosta]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |206B |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] - [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |- |207 |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |210 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] (MTS) |- |211 |[[Pļavnieki]] |[[Birznieka-Upīša iela|E.Birznieka-Upīša iela]] |- |212 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |[[Pļavnieki]] |- |212A |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |[[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] |- |212B |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |[[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] |- |213 |[[Turgeņeva iela]] |[[Pļavnieki]] |- |215 |[[Pļavnieki]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] (MTS) |- |217 |[[Rumbula]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] (MTS) |- |218 |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Berģuciems]] |- |218A |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |219 |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Atpūtas centrs ''LIDO'']] |- |220 |[[Upesgrīvas iela]] |[[Pļavnieku kapi]] |- |221 |[[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmija]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] (MTS) |- |221A |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] (MTS) |Katrīnas dambis - [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmija]] |- |221B |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] (MTS) |[[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmija]] - Katrīnas dambis |- |222 |[[Pļavnieki]] |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- |233A |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Ziepniekkalns]] |- |234 |[[Ziepniekkalns]] |[[Zolitūde]] |- |235 |[[Mācību centrs "Turība"]] |[[Turgeņeva iela]] |- |240 |[[Beberbeķu iela]] |[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |- |242 |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] ([[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1.tramvaja]] galapunkts) |- |246A |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Daugavgrīva]] |- |247 |[[Bolderāja]] |[[Ziepniekkalns]] |- |263A |[[Šampēteris|Šampetris]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |267 |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Sarkandaugava]] |- |267A |[[Sarkandaugava]] |[[Ziepniekkalns]] |- |268 |[[Šarlotes iela (Rīga)|Šarlotes iela]] |[[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |- |269 |[[Pļavnieki]] |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |- |276 |[[Ķīpsala]] |[[Dārziņi]] |- |280 |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- |280A |[[Ķīpsala]] |[[Dzelzavas iela]] |- |N8 |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Zolitūde]] |- |N9 |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] *https://web.archive.org/web/20010421191710/http://www.satdep.lv/latv/transports.htm == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas satiksme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} {{Rīga-aizmetnis}} {{transports-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]] fya8m23lo1kfgwhyvm1nl64t8g7fueu Nacionālais vēsturisko vietu reģistrs 0 269489 3671747 2377319 2022-08-17T16:40:17Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki '''Nacionālais vēsturisko vietu reģistrs''' ({{val|en|National Register of Historic Places}}, '''NRHP''') ir ASV federālās valdības oficiāls apgabalu, objektu, ēku, struktūru, kas ir saglabāšanas vērtas, saraksts. Saraksts tika iedibināts 1966. gadā ar nacionālo vēsturisko saglabāšanas aktu. No kupumā vairāk nekā 1 miljona reģistrā iekļautajām vienībām 80 tūkstoši ir izdalīti atsevišķi. Pārējās vienības ir iekļautas sarakstā iekļautajos vēsturiskos apgabalos. Katru gadu reģistram tiek pievienotas apmēram 30 000 vienību, kas tiek izdalītas atsevišķi vai tiek iekļautas citu objektu sastāvā. Sarakstā iekļautajiem objektiem aizsardzība netiek garantēta. Lielāko saraksta pastāvēšanas laiku to uztur [[Nacionālo parku dienests]] (''National Park Service''). == Ārējās saites == {{commonscat|National Register of Historic Places|Nacionālais vēsturisko vietu reģistrs}} * {{o-mlapa|http://www.nps.gov/nr/}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == [[Kategorija:ASV kultūra]] dc4ytqtl52c28gl0xe15w0kapnq2cq7 3671749 3671747 2022-08-17T16:45:37Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki '''Nacionālais vēsturisko vietu reģistrs''' ({{val|en|National Register of Historic Places}}, '''NRHP''') ir ASV federālās valdības oficiāls apgabalu, objektu, ēku, struktūru, kas ir saglabāšanas vērtas, saraksts. Saraksts tika iedibināts 1966. gadā ar nacionālo vēsturisko saglabāšanas aktu. No kupumā vairāk nekā 1 miljona reģistrā iekļautajām vienībām 80 tūkstoši ir izdalīti atsevišķi. Pārējās vienības ir iekļautas sarakstā iekļautajos vēsturiskos apgabalos. Katru gadu reģistram tiek pievienotas apmēram 30 000 vienību, kas tiek izdalītas atsevišķi vai tiek iekļautas citu objektu sastāvā. Sarakstā iekļautajiem objektiem aizsardzība netiek garantēta. Lielāko saraksta pastāvēšanas laiku to uztur [[Nacionālo parku dienests]] (''National Park Service''). [[File:HistoricPlacesNationalRegisterPlaque.JPG|thumb|right|Standarta plāksni kuru novieto pie objekta kurš iekļauts NRHP]] == Ārējās saites == {{commonscat|National Register of Historic Places|Nacionālais vēsturisko vietu reģistrs}} * {{o-mlapa|http://www.nps.gov/nr/}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == [[Kategorija:ASV kultūra]] dyobd0sygqkmq5wnkuxzdouvvb32rxw 3671750 3671749 2022-08-17T16:46:04Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki '''Nacionālais vēsturisko vietu reģistrs''' ({{val|en|National Register of Historic Places}}, '''NRHP''') ir ASV federālās valdības oficiāls apgabalu, objektu, ēku, struktūru, kas ir saglabāšanas vērtas, saraksts. Saraksts tika iedibināts 1966. gadā ar nacionālo vēsturisko saglabāšanas aktu. No kupumā vairāk nekā 1 miljona reģistrā iekļautajām vienībām 80 tūkstoši ir izdalīti atsevišķi. Pārējās vienības ir iekļautas sarakstā iekļautajos vēsturiskos apgabalos. Katru gadu reģistram tiek pievienotas apmēram 30 000 vienību, kas tiek izdalītas atsevišķi vai tiek iekļautas citu objektu sastāvā. Sarakstā iekļautajiem objektiem aizsardzība netiek garantēta. Lielāko saraksta pastāvēšanas laiku to uztur [[Nacionālo parku dienests]] (''National Park Service''). [[File:HistoricPlacesNationalRegisterPlaque.JPG|thumb|right|Standarta plāksne kuru novieto pie objekta kurš iekļauts NRHP]] == Ārējās saites == {{commonscat|National Register of Historic Places|Nacionālais vēsturisko vietu reģistrs}} * {{o-mlapa|http://www.nps.gov/nr/}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == [[Kategorija:ASV kultūra]] 6qlz8s2glp3z030ufyxotyzck73tm4f 3671751 3671750 2022-08-17T16:53:38Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki '''Nacionālais vēsturisko vietu reģistrs''' ({{val|en|National Register of Historic Places}}, '''NRHP''') ir ASV federālās valdības oficiāls apgabalu, objektu, ēku, struktūru, kas ir saglabāšanas vērtas, saraksts. Saraksts tika iedibināts 1966. gadā ar nacionālo vēsturisko saglabāšanas aktu. No kopumā vairāk nekā 1 miljona reģistrā iekļautajām vienībām 80 tūkstoši ir izdalītas atsevišķi. Pārējās vienības ir iedalītas sarakstā norādītos vēsturiskos apgabalos. Katru gadu reģistram tiek pievienotas apmēram 30 000 vienību, kas tiek izdalītas atsevišķi vai tiek iekļautas citu objektu sastāvā. Sarakstā iekļautajiem objektiem aizsardzība netiek garantēta. Lielāko saraksta pastāvēšanas laiku to uztur [[Nacionālo parku dienests]] (''National Park Service''). [[Attēls:HistoricPlacesNationalRegisterPlaque.JPG|thumb|Standarta plāksne kuru novieto pie objekta kurš iekļauts NRHP]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{o-mlapa|http://www.nps.gov/nr/}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV kultūra]] p5y8q7k0wwc73qcpb3k7ws6cg5234m3 3671752 3671751 2022-08-17T16:54:29Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki '''Nacionālais vēsturisko vietu reģistrs''' ({{val|en|National Register of Historic Places}}, '''NRHP''') ir ASV federālās valdības oficiāls apgabalu, objektu, ēku, struktūru, kas ir saglabāšanas vērtas, saraksts. Saraksts tika iedibināts 1966. gadā ar nacionālo vēsturisko saglabāšanas aktu. No kopumā vairāk nekā 1 miljona reģistrā iekļautajām vienībām 80 tūkstoši ir izdalītas atsevišķi. Pārējās vienības ir iedalītas sarakstā norādītos vēsturiskos apgabalos. Katru gadu reģistram tiek pievienotas apmēram 30 000 vienību, kas tiek izdalītas atsevišķi vai tiek iekļautas citu objektu sastāvā. Sarakstā iekļautajiem objektiem aizsardzība netiek garantēta. Lielāko saraksta pastāvēšanas laiku to uztur [[Nacionālo parku dienests]] (''National Park Service''). [[Attēls:HistoricPlacesNationalRegisterPlaque.JPG|thumb|Standarta plāksne, kuru novieto pie NVVR iekļauta objekta]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{o-mlapa|http://www.nps.gov/nr/}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV kultūra]] sclw28typt6a4s2wwmtfuoh815nagka 3671753 3671752 2022-08-17T16:55:17Z Egilus 27634 Augšā tā bilde labāk izskatās wikitext text/x-wiki [[Attēls:HistoricPlacesNationalRegisterPlaque.JPG|thumb|Standarta plāksne, kuru novieto pie NVVR iekļauta objekta]] '''Nacionālais vēsturisko vietu reģistrs''' ({{val|en|National Register of Historic Places}}, '''NRHP''') ir ASV federālās valdības oficiāls apgabalu, objektu, ēku, struktūru, kas ir saglabāšanas vērtas, saraksts. Saraksts tika iedibināts 1966. gadā ar nacionālo vēsturisko saglabāšanas aktu. No kopumā vairāk nekā 1 miljona reģistrā iekļautajām vienībām 80 tūkstoši ir izdalītas atsevišķi. Pārējās vienības ir iedalītas sarakstā norādītos vēsturiskos apgabalos. Katru gadu reģistram tiek pievienotas apmēram 30 000 vienību, kas tiek izdalītas atsevišķi vai tiek iekļautas citu objektu sastāvā. Sarakstā iekļautajiem objektiem aizsardzība netiek garantēta. Lielāko saraksta pastāvēšanas laiku to uztur [[Nacionālo parku dienests]] (''National Park Service''). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{o-mlapa|http://www.nps.gov/nr/}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV kultūra]] qi46xt6wxejd0ytal2dxsupfuv5y2ey ASV Nacionālo parku dienests 0 269534 3671754 3594047 2022-08-17T16:56:54Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste |agency_name = Nacionālo parku dienests |nativename = |nativename_a = |nativename_r = |logo = Guidon of the United States National Park Service.svg |logo_width = 215px |logo_caption = |seal = Logo of the United States National Park Service.svg |seal_width = 150px |seal_caption = |picture=Flag of the United States National Park Service.svg |picture_caption= |formed = {{dat|1916|8|25|N|bez}} |date1 = |date1_name = |date2 = |date2_name = |preceding1 = |preceding2 = |dissolved = |superseding = |jurisdiction = ASV federālā valdība |headquarters = {{vieta|ASV|Vašingtona}} |employees = 20 000 pastāvīgie (2022)<ref>https://www.nps.gov/aboutus/faqs.htm</ref>, 279 000 brīvprātīgo (2019) |budget = {{ASV dolārs|3,265 biljoni}} (2022)<ref>https://www.nps.gov/aboutus/faqs.htm</ref> |chief1_name = Čārlzs Sems III |chief1_position = direktors |chief2_name = |chief2_position = |parent_agency = [[ASV Iekšlietu departaments]] |website = {{oficiālā mājaslapa|http://www.nps.gov/|www.NPS.gov}} |footnotes = }} '''Nacionālo parku dienests''' ({{val|en|National Park Service}}, '''NPS''') ir ASV federālās valdības aģentūra, kas pārvalda visus ASV nacionālos parkus, vairākus nacionālos pieminekļus un dažādus citus saglabājamus un vēsturiskus objektus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nps.gov/legacy/nomenclature.html|title=Designation of National Park System Units|publisher=National Park Service|accessdate=April 5, 2008}}</ref> Dienests tika dibināts {{dat|1916|8|25||bez}}.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nps.gov/legacy/organic-act.htm|title=The National Park Service Organic Act|publisher=National Park Service|accessdate=April 5, 2008}}</ref> Atrodas [[ASV Iekšlietu departaments|ASV Iekšlietu departamenta]] pakļautībā. Dienestā strādā vairāk nekā 21,9 tūkstoši darbinieku, kas pārvalda 405 vienības, no kurām 59 ir nacionālie parki. Kopā tiek pārvaldīti 340 tūkstoši km{{sup|2}} sauszemes un 18,2 tūkstoši km{{sup|2}} okeānu, ezeru, ūdenskrātuvju. Pašreizējais dienesta direktors ir Čārlzs Sems III . == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|http://www.nps.gov/}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV valdības aģentūras]] djl42wh8ztig52l4yzwiggf1vqlfuye Air France reiss 4590 0 278548 3671656 3355538 2022-08-17T12:29:58Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''Air France'' reiss 4590}} {{Izolēts raksts|date=2015. gada aprīlī,}} '''''Air France'' reiss 4590''' [[Francija]]s lidsabiedrības ''[[Air France]]'' lidmašīnas ''[[Concorde]]'' reiss no [[Parīze]]s [[Šarla de Golla lidosta|Šarla de Golla lidostas]] uz [[Džona Kenedija starptautiskā lidosta|Ņujorkas Kenedija lidostu]], kas, [[2000]]. gada 25. jūlijā, avarēja īsi pēc pacelšanās. Bojā gāja 100 pasažieri un 9 apkalpes locekļi, kā arī 4 cilvēki uz zemes. Tā bija pirmā ''Concorde'' lidmašīnu katastrofa 27 gadu laikā. Katastrofas iemesls bija nolūzusi detaļa uz skrejceļa, kura pārspridzināja riepu, no tās atvienojās metāla detaļa, kura ietriecās vienā no lidmašīnas benzīna tvertnēm, izraisot uzliesmojumu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aviācija-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gads]] [[Kategorija:Aviokatastrofas]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] 9nm3y0wdjk9hur7e16pnw8jkpa1d37p 3671657 3671656 2022-08-17T12:30:25Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''Air France'' reiss 4590}} {{Izolēts raksts|date=2015. gada aprīlī,}} '''''Air France'' reiss 4590''' [[Francija]]s lidsabiedrības ''[[Air France]]'' lidmašīnas ''[[Concorde]]'' reiss no [[Parīze]]s [[Šarla de Golla lidosta|Šarla de Golla lidostas]] uz [[Džona Kenedija starptautiskā lidosta|Ņujorkas Kenedija lidostu]], kas, [[2000]]. gada 25. jūlijā, avarēja īsi pēc pacelšanās. Bojā gāja 100 pasažieri un 9 apkalpes locekļi, kā arī 4 cilvēki uz zemes. Tā bija pirmā ''Concorde'' lidmašīnu katastrofa 27 gadu laikā. Katastrofas iemesls bija nolūzusi detaļa no cita lidaparāta uz skrejceļa, kura pārspridzināja riepu, no tās atvienojās metāla detaļa, kura ietriecās vienā no lidmašīnas benzīna tvertnēm, izraisot uzliesmojumu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aviācija-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gads]] [[Kategorija:Aviokatastrofas]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] 6wqfjec2wnb8ebwxaawv7y8go0crg7a 3671658 3671657 2022-08-17T12:30:52Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''Air France'' reiss 4590}} {{Izolēts raksts|date=2015. gada aprīlī,}} '''''Air France'' reiss 4590''' bija [[Francija]]s lidsabiedrības ''[[Air France]]'' lidmašīnas ''[[Concorde]]'' reiss no [[Parīze]]s [[Šarla de Golla lidosta|Šarla de Golla lidostas]] uz [[Džona Kenedija starptautiskā lidosta|Ņujorkas Kenedija lidostu]], kas, [[2000]]. gada 25. jūlijā, avarēja īsi pēc pacelšanās. Bojā gāja 100 pasažieri un 9 apkalpes locekļi, kā arī 4 cilvēki uz zemes. Tā bija pirmā ''Concorde'' lidmašīnu katastrofa 27 gadu laikā. Katastrofas iemesls bija nolūzusi detaļa no cita lidaparāta uz skrejceļa, kura pārspridzināja riepu, no tās atvienojās metāla detaļa, kura ietriecās vienā no lidmašīnas benzīna tvertnēm, izraisot uzliesmojumu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aviācija-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gads]] [[Kategorija:Aviokatastrofas]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] m041ykdppzfnzyjulf3ry7x8p8iagba 3671659 3671658 2022-08-17T12:31:33Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''Air France'' reiss 4590}} {{Izolēts raksts|date=2015. gada aprīlī,}} '''''Air France'' reiss 4590''' bija [[Francija]]s lidsabiedrības ''[[Air France]]'' lidmašīnas ''[[Concorde]]'' reiss no [[Parīze]]s [[Šarla de Golla lidosta|Šarla de Golla lidostas]] uz [[Džona Kenedija starptautiskā lidosta|Ņujorkas Kenedija lidostu]], kas, [[2000]]. gada [[25. jūlijs|25. jūlijā]], avarēja īsi pēc pacelšanās. Bojā gāja 100 pasažieri un 9 apkalpes locekļi, kā arī 4 cilvēki uz zemes. Tā bija pirmā ''Concorde'' lidmašīnu katastrofa 27 gadu laikā. Katastrofas iemesls bija nolūzusi detaļa no cita lidaparāta uz skrejceļa, kura pārspridzināja riepu, no tās atvienojās metāla detaļa, kura ietriecās vienā no lidmašīnas benzīna tvertnēm, izraisot uzliesmojumu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aviācija-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gads]] [[Kategorija:Aviokatastrofas]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] kw8h671j1fh5eoyxdlvtreh2589ncka 3671667 3671659 2022-08-17T13:02:51Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''Air France'' reiss 4590}} '''''Air France'' reiss 4590''' bija [[Francija]]s lidsabiedrības ''[[Air France]]'' lidmašīnas ''[[Concorde]]'' reiss no [[Parīze]]s [[Šarla de Golla lidosta|Šarla de Golla lidostas]] uz [[Džona Kenedija starptautiskā lidosta|Ņujorkas Kenedija lidostu]], kas [[2000]]. gada [[25. jūlijs|25. jūlijā]] avarēja īsi pēc pacelšanās. Bojā gāja 100 pasažieri un 9 apkalpes locekļi, kā arī 4 cilvēki uz zemes. Tā bija pirmā ''Concorde'' lidmašīnu katastrofa 27 gadu laikā. Katastrofas iemesls bija nolūzusi detaļa no cita lidaparāta uz skrejceļa, kura pārspridzināja riepu, no tās atvienojās metāla detaļa, kura ietriecās vienā no lidmašīnas degvielas tvertnēm, izraisot uzliesmojumu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aviācija-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gads]] [[Kategorija:Aviokatastrofas]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] njk1nq0zizai4lps8yps86chxfgulil Dronavalli Hārika 0 279420 3671639 3565451 2022-08-17T12:01:20Z Uldis s 26307 2022. gada šaha olimpiādes rezultāts wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Dronavalli Hārika | vārds_orig = ద్రోణవల్లి హారిక | attēls = Harika Dronavalli 2012.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Dronavalli Hārika 2012. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1991 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Āndhra Pradēša}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IND}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Dronavalli Hārika''' ({{val-te|ద్రోణవల్లి హారిక}}; dzimusi {{dat|1991|1|12|L}}, [[Āndhra Pradēša|Āndhra Pradēšā]]) ir [[Indija]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (GM, 2011). == Šahistes karjera == Šahu iemācījusies spēlēt agrā bērnībā. Vairākkārt pārstāvējusi Indiju Pasaules junioru čempionātos, kur dažādās vecuma grupās izcīnījusi 3 zelta medaļas (2004. - U14, 2006. - U18, 2008. - U20), 2 sudraba medaļas (2000. - U10, 2001. - U12) un 1 bronzas medaļu (2002. - U12). 2003. gadā Āzijas individuālajā sieviešu šaha čempionātā izcīnījusi 2. vietu aiz savas tautietes [[Humpi Koneru]]. 2004. gadā kļuvusi par sieviešu lielmeistari (WGM). 2010. gadā ieguvusi Āzijas spēļu bronzas medaļu šaha sacensībās. 2010. gadā piedalījusies [[2010. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], kur ceturtdaļfinālā zaudējusi [[Ķīna]]s šahistei [[Žuaņa Lufei|Žuaņai Lufei]] ar 1½:2½.<ref>[http://wwcc2010.tsf.org.tr/en/component/content/article/1-news/113-interview-with-dronavalli-harika Interview With Dronavalli Harika]</ref> 2011. gadā kļuvusi par Āzijas čempioni šahā un par otro Indijas šahisti pēc Humpi Koneru, kas ieguvusi vīriešu lielmeistara (GM) titulu. 2012. gadā piedalījusies [[2012. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], kur pusfinālā zaudējusi [[Bulgārija]]s šahistei [[Antoaneta Stefanova|Antoanetai Stefanovai]] ar ½:1½.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fide.com/component/content/article/1-fide-news/6598-anna-ushenina-is-a-new-womens-world-chess-champion.html |title=Anna Ushenina is a new Women's World Chess Champion |access-date={{dat|2015|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150403020611/http://www.fide.com/component/content/article/1-fide-news/6598-anna-ushenina-is-a-new-womens-world-chess-champion.html |archivedate={{dat|2015|04|03||bez}} }}</ref> 2015. gadā [[Soči|Sočos]] [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] atkal tika līdz pusfinālam, kur zaudēja [[Ukraina]]s lielmeistarei [[Marija Muzičuka|Marijai Muzičukai]] ar 2½:3½. 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Āktāra Liza Šāmīma|Āktāru Lizu Šāmīmu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Dinara Saduakasova|Dinaru Saduakasovu]], 3. kārtā uzvarējusi [[Sopiko Guramišvili]], ceturtdaļfinālā uzvarējusi [[Nana Dzagnidze|Nanu Dzagnidzi]], bet pusfinālā jau trešo reizi pēc kārtas zaudējusi - šoreiz [[Ķīna]]s lielmeistarei [[Taņa Džunji|Taņai Džunji]] ar 4:5.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Sopiko Huhašvili]], 2. kārtā uzvarējusi [[Bela Hotenašvili|Belu Hotenašvili]], bet 3. kārtā zaudējusi [[Aleksandra Kosteņuka|Aleksandrai Kosteņukai]].<ref>[https://ugra2018.fide.com/pairings/ Women’s World Championship 2018]</ref> 2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) ieņēmusi 7. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2020. gada februārī [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 5.-6. vietu starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]</ref> 2020. gada martā [[Lozanna|Lozannā]] dalījusi 6.-8. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_lausanne20 ChessPro. Women’s Grand Prix. Лозанна, Швейцария 2020. Все о турнире]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 5. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> Vairākkārt pārstāvējusi Indijas izlasi lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 8 reizes (2004-2016, 2022). [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 3 reizes (2009-2011, 2015). Izcīnījusi 2 individuālās sudraba (2011, 2015) medaļas. * Āzijas komandu šaha čempionātos piedalījusies 5 reizes (2003, 2008-2014). Komandu vērtējumā izcīnījusi 4 sudraba (2008-2014) un 1 bronzas (2003) medaļu. Individuālā vērtējumā izcīnījusi 3 zelta (2003, 2009, 2014) un sudraba (2008) medaļu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=5015197 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=54964 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://www.365chess.com/players/Dronavalli_Harika | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/83294 | nopp=false}} šahista profils vietnē chesstempo.com * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://www.olimpbase.org/playersw/cwimo0ci.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes) * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://www.olimpbase.org/playersv/cwimo0ci.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti) * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://www.olimpbase.org/playerss/cwimo0ci.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Āzijas komandu šaha čempionāti) {{DEFAULTSORT:Hārika, Dronavalli}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Āndhrā Pradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] 6fhycw1vr11hhjht9l8h3r4ups4r7rm Sandra Perkoviča 0 284998 3671945 3654884 2022-08-18T06:55:01Z Vylks 50297 atj. wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Sandra Perkoviča | vārds_orig = ''Sandra Perković'' | attēls = Sandra Perković Doha 2015.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|6|21}} | dz_viet = {{vieta|Dienvidslāvija|Zagreba|td=Horvātija}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{CRO}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=183}} | svars = {{mērvienība|kg=85}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[diska mešana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 71,41 m {{icon|nr-v}} | PR1_d = Diska mešana | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalCountry|{{CRO}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2012|teksts=Londona 2012}}|[[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|Diska mešana]]}} {{MedalGold|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana sievietēm|Diska mešana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Maskava 2013]]|Diska mešana}} {{MedalGold|[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Londona 2017]]|Diska mešana}} {{MedalSilver|[[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pekina 2015]]|Diska mešana}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|Diska mešana}} {{MedalBronze|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|Diska mešana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Barselona 2010]]|Diska mešana}} {{MedalGold|[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Helsinki 2012]]|Diska mešana}} {{MedalGold|[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Cīrihe 2014]]|Diska mešana}} {{MedalGold|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Amsterdama 2016]]|Diska mešana}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|Diska mešana}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Diska mešana}} }} '''Sandra Perkoviča''' ({{val|hr|Sandra Perković}}; dzimusi {{dat|1990|6|21}}) ir [[horvāti|horvātu]] [[vieglatlēte]], startē [[diska mešana]]s sacensībās. Viņa ir divkārtēja olimpisko spēļu, divkārtēja pasaules un seškārtēja Eiropas čempione. Piedalījusies trīs olimpiskajās spēlēs. {{oss|V=2012|L=L}} Londonā izcīnīja zelta medaļu ar 69,11 m tālu diska raidījumu. [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gadā]] Riodežaneiro ieguva savu otro olimpisko zeltu, bet [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]] Tokijā ieņēma 4. vietu. [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gadā]] Maskavā pirmo reizi kļuvusi par [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempioni]]. Šo panākumu izdevās atkārtot [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] Londonā. Pasaules čempionātos ieguvusi arī divas sudraba un vienu bronzas medaļu. Sešas reizes pēc kārtas (2010, 2012, 2014, 2016, 2018, 2022) izcīnījusi [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas]] čempiones titulu. 2010. gada Eiropas čempionātā uzvarējusi, kļūdama par visu laiku jaunāko Eiropas čempioni diska mešanā sievietēm. Šis arī bija pirmais gads Perkovičai pieaugušo sacensībās, pirms tam bijusi veiksmīga junioru karjera (2009. gada Eiropas čempione junioriem). 2010. gadā uz pusgadu tika diskvalificēta par [[stimulanti|psihostimulantu]] lietošanu. Sportistes personiskais rekords ir 71,41 m, kas ir Horvātijas rekords. No 2012. līdz 2019. gadam astoņas reizes pēc kārtas tikusi atzīta par Horvātijas gada labāko sportisti. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Perkoviča, Sandra}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zagrebā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas vieglatlētes]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Dopinga lietas vieglatlētikā]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Diska metēji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] hluujap1xqih710n89rwa7dqadgnrw0 Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 3671897 3671347 2022-08-18T03:05:07Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--7. datums -->|7={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--8. datums -->|8={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--9. datums -->|9={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kārnegija zāle]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--10. datums -->|10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--11. datums -->|11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kartē)</small>}} pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--12. datums -->|12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small>}} tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--13. datums -->|13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>}}? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--14. datums -->|14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--15. datums -->|15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]]}} * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā UPC svītrkods)</small>}} pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? <!--16. datums -->|16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--17. datums -->|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--18. datums -->|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--19. datums -->|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Māris Možvillo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> lrp1z1yyr7fi2zvfqkbgc9ctus2vdza 3671925 3671897 2022-08-18T06:05:42Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--7. datums -->|7={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--8. datums -->|8={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--9. datums -->|9={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kārnegija zāle]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--10. datums -->|10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--11. datums -->|11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kartē)</small>}} pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--12. datums -->|12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small>}} tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--13. datums -->|13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>}}? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--14. datums -->|14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--15. datums -->|15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]]}} * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā UPC svītrkods)</small>}} pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? <!--16. datums -->|16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--17. datums -->|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--18. datums -->|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT; tur 20. aprīlī tika smagi ievainots un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--19. datums -->|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Māris Možvillo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> dtmcfg6dostaye1a1zdc8fk002op058 3672060 3671925 2022-08-18T10:05:13Z Edgars2007 9590 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--16. datums -->|16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--17. datums -->|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--18. datums -->|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT; tur 20. aprīlī tika smagi ievainots un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--19. datums -->|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Māris Možvillo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> owc05ss4ptfvi1ggoa07oz4ux40oz34 214. mikroautobusu maršruts (Rīga) 0 291363 3671833 3666252 2022-08-17T19:36:34Z 2A03:EC00:B17D:70E4:0:0:0:2 Vajag pardevet lapu... wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 314. minibusu maršruts |fona krāsa = #FF8C00 |no = [[Rīgas centrs|Centrs]] |uz = Biķeri |karte = http://marsruti.lv/rigasmikroautobusi/#minibus/map,riga,minibus,214 |valsts = Latvija |pilsēta = Rīga |atklāts = |izmaksas = |kopējais garums = |staciju skaits = |pieturu skaits = 41 (17/24) |transporta vienīb = darba dienas - 6, sestdienas - 6, svetdienas - 5 |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://marsruti.lv/rigasmikroautobusi/#minibus/214/a-b Saraksts RS mājaslapā] |apakšveidne = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}} }} '''314. mikroautobusu maršruts''' ir [[Rīgas sabiedriskais transports|Rīgas sabiedriskā transporta maršruts]] kas kursē no [[Rīgas centrs|Centra]] līdz Biķeriem (galapunkts atrodas pie tirdzniecības centra "[[IKEA]]"). == Maršruts == '''[[Rīgas centrs|Centrs]] — [[Dreiliņi (Rīga)|IKEA]]''' kursē pa šādām ielām: [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Satekles iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|M. Keldiša iela]], [[Ulbrokas iela]], A. Deglava iela, [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]], [[Biķernieku iela]] un [[Biķeru iela (Stopiņu novads)|Biķeru iela]]. '''IKEA — Centrs''' kursē pa šādām ielām: Biķeru iela, Biķernieku iela, Kaivas iela, A. Deglava iela, [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē.Valtera]], A. Deglava iela, [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], M. Keldiša iela, Ilūkstes iela, Sesku iela, Nīcgales iela, A. Deglava iela, Valmieras iela, Satekles iela, [[Turgeņeva iela]], un [[Gogoļa iela]]. == Pieturvietas == 314. mikroautobusu maršrutā pavisam kopā ir 41 pietura. * Virzienā '''Biķeri ([[IKEA]]) ''' — '''[[Rīgas centrs|Centrs]]''' ir 24 pieturas. * Virzienā '''Centrs''' — '''Biķeri (IKEA)''' ir 17 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- |1 | Biķeri ([[IKEA]]) |- |2 | Bērnu slimnīca "Gaiļzers" |- |3 | Ratnieki |- | align="center" | 4 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 5 | Jaunbiķeri |- | align="center" | 6 | [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]] |- | align="center" | 8 |[[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |- | align="center" | 9 | Liepiņas |- | align="center" | 10 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Ulbrokas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Sesku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 93. vidusskola|93. vidusskola]] |- | align="center" | 16 | [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]] |- | align="center" | 18 | [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 20 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] |- | align="center" | 21 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 22 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 24 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 3 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] |- | align="center" | 5 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 6 | [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 9 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |- | align="center" | 12 | Liepiņas |- | align="center" | 13 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]] |- | align="center" | 15 | Jaunbiķeri |- | align="center" | 16 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- |17 | Biķeri ([[IKEA]]) |} |} == Skatīt arī == * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#minibus/214 214. mikroautobusu maršruta saraksts] {{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]] g4hzxz3tj87kb9gfwv11x0o3ug5yhiy 3671834 3671833 2022-08-17T19:37:08Z 2A03:EC00:B17D:70E4:0:0:0:2 /* Maršruts */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 314. minibusu maršruts |fona krāsa = #FF8C00 |no = [[Rīgas centrs|Centrs]] |uz = Biķeri |karte = http://marsruti.lv/rigasmikroautobusi/#minibus/map,riga,minibus,214 |valsts = Latvija |pilsēta = Rīga |atklāts = |izmaksas = |kopējais garums = |staciju skaits = |pieturu skaits = 41 (17/24) |transporta vienīb = darba dienas - 6, sestdienas - 6, svetdienas - 5 |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://marsruti.lv/rigasmikroautobusi/#minibus/214/a-b Saraksts RS mājaslapā] |apakšveidne = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}} }} '''314. mikroautobusu maršruts''' ir [[Rīgas sabiedriskais transports|Rīgas sabiedriskā transporta maršruts]] kas kursē no [[Rīgas centrs|Centra]] līdz Biķeriem (galapunkts atrodas pie tirdzniecības centra "[[IKEA]]"). == Maršruts == '''[[Rīgas centrs|Centrs]] — Biķeri''' kursē pa šādām ielām: [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Satekles iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|M. Keldiša iela]], [[Ulbrokas iela]], A. Deglava iela, [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]], [[Biķernieku iela]] un [[Biķeru iela (Stopiņu novads)|Biķeru iela]]. '''Biķeri — Centrs''' kursē pa šādām ielām: Biķeru iela, Biķernieku iela, Kaivas iela, A. Deglava iela, [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē.Valtera]], A. Deglava iela, [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], M. Keldiša iela, Ilūkstes iela, Sesku iela, Nīcgales iela, A. Deglava iela, Valmieras iela, Satekles iela, [[Turgeņeva iela]], un [[Gogoļa iela]]. == Pieturvietas == 314. mikroautobusu maršrutā pavisam kopā ir 41 pietura. * Virzienā '''Biķeri ([[IKEA]]) ''' — '''[[Rīgas centrs|Centrs]]''' ir 24 pieturas. * Virzienā '''Centrs''' — '''Biķeri (IKEA)''' ir 17 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- |1 | Biķeri ([[IKEA]]) |- |2 | Bērnu slimnīca "Gaiļzers" |- |3 | Ratnieki |- | align="center" | 4 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 5 | Jaunbiķeri |- | align="center" | 6 | [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]] |- | align="center" | 8 |[[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |- | align="center" | 9 | Liepiņas |- | align="center" | 10 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Ulbrokas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Sesku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 93. vidusskola|93. vidusskola]] |- | align="center" | 16 | [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]] |- | align="center" | 18 | [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 20 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] |- | align="center" | 21 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 22 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 24 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 3 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] |- | align="center" | 5 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 6 | [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 9 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |- | align="center" | 12 | Liepiņas |- | align="center" | 13 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]] |- | align="center" | 15 | Jaunbiķeri |- | align="center" | 16 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- |17 | Biķeri ([[IKEA]]) |} |} == Skatīt arī == * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#minibus/214 214. mikroautobusu maršruta saraksts] {{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]] 6gvhipkobxiuwt7uqv5pl2bdcczgy1m Turgeņeva iela 0 292980 3672112 3316388 2022-08-18T11:38:38Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Turgeņeva iela |attēls = Turgeņeva iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 765 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = {{Rīga sab|tips=autobuss|1|2|5|7|10|11|12|14|16|22|23|24|25|26|32|34|35|38|39|43|47|50|51|52|55|57}} |trolejbuss = [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Turgeņeva iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate]]s apkaimē. Ielas kopējais garums ir 765 metri<ref name="opendata-riga"/>, un tā sastāv no 2 braukšanas joslām. Iela nosaukta [[krievi|krievu]] rakstnieka [[Ivans Turgeņevs|Ivana Turgeņeva]] vārdā. == Vēsture == Iela izveidota 1885. gadā apvienojot [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] posmu no [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]] līdz toreizējai Laipu ielai. Iela tika nosaukta par godu krievu rakstniekam [[Ivans Turgeņevs|I. Turgeņevam]]. Kopš tiem laikiem ielas nosaukums netika mainīts.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Maskavas forštates ielu katalogs |url=http://citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/ |website=citariga.lv |access-date={{dat|2020|06|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200629144109/http://citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/ |archivedate={{dat|2020|06|29||bez}} }}</ref> == Ielu savienojumi == Turgeņeva iela krustojas ar šādām ielām: * [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]]; * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]; * [[Prāgas iela]]; * [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]; * [[Riepnieku iela (Rīga)|Riepnieku iela]]; * [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]. == Sabiedriskais transports == * [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11.]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22.]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25.]],[[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]], [[35. autobusu maršruts (Rīga)|35.]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39.]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47.]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51.]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52.]] un [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57. maršruta autobusi kursē posmā]] no [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa ielas]] krustojuma līdz [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] krustojumam. * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12.]] un [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34. maršruta autobusi]] kursē posmā no [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa ielas]] krustojuma līdz [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]] krustojumam. * [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13. trolejbusu maršruti]] kursē posmā no [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa ielas]] krustojuma līdz [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] krustojumam. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] 18m1atsl4mcjcayp4vys9lb9ad12lyw Riepnieku iela 0 293893 3672066 3671584 2022-08-18T10:13:18Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Riepnieku iela |attēls = Riepnieku iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 202 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Riepnieku iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas foršates]] apkaimē. Riepnieku iela sākas krustojumā ar [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]]. Riepnieku ielas kopējais garums ir 202 metri<ref name="opendata-riga"/> un tā sastāv no 2 braukšanas joslām. == Vēsture == Pirmo reizi rakstītajos avotos tika minēta 1754. gadā ar nosaukumu '''Mazā Riepnieku iela'''. 1885. gadā tā tika pārdevēta par Riepnieka ielu ({{val|ru|Канатная}}), jo Lielā Riepnieku iela 1885. gadā tika pievienota Dzirnavu ielai. Abām ielām nosaukums sākotnēji bija cēlies no [[Latviešu valoda|latviešu valodas]] vārda riepes, kas nozīmēja [[tauvas]] no [[Kaņepes|kaņepēm]] vai [[Tērauds|tērauda]] [[stieples]]. Tauvu vīšana notika uz īpašas iekārtas, kas bija uzstādīta gar Lielo Riepnieku ielu. Tauvu vīšana ir viena no vecākajām Rīgas ražošanas nozarēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (M – R)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-17}}</ref> == Ielu savienojumi == Riepnieku iela krustojas ar šādām ielām: * [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] (T-veida krustojums) * [[Puškina iela (Rīga)|Puškina iela]] * [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]] (T-veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 3keog7mt7yfvw7h9u5q6li7kfav3rc6 Fridriķa iela 0 293935 3671981 3590983 2022-08-18T08:17:58Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Fridriķa iela |attēls = Riga, vozovna.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 337 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = 3. tramvaju depo }} '''Fridriķa iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Fridriķa iela sākas pie [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielas]] krustojuma un noslēdzas krustojumā ar [[Grēdu iela (Rīga)|Grēdu ielu]]. Ielas garums ir 337 metri,<ref name="opendata-riga"/> iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Fridriķa ielas nepāra pusē atrodas dzīvojamā apbūve, kā arī neliels parks [[Kojusalas dārzs]], kas ir viens no vecākajiem Rīgas dārziem.<ref>[https://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/maskavas-forstate/kojusalas-darzs/ Kojusalas dārzs] Cita Rīga</ref> Savukārt pretējo ielas pusi pilnībā aizņem 3. [[Tramvajs|tramvaju]] depo teritorija. == Vēsture == Fridriķa iela ir viena no retajām Rīgas ielām, kas savu nosaukumu nav mainījusi laika gaitā. Pirmo reizi ielas nosaukums tika minēts 1877. gada Rīgas adrešu grāmatās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/1/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (A – G)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Fridriķa iela krustojas ar: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] (T veida krustojums); * [[Kojusalas iela]] (T veida krustojums); * [[Grēdu iela (Rīga)|Grēdu ielu]] (T veida krustojums). == Ievērojami objekti == * Fridriķa ielā 3 atrodas 3. tramvaju depo. == Skatīt arī == * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu F}} {{coord|56.9331|24.1572|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] c6z6qs9lyhmn99xqi4ee0prb4qqj5op Gorans Dragičs 0 297221 3672023 3598323 2022-08-18T09:12:48Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums, [[Aizsargs (basketbols)| → [[Saspēles vadītājs| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Gorans Dragičs | vārds_orig = ''Goran Dragić'' | attēls = EuroBasket 2017 Finland vs Slovenia 37 (Goran Dragić cropped 2).jpg | att_izm = | paraksts = Gorans Dragičs 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1986|5|6}} | dz_viet = {{vieta|Dienvidslāvija|Slovēnijas SR|Ļubļana|td=Slovēnija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=191}} | svars = {{mērvienība|kg=86}} | poz = | kar_sāk = 2003 | kar_beig = | kar_sāk_tr = | kar_beig_tr = | numuri = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas "Nets"]] | numurs = 9 | amats = | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 45., otrā kārta | dr_gads = [[2008. gada NBA drafts|2008]] | dr_līga = [[NBA]] | dr_kom = [[Sanantonio "Spurs"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2004–2006 | klubs 1 = {{flaga|Slovēnija}} [[Ļubļanas "Slovan"]] | kl_sez 2 = 2006–2007 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Murcia|Murcia]]'' | kl_sez 3 = 2007–2008 | klubs 3 = {{flaga|Slovēnija}} [[Ļubļanas "Olimpija"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2008|start}}–{{nbay|2010|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Suns"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2010|end}}–{{nbay|2011|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Rockets"]] | kl_sez 6 = 2011 | klubs 6 = {{flaga|Spānija}} [[Vitorijas "Saski Baskonia"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2012|start}}–{{nbay|2014|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Suns"]] | kl_sez 8 = {{nbay|2014|end}}–{{nbay|2020|end}} | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Heat"]] | kl_sez 9 = {{nbay|2021|start}} | klubs 9 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Raptors"]] | kl_sez 10 = {{nbay|2021|end}}–pašlaik | klubs 10 = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas "Nets"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = | karj stat 4 = | karj stat 4_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{bk|SLO}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] ({{nasg|2018}}) * [[All-NBA Team|Trešā NBA simboliskā izlase]] ({{nbay|2013|end}}) * [[NBA Most Improved Player Award|NBA progresējušākais spēlētājs]] ({{nbay|2013|end}}) * [[FIBA EuroBasket|Eiropas čempionāta]] labākais spēlētājs ([[EuroBasket 2017|2017]]) | blankp = | blankp_d = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2017]]|Basketbols}} }} '''Gorans Dragičs''' ({{val|sl|Goran Dragić}}; dzimis {{dat|1986|5|6}}) ir [[slovēņi|slovēņu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|aizsarga]] pozīcijā, [[Slovēnijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2022. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Bruklinas "Nets"]]. Arī viņa brālis [[Zorans Dragičs]] ir profesionāls basketbolists, tāpat spēlējis NBA. == Karjera == Gorans Dragičs karjeru sācis dzimtajā Slovēnijā, spēlējis arī [[Ļubļanas "Olimpija"]] sastāvā. Pirms nokļūšanas NBA spēlējis arī Spānijā. [[2008. gada NBA drafts|2008. gada NBA draftā]] G. Dragiču otrajā kārtā ar kopējo 45. numuru izraudzījās [[Sanantonio "Spurs"]], tomēr tiesības uz spēlētāju tika atdotas [[Fīniksas "Suns"]] (apmaiņā pret citu tikko draftētu spēlētāju [[Maliks Hairstons|Maliku Hairstonu]]). Rezultatīvāko spēli "Suns" sastāvā aizvadīja 2010. gada 25. janvārī — 32 punkti spēlē pret [[Jūtas "Jazz"]], kurā viņš iemeta 6 no 7 trīspunktu metieniem. 2011. gadā tika aizmainīts uz [[Hjūstonas "Rockets"]] trīs komandu maiņas darījumā, kura rezultātā komandu mainīja arī [[Ārons Brukss]]. 2011. gada aprīlī G. Dragičs sasniedza karjerā pirmo ''[[triple-double]]'' (11 punkti, 11 atlēkušās bumbas, 11 piespēles). [[2011. gada NBA lokauts|2011. gada lokauta]] laikā spēlēja [[Spānija]]s kluba [[Vitorijas "Saski Baskonia"]] sastāvā. 2012. gadā G. Dragičs atgriezās Fīniksas "Suns" sastāvā, vasarā noslēdzot ar komandu līgumu kā brīvais aģents. Pirmo reizi NBA karjerā viņš nostiprinājās par pamatsastāva spēlētāju, visas 77 spēles dodoties laukumā pirmajā pieciniekā. [[2013.—2014. gada NBA sezona|2014. gada]] februārī G. Dragičs trīs reizes uzlaboja karjeras rekordu visvairāk vienā spēlē gūtajos punktos — mēneša beigās tie bija 40 punkti. Viņš kļuva par pirmo spēlētāju kopš [[Rods Striklends|Roda Striklenda]] [[1985.—1986. gada NBA sezona|1985.—1986. gada sezonā]], kas trīs reizes viena mēneša laikā labo personisko rekordu visvairāk vienā spēlē gūtajos punktos. G. Dragičs kļuva par vienu no sešiem 20—50—40 kluba biedriem — guvis vairāk par 20 punktiem vidēji spēlē, no spēles metot ar vismaz 50% lielu precizitāti un trīspunktu metienus trāpot ar vismaz 40% lielu precizitāti. Slovēņu basketbolists tika atzīts par [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs|sezonas progresējušāko spēlētāju]], tāpat iekļauts [[All-NBA Team|līgas simboliskajā trešajā izlasē]]. 2015. gadā trīs komandu maiņas darījumā G. Dragičs tika aizmainīts uz [[Maiami "Heat"]], kur nokļuva arī viņa brālis [[Zorans Dragičs]]. G. Dragičs uzreiz kļuva par "Heat" sākumsastāva spēlētāju, taču komanda nespēja kvalificēties ''play-off''. 2015. gadā spēlētājs noslēdza ar klubu piecu gadu līgumu par kopējo summu 90 miljoni dolāru. Sestajā sezonā "Heat" sastāvā kopā ar komandu sasniedza 2020. gada NBA finālsēriju, kur sešās spēlēs piekāpās [[Losandželosas "Lakers"]] (finālsēriju G. Dragičs bija spiests izlaist, jo pirmajā spēlē guva traumu). 2021. gada vasarā G. Dragičs nonāca [[Toronto "Raptors"]] maiņas darījumā pret [[Kails Laurijs|Kailu Lauriju]] (uz Toronto devās arī [[Presiuss Ačiuva]]). "Raptors" sastāvā G. Dragičs piedalījās tikai 5 spēlēs, atsakoties pārstāvēt komandu. 2022. gada februārī viņš tika aizmainīts uz [[Sanantonio "Spurs"]] pret [[Drū Eubenkss|Drū Eubenksu]] un [[Tadeuss Jangs|Tadeusu Jangu]] (abas komandas apmainījās arī ar nākotnes drafta izvēlēm). Kā tika paredzēts, spēlētājs un komanda vienojās par līguma izpirkšanu dažas dienas vēlāk, un 22. februārī G. Dragičs noslēdza līgumu ar vienu no čempionāta favorītiem [[Bruklinas "Nets"]]. === Slovēnijas izlase === Spēlējis valsts jaunatnes izlasēs. [[Slovēnijas basketbola izlase|Slovēnijas pieaugušo izlases]] sastāvā izcīnījis 4. vietu [[EuroBasket 2009|2009. gada Eiropas čempionātā]] un 7. vietu [[2014. gada FIBA Pasaules kauss|2014. gada FIBA Pasaules kausā]]. Kopā spēlējis trīs Pasaules čempionātos un piecos Eiropas čempionātos. [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]] Slovēnijas izlase, kuras līderi bija G. Dragičs un jaunais talants [[Luka Dončičs]], kļuva par čempioniem. G. Dragiču atzina par šī čempionāta labāko spēlētāju. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 55 || 1 || 13,2 || 39,3 || 37,0 || 76,9 || 1,9 || 2 || 0,5 || 0,1 || 4,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | '''80''' || 2 || 18,0 || 45,2 || 39,4 || 73,6 || 2,1 || 3 || 0,6 || 0,1 || 7,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 48 || 2 || 17,8 || 42,1 || 27,7 || 60,8 || 1,8 || 3,1 || 0,8 || 0,1 || 7,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Hjūstonas "Rockets"|"Rockets"]] | 22 || 3 || 17,2 || 47,2 || '''51,9''' || 66,7 || 2,5 || 2,5 || 0,6 || 0,2 || 7,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Hjūstonas "Rockets"|"Rockets"]] | 66 || 28 || 26,5 || 46,2 || 33,7 || 80,5 || 2,5 || 5,3 || 1,3 || 0,2 || 11,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 77 || '''77''' || 33,5 || 44,3 || 31,9 || 74,8 || 3,1 || '''7,4''' || '''1,6''' || '''0,3''' || 14,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 76 || 75 || '''35,1''' || '''50,5''' || 40,8 || 76,0 || 3,2 || 5,9 || 1,4 || '''0,3''' || '''20,3''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 52 || 52 || 33,4 || 50,1 || 35,5 || 74,6 || 3,6 || 4,1 || 1 || 0,2 || 16,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 26 || 26 || 34,8 || 50,2 || 32,9 || '''80,8''' || 3,4 || 5,3 || 1,1 || 0,2 || 16,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 72 || 72 || 32,8 || 48,9 || 31,7 || 66,7 || 3,8 || 5,8 || 1 || 0,2 || 14,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 73 || 73 || 33,7 || 47,6 || 40,6 || 79,0 || 3,8 || 5,8 || 1,2 || 0,2 || '''20,3''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2017|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 75 || 75 || 31,7 || 45,0 || 37,0 || 80,1 || '''4,1''' || 4,8 || 0,8 || 0,2 || 17,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2018|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 36 || 22 || 27,5 || 41,3 || 34,8 || 78,2 || 3,1 || 4,8 || 0,8 || 0,1 || 13,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2019|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 59 || 3 || 28,2 || 44,1 || 36,7 || 77,6 || 3,2 || 5,1 || 0,7 || 0,2 || 16,2 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 817 || 511 || 28,0 || 46,4 || 36,3 || 76,4 || 3,1 || 4,8 || 1 || 0,2 || 13,9 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Visu zvaigžņu spēle | 1 || 0 || 11,0 || 33,3 || 0 || 0 || 4 || 1 || 0 || 0 || 2 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 16 || 0 || 14,8 || 43,0 || 32,5 || 74,2 || 1,8 || 2,3 || 0,3 || 0,1 || 7,6 |- | style="text-align:left;"| [[2016. gada NBA izslēgšanas spēles|2016]] | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 14 || 14 || '''33,7''' || 44,2 || 34,8 || 76,7 || '''4,9''' || 3,9 || 0,4 || '''0,2''' || 16,5 |- | style="text-align:left;"| [[2018. gada NBA izslēgšanas spēles|2018]] | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 5 || 5 || 31,2 || '''46,7''' || '''38,1''' || 68,2 || 2,6 || '''4,6''' || '''1''' || 0 || 18,6 |- | style="text-align:left;"| [[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]] | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | '''17''' || '''16''' || 32,5 || 44,4 || 34,6 || '''80,3''' || 4,1 || 4,4 || '''1''' || 0,1 || '''19,1''' |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 52 || 35 || 27,3 || 44,4 || 34,6 || 76,4 || 3,5 || 3,6 || 0,6 || 0,1 || 14,8 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Brooklyn Nets spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Dragičs, Gorans}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:Hjūstonas "Rockets" spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Raptors" spēlētāji]] [[Kategorija:Bruklinas "Nets" spēlētāji]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] cpbmfrsi3y7zfbb9590hxilxwnhocbw Upīte (ciems) 0 311233 3671648 3671448 2022-08-17T12:14:02Z Egilus 27634 pareizr. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Upīte | settlement_type = vidējciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Viļakas novads]] | subdivision_name2 = [[Šķilbēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=1484 |title=Informācija par objektu: Upīte |accessdate={{dat|2016|03|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 76 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 01 | lats = 36 | latNS = N | longd = 27 | longm = 40 | longs = 37 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4587 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Upīte''' ir ciems [[Viļakas novads|Viļakas novada]] [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu pagastā]]. Izvietojies pagasta dienvidaustrumu daļā 5,5 km no pagasta centra [[Rekova]]s, 24,2 km no novada centra [[Viļaka]]s un 249,7 km no [[Rīga]]s. Izveidojies padomju laikos kā kolhoza "Cīņa" un [[Upītes ciems|Upītes ciema]] centrs. Apdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa [[V459]] ([[Plešova (Šķilbēnu pagasts)|Pleševa]]–[[Čilipīne (Šķilbēnu pagasts)|Čilipīne]]–[[Kudrova (Šķilbēnu pagasts)|Kudreva]]). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Šķilbēnu pagasta ciemi}} dzo2pnpdvtj1cei3adnh2it8mvh2fqv Riga FC 0 312694 3671860 3662498 2022-08-17T20:43:07Z 176.33.71.5 /* Dalība UEFA turnīros */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1D2951 | nos = ''Riga FC'' | logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]] | pilns = ''Riga Football Club'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.]] | poz = 4. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Skonto stadions]] | ietilp = 8 087 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Antonijs Černomordijs]] | mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba "Twitter" konts] [http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa] | sadarbojas = | pattern_la1 = _riga1819h | pattern_b1 = _riga1819h | pattern_ra1 =_riga1819h | pattern_sh1 = _riga1819h | pattern_so1 = _riga1819h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 =_riga1819a | pattern_b2 =_riga1819a | pattern_ra2 =_riga1819a | leftarm2 = 5BB8F8 | body2 = 5BB8F8 | rightarm2 = 5BB8F8 | shorts2 = 5BB8F8 | socks2 = 1D2951 }} '''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Kluba futbolisti ir trīs reizes kļuvuši par Latvijas čempioniem ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]]). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]]. == Kluba vēsture == Klubs oficiāli ir reģistrēts [[2014. gads|2014]]. gada 30. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club , 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv}}</ref> Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmanojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/26022016-virsligas_kluba_rfs_parstavji_ar_entuzias|title=Virslīgas kluba RFS pārstāvji ar entuziasmu: "Šis projekts 100% ir ilgtermiņa!"|last=Novickis|first=Edmunds|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-08-09|date=2016-02-26|language=lv}}</ref> Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}</ref> Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.<ref>{{Ziņu atsauce|title="Caramba/Dinamo" pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}</ref> [[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016. gada sezonā]] kā mājas spēļu pamatlaukumu ir plānots izmantot [[Skonto stadions|Skonto stadionu]], bet kluba rezerves laukums ir [[Kauguru vidusskola|Kauguru vidusskolas]] sporta laukums.<ref name="pieteikums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/riga-fc/ |title=Riga FC |accessdate={{dat|2016|04|12||bez}} |publisher=''lff.lv''}}</ref> == Iegūtie tituli == * '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]''' ** Čempioni (3): 2018, 2019, 2020 * '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]''' ** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]] * '''[[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): [[2018. gada Latvijas Kauss futbolā|2018]] == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2014 till:01/07/2021 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2021 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2015.—2016. gada Latvijas Kauss futbolā|2015/16]] — astotdaļfināls * [[2016.—2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2016/17]] — finālisti * [[2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2017]] — finālisti * [[2018. gada Latvijas Kauss futbolā|2018]] — '''kausa ieguvēji''' *2019 – Pusfināls == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2018—19 |align="left"|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] | 1QR |{{Flaga|BUL}} |align="left"|[[Sofijas CSKA]] |1:0 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:1''' <small>(11 m: 3:5)</small> |- |rowspan="4"|2019—20 |align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|Īrija}} |align="left"|[[Dundalk F.C.]] |0:0 |0:0 |style=background:#fdd|'''0:0''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- |rowspan="3" align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{Flaga|Polija}} |align="left"|[[Glivices "Piast"]] |2:1 |2:3 |style=background:#dfd|'''4:4''' |- |3QR |{{Flaga|Finland}} |align="left"|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |1:1 |2:2 |style=background:#dfd|'''3:3''' |- |PO |{{Flaga|Dānija}} |align="left"|[[FC København]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- | rowspan="3" |2020—21 |align="left"|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ISR}} |align="left"|[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{n/a}} |style=background:#fdd|0:2 |{{n/a}} |- | rowspan="2" align="left" |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{flaga|SMR}} |align="left"|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]] |style=background:#dfd|1:0 |{{n/a}} |{{n/a}} |- |3QR |{{flaga|SCO}} |align="left"|[[Glāzgovas "Celtic"]] |style=background:#fdd|0:1 |{{n/a}} |{{n/a}} |- | rowspan="4" |2021—22 |align="left"|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|SWE}} |align="left"|[[Malmö FF]] |1:1 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="3" align="left" |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[KF Shkëndija]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |3QR |{{flaga|MLT}} |align="left"|[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |0:1 |4:1 |style=background:#dfd|'''4:2''' ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |- |PO |{{flaga|GIB}} |align="left"|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]] |1:1 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:4''' ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |- |rowspan="3"|2022—23 |align="left" rowspan="3"|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{flaga|IRL}} |align="left"|[[Derry City F.C.|Derry City]] |2:0 |2:0 |style=background:#dfd|'''4:0''' |- |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[MFK Ružomberok]] |2:1 |3:0 |style=background:#dfd|'''5:1''' |- |3QR |{{flaga|POR}} |align="left"|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]] |0:3 |1:1 |style=background:#fdd|'''1:4''' ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |} == Komandas sastāvs == ''Atjaunots {{dat|2022|7|6||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=9852303|title=Riga FC - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|12||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigafc.lv/lv/members/1|title=Komanda|website=rigafc.lv|access-date={{dat|2021|9|12||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Dāvis Ošs]]}} {{Fs player | no= 3 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antons Kurakins]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=GRE | pos=DF | name= [[Tanoss Pecoss]]}} {{Fs player | no= 6 | nat=SWE | pos=DF | name= [[Duglass Bergkvists]]}} {{Fs player | no= 7 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jurijs Vakulko]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Ritvars Rugins]]}} {{Fs player | no= 9 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Armands Pētersons]]}} {{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Gabriels Ramoss]]}} {{Fs player | no= 11 | nat=FIN | pos=MF | name= [[Mikaels Soisalo]]}} {{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Roberts Ozols (futbolists)|Roberts Ozols]]}} {{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}} {{Fs player | no= 15 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Raivis Ķiršs]]}} {{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]]}} {{Fs player | no= 17 | nat=NGA | pos=MF | name= [[Olabandžo Ogundži]]}} {{Fs player | no= 18 | nat=FRA | pos=FW | name= [[Brīss Tutū]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no= 19 | nat=GHA | pos=FW | name= [[Džoselfo Bārnss]]}} {{Fs player | no= 20 | nat=NED | pos=MF | name= [[Karīms Lukilī]]}} {{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}} {{Fs player | no= 22 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Iļja Korotkovs]]}} {{Fs player | no= 25 | nat=COD | pos=DF | name= [[Glodī Ngondā]]}} {{Fs player | no= 29 | nat=FRA | pos=FW | name= [[Žans Batists Leo]]}} {{Fs player | no= 30 | nat=POR | pos=MF | name= [[Duglašs Aureliu]]}} {{Fs player | no= 32 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Veslijs Nata]]}} {{Fs player | no= 33 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Vladimirs Kamešs]]}} {{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 36 | nat=SEN | pos=DF | name= [[Muhameds Ngoms]]}} {{Fs player | no= 77 | nat=BLR | pos=MF | name= [[Jurijs Kendišs]]}} {{Fs player | no= 80 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Vladlens Jurčenko]]}} {{Fs player | no= 90 | nat=UKR | pos=FW | name= [[Oleksands Fiļipovs]]|other=īrē no ''[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truidense]]''}} {{Fs player | no= 91 | nat=BUL | pos=FW | name= [[Georgi Minčevs]]}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds<ref name="sastavs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}</ref> |- | Galvenais treneris | {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]] |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Piedels]] |- | Dublieru komandas treneris | {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins |- | TMS menedžeris | {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs |- | Preses sekretārs | {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Viktors Simonovičs |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns |- |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015) * {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016) * {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017) * {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017) * {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018) * {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020) * {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021) * {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022—) ==Atsauces == {{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}} == Ārējās saites == * [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne] * [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē "Facebook"] * [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē "Twitter"] * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] {{Futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Riga FC]] bhj4phw202l6x8tvmgquct04vosrq5t 3671861 3671860 2022-08-17T20:43:23Z 176.33.71.5 /* Dalība UEFA turnīros */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1D2951 | nos = ''Riga FC'' | logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]] | pilns = ''Riga Football Club'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.]] | poz = 4. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Skonto stadions]] | ietilp = 8 087 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Antonijs Černomordijs]] | mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba "Twitter" konts] [http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa] | sadarbojas = | pattern_la1 = _riga1819h | pattern_b1 = _riga1819h | pattern_ra1 =_riga1819h | pattern_sh1 = _riga1819h | pattern_so1 = _riga1819h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 =_riga1819a | pattern_b2 =_riga1819a | pattern_ra2 =_riga1819a | leftarm2 = 5BB8F8 | body2 = 5BB8F8 | rightarm2 = 5BB8F8 | shorts2 = 5BB8F8 | socks2 = 1D2951 }} '''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Kluba futbolisti ir trīs reizes kļuvuši par Latvijas čempioniem ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]]). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]]. == Kluba vēsture == Klubs oficiāli ir reģistrēts [[2014. gads|2014]]. gada 30. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club , 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv}}</ref> Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmanojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/26022016-virsligas_kluba_rfs_parstavji_ar_entuzias|title=Virslīgas kluba RFS pārstāvji ar entuziasmu: "Šis projekts 100% ir ilgtermiņa!"|last=Novickis|first=Edmunds|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-08-09|date=2016-02-26|language=lv}}</ref> Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}</ref> Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.<ref>{{Ziņu atsauce|title="Caramba/Dinamo" pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}</ref> [[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016. gada sezonā]] kā mājas spēļu pamatlaukumu ir plānots izmantot [[Skonto stadions|Skonto stadionu]], bet kluba rezerves laukums ir [[Kauguru vidusskola|Kauguru vidusskolas]] sporta laukums.<ref name="pieteikums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/riga-fc/ |title=Riga FC |accessdate={{dat|2016|04|12||bez}} |publisher=''lff.lv''}}</ref> == Iegūtie tituli == * '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]''' ** Čempioni (3): 2018, 2019, 2020 * '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]''' ** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]] * '''[[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): [[2018. gada Latvijas Kauss futbolā|2018]] == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2014 till:01/07/2021 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2021 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2015.—2016. gada Latvijas Kauss futbolā|2015/16]] — astotdaļfināls * [[2016.—2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2016/17]] — finālisti * [[2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2017]] — finālisti * [[2018. gada Latvijas Kauss futbolā|2018]] — '''kausa ieguvēji''' *2019 – Pusfināls == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2018—19 |align="left"|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] | 1QR |{{Flaga|BUL}} |align="left"|[[Sofijas CSKA]] |1:0 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:1''' <small>(11 m: 3:5)</small> |- |rowspan="4"|2019—20 |align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|Īrija}} |align="left"|[[Dundalk F.C.]] |0:0 |0:0 |style=background:#fdd|'''0:0''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- |rowspan="3" align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{Flaga|Polija}} |align="left"|[[Glivices "Piast"]] |2:1 |2:3 |style=background:#dfd|'''4:4''' |- |3QR |{{Flaga|Finland}} |align="left"|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |1:1 |2:2 |style=background:#dfd|'''3:3''' |- |PO |{{Flaga|Dānija}} |align="left"|[[FC København]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- | rowspan="3" |2020—21 |align="left"|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ISR}} |align="left"|[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{n/a}} |style=background:#fdd|0:2 |{{n/a}} |- | rowspan="2" align="left" |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{flaga|SMR}} |align="left"|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]] |style=background:#dfd|1:0 |{{n/a}} |{{n/a}} |- |3QR |{{flaga|SCO}} |align="left"|[[Glāzgovas "Celtic"]] |style=background:#fdd|0:1 |{{n/a}} |{{n/a}} |- | rowspan="4" |2021—22 |align="left"|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|SWE}} |align="left"|[[Malmö FF]] |1:1 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="3" align="left" |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[KF Shkëndija]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |3QR |{{flaga|MLT}} |align="left"|[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |0:1 |4:1 |style=background:#dfd|'''4:2''' ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |- |PO |{{flaga|GIB}} |align="left"|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]] |1:1 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:4''' ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |- |rowspan="3"|2022—23 |align="left" rowspan="3"|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{flaga|IRL}} |align="left"|[[Derry City F.C.|Derry City]] |2:0 |2:0 |style=background:#dfd|'''4:0''' |- |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[MFK Ružomberok]] |2:1 |3:0 |style=background:#dfd|'''5:1''' |- |3QR |{{flaga|POR}} |align="left"|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]] |0:3 |1:1 |style=background:#fdd|'''1:4''' |} == Komandas sastāvs == ''Atjaunots {{dat|2022|7|6||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=9852303|title=Riga FC - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|12||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigafc.lv/lv/members/1|title=Komanda|website=rigafc.lv|access-date={{dat|2021|9|12||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Dāvis Ošs]]}} {{Fs player | no= 3 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antons Kurakins]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=GRE | pos=DF | name= [[Tanoss Pecoss]]}} {{Fs player | no= 6 | nat=SWE | pos=DF | name= [[Duglass Bergkvists]]}} {{Fs player | no= 7 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jurijs Vakulko]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Ritvars Rugins]]}} {{Fs player | no= 9 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Armands Pētersons]]}} {{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Gabriels Ramoss]]}} {{Fs player | no= 11 | nat=FIN | pos=MF | name= [[Mikaels Soisalo]]}} {{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Roberts Ozols (futbolists)|Roberts Ozols]]}} {{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}} {{Fs player | no= 15 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Raivis Ķiršs]]}} {{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]]}} {{Fs player | no= 17 | nat=NGA | pos=MF | name= [[Olabandžo Ogundži]]}} {{Fs player | no= 18 | nat=FRA | pos=FW | name= [[Brīss Tutū]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no= 19 | nat=GHA | pos=FW | name= [[Džoselfo Bārnss]]}} {{Fs player | no= 20 | nat=NED | pos=MF | name= [[Karīms Lukilī]]}} {{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}} {{Fs player | no= 22 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Iļja Korotkovs]]}} {{Fs player | no= 25 | nat=COD | pos=DF | name= [[Glodī Ngondā]]}} {{Fs player | no= 29 | nat=FRA | pos=FW | name= [[Žans Batists Leo]]}} {{Fs player | no= 30 | nat=POR | pos=MF | name= [[Duglašs Aureliu]]}} {{Fs player | no= 32 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Veslijs Nata]]}} {{Fs player | no= 33 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Vladimirs Kamešs]]}} {{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 36 | nat=SEN | pos=DF | name= [[Muhameds Ngoms]]}} {{Fs player | no= 77 | nat=BLR | pos=MF | name= [[Jurijs Kendišs]]}} {{Fs player | no= 80 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Vladlens Jurčenko]]}} {{Fs player | no= 90 | nat=UKR | pos=FW | name= [[Oleksands Fiļipovs]]|other=īrē no ''[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truidense]]''}} {{Fs player | no= 91 | nat=BUL | pos=FW | name= [[Georgi Minčevs]]}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds<ref name="sastavs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}</ref> |- | Galvenais treneris | {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]] |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Piedels]] |- | Dublieru komandas treneris | {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins |- | TMS menedžeris | {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs |- | Preses sekretārs | {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Viktors Simonovičs |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns |- |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015) * {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016) * {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017) * {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017) * {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018) * {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020) * {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021) * {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022—) ==Atsauces == {{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}} == Ārējās saites == * [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne] * [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē "Facebook"] * [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē "Twitter"] * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] {{Futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Riga FC]] qy8i0ncuvcwd32mdq874nvgv22k51fw 3671862 3671861 2022-08-17T20:45:42Z 176.33.71.5 /* Dalība UEFA turnīros */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1D2951 | nos = ''Riga FC'' | logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]] | pilns = ''Riga Football Club'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.]] | poz = 4. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Skonto stadions]] | ietilp = 8 087 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Antonijs Černomordijs]] | mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba "Twitter" konts] [http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa] | sadarbojas = | pattern_la1 = _riga1819h | pattern_b1 = _riga1819h | pattern_ra1 =_riga1819h | pattern_sh1 = _riga1819h | pattern_so1 = _riga1819h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 =_riga1819a | pattern_b2 =_riga1819a | pattern_ra2 =_riga1819a | leftarm2 = 5BB8F8 | body2 = 5BB8F8 | rightarm2 = 5BB8F8 | shorts2 = 5BB8F8 | socks2 = 1D2951 }} '''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Kluba futbolisti ir trīs reizes kļuvuši par Latvijas čempioniem ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]]). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]]. == Kluba vēsture == Klubs oficiāli ir reģistrēts [[2014. gads|2014]]. gada 30. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club , 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv}}</ref> Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmanojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/26022016-virsligas_kluba_rfs_parstavji_ar_entuzias|title=Virslīgas kluba RFS pārstāvji ar entuziasmu: "Šis projekts 100% ir ilgtermiņa!"|last=Novickis|first=Edmunds|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-08-09|date=2016-02-26|language=lv}}</ref> Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}</ref> Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.<ref>{{Ziņu atsauce|title="Caramba/Dinamo" pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}</ref> [[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016. gada sezonā]] kā mājas spēļu pamatlaukumu ir plānots izmantot [[Skonto stadions|Skonto stadionu]], bet kluba rezerves laukums ir [[Kauguru vidusskola|Kauguru vidusskolas]] sporta laukums.<ref name="pieteikums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/riga-fc/ |title=Riga FC |accessdate={{dat|2016|04|12||bez}} |publisher=''lff.lv''}}</ref> == Iegūtie tituli == * '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]''' ** Čempioni (3): 2018, 2019, 2020 * '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]''' ** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]] * '''[[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): [[2018. gada Latvijas Kauss futbolā|2018]] == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2014 till:01/07/2021 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2021 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2015.—2016. gada Latvijas Kauss futbolā|2015/16]] — astotdaļfināls * [[2016.—2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2016/17]] — finālisti * [[2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2017]] — finālisti * [[2018. gada Latvijas Kauss futbolā|2018]] — '''kausa ieguvēji''' *2019 – Pusfināls == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2018—19 |align="left"|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] | 1QR |{{Flaga|BUL}} |align="left"|[[Sofijas CSKA]] |1:0 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:1''' <small>(11 m: 3:5)</small> |- |rowspan="4"|2019—20 |align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|Īrija}} |align="left"|[[Dundalk F.C.]] |0:0 |0:0 |style=background:#fdd|'''0:0''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- |rowspan="3" align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{Flaga|Polija}} |align="left"|[[Glivices "Piast"]] |2:1 |2:3 |style=background:#dfd|'''4:4''' |- |3QR |{{Flaga|Finland}} |align="left"|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |1:1 |2:2 |style=background:#dfd|'''3:3''' |- |PO |{{Flaga|Dānija}} |align="left"|[[FC København]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- | rowspan="3" |2020—21 |align="left"|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ISR}} |align="left"|[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{n/a}} |style=background:#fdd|0:2 |{{n/a}} |- | rowspan="2" align="left" |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{flaga|SMR}} |align="left"|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]] |style=background:#dfd|1:0 |{{n/a}} |{{n/a}} |- |3QR |{{flaga|SCO}} |align="left"|[[Glāzgovas "Celtic"]] |style=background:#fdd|0:1 |{{n/a}} |{{n/a}} |- | rowspan="4" |2021—22 |align="left"|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|SWE}} |align="left"|[[Malmö FF]] |1:1 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="3" align="left" |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[KF Shkëndija]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |3QR |{{flaga|MLT}} |align="left"|[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |0:1 |4:1 |style=background:#dfd|'''4:2''' ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |- |PO |{{flaga|GIB}} |align="left"|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]] |1:1 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:4''' ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |- |rowspan="3"|2022—23 |align="left" rowspan="3"|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{flaga|IRL}} |align="left"|[[Derry City F.C.|Derry City]] |2:0 |2:0 |style=background:#dfd|'''4:0''' |- |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[MFK Ružomberok]] |2:1 |3:0 |style=background:#dfd|'''5:1''' |- |3QR |{{flaga|POR}} |align="left"|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]] |0:4 |1:1 |style=background:#fdd|'''1:5''' |} == Komandas sastāvs == ''Atjaunots {{dat|2022|7|6||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=9852303|title=Riga FC - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|12||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigafc.lv/lv/members/1|title=Komanda|website=rigafc.lv|access-date={{dat|2021|9|12||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Dāvis Ošs]]}} {{Fs player | no= 3 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antons Kurakins]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=GRE | pos=DF | name= [[Tanoss Pecoss]]}} {{Fs player | no= 6 | nat=SWE | pos=DF | name= [[Duglass Bergkvists]]}} {{Fs player | no= 7 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jurijs Vakulko]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Ritvars Rugins]]}} {{Fs player | no= 9 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Armands Pētersons]]}} {{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Gabriels Ramoss]]}} {{Fs player | no= 11 | nat=FIN | pos=MF | name= [[Mikaels Soisalo]]}} {{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Roberts Ozols (futbolists)|Roberts Ozols]]}} {{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}} {{Fs player | no= 15 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Raivis Ķiršs]]}} {{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]]}} {{Fs player | no= 17 | nat=NGA | pos=MF | name= [[Olabandžo Ogundži]]}} {{Fs player | no= 18 | nat=FRA | pos=FW | name= [[Brīss Tutū]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no= 19 | nat=GHA | pos=FW | name= [[Džoselfo Bārnss]]}} {{Fs player | no= 20 | nat=NED | pos=MF | name= [[Karīms Lukilī]]}} {{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}} {{Fs player | no= 22 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Iļja Korotkovs]]}} {{Fs player | no= 25 | nat=COD | pos=DF | name= [[Glodī Ngondā]]}} {{Fs player | no= 29 | nat=FRA | pos=FW | name= [[Žans Batists Leo]]}} {{Fs player | no= 30 | nat=POR | pos=MF | name= [[Duglašs Aureliu]]}} {{Fs player | no= 32 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Veslijs Nata]]}} {{Fs player | no= 33 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Vladimirs Kamešs]]}} {{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 36 | nat=SEN | pos=DF | name= [[Muhameds Ngoms]]}} {{Fs player | no= 77 | nat=BLR | pos=MF | name= [[Jurijs Kendišs]]}} {{Fs player | no= 80 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Vladlens Jurčenko]]}} {{Fs player | no= 90 | nat=UKR | pos=FW | name= [[Oleksands Fiļipovs]]|other=īrē no ''[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truidense]]''}} {{Fs player | no= 91 | nat=BUL | pos=FW | name= [[Georgi Minčevs]]}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds<ref name="sastavs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}</ref> |- | Galvenais treneris | {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]] |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Piedels]] |- | Dublieru komandas treneris | {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins |- | TMS menedžeris | {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs |- | Preses sekretārs | {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Viktors Simonovičs |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns |- |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015) * {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016) * {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017) * {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017) * {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018) * {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020) * {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021) * {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022—) ==Atsauces == {{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}} == Ārējās saites == * [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne] * [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē "Facebook"] * [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē "Twitter"] * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] {{Futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Riga FC]] kwmasc2pkag9nfj2ckngm0fkpmw3nfc Puškina iela (Rīga) 0 324555 3672068 3671597 2022-08-18T10:14:01Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Puškina iela |attēls = Puškina iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = Lielā Jēzusbaznīcas iela (1846—1885)<br /> Smoļenskas iela (1885—1923; 1942—1944) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12.]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Puškina iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate]]s apkaimē. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Puškina iela sākas pie krustojuma ar [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]]. Iela nosaukta krievu dzejnieka [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]] vārdā. Ielas kopējais garums ir 680 metri. == Vēsture == Pirmo reizi rakstītajos avotos iela tika minēta 1846. gadā ar nosaukumu '''Lielā Jēzusbaznīcas iela'''. 1885. gadā tā kļuva par '''Smoļenskas ielu'''. 1923. gadā tika pārdevēta par Pušķina ielu, par godu [[Krievu valoda|krievu]] [[Dzejnieks|dzejniekam]] [[Aleksandrs Puškins|Aleksandram Puškinam]]. Laika posmā no 1942.-1944. gadam iela atkal tika devēta par Smoļenskas ielu. Pēdējo reizi ielas nosaukums tika mainīts 1944. gadā, kad tā atkal bija pārdēvēta par Puškina ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (M – R)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-17}}</ref> == Ielu savienojumi == Puškina iela krustojas ar šādām ielām: * [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]]; * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]; * [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]; * [[Riepnieku iela (Rīga)|Riepnieku iela]]; * [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]. == Sabiedriskais transports == * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12. maršruta autobusi]] kursē posmā no [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]] krustojuma līdz [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa ielas]] krustojumam. * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34. maršruta autobusi]] kursē posmā no [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]] krustojuma līdz [[Elijas iela (Rīga)|Elijas ielas]] krustojumam. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] b6dweaeyzj2k3ipv27eqcoywk5wdzum Gaiziņa iela (Rīga) 0 324668 3671949 3316398 2022-08-18T07:03:09Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Gaiziņa iela |attēls = Gaiziņa iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = Suzdaļu iela (1908—1923) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = [[Rīgas vakara ģimnāzija]] |autobuss = [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]] |trolejbuss = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]], [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Gaiziņa iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate]]s apkaimē. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Gaiziņa iela sākas pie krustojuma ar [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]]. == Vēsture == Ielas nosaukums pirmo reizi ir fiksēts 1903./1908. gadā, kad tās nosaukums bija Suzdaļu iela. Savu tagadējo nosaukumu - Gaiziņa iela - tā ieguva 1923. gadā. == Interesanti objekti == * Gaiziņa ielā 1 atrodās [[Rīgas vakara ģimnāzija]]. == Ielu savienojumi == Gaiziņa iela krustojas ar šādām ielām: * [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]; * [[Pūpolu iela (Rīga)|Pūpolu iela]]; * [[Prāgas iela]]; * [[Nēģu iela (Rīga)|Nēģu iela]]; * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. == Sabiedriskais transports == [[Attēls:Trolleybus in Riga IMG 2502 C.JPG|thumb|200px|3. maršruta trolejbuss griežas no Gaiziņa ielas uz Gogoļa ielu]] * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]] un [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13. maršruta trolejbusi]] kursē posmā no [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas ielas]] krustojuma līdz galapunktam "[[Centrāltirgus]]". * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34. maršruta autobusi]] kursē posmā no [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas ielas]] krustojuma līdz galapunktam "[[Centrāltirgus]]". == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] 6f4vwg6re06pjjznj20vdtjboo77ogq 3671955 3671949 2022-08-18T07:11:52Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Gaiziņa iela |attēls = Gaiziņa iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = Suzdaļu iela (1908—1923) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = [[Rīgas vakara ģimnāzija]] |autobuss = [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]] |trolejbuss = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]], [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Gaiziņa iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate]]s apkaimē. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Gaiziņa iela sākas pie krustojuma ar [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]]. == Vēsture == Ielas nosaukums pirmo reizi ir fiksēts 1903./1908. gadā, kad tās nosaukums bija Suzdaļu iela. Savu tagadējo nosaukumu - Gaiziņa iela - tā ieguva 1923. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/|title=Maskavas forštates ielas|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Interesanti objekti == * Gaiziņa ielā 1 atrodās [[Rīgas vakara ģimnāzija]]. == Ielu savienojumi == Gaiziņa iela krustojas ar šādām ielām: * [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]; * [[Pūpolu iela (Rīga)|Pūpolu iela]]; * [[Prāgas iela]]; * [[Nēģu iela (Rīga)|Nēģu iela]]; * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. == Sabiedriskais transports == [[Attēls:Trolleybus in Riga IMG 2502 C.JPG|thumb|200px|3. maršruta trolejbuss griežas no Gaiziņa ielas uz Gogoļa ielu]] * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]] un [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13. maršruta trolejbusi]] kursē posmā no [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas ielas]] krustojuma līdz galapunktam "[[Centrāltirgus]]". * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34. maršruta autobusi]] kursē posmā no [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas ielas]] krustojuma līdz galapunktam "[[Centrāltirgus]]". == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] 6wwm5wbdl88mnc6ig5yz2lncv5se2zj 3672074 3671955 2022-08-18T10:16:45Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Gaiziņa iela |attēls = Gaiziņa iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = Suzdaļu iela (1908—1923) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = [[Rīgas vakara ģimnāzija]] |autobuss = [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]] |trolejbuss = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]], [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Gaiziņa iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate]]s apkaimē. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Gaiziņa iela sākas pie krustojuma ar [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]]. == Vēsture == Ielas nosaukums pirmo reizi ir fiksēts 1903./1908. gadā, kad tās nosaukums bija '''Suzdaļu iela'''. Savu tagadējo nosaukumu - Gaiziņa iela - tā ieguva 1923. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/|title=Maskavas forštates ielas|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Interesanti objekti == * Gaiziņa ielā 1 atrodās [[Rīgas vakara ģimnāzija]]. == Ielu savienojumi == Gaiziņa iela krustojas ar šādām ielām: * [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]; * [[Pūpolu iela (Rīga)|Pūpolu iela]]; * [[Prāgas iela]]; * [[Nēģu iela (Rīga)|Nēģu iela]]; * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. == Sabiedriskais transports == [[Attēls:Trolleybus in Riga IMG 2502 C.JPG|thumb|200px|3. maršruta trolejbuss griežas no Gaiziņa ielas uz Gogoļa ielu]] * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]] un [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13. maršruta trolejbusi]] kursē posmā no [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas ielas]] krustojuma līdz galapunktam "[[Centrāltirgus]]". * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34. maršruta autobusi]] kursē posmā no [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas ielas]] krustojuma līdz galapunktam "[[Centrāltirgus]]". == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] 9qfiugr280vqwbb6veyi3a228m6xw1w Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā/Skatītākie raksti 10 326752 3671899 3671349 2022-08-18T03:05:22Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Lauris Dārziņš]]''| ''[[Boriss Berezovskis]]''| ''[[Ukraina]]''| ''[[Krievija]]''| ''[[Krima]]''| ''[[Edgars Kramiņš]]''| ''[[Baltijas jūra]]''| ''[[Eduards Pāvuls]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/17 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> rrwes6f5pdxlqwqanhlr7l7spaejlj4 Rēznas iela (Rīga) 0 338518 3672069 3671593 2022-08-18T10:14:20Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Rēznas iela |attēls = Rēznas iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]], [[Dārzciems]] |ielas garums = 428 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Rjazaņas jeb Razenes iela (1883—1923) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Rēznas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]] un [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Rēznas iela sākas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielu]]. [[Dzelzceļa līnija Rīga-Daugavpils]] ielu sadala divās daļās, jo nav uzbūvēta dzelzceļa pārbrauktuve. Kopējais ielas garums ir 428 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Pirmo reizi rakstītajos avotos tika minēta 1880./1883. gadā ar nosaukumu '''Rjazaņas''' jeb '''Razenes iela''' ({{val|ru|Рязанская}}). Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1923. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (M – R)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-17}}</ref> == Ielu savienojumi == Rēznas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]; * [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova iela]]; * [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] * [[Dārzciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Ielas Dārzciemā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] jkqe0lwq8c5p4u5w6wtpjjm1kmcagh3 Viļānu iela (Rīga) 0 338524 3672115 2643764 2022-08-18T11:41:57Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Viļānu iela |attēls = Viļānu iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 332 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Kalugas iela (1876—1923) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Viļānu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Viļānu iela sākas pie krustojuma ar [[Tējas iela (Rīga)|Tējas]] un [[Virsaišu iela (Rīga)|Virsaišu ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Kalna iela (Rīga)|Kalna ielu]]. Kopējais ielas garums ir 332 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Viļānu iela Rīgas adrešu grāmatās pastāv no 1876. gada ar nosaukumu '''Kalugas iela''' ({{val|ru|Калужская улица}}) par godu Krievijas pilsētai [[Kaluga|Kalugai]]. 1923. gadā tā tika pārsaukta par godu [[Viļāni|Viļānu]] pilsētai par Viļānu ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (S – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Viļānu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Tējas iela (Rīga)|Tējas iela]]; * [[Virsaišu iela (Rīga)|Virsaišu iela]]; * [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas iela]]; * [[Kalna iela (Rīga)|Kalna iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 18pex9kar2wn9p5rd2pam7j6a9v1jyh Mazā Kalna iela (Rīga) 0 338525 3672077 2643758 2022-08-18T10:22:50Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Mazā Kalna iela |attēls = Mazā Kalna iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 493 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Mazā Kalna iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Mazā Kalna iela sākas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Kalna iela (Rīga)|Kalna ielu]]. Kopējais ielas garums ir 493 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Pirmo reizi iela tika minēta 1846. gada dokumentos un tās nosaukums vairāk nav mainījies. Nosaukums ielai tika dots tās reljefa dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (M – R)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Mazā Kalna iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Jersikas iela (Rīga)|Jersikas iela]]; * [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas iela]]; * [[Kalna iela (Rīga)|Kalna iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] dyqb6roif8u7vypshcypiet1jqotmbv Kalna iela (Rīga) 0 338533 3672010 2643752 2022-08-18T08:34:53Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Kalna iela |attēls = Kalna iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 835 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Lielā Kalnu iela (1846—1917) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18.]] |trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]] |tramvajs = |mikroautobuss = [[204. mikroautobusu maršruts (Rīga)|204.]], [[216. mikroautobusu maršruts (Rīga)|216.]] |cits = }} '''Kalna iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Kalna iela sākas pie krustojuma ar [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas]] un [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas ielu]]. Kalna iela visā garumā ir vienvirziena iela, pa kuru var braukt uz Daugavpils un Lazdonas ielas pusi. Kopējais ielas garums ir 835 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Kalna iela pirmo reizi minēta 1846. gada Rīgas adrešu grāmatā. Tā kā iela izveidojusies smilšu kalnos, tad tā sava reljefa dēļ arī tika nosaukta par Lielo Kalnu ielu. 1917. gadā tā tika nosaukta par Kalna ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/2/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (I – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Kalna iela krustojas ar šādām ielām: * [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas iela]]; * [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]; * [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]; * [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas iela]]; * [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]; * [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 6qfc7hgfj1x8y7eyl41w6fxfdq6lm95 3672071 3672010 2022-08-18T10:15:43Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Kalna iela |attēls = Kalna iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 835 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Lielā Kalnu iela (1846—1917) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18.]] |trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]] |tramvajs = |mikroautobuss = [[204. mikroautobusu maršruts (Rīga)|204.]], [[216. mikroautobusu maršruts (Rīga)|216.]] |cits = }} '''Kalna iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Kalna iela sākas pie krustojuma ar [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas]] un [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas ielu]]. Kalna iela visā garumā ir vienvirziena iela, pa kuru var braukt uz Daugavpils un Lazdonas ielas pusi. Kopējais ielas garums ir 835 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Kalna iela pirmo reizi minēta 1846. gada Rīgas adrešu grāmatā. Tā kā iela izveidojusies smilšu kalnos, tad tā sava reljefa dēļ arī tika nosaukta par '''Lielo Kalnu ielu'''. 1917. gadā tā tika nosaukta par Kalna ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/2/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (I – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Kalna iela krustojas ar šādām ielām: * [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas iela]]; * [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]; * [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]; * [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas iela]]; * [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]; * [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] phwqeun4ur7qpyfiu3jh8qpuh7lsl7b Dricānu iela 0 338682 3671953 2710459 2022-08-18T07:10:29Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Dricānu iela |attēls = Dricānu iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 224 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Elija iela (1909—1925) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]], [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Dricānu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[bruģis|bruģa]] un [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Dricānu iela sākas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Kojusalas iela (Rīga)|Kojusalas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 224 metri.<ref name="opendata-riga"/> Dricānu ielā ir daudzstāvu dzīvojamo namu apbūve. Uz Maskavas ielas un Dricānu ielas stūra atrodas [[Rīgas Ercenģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca|Ercenģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca]] (Maskavas ielā 170). == Vēsture == Dricānu iela savu pirmo nosaukumu ieguva tikai 1909. gadā, kad tika nosaukta par Elija ielu. Līdz tam pastāvēja kā beznosaukuma šķērsiela, kas atzarojas no Maskavas ielas. 1925. gadā tika pārsaukta par Dricānu ielu, par godu [[Dricāni|pagasta centram]] [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķī]]. == Ielu savienojumi == Dricānu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Varakļānu iela (Rīga)|Varakļānu iela]]; * [[Kojusalas iela (Rīga)|Kojusalas iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9347|24.1556|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 9sz9tf3ggv8ryhkdw846w37keffk0vq 3671954 3671953 2022-08-18T07:11:40Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Dricānu iela |attēls = Dricānu iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 224 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Elija iela (1909—1925) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]], [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Dricānu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[bruģis|bruģa]] un [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Dricānu iela sākas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Kojusalas iela (Rīga)|Kojusalas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 224 metri.<ref name="opendata-riga"/> Dricānu ielā ir daudzstāvu dzīvojamo namu apbūve. Uz Maskavas ielas un Dricānu ielas stūra atrodas [[Rīgas Ercenģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca|Ercenģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca]] (Maskavas ielā 170). == Vēsture == Dricānu iela savu pirmo nosaukumu ieguva tikai 1909. gadā, kad tika nosaukta par Elija ielu. Līdz tam pastāvēja kā beznosaukuma šķērsiela, kas atzarojas no Maskavas ielas. 1925. gadā tika pārsaukta par Dricānu ielu, par godu [[Dricāni|pagasta centram]] [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/|title=Maskavas forštates ielas|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Dricānu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Varakļānu iela (Rīga)|Varakļānu iela]]; * [[Kojusalas iela (Rīga)|Kojusalas iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9347|24.1556|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 8bmpox296ppnisfpnv7y203hsrwpvsi 3672055 3671954 2022-08-18T09:49:51Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Dricānu iela |attēls = Dricānu iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 224 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Elija iela (1909—1925) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]], [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Dricānu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[bruģis|bruģa]] un [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Dricānu iela sākas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Kojusalas iela (Rīga)|Kojusalas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 224 metri.<ref name="opendata-riga"/> Dricānu ielā ir daudzstāvu dzīvojamo namu apbūve. Uz Maskavas ielas un Dricānu ielas stūra atrodas [[Rīgas Ercenģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca|Ercenģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca]] (Maskavas ielā 170). == Vēsture == Dricānu iela savu pirmo nosaukumu ieguva tikai 1909. gadā, kad tika nosaukta par '''Elija ielu'''. Līdz tam pastāvēja kā beznosaukuma šķērsiela, kas atzarojas no Maskavas ielas. 1925. gadā tika pārsaukta par Dricānu ielu, par godu [[Dricāni|pagasta centram]] [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/|title=Maskavas forštates ielas|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Dricānu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Varakļānu iela (Rīga)|Varakļānu iela]]; * [[Kojusalas iela (Rīga)|Kojusalas iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9347|24.1556|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] iv6yvuwsmug8tlr0ek3le46limkxy49 Spīdolas iela (Rīga) 0 338687 3672106 2628610 2022-08-18T11:29:20Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Spīdolas iela |attēls = Spīdolas iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 90 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Cīruļu iela (1876—1932) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Spīdolas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Spīdolas iela sākas pie krustojuma ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Krāslavas iela (Rīga)|Krāslavas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 90 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Spīdolas iela Rīgas adrešu grāmatās sastopama kopš 1876. gada ar nosaukumu '''Cīruļu iela'''. 1932. gadā tā tika pārsaukta par Spīdolas ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (S – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Spīdolas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]; * [[Krāslavas iela (Rīga)|Krāslavas iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] ivjsdex1okwbf1wjgkii3t6iihe01jd Toma iela (Rīga) 0 338689 3672111 2629077 2022-08-18T11:36:47Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Toma iela |attēls = Toma iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 209 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Toma iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Toma iela sākas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Kojusalas iela (Rīga)|Kojusalas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 209 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Toma iela Rīgas adrešu grāmatās atrodama no 1880./1883. gada. Laika gaitā tā savu nosaukumu nav mainījusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (S – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Toma iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]]; * [[Kojusalas iela (Rīga)|Kojusalas iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] b7se2cgcu5ftz4uvzrknueybf8atqzm Žaņa Lipkes iela 0 338690 3672120 3188369 2022-08-18T11:51:15Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Žaņa Lipkes iela |attēls = Žaņa Lipkes iela.JPG |attēla paraksts = |karte = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 196 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Kalēju iela (1877—1885) </br > Mašīnu iela (1885—1998) Mašīnu iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģakmens]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Žaņa Lipkes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Žaņa Lipkes iela sākas strupceļā un beidzas pie krustojuma ar [[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils ielu]]. Kopējais ielas garums ir 196 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela iekļauta Rīgas ielu sarakstā kopš 19. gadsimta 70. gadiem ar nosaukumu '''Kalēju iela''' (''Schmiede Strasse'') kā Lielās Kalēju (tag. [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes]]) ielas turpinājums otrpus dzelzceļam. No 1885. gada nosaukums '''Mašīnu iela''' (''Maschinenstrasse''). 20. gadsimta 20. gadu beigās un 30. gados lielāko daļu ielas zemesgabalu pārņēma valsts īpašumā, lai tur ierīkotu Dzelzceļu virsvaldes darbnīcas un noliktavas. Līdz 1940. gadam oficiāla numerācija sešos zemesgabalos. Vācu okupācijas laikā nosaukums ''Maschinenstrasse'' (Mašīnu iela). Lielāko daļu ielas vecās apbūves, t. sk. vairākas koka dzīvojamās ēkas, nojauca 20. gadsimta 60.—80. gados. 1998. gadā Mašīnu ielu pārdēvēja par Žaņa Lipkes ielu (godinot 1987. gadā mirušā [[Žanis Lipke|Žaņa Lipkes]] piemiņu). == Ielu savienojumi == Žaņa Lipkes iela krustojas ar šādām ielām: * [[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu Z}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] opaad2dt63zxtnn602e6ku48ir6jg1j Zilupes iela (Rīga) 0 338694 3672118 3436143 2022-08-18T11:47:26Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Zilupes iela |attēls = Zilupes iela.JPG |attēla paraksts = |karte = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 1010 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi =Latviešu iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Zilupes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Zilupes iela sākas pie krustojuma ar [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu ielu]]. [[Dzērvju iela (Rīga)|Dzērvju iela]] Zilupes ielu sadala divās daļās. Kopējais ielas garums ir 1010 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela iekļauta Rīgas ielu sarakstā kopš 19. gadsimta 90. gadiem ar nosaukumu '''Latviešu iela''' (''Lettenstrasse''); nosaukums ielai piešķirts 1889. gadā un bija tematiski saistīts ar tuvējām Leišu (tag. [[Indrupes iela|Indrupes]]), Igauņu (tag. [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes]]), Līvu (tag. [[Salacas iela (Rīga)|Salacas]]) un Slāvu ielām. No 1923. gada nosaukums '''Zilupes iela'''. Līdz 1940. gadam oficiāla numerācija sešpadsmit gruntsgabalos. Vācu okupācijas laikā nosaukums ''Rosenauer Strasse'' ('''Zilupes iela''', minēta arī ar nosaukumu ''Silupensche Strasse''). Pēckara gados ierīkots ielas savienojums ar Lubānas ielu. 20. un 30. gados Zilupes ielā atradās vairākas amatnieku darbnīcas (galdniecība, skārdnieku un ratnieku darbnīcas). Ar Zilupes ielu tolaik robežojās vairāku rūpniecības uzņēmumu gruntsgabali - Kaulu dedzināšanas un pārstrādāšanas sabiedrības fabrikas (Maskavas ielā 227), a/s "Livonija" alus darītavas (Maskavas ielā 231), E. K. Ertaka ķīmiski-farmaceitiskās fabrikas, vēlāk a/s "''Planet''" fabrikas (Maskavas ielā 239) gruntsgabali. Līdz 1927. gadam pie Zilupes ielas izvietojās neliela ģimenes dārziņu kolonija, pēc agrākā ielas nosaukuma saukta par "Latviešu koloniju". == Ielu savienojumi == Zilupes iela krustojas ar šādām ielām: * [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]; * [[Dzērvju iela (Rīga)|Dzērvju iela]]; * [[Ogres iela (Rīga)|Ogres iela]]; * [[Indrupes iela (Rīga)|Indrupes iela]]; * [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu Z}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] sbsfbanhfkrmdwu786x94hzkqp3a3cb 3672119 3672118 2022-08-18T11:48:14Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Zilupes iela |attēls = Zilupes iela.JPG |attēla paraksts = |karte = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 1010 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi =Latviešu iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Zilupes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Zilupes iela sākas pie krustojuma ar [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu ielu]]. [[Dzērvju iela (Rīga)|Dzērvju iela]] Zilupes ielu sadala divās daļās. Kopējais ielas garums ir 1010 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela iekļauta Rīgas ielu sarakstā kopš 19. gadsimta 90. gadiem ar nosaukumu '''Latviešu iela''' ({{val|de|Lettenstrasse}}), nosaukums ielai piešķirts 1889. gadā un bija tematiski saistīts ar tuvējām Leišu (tag. [[Indrupes iela|Indrupes]]), Igauņu (tag. [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes]]), Līvu (tag. [[Salacas iela (Rīga)|Salacas]]) un Slāvu ielām. No 1923. gada nosaukums '''Zilupes iela'''. Līdz 1940. gadam oficiāla numerācija sešpadsmit gruntsgabalos. Vācu okupācijas laikā nosaukums ''Rosenauer Strasse'' (Zilupes iela, minēta arī ar nosaukumu ''Silupensche Strasse''). Pēckara gados ierīkots ielas savienojums ar Lubānas ielu. 20. un 30. gados Zilupes ielā atradās vairākas amatnieku darbnīcas (galdniecība, skārdnieku un ratnieku darbnīcas). Ar Zilupes ielu tolaik robežojās vairāku rūpniecības uzņēmumu gruntsgabali - Kaulu dedzināšanas un pārstrādāšanas sabiedrības fabrikas (Maskavas ielā 227), a/s "Livonija" alus darītavas (Maskavas ielā 231), E. K. Ertaka ķīmiski-farmaceitiskās fabrikas, vēlāk a/s "''Planet''" fabrikas (Maskavas ielā 239) gruntsgabali. Līdz 1927. gadam pie Zilupes ielas izvietojās neliela ģimenes dārziņu kolonija, pēc agrākā ielas nosaukuma saukta par "Latviešu koloniju". == Ielu savienojumi == Zilupes iela krustojas ar šādām ielām: * [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]; * [[Dzērvju iela (Rīga)|Dzērvju iela]]; * [[Ogres iela (Rīga)|Ogres iela]]; * [[Indrupes iela (Rīga)|Indrupes iela]]; * [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu Z}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] dl5u4byi8z5ytjg3stnksmj5xc3myp1 Šaurā iela (Rīga) 0 338697 3672107 3039037 2022-08-18T11:31:01Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Šaurā iela |attēls = Šaurā iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 80 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Šaurā iela''' ir vietējas nozīmes iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 1 braukšanas joslas. Šaurā iela sākas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Jersikas iela (Rīga)|Jersikas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 80 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Šaurā iela Rīgas adrešu grāmatās pastāv jau no 1880. / 1883. gada. Laika gaitā savu nosaukumu nav mainījusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (S – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Šaurā iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Jersikas iela (Rīga)|Jersikas iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 7970waoq5klgx8fi0g9utcq1broromz Timoteja iela 0 338809 3672110 3160493 2022-08-18T11:33:44Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Timoteja iela |attēls = Timoteja iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 138 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Timoteja iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Timoteja ielai ir lokveida trajektorija. Tā sākas un beidzas krustojumā ar [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva ielu]] (sākums starp [[Gogoļa iela|Gogoļa]] un [[Riepnieku iela|Riepnieku ielu]]; beigas starp Riepnieku un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]]). Iela visā garumā ir vienvirziena iela (virzienā uz [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]]). Kopējais ielas garums ir 240 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/map/di?xy=507557.5991335691,311289.6296503815&z=2000|title=VZD datu publicēšanas portāls|website=www.kadastrs.lv|access-date=2020-01-08}}</ref> == Vēsture == Timoteja iela izveidota 1885. gadā ({{val|ru|Тимофеевская улица}}). Laika gaitā tā savu nosaukumu nav mainījusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (S – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Timoteja iela krustojas ar šādām ielām: * [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 54vb07w547rchsdr0nid1agwe6vucuj Virsaišu iela (Rīga) 0 338811 3672116 3075655 2022-08-18T11:44:57Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Virsaišu iela |attēls = Virsaišu iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 317 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Kostromas iela (1876—1936; 1967—1990-tie) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Virsaišu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Virsaišu iela sākas pie krustojuma ar [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas]] un [[Sarkanā iela (Rīga)|Sarkano ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 317 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela izveidota 1876. gadā kā '''Kostromas iela''' (''Kostromasche Strasse, Костромская улица''), 1936. gadā tā ieguva Virsaišu ielas nosaukumu, bet 1967. gadā ielu atkal pārdēvēja par Kostromas ielu. Pēc neatkarības atgūšanas tā atguva Virsaišu ielas nosaukumu.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/ Maskavas forštates ielu katalogs: S - Z]</ref> == Ielu savienojumi == Virsaišu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas iela]]; * [[Sarkanā iela (Rīga)|Sarkanā iela]]; * [[Tējas iela (Rīga)|Tējas iela]]; * [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]; * [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] g1is9i2z0nokmj28necm5owoi67ohml 3672117 3672116 2022-08-18T11:45:52Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Virsaišu iela |attēls = Virsaišu iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 317 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Kostromas iela (1876—1936; 1967—1990-tie) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Virsaišu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Virsaišu iela sākas pie krustojuma ar [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas]] un [[Sarkanā iela (Rīga)|Sarkano ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 317 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela izveidota 1876. gadā kā '''Kostromas iela''' ({{val|de|Kostromasche Strasse}}), ({{val|ru|Костромская улица}}), 1936. gadā tā ieguva Virsaišu ielas nosaukumu, bet 1967. gadā ielu atkal pārdēvēja par Kostromas ielu. Pēc neatkarības atgūšanas tā atguva Virsaišu ielas nosaukumu.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/ Maskavas forštates ielu katalogs: S - Z]</ref> == Ielu savienojumi == Virsaišu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas iela]]; * [[Sarkanā iela (Rīga)|Sarkanā iela]]; * [[Tējas iela (Rīga)|Tējas iela]]; * [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]; * [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] i8dr8sfr8o11xab40czqlr32ic39vhf Tējas iela 0 338812 3672108 3052688 2022-08-18T11:32:09Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Tējas iela |attēls = Tējas iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 138 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Tējas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Tējas iela sākas pie krustojuma ar [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Virsaišu iela (Rīga)|Virsaišu]] un [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 138 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Rīgas adrešu grāmatās pirmo reizi minēta 1877. gadā ({{val|ru|Чайная улица}}). Laika gaitā tā savu nosaukumu nav mainījusi. == Ielu savienojumi == Tējas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas iela]]; * [[Virsaišu iela (Rīga)|Virsaišu iela]]; * [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] kwhn6l5inzdny891gzss45dr07807jf 3672109 3672108 2022-08-18T11:32:24Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Tējas iela |attēls = Tējas iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 138 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Tējas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Tējas iela sākas pie krustojuma ar [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Virsaišu iela (Rīga)|Virsaišu]] un [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 138 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Rīgas adrešu grāmatās pirmo reizi minēta 1877. gadā ({{val|ru|Чайная улица}}). Laika gaitā tā savu nosaukumu nav mainījusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (S – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Tējas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas iela]]; * [[Virsaišu iela (Rīga)|Virsaišu iela]]; * [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] fsr1nvek8gz5sjescrnwvx3bntbn8dn Ogres iela (Rīga) 0 338816 3672081 2629089 2022-08-18T10:26:35Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Ogres iela |attēls = Ogres iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 605 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ogres iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Ogres iela sākas pie krustojuma ar [[Salacas iela (Rīga)|Salacas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]]. Kopējais ielas garums ir 605 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela izveidota un savu nosaukumu ieguvusi 1889. gadā. Iela laika gaitā savu nosaukumu nav mainījusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (M – R)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Ogres iela krustojas ar šādām ielām: * [[Salacas iela (Rīga)|Salacas iela]]; * [[Zilupes iela (Rīga)|Zilupes iela]]; * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu O}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] oih1bhd2gpxodupvrog3sbcbbty42we Salacas iela (Rīga) 0 338817 3672088 2629092 2022-08-18T10:39:10Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Salacas iela |attēls = Salacas iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 641 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Līvu iela (1889—1923) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Salacas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Salacas iela sākas pie krustojuma ar [[Dzērvju iela (Rīga)|Dzērvju ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 641 metrs.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Salacas iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tika minēta 1889. gadā ar nosaukumu '''Līvu iela''' ({{val|ru|Ливонская улица}}). 1923. gadā iela tika pārsaukta par Salacas ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (S – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Salacas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Dzērvju iela (Rīga)|Dzērvju iela]]; * [[Ogres iela (Rīga)|Ogres iela]]; * [[Indrupes iela (Rīga)|Indrupes iela]]; * [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] tg6dm4rjklyt61hoo3zga8aloey2v7l Indrupes iela 0 338818 3672003 3612882 2022-08-18T08:29:30Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Indrupes iela |attēls = Indrupes iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 363 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Leišu iela (1889—1923) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis|bruģakmens]], [[asfaltbetons]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Indrupes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Indrupes iela sākas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 363 metri. Posmu starp Maskavas un Zilupes ielu to klāj [[bruģis]], citviet [[asfaltbetons]].<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Pirmo reizi nosaukumu ieguva 1889. gadā, kad tā bija pazīstama kā Leišu iela. 1923. gadā tā tika pārsaukta par Indrupes ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/2/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (I – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Indrupes iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] (T-veida krustojums); * [[Zilupes iela (Rīga)|Zilupes iela]]; * [[Salacas iela (Rīga)|Salacas iela]]; * [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes iela]] (T-veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 90pitgyur78t3cghvkmojpeky0ds0ta 3672072 3672003 2022-08-18T10:15:59Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Indrupes iela |attēls = Indrupes iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 363 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Leišu iela (1889—1923) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis|bruģakmens]], [[asfaltbetons]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Indrupes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Indrupes iela sākas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 363 metri. Posmu starp Maskavas un Zilupes ielu to klāj [[bruģis]], citviet [[asfaltbetons]].<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Pirmo reizi nosaukumu ieguva 1889. gadā, kad tā bija pazīstama kā '''Leišu iela'''. 1923. gadā tā tika pārsaukta par Indrupes ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/2/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (I – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Indrupes iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] (T-veida krustojums); * [[Zilupes iela (Rīga)|Zilupes iela]]; * [[Salacas iela (Rīga)|Salacas iela]]; * [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes iela]] (T-veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] gaf0oy954vkqdhce4tvzqh49uqfowz4 Saikavas iela 0 338823 3672087 2959104 2022-08-18T10:37:00Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Saikavas iela |attēls = Saikavas iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 209 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Vjazmas iela (1888—1923) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]], [[zemesceļš|grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Saikavas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Saikavas iela sākas pie krustojuma ar [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Mazā Lubānas iela (Rīga)|Mazo Lubānas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 209 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tika minēta 1887./1888. gadā ar nosaukumu '''Vjazmas iela''' ({{val|ru|Вяземская улица}}). 1923. gadā tā tika pārsaukta par Saikavas ielu un vairs savu nosaukumu nav mainījusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (S – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Saikavas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] (T veida krustojums); * [[Mazā Lubānas iela (Rīga)|Mazā Lubānas iela]] (T veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] t10aaho1j0g0pxhd03foks566ari9it Mazā Lubānas iela 0 338910 3672080 2629425 2022-08-18T10:25:27Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Mazā Lubānas iela |attēls = Mazā Lubānas iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 318 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Mazā Lubānes iela (1861—1923) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[zemesceļš|grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Mazā Lubānas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Mazā Lubānas iela sākas pie krustojuma ar pievadceļiem un beidzas pie krustojuma ar [[Saikavas iela (Rīga)|Saikavas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 318 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Pirmo reizi Rīgas adrešu sarakstos tika minēta 1861. gadā ar nosaukumu '''Mazā Lubānes iela'''. Savu tagadējo nosaukumu Mazā Lubānas iela ieguva 1923. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (M – R)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Mazā Lubānas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Saikavas iela (Rīga)|Saikavas iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 4wzsxodfxhlfrwy0p4cjr8z1qvjqw0f Jēzusbaznīcas iela 0 338912 3671666 3051875 2022-08-17T12:59:20Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Jēzusbaznīcas iela |attēls = Jēzusbaznīcas iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 600 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Mazā Jēzusbaznīcas iela (1843—1885)</br > Bezdievju iela (1940—1942)</br > Sevastopoles iela (1950—1991) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]] |ievēr celtnes = [[Rīgas Jēzus baznīca]] |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Jēzusbaznīcas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Jēzusbaznīcas iela sākas pie krustojuma ar [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]] un [[Ģenerāļa Radziņa krastmala|Ģenerāļa Radziņa krastmalu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 600 metri.<ref name="opendata-riga"/> Ap [[Rīgas Jēzus baznīca|Rīgas Jēzus luterāņu baznīcau]] iela pārtop laukumā, ap dievnamu notiek apļveida kustība. == Vēsure == Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās parādijās 1843. gadā ar nosaukumu Mazā Jēzusbaznīcas iela. 1885. gadā tā tika pārdevēta par Jēzusbaznīcas ielu. Abi pirmie nosaukumi bija par godu [[Rīgas Jēzus baznīca|Rīgas Jēzus luterāņu baznīcai.]] 1940. gadā iela tiek pārsaukta par Bezdievju ielu. 1942. gadā tā atguvusi savu iepriekšējo nosaukumu. 1950. gadā tā ieguva Sevastopoles ielas nosaukumu, kas saglabājās līdz 1991. gadam, kad tika atgūts vēsturiskais nosaukums – Jēzusbaznīcas iela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/2/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (I – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-17}}</ref> == Ielu savienojumi == Jēzusbaznīcas iela krustojas ar šādām ielām: *[[Ģenerāļa Radziņa krastmala]] (T-veida krustojums); *[[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]] (T-veida krustojums); * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] (apļveida krustojums) * [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]; * [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] (T-veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] k35qv7ln2ljfeqtui3icfyr95r0qb1e 3672070 3671666 2022-08-18T10:14:49Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Jēzusbaznīcas iela |attēls = Jēzusbaznīcas iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 600 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Mazā Jēzusbaznīcas iela (1843—1885)</br > Bezdievju iela (1940—1942)</br > Sevastopoles iela (1950—1991) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]] |ievēr celtnes = [[Rīgas Jēzus baznīca]] |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Jēzusbaznīcas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Jēzusbaznīcas iela sākas pie krustojuma ar [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]] un [[Ģenerāļa Radziņa krastmala|Ģenerāļa Radziņa krastmalu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 600 metri.<ref name="opendata-riga"/> Ap [[Rīgas Jēzus baznīca|Rīgas Jēzus luterāņu baznīcau]] iela pārtop laukumā, ap dievnamu notiek apļveida kustība. == Vēsure == Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās parādijās 1843. gadā ar nosaukumu '''Mazā Jēzusbaznīcas iela'''. 1885. gadā tā tika pārdevēta par Jēzusbaznīcas ielu. Abi pirmie nosaukumi bija par godu [[Rīgas Jēzus baznīca|Rīgas Jēzus luterāņu baznīcai.]] 1940. gadā iela tiek pārsaukta par '''Bezdievju ielu'''. 1942. gadā tā atguvusi savu iepriekšējo nosaukumu. 1950. gadā tā ieguva '''Sevastopoles ielas''' nosaukumu, kas saglabājās līdz 1991. gadam, kad tika atgūts vēsturiskais nosaukums – Jēzusbaznīcas iela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/2/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (I – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-17}}</ref> == Ielu savienojumi == Jēzusbaznīcas iela krustojas ar šādām ielām: *[[Ģenerāļa Radziņa krastmala]] (T-veida krustojums); *[[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]] (T-veida krustojums); * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]] (apļveida krustojums) * [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]; * [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] (T-veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] d9ybkm1le8imu8vj4qf7d22b4vw7itc Rūsiņa iela (Rīga) 0 339042 3672085 2629986 2022-08-18T10:33:42Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Rūsiņa iela |attēls = Rūsiņa iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 109 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Mazā Popova iela (1928—1936) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = Visi autobusi, kuri brauc uz Abrenes ielas galapunktu |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Rūsiņa iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Rūsiņa iela sākas pie autobusu galapunkta "Abrenes iela" un beidzas pie krustojuma ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]]. Kopējais ielas garums ir 109 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Rūsiņa iela Rīgas ielu sarakstā pastāv tikai no 1928. gada, kad tā tika nosaukta par '''Mazo Popova ielu'''. 1936. gadā iela tika nosaukta par Rūsiņa ielu par godu senlatviešu [[Satekle]]s pilskungam [[Rūsiņš|Rūsiņam]]. == Ielu savienojumi == Rūsiņa iela krustojas ar šādām ielām: * [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]; * [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] dlraruto03q7zrqy0yj9uwpb7r86r60 3672086 3672085 2022-08-18T10:34:03Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Rūsiņa iela |attēls = Rūsiņa iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 109 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Mazā Popova iela (1928—1936) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = Visi autobusi, kuri brauc uz Abrenes ielas galapunktu |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Rūsiņa iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Rūsiņa iela sākas pie autobusu galapunkta "Abrenes iela" un beidzas pie krustojuma ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]]. Kopējais ielas garums ir 109 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Rūsiņa iela Rīgas ielu sarakstā pastāv tikai no 1928. gada, kad tā tika nosaukta par '''Mazo Popova ielu'''. 1936. gadā iela tika nosaukta par Rūsiņa ielu par godu senlatviešu [[Satekle]]s pilskungam [[Rūsiņš|Rūsiņam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (M – R)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Rūsiņa iela krustojas ar šādām ielām: * [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]; * [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 05r8sxijmzyvm1q7bk15xx2z1y3dhch Skrindu iela 0 339043 3672103 2963665 2022-08-18T11:26:43Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Skrindu iela |attēls = Skrindu iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 173 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Rodenburgas muižas iela (1903—1938)</br > Pleskavas iela (1950—1991) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = Visi autobusi, kuri brauc uz Abrenes ielas galapunktu |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Skrindu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Skrindu iela sākas pie krustojuma ar [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa ielu]]. Kopējais ielas garums ir 173 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Skrindu iela izveidojās 1903. gadā ar nosaukumu '''Rodenburgas muižas iela'''. 1938. gadā to pārdēvēja par Skrindu ielu, 1950. gadā par '''Pleskavas ielu''', 1991. gadā iela atguva Skrindu ielas vārdu.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/ citariga.lv]</ref> == Ielu savienojumi == Skrindu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]; * [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] nahbx83s1xx5n85r1kws55o3nperj8d Pirts iela (Rīga) 0 339046 3672082 2629991 2022-08-18T10:28:27Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Pirts iela |attēls = Pirts iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 310 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Viļakas iela (1961—1991) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Pirts iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Pirts iela sākas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Grebenščikova iela (Rīga)|Grebenščikova ielu]]. Kopējais ielas garums ir 310 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Ielas nosaukums pirmo reizi ir sastopams 1867. gadā. 1961. gadā iela tika pārsaukta par '''Viļakas ielu''' par godu [[Latgale]]s pilsētai [[Viļaka]]i. 1991. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu Pirts iela. == Ielu savienojumi == Pirts iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]]; * [[Grebenščikova iela (Rīga)|Grebenščikova iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] ikcf9n5rgm0xi48vuiqljwrobh1gy3l 3672083 3672082 2022-08-18T10:28:46Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Pirts iela |attēls = Pirts iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 310 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Viļakas iela (1961—1991) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Pirts iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Pirts iela sākas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Grebenščikova iela (Rīga)|Grebenščikova ielu]]. Kopējais ielas garums ir 310 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Ielas nosaukums pirmo reizi ir sastopams 1867. gadā. 1961. gadā iela tika pārsaukta par '''Viļakas ielu''' par godu [[Latgale]]s pilsētai [[Viļaka]]i. 1991. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu Pirts iela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (M – R)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Pirts iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]]; * [[Grebenščikova iela (Rīga)|Grebenščikova iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] sdycqzxgv66jb5za3w13m9abpm1rcsc Grebenščikova iela 0 339048 3671997 2643759 2022-08-18T08:24:34Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Grebenščikova iela |attēls = Grebenščikova iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 451 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Ogarjova ielu (1950—1990) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Grebenščikova iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Grebenščikova iela sākas pie krustojuma ar [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazo Krasta ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 451 metrs.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela ilgu laiku pastāvēja bez nosaukuma. 1885. gadā tā tika nosaukta par Grebenščikova ielu, par godu [[Vecticība|vecticībnieku]] [[Baznīca (celtne)|dievnamam]], kas atradās uz ielas. 1950. gadā, pastāvošā režīma ietekmē, tā tika pārsaukta par godu krievu revolucionāram [[Nikolajs Ogarjovs|N. Ogarjovam]] par Ogarjova ielu. 1990. gadā iela atguva savu vēsturisko nosaukumu Grebenščikova iela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/1/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (A – G)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Grebenščikova iela krustojas ar šādām ielām: * [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]]; * [[Pirts iela (Rīga)|Pirts iela]]; * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] omfwgrfosid2bqllgf0cjjcz5hrkza6 3672001 3671997 2022-08-18T08:28:44Z Papuass 88 ([[m:Special:MyLanguage/User:Jon Harald Søby/diffedit|diffedit]]) wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Grebenščikova iela |attēls = Grebenščikova iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 451 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Ogarjova iela (1950—1990) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Grebenščikova iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Grebenščikova iela sākas pie krustojuma ar [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazo Krasta ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 451 metrs.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela ilgu laiku pastāvēja bez nosaukuma. 1885. gadā tā tika nosaukta par Grebenščikova ielu, par godu [[Vecticība|vecticībnieku]] [[Baznīca (celtne)|dievnamam]], kas atradās uz ielas. 1950. gadā, pastāvošā režīma ietekmē, tā tika pārsaukta par godu krievu revolucionāram [[Nikolajs Ogarjovs|N. Ogarjovam]] par Ogarjova ielu. 1990. gadā iela atguva savu vēsturisko nosaukumu Grebenščikova iela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/1/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (A – G)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Grebenščikova iela krustojas ar šādām ielām: * [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]]; * [[Pirts iela (Rīga)|Pirts iela]]; * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] js7u81eb2cr5cln8lws15legi2qez17 Strūgu iela (Rīga) 0 339050 3671946 2629996 2022-08-18T06:56:30Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Strūgu iela |attēls = Strūgu iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 227 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Strūgu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Strūgu iela sākas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa ielu]]. Kopējais ielas garums ir 227 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Ielas nosaukums pirmo reizi parādijās 1885. gada dokumentos, līdz tam iela pastāvēja kā bezvārda iela. Ielas nosaukums un atrašanās vieta liecina, ka ielas galā bijusi vieta, kur apstājās [[strūga]]s, kas veda preces no [[Krievija]]s. == Ielu savienojumi == Strūgu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Dagdas iela (Rīga)|Dagdas iela]]; * [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 744eujqgi4ced0vpgy2tbraifd3a5lh 3671956 3671946 2022-08-18T07:12:06Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Strūgu iela |attēls = Strūgu iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 227 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Strūgu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Strūgu iela sākas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa ielu]]. Kopējais ielas garums ir 227 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Ielas nosaukums pirmo reizi parādijās 1885. gada dokumentos, līdz tam iela pastāvēja kā bezvārda iela. Ielas nosaukums un atrašanās vieta liecina, ka ielas galā bijusi vieta, kur apstājās [[strūga]]s, kas veda preces no [[Krievija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/|title=Maskavas forštates ielas|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Strūgu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]; * [[Dagdas iela (Rīga)|Dagdas iela]]; * [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 1ekl2u8nh8ecisny3sgeb6mk7uwcrm2 Rītupes iela (Rīga) 0 339058 3672084 2952431 2022-08-18T10:31:19Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Rītupes iela | attēls = Rītupes iela.JPG | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Maskavas forštate]] | ielas garums = 531 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = | vēst nosaukumi = Igauņu iela (1889—1923) | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Rītupes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Rītupes iela sākas pie krustojuma ar [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Indrupes iela (Rīga)|Indrupes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 531 metrs.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Rītupes iela pirmo reizi rakstītajos vēstures avotos minēta 1889. gadā ar nosaukumu '''Igauņu iela'''. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1923. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (M – R)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Rītupes iela krustojas ar šādām ielām: * [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]; * [[Dzērvju iela (Rīga)|Dzērvju iela]]; * [[Indrupes iela (Rīga)|Indrupes iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] rfucq4eip3v0lk294x3txnvib77lkdu Kauja par Heksoridžu 0 344453 3671745 3483139 2022-08-17T16:27:46Z 80.89.72.59 /* ievads */ Jo bija septītas dienas adventists un klausija Dieva baušļiem ,tādā veida kā neņemot ieroci roka. wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kauja par Heksoridžu | oriģinālnos = ''Hacksaw Ridge'' | attēls = Hacksaw Ridge poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Mels Gibsons]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Endrū Gārfīlds]] * [[Sems Vortingtons]] * [[Lūks Breisijs]] * [[Terēza Palmera]] * [[Hugo Vīvings]] * [[Reičela Grifitsa]] * [[Vinss Vons]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''[[Bill Mechanic|Pandemonium Films]]'' * ''[[David Permut|Permut Productions]]'' | izplatītājs = * ''[[Summit Entertainment]]'' * ''[[Icon Productions|Icon Film Distribution]]'' | izdošana = {{filmas datums|2016|9|4|[[Venēcijas kinofestivāls]]|2016|11|3|Austrālija|2016|11|4|ASV}} | ilgums = 139 minūtes<!--Theatrical runtime: 139:14--><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/hacksaw-ridge-film|title=''Hacksaw Ridge'' (15)|work=[[British Board of Film Classification]]|date=December 5, 2016|accessdate=December 6, 2016}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{AUS}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|40 miljoni}}<ref name="NYY">{{tīmekļa atsauce|url=https://mobile.nytimes.com/2016/10/27/movies/hacksaw-ridge-mel-gibson-andrew-garfield.html|title=‘Hacksaw Ridge,’ a Gory War Movie for Both Hawks and Doves|author=Brooks Barnes|work=[[The New York Times]]|date=October 26, 2016|accessdate=October 27, 2016}}</ref><ref name="budget">{{tīmekļa atsauce|url=http://deadline.com/2016/11/doctor-strange-hacksaw-ridge-mel-gibson-trolls-1201846210/|title=‘Doctor Strange’ To Give Booster Shot To Sleepy Fall Box Office|work=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|164,1 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=hacksawridge.htm|title=Hacksaw Ridge (2016)|website=[[Box Office Mojo]]|accessdate=February 11, 2017}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Kauja par Heksoridžu"''' ({{val|en|Hacksaw Ridge}}) ir 2016. gada ASV biogrāfiskā kara drāma, kuras režisors ir [[Mels Gibsons]]. Filma ir par [[pacifisms|pacifistu]] ASV kara mediķi Desmondu Dosu, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] atteicās lietot jebkāda veida ieročus.Jo bija septītas dienas adventists un klausija Dieva baušļiem ,tādā veida kā neņemot ieroci roka. Tajā galvenās lomas attēlo [[Endrū Gārfīlds]], [[Sems Vortingtons]], [[Lūks Breisijs]], [[Terēza Palmera]], [[Hugo Vīvings]], [[Reičela Grifitsa]], [[Vinss Vons]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2016|9|4||bez}} [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]], Latvijā pirmizrāde notika {{dat||11|4||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/kara-bez-ieroca/|title=Karā bez ieroča|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2017|2|19||bez}}}}</ref> [[AFI]] filmu "Kauja par Heksoridžu" nosauca par vienu no desmit gada labākajām filmām. Tā tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i sešās nominācijās, arī kā labākā filma. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2016. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] bi64rxlnfx4wnuk3ax7nmtf6g7lg4yx 3671748 3671745 2022-08-17T16:45:25Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/80.89.72.59|80.89.72.59]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kauja par Heksoridžu | oriģinālnos = ''Hacksaw Ridge'' | attēls = Hacksaw Ridge poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Mels Gibsons]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Endrū Gārfīlds]] * [[Sems Vortingtons]] * [[Lūks Breisijs]] * [[Terēza Palmera]] * [[Hugo Vīvings]] * [[Reičela Grifitsa]] * [[Vinss Vons]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''[[Bill Mechanic|Pandemonium Films]]'' * ''[[David Permut|Permut Productions]]'' | izplatītājs = * ''[[Summit Entertainment]]'' * ''[[Icon Productions|Icon Film Distribution]]'' | izdošana = {{filmas datums|2016|9|4|[[Venēcijas kinofestivāls]]|2016|11|3|Austrālija|2016|11|4|ASV}} | ilgums = 139 minūtes<!--Theatrical runtime: 139:14--><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/hacksaw-ridge-film|title=''Hacksaw Ridge'' (15)|work=[[British Board of Film Classification]]|date=December 5, 2016|accessdate=December 6, 2016}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{AUS}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|40 miljoni}}<ref name="NYY">{{tīmekļa atsauce|url=https://mobile.nytimes.com/2016/10/27/movies/hacksaw-ridge-mel-gibson-andrew-garfield.html|title=‘Hacksaw Ridge,’ a Gory War Movie for Both Hawks and Doves|author=Brooks Barnes|work=[[The New York Times]]|date=October 26, 2016|accessdate=October 27, 2016}}</ref><ref name="budget">{{tīmekļa atsauce|url=http://deadline.com/2016/11/doctor-strange-hacksaw-ridge-mel-gibson-trolls-1201846210/|title=‘Doctor Strange’ To Give Booster Shot To Sleepy Fall Box Office|work=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|164,1 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=hacksawridge.htm|title=Hacksaw Ridge (2016)|website=[[Box Office Mojo]]|accessdate=February 11, 2017}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Kauja par Heksoridžu"''' ({{val|en|Hacksaw Ridge}}) ir 2016. gada ASV biogrāfiskā kara drāma, kuras režisors ir [[Mels Gibsons]]. Filma ir par [[pacifisms|pacifistu]] ASV kara mediķi Desmondu Dosu, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] atteicās lietot jebkāda veida ieročus. Tajā galvenās lomas attēlo [[Endrū Gārfīlds]], [[Sems Vortingtons]], [[Lūks Breisijs]], [[Terēza Palmera]], [[Hugo Vīvings]], [[Reičela Grifitsa]], [[Vinss Vons]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2016|9|4||bez}} [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]], Latvijā pirmizrāde notika {{dat||11|4||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/kara-bez-ieroca/|title=Karā bez ieroča|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2017|2|19||bez}}}}</ref> [[AFI]] filmu "Kauja par Heksoridžu" nosauca par vienu no desmit gada labākajām filmām. Tā tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i sešās nominācijās, arī kā labākā filma. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2016. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] m5knrsbkbdalaqm0gqjle2z5xnb8gjw 3671952 3671748 2022-08-18T07:09:45Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kauja par Heksoridžu | oriģinālnos = ''Hacksaw Ridge'' | attēls = Hacksaw Ridge poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Mels Gibsons]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Endrū Gārfīlds]] * [[Sems Vortingtons]] * [[Lūks Breisijs]] * [[Terēza Palmera]] * [[Hugo Vīvings]] * [[Reičela Grifitsa]] * [[Vinss Vons]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''[[Bill Mechanic|Pandemonium Films]]'' * ''[[David Permut|Permut Productions]]'' | izplatītājs = * ''[[Summit Entertainment]]'' * ''[[Icon Productions|Icon Film Distribution]]'' | izdošana = {{filmas datums|2016|9|4|[[Venēcijas kinofestivāls]]|2016|11|3|Austrālija|2016|11|4|ASV}} | ilgums = 139 minūtes<!--Theatrical runtime: 139:14--><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/hacksaw-ridge-film|title=''Hacksaw Ridge'' (15)|work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|date=December 5, 2016|accessdate=December 6, 2016}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{AUS}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|40 miljoni}}<ref name="NYY">{{tīmekļa atsauce|url=https://mobile.nytimes.com/2016/10/27/movies/hacksaw-ridge-mel-gibson-andrew-garfield.html|title=‘Hacksaw Ridge,’ a Gory War Movie for Both Hawks and Doves|author=Brooks Barnes|work=[[The New York Times]]|date=October 26, 2016|accessdate=October 27, 2016}}</ref><ref name="budget">{{tīmekļa atsauce|url=http://deadline.com/2016/11/doctor-strange-hacksaw-ridge-mel-gibson-trolls-1201846210/|title=‘Doctor Strange’ To Give Booster Shot To Sleepy Fall Box Office|work=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|180,5 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=hacksawridge.htm|title=Hacksaw Ridge (2016)|website=[[Box Office Mojo]]|accessdate={{dat|2022|8|18||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Kauja par Heksoridžu"''' ({{val|en|Hacksaw Ridge}}) ir 2016. gada ASV biogrāfiskā kara drāma, kuras režisors ir [[Mels Gibsons]]. Filma ir par [[pacifisms|pacifistu]] ASV kara mediķi Desmondu Dosu, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] atteicās lietot jebkāda veida ieročus. Tajā galvenās lomas attēlo [[Endrū Gārfīlds]], [[Sems Vortingtons]], [[Lūks Breisijs]], [[Terēza Palmera]], [[Hugo Vīvings]], [[Reičela Grifitsa]], [[Vinss Vons]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2016|9|4||bez}} [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]], Latvijā pirmizrāde notika {{dat||11|4||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/kara-bez-ieroca/|title=Karā bez ieroča|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2017|2|19||bez}}}}</ref> [[AFI]] filmu "Kauja par Heksoridžu" nosauca par vienu no desmit gada labākajām filmām. Tā tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i sešās nominācijās, arī kā labākā filma. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2016. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] 47rl7nrgatnneg6wq03yq1aff0lcuib Tanja Sačdeva 0 348466 3671641 3096669 2022-08-17T12:02:31Z Uldis s 26307 2022. gada šaha olimpiādes rezultāts wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Tanja Sačdeva | vārds_orig = ''Tania Sachdev'' | attēls = Tania Sachdev (IND).jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Tanja Sačdeva 2013. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1986 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Deli}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IND}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Tanja Sačdeva''' ({{val|en|Tania Sachdev}}; dzimusi {{dat|1986|8|20}} [[Deli]]) ir [[Indija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2005). == Biogrāfija == No 1995. līdz 2006. gadam pārstāvējusi Indiju Pasaules junioru šaha čempionātos, kuros lielāko panākumu guvusi 1998. gadā, kad izcīnījusi bronzas medaļu U12 vecuma grupā. 2006. gadā Hengelo ([[Nīderlande]]) dalījusi 3. vietu starptautiskajā jauno meistaru šaha turnīrā ''Stork Young Masters''. Divas reizes pēc kārtas uzvarējusi Indijas sieviešu šaha čempionātā (2006, 2007). 2007. gadā [[Teherāna|Teherānā]] uzvarējusi Āzijas individuālajā sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://chess-results.com/tnr7855.aspx?lan=1&art=1&flag=30&wi=821 12th Asian Women Indevidual Chess Championship 2-12 September , 2007 Tehran/Iran]</ref> 2008. gadā [[Naļčika|Naļčikā]] Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas 1. kārtā zaudējusi [[Taņa Džunji|Taņai Džunji]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a8wo$wix.htm 2008 FIDE Knockout Matches]</ref> Tajā pašā gadā kļuvusi par Indijas sieviešu šaha čempionāta vicečempioni. Pārstāvējusi Indijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 6 reizes (2008-2016, 2022). [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref> Individuālajā vērtējumā izcīnījusi bronzas ([[40. šaha olimpiāde|2012]]) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/bltbfbze.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Sachdev Tania]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 3 reizes (2009-2011, 2019).<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/bltbfbze.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Sachdev Tania]</ref> * Āzijas komandu šaha čempionātos sievietēm piedalījusies 6 reizes (2003, 2008-2016). Komandu vērtējumā izcīnījusi 4 sudraba (2008, 2009, 2012, 2014) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi 3 sudraba (2008, 2009, 2014) un bronzas (2012) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerss/bltbfbze.html OlimpBase :: Women's Asian Team Chess Championship :: Sachdev Tania]</ref> * [[Āzijas spēles|Āzijas spēļu]] sieviešu komandu šaha turnīrā piedalījusies 2010. gadā;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersav/bltbfbze.html OlimpBase :: Asian Games (chess - women) :: Sachdev Tania]</ref> * Āzijas spēļu telpās komandu šaha turnīrā piedalījusies 2009. gadā un komandu vērtējumā izcīnījusi bronzas medaļu.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersai/bltbfbze.html OlimpBase :: Asian Indoor Games (chess) :: Sachdev Tania]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2002. gadā Sačdevai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2005. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>[http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=5007844&title=WGM&pb=9 Title Applications (WGM): Sachdev, Tania]</ref> 2008. gadā saņēmusi starptautiskā meistara nosaukumu vīriešiem (IM).<ref>[http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=5007844&title=IM&pb=18 Title Applications (IM): Sachdev, Tania]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 5007844 | chessgames = 98434 | 365chess = Tania_Sachdev }} {{DEFAULTSORT:Sačdeva, Tanja}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] [[Kategorija:Indijā dzimušie]] i883yhejfz6zhxeokt8fudwm8hy1av4 Meri Arabidze 0 349644 3671636 3504960 2022-08-17T11:59:30Z Uldis s 26307 2022. gada šaha olimpiādes rezultāts wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Meri Arabidze | vārds_orig = ''მერი არაბიძე'' | attēls = Meri Arabidze 2013.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Meri Arabidze 2013. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1994 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Gruzija|Samtredija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GEO}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Meri Arabidze''' ({{val|ka|მერი არაბიძე}}; dzimusi {{dat|1994|2|25}} [[Samtredija|Samtredijā]]) ir [[Gruzija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2012). == Biogrāfija == Trīs reizes uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātos]]: 2004. gadā U10 vecuma kategorijā, 2006. gadā U12 vecuma kategorijā un 2008. gadā U14 vecuma kategorijā. Tāpat trīs reizes uzvarējusi Pasaules junioru šaha čempionātos: 2004. gadā U10 vecuma kategorijā, 2005. gadā U12 vecuma kategorijā un 2011. gadā U18 vecuma kategorijā. 2014. gadā uzvarējusi [[Maskava]]s šaha festivāla ''Moscow Open'' G turnīrā, kurā spēlējušas tikai studentes.<ref>[http://chess-results.com/tnr123522.aspx?lan=1&art=1&flag=30&wi=821 Moscow-Open 2014 G]</ref> 2019. gadā uzvarējusi Gruzijas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://chess-results.com/tnr424358.aspx?lan=11&art=4&turdet=YES GEO Women 76th Ch]</ref> 2015. gadā [[Soči|Sočos]] piedalījusies Pasaules šaha čempionātos sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas, kurā 1. kārtā uzvarējusi [[Elizabete Pēca|Elizabetu Pēcu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Janjeta Marrero Lopesa|Janjetu Marrero Lopesu]], 3. kārtā uzvarējusi [[Viktorija Čmilīte|Viktoriju Čmilīti]], bet ceturtdaļfinālā zaudējusi [[Dronavalli Hārika]]i.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]</ref> 2020. gada augustā izcīnījusi 2. vietu Gruzijas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://chess-results.com/tnr530845.aspx?lan=1&art=4 GEO Women 77th Ch]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 36. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> Pārstāvējusi Gruzijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 2 reizes ([[43. šaha olimpiāde|2018]], [[44. šaha olimpiāde|2022]]). Komandu vērtējumā izcīnījusi sudraba ([[44. šaha olimpiāde|2022]]<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=GEO&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref>) un bronzas ([[43. šaha olimpiāde|2018]]) medaļas; * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 3 reizes (2013-2015, 2019). Komandu vērtējumā izcīnījusi sudraba (2019) un bronzas (2015) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/frfrt9te.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Meri Arabidze]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 2 reizes (2015, 2019). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta (2015) un bronzas (2019) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta (2015) un bronzas (2015) medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/frfrt9te.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Meri Arabidze]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2009. gadā Arabidzei piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2012. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2014. gadā saņēmusi starptautiskā meistara nosaukumu vīriešiem (IM).<ref>[http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=13604040&title=WGM&pb=34 Title Applications (WGM): Arabidze, Meri]</ref><ref>[http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=13604040&title=IM&pb=39 Title Applications (IM): Arabidze, Meri]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 13604040 | chessgames = 118082 | 365chess = Meri_Arabidze }} {{DEFAULTSORT:Arabidze, Meri}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] dofx4r29j2359g4kh226vcusu3gfvxc Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste 2 350844 3672057 3670862 2022-08-18T10:01:01Z Tttoooxxx 65596 /* Vēsturiskais pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu aiz aizmugurējām durvīm no kuras komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā uz augšējā pakāpiena pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai viens pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē pirms tradicionālās "laivinieka kajītes" var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 2wpxw3dmehtig0fmth37iv6eb1p5ase 3672058 3672057 2022-08-18T10:01:59Z Tttoooxxx 65596 /* Vēsturiskais pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu aiz aizmugurējām durvīm no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā uz augšējā pakāpiena pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai viens pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē pirms tradicionālās "laivinieka kajītes" var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] c5972misk1tq6jn7mwbq9cdgp87sbi2 3672059 3672058 2022-08-18T10:04:51Z Tttoooxxx 65596 /* Vēsturiskais pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu aiz aizmugurējām durvīm no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā uz augšējā pakāpiena pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē pirms tradicionālās "laivinieka kajītes" var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] sxq7puzweun06dbfqab6w69p61h95z4 3672061 3672059 2022-08-18T10:07:33Z Tttoooxxx 65596 /* Vēsturiskais pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā uz augšējā pakāpiena pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē pirms tradicionālās "laivinieka kajītes" var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] k3lmme4er6ct95om46bh5r4w29xpl91 3672062 3672061 2022-08-18T10:08:18Z Tttoooxxx 65596 /* Vēsturiskais pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē pirms tradicionālās "laivinieka kajītes" var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] hhnih1yh24bpl3x80jvqr9wj7cs3ct3 3672063 3672062 2022-08-18T10:10:00Z Tttoooxxx 65596 /* Vēsturiskais pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē, pirms tradicionālās "laivinieka kajītes", var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] duxhuvn4qb5k90c1boiv3gdp77ust2o Inga Aizbalte 0 367065 3671884 3543350 2022-08-17T23:04:39Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Inga Aizbalte | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1964|5|10}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Arnis Līcītis]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Inga Aizbalte''' (dzimusi {{dat|1964|5|10}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. Ir bijusi [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] aktrise. Pašlaik ir [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] mārketinga nodaļas vadītāja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/kultura/171933-10-maija-jubilare-aktrise-inga-aizbalte.htm|title=10.maija jubilāre: aktrise Inga Aizbalte|publisher=nra.lv}}</ref> Debitējusi kino ar lomu filmā "[[Dīvainā mēnessgaisma]]" (1987). Attēlojusi lomas filmās "[[Maija un Paija]]" (1990), "[[Baiga vasara]]" (2000), "[[Debesu līgava. 7 lidojumi]]" (2002). Bija precējusies ar aktieri [[Arnis Līcītis|Arni Līcīti]] (miris 2022. gadā). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/person/1034/ Inga Aizbalte] filmas.lv {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Aizbalte, Inga}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] 1fu6ghxlydokhsrgjibiaf5t5t8rrq8 3671885 3671884 2022-08-17T23:06:10Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Inga Aizbalte | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1964|5|10}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Arnis Līcītis]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Inga Aizbalte''' (dzimusi {{dat|1964|5|10}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. Ir bijusi [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] aktrise. Pašlaik ir [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] mārketinga nodaļas vadītāja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/kultura/171933-10-maija-jubilare-aktrise-inga-aizbalte.htm|title=10.maija jubilāre: aktrise Inga Aizbalte|publisher=nra.lv}}</ref> Debitējusi kino ar lomu filmā "[[Dīvainā mēnessgaisma]]" (1987). Attēlojusi lomas filmās "[[Maija un Paija (filma)|Maija un Paija]]" (1990), "[[Baiga vasara]]" (2000), "[[Debesu līgava. 7 lidojumi]]" (2002). Bija precējusies ar aktieri [[Arnis Līcītis|Arni Līcīti]] (miris 2022. gadā). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/person/1034/ Inga Aizbalte] filmas.lv {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Aizbalte, Inga}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] ld7055ssgldnptp1s8t7sw041c2ojt4 Inese Mičule 0 367405 3671672 2790997 2022-08-17T13:21:51Z Inesemicule 108355 ievietota mājaslapas adrese wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Inese Mičule | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1979|3|26}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Preiļi|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors|režisore]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Inese Mičule''' (dzimusi {{dat|1979|3|26}} [[Preiļi|Preiļos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors|režisore]]. Radošā biogrāfija inesemicule.lv Mācījusies [[Preiļu 1. vidusskola|Preiļu 1. vidusskolā]]. 1997. gadā beigusi [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitāro vidusskolu]]. 2005. gadā absolvējusi [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|LU Juridisko fakultāti]]. 2008. gadā absolvējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijas]] Dramatiskā teātra režijas fakultāti. 2010. gadā Kultūras akadēmijā beigusi maģistrantūru. Pašlaik ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] režisore.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/micule-inese|title=Inese Mičule|publisher=Valmieras drāmas teātris}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mičule, Inese}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] kfj6cgxgy572zk51xysdba26jfeqpfn 3671675 3671672 2022-08-17T13:26:00Z Inesemicule 108355 pievienota mājas lapas adrese wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Inese Mičule | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1979|3|26}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Preiļi|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors|režisore]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Inese Mičule''' (dzimusi {{dat|1979|3|26}} [[Preiļi|Preiļos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors|režisore]]. Radošā biogrāfija inesemicule.lv Mācījusies [[Preiļu 1. vidusskola|Preiļu 1. vidusskolā]]. 1997. gadā beigusi [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitāro vidusskolu]]. 2005. gadā absolvējusi [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|LU Juridisko fakultāti]]. 2008. gadā absolvējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijas]] Dramatiskā teātra režijas fakultāti. 2010. gadā Kultūras akadēmijā beigusi maģistrantūru. Pašlaik ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] režisore.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/micule-inese www.inesemicule.lv|title=Inese Mičule|publisher=Valmieras drāmas teātris}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mičule, Inese}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] 814vv7d2l0mrjjxunja37spsyn85jl9 3671678 3671675 2022-08-17T13:30:48Z Inesemicule 108355 majas lapa wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Inese Mičule | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1979|3|26}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Preiļi|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors|režisore]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''[https://inesemicule.lv] Inese Mičule''' (dzimusi {{dat|1979|3|26}} [[Preiļi|Preiļos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors|režisore]]. Radošā Mācījusies [[Preiļu 1. vidusskola|Preiļu 1. vidusskolā]]. 1997. gadā beigusi [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitāro vidusskolu]]. 2005. gadā absolvējusi [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|LU Juridisko fakultāti]]. 2008. gadā absolvējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijas]] Dramatiskā teātra režijas fakultāti. 2010. gadā Kultūras akadēmijā beigusi maģistratūru. Pašlaik ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] režisore.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/micule-inese www.inesemicule.lv|title=Inese Mičule|publisher=Valmieras drāmas teātris}}</ref>[https://inesemicule.lv] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mičule, Inese}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] kz2cygf0cy8ldr7tljabenx7ytxi1e3 3671682 3671678 2022-08-17T13:32:27Z Inesemicule 108355 Mājas lapa wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Inese Mičule | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1979|3|26}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Preiļi|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors|režisore]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''[https://inesemicule.lv] Inese Mičule''' (dzimusi {{dat|1979|3|26}} [[Preiļi|Preiļos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors|režisore]]. Radošā biogrāfija [https://piemers.org https://inesemicule.lv] Mācījusies [[Preiļu 1. vidusskola|Preiļu 1. vidusskolā]]. 1997. gadā beigusi [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitāro vidusskolu]]. 2005. gadā absolvējusi [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|LU Juridisko fakultāti]]. 2008. gadā absolvējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijas]] Dramatiskā teātra režijas fakultāti. 2010. gadā Kultūras akadēmijā beigusi maģistratūru. Pašlaik ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] režisore.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/micule-inese www.inesemicule.lv|title=Inese Mičule|publisher=Valmieras drāmas teātris}}</ref>[https://inesemicule.lv] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mičule, Inese}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] rbrs14nyhu8efywm6xgqwzk5g8uq2ir 3671683 3671682 2022-08-17T13:37:08Z Inesemicule 108355 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Inese Mičule | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1979|3|26}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Preiļi|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors|režisore]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''[https://inesemicule.lv] Inese Mičule''' (dzimusi {{dat|1979|3|26}} [[Preiļi|Preiļos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors|režisore]]. Radošā biogrāfija [https://piemers.org https://inesemicule.lv] Mācījusies [[Preiļu 1. vidusskola|Preiļu 1. vidusskolā]]. 1997. gadā beigusi [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitāro vidusskolu]]. 2005. gadā absolvējusi [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|LU Juridisko fakultāti]]. 2008. gadā absolvējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijas]] Dramatiskā teātra režijas fakultāti. 2010. gadā Kultūras akadēmijā beigusi maģistratūru. Pašlaik ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] režisore.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/micule-inese www.inesemicule.lv|title=Inese Mičule|publisher=Valmieras drāmas teātris}}</ref>[https://inesemicule.lv] == Atsauces == {{Atsauces}}2. Radošā biogrāfija http://inesemicule.lv<nowiki/>{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mičule, Inese}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] 2g4e38e4529rusqfl01i2lmq1ioaplk 3671697 3671683 2022-08-17T14:31:54Z Egilus 27634 Ideja ielikt uz sevi saiti bija principā pareiza, bet tas darāms mazliet citādi :) wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Inese Mičule | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1979|3|26}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Preiļi|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors|režisore]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = inesemicule.lv | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Inese Mičule''' (dzimusi {{dat|1979|3|26}} [[Preiļi|Preiļos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors|režisore]]. Mācījusies [[Preiļu 1. vidusskola|Preiļu 1. vidusskolā]]. 1997. gadā beigusi [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitāro vidusskolu]]. 2005. gadā absolvējusi [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|LU Juridisko fakultāti]]. 2008. gadā absolvējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s Dramatiskā teātra režijas fakultāti. 2010. gadā Kultūras akadēmijā beigusi maģistratūru. Pašlaik ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] režisore.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/micule-inese|title=Inese Mičule|publisher=Valmieras drāmas teātris}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://inesemicule.lv/ Mājaslapa] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mičule, Inese}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] m2zyxtmjhfvijxxdwnusghlvry2dkk7 Olivja Kolbasa 0 369955 3671645 3486779 2022-08-17T12:05:57Z Uldis s 26307 2022. gada šaha olimpiādes rezultāts wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Olivja Kolbasa | vārds_orig = ''Oliwia Kiołbasa'' | attēls = 2021-Oliwia-Kiolbasa.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Olivja Kolbasa 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2000 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Polija|Augustova}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{POL}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Olivja Kolbasa''' ({{val|pl|Oliwia Kiołbasa}}; dzimusi {{dat|2000|4|26}} [[Augustova|Augustovā]]) ir [[Polija]]s [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] [[šahs|šahā]] (2016). == Biogrāfija == Daudzkārtējā Polijas jauniešu šaha čempionātu laureāte dažādās vecuma grupās. 2008. gadā bijusi otrā Polijas meiteņu šaha čempionātā U8 vecuma grupā. 2010. gadā uzvarējusi Polijas meiteņu šaha čempionātā U10 vecuma grupā. 2011. gadā izcīnījusi bronzas medaļu Polijas meiteņu šaha čempionātā U12 vecuma grupā. 2012. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Polijas meiteņu šaha čempionātā U12 vecuma grupā. 2013. gadā izcīnījusi bronzas medaļu Polijas meiteņu šaha čempionātā U16 vecuma grupā. 2015. gadā uzvarējusi Polijas meiteņu šaha čempionātā U18 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chessarbiter.com/turnieje/2015/ti_628/results.html?l=pl&tb=10_ |title=Mistrzostwa Polski Juniorek do 18 lat |access-date={{dat|2017|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150402144429/http://chessarbiter.com/turnieje/2015/ti_628/results.html?l=pl&tb=10_ |archivedate={{dat|2015|04|02||bez}} }}</ref> Sekmīgi pārstāvējusi savu valsti starptautiskajos jauniešu šaha turnīros. 2010. gadā [[Batumi]] uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U10 vecuma grupā un par šo panākumu saņēmusi FIDE sieviešu meistares (WFM) nosaukumu. 2011. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Eiropas jauniešu čempionātā šaha ātrspēlē U12 vecuma grupā. 2014. gadā [[Durbana|Durbanā]] Pasaules junioru šaha čempionātā U14 vecuma grupā dalījusi pirmo vietu ar Kanādas šahisti [[Cjijui Džou]] un tikai pēc papildu rādītājiem palikusi otrā.<ref>[http://www.chess-results.com/tnr144249.aspx?lan=1&art=1&rd=11&fedb=POL&turdet=YES&flag=30&wi=984 World Youth Chess Championships 2014 u14 Girls]</ref> 2016. gada janvārī uzvarējusi starptautiskā šaha turnīra ''Cracovia'' sieviešu konkurencē un izpildījusi savu pirmo lielmeistares normu. 2018. gada augustā [[Rīga|Rīgā]] izcīnījusi 2. vietu [[2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] G18 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr367945.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 |title=European Youth Chess Championship G-18 - 2018 |access-date={{dat|2018|08|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180910164633/http://chess-results.com/tnr367945.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 |archivedate={{dat|2018|09|10||bez}} }}</ref> 2021. gada augustā [[Jasi|Jasos]] izcīnījusi 3. vietu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr573407.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 EUROPEAN INDIVIDUAL WOMEN’S CHESS CHAMPIONSHIP 2021]</ref> Pārstāvējusi Polijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] piedalījusies [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] un izcīnījusi individuālo zelta medaļu;<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=21&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Women]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2013. gadā;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/jvprh5jg.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Oliwia Kiołbasa]</ref> * Eiropas meiteņu komandu šaha čempionātā U18 vecuma grupā piedalījusies 3 reizes (2015-2017). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta (2017) un 2 sudraba (2015, 2016) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi 2 bronzas (2015, 2016) medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playerseg/jvprh5jg.html OlimpBase :: European Girls' U18 Team Chess Championship :: Oliwia Kiołbasa]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2016. gadā viņai piešķīra starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu.<ref>[http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=1154613&title=WIM&pb=44 1st quarter Presidential Board Meeting 2016, 27-30 March, Moscow, Russia]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 1154613 | chessgames = 148087 | 365chess = Oliwia_Kiolbasa }} {{DEFAULTSORT:Kolbasa, Olivja}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Podlases vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas šahisti]] nq5kzl78nupblq6djwubesuv2ch8cfm Igaunijas brīvības cīņas 0 376723 3671718 3525451 2022-08-17T15:08:47Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Igaunijas brīvības cīņas |partof = |image = Estonian War of Independence, map.JPG |caption = Igaunijas brīvības cīņu karte (redzama Sarkanās armijas ieņemtā daļa 1919. gada janvārī) |date = [[1918]]. gada [[28. novembris]] — [[1920]]. gada [[2. februāris]] |place = [[Latvija]] |casus = Sarkanās armijas iebrukums [[1918]]. gada [[28. novembris|28. novembrī]]. |result = Miera līguma noslēgšana starp Igauniju un Padomju Krieviju [[1920]]. gada 2. februārī |combatant1 = {{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]s armija <br />{{flaga|Latvija}} [[Ziemeļlatvijas brigāde]] <br />{{flaga|Somija}} [[Somija]]s brīvprātīgie <br />{{flaga|Dānija}} [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss|Dānijas brīvprātīgie]] <br />[[Attēls:Baltic German.svg|25px]] [[Baltiešu pulks]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]s karaflote |combatant2 ={{flaga|Vācijas impērija}} [[Dzelzsdivīzija]]<br />[[Attēls:Baltic German.svg|25px]] [[Baltijas landesvērs]]<br />[[Attēls:Romanov Flag.svg|25px]] [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]] |combatant3 = [[Attēls:Flag RSFSR 1918.svg|25px]] [[Padomju Krievija]]s 7. armija <br /> [[Attēls:Flag of the Commune of the Working People of Estonia.svg|25px]] [[Igaunijas Darba komūna]]<br> [[Attēls:Flag_of_Latvian_SSR_(1918-1920).svg|25px]] <br />[[Padomju Latvijas armija]] (pēc 1919. gada jūnija [[15. armija (KPFSR)|15. armija]]) |commander1 = {{flaga|Igaunija}} [[Johans Laidoners]]<br> {{flaga|Latvija}} [[Jorģis Zemitāns]]<br> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Judeņičs]] |commander2 ={{flaga|Vācijas impērija}} [[Jozefs Bišofs]],<br />{{flaga|Vācijas impērija}} [[Alfrēds Flečers]],<br />[[Attēls:Romanov Flag.svg|25px]] [[Pāvels Bermonts-Avalovs]] |commander3 = [[Attēls:Flag_of_Latvian_SSR_(1918-1920).svg|25px]] [[Jukums Vācietis]]<br /> [[Attēls:Flag of the Commune of the Working People of Estonia.svg|25px]] [[Augusts Korks]]<br /> [[Attēls:Flag RSFSR 1918.svg|25px]] [[Vladimirs Gitiss]] |casualties1= 3588 kritušie, ap 14 000 ievainoto, 2600 invalīdi, 667 krituši gūstā |casualties2= 400 kritušie, 1100 ievanotie |casualties3= ap 10 000 krituši gūstā }} '''Igaunijas brīvības cīņas''' ({{val-et|Vabadussõda}}) bija karš par neatkarīgu [[Igaunija]]s valsti no [[Sarkanā armija|Sarkanās armija]]s iebrukuma [[1918]]. gada [[28. novembris|28. novembrī]] līdz [[Igaunijas-Krievijas miera līgums|Igaunijas-Krievijas miera līguma]] noslēgšanai [[1920]]. gada [[2. februāris|2. februārī]]. Jaundibināto [[Igaunijas Republika|Igaunijas Republiku]] pakāpeniski atzina [[Latvija]], [[Polija]] un Rietumu sabiedrotie (''de facto''). Igauņu karaspēks brīvības cīņu laikā ar sabiedroto palīdzību sakāva gan [[Padomju Krievija]]s un [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Padomju Latvijas]], gan [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]], [[Dzelzsdivīzija]]s un [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo]] (Bermonta) karaspēkus. Konfliktu ar vācbaltiešu landesvēru un Dzelzsdivīziju Igaunijā sauc par '''Landesvēra karu''' (''Landesveeri sõda''), un 23. jūnija uzvaru [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] kopš 1934. gada tā svin kā savu Uzvaras dienu. Landesvēra sakāve demonstrēja igauņu kaujasspējas arī [[Antante]]s pārstāvjiem, kas turpmāk daudz noteiktāk atbalstīja Igaunijas neatkarību.<ref>[https://www.academia.edu/4269045/Defending_national_sovereignty_against_two_Russias_Estonia_in_the_Russian_Civil_War_1918_1920?auto=download Defending national sovereignty against two Russias: Estonia in the Russian Civil War, 1918–1920]</ref> == Priekšvēsture == Pēc [[Februāra revolūcija]]s [[Krievijas Pagaidu valdība]] [[1917]]. gada 12. aprīlī [[Vidzemes guberņa]]s ziemeļu apriņķus pievienoja [[Autonomā Igaunijas guberņa|autonomajai Igaunijas guberņai]]. 1917. gada 29. novembrī arī [[Narva]] tika atdalīta no [[Pēterburgas guberņa]]s un pievienota Igaunijas guberņai. [[Vidzemes landtāgs]] 1917. gada 31. decembrī nolēma prasīt Igaunijas un Vidzemes atdalīšanu no Krievijas un [[Vidzemes bruņniecība]] pilnvaroja [[Heinrihs fon Štriks|Heinrihu fon Štriku]] tās vārdā slēgt līgumus ārvalstīs. 1918. gada 28. janvārī fon Štriks Stokholmā Padomju Krievijas vēstniekam Zviedrijā Vorovskim iesniedza bruņniecības neatkarības deklarācijas, atsaucoties uz Baltijas provinču senajām privilēģijām un pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā [[Nīštates miera līgums|Nīštatē parakstīto Krievijas-Zviedrijas miera līgumu]].<ref>E. Andersons. Latvijas vēsture 1914-1920. Stokholma, 1967. - 237 lpp.</ref> [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunās]] Krievija 1918. gada sākumā atteicās no [[Baltijas provinces|Baltijas provincēm]]. Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas Tallinā {{dat|1918|2|24}} tika publicēts [["Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem"]], ar kuru Igaunijas Zemes padome pasludināja neatgarīgas demokrātiskas Igaunijas Republikas izveidi.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/47031 Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210121012650/https://www.vestnesis.lv/ta/id/47031 |date={{dat|2021|01|21||bez}} }} [[Latvijas Vēstnesis]], 24.02.1998., Nr. 48/49 (1109/1110)</ref> [[1918]]. gada [[12. aprīlis|12. aprīlī]] vācbaltiešu aristokrātu izveidotā [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome]] (''Der Vereinigte Landesrat für Livland, Estland, Ösel und Riga'') nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] un lūgt [[Vācijas impērija]]s ķeizaram ņemt to savā protektorātā. Kā alternatīva bija paredzēta kopējas Baltijas valsts izveide [[personālūnija|personālūnijā]] ar [[Prūsija|Prūsiju]]. [[1918]]. gada [[27. augusts|27. augustā]] [[Berlīne|Berlīnē]] tika parakstīta Vācijas—Krievijas vienošanās par [[Krievija]]s atteikšanos no [[Igaunija]]s un [[Vidzeme]]s provincēm. [[22. septembris|22. septembrī]] Vācijas ķeizars atzina Baltijas hercogistes suverenitāti, bet pati [[Baltijas valsts]] tika proklamēta [[Rīga|Rīgā]] [[1918]]. gada [[5. novembris|5. novembrī]]. Neilgi pēc [[Novembra revolūcija]]s un Brestļitovskas miera līguma anulēšanas līdz [[1919]]. gada 14. novembrim vācu okupācijas iestādes nodeva varu Igaunijas pagaidu valdībai, Igaunijas kara ministrs [[Konstantīns Petss]] 16. novembrī izsludināja brīvprātīgo mobilizāciju Igaunijas bruņotajos spēkos. == Atkāpšanās == [[Attēls:FinnVlntrsTllnnDc1918.jpg|thumb|270px|Somu brīvprātīgo ierašanās Tallinā 1919. gada 2. janvārī.]] 28. novembrī Sarkanās armijas 6. strēlnieku divīzija ar aptuveni 7000 kājniekiem, bruņuvilcienu un diviem bruņu auto uzbruka Narvai, ko aizsargāja vācu 6. armijas 405. kājnieku pulks un igauņu brīvprātīgie. Uzbrukumu atbalstīja trīs karakuģi un divas lidmašīnas. Savukārt 2. Novgorodas divīzija ar aptuveni 7000 kājniekiem, diviem bruņuvilcieniem un trīs bruņu auto uzbruka gar [[Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnija|Pleskavas – Veravas dzelzceļu]]. 29. novembrī Sarkanā armija ieņēma Narvas pilsētu, kur tika izveidota [[Igaunijas darba komūna]]s marionešu valdība. Igaunijas iekarošanai tika izveidota padomju 7. armija. Igaunijas pagaidu valdībai izdevās izveidot vienu Igaunijas divīziju ar apmēram 2000 karavīriem ģenerālmajora Aleksandra Tenisona (''Tõnisson'') vadībā. 5. decembrī Somija sāka bruņojuma piegādi Igaunijas armijai, par kuras virspavēlnieku nozīmēja [[Johans Laidoners|Johanu Laidoneru]]. Igaunijas valdība noslēdza militāru savienību ar [[Baltiešu pulks|Baltiešu pulku]] (''Baltenregiment'') un 1918. gada 6. decembrī ar "balto" Krievu ziemeļu korpusu. 7. decembrī no Pleskavas puses ienākušās sarkanarmijas daļas ieņēma Alūksni. Sarkanās armijas sastāvā 8. decembrī izveidoja Latvijas armijas karaspēka grupu (''Армейская группа войск Латвии''). Latviešu sarkano strēlnieku pulki, virzoties gar [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Valka|Alūksnes-Valkas dzelzceļu]], 18. decembrī ieņēma Valku un 17. decembrī Valku, kur viņu gūstā krita [[Latvijas pagaidu valdība]]s Izglītības ministrs [[Kārlis Kasparsons]]. Sarkanie latviešu strēlnieki turpināja uzbrukumu gar Valkas-Tērbatas dzelzceļu un 23. decembrī ieņēma Tērbatu. Tajā pašā dienā Sarkanās armijas 6. strēlnieku divīzija ieņēma [[Tapa]]s dzelzceļa mezglu, kas atrodas 34&nbsp;km attālumā no [[Tallina]]s. 31. decembrī Tallinas ostā ieradās Lielbritānijas karakuģi admirāļa Edvīna Aleksandera-Sinklēra (‘’Edwyn Alexander-Sinclair’’) vadībā, kas sagūstīja divus krievu karakuģus un nodeva tos Igaunijas valdībai. == Pretuzbrukums == [[Attēls:Tallinn24Feb1918.jpg|thumb|270px|Igaunijas neatkarības pasludināšanas pirmās gadadienas parāde 1919. gada 24. februārī Tallinā.]] Dienvidigaunijas apriņķos izdevās izveidot Igaunijas 2. divīziju pulkveža Viktora Puskara vadībā un divus partizānu bataljonus (‘’Tartumaa Partisan Battalion’’ un ‘’Kalevi Malev Battalion’’). Tallinā igauņi uzbūvēja trīs bruņuvilcienus. 1918. gada 2. janvārī Tallinas ostā ieradās ap 2000 somu brīvprātīgo ģenerāļa [[Martins Vecers|Martina Vecera]] vadībā, kas izveidoja pulku [[Ziemeļu zēni]] (''Pohjan Pojat''). 7. janvārī Igaunijas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu, 9. janvārī ar divu bruņuvilcienu palīdzību tika ieņemts Tapas dzelzceļa mezgls, bet 12. janvārī [[Rakvere]] un 18. janvārī Igaunijas 1. divīzija kopā ar somu brīvprātīgajiem ieņēma Narvu. Ar bruņuvilcienu palīdzību Igaunijas 2. divīzija kopā ar Tartu partizānu bataljonu atbrīvoja Tartu un gar Tartu-Rīgas dzelzceļu uzbruka Valkas virzienā, kur pie [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] robežas notika [[Paju kauja]]. 31. janvārī igauņi kopā ar somu brīvprātīgajiem ieņēma [[Valka]]s pilsētu un iegāja Latvijas teritorijā. 1. februārī igauņu karaspēks gar Pērnavas-Valkas dzelzceļu ieņēma [[Rūjiena|Rūjienu]]. 3. februārī [[Latvijas Pagaidu valdība]] Liepājā iecēla [[Markuss Gailītis|Markusu Gailīti]] par savu civillietu pārstāvi Igaunijā un igauņu atbrīvotajā Ziemeļlatvijā. Drīz tika ieņemta [[Salacgrīva]] un [[Alūksne]]. 18. februārī Latvijas diplomātiskais pārstāvis Igaunijā [[Jānis Ramans]] un militārais pārstāvis [[Jorģis Zemitāns]] parakstīja vienošanos ar Igaunijas pārstāvjiem par latviešu karaspēka daļu formēšanu Igaunijas teritorijā no tur esošo bēgļu un karavīru vidus, par sniegto palīdzību solot [[Valka]]s pilsētu, kā arī piecus [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] un divus [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] pagastus.<ref>[http://www.la.lv/si-diena-vesture-45 1919. gada 18. februārī. Zemitāns atdod Latvijas pagastus igauņiem] [[Viesturs Sprūde]] la.lv 2019. gada 18. februārī</ref> Pirmajā neatkarības gadadienā Igaunijas bruņotajos spēkos bija 19 tūkstoši karavīru, 70 lielgabali un 230 ložmetēji. Februāra otrajā pusē padomju 7. armija uzbruka Narvai, bet nespēja to ieņemt. Savukārt Pleskavā izveidotā t.s. Igaunijas Sarkanā armija sāka pretuzbrukumu Ziemeļlatvijā un Dienvidigaunijā, līdz 15. martam ieņemot Alūksni, Vastselīnas un Rēpinas pagastus. Igaunijas 2. divīzija pārņēma iniciatīvu un 29. martā ieņēma Pečorus. 27. martā jaunizveidotā Igaunijas 3. divīzija ģenerālmajora [[Ernsts Peders|Ernesta Pedera]] (''Põdder'') vadībā uzbruka Ziemeļvidzemē. 17. aprīlī Sarkanā armija sāka lielu pretuzbrukumu, kura mērķis bija ieņemt Valku un [[Veru|Veravu]]. 25. aprīlī viņi ieņēma Rūjienu. 1. maijā igauņi sāka pretuzbrukumu, 1. maijā atgūstot Rūjienu, bet 3. maijā — [[Mazsalaca|Mazsalacu]], pēc tam, līdz maija beigām fronte nostabilizējas [[Jaunate]]s—[[Staicele]]s līnijā. == Iebrukums Krievijā un Latvijā == [[Attēls:Igaunija un igauņu minoritātes izplatība. Parīzes miera konferencē iesniegtā karte 1919. aprīlis.jpg|thumb|270px|[[Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] 1919. aprīlī iesniegtā karte, kas attēlo Igaunijas robežas (ietverot igauņu armijas ieņemto Valmieras un Valkas apriņķu ziemeļdaļu) un igauņu minoritātes izplatību.]] [[Attēls:Bulak-Balahovičs un Laidoners Pleskavā 1919.jpg|thumb|270px|[[Pleskava]]s komendants [[Staņislavs Bulaks-Balahovičs]] un ģenerālis Laidoners 1919. gada 31. maijā.]] Igauņu virspavēlnieks Johans Laidoners aizstāvēja ideju par to, ka Igaunijas robežas var nosargāt, atbalstot krievu, latviešu, ingru armijas, kas veidotu buferzonu pret boļševikiem. Laidoners šo stratēģiju sauca par aktīvo aizsardzības karu (''aktiivne kaitsesõda''). 1919. gada 13. maijā ap 3500 kareivjus lielais Krievu Ziemeļu korpuss ģenerālmajora Aleksandra Rodzjanko vadībā no Narvas sāka uzbrukumu Petrogradas virzienā. Laidoneram tas bija izdevīgi, jo tie piesaistīja Sarkanās armijas uzmanību, un ļāva igauņiem pievērsties savai dienvidu robežai, kur tie ātri atbrīvoja Vidzemi no boļševikiem. Pēc tam, kad 22. maijā vācieši ieņēma Rīgu, sabruka Padomju Latvijas armija. 24. maijā igauņi kopā ar krievu Ziemeļu korpusu ieņēma [[Izborska|Izborsku]], bet 26. maijā — kopā ar vācbaltiešu [[Baltiešu pulks|Baltiešu pulku]] [[Gdova|Gdovu]] un [[Pleskava|Pleskavu]]. Latvieši un igauņi pārgāja uzbrukumā Vidzemē un 25. maijā ieņēma [[Ainaži|Ainažus]], 26. maijā — [[Salacgrīva|Salacgrīvu]] un [[Strenči|Strenčus]], bet 27. maijā — [[Limbaži|Limbažus]]. Kopā ar igauņu un latviešu daļām [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss|dāņu brīvprātīgie]] 28. maijā piedalījās [[Veclaicene]]s, 29. maijā [[Alūksne]]s, 31. maijā [[Vecgulbene]]s, 2. jūnijā [[Jaungulbene]]s, 3. jūnijā [[Dzelzava]]s un [[Cesvaine]]s, bet 4. jūnijā [[Madona]]s ieņemšanā un turpināja uzbrukumu līdz pat Krustpilij. == Landesvēra karš == {{main|Cēsu kaujas}} [[Attēls:Brunuvilciens Cesisjpg.jpg|thumb|270px|Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes un virsnieki Cēsīs, visticamāk 1919. gada 5. jūnijā.]] [[Attēls:Eesti volinikud läbirääkimistel Landesweriga Rodenpoisis., AM F 26871.jpg|thumb|270px|Igaunijas armijas 3. divīzijas virsnieki (no kreisās) [[Kārlis Parts]], [[Ernsts Peders]] un [[Nikolajs Rēks]] Ropažu stacijā 1919. gada 1. jūlijā pirms Strazdumuižas sarunām.]] 29. maijā Flečers, kurš bija kļuvis par Rīgas komandantu, izdeva pavēli, kurā paredzēja, ka vācu un latviešu landesvēra vienībām jāsasniedz Lubāna-Peipusa ezera līnija, bet Dzelzsdivīzijai Lubāna-Jēkabpils līnija. Flečers paredzēja, ka uzbrukumam 7. jūnijā jāsasniedz Lubānas-Litenes-Alūksnes līnija, bet 8. jūnijā Lubānas-Balvu-Liepnas līnija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:140{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam. 1932 |access-date={{dat|2018|02|11||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:140{{!}}issueType:B }}</ref> 31. maija rītā [[2. Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulka]] partizānu vienība ieņēma Cēsis, bet 1. jūnijā pilsētā ienāca arī pārējās Cēsu pulka daļas un 2. jūnijā — arī [[1. Valmieras pulks|1. Valmieras pulka]] daļas un [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s štābs ar pulkvežleitnantu Ozolu. Pilsētas aizstāvībai sāka veidot [[Cēsu pulka skolnieku rota|Skolnieku rotu]]. 3. jūnijā 2. Cēsu pulks bija gatavs pamest pilsētu, lai dotos Latgales virzienā, bet to apturēja konflikts ar landesvēru. Naktī uz 4. jūniju latviešu un igauņu komandieri pieņēma paziņojumu vācu vienību komandieriem Rīgā (Flečeram), Ieriķos (fon Jēnam) un Kārļumuižā (Manteifelim), kurā pieprasīja starp abiem karaspēkiem noteikt šādu robežu — no Gaujas grīvas jūrā pa upes līniju līdz Siguldai, tālāk līdz [[Nītaure]]i, Vecgulbenei un Jaungulbenei. 6. jūnija rītā landesvērs artilērijas atbalstā uzbruka Cēsīm no [[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvu]] apkārtnes. Cēsu aizstāvji kaujā zaudēja 13 kritušos, 40 pazudušos, ap 100 ievainotos un atkāpās uz [[Rauna (upe)|Raunas]] pozīcijām. 8. jūnijā igauņu bruņuvilcieni veica neveiksmīgu mēģinājumu atgūt Cēsis. 10. jūnijā Cēsīs ieradās Antantes valstu, Francijas, ASV un Lielbritānijas militārie pārstāvji, kas panāca pamiera noslēgšanu, un sāka sarunas ar Ziemeļlatvijas un Igaunijas pārstāvjiem no vienas puses un Baltijas landesvēra pārstāvjiem no otras. 14. jūnijā fon der Golcs igauņu virspavēlniekam Laidoneram nosūtīja telegrammu, kurā paziņoja, ka uzskata Zemitāna karaspēku par boļševiku atbalstītājiem, un tādēļ vērsīsies pret to militāri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2553{{!}}page:211{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta. 1988 |access-date={{dat|2018|02|11||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2553{{!}}page:211{{!}}issueType:B }}</ref> 18. jūnijā Niedras valdība savā pakļautībā pārņēma Dzelzdivīziju, lai gaidāmo kauju varētu uzskatīt par latviešu—igauņu konfliktu, kurā Vācija nav iesaistījusies. Pirms kaujas Baltijas landesvērā un Dzelzsdivīzijā bija līdz 7500 kājnieku, 560 jātnieku, 150 smago un 280 vieglo ložmetēju un 52 lielgabali.<ref name="Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:69{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920 |access-date={{dat|2018|02|11||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:69{{!}}issueType:B }}</ref> Igauņu un latviešu spēkos kopā bija ap 6000 kareivju, 125 jātnieki, 79 ložmetēji, 103 rokas ložmetēji, 22 lielgabali, 2 bruņuvilcieni un 1 bruņu auto.<ref name="Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920"/> Flečers 18. jūnijā paziņoja, ka no 19. jūnija uzskata pamieru par beigušos. Inčukalnā izvietotās Dzelzsdivīzijas daļa kapteiņa Blankenburga vadībā sāka uzbrukumu Limbažu virzienā. Cita daļa majora Kleista vadībā devās [[Straupe]]s virzienā. Blankenburga spēkus pie [[Lāde (ciems)|Lādes muižas]] atsita 9. igauņu kājnieku pulks, kamēr Kleista spēki ieņēma [[Straupe|Straupi]]. 21. jūnijā 3:30 landesvēra artilērija sāka 2. Cēsu pulka pozīciju apšaudi pie Raunas upes. Posmā starp Cēsu pulka un 3. igauņu pulka pozīcijām landesvēram izdevās pārraut fronti, sasniedzot [[Skangaļu muiža|Skangaļu muižu]]. 22. jūnijā sākās igauņu—latviešu spēku pretuzbrukums, kas 23. jūnija rītā vainagojās ar Cēsu ieņemšanu. Tikmēr 9. igauņu kājnieku pulks 22. jūnijā ieņēma [[Vidriži|Vidrižus]], [[Lēdurga|Lēdurgu]] un [[Bīriņu muiža|Bīriņu muižu]], apdraudot vienīgo tiltu pāri Gaujai. [[Juglas kaujas|Juglas kauju]] gaitā vācu spēki sāka atkāpšanos uz Rīgu kur izveidoja aizsardzības līniju pie [[Jugla]]s ezera. 1. jūlijā sākās pamiera sarunas, kas beidzās 3. jūlijā ar [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanu. == Latvijas un Igaunijas sadarbības līgums == 21. jūlijā tika noslēgts Latvijas un Igaunijas sadarbības līgums par vācu karaspēka daļu teritoriālu ierobežošanu, kopēju cīņu pret Sarkano armiju, savstarpēju aizdevumu kārtošanu un robežu noteikšanu. Līgumā bija paredzēts, ka Latvijas valdība darīs visu iespējamo, lai vācu karaspēks pildītu Antantes misijas norādījumus un atkāptos uz Daugavas kreiso krastu. Latvijas valdība deva solījumu nepieļaut jebkādu Igaunijai naidīgu karaspēka daļu formēšanu Latvijas teritorijā un apņēmās no 27. jūlija uzņemties atbildību par fronti pret lieliniekiem dienvidos no [[Lubāns|Lubāna]], bet tuvākajā laikā arī ziemeļos no Lubāna līdz Alūksnes ezeram. Līgumā bija noteikts, ka Latvijas valdība atlīdzinās izdevumus, kas otrai pusei bija radušies, apbruņojot un apmācot latviešu karaspēka vienības. Šo maksājumu veidu un termiņu noteikšanai bija paredzēts, ka tiks izveidota kopēja komisija. Līdzīgu komisiju — pa 5 locekļiem no katras puses — bija domāts organizēt [[Latvijas—Igaunijas robeža|galīgas valsts robežas]] noteikšanai starp abām līgumslēdzējām pusēm.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/61079 Kad mūsu nākotne izšķīrās frontē un pie sarunu galda] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190616054652/https://www.vestnesis.lv/ta/id/61079 |date={{dat|2019|06|16||bez}} }} Rihards Treijs, "[[Latvijas Vēstnesis]]" Nr. 54 (2629), 2002. gada 10. aprīlī</ref> == Ziemeļu korpusa neveiksme Krievijā == [[Baltā kustība|Baltās kustības]] virspavēlnieks [[Kolčaks]] 1919. gada 5. jūnijā par [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] Ziemeļrietumu frontes komandieri iecēla ģenerāli [[Judeničs|Judeniču]]. 1919. gada 7. jūnijā [[Latvijas SPR]] armija ar virspavēlnieka [[Jukums Vācietis|Jukuma Vācieša]] direktīvu tika likvidēta un to pārveidoja par Padomju Krievijas Rietumu frontes 15. armiju ar štābu Daugavpilī. Sarkanā armija jūnija sākumā apturēja krievu Ziemeļu korpusa un divu Igaunijas divīziju uzbrukumu pie [[Luga]]s, Ropšas un Gatčinas. 1. jūlijā Ziemeļu korpusu pārdēvēja par Krievijas Ziemeļrietumu armiju. 1. augustā Sarkanā armija sāka pretuzbrukumu un 5. augustā ieņēma Jamburgu, 28. augustā Pleskavu. 1919. gada 11. augustā ar [[Antante]]s valstu militārās misijas Baltijas valstīs vadītāja ģenerālmajora [[Frenks Māršs|Mārša]] palīdzību izveidoja Krievijas Ziemeļrietumu valdību (''Се́веро-За́падное прави́тельство''), kas pēc Pleskavas zaudēšanas uzturējās Tallinā. Tā oficiāli atzina Igaunijas (11. augustā), Latvijas (3. septembrī) un Somijas (23. septembrī) neatkarību. == Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas uzbrukums == {{main|Bermontiāde}} [[Attēls:EstArmyHighCommnd1920.jpg|thumb|270px|Igaunijas armijas augstākie virsnieki 1920. gadā. Sēž no kreisās: ģenerālmajors [[Andress Larka]], ģenerālmajors Яан Сотс, virspavēlnieks ģenerālleitnants [[Johans Laidoners]], admirālis [[Johans Pitka]], pulkvedis Rūdolfs Reimans. Stāv no kreisās: ģenerālmajors [[Ernests Peders]], doktors Artūrs Losmans, ģenerālmajors [[Aleksandrs Tenisons]], pulkvedis [[Kārlis Parts]], pulkvedis [[Viktors Puškars]], pulkvedis [[Jāns Rinks]].]] 21. septembrī [[Rīdigers fon der Golcs]] noslēdza slepenu vienošanos ar Bermontu, kuras rezultātā fon der Golca komandētais vācu karaspēks kļuva par [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s kodolu, juridiski pakļaujoties Bermontam, kā krievu ģenerāļa [[Nikolajs Judeničs|Nikolaja Judeniča]] vadītās armijas pārstāvim. Judeniča spēki atradās pie [[Narva]]s, Ziemeļigaunijā un Bermonts minimāli pakļāvās Judeniča pavēlēm. Bermonta pakļautībā pārgāja Dzelzsdivīzija un citas vācu vienības. 23. septembrī Bermonts paziņoja, ka latvieši un igauņi pēc miera noslēgšanas ar boļševikiem uzbruks viņa spēkiem, tāpēc pavēlēja savai armijai ieņemt aizsardzību [[Olaine]]s—[[Iecavas upe]]s—[[Valgunde]]s—[[Līvbērze]]s līnijā. 1. oktobrī viņš Jelgavā sasauca apspriedi, kurā piedalījās arī Niedra ar dažiem ministriem. Tajā pieņem vairākus lēmumus: *Ieņemt Rīgu, gāzt Pagaidu valdību un atjaunot krievu pārvaldi. *Gāzt Igaunijas valdību un atjaunot krievu pārvaldi. *Iecelt Niedru par Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernatoru. *Latvijai un Igaunijai piešķirt daļēju autonomiju Krievijas valsts sastāvā. *Latvijai un Igaunijai nebūs tiesību uz savu karaspēku. *Baltijas muižniecība saglabās visas savas privilēģijas. [[8. oktobris|8. oktobrī]] bermontiešu karaspēks sāka uzbrukumu Rīgai. Bermonta armijas kopskaits bija tuvu 51 000 kareivju, no kuriem 40 000 bija vācieši. Viņiem bija 100 lielgabali, 600 ložmetēji, 50 mīnmetēji un 120 lidmašīnas. 9. oktobrī Rīgā ieradās divi igauņu bruņuvilcieni Daugavas tiltu aizsardzībai. Jau 9. oktobrī uz Tallinu devās Latvijas Pagaidu valdības delegācija ar mērķi iegūt Igaunijas militāro palīdzību. Igauņi izvirzīja virkni pretprasību — armijai jābūt padotai igauņu komandierim, Latvijai jāsedz visus armijas izdevumus un jau pirms kauju sākuma jāsamaksā 10 miljonus rubļu avansā. Pēc kara beigām Latvijai būtu jāatjauno igauņu artilērijas lielgabali, katru gadu jāizmaksā pensijas kaujās kritušo ģimenēm. Igauņi arī pieprasīja sev izdevīgu robežas līniju Ziemeļlatvijā ([[Valkas pagasts|Valkas]], [[Lugažu pagasts|Lugažu]], [[Pedeles pagasts|Pedeles]], [[Ērģemes pagasts|Ērģemes]], [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes]], [[Omuļu pagasts|Omuļu]], [[Kārķu pagasts|Kārķu]], [[Turnavas pagasts|Turnavas]] pagastus un daļu no [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu]] un [[Ipiķu pagasts|Ipiķu]] pagasta), vienlaikus atstājot [[Roņu sala|Roņu salu]] Latvijai. [[Tautas padome]] oktobra beigās izšķirošo lēmumu par Igaunijas prasībām uzdeva veikt jaunieceltajam armijas virspavēlniekam Jānim Balodim, kurš atbildēja, ka šādu vienošanos nevar noslēgt un sarunas ar igauņiem izbeidza. Latvijas armija lielo pretuzbrukumu sāka 3. novembrī, 11. novembra rītā tika atbrīvots [[Torņakalns]], vakarā bermontieši bija atspiesti līdz [[Olaine]]i un [[Ķekava]]i. == Otrais karagājiens uz Petrogradu == [[Attēls:Skeem nr 24.jpg|thumb|270px|Igaunijas armijas (zilās bultas) un Krievu Ziemeļrietumu armijas (violetās bultas) otrais uzbrukums Petrogradai (1919. gada rudenī).]] 1919. gada 28. septembrī Krievu Ziemeļrietumu armija ar Igaunijas 2. divīzijas atbalstu sāka otro uzbrukumu Pleskavai, kuru neizdevās ieņemt. 10. oktobrī sākās galvenais uzbrukums Petrogradas virzienā, 11. oktobrī tika ieņemta Jamburga. Tā kā sarkanie bija uzspridzinājusi dzelzceļa tiltu pāri Lugas upei, tad balto bruņuvilcieni un tanki līdz 20. oktobrim iestrēga Jamburgā, gaidot pārceltuves uzcelšanu. Padomju 7. armija panikā atkāpās, 13. oktobrī tika ieņemta [[Lugas pilsēta]], 16. oktobrī [[Krasnoje Selo]], 17. oktobrī [[Gatčina]]. 18. oktobrī Krievu Ziemeļrietumu armija sāka uzbrukumu Petrogradai, tomēr Padomju Krievijas kara komisārs [[Trockis]] spēja panākt lūzumu notikumu gaitā. Viņš izdeva pavēli nošaut katru desmito karavīru tajās vienībās, kas atkāpās no savām aizsardzības pozīcijām. Izšķirošajās kaujās Pulkovas augstienē gāja bojā ap 10 tūkstošiem sarkanarmiešu.<ref>Революция и гражданская война в России: 1917—1923 гг. Энциклопедия в 4 томах. Москва: Терра, 2008. — Т. 3. — С. 316. — 560 с.</ref> Igauņu 1. divīzija nespēja ieņemt Krasnaja Gorkas cietoksni pie Somu jūras līča. 24. oktobrī sākās padomju [[15. armija (KPFSR)|15. armijas]] uzbrukums [[Vladimirs Gitiss|Vladimira Gitisa]] vadībā no Pleskavas un 2. novembrī tā ieņēma Lugu un 3. novembrī Gatčinu, 8. novembrī Gdovu un 14. novembrī Jamburgu. Viens no galvenajiem balto neveiksmes cēloņiem bija [[Bermonta afēra|Bermonta uzbrukums Rīgai]], kas ļāva padomju 15. armiju no [[Latgale]]s pārvietot ziemeļu virzienā. Igaunijas 1. divīzija smagās kaujās līdz 31. decembrim spēja noturēt frontes līniju gar Narvas upi. == Miera sarunas == [[Attēls:Joffe signing the Treaty of Tartu.jpg|thumb|270px|[[Ādolfs Joffe]] Padomju Krievijas vārdā paraksta Tartu miera līgumu ar Igauniju.]] 1919. gada 31. augustā Padomju Krievijas valdība atsūtīja oficiālu piedāvājumu sākt miera sarunas. 14.—15. septembrī [[Tallina|Tallinā]] notika [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Somija]]s valstu valdības vadītāju un ārlietu ministru konference, lai izstrādātu vienotu nostāju miera sarunām ar [[Krievijas PFSR|Padomju Krieviju]]. 17. septembrī Pleskavā bez rezultātiem notika pirmā starpvaldību tikšanās. No 29. septembra līdz 1. oktobrim [[Tartu]] notika otrā Baltijas valstu konference, kurā to valdību pārstāvji nolēma neuzsākt separātas miera sarunas un neslēgt separātus miera līgumus ar Krieviju. Pēc lielinieku panākumiem novembrī Igaunijas valdība nolēma tomēr sākt miera sarunas ar Padomju Krieviju, 2. decembrī [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] pilnvaroja [[Joffe|Joffi]] vadīt sarunas. Miera sarunas sākās 5. decembrī Tartu. Sarunās piedalījās arī Latvijas novērotāju delegācija, kas 8. decembrī saņēma Padomju Krievijas piedāvāto pamiera projektu. Latvijas valdība izvirzīja noteikumus, ka sarunas iespējams uzsākt tikai tad, ja Krievijas valdība būs gatava atstāt [[Latgale|Latgali]] un likvidēt [[Pēteris Stučka|Stučkas]] valdību. 24. decembrī Rīgā tika saņemta telegramma, ka Krievijas puse Latvijas prasības ir pieņēmusi. 31. decembrī tika parakstīts pamiers, bet par Igaunijas brīvības cīņu noslēgumu uzskata [[Igaunijas-Krievijas miera līgums|Igaunijas-Krievijas miera līguma]] noslēgšanu 1920. gada 2. februārī. == Skatīt arī == * [[Latvijas brīvības cīņas]] * [[Lietuvas brīvības cīņas]] * [[Somijas pilsoņu karš]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] c7hqb05eeizpj096v90cosmara3f1cu Aiva Brauna 0 378062 3671696 2966882 2022-08-17T14:29:21Z 90.139.39.208 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Aiva Brauna''' ir latviešu dziedātāja, kas pazīstama kā rokgrupas "[[Sīpoli (grupa)|Sīpoli]]" soliste. A. Brauna ir uzaugusi [[Kandava|Kandavā]],<ref>[http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/56-sipoli-albums-sipoli-1987.a90930/ "Zibens pa dibenu" - #56 "Sīpoli" albums "Sīpoli" (1987)]</ref> kur beigusi vidusskolu un mācījusies klavierspēli bērnu mūzikas skolā. 70. gados viņa iesaistījās grupā "Sīpoli", kura [[Tukums|Tukumā]] pastāvēja no 1974. gada un uzplaukumu piedzīvoja, kad 1978. gadā tajā iesaistījās [[Mārtiņš Brauns]], kurš, par spīti uzvārdam, nav A. Braunas radinieks. Turpmākos gadus A. Brauna kopā ar [[Niks Matvejevs|Niku Matvejevu]] bija "Sīpolu" soliste, un viņas sniegums vairākkārt izpelnījies atzinību republikas ansambļu skatēs. 1983. gadā žurnāliste Gunta Prape rakstīja: "Aiva Brauna īsti labi laikam jūtas tikai priecīgos, roka un blūza intonācijām bagātos "grāvējos". Lai gan publikai parasti labāk patīk lēnie un klusie Aivas dziedātie "gabali".<ref>Gunta Prape. Kamēr tu šo spēli spēlē... ''Liesma'', 1983, Nr. 10.</ref> 80. gados paralēli dziedāšanai grupā A. Brauna studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Svešvalodu fakultātē neklātienē.<ref>Magda Priedīte. Estrādei un mīlestībai. ''Zvaigzne'', 1984, 20. decembrī.</ref> Viņa piedalījusies "Sīpolu" albumu "Sīpoli" (1985) un "Viena asins" (1987) ierakstos, bet viņas populārākā dziesma "Sīpolu" repertuārā ir M. Brauna dziesma "Daugaviņa" ar [[Vilis Plūdonis|Viļa Plūdoņa]] dzeju, kas [[Mikrofona aptauja 1984|1984. gada "Mikrofona" aptaujā]] ieguva 5. vietu. 1988. gadā "Sīpoli" piedalījās festivālā "[[Liepājas dzintars]]", kur izpildīja N. Matvejeva dziesmu ciklu "Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām" ar [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] dzeju. A. Brauna un N. Matvejevs ieguva festivāla balvas kā labākie vokālisti, bet "Sīpoli" ieguva festivāla ''Grand Prix''.<ref>Egils Līcītis. Mēs esam stipri. ''[[Padomju Jaunatne]]'', 1988, 27. augusts.</ref> Drīz pēc tam "Sīpoli" beidza savu pastāvēšanu, un A. Brauna pēc tam ar mūziku vairs nenodarbojās. Viņa strādā Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā par angļu valodas skolotāju.<ref>[http://www.rcdp.lv/skolotaji Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola - Skolotāji. Pameta darbu 2022. gadā.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Brauna, Aiva}} [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] 2raw5n7mzkfpat20q4tjgjchcqzgirz 3671701 3671696 2022-08-17T14:43:25Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Aiva Brauna''' ir latviešu dziedātāja, kas pazīstama kā rokgrupas "[[Sīpoli (grupa)|Sīpoli]]" soliste. A. Brauna ir uzaugusi [[Kandava|Kandavā]],<ref>[http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/56-sipoli-albums-sipoli-1987.a90930/ "Zibens pa dibenu" - #56 "Sīpoli" albums "Sīpoli" (1987)]</ref> kur beigusi vidusskolu un mācījusies klavierspēli bērnu mūzikas skolā. 70. gados viņa iesaistījās grupā "Sīpoli", kura [[Tukums|Tukumā]] pastāvēja no 1974. gada un uzplaukumu piedzīvoja, kad 1978. gadā tajā iesaistījās [[Mārtiņš Brauns]], kurš, par spīti uzvārdam, nav A. Braunas radinieks. Turpmākos gadus A. Brauna kopā ar [[Niks Matvejevs|Niku Matvejevu]] bija "Sīpolu" soliste, un viņas sniegums vairākkārt izpelnījies atzinību republikas ansambļu skatēs. 1983. gadā žurnāliste Gunta Prape rakstīja: "Aiva Brauna īsti labi laikam jūtas tikai priecīgos, roka un blūza intonācijām bagātos "grāvējos". Lai gan publikai parasti labāk patīk lēnie un klusie Aivas dziedātie "gabali".<ref>Gunta Prape. Kamēr tu šo spēli spēlē... ''Liesma'', 1983, Nr. 10.</ref> 80. gados paralēli dziedāšanai grupā A. Brauna studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Svešvalodu fakultātē neklātienē.<ref>Magda Priedīte. Estrādei un mīlestībai. ''Zvaigzne'', 1984, 20. decembrī.</ref> Viņa piedalījusies "Sīpolu" albumu "Sīpoli" (1985) un "Viena asins" (1987) ierakstos, bet viņas populārākā dziesma "Sīpolu" repertuārā ir M. Brauna dziesma "Daugaviņa" ar [[Vilis Plūdonis|Viļa Plūdoņa]] dzeju, kas [[Mikrofona aptauja 1984|1984. gada "Mikrofona" aptaujā]] ieguva 5. vietu. 1988. gadā "Sīpoli" piedalījās festivālā "[[Liepājas dzintars]]", kur izpildīja N. Matvejeva dziesmu ciklu "Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām" ar [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] dzeju. A. Brauna un N. Matvejevs ieguva festivāla balvas kā labākie vokālisti, bet "Sīpoli" ieguva festivāla ''Grand Prix''.<ref>Egils Līcītis. Mēs esam stipri. ''[[Padomju Jaunatne]]'', 1988, 27. augusts.</ref> Drīz pēc tam "Sīpoli" beidza savu pastāvēšanu, un A. Brauna pēc tam ar mūziku vairs nenodarbojās. Līdz 2022. gadam strādāja Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā par angļu valodas skolotāju. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Brauna, Aiva}} [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] icvlwb88kdgwmn4g3n886y2ynie8e9r Grēdu iela (Rīga) 0 382497 3671999 3341682 2022-08-18T08:26:32Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Grēdu iela | attēls = Grēdu iela.JPG | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Maskavas forštate]] | ielas garums = 660 [[metrs|m]] | atklāta = | vēst nosaukumi = Stāpeļu iela (1883—1923) | joslu skaits = 1—2 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Grēdu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Tās garums ir 660 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balticmaps.eu/lv/c___2689184.07-7746201.01-16/f___ls-pUek+TShs5f+e..V++U+l7U2b5W2n1f++t3i+/bl___cl|title=BalticMaps|website=www.balticmaps.eu|access-date=2020-12-26}}</ref> Grēdu iela sākas krustojumā ar [[Balvu iela (Rīga)|Balvu ielu]], bet beidzas strupceļā aiz otra krustojuma ar [[Kojusalas iela|Kojusalas ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/map/di?xy=509622.14483467944,309803.1393886888&z=2000|title=VZD datu publicēšanas portāls|website=www.kadastrs.lv|access-date=2020-12-26}}</ref> == Vēsture == Grēdu iela savu nosaukumu ieguva gandrīz vienlaicīgi ar pārējām rajona ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās iela minēta 1880./1883. gadā ar nosaukumu '''Stāpeļu iela'''. Savu tagadējo nosaukumu Grēdu iela ieguva 1923. gadā.<ref >{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/1/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Maskavas forštate.|date=November 24, 2008|access-date={{dat|2018|04|07||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170708121858/http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/1|archivedate={{dat|2017|07|08||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == * [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] (T-veida krustojums) * [[Kojusalas iela]] (T-veida krustojums) * [[Fridriķa iela]] (T-veida krustojums) * Kojusalas iela (T-veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Maskavas forštate]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] paxbtkxqbofx7kkd8bank930e68p4wv Īsā iela (Rīga) 0 382498 3672007 2880191 2022-08-18T08:31:32Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Īsā iela |attēls = Īsā iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Īsā iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Īsā iela robežojas ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas]], [[Pirts iela (Rīga)|Pirts]] un [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta ielu]]. Pa Īso ielu kursē arī 3., 7. un 9. maršruta tramvaji. == Vēsture == Īsā iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās parādās 1880./1883. gadā ar nosaukumu Īsā iela, un savu nosaukumu tā arī nav vairāk mainījusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/2/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Maskavas forštate.|date=November 24, 2008}}</ref> == Skatīt arī == * [[Maskavas forštate]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] jat6mlb63g9s7re1e7rjmh2vffjm48l Kojusalas iela 0 382499 3672012 3341686 2022-08-18T08:38:34Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Kojusalas iela | attēls = Kojusalas iela.JPG | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Maskavas forštate]] | ielas garums = 829 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 1—2 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis|bruģakmens]], [[grants]], bez seguma | ievēr celtnes = [[Rīgas nacionālā sporta manēža|Nacionālā sporta manēža]] | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Kojusalas iela''' ir [[Maskavas forštate]]s iela [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Rīga|Rīgā]]. Tās garums ir 829 metri.<ref name="opendata-riga" /> Tā nosaukta [[Kojusala|Kojusalas]], vēsturiskās Daugavas salas, vārdā. == Vēsture == Kojusalas iela pirmo reizi avotos minēta 1846. gadā ar esošo nosaukumu, kas laika gaitā tā arī nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/2/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Maskavas forštate.|date=November 24, 2008}}</ref> == Ielas raksturojums == Kojusalas iela robežojas ar [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta]], [[Toma iela (Rīga)|Toma]], [[Balvu iela (Rīga)|Balvu]], [[Grēdu iela (Rīga)|Grēdu]], [[Dricānu iela (Rīga)|Dricānu]], [[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]]. Tā iet gar dažādām sabiedriskām ēkām (tai skaitā [[Rīgas nacionālā sporta manēža|Rīgas nacionālo sporta manēžu]]), tad caur daudzstāvu dzīvojamās apbūves rajonu, gar [[Kojusalas dārzs|Kojusalas dārzu]]. Pārtrūkst krustojumā ar Frīdriķa ielu, pretī 3. tramvaja depo. Tad juridiski atsākas (dabā šis posms eksistē fragmentāri) starp Grēdu un Maskavas ielu un beidzas pret Maskavas ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balticmaps.eu/lv/c___2689396.66-7746458.99-16/bl___cl|title=BalticMaps|website=www.balticmaps.eu|access-date=2020-12-26}}</ref> == Skatīt arī == * [[Maskavas forštate]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] hvnioyxqnnhu67n7xbd86zjjgo6dvi1 Mazā Krasta iela (Rīga) 0 382501 3672078 3236552 2022-08-18T10:23:31Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Mazā Krasta iela |attēls = Mazā Krasta iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Mazā Krasta iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Mazā Krasta iela robežojas ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas]], [[Bārddziņu iela (Rīga)|Bārddziņu]], [[Īsā iela (Rīga)|Īso]], [[Grebenščikova iela (Rīga)|Grebenščikova]], [[Toma iela (Rīga)|Toma]] un [[Kojusalas iela (Rīga)|Kojusalas ielu]]. == Vēsture == Mazā Krasta iela ir viena no jaunākajām [[Maskavas priekšpilsēta]]s ielām. Tā izveidojās kā atsevišķa iela tikai 1998. gadā, līdz tam tā bija daļa no [[Krasta iela]]s.<ref >{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Maskavas forštate.|date=November 24, 2008|access-date={{dat|2018|04|07||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180528174416/http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|archivedate={{dat|2018|05|28||bez}}}}</ref> == Skatīt arī == * [[Maskavas forštate]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] r1asu3gpo3idc4fofmvupx4el2hp97n Varakļānu iela (Rīga) 0 382573 3672113 3162106 2022-08-18T11:39:03Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Varakļānu iela |attēls = Varakļānu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = Harkovas iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Varakļānu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Varakļānu iela ir viena no mazajām [[Maskavas priekšpilsēta]]s iekškvartālu ielām un robežojas tikai ar [[Dricānu iela (Rīga)|Dricānu ielu]]. == Vēsture == Varakļānu iela Rīgas adrešu grāmatās sastopama no 1900. gada ar nosaukumu '''Harkovas iela'''. 1923. gadā tā tika pārsaukta par godu [[Latgale]]s ciemam (tagad pilsētai) [[Varakļāni]]em par Varakļānu ielu.<ref >{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Maskavas forštate.|date=November 24, 2008}}</ref> == Skatīt arī == * [[Maskavas forštate]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 7g95jghmhxhvb043f9mlog5wcd5r41w 3672114 3672113 2022-08-18T11:39:33Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Varakļānu iela |attēls = Varakļānu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = Harkovas iela (1900—1923) |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Varakļānu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Varakļānu iela ir viena no mazajām [[Maskavas priekšpilsēta]]s iekškvartālu ielām un robežojas tikai ar [[Dricānu iela (Rīga)|Dricānu ielu]]. == Vēsture == Varakļānu iela Rīgas adrešu grāmatās sastopama no 1900. gada ar nosaukumu '''Harkovas iela'''. 1923. gadā tā tika pārsaukta par godu [[Latgale]]s ciemam (tagad pilsētai) [[Varakļāni]]em par Varakļānu ielu.<ref >{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Maskavas forštate.|date=November 24, 2008}}</ref> == Skatīt arī == * [[Maskavas forštate]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] in3hiphdrjc7ipgx23od668800x4if3 Spīķeru iela (Rīga) 0 382574 3671944 2835542 2022-08-18T06:52:02Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Spīķeru iela |attēls = Spīķeru iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Centrāltirgus]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Spīķeru iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Centrāltirgus|Centrāltirgū]]. Spīķeru iela ir Sarkano Spīķeru kvartāla centrālā iela un robežojas ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas]], [[Nēģu iela (Rīga)|Nēģu]] un [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa ielu]]. == Vēsture == Spīķeru iela tika izveidota 1861. gadā pēc Sarkano Spīķeru uzcelšanas. Laika gaitā savu nosaukumu nav mainījusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Maskavas forštate.|date=November 24, 2008}}</ref> == Skatīt arī == * [[Centrāltirgus]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Spīķeru promenāde]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] anvanimyr3yssickafmbstg42chzh7y Speķa iela (Rīga) 0 382575 3672104 2852579 2022-08-18T11:27:45Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Speķa iela |attēls = Speķu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Speķa iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] pie [[Salu tilts|Salu tilta]]. Speķa iela ir viena no visīsākajām [[Rīga]]s ielām un robežojas ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas]] un [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta ielu]]. Ielas garums ir 55 metri. == Vēsture == Speķa ielai nosaukums tika dots 1885. gadā, līdz tam laikam tā pastāvēja kā bezvārda iela. Laika gaitā tā savu nosaukumu nav mainījusi. Nosaukums Speķa iela tika dots par godu [[Speķupe]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Maskavas forštate.|date=November 24, 2008}}</ref> == Skatīt arī == * [[Maskavas forštate]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Salu tilts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] la41p2qem9kfdhs6qrikjisjg7z500e Pūpolu iela (Rīga) 0 382576 3671784 3236614 2022-08-17T18:11:28Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Pūpolu iela |attēls = Pūpolu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Centrāltirgus]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Pūpolu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Centrāltirgus|Centrāltirgū]]. Pūpolu iela ir viena Sarkano Spīķeru kvartāla centrālajām ielām un robežojas ar [[Nēģu iela (Rīga)|Nēģu]] un [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas ielu]]. == Vēsture == Pūpolu iela izveidota tikai 1932. gadā un savu nosaukumu nav laika gaitā mainījusi. Pūpolu iela atrodas Sarkano Spīķeru rajonā pie [[Centrāltirgus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Maskavas forštate.|date=November 24, 2008|access-date={{dat|2018|04|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180528174416/http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|archivedate={{dat|2018|05|28||bez}}}}</ref> == Skatīt arī == * [[Centrāltirgus]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Spīķeru promenāde]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] eq1yrs8ato9be7vhofo57ch6oqdnzls 3671942 3671784 2022-08-18T06:48:47Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Pūpolu iela |attēls = Pūpolu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Centrāltirgus]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Pūpolu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Centrāltirgus|Centrāltirgū]]. Pūpolu iela ir viena Sarkano Spīķeru kvartāla centrālajām ielām un robežojas ar [[Nēģu iela (Rīga)|Nēģu]] un [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas ielu]]. == Vēsture == Pūpolu iela izveidota 1932. gadā un savu nosaukumu nav laika gaitā mainījusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Maskavas forštate.|date=November 24, 2008|access-date={{dat|2018|04|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180528174416/http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|archivedate={{dat|2018|05|28||bez}}}}</ref> == Skatīt arī == * [[Centrāltirgus]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Spīķeru promenāde]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] qibpr6i2udfmaxkfwxzmgh21y0sx0m6 Nēģu iela (Rīga) 0 382577 3671943 3236569 2022-08-18T06:51:18Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Nēģu iela |attēls = Nēģu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Centrāltirgus]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Nēģu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Centrāltirgus|Centrāltirgū]]. Nēģu iela ir viena no Sarkano Spīķeru kvartāla šķērsielām un robežojas ar [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas]], [[Pūpolu iela (Rīga)|Pūpolu]], [[Spīķeru iela (Rīga)|Spīķeru]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa ielu]]. == Vēsture == Nēģu iela tika izveidota 1932. gadā pēc Centrāltirgus atklāšanas. Iela laika gaitā savu nosaukumu nav mainījusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Maskavas forštate.|date=November 24, 2008|access-date={{dat|2018|04|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180528174416/http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/3/|archivedate={{dat|2018|05|28||bez}}}}</ref> == Skatīt arī == * [[Centrāltirgus]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu N}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] a81l1yum33hs3edc3rvufsv4ipbhbxf Egans Bernals 0 398699 3671688 3660092 2022-08-17T14:02:43Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Infobox cyclist | name = Egans Bernals | vārds_orig = ''Egan Bernal'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Egan Bernal KOERS 2019 01 (cropped).jpg | image_size = | caption = Egans Bernals 2019. gadā | fullname = Egans Arlejs Bernals Gomess | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|13}} | birth_place = {{vieta|Kolumbija|Bogota}}<ref name=eles>{{ziņu atsauce|url=https://www.elespectador.com/deportes/ciclismo/egan-bernal-un-campeon-desde-antes-de-nacer-articulo-710023|title=Egan Bernal, un campeón desde antes de nacer|date=2017-08-26|work=elespectador.com|access-date=2017-12-29|language=Spanish}}</ref> | height = 175 cm | weight = 60 kg | currentteam = {{ct|SKY}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = kalnu braucējs | amateuryear 1 = | amateurteam 1 = | proyear 1 = 2016–2017 | proteam 1 = {{ct|AND|2016}} | proyear 2 = 2018– | proteam 2 = {{ct|SKY|2018}} | majorwins = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]''' :''[[Tour de France]]'' ::[[Kopvērtējums Tour de France|Kopvērtējums]] ([[2019. gada Tour de France|2019]]) ::[[Jauno braucēju klasifikācija Tour de France|Jauno braucēju klasifikācija]] (2019) :''[[Giro d'Italia]]'' ::[[Kopvērtējums Giro d'Italia|Kopvērtējums]] ([[2021. gada Giro d'Italia|2021]]) ::[[Jauno braucēju klasifikācija Giro d'Italia|Jauno braucēju klasifikācija]] ([[2021. gada Giro d'Italia|2021]]) ::2 posmi ([[2021. gada Giro d'Italia|2021]]) '''[[Daudzdienu sacensības]]''' :[[Parīze—Nica]] ([[2019. gada Parīze—Nica|2019]]) :''[[Tour de Suisse]]'' ([[2019. gada Tour de Suisse|2019]]) :''[[Tour of California]]'' ([[2018. gada Tour of California|2018]]) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :Kolumbijas čempions individuālajā braucienā (2018) | medaltemplates = }} '''Egans Arlejs Bernals Gomess''' ({{val|es|Egan Arley Bernal Gómez}}; dzimis {{dat|1997|1|13}} [[Bogota|Bogotā]]<ref name=eles/>) ir [[Kolumbija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], kurš pārstāv ''[[UCI WorldTeam]]'' komandu ''{{ct|SKY}}''.<ref name=":0">{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/egan-bernal-signs-for-team-sky/|title=Egan Bernal signs for Team Sky|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=Immediate Media Company|date=27 August 2017|accessdate=3 January 2018|last=|first=}}</ref> Bernals uzvarēja [[2019. gada Tour de France]], kļūstot par pirmo [[Latīņamerika|latīņamerikāni]], kas uzvarējis šajās sacensībās.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.thesouthafrican.com/sport/cycling/letour2019-youngest-oldest-winners/ |title=Youngest and Oldest Winners of the Tour de France |work=[[TheSouthAfrican.com]]|publisher=[[Blue Sky Publications]]|accessdate=28 July 2019}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://oklahoman.com/article/feed/9938464/a-tour-for-the-ages-getting-its-first-south-american-winner|title=A Tour for the ages is getting its first South American winner|work=[[Oklahoman.com]]|publisher=[[Associated Press]]|access-date=28 July 2019|archive-date={{dat|2019|07|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190728221605/https://oklahoman.com/article/feed/9938464/a-tour-for-the-ages-getting-its-first-south-american-winner}}</ref> [[2021. gada Giro d'Italia|2021. gada ''Giro d'Italia'']] viņš guva savu otro uzvaru [[Riteņbraukšanas lielās tūres|lielajās tūrēs]]. == Karjera == === Karjeras sākums === Juniora vecumā startējis [[kalnu riteņbraukšana]]s sacensībās, pasaules junioru čempionātā izcīnījis sudraba (2014) un bronzas (2015) medaļu. Pēc veiksmīgas 2017. gada sezonas, kad Bernals uzvarēja divos ''[[Tour de l'Avenir]]'' posmos un kopvērtējumā, viņš parakstīja līgumu ar ''{{ct|SKY|2018}}'' uz nākamo sezonu.<ref name=":0" /> === ''Team Sky'' === 2018. gada maijā Bernals uzvarēja ''[[2018. gada Tour of California|Tour of California]]'' kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/colombians-dominate-at-tour-of-california/|title=Colombians dominate at Tour of California|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-03-17|date=}}</ref> 2019. gada martā uzvarēja [[2019. gada Parīze—Nica|Parīze—Nica]] daudzdienu sacensību kopvērtējumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/paris-nice-2019/stage-8/results/|title=Bernal wins Paris-Nice|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-03-17|date=}}</ref> bet jūnijā arī [[2019. gada Tour de Suisse|''Tour de Suisse'']] daudzdienu sacensību kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-de-suisse-2019/stage-9/results/|title=Tour de Suisse: Bernal secures overall victory|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-07-02|date=}}</ref> [[2019. gada Tour de France|2019. gada ''Toure de France'']] Bernals sāka kā viens no ''{{ct|SKY|2019a}}'' līderiem, tomēr vadošā loma bija atvēlēta komandas biedram, iepriekšējā gada tūres uzvarētājam [[Geraints Tomass|Geraintam Tomasam]]. Bernals tūri aizvadīja stabili, neuzvarēja nevienā no posmiem, bet vadību pārņēma pēc saīsinātā 19. posma ar kāpumu ''Col de l'Iseran'' kalnu pārejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2019/stage-19/results/|title=Tour de France: Bernal takes yellow on shortened stage 19|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-07-30|date=}}</ref> Vadību Bernals noturēja līdz pat tūres finišam, kļūstot par pirmo kolumbieti un jaunāko tūres uzvarētāju kopš [[1909. gada Tour de France|1909. gada]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/cycling/tour-de-france/2018/tour-de-france-2019-news-egan-bernal-makes-history-as-caleb-ewan-triumphs-on-champs-elysees_sto7391931/story.shtml|title=Tour de France 2019 news – Egan Bernal makes history as Caleb Ewan triumphs on Champs-Elysees|website=Eurosport|access-date=2019-07-30|date=2019-07-28}}</ref> [[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']] Bernals iesāka kā viens no favorītiem un ''{{ct|SKY|2020b}}'' līderis, taču, cīnoties ar [[2020. gada Criterium du Dauphiné|''Criterium du Dauphiné'']] gūtā savainojuma sekām, izstājās pēc 16. posma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2020/09/egan-bernal-is-out-of-the-tour-de-france/|title=Egan Bernal is out of the Tour de France|website=CyclingTips|access-date=2020-09-16|date=2020-09-16|language=en-US}}</ref> 2022. gada janvārī treniņbrauciena laikā Bernals guva traumas, kad iebrauca stāvošā autobusā, pēc šī negadījuma bija nepieciešamas vairākas operācijas, to skaitā mugurkaulam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/01/egan-bernal-undergoes-spinal-surgery-after-bus-collision/|title=Egan Bernal undergoes spinal surgery after bus collision|website=CyclingTips|access-date=2022-01-25|date=2022-01-25|language=en}}</ref> Marta beigās viņš atsāka treniņus ārpus telpām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/03/egan-bernal-is-back-riding-on-the-road-and-loving-it/|title=Egan Bernal is back riding on the road and loving it|website=CyclingTips|access-date=2022-03-28|date=2022-03-27|language=en}}</ref> Sacensību apritē Bernals atgriezās 16. augustā startējot ''[[Danmark Rundt]]'' daudzdienu sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/08/egan-bernal-back-racing-while-ineos-grenadiers-confirm-carapaz-exit/|title=Egan Bernal back racing while Ineos Grenadiers confirm Carapaz exit|last=Long|first=Jonny|website=CyclingTips|access-date=2022-08-17|date=2022-08-15|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bernals, Egans}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kolumbijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Tour de France kopvērtējuma uzvarētāji]] [[Kategorija:Giro d'Italia kopvērtējuma uzvarētāji]] [[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]] tg2hi1cd4rilfu7yuerh8p8c9tsxb7b 14. Saeimas vēlēšanas 0 403238 3671664 3669129 2022-08-17T12:48:15Z LinguineFusilli 91948 /* 2022. gads */ Pievienoju palikušas piecas partijas no Factuma reitingiem wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(30841645967).jpg|150x75px]]<br> [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(45781418991).jpg|150x75px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = [[Artis Pabriks]]<br />[[Marija Golubeva]] | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notika no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta === Vēlēšanās pieteikti 1832 kandidāti&nbsp;— 1167 (63,7%) vīrieši un 665 (36,3%) sievietes 19 sarakstos. Augstākā izglītība bija 1366 (74,6%) kandidātiem, vidējā izglītība&nbsp;— 432 (23,6%), pamatizglītība&nbsp;— 34 (1,9%). Vēlēšanās piedalījās kandidāti ar dubultpilsonību: trim kandidātiem&nbsp;bija arī [[ASV]] pilsonība, pa vienam&nbsp;— [[Austrālija|Austrālijas]], [[Austrija|Austrijas]], [[Dānija|Dānijas]], [[Igaunija|Igaunijas]], [[Libāna|Libānas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Vācija|Vācijas]] pavalstniecība.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija [[Hosams Abu Meri]], bet personas ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu dubultpilsonību bija [[Viktorija Anna Graudiņa]], [[Vita Anda Tērauda]] un [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Amerikas Savienoto Valstu pilsonis [[Māris Indulis Graudiņš]] nenorādīja šo pilsonību. [[Rīga|Rīgā]] dzīvojoši bija 696 jeb 38% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Varakļānu novads|Varakļānu novadā]]&nbsp;— viens. === Vecums === 15 jeb 0,8% kandidātiem bija 21 gads, 13 jeb 0,7% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 41-50 gadu grupa ar 493 (26,9%) un 31—40 gadu grupa ar 479 (26,1%) kandidātiem, tātad 53% kandidātu bija vecumā no 31 līdz 50 gadiem,<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022. Statistika]</ref> jaunākais kandidāts bija 2001. gadā dzimušais BDO invest jaunākais juridiskais konsultants Dāvis Dejus, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais [[Rīgas dome|Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta]] galvenais speciālists-būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], kuram bija pilni 92 gadi.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> === Ģimenes stāvoklis === 46,5% jeb 851 kandidāts savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 752 jeb 41,0% norādīja, ka precējušies, 64 jeb 3,5%, ka šķīrušies, 151 jeb 8,2%, ka neprecējušies, bet 14 jeb 0,8% bija atraitņi.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> === Tautība === 1098 (59,9%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 109 (5,9%) [[Latvijas krievi|krievi]], 15 (0,8%) [[Latvijas poļi|poļi]], 13 (0,7%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 7 [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 4 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 [[Latvijas ebreji|ebreji]], 3 [[tatāri]], 2 [[armēņi|armēnis]], kā arī viens [[lībieši|lībietis (līvs)]], [[baškīri|baškīrs]], [[gruzīni|gruzīns]], [[Latvijas igauņi|igaunis]], [[karēļi|karēlis]], [[Libāna|libānietis]], [[udmurti|udmurts]] un [[Latvijas vācieši|vācietis]]. 570 (31,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |- ! scope="row"|9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |- ! scope="row"|10 |[[Katram un katrai]] |- ! scope="row"|11 |[[Latvijas Krievu savienība]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||07|29|SK}} |- ! scope="row"|12 |[[Republika (partija)|Republika]] |- ! scope="row"|13 |[[Konservatīvie]] |- ! scope="row"|14 | [[Suverēnā vara]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|01|SK}} |- ! scope="row"|15 |[[Tautas varas spēks]] |- ! scope="row"|16 |[[Tautas kalpi Latvijai]] |- ! scope="row"|17 | [[Apvienība Latvijai]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|02|SK}} |- ! scope="row"|18 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |- ! scope="row"|19 |[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !2 |[[Latvijas Krievu savienība]] |<small>[[Miroslavs Mitrofanovs]]</small> |<small>[[Andris Vurčs]]</small> |<small>[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]</small> |<small>[[Jeļena Osipova]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !3 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !4 |[[Tautas kalpi Latvijai]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]</ref> |<small>[[Edgars Kramiņš]]</small> |<small>[[Andris Lubiņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Normunds Zernis]]</small> |<small>[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]</small> |- !5 |[[Suverēnā vara]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Ļubova Švecova]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Inga Gluzda]]</small> |<small>[[Silvija Šimfa]]</small> |- !6 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |<small>[[Andrejs Krasņikovs]]</small> |<small>[[Imants Burvis]]</small> |<small>[[Ēriks Flaumanis]]</small> |<small>[[Aivars Ošenieks]]</small> |<small>[[Jolanta Zeltiņa]]</small> |- !7 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !8 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !9 |[[Tautas varas spēks]] |<small>[[Valentīns Jeremejevs]]</small> |<small>[[Jānis Sondars]]</small> |<small>[[Jurijs Ragozins]]</small> |<small>[[Vladislavs Valentins]]</small> |<small>[[Aigars Egle]]</small> |- !10 |[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] |<small>[[Anita Mitriķe]]</small> |<small>[[Iveta Lauciņa]]</small> |<small>[[Sandra Dzene]]</small> |<small>[[Madara Gobziņa]]</small> |<small>[[Santa Ķempele]]</small> |- !11 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |- !12 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !13 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !14 |[[Katram un katrai]] |<small>[[Aldis Gobzems]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Igors Prelatovs]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Lazdiņš]]</small> |- !15 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !16 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !17 |[[Apvienība Latvijai]] |<small>[[Jānis Riņķis]]</small> |<small>[[Māris Možvillo]]</small> |<small>[[Iļja Zļenko]]</small> |<small>[[Guntis Rolis]]</small> |<small>[[Uldis Godainis]]</small> |- !18 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !19 |[[Republika (partija)|Republika]] |<small>[[Sandis Ģirģens]]</small> |<small>[[Kaspars Ģirģens]]</small> |<small>[[Jevgēnijs Koršenkovs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Normunds Barkāns]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |- |[[Katram un katrai]] |[[Aldis Gobzems]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}</ref> |- |[[Republika (partija)|Republika]] |[[Sandis Ģirģens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Tautas kalpi Latvijai]] |[[Edgars Kramiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref> |- |[[Attīstībai/Par!]] |[[Artis Pabriks]]<br>[[Marija Golubeva]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-par-premjera-amata-kandidatu-izvirza-pabriku.a467882/|title=«Attīstībai/Par!» par premjera amata kandidātu izvirza Pabriku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="2" |[[Suverēnā vara|SV]] ! rowspan="2" |[[Tautas kalpi Latvijai|TKL]] ! rowspan="2" |[[Kristīgi Progresīvā partija|KPP]] ! rowspan="2" |[[Vienoti Latvijai (partija)|VL]] ! rowspan="2" |[[Tautas varas spēks|TVS]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767AB; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9D2235; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9F2D6B; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#B1437E; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#590322; width:30px;" | |- |3.–7. augusts |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-partiju-trijnieka-jv-saskana-un-na Factum/ReTV] |878 |'''10,9''' |0,2 |'''5,9''' |'''9,4''' |'''10,5''' |'''7,7''' | colspan="2" |'''7,7''' | style="background:#a0d78e" |'''21,0''' |3,5 |'''6,3''' |2,2 |4,5 |'''6,1''' |1,4 |0,6 |0,1 |0,1 |0,0 |– | colspan="2" |45,4 | style="background:#a0d78e" |10,1 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ltv-partiju-reitingi-liecina-par-teoretisku-iespeju-ieklut-saeima-12-partijam.a467933/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1818 |'''7,3''' |– |2,4 |'''5,5''' |'''7,5''' |'''5,1''' | colspan="2" |3,3 | style="background:#a0d78e" |'''8,8''' |3,8 |4,5 |2,7 |3,4 |2,9 |1,2 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |– |26,9 |12,9 | style="background:#a0d78e" |1,3 |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |1,3 |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |0,9 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="11" |''nav'' |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 2meno6aflt9xit7hx4s8i3h3hhdg4xl Bhakti Kulkarni 0 408746 3671642 3635950 2022-08-17T12:02:58Z Uldis s 26307 2022. gada šaha olimpiādes rezultāts wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Bhakti Kulkarni | vārds_orig = ''Bhakti Kulkarni'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1992 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Goa}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IND}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Bhakti Kulkarni''' ({{val|en|Bhakti Kulkarni}}; dzimusi {{dat|1992|5|19}} [[Goa]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rediff.com/sports/report/bhakti-is-goas-first-woman-grandmaster/20120914.htm|title=Bhakti is Goa's first Woman Grandmaster - Rediff.com Sports|website=www.rediff.com}}</ref>) ir [[Indija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2012). == Biogrāfija == 2011. gadā uzvarējusi Āzijas junioru šaha čempionātā U20 meiteņu grupā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr50829.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&wi=821|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Asian Junior Girls Chess Championships 2011|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref> 2013. gadā [[Čehija|Čehijā]] bijusi pirmā starptautiskā sieviešu šaha turnīrā ''Open Vysočina''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr111476.aspx?lan=1&art=4&wi=821|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Open Vysočina 2013 - A|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref> 2016. gadā uzvarējusi Āzijas sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://chessbase.in/news/interview-with-bhakti-kulkarni/|title=Interview with Asian Women's Champion Bhakti Kulkarni - ChessBase India|website=chessbase.in}}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Natālija Pogoņina|Natālijai Pogoņinai]].<ref>[https://ugra2018.fide.com/pairings/ Women’s World Championship 2018]</ref> Divas reizes pārstāvējusi Indijas komandu Āzijas komandu šaha čempionātos (2009, 2016), kuros individuālajā vērtējumā izcīnījusi bronzas (2009) medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpbase.org/playerss/s6caq00g.html|title=OlimpBase :: Women's Asian Team Chess Championship :: Kulkarni Bhakti|first=Wojciech|last=Bartelski|website=www.olimpbase.org}}</ref> 2019. gadā pārstāvējusi Indijas komandu [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]]. Pārstāvējusi Indijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2012. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=5019516&title=WGM&pb=34|title=FIDE Title Applications (GM, IM, WGM, WIM, IA, FA, IO)|first=|last=Administrator|website=ratings.fide.com}}</ref> bet 2019. gadā - starptautiskā vīriešu meistara (IM) nosaukumu.<ref>[https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=5019516&title=IM&pb=57&reff=0 3rd quarter PB 2019, 7-8 September, Budapest, HUN]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 5019516 | chessgames = 120386 | 365chess = Kulkarni_Bhakti }} {{DEFAULTSORT:Kulkarni, Bhakti}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] [[Kategorija:Indijā dzimušie]] jh4p2fe0m95okc7q5m1lnlrnys6suaw Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 3671777 3671203 2022-08-17T18:01:16Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-08-17 18:01:16{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 37 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dz</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 37 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.....</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 35 || {{U|Papuass}} || <nowiki>maznozīmīgs</nowiki> || enciklopēdiski maznozīmīgs || |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 30 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 16 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || Nav pamatota nozīmība || |- | {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 14 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}</nowiki> || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022) |- | {{page-multi|page=No Cav|t|h|d}} || 2022-08-08 12:24:31 || 9 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst, ja kāds "zaļais" neuzlabos: krosswiki savas sabiedriskās organizācijas reklāma ar nelabotu mašīntulkojumu.</nowiki> || nelabots mašīntulkojums || 15 (23.08.2022) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> flldy19eg40u3w4stm5kkag0efijhaj Luka Dončičs 0 415858 3672028 3624551 2022-08-18T09:16:15Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[aizsargs (basketbols)| → [[saspēles vadītājs| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Luka Dončičs | vārds_orig = ''Luka Dončić'' | attēls = Luka Dončić 2021.jpg | att_izm = | paraksts = Luka Dončičs 2021. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|28}} | dz_viet = {{vieta|Slovēnija|Ļubļana}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[slovēnis]] | garums = {{mērvienība|cm=201}} | svars = {{mērvienība|kg=104}} | poz = [[saspēles vadītājs|aizsargs]], [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | numurs = 77 | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 3., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2018. gada NBA drafts|2018]] | dr_līga = NBA | dr_kom = [[Atlantas "Hawks"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2015-2018 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2018|start}}–pašlaik | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2016–pašlaik | taut 1 = {{bk|SVN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * 2× [[NBA simboliskā pirmā izlase]] ({{nbay|2019|end}}, {{nbay|2020|end}}) * 2× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] ({{nasg|2020}}, {{nasg|2021}}) * [[NBA Rookie of the Year Award|NBA sezonas labākais debitants]] ({{nbay|2018|end}}) * [[NBA simboliskā debitantu izlase|Simboliskā debitantu pirmā izlase]] ({{nbay|2018|end}}) * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions (2018) * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] MVP (2018) * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] ''Final Four'' MVP (2018) * ''All-EuroLeague'' pirmā komanda (2018) * 2× [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] uzlecošā zvaigzne (2017, 2018) * 3× ''[[Liga ACB]]'' čempions (2015, 2016, 2018) * ''[[Liga ACB]]'' MVP (2018) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2017]]|Basketbols}} }} '''Luka Dončičs''' ({{val|sl|Luka Dončić}}; dzimis {{dat|1999|2|28||bez}} [[Ļubļana|Ļubļanā]]) ir [[slovēņi|slovēņu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|aizsarga]] vai [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā, [[Slovēnijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2022. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Dalasas "Mavericks"]]. == Karjera == Jaunatnes gados spēlējis [[Ļubļanas "Olimpija"]] sistēmā, taču nav nonācis tās pieaugušo komandā, jo jau 2012. gadā 13 gadu vecumā parakstīja līgumu ar [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]]. 16 gadu vecumā debitēja "Real" pieaugušo komandā (jaunākais debitants kluba vēsturē). Bija komandas līderis 2017.—2018. gada sezonā, kad tika izcīnīts čempiontituls [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] (pats Dončičs tika atzīts gan par visas sezonas (jaunākais sacensību vēsturē),<ref name="EuroLeague2018MVP">{{Ziņu atsauce|title=2017–18 Turkish Airlines EuroLeague MVP: Luka Doncic, Real Madrid|url=http://www.euroleague.net/news/i/8qwovagussoccaq6|work=[[EuroLeague]]|date=May 19, 2018|accessdate=July 2, 2018}}</ref> gan ''Final four'' vērtīgāko spēlētāju), kā arī [[ACB līga|ACB līgā]] (arī šeit Dončiču atzina par sezonas vērtīgāko spēlētāju). === NBA === [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA draftā]] izraudzīts ar 3. numuru, spēlētāju izvēlējās [[Atlantas "Hawks"]], bet uzreiz drafta dienā viņš tika aizmainīts uz [[Dalasas "Mavericks"]] pret citu drafta izvēli — [[Trē Jangs|Trē Jangu]] ("Mavericks" pievienoja arī nākamās sezonas pirmās kārtas drafta izvēli). [[2018.—2019. gada NBA sezona|2018.—2019. gada sezonā]] debitēja NBA. Sezonas noslēgumā atzīts par [[NBA sezonas labākais debitants|labāko debitantu]]. Vasarā komandai pievienojās latviešu basketbolists [[Kristaps Porziņģis]], savukārt L. Dončičs veiksmīgi sāka savu otro sezonu NBA, tostarp ralizējot iespaidīgus ''tripple-double'' virknē spēļu un uzstādot daudzus rekordus starp spēlētājiem, kas nav sasnieguši 21 gada vecumu. 3. decembrī L. Dončičs tika nosaukts par Rietumu konferences Mēneša labāko spēlētāju novembrī, kļūstot par jaunāko spēlētāju, kas tādu atzinību saņēmis kopš 2001. gada, kad balva tiek pasniegta konferenču labākajiem spēlētājiem. Šajā sezonā L. Dončičs nopelnīja savu pirmo dalību [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēlē]], bet sezonas noslēgumā tika iekļauts [[NBA simboliskā pirmā izlase|līgas simboliskajā pirmajā izlasē]]. [[Covid-19 pandēmija]]s ietekmētajā sezonā L. Dončičs piedzīvoja savu NBA izslēgšanas spēļu debiju, kur sīvā cīņā komanda pirmajā kārtā piekāpās [[Losandželosas "Clippers"]] (2—4). 2021. gada 12. februārī L. Dončičs aizvadīja savu karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 46 punktus (kā arī 12 rezultatīvas piespēles un 8 atlēkušās bumbas) uzvarā pār [[Ņūorleānas "Pelicans"]] (143—130). 1. maija uzvarētā spēlē pret [[Vašingtonas "Wizards"]] (125—124) L. Dončičs sasniedza ''tripple-double'' 31 punkts, 12 atlēkušās bumbas un 20 rezultatīvas piespēles (karjeras rekords), kļūstot par tikai ceturto spēlētāju NBA vēsturē, kas vienā spēlē ticis pie 30 punktiem un 20 piespēlēm pēc [[Oskars Robertsons|Oskara Robertsona]], [[Maģiskais Džonsons|Medžika Džonsona]] un cita šīs spēlēs dalībnieka [[Rasels Vestbruks|Rasela Vestbruka]]. NBA izslēgšanas spēlēs "Mavericks" otro sezonu pēc kārtas sīvā cīņā pirmajā kārtā piekāpās [[Losandželosas "Clippers"]] (3—4). 2021. gada augustā L. Dončičs parakstīja jaunu līgumu ar "Mavericks", kas paredzēja 207 miljonu dolāru lielu atalgojumu laika posmā līdz 2027. gadam un bija lielākais līgums NBA vēsturē, ko noslēdzis kāds spēlētājs, kā sava pirmā līguma turpinājumu (''rookie extension'').<ref>[https://www.nba.com/news/reports-mavericks-luka-doncic-agree-to-contract-extension Mavericks sign Luka Doncic to $207 million contract extension] nba.com</ref> [[2021.—2022. gada NBA sezona|2021.—2022. gada sezonā]] L. Dončičs ar "Mavericks" pirmo reizi pārvarēja NBA izslēgšanas spēļu pirmo kārtu, pieveicot [[Jūtas "Jazz"]] (4—2), bet pēc tam sasniedza arī [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] finālsēriju, kurā spēlēja pret [[Goldensteitas "Warriors"]] (konferences pusfinālā "Mavericks" septiņu spēļu sērijā (4—3) pieveica līgas regulārās sezonas čempionus [[Fīniksas "Suns"]]). === Nacionālā izlase === 2014. gadā L. Dončičs spēlēja Slovēnijas U16 izlasē, taču turnīru nebeidza ceļa savainojuma dēļ. Debitēja [[Slovēnijas basketbola izlase|Slovēnijas nacionālās pieaugušo izlases]] sastāvā 2016. gadā tikai 17 gadu vecumā. Jau gadu vēlāk [[Eurobasket 2017|2017. gada Eiropas čempionātā]] L. Dončičs palīdzēja valstsvienībai izcīnīt pirmo čempiontitulu vēsturē, būdams viens no komandas līderiem (līdzās [[Gorans Dragičs|Goranam Dragičam]]) un spēlētājs tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē. [[Attēls:Luka Dončić.jpg|thumb|left|Luka Dončičs Slovēnijas izlasē 2017. gadā]] Slovēnijas izlase kvalificējās dalībai [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kvalifikācijas turnīrā [[Kauņa|Kauņā]] izšķirošajā spēlē pārspējot [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasi]] (L. Dončičs šajā spēlē guva 31 punktu. 11 atlēkušās bummbas un 13 rezultatīvas piespēles). Olimpiskais turnīrs, kas notika 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], bija Slovēnijas komandas debija olimpiādē, un komandai, parādot lielisku spēli, izdevās sasniegt pusfinālu, kurā tā ar tikai viena punkta starpību piekāpās [[Francijas basketbola izlase|Francijai]] (89—90). Spēlē par bronzas medaļām tika piedzīvots zaudējums [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas izalsei]] (93—107). L. Dončičs bija neapšaubāms komandas līderis (Slovēnijas izlasē nebija iekļauts neviens cits NBA spēlējošs basketbolists). Spēlē pret [[Argentīnas basketbola izlase|Argentīnu]] viņš guva 48 punktus, kas bija otrais augstākais punktu skaits, ko kāds spēlētājs ir guvis vienā spēlē olimpiskajā turnīrā, atpaliekot tikai no brazīlieša [[Oskars Šmits|Oskara Šmita]] [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada Seulas olimpiādē]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = [[Bens Simonss]] | virsraksts = [[NBA sezonas labākais debitants]] | periods = {{nbay|2018|end}} | pēc = [[Dža Morants]] }} {{kastes beigas}} {{Dallas Mavericks spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Dončičs, Luka}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas basketbolisti]] [[Kategorija:Dalasas "Mavericks" spēlētāji]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] lunxljncwvwlpelugozoj3wtldx861g Velna laivas 0 417039 3671973 3578138 2022-08-18T08:13:01Z Gatons 558 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bīlavu Velna laiva 2004-08-13.jpg|thumb|300px|Bīlavu "Velna laiva" (2004).]] [[Attēls:Mušiņu un Bīlavu velna laivu pazemes daļu zīmējums.jpg|thumb|300px|Mušiņu un Bīlavu velna laivu pazemes daļu zīmējums ([[Eduards Šturms]], Talsu novada aizvēsture, 1935).]] '''"Velna laivas"''' jeb '''Laivveida akmens krāvuma senkapi''' ir ļoti senas [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]] (ap 950—750. gads p.m.ē.) apbedījumu vietas [[Kurzeme]]s ziemeļu daļā. Šādas apbedīšanas tradīcijas bronzas laikmetā un līdz pat [[vikingu laiki]]em bija izplatītas arī citās [[Baltijas jūra]]s reģiona zemēs, galvenokārt [[Gotlande]]s salā, kā arī [[Igaunija]]s un [[Somija]]s rietumu daļā, [[Zviedrija]]s dienvidu daļā, [[Vācija]]s ziemeļu daļā un [[Dānija|Dānijā]]. Kurzemes "Velna laivas" celtas no lieliem, stāvus liktiem [[laukakmens|granīta akmeņiem]], krāvuma gali un "laivu" duļļu vietas iezīmētas ar īpaši lieliem akmeņiem. "Laivu" garums ir 9—15 metri, platums 2,5—4,5 metri. Krāvuma centrā izraktās bedrēs novietotas māla urnas, kurās sabērti sadedzināti mirušo kauli, dažreiz urnas novietotas no plakaniem akmeņiem veidotās kamerās. Vienā "velna laivā" varēja būt 4—12 apbedījumu.<ref>[https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=%22Velna%20laivas%22/32060 Latvijas vēstures enciklopēdija], informācija no grāmatas "Latvijas PSR arheoloģija". Rīga, 1974</ref> Laivu kapeņu iekšējā uzbūve ir visām puslīdz vienāda: zem velēnas visā laivas iekšienē izlikts akmeņu klāsts; pats kaps atrodas laivas vidū: zem lielas akmens plāksnes še izbūvēti viens, divi, vai vairāki akmens šķirstiņi, kuros novietoti māla trauki, urnas ar pelniem un sadedzināto miroņu kaulu drumstalām; nekādas citas senlietas šais kapos nav atrastas.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0309095920|article:DIVL1085|issueType:undefined Talsu novads, Enciklopēdisks rakstu krājums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0309095920{{!}}article:DIVL1085{{!}}issueType:undefined |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} Talsu un Tukuma studentu biedrības izdevums. Rīga: 1935.—1937. 980 lpp.</ref> == Nosaukums == Nosaukums radies pēc laivas veida virszemes akmeņu krāvumiem. [[Latviešu mitoloģija]]s iespaidā to izcelsmi savulaik saistīja ar [[veļi]]em, pēc [[Senlatvijas tautu kristianizēšana]]s ar [[Velns|Velnu]]. == Atrašanās vietas == Latvijā zināmi astoņi laivveida akmens krāvuma senkapi [[Talsu novads|Talsu]] un [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novados]]. Mūsdienās dabā apskatāmas tikai Birznieku un Bīlavu akmens laivas. * [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagastā]]: ** [[Birznieku akmens laiva]], senkapi atrodas 1 km no Nogales — Dārtes ceļa, tā labajā pusē, ap 80 m dienvidaustrumos Birznieku mājām, meža malā. * [[Lubes pagasts|Lubes pagastā]]: ** Bīlavu akmens laiva, atrodas ap 300 m uz ziemeļrietumiem no Bīlavu mājām, 15 m no Nogales — Lubes ceļa, tā labajā pusē, t.s. Vidzera mežā. Pēdējie arheoloģiskie izrakumi veikti 1999. gadā [[Andrejs Vasks|Andreja Vaska]] vadībā. ** Mušiņu akmens laiva ** Lībes akmens laiva * [[Vandzenes pagasts|Vandzenes pagastā]]: ** Paušu akmens laiva ** Poju akmens laiva * [[Valdgales pagasts|Valdgales pagastā]]: ** Plintiņu akmens laiva * [[Rendas pagasts|Rendas pagastā]]: ** Lielrendas akmens laiva == Foto galerija == <gallery> Attēls:Bīlavu Velna laiva 4.jpg|Bīlavu Velna laiva Attēls:Bīlavu Velna laiva 5.jpg|Bīlavu Velna laiva Attēls:Bīlavu Velna laiva 3a.jpg|Bīlavu Velna laiva Attēls:Bīlavu Velna laiva 3.jpg|Bīlavu Velna laiva Attēls:Bīlavu Velna laiva 6.jpg|Bīlavu Velna laiva Attēls:Bīlavu Velna laiva 1.jpg|Bīlavu Velna laiva Attēls:Bīlavu Velna laiva 2.jpg|Bīlavu Velna laiva </gallery> == Vēsture == Pirmos izrakumus 1863. gadā pie Bīlavu mājām izdarīja Jelgavas mākslinieks un senatnes pētnieks [[Jūliuss Dērings]]. Vinš atklāja divus, vienu aiz otra izvietotus, ZR-DA virzienā orientētus, no lieliem laukakmeņiem veidotus laivas formas apbedījumus. Izrakumos atrada 10—12 no plānām akmens plāksnēm veidotas kameras, kas bija novietotas cita virs citas trijos līmeņos. To pildījumā atradās ar degušiem cilvēku kauliem, oglītēm un trauku lauskām sajauktas smiltis. 1999. gadā Bīlavu laivas tika atjaunotas un kļuva par Valsts nozīmes kultūras pieminekli, 2004. gadā te izveidoja atpūtas vietu.<ref>[http://www.atputasbazes.lv/lv/blogi/celojumu_piezimes/508_bilavu_velna_laiva/ atputasbazes.lv]</ref> Birznieku velna laiva 1863. gadā bijusi labi saglabājusies 14,5 m gara un 3,05 m plata ar no astoņiem akmeņiem sastāvošu 5,1 m garu "stūres" vietu dienvidu galā. Izrakumos tika atrastas trauku lauskas un deguši cilvēku kauli, kā arī viens vesels māla trauks.<ref>[http://wikimapia.org/37533773/lv/Birznieku-Velna-laiva wikimapia.org]</ref> === Teika === Vietējā novada vecākais Vidzers noslēdzis līgumu ar velnu, lai tas aizber ar smiltīm jūras šaurumu starp [[Sāmsala|Sāmsalu]] un [[Kolkas rags|Kolkas ragu]]. Tādā veidā vācu kuģiem būtu slēgta ieeja jūras līcī un līdz ar to atņemta iespēja piestāt Kurzemes krastā. Lai to izdarītu, velns koka kuģos vedis smiltis, taču naktī, trešā brauciena laikā, to pārsteigusi gaiļa dziesma, un velns aizbēdzis uz [[elle|elli]], bet kuģi pārvērtušies par akmeņiem. Tādējādi izveidojušās "velna laivas", bet mežs, kurā tās atrodas, ieguvis nosaukumu "Vidzera mežs".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/pie-dabas/dabas-objekti/bilavu-velna-laiva/ |title=Talsu tūrisma informācijas centra |access-date={{dat|2019|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181228171409/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/pie-dabas/dabas-objekti/bilavu-velna-laiva/ |archivedate={{dat|2018|12|28||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Talsu novadā]] * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Kuldīgas novadā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bronzas laikmets]] [[Kategorija:Kapi]] [[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi]] [[Kategorija:Kultūrvēsturiskie pieminekļi]] [[Kategorija:Kultūras mantojums]] [[Kategorija:Aizvēsture]] 45jh9hkkjybzi8lfi8vzemq8r8gx4nf Dārgie pīšļi 0 417492 3671736 3646100 2022-08-17T15:37:44Z XD991 108020 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Dārgie pīšļi | attēls = Lovely bones ver2.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Lovely Bones'' | žanrs = drāma | režisors = [[Pīters Džeksons]] | producents = * [[Kerolīna Kaninghema]] * [[Eimī Peironeta]] * [[Frena Volša]] * Pīters Džeksons | scenārija autors = * [[Filipa Bojensa]] * Pīters Džeksons * Frena Volša | galvenajās lomās = * [[Sērša Runena]] * [[Marks Volbergs]] * [[Reičela Vaisa]] * [[Stenlijs Tuči]] * [[Sūzana Sarandona]] * [[Maikls Imperioli]] | mūzika = [[Braiens Eno]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[DreamWorks Pictures]]'' * ''[[Film4 Productions]]'' * ''[[WingNut Films]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2009|11|24|Pirmizrāde|2009|12|11|ASV|2009|12|26|Jaunzēlande|2010|1|29|Apvienotā Karaliste|2010|2|19|Latvija|}} | ilgums = 132 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/lovely-bones-2009|title=The Lovely Bones|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=January 19, 2019|archive-date={{dat|2017|11|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171127020436/http://www.bbfc.co.uk/releases/lovely-bones-2009}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{GBR}} * {{NZL}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|65 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=lovelybones.htm|title=The Lovely Bones (2009) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= January 19, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|93,6 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Dārgie pīšļi"''' ({{val|en|The Lovely Bones}}) ir 2009. gada drāma, kas balstīta uz [[Elisa Sebolda|Elisas Seboldas]] [[Dārgie pīšļi (romāns)|tāda paša nosaukuma romānu]]. Filmas režisors, kā arī viens no producentiem un scenārija autoriem ir [[Pīters Džeksons]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Sērša Runena]], [[Marks Volbergs]], [[Reičela Vaisa]], [[Stenlijs Tuči]], [[Sūzana Sarandona]] un [[Maikls Imperioli]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2009|11|24||bez}}. Filmas sižets notiek 1973. gadā, kad četrpadsmitgadīgo Sjūziju Selmonu nogalina viņas kaimiņš. Pēc slepkavības Sjūzija nonāk vietā starp debesīm un zemi, kur viņa vēro gan savu ģimeni, gan savu slepkavu. Sjūzijai šajā vietā jāsaprot, ko viņa vēlas vairāk — atriebties savam pāridarītājam vai to, lai viņas ģimene pēc traģēdijas atlabtu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2009. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Pītera Džeksona filmas]] qn678bjcr8rfm89yit4zx51yu1etdxy Čehoslovākijas sadalīšanās 0 427143 3671996 3529670 2022-08-18T08:24:18Z Bai-Bot 60304 sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki '''Čehoslovākijas sadalīšanās''' ({{Val-cs|Rozdělení Československa}}, {{Val-sk|Rozdelenie Česko-Slovenska}}), kas stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī, bija [[Čehoslovākija]]s [[Federācija (valsts)|federatīvās]] valsts sadalīšana [[Čehija|Čehijā]] un [[Slovākija|Slovākijā]], kas kopš 1969. gada bija ''Čehijas Sociālistiskā Republika'' un ''Slovākijas Sociālistiskā Republika'' kopīgas federatīvas republikas ietvaros. Dažreiz to sauc par '''samtaino šķiršanos''', atsaucoties uz 1989. gada mierīgo [[Samtainā revolūcija|"samtaino revolūciju"]], kas noveda pie Čehoslovākijas komunistiskās partijas varas beigām un demokrātiskas valsts atjaunošanas. [[Attēls:Czechoslovakia.png|thumb|333px|Čehoslovākija starp 1968. gadu (Federālās konstitūcijas likums) un 1989. gadu ("Samtainā revolūcija")]] [[Attēls:Flag of the Czech Republic.svg|thumb|150px|Oficiālais Čehoslovākijas un vēlāk Čehijas karogs.]] [[Attēls:Flag of Slovakia.svg|thumb|150px|Oficiālais Slovākijas karogs.]] == Pamatinformācija == [[Čehoslovākija]] tika izveidota pēc [[Austroungārija]]s likvidācijas pirmā pasaules kara beigās. 1918. gadā [[Pitsburga|Pitsburgā]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) nākamais Čehoslovākijas prezidents 1918.—1935. gados [[Tomāšs Gariks Masariks|Tomāšs Masariks]] un citi Čehijas un Slovākijas pārstāvji parakstīja Pitsburgas nolīgumu, kurš paredzēja kopēju valsti, kas sastāvētu no divām līdztiesīgām valstīm [[slovāki]]em un [[čehi]]em. Drīz pēc tam [[Edvards Benešs|Edvardam Benešam]] izdevās uzstāt uz lielāku vienotību vienā valstī. Jāatzīmē, ka līdz Austroungārijas kraha acīmredzamībai pats Masariks bija iestājies pret Čehoslovākijas un vispār neatkarības ideju, taču tad mainīja savu viedokli un 1918. gadā jau aicināja izveidot pret [[vācieši]]em un [[ungāri]]em vērstu rietumu un dienvidu slāvu valstu savienību.<ref>[http://book.publica.cz/ "Geopolitics of the Central European Region. The view from Prague and Bratislava"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060816024204/http://book.publica.cz/ |date={{dat|2006|08|16||bez}} }} Krejčí, Oskar. Bratislava: Veda, 2005. The Nation State: Tomaš G. Masaryk 232. lpp.</ref> Daļa slovāku neatbalstīja šo pārmaiņu, un 1939. gada martā zem [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] spiediena tika izveidota [[Slovākijas Pirmā republika|pirmā Slovākijas Republika]] kā [[Vācija]]s satelītvalsts ar ierobežotu suverenitāti. [[Padomju Savienība]]s okupācija pēc Otrā pasaules kara noveda pie viņu atkalapvienošanās trešajā Čehoslovākijas Republikā. 1968. gadā Federālās konstitūcijas likums oficiāli atjaunoja kādreizējo federālo struktūru, bet “normalizācijas perioda” laikā 70. gados [[Gustavs Husāks]] (kurš pats bija slovāks) atdeva lielāko daļu kontroles atpakaļ Prāgai. Šī pieeja veicināja separātisma atjaunošanos pēc komunisma krišanas. == Atdalīšanās == [[Attēls:Vaclav-Klaus-01.jpg|thumb|200px|Vāclavs Klauss, kurš bija Čehijas premjerministrs 1992. gada otrajā pusē.]] [[Attēls:Vladimir Meciar.jpg|thumb|200px|Vladimirs Mečars, kurš bija Slovākijas premjerministrs 1992. gada otrajā pusē.]] [[Attēls:Václav Havel cut out.jpg|thumb|200px|Vāclavs Havels, Čehoslovākijas prezidents līdz 1992. gada jūlijam, sadalīšanās pretinieks.]] Līdz 1991. gadam Čehijas Republikas IKP uz vienu iedzīvotāju bija par aptuveni 20% augstāks nekā Slovākijā. 1991. gada janvārī tika pārtraukti [[Transferts|pārskaitījumi]] no Čehijas budžeta uz Slovākiju, kuri bija parasti pagātnē. Daudzi čehi un slovāki vēlējās saglabāt [[Federācija (valsts)|federālo]] Čehoslovākiju. Tomēr vairākas lielās Slovākijas partijas iestājās par brīvāku līdzāspastāvēšanas veidu un Slovāku Nacionālā partija pieprasīja pilnīgu neatkarību un [[Suverenitāte|suverenitāti]]. Nākamajos gados Čehijas partijām Slovākijā bija maz vai vispār nekādas ietekmes, un otrādi. Lai uzturētu funkcionējošu valsti, valdība pieprasīja turpināt kontroli no Prāgas, bet slovāki turpināja vēlēties decentralizāciju.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Skalnik Leff|first=Carol|title=The Czech and Slovak Republics. Nation versus state|publisher=Westview Press|series=|year=1997|isbn=0-8133-2922-1|pages=129–139}}</ref> Notika daudzi strīdi par tehniskām lietām, tā, puses nevarēja vienoties par valsts nosaukuma detaļām. 1990. gadā kopējais parlaments pēc strīdiem pat nolēma, ka abās valodās valsts sauksies dažādi — bez defises čehiski (''Československá federativní republika''), un ar defisi slovākiski, turklāt pretēji pareizrakstībai uzrakstot Slovākiju ar mazo burtu. (''Česko-slovenská federatívna republika''). Šo ķildu nosauca par "[[Defises karš|defises karu]]", kuru vēlāk atrisināja, rakstot visus vārdus nosaukumā ar lielo burtu, un tas bija tikai viens no piemēriem ilgstošajiem kazuistiskajiem ķīviņiem.<ref>[https://radiozurnal.rozhlas.cz/pomlckova-valka-ceskoslovensko-nebo-cesko-slovensko-jak-se-valcilo-o-pomlcku-a-6233718 Pomlčková válka: Československo nebo Česko-Slovensko? Jak se válčilo o pomlčku a ignoroval pravopis]</ref> 1992. gadā Čehijā ievēlēja [[Vāclavs Klauss|Vāclavu Klausu]] un citus labējus politiķus, kas pieprasīja vai nu vēl stingrāku apvienošanos ("dzīvotspējīgu federāciju"), vai divas neatkarīgas valstis. Savukārt Slovākijā ievēlēja kreisāka novirziena politiķus, kuri ar [[Vladimirs Mečars|Vladimiru Mečaru]] priekšgalā gribēja [[Konfederācija|konfederāciju]]. Abas puses jūnijā uzsāka biežas un intensīvas sarunas, kuras nenesa pietiekamu kompromisu. 17. jūlijā Slovākijas parlaments pieņēma Slovākijas tautas neatkarības deklarāciju. Sešas dienas vēlāk Klauss un Mečars piekrita likvidēt Čehoslovākiju tikšanās laikā [[Bratislava|Bratislavā]]. Čehoslovākijas prezidents [[Vāclavs Havels]] atkāpās no amata, lai nepiedalītos valsts sašķelšanā, pret kuru viņš iebilda;<ref>[https://www.nytimes.com/1992/07/21/world/vaclav-havel-still-puckish-still-a-politician-no-longer-president.html Vaclav Havel: Still Puckish, Still Politician], ''[[The New York Times]]'', 1992. gada 21. jūlijs</ref> 1992. gada septembra aptaujā tikai 37% slovāku un 36% čehu atbalstīja sadalīšanu.<ref>Kamm, Henry. [https://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9E0CEED71431F93AA35753C1A964958260 "Fork in Road, Czechoslovaks Fret"], ''The New York Times'', 1992. gada 9. oktobrī.</ref> Tāpēc abas puses izvairījās rīkot referendumu par valsts sadalīšanu un nokārtoja to parlamentu līmenī. Vēlāk Klauss apgalvoja, ka no referenduma nebūtu bijis nekādas jēgas apstākļos, kad visi Slovākijas puses politiķi vienalga bija noskaņoti panākt neatkarību.<ref>[https://www.klaus.cz/clanky/2384 Klaus.cz: 10 let od rozdělení Československa]</ref> Sarunu mērķis mainījās uz mierīgas sadalīšanās panākšanu. 13. novembrī Federālā asambleja pieņēma "Konstitūcijas aktu 541", kas noteica īpašuma sadalījumu starp Čehijas un Slovākijas zemēm.<ref name="mojmir">{{Grāmatas atsauce|last=Mrak|first=Mojmir|title=Succession of States|publisher=Martinus Nijhoff Publishers|year=1999|isbn=978-90-411-1145-6}}</ref> Ar "Konstitūcijas aktu 542", kas tika pieņemts 25. novembrī, puses piekrita Čehoslovākijas likvidācijai no 1992. gada 31. decembra.<ref name="mojmir" /> Atdalīšanās notika bez vardarbības, un tādējādi tika apgalvots, ka tā ir "samtaina", līdzīgi kā "samtainā revolūcija", kas notika pirms tās, kurā viss tika panākta ar masveida mierīgām demonstrācijām un darbībām. Turpretim visu citu postkomunistisko valstu sabrukumi ([[Padomju Savienība]]s un [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas]]) bija saistīti ar vardarbīgiem konfliktiem. == Sadalīšanās iemesli == Čehoslovākijas likvidācijai bija vairāki iemesli, un galvenās diskusijas iet par to, vai sašķelšanās bija vēsturiski neizbēgama, vai arī to izsauca notikumi, kas notika starp 1988. gada samtaino revolūciju un savienotās valsts finiša 1992. gadā.<ref name="Innes">{{Grāmatas atsauce|last=Innes|first=Abby|title=Czechoslovakia: The Short Goodbye|url=https://archive.org/details/czechoslovakiash0000inne|publisher=Yale University Press|year=2001}}</ref> Tie, kas pieturas pie neizbēgamības viedokļa, mēdz norādīt uz atšķirībām starp abām tautām, kuras aizsākās jau [[Austroungārija|Austrijas un Ungārijas impērijā]], un citiem jautājumiem. Čehiem un slovākiem ir etniskas atšķirības. Strīdi starp viņiem bija un neaprobežojās ar problēmām, kas saistītas ar kopīgu valsti komunisma laikā, komunistiskās valsts lielāku efektivitāti Čehijas zemēs un tās neveiksmi Slovākijā, kuru rezultātā čehi bija ietekmīgāki valsts vadībā nekā slovāki.<ref name="Kraus">{{Grāmatas atsauce|last=Kraus|first=Michael|title=Irreconcilable Differences? Explaining Czechoslovakia’s Dissolution|publisher=Rowman & Littlefield Publishers, Inc|year=2000}}</ref> Tie, kas apgalvo, ka notikumi laikā no 1989. līdz 1992. gadam noveda pie likvidācijas, norāda uz tādiem faktoriem kā padomju satelītu zudums, vienotu plašsaziņas līdzekļu trūkums starp Čehijas un Slovākijas republikām, un, pats galvenais, abu valstu politisko līderu rīcība (īpaši domstarpības starp premjerministriem Klausu un Mečaru).<ref>[https://www.nytimes.com/1993/01/01/world/czechoslovakia-breaks-in-two-to-wide-regret.html?pagewanted=all Czechoslovakia Breaks in Two, To Wide Regret], ''The New York Times'', 1993. gada 1. janvāris</ref><ref name="Musil">{{Grāmatas atsauce|last=Musil|first=Jiri|title=The End of Czechoslovakia|publisher=Oxford University Press Inc.|year=1995}}</ref> == Juridiskie aspekti == === Nacionālie simboli === Tā kā Čehoslovākijas ģerbonis bija to vēsturisko ģeogrāfisko apgabalu kopums, kas veidoja valsti, katra republika vienkārši saglabāja savu simbolu: čehi lauvu un slovāki — divkāršo krustu. Tāpat viegli bija sadalīt divdaļīgo un divvalodīgu čehoslovāku himnu, kas sastāvēja no divām atsevišķām dziesmām — čehu [[Čehijas himna|Kde domov můj]] un slovāku ''[[Nad Tatrou sa blýska]]''. Strīdi notika tikai attiecībā uz [[Čehijas karogs|Čehoslovākijas valsts karogu]]. 1992. gada sarunās par Čehoslovākijas likvidācijas detaļām pēc Vladimira Mečara un Vāclava Klausa lūguma Konstitūcijas likumā par Čehoslovākijas likvidāciju tika iekļauta klauzula par Čehoslovākijas valsts simboliem.<ref>[http://www.zakonypreludi.sk/zz/1992-542 Ústavný zákon č. 542/1992 Zb. o zániku Českej a Slovenskej Federatívnej Republiky], Čl. 3 ods. 2 (''Konstitucionālais akts 542/1992 Kol. Par Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas likvidāciju, art. 3 sekc. 2'')</ref> No 1990. līdz 1992. gadam sarkanais un baltais Bohēmijas karogs (kas atšķiras no [[Polijas karogs|Polijas karoga]] tikai ar to krāsu proporciju) oficiāli kalpoja kā Čehijas karogs. Visbeidzot, pēc jaunu simbolu meklēšanas Čehija vienpusēji nolēma ignorēt konstitucionālo likumu par Čehoslovākijas likvidāciju (likuma 542/1992 3. pantā teikts, ka "Čehija un Slovākija neizmanto Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas nacionālos simbolus pēc tās likvidācijas") un saglabāja sev Čehoslovākijas karogu ar izmainītu nozīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://web.uhk.cz/cvp/TZ03%20O_autorovi_vlajky.doc|title=Czech society of vexicologists about the origin of the Czechoslovak state flag|access-date=2007-12-10|language=Czech}}</ref> === Teritorija === Valsts teritorija tika sadalīta pa esošajām iekšējām robežām. Tomēr robežas dažviet nebija skaidri definētas, un reizēm robeža šķērsoja ielas, piekļuves ceļus un kopienas, kas bija gadsimtiem ilgi pastāvējušas bez problēmām. Visnopietnākās problēmas radās šādās jomās: * Usabotū jeb Šance ([[:cs:Šance (Vrbovce)|cs: Šance (Vrbovce)]]) — vēsturiski [[Morāvija]]s daļa, piešķirta Slovākijai 1997. gadā * Sidonie jeb Sidonja ([[:cs:Sidonie|cs: Sidonie]]) — vēsturiski daļa no [[Ungārija]]s (kas aptvēra visu pašreizējo Slovākijas teritoriju līdz 1918. gadam), piešķirta Čehijai 1997. gadā * Kasārnas ([[:cs:Kasárna (Makov)|cs: Kasárna (Makov)]]) atpūtas zona — vēsturiski Morāvijā, jau kopš 16. gadsimta apstrīdēta starp Morāviju un Ungāriju, formāli daļa no Ungārijas kopš 1734. gada; ar automašīnu līdz 2000. gadu sākumam varēja piekļūt tikai no Čehijas puses; palika Slovākijai, neskatoties uz to, ka čehu mājīpašnieki bija stingri iebilduši pret viņu nekustamo īpašumu faktisku nonākšanu ārvalstī. Jaundzimušās valstis spēja atrisināt galvenās grūtības, izmantojot savstarpējas sarunas, finansiālas kompensācijas un, visbeidzot, starptautiskos līgumus par robežu izmaiņām.<ref>Līgums starp Čehijas Republiku un Slovākijas Republiku par kopējām robežām (1996) — publicēts Slovākijā ar paziņojumu 274/1997 Zz</ref> Tomēr cilvēki, kas dzīvoja vai kam piederēja īpašumi pierobežā, turpināja piedzīvot praktiskas problēmas, līdz abas jaunās valstis 2007. gadā pievienojās [[Šengenas līgums|Šengenas līguma]] zonai, pēc kā robežas kļuva mazāk nozīmīgas. === Valsts īpašumu sadalīšana === Lielākā daļa federālo aktīvu tika sadalīti proporcijā 2:1 (aptuvenā attiecība starp Čehijas un Slovākijas iedzīvotājiem), ieskaitot armijas aprīkojumu, dzelzceļa un aviācijas infrastruktūru. Daži nelieli strīdi (piemēram, par Prāgā glabātajām zelta rezervēm, zinātības ("''know-how''") novērtējumu) ilga vēl dažus gadus pēc sadalīšanās. === Valūtas sadalījums === [[Attēls:1000_Czechoslovak_korun_(Kčs)_from_1945.jpg|thumb|1000 ''čehoslovāku kronu'' no 1945. gada]] Sākotnēji abās valstīs joprojām tika izmantota vecā Čehoslovākijas valūta — Čehoslovākijas krona. Bažas par ekonomiskiem zaudējumiem Čehijai jau 1993. gada 8. februārī radīja abās valstīs dažādas nacionālās valūtas. Sākumā valūtām bija vienāds kurss, bet vēlāk lielāko daļu laika [[Slovākijas krona]]s vērtība bija zemāka nekā [[Čehijas krona]]s vērtība (līdz aptuveni 30%, 2004. gadā aptuveni 25–27%). Sākot ar 1993. gada 2. augustu, abas valūtas tika atšķirtas ar dažādiem zīmogiem, kas tika iespiesti uz vecajām Čehoslovākijas kronu banknotēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thecurrencycollector.com/pdfs/The_Significance_of_Stamps_Used_on_Bank_Notes.pdf|title=The Significance of Stamps Used on Bank Notes|publisher=thecurrencycollector.com|access-date=2013-11-19|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303203210/http://www.thecurrencycollector.com/pdfs/The_Significance_of_Stamps_Used_on_Bank_Notes.pdf|archivedate=2016-03-03}}</ref> 2009. gada 1. janvārī Slovākija ieviesa eiro kā savu valūtu ar valūtas kursu 30,126 SK/€, un izdeva [[2 eiro piemiņas monētas|2 eiro piemiņas monētu 2009. gadā]], atzīmējot samtainās revolūcijas 20. gadadienu, atgādinot par Čehoslovākijas ļaužu kopējo cīņu par demokrātiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ecb.int/euro/coins/comm/html/comm_2009.sk.html|title=Pamätné mince 2 € – 2009|publisher=Ecb.int|access-date=2013-11-19}}</ref> Liktenis bija lēmis, lai Eiropas Savienības vārdā apsveikšanas runu par Slovākijas uzņemšanu [[Eirozona|eirozonā]] teiktu [[Mireks Topolāneks]], toreizējās ES prezidējošās Čehijas premjerministrs, protams, viņa dzimtajā valodā, kamēr citi viesi izmantoja angļu valodu. Pie tam Čehijas Republika joprojām turpina izmantot Čehijas kronu. === Starptautiskā pēctecība === Ne Čehijas Republika, ne Slovākija nepieprasīja sevi atzīt par Čehoslovākijas vienīgo [[Valsts pēctecība|pēcteci]]. Tas kontrastē ar [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības likvidāciju]], kur [[Krievijas Federācija]] tika atzīta par ne tikai [[Krievijas PFSR|KPFSR]], bet arī PSRS pēcteci. Tāpēc Čehoslovākijas dalība ANO tika pārtraukta ar valsts likvidāciju, bet 1993. gada 19. janvārī Čehijas un Slovākijas republikas tika uzņemtas ANO kā jaunas atsevišķas valstis. Attiecībā uz citiem starptautiskiem līgumiem čehi un slovāki piekrita ievērot Čehoslovākijas līgumsaistības. Slovāki 1993. gada 19. maijā nosūtīja vēstuli [[ANO ģenerālsekretārs|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram]], paužot savu nodomu palikt pie visiem Čehoslovākijas parakstītajiem un ratificētajiem līgumiem, kā arī ratificēt tos līgumus, kas parakstīti, bet vēl nav ratificēti pirms Čehoslovākijas likvidēšanas. Šajā vēstulē atzīts, ka saskaņā ar [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajām tiesībām]] visi Čehoslovākijas parakstītie un ratificētie līgumi paliek spēkā. Piemēram, abas valstis ir atzītas par [[Antarktikas Līgums|Antarktikas līguma]] parakstītājām no datuma, kad Čehoslovākija parakstīja nolīgumu 1962. gadā. Gan Čehijas, gan Slovākijas Republika ir ratificējušas Vīnes Konvenciju par valstu pēctecību attiecībā uz līgumiem. Tomēr tas neietekmēja Čehoslovākijas likvidāciju, jo tas nestājās spēkā līdz 1996. gadam. == Sekas == === Ekonomika === Sadalīšanās nesa negatīvu ietekmi abu valstu saimniecībām, jo īpaši 1993. gadā, kurā tika pārtrauktas tradicionālās saites un bija vajadzīgs laiks, lai pielāgotos starptautiskās tirdzniecības birokrātijai, bet ietekme izrādījās ievērojami mazāka, nekā gaidīja daudzi cilvēki. Daudzi čehi cerēja, ka sadalīšanās uzsāktu strauju ekonomisko izaugsmi Čehijā (bez nepieciešamības "sponsorēt" vājāk attīstīto Slovākiju). Uz sadalīšanās laiku 96% ārzemju investīciju Čehoslovākijā bija veiktas Čehijas daļā.<ref>[https://elpais.com/diario/1992/12/31/internacional/725756421_850215.html El Pais: Checoslovaquia muere a medianoche]</ref> Līdzīgi citi cerēja uz atsevišķu, ekonomiski jaunavīgu Slovākiju, kas varētu kļūt par jaunu "ekonomisko tīģeri". Saskaņā ar Prāgas ''"Post"'' 2014. gadā rakstīto, "Slovākijas IKP sasniedzis 95% no Čehijas IKP, un, visticamāk, tas kļūs līdzvērtīgs." Slovākijas nacionālais kopprodukts (NKP), kas ietver pilsoņu ienākumus ārzemēs un neskaita valsti atstājošo naudu no starptautiskajiem uzņēmumiem, ir lielāks nekā Čehijai. Vecuma pensijas abās valstīs ir vairāk vai mazāk vienādas, un patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir nedaudz augstāks Slovākijā. Tomēr algas vidēji Slovākijā ir par 10 procentiem zemākas nekā Čehijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://praguepost.com/eu-news/41433-is-the-czech-republic-richer-than-slovakia|title=Is the Czech Republic richer than Slovakia?|work=Prague Post|date=September 8, 2014|access-date={{dat|2019|04|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140908204354/http://praguepost.com/eu-news/41433-is-the-czech-republic-richer-than-slovakia|archivedate={{dat|2014|09|08||bez}}}}</ref> Piedevām Slovākijas Finanšu ministrijas Finanšu politikas institūta vadītājs Martins Filko norādīja, ka Slovākija ir viena no ES valstīm, kur alga veido zemāko IKP daļu. Citiem vārdiem sakot, daļa cilvēku ienākumu nāk no citiem avotiem, kas nav viņu galvenā nodarbinātība, un tas samazina reālo atšķirību starp Čehijas un Slovākijas algām, Citi slovāku avoti atzīmē, ka Slovākijai ir augstāka politiskā stabilitāte nekā Čehijai: uz 2018. gadu slovākiem kopš 1998. gada ir bijuši tikai četri premjerministri, bet čehiem bija desmit. Slovāki ir kļuvuši par neatņemamu ES sastāvdaļu, pateicoties eiro ieviešanai, un viņi ir vairāk apņēmušies piedalīties banku un nodokļu apvienībās. Līdz 2005. gadam abu valstu IKP pieauga līdzīgā tempā. Taču 2005.–2008. gados Slovākijas ekonomika auga straujāk nekā Čehijas ekonomika. Ekonomisti ir vienisprātis, ka tas bija pateicoties Mikulāša Dzurindas valdības labējām reformām un solījumiem par eiro ieviešanu, kas piesaistīja investorus. Kad pēc astoņiem gadiem 2006. gadā kreisā spārna populists Roberts Fico aizstāja Dzurindu kā Slovākijas premjerministrs, viņš vājināja labējā spārna reformas, taču atšķirībā no Čehijas sociāldemokrātiem (ČSSD) kaimiņvalstī, viņš tās neatcēla pavisam. Šajā periodā čehiem bija trīs ČSSD premjerministri četru gadu laikā (2002.–2006. gados), kam sekoja labēji centrisks kabinets, kas samazināja un vienkāršoja nodokļus, bet nespēja īstenot citas reformas un nevēlējās ieviest eiro dēļ finanšu krīzes un Pilsonisko demokrātu savienības (ODS) ideoloģiskajai nostājai. 2017. un 2018. gados pēc [[Starptautiskais Valūtas Fonds|SVF]] novērtējuma Slovākijas [[IKP]] pieaugums bija attiecīgi 3,2% un 4,1% gadā, bet Čehijas 4,3% un 2,9% (salīdzinājumam, Latvijas — 4,6% un 4,8%).<ref>[https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=67&pr.y=8&sy=2017&ey=2018&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C668%2C914%2C672%2C612%2C946%2C614%2C137%2C311%2C546%2C213%2C674%2C911%2C676%2C314%2C548%2C193%2C556%2C122%2C678%2C912%2C181%2C313%2C867%2C419%2C682%2C513%2C684%2C316%2C273%2C913%2C868%2C124%2C921%2C339%2C948%2C638%2C943%2C514%2C686%2C218%2C688%2C963%2C518%2C616%2C728%2C223%2C836%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C962%2C156%2C142%2C626%2C449%2C628%2C564%2C228%2C565%2C924%2C283%2C233%2C853%2C632%2C288%2C636%2C293%2C634%2C566%2C238%2C964%2C662%2C182%2C960%2C359%2C423%2C453%2C935%2C968%2C128%2C922%2C611%2C714%2C321%2C862%2C243%2C135%2C248%2C716%2C469%2C456%2C253%2C722%2C642%2C942%2C643%2C718%2C939%2C724%2C734%2C576%2C644%2C936%2C819%2C961%2C172%2C813%2C132%2C726%2C646%2C199%2C648%2C733%2C915%2C184%2C134%2C524%2C652%2C361%2C174%2C362%2C328%2C364%2C258%2C732%2C656%2C366%2C654%2C144%2C336%2C146%2C263%2C463%2C268%2C528%2C532%2C923%2C944%2C738%2C176%2C578%2C534%2C537%2C536%2C742%2C429%2C866%2C433%2C369%2C178%2C744%2C436%2C186%2C136%2C925%2C343%2C869%2C158%2C746%2C439%2C926%2C916%2C466%2C664%2C112%2C826%2C111%2C542%2C298%2C967%2C927%2C443%2C846%2C917%2C299%2C544%2C582%2C941%2C474%2C446%2C754%2C666%2C698&s=NGDP_RPCH&grp=0&a= "World Economic Outlook Database, April 2019" IMF: Report for Selected Countries and Subjects]</ref> Tomēr Slovākija joprojām ir atpaliekoša: Čehijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2018. gadā tiek vērtēts kā 22 850 [[USD]], bet Slovākijas — kā 19 582 USD, kas ir 86% no Čehijas rādītāja.<ref>[https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=65&pr.y=11&sy=2018&ey=2018&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C668%2C914%2C672%2C612%2C946%2C614%2C137%2C311%2C546%2C213%2C674%2C911%2C676%2C314%2C548%2C193%2C556%2C122%2C678%2C912%2C181%2C313%2C867%2C419%2C682%2C513%2C684%2C316%2C273%2C913%2C868%2C124%2C921%2C339%2C948%2C638%2C943%2C514%2C686%2C218%2C688%2C963%2C518%2C616%2C728%2C223%2C836%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C962%2C156%2C142%2C626%2C449%2C628%2C564%2C228%2C565%2C924%2C283%2C233%2C853%2C632%2C288%2C636%2C293%2C634%2C566%2C238%2C964%2C662%2C182%2C960%2C359%2C423%2C453%2C935%2C968%2C128%2C922%2C611%2C714%2C321%2C862%2C243%2C135%2C248%2C716%2C469%2C456%2C253%2C722%2C642%2C942%2C643%2C718%2C939%2C724%2C734%2C576%2C644%2C936%2C819%2C961%2C172%2C813%2C132%2C726%2C646%2C199%2C648%2C733%2C915%2C184%2C134%2C524%2C652%2C361%2C174%2C362%2C328%2C364%2C258%2C732%2C656%2C366%2C654%2C144%2C336%2C146%2C263%2C463%2C268%2C528%2C532%2C923%2C944%2C738%2C176%2C578%2C534%2C537%2C536%2C742%2C429%2C866%2C433%2C369%2C178%2C744%2C436%2C186%2C136%2C925%2C343%2C869%2C158%2C746%2C439%2C926%2C916%2C466%2C664%2C112%2C826%2C111%2C542%2C298%2C967%2C927%2C443%2C846%2C917%2C299%2C544%2C582%2C941%2C474%2C446%2C754%2C666%2C698&s=NGDPDPC&grp=0&a= "Report for Selected Countries and Subjects". International Monetary Fund. April 2019.]</ref> <!--Ja kāds var atrast mazāk barbariskas saites kā šīs divas uz SVF, būtu jauki. Tās ir ņemtas no angļu Vikipēdijas.--> === Pilsonība === Kopš federalizācijas 1968. gadā Čehoslovākija bija sadalījusi pilsonību — vai nu Čehijas Sociālistiskās Republikas, vai Slovākijas Sociālistiskās Republikas (vārds „Sociālistiskā” tika svītrots no abiem nosaukumiem neilgi pēc "samtainās revolūcijas"). Tomēr šai atšķirībai bija maza ietekme uz pilsoņu dzīvi. 1993. gada 1. janvārī visi Čehoslovākijas pilsoņi automātiski kļuva par Čehijas Republikas vai Slovākijas Republikas pilsoņiem, pamatojoties uz viņu iepriekšējo pilsonību, pastāvīgās dzīvesvietas adresi, dzimšanas vietu, ģimenes saitēm, darbu un citiem kritērijiem. Turklāt cilvēkiem bija dots viens gads, lai noteiktu nosacījumu dēļ pieprasītu citu pilsonību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zakonypreludi.sk/zz/1993-40|title=Zákon Národnej rady Slovenskej republiky o štátnom občianstve Slovenskej republiky|publisher=NR SR|access-date=12 November 2014|date=January 1993}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://zakony-online.cz/?s148&q148=all|title=Zákon o nabývání a pozbývání státního občanství České republiky|publisher=Česká národní rada|access-date=12 November 2014|date=December 1992}}</ref> Slovākijas tiesību akti pieļāva dubultpilsonību līdz 2010. gadam, kad šī iespēja tika atcelta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eudo-citizenship.eu/admin/?p=file&appl=countryProfiles&f=Slovakia.pdf|title=Country Report: Slovakia|publisher=EUDO Citizen Observatory|access-date=12 June 2013|date=January 2013|archive-date={{dat|2014|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141111154522/http://eudo-citizenship.eu/admin/?p=file&appl=countryProfiles&f=Slovakia.pdf}}</ref> Tikai dažas personas ir izmantojušas šīs tiesības; tomēr to nozīmi mazina abu valstu dalība ES, jo darba ņēmēju pārvietošanās brīvības politika garantē ES pilsoņiem tiesības strādāt un dzīvot jebkur Savienībā. Pārvietošanās gadījumā starp Čehiju un Slovākiju šī politika stājās spēkā 2004. gadā. Turpretim Čehijas Republika agrāk aizliedza naturalizētiem pilsoņiem divkāršu pilsonību, pieprasot viņiem atteikties no pastāvošās pilsonības (-ām) pirms Čehijas pilsonības saņemšanas. Šo prasību varēja atcelt tikai tad, ja atteikšanās no pastāvošas pilsonības varētu apdraudēt pieteikuma iesniedzēju vai viņu radiniekus viņu vajāšanas dēļ savā dzimtenē, kas, protams, nebija iespējams Slovākijas gadījumā. Šī situācija mainījās ar jauno 2013. gada Likumu par pilsonību, kas ir spēkā kopš 2014. gada 1. janvāra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mvcr.cz/clanek/informace-k-novemu-zakonu-o-statnim-obcanstvi-cr.aspx|title=Informace k novému zákonu o státním občanství ČR|publisher=Ministry of Interior of the Czech Republic|access-date=11 November 2014|date=January 2014}}</ref> Tomēr lielākā daļa Slovākijas pilsoņu joprojām nevar kļūt par dubultpilsoņiem gan Čehijā, gan Slovākijā, jo viņi automātiski zaudē Slovākijas pilsonību, brīvprātīgi iegūstot citu. Atbrīvojums no šā likuma ir tikai tiem Slovākijas pilsoņiem, kuri iegūst ārvalsts pilsonību saskaņā ar laulību ar ārzemnieku. Daži Slovākijas politiķi plašsaziņas līdzekļos ir runājuši par Pilsonības likuma mīkstināšanu, bet uz 2015. gada janvāri nav bijušas nekādas izmaiņas. Abu valstu iedzīvotājiem tika atļauts šķērsot robežu bez pases, un viņiem bija ļauts strādāt abās valstīs bez nepieciešamības saņemt oficiālu atļauju. 2007. gada 21. decembrī, kad abas valstis pievienojās [[Šengenas līgums|Šengenas līgumam,]] robežkontrole tika pilnībā atcelta. Muitas savienība starp Čehijas Republiku un Slovākiju palika spēkā no sadalīšanās līdz 2004. gada 1. maijam, kad abas valstis iestājās Eiropas Savienībā. Saskaņā ar spēkā esošajiem Eiropas noteikumiem jebkuras valsts pilsoņiem ir tiesības uz jebkuras citas ES valsts diplomātisko aizsardzību, un tādēļ Čehijas un Slovākijas republikas apsver iespēju apvienot savas vēstniecības kopā ar citām [[Višegrādas grupa]]s valstīm ([[Polija|Poliju]] un Ungāriju), lai samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://noviny.joj.sk/politika/4-9-2009/clanok/v4-chce-spolocne-velvyslanectva.html|title=V4 wants common embassies|publisher=Noviny.joj.sk|access-date=14 April 2011|date=|archiveurl=https://archive.is/20120716013641/http://noviny.joj.sk/politika/4-9-2009/clanok/v4-chce-spolocne-velvyslanectva.html|archivedate={{dat|2012|07|16||bez}}}}</ref> ==== Čigāni (romi) ==== Viena no problēmām, kas netika atrisināta sadalīšanās laikā, bija jautājums par lielu skaitu [[Čigāni|čigānu, k]]<nowiki/>uri dzīvo Čehijā, bet dzimuši un oficiāli reģistrēti šodienas Slovākijā. Lielākā daļa no tiem mēnešos pirms valsts sašķelšanās nepārreģistrēja savu oficiālo uzturēšanās vietu, un tāpēc jautājums par viņu pilsonību palika atklāts. 1992. gada Čehijas pilsonības likums ļāva piešķirt automātisku pilsonību tikai tiem, kas dzimuši Čehijas teritorijā. Citām personām tiesības uz pilsonību pieprasīja pierādījumus par piecu gadu uzturēšanās periodu, „nevēlamu” kriminālsodu trūkumu, ievērojamām nodevām un sarežģītu birokrātisko procesu; tas izslēdza diezgan lielu daļu čigānu.<ref name="stateless">Dedić, Jasminka. [http://www.europarl.europa.eu/hearings/20070626/libe/dedic_en.pdf Roma and Stateless] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190607123907/https://www.europarl.europa.eu/hearings/20070626/libe/dedic_en.pdf |date={{dat|2019|06|07||bez}} }}. [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja</ref> Slovākijas valdība savukārt nevēlējās piešķirt pilsonību nerezidentiem. Ievērojamam skaitam čehu [[Bērnu nams|bērnu namos]] dzīvojošo čigānu nebija juridiskā statusa, un viņiem tika atteikta aprūpe kā pieaugušiem nepilsoņi bez tiesībām strādāt vai dzīvot Čehijā.<ref>[http://www.errc.org/cikk.php?cikk=10 The manufactured troubles of L'udovit Gorej] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120304123203/http://www.errc.org/cikk.php?cikk=10 |date={{dat|2012|03|04||bez}} }} Roma Rights Quarterly, Summer 1997</ref> Eiropas Savienības spiediena rezultātā Čehijas valdība 1999. un 2003. gadā izdarīja grozījumus tās pilsonības likumā, kas atrisināja šo problēmu; tomēr kompensācija netika piešķirta tiem, kas 1992. gadā bija bezvalstnieki.<ref name="stateless" /> === Valodas kontakti === Bijušajā Čehoslovākijā pirmais televīzijas kanāls bija kopīgs, un [[Čehu valoda|čehu]] un [[slovāku valoda]]s tika izmantotas vienādās proporcijās TV ziņās, lai gan ārzemju filmas un TV seriāli tika dublēti gandrīz tikai čehu valodā. Tas (un fakts, ka valodas ir ļoti līdzīgas) gandrīz visus abu valstu iedzīvotājus padarīja pasīvi divvalodīgus, t.i, viņi varēja saprast, bet ne vienmēr runāt otrā valodā. Pēc sadalīšanās jaunie televīzijas kanāli Čehijā praktiski pārtrauca lietot slovāku valodu, un jauniem čehiem tagad ir daudz mazāka izpratne par slovāku valodu. Arī Čehijā pārdoto grāmatu un laikrakstu skaits slovāku valodā krasi samazinājās. Abu valstu televīzijas ziņas tomēr sāka atjaunot abu valodu izmantošanu pie viens otra retranslācijām. Saskaņā ar 2012. gada aptauju, 73% slovāku un 55% čehu labi prot otras valsts valodu, taču vecuma grupā no 18 līdz 30 gadiem slovākiski labi prot tikai ceturtdaļa čehu.<ref>[http://www.teraz.sk/slovensko/slovencine-rozumie-bez-problemov-len-/33137-clanok.html Teraz.sk: Čoraz väčšie problémy s porozumením slovenčiny u mladých Čechov môžu pozorovať napríklad slovenskí divadelníci, keď hrajú pre mladé české publikum.]</ref> Slovākijā čehu valoda tiek lietota biežāk. Daudzas TV programmas Slovākijas televīzijas kanālos joprojām ir dublētas čehu valodā, dažas filmas kinoteātros ir ar subtitriem čehu valodā, un tirgū ir pat vairāk grāmatu un periodisko izdevumu čehiski nekā pirms sašķelšanās. Jaunajiem Slovākijas iedzīvotājiem joprojām ir tādas pašas zināšanas par čehu valodu kā viņu priekštečiem, ja ne labākas. Pat šodien Slovākijā čehu valodu var lietot visā tiesvedībā, kā arī visus čehu valodā rakstītos dokumentus atzīst Slovākijas iestādes, un otrādi. Turklāt Slovākijas oficiālās valodas likums, kas pieņemts 2009. gadā, vēlreiz apstiprināja čehu tiesības izmantot savu valodu visās oficiālajās saziņās, strādājot ar Slovākijas iestādēm (tomēr likums skaidri ierobežoja čehu valodas lietošanu Slovākijā tikai personām ar čehu mātes valodu). Tas pats attiecas uz [[slovāku valoda]]s lietošanu Čehijas Republikā, pateicoties 2004. gada Administratīvā procesa likumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ducr.cz/drurad/CAP-extrakt.pdf|title=500/2004 Coll. ACT of 24th June 2004 Code of Administrative Procedure|publisher=Ducr.cz|access-date=2013-11-19|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150107141134/http://www.ducr.cz/drurad/CAP-extrakt.pdf|archivedate=2015-01-07}}</ref> Slovākijas pilsonis Gustāvs Slamečka, kurš bija Čehijas transporta ministrs (2009—2010), slovāku valodu izmantoja tikai savos oficiālajos kontaktos. === Sports === Oficiālais sadalījums notika tieši 1993. gada Pasaules Junioru hokeja čempionāta vidū, kas notika [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Komandu, kas pārstāvēja Čehoslovākiju, no 1. janvāra sauca par "čehu-slovāku". Starptautiskajos hokeja turnīros Čehijas Republika pārņēma Čehoslovākijas vietu A grupās, bet Slovākijai bija jāsāk ar zemākajām grupām. Ziemeļvalstu Pasaules slēpošanas čempionāta laikā 1993. gadā [[Fāluna|Fālunā]], Zviedrijā, tramplīnlēkšanas komanda uz lielā kalna sacentās kā apvienota Čehijas un Slovākijas komanda, iegūstot sudrabu. Komandas sastāvs tika izraudzīts vēl pirms valsts likvidācijas. Vairākiem sporta veidiem bija vai ir raksturīga kopīga līga, un turpinās diskusijas par kopīgām futbola un hokeja līgām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://futbal.pravda.sk/cesi-i-slovaci-chcu-spolocnu-futbalovu-ligu-prekazok-je-este-vela-pyq-/sk_rfutbal.asp?c=A121118_204417_sk_rfutbal_p12|title=Česi i Slováci chcú spoločnú futbalovú ligu. Prekážok je ešte veľa|publisher=sport.pravda.sk|access-date=19 November 2012|date=19 November 2012}}</ref> === Telekomunikācijas === Abas nākamās valstis turpināja izmantot tālruņu [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|valsts kodu]] '''+42''' līdz 1997. gada 28. februārim<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wtng.info/wtng-hst.html|title=History of Country Codes|publisher=World Country Codes|access-date=25 February 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080409135334/http://www.wtng.info/wtng-hst.html|archivedate={{dat|2008|04|09||bez}}}}</ref> kad to aizstāja divi atsevišķi kodi: +420 Čehijas Republikai un +421 Slovākijai. Kopš tā laika telefona sarunas starp abām valstīm prasīja starptautisku zvanu. == Novērtējums == Sabiedrības viedoklis par šķelšanos nav būtiski mainījies, 2017. gada decembra aptauja parādīja, ka tikai 42% čehu un 40% slovāku piekrīt notikušajam (salīdzinājumā ar attiecīgi 36% un 37% 1992. gadā). 2015. gadā tika izveidota slovāku kustība ar nosaukumu "Čehoslovākija 2018", lai mēģinātu panākt referendumu līdz 2018. gadam. Lai gan tās vadītājs Ladislavs Zelinka sacīja, ka saņēmis tūkstošiem e-pastu un zvanus no atbalstītājiem, viņi nespēja sasniegt referendumam nepieciešamos 350 000 parakstus. Abu valstu jaunākās paaudzes lielā mērā ir vienaldzīgas pret šo jautājumu, savukārt vecākās paaudzes vairāk koncentrējas uz tādiem aktuāliem jautājumiem kā [[imigrācija,]] vienlaikus dodot priekšroku vietējam [[Nacionālisms|nacionālismam]].<ref>[https://www.usnews.com/news/best-countries/articles/2017-12-29/memories-of-a-dissolved-czechoslovakia-stir-ambivalence Recalling a Velvet Divorce], ''US News''</ref> 2010. gada pētījumi parādīja, ka lielākā daļa Prāgas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka valsts sadalījums ir kļūda;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tv.sme.sk/v/13701/rozdelenie-ceskoslovenska-co-hovori-prazska-ulica.html|title=Rozdelenie Československa: Čo hovorí pražská ulica?|publisher=Tv.sme.sk|access-date=14 April 2011|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120406205247/http://tv.sme.sk/v/13701/rozdelenie-ceskoslovenska-co-hovori-prazska-ulica.html|archivedate={{dat|2012|04|06||bez}}}}</ref> tāpat arī reprezentatīva aptauja Slovākijā 2008. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hnonline.sk/c1-29483470-slovaci-sa-nezmierili-s-rozchodom-s-cechmi|title=Slovaks have not come to terms with the breakup|publisher=Hnonline.sk|access-date=14 April 2011|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120223181128/http://hnonline.sk/c1-29483470-slovaci-sa-nezmierili-s-rozchodom-s-cechmi|archivedate={{dat|2012|02|23||bez}}}}</ref> parādīja, ka sabiedrība joprojām palikusi sadalīta uz pusēm viedokļos par sadalīšanos uz pusēm: 47% atbalstīja neatkarību, bet 44% uzskatīja to par kļūdu. Savstarpējā politiskā ietekme ir neliela, bet abu valstu sociāldemokrāti pēdējos gados cieši sadarbojas reģionālajos un Eiropas jautājumos. Turklāt ir kļuvis ierasts, ka ievēlētie prezidenti savas pilnvaru laikā savu pirmo un pēdējo oficiālo ārzemju apmeklējumu veic uz otru bijušās Čehoslovākijas republiku. Arī ieceltie ārlietu ministri mēdz ievērot šo nerakstīto likumu. 2012. gada 29. oktobrī, lai pieminētu Čehoslovākijas neatkarības deklarācijas gadadienu, Čehijas un Slovākijas valdības pirmo reizi kopīgi rīkoja kopīgu Ministru kabineta sanāksmi abās pusēs robežas tuvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vlada.gov.sk/spolocne-vyhlasenie-zasadnutie-vlad-slovenskej-republiky-a-ceskej-republiky/|title=Spoločné vyhlásenie - zasadnutie vlád Slovenskej republiky a Českej republiky|publisher=Vlada.gov.sk|access-date=2013-11-19}}</ref> Arī bijušajā [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] izvietotie miera uzturēšanas spēki vairākkārt tika pakļauti kopīgai vadībai. Piemēram, no 2002. gada līdz 2005. gada jūlijam Čehijas bruņotie spēki apvienojās ar Slovākijas bruņotajiem spēkiem, lai izveidotu kopīgu Čehijas-Slovākijas KFOR bataljonu [[Kosova|Kosovā]], kas piedalījās daudznacionālajā brigādē CENTRE.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.army.cz/scripts/detail.php?id=6527|title=15th ACR Contingent in KFOR|publisher=Army.cz|access-date=2013-11-19}}</ref> Tirdzniecības attiecības tika atjaunotas un stabilizētas, un Čehija joprojām ir Slovākijas svarīgākais biznesa partneris. Pēc īsa pārtraukuma Slovākijas kūrorti [[Karpati|Karpatu kalnos]] atkal ir populārs čehu tūristu mērķis. Pēc pēdējā Čehoslovākijas prezidenta [[Vāclavs Havels|Vāclava Havela]] nāves 2011. gada 18. decembrī gan Čehijas, gan Slovākijas republikas izsludināja valsts sēru dienu. Apbedīšanas laikā [[Prāga]]s [[Svētā Vīta katedrāle|Sv. Vīta katedrāles]] lūgšanas tika lasītas vienlīdzīgi čehu un slovāku valodā. == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20050205145609/http://www.e-politika.cz/bulletin/clanky/wintr01.html Ústavní změny v době od pádu komunismu do rozpadu federace (Konstitucionālās izmaiņas 1989.—1992. gados)] === Bibliogrāfija === * Innes, Abby (2001), ''Czechoslovakia: The Short Goodbye'' (New Haven: Yale University Press). * Rupnik, Jacques (2001), ''"Divorce à l’amiable ou guerre de sécession? (Tchécoslovaquie-Yougoslavie)''" Transeuropéennes no. 19/20. * Wehrlé, Frédéric (1994), ''Le Divorce Tchéco-Slovaque: Vie et mort de la Tchécoslovaquie 1918–1992'' (Paris: L’Harmattan). * Paal Sigurd Hilde, ''"Slovak Nationalism and the Break-Up of Czechoslovakia."'' Europe-Asia Studies, Vol. 51, No. 4 (Jun. 1999): 647–665. [[Kategorija:Čehijas vēsture]] [[Kategorija:Slovākijas vēsture]] [[Kategorija:Čehoslovākija]] lqprl2cco2ywp7v9jb3nd7f2clqxx79 Grīvas 0 432157 3671654 3072740 2022-08-17T12:25:36Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Grīvas | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Jaungulbenes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57952 |title=Informācija par objektu: Grīvas |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = <100 | population_density_km2 = | latd = 57.0481 | latNS = N | longd = 26.52 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Grīvas''' ir ciems [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagastā]], [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. Atrodas 192 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciems ir daļēji izzudis. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Jaungulbenes pagasts]] hc1oz35bxk92yxfl6kg02bm8wxxzrro Kārzdaba 0 432460 3671692 3636932 2022-08-17T14:24:42Z Olgerts V 41522 attēls wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kārzdaba | settlement_type = | image_skyline = Kārzdabas pareizticīgo baznīca - panoramio.jpg | image_caption = Kārzdabas pareizticīgo baznīca | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_name2 = [[Cesvaines pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=53202 |title=Informācija par objektu: Kārzdaba |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 17 | population_density_km2 = | latd = 56.9826 | latNS = N | longd = 26.2026 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Kārzdaba''' ir ciems [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastā]], [[Madonas novads|Madonas novadā]]. Atrodas 159 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas [[Kārzdabas ezers]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Madonas novada ciemi]] [[Kategorija:Cesvaines pagasts]] cf70me5kei2q1k18py7z0xgmmj0rknu Markuss Smarts 0 445582 3672029 3606615 2022-08-18T09:17:39Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums, [[aizsargs (basketbols)| → [[uzbrūkošais aizsargs| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Markuss Smarts | vārds_orig = ''Marcus Smart'' | attēls = Marcus Smart 2021.jpg | att_izm = | paraksts = Markuss Smarts 2021. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|6}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Teksasa|Flovermaunda}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=193}} | svars = {{mērvienība|kg=100}} | poz = [[saspēles vadītājs]]/[[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2014 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Marcus'' ([[Teksasa]]) | koledža = | augstskola = [[Oklahomas štata Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Celtics"]] | numurs = 36 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 6., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2014. gada NBA drafts|2014]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Bostonas "Celtics"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2014|start}}–pašlaik | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Celtics"]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA sezonas labākais spēlētājs aizsardzībā|NBA labākais spēlētājs aizsardzībā]] <small>({{nbay|2021|end}})</small> * 3× [[NBA All-Defensive Team|NBA simboliskā aizsardzības pirmā izlase]] <small>({{nbay|2018|end}}, {{nbay|2019|end}}, {{nbay|2021|end}})</small> * [[NBA All-Rookie Team|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] <small>({{nbay|2014|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Markuss Osmonds Smarts''' ({{val|en|Marcus Osmond Smart}}; dzimis {{dat|1994|3|6}}) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] un [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijās. 2022. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Bostonas "Celtics"]], kurā spēlē visu savu profesionālā basketbola karjeru. Trijās sezonās ticis iekļauts [[NBA All-Defensive Team|NBA simboliskajā aizsardzības pirmajā izlasē]], bet 2022. gadā atzīts par [[NBA sezonas labākais spēlētājs aizsardzībā|līgas labāko spēlētāju aizsardzībā]]. == Karjera == Pēc divām sezonām [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]], kur pārstāvēja [[Oklahomas štata Universitāte]]s komandu, M. Smarts pieteicās NBA draftam.<ref>[https://www.espn.com/nba/draft2014/story/_/id/10746052/marcus-smart-oklahoma-state-cowboys-entering-nba-draft Marcus Smart entering NBA draft] ESPN</ref> [[2014. gada NBA drafts|2014. gada NBA draftā]] viņu [[Bostonas "Celtics"]] izraudzījās pirmajā kārtā ar sesto kārtas numuru. "Celtics" sastāvā aizvadījis piecas sezonas, pēdējā no tām nostiprinājies komandas starta pieciniekā. Visās piecās sezonās komanda kvalificējās NBA izslēgšanas spēlēm. [[ASV basketbola izlase]]s sastāvā kļuvis par [[U19 Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionu U19 vecuma grupā]] 2013. gadā, kad čempionāts notika [[Čehija|Čehijā]], un Amerikas čempionu U18 vecuma grupā 2012. gadā. == Statistika == {{Basketbolista statistika}} ===NBA=== ==== Regulārā sezona ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 67 || 38 || 27,0 || 36,7 || 33,5 || 64,6 || 3,3 || 3,1 || 1,5 || 0,3 || 7,8 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 61 || 10 || 27,3 || 34,8 || 25,3 || 77,7 || '''4,2''' || 3 || 1,5 || 0,3 || 9 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 79 || 24 || '''30,4''' || 35,9 || 28,4 || '''81,2''' || 3,9 || 4,6 || 1,6 || '''0,4''' || '''10,6''' |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2017|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 54 || 11 || 29,9 || 36,7 || 30,1 || 72,9 || 3,5 || '''4,8''' || 1,3 || '''0,4''' || 10,2 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2018|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | '''80''' || '''60''' || 27,5 || '''42,2''' || '''36,4''' || 80,6 || 2,9 || 4 || '''1,8 ''' || '''0,4 ''' || 8,9 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera | 341 || 143 || 28,4 || 37,2 || 31,0 || 76,4 || 3,5 || 3,9 || 1,6 || 0,4 || 9,3 |} ==== Izslēgšanas spēles ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"|[[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]] | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 4 || 3 || 22,5 || '''48,3''' || 23,1 || 53,3 || 2,8 || 1,3 || 0,3 || 0,3 || 9,8 |- | style="text-align:left;"|[[2016. gada NBA izslēgšanas spēles|2016]] | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 6 || 1 || 32,2 || 36,7 || 34,4 || 81,0 || 4,5 || 3 || '''1,7''' || '''0,8''' || 12,0 |- | style="text-align:left;"|[[2017. gada NBA izslēgšanas spēles|2017]] | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | '''18''' || 3 || 29,9 || 35,1 || '''39,7''' || 64,0 || 4,7 || 4,7 || 1,5 || 0,9 || 8,6 |- | style="text-align:left;"|[[2018. gada NBA izslēgšanas spēles|2018]] | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 15 || 4 || 29,9 || 33,6 || 22,1 || 73,5 || 3,7 || '''5,3''' || '''1,7''' || 0,7 || 9,8 |- | style="text-align:left;"|[[2019. gada NBA izslēgšanas spēles|2019]] | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 2 || 0 || 16,0 || 09,1 || 09,1 || 66,7 || 2 || 2 || 1,5 || 0 || 3,5 |- | style="text-align:left;"|[[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]] | style="text-align:left;"|[[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 17 || '''16''' || '''38,1''' || 39,4 || 33,3 || '''87,5''' || '''5,2''' || 4,6 || 1,2 || 0,5 || '''14,5''' |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera | 62 || 27 || 31,5 || 36,5 || 31,3 || 74,1 || 4,4 || 4,4 || 1,4 || 0,6 || 10,7 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Smarts, Markuss}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Bostonas "Celtics" spēlētāji]] lm7j19t9iqzmhg5jkevw5lp1d5kxyo9 77. Zelta globusa balva 0 447169 3671980 3664319 2022-08-18T08:17:55Z Bai-Bot 60304 sīkumi, removed: Succession (6) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 77. Zelta globusa balva | current_awards = | image = 77th Golden Globe Awards.png | imagesize = | alt = | caption = | description = | presenter = [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] | host = [[Rikijs Džerveiss]] | date = {{dat|2020|1|5|N|bez}} | location = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa|The Beverly Hilton}} | winner = | website = | network = [[NBC]] | runtime = | ratings = | producer = | director = | previous = [[76. Zelta globusa balva|76.]] | main = [[Zelta globusa balva]] | next = [[78. Zelta globusa balva|78]] }} '''77. [[Zelta globusa balva]]''' tika pasniegta labākajām [[2019. gads kino|2019. gada filmām]] un ASV televīzijas pārraidēm, kuras izvēlējās [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] (HFPA). Ceremonijas producenti ir ''[[Dick Clark Productions]]'' un HFPA, un ASV to pārraidīja kanālā [[NBC]]. Ceremoniju piekto un pēdējo reizi vadīja [[Rikijs Džerveiss]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2019/11/12/movies/ricky-gervais-golden-globes.html|title=Ricky Gervais Will Return to Host (and Roast) the Golden Globes|last=Buchanan|first=Kyle|date=November 12, 2019|work=The New York Times|access-date=November 13, 2019|language=en-US|issn=0362-4331}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2020/jan/05/golden-globes-2020-1917-and-fleabag-lead-british-invasion-with-major-wins |title =Golden Globes 2020: 1917 and Fleabag lead British invasion with major wins|date=5 January 2020|work=Guardian|accessdate=6 January 2020}}</ref> Nominantus {{dat|2019|12|9||bez}} paziņoja [[Tims Allens]], [[Dakota Faninga]] un [[Sjūzana Keleči Votsone]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://ew.com/golden-globes/2019/12/05/tim-allen-dakota-fanning-susan-kelechi-watson-golden-globe/|title=Tim Allen, Dakota Fanning, and Susan Kelechi Watson to announce 2020 Golden Globe nominations|last=Huff|first=Lauren|date=December 5, 2019|work=Entertainment Weekly|access-date=December 9, 2019}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.theguardian.com/film/2019/dec/09/golden-globes-2020-full-list-of-nominations|title =Golden Globes 2020: full list of nominations|date=9 December 2019|work=Guardian|accessdate=10 December 2019}}</ref> Filma ''[[Marriage Story]]'' saņēma sešas nominācijas. [[Toms Henkss]] un [[Elena Didženeresa]] tika paziņoti kā [[Sesila B. Demila balva]]s un [[Kerolas Bērnetas balva]]s saņēmēji. Filma "[[Reiz Holivudā]]" ieguva visvairāk balvas — trīs, tostarp arī kā [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|"Labākais mūzikls vai kinokomēdija"]]. Filmas "[[1917 (filma)|1917]]", "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" un ''[[Rocketman]]'' katra ieguva divas balvas, no kurām "1917" ieguva balvu kategorijā [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|"Labākā drāmas filma"]]. Televīzijā, seriāli "[[Pēctecība]]", "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'') un "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]" katrs saņēma divas balvas.<ref>{{ziņu atsauce|last=Lang|first=Brent|url=https://variety.com/2020/film/awards/golden-globes-2019-biggest-wins-netflix-1203457082/|title=Golden Globes: ‘Once Upon a Time in Hollywood,’ ‘1917’ Win Big|date=5 January 2020|work=Variety|accessdate=6 January 2020}}</ref> == Saraksts == {| class="wikitable" !Datums<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.goldenglobes.com/articles/timeline-77th-golden-globes-announced|title=Timeline for 77th Golden Globes Announced|website=www.goldenglobes.com|language=en|access-date=November 13, 2019}}</ref> !Notikums |- |{{dat|2019|12|9|n|bez}} |Nominantu izziņošana |- |{{dat|2019|12|19|n|bez}} |Galīgās balsošanas nolikums izsūtīts visiem HFPA biedriem |- |{{dat|2019|12|30|n|bez}} |Galīgās balsošanas beigas |- |{{dat|2020|1|5|n|bez}} |77. Zelta globusa balvas ceremonija |} == Laureāti un nominācijas == === Kino === [[Attēls:Joaquin Phoenix in 2018.jpg|right|thumb|150px|Labākais aktieris drāmas filmā — [[Hoakins Fīnikss]]]] [[Attēls:Renée Zellweger Berlinale 2010 (cropped).jpg|right|thumb|150px|Labākā aktrise drāmas filmā — [[Renē Zelvēgere]]]] [[Attēls:Taron Egerton by Gage Skidmore 2.jpg|right|thumb|150px|Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā — [[Tarons Edžertons]]]] [[Attēls:Awkwafina (cropped).png|right|thumb|150px|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā — [[Avkvafina]]]] [[Attēls:Brad Pitt 2019 by Glenn Francis.jpg|right|thumb|150px|Labākais otrā plāna aktieris — [[Breds Pits]]]] [[Attēls:Laura Dern Deauville 2017.jpg|right|thumb|150px|Labākā otrā plāna aktrise — [[Lora Derna]]]] [[Attēls:JavierBardemSamMendesHWOFNov2012 (cropped).jpg|right|thumb|150px|Labākais režisors — [[Sems Mendess]]]] [[Attēls:Quentin Tarantino by Gage Skidmore.jpg|right|thumb|150px|Labākais scenārijs — [[Kventins Tarantīno]]]] [[Attēls:Brian Cox (2016) - 01.jpg|right|thumb|150px|Labākais aktieris televīzijas seriālā - drāma — [[Braians Kokss]]]] [[Attēls:Olivia Colman at Moet BIFA 2014 (cropped).jpg|alt=|thumb|150px|Labākā aktrise televīzijas seriālā - drāma — [[Olīvija Kolmane]]]] [[Attēls:Ramy Youssef Cropped (cropped).png|right|thumb|150px|Labākais aktieris seriālā mūzikas vai komēdijseriālā — [[Rāmi Jūsifs]]]] [[Attēls:Phoebe Waller-Bridge on MTV International.png|right|thumb|150px|Labākā aktrise seriālā mūzikas vai komēdijseriālā — [[Fībija Vollere Bridža]]]] [[Attēls:Russell Crowe - Flickr - Eva Rinaldi Celebrity and Live Music Photographer (2).jpg|right|thumb|150px|Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Rasels Krovs]]]] [[Attēls:Michelle Williams (Berlinale 2010).jpg|right|thumb|150px|Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Mišela Viljamsa]]]] [[Attēls:Stellan Skarsgård 2009.jpg|right|thumb|150px|Labākais otrā plāna aktieris seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Stellans Skašgords]]]] [[Attēls:Patricia Arquette 2015.jpg|right|thumb|150px|Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Patrīcija Ārkete]]]] {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 dsvsvdsv| Labākā spēlfilma |- !style="width=50%" | [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|Labākā drāmas filma]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|Labākais mūzikls vai kinokomēdija]] |- | valign="top" | * '''"[[1917 (filma)|1917]]"''' ** "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" ** ''[[Marriage Story]]'' ** ''[[The Two Popes]]'' | valign="top" | * '''"[[Reiz Holivudā]]"''' ** ''[[Dolemite Is My Name]]'' ** "[[Trusis Džodžo]]" ** "[[Uz nažiem]]" ** ''[[Rocketman]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas filmā |- ! [[Labākais aktieris drāmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Hoakins Fīnikss]] par [[Džokers (tēls)|Artūra Fleka / Džokera]] lomu filmā "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]"''' ** [[Kristians Beils]] par [[Kens Mailss|Kena Mailsa]] lomu filmā "[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]" ** [[Antonio Banderass]] par Salvadora Mallo lomu filmā "[[Sāpes un slava]]" ** [[Ādams Draivers]] par Čārlija Bārbera lomu filmā ''[[Marriage Story]]'' ** [[Džonatans Praiss]] par [[Francisks|kardināla Horhe Mario Bergoljo]] lomu filmā ''[[The Two Popes]]'' | valign="top" | * '''[[Renē Zelvēgere]] par [[Džūdija Gārlenda|Džūdijas Gārlendas]] lomu filmā "[[Džūdija]]"''' ** [[Sintija Erivo]] par [[Harrieta Tabmena|Harrietas Tabmenas]] lomu filmā ''[[Harriet]]'' ** [[Skārleta Johansone]] par Nikolas Bārberes lomu filmā ''[[Marriage Story]]'' ** [[Sērša Runena]] par Žozefīnas Martas lomu filmā "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" ** [[Šarlīze Terona]] par [[Megina Kelija|Meginas Kelijas]] lomu filmā "[[Skandāls]]" |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūziklā vai kinokomēdijā |- ! [[Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Tarons Edžertons]] par [[Eltons Džons|Eltona Džona]] lomu filmā ''[[Rocketman]]''''' ** [[Denjels Kreigs]] par Benoita Blanka lomu filmā "[[Uz nažiem]]" ** [[Romāns Grifins Deiviss]] par Džodžo Betclera lomu filmā "[[Trusis Džodžo]]" ** [[Leonardo Di Kaprio]] par Rika Daltona lomu filmā "[[Reiz Holivudā]]" ** [[Edijs Mērfijs]] par [[Rudijs Rejs Mūrs|Rudija Reja Mūra]] lomu filmā ''[[Dolemite Is My Name]]'' | valign="top" | * '''[[Avkvafina]] par Bilijas Vongas lomu filmā ''[[The Farewell]]''''' ** [[Ana de Armasa]] par Martas Kabreras lomu filmā "[[Uz nažiem]]" ** [[Keita Blanšeta]] par Bernadetas Foksas lomu filmā "[[Kur palikusi Bernadeta?]]" ** [[Bīnija Feldšteina]] par Molijas Deividsones lomu filmā ''[[Booksmart]]'' ** [[Emma Tompsone]] par Ketrīnas Ņūberijas lomu filmā ''[[Late Night]]'' |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Breds Pits]] par Klifa Būta lomu filmā "[[Reiz Holivudā]]"''' ** [[Toms Henkss]] par [[Freds Rodžerss|Freda Rodžersa]] lomu filmā "[[Brīnišķīga diena kaimiņos]]" ** [[Entonijs Hopkinss]] par [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] lomu filmā ''[[The Two Popes]]'' ** [[Als Pačīno]] par [[Džimijs Hofa|Džimija Hofas]] lomu filmā "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** [[Džo Peši]] par [[Rasels Bafalino|Rasela Bafalino]] lomu filmā "Īrs" | valign="top" | * '''[[Lora Derna]] par Noras Fanšovas lomu filmā ''[[Marriage Story]]''''' ** [[Ketija Beitsa]] par Barbaras "Bobijas" Džuelas lomu filmā ''[[Richard Jewell]]'' ** [[Anete Beninga]] par [[Daiana Fainstaina|Daianas Fainstainas]] lomu filmā ''[[The Report]]'' ** [[Dženifere Lopesa]] par Ramonas Vegas lomu filmā "[[Afēristes]]" ** [[Margota Robija]] par Kailas Pospisilas lomu filmā "[[Skandāls]]" |- ! colspan=2 | Pārējās |- ! [[Labākais režisors (Zelta globusa balva)|Labākais režisors]] ! [[Labākais scenārijs (Zelta globusa balva)|Labākais scenārijs]] |- | valign="top" | * '''[[Sems Mendess]] – "[[1917 (filma)|1917]]"''' ** [[Pons Čūns Ho]] – "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" ** [[Tods Filipss]] – "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" ** [[Mārtins Skorsēze]] – "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** [[Kventins Tarantīno]] – "[[Reiz Holivudā]]" | valign="top" | * '''[[Kventins Tarantīno]] – "[[Reiz Holivudā]]"''' ** [[Noa Baumbahs]] – ''[[Marriage Story]]'' ** [[Pons Čūns Ho]] un Hans Džins Vons – "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" ** [[Entonijs Makārtens]] – ''[[The Two Popes]]'' ** [[Stīvens Zailans]] – "[[Īrs (filma)|Īrs]]" |- ! [[Labākais skaņu celiņš (Zelta globusa balva)|Labākais skaņu celiņš]] ! [[Labākā oriģināldziesma (Zelta globusa balva)|Labākā oriģināldziesma]] |- | valign="top" | * '''[[Hildura Gudnadoutira]] – "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]"''' ** [[Aleksandrs Desplā]] – "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" ** [[Rendijs Ņūmens]] – ''[[Marriage Story]]'' ** [[Tomass Ņūmens]] – "[[1917 (filma)|1917]]" ** [[Denjels Pembertons]] – "[[Bruklina bez mātes]]" | valign="top" | * '''''(I'm Gonna) Love Me Again'' ([[Eltons Džons]], [[Bērnijs Taupins]]) – ''[[Rocketman]]''''' ** ''[[Beautiful Ghosts]]'' ([[Endrū Loids Vebers]], [[Teilora Svifta]]) – ''[[Cats]]'' ** ''Into the Unknown'' ([[Kristena Andersona Lopesa]], [[Roberts Lopess]]) – "[[Ledus sirds 2]]" ** ''[[Spirit (Beyoncé dziesma)|Spirit]]'' ([[Bejonse Noulza]], [[Labrinth|Timotijs Makenzijs]], [[Ilja Sālmanzādess]]) – "[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]" ** ''Stand Up'' (Džošua Braians Kempbells, [[Sintija Erivo]]) – ''[[Harriet]]'' |- ! [[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Labākā animācijas filma]] ! [[Labākā filma svešvalodā (Zelta globusa balva)|Labākā filma svešvalodā]] |- | valign="top" | * '''''[[Missing Link]]''''' ** "[[Ledus sirds 2]]" ** "[[Kā pieradināt pūķi 3]]" ** "[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]" ** "[[Rotaļlietu stāsts 4]]" | valign="top" | * '''"[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" (''기생충'', [[Dienvidkoreja]], korejiešu valodā)''' ** ''[[The Farewell]]'' (''别告诉她'', [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], mandarīnu valodā) ** "[[Nožēlojamie (2019. gada filma)|Nožēlojamie]]" (''Les Misérables'', [[Francija]], franču valodā) ** "[[Sāpes un slava]]" (''Dolor y gloria'', [[Spānija]], spāņu valodā) ** "[[Lēdijas portrets ugunī]]" (''Portrait de la jeune fille en feu'', Francija, franču valodā) |} === Filmas ar vairākām nominācijām === Sekojošās filmas saņēmušas vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Nominācijas ! scope="col" style="text-align:center;"| Filmas |- | style="text-align:center | 6 || ''[[Marriage Story]]'' |- | rowspan="2" style="text-align:center | 5 || "[[Īrs (filma)|Īrs]]" |- | "[[Reiz Holivudā]]" |- | rowspan="2" style="text-align:center | 4 || "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" |- | ''[[The Two Popes]]'' |- | rowspan="4" style="text-align:center | 3 || "[[1917 (filma)|1917]]" |- | "[[Uz nažiem]]" |- | "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" |- | ''[[Rocketman]]'' |- | rowspan="9" style="text-align:center | 2 || "[[Skandāls]]" |- | ''[[Dolemite Is My Name]]'' |- | ''[[The Farewell]]'' |- | "[[Ledus sirds 2]]" |- | ''[[Harriet]]'' |- | "[[Trusis Džodžo]]" |- | "[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]" |- | "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" |- | "[[Sāpes un slava]]" |} === Filmas ar vairākām uzvarām === Sekojošās filmas ieguvušas vairākas uzvaras: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Uzvaras ! scope="col" style="text-align:center;"| Filmas |- |rowspan="1" style="text-align:center | 3 || "[[Reiz Holivudā]]" |- |rowspan="3" style="text-align:center | 2 || "[[1917 (filma)|1917]]" |- | "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" |- | ''[[Rocketman]]'' |} === Televīzija === {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 | Labākais seriāls |- !style="width=50%" | [[Labākais drāmas seriāls (Zelta globusa balva)|Drāmas seriāls]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikas vai komēdijseriāls (Zelta globusa balva)|Mūzikas vai komēdijseriāls]] |- | valign="top" | * '''"[[Pēctecība]]"''' ** "[[Lielie mazie meli]]" ** "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ** "[[Nogalināt Īvu]]" ** ''[[The Morning Show]]'' | valign="top" | * '''"[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'')''' ** ''[[Barry (seriāls)|Barry]]'' ** ''[[The Kominsky Method]]'' ** ''[[The Marvelous Mrs. Maisel]]'' ** ''[[The Politician]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas seriālā |- ! [[Labākais aktieris drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Braians Kokss]] par Logana Roja lomu seriālā "[[Pēctecība]]"''' ** [[Kits Haringtons]] par [[Džons Sniegs|Džona Sniega]] lomu seriālā "[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]" ** [[Rāmī Māleks]] par Eliota Aldersona lomu seriālā ''[[Mr. Robot]]'' ** [[Tobjass Menziss]] par [[Princis Filips|prinča Filipa]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ** [[Billijs Porters]] par Preja Tella lomu seriālā ''[[Pose]]'' | valign="top" | * '''[[Olīvija Kolmane]] par [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' ** [[Dženifere Anistone]] par Aleksas Levijas lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' ** [[Džodija Komera]] par Oksanas Astankovas / Vilanelles lomu seriālā "[[Nogalināt Īvu]]" ** [[Nikola Kidmena]] par Selestes Raitas lomu seriālā "[[Lielie mazie meli]]" ** [[Rīza Viterspūna]] par Bredlijas Džeksones lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūzikas vai komēdijseriālā |- ! [[Labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Rāmi Jūsifs]] par Rāmi Hasāna lomu seriālā ''[[Ramy]]''''' ** [[Maikls Daglass]] par Sendija Kominska lomu seriālā ''[[The Kominsky Method]]'' ** [[Bills Heiders]] par Berija Berkmena / Berija Bloka lomu seriālā ''[[Barry (seriāls)|Barry]]'' ** [[Bens Plats]] par Peitona Hobarta lomu seriālā ''[[The Politician]]'' ** [[Pols Rads]] par Mailsa Eliota / Mailsa Eliota klona lomām seriālā ''[[Living with Yourself]]'' | valign="top" | * '''[[Fībija Vollere Bridža]] par Flībegas lomu seriālā "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'')''' ** [[Kristīna Eplgeita]] par Dženas Hārdingas lomu seriālā ''[[Dead to Me]]'' ** [[Reičela Brosnahena]] par Miriamas "Midžas" Meizelas lomu seriālā ''[[The Marvelous Mrs. Maisel]]'' ** [[Kirstena Dansta]] par Kristālas Stabsas lomu seriālā ''[[On Becoming a God in Central Florida]]'' ** [[Nataša Liona]] par Nadjas Vulvokovas lomu seriālā ''[[Russian Doll]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Rasels Krovs]] par [[Rodžers Ailss|Rodžera Ailsa]] lomu miniseriālā "[[Skaļākā balss]]"''' ** [[Kristofers Ebots]] par kapteiņa Džona Josariāna lomu miniseriālā "[[Āķis 22]]" ** [[Saša Barons Koens]] par [[Eli Koens|Eli Koena]] lomu miniseriālā ''[[The Spy]]'' ** [[Džareds Hariss]] par [[Valērijs Ļegasovs|Valērija Ļegasova]] lomu miniseriālā "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]" ** [[Sems Rokvels]] par [[Bobs Foss|Boba Fosa]] lomu miniseriālā ''[[Fosse/Verdon]]'' | valign="top" | * '''[[Mišela Viljamsa]] par [[Gvena Verdona|Gvenas Verdonas]] lomu miniseriālā ''[[Fosse/Verdon]]''''' ** [[Keitlīna Dīvere]] par Marijas Adleres lomu miniseriālā ''[[Unbelievable]]'' ** [[Džoija Kinga]] par Rouzas Blanhārdas lomu miniseriālā ''[[The Act]]'' ** [[Helēna Mirena]] par [[Katrīna II Lielā|Katrīnas Lielās]] lomu miniseriālā "[[Katrīna Lielā (miniseriāls)|Katrīna Lielā]]" ** [[Merita Vīvere]] par Kārenas Duvālas lomu miniseriālā ''[[Unbelievable]]'' |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Stellans Skašgords]] par [[Boriss Ščerbina|Borisa Ščerbinas]] lomu miniseriālā "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]"''' ** [[Alans Ārkins]] par Normana Ņūlendera lomu seriālā ''[[The Kominsky Method]]'' ** [[Kīrans Kalkins]] par Romāna Roja lomu seriālā "[[Pēctecība]]" ** [[Endrū Skots]] par mācītāja lomu seriālā "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'') ** [[Henrijs Vinklers]] par Džīna Kozineja lomu seriālā ''[[Barry (seriāls)|Barry]]'' | valign="top" | * '''[[Patrīcija Ārkete]] par Dī Dī Blanhārdas lomu miniseriālā ''[[The Act]]''''' ** [[Helēna Bonema Kārtere]] par [[Princese Mārgarete|princeses Mārgaretes]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ** [[Toni Kolete]] par Greisas Rasmunsenas lomu miniseriālā ''[[Unbelievable]]'' ** [[Merila Strīpa]] par Mērijas Luisas Raitas lomu seriālā "[[Lielie mazie meli]]" ** [[Emilija Votsone]] par Uļjanas Homjakas lomu miniseriālā "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]" |- ! colspan=2 | [[Labākais miniseriāls vai filma (Zelta globusa balva)|Labākais miniseriāls vai filma]] |- | colspan=2 style="vertical-align:top;" | * '''"[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]"''' ** "[[Āķis 22]]" ** ''[[Fosse/Verdon]]'' ** "[[Skaļākā balss]]" ** ''[[Unbelievable]]'' |} === Televīziju projekti ar vairākām nominācijām === Sekojošās televīziju projekti saņēmuši vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Nominācijas ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- | rowspan="3" style="text-align:center | 4 || "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]" |- | "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" |- | ''[[Unbelievable]]'' |- | rowspan="7" style="text-align:center | 3 || ''[[Barry (seriāls)|Barry]]'' |- | "[[Lielie mazie meli]]" |- | "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'') |- | ''[[Fosse/Verdon]]'' |- | ''[[The Kominsky Method]]'' |- | ''[[The Morning Show]]'' |- | "[[Pēctecība]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center | 2 || ''[[The Act]]'' |- | "[[Āķis 22]]" |- | "[[Nogalināt Īvu]]" |- | "[[Skaļākā balss]]" |- | ''[[The Marvelous Mrs. Maisel]]'' |- | ''[[The Politician]]'' |} === Televīziju projekti ar vairākām uzvarām === Sekojošās televīziju projekti ieguvuši vairākas uzvaras: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Uzvaras ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- |rowspan="3" style="text-align:center | 2 || "[[Pēctecība]]" |- | "[[Asprātīgā sieviete]]" (''Fleabag'') |- | "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]" |} === Sesila B. Demila balva === [[Sesila B. Demila balva]] ir goda balva, kas tiek piešķirta par izciliem sasniegumiem izklaides industrijā. Tā tiek piešķirta personai par nozīmīgu ieguldījumu kino industrijā un nodēvēta tā ir tās pirmā saņēmēja, režisora [[Sesils B. Demils|Sesila B. Demila]] vārdā. * [[Toms Henkss]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.goldenglobes.com/cecil-b-demille-award-0|title=The Cecil B. deMille Award|website=www.goldenglobes.com|language=en|access-date=November 13, 2019}}</ref> === Kerolas Bērnetas balva === [[Karolas Bērnetas balva]] ir goda balva, kas tiek piešķirta par izcilu un ilgstošu darbu televīzijā. Balva nodēvēta tās pirmās saņēmējas, aktrises [[Kerola Bērneta|Kerolas Bērnetas]] vārdā. * [[Elena Didženeresa]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.goldenglobes.com/carol-burnett-award-0|title=The Carol Burnett Award|website=www.goldenglobes.com|language=en|access-date=November 13, 2019}}</ref> == Ceremonija == === Zelta globusa vēstnieki === [[Zelta globusa vēstnieki]] ceremonijā bija Dilans Brosnans un Periss Brosnans, [[Pīrss Brosnans|Pīrsa Brosnana]] un [[Kīlija Šeja Smita|Kīlijas Šejas Smitas]] dēli. === Ceremonijas dalībnieki === Ceremonijā piedalījās sekojošas personības:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/charlize-theron-will-ferrell-tiffany-haddish-presenting-golden-globes-1265542|title=Golden Globes: Charlize Theron, Will Ferrell, Tiffany Haddish Set to Present|work=The Hollywood Reporter|last=Lewis|first=Hilary|date=January 2, 2020|access-date=January 2, 2020}}</ref> * [[Dženifere Anistone]] un [[Rīza Viterspūna]] pasniedza balvu kategorijās "Labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā" un "Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā" * [[Anete Beninga]] prezentēja filmu "1917" * [[Eltons Džons]] un [[Bērnijs Topins]] prezentēja filmu ''Rocketman'' * [[Mets Bomers]] un [[Sofija Vergara]] pasniedza balvas kategorijās "Labākais otrā plāna aktieris seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā" un "Labākais drāmas seriāls" * [[Hārvijs Keitels]] prezentēja filmu "Īrs" * [[Teds Densons]] un [[Kerija Vašingtone]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā" * [[Kīts Haringtons]] un [[Sjēna Millere]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā filma svešvalodā" * [[Keita Makinone]] pasniedza Kerolas Bērnetas balvu * [[Denjels Kreigs]] un [[Ana de Armasa]] prezentēja filmu "Uz nažiem" * [[Tims Alens]] un [[Lorena Grema]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais aktieris drāmas seriālā" * [[Jūens Makgregors]] un [[Margota Robija]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais scenārijs" * [[Eimija Polere]] un [[Teilora Svifta]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā animācijas filma" * [[Leonardo Di Kaprio]] un [[Breds Pits]] prezentēja filmu "Reiz Holivudā" * [[Gvineta Paltrova]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā otrā plāna aktrise" * [[Prijanka Čopra]] un [[Niks Džonass]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais mūzikas vai komēdijseriāls" * [[Enzels Elgorts]] un [[Dakota Faninga]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā oriģināldziesma" * [[Saša Barons Koens]] prezentēja filmu "Trusis Džodžo" * [[Zoja Kravica]] un [[Džeisons Momoa]] pasniedza balvu kategorijās "Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā" un "Labākā aktrise drāmas seriālā" * [[Šarlīze Terona]] pasniedza Sesila B. Demila balvu * [[Antonio Banderass]] un [[Helēna Mirena]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais režisors" * [[Keita Blanšeta]] prezentēja filmu "Džokers" * [[Tifānija Hediša]] un [[Salma Hajeka]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā" un "Labākais miniseriāls vai televīzijas filma" * [[Davaina Džoja Rendolfa]] un [[Veslijs Snaipss]] prezentēja filmu ''Dolemite Is My Name'' * [[Dženifere Lopesa]] un [[Pols Rads]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais skaņu celiņš" un "Labākais otrā plāna aktieris" * [[Kriss Evanss]] un [[Skārleta Johansone]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā" un "Labākā aktrise mūzikas vai kinokomēdijā" * [[Džeisons Beitmens]] un [[Naomi Votsa]] prezentēja filmu ''Marriage Story'' * [[Reičela Vaisa]] prezentēja filmu ''The Two Popes'' * [[Pīrss Brosnans]] un [[Vills Ferels]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais mūzikls vai kinokomēdija" * [[Glenna Klouza]] pasniedza balvu kategorijā "Labākais aktieris drāmas filmā" * [[Rāmī Māleks]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā aktrise drāmas filmā" * [[Sandra Buloka]] pasniedza balvu kategorijā "Labākā drāmas filma" == Kritika == Esošie nominanti raisīja negatīvu kritiku par sieviešu trūkumu vairākās kategorijās: neviena sieviete nav nominēta kategorijās [[Labākais režisors (Zelta globusa balva)|"Labākais režisors"]] vai [[Labākais scenārijs (Zelta globusa balva)|"Labākais scenārijs"]], neskatoties uz to, ka par nominācijām cienīgas ir atzītas [[Selīna Sjamma]] (''Portrait of a Lady on Fire'', nominācijai "Labākā filma svešvalodā"), [[Greta Gērviga]] ("Mazās sievietes"), [[Dženifere Kenta]] (''The Nightingale''), [[Lulu Vona]] (''The Farewell'', arī nominācijai "Labākā filma svešvalodā"), [[Olīvija Vailda]] (''Booksmart'') [[Lorene Skafarija]] ("Afēristes") un [[Mariele Helere]] (''A Beautiful Day in the Neighborhood'').<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.insider.com/golden-globes-2020-women-and-people-of-color-2019-12|title=10 times the Golden Globes failed women and people of color this year|last=Torres|first=Libby|website=Insider}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/entertainment/little-women-director-greta-gerwig-responds-to-her-golden-globes-snub-its-always-a-bummer-because-its-nice-to-be-recognized-181951749.html|title='Little Women' director Greta Gerwig responds to her Golden Globes snub: 'It's always a bummer, because it's nice to be recognized'|website=www.yahoo.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/newsbeat-50725073|title=Golden Globes criticised for all-male director nominees|date=December 10, 2019|via=www.bbc.com}}</ref> [[Sieviešu kinožurnālistu alianse]] nominēja HFPA savai Kauna zāles balvai par "sieviešu kandidātu neiekļaušanu lielākajās Zelta globusa kategorijā".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.awardscircuit.com/2019/12/22/alliance-of-women-film-journalists-2019-nominees-announced-the-irishman-marriage-story-and-once-upon-a-time-lead/|title=Alliance of Women Film Journalists 2019 Nominees Announced: 'The Irishman', 'Marriage Story', and 'Once Upon A Time' Lead • AwardsCircuit &#124; Entertainment, Predictions, Reviews|first=Clayton|last=Davis|date=December 22, 2019|access-date={{dat|2019|12|26||bez}}|archive-date={{dat|2019|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191224141737/https://www.awardscircuit.com/2019/12/22/alliance-of-women-film-journalists-2019-nominees-announced-the-irishman-marriage-story-and-once-upon-a-time-lead/}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191224141737/https://www.awardscircuit.com/2019/12/22/alliance-of-women-film-journalists-2019-nominees-announced-the-irishman-marriage-story-and-once-upon-a-time-lead/ |date={{dat|2019|12|24||bez}} }}</ref> Tomēr, dažas sievietes izcīnīja nozīmīgas balvas: [[Hildura Gudnadoutira]] kļuva par pirmo komponisti, kas individuāli veidojusi filmas skaņu celiņu ("Džokers"), un otro sievieti visā [[Labākais skaņu celiņš (Zelta globusa balva)|kategorijas]] vēsturē, kas saņēmusi šo balvu. [[Avkvafina]] kļuva par pirmo aziāti-amerikānieti, kas ieguva balvu kategorijā "Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā" par lomu filmā ''The Farewell''.<ref>[https://variety.com/2020/music/news/hildur-gudnadottir-best-score-winner-golden-globes-1203457355/ ‘Joker’ Composer Hildur Guðnadóttir Is First Solo Woman to Win Golden Globe for Score—Variety]</ref><ref>[https://ew.com/golden-globes/2020/01/05/the-farewell-awkwafina-golden-globe-best-actress-comedy/ The Farewell's Awkwafina wins Golden Globe win for Best Actress in a Musical or Comedy|EW.com]</ref> == Neapmierinātība == Neapmierinātība izcēlās pēc Gervaisa atklātā monologa, ko uzskatīja par viņa uzbrukumu Holivudas liekulībai.<ref name="usa">{{tīmekļa atsauce|last1=Moniuszko |first1=Sara M |title=After his controversial Golden Globes hosting, Ricky Gervais defends his humor |url=https://www.usatoday.com/story/entertainment/celebrities/2020/01/08/ricky-gervais-defends-his-humor-after-hosting-2020-golden-globes/2842320001/ |website=USA Today |date=8 January 2020 |accessdate=9 January 2020}}</ref><ref name="abc">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2020-01-06/ricky-gervais-opening-at-the-golden-globes-2020/11844260|title=From DiCaprio to Dench: Stars react to Gervais' Golden Globes tongue-lashing|last=Fuller|first=Peta|date=2020-01-06|website=ABC News|language=en-AU|access-date=2020-01-06}}</ref><ref name="atlantic">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theatlantic.com/entertainment/archive/2020/01/golden-globes-ricky-gervais-doublethink-hollywood/604486/|title=Ricky Gervais Almost Got It Right on Hollywood Hypocrisy|last=Kornhaber|first=Spencer|date=2020-01-06|website=The Atlantic|language=en-US|access-date=2020-01-06}}</ref><ref name="ccn">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ccn.com/ricky-gervais-blasted-apple-sweatshops-at-golden-globes-but-hes-not-woke-either/|title=Ricky Gervais Blasted Apple 'Sweatshops' at Golden Globes - But He's Not Woke Either|date=2020-01-06|website=CCN.com|language=en-US|access-date=2020-01-06}}</ref> Viņš jokoja par vairākām pretrunīgi vērtētām tēmām, piemēram, [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] nāvi, koledžas uzņemšanas skandālu un pusmūža Leonardo Di Kaprio priekšroku jaunākām sievietēm. Gervaiss arī sarkastiski apsūdzēja [[Holivudas Ārzemju preses asociācija|Holivudas Ārzemju preses asociāciju]] rasismā par dažādības trūkumu sadaļā ''in memoriam'', kritizēja ''[[Apple]]'' un ''[[The Walt Disney Company|Disney]]'' par viņu darba praksi (ko viņš salīdzināja ar darbu pie [[Islāma valsts]]) un brīdināja laureātus, kas pauž savu politisko nostāju saņemot apbalvojumu.<ref name="abc"/><ref name="atlantic"/><ref name="ccn"/> Gervaisa izteikumi guva dažādas atsauksmes visā politiskajā spektrā; kamēr konservatīvie ļoti viņu slavēja,<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Kim |first1=Violet |title=Conservatives Really, Really Loved Ricky Gervais' Golden Globes Monologue |url=https://slate.com/culture/2020/01/ricky-gervais-golden-globes-monologue-conservative-reaction.html |website=[[Slate]] |date=6 January 2020 |accessdate=8 January 2020}}</ref> žurnālisti no liberālākiem izdevumiem bija kritiski noskaņoti,<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=McFarland |first1=Melanie |title=Why the Golden Globes and host Ricky Gervais felt particularly pointless |url=https://www.salon.com/2020/01/06/golden-globes-ricky-gervais-pointless-hfpa/ |website=[[Salon]] |date=6 January 2020 |accessdate=8 January 2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Gilbert |first1=Sophie |title=A Chaotic Golden Globes for a Chaotic Moment |url=https://www.theatlantic.com/entertainment/archive/2020/01/2020-golden-globes-ricky-gervais-chaotic-energy/604465/ |website=The Atlantic |date=6 January 2020 |accessdate=8 January 2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Travers |first1=Ben |title=Golden Globes Review: Ricky Gervais Sets a Low Bar That the 2020 Ceremony Barely Meets |url=https://www.indiewire.com/2020/01/77th-golden-globes-review-ricky-gervais-host-2020-1202200625/ |website=IndieWire |date=5 January 2020 |accessdate=8 January 2020}}</ref> izdevuma ''Rolling Stone'' žurnalists [[Robs Šefīlds]] nosauca Gervaisa monologu par "neticami novecojušu" ({{val|en|incredibly stale}}).<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Sheffield |first1=Rob |title=Golden Globes 2020: Drunk Upon a Time in Hollywood |url=https://www.rollingstone.com/tv/tv-features/golden-globes-2020-sheffield-drunk-upon-a-time-in-hollywood-933932/ |website=Rolling Stone |date=6 January 2020 |accessdate=8 January 2020}}</ref> Atbildot kritikai, Gervaiss apgalvo, ka šie ir jebkad labākie joki un pamatojis to arī savā ''[[Twitter]]'' kontā.<ref name="usa"/><ref name="abc"/> == Skatīt arī == * [[92. Kinoakadēmijas balva]] == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.goldenglobes.com/}} {{apbalvojums-aizmetnis}} {{Zelta globusa balva}} {{DEFAULTSORT:Zelta globusa balva, 77}} [[Kategorija:2020. gada kino balvas]] [[Kategorija:Zelta globusa balva|77]] bx9pe3ylndunumd2gtqhy5q44zr9iau 4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020) 0 447566 3671803 3410138 2022-08-17T18:41:47Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|trolejbusu maršrutu Rīgā, kas tika atklāts 2020. gada 2. janvārī|4. maršruts|4. trolejbusu maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 4. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Ziepniekkalns]] |karte =[[File:4trol.png|4trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2020|1|2}} |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 39,8 km<br />(19,8 km / 19,9 km) |pieturu skaits = 79 (41 / 40) |transporta vienīb = 22 (darbdienās) 10 (brīvdienās) |apkalpo = [[Rīgas satiksme]]<br>1. un 2. trolejbusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/4/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolejbuss 22006 .jpg|thumb|260x260px|4. maršruta trolejbuss Murjāņu ielā]] '''4. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tiek pārvadāti no dispečeru punkta [[Jugla (Rīga)|Juglā]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielas]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu ielas]] krustojuma tuvumā cauri [[Teika (Rīga)|Teikai]], Rīgas [[Centrs (Rīga)|centram]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatei]], pāri [[Salu tilts|Salu tiltam]] (ieskaitot apstāšanos netālu no [[Mūkusalas rotācijas aplis|Mūkusalas rotācijas apļa]]) līdz dispečeru punktam [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]], [[Dižozolu iela (Rīga)|Dižozolu ielas]] un [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema ielas]] krustojuma tuvumā. Kustību jaunizveidotajā maršrutā uzsāka {{dat|2020|1|2||bez}}, aizstājot [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutu]].<ref name="rs_4trol">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-janvara-40-autobusa-marsrutu-jugla-ziepniekkalns-aizstas-4-trolejbusa-marsruts/ No 2. janvāra 40. autobusa maršrutu "Jugla – Ziepniekkalns" aizstās 4. trolejbusa maršruts], rigassatiksme.lv, {{dat|2019|12|12|SK}}</ref> Posmos Juglā, no [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatves]] un [[Šmerļa iela]]s krustojuma līdz galapunktam un Ziepniekkalnā, no [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19. trolejbusu maršruta]] galapunkta [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu ielā]] līdz galapunktam, trolejbusi brauc, izmantojot alternatīvo barošanas veidu — dīzeļģeneratoru,<ref name="rs_4trol" /> atsevišķi modeļi – ūdeņraža dzinēju<ref>https://uzladets.lv/4-trolejbusa-marsruta-kurse-ar-udenradi-darbinami-trolejbusi/</ref>. Darbdienās 4. trolejbusu maršrutā kursē 22 trolejbusi, brīvdienās - 10 trolejbusi. Pasažieru pārvadājumus maršrutā veic RP SIA ''[[Rīgas Satiksme]]'' 1. un 2. trolejbusu parks. Ziepniekkalna iedzīvotāji un viņu atbalstītāji aktīvi protestēja pret autobusa aizvietošanu ar trolejbusu, jo tādējādi tiek pagarināts ceļā pavadītais laiks.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/364423-ridzinieki-proteste-pret-40-autobusa-nomainu-ar-trolejbusu-savakti-daudzi-simti-parakstu Rīdzinieki protestē pret 40. autobusa nomaiņu ar trolejbusu. Savākti daudzi simti parakstu]</ref> [[Attēls:4. trolejbuss Brīvības ielā 01.jpg|thumb|255px|4. maršruta trolejbuss Brīvības gatvē pirms krustojuma ar Gustava Zemgala gatvi.]] [[Attēls:4. trolejbuss Brīvības ielā 02.jpg|thumb|255px|4. maršruta trolejbuss Brīvības gatvē pie VEF.]] == Maršruts == Virzienā ''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]'' — ''[[Ziepniekkalns]]'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[Mūkusalas rotācijas aplis]], [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Tadaiķu iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu ielas rotācijas aplis]], [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]], Valdeķu iela, [[Ozolciema iela]] un [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]]. Virzienā ''Ziepniekkalns'' — ''Jugla'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Līvciema iela, Ozolciema iela, Valdeķu iela, Graudu iela, Saulkalnes iela, Valdeķu ielas rotācijas aplis, Tadaiķu iela, Vaiņodes iela, Kārļa Ulmaņa gatve, Mūkusalas rotācijas aplis, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Gaisa tilts, Brīvības gatve, Silciema iela un Murjāņu iela. === Pieturvietas === 4. trolejbusu maršrutā ir 79 pieturas. Virzienā ''Jugla'' — ''Ziepniekkalns'' ir 40 pieturas, savukārt virzienā ''Ziepniekkalns'' — ''Jugla'' — 39 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" |1 | Jugla |- | align="center" |2 | Murjāņu iela |- | align="center" |3 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" |4 | [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]] |- | align="center" |5 | Brīvības gatve |- | align="center" |6 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |7 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |8 | [[Rīgas 5. speciālā internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |9 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |10 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |11 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |12 | [[Dzērbenes iela]] |- | align="center" |13 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |15 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |16 | [[VEF]] |- | align="center" |17 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |18 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |19 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |20 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |21 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |22 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |23 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |24 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |25 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" |26 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |27 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" |28 | [[Zaķusala]] |- | align="center" |29 | [[Lucavsala]] |- | align="center" |30 | Mūkusalas rotācijas aplis |- | align="center" |31 | Vaiņodes iela |- | align="center" |32 | [[Bērzupes iela]] |- | align="center" |33 | Saulkalnes iela |- | align="center" |34 | Graudu iela |- | align="center" |35 | Līvciema iela |- | align="center" |36 | [[Ēbelmuižas iela]] |- | align="center" |37 | [[Spulgas iela]] |- | align="center" |38 | [[Rīgas Ziepniekkalna vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |- | align="center" |39 | Ozolciema iela |- | align="center" |40 | Ziepniekkalna D/P |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" |1 | Ziepniekkalna D/P |- | align="center" |2 | Ozolciema iela |- | align="center" |3 | Ziepniekkalna vidusskola |- | align="center" |4 | Spulgas iela |- | align="center" |5 | Līvciema iela |- | align="center" |6 | Saulkalnes iela |- | align="center" |7 | Tadaiķu iela |- | align="center" |8 | Bērzupes iela |- | align="center" |9 | Kārļa Ulmaņa gatve |- | align="center" |10 | Mūkusalas rotācijas aplis |- | align="center" |11 | Lucavsala |- | align="center" |12 | Zaķusala |- | align="center" |13 | Gogoļa iela |- | align="center" | 14 | Centrālā stacija |- | align="center" | 15 | Merķeļa iela |- | align="center" | 16 | Inženieru iela |- | align="center" | 17 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 18 | Ģertrūdes iela |- | align="center" | 19 | Matīsa iela |- | align="center" | 20 | Tallinas iela |- | align="center" | 21 | Cēsu iela |- | align="center" | 22 | Krišjāņa Barona iela |- | align="center" | 23 | VEF |- | align="center" | 24 | Gustava Zemgala gatve |- | align="center" | 25 | [[Struktoru iela]] |- | align="center" | 26 | Bajāru iela |- | align="center" | 27 | Zemitāna laukums |- | align="center" | 28 | Dzērbenes iela |- | align="center" | 29 | Krustabaznīcas iela |- | align="center" | 30 | Alfa |- | align="center" | 31 | [[Šmerļa iela]] |- | align="center" |32 | Meža skola |- | align="center" |33 | Tirzas iela |- | align="center" |34 | Mārkalnes iela |- | align="center" |35 | Silciema iela |- | align="center" |36 | Slēpotāju iela |- | align="center" |37 | Kvēles iela |- | align="center" |38 | Murjāņu iela |- | align="center" |39 | Jugla |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā ''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])'' — ''Ganību dambis'' — ''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Ganību dambis, [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. Virzienā ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' — ''Ganību dambis'' — ''[[Ziepniekkalns]]'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Ganību dambis, Pulkveža Brieža iela, Kalpaka bulvāris, Krišjāņa Valdemāra iela, Raiņa bulvāris, [[Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[Mūkusalas rotācijas aplis]], [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Tadaiķu iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu ielas rotācijas aplis]], [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]], Valdeķu iela, [[Ozolciema iela]] un [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]]. Virzienā ''Jugla'' — ''[[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]'' — ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Murjāņu iela, Silciema iela, Brīvības gatve, Gaisa tilts, Brīvības iela, [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]], Krišjāņa Valdemāra iela, Duntes iela un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. Virzienā ''Ziepniekkalns'' — ''Ganību dambis'' — ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Līvciema iela, Ozolciema iela, Valdeķu iela, Graudu iela, Saulkalnes iela, Valdeķu ielas rotācijas aplis, Tadaiķu iela, Vaiņodes iela, Kārļa Ulmaņa gatve, Mūkusalas rotācijas aplis, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Kalpaka bulvāris, Pulkveža Brieža iela, Ganību dambis un Dambja iela. Virzienā ''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])'' — ''[[Salu tilts]]'' — ''Jugla'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela]], Mūkusalas rotācijas aplis, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, Marijas iela, Merķeļa iela, Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Gaisa tilts, Brīvības gatve, Silciema iela un Murjāņu iela. Virzienā ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' — ''Mūkusalas iela'' — ''Ziepniekkalns'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Buru iela, Laivu iela, Mūkusalas iela, Mūkusalas rotācijas aplis, Kārļa Ulmaņa gatve, Vaiņodes iela, Tadaiķu iela, Valdeķu ielas rotācijas aplis, Saulkalnes iela, Graudu iela, Valdeķu iela, Ozolciema iela un Līvciema iela. Virzienā ''Jugla'' — ''Salu tilts'' — ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' trolejbusi pa šādām ielām: Murjāņu iela, Silciema iela, Brīvības gatve, Gaisa tilts, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, Raiņa bulvāris, Gogoļa iela, Lāčplēša iela, Salu tilts, Mūkusalas rotācijas aplis, Mūkusalas iela, Laivu iela un Buru iela. Virzienā ''Ziepniekkalns'' — ''Mūkusalas iela'' — ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' trolejbusi pa šādām ielām: Līvciema iela, Ozolciema iela, Valdeķu iela, Graudu iela, Saulkalnes iela, Valdeķu ielas rotācijas aplis, Tadaiķu iela, Vaiņodes iela, Kārļa Ulmaņa gatve, Mūkusalas rotācijas aplis, Mūkusalas iela, Laivu iela un Buru iela. === Pieturvietas === Uzsākot kustību maršrutā no 1. trolejbusu parka [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], virzienā ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' — ''Ganību dambis'' — ''Jugla'' trolejbusiem jāapstājas 30 pieturās, savukārt virzienā ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' — ''Ganību dambis'' — ''Ziepniekkalns'' - 26 pieturās. Turpretī dodoties atpakaļ uz 1. trolejbusu parku, virzienā ''Jugla'' — ''Duntes iela'' — ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' ir 28 pieturas, virzienā ''Ziepniekkalns'' — ''Ganību dambis'' — ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' — 25 pieturas. Uzsākot kustību maršrutā no 2. trolejbusu parka [[Torņakalns|Torņakalnā]], virzienā ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' — ''Salu tilts'' — ''Jugla'' trolejbusiem arī jāapstājas 30 pieturās, savukārt virzienā ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' — ''Mūkusalas iela'' — ''Ziepniekkalns'' - 13 pieturās. Turpretī dodoties atpakaļ uz 2. trolejbusu parku, virzienā ''Jugla'' — ''Salu tilts'' — ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' ir 31 pietura, virzienā ''Ziepniekkalns'' — ''Mūkusalas iela'' — ''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'' - 13 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" |1 | [[Rāmuļu iela]] |- | align="center" |2 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" |3 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" |4 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" |5 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" |6 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" |7 | Raiņa bulvāris |- | align="center" |8 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |9 | Ģertrūdes iela |- | align="center" |10 | Matīsa iela |- | align="center" |11 | Tallinas iela |- | align="center" |12 | Cēsu iela |- | align="center" |13 | Krišjāņa Barona iela |- | align="center" |14 | VEF |- | align="center" |15 | Gustava Zemgala gatve |- | align="center" |16 | [[Struktoru iela]] |- | align="center" |17 | Bajāru iela |- | align="center" |18 | Zemitāna laukums |- | align="center" |19 | Dzērbenes iela |- | align="center" |20 | Krustabaznīcas iela |- | align="center" |21 | Alfa |- | align="center" |22 | [[Šmerļa iela]] |- | align="center" |23 | Meža skola |- | align="center" |24 | Tirzas iela |- | align="center" |25 | Mārkalnes iela |- | align="center" |26 | Silciema iela |- | align="center" |27 | [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]] |- | align="center" |28 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" |29 | Murjāņu iela |- | align="center" |30 | Jugla |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" |1 | Rāmuļu iela |- | align="center" |2 | Rankas iela |- | align="center" |3 | Lugažu iela |- | align="center" |4 | Pētersalas iela |- | align="center" |5 | Hanzas iela |- | align="center" |6 | Elizabetes iela |- | align="center" |7 | Raiņa bulvāris |- | align="center" |8 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" |11 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |12 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" |13 | [[Zaķusala]] |- | align="center" |14 | [[Lucavsala]] |- | align="center" |15 | Mūkusalas rotācijas aplis |- | align="center" |16 | Vaiņodes iela |- | align="center" |17 | [[Bērzupes iela]] |- | align="center" |18 | Saulkalnes iela |- | align="center" |20 | Graudu iela |- | align="center" |21 | Līvciema iela |- | align="center" |22 | [[Ēbelmuižas iela]] |- | align="center" |23 | [[Spulgas iela]] |- | align="center" |24 | [[Rīgas Ziepniekkalna vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |- | align="center" |25 | Ozolciema iela |- | align="center" |26 | Ziepniekkalna D/P |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" |1 | Jugla |- | align="center" |2 | Murjāņu iela |- | align="center" |3 | Kvēles iela |- | align="center" |4 | Slēpotāju iela |- | align="center" |5 | Brīvības gatve |- | align="center" |6 | Mārkalnes iela |- | align="center" |7 | Tirzas iela |- | align="center" |8 | Meža skola |- | align="center" |9 | Sporta akadēmija |- | align="center" |10 | Alfa |- | align="center" |11 | Krustabaznīcas iela |- | align="center" |12 | Dzērbenes iela |- | align="center" |13 | Zemitāna laukums |- | align="center" |14 | Bajāru iela |- | align="center" |15 | Gustava Zemgala gatve |- | align="center" |16 | VEF |- | align="center" |17 | Krišjāņa Barona iela |- | align="center" |18 | Cēsu iela |- | align="center" |19 | Tallinas iela |- | align="center" |20 | Matīsa iela |- | align="center" |21 | [[Rīgas 1. slimnīca]] |- | align="center" |22 | [[Aristida Briāna iela]] |- | align="center" |23 | [[Alojas iela (Rīga)|Alojas iela]] |- | align="center" |24 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" |25 | [[Ierēdņu iela]] |- | align="center" |26 | [[Laktas iela]] |- | align="center" |27 | [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]] |- | align="center" |28 | [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] / [[Jūras medicīnas centrs]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" |1 | Ziepniekkalns |- | align="center" |2 | Ozolciema iela |- | align="center" |3 | Ziepniekkalna vidusskola |- | align="center" |4 | Spulgas iela |- | align="center" |5 | Līvciema iela |- | align="center" |6 | Saulkalnes iela |- | align="center" |8 | Tadaiķu iela |- | align="center" |9 | Bērzupes iela |- | align="center" |10 | Vaiņodes iela |- | align="center" |11 | Mūkusalas rotācijas aplis |- | align="center" |12 | Lucavsala |- | align="center" |13 | Zaķusala |- | align="center" |14 | Gogoļa iela |- | align="center" |15 | Centrālā stacija |- | align="center" |16 | Merķeļa iela |- | align="center" |17 | Inženieru iela |- | align="center" |18 | [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" |19 | Dzirnavu iela |- | align="center" |20 | Pētersalas iela |- | align="center" |21 | Lugažu iela |- | align="center" |22 | Rankas iela |- | align="center" |23 | Rāmuļu iela |- | align="center" |24 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" |25 | Ganību dambis |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" |1 | [[Bieķensalas iela]] |- | align="center" |2 | [[Lucavsala]] |- | align="center" |3 | [[Zaķusala]] |- | align="center" |4 | Gogoļa iela |- | align="center" |5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |6 | Merķeļa iela |- | align="center" |7 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |8 | Tērbatas iela |- | align="center" |9 | Ģertrūdes iela |- | align="center" |10 | Matīsa iela |- | align="center" |11 | Tallinas iela |- | align="center" |12 | Cēsu iela |- | align="center" |13 | Krišjāņa Barona iela |- | align="center" |14 | VEF |- | align="center" |15 | Gustava Zemgala gatve |- | align="center" |16 | Struktoru iela |- | align="center" |17 | Bajāru iela |- | align="center" |18 | Zemitāna laukums |- | align="center" |19 | Dzērbenes iela |- | align="center" |20 | Krustabaznīcas iela |- | align="center" |21 | Alfa |- | align="center" |22 | Šmerļa iela |- | align="center" |23 | Meža skola |- | align="center" |24 | Tirzas iela |- | align="center" |25 | Mārkalnes iela |- | align="center" |26 | Silciema iela |- | align="center" |27 | Slēpotāju iela |- | align="center" |28 | Kvēles iela |- | align="center" |29 | Murjāņu iela |- | align="center" |30 | Jugla |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" |1 | Bieķensalas iela |- | align="center" |2 | Mūkusalas rotācijas aplis |- | align="center" |3 | Vaiņodes iela |- | align="center" |4 | Bērzupes iela |- | align="center" |5 | Saulkalnes iela |- | align="center" |7 | Graudu iela |- | align="center" |8 | Līvciema iela |- | align="center" |9 | Ēbelmuižas iela |- | align="center" |10 | Spulgas iela |- | align="center" |11 | Ziepniekkalna vidusskola |- | align="center" |12 | Ozolciema iela |- | align="center" |13 | Ziepniekkalna D/P |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" |1 | Jugla |- | align="center" |2 | Murjāņu iela |- | align="center" |3 | Kvēles iela |- | align="center" |4 | Slēpotāju iela |- | align="center" |5 | Brīvības gatve |- | align="center" |6 | Mārkalnes iela |- | align="center" |7 | Tirzas iela |- | align="center" |8 | Meža skola |- | align="center" |9 | Sporta akadēmija |- | align="center" |10 | Alfa |- | align="center" |11 | Krustabaznīcas iela |- | align="center" |12 | Dzērbenes iela |- | align="center" |13 | Zemitāna laukums |- | align="center" |14 | Bajāru iela |- | align="center" |15 | Gustava Zemgala gatve |- | align="center" |16 | VEF |- | align="center" |17 | Krišjāņa Barona iela |- | align="center" |18 | Cēsu iela |- | align="center" |19 | Tallinas iela |- | align="center" |20 | Matīsa iela |- | align="center" |21 | Ģertrūdes iela |- | align="center" |22 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |23 | Inženieru iela |- | align="center" |24 | Centrālā stacija |- | align="center" |25 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" |26 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |27 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" |28 | Zaķusala |- | align="center" |29 | Lucavsala |- | align="center" |30 | Bieķensalas iela |- | align="center" |31 | Jelgavas iela |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" |1 | Ziepniekkalna D/P |- | align="center" |2 | Ozolciema iela |- | align="center" |3 | Ziepniekkalna vidusskola |- | align="center" |4 | Spulgas iela |- | align="center" |5 | Līvciema iela |- | align="center" |6 | Saulkalnes iela |- | align="center" |8 | Tadaiķu iela |- | align="center" |9 | Bērzupes iela |- | align="center" |10 | Kārļa Ulmaņa gatve |- | align="center" |11 | Mūkusalas rotācijas aplis |- | align="center" |12 | Bieķensalas iela |- | align="center" |13 | Jelgavas iela |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršruts Rīgā]] * [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950 — 2011)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ RP SIA ''Rīgas satiksme'' oficiālā interneta vietne] *[https://www.youtube.com/watch?v=VVDcTI_dSzo&t=391s 1 diena 4 trolejbusa maršruts no Ziepniekkalna uz Juglu (nepilna vērsija)] {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|04]] 5hha1rlrmaik5npb2v8st63ppmjxn57 Dalībnieks:Edgars2007/Missing popular2 2 450362 3671896 3671346 2022-08-18T03:00:39Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|08|17|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:Manti Te'o|Manti Te'o]] (7 iw) — 461200 skatījumu * [[:en:Liz Cheney|Liz Cheney]] (27 iw) — 395562 skatījumu * [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (12 iw) — 235172 skatījumu * [[:en:Korean Air Lines Flight 007|Korean Air Lines Flight 007]] (39 iw) — 164915 skatījumu * [[:en:Harriet Hageman|Harriet Hageman]] (2 iw) — 140675 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 134500 skatījumu * [[:en:Karthikeya 2|Karthikeya 2]] (2 iw) — 112645 skatījumu * [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (22 iw) — 108188 skatījumu * [[:en:Hill 303 massacre|Hill 303 massacre]] (12 iw) — 93226 skatījumu * [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 88025 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 84961 skatījumu * [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 83244 skatījumu * [[:en:She-Hulk: Attorney at Law|She-Hulk: Attorney at Law]] (31 iw) — 81289 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (17 iw) — 80682 skatījumu * [[:en:Jim Ratcliffe|Jim Ratcliffe]] (11 iw) — 80637 skatījumu * [[:en:Wednesday (TV series)|Wednesday (TV series)]] (11 iw) — 79352 skatījumu * [[:en:Mary Cheney|Mary Cheney]] (12 iw) — 76219 skatījumu * [[:en:Sacheen Littlefeather|Sacheen Littlefeather]] (17 iw) — 75902 skatījumu * [[:en:Jenna Ortega|Jenna Ortega]] (24 iw) — 71706 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 70724 skatījumu * [[:en:Raksha Bandhan (film)|Raksha Bandhan (film)]] (4 iw) — 68380 skatījumu * [[:en:The Satanic Verses|The Satanic Verses]] (53 iw) — 61421 skatījumu * [[:en:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 61051 skatījumu * [[:en:Never Have I Ever (TV series)|Never Have I Ever (TV series)]] (23 iw) — 59220 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 58603 skatījumu * [[:en:Natasha Henstridge|Natasha Henstridge]] (47 iw) — 57867 skatījumu * [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (19 iw) — 57102 skatījumu * [[:en:Darius Campbell Danesh|Darius Campbell Danesh]] (10 iw) — 55494 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 50906 skatījumu * [[:en:Philip Perry|Philip Perry]] (3 iw) — 50075 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (22 iw) — 48640 skatījumu * [[:en:Rakesh Jhunjhunwala|Rakesh Jhunjhunwala]] (7 iw) — 47734 skatījumu * [[:en:Saul Gone|Saul Gone]] (1 iw) — 47237 skatījumu * [[:en:Day Shift (film)|Day Shift (film)]] (10 iw) — 47068 skatījumu * [[:en:Alex Wagner|Alex Wagner]] (2 iw) — 46602 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (16 iw) — 46478 skatījumu * [[:en:Mithali Raj|Mithali Raj]] (21 iw) — 45717 skatījumu * [[:en:Florence Pugh|Florence Pugh]] (40 iw) — 45636 skatījumu * [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (2 iw) — 43724 skatījumu * [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (27 iw) — 43592 skatījumu * [[:en:Andrea Spendolini-Sirieix|Andrea Spendolini-Sirieix]] (6 iw) — 43508 skatījumu * [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 43071 skatījumu * [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 42821 skatījumu * [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 42756 skatījumu * [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 40234 skatījumu * [[:en:Tommy Dorfman|Tommy Dorfman]] (15 iw) — 40211 skatījumu * [[:en:House of the Dragon|House of the Dragon]] (28 iw) — 40059 skatījumu * [[:en:Lindsey Pearlman|Lindsey Pearlman]] (8 iw) — 40026 skatījumu * [[:en:Murder of Junko Furuta|Murder of Junko Furuta]] (24 iw) — 39544 skatījumu * [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 38752 skatījumu * [[:en:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (45 iw) — 38692 skatījumu * [[:en:Emma Raducanu|Emma Raducanu]] (45 iw) — 38689 skatījumu * [[:en:Ratan Tata|Ratan Tata]] (34 iw) — 37950 skatījumu * [[:en:The Addams Family|The Addams Family]] (28 iw) — 35635 skatījumu * [[:en:XNXX|XNXX]] (11 iw) — 35469 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 34053 skatījumu * [[:en:Maitreyi Ramakrishnan|Maitreyi Ramakrishnan]] (24 iw) — 33630 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 33147 skatījumu * [[:en:Tatiana Maslany|Tatiana Maslany]] (37 iw) — 32621 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 32403 skatījumu * [[:en:Darren Barnet|Darren Barnet]] (11 iw) — 32349 skatījumu * [[:en:Google Classroom|Google Classroom]] (33 iw) — 32274 skatījumu * [[:en:Krishna Janmashtami|Krishna Janmashtami]] (35 iw) — 32099 skatījumu * [[:en:Colonel Tom Parker|Colonel Tom Parker]] (22 iw) — 29361 skatījumu * [[:en:Look Both Ways (2022 film)|Look Both Ways (2022 film)]] (1 iw) — 29020 skatījumu * [[:en:Malcolm Glazer|Malcolm Glazer]] (27 iw) — 28897 skatījumu * [[:en:RRR (film)|RRR (film)]] (23 iw) — 28099 skatījumu * [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (34 iw) — 27859 skatījumu * [[:en:Lynne Cheney|Lynne Cheney]] (29 iw) — 27757 skatījumu * [[:en:J. R. D. Tata|J. R. D. Tata]] (29 iw) — 27506 skatījumu * [[:en:2022 European Aquatics Championships|2022 European Aquatics Championships]] (13 iw) — 27336 skatījumu * [[:en:Zach Braff|Zach Braff]] (46 iw) — 26612 skatījumu * [[:en:Inflation Reduction Act of 2022|Inflation Reduction Act of 2022]] (1 iw) — 26604 skatījumu * [[:en:Rhea Seehorn|Rhea Seehorn]] (24 iw) — 26513 skatījumu * [[:en:Locke & Key (TV series)|Locke & Key (TV series)]] (23 iw) — 26330 skatījumu * [[:en:Sodium nitrite|Sodium nitrite]] (42 iw) — 26120 skatījumu * [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 26090 skatījumu * [[:en:Independence Day (Indonesia)|Independence Day (Indonesia)]] (5 iw) — 26044 skatījumu * [[:en:Luis Guzmán|Luis Guzmán]] (33 iw) — 25907 skatījumu * [[:en:Raquel Welch|Raquel Welch]] (51 iw) — 25800 skatījumu * [[:en:The World's Billionaires|The World's Billionaires]] (54 iw) — 25332 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 25157 skatījumu * [[:en:Thirteen Lives|Thirteen Lives]] (16 iw) — 25125 skatījumu * [[:en:Liz Truss|Liz Truss]] (45 iw) — 24734 skatījumu * [[:en:BBC World Service|BBC World Service]] (40 iw) — 24322 skatījumu * [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (35 iw) — 24254 skatījumu * [[:en:Karthikeya (film)|Karthikeya (film)]] (1 iw) — 24008 skatījumu * [[:en:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 23876 skatījumu * [[:en:Glazer ownership of Manchester United|Glazer ownership of Manchester United]] (6 iw) — 23863 skatījumu * [[:en:UFC 278|UFC 278]] (2 iw) — 23841 skatījumu * [[:en:2022 Alaska's at-large congressional district special election|2022 Alaska's at-large congressional district special election]] (1 iw) — 23632 skatījumu * [[:en:Kevin Oh|Kevin Oh]] (6 iw) — 23562 skatījumu * [[:en:ITT Technical Institute|ITT Technical Institute]] (3 iw) — 23236 skatījumu * [[:en:Raindrop cake|Raindrop cake]] (18 iw) — 23186 skatījumu * [[:en:A League of Their Own (2022 TV series)|A League of Their Own (2022 TV series)]] (1 iw) — 23048 skatījumu * [[:en:Michael Lang (producer)|Michael Lang (producer)]] (12 iw) — 22986 skatījumu * [[:en:Emory Tate|Emory Tate]] (5 iw) — 22527 skatījumu * [[:en:Hunter Moore|Hunter Moore]] (5 iw) — 22417 skatījumu * [[:en:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 22364 skatījumu * [[:en:Ian Watkins (Lostprophets singer)|Ian Watkins (Lostprophets singer)]] (13 iw) — 22276 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:Das Boot (Film)|Das Boot (Film)]] (40 iw) — 75095 skatījumu * [[:de:Liberace|Liberace]] (35 iw) — 72258 skatījumu * [[:de:Gina Lückenkemper|Gina Lückenkemper]] (15 iw) — 60887 skatījumu * [[:de:Sacheen Littlefeather|Sacheen Littlefeather]] (17 iw) — 31712 skatījumu * [[:de:Scott Thorson|Scott Thorson]] (5 iw) — 28733 skatījumu * [[:de:Liberace – Zu viel des Guten ist wundervoll|Liberace – Zu viel des Guten ist wundervoll]] (22 iw) — 27821 skatījumu * [[:de:Niklas Kaul|Niklas Kaul]] (14 iw) — 26563 skatījumu * [[:de:Die purpurnen Flüsse (Film)|Die purpurnen Flüsse (Film)]] (23 iw) — 21050 skatījumu * [[:de:Adèle Milloz|Adèle Milloz]] (4 iw) — 20608 skatījumu * [[:de:Oliver Janich|Oliver Janich]] (11 iw) — 20024 skatījumu * [[:de:European Championships 2022|European Championships 2022]] (8 iw) — 18379 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 16672 skatījumu * [[:de:Schlacht von Saratoga|Schlacht von Saratoga]] (32 iw) — 16090 skatījumu * [[:de:Klaus Wennemann|Klaus Wennemann]] (10 iw) — 13494 skatījumu * [[:de:Ingo Schultz|Ingo Schultz]] (13 iw) — 12212 skatījumu * [[:de:New Super Mario Bros. 2|New Super Mario Bros. 2]] (23 iw) — 12101 skatījumu * [[:de:Jürgen Thumann|Jürgen Thumann]] (1 iw) — 11476 skatījumu * [[:de:Frank Plasberg|Frank Plasberg]] (3 iw) — 10767 skatījumu * [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 10684 skatījumu * [[:de:Kal David|Kal David]] (4 iw) — 10514 skatījumu * [[:de:Maria Furtwängler|Maria Furtwängler]] (18 iw) — 10385 skatījumu * [[:de:Irène Némirovsky|Irène Némirovsky]] (34 iw) — 10371 skatījumu * [[:de:Jacob Tremblay|Jacob Tremblay]] (31 iw) — 9355 skatījumu * [[:de:Simon Ehammer|Simon Ehammer]] (10 iw) — 9300 skatījumu * [[:de:Tatort: Reifezeugnis|Tatort: Reifezeugnis]] (3 iw) — 8463 skatījumu * [[:de:Martin Semmelrogge|Martin Semmelrogge]] (4 iw) — 8418 skatījumu * [[:de:Ursula Sieg|Ursula Sieg]] (1 iw) — 8162 skatījumu * [[:de:Liz Cheney|Liz Cheney]] (27 iw) — 8088 skatījumu * [[:de:Claudine Vita|Claudine Vita]] (7 iw) — 7970 skatījumu * [[:de:Vier gegen die Bank (2016)|Vier gegen die Bank (2016)]] (4 iw) — 7548 skatījumu * [[:de:Mordfall Junko Furuta|Mordfall Junko Furuta]] (24 iw) — 7518 skatījumu * [[:de:Carolin Schäfer|Carolin Schäfer]] (12 iw) — 7420 skatījumu * [[:de:Erwin Leder|Erwin Leder]] (9 iw) — 7377 skatījumu * [[:de:Die unendliche Geschichte (Film)|Die unendliche Geschichte (Film)]] (29 iw) — 7234 skatījumu * [[:de:Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle|Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle]] (40 iw) — 6990 skatījumu * [[:de:Ralf Richter|Ralf Richter]] (6 iw) — 6888 skatījumu * [[:de:Uli Forte|Uli Forte]] (8 iw) — 6816 skatījumu * [[:de:Amokfahrt in Trier|Amokfahrt in Trier]] (6 iw) — 6793 skatījumu * [[:de:Aglaia Szyszkowitz|Aglaia Szyszkowitz]] (5 iw) — 6571 skatījumu * [[:de:Nafissatou Thiam|Nafissatou Thiam]] (31 iw) — 6465 skatījumu * [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (22 iw) — 6401 skatījumu * [[:de:Olli Schulz|Olli Schulz]] (3 iw) — 6341 skatījumu * [[:de:Nilam Farooq|Nilam Farooq]] (5 iw) — 6229 skatījumu * [[:de:Nastassja Kinski|Nastassja Kinski]] (50 iw) — 6203 skatījumu * [[:de:Arthur Abele|Arthur Abele]] (16 iw) — 5938 skatījumu * [[:de:Jan Fedder|Jan Fedder]] (11 iw) — 5885 skatījumu * [[:de:Claude-Oliver Rudolph|Claude-Oliver Rudolph]] (4 iw) — 5853 skatījumu * [[:de:Katrin Müller-Hohenstein|Katrin Müller-Hohenstein]] (2 iw) — 5803 skatījumu * [[:de:Isabel Gose|Isabel Gose]] (7 iw) — 5489 skatījumu * [[:de:Kristin Pudenz|Kristin Pudenz]] (13 iw) — 5365 skatījumu * [[:de:Bernd Tauber|Bernd Tauber]] (5 iw) — 5359 skatījumu * [[:de:Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022|Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022]] (3 iw) — 5286 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 5255 skatījumu * [[:de:In the Line of Fire – Die zweite Chance|In the Line of Fire – Die zweite Chance]] (32 iw) — 5221 skatījumu * [[:de:Übergewinnsteuer|Übergewinnsteuer]] (3 iw) — 5176 skatījumu * [[:de:Marcell Jacobs|Marcell Jacobs]] (29 iw) — 5149 skatījumu * [[:de:Norbert König|Norbert König]] (3 iw) — 5127 skatījumu * [[:de:Rita Cadillac|Rita Cadillac]] (9 iw) — 5126 skatījumu * [[:de:Umweltkatastrophe in der Oder 2022|Umweltkatastrophe in der Oder 2022]] (10 iw) — 5041 skatījumu * [[:de:Oliver Stritzel|Oliver Stritzel]] (5 iw) — 4954 skatījumu * [[:de:Sophie Weißenberg|Sophie Weißenberg]] (2 iw) — 4903 skatījumu * [[:de:Martin May|Martin May]] (4 iw) — 4900 skatījumu * [[:de:European Championships|European Championships]] (13 iw) — 4890 skatījumu * [[:de:Katharina Böhm|Katharina Böhm]] (8 iw) — 4882 skatījumu * [[:de:Lukas Märtens|Lukas Märtens]] (6 iw) — 4856 skatījumu * [[:de:The Visitors|The Visitors]] (25 iw) — 4834 skatījumu * [[:de:Treacher-Collins-Syndrom|Treacher-Collins-Syndrom]] (30 iw) — 4821 skatījumu * [[:de:Frank Busemann|Frank Busemann]] (13 iw) — 4768 skatījumu * [[:de:Liste der Länder nach muslimischer Bevölkerung|Liste der Länder nach muslimischer Bevölkerung]] (34 iw) — 4765 skatījumu * [[:de:Steffen Seibert|Steffen Seibert]] (7 iw) — 4692 skatījumu * [[:de:Dreizehn Leben|Dreizehn Leben]] (16 iw) — 4670 skatījumu * [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 4649 skatījumu * [[:de:Mujinga Kambundji|Mujinga Kambundji]] (22 iw) — 4634 skatījumu * [[:de:Roland Emmerich|Roland Emmerich]] (51 iw) — 4628 skatījumu * [[:de:U 96 (Kriegsmarine)|U 96 (Kriegsmarine)]] (19 iw) — 4625 skatījumu * [[:de:Karel ende Elegast|Karel ende Elegast]] (9 iw) — 4619 skatījumu * [[:de:Sky du Mont|Sky du Mont]] (9 iw) — 4617 skatījumu * [[:de:Elena Uhlig|Elena Uhlig]] (1 iw) — 4602 skatījumu * [[:de:Uwe Ochsenknecht|Uwe Ochsenknecht]] (13 iw) — 4526 skatījumu * [[:de:Wibke Bruhns|Wibke Bruhns]] (9 iw) — 4454 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 4385 skatījumu * [[:de:Liste der größten Städte in Nordrhein-Westfalen|Liste der größten Städte in Nordrhein-Westfalen]] (3 iw) — 4375 skatījumu * [[:de:Air Force One (Film)|Air Force One (Film)]] (34 iw) — 4286 skatījumu * [[:de:Olympiastadion München|Olympiastadion München]] (49 iw) — 4267 skatījumu * [[:de:Die satanischen Verse|Die satanischen Verse]] (53 iw) — 4232 skatījumu * [[:de:Antje Buschschulte|Antje Buschschulte]] (14 iw) — 4198 skatījumu * [[:de:Manti Teʻo|Manti Teʻo]] (7 iw) — 4127 skatījumu * [[:de:Tod im Spiegel|Tod im Spiegel]] (12 iw) — 4061 skatījumu * [[:de:Wilma Murto|Wilma Murto]] (10 iw) — 4023 skatījumu * [[:de:Karin Anselm|Karin Anselm]] (2 iw) — 4016 skatījumu * [[:de:Wounded Knee|Wounded Knee]] (25 iw) — 3983 skatījumu * [[:de:Marie-Agnes Strack-Zimmermann|Marie-Agnes Strack-Zimmermann]] (3 iw) — 3969 skatījumu * [[:de:Susan Fenimore Cooper|Susan Fenimore Cooper]] (8 iw) — 3891 skatījumu * [[:de:Thomas Schönlebe|Thomas Schönlebe]] (18 iw) — 3849 skatījumu * [[:de:Günter Lamprecht|Günter Lamprecht]] (12 iw) — 3816 skatījumu * [[:de:Locke & Key (Fernsehserie)|Locke & Key (Fernsehserie)]] (23 iw) — 3770 skatījumu * [[:de:Tatort: Rot – rot – tot|Tatort: Rot – rot – tot]] (1 iw) — 3760 skatījumu * [[:de:Anshu Jain|Anshu Jain]] (8 iw) — 3712 skatījumu * [[:de:Der Gesang der Flusskrebse|Der Gesang der Flusskrebse]] (6 iw) — 3701 skatījumu * [[:de:Kim Jong-nam|Kim Jong-nam]] (48 iw) — 3636 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Liberace|Liberace]] (35 iw) — 75229 skatījumu * [[:fr:Ma vie avec Liberace|Ma vie avec Liberace]] (22 iw) — 25806 skatījumu * [[:fr:Patrick Bruel|Patrick Bruel]] (33 iw) — 16552 skatījumu * [[:fr:Championnats sportifs européens 2022|Championnats sportifs européens 2022]] (8 iw) — 14402 skatījumu * [[:fr:Jean-Luc Delarue|Jean-Luc Delarue]] (2 iw) — 13627 skatījumu * [[:fr:Pascal Martinot-Lagarde|Pascal Martinot-Lagarde]] (19 iw) — 12542 skatījumu * [[:fr:Les Sous-doués|Les Sous-doués]] (10 iw) — 12529 skatījumu * [[:fr:Taxis de New York|Taxis de New York]] (11 iw) — 12416 skatījumu * [[:fr:David Douillet|David Douillet]] (24 iw) — 12205 skatījumu * [[:fr:Pierre Richard|Pierre Richard]] (36 iw) — 11203 skatījumu * [[:fr:John Daniel Hertz|John Daniel Hertz]] (8 iw) — 11187 skatījumu * [[:fr:Eugénie Grandet|Eugénie Grandet]] (26 iw) — 9477 skatījumu * [[:fr:Virginie Despentes|Virginie Despentes]] (28 iw) — 9169 skatījumu * [[:fr:La vie est un long fleuve tranquille|La vie est un long fleuve tranquille]] (5 iw) — 9073 skatījumu * [[:fr:Les Versets sataniques|Les Versets sataniques]] (53 iw) — 8827 skatījumu * [[:fr:Inspecteur la Bavure|Inspecteur la Bavure]] (9 iw) — 8575 skatījumu * [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (10 iw) — 8035 skatījumu * [[:fr:Hernando de Soto (conquistador)|Hernando de Soto (conquistador)]] (62 iw) — 7817 skatījumu * [[:fr:Issa Kaboré|Issa Kaboré]] (17 iw) — 7585 skatījumu * [[:fr:Affaire Dupont de Ligonnès|Affaire Dupont de Ligonnès]] (4 iw) — 7417 skatījumu * [[:fr:Sandman (série télévisée)|Sandman (série télévisée)]] (22 iw) — 7395 skatījumu * [[:fr:Record du monde du triple saut|Record du monde du triple saut]] (4 iw) — 6647 skatījumu * [[:fr:Marie-Julie Bonnin|Marie-Julie Bonnin]] (1 iw) — 6474 skatījumu * [[:fr:Sasha Zhoya|Sasha Zhoya]] (5 iw) — 6399 skatījumu * [[:fr:Mercredi (série télévisée)|Mercredi (série télévisée)]] (11 iw) — 6371 skatījumu * [[:fr:Liz Cheney|Liz Cheney]] (27 iw) — 6206 skatījumu * [[:fr:Jenna Ortega|Jenna Ortega]] (24 iw) — 6023 skatījumu * [[:fr:Amanda Sthers|Amanda Sthers]] (3 iw) — 5902 skatījumu * [[:fr:Championnats d'Europe de natation 2022|Championnats d'Europe de natation 2022]] (13 iw) — 5785 skatījumu * [[:fr:L'Assassin (film)|L'Assassin (film)]] (6 iw) — 5739 skatījumu * [[:fr:Alexandra Tavernier|Alexandra Tavernier]] (12 iw) — 5571 skatījumu * [[:fr:Jules Pommery|Jules Pommery]] (2 iw) — 5558 skatījumu * [[:fr:Yvan Buravan|Yvan Buravan]] (1 iw) — 5517 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 5437 skatījumu * [[:fr:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 5301 skatījumu * [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 5250 skatījumu * [[:fr:Nafissatou Thiam|Nafissatou Thiam]] (31 iw) — 5151 skatījumu * [[:fr:Record du monde du saut à la perche|Record du monde du saut à la perche]] (10 iw) — 5121 skatījumu * [[:fr:Sacheen Littlefeather|Sacheen Littlefeather]] (17 iw) — 5039 skatījumu * [[:fr:Aurélien Pradié|Aurélien Pradié]] (1 iw) — 4996 skatījumu * [[:fr:Tramadol|Tramadol]] (40 iw) — 4882 skatījumu * [[:fr:Just Kwaou-Mathey|Just Kwaou-Mathey]] (2 iw) — 4826 skatījumu * [[:fr:FBI: Most Wanted|FBI: Most Wanted]] (9 iw) — 4764 skatījumu * [[:fr:Stéphane Diagana|Stéphane Diagana]] (16 iw) — 4719 skatījumu * [[:fr:Yohann Ndoye Brouard|Yohann Ndoye Brouard]] (6 iw) — 4695 skatījumu * [[:fr:Nelson Monfort|Nelson Monfort]] (2 iw) — 4662 skatījumu * [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (27 iw) — 4251 skatījumu * [[:fr:Yellow Cab Company|Yellow Cab Company]] (2 iw) — 4235 skatījumu * [[:fr:Dominique Lavanant|Dominique Lavanant]] (13 iw) — 4232 skatījumu * [[:fr:Camille Lacourt|Camille Lacourt]] (18 iw) — 4155 skatījumu * [[:fr:L'Histoire sans fin (film)|L'Histoire sans fin (film)]] (29 iw) — 4121 skatījumu * [[:fr:Marcell Jacobs|Marcell Jacobs]] (29 iw) — 4115 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 4070 skatījumu * [[:fr:Cheval au Moyen Âge|Cheval au Moyen Âge]] (6 iw) — 4064 skatījumu * [[:fr:Futoshi Matsunaga|Futoshi Matsunaga]] (8 iw) — 4045 skatījumu * [[:fr:Tonie Marshall|Tonie Marshall]] (22 iw) — 4026 skatījumu * [[:fr:Benoît Magimel|Benoît Magimel]] (24 iw) — 4016 skatījumu * [[:fr:Candélabre|Candélabre]] (25 iw) — 4000 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 3957 skatījumu * [[:fr:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 3931 skatījumu * [[:fr:Manti Te'o|Manti Te'o]] (7 iw) — 3894 skatījumu * [[:fr:N'oubliez pas les paroles !|N'oubliez pas les paroles !]] (1 iw) — 3865 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 3854 skatījumu * [[:fr:Isabelle Balkany|Isabelle Balkany]] (1 iw) — 3813 skatījumu * [[:fr:Julian McMahon|Julian McMahon]] (35 iw) — 3717 skatījumu * [[:fr:Emmanuelle Wargon|Emmanuelle Wargon]] (3 iw) — 3647 skatījumu * [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (54 iw) — 3620 skatījumu * [[:fr:Vesper Chronicles|Vesper Chronicles]] (1 iw) — 3588 skatījumu * [[:fr:Meurtre de Junko Furuta|Meurtre de Junko Furuta]] (24 iw) — 3559 skatījumu * [[:fr:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 3526 skatījumu * [[:fr:Opérations de secours de la grotte de Tham Luang|Opérations de secours de la grotte de Tham Luang]] (40 iw) — 3477 skatījumu * [[:fr:Tara Römer|Tara Römer]] (2 iw) — 3469 skatījumu * [[:fr:Arnaud Ducret|Arnaud Ducret]] (6 iw) — 3461 skatījumu * [[:fr:Gérald Darmanin|Gérald Darmanin]] (21 iw) — 3325 skatījumu * [[:fr:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 3311 skatījumu * [[:fr:Locke and Key (série télévisée)|Locke and Key (série télévisée)]] (23 iw) — 3283 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 3255 skatījumu * [[:fr:Walter Mazzarri|Walter Mazzarri]] (29 iw) — 3238 skatījumu * [[:fr:Dakhla|Dakhla]] (42 iw) — 3214 skatījumu * [[:fr:Tarrare|Tarrare]] (16 iw) — 3153 skatījumu * [[:fr:Micheline Presle|Micheline Presle]] (23 iw) — 3149 skatījumu * [[:fr:Saison 6 de Better Call Saul|Saison 6 de Better Call Saul]] (8 iw) — 3118 skatījumu * [[:fr:Hubert Deschamps (acteur)|Hubert Deschamps (acteur)]] (6 iw) — 3112 skatījumu * [[:fr:Delphine Wespiser|Delphine Wespiser]] (11 iw) — 3093 skatījumu * [[:fr:Kevin Mayer|Kevin Mayer]] (25 iw) — 3080 skatījumu * [[:fr:Maria Pacôme|Maria Pacôme]] (10 iw) — 3068 skatījumu * [[:fr:Moro-sphinx|Moro-sphinx]] (38 iw) — 3017 skatījumu * [[:fr:Isabelle Fuhrman|Isabelle Fuhrman]] (38 iw) — 3010 skatījumu * [[:fr:Coluche|Coluche]] (37 iw) — 2965 skatījumu * [[:fr:Marc Ouellet|Marc Ouellet]] (24 iw) — 2916 skatījumu * [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (52 iw) — 2867 skatījumu * [[:fr:Camping Paradis|Camping Paradis]] (2 iw) — 2847 skatījumu * [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 2822 skatījumu * [[:fr:L'Affaire Rachel Singer|L'Affaire Rachel Singer]] (24 iw) — 2794 skatījumu * [[:fr:Mes premières fois|Mes premières fois]] (23 iw) — 2766 skatījumu * [[:fr:La Famille Addams|La Famille Addams]] (16 iw) — 2763 skatījumu * [[:fr:Léon Marchand|Léon Marchand]] (12 iw) — 2748 skatījumu * [[:fr:Julie Debazac|Julie Debazac]] (1 iw) — 2726 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 2719 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de Naruto Shippuden|Liste des épisodes de Naruto Shippuden]] (20 iw) — 2664 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Синявская, Тамара Ильинична|Синявская, Тамара Ильинична]] (7 iw) — 59968 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (51 iw) — 17580 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 15008 skatījumu * [[:ru:Ройзман, Евгений Вадимович|Ройзман, Евгений Вадимович]] (13 iw) — 12418 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 12299 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 11361 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 10104 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 9646 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9525 skatījumu * [[:ru:Бременские музыканты (мультфильм)|Бременские музыканты (мультфильм)]] (15 iw) — 9063 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 8384 skatījumu * [[:ru:Соколов, Виктор Николаевич (адмирал)|Соколов, Виктор Николаевич (адмирал)]] (5 iw) — 8344 skatījumu * [[:ru:Чертаново (футбольный клуб)|Чертаново (футбольный клуб)]] (10 iw) — 8229 skatījumu * [[:ru:Гасилин, Алексей Евгеньевич|Гасилин, Алексей Евгеньевич]] (7 iw) — 8061 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 8040 skatījumu * [[:ru:Магомаев (телесериал)|Магомаев (телесериал)]] (3 iw) — 7827 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 7559 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 7460 skatījumu * [[:ru:Бикович, Милош|Бикович, Милош]] (14 iw) — 7341 skatījumu * [[:ru:Осипов, Игорь Владимирович|Осипов, Игорь Владимирович]] (9 iw) — 7020 skatījumu * [[:ru:По следам бременских музыкантов|По следам бременских музыкантов]] (10 iw) — 6776 skatījumu * [[:ru:Турецко-сирийский конфликт|Турецко-сирийский конфликт]] (8 iw) — 6667 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 6643 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (34 iw) — 6455 skatījumu * [[:ru:Антоненко, Ирина Игоревна|Антоненко, Ирина Игоревна]] (16 iw) — 6348 skatījumu * [[:ru:Зозулин, Виктор Викторович|Зозулин, Виктор Викторович]] (2 iw) — 5776 skatījumu * [[:ru:Х-22|Х-22]] (23 iw) — 5540 skatījumu * [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (22 iw) — 5413 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 5367 skatījumu * [[:ru:Зоркий (футбольный клуб)|Зоркий (футбольный клуб)]] (6 iw) — 5055 skatījumu * [[:ru:МиГ-31|МиГ-31]] (50 iw) — 4792 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 4765 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4699 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 4640 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 4570 skatījumu * [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (19 iw) — 4567 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (54 iw) — 4556 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (39 iw) — 4452 skatījumu * [[:ru:Взрыв в торговом центре «Сурмалу»|Взрыв в торговом центре «Сурмалу»]] (6 iw) — 4446 skatījumu * [[:ru:Авария на Саяно-Шушенской ГЭС|Авария на Саяно-Шушенской ГЭС]] (7 iw) — 4437 skatījumu * [[:ru:Высоцкая, Юлия Александровна|Высоцкая, Юлия Александровна]] (12 iw) — 4404 skatījumu * [[:ru:Бережной, Сергей Михайлович|Бережной, Сергей Михайлович]] (1 iw) — 4345 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 4201 skatījumu * [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 4162 skatījumu * [[:ru:Магомаева, Айшет Ахмедовна|Магомаева, Айшет Ахмедовна]] (2 iw) — 4114 skatījumu * [[:ru:Моррисон, Томми|Моррисон, Томми]] (25 iw) — 4073 skatījumu * [[:ru:Фарли, Крис|Фарли, Крис]] (45 iw) — 3915 skatījumu * [[:ru:Дом Дракона|Дом Дракона]] (28 iw) — 3829 skatījumu * [[:ru:Су-57|Су-57]] (49 iw) — 3703 skatījumu * [[:ru:Синий кит (игра)|Синий кит (игра)]] (42 iw) — 3681 skatījumu * [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3668 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 3529 skatījumu * [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (6 iw) — 3527 skatījumu * [[:ru:Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон|Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон]] (40 iw) — 3522 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3470 skatījumu * [[:ru:С-400|С-400]] (44 iw) — 3466 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 3445 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 3405 skatījumu * [[:ru:Магомаев, Абдул-Муслим Магомет оглы|Магомаев, Абдул-Муслим Магомет оглы]] (19 iw) — 3380 skatījumu * [[:ru:Minuteman III|Minuteman III]] (3 iw) — 3362 skatījumu * [[:ru:Бабченко, Аркадий Аркадьевич|Бабченко, Аркадий Аркадьевич]] (22 iw) — 3359 skatījumu * [[:ru:Ван Дин, Каспер|Ван Дин, Каспер]] (39 iw) — 3329 skatījumu * [[:ru:130-мм пушка М-46|130-мм пушка М-46]] (19 iw) — 3293 skatījumu * [[:ru:Червона калина (песня)|Червона калина (песня)]] (17 iw) — 3288 skatījumu * [[:ru:Единый день голосования 11 сентября 2022 года|Единый день голосования 11 сентября 2022 года]] (2 iw) — 3280 skatījumu * [[:ru:Голицын, Николас|Голицын, Николас]] (14 iw) — 3252 skatījumu * [[:ru:Образцова, Елена Васильевна|Образцова, Елена Васильевна]] (33 iw) — 3249 skatījumu * [[:ru:Турецко-курдский конфликт|Турецко-курдский конфликт]] (19 iw) — 3241 skatījumu * [[:ru:Экономический кризис в России (1998)|Экономический кризис в России (1998)]] (27 iw) — 3179 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3150 skatījumu * [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 3133 skatījumu * [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3132 skatījumu * [[:ru:Волынская резня|Волынская резня]] (24 iw) — 3095 skatījumu * [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 3085 skatījumu * [[:ru:Черноморский флот ВМФ России|Черноморский флот ВМФ России]] (38 iw) — 3082 skatījumu * [[:ru:Магомаев, Магомет Муслимович|Магомаев, Магомет Муслимович]] (2 iw) — 3070 skatījumu * [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 3044 skatījumu * [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 2958 skatījumu * [[:ru:Фейгин, Марк Захарович|Фейгин, Марк Захарович]] (6 iw) — 2938 skatījumu * [[:ru:Call of Duty (франшиза)|Call of Duty (франшиза)]] (54 iw) — 2877 skatījumu * [[:ru:Мейер, Дина|Мейер, Дина]] (28 iw) — 2875 skatījumu * [[:ru:Прионы|Прионы]] (64 iw) — 2843 skatījumu * [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 2834 skatījumu * [[:ru:Заворотнюк, Анастасия Юрьевна|Заворотнюк, Анастасия Юрьевна]] (19 iw) — 2814 skatījumu * [[:ru:Х-59|Х-59]] (18 iw) — 2809 skatījumu * [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (25 iw) — 2794 skatījumu * [[:ru:Преображение Господне|Преображение Господне]] (59 iw) — 2782 skatījumu * [[:ru:Мир Дикого Запада (телесериал)|Мир Дикого Запада (телесериал)]] (44 iw) — 2782 skatījumu * [[:ru:Ермак, Андрей Борисович|Ермак, Андрей Борисович]] (8 iw) — 2769 skatījumu * [[:ru:2С7|2С7]] (24 iw) — 2759 skatījumu * [[:ru:Осечкин, Владимир Валерьевич|Осечкин, Владимир Валерьевич]] (2 iw) — 2749 skatījumu * [[:ru:DNS (компания)|DNS (компания)]] (3 iw) — 2720 skatījumu * [[:ru:Дуров, Павел Валерьевич|Дуров, Павел Валерьевич]] (48 iw) — 2686 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 2652 skatījumu * [[:ru:Робин Гуд (фильм, 2010)|Робин Гуд (фильм, 2010)]] (48 iw) — 2643 skatījumu * [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 2640 skatījumu * [[:ru:Сармат (ракетный комплекс)|Сармат (ракетный комплекс)]] (25 iw) — 2614 skatījumu * [[:ru:Хороший доктор (телесериал, 2017)|Хороший доктор (телесериал, 2017)]] (36 iw) — 2607 skatījumu * [[:ru:Точка (тактический ракетный комплекс)|Точка (тактический ракетный комплекс)]] (30 iw) — 2596 skatījumu * [[:ru:Способы самоубийства|Способы самоубийства]] (19 iw) — 2582 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 40 skatījumu * [[:be:Пётр Аляксандравіч Пархомчык|Пётр Аляксандравіч Пархомчык]] (1 iw) — 28 skatījumu * [[:be:Пханмунджом|Пханмунджом]] (34 iw) — 28 skatījumu * [[:be:Краёўцы|Краёўцы]] (5 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 26 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Спіс памерлых у 2022 годзе|Спіс памерлых у 2022 годзе]] (37 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Юрый Віктаравіч Назараў|Юрый Віктаравіч Назараў]] (2 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Спіс памерлых у 2021 годзе|Спіс памерлых у 2021 годзе]] (35 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Фёдар Рыгоравіч Фадзееў|Фёдар Рыгоравіч Фадзееў]] (1 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Мангёндэ|Мангёндэ]] (15 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Джанкойскі раён|Джанкойскі раён]] (21 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Таццяна Ціханаўна Ліцкевіч|Таццяна Ціханаўна Ліцкевіч]] (1 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Дзень беларускага пісьменства|Дзень беларускага пісьменства]] (1 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Рэпрадуктыўная сістэма чалавека|Рэпрадуктыўная сістэма чалавека]] (16 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Антаніна Сцяпанаўна Керко|Антаніна Сцяпанаўна Керко]] (1 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Віктар Пятровіч Маркавец|Віктар Пятровіч Маркавец]] (2 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Кіджандон|Кіджандон]] (28 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Расійская акупацыя Мікалаеўскай вобласці|Расійская акупацыя Мікалаеўскай вобласці]] (2 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Лілія Сямёнаўна Кучур|Лілія Сямёнаўна Кучур]] (1 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Вялікі млын|Вялікі млын]] (4 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Кіраўніцтва справамі Прэзідэнта Рэспублікі Беларусь|Кіраўніцтва справамі Прэзідэнта Рэспублікі Беларусь]] (2 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Аляксандр Мікалаевіч Дудук|Аляксандр Мікалаевіч Дудук]] (1 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Валерый Мікалаевіч Іваноў|Валерый Мікалаевіч Іваноў]] (3 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (17 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Кацярына Парфір’еўна Ляснічая|Кацярына Парфір’еўна Ляснічая]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Іван Дзмітрыевіч Янкоўскі|Іван Дзмітрыевіч Янкоўскі]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Буякі|Буякі]] (67 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Гравюра|Гравюра]] (38 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Алесь Петрашкевіч|Алесь Петрашкевіч]] (2 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Харкаўскі трактарны завод|Харкаўскі трактарны завод]] (11 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Звычай цалаваць руку|Звычай цалаваць руку]] (28 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Адам Іосіфавіч Мальдзіс|Адам Іосіфавіч Мальдзіс]] (5 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Франц Адам фон Вальдштайн|Франц Адам фон Вальдштайн]] (16 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Расійская акупацыя Чарнігаўскай вобласці|Расійская акупацыя Чарнігаўскай вобласці]] (2 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Зміцер Жылуновіч|Зміцер Жылуновіч]] (8 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Пімен Панчанка|Пімен Панчанка]] (9 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Мікалай Андрэевіч Сухій|Мікалай Андрэевіч Сухій]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Герхард Мунтэ|Герхард Мунтэ]] (16 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Леанід Вячаславіч Пагарэльскі|Леанід Вячаславіч Пагарэльскі]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Эліза Ажэшка|Эліза Ажэшка]] (31 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Георг Мухэ|Георг Мухэ]] (15 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Алесь Адамовіч|Алесь Адамовіч]] (22 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Дзяніс Яўгенавіч Івашын|Дзяніс Яўгенавіч Івашын]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Мікалай Людвігавіч Светлік|Мікалай Людвігавіч Светлік]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Кверфурт|Кверфурт]] (40 iw) — 11 skatījumu * [[:be:ISO 3166|ISO 3166]] (70 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Рэкетэ|Рэкетэ]] (12 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Бела-чырвона-белы сцяг|Бела-чырвона-белы сцяг]] (13 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Эканоміка Францыі|Эканоміка Францыі]] (39 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Барыс Іванавіч Сцяпанаў|Барыс Іванавіч Сцяпанаў]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Пошукавы маркетынг|Пошукавы маркетынг]] (26 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Вольга Сільвестраўна Шыкунец|Вольга Сільвестраўна Шыкунец]] (2 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Спатканне|Спатканне]] (13 iw) — 10 skatījumu * [[:be:IC 1964|IC 1964]] (10 iw) — 10 skatījumu * [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Мортэнсен|Мортэнсен]] (10 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Штольберг (Рэйнланд)|Штольберг (Рэйнланд)]] (45 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Карын Тыдбек|Карын Тыдбек]] (8 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Сяргей Леанідавіч Зяневіч|Сяргей Леанідавіч Зяневіч]] (2 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Atlantica|Atlantica]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Іван Арцёмавіч Шыбека|Іван Арцёмавіч Шыбека]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Пятрусь Броўка|Пятрусь Броўка]] (12 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Эякуляцыя на чалавека|Эякуляцыя на чалавека]] (24 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Францішак Кушаль|Францішак Кушаль]] (8 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Ганна Іванаўна Карповіч|Ганна Іванаўна Карповіч]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Чачэнгсау (правінцыя)|Чачэнгсау (правінцыя)]] (43 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Аркадзь Апанасавіч Тоўсцік|Аркадзь Апанасавіч Тоўсцік]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Пераклад Бібліі Беларускага біблейскага таварыства|Пераклад Бібліі Беларускага біблейскага таварыства]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беларускі нацыянальны касцюм|Беларускі нацыянальны касцюм]] (5 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Паўліна Сурвіла|Паўліна Сурвіла]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Ева Вежнавец|Ева Вежнавец]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Вільгельміна Зындрам-Касцялкоўская|Вільгельміна Зындрам-Касцялкоўская]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях|Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Свята-Міхайлаўская царква (Сынкавічы)|Свята-Міхайлаўская царква (Сынкавічы)]] (11 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Шаршуны (аграгарадок)|Шаршуны (аграгарадок)]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Бітва на рацэ Бярэзіна (1920)|Бітва на рацэ Бярэзіна (1920)]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Эда Мурціч|Эда Мурціч]] (11 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Дзяржаўны музей гісторыі беларускай літаратуры|Дзяржаўны музей гісторыі беларускай літаратуры]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беларускі ПЭН-цэнтр|Беларускі ПЭН-цэнтр]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Расійская акупацыя Кіеўскай вобласці|Расійская акупацыя Кіеўскай вобласці]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Урбановіч|Урбановіч]] (6 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Ганс Мюліх|Ганс Мюліх]] (10 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Зянон Пазняк|Зянон Пазняк]] (12 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Іван Шамякін|Іван Шамякін]] (10 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Заір Ісакавіч Азгур|Заір Ісакавіч Азгур]] (10 iw) — 8 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Robert Karaś|Robert Karaś]] (1 iw) — 26299 skatījumu * [[:pl:Kombi (zespół muzyczny)|Kombi (zespół muzyczny)]] (4 iw) — 22075 skatījumu * [[:pl:Grzegorz Skawiński|Grzegorz Skawiński]] (2 iw) — 16542 skatījumu * [[:pl:Paweł Storożyński|Paweł Storożyński]] (3 iw) — 13854 skatījumu * [[:pl:Ewa Różańska|Ewa Różańska]] (2 iw) — 13066 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 12921 skatījumu * [[:pl:Agnieszka Włodarczyk|Agnieszka Włodarczyk]] (14 iw) — 11751 skatījumu * [[:pl:Kombii|Kombii]] (1 iw) — 6800 skatījumu * [[:pl:Władysław Komar|Władysław Komar]] (24 iw) — 6773 skatījumu * [[:pl:Blue Café|Blue Café]] (12 iw) — 6266 skatījumu * [[:pl:Natasza Urbańska|Natasza Urbańska]] (7 iw) — 6015 skatījumu * [[:pl:Zbigniew Fil|Zbigniew Fil]] (5 iw) — 5942 skatījumu * [[:pl:Ewa Farna|Ewa Farna]] (50 iw) — 5880 skatījumu * [[:pl:Anna Moskwa|Anna Moskwa]] (2 iw) — 5054 skatījumu * [[:pl:Wojciech Roszkowski|Wojciech Roszkowski]] (5 iw) — 5030 skatījumu * [[:pl:Piotr Kupicha|Piotr Kupicha]] (1 iw) — 4713 skatījumu * [[:pl:Sławomir Łosowski|Sławomir Łosowski]] (1 iw) — 4389 skatījumu * [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (10 iw) — 3987 skatījumu * [[:pl:Michał Szpak|Michał Szpak]] (26 iw) — 3630 skatījumu * [[:pl:Margaret (piosenkarka)|Margaret (piosenkarka)]] (24 iw) — 3625 skatījumu * [[:pl:Ług (chemia)|Ług (chemia)]] (24 iw) — 3571 skatījumu * [[:pl:Stadion Miejski w Łodzi|Stadion Miejski w Łodzi]] (11 iw) — 3552 skatījumu * [[:pl:Enej|Enej]] (6 iw) — 3412 skatījumu * [[:pl:Adrianna Sułek|Adrianna Sułek]] (8 iw) — 3315 skatījumu * [[:pl:Natalia Kaczmarek|Natalia Kaczmarek]] (18 iw) — 3249 skatījumu * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 3243 skatījumu * [[:pl:Feel|Feel]] (7 iw) — 3047 skatījumu * [[:pl:Zakłady Mechaniczne „Bumar-Łabędy”|Zakłady Mechaniczne „Bumar-Łabędy”]] (3 iw) — 3014 skatījumu * [[:pl:Ania Karwan|Ania Karwan]] (2 iw) — 2958 skatījumu * [[:pl:Carlitos (ur. 1990)|Carlitos (ur. 1990)]] (11 iw) — 2700 skatījumu * [[:pl:Janusz Józefowicz|Janusz Józefowicz]] (5 iw) — 2664 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Europejskie 2022|Mistrzostwa Europejskie 2022]] (8 iw) — 2661 skatījumu * [[:pl:Bitwa Warszawska|Bitwa Warszawska]] (41 iw) — 2624 skatījumu * [[:pl:Pałac Saski w Warszawie|Pałac Saski w Warszawie]] (18 iw) — 2619 skatījumu * [[:pl:Bruzdnice|Bruzdnice]] (45 iw) — 2584 skatījumu * [[:pl:Śnięcie ryb|Śnięcie ryb]] (10 iw) — 2562 skatījumu * [[:pl:Mezytylen|Mezytylen]] (23 iw) — 2541 skatījumu * [[:pl:Tomasz Łosowski|Tomasz Łosowski]] (2 iw) — 2513 skatījumu * [[:pl:Michał Wiśniewski|Michał Wiśniewski]] (7 iw) — 2444 skatījumu * [[:pl:Anna Kiełbasińska|Anna Kiełbasińska]] (13 iw) — 2384 skatījumu * [[:pl:Katastrofa ekologiczna na Odrze|Katastrofa ekologiczna na Odrze]] (10 iw) — 2366 skatījumu * [[:pl:Jeremi Wiśniowiecki|Jeremi Wiśniowiecki]] (19 iw) — 2298 skatījumu * [[:pl:Tatiana Okupnik|Tatiana Okupnik]] (9 iw) — 2283 skatījumu * [[:pl:Jacek Odrowąż|Jacek Odrowąż]] (18 iw) — 2229 skatījumu * [[:pl:Gąska sosnowa|Gąska sosnowa]] (30 iw) — 2208 skatījumu * [[:pl:Tadeusz Ślusarski|Tadeusz Ślusarski]] (22 iw) — 2189 skatījumu * [[:pl:Cleo (piosenkarka)|Cleo (piosenkarka)]] (27 iw) — 2157 skatījumu * [[:pl:Sprawa zabójstwa Junko Furuty|Sprawa zabójstwa Junko Furuty]] (24 iw) — 1985 skatījumu * [[:pl:Pectus|Pectus]] (2 iw) — 1951 skatījumu * [[:pl:Jarosław Obremski|Jarosław Obremski]] (1 iw) — 1844 skatījumu * [[:pl:Natalia Nykiel|Natalia Nykiel]] (7 iw) — 1844 skatījumu * [[:pl:Natalia Przybysz|Natalia Przybysz]] (5 iw) — 1830 skatījumu * [[:pl:Julia Pietrucha|Julia Pietrucha]] (6 iw) — 1809 skatījumu * [[:pl:Maria Mirecka-Loryś|Maria Mirecka-Loryś]] (5 iw) — 1754 skatījumu * [[:pl:Kamila Skolimowska|Kamila Skolimowska]] (30 iw) — 1737 skatījumu * [[:pl:Ewa Swoboda|Ewa Swoboda]] (14 iw) — 1634 skatījumu * [[:pl:Kanał Gliwicki|Kanał Gliwicki]] (14 iw) — 1581 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1552 skatījumu * [[:pl:Sebastian Karaś|Sebastian Karaś]] (1 iw) — 1508 skatījumu * [[:pl:Femke Bol|Femke Bol]] (20 iw) — 1450 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1411 skatījumu * [[:pl:Theraphosa stirmi|Theraphosa stirmi]] (6 iw) — 1406 skatījumu * [[:pl:Kuba Sienkiewicz|Kuba Sienkiewicz]] (2 iw) — 1401 skatījumu * [[:pl:Maryla Rodowicz|Maryla Rodowicz]] (18 iw) — 1379 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1368 skatījumu * [[:pl:Damian Czykier|Damian Czykier]] (7 iw) — 1358 skatījumu * [[:pl:Sławomir Majusiak|Sławomir Majusiak]] (4 iw) — 1353 skatījumu * [[:pl:Kasia Wilk|Kasia Wilk]] (5 iw) — 1324 skatījumu * [[:pl:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 1301 skatījumu * [[:pl:Marcel Heinig|Marcel Heinig]] (3 iw) — 1295 skatījumu * [[:pl:Captain Jack (zespół muzyczny)|Captain Jack (zespół muzyczny)]] (18 iw) — 1269 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1261 skatījumu * [[:pl:Papusza|Papusza]] (17 iw) — 1251 skatījumu * [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 1247 skatījumu * [[:pl:Christine Chubbuck|Christine Chubbuck]] (25 iw) — 1203 skatījumu * [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 1202 skatījumu * [[:pl:Magda Gessler|Magda Gessler]] (6 iw) — 1185 skatījumu * [[:pl:Kolczak zbrojny|Kolczak zbrojny]] (18 iw) — 1176 skatījumu * [[:pl:Ner|Ner]] (15 iw) — 1156 skatījumu * [[:pl:Bruksizm|Bruksizm]] (25 iw) — 1118 skatījumu * [[:pl:Jawed Karim|Jawed Karim]] (41 iw) — 1105 skatījumu * [[:pl:Emmanuel Olisadebe|Emmanuel Olisadebe]] (23 iw) — 1105 skatījumu * [[:pl:Justyna Święty-Ersetic|Justyna Święty-Ersetic]] (20 iw) — 1096 skatījumu * [[:pl:Szatańskie wersety (powieść)|Szatańskie wersety (powieść)]] (53 iw) — 1091 skatījumu * [[:pl:Stagflacja|Stagflacja]] (47 iw) — 1089 skatījumu * [[:pl:Nikodem Skotarczak|Nikodem Skotarczak]] (2 iw) — 1088 skatījumu * [[:pl:Franky Gee|Franky Gee]] (8 iw) — 1088 skatījumu * [[:pl:Jan Kaczkowski (1977–2016)|Jan Kaczkowski (1977–2016)]] (2 iw) — 1081 skatījumu * [[:pl:Melissa Bulanhagui|Melissa Bulanhagui]] (6 iw) — 1070 skatījumu * [[:pl:AHS Krab|AHS Krab]] (14 iw) — 1055 skatījumu * [[:pl:Nafissatou Thiam|Nafissatou Thiam]] (31 iw) — 1054 skatījumu * [[:pl:Jean-Jacques Sempé|Jean-Jacques Sempé]] (26 iw) — 1051 skatījumu * [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 1041 skatījumu * [[:pl:Energylandia|Energylandia]] (10 iw) — 1039 skatījumu * [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (28 iw) — 1034 skatījumu * [[:pl:Jesiotr zachodni|Jesiotr zachodni]] (45 iw) — 1016 skatījumu * [[:pl:Ich Troje|Ich Troje]] (17 iw) — 1003 skatījumu * [[:pl:Dolar Seated Liberty|Dolar Seated Liberty]] (6 iw) — 987 skatījumu * [[:pl:Przemysław Czarnek|Przemysław Czarnek]] (4 iw) — 986 skatījumu * [[:pl:Małgorzata Golińska|Małgorzata Golińska]] (2 iw) — 985 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Justė Jocytė|Justė Jocytė]] (3 iw) — 580 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 475 skatījumu * [[:lt:Lietuvos elektrinė|Lietuvos elektrinė]] (10 iw) — 297 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 276 skatījumu * [[:lt:Referendumas dėl naujos atominės elektrinės statybos Lietuvos Respublikoje|Referendumas dėl naujos atominės elektrinės statybos Lietuvos Respublikoje]] (7 iw) — 268 skatījumu * [[:lt:Nord Pool|Nord Pool]] (8 iw) — 232 skatījumu * [[:lt:Panevėžio termofikacinė elektrinė|Panevėžio termofikacinė elektrinė]] (1 iw) — 214 skatījumu * [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 209 skatījumu * [[:lt:Aukštkiemiai|Aukštkiemiai]] (2 iw) — 168 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 138 skatījumu * [[:lt:Arūnas Sakalauskas (1952)|Arūnas Sakalauskas (1952)]] (2 iw) — 134 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 130 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 118 skatījumu * [[:lt:Dainius Kreivys|Dainius Kreivys]] (7 iw) — 114 skatījumu * [[:lt:Juozas Petkevičius (1948)|Juozas Petkevičius (1948)]] (1 iw) — 113 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 110 skatījumu * [[:lt:Visagino atominė elektrinė|Visagino atominė elektrinė]] (11 iw) — 96 skatījumu * [[:lt:Modestas Paulauskas|Modestas Paulauskas]] (18 iw) — 92 skatījumu * [[:lt:Lietuvos energetika|Lietuvos energetika]] (6 iw) — 87 skatījumu * [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 86 skatījumu * [[:lt:Monika Liu|Monika Liu]] (25 iw) — 82 skatījumu * [[:lt:Paprastoji medūza|Paprastoji medūza]] (52 iw) — 80 skatījumu * [[:lt:Pašariniai augalai|Pašariniai augalai]] (67 iw) — 80 skatījumu * [[:lt:Referendumas dėl Ignalinos atominės elektrinės darbo pratęsimo|Referendumas dėl Ignalinos atominės elektrinės darbo pratęsimo]] (8 iw) — 78 skatījumu * [[:lt:Naisiai|Naisiai]] (3 iw) — 76 skatījumu * [[:lt:Dovilė Kilty|Dovilė Kilty]] (8 iw) — 76 skatījumu * [[:lt:Rokas Jokubaitis|Rokas Jokubaitis]] (8 iw) — 75 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 74 skatījumu * [[:lt:Julius Veselka|Julius Veselka]] (5 iw) — 73 skatījumu * [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 73 skatījumu * [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 72 skatījumu * [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 72 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 71 skatījumu * [[:lt:Austrijos futbolo varžybos 2022–2023 m.|Austrijos futbolo varžybos 2022–2023 m.]] (9 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Ričardas Žurinskas|Ričardas Žurinskas]] (1 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Ekvilibriumas|Ekvilibriumas]] (35 iw) — 69 skatījumu * [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 68 skatījumu * [[:lt:Kotryna Teterevkova|Kotryna Teterevkova]] (6 iw) — 63 skatījumu * [[:lt:Algirdas Ramanauskas|Algirdas Ramanauskas]] (2 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė|Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė]] (6 iw) — 60 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 60 skatījumu * [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 60 skatījumu * [[:lt:Marius Žaliūkas|Marius Žaliūkas]] (18 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Žemuoginė avietė|Žemuoginė avietė]] (12 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Respublika (dienraštis)|Respublika (dienraštis)]] (6 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Žemaitė|Žemaitė]] (18 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Butkų Juzė|Butkų Juzė]] (3 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Ų|Ų]] (18 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Pievinis sfinksas|Pievinis sfinksas]] (30 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Margarita Drobiazko|Margarita Drobiazko]] (16 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Ramūnas Karbauskis|Ramūnas Karbauskis]] (14 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Lietuvos krepšinis|Lietuvos krepšinis]] (5 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Gediminas Žiemelis|Gediminas Žiemelis]] (5 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Automatinė pavarų dėžė|Automatinė pavarų dėžė]] (30 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Vilniaus šiluminė elektrinė|Vilniaus šiluminė elektrinė]] (1 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Justė Arlauskaitė|Justė Arlauskaitė]] (4 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Ą|Ą]] (29 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos vandens sporto čempionatas|2022 m. Europos vandens sporto čempionatas]] (13 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Kazys Maksvytis|Kazys Maksvytis]] (5 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Ilgakojai uodai|Ilgakojai uodai]] (51 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Užimtumo tarnyba prie Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos|Užimtumo tarnyba prie Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos]] (2 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Krymo istorija|Krymo istorija]] (22 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Baltasis fosforas|Baltasis fosforas]] (25 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Tauragnas|Tauragnas]] (16 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Marijonas Mikutavičius|Marijonas Mikutavičius]] (7 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Vyriausybė|Lietuvos Respublikos Vyriausybė]] (9 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Parnidžio kopa|Parnidžio kopa]] (3 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Vilniaus elektrinė-3|Vilniaus elektrinė-3]] (3 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Žalieji ežerai|Žalieji ežerai]] (3 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Arūnas Valinskas|Arūnas Valinskas]] (7 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Danas Rapšys|Danas Rapšys]] (21 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Tikrieji laumžirgiai|Tikrieji laumžirgiai]] (32 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:2022 m. pasaulio vandens sporto čempionatas|2022 m. pasaulio vandens sporto čempionatas]] (22 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Skamp|Skamp]] (11 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Lietuvos nepriklausomybės atkūrimo diena|Lietuvos nepriklausomybės atkūrimo diena]] (3 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Elektros srovės galia|Elektros srovės galia]] (67 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Mykolas Ruzgys|Mykolas Ruzgys]] (5 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Lietuvos demografija|Lietuvos demografija]] (20 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Kryžiuočiai (gentis)|Kryžiuočiai (gentis)]] (30 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Krymo aneksija|Krymo aneksija]] (53 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Ausytieji fazanai|Ausytieji fazanai]] (28 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Referendumai Lietuvoje|Referendumai Lietuvoje]] (4 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Bulimija|Bulimija]] (30 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Madeira (sala)|Madeira (sala)]] (36 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Marcelijus Martinaitis|Marcelijus Martinaitis]] (7 iw) — 35 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Janek Õiglane|Janek Õiglane]] (8 iw) — 621 skatījumu * [[:et:Koroonapandeemia Peruus|Koroonapandeemia Peruus]] (23 iw) — 494 skatījumu * [[:et:Marielle Kleemeier|Marielle Kleemeier]] (1 iw) — 354 skatījumu * [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 327 skatījumu * [[:et:Piibli tegelaste loend|Piibli tegelaste loend]] (11 iw) — 299 skatījumu * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 282 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 239 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 235 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 232 skatījumu * [[:et:Igor Grafov|Igor Grafov]] (3 iw) — 220 skatījumu * [[:et:Taasiseseisvumispäev|Taasiseseisvumispäev]] (3 iw) — 213 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 202 skatījumu * [[:et:Lubi|Lubi]] (53 iw) — 195 skatījumu * [[:et:Maicel Uibo|Maicel Uibo]] (15 iw) — 191 skatījumu * [[:et:Tõnu Kilgas|Tõnu Kilgas]] (6 iw) — 189 skatījumu * [[:et:Katri Raik|Katri Raik]] (10 iw) — 165 skatījumu * [[:et:Õunasortide loend|Õunasortide loend]] (15 iw) — 159 skatījumu * [[:et:Keelpillide loend|Keelpillide loend]] (2 iw) — 152 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 135 skatījumu * [[:et:Eesti Vabadussõja mälestusmärkide loend|Eesti Vabadussõja mälestusmärkide loend]] (1 iw) — 130 skatījumu * [[:et:Evolutsiooniline majandusteooria|Evolutsiooniline majandusteooria]] (18 iw) — 124 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 113 skatījumu * [[:et:Eesti taasiseseisvumine|Eesti taasiseseisvumine]] (7 iw) — 111 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 107 skatījumu * [[:et:MMS|MMS]] (18 iw) — 105 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 103 skatījumu * [[:et:Rein Taagepera|Rein Taagepera]] (7 iw) — 99 skatījumu * [[:et:Raivo Trass|Raivo Trass]] (2 iw) — 98 skatījumu * [[:et:Nord Pool|Nord Pool]] (8 iw) — 93 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 90 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 88 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 87 skatījumu * [[:et:Melchior Wakenstede|Melchior Wakenstede]] (1 iw) — 86 skatījumu * [[:et:Ellen Kaarma|Ellen Kaarma]] (2 iw) — 84 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 80 skatījumu * [[:et:Edela-Aasia|Edela-Aasia]] (4 iw) — 80 skatījumu * [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 79 skatījumu * [[:et:Tanel Toom|Tanel Toom]] (6 iw) — 78 skatījumu * [[:et:Kusti Nõlvak|Kusti Nõlvak]] (3 iw) — 78 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (54 iw) — 77 skatījumu * [[:et:Sinimägede lahing|Sinimägede lahing]] (9 iw) — 77 skatījumu * [[:et:T-34/85|T-34/85]] (8 iw) — 75 skatījumu * [[:et:Rasmus Mägi|Rasmus Mägi]] (12 iw) — 72 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Richard Roht|Richard Roht]] (1 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Marilyn Kerro|Marilyn Kerro]] (1 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Tantsud tähtedega|Tantsud tähtedega]] (3 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Indrek Hargla|Indrek Hargla]] (7 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Karmen Bruus|Karmen Bruus]] (8 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Tuulepealne maa|Tuulepealne maa]] (2 iw) — 66 skatījumu * [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 64 skatījumu * [[:et:2022. aasta meeste rannavõrkpalli Euroopa meistrivõistlused|2022. aasta meeste rannavõrkpalli Euroopa meistrivõistlused]] (8 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Küüditamine|Küüditamine]] (52 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 61 skatījumu * [[:et:Teeba kuningas|Teeba kuningas]] (2 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Tõkkejooks|Tõkkejooks]] (40 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Narva lahing (1944)|Narva lahing (1944)]] (17 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Tantsude loend|Tantsude loend]] (12 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Lõikhein|Lõikhein]] (43 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Piret Hartman|Piret Hartman]] (4 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Taavi Veskimägi|Taavi Veskimägi]] (4 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Veera Saar|Veera Saar]] (2 iw) — 54 skatījumu * [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (65 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Narva rahvastik|Narva rahvastik]] (1 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Russalka (monument)|Russalka (monument)]] (10 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Mamba Alvis|Mamba Alvis]] (7 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Balti soojuselektrijaam|Balti soojuselektrijaam]] (1 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Imetajate loend|Imetajate loend]] (13 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Aino Pervik|Aino Pervik]] (8 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Jaak Jõerüüt|Jaak Jõerüüt]] (8 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Välismaalase pass|Välismaalase pass]] (3 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Rahva teener (seriaal)|Rahva teener (seriaal)]] (42 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Riina Sikkut|Riina Sikkut]] (6 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Mart Tiisaar|Mart Tiisaar]] (3 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Jüri Parijõgi|Jüri Parijõgi]] (3 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Mikk Marran|Mikk Marran]] (1 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Snelli tiik|Snelli tiik]] (1 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Grit Šadeiko|Grit Šadeiko]] (10 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Ekstravertsus ja introvertsus|Ekstravertsus ja introvertsus]] (44 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Lepo Sumera|Lepo Sumera]] (16 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Karel Tilga|Karel Tilga]] (4 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Eesti kaitsealade loend|Eesti kaitsealade loend]] (10 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Kõrgeim õhutemperatuur|Kõrgeim õhutemperatuur]] (9 iw) — 45 skatījumu * [[:et:2023. aasta Riigikogu valimised|2023. aasta Riigikogu valimised]] (3 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Piret Krumm|Piret Krumm]] (1 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Eesti soojuselektrijaam|Eesti soojuselektrijaam]] (1 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Meeste seitsmevõistlus|Meeste seitsmevõistlus]] (1 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Ainepunkt|Ainepunkt]] (14 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Tartu linnaosad|Tartu linnaosad]] (2 iw) — 44 skatījumu {{div col end}} q1a61dejfz8aru8obcgbc9xtkn6lth8 Ropažu novads 0 462598 3671976 3667253 2022-08-18T08:14:15Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ropažu pagasts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ropažu novads | karte = Ropažu novads karte 2021.png | karte2 = Ropažu novads 2021.png | karte2_apraksts = Ropažu novads | ģerboņa_attēls = Ropažu novada ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Ropažu novada ģerbonis | karoga_attēls = Ropažu novada karogs.svg | karoga_nosaukums = Ropažu novada karogs | centrs = Ulbroka | mērs = Vita Paulāne | mērs_partija = [[Latvijas attīstībai]] | mērs_gads = | platība = 536 | iedzīvotāji = 28343 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 28343/ 536 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://www.ropazi.lv/ }} '''Ropažu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Ropažu pagasts|Ropažu novads]], [[Garkalnes pagasts|Garkalnes novads]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu novads]] un [[Inčukalna pagasts|Inčukalna novada]] [[Vangaži|Vangažu pilsēta]]. Robežojas ziemeļrietumos ar [[Ādažu novads|Ādažu novadu]], rietumos ar [[Rīga|Rīgu]], dienvidos ar [[Salaspils novads|Salaspils]] un [[Ogres novads|Ogres novadiem]], kā arī austrumos un ziemeļaustrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ulbroka|Ulbrokā]]. == Teritoriālais iedalījums == [[Garkalnes pagasts]], [[Ropažu pagasts]], [[Stopiņu pagasts]] un [[Vangažu pilsēta]]. == Daba == Ropažu novads galvenokārt atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], nelielas daļas ietilpst austrumos [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenumā]], bet rietumos [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] (Gaitiņi, Sienāži), [[smilts]] un [[grants]] (Garkalne, Krievupe). Ģeoloģiski novada dienvidu un austrumu daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Pārsvarā priežu un priežu-egļu meži.<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Teritoriāli lielākie dabas liegumi: [[Garkalnes meži]], [[Lielie Kangari (dabas liegums)|Lielie Kangari]] (lielākā osu grēda Latvijā 26 km garumā). Vidējā temperatūra: -5 — -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.<ref name="LGA" /> === Upes === Novada galējie ziemeļrietumi ietilpst dažus kilometrus no novada robežas tekošās [[Gauja]]s baseinā bez lielām pietekām, pārējā daļa ir [[Daugava]]s baseinā. Cauri novadam no austrumiem uz rietumiem tek [[Lielā Jugla]], dienvidos [[Mazā Jugla]], ziemeļos [[Krievupe]] un [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. Rietumos [[Juglas kanāls]] no [[Lielais Baltezers|Lielā Baltezera]] un [[Jugla (upe)|Jugla]].<ref name="LGA" /> === Ezeri === Lielākie ezeri ir [[Lielais Baltezers]] (daļēji, 6 km²), [[Mašēnu ezers]] (0,4 km²), [[Langstiņu ezers]] (0,4 km²), [[Lielais Jūgezers]] (0,3 km²), [[Sudrabezers]] (0,3 km²). Pie [[Juglas ezers|Juglas ezera]] — [[Upesciema dīķi]], pie [[Saurieši]]em — [[Sauriešu karjers]]. == Vēsture == 13. gadsimtā gandrīz visa novada teritorija nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] īpašumā, nelielu daļu saņēma [[Rīgas patrimoniālais apgabals]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] novads nonāca [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva [[Zviedru Vidzeme]]. 1721. gadā to pievienoja [[Krievijas impērija]]s [[Rīgas guberņa]]i. {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2021)<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]</ref><ref name="LGIA">[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021</ref> |- | 1. || [[Vangaži]] || Pilsēta || — || 3552 |- | 2. || [[Ulbroka]] || Ciems || Stopiņu || 3102 |- | 3. || [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] || Ciems || Stopiņu || 2777 |- | 4. || [[Garkalne]] || Ciems || Garkalnes || 2019 |- | 5. || [[Saurieši]] || Ciems || Stopiņu || 1815 |- | 6. || [[Ropaži]] || Ciems || Ropažu || 1661 |- | 7. || [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]] || Ciems || Garkalnes || 1400 |- | 8. || [[Upeslejas]] || Ciems || Stopiņu || 1281 |- | 9. || [[Upesciems]] || Ciems || Garkalnes || 1258 |- | 10. || [[Dzidriņas]] || Ciems || Stopiņu || 1213 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Ropažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (20584) |green|62.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (8015) |red|24.3}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (968) |black|2.9}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (887) |blue|2.7}} {{bar percent|[[Poļi]] (513) |pink|1.6}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (216) |yellow|0.7}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (1853) |purple|5.6}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Vangažu pilsētas centrs.jpg|Vangažu pilsētas centrs Ropazu viduslaiku pils 04 2015-02-15.jpg|Ropažu pilsdrupas Andrejfr - panoramio - Andrejfr (2).jpg|Lielā Jugla pie Silakroga Lielais Jūgezers, 24.06.2019 (10). Skats no austrumu piekrastes.jpg|Lielais Jūgezers Krievupe River south from railway station Krievupe 20200715 (4).jpg|Krievupe Rīgas TEC-2. 2003-02-16 - panoramio.jpg|Rīgas TEC-2 </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Ropažu novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] mml2dbbnpxufawb4904td7e3711px46 Sandis Amoliņš 0 473201 3672036 3338378 2022-08-18T09:22:19Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[latvietis]] → [[latvieši|latvietis]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Sandis Amoliņš | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1981||}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = | poz = [[aizsargs (basketbols)|aizsargs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 3x [[LBL]] bronzas medaļa | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Sandis Amoliņš''' (dzimis {{dat|1981||}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir bijušais latviešu [[basketbolists]], spēlēja [[aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. Pārsvarā spēlējis Valmieras basketbola komandās un tiek atzīts par Valmieras basketbola vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu.<ref>[https://www.la.lv/valmieras-basketbola-legenda-amolins-aizvadis-atvadu-macu Valmieras basketbola leģenda Amoliņš aizvadīs atvadu maču] LA.lv</ref> Pēc spēlētāja karjeras beigām — treneris. Pieaugušo basketbolā spēlēja no 1997. gada, par pirmo profesionālo komandu S. Amoliņam kļuva "[[Valmiera/Rūjiena]]". [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbolā līgā]] aizvadījis 395 spēles, gūstot vairāk nekā 3000 punktu, bet kopā dažādās Valmieras komandās (arī LBL2 un LBL3) — vairāk nekā 500 spēles un 4000 punktu. No 16 sezonām profesionālajā basketbolā 15 sezonas spēlējis Valmieras komandās, būdams arī [[BK "Valmiera"]] kapteinis, tikai vienu sezonu pavadot ārpus Latvijas: [[Polija]]s komandā [[Ostravas "Stal"]]. Spēlētāja karjeru noslēdza 2014. gadā. 2020. gada martā Valmierā tika sarīkota svinīga S. Amoliņa atvadu spēle, kad viņš vēlreiz devās laukumā profesionālā basketbola spēlē. Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. Uzreiz pēc profesionālā basketbola karjeras beigām 2014. gadā pievērsies trenera darbam, kļūstot par [[BK "Valmiera"]] trenera asistentu.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/lbl/25072017-valmieras_basketbola_legenda_amolins_piev Valmieras basketbola leģenda Amoliņš kļūst par "Valmiera Glass/ViA" treneri] sportacentrs.com</ref> Trenējis gan bērnu, gan pieaugušo komandas. S. Amoliņam ir divas meitas, kas arī trenējas basketbolā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Amoliņš, Sandis}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] lttmu0cklfzrjccm07ugy1b09f0fj73 H. F. Rokē 0 474409 3672054 3601485 2022-08-18T09:40:52Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = H. F. Rokē | piktogramma_1 = Cricket pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Krikets | vārds_orig = ''H. F. Roques'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = ''nav zināms'' | dz_viet = | mir_dat = ''nav zināms'' | mir_viet = | tautība = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|FRA}} [[Francija]] <br/> {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]] | sporta veids = [[krikets]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = 1 sudrabs | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | [[Attēls:Olympic flag.svg|20px]] Jauktā komanda (ZZX)}} {{MedalSport | [[Attēls:Cricket pictogram.svg|20px]] [[Krikets]]}} {{MedalCompetition |VOS}} {{MedalSilver | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Krikets]]}} }} '''H. F. Rokē''' ({{val|en|H. F. Roques}}) bija franču kriketa spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ro/h-f-roques-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417064210/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ro/h-f-roques-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 1. janvāris |title=H. F. Roques }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121116171229/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ro/h-f-roques-1.html |date=2012. gada 16. Novembris }}</ref> Rokē [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kriketa turnīrā]]. Šajā turnīrā viņš bija Jauktās [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francija]]s komandas ''French Athletic Club Union'' dalībnieks. Viņi zaudēja [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] kriketa komandai ''Devon and Somerset Wanderers'' un ieguva sudraba medaļu.<ref name="sports-reference">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CRI/ |title=Cricket at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2020. gada 31. decembris |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CRI/ |archivedate=2020. gada 31. decembris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CRI/ |date=2020. gada 17. Aprīlis }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympic.org/f-roques H. F. Rokē (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/17828 H. F. Rokē (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200417064210/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ro/h-f-roques-1.html H. F. Rokē (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Rokē, H. F.}} [[Kategorija:Francijas kriketa spēlētāji]] [[Kategorija:Francijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kriketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki kriketā]] [[Kategorija:Jauktās komandas olimpiskie sudraba medaļnieki]] bxfbwbp4jq57pcsthvezf8w6rzm2xdq Gurkas 0 477300 3671864 3364720 2022-08-17T20:51:06Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kukri-reihe.jpg|thumb|250px|Gurku dunči (''kukri'').]] '''Gurkas''', arī '''gurkhas''' ({{val-en|Gurkha}}), pašnosaukums ''gorkali'' ({{val-ne|गोरखाली}}), ir [[Nepāla|nepāliešu]] karavīri, kas sākotnēji dienēja [[Britu Austrumindijas kompānija]]s karaspēkā, bet tagad gurku algotņu vienības ir izveidotas [[Indija]]s, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]]s un [[Bruneja]]s armijās, kā arī [[Singapūra]]s policijā. == Vēsture == Cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem".<ref>{{LKV|VI.|11 030}}</ref> Nosaukums cēlies no vārda ''Go-Rakša'' ({{val-ne|गोरक्षा}} — "govju sargs"). [[1768]]. gadā Gorkhas karaļvalsts valdnieks [[Pritvi Narajans Šāhs]] izveidoja spēcīgu karaspēku un iekaroja kaimiņvalstis. 1814.—1816. gadā notika [[Gurku karš]] pret [[Britu Austrumindijas kompānija]]s karaspēku, kurā Nepālai izdevās nosargāt savu neatkarību, taču pēc miera līguma noslēgšanas Gorkhas karalis deva savus karavīrus dienestam britu armijā. [[Image:Gurkhas NavyAndArmyIllustrated1896.jpg|thumb|left|Gurka Karavīri 1896. gadā|alt=Three men in 1800s-style military uniforms stand holding rifles.]] Pēc [[Sipaju sacelšanās]] apspiešanas gurkas kļuva par [[Britu Indija]]s armijas regulārām vienībām, kas [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara (1877—1878)]] laikā dienēja [[Malta]]s un [[Kipra]]s salās un piedalījās [[Bokseru sacelšanās]] apspiešanā Ķīnā (1899—1900). Pirmā pasaules kara laikā gurku skaits britu armijā sasniedza 114 000 vīru. Gurkas karoja pret Vācijas un [[Osmaņu impērija]]s armiju [[Francija]]s, [[Mezopotāmija]]s, [[Persija]]s frontēs, pie Suecas kanāla, Palestīnā, Galipoles un Saloniku operācijās. Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijas bruņotajos spēkos izveidoja 45 gurku bataljonus ar 250 000 karavīru. Gurkas piedalījās garnizonu dienestā Indijā, karoja Sīrijā, Ziemeļāfrikā, Itālijā un Grieķijā, cīnījās pret [[Japāna]]s karaspēku Singapūrā un Birmā.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/vesture/2015-08-04/himalaju-karaviri-slava-lielajai-kali-gurkas-nak Himalaju karavīri. Juris Ciganovs. "Slava Lielajai Kali, gurkas nāk!"] sargs.lv 4.08.2015</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Nepāla]] npju70y2s3mbanmw26qufq854290oqb Rūta Kate Lasmane 0 480140 3671931 3577912 2022-08-18T06:21:05Z Vylks 50297 /* Biogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste|dzīvesvieta {{Vieta|Latvija|Jūrmala}} | olimp = | mir_dat = | mir_viet = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|12|17}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Ventspils}} | taut = {{LAT}} | svars = {{mērv|kg=58}} | garums = {{mērv|cm=176}} | izglītība = {{ubl|[[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija]]|Floridas Štata universitāte}} | dzimums = S | tautība = [[latviete]] | disc = [[trīssoļlēkšana]], [[tāllēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | dzimtais_vārds = | vārds_orig = | vārds = Rūta Kate Lasmane | pc-t = | rc-t = | reg1 = | reg2 = | PR1 = 14,20 m | PR1_d = trīssoļlēkšana | PR2 = 14,15 m {{icon|lr-v}} | PR2_d = trīssoļlēkšana {{small|(telpās)}} | PR3 = 6,17 m | PR3_d = tāllēkšana | PR4 = 6,14 m | PR4_d = tāllēkšana {{small|(telpās)}} | pc-a = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | medaltemplates = {{Medal|Competition|[[Eiropas U20 čempionāts vieglatlētikā|Eiropas U20 čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|Burosa 2019|Trīssoļlēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas U23 čempionāts vieglatlētikā|Eiropas U23 čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|Tallina 2021|Trīssoļlēkšana}} | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | slavz = | rc-a = }} '''Rūta Kate Lasmane''' (dzimusi {{dat|2000|12|17}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[vieglatlēte]], specializējusies [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] un [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]. [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordiste]] trīssoļlēkšanā telpās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/433086-ruta-kate-lasmane-ncaa-cempionata-labo-latvijas-rekordu-trissolleksana-telpas-un-izcina-bronzu|title=Rūta Kate Lasmane NCAA čempionātā labo Latvijas rekordu trīssoļlēkšanā telpās un izcīna bronzu|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-14|language=lv}}</ref> Eiropas U20 čempionāta (2019) un U23 čempionāta (2021) bronzas medaļas ieguvēja. == Biogrāfija == Rūta Kate Lasmane ir dzimusi {{dat|2000|12|17}} [[Ventspils|Ventspilī]] airētāja (PSRS čempiona) un basketbolista [[Uģis Lasmanis|Uģa Lasmaņa]] un viņa sievas Daces ģimenē. Viņas brālis ir 3x3 [[Basketbols|basketbolists]] [[Kārlis Lasmanis]]. Absolvējusi [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils Valsts 1. ģimnāziju]]. Viegatlētikā trenējas no 12 gadu vecuma, pirms tam trenējusies sporta vingrošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/dazadi/stasts-par-ventinu-sportisko-gimeni/|title=Stāsts par ventiņu sportisko ģimeni|website=Sporto|access-date=2021-03-14|language=lv|archive-date=2021-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210727105829/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/dazadi/stasts-par-ventinu-sportisko-gimeni/}}</ref> 2020. gada septembrī sāka [[Psiholoģija|psiholoģijas]] studijas [[Floridas Štata universitāte|Floridas Štata universitātē]], kur turpina sportistes karjeru ASV trenera Kīta Herstouna vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/jauna-trissolleceja-lasmane-ar-prieku-sak-studijas-florida-trenejas-asv-nacionala-trenera-vadiba.a373756/|title=Jaunā trīssoļlēcēja Lasmane ar prieku sāk studijas Floridā, trenējas ASV nacionālā trenera vadībā|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-14|language=lv}}</ref> 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] vieglatlētikas telpu čempionāta trīssoļlēkšanas sacensībās izcīnīja bronzas medaļu, ar lēcienu 14,15 m tālumā labojot [[Gundega Sproģe|Gundegai Sproģei]] piederošo Latvijas rekordu telpās.<ref name=":0" /> [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]], pirmo reizi startējot augstākā līmeņa sacensībās pieaugušajiem, kvalifikācijas sacensībās ar rezultātu 13,49 m ieguva 17. vietu un finālam nekvalificējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/trissolleceja-lasmane-kvalifikacijas-sacensibas-netiek-eiropas-cempionata-finala.a469743/ |title=Trīssoļlēcēja Lasmane kvalifikācijas sacensībās netiek Eiropas čempionāta finālā |website=lsm.lv|date={{dat|2022|8|17|N|bez}}|access-date={{dat|2022|8|18||bez}}}}</ref> == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" !Disciplīna !Rezultāts !Datums !Vieta !Piezīmes |- |[[Trīssoļlēkšana]] | align="center" |14,20 m |{{dat|2021|5|14|N|bez}} |{{vieta|ASV|Ziemeļkarolīna|Raleja}} | |- |Trīssoļlēkšana {{small|(telpas)}} | align="center" |14,15 m |{{dat|2021|3|13|N|bez}} |{{vieta|ASV|Ārkanzasa|Fejitvila}} |[[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] |- |[[Tāllēkšana]] | align="center" |6,17 m |{{dat|2021|5|13|N|bez}} |{{vieta|ASV|Ziemeļkarolīna|Raleja}} | |- |Tāllēkšana {{small|(telpas)}} | align="center" |6,14 m |{{dat|2021|1|29|N|bez}} |{{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Klemsona}} | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lasmane, Rūta Kate}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Trīssoļlēcēji]] enrz21kjpdvd2fvrz0w7sn7u9um3ubw 3671933 3671931 2022-08-18T06:22:31Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste|dzīvesvieta {{Vieta|Latvija|Jūrmala}} | olimp = | mir_dat = | mir_viet = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|12|17}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Ventspils}} | taut = {{LAT}} | svars = {{mērv|kg=58}} | garums = {{mērv|cm=176}} | izglītība = {{ubl|[[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija]]|Floridas Štata universitāte}} | dzimums = S | tautība = [[latviete]] | disc = [[trīssoļlēkšana]], [[tāllēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | dzimtais_vārds = | vārds_orig = | vārds = Rūta Kate Lasmane | pc-t = | rc-t = | reg1 = | reg2 = | PR1 = 14,20 m | PR1_d = trīssoļlēkšana | PR2 = 14,15 m {{icon|lr-v}} | PR2_d = trīssoļlēkšana {{small|(telpās)}} | PR3 = 6,17 m | PR3_d = tāllēkšana | PR4 = 6,14 m | PR4_d = tāllēkšana {{small|(telpās)}} | pc-a = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | medaltemplates = {{Medal|Competition|[[Eiropas U20 čempionāts vieglatlētikā|Eiropas U20 čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|Burosa 2019|Trīssoļlēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas U23 čempionāts vieglatlētikā|Eiropas U23 čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|Tallina 2021|Trīssoļlēkšana}} | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | slavz = | rc-a = }} '''Rūta Kate Lasmane''' (dzimusi {{dat|2000|12|17}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[vieglatlēte]], specializējusies [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] un [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]. [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordiste]] trīssoļlēkšanā telpās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/433086-ruta-kate-lasmane-ncaa-cempionata-labo-latvijas-rekordu-trissolleksana-telpas-un-izcina-bronzu|title=Rūta Kate Lasmane NCAA čempionātā labo Latvijas rekordu trīssoļlēkšanā telpās un izcīna bronzu|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-14|language=lv}}</ref> Eiropas U20 čempionāta (2019) un U23 čempionāta (2021) bronzas medaļas ieguvēja. == Biogrāfija == Rūta Kate Lasmane ir dzimusi {{dat|2000|12|17}} [[Ventspils|Ventspilī]] airētāja (PSRS čempiona) un basketbolista [[Uģis Lasmanis|Uģa Lasmaņa]] un viņa sievas Daces ģimenē. Viņas brālis ir 3x3 [[Basketbols|basketbolists]] [[Kārlis Lasmanis]]. Absolvējusi [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils Valsts 1. ģimnāziju]]. Viegatlētikā trenējas no 12 gadu vecuma, pirms tam trenējusies sporta vingrošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/dazadi/stasts-par-ventinu-sportisko-gimeni/|title=Stāsts par ventiņu sportisko ģimeni|website=Sporto|access-date=2021-03-14|language=lv|archive-date=2021-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210727105829/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/dazadi/stasts-par-ventinu-sportisko-gimeni/}}</ref> 2020. gada septembrī sāka [[Psiholoģija|psiholoģijas]] studijas [[Floridas Štata universitāte|Floridas Štata universitātē]], kur turpina sportistes karjeru ASV trenera Kīta Herstouna vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/jauna-trissolleceja-lasmane-ar-prieku-sak-studijas-florida-trenejas-asv-nacionala-trenera-vadiba.a373756/|title=Jaunā trīssoļlēcēja Lasmane ar prieku sāk studijas Floridā, trenējas ASV nacionālā trenera vadībā|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-14|language=lv}}</ref> 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] vieglatlētikas telpu čempionāta trīssoļlēkšanas sacensībās izcīnīja bronzas medaļu, ar lēcienu 14,15 m tālumā labojot [[Gundega Sproģe|Gundegai Sproģei]] piederošo Latvijas rekordu telpās.<ref name=":0" /> [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]], pirmo reizi startējot augstākā līmeņa sacensībās pieaugušajiem, kvalifikācijas sacensībās trīssoļlēkšanā ar rezultātu 13,49 m ieguva 17. vietu un finālam nekvalificējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/trissolleceja-lasmane-kvalifikacijas-sacensibas-netiek-eiropas-cempionata-finala.a469743/ |title=Trīssoļlēcēja Lasmane kvalifikācijas sacensībās netiek Eiropas čempionāta finālā |website=lsm.lv|date={{dat|2022|8|17|N|bez}}|access-date={{dat|2022|8|18||bez}}}}</ref> == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" !Disciplīna !Rezultāts !Datums !Vieta !Piezīmes |- |[[Trīssoļlēkšana]] | align="center" |14,20 m |{{dat|2021|5|14|N|bez}} |{{vieta|ASV|Ziemeļkarolīna|Raleja}} | |- |Trīssoļlēkšana {{small|(telpas)}} | align="center" |14,15 m |{{dat|2021|3|13|N|bez}} |{{vieta|ASV|Ārkanzasa|Fejitvila}} |[[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] |- |[[Tāllēkšana]] | align="center" |6,17 m |{{dat|2021|5|13|N|bez}} |{{vieta|ASV|Ziemeļkarolīna|Raleja}} | |- |Tāllēkšana {{small|(telpas)}} | align="center" |6,14 m |{{dat|2021|1|29|N|bez}} |{{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Klemsona}} | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lasmane, Rūta Kate}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Trīssoļlēcēji]] 5pcg815svblwpqqj4bmfqg77uq9bicx Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 0 489360 3671935 3667232 2022-08-18T06:27:31Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Polo | games = 1900. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs}} | dates = 1900. gada 28. maijs — 2. jūnijs | num_events = 1 (visas vīriešiem) | competitors = 20 | nations = 4 | teams = 5 | gold = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' | silver = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' | bronze = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' | bronze2 = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Mexico'' | prev = | next = '''[[Polo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''[[Polo]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Polo sacensības tika aizvadītas [[Buloņas mežs|Buloņas mežā]], [[Parīze|Parīzē]], trīs dienas. 28. maijā notika ceturdaļfināla spēle, 31. maijā tika aizvadītas divas pusfināla spēles, bet 2. jūlijā notika fināls. Sacensībās startēja 5 polo komandas, kopā 20 spēlētāji, no 4 pārstāvošajām valstīm. Lielākā daļa no komandām bija dažādu valstu sportistu sajaukums, tādēļ polo rezultāti šīm komandām tiek skaitīti kā ''Jauktajām komandām''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/POL/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062537/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/POL/ |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 4. jūlijs |title=Polo at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad [[polo olimpiskajās spēlēs|polo]] bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Zelta medaļu izcīnīja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]] ''Foxhunters Hurlingham'', kuru veidoja [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] un [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] polo spēlētāji. Sudraba medaļu ieguva Jauktā komanda ''BLO Polo Club Rugby'', kuru veidoja ASV, Lielbritānijas un [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] polo spēlētāji. Savukārt bronzas medaļas tika piešķirtas divām komandām — Jauktājai komandai ''Bagatelle Polo Club de Paris'' (veidoja Francijas un Lielbritānijas spēlētaji) un ''Mexico'' komandai (veidoja ASV un [[Meksika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Meksika]]s sportisti).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:17em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:17em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2 style="background:#cc9966; width:17em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''Foxhunters Hurlingham''''' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} | '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''BLO Polo Club Rugby''''' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | [[Attēls:Le Bagatelle Polo Club de Paris, médaille de bronze aux JO 1900 de Paris.jpg|200px]] <br/> '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''Bagatelle Polo Club de Paris''''' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} | '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''Mexico''''' <br/>{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E6CCB2|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts / Komanda !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|2 || 4 |- !colspan=2| Kopā (1 valsts/komanda): || 1 || 1 || 2 || 4 |} == Rezultāti == [[Attēls:Polo 1900.jpg|thumb|Skats no polo sancensībām]] {{Round8 | bold_winner = high | RD1 = Ceturdaļfināls | team-width = 280 | skipmatch = 2-4 | omit_blanks = yes | 2. maijs | {{flagIOCathlete| ''Foxhunters Hurlingham'' |ZZX| 1900. gada vasaras}} | 10 | {{flagIOCathlete| ''Compiègne Polo Club'' |FRA| 1900. gada vasaras}} | 0 | 31. maijs | {{flagIOCathlete| ''Foxhunters Hurlingham'' |ZZX| 1900. gada vasaras}} | 6 | {{flagIOCathlete| ''Bagatelle Polo Club de Paris''| ZZX| 1900. gada vasaras}} | 4 | 31. maijs |{{flagIOCathlete| ''BLO Polo Club Rugby'' |ZZX| 1900. gada vasaras}} | 8 |{{FlagIOCathlete| ''Mexico'' |ZZX| 1900. gada vasaras}} | 0 | 2. jūnijs |{{flagIOCathlete| ''Foxhunters Hurlingham'' |ZZX| 1900. gada vasaras}} | 3 |{{flagIOCathlete| ''BLO Polo Club Rugby'' |ZZX| 1900. gada vasaras}} | 1 }} === Kopvērtējums === {| class="wikitable" ! Vieta !! Komanda !! Pārstāvētās valstis |- | {{gold1}} || align=left| ''Foxhunters Hurlingham'' || {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} un {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} |- | {{silver2}} || align=left| ''BLO Polo Club Rugby'' || {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}}, {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} un {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} |- | rowspan="2"| {{bronze3}} || align=left| ''Bagatelle Polo Club de Paris'' || {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} un {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} |- | align=left| ''Mexico'' || {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} un {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} |- | 5 || align=left| ''Compiègne Polo Club'' || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{main|Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Polo sacensībās startēja 5 komandas, 20 spēlētāji, no 4 pārstāvošajām valstīm. Visas komandas tiek uzskatītas par Jauktajām komandām, jo tajās startēja dažādu valstu pārstāvji. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|4}}<ref name="ZZX">Sportisti startēja kādā no [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajām komandām]].</ref> * {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|7}}<ref>Trīs sportisti startēja kādā no [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajām komandām]].</ref> * {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|6}}<ref name="ZZX"/> * {{flagIOC|MEX|1900. gada vasaras|3}}<ref name="ZZX"/> == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062537/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/POL/ Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/POL Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} * De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': "Polo 1900". Accessed 25 February 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/pol1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604134338/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/pol1900.html |date={{dat|2011|06|04||bez}} }}. {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Polo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni polo}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Polo olimpiskajās spēlēs|1900]] f4l5awtp8nshn4j1t2tj7x7rjyzx71v Pedro Pičardo 0 493807 3671934 3662421 2022-08-18T06:25:40Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Pedro Pičardo | vārds_orig = ''Pedro Pichardo'' | attēls = Pedro Pablo Pichardo (17249818433).jpg | att_izm = | paraksts = Pedro Pičardo 2015. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|30}} | dz_viet = {{vieta|Kuba|Santjago de Kuba}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{flag|Portugāle}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=183}} | svars = {{mērvienība|kg=68}} | iesauka = 4P | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[trīssoļlēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 18,08 m (2015) | PR1_d = Trīssoļlēkšana stadionā | PR2 = 17,46 m (2022) | PR2_d = Trīssoļlēkšana telpās | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = V | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{POR}}}} {{Medal|VOS}} {{MedalGold|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana]]}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|Trīssoļlēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Trīssoļlēkšana}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{Medal|Silver|Belgrada 2022|Trīssoļlēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|[[2021. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2021]]|Trīssoļlēkšana}} {{Medal|Country|{{CUB}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Silver|[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Maskava 2013]]|Trīssoļlēkšana}} {{Medal|Silver|[[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pekina 2015]]|Trīssoļlēkšana}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{Medal|Silver|[[2014. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Sopota 2014]]|Trīssoļlēkšana}} {{Medal|Competition|[[Panamerikas spēles]]}} {{Medal|Gold|Toronto 2015|Trīssoļlēkšana}} }} '''Pedro Pablo Pičardo Peralta''' ({{val|es|Pedro Pablo Pichardo Peralta}}; dzimis {{dat|1993|6|30}}) ir [[Kuba|Kubā]] dzimis [[Portugāle|portugāļu]] [[vieglatlēts]], startē [[trīssoļlēkšana]]s sacensībās. Izcīnījis zelta medaļu [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020. gada vasaras olimpiskajās spēles]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pičardo izcīna zelta medaļu trīssoļlēkšanā |url=https://skaties.lv/sports/citi/picardo-izcina-zelta-medalu-trissolleksana/ |website=skaties.lv |accessdate={{dat|2021|9|18||bez}}}}</ref> Līdz 2015. gadam pārstāvējis Kubu, kopš 2017. gada ir Portugāles pilsonis un kopš 2019. gada startē zem Portugāles karoga. Pičardo pieder [[Kubas rekordi vieglatlētikā|Kubas rekords trīssoļlēkšanā]] (18,08 m) un [[Portugāles rekordi vieglatlētikā|Portugāles rekords trīssoļlēkšanā]] (17,98 m). [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] pirmo reizi kļuva par pasaules čempionu trīssoļlēkšanā. Pirms tam, vēl pārstāvot Kubu, bija izcīnījis divas sudraba medaļas ([[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013]], [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2015]]). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{sportists-aizmetnis}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — trīssoļlēkšana vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Pičardo, Pedro}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kubas vieglatlēti]] [[Kategorija:Portugāles vieglatlēti]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Trīssoļlēcēji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] tljkqe74w8ty2u3g0olwizhsqqp4jzi 79. Zelta globusa balva 0 495373 3671984 3664320 2022-08-18T08:19:17Z Bai-Bot 60304 sīkumi, removed: Succession (8) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 79. Zelta globusa balva | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | presenter = [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] | host = | date = {{dat|2022|1|9|N|bez}} | location = | winner = "Labākā drāmas filma":<br />''[[The Power of the Dog]]''<br />"Labākais mūzikls vai kinokomēdija":<br />"[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" | website = | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | previous = [[78. Zelta globusa balva|78.]] | main = [[Zelta globusa balva]] | next = [[80. Zelta globusa balva|80.]] }} '''79. Zelta globusa balva''' tika pasniegtas labākajām [[2021. gads kino|2021. gada filmām]] un ASV televīzijas pārraidēm, kuras izvēlējās [[Holivudas Ārzemju preses asociācija|Holivudas Ārvalstu preses asociācija]] (HFPA). Ceremonija notika {{dat|2022|1|9||bez}}.<ref name="variety202110">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|last=Littleton|first=Cynthia|website=Variety|access-date=October 16, 2021|date=October 15, 2021}}</ref> Nominācijas {{dat|2021|12|13||bez}} paziņoja reperis ''[[Snoop Dogg]]'' un HFPA prezidente Helēna Hoena.<ref name="variety202110"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.indiewire.com/2021/12/golden-globe-nominations-2022-see-full-list-1234685129/ |title=Golden Globe Nominations: 'Licorice Pizza,' 'Squid Game,' 'West Side Story,' and More |last=Lattanzio |first=Ray |date=December 13, 2021 |work=[[IndieWire]] |access-date=December 13, 2021}}</ref> Pirmo reizi kopš [[65. Zelta globusa balva|2008. gada]] nenotika ierastā televīzijas translācija. Ņemot vērā HFPA nepietiekamos centienus novērst organizācijas biedru [[Dažādība|daudzveidību]], dažādas plašsaziņas līdzekļu organizācijas, aktieri un citi radošie darbinieki boikotēja ceremoniju, tādējādi televīzijas kanāls NBC atteicās pārraidīt balvas pasniegšanas ceremoniju. Kā rezultātā HFPA izvēlējās ceremoniju rīkot privātā gaisotnē, uzaicinot organizācijas biedrus un sponsorus, un sabiedrībai rezultāti tika paziņoti, izmantojot Zelta globusa [[Sociālais medijs|sociālos medijus]]. Filmas "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" un ''[[The Power of the Dog]]'' katra saņēma septiņas nominācijas. ''The Power of the Dog'', [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" un HBO seriāls "[[Pēctecība]]" katrs ieguva trīs balvas. [[Emdžeja Rodrigesa]] kļuva par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] personu, kas ieguvusi Zelta globusa balvu par tēlojumu, iegūstot balvu kategorijā "Labākā aktrise drāmas seriālā" par Blankas Rodrigesas-Evangelistas lomu seriālā ''[[Pose]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ausiello |first=Michael |date=May 10, 2021 |title=Golden Globes Cancelled: NBC Scraps 2022 Ceremony As Backlash Grows |url=https://www.today.com/popculture/mj-rodriguez-becomes-1st-trans-actress-win-golden-globe-rcna11559|work=[[Today (American TV program)|Today Show]] |access-date=January 10, 2021}}</ref> == Boikots == 2021. gada 10. maijā, [[NBC]] paziņoja, ka nepārraidīs šo ceremoniju, lai kopā ar vairākiem citām mediju kompānijām atbalstītu HFPA boikotu par tās nepietiekamajiem centieniem risināt biedru daudzveidību organizācijā, bet būs atvērts sadarbībai un ceremonijas translācijai televīzijā 2023. gadā, ja HFPA sekmīgi centīsies veikt reformas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvline.com/2021/05/10/golden-globes-cancelled-nbc-2022-ceremony-controversy/|title=Golden Globes Cancelled: NBC Scraps 2022 Ceremony As Backlash Grows|last=Ausiello|first=Michael|website=TVLine|access-date=October 16, 2021|date=May 10, 2021}}</ref> Pēc šiem notikumiem HFPA publicēja savu reformu grafiku, kurā process tiks pabeigts līdz otrai augusta nedēļai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2021/05/hfpa-statement-timeline-for-reforms-1234753506/|title=HFPA Board Issues Statement On Golden Globes Controversy & Sets Timeline For Reforms: "Top Priority For Our Organization"|last=Pedersen|first=Erik|website=Deadline|access-date=May 10, 2021|date=May 10, 2021|language=en-US}}</ref> 1. oktobrī HFPA publicēja 21 jaunu biedru sarakstu, kurus tā pieņēma darbā saskaņā ar šīm reformām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2021/awards/news/golden-globes-hfpa-2021-new-members-1235078322/|title=Hollywood Foreign Press Association Adds 21 New Members With Emphasis on Diversity|last=Clayton|first=Davis|website=Variety|access-date=October 16, 2021|date=October 1, 2021}}</ref> Pēc tam HFPA 15. oktobrī paziņoja, ka joprojām plāno rīkot 79. Zelta globusa balvas pasniegšanas ceremoniju 2022. gada 9. janvārī, ar translāciju televīzijā vai bez tās. Joprojām nav skaidrs, vai NBC un citi mediju uzņēmumi, kā arī tie aktieri un citi radošie cilvēki, kas viņus atbalsta, turpinās boikotēt ceremoniju.<ref name="variety202110">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|last=Littleton|first=Cynthia|website=Variety|access-date=October 16, 2021|date=October 15, 2021}}</ref> Pēc nomināciju paziņošanas laikraksts ''[[The New York Times]]'' rakstīja, ka HPFA izvēle liecina par uzlabojumiem, lai sasniegtu mērķi dažādot sevi,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Buchanan |first=Kyle |date=December 13, 2021 |title=Golden Globes Nominations 2022: The Complete List |language=en-US |work=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/2021/12/13/movies/golden-globes-nominees-list.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20211228/https://www.nytimes.com/2021/12/13/movies/golden-globes-nominees-list.html |archive-date=2021-12-28 |access-date=December 21, 2021 |issn=0362-4331}}</ref> taču laikraksts kopā ar daudzām citu izdevumu publikācijām apšaubīja to efektivitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first1=Sonia |last1=Rao |first2=Helena |last2=Andrews-Dyer |title=Golden Globe nominations 2022: The award show everyone thought was gone is back with new nods |language=en-US |work=[[The Washington Post]] |url=https://www.washingtonpost.com/arts-entertainment/2021/12/13/golden-globe-nominations-2022/ |access-date=December 21, 2021 |issn=0190-8286}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rich |first=Katey |title=Golden Globe Nominations 2022: See the Full List of Nominees |url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2021/12/golden-globe-nominations-2022-list |access-date=December 21, 2021 |work=[[Vanity Fair]] |language=en-US}}</ref> Ja HFPA nespēs atrast apraides partneri, kas aizstātu NBC, tā būtu pirmā reize kopš [[36. Zelta globusa balva]]s pasniegšanas 1979. gadā, kad ceremonijai nebūtu televīzijas apraides un [[65. Zelta globusa balva]]s pasniegšanas 2008. gadā, kad nenotika tradicionālā balvu pasniegšanas ceremonija.<ref name="variety202110"/><ref name="yahoo">{{Tīmekļa atsauce |first=Conchita |last=Widjojo |date=December 13, 2021 |title=What's Going on With the 2022 Golden Globes? |url=https://news.yahoo.com/going-2022-golden-globes-195750997.html |access-date=December 13, 2021 |work=[[Women's Wear Daily]] |publisher=[[Yahoo!]] |language=en-US}}</ref> == Grafiks == {| class="wikitable" !Datums <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goldenglobes.com/articles/hfpa-announces-dates-and-timetable-79th-golden-globe-awards|title=The HFPA Announces Dates and Timetable for the 79th Golden Globe Awards|website=www.goldenglobes.com|access-date=October 16, 2021}}</ref> ! Pasākums |- | 2021. gada 13. decembris | Nomināciju paziņošana |- | 2021. gada 17. decembris | Noslēguma biļeteni nosūtīti visiem HFPA biedriem |- | 2022. gada 3. janvāris | Galīgo biļetenu saņemšanas termiņš |- | 2022. gada 9. janvāris | 79. Zelta globusa balvas pasniegšana |} == Laureāti un nominācijas == [[Attēls:TechCrunch Disrupt 2019 (48834434641) (cropped).jpg|thumb|150px|[[Vills Smits]], labākais aktieris drāmas filmā]] [[Attēls:Nicole Kidman Cannes 2017 6.jpg|thumb|150px|[[Nikola Kidmena]], labākā aktrise drāmas filmā]] [[Attēls:Andrew Garfield by Gage Skidmore (cropped).jpg|thumb|150px|[[Endrū Gārfīlds]], labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā]] [[Attēls:Kodi Smit-McPhee by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|[[Kodijs Smits-Makfī]], labākais otrā plāna aktieris]] [[Attēls:Ariana DeBose for Bibhu Mohapatra, September 2020.png|thumb|150px|[[Ariāna DeBose]], labākā otrā plāna aktrise]] [[Attēls:Jeremy Strong 2014.jpg|thumb|150px|[[Džeremijs Strongs]], labākais aktieris drāmas seriālā]] [[Attēls:Mj Rodriguez Christmas Lives Within You 2020.png|thumb|150px|[[Emdžeja Rodrigesa]], labākā aktrise drāmas seriālā]] [[Attēls:Jason Sudeikis 2011 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Džeisons Sudeikis]], labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā]] [[Attēls:Jean Smart by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|[[Džīna Smārta]], labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā]] [[Attēls:Michael Keaton Face.jpg|thumb|150px|[[Maikls Kītons]], labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā]] [[Attēls:Kate Winslet at the 2017 Toronto International Film Festival (cropped).jpg|thumb|150px|[[Keita Vinsleta]], labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā]] [[Attēls:Sarah Snook Saphires (cropped).jpg|thumb|150px|[[Sāra Snuka]], labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā]] === Kino === {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 | Labākā spēlfilma |- !style="width=50%" | [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|Drāma]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|Mūzikls vai kinokomēdija]] |- | valign="top" | * '''''[[The Power of the Dog]]''''' ** "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** ''[[CODA]]'' ** "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** ''[[King Richard]]'' | valign="top" | * '''"[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** "[[Lakricas pica]]" ** "[[Neskaties augšup]]" ** "[[Sirano]]" ** ''[[Tick, Tick... Boom!]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas filmā |- ! [[Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Vills Smits]] par [[Ričards Viljamss|Ričarda Viljamsa]] lomu filmā ''[[King Richard]]''''' ** [[Havjers Bardems]] par [[Desi Arnass|Desī Arnasa]] lomu filmā ''[[Being the Ricardos]]'' ** [[Benedikts Kamberbačs]] par Fila Bērbanka lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Denzels Vašingtons]] par [[Makbets (tēls)|Makbeta]] lomu filmā ''[[The Tragedy of Macbeth]]'' ** [[Maheršala Ali]] par Kemerona Tērnera lomu filmā ''[[Swan Song (filma)|Swan Song]]'' | valign="top" | * '''[[Nikola Kidmena]] par [[Lūsīla Bola|Lūsīlas Bolas]] lomu filmā ''[[Being the Ricardos]]''''' ** [[Džesika Česteina]] par [[Temija Feja Mesnere|Temijas Fejas Bekeres]] lomu filmā ''[[The Eyes of Tammy Faye]]'' ** [[Kristena Stjuarta]] par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu filmā "[[Spensere (filma)|Spensere]]" (''Spencer'') ** ''[[Lady Gaga]]'' par [[Patrīcija Redžāni|Patrīcijas Redžāni]] lomu filmā "[[Guči nams]]" ** [[Olīvija Kolmane]] par Ledas Karūzo lomu filmā ''[[The Lost Daughter]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūziklā vai kinokomēdijā |- ! [[Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Endrū Gārfīlds]] par [[Džonatans Larsons|Džonatana Larsona]] lomu filmā ''[[Tick, Tick... Boom!]]''''' ** [[Entonijs Ramoss]] par Usnavi de la Vegas lomu filmā ''[[In the Heights]]'' ** [[Kūpers Hofmans]] par Gērija Valentaina lomu filmā "[[Lakricas pica]]" ** [[Leonardo Di Kaprio]] par Dr. Rendala Mindija lomu filmā "[[Neskaties augšup]]" ** [[Pīters Dinklidžs]] par [[Sirano de Beržeraks|Sirano de Beržeraka]] lomu filmā "[[Sirano]]" | valign="top" | * '''[[Reičela Zeglere]] par Marijas Vaskezas lomu filmā "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** [[Alāna Haima]] par Alanas Keinas lomu filmā "[[Lakricas pica]]" ** [[Dženifere Lorensa]] par Keitas Dibiaskijas lomu filmā "[[Neskaties augšup]]" ** [[Emma Stouna]] par Estellas/[[Kruella De Vila|Kruellas De Vilas]] lomu filmā "[[Kruella]]" ** [[Mariona Kotijāra]] par Ennas Defransnu lomu filmā "[[Anete (filma)|Anete]]" |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Kodijs Smits-Makfī]] par Pītera Gordona lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]''''' ** [[Bens Afleks]] par Čārlija Moringera lomu filmā ''[[The Tender Bar]]'' ** [[Džeimij Dornins]] par Pa lomu filmā "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Kiarans Haindss]] par Popa lomu filmā "Belfāsta" ** [[Trojs Kotsurs]] par Frenka Rosī lomu filmā ''[[CODA]]'' | valign="top" | * '''[[Ariāna DeBose]] par Anitas lomu filmā "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** [[Āndžanu Elisa]] par [[Orasīna Praisa|Orasīnas Praisa]] lomu filmā ''[[King Richard]]'' ** [[Katrīna Balfa]] par Ma lomu filmā "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Kirstena Dansta]] par Rouzas Gordones lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Ruta Nega]] par Klēras Belēvas lomu filmā ''[[Passing]]'' |- ! colspan=2 | Pārējās |- ! [[Labākais režisors (Zelta globusa balva)|Labākais režisors]] ! [[Labākais scenārijs (Zelta globusa balva)|Labākais scenārijs]] |- | valign="top" | * '''[[Džeina Kempione]] — ''[[The Power of the Dog]]''''' ** [[Denī Vilnēvs]] — "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** [[Kenets Brana]] — "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Megija Jillenhola]] — ''[[The Lost Daughter]]'' ** [[Stīvens Spīlbergs]] — "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" | valign="top" | * '''[[Kenets Brana]] — "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]"''' ** [[Ādams Makejs]] — "[[Neskaties augšup]]" ** [[Ārons Sorkins]] — ''[[Being the Ricardos]]'' ** [[Džeina Kempione]] — ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Pols Tomass Andersons]] — "[[Lakricas pica]]" |- ! [[Labākais skaņu celiņš (Zelta globusa balva)|Labākais skaņu celiņš]] ! [[Labākā oriģināldziesma (Zelta globusa balva)|Labākā oriģināldziesma]] |- | valign="top" | * '''[[Hanss Cimmers]] — "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]"''' ** [[Alberto Iglesiass]] — "[[Paralēlās mātes]]" (''Parallel Mothers'') ** [[Džonijs Grīnvuds]] — ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Aleksandrs Desplā]] — "[[Francijas Vēstnesis]]" ** [[Žermēna Franko]] — "[[Enkanto]]" | valign="top" | * '''''[[No Time to Die (dziesma)|No Time to Die]]'' ([[Billija Ailiša]] un [[Fineass O'Konels]]) — "[[Nav laiks mirt]]"''' ** ''[[Be Alive]]'' ([[Bejonse Noulza]] un ''Dixson'') — ''[[King Richard]]'' ** ''Dos Oruguitas'' ([[Lins Manuels Miranda]]) — "[[Enkanto]]" ** ''Down to Joy'' ([[Vans Morisons]]) — "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** ''Here I Am (Singing My Way Home)'' <br /> ([[Džeimijs Hārtmens]], [[Dženifere Hadsone]] un [[Kerola Kinga]]) — ''[[Respect]]'' |- ! [[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Labākā animācijas filma]] ! [[Labākā filma svešvalodā (Zelta globusa balva)|Labākā filma svešvalodā]] |- | valign="top" | * '''"[[Enkanto]]"''' ** "[[Bēgšana]]" (''Flee'') ** "[[Luka]]" ** ''My Sunny Maad'' ** "[[Raja un pēdējais pūķis]]" | valign="top" | * '''''[[Drive My Car]]'' (ドライブ・マイ・カ, [[Japāna]])''' ** ''[[A Hero]]'' (قهرمان, [[Irāna]]) ** ''[[Compartment No. 6]]'' (''Hytti nro 6'', [[Somija]]) ** "[[Paralēlās mātes]]" (''Parallel Mothers'', [[Spānija]]) ** ''[[The Hand of God]]'' (''È stata la mano di Dio'', [[Itālija]]) |} === Filmas ar vairākām nominācijām === Šīs filmas saņēmušas vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |+ !Nominācijas !Filmas |- | rowspan="2" style="text-align:center| 7 | "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" |- | ''[[The Power of the Dog]] |- | rowspan="4" style="text-align:center| 4 | "[[Neskaties augšup]]" |- | ''[[King Richard]]'' |- | "[[Lakricas pica]]" |- | "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |- | rowspan="3" style="text-align:center| 3 | ''[[Being the Ricardos]]'' |- | "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" |- | "[[Enkanto]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center| 2 | ''[[CODA]]'' |- | "[[Sirano]]" |- | ''[[The Lost Daughter]]'' |- | "[[Paralēlās mātes]]" (''Parallel Mothers'') |- | ''[[Tick, Tick... Boom!]]'' |} === Filmas ar vairākām uzvarām === Šīs filmas ieguvušas vairākas uzvaras: {| class="wikitable" |+ !Uzvaras !Filmas |- | rowspan="2" style="text-align:center| 3 | ''[[The Power of the Dog]]'' |- | "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |} === Televīzija === {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 | Labākais seriāls |- !style="width=50%" | [[Labākais drāmas seriāls (Zelta globusa balva)|Drāmas seriāls]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikas vai komēdijseriāls (Zelta globusa balva)|Mūzikas vai komēdijseriāls]] |- | valign="top" | * '''"[[Pēctecība]]" ([[HBO]])''' ** "[[Lipēns (seriāls)|Lipēns]]" (''Lupin'') (''[[Netflix]]'') ** ''[[Pose]]'' ([[FX (TV kanāls)|FX]]) ** ''[[Squid Game]]'' (''Netflix'') ** ''[[The Morning Show]]'' (''[[Apple TV+]]'') | valign="top" | * '''''[[Hacks]]'' (''[[HBO Max]]'')''' ** ''[[Only Murders in the Building]]'' (''Hulu'') ** ''[[Reservation Dogs]]'' (''[[FX on Hulu]]'') ** "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') ** "[[Varenie]]" (''The Great'') (''[[Hulu]]'') |- ! colspan=2 | [[Labākais miniseriāls vai filma (Zelta globusa balva)|Labākais miniseriāls vai filma]] |- | colspan=2 style="vertical-align:top;" | * '''''[[The Underground Railroad]]'' (''[[Amazon Prime Video|Prime Video]]'')''' ** ''[[Dopesick]]'' (''Hulu'') ** ''[[Impeachment: American Crime Story]]'' (FX) ** ''[[Maid]]'' (''Netflix'') ** "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') (HBO) |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas seriālā |- ! [[Labākais aktieris drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Džeremijs Strongs]] par Kendala Roja lomu seriālā "[[Pēctecība]]" (HBO)''' ** [[Billijs Porters]] par Preja Tella lomu seriālā ''[[Pose]]'' (FX) ** [[Braians Kokss]] par Logana Roja lomu seriālā "Pēctecība" (HBO) ** [[Lī Džons Dže]] par Sona Gi Huna lomu seriālā ''[[Squid Game]]'' (''Netflix'') ** [[Omars Sī]] par Asāna Diopa lomu seriālā "[[Lipēns (seriāls)|Lipēns]]" (''Lupin'') (''Netflix'') | valign="top" | * '''[[Emdžeja Rodrigesa]] par Blankas Rodrigesas Evangelistas lomu seriālā ''[[Pose]]'' (FX)''' ** [[Dženifere Anistone]] par Aleksas Levijas lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' (''Apple TV+'') ** [[Elizabete Mosa]] par Džūnas Osbornas lomu seriālā "[[Kalpones stāsts]]" (''The Handmaid's Tale'') (''Hulu'') ** [[Kristīne Baranski]] par Daienas Lokhārtas lomu seriālā ''[[The Good Fight]]'' (''[[Paramount+]]'') ** [[Uzo Aduba]] par Brūkas Teilores lomu seriālā "[[Ārstēšana (seriāls)|Ārstēšana]]" (''In Treatment'') (HBO) |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūzikas vai komēdijseriālā |- ! [[Labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Džeisons Sudeikis]] par Teda Laso lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'')''' ** [[Entonijs Andersons]] par Andrē Džonsona lomu seriālā ''[[Black-ish]]'' ([[American Broadcasting Company|ABC]]) ** [[Mārtins Šorts]] par Olivera Patnema lomu seriālā ''Only Murders in the Building'' (''Hulu'') ** [[Nikolass Holts]] par [[Pēteris III|Pētera III]] lomu seriālā "[[Varenie]]" (''The Great'') (''Hulu'') ** [[Stīvs Mārtins]] par Cārlza Heidena Sevedža lomu seriālā ''[[Only Murders in the Building]]'' (''Hulu'') | valign="top" | * '''[[Džīna Smārta]] par Deboras Vensas lomu seriālā ''Hacks'' (''HBO Max'')''' ** [[Elle Feninga]] par [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] lomu seriālā "[[Varenie]]" (''The Great'') (''Hulu'') ** [[Hanna Einbindere]] par Avas Denjelas lomu seriālā ''[[Hacks]]'' (''HBO Max'') ** [[Iza Reja]] par Izas Dī lomu seriālā "[[Kā baltais zvirbulis]]" (''Insecure'') (HBO) ** [[Treisija Elisa Rosa]] par Reinbovas Džonsones lomu seriālā ''[[Black-ish]]'' (ABC) |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Maikls Kītons]] par Semjuels Finikss lomu miniseriālā ''[[Dopesick]]'' (''Hulu'')''' ** [[Jūens Makgregors]] par [[Halsons|Halsona]] lomu seriālā ''[[Halston]]'' (''Netflix'') ** [[Oskars Aizeks]] par Džonatans Levijs lomu miniseriālā ''[[Scenes from a Marriage]]'' (HBO) ** [[Pols Betanijs]] par [[Vīzija (tēls)|Vīzijas]] lomu miniseriālā ''[[WandaVision]]'' (''[[Disney+]]'') ** [[Tahars Rahims]] par [[Čārlzs Sobradžs|Čārlza Sobradža]] lomu seriālā ''[[The Serpent]]'' (''Netflix'') | valign="top" | * '''[[Keita Vinsleta]] par Mariannas Šīanas lomu miniseriālā "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') (HBO)''' ** [[Džesika Česteina]] par Mira Filipsas lomu miniseriālā ''[[Scenes from a Marriage]]'' (HBO) ** [[Elizabete Olsena]] par [[Vanda Maksimova|Vandas Maksimovas / Sārtās raganas]] lomu miniseriālā ''[[WandaVision]]'' (''Disney+'') ** [[Mārgareta Kuelija]] par Aleksas lomu miniseriālā ''[[Maid]]'' (''Netflix'') ** [[Sintija Erivo]] par [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] lomu seriālā ''[[Genius: Aretha]]'' (''[[National Geographic (TV kanāls)|National Geographic]]'') |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[O Jonsu]] par O Ilnams lomu seriālā ''[[Squid Game]]'' (''Netflix'')''' ** [[Bilijs Kradaps]] par Korija Elisona lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' (''Apple TV+'') ** [[Brets Goldsteins]] par Rojs Kents lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') ** [[Kīrans Kalkins]] par Romāna Roja lomu seriālā "[[Pēctecība]]" (HBO) ** [[Marks Duplass]] par Čārlija Bleka lomu seriālā ''The Morning Show'' (''Apple TV+'') | valign="top" | * '''[[Sāra Snuka]] par Šivas Rojas lomu seriālā "[[Pēctecība]]" (HBO)''' ** [[Dženifere Kulidža]] par Tanjas Makvidas lomu seriālā "[[Baltais lotoss]]" (''The White Lotus'') (HBO) ** [[Endija Makdovela]] par Polas lomu miniseriālā ''[[Maid]]'' (''Netflix'') ** [[Hanna Vedingema]] par Rebekas Veltones lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') ** [[Keitlīna Dīvere]] par Betsijas Malumas lomu miniseriālā ''[[Dopesick]]'' (''Hulu'') |} === Televīziju projekti ar vairākām nominācijām === Šie televīziju projekti saņēmuši vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Nominācijas ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- | style="text-align:center| 5 | "[[Pēctecība]]" |- | rowspan="2" style="text-align:center| 4 | ''[[The Morning Show]]'' |- | "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') |- | rowspan="7" style="text-align:center| 3 | ''[[Dopesick]]'' |- | "[[Varenie]]" (''The Great'') |- | ''[[Hacks]]'' |- | ''[[Maid]]'' |- | ''[[Only Murders in the Building]]'' |- | ''[[Pose]]'' |- | ''[[Squid Game]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center| 2 | ''[[Black-ish]]'' |- | "[[Lipēns (seriāls)|Lipēns]]" (''Lupin'') |- | "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') |- | ''[[Scenes from a Marriage]]'' |- | ''[[WandaVision]]'' |} === Televīziju projekti ar vairākām uzvarām === Šie televīziju projekti ieguvuši vairākas uzvaras: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Uzvaras ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- | rowspan="1" style="text-align:center | 3 || "[[Pēctecība]]" |- | rowspan="1" style="text-align:center | 2 || ''[[Hacks]]'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.goldenglobes.com/}} * [https://www.youtube.com/watch?v=KmMopLdC0FM Oficiālais ''YouTube'' kanāls] [[Kategorija:2021. gada kino balvas]] [[Kategorija:Zelta globusa balva]] 62x8uomzw60hx6xynwzc71wvq1elhgr Dalībnieka diskusija:Eremu1 3 496854 3671737 3671018 2022-08-17T15:40:30Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pateicība */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Eremu1}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 13. novembris, plkst. 16.40 (EET) == [[:Attēls:Velu laiks.jpg]] == Kas ir gleznas autors? Vikipēdijā nedrīkst tā ievietot attēlus bez autortiesību informācijas; ļoti iespējams, attēls nav uzskatāms par brīvu un to nemaz nedrīkst šeit ievietot. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 07.57 (EEST) :Gleznas autore ir Hilda Vīka. (kur atradu attēlu : http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrala-biblioteka/izstazu-apskati/206-velu-laiks) Kā es varētu uzzināt ka attēls ir aizsargāts ar autortiesībām? [[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 09.06 (EEST) ::Hilda Vīka mirusi 1963. gadā, mantiskās autortiesības spēkā 70 gadus pēc autora nāves. Labi, šī ir ļoti mazas izšķirtspējas kopija un mums jau tāpat ir ielādēts papilnam viņas gleznu — lai šī arī iet kā ''[[Vikipēdija:Godprātīga lietošana|fair use]]''. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 09.44 (EEST) ::Vienkāršoti runājot, jebkurš jebkur pasaulē publicēts attēls ir aizsargāts ar autortiesībām. Izņemot tos, kas atrodas [[Vikikrātuve|Vikikrātuvē]], citi izņēmumi ir reti. Mēs latviešu versijā to esam raduši uzmanīgi apiet, bet tas ir jāprot. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 22.08 (EEST) == [[:Attēls:Vilis Samsons.gif|Vilis Samsons.gif]] == {{Informācija-autortiesības|Vilis Samsons.gif}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Marija-Vecrumba.jpg|Marija-Vecrumba.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Marija-Vecrumba.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 9. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Kārlis Veidemanis.gif|Kārlis Veidemanis.gif]] == {{Informācija-autortiesības|Kārlis Veidemanis.gif}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Vilis Ģilbe.gif|Vilis Ģilbe.gif]] == {{Informācija-autortiesības|Vilis Ģilbe.gif}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 11. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == Gadi == Redzu, ka pašlaik maināt gada rakstos vienu veidni uz citu, lai gan patiesībā tā ir viena un tā pati veidne. Vai tas ir lietderīgi? Šīs izmaiņas ir neproduktīvas, jo nekas jau nemainās. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 20.29 (EEST) == Latīņu valoda == Par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C4%80bele&diff=next&oldid=3661846&diffmode=source šo labojumu] — nav vērts tā darīt, tas nav īsti korekti. Sīkāk, piemēram, [[Dalībnieces_diskusija:Ingii#Antilopes|šeit]] vai [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs12#Latīniskie_nosaukumi_bioloģijā|šeit]]. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 17.16 (EEST) Labi, paldies! [[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 17.25 (EEST) == [[:Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg]] == Izskatās, ka Creative Commons licenci te nevarēs izmantot, LA.lv nekur nav teikts, ka viņu materiāli ir brīvi izmantojami. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 16. augusts, plkst. 15.19 (EEST) :Labi, man likās ka tur der tā licence. Vai jūs, ludzu, varētu pastāstīt kāda tur derētu licence? [[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 16. augusts, plkst. 15.30 (EEST) ::Ļoti aiz matiem pievelkot — {{tl|fair use}}. Vislabāk jau kā ārēja saite. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 16. augusts, plkst. 15.32 (EEST) == Pateicība == Sveiks! Vēlējos pateikties par palīdzību rakstā [[Pieturas punkts]], es to ļoti novērtēju. Jauku dienu :) [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 18.40 (EEST)Aérospatiale Concorde 2llybaoows4dnrfr5cx8u0drgtzqact 3671761 3671737 2022-08-17T17:15:10Z Eremu1 102242 /* Pateicība */ Atbilde wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Eremu1}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 13. novembris, plkst. 16.40 (EET) == [[:Attēls:Velu laiks.jpg]] == Kas ir gleznas autors? Vikipēdijā nedrīkst tā ievietot attēlus bez autortiesību informācijas; ļoti iespējams, attēls nav uzskatāms par brīvu un to nemaz nedrīkst šeit ievietot. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 07.57 (EEST) :Gleznas autore ir Hilda Vīka. (kur atradu attēlu : http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrala-biblioteka/izstazu-apskati/206-velu-laiks) Kā es varētu uzzināt ka attēls ir aizsargāts ar autortiesībām? [[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 09.06 (EEST) ::Hilda Vīka mirusi 1963. gadā, mantiskās autortiesības spēkā 70 gadus pēc autora nāves. Labi, šī ir ļoti mazas izšķirtspējas kopija un mums jau tāpat ir ielādēts papilnam viņas gleznu — lai šī arī iet kā ''[[Vikipēdija:Godprātīga lietošana|fair use]]''. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 09.44 (EEST) ::Vienkāršoti runājot, jebkurš jebkur pasaulē publicēts attēls ir aizsargāts ar autortiesībām. Izņemot tos, kas atrodas [[Vikikrātuve|Vikikrātuvē]], citi izņēmumi ir reti. Mēs latviešu versijā to esam raduši uzmanīgi apiet, bet tas ir jāprot. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 22.08 (EEST) == [[:Attēls:Vilis Samsons.gif|Vilis Samsons.gif]] == {{Informācija-autortiesības|Vilis Samsons.gif}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Marija-Vecrumba.jpg|Marija-Vecrumba.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Marija-Vecrumba.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 9. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Kārlis Veidemanis.gif|Kārlis Veidemanis.gif]] == {{Informācija-autortiesības|Kārlis Veidemanis.gif}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Vilis Ģilbe.gif|Vilis Ģilbe.gif]] == {{Informācija-autortiesības|Vilis Ģilbe.gif}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 11. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == Gadi == Redzu, ka pašlaik maināt gada rakstos vienu veidni uz citu, lai gan patiesībā tā ir viena un tā pati veidne. Vai tas ir lietderīgi? Šīs izmaiņas ir neproduktīvas, jo nekas jau nemainās. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 20.29 (EEST) == Latīņu valoda == Par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C4%80bele&diff=next&oldid=3661846&diffmode=source šo labojumu] — nav vērts tā darīt, tas nav īsti korekti. Sīkāk, piemēram, [[Dalībnieces_diskusija:Ingii#Antilopes|šeit]] vai [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs12#Latīniskie_nosaukumi_bioloģijā|šeit]]. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 17.16 (EEST) Labi, paldies! [[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 17.25 (EEST) == [[:Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg]] == Izskatās, ka Creative Commons licenci te nevarēs izmantot, LA.lv nekur nav teikts, ka viņu materiāli ir brīvi izmantojami. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 16. augusts, plkst. 15.19 (EEST) :Labi, man likās ka tur der tā licence. Vai jūs, ludzu, varētu pastāstīt kāda tur derētu licence? [[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 16. augusts, plkst. 15.30 (EEST) ::Ļoti aiz matiem pievelkot — {{tl|fair use}}. Vislabāk jau kā ārēja saite. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 16. augusts, plkst. 15.32 (EEST) == Pateicība == Sveiks! Vēlējos pateikties par palīdzību rakstā [[Pieturas punkts]], es to ļoti novērtēju. Jauku dienu :) [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 18.40 (EEST)Aérospatiale Concorde :Paldies! Ja būs vajadzīga vel kāda palīdzība, varat droši rakstīt. [[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 20.15 (EEST) iwutzl6m7c92dghxmbem3tsmlg0of7c Vaišali Ramešbābu 0 497969 3671640 3565696 2022-08-17T12:01:55Z Uldis s 26307 2022. gada šaha olimpiādes rezultāts wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Vaišali Ramešbābu | vārds_orig = ''வைசாலி இரமேசுபாபு'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 2001 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Indija|Tamilnāda|Čennai}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IND}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Vaišali Ramešbābu''' ({{val|ta|வைசாலி இரமேசுபாபு}}; dzimusi 2001. gadā [[Čennai]]) ir [[Indija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2018). == Biogrāfija == Pasaules jauniešu šaha čempionāta uzvarētāja dažādās meiteņu vecuma grupās: U12 (2012), U14 (2015).<ref>[https://celebrityxyz.com/chess-player/praggnanandhaa-r Rameshbabu Praggnanandhaaa celebrity xyz page]</ref> 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Tehniskās universitātes Open|RTU Open]] šaha festivāla ''A'' turnīrā izpildījusi lielmeistares normu.<ref>[https://sportstar.thehindu.com/chess/r-vaishali-woman-grandmaster-praggnanandhaa/article24676965.ece R. Vaishali becomes Grand Master]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 29. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> Pārstāvējusi Indijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2016. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2018. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2021. gadā saņēmusi arī vīriešu starptautiskā meistara (IM) nosaukumu. Viņas jaunākais brālis ir šaha lielmeistars [[Ramešbābu Pragnanandhā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 5091756 | chessgames = 151571 | 365chess = Vaishali_R }} {{DEFAULTSORT:Ramešbābu, Vaišali}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] gm54rc3lhoun54r1wug6lyj0fg9kohz Matiass Maurers 0 502540 3671929 3615572 2022-08-18T06:16:19Z Biafra 13794 /* Kosmonauta karjera */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Matiass Maurers | vārds_orig = ''Matthias Maurer '' | attēls = SpaceX Crew-3 Mission Specialist Matthias Maurer (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = M. Maurers 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1970 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Sanktvendele]], [[Zāra (zeme)|Zāra]], {{DEU}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{DEU}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]] [[kosmonauts]] | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | kos_koplaiks = 176 d 2 h 39 min | kos_iesaukums = 2015. gads | kos_misija = 1. [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]], [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]] | kos_kuģi = ''[[SpaceX Crew-3]]'' }} }} '''Matiass Jozefs Maurers''' (''Matthias Josef Maurer'', dzimis {{dat|1970|3|18}}) ir [[Vācija]]s [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s (EKA) [[kosmonauts]], [[materiālzinātne|materiālzinātnieks]]. == Agrīnā dzīve un izglītība == Matiass Maurers piedzima {{dat|1970|3|18}} [[Zāra (zeme)|Zāras zemes]] [[Sanktvendele|Sanktvendelē]]. 1989. gadā viņš absolvēja ''Wendalinum'' ģimnāziju. Darba gaitas viņš sāka, strādājot par sanitāru Maltas palīdzības dienestā. Pēc tam viņš studēja materiālu zinātni Zāras Universitātē Zārbrikenē, ''EEIGM'' augstskolā Nansī, Francijā, Līdsas Universitātē Apvienotajā Karalistē, un Katalonijas Politehniskajā universitātē Barselonā, Spānijā. No 1999. līdz 2004. gadam Maurers studēja doktorantūru ''RWTH'' Āhenas Universitātes Materiālu zinātņu institūtā Vācijā, kur viņš ieguva inženierzinātņu doktora grādu. Ar disertāciju "Viegli kompozītmateriāli, izgatavoti no alumīnija putām ar termiski izsmidzinātiem pārklājumiem" viņš ieguva vairākas zinātniskās balvas. Vienlaikus viņš šajā universitātē strādāja par projektu inženieri un pētnieku. Pēc tam Maurers devās ilgstošā ceļojumā apkārt pasaulei. 2006. gadā Maurers Hāgenes Universitātē sekmīgi pabeidza papildu studiju kursu ekonomikā, iegūstot MBA pārvaldības grādu. No 2006. līdz 2010. gadam viņš strādāja par inženieri medicīnas uzņēmumā, kas veica materiālu pētījumus un tehnoloģijas, lai ražotu filtrus, ko izmanto asins dialīzē. == Kosmonauta karjera == 2008. gadā Matiass Maurers pieteicās Eiropas Kosmosa aģentūras kosmonautu uzņemšanas grupā. Starp gandrīz 8500 citiem kandidātiem viņš bija viens no desmit, kuri izturēja atlases procedūru, bet sākotnēji netika iecelts Eiropas Astronautu korpusā. 2010. gadā Maurers sāka strādāt Eiropas Kosmosa aģentūrā kā apkalpes atbalsta inženieris un sakaru speciālists ''[[Columbus (SKS)|Columbus]]'' lidojumu vadības komandā Eiropas Astronautu centrā Ķelnē, Vācijā. Vēlāk viņš uzņēmās vadošo lomu Eiropas Astronautu centra projektos, lai kopā ar jaunajiem starptautiskajiem partneriem sagatavotos turpmākajiem kosmiskajiem lidojumiem un darbībām uz Mēness, kā arī paplašinātu aģentūras zināšanas par izpēti ārpus Starptautiskās kosmosa stacijas. 2015. gada jūlijā Maurers oficiāli pievienojās Eiropas Astronautu korpusam. 2018. gada martā viņš ieguva sertifikātu, kas ļauj veikt ar Starptautisko kosmosa staciju saistītās [[iziešana kosmosā|iziešanas kosmosā]] ASV skafandros ''EMU''. 2018. gadā viņš arī sekmīgi beidza gan pamata kosmonautu apmācību, gan pirmsapstiprināšanas apmācību, un tādējādi kļuva pilnībā sertificēts, lai dotos kosmosā. 2020. gada vasarā Maureru iekļāva ''SpaceX Crew-3'' apkalpē, kas oficiāli tika apstiprināts 14. decembrī. Matiasa Maurera pirmais kosmiskais lidojums sākās 2020. gada 11. novembrī, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-3]]'' misijas speciālistam. Viņā bija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] [[SKS 66. ekspedīcija|66.]] un [[SKS 67. ekspedīcija|67.]] ekspedīcijas lidojuma inženieris. Uz zemes viņš atgriezās 2022. gada 6. maijā. Kosmisko lidojumu kopsavilkums: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starts ! Nolaišanās ! Apkalpes biedri ! Pozīcija ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[SpaceX Crew-3]]'' | {{dat|2021|11|11|SK}} | {{dat|2022|5|6|SK}} | [[Radža Čari]]<br />[[Tomass Maršbērns]]<br />[[Keila Barona]] | Misijas speciālists | 176 d 2 h 39 min | [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]], [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]] |} Iziešanas atklātā kosmosā: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" v ! width="8%"|'''Misija''' ! width="10%"|'''Slūžu kamera''' ! width="18%"|'''Kosmonauti''' ! width="10%"|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]]) ! width="10%"|'''Beigas''' ! width="10%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- | SKS-66 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Radža Čari]]<br />Matiass Maurers | {{dat|2022|3|23|SK}} 12:32 | 19:26 | 6 h 54 min | Uz kopnes ''P1'' tika uzstādīti amonjaka tiltslēgi, pārpozicionējot dzesēšanas sistēmas radiatora vārsta moduli, kas bija radījis problēmas. Pēc tam Maurers novilka elektrības un datu kabeļus kabeļus uz ''Bartolomeo'' platformu pie ''[[Columbus (SKS)|Columbus]]'' moduļa, nosedza siltumizolāciju uz ''Kibo Exposed Facility Berthing'' mehānisma. Astronauti pievienoja video kameru un bezvadu tīkla piekļuves punktu. |} == Ārējās saites == * [https://blogs.esa.int/exploration/category/astronauts/matthias-maurer/ Matthias Maurer] ESA {{en ikona}} * [http://www.astronaut.ru/index/in_pers3/11_024.htm Матиас Йозеф Маурер] astronaut.ru {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Maurers, Matiass}} [[Kategorija:Vācijas kosmonauti]] [[Kategorija:ESA kosmonauti]] ol6jry6vm353doao3a78f2axhu0fyrw Serdars Berdimuhamedovs 0 503860 3671994 3653693 2022-08-18T08:23:15Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Serdars Berdimuhamedovs | vārds_orģ = ''Serdar Berdimuhamedow'' | attēls = Vladimir Putin and Serdar Berdimuhamedow (2022-06-10) 02 (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = Serdars Berdimuhamedovs 2022. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Turkmenistānas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2022|3|19|N}} | term_beigas = | viceprezidents = [[Rašits Meredovs]] | vicepremjers = | vietnieks = | premjers = | priekštecis = [[Gurbanguli Berdimuhamedovs]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|9|22}} | dzim_vieta = {{vieta|Padomju Savienība|Turkmēnijas PSR|Ašgabata|td=Turkmenistāna}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Turkmenistānas Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = [[Gurbanguli Berdimuhamedovs]] | māte = | dzīvesb = | bērni = 4 bērni | profesija = politiķis | alma_mater = | reliģija = [[sunnītu islāms]] | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Serdars Berdimuhamedovs''' ({{val|tk|Serdar Gurbangulyýewiç Berdimuhamedow}}; dzimis 1981. gada 22. septembrī [[Ašgabata|Ašgabatā]]) ir [[Turkmenistāna]]s politiķis, kopš 2022. gada 19. marta — [[Turkmenistānas prezidents]]. Viņš ir iepriekšējā prezidenta [[Gurbanguli Berdimuhamedovs|Gurbanguli Berdimuhamedova]] vienīgais dēls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-turkmenistan-president-son/turkmen-leader-promotes-son-to-provincial-governor-idUSKCN1TI2DA|title=Turkmen leader promotes son to provincial governor|publisher=Reuters|website=reuters.com|access-date=22 January 2021}}</ref> 2022. gada 19. martā G. Berdimuhamedovs atkāpās no valsts prezidenta pienākumiem, amatu ieņemot viņa dēlam S. Berdimuhamedovam, kurš pārliecinoši bija uzvarējis prezidenta vēlēšanās. 2022. gada 12. martā notikušajās prezidenta vēlēšanās Serdars uzvarēja ar 73% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turkmenistanas-prezidenta-velesanas-uzvarejis-lidzsineja-lidera-dels-serdars-berdimuhamedovs.a448038/|title=Turkmenistānas prezidenta vēlēšanās uzvarējis līdzšinējā līdera dēls Serdars Berdimuhamedovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/15/turkmenistan-strongmans-son-wins-presidential-vote|title=Turkmenistan strongman's son wins presidential vote|last=Ashgabat|first=Agence France-Presse in|website=the Guardian|access-date=2022-03-16|date=2022-03-15|language=en}}</ref> Jau pirms vēlēšanām viņš tika uzskatīts par plānoto sava tēva pēcteci prezidenta amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eadaily.com/en/news/2018/03/01/president-of-turkmenistan-weighs-establishment-of-ruling-dynasty-experts|title=President of Turkmenistan weighs establishment of ruling dynasty: experts: EADaily|publisher=|access-date=3 June 2018|date=1 March 2018}}</ref><ref name="rferl3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/turkmen-leader-s-son-takes-on-new-roles-rapid-rise-renews-talk-of-succession/31099488.html|title=Turkmen Leader's Son Takes On New Roles; Rapid Rise Renews Talk Of Succession|publisher=[[RFE/RL]]|date=12 February 2021|last=RFE/RL's Turkmen Service}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://thediplomat.com/2020/02/turkmenistan-presidents-son-appointed-minister/|title=Turkmenistan President’s Son Appointed Minister|last=Putz|first=Catherine|publisher=The Diplomat|website=thediplomat.com|access-date=19 January 2021|date=13 February 2020}}</ref> Turkmenistānas valsts mediji viņu bieži dēvēja par "nācijas dēlu".<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Berdimuhamedovs, Serdars}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ašgabatā dzimušie]] [[Kategorija:Turkmenistānas politiķi]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] 7q37snli00x7mdgjj7lai1bqj218oap Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā 0 504831 3671733 3671250 2022-08-17T15:35:52Z Pirags 3757 /* Kiberuzbrukumi */ pap wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> === Okupētajā Krimā === 9. augustā notika sprādzieni Novofedorivkas lidlaukā. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="12" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. ! 7.08. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 | 42 200 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 | 1805 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 | 4055 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 | 2978 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 | 958 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 | 260 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 | 132 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 | 223 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 | 191 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 | 750 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 | 182 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas "tautas republikas" varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar "HIMARS" raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija "Enerhoatom" ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" kiberuzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Kopš 9. aprīļa līdz jūlija vidum pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem, Latvijas Radio informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ne visi atteikuma gadījumi gan ir saistīti ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā. === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 7nx1bi3y7xi3gq3rloaho0j5b93qt1j 3671746 3671733 2022-08-17T16:30:20Z Pirags 3757 /* Kiberuzbrukumi */ wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> === Okupētajā Krimā === 9. augustā notika sprādzieni Novofedorivkas lidlaukā. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="12" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. ! 7.08. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 | 42 200 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 | 1805 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 | 4055 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 | 2978 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 | 958 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 | 260 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 | 132 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 | 223 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 | 191 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 | 750 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 | 182 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas "tautas republikas" varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar "HIMARS" raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija "Enerhoatom" ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Kopš 9. aprīļa līdz jūlija vidum pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem, Latvijas Radio informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ne visi atteikuma gadījumi gan ir saistīti ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā. === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] driln2fo5be989i2larea0z8wr9eesp Tomāšs Satoranskis 0 510193 3672041 3609533 2022-08-18T09:24:19Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[aizsargs (basketbols)| → [[uzbrūkošais aizsargs| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Tomāšs Satoranskis | vārds_orig = ''Tomáš Satoranský'' | attēls = Tomas Satoransky 2018 Wizards.jpg | att_izm = | paraksts = Tomāšs Satoranskis 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|10|30}} | dz_viet = {{vieta|Čehoslovākija|Prāga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[čehi|čehs]] | garums = 201 [[centimetrs|cm]] | svars = 95 [[Kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]]/[[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2007 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | numurs = 31. | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 32. | dr_gads = [[2012. gada NBA drafts|2012]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Vašingtonas "Wizards"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2007–2009 | klubs 1 = {{flaga|Čehija}} ''[[USK Praha]]'' | kl_sez 2 = 2009–2014 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Sevilla]]'' | kl_sez 3 = 2014–2016 | klubs 3 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | kl_sez 4 = {{NBA Year|2016|start}}–{{NBA Year|2018|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 5 = {{NBA Year|2019|start}}–{{NBA Year|2020|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Bulls"]] | kl_sez 6 = {{NBA Year|2021|start}}–{{NBA Year|2021|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas "Pelicans"]] | kl_sez 7 = {{NBA Year|2021|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio "Spurs"]] | kl_sez 8 = {{NBA Year|2021|end}}–pašlaik | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 9 = | klubs 9 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Čehija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Spānijas Superkauss basketbolā|Spānijas Superkausa]] ieguvējs <small>(2015)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Tomāšs Satoranskis''' ({{val|cz|Tomáš Satoranský}}; dzimis {{dat|1991|10|30}} [[Prāga|Prāgā]]) ir [[čehi|čehu]] [[basketbolists]], spēlē [[aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. 2022. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Vašingtonas "Wizards"]]. Starptautiskās sacensībās pārstāv [[Čehijas basketbola izlase|Čehijas basketbola izlasi]]. == Karejera == T. Satoranskis sākotnēji pārstāvējis dzimtās Prāgas komandu ''[[USK Praha]]'', bet 2009. gadā noslēdza 5 gadu līgumu ar [[Spānijas ACB līga]]s komandu ''[[CB Sevilla]]''. === NBA === [[2012. gada NBA drafts|2012. gada NBA drafta]] otrajā kārtā T. Satoranski ar kopējo 32. kārtas numuru izraudzījās [[Vašingtonas "Wizards"]]. "Wizards" sastāvā T. Satornskis spēlēja [[NBA Vasaras līga|NBA Vasaras līgā]], tomēr arī pēc drafta izvēles viņš turpināja spēlēt Eiropā, pildot līguma saistības ar ''[[CB Sevilla]]'', bet 2014. gadā pārceļoties uz vienu no spēcīgākajām Spānijas un Eiropas komandām ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]''. 2016. gada vasarā T. Satoranskis pārcēlās uz Ameriku, noslēdzot līgumu ar [[Vašingtonas "Wizards"]]. 2019. gada jūlijā viņš tika aizmainīts uz [[Čikāgas "Bulls"]] ''sign-and-trade'' darījumā. 2021. gada augustā "Bulls" T. Satoranski kopā ar [[Garets Templs|Garetu Templu]] un nākotnes drafta izvēli aizmainīja uz [[Ņūorleānas "Pelicans"]] pret [[Lonzo Bols|Lonzo Bolu]]. Arī "Pelicans" sastāvā T. Satoranskis nespēlēja ilgi, 2022. gada februārī tiekot aizmainīts uz [[Portlendas "Trail Blazers"]] plašā maiņas darījumā, kura rezultātā "Pelicans" ieguva [[C.J. Makkolums|C.J. Makkolumu]] un vairākus citus spēlētājus, taču dienu vēlāk trīs komandu maiņas darījumā T. Satoranskis tika aizmainīts tālāk — uz [[Sanantonio "Spurs"]]. Viņš aizvadīja tikai vienu spēli "Spurs" sastāvā pirms vienojās ar komandu par līguma izpirkšanu. 2022. gada 28. februārī T. Satoranskis noslēdza līgumu ar savu pirmo NBA komandu [[Vašingtonas "Wizards"]],<ref>[https://wtop.com/washington-wizards/2022/02/wizards-sign-satoransky-for-second-stint-with-washington/ Wizards sign Satoransky for second stint with Washington] wtop.com</ref> kurā nospēlēja līdz sezonas beigām. === Čehijas izlase === T. Satoranskis ir spēlējis visu vecumu Čehijas jaunatnes izlasēs. [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas ciklā viņš debitēja [[Čehijas basketbola izlase|Čehijas pieaugušo izlasē]]. Pārstāvējis izlasi vairākos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros, kā arī [[2019. gada FIBA Pasaules kauss|2019. gada FIBA Pasaules kausā]] un [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]]. Nokļūšana šajos turnīros bija pirmā reize Čehijas basketbola izlases vēsturē, un T. Satoranskim ir bijusi liela loma komandas pēdējo gadu labajos rezultātos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Washington Wizards spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Satoranskis, Tomāšs}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Prāgā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņūorleānas "Pelicans" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanantonio "Spurs" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] mezjorbux0op64aso66fyy3wwmmbha8 Attēls:Phoenix Wright Ace Attorney cover.jpg 6 511749 3671874 3619748 2022-08-17T21:38:17Z WoweMain 91511 wikitext text/x-wiki {{Non-free with NC}} 4eynggtn7bfu4wzv0xlbrol6cuqzkyz 28. Ekrāna aktieru ģildes balva 0 512151 3671979 3662776 2022-08-18T08:17:05Z Bai-Bot 60304 sīkumi, removed: Succession (7) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 28. Ekrāna aktieru ģildes balva | subheader = | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | date = {{dat|2022|2|27}} | location = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santamonika|Bārkera angārs|4s=Santamonikas lidosta}} | country = | presenter = [[SAG-AFTRA]] | reward = | year = 1995 | year2 = | holder = | host = | preshow_host = | acts = | network = [[Turner Network Television|TNT]] un [[TBS (TV kanāls)|TBS]] <br /> ''<small>vienlaicīga apraide</small>'' | runtime = | ratings = | producer = | director = | most_awards = '''Film''' <br /> ''[[CODA (2021 film)|CODA]]'' (2) <br /> '''Television''' <br /> ''[[Squid Game]]'' (3) | most_nominations = | website = {{URL|www.sagawards.org}} | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[27. Ekrāna aktieru ģildes balva|27.]] | main = [[Ekrāna aktieru ģildes balva]] | next = [[29. Ekrāna aktieru ģildes balva|29.]] }} '''28. Ekrāna aktieru ģildes balva''' pasniegšanas ceremonija norisinājās {{dat|2022|2|27||bez}}, [[Santamonika]]s lidostā, [[Kalifornija|Kalifornijā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|url=https://sagawards.org/media/news/releases/screen-actors-guild-awardsr-sets-date-2022 |title=Screen Actors Guild Awards Sets Date for 2022 |publisher=[[SAG-AFTRA]] |date=June 21, 2021 |access-date=December 31, 2021}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2021/06/sag-awards-2022-date-nominations-timeline-1234778669/ |title=SAG Awards 2022 Show Date & Timeline Set |last=Pedersen |first=Erik |work=[[Deadline Hollywood]] |date=June 21, 2021 |access-date=January 3, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2021/tv/awards/sag-awards-2022-in-person-santa-monica-1235115375/ |title=SAG Awards Changes Venue as Show Returns to In-Person Event in 2022 |last=Schneider |first=Michael |work=[[Variety]] |date=November 24, 2021 |access-date=December 31, 2021}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2022/02/hamilton-sag-awards-opening-lin-manuel-miranda-leslie-odom-jr-daveed-diggs-1234958012/ |title=SAG Awards Adds Leonardo DiCaprio, Lady Gaga & Will Smith As Presenters; 'Hamilton' Trio To Reunite To Open Show |last=Hipes |first=Patrick |work=[[Deadline Hollywood]] |date=February 23, 2022 |access-date=February 25, 2022}}</ref> Ceremoniju vienlaicīgi demonstrēja kanālos [[Turner Network Television|TNT]] un [[TBS (TV kanāls)|TBS]]. Nominantus {{dat|2022|1|12||bez}} ar ''[[Instagram Live]]'' starpniecību paziņoja [[Rozārio Dousone]] un [[Vanesa Hadžensa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-nominations-list-nominees-1235073685/ |title=SAG Awards: 'House of Gucci,' 'The Power of the Dog' Lead Film Nominations |first1=Hilary |last1=Lewis |first2=Tyler |last2=Coates |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 12, 2022}}</ref> Filmas "[[CODA]]" aktieru ansamblis, kas ir [[kurlums|nedzirdīgi]] un vājdzirdīgi, balvas vēsturē ir pirmās personas ar īpašām vajadzībām, kas saņēmuši balvu kategorijā [[Labākais aktieru sastāvs spēlfilmā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|"Labākais aktieru sastāvs spēlfilmā"]]. Viens no galveno lomu atveidotājiem filmā "CODA", [[Trojs Kotsurs]], kļuva par pirmo kurlo aktieri, kas saņēmis Ekrāna aktieru ģildes balvu individuālajā kategorijā. Seriāls ''[[Squid Game]]'' balvas vēsturē kļuva par pirmo seriālu, kas nav angļu valodā un pirmo [[korejiešu valoda|korejiešu]] seriālu, kurš nominēts kategorijā [[Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|"Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā"]]. ''Squid Game'' aktieris [[I Čonče]] kļuva par pirmo aktieri no [[Āzija]]s un [[Koreja]]s, kas saņēmis Ekrāna aktieru ģildes balvu individuālajā kategorijā un [[Čona Hojona]] kļuva par otro aktrisi no Āzijas, kas saņēmusi individuālo balvu.<ref name="THR">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-diversity-squid-game-coda-1235073832/ |title='CODA,' 'Squid Game' Make SAG Awards Nominations History |last=Sun |first=Rebecca |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 20, 2022}}</ref> Par [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] lomas atveidošanu filmā ''[[Respect]]'' un televīzijas miniseriālā ''[[Genius|Genius: Aretha]]'', [[Dženifere Hadsone]] un [[Sintija Erivo]] kļuva par pirmajām aktrisēm, kas nominētas vienā gadā par vienu un to pašu lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/awards/sag-awards/jennifer-hudson-cynthia-erivo-aretha-franklin-sag-awards-nominations/ |title=Jennifer Hudson and Cynthia Erivo both score SAG Awards nominations for playing Aretha Franklin |last=Towers |first=Andrea |work=[[Entertainment Weekly]] |date=January 12, 2022 |access-date=February 1, 2022}}</ref> Par Anitas lomu [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] filmā "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]", [[Ariana Debosa]] kļuva par pirmo [[afrolatīņi|afrolatīņu]] un atklāto [[kvīrs|kvīra]] aktrisi, kas ieguva balvu kategorijā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|"Labākā aktrise otrā plāna lomā"]]. [[Helēna Mirena]] saņēma [[Ekrāna aktieru ģildes balva par mūža ieguldījumu|Ekrāna aktieru ģildes balvu par mūža ieguldījumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2021/film/news/helen-mirren-sag-awards-life-achievement-2021-1235114925/ |title=Helen Mirren to Receive the 2021 SAG Life Achievement Award |last=Schneider |first=Michael |work=[[Variety]] |date=November 18, 2021 |access-date=January 3, 2022}}</ref> [[Attēls:TechCrunch Disrupt 2019 (48834434641) (cropped).jpg|thumb|150px|Labākais aktieris galvenajā lomā — [[Vills Smits]]]] [[Attēls:SDCC 2015 - Jessica Chastain (19111308673) (cropped).jpg|thumb|150px|Labākā aktrise galvenajā lomā — [[Džesika Česteina]]]] [[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|thumb|150px|Labākais aktieris otrā plāna lomā — [[Trojs Kotsurs]]]] [[Attēls:Ariana DeBose for Bibhu Mohapatra, September 2020.png|thumb|150px|Labākā aktrise otrā plāna lomā — [[Ariana Debose]]]] [[Attēls:Michael Keaton Face.jpg|thumb|150px|Labākais aktieris galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā — [[Maikls Kītons]]]] [[Attēls:Kate Winslet at the 2017 Toronto International Film Festival (cropped).jpg|thumb|150px|Labākā aktrise galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā — [[Keita Vinsleta]]]] [[Attēls:210305 이정재 (cropped).jpg|thumb|150px|Labākais aktieris drāmas seriālā — [[I Čonče]]]] [[Attēls:Hoyeon Jung Milan Fashion Week Autumn Winter 2019.jpg|thumb|150px|Labākā aktrise drāmas seriālā — [[Čona Hojona]]]] [[Attēls:Jason Sudeikis 2011 (cropped).jpg|thumb|150px|Labākais aktieris komēdijas seriālā — [[Džeisons Sudeikis]]]] [[Attēls:Jean Smart 2015 PaleyFest.png|thumb|150px|Labākā aktrise komēdijas seriālā — [[Džīna Smārta]]]] == Laureāti un nominācijas == * Piezīme: uzvarētāji ir saraksta augšgalā un iezīmēti '''treknrakstā'''. === Kino === {| class=wikitable style=font-size:100% |+ ! style="background:#FAEB86;" width="50%"| [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ! style="background:#FAEB86;" width="50%"| [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Vills Smits]] par [[Ričards Viljamss|Ričarda Viljamsa]] lomu filmā "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'')''' ** [[Havjers Bardems]] par [[Desi Arnass|Desi Arnasa]] lomu filmā ''[[Being the Ricardos]]'' ** [[Benedikts Kamberbačs]] par Fila Bērbenka lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Endrū Gārfīlds]] par [[Džonatans Lārsons|Džonatana Lārsona]] lomu filmā ''[[Tick, Tick... Boom!]]'' ** [[Denzels Vašingtons]] par [[Makbets (tēls)|Makbeta]] lomu filmā ''[[The Tragedy of Macbeth]]'' | valign="top" | * '''[[Džesika Česteina]] par [[Temija Feja Mesnere|Temijas Fejas Bekeres]] lomu filmā ''[[The Eyes of Tammy Faye]]''''' ** [[Olīvija Kolmane]] par Ledas Karuzo lomu filmā ''[[The Lost Daughter]]'' ** ''[[Lady Gaga]]'' par [[Patriša Redžāni|Patrišas Redžāni]] lomu filmā "[[Guči nams]]" ** [[Dženifere Hadsone]] par [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] lomu filmā ''[[Respect]]'' ** [[Nikola Kidmena]] par [[Lūsīla Bola|Lūsīlas Bolas]] lomu filmā ''[[Being the Ricardos]]'' |- ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Trojs Kotsars]] par Frenka Rosī lomu filmā "[[CODA]]"''' ** [[Bens Afleks]] par Čārlija Magvaira lomu filmā ''[[The Tender Bar]]'' ** [[Bredlijs Kūpers]] par [[Džons Pīterss|Džona Pītersa]] lomu filmā "[[Lakricas pica]]" ** [[Džēreds Leto]] par [[Paolo Guči]] lomu filmā "[[Guči nams]]" ** [[Kodijs Smits-Makfī]] par Pītera Gordona lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' | valign="top" | * '''[[Ariana Debosa]] par Anitas lomu filmā "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** [[Katrīna Balfa]] par Ma lomu filmā "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Keita Blanšeta]] par Lilitas Riteres lomu filmā "[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]" ** [[Kirstena Dansta]] par Rauzas Gordones lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Ruta Naiga]] par Klēras Belevas lomu filmā ''[[Passing]]'' |- ! colspan="2" style="background:#FAEB86;"| [[Labākais aktieru sastāvs spēlfilmā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieru sastāvs spēlfilmā]] |- | colspan="2" style="vertical-align:top;"| * '''"[[CODA]]" — [[Euhenjo Derbess]], [[Denjels Durants]], [[Emīlija Džonsa]], [[Trojs Kotsurs]], [[Marlija Matlina]] un [[Ferdijs Volšs-Pīlo]]''' ** ''[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]'' — [[Katrīna Balfa]], [[Džūdija Denča]], [[Džeimijs Dornins]], [[Kiarans Haindzs]], [[Džūds Hills]] un [[Kolins Morgans]] ** "[[Neskaties augšup]]" — [[Keita Blanšeta]], [[Ariana Grande]], [[Džona Hills]], [[Leonardo Di Kaprio]], [[Melānija Linskija]], [[Dženifere Lorensa]], [[Kid Cudi|Skots Meskudi]], [[Robs Morgans]], [[Himešs Patels]], [[Tailers Perijs]], [[Rons Perlmans]], [[Marks Railenss]]. [[Merila Strīpa]] un [[Timotijs Šalame]] ** "[[Guči nams]]" — [[Džeremijs Aironss]], [[Ādams Draivers]], ''[[Lady Gaga]]'', [[Salma Hajeka]], [[Džeks Hjūstons]], [[Džēreds Leto]] un [[Als Pačīno]] ** "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'') — [[Džons Bērntāls]], [[Āndženū Elisa]], [[Tonijs Goldvins]], [[Senaija Sidnija]], [[Demi Singltone]] un [[Vills Smits]] |- ! colspan="2" style="background:#FAEB86"| [[Labākais kaskadieru sniegums spēlfilmā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais kaskadieru sniegums spēlfilmā]] |- | colspan="2" style="vertical-align:top;"| * '''"[[Nav laiks mirt]]"''' ** "[[Melnā atraitne (filma)|Melnā atraitne]]" ** "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** "[[Matrikss: Atdzimšana]]" ** "[[Šanči un leģenda par desmit gredzeniem]]" |} === Televīzija === {| class=wikitable style=font-size:100% |- ! style="background:#FAEB86;" width="50%"| [[Labākais aktieris galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā]] ! style="background:#FAEB86;" width="50%"| [[Labākā aktrise galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā]] |- | valign="top" | * '''[[Maikls Kītons]] par Semjuela Finiksa lomu miniseriālā ''[[Dopesick]]'' (''Hulu'')''' ** [[Marijs Bārtlets]] par Armonda lomu miniseriālā "[[Baltais lotoss]]" (''The White Lotus'') ([[HBO]]) ** [[Oskars Aizeks]] par Džonatans Levijs lomu miniseriālā ''[[Scenes from a Marriage]]'' (HBO) ** [[Jūens Makgregors]] par [[Halsons|Halsona]] lomu miniseriālā ''[[Halston]]'' (''[[Netflix]]'') ** [[Evans Pīterss]] par detektīva Kolina Zābela lomu "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') (HBO) | valign="top" | * '''[[Keita Vinsleta]] par Mariannas Šīanas lomu miniseriālā "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') ([[HBO]])''' ** [[Dženifere Kulidža]] par Tanjas Makvidas lomu miniseriālā "[[Baltais lotoss]]" (''The White Lotus'') (HBO) ** [[Sintija Erivo]] par [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] lomu seriālā ''[[Genius|Genius: Aretha]]'' (''[[National Geographic (TV kanāls)|National Geographic]]'') ** [[Mārgareta Kuelija]] par Aleksas lomu miniseriālā ''[[Maid]]'' (''[[Netflix]]'') ** [[Džīna Smārta]] par Helēnas Faejas lomu miniseriālā "Slepkavība Īsttaunā" (''Mare of Easttown'') (HBO) |- ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākais aktieris drāmas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieris drāmas seriālā]] ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākā aktrise drāmas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākā aktrise drāmas seriālā]] |- | valign="top" | * '''[[Lī Džons Dže]] par Sona Gi Huna lomu seriālā ''[[Squid Game]]'' (''[[Netflix]]'')''' ** [[Braians Kokss]] par Logana Roja lomu seriālā "[[Pēctecība]]" ([[HBO]]) ** [[Bilijs Krudaps]] par Korija Elisona lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' (''[[Apple TV+]]'') ** [[Kīrans Kalkins]] par Romāna Roja lomu serialā "Pēctecība" (HBO) ** [[Džeremijs Strongs]] par Kendala Roja lomu seriālā "Pēctecība" (HBO) | valign="top" | * '''[[Čona Ho Jona]] par Kanas Se Bokas lomu seriālā ''[[Squid Game]]'' (''[[Netflix]]'')''' ** [[Dženifere Anistone]] par Aleksas Levijas lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' (''[[Apple TV+]]'') ** [[Elizabete Mosa]] par Džūnas Osbornas lomu seriālā "[[Kalpones stāsts]]" (''The Handmaid's Tale'') (''[[Hulu]]'') ** [[Sāra Snuka]] par Šivas Rojas lomu seriālā "[[Pēctecība]]" (HBO) ** [[Rīza Viterspūna]] par Bredlijas Džeksones lomu seriālā ''The Morning Show'' (''Apple TV+'') |- ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākais aktieris komēdijas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieris komēdijas seriālā]] ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākā aktrise komēdijas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākā aktrise komēdijas seriālā]] |- | valign="top" | * '''[[Džeisons Sudeikis]] par Teda Laso lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''[[Apple TV+]]'')''' ** [[Maikls Daglass]] par Sendija Kaminska lomu seriālā ''[[The Kominsky Method]]'' (''[[Netflix]]'') ** [[Brets Goldsteins]] par Roja Kenta lomu seriālā "Teds Laso" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') ** [[Stīvs Mārtins]] par Cārlza Heidena Sevedža lomu seriālā ''[[Only Murders in the Building]]'' (''[[Hulu]]'') ** [[Mārtins Šorts]] par Olivera Patnema lomu seriālā ''Only Murders in the Building'' (''Hulu'') | valign="top" | * '''[[Džīna Smārta]] par Deboras Vensas lomu seriālā ''[[Hacks]]'' (''[[HBO Max]]'')''' ** [[Elle Feninga]] par [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] lomu seriālā "[[Varenie]]" (''The Great'') (''[[Hulu]]'') ** [[Sandra O]] par Kimas Džijunas lomu seriālā ''[[The Chair]]'' (''[[Netflix]]'') ** [[Džuno Templa]] par Kīlijas Džonsas lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''[[Apple TV+]]'') ** [[Hanna Vedingema]] par Rebekas Veltones lomu seriālā "Teds Laso" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') |- ! colspan="2" style="background:#FAEB86;" | [[Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā]] |- | colspan="2" style="vertical-align:top;"| * '''"[[Pēctecība]]" ([[HBO]])''' ** "[[Kalpones stāsts]]" (''The Handmaid's Tale'') (''[[Hulu]]'') ** ''[[The Morning Show]]'' (''[[Apple TV+]]'') ** ''[[Squid Game]]'' (''[[Netflix]]'') ** ''[[Yellowstone]]'' (''[[Paramount Network]]'') |- ! colspan="2" style="background:#FAEB86;"| [[Labākais aktieru sastāvs komēdijas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieru sastāvs komēdijas seriālā]] |- | colspan="2" style="vertical-align:top;"| * '''"[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''[[Apple TV+]]'') ** "[[Varenie]]" (''The Great'') (''[[Hulu]]'') ** ''[[Hacks]]'' ([[HBO Max]]) ** ''[[The Kominsky Method]]'' (''[[Netflix]]'') ** ''[[Only Murders in the Building]]'' (''Hulu'') |- ! colspan="2" style="background:#FAEB86;"| [[Labākais kaskadieru sniegums televīzijas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais kaskadieru sniegums televīzijas seriālā]] |- | colspan="2" style="vertical-align:top;"| * '''''[[Squid Game]]'' (''[[Netflix]]'')''' ** ''[[Cobra Kai]]'' (''Netflix'') ** ''[[The Falcon and the Winter Soldier]]'' (''[[Disney+]]'') ** ''[[Loki (TV series)|Loki]]'' (''Disney+'') ** "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') ([[HBO]]) |} === [[Ekrāna aktieru ģildes balva par mūža ieguldījumu]] === * [[Helēna Mirena]] == ''In Memoriam'' == ''In Memorium'' pieteica [[Megija Jillenhola]] un [[Kodijs Frajs|Kodija Fraja]] un [[Bens Rektors|Bena Rektora]] dziesmas ''Sailboat'' pavadījumā pieminēja sekojošos kino ļaudis, kas miruši 2021. gadā vai 2022. gada sākumā:<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Jackson |first=Dory |date=February 27, 2022 |title=Bob Saget, Betty White, Sidney Poitier and More Honored in SAG Awards' Emotional In Memoriam Segment |url=https://people.com/tv/sag-awards-2022-in-memoriam-tribute/ |website=People.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=February 27, 2022 |title=In Memoriam {{!}} 28th Annual SAG Awards {{!}} TNT |url=https://www.youtube.com/watch?v=GbhZhe22yAU |dead-url=no |archive-url=https://ghostarchive.org/varchive/GbhZhe22yAU |archive-date=February 28, 2022 |website=YouTube}}</ref> {{div col}} * [[Eds Ezners]] * [[Čārlijs Robinsons]] * [[Bobs Segets]] * [[Džeina Pouela]] * [[Klarens Viljamss III]] * [[Felikss Silla]] * [[Olimpija Dukakis]] * [[Liza Beinsa]] * [[Hauards Hesmans]] * [[Helēna Makrorija]] * [[Žans Pols Belmondo]] * [[Arlēne Dāla]] * [[Roberts Hogans]] * [[Sagino Grants]] * [[Suzanna Daglasa]] * [[Markijs Posts]] * [[Geivins Makleods]] * [[Als Haringtons]] * [[Normans Loids]] * [[Ričards Džililends]] * [[Maikls Viljamss]] * [[Arts Laflērs]] * [[Melvins Van Pīblss]] * [[Sonijs Čiba]] * [[Pols Munijs]] * [[Deivids Galpilils]] * [[Džekijs Meisons]] * [[Džeimss Hemptons]] * [[Selija Kelermane]] * [[Makss Džuljens]] * Ričards Lī Sans * [[Pīters Skolari]] * [[Džeimss Maikls Tailers]] * [[Džeina Vitersa]] * [[Vilijs Gārsons]] * Mimi Kozensa * [[Volters Olkevičs]] * [[Čārlzs Grodins]] * ''[[Meat Loaf]]'' * [[Iveta Mimo]] * [[Dveins Hikmens]] * [[Frenks Makrejs]] * [[Maikls Nesmits]] * [[Stjuarts Deimons]] * [[Frenks Boners]] * [[Viljams Lakings]] * [[Maikls Konstantīns]] * [[Neds Bītijs]] * [[Norms Makdonalds]] * [[Gaspārs Uljels]] * [[Luī Andersons]] * [[Pīters Bogdanovičs]] * [[Dīns Stokvels]] * [[Betija Vaita]] * [[Sidnijs Puatjē]] {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.sagawards.org}} {{DEFAULTSORT:Ekrāna aktieru ģildes balva}} [[Kategorija:Ekrāna aktieru ģildes balva|28]] [[Kategorija:2021. gads kino]] k53wtpzxrsob43ur68oeis9vj75vq3c Braians Kokss 0 513541 3671987 3630861 2022-08-18T08:20:00Z Bai-Bot 60304 sīkumi, removed: Succession using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Braians Kokss | vārds_orig = ''Brian Cox'' | attēls = Brian Cox (2016) - 01.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Braians Kokss 2016. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1946|6|1}} | dz. vieta = {{vieta|Skotija|Dandī}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1965—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 4 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Braians Deniss Kokss''' ({{Val|en|Brian Denis Cox}}, dzimis {{Dat|1946|6|1}}) ir [[Skoti|skotu]] [[aktieris]]. Savas karjeras laikā saņēmis divas [[Olivjē balva]]s, [[Emmy balva|Emmy balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī ticis nominēts [[BAFTA televīzijas balva]]i un trīs [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvām]]. Kļuvis atpazīstams strādājot [[Londona]]s [[Karaliskais Nacionālais teātris|Karaliskais Nacionālais teātrī]]. Attēlojis otrā plāna lomas filmās "[[Robs Rojs]]" (''Rob Roy'', 1995) un "[[Drošsirdis]]" (1995). Kokss bija pirmais aktieris, kurš ir attēlojis [[Hanibāls Lekters|Hanibālu Lekteru]] [[Maikls Manns|Maikla Manna]] filmā ''[[Manhunter]]'' (1986). Saņēmis Emmy balvu par [[Hermanis Gērings|Hermaņa Gēringa]] lomu seriālā [[Nuremberg (seriāls)|''Nuremberg'']] (2000) un Zelta globusa balvu par lomu [[HBO]] seriālā "[[Pēctecība]]" (2018—pašlaik). Piedalījies tādās filmās kā "[[Ilgais atvadu skūpsts]]" (''The Long Kiss Goodnight'', 1996), ''[[The Boxer]]'' (1997), "[[Rašmoras skola]]" (1998), ''[[Super Troopers]]'' (2001), "[[Borna personības noslēpums]]" (2002), "[[Aplis (filma)|Aplis]]" (''The Ring'', 2002), "[[25. stunda]]" (2002), "[[Troja (filma)|Troja]]" (2004), "[[Borna pārspēks]]" (2004), "[[Nakts reiss]]" (2005), "[[Zodiaks (filma)|Zodiaks]]" (2007), ''[[The Escapist]]'' (2008), "[[Lieliskais Lapsas kungs]]" (2009), "[[RED aģenti: atvaļināti un sevišķi bīstami]]" (2010), "[[Pērtiķu planētas sākotne]]" (2011), "[[Koriolāns (filma)|Koriolāns]]" (2011), "[[RED aģenti 2]]" (2013) un "[[Čērčils (filma)|Čērčils]]" (''Churchill'', 2017). == Ārējās saites == {{Aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kokss, Braians}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotu kinoaktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] slrsh89dy6cpi8bsr0sfx12khtcjdf6 Dalībnieka diskusija:Wandelndes Lexicon 3 517259 3672094 3655248 2022-08-18T11:18:43Z Lexmehl 108375 speedy deletion wikitext text/x-wiki {{Delete|not longer needed}} #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Wandelndes Lexikon]] 3fcpf62gt4gldfgz8t6lfqq18eyiyrv Harkivas apgabala okupācija 0 517535 3671875 3671334 2022-08-17T21:48:09Z FanousekCZSK 108044 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Harkivas militāri civilā administrācija | native_name =''Харьковская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Russian_occupation_of_Kharkiv_Oblast.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas 2022. gada 15. augusts | image_flag = Flag_of_Russian_occupied_Kharkiv_Oblast.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_Russian_Administration_of_Kharkov_Oblast.svg | capital = [[Kupjanska]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Austrumukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Vitālijs Gančevs | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 3825 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 352862 | population_as_of = aptuveni | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 7 rajoni | p1 = [[Bohoduhivas rajons]] | p2 = [[Čuhujivas rajons]] | p3 = [[Harkivas rajons]] | p4 = [[Izjumas rajons]] | p5 = [[Krasnohradas rajons]] | p6 = [[Kupjanskas rajons]] | p7 = [[Lozovas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Harkivas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]] pēc tam, kad [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas armija iebruka Ukrainā]] un sāka ieņemt un okupēt daļu [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabala]] [[Ukraina|Ukrainā]]. Krievijas bruņotie spēki nav ieņēmuši apgabala administratīvo centru [[Harkiva|Harkivu]], taču [[Krievijas armija]] ieņēma citas pilsētas, tostarp [[Izjuma|Izjumu]], [[Kupjanska|Kupjansku]] un [[Balakļija|Balakļiju]]. Sākotnēji [[Čuhujiva|Čuhujivu]] [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]] ieņēma 25. februārī, bet 7. martā to atkaroja [[Ukrainas bruņotie spēki]]. [[2022. gads|2022.]] gada [[8. jūlijs|8. jūlijā]] okupācijas varas vadītājs [[Vitālijs Gančevs]] sacīja, ka [[Harkivas apgabals]] ir “neatņemama” [[Krievija|Krievijas]] teritorijas daļa un plāno [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalu]] anektēt [[Krievija|Krievijas Federācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-wants-annex-kharkiv-oblast-082800632.html|title=Russia wants to annex Kharkiv Oblast, unveils flag for region with imperial symbols – ISW|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref> == Okupācija == === Izjuma === [[Izjuma|Izjumu]] [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]] ieņēma [[2022. gads|2022. gada]] [[1. aprīlis|1. aprīlī]], tādējādi sākot Krievijas militāro okupāciju pilsētā. Ukrainas valdība 3. aprīlī paziņoja, ka divi Krievijas karavīri tika nogalināti un vēl 28 karavīri tika hospitalizēti pēc tam, kad ukraiņu civiliedzīvotāji Krievijas 3. motorstrēlnieku divīzijas karavīriem Izjumā izdalīja saindētas kūkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thehill.com/policy/international/3257737-two-russian-soldiers-killed-28-in-hospital-after-being-poisoned-by-ukrainian-civilians-officials/|title=Two Russian soldiers killed, 28 in hospital after being poisoned by Ukrainian civilians: officials|last=Scully|first=Rachel|website=The Hill|access-date=2022-07-20|date=2022-04-03|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.express.co.uk/news/world/1590887/putin-news-russian-army-mocked-ukraine-pie-poisoning|title=Putin's army mocked after Ukrainian pie poisoning of Russian soldiers|last=Cook|first=Pip|website=Express.co.uk|access-date=2022-07-20|date=2022-04-04|language=en}}</ref> Krievija 21. aprīlī iecēla Vitāliju Gančevu par Harkivas militāri civilās administrācijas vadītāju. 6. jūlijā Gančevs apgalvoja, ka Krievija plāno [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] izveidot 4 okupācijas apriņķus. === Velikijburluka === [[Velikijburluka|Velikijburlukas]] hromadu [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]] sagrāba 2022. gada martā. Okupācijas armija apkārtnē izveidoja militāri civilo administrāciju. 2022. gada 11. jūlijā Krievijas ieceltais militāri civilās administrācijas vadītājs Jevgēņijs Junakovs tika nogalināts atentātā, Ukrainas drošības dienestiem vai ukraiņu partizāniem uzspridzinot Junakova automašīnu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/leader-russian-occupied-ukrainian-town-killed-by-car-bomb-tass-2022-07-11/|title=Leader of Russian-occupied Ukrainian town killed by car bomb -TASS|work=Reuters|access-date=2022-07-20|date=2022-07-11|last=Reuters|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Hersonas apgabala okupācija]] * [[Zaporižjas apgabala okupācija]] * [[Doneckas tautas republika]] * [[Luhanskas tautas republika]] * [[Krimas Republika]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Harkivas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] [[Kategorija:Krievijas okupācija Ukrainā|H]] ewboll5d99ri1lllt90rqixiz5112q9 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā 0 517891 3671928 3671476 2022-08-18T06:15:14Z Vylks 50297 /* Rezultāti */ wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2022 European Athletics Championships logo.svg | Izmērs = 200px | Stadions = [[Minhenes olimpiskais stadions]] | Norises vieta = {{vieta|Vācija|Minhene}} | Laiks = 15.—21. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 48+2 | Iepriekšējais = [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]] | Nākamais = ''2024'' }} '''2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 25. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], no 2022. gada 15. līdz 21. augustam. Sacensības pamatā notiek [[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]]. Vieglatlētikas sacensības ir daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Čempionāta rīkošanas tiesības Minhenei tika piešķirtas 2019. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/munich-host-multi-sport-european-championships-2022 |title=Munich to host multi-sport European Championships in 2022 |language=en |date={{dat|2019|11|12|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Marsels Džeikobss]]|ITA}} || 9,95 =CR | {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 9,99 | {{Flagathlete|[[Džeremaija Azū]]|GBR}} || 10,13 PB |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,53 | {{Flagathlete|[[Rikijs Petručani]]|SUI}} || 45,03 SB | {{Flagathlete|[[Alekss Heidoks-Vilsons]]|GBR}} || 45,17 |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:21,13 | {{Flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 13:22,98 SB | {{Flagathlete|[[Jemaneberhans Kripa]]|ITA}} || 13:24,83 |- |10 000 metri | || | || | || |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Rihards Ringers]]|GER}} || 2:10:21 SB | {{Flagathlete|[[Maru Teferi]]|ISR}} || 2:10:23 | {{Flagathlete|[[Gašau Ajale]]|ISR}} || 2:10:29 SB |- | {{ISR}} || 6:31:48 | {{GER}} || 6:35:52 | {{ESP}} || 6:38:44 |- |110 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Asjers Martiness]]|ESP}} || 13,14 =EL | {{Flagathlete|[[Paskāls Martino-Lagards]]|FRA}} || 13,14 =EL | {{Flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 13,33 |- |400 metri | || | || | || |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |20 kilometru soļošana | || | || | || |- |35 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Migels Anhels Lopess (vieglatlēts)|Migels Anhels Lopess]]|ESP}} || 2:26:49 | {{Flagathlete|[[Kristofers Linke]]|GER}} || 2:29:30 PB | {{Flagathlete|[[Mateo Džuponi]]|ITA}} || 2:30:34 PB |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,52 CR | {{Flagathlete|[[Tobiass Montlers]]|SWE}} || 8,06 | {{Flagathlete|[[Žils Pomerī]]|FRA}} || 8,06 |- |Trīssoļlēkšana | {{Flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,50 | {{Flagathlete|[[Andrea Dallavalle]]|ITA}} || 17,04 | {{Flagathlete|[[Žans Marks Pontvians]]|FRA}} || 16,94 |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Filips Mihaļevičs]]|CRO}} || 21,88 SB | {{Flagathlete|[[Armins Sinančevičs]]|SRB}} || 21,39 | {{Flagathlete|[[Tomāšs Staņeks]]|CZE}} || 21,26 |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | || | || | || |- |Desmitcīņa | {{Flagathlete|[[Niklass Kauls]]|GER}} || 8545 SB | {{Flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8468 NR | {{Flagathlete|[[Janeks Eiglane]]|EST}} || 8346 |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Džīna Likenkempere]]|GER}} || 10,99 =SB | {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 10,99 | {{Flagathlete|[[Derila Neita]]|GBR}} || 11,00 |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 49,44 EL, NR | {{Flagathlete|[[Natalja Kačmareka]]|POL}} || 49,94 | {{Flagathlete|[[Anna Kelbasiņska]]|POL}} || 50,29 |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | || | || | || |- |10 000 metri | {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 30:32,57 | {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 30:41,05 | {{Flagathlete|[[Lona Čemtai Salpetere]]|ISR}} || 30:46,37 |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Aleksandra Lisovska]]|POL}} || 2:28:36 SB | {{Flagathlete|[[Matea Parlova Koštro]]|CRO}} || 2:28:42 | {{Flagathlete|[[Nīnke Brinkmane]]|NED}} || 2:28:52 |- | {{GER}} || 7:28:48 | {{ESP}} || 7:39:25 | {{POL}} || 7:40:54 |- |100 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |20 kilometru soļošana | || | || | || |- |35 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Antigoni Drisbioti]]|GRE}} || 2:47:00 | {{Flagathlete|[[Rakela Gonsalesa]]|ESP}} || 2:49:10 | {{Flagathlete|[[Viktorija Madarāsa]]|HUN}} || 2:49:58 PB |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | {{Flagathlete|[[Vilma Murto]]|FIN}} || 4,85 =CR | {{Flagathlete|[[Katerina Stefanidi]]|GRE}} || 4,75 SB | {{Flagathlete|[[Tina Šuteja]]|SLO}} || 4,75 |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,24 | {{Flagathlete|[[Oriola Dongmo]]|POR}} || 19,82 NR | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 18,94 |- |Diska mešana | {{Flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 67,95 | {{Flagathlete|[[Kristina Pudenca]]|GER}} || 67,87 PB | {{Flagathlete|[[Klaudīne Vita]]|GER}} || 65,20 SB |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Bjanka Gelbere]]|ROU}} || 72,72 | {{Flagathlete|[[Eva Ružaņska]]|POL}} || 72,12 PB | {{Flagathlete|[[Sara Fantīni]]|ITA}} || 71,58 |- |Septiņcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} <!--- == Medaļu kopvērtējums == ---> == Latvijas sportisti == {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||10.||51,25 '''PB''' |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Gatis Čakšs]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Rūta Kate Lasmane]]||Trīssoļlēkšana|||| |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||20 km soļošana|||| |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.munich2022.com/en/athletics Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] 4kzkfi0q68lwd1a691uznywkfjcak9v 3671930 3671928 2022-08-18T06:16:27Z Vylks 50297 /* Latvijas sportisti */ wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2022 European Athletics Championships logo.svg | Izmērs = 200px | Stadions = [[Minhenes olimpiskais stadions]] | Norises vieta = {{vieta|Vācija|Minhene}} | Laiks = 15.—21. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 48+2 | Iepriekšējais = [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]] | Nākamais = ''2024'' }} '''2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 25. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], no 2022. gada 15. līdz 21. augustam. Sacensības pamatā notiek [[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]]. Vieglatlētikas sacensības ir daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Čempionāta rīkošanas tiesības Minhenei tika piešķirtas 2019. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/munich-host-multi-sport-european-championships-2022 |title=Munich to host multi-sport European Championships in 2022 |language=en |date={{dat|2019|11|12|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Marsels Džeikobss]]|ITA}} || 9,95 =CR | {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 9,99 | {{Flagathlete|[[Džeremaija Azū]]|GBR}} || 10,13 PB |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,53 | {{Flagathlete|[[Rikijs Petručani]]|SUI}} || 45,03 SB | {{Flagathlete|[[Alekss Heidoks-Vilsons]]|GBR}} || 45,17 |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:21,13 | {{Flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 13:22,98 SB | {{Flagathlete|[[Jemaneberhans Kripa]]|ITA}} || 13:24,83 |- |10 000 metri | || | || | || |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Rihards Ringers]]|GER}} || 2:10:21 SB | {{Flagathlete|[[Maru Teferi]]|ISR}} || 2:10:23 | {{Flagathlete|[[Gašau Ajale]]|ISR}} || 2:10:29 SB |- | {{ISR}} || 6:31:48 | {{GER}} || 6:35:52 | {{ESP}} || 6:38:44 |- |110 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Asjers Martiness]]|ESP}} || 13,14 =EL | {{Flagathlete|[[Paskāls Martino-Lagards]]|FRA}} || 13,14 =EL | {{Flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 13,33 |- |400 metri | || | || | || |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |20 kilometru soļošana | || | || | || |- |35 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Migels Anhels Lopess (vieglatlēts)|Migels Anhels Lopess]]|ESP}} || 2:26:49 | {{Flagathlete|[[Kristofers Linke]]|GER}} || 2:29:30 PB | {{Flagathlete|[[Mateo Džuponi]]|ITA}} || 2:30:34 PB |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,52 CR | {{Flagathlete|[[Tobiass Montlers]]|SWE}} || 8,06 | {{Flagathlete|[[Žils Pomerī]]|FRA}} || 8,06 |- |Trīssoļlēkšana | {{Flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,50 | {{Flagathlete|[[Andrea Dallavalle]]|ITA}} || 17,04 | {{Flagathlete|[[Žans Marks Pontvians]]|FRA}} || 16,94 |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Filips Mihaļevičs]]|CRO}} || 21,88 SB | {{Flagathlete|[[Armins Sinančevičs]]|SRB}} || 21,39 | {{Flagathlete|[[Tomāšs Staņeks]]|CZE}} || 21,26 |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | || | || | || |- |Desmitcīņa | {{Flagathlete|[[Niklass Kauls]]|GER}} || 8545 SB | {{Flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8468 NR | {{Flagathlete|[[Janeks Eiglane]]|EST}} || 8346 |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Džīna Likenkempere]]|GER}} || 10,99 =SB | {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 10,99 | {{Flagathlete|[[Derila Neita]]|GBR}} || 11,00 |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 49,44 EL, NR | {{Flagathlete|[[Natalja Kačmareka]]|POL}} || 49,94 | {{Flagathlete|[[Anna Kelbasiņska]]|POL}} || 50,29 |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | || | || | || |- |10 000 metri | {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 30:32,57 | {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 30:41,05 | {{Flagathlete|[[Lona Čemtai Salpetere]]|ISR}} || 30:46,37 |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Aleksandra Lisovska]]|POL}} || 2:28:36 SB | {{Flagathlete|[[Matea Parlova Koštro]]|CRO}} || 2:28:42 | {{Flagathlete|[[Nīnke Brinkmane]]|NED}} || 2:28:52 |- | {{GER}} || 7:28:48 | {{ESP}} || 7:39:25 | {{POL}} || 7:40:54 |- |100 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |20 kilometru soļošana | || | || | || |- |35 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Antigoni Drisbioti]]|GRE}} || 2:47:00 | {{Flagathlete|[[Rakela Gonsalesa]]|ESP}} || 2:49:10 | {{Flagathlete|[[Viktorija Madarāsa]]|HUN}} || 2:49:58 PB |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | {{Flagathlete|[[Vilma Murto]]|FIN}} || 4,85 =CR | {{Flagathlete|[[Katerina Stefanidi]]|GRE}} || 4,75 SB | {{Flagathlete|[[Tina Šuteja]]|SLO}} || 4,75 |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,24 | {{Flagathlete|[[Oriola Dongmo]]|POR}} || 19,82 NR | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 18,94 |- |Diska mešana | {{Flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 67,95 | {{Flagathlete|[[Kristina Pudenca]]|GER}} || 67,87 PB | {{Flagathlete|[[Klaudīne Vita]]|GER}} || 65,20 SB |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Bjanka Gelbere]]|ROU}} || 72,72 | {{Flagathlete|[[Eva Ružaņska]]|POL}} || 72,12 PB | {{Flagathlete|[[Sara Fantīni]]|ITA}} || 71,58 |- |Septiņcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} <!--- == Medaļu kopvērtējums == ---> == Latvijas sportisti == {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||10.||51,25 '''PB''' |- |align=left|[[Rūta Kate Lasmane]]||Trīssoļlēkšana||17.|| 13,49 m |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Gatis Čakšs]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||20 km soļošana|||| |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.munich2022.com/en/athletics Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] tfoc00gn81h9ttmegncimbjzy26w0ss Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde 3 518108 3671706 3671378 2022-08-17T14:59:52Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aérospatiale Concorde}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.44 (EEST) == Stacijas == Lūdzu,ja kāds šeit ir,ierosiniet dzelzceļa līnijas,kuru pieturas varu papildināt ar ziņām par biļešu kasēm. Esmu jau izdarījis līnijas: Rīga-Tukums II,Rīga-Lugaži un Rīga-Skulte. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 23.01 (EEST) :Visas, kurās kursē pasažieru vilcieni. Kopējais līniju katalogs ir [[:Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas|šeit]]. Paldies par darbu, un ceru, ka papildinājumi atbilst [https://www.pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/ pašreizējai situācijai]. Ideāli būtu šo linku pielikt visur kā atsauci. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 31. jūlijs, plkst. 00.00 (EEST) ::Ir viena problēma — tādās "stacijās" kā [[401. kilometrs]] šī informācija ir maldinoša. Var padomāt, ka vilciens tur pietur, tikai biļete jāpērk pie konduktora :) Par biļešu kasēm jēga runāt tikai tad, ja vilciens vispār pietur. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 03.34 (EEST) Lūdzu atvainojiet,ka visur iebāzu tās savas biļešu kases. Rīt sākšu tās izņemt no visiem pamestajiem ceļa posteņiem :) Paldies. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 03.37 (EEST) :Tas jau tikai tāds viegli labojams sīkums. Tādās stacijās kā [[Bāle]], kur tekstā viss par esošo situāciju ir skaidrs, var tās kases arī palikt, vienīgi neesmu pārliecināts, ka tur tā kase vispār jebkad bijusi, un tad jau nevar būt arī slēgta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 03.41 (EEST) @ScAvenger Sveiki,noņēmu nevajadzīgo informāciju no pamestajiem ceļa posteņiem. Jauku dienu :) [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 08.27 (EEST)Aérospatiale Concorde Un arī izlaboju dažas vietas,kur it kā ir slēgta,bet nav vispār. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 08.27 (EEST) :Paldies, ir OK. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 08.36 (EEST) Par ko paldies? Man Tev ir jāsaka paldies! Es maldināju cilvēkus,ne Tu! [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 17.59 (EEST) == Pieturas punkti == Sveiki! Ja kāds šo lasa,Es vēlos lūgt palīdzību, es esmu lapā [[Pieturas punkts]] izveidojis sadaļu "Pieturas punkti Latvijā. Vai jūs varētu man palīdzēt un rakstīt klāt pieturas alfabētiskā secībā? Es tās skatos no [[Dzelzceļa stacijas Latvijā]], un tad rakstu iekšā. Pagaidām varat sākt aiz pieturas [[Lašupe]]. Es būtu ļoti laimīgs,ja Jūs man palīdzētu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 19.10 (EEST)Aérospatiale Concorde Piemēram, {{Ping|ScAvenger}} un @Egilus... [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 12.59 (EEST) : Ja tā godīgi, man tā šķiet velta dublēšanās ar "Dzelzceļa stacijām Latvijā", bet atšķirībā no ScAvenger un tevis, es neesmu īpašs dzelzceļu fans un tāpēc nelemšu man svešā sfērā par to, cik šāds saraksts kādam vajadzīgs, bez tam, viņš noteikti arī netraucē. Man ir pašam savs izdarāmā saraksts, uz kuru es skatos gandrīz vai raudādams, jo laika uz viņu nepietiek. Un citiem arī ir tā pati laika un spēku trūkuma problēma - tāpēc jau mūsu Vikipēdija ir tāda puscepta. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 14.24 (EEST) ::Nav jau tik traki, Vikipēdija, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 02.30 (EEST) Lūdzu piedodiet man,muļķim,es nezināju,ka esat tik aizņemts...tik un tā,paldies! [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.06 (EEST) Varbūt varu kā palīdzēt? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.09 (EEST) : Paldies, bet nevar man citi palīdzēt, tur vajag zināšanu. Lūk, Eremu1 ar pieturas punktiem paveica to, uz ko pieredzējušajiem laika neatradās, visu cienību... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.16 (EEST) d0it90xmim7zc7b95yraru9ftk0hxgb Dalībnieks:Aérospatiale Concorde 2 518109 3671744 3671440 2022-08-17T15:49:19Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki |{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1|da-0}} |{{Windows 7 lietotājs}} |{{Chrome lietotājs}} |{{Lietotājs vīrietis}} |{{Uzrunāt uz tu}} |{{Alkohols-0}} |{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}} |{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}} |{{Latvijas patriots}} |{{Rīgas iedzīvotājs}} |{{Neviens nav perfekts}} |{{user contrib|340|Aérospatiale_Concorde|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}} {{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar [[Concorde|pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas]] nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]]. Kopš [[2022. gads|2022. gada]] esmu saslimis ar Vikipēdiju. Mani var droši saukt par Mieriņu :). bewoer9sb9uz9h0ok1m400v6c2hruuh Jākobs Ingebrigtsens 0 518113 3671936 3662532 2022-08-18T06:28:13Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Jākobs Ingebrigtsens | vārds_orig = ''Jakob Ingebrigtsen'' | attēls = 2018 European Athletics Championships Day 5 (30) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Jākobs Ingebrigtsens 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|9|19}} | dz_viet = {{vieta|Norvēģija|Sannnēse}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{NOR}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=186}} | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = vidējās un garās distances | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 1 ({{oss|V=2020}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 3:28,32 (2021, {{piezīme|OR|olimpiskais rekords}}, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR1_d = 1500 m | PR2 = 3:46,46 (2022 {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR2_d = Jūdzes skrējiens | PR3 = 4:50,01 (2020, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR3_d = 2000 m | PR4 = 7:27,05 (2020 {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR4_d = 3000 m | PR5 = 12:48,45 (2021, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR5_d = 5000 m | PR6 = 8:26,81 (2017, {{piezīme|EJR|Eiropas junioru rekords}}) | PR6_d = 3000 m/šķ <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{NOR}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1500 m]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|5000 m}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|1500 m}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|1500 m}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|5000 m}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|5000 m}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|1500 m}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Glāzgova 2019|3000 m}} {{MedalGold|Toruņa 2021|1500 m}} {{MedalGold|Toruņa 2021|3000 m}} {{MedalSilver|Glāzgova 2019|1500 m}} }} '''Jākobs Ingebrigtsens''' ({{val|no|Jakob Ingebrigtsen}}; dzimis {{dat|2000|9|19}}) ir [[Norvēģija]]s [[vieglatlēts]], startē vidējo un garo distanču skriešanas sacensībās. Viņš ir {{oss|V=2020|L=G}} čempions 1500 metru distancē, [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada]] pasaules čempions 5000 metru distancē un trīskārtējs Eiropas čempions. Viņa vecākie brāļi [[Henriks Ingebrigtsens|Henriks]] un [[Filips Ingebrigtsens|Filips]] arī ir vidējo distanču skrējēji. == Karjera == 2016. gadā 16 gadu vecumā J. Ingebrigtsens uzvarēja Eiropas čempionātā junioriem krosā, 6 km noskrienot 17 minūtēs un 6 sekundēs. 2017. gada 27. maijā ''Prefontaine Classic'' sacensībās ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], kas bija arī [[Dimanta līga]]s posms, viņš kļuva par jaunāko sportistu, kurš vienu jūdzi veicis ātrāk par 4 minūtēm (3:58,07).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/ingebrigtsen-makes-history-with-sub-four-minute-mile-eugene |title=Ingebrigtsen makes history with a sub-four minute mile in Eugene |date={{dat|2017|5|28||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> Tā paša gada jūlijā viņš piedalījās Eiropas junioru čempionātā [[Groseto]], izcīnot divas zelta medaļas (5000 metros un 3000 metru šķēršļu skrējienā), bet 1500 metros piedzīvoja kritienu un finišēja 8. vietā. [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gadā]] [[Londona|Londonā]] pirmo reizi piedalījās arī [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem, startējot 3000 metru šķēršļu skrējienā, bet neiekļuva finālā. 2018. gadā Pasaules U-20 čempionātā [[Tampere|Tamperē]] ieguva sudrabu 1500 m un bronzu 5000 m. [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]] izcīnīja divas zelta medaļas, uzvarot gan 1500, gan 5000 metru distancē. 2019. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] uzvarēja 3000 m distancē un bija otrais 1500 metros. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] ieņēma 4. vietu 1500 metros un 5. vietu 5000 metru distancē. 2021. gada Eiropas čempionātā telpās [[Toruņa|Toruņā]] uzvarēja gan 1500 m, gan 3000 metros. {{dat|2021|6|10||bez}} Dimanta līgas sacensībās [[Florence|Florencē]] laboja Eiropas rekordu 5000 metros, distanci veicot 12 minūtēs un 48,45 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/european-5000m-record-of-12-48-45-for-ingebrigtsen-in-florence |title=European 5000m record of 12:48.45 for Ingebrigtsen in Florence |date={{dat|2021|6|10||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu 1500 metru distancē ar rezultātu 3 minūtes un 28,32 sekundes, uzstādot jaunu [[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko]] un Eiropas rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/ingebrigtsen-shatters-olympic-record-for-1500m-triumph-hassan-captures-second-olympic-title-in-tokyo |title=Ingebrigtsen shatters Olympic record for 1500m triumph; Hassan captures second Olympic title in Tokyo |date={{dat|2021|8|7||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> {{dat|2022|2|17||bez}} Ljevēnā, Francijā, laboja pasaules rekordu telpās 1500 metru distancē, sasniedzot rezultātu 3 minūtes un 30,60 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-tour/news/hauts-france-lievin-ingebrigtsen-world-indoor-1500m-record |title=Ingebrigtsen breaks world indoor 1500m record in Lievin |date={{dat|2022|2|17||bez}} |language=en |website=worldathletics.org |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> Tā paša gada martā viņš izcīnīja sudraba medaļu [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Belgrada|Belgradā]]. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Jūdžīnā ieguva sudrabu 1500 metru distancē, piekāpjoties britu skrējējam [[Džeiks Vaitmens|Džeikam Vaitmenam]], bet 5000 metru distancē kļuva par pasaules čempionu. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] ieguva zelta medaļu 5000 metru skrējienā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Ingebrigtsens, Jākobs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rūgalannē dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Garo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Šķēršļu skrējēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Norvēģijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] ccojetavymi5mguc0ert8j20do95a3h Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 0 518168 3671685 3671493 2022-08-17T13:47:25Z Kleivas 2704 /* Sportisti ar vairākām medaļām */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107 |} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Giljermo Heidens Raits]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Čārlzs Sendss]] }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }} | '''8''' |- | align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] <br/> [[Rauls Kelekoms]] <br/> [[Marsels Lebūts]] <br/> [[Lisjēns Londo]] <br/> [[Ernests Moro de Melēns]] <br/> [[Ežēns Nēfss]] <br/> [[Gistavs Pelgrimss]] <br/> [[Alfonss Renjē]] <br/> [[Ilērs Spaņogs]] <br/> [[Filips Ubēns]] }} | — | '''10''' |- | align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }} | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] <br/> [[Eižens Šmits]] <br/> [[Čārlzs Vinklers]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Remons Basē]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Makss Dekužī]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]]<br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[H. F. Rokē]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Ogists Žirū]] <br/> [[Timotē Žordāns]] <br/> Nezināms sportists }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }} | '''40''' |- | align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Čārlzs Benets]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Tomass Bērdžess]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Džons Rimmers]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/> [[Sidnijs Robinsons]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Ēriks Torntons]] <br/> [[Arčibalds Vordens]] }} | — | '''31''' |- | align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] <br/> [[Hendriks van Hēkelums]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]] }} | — | '''4''' |- | align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] <br/> [[Gustavs Sēderstrēms]] <br/> [[Kārlis Štāfs]] }} | — | '''3''' |- ! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107 |} {{col-end}} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande">Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''3''' |- | align=left| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 1 + ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ''1'' || '''3''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Henrijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 1 || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''2''' |- | align=left| [[Pīters Kemps]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 1 || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija">Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''2''' |- | align=left| [[Žans Kollā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || ― || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Emīls Sarāds]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || ― || '''2''' |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] qctruxedya5wb8ybz2unbe8l0dser6k Bolderāja 2 0 518601 3671711 3667054 2022-08-17T15:04:06Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Bolderāja 2 | tips = stacija | attēls = Railway station Bolderāja 2 (3).JPG | attēla_apraksts = Stacijas galvenā ēka skatā no ZR | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]] | atvērta = 2015 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = kravas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = nav | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 9 | adrese = | latd = 56 | latm = 59 | lats = 57.4 | latNS = N | longd = 24 | longm = 02 | longs = 56. | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Bolderāja (stacija)|Bolderāja]] (2,5 km)<br>[[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]] (3 km) | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Rīgai = 14 }} '''Bolderāja 2''' vai '''Bolderāja II''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], uz [[Spilve (Rīga)|Spilves]] un [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] apkaimju robežas, līnijā [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]. Bolderāja 2 ir 2015. gadā uzbūvēta stacija, kura paredzēta kravas pievedceļa apkalpošanai ostas termināliem [[Krievu sala|Krievu salā]]. Līnijā regulāri kursē kravas vilcieni, bet pasažieru satiksme vēl nepastāv. == Stacijas būve == Moderna stacija ar 9 sliežu ceļiem kopā 8,5 km garumā (bez 2,8 km garā pievedceļa),<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba/|title=Stacija Bolderāja-2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem - Ceļuprojekts|access-date=2022-08-05|date=2020-08-05|language=lv}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldz.lv/lv/daugavas-kreisaj%C4%81-krast%C4%81-atkl%C4%81j-jaunu-staciju-%E2%80%9Cbolder%C4%81ja-2%E2%80%9D|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju “Bolderāja 2”|website=Latvijas dzelzceļš|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}</ref> no kuriem 8 pašlaik ir maz izmantoti, būvēta 2014.-2015. gadā sakarā ar [[Rīgas brīvosta]]s paplašināšanu Daugavas kreisajā krastā.<ref>[http://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rekonstrues-dzelzcela-sliezu-celus-krievu-sala-un-buves-jaunu-precu-staciju-bolderaja.d?id=37686147 Rekonstruēs dzelzceļa sliežu ceļus Krievu salā un būvēs jaunu preču staciju Bolderājā]</ref><ref>[https://www.ldz.lv/en/node/2213 Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 — Zasulauks]</ref> Izpēti un projektēšanu veica „[[Ceļuprojekts]]“ 2013. gadā.<ref name=":0" /> Būvdarbus veica SIA „[[Skonto Būve]]” kopā ar A/S „[[BMGS]]”. Tika plānots, ka pirmos divus gadus stacija būs mazaktīva, bet pēc tam caur to eksportēs 500 [[Akmeņogles|ogļu]] vagonus dienā un, iespējams, arī citas kravas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skontobuve.lv/lv/objekti/inzenierbuves/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba|title=» Skonto Būve. Stacijas “Bolderāja 2″ ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecība|website=www.skontobuve.lv|access-date=2022-08-05}}</ref> Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni 41 miljons [[eiro]], no kuriem aptuveni 30 miljoni eiro nāca no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējuma, bet 11 miljoni eiro — no VAS "[[Latvijas dzelzceļš]]". Kopā darbi no projektēšanas sākuma līdz būves beigām aizņēma 33 mēnešus.<ref name=":2" /> Būve notika purvainā vietā ar gruntsūdeņu līmeni tikai 0,5-1,5 m dziļumā<ref name=":0" /> un tika izmantots Latvijai jauns celtniecības paņēmiens — smilšu pāļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/atklaj-dzelzcela-staciju-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem|title=Atklāj dzelzceļa staciju &quot;Bolderāja 2&quot; ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem|website=abc.lv|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}</ref> To bija gandrīz 5400 ar garumu 10 līdz 22 m un kopgarumu virs 90 km.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmgs.lv/lv/projects/3805/|title=Stacijas "Bolderāja 2" būvniecība ar savienojošo sliežu ceļu izbūvi uz Krievu salas termināļiem|website=www.bmgs.lv|access-date=2022-08-05}}</ref> Pievedceļš uz Krievu salu ir ar diviem gaisa pārvadiem 10 m augstumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/daugavas-kreisaja-krasta-atklaj-jaunu-staciju-bolderaja-2-442549|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju Bolderāja 2|website=Dienas Bizness|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> tā uzbērums sasniedz līdz 11 m augstumu un uzbūvēts jauns tilts pār [[Beķera grāvis|Beķera grāvi]].<ref name=":1" /> Jaunbūvēto sliežu ceļu garums pašā stacijā bija 7,98 km, kopumā tajā tika uzbērts ~65.6 tūkst. m³ smilšu (un ~182.4 tūkst. m³ Krievu salas pievedceļā), stacijā tika uzbūvēti riboto dzelzsbetona siju tilti ar laiduma garumu 7,5 m 8 sliežu ceļiem pār [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvi]] un tā paša tipa tilts stacijas iekšējam autoceļam paralēli sliedēm gar austrumu malu, kā arī daudzas infrastruktūras un [[meliorācija]]s būves.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Attēli == <gallery> Railway station Bolderāja 2 (2).JPG|Stacijas galvenā ēka skatā no DR Railway station Bolderāja 2.jpg|Skats no DR One from buildings of Bolderāja 2 station.jpg|Viena no dzelzceļa ēkām Railway station Bolderāja 2 from south.jpg|Sliežu ceļi Cargo train near railway station Bolderāja 2.jpg|Preču vilciens ceļā gar staciju </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] 4oyvk3n6pab48nrq6es1gt6wg79ptj3 Starpstacija 0 518624 3671742 3671237 2022-08-17T15:46:12Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Starpstacijas Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Starpstacija|Starpstacijas]] ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|sadales punkti]], kas paredzēti pasažieru, [[krava|kravu]] un tehniskajām operācijām nelielos apmēros. To galvenais uzdevums ir laikus nodrošināt drošu [[vilciens|vilcienu]] kustību iecirknī. Pie starpstacijām mēdz pieskaitīt arī [[izmaiņas punkts|izmaiņas]] un [[apdzīšanas punkts|apdzīšanas]] punktus, kuros tiek veiktas vai būtu iespējams veikt šīs nelielās [[krava|kravu]] operācijas. [[Attēls:Kalniena 2.JPG|thumb|250px|[[Kalniena (stacija)|Kalnienas]] šaursliežu izmaiņas punkts]] ==Starpstacijas Latvijā== *[[3. kilometrs]] *[[7. kilometrs]] *[[Asote (stacija)|Asote]] *'''[[Kalniena (stacija)|Kalniena]]''' *[[Sergunta (stacija)|Sergunta]] ''Treknrakstā iezīmētas funkcionējošas starpstacijas, uz kurām iespējams aizbraukt ar pasažieru vilcienu.'' [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] dywkoi11w0d53psle5ozypk8m3ofhn6 Mārgarita Osborna 0 519292 3671637 3671273 2022-08-17T11:59:59Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Mārgarita Osborna | vārds_orig = | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = Mārgarita Osborna (pa kreisi) un [[Luīze Brafa]] uz [[Argentīna]]s žurnāla "El Gráfico" vāka. <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{dat|1918|3|4}} | placebirth = {{vieta|ASV|Oregona|Džozefa}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2012|10|24|1918|3|4}} | placedeath = {{vieta|ASV|Teksasa|Elpaso}} | height = 165 [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = | retired = | coach = | plays = ar labo roku | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = | highestsinglesranking = 1. <small>(1947)</small> | AustralianOpenresult = | FrenchOpenresult = W (1946, 1949) | Wimbledonresult = W (1947) | USOpenresult = W (1948, 1949, 1950) | MastersCupresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = W (1946, 1947, 1949) | WimbledonDoublesresult = W (1946, 1948, 1949, 1950, 1954) | USOpenDoublesresult = W (1941, 1942, 1943, 1944, 1945, 1946, 1947, 1948, 1949, 1950, 1955, 1956, 1957) | MastersCupDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = W (1962) | USOpenMixedresult = W (1943, 1944, 1945, 1946, 1950, 1956, 1958, 1959, 1960) | MastersCupMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|6|15|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mārgarita Osborna Djuponta''' ({{val|en|Margaret Osborne duPont}}; dzimusi {{dat|1918|3|4}}, mirusi {{dat|2012|10|24}}) bija amerikāņu [[tenisiste]]: * 37 [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam turnīros]] izcīnīto titulu īpašniece no 1941. līdz 1962, no tiem: ** 6 vienspēlēs; ** 21 sieviešu dubultspēlēs; ** 10 jauktajās dubultspēlēs. * Desmitkārtēja [[Vaitmena kauss|Vaitmena kausa]] ieguvēja kopā ar ASV komandu, * [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] dalībniece kopš 1967. gada. == Biogrāfija == == Karjeras statistika == === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 10 (6—4) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:150px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretiniece !style="width:110px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1944 || ASV čempionāts|| {{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]] || 6–3, 8–6 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1946 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca || 1–6, 8–6, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 6–2, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1947 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Luīze Brafa]] || 6–8, 6–4, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1948 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 4–6, 6–4, 15–13 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1949 || Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|FRA}} [[Nelly Adamson-Landry]] || 7–5, 6–2 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1949 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 8–10, 6–1, 8–10 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1949 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1950 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 1–6, 6–3, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1950|| ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3 |} ==== Sieviešu dubultspēles: 27 (21—6) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partnere !style="width:180px"|Pretinieces !style="width:90px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1941 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Sāra Palfrī]] || {{flaga|USA|1912}} [[Dorotija Bandija]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]] || 3–6, 6–1, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1942 || ASV čempionāts|| {{flaga|USA|1912}} [[Luīze Brafa]] || {{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 2–6, 7–5, 6–0 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1943 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1944 || ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 6–4, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1945 || ASV čempionāts <small>(4)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || Vimbldonas čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 2–6, 6–3 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 0–6, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || ASV čempionāts <small>(5)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Patrīcija Keninga-Toda]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Mērija Ārnolda]] || 6–1, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums||1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 4–6, 5–7 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1947 || Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 7–5, 6–2 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1947 || ASV čempionāts <small>(6)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 5–7, 6–3, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1948 || Vimbldonas čempionāts <small>(2)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 3–6, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1948 || ASV čempionāts <small>(7)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 8–10, 6–1 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || Francijas čempionāts <small>(3)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|GBR}} [[Džoja Motrama]]<br />{{flaga|GBR}} [[Betija Hiltona]] || 7–5, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || Vimbldonas čempionāts <small>(3)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} [[Gasija Morana]]<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 8–6, 7–5 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || ASV čempionāts <small>(8)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} [[Šērlija Fraija]] || 6–4, 10–8 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1950 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–1, 5–7, 2–6 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950|| Vimbldonas čempionāts <small>(4)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 5–7, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950 || ASV čempionāts <small>(9)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–2, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1951|| Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 3–6, 11–13 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || ASV čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 2–6, 9–7, 7–9 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954|| Vimbldonas čempionāts <small>(5)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 9–7, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1954 || ASV čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 4–6, 4–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1955 || ASV čempionāts <small>(10)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 1–6, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1956 || ASV čempionāts <small>(11)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Betija Preta]]<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 6–0 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1957 || ASV čempionāts <small>(12)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Eltīja Gibsone]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Darlena Hārda]] || 6–2, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1958 || Vimbldonas čempionāts <small>(5)</small> || {{flaga|USA|1912}} [[Mārgarita Vārnere]] || {{flaga|BRA}} [[Marija Bueno]] <br />{{flaga|USA|1912}} Eltīja Gibsone || 3–6, 5–7 |} ==== Jauktās dubultspēles: 14 (10—4) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partneris !style="width:180px"|Pretinieki !style="width:90px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1943 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} [[Bills Talberts]] || {{flaga|USA}} [[Paulīne Beca]]<br />{{flaga|USA}} [[Pančo Segura]] || 10–6, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1944 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Dorotija Bandija]]<br />{{flaga|USA}} [[Don McNeill (tennis)|Don McNeill]] || 6–2, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1945 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Dorisa Hārta]]<br />{{flaga|USA}} [[Bob Falkenberg]] || 6–4, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1946 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Luīze Brafa]]<br />{{flaga|USA}} [[Robert Kimbrell]] || 6–3, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1948 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} Luīze Brafa<br />{{flaga|USA}} [[Tom Brown (tennis)|Tom Brown]] || 4–6, 4–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1949 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Luīze Brafa]]<br />{{flaga|RSA|1928}} [[Eric Sturgess]] || 6–4, 3–6, 5–7 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1950 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} [[Kens Makgregors]] || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|AUS}} [[Frank Sedgman]] || 6–4, 3–6, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1954 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|AUS}} [[Kens Rousvels]] || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA}} [[Viks Seišass]] || 7–5, 4–6, 3–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1954 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Kens Rousvels || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA}} [[Viks Seišass]] || 6–4, 1–6, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1956 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Kens Rousvels || {{flaga|USA}} [[Darlene Hard]]<br />{{flaga|AUS}} [[Lew Hoad]] || 9–7, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1958 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} [[Nīls Freizers]] || {{flaga|BRA}} [[Marija Bueno]]<br />{{flaga|USA}} [[Alex Olmedo]] || 6–3, 3–6, 9–7 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1959 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Nīls Freizers || {{flaga|USA}} [[Janet Hopps ]]<br />{{flaga|AUS}} [[Bob Mark]] || 7–5, 13–15, 6–2 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1960 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Nīls Freizers || {{flaga|BRA}} Marija Bueno<br />{{flaga|MEX}} [[Antonio Palafox]] || 6–3, 6–2 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1962 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|AUS}} Nīls Freizers || {{flaga|GBR}} [[Ann Haydon]] <br /> {{flaga|USA}} [[Dennis Ralston]] || 2–6, 6–3, 13–11 |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * 1967. gadā uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osborna, Mārgarita}} [[Kategorija:1918. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2012. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] juv9dacda5mgr34j3kr81hiaqxzwwv0 Možaiskas līgums 0 519320 3671756 3670833 2022-08-17T17:03:23Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Livland1560-85.gif|Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada|thumb|280px|Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija.]] '''Možaiskas līgums''' ({{val-ru|Можайский договор}}, {{val-dk|Mozjajsk-traktaten}}) bija starpvalstu līgums, kuru [[Livonijas karš|Livonijas kara]] (1558—1583) laikā 1562. gada 7. augustā [[Možaiska|Možaiskā]] parakstīja [[Dānijas karaļi|Dānijas karaļa]] [[Frederiks II|Frederika II]] un [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Ivana IV]] pārstāvji. Krievija atzina Dānijas tiesības uz gan uz [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapijām]], gan uz bijušo [[Dāņu Igaunija|Dāņu Igauniju]]. Līguma noslēgšana bija viens no iemesliem [[Ziemeļu Septiņgadu karš|Septiņu gadu kara]] (1563-1570) sākumam starp Dāniju un Poliju-Lietuvu no vienas puses un Zviedriju no otras puses. == Priekšvēsture == 1558. gada 17. janvārī Krievijas cars [[Jānis Briesmīgais]] pieteica Livonijai karu un iekaroja [[Tērbatas bīskapija]]s zemes. 1559. gada janvārī krievi ieņēma 11 [[Rīgas arhibīskapija]]s pili un pietuvojās [[Rīgas brīvpilsēta]]i, taču februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā un 1559. gada martā cars piedāvāja Livonijai slēgt pamieru līdz novembrim, jo Lietuva sāka diplomātisku spiedienu uz Krieviju, draudot ar kara pieteikšanu. Jānis Briesmīgais sūtīja precību piedāvājumu Lietuvas princesei [[Katrīna Jagailiete|Katrīnai]], taču viņas brālis [[Sigismunds II]] pieprasīja izvest krievu karaspēku no okupētajām Livonijas zemēm un atteikties no [[Pleskava]]s, [[Smoļenska]]s un [[Novgoroda]]s zemēm. Kad Krievijas cars to noraidīja, Lietuva pieteica Krievijai karu. 1559. gadā Sāmsalas un Kurzemes bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] pārdeva savas teritorijas Dānijai. Dāņu karaļa jaunākais brālis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] 1560. gada aprīlī ar 5 kuģiem un 400 kareivjiem ieradās Sāmsalas [[Kuresāre|Ārensburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> [[Tallina]]s rāte 1561. gadā padevās Zviedrijas karalim. [[Dānijas karalis]] [[Frederiks II]] nosūtīja karaspēku uz Livoniju. 1561. gada 28. novembrī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa likvidācijas paktu. 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa mestrs un citi Livonijas valdnieki ratificēja [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]]. == Līguma noslēgšana == 1562. gada 6. jūlijā Dānijas delegācija, kurā ietilpa kambarkungs Eilers Hārdenbergs, Jakobs Brokenhusens, Jenss Truelsens Ulfstands un Zaharija Fēlinga, ieradās cara galmā. Sarunas ilga mēnesi, un 7. augustā Možaiskā noslēdza līgumu, kurā puses vienojās, ka neatbalstīs ne Zviedriju, ne Lietuvu. * Abas puses atzina un apstiprināja viena otras interešu sfēras Livonijā ([[Dāņu Igaunija]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]], [[Kurzemes bīskapija]] Dānijai, [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Tērbatas bīskapija]] Krievijai) * Krievija solīja savus Livonijas iekarojumus vēlāk pievienot Holšteinas Magnusa zemēm. * Dānijas un Krievijas tirgotājiem atļāva brīvi šķērsot savstarpējās robežas (pie [[Narva]]s) == Sekas == 1563. gada 7. augustā pēc desmit dienu aplenkuma zviedri ieņēma [[Hāpsala]]s, vēlāk arī [[Lihula]]s pili. Dānijas pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, Dago sala un Kurzemes bīskapija. Princis Magnuss 1566.-1567. gadā veda sarunas ar Polijas – Lietuvas valdnieku Sigismundu II Augustu, lūdzot viņa māsas Annas roku un visu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]] pūrā, tāpēc sarunas nevainagojās panākumiem. Savukārt Krievijas cars Ivans IV 1569. gada aprīlī piedāvāja atjaunot Livonijas valsti Magnusa pakļautībā un 1570. gada vasarā Magnuss ieradās Maskavā uz sarunām, kuru rezultātā 1570. gada augustā Magnusu pasludināja par Livonijas karali. Livonijas karalistei garantēja ticības brīvību, agrākās tiesības un privilēģijas, kā arī brīva tirdzniecību Krievijā bez muitām un nodevām. Savukārt, Livonijas karalistei bija jānodrošina brīvs ārzemju tirgotāju un amatnieku tranzīts caur Livoniju.<ref>[http://old.historia.lv/alfabets/M/Ma/magnuss/magnuss.htm Magnuss (26.08.1540. – 18.03.1583.)] Andris Zeļenkovs no old.historia.lv (2001)</ref> 1578. gada 28. augustā tālaika cara galvaspilsētā [[Aleksandrova (pilsēta)|Aleksandrovā]] Dānijas sūtnis Jēkabs Ulfelds (1535—1593) parakstīja jaunu līgumu, atsakoties no Možaiskas līgumā Dānijai piešķirtajām Livonijas teritorijām, izņemot Kurzemi un Sāmsalu. 1608. gadā publicēja viņa atmiņas par ceļojumu uz Krievzemi ''Hodoeporicon Ruthenicum''.<ref>[http://krotov.info/acts/16/3/ulfeld1578_2.html JACOBI, NOBILIS DANI, FRIDERICI II REGIS LEGATI, HODOEPORICON RUTHENICUM] no Якоб Ульфельдт. Путешествие в Россию. Языки славянской культуры. 2002 {{ru}}</ref> == Literatūra == * Hübner, Eckhard (1998). "Zwischen alle Fronten: Magnus von Holstein als König von Livland". I Hübner, Eckhard; Klug, Ekkehard; Kusber, Jan (red.). Zwischen Christianisierung und Europäisierung. Beiträge zur Geschichte Osteuropas in Mittelalter und früher Neuzeit. Festschrift für Peter Nitsche zum 65. GeburtstagSerier, Vol. 51. Stuttgart: Steiner. s. 317-318. == Atsauces == {{atsauces}} {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Līgumi ar Dāniju]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:1562. gads]] 4ea7ryph2ukesti2p5c8tyl7n1rou5t 3671758 3671756 2022-08-17T17:04:00Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Livland1560-85.gif|Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada|thumb|280px|Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija.]] '''Možaiskas līgums''' ({{val-ru|Можайский договор}}, {{val-dk|Mozjajsk-traktaten}}) bija starpvalstu līgums, kuru [[Livonijas karš|Livonijas kara]] (1558—1583) laikā 1562. gada 7. augustā [[Možaiska|Možaiskā]] parakstīja [[Dānijas karaļi|Dānijas karaļa]] [[Frederiks II|Frederika II]] un [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Ivana IV]] pārstāvji. Krievija atzina Dānijas tiesības gan uz [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapijām]], gan uz bijušo [[Dāņu Igaunija|Dāņu Igauniju]]. Līguma noslēgšana bija viens no iemesliem [[Ziemeļu Septiņgadu karš|Septiņu gadu kara]] (1563-1570) sākumam starp Dāniju un Poliju-Lietuvu no vienas puses un Zviedriju no otras puses. == Priekšvēsture == 1558. gada 17. janvārī Krievijas cars [[Jānis Briesmīgais]] pieteica Livonijai karu un iekaroja [[Tērbatas bīskapija]]s zemes. 1559. gada janvārī krievi ieņēma 11 [[Rīgas arhibīskapija]]s pili un pietuvojās [[Rīgas brīvpilsēta]]i, taču februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā un 1559. gada martā cars piedāvāja Livonijai slēgt pamieru līdz novembrim, jo Lietuva sāka diplomātisku spiedienu uz Krieviju, draudot ar kara pieteikšanu. Jānis Briesmīgais sūtīja precību piedāvājumu Lietuvas princesei [[Katrīna Jagailiete|Katrīnai]], taču viņas brālis [[Sigismunds II]] pieprasīja izvest krievu karaspēku no okupētajām Livonijas zemēm un atteikties no [[Pleskava]]s, [[Smoļenska]]s un [[Novgoroda]]s zemēm. Kad Krievijas cars to noraidīja, Lietuva pieteica Krievijai karu. 1559. gadā Sāmsalas un Kurzemes bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] pārdeva savas teritorijas Dānijai. Dāņu karaļa jaunākais brālis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] 1560. gada aprīlī ar 5 kuģiem un 400 kareivjiem ieradās Sāmsalas [[Kuresāre|Ārensburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> [[Tallina]]s rāte 1561. gadā padevās Zviedrijas karalim. [[Dānijas karalis]] [[Frederiks II]] nosūtīja karaspēku uz Livoniju. 1561. gada 28. novembrī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa likvidācijas paktu. 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa mestrs un citi Livonijas valdnieki ratificēja [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]]. == Līguma noslēgšana == 1562. gada 6. jūlijā Dānijas delegācija, kurā ietilpa kambarkungs Eilers Hārdenbergs, Jakobs Brokenhusens, Jenss Truelsens Ulfstands un Zaharija Fēlinga, ieradās cara galmā. Sarunas ilga mēnesi, un 7. augustā Možaiskā noslēdza līgumu, kurā puses vienojās, ka neatbalstīs ne Zviedriju, ne Lietuvu. * Abas puses atzina un apstiprināja viena otras interešu sfēras Livonijā ([[Dāņu Igaunija]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]], [[Kurzemes bīskapija]] Dānijai, [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Tērbatas bīskapija]] Krievijai) * Krievija solīja savus Livonijas iekarojumus vēlāk pievienot Holšteinas Magnusa zemēm. * Dānijas un Krievijas tirgotājiem atļāva brīvi šķērsot savstarpējās robežas (pie [[Narva]]s) == Sekas == 1563. gada 7. augustā pēc desmit dienu aplenkuma zviedri ieņēma [[Hāpsala]]s, vēlāk arī [[Lihula]]s pili. Dānijas pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, Dago sala un Kurzemes bīskapija. Princis Magnuss 1566.-1567. gadā veda sarunas ar Polijas – Lietuvas valdnieku Sigismundu II Augustu, lūdzot viņa māsas Annas roku un visu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]] pūrā, tāpēc sarunas nevainagojās panākumiem. Savukārt Krievijas cars Ivans IV 1569. gada aprīlī piedāvāja atjaunot Livonijas valsti Magnusa pakļautībā un 1570. gada vasarā Magnuss ieradās Maskavā uz sarunām, kuru rezultātā 1570. gada augustā Magnusu pasludināja par Livonijas karali. Livonijas karalistei garantēja ticības brīvību, agrākās tiesības un privilēģijas, kā arī brīva tirdzniecību Krievijā bez muitām un nodevām. Savukārt, Livonijas karalistei bija jānodrošina brīvs ārzemju tirgotāju un amatnieku tranzīts caur Livoniju.<ref>[http://old.historia.lv/alfabets/M/Ma/magnuss/magnuss.htm Magnuss (26.08.1540. – 18.03.1583.)] Andris Zeļenkovs no old.historia.lv (2001)</ref> 1578. gada 28. augustā tālaika cara galvaspilsētā [[Aleksandrova (pilsēta)|Aleksandrovā]] Dānijas sūtnis Jēkabs Ulfelds (1535—1593) parakstīja jaunu līgumu, atsakoties no Možaiskas līgumā Dānijai piešķirtajām Livonijas teritorijām, izņemot Kurzemi un Sāmsalu. 1608. gadā publicēja viņa atmiņas par ceļojumu uz Krievzemi ''Hodoeporicon Ruthenicum''.<ref>[http://krotov.info/acts/16/3/ulfeld1578_2.html JACOBI, NOBILIS DANI, FRIDERICI II REGIS LEGATI, HODOEPORICON RUTHENICUM] no Якоб Ульфельдт. Путешествие в Россию. Языки славянской культуры. 2002 {{ru}}</ref> == Literatūra == * Hübner, Eckhard (1998). "Zwischen alle Fronten: Magnus von Holstein als König von Livland". I Hübner, Eckhard; Klug, Ekkehard; Kusber, Jan (red.). Zwischen Christianisierung und Europäisierung. Beiträge zur Geschichte Osteuropas in Mittelalter und früher Neuzeit. Festschrift für Peter Nitsche zum 65. GeburtstagSerier, Vol. 51. Stuttgart: Steiner. s. 317-318. == Atsauces == {{atsauces}} {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Līgumi ar Dāniju]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:1562. gads]] 4yp38x8y2ro46ee91g6mfyo27p6xyua Siladzirnavas 0 519403 3671644 2022-08-17T12:04:31Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Siladzirnavas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = Jaungulbenes pagas... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Siladzirnavas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Jaungulbenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57954 |title=Informācija par objektu: Siladzirnavas |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 04 | lats = 42 | latNS = N | longd = 26 | longm = 35 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4420 | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 57954 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Siladzirnavas''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P37]] un [[V430]] krustojuma, [[Liede]]s upes un [[Siladzirnavu ezers|Siladzirnavu]] ezera krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Jaungulbenes pagasta ciemi}} ab85iq03anys4ai6p9xsq8nfsig5gqp Pauri (Jaungulbenes pagasts) 0 519404 3671646 2022-08-17T12:11:11Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pauri | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Jaungulbenes pagasts]] | e... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pauri | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Jaungulbenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57977 |title=Informācija par objektu: Pauri |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 05 | lats = 05 | latNS = N | longd = 26 | longm = 31 | longs = 13 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4420 | var_id = 100126054 | lgia_id = 57977 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pauri''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V430]], [[Vijata]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Jaungulbenes pagasta ciemi}} 18fnrxvmfkstxrjjalbh2jxjf1xu1l2 Dalībnieka diskusija:Egd001 3 519405 3671649 2022-08-17T12:16:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Egd001}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 15.16 (EEST) keej40omk2wuvz0xzq7ul0liy48jur5 Kaipi (Jaungulbenes pagasts) 0 519406 3671650 2022-08-17T12:18:59Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kaipi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Jaungulbenes pagasts]] | e... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kaipi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Jaungulbenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57980 |title=Informācija par objektu: Kaipi |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 03 | lats = 19 | latNS = N | longd = 26 | longm = 31 | longs = 33 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4420 | var_id = 100126062 | lgia_id = 57980 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kaipi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagastā]]. Atrodas pagasta <!-- izvēlies vienu --> ziemeļu dienvidu austrumu rietumu centrālajā daļā Z km no pagasta centra [[Gulbītis|Gulbīša]], XX km no novada centra [[Gulbene]]s un YYY km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P37]] un [[V447]] krustojuma un [[V431]] un V447 krustojuma, [[Grīvupīte]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Jaungulbenes pagasta ciemi}} 19c04yy5tcwb1hlg4tw54otvo165g20 3671651 3671650 2022-08-17T12:19:37Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kaipi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Jaungulbenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57980 |title=Informācija par objektu: Kaipi |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 03 | lats = 19 | latNS = N | longd = 26 | longm = 31 | longs = 33 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4420 | var_id = 100126062 | lgia_id = 57980 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kaipi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P37]] un [[V447]] krustojuma un [[V431]] un V447 krustojuma, [[Grīvupīte]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Jaungulbenes pagasta ciemi}} mz99g8fw0ae14o4w2s9i0z1wpexiqkl Dalībnieka diskusija:Bizko4ito 3 519407 3671652 2022-08-17T12:20:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bizko4ito}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 15.20 (EEST) kkqimsgc4x2nt6uessv3y0gpzjb7z59 Dalībnieka diskusija:Inesemicule 3 519408 3671670 2022-08-17T13:15:31Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Inesemicule}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 16.15 (EEST) 9g069mwq5wbv7bfzrwahurakqdwicvb Institut des hautes études scientifiques 0 519409 3671671 2022-08-17T13:21:23Z 2A01:CB01:103B:7CEC:2805:84C4:690B:90CE Jauna lapa: {{infokaste+}} '''Institut des hautes études scientifiques''', ko 1958., ir augstākās izglītības un pētniecības iestāde [[Francija|Francijā]]. Tā atrodas [[Parīze|Parīzē]], netālu no [[Parīzes Saklē Universitāte]].<ref>[https://www.radiofrance.fr/franceculture/podcasts/continent-sciences/les-50-ans-de-l-ihes-8397216 Les 50 ans de l'IHES]</ref> == Slaveni pasniedzēji == * [[Mihails Gromovs]] * [[Aleksandrs Grotendīks]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējā... wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Institut des hautes études scientifiques''', ko 1958., ir augstākās izglītības un pētniecības iestāde [[Francija|Francijā]]. Tā atrodas [[Parīze|Parīzē]], netālu no [[Parīzes Saklē Universitāte]].<ref>[https://www.radiofrance.fr/franceculture/podcasts/continent-sciences/les-50-ans-de-l-ihes-8397216 Les 50 ans de l'IHES]</ref> == Slaveni pasniedzēji == * [[Mihails Gromovs]] * [[Aleksandrs Grotendīks]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.ihes.fr/ Oficiālā vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas augstskolas]] [[Kategorija:Starptautiskās augstskolas]] hos89e77sj1ww659s2g7yg3blwjawm4 3671676 3671671 2022-08-17T13:29:00Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Institut des hautes études scientifiques''', dibināta 1958. gadā, ir augstākās izglītības un pētniecības iestāde [[Francija|Francijā]]. Tā atrodas [[Parīze|Parīzē]], netālu no [[Parīzes Saklē Universitāte|Parīzes Saklē Universitātes]].<ref>[https://www.radiofrance.fr/franceculture/podcasts/continent-sciences/les-50-ans-de-l-ihes-8397216 Les 50 ans de l'IHES]</ref> == Slaveni pasniedzēji == * [[Mihails Gromovs]] * [[Aleksandrs Grotendīks]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.ihes.fr/ Oficiālā vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas augstskolas]] [[Kategorija:Starptautiskās augstskolas]] 1i64no7b6z2bshvs35w0gnlu7tbkb3f Dalībnieka diskusija:Kouprvita 3 519410 3671684 2022-08-17T13:37:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kouprvita}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 16.37 (EEST) dk19fw51y6x4jd6b0to7wp85dzlrwy7 Dalībnieka diskusija:Tuesdayz 3 519411 3671686 2022-08-17T13:49:14Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Tuesdayz}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 16.49 (EEST) cizs3s20d96db5jhiyoflgkps6wop60 Briči 0 519412 3671689 2022-08-17T14:11:02Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Briči | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Daukstu pagasts]] | est... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Briči | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Daukstu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2211 |title=Informācija par objektu: Briči |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 01 | lats = 51 | latNS = N | longd = 26 | longm = 42 | longs = 29 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4429 | var_id = 100196811 | lgia_id = 2211 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Briči''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Daukstu pagasts|Daukstu pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V427]], [[Nidrīte]]s upes krastā. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: Priedkalnu senkapi. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Daukstu pagasta ciemi}} 7upe1lobtb3j7esrszru3zt1yv1vs3d Dalībnieka diskusija:Blackfire4040 3 519413 3671690 2022-08-17T14:18:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Blackfire4040}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 17.18 (EEST) o5wvtqo1gjcbeor8cseo1rydvwcx5qv Dalībnieka diskusija:WayneJohnson123 3 519414 3671691 2022-08-17T14:18:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=WayneJohnson123}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 17.18 (EEST) qv03azuxu77hjlntsvoe508gmmnc18j Elstes (Daukstu pagasts) 0 519415 3671693 2022-08-17T14:25:35Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Elstes | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Daukstu pagasts]] | est... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Elstes | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Daukstu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2212 |title=Informācija par objektu: Elstes |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 06 | lats = 06 | latNS = N | longd = 26 | longm = 41 | longs = 59 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4401 | var_id = 100125784 | lgia_id = 2212 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Elstes''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Daukstu pagasts|Daukstu pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V424]]. Pie ciema bija pieturas punkts [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|dzelzceļa līnijā Pļaviņas—Gulbene]] [[Elste]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Daukstu pagasta ciemi}} qe56apz2e8b59o4aqev366hix0tj2io Dalībnieka diskusija:Fasaneh 3 519416 3671699 2022-08-17T14:34:12Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fasaneh}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 17.34 (EEST) sdfbwojvyuvcqqiyfmpikta15nmbuq6 Dalībnieka diskusija:Alexaperk 3 519417 3671700 2022-08-17T14:36:26Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Alexaperk}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 17.36 (EEST) b7d1nzooyovu5g68ol4eufzu14j5lja Lejasandži 0 519418 3671704 2022-08-17T14:58:24Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lejasandži | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Daukstu pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lejasandži | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Daukstu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57975 |title=Informācija par objektu: Lejasandži |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 05 | lats = 45 | latNS = N | longd = 26 | longm = 41 | longs = 08 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4401 | var_id = 100125735 | lgia_id = 57975 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lejasandži''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Daukstu pagasts|Daukstu pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V424]], [[ZZZZ]] upes ezera krastā. Ciemu šķērso [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Daukstu pagasta ciemi}} 0kbhkrahfgptw5prf0tye36i6hcbibc 3671705 3671704 2022-08-17T14:58:42Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lejasandži | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Daukstu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57975 |title=Informācija par objektu: Lejasandži |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 05 | lats = 45 | latNS = N | longd = 26 | longm = 41 | longs = 08 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4401 | var_id = 100125735 | lgia_id = 57975 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lejasandži''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Daukstu pagasts|Daukstu pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V424]]. Ciemu šķērso [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Daukstu pagasta ciemi}} 6cxr3oyao62kcx3zlldy6k2u7dvysfk Fricis Labrencis 0 519419 3671715 2022-08-17T15:07:29Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Fricis Labrencis | vārds_orig = | attēls = Лабренцис, Фрицис Ансович.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1894 | dz_mēnesis = 02 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1920 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Saki]], [[Krima]], {{UKR}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Ansis Labrencis | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = Brigādes komandieris | dienesta_laiks = 1915—1918 un 1918—1920 | valsts = {{flag|Krievijas Impērija}} <br />{{flag|KPFSR|1918}} | struktūra = Sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]], [[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Fricis Labrencis''' (1894—1920) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]], [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu sarkano strēlnieku pulka]] komandieris (1918). == Dzīvesgājums == Dzimis 1894. gada 5. februārī [[Dobeles apriņķis|Dobeles apriņķī]] zemnieka Anša Labrenča ģimenē. Pēc Pirmā pasaules kara sākšanās viņu iesauca [[Krievijas impērija]]s armijā un nosūtīja mācīties uz 2. [[Kijeva]]s praporščiku skolu. 1915. gadā viņš piedalījās kaujās pie [[Daugavpils]], pēc tam [[Rumānija]]s frontē. 1917. gada oktobrī viņu ievēlēja par bataljona komandieri. 1918. gada februārī Labrenci demobilizēja, bet aprīlī viņš iestājās [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku divīzijas]] [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] 3. rotā, tad viņu paaugstināja par 1. rotas komandieri, bet 1918. gada 5. jūnijā par pulka komandiera palīgu. No 1918. gada 7. līdz 22. jūlijam viņš piedalījās baltgvardu sacelšanās apspiešanā [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]], pēc tam viņu iecēla par 6. Tukuma pulka komandieri. No 1918. gada augusta līdz novembrim Labrencis piedalījās kaujās pret [[Čehoslovāku leģioni|Čehoslovāku leģionu]], [[Kazaņa]]s un [[Simbirska]]s ieņemšanā. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā Labrencis cīnījās [[Padomju Latvijas armija]]s sastāvā un piedalījās Rīgas ieņemšanā 1919. gada 3. janvārī. 1919. gada ziemā un agrā pavasarī 6. latviešu strēlnieku pulks Labrenča vadībā piedalījās [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] kaujās pret Igaunijas bruņotajiem spēkiem pie [[Tartu]], [[Izborska]]s un [[Alūksne]]s. 1919. gada maijā viņu kā pulka komandieri iecēla arī par brigādes komandiera vietnieku, atkāpjoties uz Latgales fronti. 1919. gada 11. oktobrī - 18. novembrī 6. latviešu strēlnieku pulks Labrenča vadībā piedalījās [[Orlas-Kromu operācija|Orlas-Kromu operācijā]] pret Dienvidkrievijas bruņotajiem spēkiem. 1920. gada janvārī Labrenci iecēla par Latviešu strēlnieku divīzijas 2. brigādes komandieri un viņš piedalījās kaujās pret [[Mahno]] Revolucionāro Ukrainas nemiernieku armiju Ukrainā. [[Perekopa-Čongaras operācija]]s laikā 1920. gada 7.—12. novembrī Labrenča vadītie latviešu strēlnieki uzvarēja [[Pjotrs Vrangelis|Vrangeļa]] Krievu armiju un ieņēma [[Eipatorija]]s pilsētu un [[Saki]] izvietoja otrās latviešu brigādes štābu. 1920. gada 22. novembrī Labrenci nogalināja sakautās Mahno armijas kaujinieki, un viņu apbedīja Eipatorijas militārajā kapsētā. 1978. gada 25. oktobrī pie [[Saki]] atklāja pelēka granīta krūšutēlu (tēlnieks [[Leonīds Kristovskis]]).<ref>[https://geocaching.su/?pn=101&cid=25383 Революционный латышский комбриг] {{ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Labrencis, Fricis}} [[Kategorija:Kurzemes guberņā dzimušie]] [[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] Kā viens no pēdējiem 1920. gada 21. novembrī sadursmē ar [[Mahno]] karavīriem pie [[Saki]]em krita 2. brigādes komandieris [[Fricis Labrencis]]. iz7jnw47dp9foe853kjo8wso70onkqe 3671727 3671715 2022-08-17T15:25:23Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Fricis Labrencis | vārds_orig = | attēls = Лабренцис, Фрицис Ансович.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1894 | dz_mēnesis = 02 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1920 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Saki]], [[Krima]], {{UKR}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Ansis Labrencis | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = Brigādes komandieris | dienesta_laiks = 1915—1918 un 1918—1920 | valsts = {{flag|Krievijas Impērija}} <br />{{flag|KPFSR|1918}} | struktūra = Sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]], [[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Fricis Labrencis''' (1894—1920) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]], [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu sarkano strēlnieku pulka]] komandieris (1918). == Dzīvesgājums == Dzimis 1894. gada 5. februārī [[Dobeles apriņķis|Dobeles apriņķī]] zemnieka Anša Labrenča ģimenē. Pēc Pirmā pasaules kara sākšanās viņu iesauca [[Krievijas impērija]]s armijā un nosūtīja mācīties uz 2. [[Kijeva]]s praporščiku skolu. 1915. gadā viņš piedalījās kaujās pie [[Daugavpils]], pēc tam [[Rumānija]]s frontē. 1917. gada oktobrī viņu ievēlēja par bataljona komandieri. 1918. gada februārī Labrenci demobilizēja, bet aprīlī viņš iestājās [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku divīzijas]] [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] 3. rotā, tad viņu paaugstināja par 1. rotas komandieri, bet 1918. gada 5. jūnijā par pulka komandiera palīgu. No 1918. gada 7. līdz 22. jūlijam viņš piedalījās baltgvardu sacelšanās apspiešanā [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]], pēc tam viņu iecēla par 6. Tukuma pulka komandieri. No 1918. gada augusta līdz novembrim Labrencis piedalījās kaujās pret [[Čehoslovāku leģioni|Čehoslovāku leģionu]], [[Kazaņa]]s un [[Simbirska]]s ieņemšanā. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā Labrencis cīnījās [[Padomju Latvijas armija]]s sastāvā un piedalījās Rīgas ieņemšanā 1919. gada 3. janvārī. 1919. gada ziemā un agrā pavasarī 6. latviešu strēlnieku pulks Labrenča vadībā piedalījās [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] kaujās pret Igaunijas bruņotajiem spēkiem pie [[Tartu]], [[Izborska]]s un [[Alūksne]]s. 1919. gada maijā viņu kā pulka komandieri iecēla arī par brigādes komandiera vietnieku, atkāpjoties uz Latgales fronti. 1919. gada 11. oktobrī - 18. novembrī 6. latviešu strēlnieku pulks Labrenča vadībā piedalījās [[Orlas-Kromu operācija|Orlas-Kromu operācijā]] pret Dienvidkrievijas bruņotajiem spēkiem. 1920. gada janvārī Labrenci iecēla par Latviešu strēlnieku divīzijas 2. brigādes komandieri un viņš piedalījās kaujās pret [[Mahno]] Revolucionāro Ukrainas nemiernieku armiju Ukrainā. [[Perekopa-Čongaras operācija]]s laikā 1920. gada 7.—12. novembrī Labrenča vadītie latviešu strēlnieki uzvarēja [[Pjotrs Vrangelis|Vrangeļa]] Krievu armiju un ieņēma [[Eipatorija]]s pilsētu un [[Saki]] izvietoja otrās latviešu brigādes štābu. 1920. gada 22. novembrī Labrenci nogalināja sakautās Mahno armijas kaujinieki, un viņu apbedīja Eipatorijas militārajā kapsētā. 1978. gada 25. oktobrī pie [[Saki]] atklāja pelēka granīta krūšutēlu (tēlnieks [[Leonīds Kristovskis]]).<ref>[https://geocaching.su/?pn=101&cid=25383 Революционный латышский комбриг] {{ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Labrencis, Fricis}} [[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] kinwe0m0ztk6rzs805jv1d6g6id4kwc Dalībnieka diskusija:King Oroles11 3 519420 3671723 2022-08-17T15:19:23Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=King Oroles11}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 18.19 (EEST) r8timad1wunq4gvjm9689jured9ppu5 Dārgie pīšļi (romāns) 0 519421 3671734 2022-08-17T15:36:59Z XD991 108020 Jauna lapa: {{Grāmatas infokaste v2 | name = Dārgie pīšļi | attēls = | att_izm = | image_caption = | author = [[Elisa Sebolda]] | title_orig = ''The Lovely Bones'' | translator = | illustrator = | cover_artist = | country = {{USA}} | language = angļu | series = | subject = | genre = [[romāns]] | publisher = {{ubl|{{flaga|USA}} ''[[Little, Brown and Company]]... wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 | name = Dārgie pīšļi | attēls = | att_izm = | image_caption = | author = [[Elisa Sebolda]] | title_orig = ''The Lovely Bones'' | translator = | illustrator = | cover_artist = | country = {{USA}} | language = angļu | series = | subject = | genre = [[romāns]] | publisher = {{ubl|{{flaga|USA}} ''[[Little, Brown and Company]]''|{{flaga|Latvija}} ''[[Zvaigzne ABC]]''}} | pub_date = {{dat|2002}} | izdota latviski = | media_type = | pages = 312<ref name="ABC">{{tīmekļa atsauce |title=Dārgie pīšļi |url=https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/78228-dargie_pisli.html |website=[[Zvaigzne ABC]]}}</ref> | isbn = | oclc = | masa-izmērs = | preceded_by = | followed_by = }} '''"Dārgie pīšļi"''' ({{val|en|The Lovely Bones}}) ir amerikāņu rakstnieces [[Elisa Sebolda|Elisas Seboldas]] romāns, bestseleris, izdots 2002. gadā. 2009. gadā iznāca filmas [[Dārgie pīšļi|ekranizācija]], tās režisors – [[Pīters Džeksons]]. Latviešu valodā grāmatu izdeva apgāds "[[Zvaigzne ABC]]" [[Daina Grigorjeviča|Dainas Grigorjevičas]] tulkojumā.<ref name="ABC"/> == Sižets == {{grāmatas satura brīdinājums}} Grāmatas notikumi atstāstīti no četrpadsmitgadīgās meitenes Sjūzijas Selmonas skatu punkta, kuru 1973. gada 6. decembrī izvaroja, nogalināja un pēc tam sadalīja līķi viņas kaimiņš Džordžs Hārvijs. Uz turpmākiem gadiem Sūzija nonāk savā personīgajā paradīzē, no kuras vēro savus radus un slepkavu, domājot par viņu likteņiem. Sjūzija nespēj ietekmēt to, kas notiek uz Zemes, taču pāris reizes viņai uz īsu brīdi izdodas parādīties savas ģimenes priekšā, vienreiz tai izdevās iemiesoties savas klasesbiedrenes Rūtas Konorsas ķermenī un noskūpstīt puisi, kurā Sjūzija iemīlējās neilgi pirms nāves. Romāna sižets ir lineārs, gandrīz viss stāstījums nonāk pie tā, ka Sūzija "no augšas" redz, kas notiek pēc viņas nāves, un komentē notiekošo, dažkārt ar īsiem ekskursiem pagātnē vai nākotnē. Sižets sākoties ar Sjūzijas slepkavību seko līdzi Salmonu ģimenes izjukšanai un beidzas ar bērna piedzimšanu Lindsijai, Sjūzijas jaunākajai māsai. == Tēli == Izņemot Sjūziju Selmonu ģimenē ir tēvs Džeks, māte Ebigeila, māsa Lindsija, brālis Baklijs un vecmāte Lina. Džeks paliek apsēsts ar meitas slepkavas meklēšanu, līdz ar ko atsvešinās no pārējiem ģimenes locekļiem un Ebigeila nolemj pamest visus un pārcelties uz citu [[ASV štati|štatu]]. Pirms aizbraukšanas viņai uz īsu brīdi sākās romāns ar detektīvu Leonu Fenermanu, kurš izmeklē Sjūzijas slepkavību. Pēc klejošanas pa valsti, Ebigeila apmetās [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Pēc strīda ar Bakliju, kurš izauga ar sajūtu, ka zaudēja visu ģimeni, Džeks piedzīvo nopietnu sirdstrieku. Lindsija pabeidza koledžu un kļuva par psihoterapeiti, viņai un viņas skolas biedram piedzima bērns. Pēc vairākiem gadiem nomira vecmāte Lina. Sjūzijas slepkava ir Džordžs Hārvijs, 30–40 gadus vecs vīrietis, kurš kļuva par Selmonu ģimenes kaimiņu, atbraucot Noristaunas pilsētā [[Filadelfija]]s tuvumā. Hārvijs nodarbojas ar to, ka būvē leļļu mājas, kā arī nogalina un izvaro nepilngadīgās meitenes visā valstī. Policija tā arī nenotvēra Hārviju un viņš palika nesodīts. Arī Lindsija nopratot, ka viņš ir slepkava, bija paspējusi ieklīst Hārvija mājā, lai atrastu pieradījumus. Hārvijs viņu pieķēra savā mājā, taču Lindsijai izdevās aizbēgt. Vēlāk Hārvijs pameta pilsētu un aizbrauca uz Ņugemširu, kur ar viņu notika nelaimes gadījums – Hārvijs nokrita aizā, meklējot kārtējo upuri. Vēl viens svarīgs tēls ir meitene Rūta Konorsa, kurai Sjūzija pieskarās, pametot dzīvo pasauli. Grāmatā ir daudz tēlu, katram no viņiem ir sava loma Sūzijas Salmonas dzīvē un nāvē. Lai gan slepkavība paliek neatklāta (pēc vairākiem gadiem policija uzara kukurūzas lauku, kur tika nogalināta meitene un atrada pudeli ar limonādi, uz kuras bija Hārvija un Sjūzijas pirkstu nospiedumi, kas padarīja Hārviju par galveno aizdomās turamo meitenes nāvē), Sjūzija vienmēr ir visu romānu tēlu prātos. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2002. gada romāni]] [[Kategorija:Romāni angļu valodā]] tv9vpbxy4q1ov42gc6cnwaqeo9alt3f 3671783 3671734 2022-08-17T18:11:24Z Egilus 27634 pareizr. wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 | name = Dārgie pīšļi | attēls = | att_izm = | image_caption = | author = [[Elisa Sebolda]] | title_orig = ''The Lovely Bones'' | translator = | illustrator = | cover_artist = | country = {{USA}} | language = angļu | series = | subject = | genre = [[romāns]] | publisher = {{ubl|{{flaga|USA}} ''[[Little, Brown and Company]]''|{{flaga|Latvija}} ''[[Zvaigzne ABC]]''}} | pub_date = {{dat|2002}} | izdota latviski = | media_type = | pages = 312<ref name="ABC">{{tīmekļa atsauce |title=Dārgie pīšļi |url=https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/78228-dargie_pisli.html |website=[[Zvaigzne ABC]]}}</ref> | isbn = | oclc = | masa-izmērs = | preceded_by = | followed_by = }} '''"Dārgie pīšļi"''' ({{val|en|The Lovely Bones}}) ir amerikāņu rakstnieces [[Elisa Sebolda|Elisas Seboldas]] romāns, kas izdots 2002. gadā. 2009. gadā iznāca grāmatas ekranizācija, tās režisors — [[Pīters Džeksons]]. Latviešu valodā grāmatu izdeva apgāds "[[Zvaigzne ABC]]" [[Daina Grigorjeviča|Dainas Grigorjevičas]] tulkojumā.<ref name="ABC"/> == Sižets == {{grāmatas satura brīdinājums}} Grāmatas notikumi atstāstīti no četrpadsmitgadīgās meitenes Sjūzijas Selmonas skatu punkta, kuru 1973. gada 6. decembrī izvaroja, nogalināja un pēc tam sadalīja līķi viņas kaimiņš Džordžs Hārvijs. Uz turpmākiem gadiem Sūzija nonāk savā personīgajā paradīzē, no kuras vēro savus radus un slepkavu, domājot par viņu likteņiem. Sjūzija nespēj ietekmēt to, kas notiek uz Zemes, taču pāris reizes viņai uz īsu brīdi izdodas parādīties savas ģimenes priekšā, vienreiz tai izdevās iemiesoties savas klasesbiedrenes Rūtas Konorsas ķermenī un noskūpstīt puisi, kurā Sjūzija iemīlējās neilgi pirms nāves. Romāna sižets ir lineārs, gandrīz viss stāstījums nonāk pie tā, ka Sjūzija "no augšas" redz, kas notiek pēc viņas nāves, un komentē notiekošo, dažkārt ar īsiem ekskursiem pagātnē vai nākotnē. Sižets, sākoties ar Sjūzijas slepkavību, seko līdzi Salmonu ģimenes izjukšanai un beidzas ar bērna piedzimšanu Lindsijai, Sjūzijas jaunākajai māsai. == Tēli == Bez Sjūzijas Selmonu ģimenē ir tēvs Džeks, māte Ebigeila, māsa Lindsija, brālis Baklijs un vecāmāte Lina. Džeks paliek apsēsts ar meitas slepkavas meklēšanu, līdz ar ko atsvešinās no pārējiem ģimenes locekļiem un Ebigeila nolemj pamest visus un pārcelties uz citu [[ASV štati|štatu]]. Pirms aizbraukšanas viņai uz īsu brīdi sākās romāns ar detektīvu Leonu Fenermanu, kurš izmeklē Sjūzijas slepkavību. Pēc klejošanas pa valsti, Ebigeila apmetās [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Pēc strīda ar Bakliju, kurš izauga ar sajūtu, ka zaudējis visu ģimeni, Džeks piedzīvo nopietnu sirdstrieku. Lindsija pabeidza koledžu un kļuva par psihoterapeiti, viņai un viņas skolas biedram piedzima bērns. Pēc vairākiem gadiem nomira vecāmāte Lina. Sjūzijas slepkava ir Džordžs Hārvijs, 30—40 gadus vecs vīrietis, kurš kļuva par Selmonu ģimenes kaimiņu, atbraucot Noristaunas pilsētā [[Filadelfija]]s tuvumā. Hārvijs nodarbojas ar to, ka būvē leļļu mājas, kā arī nogalina un izvaro nepilngadīgās meitenes pa visu valsti. Policija tā arī nenotvēra Hārviju un viņš palika nesodīts. Arī Lindsija, noprotot, ka viņš ir slepkava, bija paspējusi ieklīst Hārvija mājā, lai atrastu pierādījumus. Hārvijs viņu pieķēra savā mājā, taču Lindsijai izdevās aizbēgt. Vēlāk Hārvijs pameta pilsētu un aizbrauca uz Ņūhempšīru, kur ar viņu notika nelaimes gadījums — Hārvijs nokrita aizā, meklējot kārtējo upuri. Vēl viens svarīgs tēls ir meitene Rūta Konorsa, kurai Sjūzija pieskārās, pametot dzīvo pasauli. Grāmatā ir daudz tēlu, katram no viņiem ir sava loma Sjūzijas Salmonas dzīvē un nāvē. Lai gan slepkavība paliek neatklāta (pēc vairākiem gadiem policija uzraka kukurūzas lauku, kur tika nogalināta meitene, un atrada pudeli ar limonādi, uz kuras bija Hārvija un Sjūzijas pirkstu nospiedumi, kas padarīja Hārviju par galveno aizdomās turamo meitenes nāvē), Sjūzija vienmēr ir visu romānu tēlu prātos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2002. gada romāni]] [[Kategorija:Romāni angļu valodā]] ews7tvxafvq23yqtwqtp9f44wlmja1e 3671786 3671783 2022-08-17T18:12:47Z Egilus 27634 Ārējās saites izrādījās liekas wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 | name = Dārgie pīšļi | attēls = | att_izm = | image_caption = | author = [[Elisa Sebolda]] | title_orig = ''The Lovely Bones'' | translator = | illustrator = | cover_artist = | country = {{USA}} | language = angļu | series = | subject = | genre = [[romāns]] | publisher = {{ubl|{{flaga|USA}} ''[[Little, Brown and Company]]''|{{flaga|Latvija}} ''[[Zvaigzne ABC]]''}} | pub_date = {{dat|2002}} | izdota latviski = | media_type = | pages = 312<ref name="ABC">{{tīmekļa atsauce |title=Dārgie pīšļi |url=https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/78228-dargie_pisli.html |website=[[Zvaigzne ABC]]}}</ref> | isbn = | oclc = | masa-izmērs = | preceded_by = | followed_by = }} '''"Dārgie pīšļi"''' ({{val|en|The Lovely Bones}}) ir amerikāņu rakstnieces [[Elisa Sebolda|Elisas Seboldas]] romāns, kas izdots 2002. gadā. 2009. gadā iznāca grāmatas ekranizācija, tās režisors — [[Pīters Džeksons]]. Latviešu valodā grāmatu izdeva apgāds "[[Zvaigzne ABC]]" [[Daina Grigorjeviča|Dainas Grigorjevičas]] tulkojumā.<ref name="ABC"/> == Sižets == {{grāmatas satura brīdinājums}} Grāmatas notikumi atstāstīti no četrpadsmitgadīgās meitenes Sjūzijas Selmonas skatu punkta, kuru 1973. gada 6. decembrī izvaroja, nogalināja un pēc tam sadalīja līķi viņas kaimiņš Džordžs Hārvijs. Uz turpmākiem gadiem Sūzija nonāk savā personīgajā paradīzē, no kuras vēro savus radus un slepkavu, domājot par viņu likteņiem. Sjūzija nespēj ietekmēt to, kas notiek uz Zemes, taču pāris reizes viņai uz īsu brīdi izdodas parādīties savas ģimenes priekšā, vienreiz tai izdevās iemiesoties savas klasesbiedrenes Rūtas Konorsas ķermenī un noskūpstīt puisi, kurā Sjūzija iemīlējās neilgi pirms nāves. Romāna sižets ir lineārs, gandrīz viss stāstījums nonāk pie tā, ka Sjūzija "no augšas" redz, kas notiek pēc viņas nāves, un komentē notiekošo, dažkārt ar īsiem ekskursiem pagātnē vai nākotnē. Sižets, sākoties ar Sjūzijas slepkavību, seko līdzi Salmonu ģimenes izjukšanai un beidzas ar bērna piedzimšanu Lindsijai, Sjūzijas jaunākajai māsai. == Tēli == Bez Sjūzijas Selmonu ģimenē ir tēvs Džeks, māte Ebigeila, māsa Lindsija, brālis Baklijs un vecāmāte Lina. Džeks paliek apsēsts ar meitas slepkavas meklēšanu, līdz ar ko atsvešinās no pārējiem ģimenes locekļiem un Ebigeila nolemj pamest visus un pārcelties uz citu [[ASV štati|štatu]]. Pirms aizbraukšanas viņai uz īsu brīdi sākās romāns ar detektīvu Leonu Fenermanu, kurš izmeklē Sjūzijas slepkavību. Pēc klejošanas pa valsti, Ebigeila apmetās [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Pēc strīda ar Bakliju, kurš izauga ar sajūtu, ka zaudējis visu ģimeni, Džeks piedzīvo nopietnu sirdstrieku. Lindsija pabeidza koledžu un kļuva par psihoterapeiti, viņai un viņas skolas biedram piedzima bērns. Pēc vairākiem gadiem nomira vecāmāte Lina. Sjūzijas slepkava ir Džordžs Hārvijs, 30—40 gadus vecs vīrietis, kurš kļuva par Selmonu ģimenes kaimiņu, atbraucot Noristaunas pilsētā [[Filadelfija]]s tuvumā. Hārvijs nodarbojas ar to, ka būvē leļļu mājas, kā arī nogalina un izvaro nepilngadīgās meitenes pa visu valsti. Policija tā arī nenotvēra Hārviju un viņš palika nesodīts. Arī Lindsija, noprotot, ka viņš ir slepkava, bija paspējusi ieklīst Hārvija mājā, lai atrastu pierādījumus. Hārvijs viņu pieķēra savā mājā, taču Lindsijai izdevās aizbēgt. Vēlāk Hārvijs pameta pilsētu un aizbrauca uz Ņūhempšīru, kur ar viņu notika nelaimes gadījums — Hārvijs nokrita aizā, meklējot kārtējo upuri. Vēl viens svarīgs tēls ir meitene Rūta Konorsa, kurai Sjūzija pieskārās, pametot dzīvo pasauli. Grāmatā ir daudz tēlu, katram no viņiem ir sava loma Sjūzijas Salmonas dzīvē un nāvē. Lai gan slepkavība paliek neatklāta (pēc vairākiem gadiem policija uzraka kukurūzas lauku, kur tika nogalināta meitene, un atrada pudeli ar limonādi, uz kuras bija Hārvija un Sjūzijas pirkstu nospiedumi, kas padarīja Hārviju par galveno aizdomās turamo meitenes nāvē), Sjūzija vienmēr ir visu romānu tēlu prātos. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2002. gada romāni]] [[Kategorija:Romāni angļu valodā]] 1bjtlhbqhehaff2663iz2dumk4gjbhj Dalībnieka diskusija:Uzoma Ozurumba 3 519422 3671739 2022-08-17T15:43:18Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Uzoma Ozurumba}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 18.43 (EEST) 1klbnlmqzq04lcb8lycgtrmonkgwiv2 Losandželosas policijas departaments 0 519423 3671765 2022-08-17T17:26:34Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = žetons | flag = Flag of the New York City Police Department.svg{{!}}border | flagcaption = | imagesize = | motto = ''Fidelis ad M... wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = žetons | flag = Flag of the New York City Police Department.svg{{!}}border | flagcaption = | imagesize = | motto = ''Fidelis ad Mortem'' | mottotranslated = | mission = | formedyear = 1845<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140122230347/http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |archivedate={{dat|2014|01|22||bez}} }}</ref> | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 50 676 (uniformētais personāls)<ref>{{nowrap|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/faq/faq_police.shtml|work=City of New York|author=New York City Police Department|title=FAQ}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|5,4 miljardi}}<ref>https://council.nyc.gov/budget/wp-content/uploads/sites/54/2021/03/056-NYPD.pdf</ref> | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = 8,804,190<ref>http://blogs.wsj.com/metropolis/2014/03/27/new-york-city-population-hits-record-high/</ref>(2020) | legaljuris = [[Ņujorka]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = ''[[1 Police Plaza]]'' | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 48 585 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Kīčanta Sīvela]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 8839 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 11 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 8 | animal1type = Zirgi | animals1 = 120 | animal2type = Suņi | animals2 = 31 vācu aitusuņi<br />3 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = {{URL|http://www.nyc.gov/html/nypd|www.NYC.gov}} | footnotes = | reference = }} '''Ņujorkas policijas departaments''' ({{val|en|New York City Police Department}}, '''NYPD''', '''NYCPD'''), oficiāli '''Ņujorkas pilsētas policijas departaments''' (''City of New York Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1845. gadā, tā ir lielākā pašvaldības policija ASV. a1zt9q3uloa1vr5hdel4kokbpsoxf8x 3671766 3671765 2022-08-17T17:32:11Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = 1845<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140122230347/http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |archivedate={{dat|2014|01|22||bez}} }}</ref> | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 50 676 (uniformētais personāls)<ref>{{nowrap|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/faq/faq_police.shtml|work=City of New York|author=New York City Police Department|title=FAQ}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|5,4 miljardi}}<ref>https://council.nyc.gov/budget/wp-content/uploads/sites/54/2021/03/056-NYPD.pdf</ref> | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = 8,804,190<ref>http://blogs.wsj.com/metropolis/2014/03/27/new-york-city-population-hits-record-high/</ref>(2020) | legaljuris = [[Ņujorka]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = ''[[1 Police Plaza]]'' | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 48 585 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Kīčanta Sīvela]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 8839 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 11 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 8 | animal1type = Zirgi | animals1 = 120 | animal2type = Suņi | animals2 = 31 vācu aitusuņi<br />3 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = {{URL|http://www.nyc.gov/html/nypd|www.NYC.gov}} | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1845. gadā, tā ir lielākā pašvaldības policija ASV. efz67pwumd0mnv4j5cpbhri1s5a7eri 3671767 3671766 2022-08-17T17:34:05Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = 1845<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140122230347/http://www.policetestguide.com/resources/new-york-police-department/ |archivedate={{dat|2014|01|22||bez}} }}</ref> | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 50 676 (uniformētais personāls)<ref>{{nowrap|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/faq/faq_police.shtml|work=City of New York|author=New York City Police Department|title=FAQ}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|5,4 miljardi}}<ref>https://council.nyc.gov/budget/wp-content/uploads/sites/54/2021/03/056-NYPD.pdf</ref> | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = 8,804,190<ref>http://blogs.wsj.com/metropolis/2014/03/27/new-york-city-population-hits-record-high/</ref>(2020) | legaljuris = [[Ņujorka]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = ''[[1 Police Plaza]]'' | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 48 585 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Kīčanta Sīvela]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 8839 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 11 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 8 | animal1type = Zirgi | animals1 = 120 | animal2type = Suņi | animals2 = 31 vācu aitusuņi<br />3 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = {{URL|http://www.nyc.gov/html/nypd|www.NYC.gov}} | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1845. gadā, tā ir lielākā pašvaldības policija ASV. == Atsauces == flbrp7zcvyi822iga46kx7zgpzynuop 3671769 3671767 2022-08-17T17:35:23Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 50 676 (uniformētais personāls)<ref>{{nowrap|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/faq/faq_police.shtml|work=City of New York|author=New York City Police Department|title=FAQ}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|5,4 miljardi}}<ref>https://council.nyc.gov/budget/wp-content/uploads/sites/54/2021/03/056-NYPD.pdf</ref> | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = 8,804,190<ref>http://blogs.wsj.com/metropolis/2014/03/27/new-york-city-population-hits-record-high/</ref>(2020) | legaljuris = [[Ņujorka]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = ''[[1 Police Plaza]]'' | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 48 585 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Kīčanta Sīvela]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 8839 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 11 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 8 | animal1type = Zirgi | animals1 = 120 | animal2type = Suņi | animals2 = 31 vācu aitusuņi<br />3 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = {{URL|http://www.nyc.gov/html/nypd|www.NYC.gov}} | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1845. gadā, tā ir lielākā pašvaldības policija ASV. == Atsauces == 9qbnpxu1isroo9hdfdlzro2lz7uuudn 3671770 3671769 2022-08-17T17:37:06Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 50 676 (uniformētais personāls)<ref>{{nowrap|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/faq/faq_police.shtml|work=City of New York|author=New York City Police Department|title=FAQ}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|5,4 miljardi}}<ref>https://council.nyc.gov/budget/wp-content/uploads/sites/54/2021/03/056-NYPD.pdf</ref> | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = 8,804,190<ref>http://blogs.wsj.com/metropolis/2014/03/27/new-york-city-population-hits-record-high/</ref>(2020) | legaljuris = [[Ņujorka]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = ''[[1 Police Plaza]]'' | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 48 585 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Kīčanta Sīvela]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 8839 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 11 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 8 | animal1type = Zirgi | animals1 = 120 | animal2type = Suņi | animals2 = 31 vācu aitusuņi<br />3 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = {{URL|http://www.nyc.gov/html/nypd|www.NYC.gov}} | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1845. gadā, tā ir lielākā pašvaldības policija ASV. == Atsauces == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] ey8qr6eur9ri52px042n2xo1j1wv0v9 3671771 3671770 2022-08-17T17:41:03Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 50 676 (uniformētais personāls)<ref>{{nowrap|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/faq/faq_police.shtml|work=City of New York|author=New York City Police Department|title=FAQ}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|5,4 miljardi}}<ref>https://council.nyc.gov/budget/wp-content/uploads/sites/54/2021/03/056-NYPD.pdf</ref> | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = 8,804,190<ref>http://blogs.wsj.com/metropolis/2014/03/27/new-york-city-population-hits-record-high/</ref>(2020) | legaljuris = [[Ņujorka]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = ''[[1 Police Plaza]]'' | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 48 585 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Kīčanta Sīvela]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 8839 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 11 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 8 | animal1type = Zirgi | animals1 = 120 | animal2type = Suņi | animals2 = 31 vācu aitusuņi<br />3 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = [[https://www.lapdonline.org/]] | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. == Atsauces == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] te9f23hjsn39ms5tcjkkws6lydwrlhg 3671772 3671771 2022-08-17T17:41:59Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 50 676 (uniformētais personāls)<ref>{{nowrap|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/faq/faq_police.shtml|work=City of New York|author=New York City Police Department|title=FAQ}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|5,4 miljardi}}<ref>https://council.nyc.gov/budget/wp-content/uploads/sites/54/2021/03/056-NYPD.pdf</ref> | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = ''[[1 Police Plaza]]'' | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 48 585 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Kīčanta Sīvela]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 8839 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 11 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 8 | animal1type = Zirgi | animals1 = 120 | animal2type = Suņi | animals2 = 31 vācu aitusuņi<br />3 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. == Atsauces == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] kyx8fvjtcp10zass9mvss4xd9h07dkg 3671773 3671772 2022-08-17T17:46:47Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 50 676 (uniformētais personāls)<ref>{{nowrap|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/faq/faq_police.shtml|work=City of New York|author=New York City Police Department|title=FAQ}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|5,4 miljardi}}<ref>https://council.nyc.gov/budget/wp-content/uploads/sites/54/2021/03/056-NYPD.pdf</ref> | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = ''[[1 Police Plaza]]'' | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 48 585 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Kīčanta Sīvela]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 6000 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 2 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 26 | aircraft2type = Lidmašīnas | aircraft2 = 3 | animal1type = Zirgi | animals1 = 40 | animal2type = Suņi | animals2 = 20 vācu aitusuņi<br />2 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. == Atsauces == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] ewm1djujkzahglghgtqwa5dnwu9uepk 3671774 3671773 2022-08-17T17:49:06Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 50 676 (uniformētais personāls)<ref>{{nowrap|http://www.nyc.gov/html/nypd/html/faq/faq_police.shtml|work=City of New York|author=New York City Police Department|title=FAQ}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|5,4 miljardi}}<ref>https://council.nyc.gov/budget/wp-content/uploads/sites/54/2021/03/056-NYPD.pdf</ref> | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = 100 West 1st Street Losandželosa, Kalifornija, ASV | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 48 585 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Kīčanta Sīvela]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 6000 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 2 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 26 | aircraft2type = Lidmašīnas | aircraft2 = 3 | animal1type = Zirgi | animals1 = 40 | animal2type = Suņi | animals2 = 20 vācu aitusuņi<br />2 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. == Atsauces == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] moupjd795jjz9pagywgumbvrn1llfyc 3671775 3671774 2022-08-17T17:57:28Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 12 000 (uniformētais personāls)<ref>web.archive.org/web/20200714185818/https://www.usatoday.com/story/money/2020/06/26/how-much-money-goes-to-police-departments-in-americas-largest-cities/112004904/</ref> | volunteers = | budget = {{US$|1,19 miljardi}} | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = LA County Incorporated Areas Los Angeles highlighted.svg | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = 100 West 1st Street Losandželosa, Kalifornija, ASV | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 12 000 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Mičels Mūrs]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 6000 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 2 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 26 | aircraft2type = Lidmašīnas | aircraft2 = 3 | animal1type = Zirgi | animals1 = 40 | animal2type = Suņi | animals2 = 20 vācu aitusuņi<br />2 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. == Atsauces == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] tu4718dxhdbbcr6aaepl3zieysj1k03 3671776 3671775 2022-08-17T17:58:36Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 12 000 (uniformētais personāls)<ref>web.archive.org/web/20200714185818/https://www.usatoday.com/story/money/2020/06/26/how-much-money-goes-to-police-departments-in-americas-largest-cities/112004904/</ref> | volunteers = | budget = {{US$|1,19 miljardi}} | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = LA County Incorporated Areas Los Angeles highlighted.svg | sizearea = {{convert|503|sqmi|km2|abbr=on}} | sizepopulation = | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = 100 West 1st Street Losandželosa, Kalifornija, ASV | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Police Officer | sworn officers = 34 413 (2011/12) | civilians = 14 172 (2010)<br><br><br>5147 (2009) | total employees = 12 000 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Mičels Mūrs]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 6000 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 2 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 26 | aircraft2type = Lidmašīnas | aircraft2 = 3 | animal1type = Zirgi | animals1 = 40 | animal2type = Suņi | animals2 = 20 vācu aitusuņi<br />2 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. == Atsauces == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] qkk6q16f9nqb4nzltrg9ynunx4w4i45 3671780 3671776 2022-08-17T18:04:58Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 12 000 (uniformētais personāls)<ref>web.archive.org/web/20200714185818/https://www.usatoday.com/story/money/2020/06/26/how-much-money-goes-to-police-departments-in-americas-largest-cities/112004904/</ref> | volunteers = | budget = {{US$|1,19 miljardi}} | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = LA County Incorporated Areas Los Angeles highlighted.svg | sizearea = {{convert|503|sqmi|km2|abbr=on}} | sizepopulation = 3,979,576 (2019) | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = Losandželosas pilsētas Padome | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = 100 West 1st Street Losandželosa, Kalifornija, ASV | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Policijas virsnieks | sworn officers = 9,974 (2020) | civilians = | total employees = 12 000 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Mičels Mūrs]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 6000 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 2 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 26 | aircraft2type = Lidmašīnas | aircraft2 = 3 | animal1type = Zirgi | animals1 = 40 | animal2type = Suņi | animals2 = 20 vācu aitusuņi<br />2 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. == Atsauces == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] oyc7w5v2c55njw9rr4zz1jvlsneosgn 3671787 3671780 2022-08-17T18:17:17Z ZANDMANIS 91184 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 12 000 (uniformētais personāls)<ref>web.archive.org/web/20200714185818/https://www.usatoday.com/story/money/2020/06/26/how-much-money-goes-to-police-departments-in-americas-largest-cities/112004904/</ref> | volunteers = | budget = {{US$|1,19 miljardi}} | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = LA County Incorporated Areas Los Angeles highlighted.svg | sizearea = {{convert|503|sqmi|km2|abbr=on}} | sizepopulation = 3,979,576 (2019) | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = Losandželosas pilsētas Padome | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = 100 West 1st Street Losandželosa, Kalifornija, ASV | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Policijas virsnieks | sworn officers = 9,974 (2020) | civilians = | total employees = 12 000 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Mičels Mūrs]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 6000 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 2 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 26 | aircraft2type = Lidmašīnas | aircraft2 = 3 | animal1type = Zirgi | animals1 = 40 | animal2type = Suņi | animals2 = 20 vācu aitusuņi<br />2 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. Departamenta organizācija ir sarežģīta, ietverot 21 nodaļu (staciju), kas sagrupētas četros birojos Operāciju pārvaldē; vairākas nodaļas Īpašo operāciju biroja Detektīvu birojā; un specializētās vienības, piemēram, [[SWAT]], [[K-9]], jātnieku policija, gaisa atbalsts un Smago noziegumu nodaļa, kas atrodas Terorisma un īpašo operāciju birojā. Citi biroji atbalsta policijas priekšnieku tādās jomās kā konstitucionālā policija un profesionālie standarti, savukārt Atbalsta dienestu birojs cita starpā aptver telpu pārvaldību, personāla apmācību. Neatkarīgas izmeklēšanas komisija dokumentē policijas brutalitāti, korupcijas un diskriminējošas policijas darbību diskriminējošu gadījumu vēsturi policijas departamentā<ref>https://books.google.lv/books?id=KjrDngEACAAJ&redir_esc=y</ref><ref>https://books.google.lv/books?id=C0dwDwAAQBAJ&redir_esc=y</ref>. == Atsauces == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] b22s9a0qhzpv4sxml7nkxuybuqko86m 3671788 3671787 2022-08-17T18:17:54Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 12 000 (uniformētais personāls)<ref>web.archive.org/web/20200714185818/https://www.usatoday.com/story/money/2020/06/26/how-much-money-goes-to-police-departments-in-americas-largest-cities/112004904/</ref> | volunteers = | budget = {{US$|1,19 miljardi}} | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = LA County Incorporated Areas Los Angeles highlighted.svg | sizearea = {{convert|503|sqmi|km2|abbr=on}} | sizepopulation = 3,979,576 (2019) | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = Losandželosas pilsētas Padome | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = 100 West 1st Street Losandželosa, Kalifornija, ASV | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Policijas virsnieks | sworn officers = 9,974 (2020) | civilians = | total employees = 12 000 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Mičels Mūrs]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 6000 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 2 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 26 | aircraft2type = Lidmašīnas | aircraft2 = 3 | animal1type = Zirgi | animals1 = 40 | animal2type = Suņi | animals2 = 20 vācu aitusuņi<br />2 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. Departamenta organizācija ir sarežģīta, ietverot 21 nodaļu (staciju), kas sagrupētas četros birojos Operāciju pārvaldē; vairākas nodaļas Īpašo operāciju biroja Detektīvu birojā; un specializētās vienības, piemēram, [[SWAT]], [[K-9]], jātnieku policija, gaisa atbalsts un Smago noziegumu nodaļa, kas atrodas Terorisma un īpašo operāciju birojā. Citi biroji atbalsta policijas priekšnieku tādās jomās kā konstitucionālā policija un profesionālie standarti, savukārt Atbalsta dienestu birojs cita starpā aptver telpu pārvaldību, personāla apmācību. Neatkarīgas izmeklēšanas komisija dokumentē policijas brutalitāti, korupcijas un diskriminējošas policijas darbību diskriminējošu gadījumu vēsturi policijas departamentā<ref>https://books.google.lv/books?id=KjrDngEACAAJ&redir_esc=y</ref><ref>https://books.google.lv/books?id=C0dwDwAAQBAJ&redir_esc=y</ref>. == Atsauces == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] 7xdtk3n6yev9d6dvojs4y3g2ip9a4c2 3671789 3671788 2022-08-17T18:19:36Z ZANDMANIS 91184 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 12 000 (uniformētais personāls)<ref>web.archive.org/web/20200714185818/https://www.usatoday.com/story/money/2020/06/26/how-much-money-goes-to-police-departments-in-americas-largest-cities/112004904/</ref> | volunteers = | budget = {{US$|1,19 miljardi}} | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = LA County Incorporated Areas Los Angeles highlighted.svg | sizearea = {{convert|503|sqmi|km2|abbr=on}} | sizepopulation = 3,979,576 (2019) | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = Losandželosas pilsētas Padome | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = 100 West 1st Street Losandželosa, Kalifornija, ASV | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Policijas virsnieks | sworn officers = 9,974 (2020) | civilians = 3000 | total employees = 12 000 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Mičels Mūrs]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 6000 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 2 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 26 | aircraft2type = Lidmašīnas | aircraft2 = 3 | animal1type = Zirgi | animals1 = 40 | animal2type = Suņi | animals2 = 20 vācu aitusuņi<br />2 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. Departamenta organizācija ir sarežģīta, ietverot 21 nodaļu (staciju), kas sagrupētas četros birojos Operāciju pārvaldē; vairākas nodaļas Īpašo operāciju biroja Detektīvu birojā; un specializētās vienības, piemēram, [[SWAT]], [[K-9]], jātnieku policija, gaisa atbalsts un Smago noziegumu nodaļa, kas atrodas Terorisma un īpašo operāciju birojā. Citi biroji atbalsta policijas priekšnieku tādās jomās kā konstitucionālā policija un profesionālie standarti, savukārt Atbalsta dienestu birojs cita starpā aptver telpu pārvaldību, personāla apmācību. Neatkarīgas izmeklēšanas komisija dokumentē policijas brutalitāti, korupcijas un policijas darbību diskriminējošu gadījumu vēsturi policijas departamentā<ref>https://books.google.lv/books?id=KjrDngEACAAJ&redir_esc=y</ref><ref>https://books.google.lv/books?id=C0dwDwAAQBAJ&redir_esc=y</ref>. == Atsauces == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] 3ai2t1rkrg3s2n32zdaiysetaoe3ls5 3671791 3671789 2022-08-17T18:20:49Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 12 000 (uniformētais personāls)<ref>web.archive.org/web/20200714185818/https://www.usatoday.com/story/money/2020/06/26/how-much-money-goes-to-police-departments-in-americas-largest-cities/112004904/</ref> | volunteers = | budget = {{US$|1,19 miljardi}} | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = LA County Incorporated Areas Los Angeles highlighted.svg | sizearea = {{convert|503|sqmi|km2|abbr=on}} | sizepopulation = 3,979,576 (2019) | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = Losandželosas pilsētas Padome | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = 100 West 1st Street Losandželosa, Kalifornija, ASV | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Policijas virsnieks | sworn officers = 9,974 (2020) | civilians = 3000 | total employees = 12 000 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Mičels Mūrs]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 6000 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 2 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 26 | aircraft2type = Lidmašīnas | aircraft2 = 3 | animal1type = Zirgi | animals1 = 40 | animal2type = Suņi | animals2 = 20 vācu aitusuņi<br />2 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. Departamenta organizācija ir sarežģīta, ietverot 21 nodaļu (staciju), kas sagrupētas četros birojos Operāciju pārvaldē; vairākas nodaļas Īpašo operāciju biroja Detektīvu birojā; un specializētās vienības, piemēram, [[SWAT]], [[K-9]], jātnieku policija, gaisa atbalsts un Smago noziegumu nodaļa, kas atrodas Terorisma un īpašo operāciju birojā. Citi biroji atbalsta policijas priekšnieku tādās jomās kā konstitucionālā policija un profesionālie standarti, savukārt Atbalsta dienestu birojs cita starpā aptver telpu pārvaldību, personāla apmācību. Neatkarīgas izmeklēšanas komisija dokumentē policijas brutalitāti, korupcijas un policijas darbību diskriminējošu gadījumu vēsturi policijas departamentā<ref>https://books.google.lv/books?id=KjrDngEACAAJ&redir_esc=y</ref><ref>https://books.google.lv/books?id=C0dwDwAAQBAJ&redir_esc=y</ref>. == Atsauces == == Ārējās saites == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] akex1840tg02j2g9tn7g7eihpure5yy 3671792 3671791 2022-08-17T18:21:25Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 12 000 (uniformētais personāls)<ref>web.archive.org/web/20200714185818/https://www.usatoday.com/story/money/2020/06/26/how-much-money-goes-to-police-departments-in-americas-largest-cities/112004904/</ref> | volunteers = | budget = {{US$|1,19 miljardi}} | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = LA County Incorporated Areas Los Angeles highlighted.svg | sizearea = {{convert|503|sqmi|km2|abbr=on}} | sizepopulation = 3,979,576 (2019) | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = Losandželosas pilsētas Padome | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = 100 West 1st Street Losandželosa, Kalifornija, ASV | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Policijas virsnieks | sworn officers = 9,974 (2020) | civilians = 3000 | total employees = 12 000 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Mičels Mūrs]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 6000 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 2 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 26 | aircraft2type = Lidmašīnas | aircraft2 = 3 | animal1type = Zirgi | animals1 = 40 | animal2type = Suņi | animals2 = 20 vācu aitusuņi<br />2 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. Departamenta organizācija ir sarežģīta, ietverot 21 nodaļu (staciju), kas sagrupētas četros birojos Operāciju pārvaldē; vairākas nodaļas Īpašo operāciju biroja Detektīvu birojā; un specializētās vienības, piemēram, [[SWAT]], [[K-9]], jātnieku policija, gaisa atbalsts un Smago noziegumu nodaļa, kas atrodas Terorisma un īpašo operāciju birojā. Citi biroji atbalsta policijas priekšnieku tādās jomās kā konstitucionālā policija un profesionālie standarti, savukārt Atbalsta dienestu birojs cita starpā aptver telpu pārvaldību, personāla apmācību. Neatkarīgas izmeklēšanas komisija dokumentē policijas brutalitāti, korupcijas un policijas darbību diskriminējošu gadījumu vēsturi policijas departamentā<ref>https://books.google.lv/books?id=KjrDngEACAAJ&redir_esc=y</ref><ref>https://books.google.lv/books?id=C0dwDwAAQBAJ&redir_esc=y</ref>. == Atsauces == == Ārējās saites == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] pwfgcubbamuk6vzrb6omq4nf1w1j80t 3671793 3671792 2022-08-17T18:22:04Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 12 000 (uniformētais personāls)<ref>web.archive.org/web/20200714185818/https://www.usatoday.com/story/money/2020/06/26/how-much-money-goes-to-police-departments-in-americas-largest-cities/112004904/</ref> | volunteers = | budget = {{US$|1,19 miljardi}} | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = LA County Incorporated Areas Los Angeles highlighted.svg | sizearea = {{convert|503|sqmi|km2|abbr=on}} | sizepopulation = 3,979,576 (2019) | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = Losandželosas pilsētas Padome | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = 100 West 1st Street Losandželosa, Kalifornija, ASV | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Policijas virsnieks | sworn officers = 9,974 (2020) | civilians = 3000 | total employees = 12 000 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Mičels Mūrs]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 6000 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 2 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 26 | aircraft2type = Lidmašīnas | aircraft2 = 3 | animal1type = Zirgi | animals1 = 40 | animal2type = Suņi | animals2 = 20 vācu aitusuņi<br />2 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. Departamenta organizācija ir sarežģīta, ietverot 21 nodaļu (staciju), kas sagrupētas četros birojos Operāciju pārvaldē; vairākas nodaļas Īpašo operāciju biroja Detektīvu birojā; un specializētās vienības, piemēram, [[SWAT]], [[K-9]], jātnieku policija, gaisa atbalsts un Smago noziegumu nodaļa, kas atrodas Terorisma un īpašo operāciju birojā. Citi biroji atbalsta policijas priekšnieku tādās jomās kā konstitucionālā policija un profesionālie standarti, savukārt Atbalsta dienestu birojs cita starpā aptver telpu pārvaldību, personāla apmācību. Neatkarīgas izmeklēšanas komisija dokumentē policijas brutalitāti, korupcijas un policijas darbību diskriminējošu gadījumu vēsturi policijas departamentā<ref>https://books.google.lv/books?id=KjrDngEACAAJ&redir_esc=y</ref><ref>https://books.google.lv/books?id=C0dwDwAAQBAJ&redir_esc=y</ref>. == Ārējās saites== == Atsauces == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] gble4tfa5xoh91ws7y8anfnf3iodfly 3671794 3671793 2022-08-17T18:23:19Z ZANDMANIS 91184 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 12 000 (uniformētais personāls)<ref>web.archive.org/web/20200714185818/https://www.usatoday.com/story/money/2020/06/26/how-much-money-goes-to-police-departments-in-americas-largest-cities/112004904/</ref> | volunteers = | budget = {{US$|1,19 miljardi}} | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = LA County Incorporated Areas Los Angeles highlighted.svg | sizearea = {{convert|503|sqmi|km2|abbr=on}} | sizepopulation = 3,979,576 (2019) | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = Losandželosas pilsētas Padome | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = 100 West 1st Street Losandželosa, Kalifornija, ASV | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Policijas virsnieks | sworn officers = 9,974 (2020) | civilians = 3000 | total employees = 12 000 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Mičels Mūrs]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 6000 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 2 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 26 | aircraft2type = Lidmašīnas | aircraft2 = 3 | animal1type = Zirgi | animals1 = 40 | animal2type = Suņi | animals2 = 20 vācu aitusuņi<br />2 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. Departamenta organizācija ir sarežģīta, ietverot 21 nodaļu (staciju), kas sagrupētas četros birojos Operāciju pārvaldē; vairākas nodaļas Īpašo operāciju biroja Detektīvu birojā; un specializētās vienības, piemēram, [[SWAT]], [[K-9]], jātnieku policija, gaisa atbalsts un Smago noziegumu nodaļa, kas atrodas Terorisma un īpašo operāciju birojā. Citi biroji atbalsta policijas priekšnieku tādās jomās kā konstitucionālā policija un profesionālie standarti, savukārt Atbalsta dienestu birojs cita starpā aptver telpu pārvaldību, personāla apmācību. Neatkarīgas izmeklēšanas komisija dokumentē policijas brutalitāti, korupcijas un policijas darbību diskriminējošu gadījumu vēsturi policijas departamentā<ref>https://books.google.lv/books?id=KjrDngEACAAJ&redir_esc=y</ref><ref>https://books.google.lv/books?id=C0dwDwAAQBAJ&redir_esc=y</ref>. == Ārējās saites== * https://www.lapdonline.org/ == Atsauces == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] hrspdmpdy60n8mvamvf9eicljnforyg 3671798 3671794 2022-08-17T18:33:51Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 12 000 (uniformētais personāls)<ref>web.archive.org/web/20200714185818/https://www.usatoday.com/story/money/2020/06/26/how-much-money-goes-to-police-departments-in-americas-largest-cities/112004904/</ref> | volunteers = | budget = {{US$|1,19 miljardi}} | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = LA County Incorporated Areas Los Angeles highlighted.svg | sizearea = {{convert|503|sqmi|km2|abbr=on}} | sizepopulation = 3,979,576 (2019) | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = Losandželosas pilsētas Padome | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = 100 West 1st Street Losandželosa, Kalifornija, ASV | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Policijas virsnieks | sworn officers = 9,974 (2020) | civilians = 3000 | total employees = 12 000 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Mičels Mūrs]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 6000 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 2 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 26 | aircraft2type = Lidmašīnas | aircraft2 = 3 | animal1type = Zirgi | animals1 = 40 | animal2type = Suņi | animals2 = 20 vācu aitusuņi<br />2 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. Departamenta organizācija ir sarežģīta, ietverot 21 nodaļu (staciju), kas sagrupētas četros birojos Operāciju pārvaldē; vairākas nodaļas Īpašo operāciju biroja Detektīvu birojā; un specializētās vienības, piemēram, [[SWAT]], [[K-9]], jātnieku policija, gaisa atbalsts un Smago noziegumu nodaļa, kas atrodas Terorisma un īpašo operāciju birojā. Citi biroji atbalsta policijas priekšnieku tādās jomās kā konstitucionālā policija un profesionālie standarti, savukārt Atbalsta dienestu birojs cita starpā aptver telpu pārvaldību, personāla apmācību. Neatkarīgas izmeklēšanas komisija dokumentē policijas brutalitāti, korupcijas un policijas darbību diskriminējošu gadījumu vēsturi policijas departamentā<ref>https://books.google.lv/books?id=KjrDngEACAAJ&redir_esc=y</ref><ref>https://books.google.lv/books?id=C0dwDwAAQBAJ&redir_esc=y</ref>. [[File:LAPD HQ Flags.jpg|thumb|LAPD Galvenais birojs, atvērts in 2009. gadā]] == Ārējās saites== * https://www.lapdonline.org/ == Atsauces == [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] ryhpxkoj01lgio4nrhcne2kl8s3hhsh 3671800 3671798 2022-08-17T18:35:34Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 12 000 (uniformētais personāls)<ref>web.archive.org/web/20200714185818/https://www.usatoday.com/story/money/2020/06/26/how-much-money-goes-to-police-departments-in-americas-largest-cities/112004904/</ref> | volunteers = | budget = {{US$|1,19 miljardi}} | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = LA County Incorporated Areas Los Angeles highlighted.svg | sizearea = {{convert|503|sqmi|km2|abbr=on}} | sizepopulation = 3,979,576 (2019) | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = Losandželosas pilsētas Padome | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = 100 West 1st Street Losandželosa, Kalifornija, ASV | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Policijas virsnieks | sworn officers = 9,974 (2020) | civilians = 3000 | total employees = 12 000 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Mičels Mūrs]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 6000 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 2 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 26 | aircraft2type = Lidmašīnas | aircraft2 = 3 | animal1type = Zirgi | animals1 = 40 | animal2type = Suņi | animals2 = 20 vācu aitusuņi<br />2 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. Departamenta organizācija ir sarežģīta, ietverot 21 nodaļu (staciju), kas sagrupētas četros birojos Operāciju pārvaldē; vairākas nodaļas Īpašo operāciju biroja Detektīvu birojā; un specializētās vienības, piemēram, [[SWAT]], [[K-9]], jātnieku policija, gaisa atbalsts un Smago noziegumu nodaļa, kas atrodas Terorisma un īpašo operāciju birojā. Citi biroji atbalsta policijas priekšnieku tādās jomās kā konstitucionālā policija un profesionālie standarti, savukārt Atbalsta dienestu birojs cita starpā aptver telpu pārvaldību, personāla apmācību. Neatkarīgas izmeklēšanas komisija dokumentē policijas brutalitāti, korupcijas un policijas darbību diskriminējošu gadījumu vēsturi policijas departamentā<ref>https://books.google.lv/books?id=KjrDngEACAAJ&redir_esc=y</ref><ref>https://books.google.lv/books?id=C0dwDwAAQBAJ&redir_esc=y</ref>. [[File:LAPD HQ Flags.jpg|thumb|LAPD Galvenais birojs, atvērts in 2009. gadā]] == Ārējās saites== * https://www.lapdonline.org/ == Atsauces == [[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] g3v0kr1js7qlai9xexuwli63hzvj11b 3671801 3671800 2022-08-17T18:36:44Z ZANDMANIS 91184 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Losandželosas policijas departaments | abbreviation = LAPD | patch = Patch of the Los Angeles Police Department.svg | patchcaption = Emblēma | logo = Seal of the Los Angeles Police Department.png | logocaption = Ģērbonis | badge = Badge of a Los Angeles Police Department officer.png | badgecaption = Žetons | flag = Flag of the Los Angeles Police Department.png | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = "To Protect and to Serve" | mottotranslated = | mission = | formedyear = {{start date and age|1869|12|13}} | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 12 000 (uniformētais personāls)<ref>web.archive.org/web/20200714185818/https://www.usatoday.com/story/money/2020/06/26/how-much-money-goes-to-police-departments-in-americas-largest-cities/112004904/</ref> | volunteers = | budget = {{US$|1,19 miljardi}} | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = LA County Incorporated Areas Los Angeles highlighted.svg | sizearea = {{convert|503|sqmi|km2|abbr=on}} | sizepopulation = 3,979,576 (2019) | legaljuris = [[Losandželosa]] | governingbody = Losandželosas pilsētas Padome | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = Yes | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = 100 West 1st Street Losandželosa, Kalifornija, ASV | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = Policijas virsnieks | sworn officers = 9,974 (2020) | civilians = 3000 | total employees = 12 000 | electeetype = Policijas komisārs | minister1name = [[Mičels Mūrs]] | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = Policijas mašīnas | vehicles1 = 6000 | boat1type = Policijas laivas | boats1 = 2 | aircraft1type = Helikopteri | aircraft1 = 26 | aircraft2type = Lidmašīnas | aircraft2 = 3 | animal1type = Zirgi | animals1 = 40 | animal2type = Suņi | animals2 = 20 vācu aitusuņi<br />2 ''bloodhounds'' | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = https://www.lapdonline.org/ | footnotes = | reference = }} '''Losandželosas policijas departaments''' ({{val|en|City of Los Angeles Police Department}}, '''LAPD'''), oficiāli '''Losandželosas pilsētas policijas departaments''' (''City of Los Angeles Police Department''), ir galvenā tiesībsargājošā un izmeklēšanas iestāde [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Departaments tika dibināts 1869. gadā, tā ir trešā lielākā pašvaldības policija ASV. Departamenta organizācija ir sarežģīta, ietverot 21 nodaļu (staciju), kas sagrupētas četros birojos Operāciju pārvaldē; vairākas nodaļas Īpašo operāciju biroja Detektīvu birojā; un specializētās vienības, piemēram, [[SWAT]], [[K-9 Vienība]], jātnieku policija, gaisa atbalsts un Smago noziegumu nodaļa, kas atrodas Terorisma un īpašo operāciju birojā. Citi biroji atbalsta policijas priekšnieku tādās jomās kā konstitucionālā policija un profesionālie standarti, savukārt Atbalsta dienestu birojs cita starpā aptver telpu pārvaldību, personāla apmācību. Neatkarīgas izmeklēšanas komisija dokumentē policijas brutalitāti, korupcijas un policijas darbību diskriminējošu gadījumu vēsturi policijas departamentā<ref>https://books.google.lv/books?id=KjrDngEACAAJ&redir_esc=y</ref><ref>https://books.google.lv/books?id=C0dwDwAAQBAJ&redir_esc=y</ref>. [[File:LAPD HQ Flags.jpg|thumb|LAPD Galvenais birojs, atvērts in 2009. gadā]] == Ārējās saites== * https://www.lapdonline.org/ == Atsauces == [[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]] [[Kategorija:Losandželosa]] [[Kategorija:Policija]] pcssxmbt4ulwmxaeia7k12qm8xg5tui Sveļmi 0 519424 3671768 2022-08-17T17:34:59Z Eremu1 102242 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sveļmi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_name2 = [[Liezēres pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2007|06|14||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgi... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sveļmi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_name2 = [[Liezēres pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2007|06|14||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=53216 |title=Informācija par objektu: Derdziņi |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = | latd = 57.0135 | latNS = N | longd = 26.1626 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Sveļmi''' ir ciems [[Liezēres pagasts|Liezēres pagastā]], [[Madonas novads|Madonas novadā]]. Atrodas 147 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Balvu novada ciemi]] [[Kategorija:Vīksnas pagasts]] nnfxrd69t2m6jcc3f9fej9jazzv8ofn Egilopsi 0 519425 3671781 2022-08-17T18:06:48Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|attēls=Aegilops geniculata 01.JPG|att_nosaukums=<i>Aegilops geniculata</i>|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Poaceae|dzimta_lv=Graudzāļu dzimta|apakšdzimta=Pooideae|apakšdzimta_lv=|ģints=Aegilops|ģints_lv=Egilopsi|sinonīmi=|kategorijas=nē|binomial=Aegilops|autors=}}'''Egilopsi''' ({{val|la|Aegilops}}) ir Graudzāļu dzimta|gra... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|attēls=Aegilops geniculata 01.JPG|att_nosaukums=<i>Aegilops geniculata</i>|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Poaceae|dzimta_lv=Graudzāļu dzimta|apakšdzimta=Pooideae|apakšdzimta_lv=|ģints=Aegilops|ģints_lv=Egilopsi|sinonīmi=|kategorijas=nē|binomial=Aegilops|autors=}}'''Egilopsi''' ({{val|la|Aegilops}}) ir [[Graudzāļu dzimta|graudzāļu dzimtas]] ģints, kura savvaļā ir sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Caroli Linnaei ... Species plantarum :exhibentes plantas rite cognitas, ad genera relatas, cum differentiis specificis, nominibus trivialibus, synonymis selectis, locis natalibus, secundum systema sexuale digestas...|url=https://www.biodiversitylibrary.org/item/13830|publisher=Impensis Laurentii Salvii|date=1753|location=Holmiae|volume=2|first=Carl von|last=Linné|first2=Lars|last2=Salvius}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://luirig.altervista.org/flora/taxa/floraspecie.php?genere=Aegilops|title=Genere Aegilops - Flora Italiana|website=luirig.altervista.org|access-date=2022-08-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=2&taxon_id=100654|title=Aegilops in Flora of China @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2022-08-17}}</ref> == Sugas == Ir atzītas šādas egilopsu sugas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=182534|title=ITIS - Report: Aegilops|website=www.itis.gov|access-date=2022-08-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ucjeps.berkeley.edu/eflora/eflora_display.php?tid=10107|title=Aegilops|website=ucjeps.berkeley.edu|access-date=2022-08-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theplantlist.org/browse/A/Poaceae/Aegilops/|title=Aegilops — The Plant List|website=www.theplantlist.org|access-date=2022-08-17}}</ref>: * ''Aegilops bicornis'' * ''Aegilops biuncialis'' * ''Aegilops caudata'' * ''Aegilops columnaris'' * ''Aegilops comosa'' * ''Aegilops crassa'' * ''Aegilops cylindrica -'' [[cilindriskais egilopss]] * ''Aegilops geniculata'' * ''Aegilops × insulae-cypri'' * ''Aegilops juvenalis'' * ''Aegilops kotschyi'' * ''Aegilops longissima'' * ''Aegilops lorentii'' * ''Aegilops mutica'' * ''Aegilops neglecta'' * ''Aegilops peregrina'' * ''Aegilops searsii'' * ''Aegilops sharonensis'' * ''Aegilops speltoides'' * ''Aegilops tauschii -'' [[tauša egilopss]] * ''Aegilops triuncialis'' * ''Aegilops umbellulata'' * ''Aegilops uniaristata'' * ''Aegilops vavilovii'' * ''Aegilops ventricosa'' == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Egilopsi]] [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]] jyg95xhevc3lt8363ot4bl2smcsezjo Aegilops 0 519426 3671782 2022-08-17T18:07:38Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Egilopsi]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Egilopsi]] 9kt8rx3jsoni7fnm2lbse79cnqymlab Šļaukas 0 519427 3671785 2022-08-17T18:11:36Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šļaukas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Daukstu pagasts]] | es... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šļaukas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Daukstu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57951 |title=Informācija par objektu: Šļaukas |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 06 | lats = 09 | latNS = N | longd = 26 | longm = 40 | longs = 16 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4401 | var_id = 100125696 | lgia_id = 57951 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Šļaukas''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Daukstu pagasts|Daukstu pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Daukstu pagasta ciemi}} p70df47gldxox3liiidnl0f2etd53wl Līves (Daukstu pagasts) 0 519428 3671790 2022-08-17T18:20:40Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Līves | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Daukstu pagasts]] | estab... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Līves | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Daukstu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57961 |title=Informācija par objektu: Līves |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 08 | lats = 02 | latNS = N | longd = 26 | longm = 40 | longs = 56 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4429 | var_id = 100125727 | lgia_id = 57961 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Līves''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Daukstu pagasts|Daukstu pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V847]], [[Āriņupīte]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Daukstu pagasta ciemi}} cetltlkv80epow2ahs3w5ta42dgopks Vienvārstes 0 519429 3671797 2022-08-17T18:30:58Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vienvārstes | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Daukstu pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vienvārstes | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Daukstu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57946 |title=Informācija par objektu: Vienvārstes |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 07 | lats = 53 | latNS = N | longd = 26 | longm = 43 | longs = 01 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4417 | var_id = 100125688 | lgia_id = 57946 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vienvārstes''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Daukstu pagasts|Daukstu pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V424]] un [[V847]] krustojuma. Ciemu šķērso [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Daukstu pagasta ciemi}} t62t1w5xpjhtru0as5iaea5rrln67qp Jaunāmuiža (Līgo pagasts) 0 519430 3671808 2022-08-17T18:55:28Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaunāmuiža | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Līgo pagasts]] | e... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaunāmuiža | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Līgo pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57947 |title=Informācija par objektu: Jaunāmuiža |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 02 | lats = 56 | latNS = N | longd = 26 | longm = 33 | longs = 58 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4421 | var_id = 100126704 | lgia_id = 57947 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Jaunāmuiža''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Līgo pagasts|Līgo pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V430]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Līgo pagasta ciemi}} 3nav01u8i0y9dzhc1prsbgzaly6cmhg Veidne:Līgo pagasta ciemi 10 519431 3671810 2022-08-17T18:59:15Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{navbox | bodyclass = hlist |name=Līgo pagasta ciemi |title=[[Līgo pagasts|Līgo pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Jaunāmuiža (Līgo pagasts)|Jaunāmuiža]] * '''[[Līgo]]''' * [[Līgomuiža]] * [[Siltais]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Līgo pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }} wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Līgo pagasta ciemi |title=[[Līgo pagasts|Līgo pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Jaunāmuiža (Līgo pagasts)|Jaunāmuiža]] * '''[[Līgo]]''' * [[Līgomuiža]] * [[Siltais]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Līgo pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }} ilkw0hnk4ybgnj38wfg76846681gdie 3671904 3671810 2022-08-18T04:48:15Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Līgo pagasta ciemi |title=[[Līgo pagasts|Līgo pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Jaunāmuiža (Līgo pagasts)|Jaunāmuiža]] * '''[[Līgo (Līgo pagasts)|Līgo]]''' * [[Līgomuiža]] * [[Siltais]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Līgo pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }} ram5ljqz2zdobnxkic3rwgkh5mwj610 Siltais 0 519432 3671813 2022-08-17T19:04:53Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Siltais | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Līgo pagasts]] | establ... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Siltais | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Līgo pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=58901 |title=Informācija par objektu: Siltais |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 01 | lats = 58 | latNS = N | longd = 26 | longm = 34 | longs = 14 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = NAV_ATRASTS | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 58901 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Siltais''' (rakstos kļūdaini arī '''Siltāji''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Līgo pagasts|Līgo pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V430]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Līgo pagasta ciemi}} 0mvdsuyzpklmxxad2rh20dl9hcry10t Līgomuiža 0 519433 3671815 2022-08-17T19:15:22Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Līgomuiža [uo] | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Līgo pagasts]]... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Līgomuiža [uo] | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Līgo pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=58896 |title=Informācija par objektu: Līgomuiža [uo] |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 00 | lats = 14 | latNS = N | longd = 26 | longm = 34 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4421 | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 58896 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Līgomuiža'''{{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Līgomuiža [uo] | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Līgo pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=58896 |title=Informācija par objektu: Līgomuiža [uo] |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 00 | lats = 14 | latNS = N | longd = 26 | longm = 34 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4421 | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 58896 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Līgomuiža''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Līgo pagasts|Līgo pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā . Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V430]], [[Asarupe]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Līgo pagasta ciemi}} ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Līgo pagasts|Līgo pagastā]]. Atrodas pagasta <!-- izvēlies vienu --> ziemeļu dienvidu austrumu rietumu centrālajā daļā Z km no pagasta centra [[Līgo (Līgo pagasts)|Līgos]], XX km no novada centra [[Gulbene]]s un YYY km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[PYYYY]], [[ZZZZ]] upes ezera krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Līgo pagasta ciemi}} 7ih62mcczzxosl42b574rm92wul9165 3671855 3671815 2022-08-17T20:24:14Z Obivan Kenobi 71874 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Līgomuiža [uo] | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Līgo pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=58896 |title=Informācija par objektu: Līgomuiža [uo] |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 00 | lats = 14 | latNS = N | longd = 26 | longm = 34 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4421 | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 58896 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Līgomuiža''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Līgo pagasts|Līgo pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V430]], [[Asarupe]]s krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Līgo pagasta ciemi}} 1vjc29iwv2n1o5xwc7fqjd821om26pe Attēls:CAA logo (2022).png 6 519434 3671825 2022-08-17T19:28:48Z GrIgMaNN 105941 wikitext text/x-wiki == Licence == {{PD-nezināms}} 6wapsy7ly7nt1mfujp04ts1ap0hjfe5 3671826 3671825 2022-08-17T19:29:30Z GrIgMaNN 105941 Kopēja redakcija wikitext text/x-wiki {{logo}} Avots: [http://www.caa.lv/lv CAA] csqazr0j79vcum8dl9kyrh50gj5ct45 Dalībnieka diskusija:BartonNietzsche 3 519435 3671851 2022-08-17T20:19:17Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=BartonNietzsche}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 17. augusts, plkst. 23.19 (EEST) 35k45xirt1bpjlbmptyou0ec4hm579g Dalībnieks:DaceX 2 519436 3671872 2022-08-17T21:22:32Z DaceX 96827 Jauna lapa: Sveiciens visiem! Mani sauc Dace, un man ir 48 gadi. Parasti es Vikipēdiju tikai lasu, jo man ir maz laika, bet reizēm pielaboju pareizrakstības kļūdas. Rakstus veidoju reti, jo tas ir ilgi un sarežģīti. wikitext text/x-wiki Sveiciens visiem! Mani sauc Dace, un man ir 48 gadi. Parasti es Vikipēdiju tikai lasu, jo man ir maz laika, bet reizēm pielaboju pareizrakstības kļūdas. Rakstus veidoju reti, jo tas ir ilgi un sarežģīti. gxt1vnud58jzte4300oemu1d2odrh46 3671906 3671872 2022-08-18T05:16:37Z DaceX 96827 wikitext text/x-wiki Sveiciens visiem! Mani sauc Dace. 0gqzqsshczo5hlvv99m2yeuq79jt3gv Dalībnieka diskusija:Quependejobos 3 519437 3671876 2022-08-17T21:50:46Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Quependejobos}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 00.50 (EEST) jjzqfsxf0om7eoahj65js3azrfwcy27 Dalībnieka diskusija:Goldraider 3 519438 3671877 2022-08-17T22:20:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Goldraider}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 01.20 (EEST) 23taxxyebp5hd0gezyna03b5b082l5s Dalībnieka diskusija:Anssi Puro 3 519439 3671878 2022-08-17T22:34:26Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Anssi Puro}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 01.34 (EEST) dx53bfjf8k1wwcp7yfeopugl00cboon Attēls:Atmostas Baltija.ogg 6 519440 3671889 2022-08-18T00:23:24Z WoweMain 91511 wikitext text/x-wiki == Licence == {{Fairuse-audio}} tionx43sijkpki1gjyw0cs83kj9kr0y TimedText:Atmostas Baltija.ogg.lv.srt 710 519441 3671890 2022-08-18T00:23:48Z WoweMain 91511 Jauna lapa: 1 00:00:00,000 --> 00:00:06,000 Atmostas Baltija, atmostas Baltija 2 00:00:06,500 --> 00:00:12,800 Lietuva, Latvija, Igaunija! 3 00:00:13,500 --> 00:00:19,900 Atmostas Baltija, atmostas Baltija 4 00:00:20,500 --> 00:00:27,000 Lietuva, Latvija, Igaunija! wikitext text/x-wiki 1 00:00:00,000 --> 00:00:06,000 Atmostas Baltija, atmostas Baltija 2 00:00:06,500 --> 00:00:12,800 Lietuva, Latvija, Igaunija! 3 00:00:13,500 --> 00:00:19,900 Atmostas Baltija, atmostas Baltija 4 00:00:20,500 --> 00:00:27,000 Lietuva, Latvija, Igaunija! 1n29pjne51asisbwpklqtls2ka17bxg Dalībnieka diskusija:Liamthereal 3 519442 3671894 2022-08-18T01:39:28Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Liamthereal}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 04.39 (EEST) nizuf46th4o34z9jyt7jdy95jzsy441 Dalībnieka diskusija:Botcon2 3 519443 3671895 2022-08-18T02:49:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Botcon2}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 05.49 (EEST) 8tdmbykb6crjo1ftdxfex80eghzblky TimedText talk:Atmostas Baltija.ogg.lv.srt 711 519444 3671901 2022-08-18T04:34:55Z ScAvenger 1630 Jauna lapa: Nemaz nezināju, ka tagad ir arī tāda vārdtelpa... ~~~~ wikitext text/x-wiki Nemaz nezināju, ka tagad ir arī tāda vārdtelpa... [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 07.34 (EEST) c0m8devw5lf30qavotlz8kjn86jfdkr 3671910 3671901 2022-08-18T05:32:18Z Papuass 88 Atbilde wikitext text/x-wiki Nemaz nezināju, ka tagad ir arī tāda vārdtelpa... [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 07.34 (EEST) :Varētu būt, ka tāda jau bija. Pāris latvisko subtitru failu ir iekš Commons. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 08.32 (EEST) fjeq9mnokuyw8i821r3ibjq7s6k8awu Dalībnieka diskusija:Бубя Кребс 3 519445 3671902 2022-08-18T04:42:46Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Бубя Кребс}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 07.42 (EEST) m4vd9yr10xu8x32p9atqdv28kq3bpb4 Maurers 0 519446 3671927 2022-08-18T06:15:11Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Matiass Maurers]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Matiass Maurers]] 09ynuvqm4ex9a5b74bmzapayrfr5lgi Teodoras valsts 0 519447 3671932 2022-08-18T06:21:32Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki [[Attēls:Caffa and Theodoro 2.svg|thumb|250px|Teodoras valsts (zaļā krāsā) Krimas kartē.]] '''Teodoras valsts''' ({{val-el|Αὐθεντία πόλεως Θεοδωροῦς καὶ παραθαλασσίας}}), kas seno [[Krima]]s iedzīvotāju [[goti|gotu]] vārdā dēvēta arī '''Gotiju''' (''Γοτθία''), bija neliela [[viduslaiki|viduslaiku]] (14.-15. gadsimta) valsts [[Krimas pussala]]s dienvidrietumos, ietverot arī Hersonesas ([[Sevastopole]]s) teritoriju. Tās galvaspilsēta bija Dorosa (''Δόρος'') jeb Teodoro, mūsdienās Mangupa (''Мангуп-Кале''). Tajā dzīvoja [[pareizticība|pareizticīgie]] Krimas goti, [[grieķi]], [[alani]], [[bulgāri]], [[kipčaki]] un citas etniskās grupas, kas runāja grieķu valodā. Sakotnēji bija pakļauta [[Trabzona]]s valstij. <gallery> Crimea DSC 0745.jpg|Dorosas valdnieka pils (1425-1475) drupas Mangup Fortress2.jpg|Mangupas (Dorosas) cietoksnis Crimea 2Crimea DSC 0003.jpg|Mangupas (Dorosas) alu klosteris Mangup-hram-bogorodicy.jpg|Mangupas baznīcas drupas (1853) </gallery> [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krima]] g6ynsjp2z827w3a43o5xr296z031tx3 3671940 3671932 2022-08-18T06:31:20Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Caffa and Theodoro 2.svg|thumb|250px|Teodoras valsts (zaļā krāsā) Krimas kartē.]] [[Attēls:Trebizond1400.png|thumb|250px|Teodoras valsts (''Doros'') ap 1400. gadu.]] '''Teodoras valsts''' ({{val-el|Αὐθεντία πόλεως Θεοδωροῦς καὶ παραθαλασσίας}}), kas seno [[Krima]]s iedzīvotāju [[goti|gotu]] vārdā dēvēta arī '''Gotiju''' (''Γοτθία''), bija neliela [[viduslaiki|viduslaiku]] (14.-15. gadsimta) valsts [[Krimas pussala]]s dienvidrietumos, ietverot arī Hersonesas ([[Sevastopole]]s) teritoriju. Tās galvaspilsēta bija Dorosa (''Δόρος'') jeb Teodoro, mūsdienās Mangupa (''Мангуп-Кале''). Tajā dzīvoja [[pareizticība|pareizticīgie]] Krimas goti, [[grieķi]], [[alani]], [[bulgāri]], [[kipčaki]] un citas etniskās grupas, kas runāja grieķu valodā. Sakotnēji bija pakļauta [[Trabzona]]s valstij. <gallery> Crimea DSC 0745.jpg|Dorosas valdnieka pils (1425-1475) drupas Mangup Fortress2.jpg|Mangupas (Dorosas) cietoksnis Crimea 2Crimea DSC 0003.jpg|Mangupas (Dorosas) alu klosteris Mangup-hram-bogorodicy.jpg|Mangupas baznīcas drupas (1853) </gallery> [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krima]] 5dg3xil5vie4fb7aqqw96svkcuj3ih9 3672004 3671940 2022-08-18T08:29:36Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Caffa and Theodoro 2.svg|thumb|250px|Teodoras valsts (zaļā krāsā) Krimas kartē.]] [[Attēls:Trebizond1400.png|thumb|250px|Teodoras valsts (''Doros'') ap 1400. gadu.]] '''Teodoras valsts''' ({{val-el|Αὐθεντία πόλεως Θεοδωροῦς καὶ παραθαλασσίας}}), kas seno [[Krima]]s iedzīvotāju [[goti|gotu]] vārdā dēvēta arī '''Gotiju''' (''Γοτθία''), bija neliela [[viduslaiki|viduslaiku]] (14.-15. gadsimta) valsts [[Krimas pussala]]s dienvidrietumos, ietverot arī Hersonesas ([[Sevastopole]]s) teritoriju. Tās galvaspilsēta bija Dorosa (''Δόρος'') jeb Teodoro, mūsdienās Mangupa (''Мангуп-Кале''). Tajā dzīvoja [[pareizticība|pareizticīgie]] Krimas goti, [[grieķi]], [[alani]], [[bulgāri]], [[kipčaki]] un citas etniskās grupas, kas runāja grieķu valodā. Sākotnēji bija pakļauta [[Trabzona]]s valstij. <gallery> Crimea DSC 0745.jpg|Dorosas valdnieka pils (1425-1475) drupas Mangup Fortress2.jpg|Mangupas (Dorosas) cietoksnis Crimea 2Crimea DSC 0003.jpg|Mangupas (Dorosas) alu klosteris Mangup-hram-bogorodicy.jpg|Mangupas baznīcas drupas (1853) </gallery> [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krima]] qo3t68rtn1wllniyedhyhezz7639k8y 3672093 3672004 2022-08-18T11:14:42Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Caffa and Theodoro 2.svg|thumb|250px|Teodoras valsts (zaļā krāsā) Krimas kartē.]] [[Attēls:Trebizond1400.png|thumb|250px|Teodoras valsts (''Doros'') ap 1400. gadu.]] '''Teodoras valsts''' ({{val-el|Αὐθεντία πόλεως Θεοδωροῦς καὶ παραθαλασσίας}}), kas seno [[Krima]]s iedzīvotāju [[goti|gotu]] vārdā dēvēta arī par '''Gotiju''' (''Γοτθία''), bija neliela [[viduslaiki|viduslaiku]] (14.-15. gadsimta) valsts [[Krimas pussala]]s dienvidrietumos, ietverot arī Hersonesas ([[Sevastopole]]s) teritoriju. Tās galvaspilsēta bija Dorosa (''Δόρος'') jeb Teodoro, mūsdienās Mangupa (''Мангуп-Кале''). Tajā dzīvoja [[pareizticība|pareizticīgie]] Krimas goti, [[grieķi]], [[alani]], [[bulgāri]], [[kipčaki]] un citas etniskās grupas, kas runāja grieķu valodā. Sākotnēji bija pakļauta [[Trabzona]]s valstij. <gallery> Crimea DSC 0745.jpg|Dorosas valdnieka pils (1425-1475) drupas Mangup Fortress2.jpg|Mangupas (Dorosas) cietoksnis Crimea 2Crimea DSC 0003.jpg|Mangupas (Dorosas) alu klosteris Mangup-hram-bogorodicy.jpg|Mangupas baznīcas drupas (1853) </gallery> [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krima]] agcz2z8gc86va5zeodwj3a8q6koimro Dalībnieka diskusija:Dinarom 3 519448 3671937 2022-08-18T06:30:06Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dinarom}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 09.30 (EEST) kv4l0grkrjvd6o8dst14nrw6h81npyk Dalībnieka diskusija:Glucosamine 3 519449 3671939 2022-08-18T06:31:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Glucosamine}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 09.31 (EEST) nhbmc9xe08npee6tzbpr8euw9sev2m7 Dalībnieka diskusija:ZombieNerd300 3 519450 3671947 2022-08-18T06:59:00Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ZombieNerd300}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 09.59 (EEST) 1c33doe1dfsp1jqmafpnrjpiov2ba1t Entitemas kauja 0 519451 3671960 2022-08-18T07:38:06Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = 1863. gada 1.—3. jūlijs | place = [[Getisburga]], [[Pensilvānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{Coord|39.811|N|77.225|W|type:event_region:US_scale:3... wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = 1863. gada 1.—3. jūlijs | place = [[Getisburga]], [[Pensilvānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{Coord|39.811|N|77.225|W|type:event_region:US_scale:30000|display=inline,title}}<!-- NPS visitor center location--> | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Mīds]]'''<br>[[Džons F. Reinoldss]]<br>[[Vinfīlds S. Skots]]<br>[[Daniels Siklss]]<br>[[Džordžs Saikss]]<br>[[Džons Sedžviks]]<br>[[Olivers Otiss Hovards]]<br>[[Henrijs Vorners Slokums]]<br>[[Alfrēds Plezontons]]<br>[[Roberts O. Tailers]]<br>[[Henrijs Džeksons Hants]] | commander2 = '''[[Roberts Lī]]'''<br>[[Džeimss Longstrīts]]<br>[[Ričards S. Jūels]]<br>[[A.P.Hills]]<br>[[Džebs Stjuarts]] | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 85 000<ref name="Historynet">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.historynet.com/battle-of-gettysburg|title=Battle of Gettysburg|work=historynet.com|publisher=Historynet|accessdate=10 March 2019}}</ref>—94 000<ref name="Britannica">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Battle-of-Gettysburg|title=Battle of Gettysburg|work=britannica.com|publisher=Encyclopaedia Britannica|accessdate=10 March 2019}}</ref> | strength2 = 71 000<ref name="Britannica"/>—75 000<ref name="History">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/american-civil-war/battle-of-gettysburg|title=Battle of Gettysburg|work=history.com|publisher=History|date=29 October 2009|accessdate=10 March 2019}}</ref> | strength3 = | casualties1 = Kopā '''23 049'''<br>(3155 nogalināti,<br>14 529 ievainoti,<br>5365 pazuduši)<ref name="Historynet"/> | casualties2 = Kopā '''28 063'''<br>(3903 nogalināti,<br>18 735 ievainoti,<br>5425 pazuduši)<ref name="Historynet"/> | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} 02q7ppwqd0xeohrs8id8ntrlbhogikg 3671961 3671960 2022-08-18T07:39:09Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Getisburga]], [[Pensilvānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{Coord|39.811|N|77.225|W|type:event_region:US_scale:30000|display=inline,title}}<!-- NPS visitor center location--> | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Mīds]]'''<br>[[Džons F. Reinoldss]]<br>[[Vinfīlds S. Skots]]<br>[[Daniels Siklss]]<br>[[Džordžs Saikss]]<br>[[Džons Sedžviks]]<br>[[Olivers Otiss Hovards]]<br>[[Henrijs Vorners Slokums]]<br>[[Alfrēds Plezontons]]<br>[[Roberts O. Tailers]]<br>[[Henrijs Džeksons Hants]] | commander2 = '''[[Roberts Lī]]'''<br>[[Džeimss Longstrīts]]<br>[[Ričards S. Jūels]]<br>[[A.P.Hills]]<br>[[Džebs Stjuarts]] | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 85 000<ref name="Historynet">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.historynet.com/battle-of-gettysburg|title=Battle of Gettysburg|work=historynet.com|publisher=Historynet|accessdate=10 March 2019}}</ref>—94 000<ref name="Britannica">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Battle-of-Gettysburg|title=Battle of Gettysburg|work=britannica.com|publisher=Encyclopaedia Britannica|accessdate=10 March 2019}}</ref> | strength2 = 71 000<ref name="Britannica"/>—75 000<ref name="History">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/american-civil-war/battle-of-gettysburg|title=Battle of Gettysburg|work=history.com|publisher=History|date=29 October 2009|accessdate=10 March 2019}}</ref> | strength3 = | casualties1 = Kopā '''23 049'''<br>(3155 nogalināti,<br>14 529 ievainoti,<br>5365 pazuduši)<ref name="Historynet"/> | casualties2 = Kopā '''28 063'''<br>(3903 nogalināti,<br>18 735 ievainoti,<br>5425 pazuduši)<ref name="Historynet"/> | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} jcztuemwo538qiyl6i9o4l4fqekglaj 3671962 3671961 2022-08-18T07:42:25Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Mīds]]'''<br>[[Džons F. Reinoldss]]<br>[[Vinfīlds S. Skots]]<br>[[Daniels Siklss]]<br>[[Džordžs Saikss]]<br>[[Džons Sedžviks]]<br>[[Olivers Otiss Hovards]]<br>[[Henrijs Vorners Slokums]]<br>[[Alfrēds Plezontons]]<br>[[Roberts O. Tailers]]<br>[[Henrijs Džeksons Hants]] | commander2 = '''[[Roberts Lī]]'''<br>[[Džeimss Longstrīts]]<br>[[Ričards S. Jūels]]<br>[[A.P.Hills]]<br>[[Džebs Stjuarts]] | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 85 000<ref name="Historynet">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.historynet.com/battle-of-gettysburg|title=Battle of Gettysburg|work=historynet.com|publisher=Historynet|accessdate=10 March 2019}}</ref>—94 000<ref name="Britannica">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Battle-of-Gettysburg|title=Battle of Gettysburg|work=britannica.com|publisher=Encyclopaedia Britannica|accessdate=10 March 2019}}</ref> | strength2 = 71 000<ref name="Britannica"/>—75 000<ref name="History">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/american-civil-war/battle-of-gettysburg|title=Battle of Gettysburg|work=history.com|publisher=History|date=29 October 2009|accessdate=10 March 2019}}</ref> | strength3 = | casualties1 = Kopā '''23 049'''<br>(3155 nogalināti,<br>14 529 ievainoti,<br>5365 pazuduši)<ref name="Historynet"/> | casualties2 = Kopā '''28 063'''<br>(3903 nogalināti,<br>18 735 ievainoti,<br>5425 pazuduši)<ref name="Historynet"/> | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} 8senyfyixosghljzcqsb0m0e7tjgffr 3671963 3671962 2022-08-18T07:45:07Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 85 000<ref name="Historynet">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.historynet.com/battle-of-gettysburg|title=Battle of Gettysburg|work=historynet.com|publisher=Historynet|accessdate=10 March 2019}}</ref>—94 000<ref name="Britannica">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Battle-of-Gettysburg|title=Battle of Gettysburg|work=britannica.com|publisher=Encyclopaedia Britannica|accessdate=10 March 2019}}</ref> | strength2 = 71 000<ref name="Britannica"/>—75 000<ref name="History">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/american-civil-war/battle-of-gettysburg|title=Battle of Gettysburg|work=history.com|publisher=History|date=29 October 2009|accessdate=10 March 2019}}</ref> | strength3 = | casualties1 = Kopā '''23 049'''<br>(3155 nogalināti,<br>14 529 ievainoti,<br>5365 pazuduši)<ref name="Historynet"/> | casualties2 = Kopā '''28 063'''<br>(3903 nogalināti,<br>18 735 ievainoti,<br>5425 pazuduši)<ref name="Historynet"/> | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} 2x57qdf90ntfsmvonjvjlr9lh30um2i 3671964 3671963 2022-08-18T07:49:45Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} ia3mc1n3g0bw69ac0zov3khjo5dze3q 3671965 3671964 2022-08-18T07:50:56Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] rrr6cmeh781jy3yajihk90wg35xdyu7 3671966 3671965 2022-08-18T07:51:48Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] o0q7kkg2khxs6efasgxo699asm0umvh 3671967 3671966 2022-08-18T07:55:03Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Antietamas kauja''' ({{IPAc-en|æ|n|ˈ|t|iː|t|əm}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', īpaši [[dienvidos ASV]], bija [[Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp Konfederācijas ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] un Savienības ģen. [[Džordžs B. Makklelans]] [[Army of the Potomac]] netālu no [[Šarpsburgas, Merilendas štatā]] un [[Antietam Creek]]. Daļa no [[Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā [[lauka armija]] līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kopā 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā. {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] ndkn2jus7c564hzhzg6mx7sfe2xcty1 3671969 3671967 2022-08-18T08:01:22Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Antietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', īpaši [[dienvidos ASV]], bija [[Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp Konfederācijas ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] un Savienības ģen. [[Džordžs B. Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas, Merilendas štatā]] un [[Antietam Creek]]. Daļa no [[Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā [[lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā. {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] ixbk0arrzggakbhhkqnzmv2i9omrj13 3671970 3671969 2022-08-18T08:03:17Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Antietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp Konfederācijas ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] un Savienības ģen. [[Džordžs B. Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas, Merilendas štatā]] un [[Antietam Creek]]. Daļa no [[Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā [[lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā. {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] n7ogn2n01r0ckq01t3dkunk3o6un78p 3671971 3671970 2022-08-18T08:03:52Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp Konfederācijas ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] un Savienības ģen. [[Džordžs B. Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas, Merilendas štatā]] un [[Antietam Creek]]. Daļa no [[Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā [[lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā. {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] btkwszz1zndhdhkpsmyrvcefexm247g 3671972 3671971 2022-08-18T08:05:22Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] un Savienības ģen. [[Džordžs B. Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas, Merilendas štatā]] un [[Antietam Creek]]. Daļa no [[Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā [[lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā. {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] p7rrh79xo9cn90npmr9wic0iieyr129 3671974 3671972 2022-08-18T08:13:49Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas, Merilendas štatā]] un [[Antietam Creek]]. Daļa no [[Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā [[lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā. {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] b8fzon973qsevrra4bk7uz23cfl68t8 3671982 3671974 2022-08-18T08:18:27Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas, Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa|Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā. {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] 6sxq1voa66koyxhsmq6x3a8o721nbuk 3671983 3671982 2022-08-18T08:19:04Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas, Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa|Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā. {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] d576b7vvq0zapk1ejjmedgnavajko49 3671985 3671983 2022-08-18T08:19:32Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas, Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa|Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā. {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] g0bsad1q8l3nddpp67gbf87riy707ht 3671988 3671985 2022-08-18T08:20:15Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas, Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa|Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu . {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] 5hyxyf7ov3rmc0ludgf39wyzwg4njwo 3671990 3671988 2022-08-18T08:21:36Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa|Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu . {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] 6u1up6s7wb5u011g7qbzq7ssr23gbd5 3671992 3671990 2022-08-18T08:22:48Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa|Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu . {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] jv2v8u6vvdtrbkmp41uimhcvlla505n 3671995 3671992 2022-08-18T08:23:52Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa|Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu . {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} ==Atsauces== [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] iy2cdrzllcweuv4ddr3dthqrepstnou 3671998 3671995 2022-08-18T08:25:32Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara<ref>https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm</ref> | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa|Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu . {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} ==Atsauces== [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] ih0ru3z87z1j7a2217gcfgft47n51ee 3672002 3671998 2022-08-18T08:29:00Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara<ref>https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm</ref> | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa|Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu . == Ārējās saites == {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} ==Atsauces== [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] 0bh4ii9pqpef89kpdosqr3p064nb4mn 3672005 3672002 2022-08-18T08:29:59Z ZANDMANIS 91184 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara<ref>https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm</ref> | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa|Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu . == Ārējās saites == * [https://www.battlefields.org/learn/civil-war/battles/antietam The Battle of Antietam] {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} ==Atsauces== [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] 6x90efax6ttywjqzoxzqlfjm1go8i5t 3672006 3672005 2022-08-18T08:30:37Z ZANDMANIS 91184 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara<ref>https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm</ref> | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa|Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu . == Ārējās saites == * [https://www.battlefields.org/learn/civil-war/battles/antietam The Battle of Antietam] (angliski) {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} ==Atsauces== [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] o61a5wgpu0tllbtwb9y0m9y8vbvs9d7 3672008 3672006 2022-08-18T08:32:44Z ZANDMANIS 91184 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara<ref>https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm</ref> | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa|Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu . == Ārējās saites == * [https://www.battlefields.org/learn/civil-war/battles/antietam The Battle of Antietam] (angliski) * [https://www.loc.gov/resource/g3842am.gcw0247001/?sp=3 Atlas of the battlefield of Antietam (Library of Congress)] {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} ==Atsauces== [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] dwl1f8ggdixsfrmstmdswf2d44q4qq8 3672009 3672008 2022-08-18T08:33:28Z ZANDMANIS 91184 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara<ref>https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm</ref> | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa|Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu . == Ārējās saites == * [https://www.battlefields.org/learn/civil-war/battles/antietam The Battle of Antietam] (angliski) * [https://www.loc.gov/resource/g3842am.gcw0247001/?sp=3 Atlas of the battlefield of Antietam (Library of Congress)] (angliski) {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} ==Atsauces== [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] rb9bysuf7w77wphahksbtcxvxqejrqa 3672013 3672009 2022-08-18T08:41:11Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara<ref>https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm</ref> | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa|Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu . [[File:Lincoln and McClellan 1862-10-03.jpg|thumb|Photograph by [[Alexander Gardner (photographer)|Alexander Gardner]] of [[Abramams Linkolns|Linkolns]] un [[Džordžs Maklelans|Maklelans]] pie Entietemas kaujaslauka, 1862.gada 3. oktobris]] == Ārējās saites == * [https://www.battlefields.org/learn/civil-war/battles/antietam The Battle of Antietam] (angliski) * [https://www.loc.gov/resource/g3842am.gcw0247001/?sp=3 Atlas of the battlefield of Antietam (Library of Congress)] (angliski) {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} ==Atsauces== [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] 4omylyyr1vuvv8ogxz9mo8n5777bmg6 3672014 3672013 2022-08-18T08:43:37Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Entitemas kauja<br/> {{small|Šarpsburgas kauja}} | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = File:Kurz & Allison - Battle of Antietam.jpg |image_size =300px | caption = | date = {{start date and age|1862|09|17}} | place = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara<ref>https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm</ref> | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība) | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Maklelans]]''' | commander2 = '''[[Roberts Lī]]''' | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 87,164 | strength2 = 38,000 "iesaistīti" | strength3 = | casualties1 = Kopā '''12,410'''<br>(2108 nogalināti,<br>9549 ievainoti,<br>753 pazuduši) | casualties2 = Kopā '''10,317'''<br>(1,567 nogalināti,<br>7752 ievainoti,<br>1018 pazuduši) | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa|Merilendas kampaņas]], tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}<ref>{{cite web|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}</ref> Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu . [[File:Lincoln and McClellan 1862-10-03.jpg|thumb| [[Aleksandrs Gardners(fotogrāfs)|Aleksandra Gardnera]] fotogrāfija:[[Abrahams Linkolns|Linkolns]] un [[Džordžs Maklelans|Maklelans]] pie Entietemas kaujaslauka, 1862.gada 3. oktobris]] == Ārējās saites == * [https://www.battlefields.org/learn/civil-war/battles/antietam The Battle of Antietam] (angliski) * [https://www.loc.gov/resource/g3842am.gcw0247001/?sp=3 Atlas of the battlefield of Antietam (Library of Congress)] (angliski) {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} ==Atsauces== [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] se6xaen1mt9m75dfidyffur4r5mttx3 Pēctecība 0 519452 3671975 2022-08-18T08:13:51Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{televīzijas seriāla infokaste | name = Pēctecība | show_name_2 = ''Succession'' | image = SuccessionTV.png | genre = * [[komēdijdrāma]]<ref>{{Ziņu atsauce |last=Mumford |first=Gwilym |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2018/dec/14/the-50-best-tv-shows-of-2018-no-5-succession |title=The 50 best TV shows of 2018: No 5 – Succession |work=[[The Guardian]] |date=December 14, 2018 |access-date=February 7, 2019 |archive-date=February 7, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190207182053/https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2018/dec/14/the-50-best-tv-shows-of-2018-no-5-succession |dead-url=no}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Sandberg |first=Bryn Elise |url=https://www.hollywoodreporter.com/live-feed/succession-showrunner-talks-hbo-shows-dramatic-finale-season-2-plans-1132215 |title='Succession' Showrunner Talks HBO Show's 'Dramatic' Finale, Season 2 Plans |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=August 5, 2018 |access-date=February 7, 2019 |archive-date=February 9, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190209124437/https://www.hollywoodreporter.com/live-feed/succession-showrunner-talks-hbo-shows-dramatic-finale-season-2-plans-1132215 |dead-url=no}}</ref> * [[melnā komēdija]]<ref>{{Ziņu atsauce |last=Fienberg |first=Daniel |url=https://www.hollywoodreporter.com/review/succession-review-1113200 |title='Succession': TV Review |work=The Hollywood Reporter |date=May 29, 2018 |access-date=February 7, 2019 |archive-date=February 3, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190203151145/https://www.hollywoodreporter.com/review/succession-review-1113200 |dead-url=no}}</ref> * ģīmenes drāma<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://economictimes.indiatimes.com/magazines/panache/hbos-family-drama-succession-season-four-goes-on-the-floor/articleshow/92519283.cms |title=HBO's family drama 'Succession' season four goes on the floor |newspaper=[[The Economic Times]] |date=June 28, 2022 |access-date=July 31, 2022}}</ref> * [[satīra]]<ref>{{Ziņu atsauce |last=Miller |first=Julie |url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2018/06/hbo-succession-rupert-murdoch-trump-kushner-family |title=HBO's ''Succession'' Holds a Mirror Up to the Trumps, Kushners, and Murdochs |work=[[Vanity Fair]] |date=June 3, 2018 |access-date=February 7, 2019 |archive-date=January 17, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190117061516/https://www.vanityfair.com/hollywood/2018/06/hbo-succession-rupert-murdoch-trump-kushner-family |dead-url=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Colburn |first=Randall |url=https://tv.avclub.com/succession-caps-off-an-incredible-first-season-with-a-w-1828107349 |title=''Succession'' caps off an incredible first season with a wedding, a death, and no shortage of power plays |website=[[The A.V. Club]] |date=August 5, 2018 |access-date=February 7, 2019 |archive-date=February 9, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190209124040/https://tv.avclub.com/succession-caps-off-an-incredible-first-season-with-a-w-1828107349 |dead-url=no}}</ref> | creator = [[Džesijs Ārmstrongs]] | starring = * [[Hiama Abasa]] * [[Nikolass Brauns]] * [[Braians Kokss]] * [[Kīrans Kalkins]] * [[Pīters Frīdmens]] * [[Natālija Golda]] * [[Metjū Makfedjens]] * [[Alans Raks]] * [[Pārkers Savierss]] * [[Sāra Snuka]] * [[Džeremijs Strongs]] * Robs Jangs * [[Dagmara Domīnčika]] * [[Arians Moajeds]] * [[Dž. Smita-Kemerona]] * [[Žustīne Lupe]] * [[Deivids Rašī]] * [[Fišers Stīvenss]] | composer = [[Nikolass Britels]] | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 3 | num_episodes = 29 | list_episodes = | executive_producer = * Džesijs Ārmstrongs * [[Vills Ferels]] * [[Ādams Makejs]] * [[Frenks Ričs]] * Kevins Mesiks * [[Marks Mailods]] * [[Džeina Treintere]] * [[Tonijs Ročs]] * Skots Fergusons * Džons Brauns * [[Lūsija Prebla]] * Vills Treisijs | camera = | runtime = 56–70 minūtes | company = * ''[[Gary Sanchez Productions]]'' * ''[[Hyperobject Industries]]''<br />(no otrās sezonas) * ''Project Zeus'' | distributor = ''[[Warner Bros. Television Distribution]]'' | network = [[HBO]] | picture_format = [[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) | audio_format = [[5.1 surround sound|5.1 surround]] | first_aired = {{dat|2018|6|3}} | last_aired = pašlaik }} '''"Pēctecība"''' ({{val|en|Succession}}) ir ASV [[satīra|satīrisks]] [[melnais humors|melnā humora]] drāmas televīzijas seriāls, kura autors ir [[Džesijs Ārmstrongs]]. Pirmizrāde notika {{dat|2018|6|3||bez}} kanālā [[HBO]].<ref name="S3Renewal">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2019/08/succession-renewed-season-3-hbo-1202672468/ |title='Succession' Renewed For Season 3 By HBO |website=Deadline Hollywood |first=Denise |last=Petski |date=August 20, 2019 |access-date=August 20, 2019 |archive-date=August 20, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190820181120/https://deadline.com/2019/08/succession-renewed-season-3-hbo-1202672468/ |dead-url=no}}</ref><ref name="S3Premiere">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2021/09/succession-season-3-premiere-date-hbo-1234832215/ |title='Succession' Gets Season 3 Premiere Date On HBO |website=[[Deadline Hollywood]] |first=Denise |last=Petski |date=September 13, 2021 |access-date=September 13, 2021 |archive-date=September 13, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210913170825/https://deadline.com/2021/09/succession-season-3-premiere-date-hbo-1234832215/ |dead-url=no}}</ref> Seriāls ir par Roju ģimeni, globāla mediju un izklaides konglomerāta ''Waystar RoyCo'' īpašniekiem, kas cīnās par kompānijas vadību saistībā ar ģimenes patriarha Logana Roja ([[Braians Kokss]]) veselības pasliktināšanos. Seriālam apstiprināta ceturtās sezonas izveide. Seriālā [[Džeremijs Strongs]] atveido Kendalu, [[Kīrans Kalkins]] Romānu un [[Sāra Snuka]] Siobānu (Šiva), Logana bērnus, kas strādā kompānijā. [[Metjū Makfedjens]] atveido Tomu Vambsgansu, Šivas vīru un ''Waystar'' izpilddirektoru, [[Nikolass Brauns]] atveido Gregu Hiršu, Logana radinieku, kas strādā kompānijā, [[Alans Raks]] atveido Konoru, Logana vecāko bērnu un [[Hiama Abasa]] Mārsiju Roju, Logana trešo un pašreizējo sievu. Pārējās lomās filmējas [[Pīters Frīdmens]], [[Natālija Golda]], Robs Jangs, [[Dagmara Domīnčika]], [[Arians Moajeds]], [[Dž. Smita-Kemerona]], [[Žustīne Lupe]], [[Deivids Rašī]] un [[Fišers Stīvenss]]. Seriāls "Pēctecība" ir plaši atzīts kritiķu vidū, izceļot scenāriju, aktierspēli (īpaši Stronga un Koksa) un skaņas celiņu. Seriāls saņēmis vairākas balvas un nominācijas, tostarp saņēmis [[BAFTA televīzijas balva|BAFTA televīzijas balvu]] kategorijā "Labākā starptautiskais raidījums", [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kategorijā "Labākais drāmas seriāls" un [[Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvu]] kategorijā "Labākais drāmas seriāls".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.goldenglobes.com/winners-nominees/2020/all |title=Winners & Nominees 2020 |website=GoldenGlobes.com |access-date=January 8, 2020 |archive-date=January 9, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200109075827/https://www.goldenglobes.com/winners-nominees/2020/all |dead-url=no}}</ref> Gan Kokss, gan Strongs saņēmuši Zelta globusa balvas kā labākie aktieri drāmas seriālā, turklāt Strongs saņēmis arī ''Primetime Emmy'' balvu šajā pašā kategorijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji (televīzijas seriāli — drāmas)]] 0ir7svzby7716jp9efykn7ga9yvvlqy Succession 0 519453 3671977 2022-08-18T08:15:02Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Pēctecība]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pēctecība]] pt1qalfie3qbai1ry9z5u00add8chm9 ESTO 0 519454 3672056 2022-08-18T09:54:55Z 185.62.199.81 Jauna lapa: '''ESTO''' ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas sniedz finanšu pakalpojumus Eiropā, izmantojot savu tirdzniecības platformu. ESTO platforma nodrošina lietotājiem iespēju pārvaldīt maksājumus, veikt pirkumus, izmantojot risinājumu “Pērc tagad – Maksā vēlāk”, kā arī kredītlīnijas pakalpojumu. Uzņēmumiem ESTO piedāvā e-komercijas risinājumus, kas ļauj  saņemt tiešos maksājumus, piedāvāt saviem klientam iespēju “Pērc tagad – Maksā vē... wikitext text/x-wiki '''ESTO''' ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas sniedz finanšu pakalpojumus Eiropā, izmantojot savu tirdzniecības platformu. ESTO platforma nodrošina lietotājiem iespēju pārvaldīt maksājumus, veikt pirkumus, izmantojot risinājumu “Pērc tagad – Maksā vēlāk”, kā arī kredītlīnijas pakalpojumu. Uzņēmumiem ESTO piedāvā e-komercijas risinājumus, kas ļauj  saņemt tiešos maksājumus, piedāvāt saviem klientam iespēju “Pērc tagad – Maksā vēlāk”, kā arī nodrošina mārketinga atbalstu un bankas pakalpojumus. Uzņēmumam ir pieci biroji – [[Tallina|Tallinā]], [[Tartu]], [[Rīga|Rīgā]], [[Viļņa|Viļņā]] un [[Kijiva|Kijivā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://app.meetfrank.com/company/esto-as|title=MeetFrank|website=app.meetfrank.com|access-date=2022-08-18}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mintos.com/blog/investment-opportunities-from-estonia-grow-as-esto-launches-on-mintos/|title=Investment opportunities from Estonia grow, as ESTO launches on Mintos!|website=Mintos Blog|access-date=2022-08-18|date=2019-09-20|language=en-US}}</ref> == Vēsture == ESTO 2017. gadā Tallinā dibināja Mikk Metsa, Martin Ustaal, Mikk Mihkel Nurges.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://app.meetfrank.com/company/esto-as|title=MeetFrank|website=app.meetfrank.com|access-date=2022-08-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crunchbase.com/organization/esto-957b|title=ESTO - Crunchbase Company Profile & Funding|website=Crunchbase|access-date=2022-08-18|language=en}}</ref> Nosaukums “ESTO” ir saīsinājums no vārda Estonia. Tajā pašā gadā ESTO ienāca Igaunijas e-komercijas industrijā ar savu pašu uzbūvētu kredītu platformu – ESTO Checkout – Igaunijas komersantu tiešsaistes tirdzniecības atbalstam.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aripaev.ee/sisuturundus/2021/04/20/miks-usaldab-ule-500-e-poe-ja-kaupluse-eestis-just-esto-makselahendusi|title=Miks usaldab üle 500 e-poe ja kaupluse Eestis just ESTO makselahendusi?|website=Äripäev|access-date=2022-08-18|language=et}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arileht.delfi.ee/a/94986307|title=4 aastaga 1200 poodi ja kauplust – kuidas võitis Eesti üks suurimaid makselahenduste pakkujaid, ESTO, oma partnerite usalduse?|website=Ärileht|access-date=2022-08-18}}</ref> 2019. gadā uzņēmums laida klajā savu otro produktu, kas ir izstrādāts kā digitālā banka patērētājiem – ESTO konts. 2019. gada augustā ESTO izsniedza apmēram 26 000 aizdevumu, un tā neto aizdevumu portfeļa apjoms bija 7 miljoni eiro.<ref name=":0" /> 2020. gadā ESTO ienāca e-komercijas maksājumu industrijā (ESTO Pay).<ref name=":1" /><ref name=":2" /> 2021. gadā uzņēmums atvēra pārstāvniecības Lietuvā un Latvijā un ienāca jaunos tirgos Baltijas valstīs.<ref name=":1" /> 2021. gada beigās ESTO sasniedza 1 200 aktīvas partnerattiecības ar komersantiem.<ref name=":2" /> 2021. gadā uzņēmums saņēma 4 miljonu eiro aizdevumu no AS Citadele Banka. Finansējuma mērķis ir apgrozāmie līdzekļi, kas nostiprinās uzņēmuma darbību Igaunijā, kā arī tā turpmāko paplašināšanos Baltijas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/en/news/citadele-launches-partnership-with-esto|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2022-08-18|language=lv}}</ref> 2022. gadā ESTO sasniedza ievērojamu atskaites punktu, izsniedzot kredītus vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/news/daily/commercials/finansovyj-sektor-estonii-istoriya-uspeha-prishla-i-v-latviyu.d?id=54141508|title=Финансовый сектор Эстонии — история успеха пришла и в Латвию|last=Reprise|first=Оплаченная информация:|website=delfi.lv|access-date=2022-08-18|date=2022-03-21|language=ru}}</ref> ESTO ir plašs partnerveikalu tīkls visā Baltijā, un daži no tiem ir pazīstami kā lielākie mazumtirgotāji Eiropas tirgū: IDeal, [[Elkor|ELKOR]], BIGBOX, JYSK, Studio Moderna (brands Dormeo, Delimano, Napsie), ONOFF, [[Īstais laiks|Goldtime]], Sportland un daudzi citi.<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mintos.com/en/lending-companies/ESTO/|title=Mintos|last=Mintos|website=www.mintos.com|access-date=2022-08-18|language=en}}</ref> == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Finanšu pakalpojumu uzņēmumi]] saj3ncvluad2gzl53pgnitzt04l0vis Krāslavas iela 0 519455 3672076 2022-08-18T10:20:58Z Eremu1 102242 Jauna lapa: '''Krāslavas iela''' var būt: * [[Krāslavas iela (Jūrmala)|Krāslavas iela]] — iela Jūrmalā; * [[Krāslavas iela (Rīga)|Krāslavas iela]] — iela Rīgā. {{Nozīmju atdalīšana}} wikitext text/x-wiki '''Krāslavas iela''' var būt: * [[Krāslavas iela (Jūrmala)|Krāslavas iela]] — iela Jūrmalā; * [[Krāslavas iela (Rīga)|Krāslavas iela]] — iela Rīgā. {{Nozīmju atdalīšana}} ffxfozpe8f86nb1rzl5jlazhqpivpvh Dalībnieka diskusija:Paul Ioan V. 3 519456 3672089 2022-08-18T10:45:05Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Paul Ioan V.}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 13.45 (EEST) fviqpay59vd1f0zvipurnsrhxo0rh6b Kategorija:Burundi 14 519457 3672092 2022-08-18T11:04:32Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Kategorija:Burundi]] uz [[Kategorija:Burundija]]: 2018. gadā raksts par valsti pārdēvēts no Burundi uz Burundiju. Arī kategoriju pārdēvēju, lai saskan wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[:Kategorija:Burundija]] 762oyjrfybb4we63f5bhne213o9qgqd Dalībnieka diskusija:Lexmehl 3 519458 3672095 2022-08-18T11:19:00Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Lexmehl}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 14.19 (EEST) dhdi9uia2q3b834ygd3jpml2n89wh1l Pjērs Nkurunziza 0 519459 3672096 2022-08-18T11:19:53Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par Burundi valstsvīru wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pjērs Nkurunziza | vārds_orģ = ''Pierre Nkurunziza'' | attēls = Pierre Nkurunziza - World Economic Forum on Africa 2008.jpg | att_izm = 200px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Burundi premjerministrs | term_sākums = {{dat|2005|8|26|N}} | term_beigas = {{dat|2020|6|8|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Domitien Ndayizeye|Domisjēns Ndajizeje]] | pēctecis = {{ubl|[[Pascal Nyabenda|Paskāls Njabenda]] (pagaidu)|[[Evarists Ndajišimije]]}} <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1964|12|18}} | dzim_vieta = {{flagicon image|Flag of Burundi (1962–1966).svg}} [[Ngozi]], [[Burundijas Karaliste]] (tagad {{BDI}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|2020|6|8|1964|12|18}} | mir_vieta = {{vieta|Burundija|Karuzi}} | apglabāts = | tautība = | partija = [[CNDD–FDD]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = {{ubl|[[Burundijas Universitāte]]|[[Ruandas Nacionālā universitāte]]}} | reliģija = | paraksts = Pierre Nkurunziza signature.png | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Pjērs Nkurunziza''' ([[franču valoda|franču]] un {{val|rn|Pierre Nkurunziza}}, dzimis {{dat|1964|12|18}}, miris {{dat|2020|6|8}}) bija [[Burundija]]s politiķis, no 2005. līdz 2020. gadam bija [[Burundijas prezidents]]. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Nkurunziza, Pjērs}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Burundijas cilvēki]] bkp3douj72zd0s8ibt2w9rfyze10e0b 3672099 3672096 2022-08-18T11:23:06Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:No COVID-19 mirušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pjērs Nkurunziza | vārds_orģ = ''Pierre Nkurunziza'' | attēls = Pierre Nkurunziza - World Economic Forum on Africa 2008.jpg | att_izm = 200px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Burundi premjerministrs | term_sākums = {{dat|2005|8|26|N}} | term_beigas = {{dat|2020|6|8|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Domitien Ndayizeye|Domisjēns Ndajizeje]] | pēctecis = {{ubl|[[Pascal Nyabenda|Paskāls Njabenda]] (pagaidu)|[[Evarists Ndajišimije]]}} <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1964|12|18}} | dzim_vieta = {{flagicon image|Flag of Burundi (1962–1966).svg}} [[Ngozi]], [[Burundijas Karaliste]] (tagad {{BDI}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|2020|6|8|1964|12|18}} | mir_vieta = {{vieta|Burundija|Karuzi}} | apglabāts = | tautība = | partija = [[CNDD–FDD]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = {{ubl|[[Burundijas Universitāte]]|[[Ruandas Nacionālā universitāte]]}} | reliģija = | paraksts = Pierre Nkurunziza signature.png | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Pjērs Nkurunziza''' ([[franču valoda|franču]] un {{val|rn|Pierre Nkurunziza}}, dzimis {{dat|1964|12|18}}, miris {{dat|2020|6|8}}) bija [[Burundija]]s politiķis, no 2005. līdz 2020. gadam bija [[Burundijas prezidents]]. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Nkurunziza, Pjērs}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Burundijas cilvēki]] [[Kategorija:No COVID-19 mirušie]] 6poisla3ap2oxrp9hco0jkfk2i3n2xn Pierre Nkurunziza 0 519460 3672097 2022-08-18T11:20:16Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Pjērs Nkurunziza]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pjērs Nkurunziza]] k9c7o65ydqkov0isrnuvfi4i6lyunsb Nkurunziza 0 519461 3672098 2022-08-18T11:20:31Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Pjērs Nkurunziza]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pjērs Nkurunziza]] k9c7o65ydqkov0isrnuvfi4i6lyunsb Kategorija:Burundijas cilvēki 14 519462 3672101 2022-08-18T11:25:46Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Burundija|Cilvēki]] [[Kategorija:Cilvēki pēc valsts]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Burundija|Cilvēki]] [[Kategorija:Cilvēki pēc valsts]] 5z16s36jmi14wl1qyqn4if3pnpqq0yo